LIBER sagatavotās piezīmes un paskaidrojumi par sabiedriskās apspriešanas anketu, kas īpaši būtiski bibliotekārajai sabiedrībai

A. Starpvalstu problēmas (jautājumi 1-7 un 26-27)Aptaujas dalībniekiem tiek lūgts viedoklis par saturu, kuram ir likumīga piekļuve. Vai ir viegli to izplatīt ārpus valsts robežām? Vai ir iespējams licencēt saturu ārpus valsts robežām?

Piemērs varētu būt materiāls konkrētā valodā. Materiāla izplatīšana citiem cilvēkiem, kas runā tajā pašā valodā (bet dzīvo citā valstī) varētu būt vēlama, bet, lai to izdarītu, jums šobrīd ir jābūt ekspertiem savas valsts autortiesību likumos un citas konkrētās valsts likumos. Anketas dalībniekiem tiek lūgts sniegt piemērus noteiktiem pakalpojumiem, kurus būtu vēlams piedāvāt, ja tiktu nodrošināta draudzīga autortiesību vide. Piemēram, vai būtu vēlams pārrobežu sadarbības tīkls digitālajai arhivēšanai?

B. Autortiesību paplašināšana lasīšanai un URL (jautājumi 11-12)

LIBER iesaka atbildēt "nē" uz abiem jautājumiem. Tas ir nozīmīgi saistībā ar jautājumiem, kā interneta izmantošanas veidu, teksta apjomu vai lasīšanu tiešsaistē var ietekmēt autortiesību vai datubāzu tiesiskās aizsardzības likumi.

Bibliotekāri varētu apsvērt, kā šie jautājumi varētu attiekties uz katalogu ierakstiem, kuri dažos aspektos ir līdzīgi URL.

C. Darbu reģistrācija – vai tā ir laba ideja? (jautājumi 15-18)

Šobrīd nepastāv prasība reģistrēt autortiesības. Vai autortiesību reģistrācijas veicināšana ļaus, piemēram, vieglāk iegūt tiesību turētāju atļaujas piekļuvei vēsturiskiem digitalizācijas projektiem vai tas būs apgrūtinoši? (Ņemiet vērā, ka saskaņā ar Bāreņdarbu direktīvu (Orphan Works Directive) bibliotēkām, muzejiem un izglītības iestādēm tiek prasīta bāreņdarbu reģistrēšana).

D. Vai laika periods, uz kuru attiecas autortiesības ir par garu / par īsu / atbilstošs? (20.jautājums)

Pašreizējais autortiesību termiņš ir 70 gadi pēc autora nāves. Saistītās tiesības, piemēram, attiecībā uz skaņu ierakstiem un izpildījumu mūzikas nozarē, ilgst 70 gadus. Tas ir par 20 gadiem vairāk, nekā to nosaka starptautiskās tiesības. Atbildiet uz šo jautājumu, ja jums ir viedoklis par konkrēto tēmu.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa akadēmiķu darbu nenes peļņu nevienam 50 gadus pēc autora nāves, LIBER uzskata, ka autortiesību termiņam ES jābūt saskaņotam ar starptautiskajām normām.

E. Ierobežojumi un izņēmumi – svarīgi bibliotēkām un izglītības sniedzējiem! (jautājumi 21-25)

21.jautājums. Vai jūs saskatāt problēmu tajā, ka lielākā daļa ES autortiesību direktīvās paredzēto ierobežojumu un izņēmumu ir obligātas dalībvalstīm? Jā. Faktiski ES vienotajā tirgū nav saskaņotības ar autortiesībām aizsargātu darbu lietošanā. Tas apgrūtina autortiesību darbu izmantošanu ārpus valsts robežām.

22.jautājums. Vai dažus / visus izņēmumus jāveic obligāti, un, ja tā, vai ir nepieciešama augstāka līmeņa šādu izņēmumu saskaņošana? Jā. Visiem izņēmumiem, kas saistīti ar izglītību, apmācībām un piekļuvi zināšanām būtu jābūt obligātiem. Saskaņota pieeja visā Eiropā ierobežojumu un izņēmumu pieņemšanā un īstenošanā ir nepieciešama, lai samazinātu tiesisko nenoteiktību un veicinātu zināšanu apmaiņu vienotajā tirgū.

23.jautājums. Vai esošajā katalogā būtu jāpievieno jauni / jāizņem ārā kādi ierobežojumi un izņēmumi? Lūdzu paskaidrojiet, atsaucoties uz konkrētiem gadījumiem. Nekādi izņēmumi nebūtu jāatceļ . Jūs varētu lūgt jaunus obligātus izņēmumus, piemēram:

• Teksta un datu ieguve visiem pētniecības mērķiem;•Izņēmums, lai nodrošinātu, ka nekas līgumā nemazina ierobežojumus un izņēmumus autortiesību likumā;• Juridiskā noteiktība attiecībā uz e-patapinājumu bibliotēkās līdzīgi analogajai e-izsniegšanai;•Jauns saglabāšana izņēmums, kas ļautu veidot saglabāšanas tīklus starp institūcijām (šobrīd vairums saglabāšanas izņēmumu attiecas uz materiālu saglabāšanu savās kolekcijās, nevis pieļauj saites un aktivitātes starp iestādēm) ;• Publiski finansētu pētniecības rezultātu atvērta pieejamība, neatkarīgi no līgumiem, kas parakstīti ar izdevējiem;• pētniecības izņēmumiem nav nekādu atšķirību starp komerciāliem un nekomerciāliem mērķiem.

24.jautājums. Neatkarīgi no iepriekš minētajiem jautājumiem, vai ES tiesiskā regulējuma ierobežojumiem un izņēmumiem ir nepieciešams nodrošināt lielāku elastības pakāpi? LIBER iesaka atbildēt "jā". Eiropā pašlaik ir ļoti strikti noteikti izņēmumi. Papildu elastība, īpaši ņemot vērā lēno likumdošanas izmaiņu tempu un salīdzinot ar straujajiem sasniegumiem tehnoloģiju jomā, būtu vēlama.

25.jautājums. Ja jā, tad kāda būtu labākā pieeja, lai nodrošinātu elastīgumu? (piemēram, nacionālo tiesu interpretācija, periodiska direktīvu pārskatīšana, iebūvēta elastība (piemēram, godīgas izmantošanas formā / atvērtās normas utt.))? Lūdzu, paskaidrojiet, norādot, kādas būtu priekšrocības un trūkumi šādai pieejai, kā arī tās iespējamo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību. Amerikas Savienotajām Valstīm, Izraēlai, Singapūrai un Dienvidkorejai ir izņēmums , ko sauc par "taisnīgu lietošanu". Tas ir tests, kuru var pielietot jebkurai darbībai, kurā tiek izmantos autortiesību darbs, lai redzētu, vai tas mazina tiesību turētāju likumīgās intereses vai nē. Līdzīgs likums ir tikai viens no iespējamiem risinājumiem šī brīža situācijai Eiropā.

F. Teksta un datu ieguve (jautājumi 53-57)Ņemot vērā, ka šie jautājumi ir saistīti ar modernu, datorizētu pētniecību, LIBER uzskata, ka ir ļoti svarīgi atbildēt uz šiem jautājumiem. Pētnieki vēlas iespēju datus izgūt atvērtā tīmeklī, kā arī piekļuvi abonētajam saturam. LIBER uzskata, ka tiesiskais risinājums ir ļoti nepieciešams. Šim risinājumam būtu jāatbalsta jebkura veida satura, kurš ir likumīgi pieejams, datu ieguve. ASV un Japānas tiesību aktos ir atļauta teksta un datu ieguve. Lai iegūtu vairāk informācijas par to, kāpēc teksta un datu ieguves reforma ir svarīga, lūdzu, skatiet „Text and Data Mining: Its importance and the need for change in Europe”.

G. Tiesību ievērošana – ieviešana / realizēšana (76.jautājums)

76.jautājums. Vai pašreizējais tiesiskais regulējums ir pietiekami skaidrs, lai ļautu pietiekami iesaistīt starpniekus ( piemēram, interneta pakalpojumu sniedzējus , reklāmas brokerus , maksājumu pakalpojumu sniedzējus , domēnu vārdu reģistrus u.c.), kavējot autortiesību pārkāpumus tiešsaistē ar komerciāliem mērķiem? Ja tā nav, kādi pasākumi būtu lietderīgi, lai veicinātu starpnieku sadarbību? LIBER uzskata, ka visiem tiesību aktiem saistībā ar starpniekiem interneta vidē ir jābūt ļoti labi pārdomātiem un pienācīgi definētiem. Lielbritānijā un Jaunzēlandē vāja tiesību aktu izstrāde rezultējās situācijā, kad tādas iestādes kā skolas, bibliotēkas un universitātes tika definētas kā starpnieki, līdzīgi kā interneta pakalpojumu sniedzēji LIBER uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai organizācijas ar sabiedriskās politikas funkcijām, piemēram, bibliotēkas vai izglītības iestādes, nekādā veidā netiktu uzskatītas par starpniekiem

H. Citi jautājumi? (80.jautājums)Tēma, kas nav aktualizēta sabiedriskajā apspriešanā, ir jautājums par to, ko autortiesību likuma lietotāji var darīt ar licencētu saturu. LIBER aicina aktualizēt šo jautājumu un paust nostāju, ka individuāli līgumi nevar „pārtrumpot” izglītības / pētniecības / bibliotēku iebildumus.

Specifiskās tēmas

Digitālā saglabāšana (jautājumi 28-31)

Institūciju e-satura licencēšana studentiem un pasniedzējiem (jautājumi 32-35)

E-satura licencēšana elektroniskajai izsniegšanai (jautājumi 36037)

Atšķirības starp bibliotēkām un to pakalpojumiem attiecībā uz analogajām un digitālajām kolekcijām (jautājumi 38-39)

Masu digitalizācijas veicināšana (jautājumi 40-41)

Materiālu izmantošana apmācību procesā (jautājumi 42-46)

Materiālu izmantošana pētniecībā (jautājumi 47-49)

Piekļuve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (jautājumi 50-52)

Lietotāju radītais saturs (jautājumi 58-63)

Privātā kopēšana un nodokļu iekasēšana (jautājumi 64-71)

Taisnīga atlīdzība autoriem un izpildītājiem (jautājumi 72-74 (daudzi zinātnieki arī ir autori))

Nacionālo likumu aizstāšana ar vienu kopīgu Eiropas autortiesību likumu (jautājumi 78-79)