Evita Kassaliete. Tuvuma redzes traucējas. 2012. gads · Evita Kassaliete. Tuvuma redzes...
Transcript of Evita Kassaliete. Tuvuma redzes traucējas. 2012. gads · Evita Kassaliete. Tuvuma redzes...
Evita Kassaliete. Tuvuma redzes traucējumi un to diagnostikas iespējas. 2012. gads
Lappuse 1 no 12
Tuvuma redzes traucējumi un to diagnostikas iespējas
Optometrista uzdevumos ir veikt redzes funkciju, t. sk. tuvuma redzes funkciju pilnvērtīgu novērtēšanu skolas vecuma bērniem. Pie optometrista tiek nosūtīti bērni, kuriem ERAF projekta „Skolas vecuma bērnu redzes un redzes uztveres traucējumu pētīšana un diagnostikas metodiku izstrāde” (Nr. 2011/0004/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/027) ietvaros veiktā skrīninga laikā ir konstatēti iespējami tuvuma funkciju traucējumi. Galvenais uzsvars tiek likts uz diferenciālo diagnostiku starp dažādiem tuvuma redzes traucējumiem, piemēram, konverģences nepietiekamība, akomodācijas ekscess, konverģences ekscess, akomodācijas kūtrums, fuzionālās verģences disfunkcija u.c. Papildus tiek izvērtēta šo traucējumu saistība ar refrakcijas stāvokli.
Skrīninga laikā rezultāti galvenokārt ievākti ar vienkāršotām metodēm par dažādām tuvuma funkcijām (akomodācijas vieglums, verģences vieglums, horizontālās un vertikālās heteroforijas tuvumā, konverģence, redzes raksturs, stereoredze). Skrīnings neļauj veikt pilno optometrisko izmeklējumu (skrīningam jābūt ātram un efektīvam), tādēļ nav iespējams precīzi noteikt diagnozi. Padziļinātajā funkciju izpēte paredzēta, lai veiktu pilnu optometrisko redzes funkciju un acu stāvokļa novērtējumu, kā arī vajadzības gadījumā nozīmētu bērniem nepieciešamo terapiju. Padziļinātās redzes pārbaudes rezultāti palīdzēs novērtēt skrīningam izvēlēto metožu efektivitāti un precizitāti.
Lai atvieglotu speciālistu darbu, esam apkopojuši dažādus akomodācijas un binokulārās redzes traucējumus, to diferenciāldiagnostikas iespējas un terapijas taktikas.
Konverģences ekscess
Konverģences ekscess ir binokularās sistēmas sensora un neiromuskulāra anomālija, kuru raksturo pastiprināta konverģences darbība.
Epidemioloģija: 5,2 % – 8,2 %
Pazīmes: Ezoforija lielāka tuvumā (starpība 2-6 Δ) Samazinātas negatīvās fūzijas rezerves (BIE) – NFV – tuvumā (norma:
13±4/21±4/13±5 Δ) Samazināts verģences vieglums (BIE) tuvumā (norma: 15±3 cikli/min, mērot ar 12 Δ
BĀ un 3 Δ BIE) Augsts AK/A lielums (noteikts ar Gradienta metodi: >7:1; norma: 4:1±2) Zemas pozitīvās akomodācijas rezerves (PAR), pārbaudot binokulāri Grūtības ar -2,0 D, novērtējot akomodācijas vieglumu binokulāri, bet monokulāri šīs
grūtības nenovēro Augsts MEM (liela akomodācijas atpalikšana >+0,75 D)
Simptomi: sūdzības galvenokārt saistītas ar tuvuma darbiem – acu sāpes un galvas sāpes lasot, dubultošanās, monokulārs komforts, miglaina redze, grūtības koncentrēties uz lasāmo tekstu, vārdi saplūst kopā, zaudē vietu lasot, lieto pirkstu lasot, lēns lasītājs, izpratnes trūkums lasīšanas laikā. Lasot bieži mirkšķina, asaro un grauž acis, miedzas. Tā kā tuvuma
Evita Kassaliete. Tuvuma redzes traucējumi un to diagnostikas iespējas. 2012. gads
Lappuse 2 no 12
darbi sagādā grūtības, pacienti mēģina arī izvairīties no tuvuma darbiem (piemēram, nelasa, attaisnojas, ka nepatīk lasīt).
Diferenciāldiagnoze: funkcionālie traucējumi kā pamata ezoforija, diverģences nepietiekamība un akomodācijas traucējumi. Saslimšanas, piemēram, sklerīts, irīts, uveīts, simpatiskās nervu sistēmas paralīze, sifiliss, medikamenti (pilokarpīns, pārdozēts B1 vitamīns, sulfanilamīdi u.c.).
Terapija: primāri tiek maksimāli izkoriģēta jebkura refrakcijas kļūda (lielāka par +0,5 D) un izmantots aditīvs tuvumam (parasti +0,75 - + 1,25 D, vadoties pēc MEM rezultātiem, AK/A attiecības un ezoforijas lieluma tuvumā). Obligāti jānovērtē refrakcija cikloplēģijā! Sekundāri – redzes terapija. Redzes terapija:
Pirmais etaps: attīstīt patvaļīgās konverģences un diverģences kustības → palielināt NFV amplitūdu → palielināt akomodācijas amplitūdu un stimulēt atslābināt akomodāciju.
Otrais etaps: normalizēt PFV amplitūdu → palielināt NFV un PFV vieglumu. Trešais etaps: attīstīt spēju nomainīt konverģenci un diverģenci, integrējot arī
akomodācijas stimulus.
Neiegūstot uzlabojumu, var izmantot prizmatisko korekciju vai ķirurģisko ārstēšanu, ja ezoforijas lielums ir lielāks par 20 Δ.
Konverģences nepietiekamība
Pacients nespēj uzturēt pietiekamu konverģenci ērtai tuvuma redzei.
Epidemioloģija: 4,2 % – 7,7 %
Pazīmes: Attālināts konverģences tuvuma punkts (virs 8-10 cm; norma: 7 ± 2,5 cm) un/vai
konverģences atjaunošanās punkts (virs 15 cm; norma: 12 ± 3 cm) Eksoforija lielāka tuvumā (starpība 4-6 Δ) Samazinātas pozitīvās fūzijas rezerves (BĀ) – PFV – galvenokārt tuvumā (norma:
17±5/21±6/11±7 Δ) Samazināts verģences vieglums (BĀ) tuvumā (norma: 15±3 cikli/min, mērot ar 12 Δ
BĀ un 3 Δ BIE) Zems AK/A lielums (noteikts ar Gradienta metodi: <2:1; norma: 4:1±2) Zemas negatīvās akomodācijas rezerves (NAR), pārbaudot binokulāri Grūtības ar +2,0 D, novērtējot akomodācijas vieglumu binokulāri, bet monokulāri šīs
grūtības nenovēro Zems MEM (maza akomodācijas atpalikšana ≤+0,25 D)
Simptomi: sūdzības galvenokārt saistītas ar tuvuma darbiem – acu nogurums, asarošana, galvassāpes, astenopijas, miglaina redze, dubultošanās, monokulārs komforts, grūtības koncentrēties, miegainība, uzmanības zudums, rakstītā teksta kustības un izpratnes trūkums lasīšanas laikā. Tā kā tuvuma darbi sagādā grūtības, pacienti mēģina arī izvairīties no tuvuma darbiem (piemēram, nelasa, attaisnojas, ka nepatīk lasīt).
Evita Kassaliete. Tuvuma redzes traucējumi un to diagnostikas iespējas. 2012. gads
Lappuse 3 no 12
Diferenciāldiagnoze: funkcionālie traucējumi kā pseidokonverģences nepietiekamība (cēlonis ir akomodācijas nepietiekamība), pamata eksoforija un diverģences ekscess. Sekundāra konverģences nepietiekamība vai pat paralīze var parādīties pie išēmiskā infarkta, demielinizācijas, Parkinsona slimības un ārējā taisnā muskuļa vājuma pie multiplās sklerozes, Myasthenia gravis un pēc šķielēšanas labošanas operācijas.
Terapija: primāri tiek pielietoti redzes treniņi, sekundāri prizmas ar BIE (bērniem cenšas prizmas nelikt!). Sākotnēji nozīmē jebkuras ametropijas korekciju, izkoriģē vertikālās prizmas (ja ir nepieciešams). Redzes terapija:
Pirmais etaps: jāattīsta konverģence → jāpalielina PFV → jāpalielina akomodācijas amplitūda.
Otrais etaps: jāpalielina NFV → jānormalizē PFV vieglums → jānormalizē NFV vieglums.
Fūzijas treniņu kartēs jāiekļauj akomodatīvi stimuli. Labs rezultāts, ja 12 cm attālumā nobīdītus objektus var saplūdināt caur konverģenci un 6 cm attālumā nobīdītus objektus – caur diverģenci. Redzes terapijas režīms – katru dienu pa 10-15 min 1-3 mēnešus. Kontroles – ik pēc 2-4 nedēļām (šāds režīms piemērojams arī citiem verģences un akomodācijas traucējumiem).
Neiegūstot uzlabojumu, var tikt nozīmēta ķirurģiskā ārstēšana, ja novēro periodisku eksoforijas dekompensēšanos (periodiski novēro eksotropiju) un tās lielums ir lielāks par 16Δ.
Diverģences nepietiekamība
Diverģences nepietiekamība ir binokularās sistēmas sensora un neiromuskulāra anomālija, kuru raksturo nepietiekama diverģences darbība.
Epidemioloģija: nezināma
Pazīmes: Ezoforija lielāka tālumā 8-30 Δ (starpība 2-8 Δ) Samazinātas negatīvās fūzijas rezerves (BIE) – NFV – tālumā (norma: -
/7±3/4±2 Δ) Samazināts verģences vieglums (BIE) tālumā (norma: 15±3 cikli/min, mērot ar 12 Δ
BĀ un 3 Δ BIE) Zems AK/A lielums (noteikts ar Gradienta metodi: <2:1; norma: 4:1±2) Versijas netraucētas Akomodācijas funkcijas – nav traucētas
Simptomi: pārejoša dubultošanās tālumā, dubultošanās noguruma stāvoklī, galvassāpes, astenopijas, slikta dūša autotransportā vai vilcienā, miglaina redze tālumā, palielināts gaismas jutīgums, grūtības safokusēt skatu no tāluma uz tuvumu.
Diferenciāldiagnoze: funkcionālie traucējumi kā konverģences ekscess un pamata ezoforija. Saslimšanas, kas asociējas ar VI nerva parēzi un diverģences paralīzi (pēkšņa dubultošanās
Evita Kassaliete. Tuvuma redzes traucējumi un to diagnostikas iespējas. 2012. gads
Lappuse 4 no 12
pie encefalītiem, multiplās sklerozes, galvas traumām, intrakraniālā spiediena paaugstināšanās, smadzeņu audzēji, hemorāģijas u.c.).
Terapija: primāri prizmas ar BĀ tālumā, sekundāri redzes terapija, absolūti izslēdzot neiroloģiskās problēmas. Ametropijas korekcija neietekmē rezultātu. Redzes terapija:
Pirmais etaps → normalizēt NFV tuvumā → stabilizēt akomodācijas amplitūdu un atslābināt akomodāciju.
Otrais etaps → palielināt PFV amplitūdu → normalizēt NFV un PFV vieglumu tuvumā.
Trešais etaps → normalizēt NFV vidējos attālumos un tālumā → palielināt NFV vieglumu tālumā.
Diverģences nepietiekamības gadījumā redzes terapija padodas grūti. Primāri jālieto prizmas vai ķirurģiskā ārstēšana, ja ezoforijas lielums ir lielāks par 20 Δ.
Diverģences ekscess
Diverģences ekscess ir binokularās sistēmas sensora un neiromuskulāra anomālija, kuru raksturo pastiprināta diverģences darbība.
Epidemioloģija: 7 % – 24 % no šķielēšanām ir ar diverģences ekscesa iezīmēm.
Pazīmes: Eksoforija lielāka tālumā (starpība 10-15 Δ) – vidēji tālumā ir ap 29 Δ eksoforija vai
pat eksotropija Samazinātas negatīvās fūzijas rezerves (BIE) – NFV – tuvumā (norma:
13±4/21±4/13±5 Δ) un pozitīvās fūzijas rezerves (BĀ) – PFV – tālumā (norma: 9±4/19±8/10±4 Δ)
Samazināts verģences vieglums (BIE) tuvumā un (BĀ) tālumā (norma: 15±3 cikli/min, mērot ar 12 Δ BĀ un 3 Δ BIE)
Augsts AK/A lielums (noteikts ar Gradienta metodi, norma: 4:1±2) 50 % gadījumu novēro arī vertikālu šķielēšanu Versijas netraucētas Akomodācijas funkcijas – nav traucētas
Simptomi: biežāk izpaužas kā eksotropija tālumā, tādēļ pacientam ir kosmētiski nepieņemama, monokulārs komforts tālumā, aizver vienu aci spilgtā saules gaismā, dubultošanās tālumā.
Diferenciāldiagnoze: funkcionālie traucējumi kā, piemēram, bāzes eksoforija, konverģences nepietiekamība.
Terapija: primāri redzes terapija, sekundāri „-”lēcu aditīvi tālumā (iesaka lietot līdz 9 gadu vecumam), bet „+” lēcu aditīvi tuvumā, ņemot vērā AK/A attiecību un eksoforijas lielumu. Svarīgi izkoriģēt jebkuru refrakcijas kļūdu. Vertikālo prizmu pielieto, ja eksistē vertikālā šķielēšana. Redzes terapija:
Evita Kassaliete. Tuvuma redzes traucējumi un to diagnostikas iespējas. 2012. gads
Lappuse 5 no 12
Pirmais etaps: tuvumā palielināt PFV un NFV amplitūdu → a īstīt izpratni par dubultošanos → a īstīt akomodācijas amplitūdu un spēju stimulēt un atslābināt akomodāciju.
Otrais etaps: turpināt ar dažādiem stimuliem trenēt PFV un NFV amplitūdu un verģences vieglumu.
Nākamie etapi: palielina attālumu, kādā tiek trenētas verģences, iekļaujot akomodāciju stimulējošas objektus.
Neiegūstot uzlabojumu, var tikt nozīmēta ķirurģiskā ārstēšana, ja novēro periodisku eksoforijas dekompensēšanos (periodiski novēro eksotropiju) un tās lielums ir lielāks par 16Δ. Pēcoperācijas periodā var nozīmēt redzes terapiju.
Pamata eksoforija
Epidemioloģija: 0,3 % – 3,1 %
Pazīmes: Eksoforija tālumā un tuvumu vienāda (starpība var būt līdz 5 Δ) Samazinātas pozitīvās fūzijas rezerves (BĀ) – PFV – gan tuvumā (norma:
17±5/21±6/11±7 Δ), gan tālumā (norma: 9±4/19±8/10±4 Δ) Samazināts verģences vieglums (BĀ) gan tuvumā, gan tālumā (norma: 15±3
cikli/min, mērot ar 12 Δ BĀ un 3 Δ BIE) Normāls AK/A lielums (noteikts ar Gradienta metodi: norma: 4:1±2) Zemas negatīvās akomodācijas rezerves (NAR), pārbaudot binokulāri Grūtības ar +2,0 D, novērtējot akomodācijas vieglumu binokulāri, bet monokulāri šīs
grūtības nenovēro Zems MEM (maza akomodācijas atpalikšana <+0,25 D)
Simptomi: sūdzības galvenokārt saistītas ar tuvuma darbiem – acu un galvas sāpes, miglaina redze tālumā un tuvumā, dubultošanās tālumā un tuvumā, miegainība, grūtības koncentrēties uz lasāmo materiālu, lasītā teksta kustības. Tā kā tuvuma darbi sagādā grūtības, pacienti mēģina arī izvairīties no tuvuma darbiem (piemēram, nelasa, attaisnojas, ka nepatīk lasīt).
Diferenciāldiagnoze: funkcionālie traucējumi – konverģences nepietiekamība, diverģences ekscess. Sekundāra konverģences nepietiekamība vai pat paralīze var parādīties pie išēmiskā infarkta, demielinizācijas, Parkinsona slimības un ārējā taisnā muskuļa vājuma pie multiplās sklerozes, Myasthenia gravis un pēc šķielēšanas labošanas operācijas.
Terapija: primāri – redzes terapija, sekundāri – „-” lēcu aditīvs vai prizmas ar BIE (bērniem cenšas prizmas nelikt!). Sākotnēji nozīmē jebkuras ametropijas korekciju, izkoriģē vertikālās prizmas (ja ir nepieciešams). Redzes terapij:
Pirmais etaps: jāattīsta konverģence → jāpalielina PFV→ jāpalielina akomodācijas amplitūda.
Otrais etaps: jāpalielina NFV → jānormalizē PFV vieglums → jānormalizē NFV vieglums → palielināt PFV amplitūdu vidējos attālumos.
Trešais etaps: attīstīt spēju nomainīt konverģenci un diverģenci → normalizēt PFV tālumā.
Evita Kassaliete. Tuvuma redzes traucējumi un to diagnostikas iespējas. 2012. gads
Lappuse 6 no 12
Parasti ķirurģija nav nepieciešama (izņēmums, ja eksoforijas lielums ir virs 15 Δ).
Pamata ezoforija
Epidemioloģija: 0,7 % – 1,5 %
Pazīmes: Ezoforija tālumā un tuvumu vienāda (starpība var būt līdz 5 Δ) Samazinātas negatīvās fūzijas rezerves (BIE) – NFV – gan tuvumā (norma:
13±4/21±4/13±5 Δ), gan tālumā (norma: -/7±3/4±2 Δ) Samazināts verģences vieglums (BIE) gan tuvumā, gan tālumā (norma: 15±3
cikli/min, mērot ar 12 Δ BĀ un 3 Δ BIE) Normāls AK/A lielums (noteikts ar Gradienta metodi: norma: 4:1±2) Zemas pozitīvās akomodācijas rezerves (PAR), pārbaudot binokulāri Grūtības ar -2,0 D, novērtējot akomodācijas vieglumu binokulāri, bet monokulāri šīs
grūtības nenovēro Augsts MEM (liela akomodācijas atpalikšana >+0,75 D)
Simptomi: galvas sāpes (tipiski deniņos un pieres rajonā), acu sāpes un spriedze, velkošas sajūtas acīs, miglaina redze gan tālumā, gan tuvumā. Grūti koncentrēties tuvuma darbiem, miegainība, šķietama teksta kustība.
Diferenciāldiagnoze: funkcionālie traucējumi kā diverģences nepietiekamība un konverģences ekscess. Slimības, kas saistītas ar VI nerva parēzi un diverģences paralīzi.
Terapija: primāri prizmas ar BĀ, sekundāri – redzes terapija un aditīvs tuvumam. Sākotnēji nozīmē jebkuras ametropijas korekciju. Obligāti jānovērtē refrakcija cikloplēģijā! Redzes terapija:
Pirmais etaps: attīstīt diverģences sajūtu → normalizēt NFV amplitūdu → normalizēt akomodācijas amplitūdu un spēju stimulēt un atslābināt akomodāciju.
Otrais etaps: normalizēt PFV amplitūdu → normalizēt PFV un NFV vieglumu → palielināt NFV amplitūdu vidējos attālumos.
Trešais etaps: attīstīt spēju nomainīt konverģenci un diverģenci → normalizēt NFV tālumā.
Parasti ķirurģija nav nepieciešama (izņēmums, ja ezoforijas lielums ir virs 20 Δ).
Fuzionālās verģences traucējumi
Fuzionālās verģences traucējumi ir binokularās sistēmas sensora un neiromuskulāra anomālija, kuru raksturo neatbilstoša fūziju darbība.
Epidemioloģija: 0,6 % – 1,5 %
Pazīmes: Nenozīmīga forija tuvumā un tālumā (ezo vai ekso) Samazinātas pozitīvās fūzijas rezerves (BĀ) – PFV (norma: 17±5/21±6/11±7 Δ) un
negatīvās fūzijas rezerves (BIE) – NFV (norma: 13±4/21±4/13±5 Δ) – tuvumā
Evita Kassaliete. Tuvuma redzes traucējumi un to diagnostikas iespējas. 2012. gads
Lappuse 7 no 12
Samazināts verģences vieglums tuvumā (BIE un BĀ) (norma: 15±3 cikli/min, mērot ar 12 Δ BĀ un 3 Δ BIE)
Normāls AK/A lielums (noteikts ar Gradienta metodi: norma: 4:1±2) Zemas negatīvās akomodācijas rezerves (NAR) un pozitīvās akomodācijas rezerves
(PAR), pārbaudot binokulāri Grūtības ar ±2,0 D, novērtējot akomodācijas vieglumu binokulāri, bet monokulāri šīs
grūtības nenovēro Normāls MEM (aptuveni +0,75 D)
Simptomi: sūdzības galvenokārt saistītas ar tuvuma darbiem – galvas sāpes (tipiski deniņos un pieres rajonā), acu sāpes un asarošana, grūtības koncentrēties uz lasāmo tekstu, grūtības sekot līdzi lasāmajam tekstam, vārdi saplūst kopā, zaudē vietu lasot, lieto pirkstu lasot, lēns lasītājs, izpratnes trūkums lasīšanas laikā, pastiprināta asarošana, dubultošanās, miglaina redze (mainot skata attālumu no tālumu uz tuvumu un otrādi), miegainums lasot. Tā kā tuvuma darbi sagādā grūtības, pacienti mēģina arī izvairīties no tuvuma darbiem (piemēram, nelasa, attaisnojas, ka nepatīk lasīt).
Diferenciāldiagnoze: funkcionālie traucējumi kā akomodācijas kūtrums, latenta hipermetropija, vertikālā vai ciklo šķielēšana, anizeikonija. Sistēmiskās saslimšanas, kas izraisa organisma novājināšanos un medikamenti.
Terapija: primāri tiek maksimāli izkoriģēta jebkura refrakcijas kļūda, izkoriģē vertikālās prizmas (ja ir nepieciešams). Redzes terapija ļoti efektīva:
Pirmais etaps: palielināt PFV un NFV → uzlabot un normalizēt akomodācijas darbību.
Otrais etaps: normalizēt PFV un NFV vieglumu → normalizēt akomodācijas vieglumu.
Ķirurģija un prizmatiskā korekcija (horizontālā) nav nepieciešama.
Akomodācijas nepietiekamība
Akomodācijas nepietiekamība ir nespēja nodrošināt nepieciešamo akomodācijas apjomu atbilstoši pacienta vecumam.
Epidemioloģija: 2,3 % pēc Scheiman, 1996 (6-18 g.v.) – akomodācijas nepietiekamība kopā ar akomodācijas vājumu
Pazīmes: Samazināts redzes asums tuvumā Samazināta AA (neatbilst vecuma normai) Labi kompensēta eksoforija tuvumā, kas var pāriet ezoforijā, ja mēģina akomodēt Reizēm hiperkonverģence Normāls AK/A lielums (noteikts ar Gradienta metodi: norma: 4:1±2) Zems miglošanās punkts pozitīvām fūzijas rezervēm (BĀ) – PFV – tuvumā (norma:
17±5/21±6/11±7 Δ) Zemas pozitīvās akomodācijas rezerves (PAR), pārbaudot binokulāri
Evita Kassaliete. Tuvuma redzes traucējumi un to diagnostikas iespējas. 2012. gads
Lappuse 8 no 12
Grūtības ar -2,0 D, novērtējot akomodācijas vieglumu gan binokulāri, gan monokulāri
Augsts MEM (liela akomodācijas atpalikšana >+0,75 D)
Simptomi: sūdzības galvenokārt saistītas ar tuvuma darbiem – grūti lasīt normālā attālumā, miglojas, astenopijas, diplopija, mikropsija, acu un galvas sāpes. Gribās tekstu likt tālāk, jo tad vieglāk lasīt, labāk redz. Tā kā tuvuma darbi sagādā grūtības, pacienti mēģina arī izvairīties no tuvuma darbiem (piemēram, nelasa, attaisnojas, ka nepatīk lasīt).
Diferenciāldiagnoze: funkcionālie traucējumi kā pamata eksoforija, diverģences ekscess, akomodācijas ekscess, akomodācijas kūtrums, akomodācijas vājums. Epidemioloģiski parādās galvenokārt pie vispārējās veselības pasliktināšanās – medikamenti, anēmija, masalas, multiplā skleroze, iridociklīts, glaukoma u.c. Ja monokulārs: lokālas acu saslimšanas (iridociklīts, glaukoma, sklerīts, Adie sindroms u.c.), vispārējās slimības (pieaugušiem – sinusīts, zobu kariess, mugurējās artērijas aneirisms, Parkinsona slimība u.c.; bērniem – garais klepus, tonsilīts, difterija, saindēšanās u.c.), neirooftalmoloģiski bojājumi (Herpes zoster, III nerva daļējs bojājums, Hornera sindroms u.c.).
Terapija: primāri ir jānoskaidro cēloni un iespēju robežās to jālikvidē. Tad nozīmē jebkuras ametropijas korekciju, aditīvu tuvumā un redzes terapiju. Redzes terapija:
Pirmajais etaps → normalizēt akomodācijas amplitūdu un spēju stimulēt akomodāciju → a īstīt patvaļīgo konverģenci → normalizēt PFV amplitūdu.
Otrais etaps → normalizēt spēju stimulēt un atslābināt akomodāciju → palielināt NFV amplitūdu → normalizēt verģences vieglumu.
Trešais etaps → integrēt akomodācijas viegluma terapiju ar binokulārās redzes tehnikām → a īstīt vajadzību diverģēt un konverģēt → integrēt verģences procedūras ar versijām un sakādēm.
Ķirurģija un prizmatiskā korekcija (horizontālā) nav nepieciešama.
Akomodācijas vājums
Akomodācijas vājums ir nespēja ilgstoši nodrošināt nepieciešamo akomodācijas apjomu atbilstoši pacienta vecumam
Epidemioloģija: 2,3 % pēc Scheiman, 1996 (6-18 g.v.)
Pazīmes: Spēj lasīt tikai īsu brīdi, ātri nogurst, teksts sāk migloties (parasti pēc 5-20 min
lasīšanas) Redzes asums tuvumā atbilst normai, bet mēdz pasliktināties pēc slodzes Normāla AA (atbilst vecuma normai), bet var attālināties pēc slodzes Labi kompensēta eksoforija tuvumā, kas var pāriet ezoforijā, ja mēģina akomodēt Normāls AK/A lielums (noteikts ar Gradienta metodi: norma: 4:1±2) Zems miglošanās punkts pozitīvām fūzijas rezervēm (BĀ) – PFV – tuvumā (norma:
17±5/21±6/11±7 Δ) Zemas pozitīvās akomodācijas rezerves (PAR), pārbaudot binokulāri
Evita Kassaliete. Tuvuma redzes traucējumi un to diagnostikas iespējas. 2012. gads
Lappuse 9 no 12
Grūtības ar -2,0 D, novērtējot akomodācijas vieglumu gan binokulāri, gan monokulāri
Augsts MEM (liela akomodācijas atpalikšana >+0,75 D), bet var būt arī normāla, ja ir atpūties
Simptomi: sūdzības galvenokārt saistītas ar tuvuma darbiem – var tikai īsu laiku (parasti 5-20 min, bet reizēm arī 30 min) palasīt, tad parādās sūdzības – miglaina redze tuvumā, acu un galvas sāpes, lasīšanas problēmas, nogurums un miegainība, uzmanības zudums ar laiku, lasītā teksta kustības. Tā kā tuvuma darbi sagādā grūtības, pacienti mēģina arī izvairīties no tuvuma darbiem (piemēram, nelasa, attaisnojas, ka nepatīk lasīt).
Diferenciāldiagnoze: funkcionālie traucējumi kā pamata eksoforija, diverģences ekscess, akomodācijas ekscess, akomodācijas kūtrums, medikamenti, anemija, masalas, multiplā skleroze, iridociklīts, glaukoma u.c. Parasti novēro pie pastiprināta tuvuma darba, vispārējās veselības problēmām, kā arī var būt saistīta ar specifisku medikamentu lietošanu, nekoriģētu refrakciju un histēriskām reakcijām.
Terapija: primāri nozīmē jebkuras ametropijas korekciju, sekundāri – aditīvs tuvumā, terciāli – redzes terapija. Redzes terapija:
Pirmais etaps → normalizēt akomodācijas amplitūdu un spēju stimulēt akomodāciju → attīstīt patvaļīgo konverģenci → normalizēt PFV amplitūdu.
Otrais etaps → normalizēt spēju stimulēt un atslābināt akomodāciju → palielināt NFV amplitūdu → normalizēt verģences vieglumu.
Trešais etaps → integrēt akomodācijas viegluma terapiju ar binokulārās redzes tehnikām → a īstīt vajadzību diverģēt un konverģēt → integrēt verģences procedūras ar versijām un sakādēm.
Prizmu terapija un ķirurģiskā terapija nav efektīvas.
Akomodācijas kūtrums
Akomodācijas vājums ir grūtības pielāgot akomodācijas apjomu dažādiem fiksācijas attālumiem
Epidemioloģija: 1,5% pēc Scheiman, 1996 (6-18 g.v.)
Pazīmes: Redzes asums tuvumā un tālumā atbilst normai, bet mēdz pasliktināties uzreiz
nomainot attālumu (nepieciešams koncentrēties kādu laiku, lai iegūtu skaidru attēlu)
Normāla AA (atbilst vecuma normai) Forijas stāvoklis nav prognozējams Normāls AK/A lielums (noteikts ar Gradienta metodi: norma: 4:1±2) Zems miglošanās punkts pozitīvām fūzijas rezervēm (BĀ) – PFV – un negatīvām
fūzijas rezervēm (BIE) – NFR – tuvumā (norma: 17±5/21±6/11±7 Δ un 13±4/21±4/13±5 Δ)
Zemas pozitīvās akomodācijas rezerves (PAR) un negatīvās akomodācijas rezerves (NAR), pārbaudot binokulāri
Evita Kassaliete. Tuvuma redzes traucējumi un to diagnostikas iespējas. 2012. gads
Lappuse 10 no 12
Grūtības ar -2,0 D un +2,0 D, novērtējot akomodācijas vieglumu gan binokulāri, gan monokulāri
Normāls MEM (aptuveni +0,75 D)
Simptomi: sūdzības galvenokārt saistītas ar tuvuma darbiem – miglaina redze, fokusējot no tāluma uz tuvumu un otrādi, acu un galvas sāpes, lasīšanas problēmas, nogurums un miegainība, uzmanības zudums ar laiku, lasītā teksta kustības. Tā kā tuvuma darbi sagādā grūtības, pacienti mēģina arī izvairīties no tuvuma darbiem (piemēram, nelasa, attaisnojas, ka nepatīk lasīt).
Diferenciāldiagnoze: funkcionālie traucējumi kā konverģences ekscess, pamata ezoforija, akomodācijas nepietiekamība. Medikamenti, anēmija, encefalīts, meningīts, iridociklīts, glaukoma, sklerīts u.c. Ja nomokulārs, jāizslēdz Adie’s sindroms (neiroloģiska saslimšana, kuru raksturo nekustīga paplašināta zīlīte).
Terapija: primāri nozīmē jebkuras ametropijas korekciju, sekundāri – redzes terapija. Redzes terapija:
Pirmais etaps → a īstīt diverģences un konverģences sajūtu, skatoties tuvumā un tālumā, stimulējot un atslābinot akomodāciju → normalizēt NFV un PFV amplitūdas → normalizēt akomodācijas amplitūdu un spēju stimulēt un atslābināt akomodāciju.
Otrais etaps → normalizēt PFV amplitūdu → palielināt NFV vieglumu tuvumā → palielināt PFV vieglumu tuvumā.
Trešais etaps → normalizēt NFV amplitūdu vidējos attālumos → normalizēt NFV amplitūdu tālumā.
Prizmu terapija un ķirurģiskā terapija nav efektīvas.
Akomodācijas ekscess
Akomodācijas ekscess ir stāvoklis, kad pacienta akomodācijas atbilde ir lielāka kā nepieciešams dotajam redzes stimulam vai arī pacients nespēj atbilstoši atslābināt akomodāciju.
Epidemioloģija: 2,2% pēc Scheiman, 1996 (6-18 g.v.)
Pazīmes: Samazināts redzes asums tālumā (var būt periodisks, izteiktāks pēc lielākas tuvuma
slodzes) Redzes asums tuvumā atbilst normai, bet mēdz ļoti tuvu lasīt Koriģējot sākotnēji vēlas „-” korekciju, bet atslābinot akomodācijas darbību, parādās
„+” korekcija (jāsāk korekciju ar labu apmiglojumu) Normāla AA (atbilst vecuma normai) Forijas stāvoklis nav prognozējams Normāls AK/A lielums (noteikts ar Gradienta metodi: norma: 4:1±2) Zems miglošanās punkts negatīvām fūzijas rezervēm (BIE) – NFV – tuvumā (norma:
13±4/21±4/13±5 Δ) Zemas negatīvās akomodācijas rezerves (NAR), pārbaudot binokulāri
Evita Kassaliete. Tuvuma redzes traucējumi un to diagnostikas iespējas. 2012. gads
Lappuse 11 no 12
Grūtības ar +2,0 D, novērtējot akomodācijas vieglumu gan binokulāri, gan monokulāri
Zems MEM (maza akomodācijas atpalikšana ≤+0,25 D)
Simptomi: sūdzības galvenokārt saistītas ar tuvuma darbiem, bet pacients pats sūdzas tikai par miglainu redzi tālumā – miglaina redze pēc lasīšanas, acu un galvas sāpes, grūtības fokusēt no tāluma uz tuvumu, gaismas jutība palielināta. Parasti ļoti tuvu lasa, lasa guļus.
Diferenciāldiagnoze: funkcionālie traucējumi kā konverģences ekscess, pamata ezoforija, akomodācijas vājums, akomodācijas kūtrums. Medikamenti, encefalīts, meningīts.
Terapija: primāri nozīmē jebkuras ametropijas korekciju, sekundāri – redzes terapija, terciāri – aditīvs tuvumam. Redzes terapija:
Pirmais etaps → a īstīt sajūtu diverģēt un atslābināt akomodāciju → normalizēt NFV amplitūdu tuvumā → normalizēt akomodācijas amplitūdu un spēju stimulēt un atslābināt akomodāciju.
Otrais etaps → palielināt PFV amplitūdu → normalizēt verģences vieglumu. Trešais etaps → normalizēt NFV amplitūdu vidējos attālumos → normalizēt NFV
amplitūdu tālumā.
Prizmu terapija un ķirurģiskā terapija nav efektīvas.
Akomodācijas spazma
Akomodācijas spazma ir stāvoklis, kad acs ciliārais muskulis ir konstantas kontrakcijas stāvoklī un nespēj atslābt.
Pazīmes: Samazināts redzes asums tālumā (bieži arī tuvumā) Pacients var sūdzēties par makropsiju Grūti koriģējas ar „-” lēcām (novēro slinku un lēnu redzes asuma kāpumu, bieži arī
nevar izkoriģēt līdz labam redzes asumam) Normāla AA (atbilst vecuma normai) Forijas stāvoklis nav prognozējams, bet biežāk novēro ezoforiju Normāls AK/A lielums (noteikts ar Gradienta metodi: norma: 4:1±2) Zems miglošanās punkts negatīvām fūzijas rezervēm (BIE) – NFV – tuvumā (norma:
13±4/21±4/13±5 Δ) Zemas pozitīvās akomodācijas rezerves (PAR) un negatīvās akomodācijas rezerves
(NAR), pārbaudot binokulāri Grūtības ar -2,0 D un +2,0 D, novērtējot akomodācijas vieglumu gan binokulāri, gan
monokulāri Zems MEM (maza akomodācijas atpalikšana ≤+0,25 D)
Simptomi: sūdzības galvenokārt saistītas ar tuvuma un tāluma darbiem – pastāvīga miglaina redze tālumā un arī tuvumā, izteiktas acu un galvas sāpes, ja mēģina ko saskatīt, grūtības fokusēt no tāluma uz tuvumu, gaismas jutība palielināta.
Evita Kassaliete. Tuvuma redzes traucējumi un to diagnostikas iespējas. 2012. gads
Lappuse 12 no 12
Diferenciāldiagnoze: funkcionālie traucējumi kā konverģences ekscess, pamata ezoforija, akomodācijas ekscess, akomodācijas kūtrums. Biežākie cēloņi – latenta nekoriģēta hipermetropija, pārslodze, neiroloģiskas un psiholoģiskas problēmas, acs iekaisuma procesi (uveīti), infekcijas (sifiliss, meningīts u.c.), galvas traumas, medikamenti (vitamīns B, morfīns, miotiķi u.c.).
Terapija: primāri ir jānoskaidro cēloni un iespēju robežās to jālikvidē. Tad nozīmē jebkuras ametropijas korekciju (noteiktu pilnā cikloplēģijā, var būt nepieciešama atropinizācija – biežāk hipermetropijas pilno korekciju uzliek pakāpeniski), aditīvu tuvumā vai vairākas nedēļas lieto atropīnu vai ciklodžilu (lai pilnībā noņemtu akomodācijas slodzi). Redzes terapija tikai vieglām formām:
Pirmais etaps → a īstīt sajūtu diverģēt un atslābināt akomodāciju → normalizēt NFV amplitūdu tuvumā → normalizēt akomodācijas amplitūdu un spēju stimulēt un atslābināt akomodāciju.
Otrais etaps → palielināt PFV amplitūdu → normalizēt verģences vieglumu. Trešais etaps → normalizēt NFV amplitūdu vidējos attālumos → normalizēt NFV
amplitūdu tālumā.
Prizmu terapija un ķirurģiskā terapija nav efektīvas.
Materiāls tapis projekta ietvaros Nr.2011/0004/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/027 pateicoties ERAF un LU finansējumam.
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Pazī
stam
ākās
ako
mod
ācija
s un
bin
okulārās
redz
es tr
aucē
jum
u d
iagn
ostis
kās
atra
des
Stāv
oklis
AT
AK
/AK
TPVA
VVSt
ereo
redz
eA
AB
AV
MA
VN
AR
un
PAR
DR
(MEM
)
Ako
mod
ācija
s pa
ralīz
e
nav
prog
nozē
jam
s lie
lum
sZe
ms
vai N
Attā
lināt
s va
i NG
rūtīb
as n
omērīt
Grū
tības
no
mērīt
NZe
mas
Grū
tības
ar +
/-G
rūtīb
as a
r +/-
Zem
as P
AR
un
NA
RA
ugst
s
Ako
mod
ācija
s ne
piet
ieka
mīb
a
nav
prog
nozē
jam
s lie
lum
sN
NBĀ
mig
loša
nās
var būt
ze
ma
tuv.
NN
Zem
asG
rūtīb
as a
r -G
rūtīb
as a
r -Ze
mas
PA
RA
ugst
s
Ako
mod
ācija
s vā
jum
s
nav
prog
nozē
jam
s lie
lum
sN
NBĀ
mig
loša
nās
var būt
ze
ma
tuv.
NN
NG
rūtīb
as a
r -G
rūtīb
as a
r -Ze
mas
PA
RA
ugst
s
Ako
mod
ācija
s kū
trum
s
nav
prog
nozē
jam
s lie
lum
sN
NBĀ
un
BIE
mig
loša
nās
var būt
zem
a tu
v.N
NN
Grū
tības
ar +
/-G
rūtīb
as a
r +/-
Zem
as P
AR
un
NA
RN
Ako
mod
ācija
s ek
sces
s
nav
prog
nozē
jam
s lie
lum
sN
NB
IE m
iglo
šanā
s va
r būt
ze
ma
tuv.
NN
NG
rūtīb
as a
r +G
rūtīb
as a
r +Ze
mas
NA
RZe
ms
Ako
mod
ācija
s sp
azm
aE
zo>t
uv.
NN
BIE
mig
loša
nās
var būt
ze
ma
tuv.
NN
NG
rūtīb
as a
r +/-
Grū
tības
ar +
/-Ze
mas
NA
R u
n N
AR
Zem
s
Kon
verģ
ence
s pa
ralīz
eE
kso>
tuv.
Zem
sA
ttālināt
sN
evar
nom
ērīt
BĀ
tuv
Nev
ar n
omērīt
Nav
NG
rūtīb
as a
r +/-
NZe
mas
NA
R u
n P
AR
Zem
s
Kon
verģ
ence
s ne
piet
ieka
mīb
aE
kso>
tuv.
Zem
sA
ttālināt
sZe
mas
BĀ
Zem
as BĀ
NN
Grū
tības
ar +
NZe
mas
NA
RZe
ms
Kon
verģ
ence
s ek
sces
sE
zo>t
uv.
Aug
sts
NZe
mas
BIE
Zem
as B
IEN
NG
rūtīb
as a
r -N
Zem
as P
AR
Aug
sts
Fuzi
onālās
ve
rģen
ces
disf
unkc
i ja
neno
zīmīg
s
ekso
vai
ezo
NN
Zem
as BĀ
un
BIE
Zem
as BĀ
un
BIE
NN
Grū
tības
ar +
/-N
Zem
as P
AR
un
NA
RN
Div
erģe
nces
ne
piet
ieka
mīb
aE
zo>
tāl.
Zem
sN
Zem
as B
IE tā
l.Ze
mas
BIE
tāl.
NN
NN
NN
Div
erģe
nces
ek
sces
sE
kso>
tāl.
Aug
sts
NZe
mas
BĀ
tāl.
un B
IE
tuv.
Zem
as BĀ
tāl.
un B
IE tu
v.N
NN
NN
N
Pam
ata
ekso
forij
aE
kso
tāl.=
tuv.
NN
Zem
as BĀ
tāl.
un tu
v.Ze
mas
BĀ
tāl.
un tu
v.N
NG
rūtīb
as a
r +N
Zem
as N
AR
Zem
s
Pam
ata
ezof
orija
Ezo
tāl.=
tuv.
NN
Zem
as B
IE tā
l. un
tuv.
Zem
as B
IE tā
l. un
tuv.
NN
Grū
tības
ar -
NZe
mas
PA
RA
ugst
s
Gra
dien
tu
met
ode
Ako
mod
. mērķi
sVe
rģen
ces
ampl
itūda
12∆B
Ā/3∆B
IA
tkarīg
s no
ve
cum
aA
tkarīg
s no
ve
cum
aA
tkarīg
s no
ve
cum
a(M
EM)
Nor
mas
4:1±
2∆K
TP -
7±2,
5cm
BĀ
tāl.
9/19
/10(
±4/±
8/±4
)15
±3 (c
ikli/
min
)18
-1/3
*(ga
di)
±2D
10ci
kli/m
im±5
11ci
kli/m
in±5
2,0D
±0,5
D0,
5D±0
,25
KA
P -
12±3
,0 c
mB
I tāl
.
-/7
/4(±
3/±2
)BĀ
tuv.
17
/21/
11(±
5/±6
/±7)
BI t
uv.
1
3/21
/13
(±4/
±4/±
5)A
T- a
izklāš
anas
test
s, K
TO -
konv
erģe
nces
tuvu
ma
punk
ts, V
A -
verģ
ence
s am
plitū
da (F
ūziju
reze
rves
), V
V -
verģ
ence
s vi
eglu
ms,
AA
- ak
omodāc
ijas
ampl
itūda
, B
AV
- bi
noku
lāra
is a
kom
odāc
ijas
vieg
lum
s, M
AV
- m
onok
ulār
ais
akom
odāc
ijas
vieg
lum
s, N
AR
- ne
gatīvās
ako
modāc
ijas
reze
rves
, PA
R -
pozi
tīvās
ako
modāc
ijas
reze
rves
, D
R -
dina
mis
kā re
tinos
kopi
ja (M
EM
) met
ode.
Pam
atin
form
ācija
: Mis
chel
l Sch
eim
an, B
ruce
Wic
k ,C
linik
al m
anag
emen
t of B
inoc
ular
Vis
ion
Third
edi
tion,
Wol
ters
Klu
wer
, 200
8
Sag
atav
oja:
Evi
ta K
assa
liete
un
Aig
a Š
vede
201
2