ECDC: izcilība infekcijas slimību profi laksē un kontrolē · 2017-05-16 · ķis ir atbalstīt...
Transcript of ECDC: izcilība infekcijas slimību profi laksē un kontrolē · 2017-05-16 · ķis ir atbalstīt...
EIROPAS SLIMĪBUPROFILAKSES UNKONTROLES CENTRS
www.ecdc.europa.eu
ECDC: izcilība infekcijas slimību
profi laksē un kontrolē
200000
300000
400000
500000
© Eiropas Slimību profi lakses un kontroles centrs, 2011. gads
ISBN 978-92-9193-257-3
doi:10.2900/42043
Eiropas Slimību profi lakses un kontroles centrs (ECDC), kas izveidots 2005. gadā, ir Eiropas Savienības aģentūra ar pienākumu stiprināt Eiropas pasākumus aizsardzībai pret infekcijas slimībām. Centra mītne atrodas Stokholmā, Zviedrijā.
ECDC uzdevums ir apzināt, novērtēt un informēt par pašreizējiem un nākotnes apdraudējumiem cilvēku veselībai, ko izraisa infekcijas slimības, kā arī atbalstīt un palīdzēt koordinēt Eiropas Savienības valstu gatavību un reaģēšanas spējas.
ECDC: izcilība infekcijas slimību profi laksē un kontrolē
Satura rādītājs
ECDC — palīdzot glābt dzīvības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3
Atbalsts gatavībai un reaģēšanai — gatavi, kad vajag . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4
Uzraudzība — mēs apkopojam un analizējam datus . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8
Zinātniskās konsultācij as — pierādījumi, lai rīkotos . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10
Kompetence un saziņa sabiedrības veselības jomā — klausāmies un atbildam . . . . . . . 14
ECDC slimību programmas — ar ko mēs strādājam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18
Infekcij as slimības — daži lielākie apdraudējumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20
Kā jūs varat iesaistīties . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22
Galvenais par pārvaldību . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24
Sadarbojoties ar partneriem. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 26
1
“ECDC darbiniekiem kā sabiedrības veselības
speciālistiem ir pienākums mēģināt aizsargāt un uzlabot
cilvēku veselību. Mēs cenšamies būt izcili, jo ticam
sabiedrības veselības nozīmīgumam.”
Marc Sprenger, ECDC direktors
2
Infekcij as slimības ir mūsu darbs. Mums jābūt modriem,
noderīgiem un efektīviem, jo no mums daudz kas ir atka-
rīgs. Eiropas valdības izprot, ka infekcij as slimības nepa-
zīst robežas, tās vienmēr vajag uzraudzīt un novērtēt risku,
lai visiem eiropiešiem nodrošinātu stingru un drošu aizsar-
dzības līnij u.
Mūsu zinātniskais darbs ir cieši saistīts ar veselības minis-
trij u, valsts sabiedrības veselības iestāžu, sabiedrības
veselības pētnieku, vadītāju un ārstu darbu visās Eiropas
valstīs, un ar viņiem mēs sazināmies katru dienu, apmainā-
mies ar informācij u, veicam analīzi, sniedzam norādījumus
un tehnisko atbalstu.
Eiropas aizsardzība no infekcij as slimībām nav nejauša pri-
vilēģij a. ECDC pamatā ir labi koordinētas brīdināšanas un
reaģēšanas sistēmas sabiedrības veselības jomā, pārlieci-
noši un neatkarīgi zinātniskie pierādījumi un analīze, spēja
rīkoties ātri un izlēmīgi, kā arī kompetence informēšanā,
lai ātri sniegtu drošu informācij u tiem, kuriem tā vajadzīga.
Visu ECDC centralizēto un vietējas nozīmes pasākumu mēr-
ķis ir atbalstīt un stiprināt šīs vitāli svarīgās sabiedrības
veselības funkcij as, lai pievienotu jaunu vērtību reaģēša-
nas pasākumiem valstīs, jo īpaši fi nansiālu ierobežojumu
laikā, un tādējādi palīdzētu glābt dzīvības.
ECDC ir zinātniska un tehniska aģentūra, nevis politiska
struktūra. Mūsu uzdevums ir nodrošināt Eiropas Komisi-
jai, Eiropas Parlamentam un valstu veselības aizsardzības
politikas izstrādātājiem konsultācij as un pierādījumus, kas
nepieciešami lēmumu pieņemšanai un rīcībai veselības
aizsardzībā.
Darbs šeit ir ļoti specifi sks. Ne tikai tāpēc, ka pirmie saska-
ramies ar infekcij as slimību profi laksi un kontroli Eiropā,
bet arī mūsu darbinieku entuziasma, daudzveidības un
profesionālisma dēļ.
ECDC ir unikāls centrs. Mēs varam lepoties, ka atroda-
mies tāda plaša Eiropas tīkla centrā, kuru veido aizrautīgi
sabiedrības veselības speciālisti, zinātnieki, mikrobiologi
un epidemiologi — kopskaitā vairāk nekā 10 000 — un viņi
strādā kopā ar mums un citiem partneriem, piemēram,
PVO, lai pasargātu cilvēkus no infekcij as slimību izraisītā
apdraudējuma. Mēs daudz strādājam, lai šis darbs būtu
efektīvs un lai attaisnotu Eiropas nezūdošo uzticību un
atbalstu.
Šajā brošūrā aicinām plašāk iepazīties ar darbu, ko darām,
un to, ko piedāvājam.
Marc Sprenger, ECDC direktors
ECDC — palīdzot glābt dzīvības
3
Katru rītu ECDC eksperti tiekas Neatliekamās rīcības centrā
(NRC), ES Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas
krustpunktā — tā ir Eiropas Komisij as drošās izziņošanas
sistēma, kas saistīta ar veselības aizsardzības iestādēm
visā Eiropā un citiem iesaistītajiem dalībniekiem. Šajā
ikdienas apaļā galda sanāksmē ECDC darbinieki
uzrauga nakts laikā saņemtos jaunumus un aktuālo
informācij u par infekcij as slimības uzliesmojumiem
Eiropā un visā pasaulē;
apspriež un izskata “signālus” par iespējamiem
jauniem uzliesmojumiem, kas saņemti no plašsaziņas
līdzekļiem un tiešiem ziņojumiem, ko visā pasaulē
sniedz epidemiologi un veselības aizsardzības
iestādes;
ātri izvērtē jebkuru jaunu apdraudējumu iespējamo
svarīgumu;
izskata informācij as pieprasījumus no valstīm;
ieskicē sasniegto esošajos pasākumos, kuru mērķis ir
ierobežot pašreizējo uzliesmojumu izplatību;
apmainās ar informācij u, pieredzi un zinātniskajiem
atzinumiem ar dalībvalstīm un Eiropas Komisij u.
Pēc sanāksmes attiecīgos datus un ieteikumus izplata
sabiedrības veselības speciālistiem un plašai sabiedrībai.
Kopš aģentūras darbības sākuma 2005. gadā ECDC neat-
liekamās rīcības gatavības un reaģēšanas sistēmas ir
pastāvīgi attīstījušās un pilnveidojušās sadarbībā ar neat-
karīgiem ekspertiem visās ES dalībvalstīs un ārpus tām, šīs
sistēmas ir izvērtējušas pārvaldes iestādes, tās ir testētas
Atbalsts gatavībai un reaģēšanai — gatavi, kad vajag
ECDC darbinieki tiekas katru dienu, lai uzraudzītu slimību uzliesmojumus.
4
pasaules un reģionālos simulācij as testos un piemērotas
reālajā dzīvē. Gatavība krīzēm ir tikpat svarīga kā reaģē-
šana uz tām, kad tās iestājas. ECDC veic lielu darbu, lai
palīdzētu dalībvalstīm izveidot pašām savus neatliekamās
rīcības centrus un nostiprinātu gatavību valstu līmenī.
Epidemioloģiskās pētniecības rīki — agrīnās brīdināšanas meklējumos
Viena no ECDC stiprākajām pusēm ir tā spēja laikus atklāt
infekcij as slimību apdraudējumus un ātri reaģēt uz tiem.
ECDC ir izveidojusi tīmeklī drošu informēšanas platformu
(EPIS), kas ļauj starptautiskā mērogā apmainīties ar teh-
nisku informācij u un laikus saņemt brīdinājumus par infek-
cij as slimību uzliesmojumiem. Epidemiologi un mikrobio-
logi, kuri strādā ar dažādām slimībām, var izmantot EPIS,
lai brīdinātu kolēģus citās valstīs par steidzamiem jautāju-
miem un apmainītos ar viedokļiem un zinātniskās analīzes
secinājumiem tiešsaistes forumos.
5
Pārtikas izraisīti slimību uzliesmojumi
ECDC ir atbalstījis un sekmējis vairākus starpvalstu pētījumus par pārtikas izraisītu sli-
mību uzliesmojumiem, kas atklāti ar Pārtikas un ūdens izraisītu slimību un zoonožu tīkla
palīdzību. Šāda sadarbība vainagojās ar ātru un efektīvu informācij as apmaiņu starp
iesaistītajiem partneriem, tostarp sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma ie-
stādēm dalībvalstīs, kā arī galvenajiem dalībniekiem ES līmenī, piemēram, Pārtikas un
barības ātrās reaģēšanas sistēmu (RASFF) un Eiropas Komisij u. Rezultātā piesārņotas
pārtikas savlaicīga izņemšana no aprites dalībvalstīs aizsargāja patērētājus visā Eiropā.
6
Migrācija un infekcijas slimības
Pēdējos gados migrācij as un veselības aizsardzības prob-
lēmai ES darba kārtībā ir bij usi atvēlēta nozīmīga vieta. ES
politiskā apņemšanās atspoguļojas politikas instrumen-
tos, kas izstrādāti, lai nodrošinātu veselības aprūpes pie-
ejamību migrantiem, Eiropas Komisij as 2003.–2008. gada
Eiropas Veselības aizsardzības programmā un otrajā
2008.–2013. gada Kopienas rīcības programmā veselības
aizsardzības jomā. Šī otrā rīcības programma ietver pro-
jektus par netaisnībām veselības aizsardzībā, migrantu
veselības stāvokli un infekcij as slimību izraisīto slogu, kā
arī veselības aprūpes nodrošināšanas modeļiem nedoku-
mentētiem migrantiem. ECDC arī vairākus gadus ir ieguldī-
jis resursus, lai uzlabotu izpratni par migrācij as un sabied-
rības veselības attiecībām. Tomēr ir iespējams darīt vēl
vairāk, lai apmierinātu migrantu veselības aizsardzības un
aprūpes vajadzības. Nākamajos gados ECDC ir apņēmies
uzlabot infekcij as slimību uzraudzību un monitoringu, lai
nodrošinātu profi lakses un kontroles programmu atbil-
stību mainīgajai situācij ai migrācij as un infekcij as slimību
epidemioloģij as jomā un veselības aprūpes dienestu pie-
mērotību migrantu grupu specifi skajām vajadzībām.
“Cilvēki šeit ir ļoti aizrautīgi! Darbinieki pārstāv dažādus reģionus, un, manuprāt, viņi iemieso
pašu galveno Eiropas Savienības ideju, strādājot mierīgas sadarbības garā.”
Andrea Ammon, direktora vietniece
Pārvietojas vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk.
7
Pašā ECDC “sirdī” notiek infekcij as slimību uzraudzība —
attiecīgu zinātnisku un tehnisku datu vākšana, novērtē-
šana, analizēšana un izplatīšana. Tas tiek veikts Eiropas
uzraudzības sistēmā, kas pazīstama kā TESSy. TESSy
nodrošina Eiropas valstīm zinātniskus pierādījumus par
infekcij as slimībām, lai tās varētu labāk un mērķtiecīgāk
reaģēt.
Uzraudzību veic kopīgi ar dalībvalstīm un daudziem sabied-
rības veselības speciālistiem un iestādēm, kas papildina
datu bāzes. ES tiesību akti paredz, ka visām valstīm ir
regulāri jānosūta ECDC uzraudzības dati pēc saskaņota
saraksta, kurā ietilpst 49 infekcij as slimības, kā arī jāziņo
par uzliesmojumiem, kas var izplatīties citās ES valstīs.
Datu bāzē ir iekļauta un integrēta informācij a no daudziem
agrāk nošķirtiem slimību uzraudzības datu tīkliem. Tas
atviegloja piekļuvi Eiropas infekcij as slimību datiem un
izveidoja vienas pieturas aģentūru.
ECDC apkopo un analizē epidemioloģiskos datus un gatavo
ziņojumus, kas paredzēti pārskatam par situācij u ES un
sniedz vērtīgu un atbilstīgu salīdzinošo informācij u par
katru atsevišķo dalībvalsti.
TESSy — informācijas krātuve
TESSy ir ļoti elastīga, integrēta un interaktīva sistēma, kas
ļauj meklēt konkrētus datus un veikt starptautiskus salīdzi-
nājumus. Lietotājiem tā sniedz iespēju viegli pārskatīt atla-
sītos rezultātus dažādos lejupielādes formātos, piemēram,
tabulās, attēlos un kartēs.
Katru gadu ECDC publicē Ikgadējo epidemioloģisko
ziņojumu — vienotu publikācij u, kas nodrošina salīdzinā-
mus datus par infekcij as slimībām visā Eiropā. Skaitļus
izmanto ne tikai, lai a nalizētu, kas ir noticis un kas pašlaik
notiek, bet arī, lai palīdzētu apzināt nākotnes tendences un
politikas virzienus.
Uzraudzība — mēs apkopojam un analizējam datus
8
TessyTes
DiseasesMen Women Total Children
N % N % N % N %WestPneumocystis pneumonia
Candidiasis, oesophageal
Mycobacterium tuberculosis
Mycobacterium tuberculosis, extrapulmonary
Kaposi’s sarcoma
Toxoplasmosis of brain
Wasting syndrome due to HIV
CMV disease (other than liver, spleen, or nodes)
Progressive multifocal leukoencephalopathy
Opportunistic infection(s), not specified
CentreWasting syndrome due to HIV
Mycobacterium tuberculosis
Pneumocystis pneumonia
Candidiasis, oesophageal
Encephalopathy, HIV-related
Toxoplasmosis of brain
Kaposi’s sarcoma
Mycobacterium tuberculosis, extrapulmonary
Candidiasis of bronchi, trachea, or lungs
Pneumonia, recurrent in an adult or an adolescent
Opportunistic infection(s), not specified
EastMycobacterium tuberculosis
Candidiasis, oesophageal
Wasting syndrome due to HIV
Mycobacterium tuberculosis, extrapulmonary
Encephalopathy, HIV-related
Pneumocystis pneumonia
Candidiasis of bronchi, trachea, or lungs
Pneumonia, recurrent in an adult or an adolescent
Mycobacterium, other species or unidentified species
Toxoplasmosis of brain
Opportunistic infection(s), not specified
Andorra
Liechtenstein
Luxembourg
Malta
Monaco
San Marino
Missing or excluded data
< 1
1 to < 3
3 to < 5
≥ 5
0
3000
6000
9000
12000
15000
200920082007200620052004
East non-adjusted
East adjusted
EU/EEA non-adjusted
EU/EEA adjusted
Total WHO European Region non-adjusted
Total WHO European Region adjustedNu
mb
er
of
AID
S d
iag
no
se
d
Eiropas Gripas uzraudzības tīkls;
Eiropas Pārtikas un ūdens izraisītu slimību un zoonožu tīkls;
Eiropas Seksuālās transmisij as infekcij u uzraudzības tīkls;
Eiropas Invazīvo bakteriālo infekcij u uzraudzības tīkls;
Eiropas HIV/AIDS uzraudzības tīkls;
Eiropas Tuberkulozes uzraudzības tīkls;
Eiropas Antibakteriālās rezistences uzraudzības tīkls;
Eiropas ar veselības aprūpi saistītu infekcij u uzraudzības tīkls;
Eiropas Leģionāru slimības uzraudzības tīkls;
Eiropas Difterij as uzraudzības tīkls;
Eiropas Antibakteriālā patēriņa uzraudzības tīkls;
Eiropas slimību, kuru profi laksi var nodrošināt ar vakcinācij u,
uzraudzības tīkls;
Eiropas Kreicfelda-Jakoba slimības uzraudzības tīkls;
Eiropas B/C hepatīta uzraudzības tīkls (no 2012. gada).
Uzraudzības tīkliTESSy saņem datus no tādiem specializētiem sabiedrības veselības ekspertiem katrā dalībvalstī, kuri pārstāv turpmāk minētos
tīklus, un pēc tam ECDC šos datus validē un analizē.
TESSy ir vienas pieturas aģentūra par infekcijas slimību datiem Eiropā
9
ECDC sniedz zinātniskas konsultācij as un norādījumus, ko
politikas izstrādātāji un sabiedrības veselības speciālisti
var izmantot savu lēmumu pamatošanai. ECDC speciali-
zētie zinātnieki un epidemiologi veic riska novērtēšanu
pēc Eiropas Komisij as vai dalībvalsts lūguma. Viņu darba
laukā ietilpst gan literatūras apskatu un statistikas analīžu
pasūtīšana, gan zinātnisku atzinumu vākšana no starptau-
tiskiem ekspertiem. Lai sagatavotu ofi ciālus zinātniskus
slēdzienus un norādījumus, ECDC veido īpašas zinātniskas
darba grupas, lai sniegtu sākotnējo atzinumu, ko pēc tam
apspriež, izvērtē un apstiprina ECDC Konsultatīvā padome.
Neatkarīgi atzinumi
ECDC sniegtās zinātniskās konsultācij as un norādījumi ir
pilnīgi neatkarīgi un bez jebkādas komerciālas vai ieinte-
resētas ietekmes. Darbinieku vai ekspertu iespējamie inte-
rešu konfl ikti tiek rūpīgi izvērtēti. Tas ir pamatprincips, ko
ECDC cenšas nepārkāpt.
Zinātniskās konsultācijas — pierādījumi, lai rīkotos
200000
300000
400000
500000
40
60
80
100
TB
/
10
Sabiedrības veselības mikrobioloģijas aspekts — slimību izraisītāju detektīva darbs
Infekcij as slimību kontrole ir atkarīga no slimību izraisītāju
atklāšanas un raksturošanas laboratorij ā. ECDC nav savu
laboratorij u, bet tam ir ofi ciāli nolīgumi ar valstu references
laboratorij ām lielākajās ES dalībvalstu sabiedrības veselī-
bas iestādēs. ECDC veicina sabiedrības veselības mikrobio-
loģij as sistēmas izveidi un efektīvu darbību, kas spēj laikus
sniegt drošu informācij u par infekcij as slimību profi laksi un
kontroli atsevišķās valstīs un Eiropas līmenī. Laboratorij ām
piešķir līgumus, lai atbalstītu Eiropas uzraudzības pasāku-
mus un nodrošinātu profesionālas mācības. ECDC sniedz
norādījumus par references laboratorij u darbību sabiedrī-
bas veselības mikrobioloģij as jomā, turpina saskaņot stan-
dartus un uzrauga kvalitātes jautājumus.
ECDC ir ofi ciāli nolīgumi ar valstu references laboratorij ām.,
11
Nesen saņemtu pieprasījumu piemēri
Kā vislabāk lietot jauno papillomas vīrusa vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi?
Nīderlandes kazu ganāmpulkos ir izplatījies Q drudzis. Kādu apdraudējumu tas rada
cilvēku veselībai?
Cik bieži spermas paraugi ir jātestē attiecībā uz vīrusu infekcij ām?
Ja rastos jauna pandēmij a, vai Eiropas Savienībai būtu jāiepērk vakcīnas visām
valstīm, lai nodrošinātu maksimālu izmaksu efektivitāti, un cik daudz katrai valstij
vajadzētu?
Kā mazināt hemorāģiskā drudža (Junina vīrusa) risku transplantātos?
Vai holēras uzliesmojums Haiti var apdraudēt Eiropas pilsoņus?
Gripas vīrusi kaklā, mākslas darbs.
12
Norādījumu izstrāde sezonālās gripas jautājumā
Izstrādājot norādījumus par jauno sezonālo gripu, ECDC
vispirms veic iekšēju riska novērtēšanu, gaidot pirmos
ziņojumus no valstu iestādēm, lai apzinātu tendences,
izplatīšanās procesus, smagumu, apdraudētās iedzīvo-
tāju grupas un rezultātus. Pēc tam secinājumus, analīzes
rezultātus un sniegtos ieteikumus saņem un izskata ECDC
Konsultatīvās padomes locekļi un citi ārēji eksperti. Kad
sākas gripas sezona, tās smagums tiek stingri uzraudzīts,
un, ja noskaidrojas, ka sezona būs smagāka nekā parasti,
ECDC izsūta brīdinājumus dalībvalstu iestādēm, sabied-
rības veselības speciālistiem un sniedz informācij u arī
plašai sabiedrībai. Virusoloģiskās analīzes, ko apstiprina
ECDC koordinēti lauka pētījumi, novērtē vakcīnas piemē-
rotību katrai jaunai sezonai. Piemēram, tie apstiprināja,
ka 2010. gada sezonālās gripas vakcīnas aizsargā pret
šīs sezonas gripas vīrusiem. ECDC ar VENICE tīkla (Eiropas
jaunā integrētā sadarbības tīkla vakcīnu jautājumos) palī-
dzību uzrauga arī vakcīnu lietošanu valstīs. Pēc Eiropas
Zāļu aģentūras (EMA) lūguma divos ECDC koordinētos neat-
karīgos starpvalstu zinātniskos pētījumos tika analizētas
konkrētas bažas par vakcīnu drošību. Visas šīs paralēlās
darbības veicina politikas, paraugprakses un norādījumu
izstrādi par sabiedrības gatavības un reaģēšanas pasā-
kumiem, par ko pēc tam informē attiecīgas profesionālās
aprindas, politikas veidotājus un plašu sabiedrību.
Jaunākās informācij as apmaiņa par gripu.
“Ja nevaram atrast ekspertu bez personiskas ieinteresētības, ko darīt? Jāturpina
medības!”
Johan Giesecke, vadošais zinātnieks
13
Atbalsts kompetenču stiprināšanai dalībvalstīs
Vēsture māca, ka labu sabiedrības veselības sistēmu izvei-
dei vajag veltīt daudz laika un darba, lai varētu kontrolēt
infekcij as slimības. Šīs sistēmas ir viegli ievainojamas, un
tās ir pastāvīgi jāuztur un jāattīsta, lai tās labi darbotos.
Vēsture arī māca, ka, ja tā nerīkojas, var strauji izplatīties
plašas epidēmij as, un to kontrole var būt ļoti sarežģīta un
dārga. Tādēļ efektīvu sabiedrības veselības sistēmu uztu-
rēšana ir labs ieguldījums nākotnei.
ECDC atbalsta dalībvalstu centienus veidot un uzturēt
stipras infekcij as slimību kontroles sistēmas, novērtējot
sabiedrības veselības sistēmas spējas un vajadzības, kā
arī piedāvājot vispusīgas ilglaicīgas mācību programmas
un tālākizglītību speciālistiem. Pamatojoties uz savām
zināšanām un kompetenci infekcij as slimību profi laksē un
kontrolē, un labo izpratni par sabiedrības veselības struk-
tūrām Eiropā, ECDC apkopo un dalās ar pierādījumiem par
efektīviem un taupīgiem pasākumiem sadarbībā ar dažā-
dām citām ieinteresētajām personām.
Mēs nodrošinām, lai informāciju saņem tie, kam tā nepieciešama
ECDC darba būtiska daļa ir zinātnisko atziņu izplatīšana
un zināšanu apmaiņa par to, kā efektīvi pasniegt informā-
cij u konkrētās mērķauditorij ās, piemēram, politikas vei-
dotājiem, zinātniekiem, plašsaziņas līdzekļiem un plašai
sabiedrībai.
Dalībvalstis vēršas pie ECDC pēc padoma par to, kā infor-
mēt par riska veidiem un kā izplatīt informācij u krīzes laikā
gan saskarē ar faktiskiem apdraudējumiem, gan apkarojot
endēmiskas slimības izplatīšanos. Informēšana arvien vai-
rāk paplašinās. Piemēram, mūsdienās jaunajiem interak-
Kompetence un saziņa sabiedrības veselības jomā — klausāmies un atbildam
14
tīvajiem plašsaziņas līdzekļiem ir liela nozīme, tie palīdz
cilvēkiem iegūt informācij u par veselības jautājumiem, bet
citiem izdevumiem nav tik plašas piekļuves vai intereses
par jaunajām tehnoloģij ām.
Lai apmierinātu šīs jaunās informēšanas vajadzības un risi-
nātu problēmas dalībvalstīs, ECDC
veido pierādījumu bāzi informēšanai par veselības
jautājumiem,
apzina labākās metodes, kā vērsties pie dažādām
sabiedrības grupām,
vāc un izplata paraugpraksi un jaunas idejas,
pēta jauno plašsaziņas līdzekļu potenciālu.
ECDC publikācijasECDC gatavo publikācij as par visdažādākajām infekcij as
slimībām, piemēram, vispusīgu “Epidemioloģisko gada
ziņojumu par infekcij as slimībām Eiropā” un “Ikgadējo
apdraudējumu pārskatu”, kurā analizēti ES uzraudzītie
apdraudējumi, kā arī tehniskos ziņojumus un norādījumus.
Zinātniskās publikācij as ir paredzētas speciālistiem, un tās
publicē angļu valodā. Publikācij as plašai sabiedrībai tiek
gatavotas 23 ofi ciālajās ES valodās, kā arī islandiešu un
norvēģu valodā.
“Eurosurveillance” Šis zinātniskais tiešsaistes nedēļas žurnāls ir viens no
vadošajiem žurnāliem par infekcij as slimībām Eiropā. Tas
ir brīvi pieejams, nemaksājot autoratlīdzību. Slavens ar
ātro reakcij u uz aktuāliem tematiem, tas bij a pirmais vie-
nādranga speciālistu sastādītais izdevums, kas publicēja
sākotnējo analīzi par pandēmiskās H1N1 gripas A vīrusa
genomu.
Tīmekļa vietneECDC tīmekļa vietnē ir atrodami jaunumi, aktualitātes un
padziļināta informācij a par uzraudzību, zinātnieku ziņoju-
miem, mācību un citiem pasākumiem, kā arī saites uz val-
stu un ES iestādēm.
15
Eiropas Antibiotiku informācij as dienai ir raksturīgas kampaņas visā Eiropā.
16
Kampaņu atbalsts valstīs
Eiropas Antibiotiku informācijas dienaEiropas Antibiotiku informācij as diena ir ECDC vadīta ini-
ciatīva, kas tiek rīkota katru gadu tajā nedēļā, kurā ir
18. novembris, lai nodrošinātu platformu valstu kampaņām
par antibiotiku piesardzīgu lietošanu. Antibiotiku rezis-
tence ir atzīta par vienu no lielākajiem apdraudējumiem
sabiedrības veselībai Eiropā, tāpēc pareiza antibiotiku lie-
tošana ir svarīga, lai novērstu rezistento baktērij u izplatību.
Kopš pirmās Eiropas Antibiotiku informācij as dienas
2008. gadā šī iniciatīva ir īpaši vērsta uz sabiedrību, ģime-
nes ārstiem, kā arī ārstiem, kuri izraksta receptes, un med-
māsām slimnīcās.
RīkkopasECDC informatīvās rīkkopas ir adresētas valstu sabiedrības
veselības iestādēm, lai palīdzētu informēt par konkrētu
infekcij as slimību profi laksi un kontroli. Rīkkopās ir iekļau-
tas svarīgākās ziņas un materiāli, ko iespējams pielāgot
valstu vai vietējām informatīvajām kampaņām veselības
jautājumos.
Kampaņu plakātus var viegli pielāgot vietējām vajadzībām.
“Svarīgi ir izplatīt ziņu, ka Eiropas pilsoņu aizsargātība pret infekcijas slimībām nav laimīga
sagadīšanās, bet tā ir radīta smagā darbā un var viegli mainīties, ja šo darbu nedarīs.”
Karl Ekdahl, Sabiedrības veselības aprūpes resursu un komunikācijas departaments
nodaļas vadītājs
17
ES dalībvalstis ir apņēmušās apmainīties ar informācij u par
dažādām infekcij as slimībām. Šajā jomā ECDC programmas
atbalsta īpašu ES politiku izstrādi, kā arī to īstenošanu,
uzraudzību un novērtēšanu. Darbības jomas un slimības ir
šādas:
Antibakteriāla rezistence un veselības aprūpē iegūtas infekcijas Antibiotiku lietošana, antibiotiku rezistence un dažādas
infekcij as slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs.
Ar vakcinācijas palīdzību novēršamas slimības un invazīvas bakteriālas infekcijasVakcinācij as problēmas un slimības, ko var novērst ar
vakcīnām, piemēram, difterij a, infi cēšanās ar Haemophi-
lus infl uenzae B tipu, masalas, meningokoku ierosināta
slimība, cūciņas, garais klepus, pneimokoku infekcij as,
poliomielīts, trakumsērga, rotavīrusu infekcij a, masaliņas,
stingumkrampji, cilvēku papillomas vīrusa infekcij as un
vējbakas.
GripaSezonālā gripa, pandēmiskā gripa un putnu gripa. Šī prog-
ramma aptver arī jautājumus, kas saistīti ar gripas vakci-
ECDC slimību programmas — ar ko mēs strādājam
Odi var izplatīt tādas slimības kā malārij a un tropu drudzis.
18
nācij u, pretvīrusu preparātiem un rezistences izplatīšanos
pret tiem.
Tuberkuloze Tuberkuloze un medikamentu rezistences problēma. Var
infi cēties arī kopā ar HIV.
Topošas un pārnēsājamas slimībasSlimības, ko pārnēsā kukaiņi un citi “pārnēsātāji”, ar ceļo-
šanu saistītas slimības un jaunas vai potenciāli atkārtoti
uzliesmojošas slimības: Čikungunjas drudzis, tropu dru-
dzis, Hanta vīrusa infekcij as, Laima slimība (laimbore-
lioze), malārij a, mēris, Q drudzis, smags akūts respirato-
rais sindroms (SARS), bakas, ērču encefalīts, tularēmij a,
vīrusu hemorāģiskais drudzis, Rietumnīlas vīruss un dzel-
tenais drudzis.
Pārtikas un ūdens izraisītas slimības un zoonozes Slimības, ar ko cilvēki var infi cēties no dzīvniekiem (“zoo-
nožu” slimības), piemēram, botulisms, bruceloze, kampi-
lobakterioze, legioneloze, Kreicfelda-Jakoba slimība un
citas TSE (transmisīvās sūkļveida encefalopātij as) slimī-
bas, kriptosporidioze, ehinokokoze, žiardiāze, A hepatīts,
E hepatīts, infi cēšanās ar EHEC (enterohemorāģisko Esche-
richia coli infekcij u), listerioze, norovīrusa infekcij a, salmo-
neloze, šigeloze, toksoplazmoze, trihineloze un jersinioze.
HIV, seksuāli transmisīvās infekcijas un citas asiņu izcelsmes slimībasHlamīdij as, gonoreja, sifi liss, B hepatīts, C hepatīts un HIV/
AIDS.
Galvenais ir profi lakse. Vienkārši higiēnas pasākumi var ierobežot infekcij u izplatību.
19
Antibakteriāla rezistence un slimnīcā iegūtas infekcijasInfekcij as, ko izraisa pret antibiotikām rezistentas baktē-
rij as, ir kļuvušas par lielu un strauji augošu problēmu, jo
īpaši slimnīcās. Tā kā šīs baktērij as ir grūti iznīcināt, minē-
tās infekcij as izraisa ilgstošas saslimšanas un liek uzturē-
ties slimnīcās, kā arī rada lielāku nāves risku.
HIV/AIDSAplēsts, ka 30 % no 700 000 cilvēku, kuri Eiropā dzīvo ar
HIV, nezina par tā esamību. Tādēļ šie cilvēki nevar izman-
tot pieejamās ārstēšanas iespējas un netīšām var infi cēt
ar HIV citus cilvēkus, piemēram, partnerus vai nedzimušos
bērnus.
TuberkulozeApdraudētajās grupās, piemēram, migrantu un HIV pozi-
tīvo cilvēku vidū, palielinās tuberkulozes saslimšanas
gadījumu skaits. Visā ES ir novēroti pret zālēm rezistentas
tuberkulozes gadījumi, ko ir ļoti grūti vai pat nav iespējams
izārstēt.
GripaKatru ziemu simtiem tūkstošu cilvēku ES nopietni saslimst
ar sezonālo gripu. Vidēji katras gripas sezonas laikā no
tiem vairāki tūkstoši mirst, un bieži vien pilnīgi lieki, jo
riska grupām ir pieejamas efektīvas vakcīnas.
Infekcijas slimības — daži lielākie apdraudējumi
20
Klimata pārmaiņasKlimata pārmaiņas var radīt jaunu situācij u attiecībā uz sli-
mībām Eiropā, piemēram, izmainot pārnešanas izplatību
tādām pārnēsājamām slimībām kā Hanta vīruss, Rietumnī-
las vīruss, ērču encefalīts, Laima slimība, malārij a un tropu
drudzis.
Šaura vakcinācijas izplatībaPārāk šauras vakcinācij as izplatības dēļ dažās valstīs tādas
slimības kā masalas netiek kontrolētas un var atkal parādī-
ties. Ja vakcinācij as izplatības līmenis turpinās pazeminā-
ties, pastāv risks, ka atgriezīsies tādas slimības kā polio-
mielīts, kas Eiropā bij a jau izskausts.
21
Mācības
Mācības ir ECDC pamatdarbs, un tās nodrošina nepiecieša -
mo kompetenci speciālistiem sabiedrības veselības iestā -
dēs visā ES. ECDC arī apmāca pasniedzējus, izstrādā mācību
materiālus un atbalsta mācību programmas, sadarbojo-
ties ar partneriem, lai nostiprinātu sabiedrības veselības
darbinieku spējas dalībvalstīs. Kursu tematika ir šāda —
vakcinācij as epidemioloģiskie aspekti; laikrindu analīze;
deskriptīvās metodes un ievads modelēšanā un progno-
zēšanā; kopīgas mācības par slimību uzliesmojumu izpē-
tes vadības, epidemioloģiskajiem un mikrobioloģiskajiem
aspektiem.
ECDC koordinētā Eiropas Intervences epidemioloģij as izglī-
tības programma (EPIET) ir divus gadus ilgs kurss un prak-
tiskā pieredze intervences epidemioloģij ā, pievēršoties
infekcij as slimību uzraudzībai un kontrolei.
Paralēli ECDC un tās partneru aģentūras nodrošina Eiro-
pas sabiedrības veselības mikrobioloģij as izglītības prog-
rammu (EUPHEM), kas arī ir divu gadu kurss, kuru pasniedz
laboratorij u mācību telpās visā Eiropā.
ECDC arī veicina valstu savstarpēju palīdzību ar tiešsaistes
apmaiņas un mērķsadarbības shēmu starpniecību, kopīgi
izmantojot laboratorij as un protokolus.
Kā jūs varat iesaistīties
22
ECDC iesaista ārējus ekspertus
ECDC aicina zinātniekus ar atbilstošu kompetenci pieda-
līties Centra zinātniskajās apspriežu un darba grupās un
atbalstīt Centra pasākumus. Lai paplašinātu potenciālo
ekspertu sarakstu, ECDC ir izveidojis ekspertu kandidātu
direktorij u, kur visi eksperti ar atbilstošu praktisko un
zinātnisko kompetenci ir aicināti iesniegt pieteikumus.
Turklāt ECDC izsludina uzaicinājumus piedalīties konkur-
sos un iesniegt pieteikumus stipendij ām šauri specializēta
darba veikšanai.
“Mēs izglītojam epidemiologus, tāpat kā senatnē apmācīja katedrāļu celtniekus — viņiem bija
jāapgūst darbs, praktiski strādājot, un tikai pēc tam viņi drīkstēja pievienoties sava amata
cunftei. Mēs darām to pašu. Vienā no mūsu shēmām piedalās apmēram 50 augsti kvalificētu
speciālistu no universitātēm un sabiedrības veselības iestādēm, kuriem vajadzīga konkrēta
pieredze, un mēs izvietojam viņus citās valstīs, maksājam par to, lai viņi mācītos praktiskā
darbā. Sabiedrības veselības katedrāle — mēs to vēl nevaram redzēt visā godībā, taču mēs
ieliekam tai pamatus un ceram, ka tā nekad nesagāzīsies.”
Denis Coulombier, Uzraudzības un reaģēšanas atbalsta nodaļas vadītājs
23
Kā neatkarīga ES aģentūra ECDC atskaitās par paveikto
darbu valdei, kuras locekļus izraugās dalībvalstis, Eiropas
Parlaments un Eiropas Komisij a. Valde ieceļ amatā ECDC
direktoru un nosaka viņam vai viņai atbildību par Centra
vadību un pārvaldību. Tai arī jānodrošina, lai Centrs pildītu
savus stratēģiskos un darba uzdevumus saskaņā ar dibi-
nāšanas regulu. Valde apstiprina ECDC darba programmu
un budžetu un uzrauga to īstenošanu, apstiprina gada
darbības pārskatu un fi nanšu pārskatu — tā visā pilnībā
darbojas kā Centra pārvaldes struktūra. Valdes sanāksmes
notiek vismaz divas reizes gadā.
Konsultatīvā padome konsultē Centra direktoru par ECDC
veiktā zinātniskā darba kvalitāti. To veido valstu sabied-
rības veselības iestāžu un aģentūru augstākā līmeņa
pārstāvji, kurus izraugās dalībvalstis, ņemot vērā viņu
zinātnisko kompetenci, un Eiropas Komisij as sabiedrības
veselības amatpersonas. Eiropas zinātnieku asociācij as
un pilsoniskās sabiedrības grupas arī var nosūtīt savus
novērotājus uz Konsultatīvo padomi. ECDC direktors aicina
PVO pārstāvjus piedalīties sanāksmēs, lai veidotu sinerģij u
starp PVO un ECDC zinātnisko darbu. Bez ECDC konsultē-
šanas Konsultatīvā padome darbojas arī kā informācij as
apmaiņas kanāls un dalībvalstu zināšanu apkopotāja vese-
lības jomā. Konsultatīvās padomes sanāksmes notiek vis-
maz četras reizes gadā.
Galvenais par pārvaldību
Direktors ar ECDC valdes locekļiem.
24
ECDC kompetentās iestādes ir iestādes vai zinātniskas
struktūras, kas sniedz neatkarīgas zinātniskas un teh-
niskas konsultācij as vai nodrošina rīcības kapacitāti šajā
jomā. Tās izraugās dalībvalstu valdības. Tās sniedz atbal-
stu ECDC, un arī ECDC sadarbojas ar tām visos pasākumos,
jo īpaši zinātnisko atzinumu sagatavošanas darbā, zināt-
niskajā un tehniskajā palīdzībā, datu vākšanā, jauno vese-
lības apdraudējumu apzināšanā un sabiedrības informēša-
nas kampaņās.
Darbības sākums: 2005. gada maijs
Aģentūras atrašanās
vieta:
Stokholma, Zviedrija
Direktors: Marc Sprenger
Dalībvalstis: ES-27 dalībvalstis un trīs citas EEZ
valstis
Dibināšanas regula: Eiropas Parlamenta un Padomes
2004. gada 21. aprīļa Regula (EK)
Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas
Slimību profi lakses un kontroles
centru
Budžets: 56 miljoni euro 2010. gadā
Personāls: 350
25
ECDC aktīvi atbalsta visu ES sistēmu un dalībvalstis cen-
tienos uzlabot infekcij as slimību profi laksi un kontroli.
Nodrošinām konsultācij as un pierādījumus lielākajiem
partneriem ES, proti, Eiropas Komisij ai, Eiropas Parlamen-
tam un ES prezidentūrām, lai sekmētu darbību ES līmenī.
Sniedzam konsultācij as un nepieciešamības gadījumā arī
praktisku palīdzību mūsu partneriem dalībvalstīs.
Bez ES dalībvalstīm ECDC strādā arī ar citām EEZ valstīm —
Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģij u. Ir sākusies arī ES kandi-
dātvalstu (Horvātij as, Melnkalnes, Bij ušās Dienvidslāvij as
Maķedonij as Republikas un Turcij as) iesaistīšana ECDC
darbā, kā arī ES potenciālo kandidātvalstu un Eiropas
Kaimiņattiecību politikas valstu iesaistīšana. ECDC cieši
sadarbojas ar PVO un citiem lielākajiem partneriem visā
pasaulē, piemēram, ar ASV Slimību kontroles centriem,
Ķīnas Slimību kontroles centru un Kanādas Sabiedrības
veselības aģentūru. ECDC arī aktīvi iesaista pilsoniskās
sabiedrības grupas.
Sadarbojoties ar partneriem
Eiropas Savienība (ES)
27 dalībvalstis
EEZ/EBTA
Islande, Lihtenšteina, Norvēģij a
ES kandidātvalstis
Horvātij a, Islande, Melnkalne, Bij usī Dienvidslāvij as
Maķedonij as Republika un Turcij a
Potenciālās kandidātvalstis
Albānij a, Bosnij a un Hercegovina, Kosova saskaņā ar
ANO Drošības padomes rezolūcij u 1244/99, Serbij a
Eiropas Kaimiņattiecību politika
Alžīrij a, Armēnij a, Azerbaidžāna, Baltkrievij a, Ēģipte,
Gruzij a, Izraēla, Jordānij a, Moldova, Maroka, Libāna,
Lībij a, Palestīnas pašpārvalde, Sīrij a, Tunisij a un
Ukraina
26
27
Visas fotogrāfi jas © ECDC, izņemot:
© Tobias Hofsäss, priekšējā vāka kreisajā pusē
© Istockphoto, priekšējā vāka labajā pusē, 6., 7., 9., 11., 14., 18., 19. un 26. lpp.
© Ziņotāji, 8. lpp.
© Zinātnisko attēlu bibliotēka, 12., 20. lpp.
Pārpublicēt atļauts tikai ar norādi uz avotu. Šajā publikācij ā izmantotās
autoru fotogrāfi jas nedrīkst izmantot citiem mērķiem bez autortiesību turētāja
nepārprotamas atļaujas.
28
KĀ SAŅEMT ES IZDEVUMUS
Bezmaksas izdevumi:
• izmantojot EU Bookshop (http://bookshop.europa.eu);
• Eiropas Savienības pārstāvniecībās un delegācijās.
Informāciju saziņai varat iegūt tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu
vai sūtot faksu uz +352 2929-42758.
Maksas izdevumi:
• izmantojot EU Bookshop (http://bookshop.europa.eu).
Maksas abonementi (piemēram, ikgadējie Eiropas Savienības
Ofi ciālā Vēstneša izdevumi un Eiropas Savienības Tiesas
judikatūras krājumi):
• izmantojot Eiropas Savienības Publikāciju biroja tirdzniecības aģentus
(http://publications.europa.eu/others/agents/index_lv.htm).
Šī brošūra ir pieejama šādās valodās:
angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, īru, islandiešu,
itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, norvēģu, poļu, portugāļu,
rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru.
Eiropas Slimību profi lakses un kontroles centrs (ECDC)
Pasta adrese
ECDC, 171 83 Stokholma, Zviedrij a
Adrese apmeklējumiem
Tomtebodavägen 11A, Solna, Zviedrij a
Tālr. +46 858601000
Fakss +46 858601001
www.ecdc.europa.eu
Eiropas Savienības aģentūra
www.europa.eu
TQ-31-11-136-LV
-C
ISBN 978-92-9193-257-3