Ekonomiskā drošība un attīstība

Ērika Šumilo, Dr.oec., profesore

Ekonomiskā drošība un attīstība

„Attīstība un drošība ir savstarpēji neatdalāmi jēdzieni”

Kofi Annans (A more secured world: Our share responsibilty, UN, 2004,

http://www.un.org/secureworld/)

Kādai jābūt attīstībai?

: "Mēs vēlamies rosināt uz reālām darbībām, lai mūsu bērni un mazbērni varētu dzīvot labāk pārtikušā, tīrākā un taisnīgākā pasaulē. ....Tas ir mūsu pašu interesēs ne tikai tādēļ, ka tādējādi uzlabosies mūsu pašu dzīves kvalitāte, bet arī tādēļ, ka tās ekonomikas sistēmas, kuras ātrāk ieviesīs ilgtspējīgas ražošanas metodes un jaunās vides tehnoloģijas, būs daudz konkurētspējīgākas.”

(Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu)

Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana

Ilgtspējīga attīstība tiek skaidrota kā “attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai”.

Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas:

vides, ekonomiskā, sociālā.

Attīstības mērķis

Tautas attīstības koncepcija (TA)Mahbuba ul Haka (Mahbub ul Haq) un Amartija Sena

(Amartya Sen)

Pamatpostulāts: attīstības mērķis ir cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana

Plašākā izpratnē, priekšstats par TA ietver sevī Plašākā izpratnē, priekšstats par TA ietver sevī visusvisus indivīdu labklājības aspektus, sākot ar viņu veselības indivīdu labklājības aspektus, sākot ar viņu veselības stāvokli līdz viņu ekonomiskajai un politiskajai brīvībaistāvokli līdz viņu ekonomiskajai un politiskajai brīvībai

UNDP 1996.g. publicētajā Tautas UNDP 1996.g. publicētajā Tautas Attīstības ZiņojumāAttīstības Ziņojumā

“tautas attīstība ir gala rezultāts – ekonomikas izaugsme ir līdzeklis”.

Attīstība un globalizācija

Ekonomisko, sociālo, politisko un ekoloģisko parādību mēroga pieaugums, kas saistīts ar savstarpējās atkarības attiecību intensitātes un skaita palielināšanos.

Jauna veida risku parādīšanās saistīta ar pasaules iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu, pasaules valstu un reģionu iekļaušanos vienotā informācijas telpā, jaunu tehnoloģiju globālu izplatību.

Latvija – maza valsts

atkarīga no globalizācijas procesiem

globalizācijas procesu seku un pārmaiņu saņēmēja

krīzes situācijā ātrāk pielāgojas jauniem tirgus apstākļiem

Nacionālā drošības sistēma

*Latvijas akadēmiskā bibliotēka: http://www3.acadlib.lv/greydoc/jadcenko%5Fdisertacija/jadcenko%5Flat.doc – 05.01.2007

Ekonomiskā drošība (tradicionālā pieeja):

nacionālo interešu garantēta aizsardzība, nacionālās drošības pamats. To raksturo ekonomiskās attīstības tendences no ražošanas efektivitātes viedokļa, nacionālās ekonomikas spējas funkcionēt ar minimālu atkarību no ārējās pasaules.

Ekonomiskā drošība (jaunā pieeja):

globalizācija ir radījusi jaunu ekonomiskās drošības definīciju, kas balstās uz nevēlamām transmisijām pāri nacionālajām robežām: nelegālā plūsma, ekonomiskie šoki, valstu sasvstarpējā atkarība.

Kritēriji valsts ekonomiskās drošības novērtēšanai

resursu potenciāls un resursu izlietošanas efektivitāte;ekonomikas konkurētspēja;

suverenitāte, neatkarība un spēja pretoties ārējiem draudiem;sociālā neatkarība

Konkurētspēja un jaunā ekonomika

Pēdējos divsimt gadus neo-klasiskā ekonomikas teorija atzina divus ražošanas faktorus: darbaspēku un kapitāluTādi faktori kā zināšanas, produktivitāte, izglītība un intelektuālais kapitāls tika uzskatīti par blakus efektiemJaunu teoriju izstrādāja Stanfordas Universitātes ekonomists Pauls Romers (Paul Romer) ar kolēģiem, kuri meklēja risinājumus ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanaiBalstoties uz citu autoru darbiem – Schumpeter, Solow, Romers piedāvāja mainīt neoklasiskās ekonomikas modeli tanī iekļaujot tehnoloģijas un zināšanas kā galveno ekonomikas virzītājspēku Tika radīta Jaunā augsmes teorija – New Growth Theory

Konkurētspēja un jaunā ekonomika

Par salīdzinošās priekšrocības avotu ir kļuvis jauns kapitāla veids:

cilvēkkapitāls un sociālais kapitāls

Ekonomiskās drošības iekšējie draudi

1. Ekonomikas struktūras deformācijas pastiprināšanās;2. Investīciju un inovāciju aktivitātes samazināšanās;4. Valūtas resursu aizplūšana no valsts;5. Iedzīvotāju ienākumu sadales nevienlīdzības padziļināšanās;6. Ekonomikas pārmērīgs atklātums;7. Ēnu ekonomika un korupcija;8. Darbaspēka emigrācija no valsts.

Ekonomiskās drošības ārējie draudi

1. Valsts atkarība no importa;2. Atpalikšana zinātniski tehniskā jomā;3. Pasaules tirgu svārstību negatīva ietekme.

Indikatori

Ekonomiskie indikatori - IKP uz vienu iedzīvotāju; apstrādes rūpniecības īpatsvars rūpniecības ražošanā; investīciju apjoms procentos pret IKP; jaunu produkcijas veidu īpatsvars kopējā izlaidumā. Sociālie indikatori - bezdarba līmenis; vidējais dzīves ilgums; nabadzības un ienākumu nevienlīdzības rādītāji; Finanšu indikatori - inflācijas līmenis; iekšējais un ārējais parāds % pret IKP; budžeta deficīts % pret IKP; naudas masa % pret IKP; importa daļa iekšējā patēriņā; ārējā aizņēmuma daļa budžeta deficīta segšanai; ārvalstu valūtas apjoms pret nacionālās valūtas apjomu.

Latvijas ekonomiskās drošības rādītāji 2000. - 2006.g. (1)

Kaut gan IKP uz vienu iedzīvotāju pieaug (3885 LVL 2005.g.), rēķināts pirktspējas paritātes vienībās, tas nepārsniedz 50% no ES vidējā līmeņa.

Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju ienākumi Latvijā pastāvīgi pieaug, tie joprojām ir vieni no zemākajiem ES.

Latvijā ir izteikta ienākumu nevienlīdzība reģionu griezumā un augoša sabiedrības mantiskā noslāņošanās.

Augsts inflācijas līmenis (2006.gadā 6.5%).

Latvijas ekonomiskās drošības rādītāji 2000. - 2006.g. (2)

Mūža ilguma rādītāji Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropā (77.4 gadiem sievietēm un 65.6 gadiem vīriešiem).

Nelabvēlīga demogrāfiska situācija, kā rezultātā samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars.

Bezdarba līmenis no 12% samazinājies līdz 8% 2006.gadā.

Valsts parāda līmenis ir viens no zemākajiem ES (2005. gada beigās 955 milj. latu jeb 10.7% no IKP).

Ārvalstu valūtas apjoms attiecībā pret nacionālo valūtu samazinās

Naudas masas apjoms procentos pret IKP pieaug.

Secinājumi:

Valsts ekonomiskā drošība globālā tirgus apstākļos ir atkarīga no valsts konkurētspējas un spējas reaģēt uz tirgus izmaiņām un tendencēm.

Ir mainījusies tradicionālā izpratne par ekonomisko drošību globālā tirgus un globalizācijas kopumā iespaidā. Valsts loma ekonomiskajos procesos samazinās.

Jaunu spēcīgu ekonomisko spēku parādīšanās globālajā tirgū ietekmē valsts ekonomisko drošibu.

Latvija ir pakļauta neprognozējamām, galvenokārt, izejvielu un energoresursu cenu svārstībām pasaules tirgū, kas būtiski ietekmē vietējo ražotāju izmaksas.

Globālais tirgus rada ekonomisko šoku draudus..

Paldies par uzmanību!