Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta Latvijā

Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta veselas, fiziski un garīgi attīstītas

personības veidošanā Latvijā

Latvijas Peldēšanas federācija, 2011

Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta Latvijā – juridiskais ietvars

LR Satversme110.pants. Valsts aizsargā *..+ bērnu tiesības.111.pants. Valsts aizsargā cilvēku veselību *..+

LR Bērnu tiesību aizsardzības likums10.pants. (1) Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.26.pants. (4) Valsts un pašvaldības sniedz atbalstu ģimenes un bērnu izglītības, veselības nostiprināšanas, kultūras un sporta, kā arī atpūtas iestādēm un organizācijām, lai sekmētu bērna fizisko attīstību un radošo darbību, gādā par bērna brīvā laika pavadīšanas iespējām un sniedz citus pakalpojumus, kuri veicina bērna pilnveidošanos un palīdz ģimenei bērna audzināšanā.47.pants. (3) Sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija nacionālā pasūtījuma ietvaros ik gadu veido veselīgu dzīvesveidu popularizējošas programmas.63.pants.(1) Izglītības un zinātnes ministrija:1) izstrādā valsts politikas projektus bērnu izglītības un sporta jomā un organizē apstiprināto projektu izpildi.


Izglītības likums2.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu , lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli;40.pants. Vispārējās izglītības programmas (1) Vispārējās izglītības programmas nodrošina izglītojamā vispārēju garīgo un fizisko spēju attīstību, sagatavo viņu izglītības turpināšanai un dzīvei sabiedrībā. Fiziskās kultūras un sporta uzdevums. Trūkst valsts politikas pamatnostādņu fiziskajā attīstībā, pilnveidošanā, veselības profilaksē un aktīvā atpūtā

Vispārējās izglītības likums2.pants. Šā likuma mērķis ir reglamentēt valsts, pašvaldību izglītības iestāžu un citu vispārējās izglītības īstenošanas procesā iesaistīto personu darbību, noteikt to tiesības un pienākumus, kā arī radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai , izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē.


Sporta likums4.pants. Sports izglītības iestādēs(1) izglītojamiem nodrošina fizisko un garīgo spēju izkopšanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensību.(5) veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc obligātā mācību procesa beigām un ar savu sporta bāzi un aprīkojumu pirmkārt nodrošina savas iestādes izglītojamo ārpusstundu sporta nodarbības un tikai pēc tam citu personu sporta nodarbības.5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā(1) Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē.(2) Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā: 1) īsteno vienotu valsts politiku; 2) izstrādā normatīvo aktu projektus;6.pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā(5) Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju: 1) nodrošina ar iedzīvotāju (īpaši bērnu un pusaudžu) fizisko attīstību un fizisko sagatavotību saistīto datu apkopošanu un analīzi; 2) organizē sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;13.pants. Finanšu līdzekļi sportam(3) No valsts budžeta pirmām kārtām finansējams bērnu un jauniešu sports


Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem (MK noteikumi Nr.715)

– Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenie mērķi ir: veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un izkopt veselīga dzīvesveida paradumus


Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam:– Latvijas valsts sporta politikas mērķis ir veidot veselas, fiziski un garīgi

attīstītas personības. Radīt iespējas katram jaunietim nodarboties ar sportu, nosakot valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligātu fizisko izglītību, sekmējot talantīgo jauno sportistu meistarības pilnveidi un nodrošinot visa veida resursu plānošanu un izmantošanu bērnu un jauniešu sportam;

– nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligāto fizisko izglītību

Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam:– radīt iespēju katram indivīdam nodarboties ar sportu;

– nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligāto fizisko izglītību;

– palielināt fiziskajās aktivitātēs iesaistīto cilvēku skaitu;

– programmas mērķis ir radīt apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai.

Citius, altius, fortius! vai tomēr - Mens sana in corpore sano

Fiziskā kultūra Sports

Cilvēka veselības nostiprināšana un fizisko spējuattīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem; cilvēkafiziskās audzināšanas sistēma

Fiziskās aktivitātes fiziskās un garīgās veselībassaglabāšanai, uzlabošanai un atpūtai, kā arīpanākumu gūšanai sporta sacensībās; mācību,treniņa nodarbību, sacensību un pašdarbībasorganizācijas sistēma

Mērķis - nodarbību procesā ar dažādiem fiziskās

audzināšanas līdzekļiem panākt vispusīgu organisma

morfoloģisko, funkcionālo un fizisko attīstību.

Mērķis – saglabāt un uzlabot fizisko un garīgo

veselību, labsajūtu; gūt augstus rezultātus un uzvaras

sacensībās.

Uzdevums - izaudzināt garīgi un miesīgi veselus,

izturīgus, spējīgus un krietnus sabiedrības locekļus,

kas spēj sekmīgi pildīt visus dzīves un darba

pienākumus, ko uzliek ģimene, sabiedrība, tauta un

valsts.

Uzdevums – radīt iespēju nodarboties ar regulārām

fiziskām aktivitātēm labas veselības nodrošināšanai;

pilnveidot izpratni par personīgās higiēnas nozīmi;

pilnveidot savu fizisko attīstību.

Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta Latvijā

Fiziskā izglītība – īpaši organizēts pedagoģisks process, kasnodrošina cilvēka mērķtiecīgu fizisku attīstību unsagatavotību, un šajā jomā sakrātās pieredzes nodošanuno paaudzes paaudzē.Fiziskās izglītības sistēma - vēsturiski noteikts, praktiskieksistējošs un mērķtiecīgi sakārtots zinātnisko unpedagoģisko likumsakarību un prasību kopums, kasnodrošina fiziskās izglītības procesa īstenošanu. Fiziskāsizglītības sistēmas pamati: ideoloģija, teorija un metodika,programmas un organizatoriskās formas.

Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligāto fizisko izglītību

Sporta skolu audzēkņu skaita un sporta budžeta dinamika

42.07 41.71 42.11

49.84

35.6931.89 32.16 31.33

26.27 26.03

5.94 5.18 4.947.42 11.12

17.1022.01

26.8727.59

23.65

14.61 13.91

0.00

10.00

20.00

30.00

40.00

50.00

60.00

2000.g. 2001.g. 2002.g. 2003.g. 2004.g. 2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g.

Bērnu skaits, tūkst. Budžets, milj.

*2003.g. - Sporta skolu audzēkņu, grupu un vispārizglītojošo skolu sporta sekciju (interešu izglītība) kopīgais skaits

Palielināt fiziskajās aktivitātēs iesaistīto cilvēku skaituAr dažādām fiziskajām aktivitātēm nodarbojošos skaits (SKDS, 2007)

0.0% 5.0% 10.0%15.0%20.0%25.0%30.0%35.0%40.0%45.0%50.0%

Garāku gabalu iešana kājām (arī uz darbu/skolu)

Braukšana ar velosipēdu

Peldēšana

Vingrošana

Kāds no komandu sporta veidiem

Skriešana

Slēpošana

Aerobika

Nūjošana

Citi sporta veidi

Nenodarbojos ar fiziskām/sportiskām aktivitātēm

Grūti pateikt/NA

22.0%

12.7%

10.4%

9.5%

7.8%

7.6%

5.9%

3.9%

0.5%

5.7%

48.6%

0.4%

Palielināt fiziskajās aktivitātēs iesaistīto cilvēku skaituIecienītākās vietas sportiskām aktivitātēm (SKDS, 2007)

0.0% 5.0% 10.0% 15.0% 20.0% 25.0% 30.0% 35.0% 40.0% 45.0% 50.0%

Brīvā dabā (meži, pļavas, upes utt.), takas un ceļi, kas nav īpaši …

Īpašas takas un ceļi, kas paredzēti sportošanai

Savā mājā/dzīvoklī

Peldbaseinā

Sporta hallē

Trenažieru zālē

Īpaši ierīkotā sporta laukumā

Fitnesa klubā

Slidotavā

Citā vietā

Grūti pateikt/NA

46.5%

18.4%

16.8%

15.0%

11.2%

10.9%

8.1%

5.2%

2.1%

9.7%

4.0%

Palielināt fiziskajās aktivitātēs iesaistīto cilvēku skaituBērnu ārpusstundu aktivitātes (SKDS, 2007)

0.0% 5.0% 10.0% 15.0% 20.0% 25.0% 30.0% 35.0% 40.0%

Grūti pateikt

Ne ar vienu no nosauktajām

Nodarbojas ar māksliniecisko pašdarbību

Apmeklē kādu interešu izglītības pulciņu

Nodarbojas ar cita veida sportiskām aktivitātēm

Apmeklē sporta skolu

Apmeklē sporta pulciņu skolā/sporta zāli utt.

Sporto mājās

3.6%

18.1%

14.1%

18.1%

14.1%

7.6%

31.5%

36.5%

Dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā

iespaido pieauguša cilvēka paradumus

Ir gūti apstiprinājumi, ka dzīvesveida paradumibērnībā un skolas vecumā iespaido pieauguša cilvēkaparadumus. Cilvēks, kas bērnībā un skolas gadosbrīvo laiku pavadījis pie televizora vai datora ekrāna,visticamāk, arī būdams pieaudzis, izvēlēsies brīvolaiku pavadīt mazkustīgi.


iespaido pieauguša cilvēka paradumus Skolēni ar pietiekamu fizisko aktivitāti, 2005./2006.m.g. (SVA, HBSC)

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

zēni meitenes zēni meitenes zēni meitenes

11 gadi 13 gadi 15 gadi

54%

46%

54%

38%

53%

36%


iespaido pieauguša cilvēka paradumus Iedzīvotāju veselību ietekmējošie paradumi – vismaz 30min veic fiziskos

vingrinājumus 2-3 vismaz reizes nedēļā (© VEC,FINBALT, 2008)


iespaido pieauguša cilvēka paradumus Iedzīvotāju veselību ietekmējošie paradumi – brīvā laika pavadīšanas veidi (©

VEC,FINBALT, 2008)

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60%

Sievietes

Vīrieši

Sievietes

Vīrieši

Sievietes

Vīrieši

Sievietes

Vīrieši

Smag

i fiz

iski

e tr

eniņ

iLē

ns

skrē

jien

s, u

.c.

Past

aiga

a,

bra

ukš

ana

ar

rite

ni

Lasī

šan

a, T

V

skat

īšan

ās

1%

6%

13%

13%

36%

29%

50%

52%

Dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā iespaido

pieauguša cilvēka paradumus 13 gadīgo skolēnu skaits, kas darba dienās skatās TV vismaz 4 stundas dienā (SVA,

HBSC, 2007)

Dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā iespaido

pieauguša cilvēka paradumusSkolēnu, kuri datorspēlēm darba dienās velta 3-5 stundas (SVA, HBSC, 2007)

Veselība

Veselība ir viena no cilvēka pamattiesībām, tā nav tikai

slimības neesamība, bet pilnīga fiziska, garīga un sociālalabklājība, kā dzīves kvalitātes, personīgās un ģimeneslabklājības pamats.

Kad ķermenis un prāts funkcionē harmonijā viens ar otru, mēs esam veseli. Kad šis process ar stresiem vai konfliktiem tiek izjaukts, sākas slimība. Tieši uz tādas sapratnes pamatojas

cilvēkam dotā iespēja savas veselības atjaunošanā un uzturēšanā (Marta Hiat, U.S.A.Ph.D.1999)

Fiziskiem vingrinājumiem ir ievērojama nozīme

• Fiziskajā un garīgajā attīstībā, veselības saglabāšanā un nostiprināšanā;

• augšanas un attīstības stimulēšanā;

• atsevišķu orgānu un orgānu sistēmu darbības uzlabošanā;

• termoregulācijas mehānismu pilnveidošanā, organisma norūdīšanā;

• fizisko darba spēju attīstīšanā;

• intelektuālās attīstības veicināšanā;

• sociālo prasmju pilnveidošanā. Fiziski aktīviem bērniem ir augstāks pašvērtējums un pašapziņa;

• vielmaiņas, sirds un asinsvadu slimību, kā arī kaulu un locītavu slimību attīstības aizkavēšanā;

• cīņā pret otrā tipa cukura diabētu, kā arī hipertensijas, ogļhidrātu un tauku maiņas traucējumiem;

• profilaksē pret lieko svaru un aptaukošanos, kas uzskatāma par riska faktoru daudzu citu slimību attīstībā.

...veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības...Stājas novērtējums skolēniem

79.0%80.3%

93.3%94.1%

95.1%96.20%

70.0%

75.0%

80.0%

85.0%

90.0%

95.0%

100.0%

2001.g. 2004.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g.

Nepareiza stāja

...veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības...Ķermeņa masas indeksa sadalījums 2008.g. un 2010.g.

...veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības...Pilnīgi veselo skolas vecuma bērnu un pusaudžu īpatsvars % (VSMTVA, 2008)

...veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības...Bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi iedalījums veselības grupās

1.6 0.61 1.1 0.6 0.6 0.4 0.2 0.1

9.5

10.115.9

17.322.3

26.127.9 28.6 26.1

77.2 80.976.2 75.6

73.8 70.870 69.7 72.9

11.7

8.46.9 5.8 3.3 2.5 1.7 1.5 0.9

-3

2

7

12

17

22

27

32

37

42

47

52

57

62

67

72

77

82

2001.g. 2002.g. 2003.g. 2004.g. 2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g.

IV veselības grupa III veselības grupa II veselības grupa I veselības grupa

Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu fizisko izglītību

Fiziskās sagatavotības novērtējums vispārizglītojošo skolu skolēniem (%) pa gadiem

0.3 0.4 0.8 0.2 0.3 0.3

10.18.3

10.55.9

9.36.7 6.1

3237

29.8

22.625.2

25.628.3

43.841.2

47.3

52.2 52.549.2

65.6

13.8 13.1

11.619.1

12.7

18.1

0

10

20

30

40

50

60

70

2003.g. 2004.g. 2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g.*

Augsts līmenis Virs vidējā līmeņa Vidējs līmenis Zem vidējā līmeņa Zems līmenis

Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu fizisko izglītību

Kustību apguves un fizisko spēju attīstīšanās sporta stundās (metodiskais līdzeklis)


Eiropas Parlamenta rezolūcija par Sporta lomu izglītībā (13.11.2007):

tā kā fiziskā audzināšana ir vienīgais priekšmetsskolā, kura mērķis ir sagatavot bērnu veselīgamdzīvesveidam un kura centrā ir vispārēja fiziskā ungarīgā attīstība [..] pamatskolās un vidusskolāsieviest obligātu fizisko audzināšanu, kā arī pieņemtprincipu, kas nodrošina, ka stundu sarakstā jāiekļaujvismaz 3 fiziskās audzināšanas stundas nedēļā,savukārt skolas cenšas cik iespējams pārsniegtnoteikto minimumu.


Nacionālās sporta attīstības programmā 2006. – 2012.gadam iekļāva:– 3.5. punktu - sagatavot grozījumus pamatizglītības un vispārējās

izglītības programmās, nosakot 1.-4.klasei – 4 obligātās sporta stundas; 5.-9.klasei - 3 stundas; 10.-12.klasei - 2 stundas;

– 3.6. punktu - sagatavot grozījumus profesionālās izglītības programmās, nosakot obligātās 3 un 2 sporta stundas profesionālās izglītības iestādēs;

– 3.7.punktu - augstākās izglītības iestādēs noteikt obligāto sporta stundu skaitu (2-3 nedēļā) pirmos četrus semestrus

Visi šie punkti izņemti no programmas (MK rīkojums Nr.389 "Grozījumi Nacionālajā sporta attīstības programmā 2006.–2012.gadam“)


Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

Mācību priekšmeta "Sports" mērķis irnostiprināt un uzlabot izglītojamo veselību,sekmēt zināšanu apguvi, attīstot fiziskās spējasun pamatprasmes sistemātiskās fiziskāsaktivitātēs.


Izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plāns


Izglītības standarta saturs

Veselība:– 5% sports un veselība;

– 14% fizisko spēju attīstība un veselības nostiprināšana;

– 4% sabiedriskajai un personīgai dzīvei nepieciešamās pamatprasmes

Pērējais :– 5% sabiedriski nozīmīgākie sporta pasākumi Latvijā,

Eiropā un pasaulē;

– 36% pamatprasmes individuālo sporta veidu vingrinājumos;

– 36% pamatprasmes sporta spēļu vingrinājumos

Atpūta

Atpūta ir gribas darbības virzienu pārslēgšana novienas aktivitātes uz otru. Atpūta ir darbībasnomaiņa. Atpūta ir slodžu maiņa.

– Atpūta kā relatīvs miera stāvoklis, kad cilvēks pārtraucisgarīgo un fizisko piepūli, atrodas ērtā pozā un nereaģē uzapkārtējo vidi ar trauksmi un emocionālu sasprindzinājumu(pasīvā atpūta);

– Atpūta kā garīga vai fiziska darbība, kas pēc rakstura krasiatšķiras no darba, kurš veikts līdz tam, likvidē šā darbaradīto nogurumu un sekmē darbaspēju atjaunošanos(aktīvā atpūta).


Vispārējās izglītības likums

33.pants. Mācību stundu slodze pamatizglītības programmāMācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

– 1.klasē - 22 mācību stundas;– 2.klasē - 23 mācību stundas;– 3.klasē - 24 mācību stundas;– 4.klasē - 26 mācību stundas;– 5.klasē - 28 mācību stundas;– 6.klasē - 30 mācību stundas;– 7.klasē - 32 mācību stundas;– 8. un 9.klasē - 34 mācību stundas.

34.pants. Mācību stundu skaits dienā pamatizglītības programmāDienā mācību stundu skaits pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

– No 1.klases līdz 3.klasei - 5 mācību stundas;– 4. un 5.klasē - 6 mācību stundas;– 6. un 7.klasē - 7 mācību stundas;– 8. un 9.klasē - 8 mācību stundas.


Vispārējās izglītības likums

35.pants. Mācību stundas ilgums pamatizglītības iestādēs:

Mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 40-45 minūtes. Mācību stundas ilgumu nosaka izglītībasiestādes vadītājs

Kāpēc katru dienu legāli tiek pazaudētas 5 minūtes uzkatru mācību stundu?

= 1.klasē bērniem tiek nozaudētas 110 minūtes nedēļā (22mācību stundas x 5 minūtes)

= 8.-9.klasē bērniem tiek nozaudētas 170 minūtes nedēļā (34mācību stundas x 5 minūtes)

Kā nodrošināt valsts atbildību?


Atkārtoti rosināt ņemt vērā Eiropas Parlamenta dokumentā parSporta lomu izglītībā (13.11.2007) izteikto aicinājumu - tā kā fiziskāaudzināšana ir vienīgais priekšmets skolā, kura mērķis ir sagatavotbērnu veselīgam dzīvesveidam un kura centrā ir vispārēja fiziskā ungarīgā attīstība [..] pamatskolās un vidusskolās ieviest obligātufizisko audzināšanu, kā arī pieņemt principu, kas nodrošina, kastundu sarakstā jāiekļauj vismaz 3 fiziskās audzināšanas stundasnedēļā, savukārt skolas cenšas cik iespējams pārsniegt noteiktominimumu.


Lai realizētu EP izteikto aicinājumu bez milzīgiempapildus finansiāliem resursiem, LPF piedāvā:– ņemot vērā kritisko fiziskās sagatavotības un bērnu veselības stāvokli,

izglītības iestāžu rīcībā esošās papildus stundas izvēli novirzīt uz papildus “Sporta” stundu;

– izņemt no kopējā maksimāli pieļaujamā stundu slodžu skaita mācību priekšmetu „Sports”, saglabājot to obligātumu, tādejādi paverot lielāko rīcības brīvību izglītības iestādēm un pašvaldībām mācību priekšmeta “Sports” nepieciešamo stundu skaita palielināšanā;

– ņemt vērā Vispārējās izglītības likuma 35.pantā noteikto mācību stundas ilguma amplitūdu (40-45min) un efektīvi izmantot mācību priekšmeta „Sports” papildus slodzes nodrošināšanai tās minūtes, kuras pēc likuma ir atvēlētas bērnu izglītībai un jau ir iekļautas kopējā slodžu grafikā;


• Ieguldījumi veselībā jāpārnes uzieguldījumiem fiziskajā kultūrā un sportā;

• Ir jāpārskata sporta izglītības saturs, iekļaujot:– fizisko kultūru un veselību;

– aktīvas atpūtas apmācību - darba dienas gaitālielākā daļa no atpūtai veltītā laika jāizlietoaktīvai atpūtai.

Paldies par uzmanību

Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta Latvijā

Documents

Transcript of Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta Latvijā