EA 2008/09

5SatursENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

08/2009 (novembris)Jaunais un aktuâlais

Nozaru jaunumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .6

Energoefektivitâte

Atjaunojamo energoresursu izmantoðanas iespçjas

un ðíçrðïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .18

Kâ iedzîvotâjiem sagatavoties mâjas

renovâcijas uzsâkðanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .30

Strauji palielinâs siltumenerìijas tarifi – ko darît? . . . . . . . .32

Elektroenerìçtika

Labâkâ elektroenerìijas sistçma attîstîbâ esoðajai pasaulei . .34

Vai varam atgût Staburagu? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .38

Daina EL realizçtie projekti atkal starp labâkajiem . . . . . . . .42

Siltumenerìçtika

Jaunâ Íeguma katlumâja siltumu raþos ar ðíeldu . . . . . . . .44

Ìeotermâlie siltumsûkòi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .46

Energoresursi

Enerìçtiskâs ðíeldas raþoðana un izmantoðana . . . . . . . . . .50

Tehnoloìijas

Presçto cauruïvadu sistçmas – âtra, tîra un droða alternatîva

lodçðanai un metinâðanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .56

Visnopietnâkâ enerìçtika

Aizvakardienas joki . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .58

Enerìçtika un Automatizâcija

Profesionâls þurnâls

par enerìçtiku un

automatizâcijas risinâjumiem

Iznâk 10 reizes gadâ

Nâkoðais E&A numurs –

2008. gada decembrî

MIL reì. nr. 000702573

Izdevçjs

SIA Haidenfelde

Redakcijas adrese:

Ausekïa ielâ 3 - 111

Rîgâ, LV-1010

Tâlrunis 67324667

Fakss 67324668

E-pasts: [email protected]

http://www.baltenergy.com

Galvenais redaktors

Andrejs Vasiïjevs

Mob. t. 29483500

Atbildîgais redaktors

Ivars Ðèegoïihins

Tâlrunis 67324680

Mob. t. 26535806

Reklâma

Ivars Nececkis

Mob. t. 29410490

Þurnâlu var abonçt AC Diena un

Latvijas Pastâ, indekss 2174

Ja nav norâdîts savâdâk, þurnâlâ

izmantotas fotogrâfijas no izdevç-

ja, rakstu autoru un firmu

arhîviem. Autorrakstos par vizuâlâ

materiâla autortiesîbâm ir atbil-

dîgs raksta autors.

Pârpublicçðana tikai ar izdevçja

rakstisku atïauju. Citçjot atsauce

obligâta.

Par rakstos pausto faktu un datu

pareizîbu atbild to autori.

Þurnâla Interneta versija:

www.baltenergy.com 50. lpp.

18. lpp.

46. lpp.

30. lpp.

42. lpp.

44. lpp.

ENERÌÇTIKAS POLITIKA

Cieðâka kïûst Latvijas un Krievijas ekonomis-kâ sadarbîba10. novembrî Ekonomikas ministrijas valsts sekretârs An-rijs Matîss piedalîjâs Ekonomiskâs sadarbîbas darba grupassanâksmç, kas norisinâjâs Latvijas un Krievijas starpvaldî-bu komisijas sçdes priekðvakarâ Maskavâ.

Darba grupas ietvaros tika pârrunâti jautâjumi par daþâ-dâm ekonomiskâs sadarbîbas paplaðinâðanas iespçjâm, taiskaitâ tûrisma, enerìçtikas un inovâciju jomâ.

Tikðanâs laikâ puses ar gandarîjumu atzina, ka arvien cie-ðâka kïûst Latvijas un Krievijas ekonomiskâ sadarbîba unstrauji pieaug abu valstu ârçjâs tirdzniecîbas darîjumuskaits.

Darba grupas ietvaros puses pârrunâja sadarbîbas jautâju-mus tûrisma jomâ un secinâja, ka tâ ir viena no visstraujâkaugoðajâm abu valstu sadarbîbas nozarçm. Paredzçts, katuvâkajâ laikâ Latvija un Krievija parakstîs starpvaldîbu vie-noðanos par sadarbîbu tûrisma jomâ.

Bûtiska uzmanîba Darba grupas tikðanâs laikâ tika veltî-ta enerìçtikas jautâjumiem un puses atzina, ka arî turp-mâk jânostiprina partnerattiecîbas elektroenerìijas pie-gâdes droðîbas jautâjumos un jâstiprina sadarbîba ener-ìçtikas jomâ.

Tikðanâs laikâ puses vienojâs arî par cieðâku sadarbîbuinovâciju jomâ un atbalstîja ieceri kopîga inovâciju centraizveidei, kas ïautu attîstît Latvijas un Krievijas inovatîvo uz-òçmumu sadarbîbu Eiropas Savienîbas ietvaros.

11. novembrî Krievijâ, Maskavâ notika Latvijas un Krie-vijas starpvaldîbu komisijas ekonomiskâs, zinâtniskitehniskâs, humanitârâs un kultûras sadarbîbas jautâju-mos 2. sçde. Starpvaldîbu komisijas Latvijas puses lîdz-priekðsçdçtâjs ir finanðu ministrs Atis Slakteris. PirmâLatvijas un Krievijas starpvaldîbu komisijas sçde notika2007. gada 20. jûlijâ Rîgâ.

Vienlaikus, no 10. lîdz 12. novembrim Maskavâ notikaStarpinstitûciju konsultatîvâ sanâksme par statistikasdatu salîdzinâðanas jautâjumiem, kurâ piedalijâs Ekono-mikas ministrijas Ârçjo ekonomisko attiecîbu un tir-dzniecîbas politikas departamenta direktora vietnieksAivars Gulbis.

Pçdçjo gadu laikâ Latvijas eksports uz Krieviju strauji palie-linâs, ieòemot nozîmîgu vietu Latvijas ârçjâs tirdzniecîbasbilancç. Centrâlâs statistikas pârvaldes dati liecina, ka2007. gada beigâs, kâ arî 2008. gada 1. pusgada beigâsKrievija bija Latvijas 3. lielâkais eksporta un 3. lielâkais im-porta partneris. Galvenâs Latvijas eksporta preces uz Krie-viju bija maðînas un mehânismi, medikamenti, pârtikaspreces un metâlizstrâdâjumi. Savukârt, galvenâs Latvijasimporta preces no Krievijas bija minerâlie produkti, metâliun to izstrâdâjumi, koksne.

Latvijas Bankas informâcija liecina, ka 2008. gada 1. pus-gada beigâs Krievija bija 7. lielâkais investors pçc uzkrâtâstieðâm investîcijâm Latvijâ.

Baltijas Ekonomikas ForumsÐâ gada 3. un 4. novembrî Rîgâ notika ikgadçjais BaltijasEkonomikas Forums, kura tematika ðogad tika veltîta ener-goefektivitâtei un atjaunojamiem energoresursiem. Forumâbija pârstâvçtas energoapgâdes un energopakalpojumusniedzçju firmas Baltijas valstîs, ministriju, vçstniecîbu,aìentûru un paðvaldîbu pârstâvji. Rîgas enerìçtikas aìen-tûras (REA) aktivitâtes mâju energoauditu organizçðanâ unçku renovâcijas sagatavoðanâ prezentçja REA Uzraudzîbaspadomes priekðsçdçtâjs Ivars Gaters.

ELEKTROENERÌÇTIKA

EM nodod saskaòoðanai MK noteikumu pro-jektu jaunu elektroenerìijas raþoðanas jaudukonkursamEkonomikas ministrija nodevusi starpinstitûciju saskaòoða-nai Ministru kabineta noteikumu projektu Noteikumi parievieðamâs elektroenerìijas raþoðanas jaudas apmaksaskonkursu, kas nosaka konkursa organizçðanas nosacîjumusjaunu elektroenerìijas raþoðanas jaudu ievieðanai Latvijâenergoapgâdes droðuma paaugstinâðanai.

Konkursa nosacîjumi paredz, ka elektroenerìijas raþoðanasbâzes jaudas tiek ieviestas ne vçlâk kâ lîdz 2015. gada30.jûnijam un tâs nodroðina enerìçtiskâ iekârta, kurâ kâprimârais enerìijas avots tiek izmantots cietais kurinâmaisun vismaz 10% no primârâ enerìijas avota kopçjâ izman-totâ apjoma elektrostacijâ jâbût Latvijas izcelsmes.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uzska-ta: „Valdîbai, vçrtçjot labâkos risinâjumus, viennozîmîgi jâ-

7Nozaru jaunumiENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

òem vçrâ ne tikai prognozçto elektrîbas jaudu iztrûkumsnâkotnç, bet arî nepiecieðamîba paaugstinât valsts energo-apgâdes droðîbu, ko var panâkt tikai daþâdojot energore-sursus. Lîdz ar to optimâlâkais risinâjums ðobrîd ir cietâ ku-rinâmâ elektrostacijas celtniecîba Kurzemç.”

Konkursa priekðmets ir jaunas ievieðamâs elektroenerìi-jas raþoðanas jaudas apmaksa, kas tiek noteikta kâ fik-sçts gada maksâjums par katru elektrostacijâ pieejamomegavatu. Konkursa rezultâtâ jaudas maksâjumu par ie-viestâm elektroenerìijas raþoðanas jaudâm veic ne ilgâkkâ desmit gadus.

Konkursa uzvarçtâjam jâievieð elektroenerìijas raþoðanasbâzes jaudas ne mazâk kâ 400 megavatu apmçrâ. Elektro-enerìijas raþoðanas bâzes jaudas jânodroðina ne vairâk kâdiviem elektroenerìijas raþoðanas blokiem, kas pieejami6000 stundas gadâ, un viena enerìçtiskâ bloka apmçrs ne-var pârsniegt 400 MW.

Konkursu plânots izsludinât ne vçlâk kâ 2009. gada 2.janvârî. Konkursa rezultâti tiks paziòoti ne vçlâk kâ div-padsmit mçneðu laikâ no konkursa izsludinâðanas die-nas. Konkursu organizçs Sabiedrisko pakalpojumu regu-lçðanas komisija.

Lai piedalîtos konkursâ, pretendentam jâatbilst sekojo-ðiem 3 atlases kritçrijiem - pçdçjo 10 gadu laikâ nopiedâvâjuma iesniegðanas dienas tam jâbût reìistrçtamES, PTO, EEZ vai EFTA dalîbvalstî; pret pretendentunevar bût ierosinâta maksâtnespçjas procedûra vai tâsaimnieciskâ darbîba nevar bût apturçta vai pârtraukta;kâ arî pieteikuma iesniegðanas brîdî pretendentam ne-var bût nodokïu vai valsts sociâlâs apdroðinâðanas ob-ligâto iemaksu parâdu Latvijâ vai citâ valstî, kurâ tas irreìistrçts.

Rîga iegûst starptautisku balvu par Dzelzceïatilta izgaismojumu 29. oktobrî starptautiskâ konkursâ The International. City.People. Light. Award 2008 Rîga saòçma balvu par otro la-bâko pilsçtas izgaismojumu.

Dzelzceïa tilta izgaismojums pâr Daugavu tika atzîts par vie-nu no labâkajiem pilsçtvides gaismas projektiem pasaulç.

Ðo konkursu jau treðo gadu pçc kârtas organizç Starptautis-kâ pilsçtu apgaismojuma asociâcija (Lighting Urban

Community International Association jeb LUCI) sadarbîbâar kompâniju Philips.

Rîgu svinîgâs apbalvoðanas ceremonijâ San Lui Potosi pil-sçtâ Meksikâ pârstâvçja Rîgas domes priekðsçdçtâja viet-nieks Almers Ludviks (LPP/LC). Pirmo vietu ðogad ieguvaDienvidkorejas galvaspilsçta Seula, savukârt treðo vietu -Ðveices pilsçta St. Gallçna.

A.Ludviks atzîmç, ka „starptautiskâ balva ir vçl viens nozî-mîgs solis, ko esam spçruði Rîgas un Latvijas atpazîstamî-bas veicinâðanâ starptautiskajâ vidç. Tâ ir arî lieliska dâva-na mûsu valsts 90. jubilejâ”.

LUCI apvieno 53 pasaules pilsçtas, kas pârstâv piecus pasau-les kontinentus un tâs mçríis ir veicinât gaismas kâ pilsçtasilgspçjîgas attîstîbas instrumenta izmantoðanu. Rîga ðogadkonkursâ piedalîjâs pirmo reizi un tika vçrtçta lîdzâs tâdâmpilsçtâm kâ Liona (Francija), Maskava (Krievija), Santpaulo(Brazîlija), Stokholma (Zviedrija), Karlsrûe (Vâcija), Glâzgova(Lielbritânija) un citâm, kopskaitâ 27 pasaules pilsçtâm.

A. Ludviks norâda uz projekta pasûtîtâja - Latvijas Dzelz-ceïa un Rîgas domes pilsçtvides dizaina speciâlistu îpaða-jiem nopelniem projektâ un puðu cieðo sadarbîbu, kas bijagalvenais veiksmes faktors. Latvijas Dzelzceïð, izgaismojottiltu, veicis milzîgu ieguldîjumu pilsçtas nakts ainavâ unvistieðâkâ veidâ veicinâjis Rîgas pilsçta atpazîstamîbu,” uz-ver A. Ludviks.

Konkursâ iesniegtos gaismas projektus vçrtçja neatkarîgaþûrijas komisija deviòu cilvçku sastâvâ un to vadîja Starp-tautiskâs ainavu arhitektûras federâcijas pârstâve KarolaVingrena (Carola Wingrena). Þûrijas komisija atzina, ka Rî-gas projekts - Dzelzceïa tilta izgaismojums pâr Daugavu irlielisks integrçtas pieejas piemçrs - apgaismojums vienlîdzveiksmîgi kalpo gan objekta orientâcijas un identifikâcijasmçríiem, gan arî kâ unikâla pilsçtvides komponente palîdzveidot pilsçtas tçlu.

Jâatzîmç, ka projekta izmaksas 280 tûkstoðu latu apmçrâtika segtas no Latvijas Dzelzceïa budþeta un projekta reali-zâcijâ piedalîjâs uzòçmumi Jumiks un Kolorîts.

Vâcijas kompânija izrâda interesi par jaunce-ïamo Liepâjas ogïu stacijuVâcijas enerìçtikas kompânija E.ON Ruhrgas Internationalizrâda interesi par jaunceïamo Liepâjas ogïu staciju un uz-

8 Nozaru jaunumi ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

sâkusi sarunas ar Ekonomikas ministriju, raksta laikrakstsDienas Bizness. Kâ uzsver ekonomikas ministrs KasparsGerhards (TB/LNNK), òemot vçrâ energoresursu un jaunâsstacijas bûvniecîbas izmaksas, visreâlâkais Latvijas ðodie-nas risinâjums ir ogïu stacija, kas, visticamâk, atradîsiesLiepâjâ.

“Par ðo staciju jau tagad savu interesi ir izrâdîjuðas vairâ-kas starptautiskas energokompânijas, tai skaitâ E.ON Ruh-rgas International,” laikrakstam apstiprinâja Ekonomikasministrijas Enerìçtikas departamenta direktors Uìis Sarma.

“Baltijas enerìçtikas tirgus mûs interesç. Mçs jau apmçramdesmit gadus esam pârstâvçti reìiona lielâkajos dabasgâ-zes uzòçmumos. Tomçr attiecîbâ uz jauno ogïu staciju Lie-pâjâ mûsu uzòçmuma politika ir tâda, ka mçs sarunu pro-cesa laikâ nekâdus komentârus nesniedzam,” uzsvçraE.ON Ruhrgas International pârstâvniecîbas vadîtâjs Balti-jas valstîs Mario Nullmeiers.

Kâ raksta Dienas Bizness, tomçr par faktu, ka lielo vâcuenergouzòçmumu interesç ne tikai Baltijas gâzes, bet arîelektroenerìijas tirgus, liecina kaut vai fakts, ka kopð2005. gada E.ON Ruhrgas International pieder arî 20%Lietuvas sadales tîklu uzòçmuma RST akciju.

E.ON Ruhrgas International ir Eiropas lielâkâ privâtâ ener-gouzòçmuma E.ON, kas, kâ liecina uzòçmuma 2008.gadapirmâ pusgada finanðu dati, ðo gadu varçtu beigt ar 80 mil-jardu eiro (56 miljardu latu) lielu apgrozîjumu, meitas uz-òçmums. Tam pieder arî 47,23% Latvijas gâzes akciju, kâarî 6% Krievijas enerìçtikas milþa Gazprom akciju.

SILTUMENERÌÇTIKA

Pabeigta siltinâðana pirmajâ daudzdzîvokïunamâ BauskâRemontdarbi beiguðies vienîgajâ Bauskas privâto îpaðniekudaudzdzîvokïu mâjâ, kuras dzîvokïi ir privatizçti, - Stacijasielâ 5. No simtiem siltinâto namu visâ Latvijâ ðî ir vienîgâmâja Bauskâ, kur veikta pilnîga fasâdes siltinâðana. Ziòolaikraksts Bauskas dzîve.

Paveikto ïoti atzinîgi vçrtçja Bauskas Domes priekðsç-dçtâja Ârija Gaile: «Jûs esat veikuði siltinâðanu un iz-daiïojuði arî pilsçtu. Jûs esat pirmie, kas ne tikai uzdodjautâjumu «Vai tas ir jâdara?», bet arî patiesi esat topaveikuði.»

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Dzîvokïu îpaðnieku biedrîbas Stacijas 5 valdes priekðsçdç-tâjs Jânis Liepiòð stâsta: «Sapnis beidzot realizçts. Jau ta-gad jûtam, ka varam ietaupît, katlâ spçjam uzturçt zemâkutemperatûru. Gala istaba vienâ dzîvoklî vienmçr bijusi sâp-ju bçrns, bet tagad regulâri ir 21 grâda temperatûra. Savu-laik veiksmîgi sakârtojâm apkures sistçmu, un tas mumsïauj veiksmîgi ietaupît. Ja mums bûtu kâds apsaimnieko-tâjs, diez vai tâ savâktos, taèu tagad nâkas paðiem par se-vi rûpçties.»

Dzîvokïu îpaðnieku biedrîbas Stacijas 5 valdes locekle Vel-ga Zolberga ir apmierinâta, ka darbi beiguðies: «Ðis gadsbija grûts. Jâpasakâs mûsu mâjas pensionâriem, kas pie-krita un arî godîgi maksâ, kâ arî firmas Saules pilsçta dar-biniekiem un darbu vadîtâjam Aivaram Berlinskim. Labuatbalstu saòçmâm arî no Domes amatpersonâm.» Velgaveikusi nelielus aprçíinus un pârliecinâjusies, ka ietaupî-jums jau ir - pçrn oktobrî bija lîdzîgi laikapstâkïi un gâzespatçriòð pârsniedza 2000 kubikmetru, ðogad - 1570. Spe-ciâlisti prognozçjot, ka îstais ieguvums bûðot pçc vairâkiemmçneðiem, kad no sienâm izgaros mitrums.

Nama iedzîvotâja pensionâre Aija Lûíe priecâjas par pada-rîto: «Josta gan nedaudz bûs jâsavelk, maksâjot kredîtu,bet jau tagad jûtams komforts.» Celtnieki esot solîjuði vis-maz 30 - 40 procentu ietaupîjumu no siltinâðanas, îpaðiaukstâkâ laikâ. Stacijas ielâ 5 maksa par siltumu oktobrîbijusi 0,49 lati par kvadrâtmetru, bet netâlajâ Rundâlç -0,94 lati par kvadrâtmetru.

Jânis Liepiòð nedomâ apstâties. Remonta laikâ parâdîjuðâsproblçmas ar lietusûdeni. Ir doma par naudu, ko no Domesiegûs kâ lîdzfinansçjumu çkas renovâcijai, sakârtot drenâ-þas sistçmu: «Naudu nedrîkst turçt maisâ, tâ jâizmanto.»

Gulbenç gâzes katlu dabû zem jumtaLaikraksts Dzirkstele ziòo, ka Gulbenç, Nâkotnes ielâ, bla-kus SIA Vidzemes enerìija kantorçkai vieta atrasta jaun-ajam gâzes katlam. Pamazâm tas iegûst jumtu, zem klajasdebess katlam nebûs jâstâv. Turpmâk tiks labiekârtota ap-kârtne, jo jumta likðanas gaitâ teritorija ir dubïaina.

SIA Vidzemes enerìija pârstâvis Mindaugs NevardausksDzirksteli informç - kâ jau plânots, jauno katlu ekspluatâ-cijâ nodos 1. decembrî. Ar ðo datumu Gulbenç spçkâ stâ-sies arî jaunais siltuma tarifs - 43,96 lati pat megavatstun-du siltuma bez pievienotâs vçrtîbas nodokïa lîdzðinçjo28,16 latu vietâ.

“Katls paredzçts tâ saucamajâs pika stundâs, kad pilsçtâpietrûks jaudu, lai ar siltumu nodroðinâtu visus klientus,”saka M. Nevardausks.

Ðobrîd Gulbeni ar centralizçtu siltuma padevi nodroðinaNâkotnes un R. Blaumaòa ielas katlumâjas, kâ arî siltumupilsçtai pârdod SIA Konto.

Jau rakstîjâm, ka gâzes katls sarûpçts, jo mînus 10 grâdosun zemâkâ temperatûrâ siltuma Gulbenç var pietrûkt.

Katls ir arî kâ rezerves variants, ja rodas avârija kâdâ no pil-sçtas centralizçtâs siltumapgâdes katlumâjâm. SIA Vidze-mes enerìija katlu apkurei ar saðíidrinâto gâzi iegâdâjâspar 180 000 latiem.

Jelgavâ apkure - 20 santîmu kvadrâtmetrâLielâkâ daïa Jelgavas daudzdzîvokïu namu iedzîvotâju sa-òçmuði ðoruden pirmos rçíinus par apkuri, ko pilsçtâ pie-slçdza oktobrî. Apkopotâ informâcija liecina, ka vidçjâmaksa par siltumu iepriekðçjâ mçnesî bijusi 20 santîmupar kvadrâtmetru. Vçsta laikraksts Zemgales ziòas.

Kâ Zemgales ziòâm stâsta SIA Fortum Jelgava komuni-kâciju vadîtâja Guntra Matisa, 0,201 lats ir vidçjâ kvad-râtmetra apsildes cena Jelgavâ periodâ no 15. lîdz 31.oktobrim.

Noskaidrots, kâdas bijuðas apkures izmaksas daþâdâs pil-sçtas vietâs. Piemçram, Lielâs ielas 3. namâ apsilde sâkta14. oktobrî, tur kvadrâtmetra apkures izmaksas ir 0,331lats par dzîvojamâs platîbas kvadrâtmetru.

Lielajâ ielâ 10 apkuri pieslçdza 20. oktobrî, tur kvadrât-metra apsilde izmaksâjusi 0,19 latu. Sudrabu Edþus ie-lâ 4 radiatoros siltums parâdîjâs 16. oktobrî, tur, kâ lie-cina Zemgales ziòu rîcîbâ esoðâ informâcija, apkures iz-maksas oktobrî bijuðas vienas no augstâkajâm - 0,406lati kvadrâtmetrâ.

Lidotâju ielâ 2 apkuri pieslçdza 20. oktobrî, un par kvad-râtmetra apsildi ðîs mâjas iedzîvotâji uzòçmumam FortumJelgava maksâs 0,254 latus par katru kvadrâtmetru. Mâte-ra ielâ 31 siltums ir no 21. oktobra, tur kvadrâtmetra ap-kures izmaksas oktobrî ir 0,207 lati.

Vismazâk par oktobrî saòemto siltumu maksâs 4. lînijas 1.mâjas iedzîvotâji. Tas ir energoefektivitâtes projektâ pçrn


renovçtais un siltinâtais nams. Ðajâ çkâ apkuri pieslçdzajau 1. oktobrî, tomçr tâs izmaksas salîdzinoði zemas -0,125 lati par kvadrâtmetru.

Skujenes pagastâ problçmas sagâdâ malkasiegâdeLaikraksts Druva ziòo, ka Skujenes pagastâ ik gadu palieli-nâs to iedzîvotâju skaits, kuri nespçj sagatavot malku zie-mai. Malka kïûst dârgâka, maksâtspçja krîtas.

Paðvaldîbas sociâlâ darbiniece Biruta Bebriða atzîst, ka ðo-gad ðî problçma ir vçl aktuâlâka nekâ lîdz ðim. Bezdarbs,naudas trûkums un alkohols bieþi vien ir iemesls tam, kacilvçki ziemu spiesti pavadît neapkurinâtâs telpâs. “Tieðâmdaudziem pagasta ïaudîm vçl joprojâm nav sagâdâts kuri-nâmais. Un galvenokârt tiem, kuriem diezgan bieþi patîk ie-dzert. Ir pat tâdi, kuri nav maznodroðinâtie, bet tik un tâmalku nav sagâdâjuði. Ðajâ sakarâ problçmu ir daudz. Irgadîjies, ka malku paði pievedam un sakâm, ka var samak-sât kaut pa daïâm, taèu tik un tâ atrodas daudz citu vaja-dzîbu, kur viòi ðo naudu iztçrç. Ir pensionâre, kura ar nau-du palîdz pieauguðiem bçrniem - meitai un dçliem, bet pa-ti malkas iegâdei naudu neatlicina,” saka sociâlâ darbinie-ce un stâsta, ka paðvaldîbai ðobrîd nav malkas, kuru pie-dâvât pagasta ïaudîm.

Ja to pçrk no privâtiem, tad ir jâbût spçjîgam visu nau-das summu samaksât uzreiz. “Malka tagad nav lçtsprieks. Un var arî saprast tos, kuri malku tirgo. Viòi gribsamaksu par piegâdâto kurinâmo saòemt uzreiz. Bet ðîsituâcija ir gana nopietna. Kâdâ ìimenç aug mazs bçrns,un redzu, ka arî viòiem nav malkas. Nenâk un neko pað-valdîbai neprasa, bet redzu, ka viòi no pagasta dzîvokïa,ko mçs remontçjam, nes izlauztos grîdas dçïus un kuri-na. Aiznesâm mâmiòai elektrisko plîtiòu, lai vismaz varkaut ko uzsildît vai uzvârît. Problçmu ir daudz, un ne jauviens sociâlais darbinieks visu var atrisinât,” saka B.Bebriða un uzsver, ka paðvaldîba par ðo jautâjumu do-mâ. Maznodroðinâtie, invalîdi, pensionâri, kuriem îpaðu-mâ nav izstrâdâjams meþs un kuru ienâkumi ir mazâkipar 130 latiem mçnesî, no paðvaldîbas saòem vienreizç-ju 45 latu kompensâciju malkas iegâdei.

“Tiesa, par 45 latiem var iegâdâties tikai trîs kubikmetrusmalkas. Tas nav daudz, un viòiem tik un tâ jâdomâ, kâ ku-rinâmo sagâdât vçl papildus,” saka B. Bebriða un atklâj, kamalku nesagâdâ un pieaug tâs zâdzîbu skaits. “Grûtispriest, par ko domâ cilvçki, dzîvodami laukos - malkas vi-


òiem nav, dârzus teju vairs neviens centrâ dzîvojoðs neie-kopj. Protams, tad ir jautâjums - kâ dzîvot,” saka Skujenespagasta sociâlâ darbiniece.

ENERGORESURSI

Ventspils paðvaldîba izskata jautâjumu paraizdevumu PSIA Pârventas siltums mazutaiegâdei13. novembrî Ventspils pilsçtas domes Ekonomikas un bu-dþeta komisija izskatîja iespçju rezervçt lîdzekïus 2009.ga-da budþetâ îstermiòa aizdevuma pieðíirðanai PSIA Pârven-tas siltums Ls 1 800 000 apmçrâ mazuta iegâdei.

Komisija nolçma skatît jautâjumu atkârtoti pçc nedçïas,kuras laikâ uzòçmumam PSIA Pârventas siltums uzdotssagatavot vairâkus iespçjamos aizdevuma atmaksas va-riantus.

Tâpat 13. novembrî Ventspils pilsçtas domes Iepirkumukomisijâ tika izskatîti konkursa Par tiesîbâm saòemt iepir-kumu 2000 - 10 000 t mazuta M-100 piegâdei iesniegtiepiedâvâjumi. Saskaòâ ar konkursa rezultâtiem ðobrîd PSIAPârventas siltums bûtu iespçjams iegâdâties mazutu parsalîdzinoði izdevîgu tirgus cenu - 134 Ls/t (244,5 USD/t).Veicot 10 000 tonnu mazuta iepirkumu, abi siltumapgâdesuzòçmumi - PSIA Ventspils siltums un PSIA Pârventas sil-tums - tiktu nodroðinâti ar mazuta krâjumiem lîdz 2010.gada janvârim.

Jautâjums par aizdevuma pieðíirðanu PSIA Pârventas sil-tums Ekonomikas un budþeta komisijâ tika skatîts Vents-pils iedzîvotâju interesçs, lai novçrstu nepiecieðamîbu no2009. gada 1. janvâra paaugstinât siltumenerìijas tarifumaksai par apkuri un karsto ûdeni, kâ rezultâtâ patçrçtâ-jiem tarifs pieaugtu vidçji par 16 %. Paðvaldîbas izsniegtaisaizdevums nodroðinâtu siltumapgâdes uzòçmumu vidçjâsmazuta cenas iekïauðanos patlaban spçkâ esoðajâ, 2008.gada 1. septembrî apstiprinâtajâ tarifâ.

Patlaban abu siltumapgâdes uzòçmumu 2008. gada 31.oktobrî iesniegtos siltumenerìijas projektus ar plânoto tari-fu palielinâjumu izvçrtçðanai pieòçmis Ventspils pilsçtassabiedrisko pakalpojumu regulators. Siltumapgâdes uzòç-mumi tarifu paaugstinâðanas iemeslus pamatojuði ar LR li-kumdoðanas aktu prasîbu, ka siltumenerìijas tarifam jâbûttâdam, lai uzòçmumam tiktu nodroðinâta ekonomiskâ unfinansiâlâ dzîvotspçja un attîstîbas iespçjas, t.i., lai uzòç-

mumi spçtu nodroðinât rentablu uzòçmuma darbîbu. Ne-veicot ðobrîd izdevîgo papildus mazuta iepirkumu, bet sa-glabâjot no 2008. gada 1. septembra spçkâ esoðo, paðrei-zçjo tarifu 38,90 Ls/MWh (bez PVN), kurð spçj nosegt ma-zuta iepirkuma cenu 209 Ls/t, siltumapgâdes uzòçmu-miem 2009. gadâ nâktos strâdât ar zaudçjumiem. PçcPSIA Pârventas siltums sniegtâs informâcijas, neveicot pa-pildus mazuta iepirkumu ( t.i. izmantojot esoðos krâjumus,kas ir pietiekami lîdz 2009. gada aprîlim), uzòçmumam vi-dçjâ mazuta krâjumu cena 257 Ls/t par 48 Ls/t pârsniegtupaðreiz tarifâ iekïautâs izmaksas, tâpçc tarifu pieaugumsbûtu neizbçgams. Pçc abu siltumapgâdes uzòçmumusniegtajiem aprçíiniem paðvaldîbas aizdevums mazuta ie-gâdei nodroðinâtu vidçjo mazuta krâjumu cenu ~ 200 Ls/t.

Gadîjumâ, ja paðvaldîba apstiprinâs aizdevuma pieðíirða-nu, tâ izskata iespçju vçrsties pie abiem siltumapgâdes uz-òçmumiem ar ieteikumu saglabât lîdzðinçjos, 2008. gada1. septembrî apstiprinâtos tarifus.

Vai naftas cena nokritîs lîdz 30 dolâriem parbarelu?Neraugoties uz OPEC darbîbâm, naftas cena var nokristieslîdz 30 dolâriem par barelu, raksta Vedomosti, atsaucotiesuz Bloomberg.

Par ðâdu situâcijas virzîbu liecinot naftas tirgotâju uzvedî-ba. Naftas opciju darîjumu skaits, kas ïauj pârdot naftu arpiegâdi februârî par 30 dolâriem barelâ, ceturtdien Òujor-kas birþâ sasniedza 1407.

Tomçr eksperti nedomâ, ka reâlâ cena varçtu nokristies lîdztâdam lîmenim. Drîzâk tie, kas ðobrîd uzpçrk februâra op-cijas, visticamâk, vienkârði plâno iedzîvoties uz turpmâkocenu kritumu, tiek citçtas Alaron Trading Corp. Brokera Ro-na Medena pârdomas. Turklât nebût neesot teikts, ka naf-tas cenai bûtu jânoslîd lîdz 30 dolâriem, investors gûs peï-òu jau pie 50 dolâru atzîmes.

29. novembrî jçlnaftas eksportçtâjvalstis (OPEC) organizçârkârtçjo tikðanos Kairâ, kur atkal varçtu bût runas parkvotu samazinâðanu naftas ieguvei, lai tâdçjâdi uzturçtunaftas cenas.

24. oktobrî OPEC jau pieòçma lçmumu par par kvotu sa-mazinâðanu lîdz 1.5 milj. barelu diennaktî (no 1. novem-bra) - paðu lielâko vienreizçjo kvotu samazinâjumu pçdçjodivu gadu laikâ. Tomçr cenu karuselim tas nelîdzçja. Kopð


24. oktobra fjûèeru (nâkotnes lîgumu) cena WTI naftai sa-mazinâjusies par 10.4 %, bet SPOT lîgumi Brent naftai -par 15.2 %.

No 1. novembra klientiem, kuri gadâ patçrçvairâk par 25 000 m³ dabasgâzes, tarifi sa-mazinâs par 1,5 % lîdz 1,9 % Tarifu samazinâjums ir iespçjams, jo pçdçjo mçneðu laikâir samazinâjuðâs naftas un tâs produktu cenas, pie kurâmir piesaistîta dabasgâzes iepirkuma cena, kâ arî tâdçï, kaAS Latvijas Gâze mainîja lîguma nosacîjumus ar piegâdâ-tâju AAS Gazprom. Turpmâk dabasgâzes iepirkuma cenasaprçíina formulâ mazuta un gazolîna seðu mçneðu vidçjâkotâcija tiks aizstâta ar deviòu mçneðu vidçjo kotâciju, kasdeva tûlîtçju efektu tarifu samazinâjumam. Ja lîguma nosa-cîjumi nebûtu mainîti, novembrî iepirkuma cena un tarifipieaugtu. Diemþçl nav iespçjams tarifus novembrî samazi-nât vçl straujâk, jo oktobrî ievçrojami pieauga ASV dolâravçrtîba, kas negatîvi ietekmç iepirktâs dabasgâzes cenu.

Atbilstoði grozîjumi ir veikti arî metodiskajos noteikumosdabasgâzes tarifu aprçíinâðanai klientiem Latvijâ. Vidçjâskotâcijas aprçíina perioda pagarinâðana no 6 mçneðiem uz9 mçneðiem nodroðinâs arî mazâkas ikmçneða svârstîbasgan iepirkuma cenâ, gan tarifos klientiem, kâ arî ïaus pre-cîzâk prognozçt tarifus nâkamajos mçneðos.

Ja turpmâkos mçneðos naftas cena pasaules tirgos sagla-bâsies zem 100 USD par bareli, kâ arî ASV dolâra vçrtî-ba neturpinâs pieaugt, tad sagaidâms iepirkuma cenasun attiecîgi realizâcijas tarifu samazinâjums Latvijâ, kasatvieglos klientu tçriòus jau ziemas laikâ. Dabasgâzes ie-pirkuma izmaksas ir aptuveni 80% no dabasgâzes vidç-jâ tarifa Latvijâ.

Dabasgâzes cena ir piesaistîta mazuta (ar sçra saturu lîdz1%) un gazolîna (ar sçra saturu lîdz 0,2%) cenai / kotâci-jai naftas produktu birþâ FOB ARA (Free On Board Amster-dam, Rotterdam, Antwerp), kâ arî Eiropas Bankas noteik-tajai eiro un Amerikas dolâra kursa attiecîbai. Mainotiesmazuta un gazolîna kotâcijai (tiek òemta vçrâ faktiskâ 9mçneðu vidçjâ kotâcija) un valûtu kursu attiecîbâm, tiekpiemçroti atbilstoði SPRK apstiprinâtie tarifi. Klientiem ardabasgâzes patçriòu mazâk par 25 000 m³ gadâ tarifi tiekmainîti katra gada 1. janvârî un 1. jûlijâ. Klientiem ar da-basgâzes patçriòu vairâk par 25 000 m³ gadâ tarifi tiekmainîti katra mçneða 1. datumâ. Ja samazinâs mazuta ungazolîna kotâcija, samazinâs arî tarifi - un otrâdi.


Lietuva varçtu pârdot savas Maþeiíu naftasakcijasLietuvas valdîba varçtu pârdot savu 9.98% akciju paketiLietuvas naftas pârstrâdes uzòçmumâ Mazeikiu nafta(MN) par 213 miljoniem eiro (150 miljoniem latu).

Tâ sacîjis Lietuvas valdîbas liberâïu apvienîbas topoðâs val-doðâs koalîcijas vadîtâjs Eligijus Masjulis, ziòo portâlsdv.ee. Tâdâ veidâ Lietuva vçlas nodroðinâties ekonomiskâskrîzes apstâkïos. Tomçr pagaidâm savu viedokli par ðo jau-tâjumu nav pauduðas visas valdoðâs partijas.

Paðlaik MN kontrolpakete pieder Polijas koncernam PKNOrlen, kura îpaðumâ ir 90.02% akciju.

Vai benzînu varçs nopirkt tikai dienâ? Samazinoties degvielas patçriòam un iedzîvotâju ekono-miskajai aktivitâtei, arî degvielas tirgotâjiem bûs jâdomâ,kâ rîkoties ðâdâ situâcijâ, un viòiem ir tikai daþas manevraiespçjas. Viena no iespçjâm ir nestrâdât pa nakti, bet cenucelðana nav iespçjama, jo Latvijâ cenas diktç konkurencestarp degvielas tirgotâjiem.

Tâ intervijâ Latvijas Radio prognozçja Latvijas Degvielas tir-gotâju asociâcijas prezidents Ojârs Kaèevskis. Kâ cita ie-spçja ir darbinieku skaita samazinâðana.

Kaèevskis prognozçja, ka degvielas cenas paredzamâ nâ-kotnç vçl turpinâs kristies, taèu oktobra otrajâ pusç novç-rots straujð degvielas patçriòa samazinâjums, jo cilvçkiemsamazinâjusies pirktspçja, un ðâda situâcija pagaidâm ne-mainîsies, iedzîvotâju pirktspçja tuvâkajâ laikâ, visticamâk,nepalielinâðoties.

«Paðlaik pie jebkuriem apstâkïiem cenas turpinâs krist,»sacîja Kaèevskis. Viòð arî prognozç, ka pçc vairâkiem ga-diem varçtu izzust mazie degvielas tirgotâji, kas jau tagadpiedâvâ degvielu tikai lauku rajonos, un valstî varçtu paliktpieci vai seði lielie degvielas tirgotâji.

ÛDENSSAIMNIECÎBA

Rçzeknç atklâj jaunâs notekûdeòu attîrîðanasiekârtas20. novembrî, plkst. 11.00 Rçzeknes rajona Audriòu pa-gastâ notika SIA Rçzeknes ûdens jaunâ notekûdeòu attîrî-ðanas kompleksa atklâðana. Svinîgajâ pasâkumâ piedalîjâs

vides ministrs Raimonds Vçjonis (ZZS), Vides ministrijas,Rçzeknes domes, Rçzeknes rajona padomes, SIA Rçzeknesûdens, kâ arî bûvuzòçmçju un daþâdu atbildîgo valsts in-stitûciju pârstâvji.

Jaunajâ notekûdeòu attîrîðanas kompleksâ uzstâdîtas vie-nas no modernâkajâm tehnoloìiskajâm iekârtâm, kas raþo-tas Eiropas Savienîbas valstîs. Attîrîðanas iekârtas darbo-sies automâtiskâ reþîmâ, bet to vadîba tiks nodroðinâta ardatoru palîdzîbu.

“Svarîgs ieguvums ir tas, ka tiek nodroðinâta fosfora unslâpekïa atdalîðana no notekûdeòiem, kas ir bûtiski pie-audzis pçdçjos gados, jo cilvçki ïoti daudz savâs mâj-saimniecîbâs izmanto veïas pulverus, ðampûnus un ci-tus mazgâjamos lîdzekïus. Savukârt modernais laborato-rijas aprîkojums ïaus savlaicîgi kontrolçt attîrîðanas pro-cesa kvalitâti un pasargât apkârtçjo vidi no piesâròoju-ma,” uzsvçra SIA Rçzeknes ûdens valdes priekðsçdçtâjsGunârs Spradzenko.

Jauno attîrîðanas iekârtu projektçtâ jauda ir 12 500 kubik-metri diennaktî. Ðîs projekta sadaïas izmaksas ir 5,7 miljo-ni eiro (aptuveni 4 miljoni latu). Ìenerâluzòçmçjs ir dâòukompânija AS Per Aarsleff, savukârt apakðuzòçmçji ir SIAVESTA ABM, Lietuvas uzòçmums EKRA un vietçjie uzòç-mumi SIA Komunâls R un SIA Latgales elektromontâþa,bet bûvdarbu uzraudzîbu veic SIA Firma L4.

Lîdz ar Rçzeknes pilsçtas notekûdeòu attîrîðanas komplek-sa atklâðanu noslçdzas SIA Rçzeknes ûdens realizçtâ pro-jekta Rçzeknes ûdenssaimniecîbas attîstîba pirmâ kârta.Projekta realizâcijas gaitâ ar Eiropas Savienîbas finansçju-ma lîdzdalîbu Rçzeknç ir uzlabota dzeramâ ûdens kvalitâ-te, paplaðinâti ûdensapgâdes un kanalizâcijas tîkli, kâ arîuzbûvçts jauns notekûdeòu attîrîðanas iekârtu tehnoloìis-kais bloks.

Kopçjais projekta Rçzeknes ûdenssaimniecîbas attîstîbafinansçjums ir 14, 277 miljoni eiro (aptuveni 10 miljonilatu), no kuriem 75% lîdzfinansç Eiropas Savienîbas Ko-hçzijas fonds.

Ðíilbçnu pagastâ notiek dzeramâ ûdens kva-litâtes uzlaboðanas pasâkumi Ðkilbçnu pagasta padome parakstîja aizdevuma lîgumu arVides investîciju fondu, lai nodroðinâtu finansçjumu projek-tu Atdzelzoðanas stacijas bûvniecîba Ðíilbçnu pagasta


Rekovas ciemâ un Atdzelþoðanas stacijas bûvniecîba Ðíil-bçnu pagasta Upîtes ciemâ realizâciju. Ðos projektus ir at-balstîjis arî Latvijas Vides aizsardzîbas fonds, pieðíirot dâ-vinâjumu.

Projektu realizâcijas ietvaros Rekovas un Upîtes ciemostiks uzstâdîtas dzeramâ ûdens atdzelþoðanas iekârtas, kârezultâtâ ar uzlabotas kvalitâtes dzeramo ûdeni tiks nodro-ðinâti 210 Rekovas ciema un 110 Upîtes ciema patçrçtâji,kâ arî Rekovas vidusskolas un Upîtes pamatskolas skolçniun darbinieki.

Abu ûdenssaimniecîbas sakârtoðanas projektu kopçjâs iz-maksas ir 22 498 lati, no tâ 10 948 lati ir Latvijas Videsaizsardzîbas fonda dâvinâjums un 11 550 lati paðvaldîbasaizòçmums no Vides investîciju fonda.

Lielvârdei jauna ûdens attîrîðanas stacija 14. novembrî Lielvârdç iedzîvotâju ekspluatâcijai tika no-dota atjaunotâ ûdens attîrîðanas stacija. Pilsçtas iepriekðç-jâ bioloìiskâ kanalizâcijas ûdeòu attîrîðanas sistçma tagad

ir aprîkota ar modernu tehniku. Lielvârdes domes priekðsç-dçtâjs Aivars Troska uzskata, ka darbi paveikti labi un jaun-â ûdens attîrîðanas stacija ir liels ieguvums Lielvârdei. Mo-dernajâ bûvç lîdz minimumam samazinâts cilvçciskais fak-tors, jo kanalizâcijas ûdeòu attîrîðanu regulçs tehniskâs ie-kârtas.

Jaunajai kanalizâcijas ûdeòu attîrîðanas stacija izmak-sâja vairâk nekâ 1 miljons 700 tûkstoði latu. Projektamtika piesaistîti èetru puðu lîdzekïi - Eiropas Kohçzijasfondu, Latvijas valsts, Lielvârdes novada un SIA Liel-vârdes Remte finansçjums. Valsts finansçjums bija ap-mçram 1 miljons latu.

SIA Lielvârdes remte priekðsçdçtâjs Aivars Griòçvièspiebilst, ka iepriekð ûdens attîrîðana Lielvârdç bija ïotizemâ kvalitâtç- kanalizâcijas ûdeòus praktiski nevarçjaattîrît un uzòçmums Lielvârdes Remte maksâja lielassoda naudas par neattîrîtiem notekûdeòiem. Par spîtifaktam, ka sâkotnçjâs ieceres ûdens attîrîðanas stacijaibija ïoti minimâlas, Aivars Griòçviès ir apmierinâts arpaveikto.

15EnerìçtikaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Darbus attîrîðanâs stacijâ veica firma Siguldas Bûvnieks,kurð jaunuzcelto bûvi pieteiks konkursam Gada labâkaisinþenierprojekts.

SIA Lielvârdes Remte ðis ir bijis raþens gads - ekspluatâci-jai nodoti jau trîs projekti - divas sûkòu stacijas un ûdenskanalizâcijas sistçma pilsçtas centrâ, Remtes administratî-vais birojs un ûdens attîrîðanas stacija.

Jâpiebilst, ka Lielvârdes ûdenssaimniecîbas nozares at-tîstîba nebeigsies ar ðo projektu. Nâkoðais projekts tiekplânots dzîvojamajâ masîvâ Avoti, kur tiks celta ûdensatdzelþoðanas stacija, bet pilsçtâ tiks atjaunots centraûdenstornis.

Ogres novada dome skata jautâjumu parûdens attîrîðanas iekârtu un pârsûknçðanasstaciju iegâdiDeviòdesmito gadu beigâs valsts privatizâcijai nodeva stra-tçìiski svarîgo objektu, kas ðobrîd ir privâtîpaðums un pie-der KP Tehnoloìijâm - tâs ir notekûdeòu un ûdens attîrîða-nas iekârtas un ûdens pârsûknçðanas stacija. Tagad, kadðo iekâru darbîba ir kritiskâ stâvoklî, KP Tehnoloìijas Og-res novada domei piedâvâ ðo objektu iegâdâties. Iegâdâjo-ties nevis çkas pa vienai, bet tâ teikt komplektâ, kurâ ie-tilpst - notekûdeòu atrtîrîðanas iekârta, ûdens atdzelzoða-nas stacija un ûdens pârsûknçðanas stacija. Paðvaldîbuaìentûras Mâlkalne pârstâvju ðobrîd nosauktâ summa ir6,8 miljoni.

Paðvaldîbu aìentûras Mâlkalne pârstâvji uzskata, ka ïotibûtiski bûtu ðos objektus iegâdâties. Izmantojot to, ka KPTehnoloìijas pârvalda visus trîs stratçìiski svarîgos objek-tus, viòi regulâri iesniedz jaunus tarifu plânus, katru reizitos pilnveidojot, tâ lai atteikumam nebûtu pamatojuma.Pçdçjajâ iesniegtajâ tarifu plânâ notekûdeïu apsaimnieko-ðanas cena paaugstinâta par 80 %.

Jauna notekûdeòu pieòemðamnas kameraLiepâjâNe visi Liepâjas iedzîvotâji izmanto centralizçtos kanalizâ-cijas pakalpojumus. Ir gan privâtmâjas, gan uzòçmumi, ku-ru notekûdeòi tiek uzkrâti nosçdakâs, kas regulâri jâizsûk-nç un notekûdeòi jâaizved uz ðim nolûkam paredzçtu no-tekûdeòu pieòemðanas vietu. Ðos pakalpojumus liepâjnie-kiem nodroðina vairâki uzòçmumi, piemçram, SIA EKOKurzeme.

Uzòçmums Liepâjas ûdens noslçdzis lîgumus par ðo notek-ûdeòu pieòemðanu, jo arî viss nosçdaku saturs jânovadalîdz attîrîðanas iekârtâm un jâattîra.

Projekta Ûdenssaimniecîbas attîstîba Liepâjâ, 2. kârta îste-noðanas laikâ bûvdarbu lîgumâ Ûdensapgâdes un kanalizâ-cijas cauruïvadu rekonstrukcija Liepâjâ - Ziemeïi bûvuzòç-mçjs UPB izstrâdâja tehniskos risinâjumus un izbûvçjajaunu notekûdeòu pieòemðanas kameru Alsungas ielâ 31,kanalizâcijas pârsûknçðanas stacijas Nr. 5 teritorijâ. Notek-ûdeòu pieòemðanas vietâ ir nodroðinâts asfalta un speciâlabetona segums, lai nepiesâròotu apkârtçjo vidi un bûtu ie-spçja viegli veikt uzkopðanas darbus. Par katru novadîto no-tekûdeòu apjomu tiek sagatavots pieòemðanas akts. Lai no-dotu notekûdeòus, kas raduðies uzòçmçjdarbîbas raþoðanasprocesâ, ir jâsaòem atïauja no SIA Liepâjas ûdens. Atïaujassaòemðanai jâuzrâda, kâdu procesu rezultâtâ notekûdeòi ra-duðies, kâ arî to íîmiskais sastâvs. SIA Liepâjas ûdens ir ïo-ti svarîgi zinât, lai notekûdens attîrîðanas iekârtâs nenonâk-tu íîmiskas vielas, kuras var radît draudus tehnoloìiskajamprocesam un ietekmçt attîrîto notekûdeòu kvalitâti.

Turpinâs Kohçzijas fonda finansçtais ûdens-saimniecîbas attîstîbas projekts12. novembrî notikuðajâ Kohçzijas fonda atbalstîtâûdenssaimniecîbas attîstîbas projekta Ûdenssaimniecî-bas attîstîba Austrumlatvijas upju baseina pilsçtâs dar-ba grupas iknedçïas sanâksmç analizçja notekûdeòu at-tîrîðanas iekârtu un dzeramâ ûdens sagatavoðanas iekâr-tu izbûves gaitu.

Bûvdarbu vadîtâjs Eduards Burijs informçja, ka notekûde-òu attîrîðanas iekârtu bûvniecîbas objektâ ir piegâdâtas vi-sas nepiecieðamâs iekârtas. Ðobrîd objektâ strâdâ èetriapakðuzòçmçji un viena ìenerâluzòçmçja a/s Per Aarsleffbrigâde, kas montç piegâdâtâs iekârtas. Diemþçl vçl nav iz-devies pilnîbâ atrisinât problçmas ar tehnisko rezervuâruun 21. novembrî plânota tâ atkârtota hidrauliskâ pârbaude.

Savukârt dzeramâ ûdens sagatavoðanas iekârtu objektamiepriekðçjâ mçnesî ir sagatavots skièu projekts, izstrâdâtasatseviðías tehniskâ projekta daïas, ar ko iepazîstinâti ganinþenieri, gan objekta pasûtîtâjs - SIA Rûpe. Projektu papil-dinâs ar inþenieru iesniegtajiem papildinâjumiem.

Kohçzijas fonda atbalstîtâ projekta Ûdenssaimniecîbas at-tîstîba Austrumlatvijas upju baseina pilsçtâs ietvarosAlûksnç tiek bûvçtas jaunas, mûsdienîgas notekûdeòu attî-


rîðanas iekârtas, kâ arî taps dzeramâ ûdens sagatavoðanasun attîrîðanas iekârtas. Projektu finansç Kohçzijas fonds,bet lîdzfinansçjums no valsts budþeta, Alûksnes pilsçtasdomes budþeta un SIA Rûpe lîdzekïiem.

KOMUNÂLÂ SAIMNIECÎBA

Rekultivçtas piecdesmit deviòas atkritumuizgâztuves Alûksnes, Balvu, Gulbenes unMadonas rajonâÐî gada novembra sâkumâ tika pabeigta divu lîgumu parMalienas reìiona atkritumu izgâztuvju rekultivâcijas Alûk-snes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajonâ îstenoðanu, ko-pumâ rekultivçjot 59 likumdoðanas prasîbâm neatbilstoðasatkritumu izgâztuves 76 ha platîbâ.

Ðie lîgumi tika îstenoti Eiropas Savienîbas Kohçzijas fondalîdzfinansçtâ projekta Sadzîves atkritumu apsaimniekoða-na Malienas reìionâ, Latvijâ ietvaros, un to kopçjâs izmak-sas bez PVN sastâda vairâk nekâ 3,36 miljonus eiro (2,36miljonus latu).

Lîguma Malienas reìiona atkritumu izgâztuvju rekultivâci-ja Balvu, Gulbenes un Madonas rajonâ izpilde tika pabeig-ta 10. novembrî. Tâ ietvaros rekultivçtas 39 izgâztuves, kaskopumâ izmaksâja 2 177 707,74 eiro bez PVN. Savukârtlîguma Malienas reìiona atkritumu izgâztuvju rekultivâcijaAlûksnes rajonâ kopçjâs izmaksas sastâda 1 185 903,80eiro bez PVN. Lîgums tika pabeigts ðî gada 5. novembrî, ko-pumâ rekultivçjot 20 atkritumu izgâztuves. Lîdz ar ðo divulîgumu îstenoðanu tiek pabeigta projekta Sadzîves atkritu-mu apsaimniekoðana Malienas reìionâ, Latvijâ ievieðana.

Projekta Sadzîves atkritumu apsaimniekoðana Malienasreìionâ, Latvijâ ietvaros jau ðî gada 27. februârî tika atklâtsjaunais, vides prasîbâm atbilstoðais Malienas reìiona sa-dzîves atkritumu poligons Kaudzîtes, kas atrodas Gulbenesrajona Litenes pagastâ. Poligona teritorijâ atrodas arî atkri-tumu ðíiroðanas lînija un bioloìiski noârdâmo atkritumukompostçðanas laukums Paralçli poligona bûvniecîbai, visâMalienas reìionâ tika ierîkoti arî 115 dalîtâs atkritumu vâk-ðanas laukumi, izveidoti 7 bîstamo sadzîves atkritumu sa-vâkðanas punkti un veikti sabiedrîbas informçðanas un iz-glîtoðanas pasâkumi par atkritumu ðíiroðanu.

Malienas reìions atrodas vairâk nekâ 7 tûkstoðus km2 lielâteritorijâ Alûksnes, Balvu, Gulbenes un daïçji Madonas ra-jonâ, kopumâ aptverot ap 100 tûkstoðus iedzîvotâjus.


Tâlivaldis Zvaigzne

Nevienam vairs nav noslçpums, ka fosilo energo-resursu krâjumi nav neizsmeïami, vçl vairâk - tieizsîks nemaz ne tik tâlâ nâkotnç. Par to apjomiemgan vçl valda daudzi un daþâdi viedokïi, tomçrprognozes paredz, ka jau tuvâkajos gadu desmitoscilvçcei jâmeklç jauni enerìijas avoti. Tas ir svarî-gi tâpçc, ka jau labu laiku pirms fosilo energore-sursu izsîkðanas to izmantoðana nespçs nodroði-nât augoðâs prasîbas. Turklât nepiecieðams òemtvçrâ arî ekoloìisko aspektu. Tâdçï pasaulç arvienvairâk vçrðas plaðumâ alternatîvo energoresursuizmantoðana.

Taèu to izmantoðanas iespçjas daþâdâs valstîs ir atðíirî-gas, eksistç daþâdi objektîvi un subjektîvi ðíçrðïi. Lai apzi-nâtu ðîs iespçjas un arî ðíçrðïus, ðî gada 31. oktobrî RîgâBûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûra rîko-ja starptautisku konferenci Atjaunojamo energoresursu iz-mantoðanas iespçjas un ðíçrðïi. Tâs mçríis ir attîstîtilgtspçjîgu, videi draudzîgu bûvniecîbu un energoresursuizmantoðanu, kâ arî informçt Latvijas iedzîvotâjus un spe-ciâlistus par alternatîvâs enerìijas izmantoðanas iespçjâmmâjokïu sektorâ. Konference tika organizçta Eiropas Savie-nîbas programmas Inteliìenta enerìija Eiropai projektaREBECEE (Atjaunojamo energoresursu izmantoðana unçku - izstâþu organizçðana Eiropâ) ietvaros. Konferencesatbalstîtâji bija Dânijas vçstniecîba Latvijâ un SIA REHAU.

Finanðu mehânismi alternatîvo energoresursuizmantoðanas atbalstamLai alternatîvo energoresursu izmantoðana bûtu pievilcîga,nepiecieðams nodroðinât finansiâlo pusi. Par jautâjumuKlimata pârmaiòu finanðu mehânismi alternatîvo energo-

18 Energoefektivitâte ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Atjaunojamo energore-sursu izmantoðanas iespçjas un ðíçrðïi

resursu izmantoðanas atbalstam informçja Vides ministri-jas Klimata un atjaunojamo energoresursu departamentaKlimata politikas nodaïas vadîtâja vietnieka p.i. AndþelaPÇTERSONE.

Latvijâ ir tikai viens Klimata pârmaiòu finanðu instruments.Klimata pârmaiòu finanðu instruments ir lîdzekïi, kas iegû-ti, starptautiskâs emisiju tirdzniecîbas rezultâtâ pârdodotvalstij piederoðâs siltumnîcas efekta gâzu emisijas vienîbasKioto protokola 17. pantâ noteiktajâ kârtîbâ, un kas tieknovirzîti klimata pârmaiòu novçrðanai saskaòâ ar likumâPar Latvijas Republikas dalîbu Kioto protokola elastîgajosmehânismos (stâjâs spçkâ 2007. gada 13. decembrî) no-teiktajiem principiem un prioritâtçm.

Savukârt likuma Par Latvijas Republikas dalîbu Kioto pro-tokola elastîgajos mehânismos 8. pants nosaka, kâdosprojektos var ieguldît ðâdi iegûtos lîdzekïus. Klimata pâr-maiòu finanðu instrumenta lîdzekïus izlieto tâdu projektu fi-nansçðanai zemkopîbas, transporta, enerìçtikas, meþsaim-niecîbas, atkritumu apsaimniekoðanas, rûpniecîbas un ci-tâs tautsaimniecîbas nozarçs:

1) kuriem ir bûtiska ietekme uz valsts siltumnîcas efektagâzu emisiju vai to piesaisti un kuri veicina siltumnîcasefekta gâzu un citu piesâròojoðo vielu emisijas samazinâða-nu vai ierobeþoðanu ar ðâdiem pasâkumiem:- energoefektivitâtes paaugstinâðana,- atjaunojamo energoresursu, îpaði biomasas, izmantoða-nas palielinâðana,- tâdu vides tehnoloìiju izstrâde un izmantoðana, kuras vei-cina energoefektivitâtes paaugstinâðanu vai atjaunojamoenergoresursu izmantoðanu,- klimata pârmaiòu samazinâðanas politikas izstrâde un ie-vieðana, lai nodroðinâtu Kioto protokolâ ietverto saistîbu iz-pildi un Latvijas Republikas darbîbas atbilstîbu Kioto proto-kola elastîgo mehânismu izmantoðanas nosacîjumiem,- izglîtojoði pasâkumi un zinâtniski pçtîjumi, kas veido sa-biedrîbas izpratni par klimata pârmaiòâm,- tâdu pasâkumu izstrâde un ievieðana, kuri veicina pielâ-goðanos klimata pârmaiòâm;

2) kuri ievçrojami uzlabo vides kvalitâti, tai skaitâ samazi-na pârrobeþu gaisa piesâròojumu, ûdens piesâròojumu uncilvçku veselîbai bîstamu piesâròojumu, palielina oglekïadioksîda savâkðanu un uzglabâðanas iespçjas.

Klimata pârmaiòu finanðu instrumentu administrç Videsministrija, un tiek prognozçts, ka klimata pârmaiòu finanðu

instrumenta finansçtie pirmie projektu iesniegumu konkur-si varçtu tikt izsludinâti, vçlâkais, 2009. gada sâkumâ.Projektu iesniegumu konkursu finansçjuma apjoms unfinansçjuma pieðíirðanas nosacîjumi, t. sk. institûcijas, ku-râm bûs tiesîbas pretendçt uz finansçjuma saòemðanu, tiksnoteiktas projektu iesniegumu konkursu nolikumos, kurusapstiprinâs Ministru kabinets.

Jautâjuma nobeigumâ var piebilst, ka Klimata pârmaiòu fi-nanðu instruments Latvijâ ir izveidots, pamatojoties uz vie-nu no trîs Apvienoto Nâciju Organizâcijas Vispârçjâs kon-vencijas par klimata pârmaiòâm Kioto protokolâ noteikta-jiem t.s. elastîgajiem mehânismiem:- starptautiskâ emisiju tirdzniecîba (Latvija tajâ piedalâs,un lîdz ar to tas ir lîdzekïu avots klimata pârmaiòu finanðuinstrumentam);- kopîgi îstenojamie projekti (îstenoðana iespçjama Kiotoprotokola I. pielikuma valstîs, t.sk. Latvijâ (tiek îstenoti sa-skaòâ ar Likumu));- tîras attîstîbas mehânismi (îstenoðana iespçjama valstîs,kas nav iekïautas Kioto protokola I. pielikumâ un lîdz ar toLatvijâ to îstenoðana nav iespçjama).

Alternatîvo energoresursu potenciâls LatvijâPar atjaunojamo resursu potenciâlu un tâ izmantoðanas ie-spçjâm Latvijâ stâstîja Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjok-ïu valsts aìentûras Enerìçtikas politikas ievieðanas nodaïasprojektu vadîtâja Lîga STAÌE.

Atjaunojamie energoresursi ir tâdi energoresursi, kas tieðivai netieði rodas no saules. Pie atjaunojamajiem energore-sursiem pieskaita biomasu, ûdens enerìiju, vçja, saules unzemes dzîlçs esoðo (ìeotermâlo) enerìiju. Primârais enerìi-jas avots ir Saule, kuras sniegtâ enerìija pârveidojas dabâ.Pçc tam iespçjams veikt tehnisko enerìijas pârveidoðanu ardaþâdu tehnoloìiju palîdzîbu un galarezultâtâ iegût sekun-dâro enerìiju. Piemçram, veicot dabâ iegûtâs biomasas pâr-veidi daþâdâs pârveidoðanas stacijâs, kâ sekundâro enerìi-ju var iegût siltumenerìiju, elektroenerìiju un kurinâmo.

Kâ nâkamo atjaunojamo energoresursu pçc biomasas varminçt hidroenerìiju. Dabâ ðîs enerìijas pârveidi nodroðinaûdens iztvaikoðana, nokriðòi un ledus kuðana. Ûdens cirku-lâcija ïauj ar HES palîdzîbu iegût elektroenerìiju. Savukârtvçja enerìija dabâ pârveidojas kâ atmosfçras un okeânu viï-òu kustîba. Nodroðinot ðîs enerìijas tehnisko pârveidi ar vç-ja turbînu un viïòu elektrostaciju palîdzîbu, iespçjams iegûtelektroenerìiju.

19EnergoefektivitâteENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Saules izstarotâ radiâcijas iedarbîba vistieðâk izpauþas kâzemes virsmas un atmosfçras sildîðana, tâpat tâ ir okeânustraumju raðanâs pamatâ. Veicot ðîs enerìijas veida tehnis-ko pârveidi okeâna straumju elektrostacijâs, iespçjams ie-gût elektroenerìiju, to iespçjams iegût arî, veicot okeânatermâlâs enerìijas pârveidi, bet ar siltumsûkòu palîdzîbuiespçjams iegût siltumenerìiju. Saules radiâciju iespçjamspârveidot arî tieði, apejot dabâ veicamo enerìijas pârveidesposmu. Tâ ar fotolîzes procesa palîdzîbu iespçjams iegûtkurinâmo, Saules bateriju izmantoðana palîdz iegût elektro-enerìiju, bet saules kolektori un saules - termâlâs elektro-stacijas palîdz iegût elektroenerìiju un siltumenerìiju.

Elektroenerìiju iespçjams iegût arî paisuma - bçguma elek-trostacijâs (ðo elektrostaciju darbîbu nodroðina Mçness gra-vitâcijas izraisîtâs plûdmaiòas). Kâ vçl vienu elektroenerìi-jas un siltumenerìijas iegûðanas veidu alternatîvo resursujomâ var minçt ìeotermâlâs koìenerâcijas stacijas, kas iz-manto no Zemes dzîlçm nâkoðo siltumu (to nodroðina gal-venokârt daþâdu radioaktîvu izotopu sabrukðana).

Alternatîvo energoresursu (AER) izmantoðanas pozitîvie as-pekti ir acîmredzami. Saules enerìija ir visplaðâk pieeja-mais energoresurss uz Zemes, tomçr saule nodroðina ma-zâk nekâ 1% no pasaules komerciâlâs enerìijas. Cilvçcespatçrçtais enerìijas daudzums gada laikâ ir apmçram vie-nâds ar Saules enerìijas daudzumu, kâdu Zeme saòemstundas laikâ.

Paðreiz cilvçce pilnîbâ neizmanto AER galvenokârt toaugsto tehnoloìisko izmaksu dçï. Tomçr tehnoloìijas attîs-tâs seviðíi strauji, un tas ir ïoti bûtiski AER konkurçtspçjaspaaugstinâðanâ. AER izmantoðana ïauj samazinât valstsatkarîbu no importa, tâdçjâdi uzlabojot valsts maksâjumubilanci, veicinât jaunu darbvietu raðanos, nerunâjot par kai-tîgâs ietekmes uz vidi mazinâðanos.

Latvijas primâro energoresursu bilancç AER 2007. gadâsastâdîja 28,8%, vairumu no kuriem sastâdîja koksne(23,7%) un hidroenerìija (4,8%). Vçja enerìija bija tikai0,1% no visas patçrçtâs enerìijas, bet vçl 0,2% sastâdîjapârçjie atjaunojamie resursi - bioetanols, biogâze, biodîzeï-degviela, salmi u.c. Savukârt pârçjo patçrçtâs enerìijas da-ïu sastâdîja dabas gâze (27,8%), naftas produkti un degak-mens eïïa (35,9%), importçtâ elektroenerìija (5,3%), oglesu.tml. (2,2%).

Pçc ðiem datiem var izdarît secinâjumus, ka Latvija ar vie-tçjiem energoresursiem paðlaik var nodroðinât nedaudz

mazâk kâ treðdaïu no nepiecieðamâ enerìijas pieprasîju-ma. Viens no valsts enerìçtikas politikas mçríiem - panâktenergoapgâdes droðumu un nepiecieðamo resursu pieeja-mîbu - veicinot piegâþu daþâdoðanu, kâ arî palielinot AERefektîvu izmantoðanu.

Saskaòâ ar EK iniciatîvâm Latvijai lîdz 2020. gadam bûsjâpalielina AER îpatsvars enerìijas gala patçriòâ aptuvenipar 7% (salîdzinâjumâ ar 2005. gada lîmeni). GalvenokârtLatvijâ tiek izmantota koksne un hidroresursi, mazâkâ mç-râ - vçja enerìija, biogâze, salmi. Augoðas ekonomikas ap-stâkïos AER nevar pilnîbâ aizstât enerìijas importu. Da-bisks ðíçrslis plaðâkai AER izmantoðanai ir saraþotâs ener-ìijas augstâ cena.

Primâro energoresursu bilancç salîdzinâjumâ ar Eiropu unpasauli kopumâ patçriòa struktûra ir diezgan lîdzîga. Lielâ-kâs atðíirîbas ir ogïu (izmantojam daudz mazâk) un bioma-sas izmantoðanâ, atðíirîbas vçrojamas arî dabas gâzes iz-mantoðanâ, Latvijâ pilnîbâ neizmanto kodolenerìiju, bet,kas ir îpaði bûtiski, - vairâk tiek izmantoti atjaunojamieenergoresursi.

Paðreiz primâro energoresursu patçriòa lîmenis ir aptuveni204 PJ (2007, CSP), salîdzinot ar 2006. gadu, tas audzisaptuveni par 5 PJ. Ðobrîd var secinât, ka Latvijâ ir ievçro-jams AER potenciâls un ir iespçjami daþâdi attîstîbas sce-nâriji, taèu fosilo resursu tirgus cenu pieaugums un toiespçjamie ierobeþojumi ir kompensçjami ar attaisnojamuAER palielinâðanu, piemçram:- palielinot AER izmantoðanu enerìijas raþoðanai koìenerâ-cijas procesâ un vairâk izmantojot vietçjo biomasu;- AER daþâdoðana, samçrojot vides, lauksaimniecîbas u.c.nozaru intereses;- investçjot inovatîvu tehnoloìiju jomâ, kas ïauj efektîvâkesoðos AER;- t.sk. neizslçdzot tirgus liberalizâcijas iespçjas un lîdz ar topieeju lçtâkai enerìijai un nodroðinot lielâku fleksibilitâti -iespçjas enerìijas kompensâcijai ierobeþotas AER raþotâsenerìijas pieejamîbas apstâkïos.

Referente sniedza arî tehniski apgûstamâ AER izmantoða-nas potenciâla novçrtçjumu. Pçc tâ varçja secinât, ka vçl irlielas iespçjas un potenciâls koksnes un citas biomasas iz-mantoðanas jomâ, salîdzinâjumâ ar ðo brîdi ir iespçjas iz-mantot vçja enerìiju (gan uz sauszemes, gan - vçl vairâk -jûrâ). Nedaudz iespçjams palielinât arî mazo HES jaudu,bet lielajâm HES ðobrîd ir apgûts praktiski viss iespçjamais.Tâpat tika skarts jautâjums par ûdeòraþa kâ îpaði tîras


enerìijas avota izmantoðanas priekðrocîbâm un iespçjâmnâkotnç. Ja izdosies efektîvi izmantot skâbekïa un ûdensapriti dabâ, varçtu iegût tîru enerìiju ïoti lielos apjomos.Nepiecieðams tikai attîstît tehnoloìijas un strâdât ðajâ vir-zienâ. Pirmie soïi jau ir sperti, bet darba vçl daudz.

Alternatîvo energoresursu izmantoðanas ðíçr-ðïi LatvijâPar ðíçrðïiem, kâdi Latvijâ eksistç alternatîvo energoresur-su izmantoðanâ, konferences dalîbniekus informçja Fizikâ-lâs enerìçtikas institûta Enerìijas resursu laboratorijas va-dîtâjs LZA kor.loc. prof. Dr.habil.sc.ing. Pçteris ÐIPKOVS.Sâkumâ viòð pastâstîja par situâciju Latvijâ ðobrîd AER iz-mantoðanâ un esoðo likumdoðanu ðajâ jomâ.

Latvijâ visvairâk izmantojamais AER veids ir koksne, ko lie-to elektroenerìijas un siltumenerìijas raþoðanai (koìenerâ-cijas stacijâs). Otrs nozîmîgâkais atjaunojamais enerìijasavots Latvijas energoapgâdç ir ûdens resursi. Hidroresursigalvenokârt tiek izmantoti lielajâs VAS Latvenergo hidrosta-cijâs. 2007. gadâ 93% no kopçjâs valstî saraþotâs elektro-

enerìijas saraþoja HES. Tiek izmantota arî vçja enerìija, ta-èu tâs devums ir salîdzinoði neliels. Paðlaik vairâkos Latvi-jas vçja parkos kopumâ uzstâdîtâs jaudas sasniedz 27MW. Vçja iekârtu devums ir ap 2% no visas saraþotâs elek-troenerìijas valstî.

Tâpat tiek izmantota arî biogâze. Latvijâ paðlaik darbojasbiogâzes koìenerâcijas iekârtas ar kopçjo uzstâdîto jaudu7,786 MW. SIA Rîgas ûdens bioloìiskâs attîrîðanas staci-jâ Daugavgrîva uzstâdîtâ ìeneratora jauda ir 2,096 MW,biogâzes iegûðanai izmanto aktîvâs dûòas. Atkritumu poli-gonâ Getliòi biogâzi iegûst no atkritumu sadalâmâs frakci-jas, uzstâdîtâ ìeneratora jauda 5,24 MW. Liepâjas rajonâsadzîves atkritumu apsaimniekoðanas poligonâ Íîvîtes uz-stâdîts biogâzes ìenerators ar jaudu 450 kW. Kopumâ Lat-vijâ, izmantojot biogâzi, iegûst ap 3% (2007. g.) no visassaraþotâs elektroenerìijas valstî.

Saules enerìijas izmantoðanas jomâ ir sperti tikai pirmiesoïi. Runâjot par saules enerìijas izmantoðanu siltumapgâ-dei, tâ jau tiek izmantota Latvijâ kombinâcijâ ar citiemenergoresursiem. Latvijâ jau uzstâdîti ap 400 m2 saules ko-


lektoru. Bet saules enerìijas izmantoðana elektroenerìijasraþoðanai vçl atrodas komercializâcijas un pçtniecîbas sta-dijâ. Lielâkâ problçma - elektroenerìijas raþoðanas izmak-sas ir vairâk nekâ 5 reizes augstâkas, salîdzinot ar citiematjaunojamo energoresursu veidiem. Saules baterijas ikdie-nâ tiek izmantotas kalkulatoriem, pulksteòiem, rotaïlietâm,bâkâs un bojâs Baltijas jûrâ.

Saules baterijas var izmantot energotîklam pievienotâs vaiautonomâs sistçmâs (autonomâs sistçmas parasti papildi-na dîzeïa ìeneratora vai vçja spçkstacijas raþotu elektro-enerìiju, kas var bût aktuâli lauku apvidos, atpûtas mâjâs),tâpçc iespçjas ir plaðas, un tirgus ir liels. Latvijâ paðlaik uz-stâdîtas saules baterijas ar jaudu 4 kW.

2007. gadâ uzstâdîta pirmâ privâtâ saules elektrostacijaLatvijâ, Vidzemç, kura darbojas neatkarîgi no valsts ener-gotîkla. Saules baterijas Straupç ir 4 m2 platîbâ. Ðî sauleselektrostacija kalpo nelielâm vajadzîbâm trîs cilvçku ìime-nei, kâ, piemçram, apgaismojumam, TV un vçl daþiem pa-tçrçtâjiem. Vasarâ ir iespçjams pieslçgt arî ledusskapi vaiûdens sûkni.

Atjaunojamo energoresursu perspektîvâ izmantoðana Eiro-pas Savienîbâ ietverta sekojoðos dokumentos, kuros ir no-teikti konkrçti mçríi un uzdevumi Eiropas Savienîbas val-stîm:- White paper (Baltâ grâmata) - ðajâ dokumentâ ir no-teikts, ka lîdz 2010. gadam saules bateriju (PV) kopçjai uz-stâdîtai jaudai jâbût 3 GW;- Green paper (Zaïâ grâmata) - dubultota atjaunojamoenergoresursu daïa no 6 lîdz 12% 2010. gada lîmenî ar no-lûku samazinât atkarîbu no importa;- ES Direktîva 2001/77/EC - palielinât zaïâs elektroenerìi-jas daïu no 14 lîdz 21% 25 ES valstîs lîdz 2010. gadam;- Preliminary PV Vision Report - PV enerìijas (photo vol-taic - PV) uzstâdîtâ jauda varçtu sasniegt 200 GW ES un1000 GW pasaules mçrogâ lîdz 2030. gadam, kas sastâ-da 4% no pasaules elektriskâs enerìijas raþoðanas.

Saeimâ regulâri notiek Enerìçtikas likuma grozîjumi, betbez valsts subsîdijâm un saprâtîgas nodokïu politikas atjau-nojamo enerìijas resursu ievieðana valstî nebûs ekonomis-ka un radîs problçmas EK direktîvu izpildç.

Latvijas likumdoðana regulç AER izmantoðanas iespçjas, irizdoti atbilstoði likumi un normatîvie akti, eksistç atbalsta in-strumenti. Lîdz ðim gan to bija visai maz. Taèu lîdz ar pievie-noðanos ES Latvija ir apòçmusies pildît indikatîvos mçríus.

AER izmantoðanas daïas perspektîvâ lîdz 2010. gadam ir:AER daïa kopçjâ energoresursu patçriòâ 33-35%, AER daïakopçjâ elektroenerìijas raþoðanâ 49,3%, tostarp biodegvielaveidotu ne mazâk kâ 5,75% no kopçjâ tautsaimniecîbâ eso-ðâ transportam paredzçtâs degvielas daudzuma. Kopð 90.gadu otrâs puses Latvijai tradicionâls no AER saraþotas elek-troenerìijas atbalsta instruments ir bijis obligâtais iepirkumspar paaugstinâtu tarifu apvienojumâ ar noteikumiem parAER veidiem paredzçtu ikgadçjâ iepirkuma apjomu.

Par pagrieziena punktu Latvijas AER atbalsta instrumen-tu piemçroðanas vçsturç var uzskatît 2007. gadu, kadlîdz ar MK noteikumu Nr. 503 Noteikumi par elektro-enerìijas raþoðanu, izmantojot atjaunojamos energore-sursus pieòemðanu tika pilnveidoti tiesiskie nosacîjumiobligâtâ iepirkuma elektroenerìijas raþoðanai no AER.Galvenais nacionâlais normatîvais akts, kas regulç AERizmantoðanu un atbalstu to veicinâðanai, ir Elektroener-ìijas tirgus likums (2005), kas nosaka nacionâlo indika-tîvo mçríi, kâds Latvijâ bûtu jâsasniedz lîdz 2010. ga-dam no AER saraþotai elektroenerìijai no kopçjâ patçrç-tâs elektroenerìijas apjoma (49,3%). Tâpat tas paredzkârtîbu jaunu elektroenerìijas raþoðanas jaudu ievieðanaiun esoðo elektroenerìijas raþoðanas jaudu palielinâðanai,kâ arî regulç elektroenerìijas raþoðanu no AER.

Uz Elektroenerìijas tirgus likumâ ietverto deleìçjumu pa-mata tika izdota virkne MK noteikumu, saskaòâ ar kuriemtie elektroenerìijas raþotâji, kas vçlas izmantot AER, var sa-òemt no LR Ekonomikas ministrijas atïauju elektroenerìijasraþoðanas jaudu ievieðanai, kâ arî kvalificçties obligâtâ ie-pirkuma tiesîbu iegûðanai:- MK 2006. gada 29. augusta noteikumi Nr. 695 Noteiku-mi par atïaujâm elektroenerìijas raþoðanas jaudu palieli-nâðanai vai jaunu raþoðanas iekârtu ievieðanai (spçkâ no02.09.2006.);- MK 2006. gada 6. novembra noteikumi Nr. 921 Notei-kumi par elektroenerìijas raþoðanu koìenerâcijâ (spçkâ no11.11.2007.);- MK 2007. gada 24. jûlija noteikumi Nr. 503 Noteikumipar elektroenerìijas raþoðanu no atjaunojamiem energore-sursiem (spçkâ no 22.08.2007.).

Harmonizçta enerìçtikas sektora attîstîba, izmantojot at-jaunojamos energoresursus vienlaicîgi ar tradicionâlajiemenergoresursiem, saistîta ar izmaiòâm likumdoðanâ, fonduizveidoðanu u.c. Latvijâ svarîgâkais ir: - nepiecieðamo ekonomisko instrumentu ievieðana (nodok-li, tarifi, subsîdijas u.c.);


- zinâtniskie pçtîjumi jaunu tehnoloìiju jomâ;- energoefektîvo iekârtu tirgus attîstîba, pielietojot atbilsto-ðu maríçðanu un ievieðot pasaules standartus enerìçtikâ;- izglîtojoða un apmâcîbas darba veikðana atjaunojamâsenerìijas izmantoðanas jomâ, ievieðot demonstrâcijas pro-jektus; - dabas aizsardzîbas problçmu risinâðana;- standarti.

Latvijâ laba perspektîva varçtu bût saules kolektoru izman-toðanai. To nosaka vairâki faktori, un Latvijâ ir aktuâli no-sacîjumi, kuri padara saules kolektoru izmantoðanu pievil-cîgâku un piemçrotâku. Kâ pirmo no tiem var minçt augs-tu karstâ ûdens patçriòu vasaras laikâ. Tas ietver dzîvoja-mâs çkas un tâdas iestâdes, kâ, piemçram, slimnîcas, vies-nîcas un kempingi, sporta un vasaras nometnes. Bûtiska irarî energoresursu cenu paaugstinâðanâs tendence. Notiekarî plaða jauno çku celtniecîba, kuras jau no arhitektoniskâviedokïa var tikt izmantotas saules enerìijas iekârtu uzstâ-dîðanai un kurâs saules kolektorus un PV baterijas varçtuiemontçt celtniecîbas laikâ. Daudzas çkas tagad remontçvai pilnîgi atjauno, un notiek siltumapgâdes sistçmas reno-vâcija. Tagad gan ðis celtniecîbas process ir krietni nobrem-zçjies, bet perspektîvas tâpat paliek.

Eksistç daþâdi ðíçrðïi, kas bremzç AER plaðâku izmantoða-nu, turklât tie ir daþâda rakstura. Kâ pirmâs var minçt po-litiskâs barjeras. Tâs sakòojas faktos, ka nav ilgtermiòaprogrammu ar obligâtiem attîstîbas mçríiem un visu poli-tisko partiju akcepta, ïoti ilgs ir likumdoðanas un plânoða-nas dokumentu izstrâdes process, tâpat lomu spçlç reklâ-mas kampaòu trûkums.

Nâkamie ðíçrðïi ir bâzçti infrastruktûrâ. Proti, eksistçproblçmas pievienoties esoðajiem elektrotîkliem, elektro-enerìijas tirgû pastâv monopols, bremzçjoðs faktors ir arîilgtermiòa elektroenerìijas iepirkuma lîgumi. Tâpat eksistçfinanðu barjeras, kas bremzç AER izmantoðanas paplaði-nâðanu. Starp tâm var minçt pieejamâ kapitâla trûkumuAER projektiem, augstas kapitâla izmaksas investoriem,ilgs atmaksâðanâs periods, kâ arî salîdzinoði augstas iz-maksas, lai pievienotos esoðajiem elektrotîkliem.

Ðo un citu ðíçrðïu likvidçðanai bûtu jâveic daudzi pasâku-mi. Lai realizçtu ES prasîbas Latvijâ, bûtu jâizstrâdâ Naci-onâlâ Atjaunojamo energoresursu izmantoðanas stratçìijavismaz lîdz 2020. gadam. Energoresursu nodokïu politikuvajag izveidot tâ, lai maksimâli veicinâtu videi nekaitîgâkuenerìijas ieguves veidu attîstîbu un mazinâtu atkarîbu no

importçtajiem energoresursiem, piemçram:- var palielinât akcîzes nodokïus fosilajiem kurinâmajiemun tâ veicinât koksnes produktu izmantoðanu apkures sis-tçmâs;- atbrîvot no nodokïa elektroenerìiju, kuru izmanto trans-portâ un palielinât degvielâm, kuras iegûtas no fosilajiemenergoresursiem, jo tas veicinâs videi nekaitîgâku transpor-ta lîdzekïu izmantoðanu;- iespçja atbrîvot no nodokïa elektroenerìiju, kuras raþoða-nas procesâ izmantoti atjaunojamie energoresursi, tâdçjâdipadarît to konkurçtspçjîgâku salîdzinâjumâ ar elektroener-ìiju, kuras ieguvei izmantoti fosilie energoresursi.

Òemot vçrâ atjaunojamo energoresursu izmantoðanas vi-su problçmu spektru, sâkot ar kurinâmâ tirgus realitâ-tçm, likumdoðanas un valsts politikas aspektiem, atjau-nojamo energoresursu izmantoðanas izpçte ir ïoti aktuâlaun nozîmîga Latvijâ. It seviðíi tâpçc, ka vçl joprojâmpastâv problçma aizvietot novecojoðâs enerìijas raþoða-nas iekârtas ar mûsdienîgâm tehnoloìijâm, un importçtâkurinâmâ cenu paaugstinâðanâs veicina atjaunojamoenergoresursu izmantoðanu.

Var izdarît secinâjumus, ka atjaunojamie energoresursi Lat-vijâ var segt lîdz 40% no energopatçriòa energobilancç (bi-omasa 2007. gadâ sastâdîja 24%). Atjaunojamie energo-resursi maksimâli jâizmanto kombinçtâs shçmâs, kombinç-jot tos ar fosilajiem kurinâmâ veidiem. Alternatîvo energo-resursu izmantoðana paaugstinâsies, pielietojot inovatîvâstehnoloìijas. Pieaugot fosilâ kurinâmâ cenâm, paaugstinâsatjaunojamo energoresursu izmantoðanas îpatsvars kurinâ-mâ enerìijas bilancç. Visbeidzot, atjaunojamo energoresur-su izmantoðana ïauj ievçrojami samazinât emisiju daudzu-mu atmosfçrâ un ir videi draudzîga.

Uzstâðanâs noslçgumâ lektors iepazîstinâja klâtesoðosar Saules enerìijas testçðanas poligonu. Tas tiek veidotsuz Fizikâlâs enerìçtikas institûta jumta kâ saules kolek-toru un saules bateriju izmçìinâjumu poligons, kurâ ie-tilpst labâkie firmas Viessmann izstrâdâtie kolektori,mûsu paðu firmas Energi-R kolektori, kâ arî firmas Bu-derus un citu firmu raþotie kolektori, lai salîdzinâtu tojaudas un izmaksas, kâ arî darbîbu Latvijas apstâkïos,tâpat arî apkopot un analizçt reâlos datus. Tâpat tiekuzstâdîtas saules baterijas, lai noteiktu to darbîbas efek-tivitâti Latvijâ. Bez tam poligonâ uzstâdîta jaunâkâ hid-rometeoaparatûra, kâ arî radiâcijas un iradiâcijas mçrie-kârtas. FEI poligonâ jau iegûti pirmie saules radiâcijasdati un tiek veikta analîze un salîdzinâðana ar teorçtis-


kiem datiem. Ir paredzçts arî iegût datus no kolektoriemAizkrauklç, Valmierâ un varbût vçl kâdâ pilsçtâ, un no-sûtît tos uz FEI analîzei un salîdzinâðanai. Pçtîjumu po-ligonâ varçs arî veikt studentu, maìistrantu un dokto-rantu apmâcîbu.

Alternatîvo resursu izmantoðanas atbalsta instrumentiLatvijâAER izmantoðanai nepiecieðams stimuls, un tâdu varçt dotdaþâdu atbalsta instrumentu izmantoðana. Par tiem stâstî-ja Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu unkoìenerâcijas nodaïas vadîtâja Daina EBERÐTEINA.

Ðobrîd tiem elektroenerìijas raþotâjiem, kas izmanto tâdusatjaunojamos energoresursus kâ hidroenerìija, vçja enerìija,biomasa un biogâze, ir pieejams obligâtâ iepirkuma atbalstssaskaòâ ar Ministru kabineta 2007. gada 24. jûlija noteiku-mu Nr. 503 Noteikumi par elektroenerìijas raþoðanu, iz-mantojot atjaunojamos energoresursus nosacîjumiem.

Savukârt no Eiropas Savienîbas struktûrfondiem 17 345202,72 LVL apmçrâ ir plânots atbalsts investîcijâm jaunâsun rekonstruçjamâs koìenerâcijas elektrostacijâs, kuras iz-manto atjaunojamos energoresursus. Ekonomikas ministri-ja ir izstrâdâjusi Ministru kabineta noteikumu projektu No-teikumi par darbîbas programmas Infrastruktûra un pakal-pojumi papildinâjuma 3.5.2.2. aktivitâti Atjaunojamoenergoresursu izmantojoðu koìenerâcijas elektrostacijuattîstîba un iesniegusi to apstiprinâðanai Eiropas Komisijai.Sagaidâms, ka noteikumu projekts varçtu tikt apstiprinâts2009. gada sâkumâ.

Elektroenerìijas tirgus likuma 29. pantâ ir noteikts, ka noatjaunojamiem energoresursiem uz 2010. gadu ir jânosedzne mazâk kâ 49,3% no Latvijas elektroenerìijas galalieto-tâju kopçjâ patçriòa. Tâds bûtu paðreizçjais mçríis. Minç-tais atjaunojamo energoresursu îpatsvars elektroenerìijassektorâ kâ Latvijas indikatîvais mçríis izriet no Eiropas Par-lamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra direktîvas2001/77/EK par tâdas elektroenerìijas pielietojumaveicinâðanu iekðçjâ elektrîbas tirgû, kas raþota, izmantojotneizsîkstoðos enerìijas avotus.

Finansçjumu ðâdu atbalsta instrumentu izmantoðanai no-droðina daþâdi. No atjaunojamiem energoresursiem saraþo-tas elektroenerìijas obligâto iepirkumu îsteno publiskais tir-gotâjs AS Latvenergo, un obligâtâ iepirkuma izmaksas at-karîbâ no patçriòa apjomiem proporcionâlâ veidâ sedz visiLatvijas elektroenerìijas galalietotâji. Var secinât, ka atbal-

sta instrumenti tiek izmantoti, jo kopð 2007. gada 22.augusta, kad stâjâs spçkâ Ministru kabineta noteikumi Nr.503 Noteikumi par elektroenerìijas raþoðanu, izmantojotatjaunojamos energoresursus, tiesîbas pârdot no atjaunoja-miem energoresursiem saraþotu elektroenerìiju obligâtâ ie-pirkuma ir saòçmuðas 90 hidroelektrostacijas, 7 vçja elek-trostacijas, 1 biomasas elektrostacija un 4 biogâzes elek-trostacijas.

Koksnes materiâlu izmantoðanas iespçjasLatvijâPar koksnes izmantoðanas iespçjâm klausîtâjiem pavçs-tîja Biomasas asociâcijas LATbioNRG valdes loceklis Di-dzis PALEJS. Latvijas ar meþiem klâtajai platîbai pçdç-jo gadu desmitu laikâ ir tendence pieaugt procentuâlilîdz pat 55% no kopçjâs teritorijas. Tâ ir uz paðreizçjobrîdi oficiâlâ informâcija. Patiesîbâ ðî teritorija ir vçl lie-lâka, jo lîdz ðim vçl nav apzinâtas visas aizauguðâslauksaimniecîbas platîbas (ja runâjam par teritorijâm,klâtâm ar meþu, tad mçs runâjam par faktisko situâciju,nevis juridisko statusu - meþa vai ne-meþa zeme). Pçcneoficiâlâm aplçsçm var spriest, ka pat lîdz 65% no Lat-vijas teritorijas ir klâta ar meþu. Tas norâda, ka resursiðajâ ziòâ ir ïoti lieli.

Savukârt Latvijas biomasas asociâcija LATbioNRG ir ne-valstiska organizâcija (formçjums), kurâ darbojas uzòç-mumi un cilvçki, kuri ir iesaistîti biomasas raþoðanâ untirdzniecîbâ. Lielâkâ daïa cilvçku pçc izglîtîbas ir diplo-mçti meþsaimnieki vai meþizstrâdâtâji un labi orientçjasLatvijas meþsaimniecîbâ un tâs procesos, kâ arî bioma-sas tirgus procesos gan mûsu valstî, gan kaimiòvalstîs.

Asociâcijas galvenie mçríi ir: 1. Popularizçt atjaunojamo energoresursu, tai skaitâ kok-snes izmantoðanu enerìçtikas nozarç, tâdçjâdi veicinot Lat-vijas neatkarîbu enerìçtikas nozarç, izmantojot vietçjos, at-jaunojamos un videi draudzîgos resursus.2. Izplatît publiskajâ telpâ objektîvu informâciju par atjau-nojamo energoresursu pieejamîbu un to izmantoðanas as-pektiem.3. Veicinât zinâtnes attîstîbu atjaunojamo energoresursu jo-mâ un jaunu to ieguves tehnoloìiju izstrâdi.

Savukârt kâ galvenos uzdevumus var minçt:1. Apvienot koksnes un citu atjaunojamo energoresursuraþotâjus un tirgotâjus Latvijâ, kâ arî kopçju mçríu sa-sniegðanai cieði sadarboties ar siltuma un elektroenerìi-


jas raþotâjiem. 2. Piedalîties Latvijas enerìçtikas stratçìijas izstrâdç, pargalveno prioritâti izvirzot vietçjo, atjaunojamo energoresur-su izmantoðanu. 3. Sadarbîbâ ar meþa zinâtòu institûta Silava un LatvijasLauksaimniecîbas universitâtes zinâtniekiem izstrâdât zi-nâtniski pçtniecisko darbu plânu optimâlu biomasas iegu-ves tehnoloìiju izstrâdei un to realizçt.4. Veikt izglîtojoði skaidrojoðo darbu Latvijas paðvaldîbâspar atjaunojamo energoresursu pieejamîbu un to efektîvuizmantoðanu.5. Ieinteresçtâjâm paðvaldîbâm un uzòçmumiem palîdzçtatrast un piesaistît investorus jaunu energocentrâïu bûvnie-cîbai.

Koksnes izmantoðanas perspektîvas ir ïoti plaðas - ðis irvisplaðâk (lielâkajâ apjomâ) pieejamais dabas resurss,kuru var izmantot, gûstot ekonomisku labumu gan val-stij, gan katram atseviðíam indivîdam. Pirmkârt, pro-tams, ir lietkoksne, kuras pielietoðana vai izmantoðanaraþoðanâ rada pievienoto vçrtîbu. Pçc tam nâk koksnesblakusprodukti, kurus atkarîbâ no to kvalitâtes îpatnî-bâm var izmantot daþâdi - daïu var izmantot plâtòu ra-þoðanâ, daïu íîmiskâ koksnes pârstrâdç, bet atlikuðo(lielâko daïu) - enerìçtikâ.

Jebkurai valstij ir ïoti svarîga tâs neatkarîba un ir daudzdaþâdu neatkarîbas vai atkarîbas veidu - teritoriâlâ, ekono-miskâ, enerìçtiskâ u.c. Ðajâ gadîjumâ vairâk tiek runâtspar ekonomisko un enerìçtisko neatkarîbu un stabilitâti. Irgrûti iedomâties labâku situâciju par to, ja valstij ir paðaisavi energoresursi, kuri pie tam ir neizsmeïami - atjauno-jami, turklât vçl videi draudzîgi un lçtâki par fosilajiemenergoresursiem. Latvija ir ðâdâ situâcijâ, bet, par nelaimi,lielâkâ daïa to vai apzinâti, vai neapzinâti nezina/neatzîst.Mûsu koksnes resursu un to potenciâls ir aptuveni divreizlielâks nekâ Latvija patçrç elektroenerìijâ un centrâlajâ sil-tumapgâdç. Ðis resurss un potenciâls atrodas meþos, ceï-malâs, grâvmalâs, kokapstrâdes rûpnîcâs un pat izgâztu-vçs (otrreizçjâ koksne). Tâ kâ secinâjumi viennozîmîgi - ie-spçjas ir, vajag strâdât un attîstît ðo nozari.

Energoefektîva bûvniecîba - iespçja ietaupîtenergoresursusNepiecieðams domât ne tikai par enerìijas raþoðanu, betarî par tâs taupîgu izmantoðanu. To var panâkt, samazinotsiltumenerìijas zudumus çkâs - paaugstinot to energoefek-tivitâti. Par ðo jautâjumu un REHAU piedâvâtajâm iespç-jâm stâstîja viena no konferences atbalstîtâjiem, SIAREHAU vadîtâjs Aldis SIRMAÈS.


Kâ trîs energoefektivitâtes stûrakmeòus viòð minçja ener-ìijas zudumu samazinâðanu, enerìijas efektîvu izmanto-ðanu un enerìijas efektîvu iegûðanu. Zudumus var sama-zinât ar energoefektîvâm logu un stikla fasâþu sistçmâm,ko piedâvâ REHAU. Enerìijas efektîvu izmantoðanu, kadmâjîgumu nodroðina ar mazu enerìijas patçriòu, var no-droðinât ar plakòu apsildi/dzesçðanu. Bet enerìijas efek-tîvu iegûðanu REHAU piedâvâtajâ risinâjumâ nodroðinaatjaunojamo energoresursu izmantoðana un pielietoðana.Pirmkârt, zemes siltuma izmantoðana apkurei/dzesçða-nai, otrkârt, Saules enerìijas izmantoðana siltumenerìi-jas iegûðanai, un arî elektroenerìijas iegûðanai tiek iz-mantota Saules enerìija.

Enerìijas zudumu samazinâðana tiek panâkta ârsienunorobeþojoðo konstrukciju optimizâcijâ ar REHAU sistç-mâm, ievçrojot tehniskos un saimnieciskos aspektus. Kâvienu no ðâdu sistçmu piemçriem var minçt REHAU Cli-ma-Design. Tâ ir logu sistçma ar 120 mm iebûves dzi-ïumu, kas ir sertificçta Darmðtates Pasîvo mâju institûtâ(PHI-Darmstadt) un atzîta par Pasîvâm mâjâm atbil-stoðu komponentu. Tâs siltumizolâcija ir Uf = 0,71W/m2K, Uw = 0,8 W/m2K.

Primâro enerìiju taupoði risinâjumi tiek izmantoti çku reno-vâcijai. Viens no ðâdiem ir ARGE Faktor 10 grupas pro-jekts. Tâ realizâcijas rezultâtâ, piemçram, ïâva 30. gadosbûvçtas 6 ìimeòu dzîvojamâs çkas apkurei nepiecieðamosiltumenerìiju samazinât vairâk nekâ 8 reizes. Nepiecieða-mâ siltumenerìija apkurei lîdz renovâcijai bija 204kWh/(m²a), bet pçc renovâcijas - 24 kWh/(m²a). Mçrîjumitika veikti 2003./2004. g. Minimâlais primârâs enerìijaspatçriòð tika panâkts, pateicoties moderniem, energo-efektîviem logiem un fasâþu sistçmai.

Energoefektivitâtes paaugstinâðanas galvenâs problçmas irsekojoðas:- Lîdzekïu un kompleksu risinâjumu atbalsta trûkums - re-âli çku energoefektivitâtes paaugstinâðanas pasâkumi navkompleksi un ir bez skaidra kopçjâ ieguvuma mçría.- Zinâðanu un pareizu tehnisko risinâjumu ðaura un nepie-tiekoða izmantoðana praksç - reâli tehniskos detaïu risinâ-jumus izvçlas darbu veicçjs uz iepriekðçjâs pieredzes pa-mata.- Çku norobeþojoðo konstrukciju energoefektivitâtes paaug-stinâðanas pasâkumi ir mazefektîvi - dçï pasâkumu sadalî-juma pa posmiem, ðo posmu bûtiskâs savienojumu vietas(sienas/pagrabs, sienas/logi, sienas/jumts) vispâr paliek âr-pus redzesloka.

Viens piemçrs - loga izvietojums attiecîbâ pret citiem sie-nas konstrukcijas materiâliem. Atkarîbâ no ðâ mezgla kons-truktîvâ risinâjuma, uz 1 perimetra metru var veidoties lie-ki zudumi lîdz ~9 kWh/m (jâsadedzina 1 m3 dabasgâzes,izdalâs 2 kg CO2) vienâ apkures sezonâ. Tâdâ veidâ uzstandarta divistabu dzîvokli apkures sezonâ var lieki tikt sa-dedzinâti ~18 m3 gâzes, un izdalîti ~ 36 kg CO2.

Kâ vienu no galvenajiem ðíçrðïiem energoefektivitâtes pa-augstinâðanâ lektors minçja arî reâlo prasîbu situâciju Lat-vijâ, piemçram, ikdienâ joprojâm pat valsts un paðvaldîbupubliskajos konkursos netiek samçrota produkta cena ar ie-guvumu no enerìijas ietaupîjuma. Kâ piedâvâjuma izvçleskritçrijs ïoti bieþi kalpo zemâkâ cena.

Lai pievçrstu uzmanîbu energoefektivitâtei un ar to saistîta-jâm problçmâm, REHAU piedâvâ programmu projektçtâ-jiem latvieðu valodâ. Tâ bûs palîgs energoefektîvai norobe-þojoðo konstrukciju projektçðanai jaunbûvçm un çku ener-goefektîvai renovâcijai. Uzstâðanâs noslçgumâ klâtesoðietika iepazîstinâti ar vairâkâm REHAU piedâvâtâm izstrâd-nçm enerìijas efektîvai izmantoðanai (piemçram, siltumasadalîjuma optimizâcija ar virsmu apsildi/dzesçðanu), unarî tâs efektîvai iegûðanai (gaisa-zemes siltummainis, iz-strâdnes biogâzes apguvei).

Pasîvâs mâjas un to priekðrocîbasJçdziens pasîvâ mâja parâdîjies jau pirms kâda laiciòa, unarî Latvijâ par tâm sâk runât aizvien vairâk. Turpretî vairâ-kâs Eiropas zemçs pasîvâs mâjas pazîstamas jau labi sen.Pasîvâs mâjas ir çkas, kur vidçjais enerìijas patçriòð sil-tumapgâdei ir aptuveni 8-10 reizes mazâks nekâ citâsçkâs. Par dâòu pieredzi pasîvo mâju bûvniecîbâ klâtesoða-jiem pavçstîja viesis no Dânijas, a/s Rockwool Tirdzniecîbasattîstîbas vadîtâjs Lasse TOFTS.

Mâjâm var izdalît vairâkus enerìijas lîmeòus vai klases. Toizlemj attiecîgâs valsts bûvniecîbas uzraudzîbas iestâdes.Dânijâ ir nosprausti stûrakmeòi nâkotnei tâ, lai zinâðanulîknes katram íçdes posmam - attîstîtâjiem, speciâlistiem(inþenieriem un arhitektiem), bûvuzòçmçjiem, raþotâjiemun piegâdâtâjiem - var sekot, un jauni risinâjumi var tiktpieòemti.

2006. gadâ tika izveidoti trîs lîmeòi. Augstâkais lîmenis,kas ir obligâts, - ar to domâta zemâkâ enerìijas efektivitâ-te - 25% zem iepriekðçjâ bûvniecîbas kodeksa. Ðis lîmenisnozîmç, ka maksimâlais apkures lîmenis ir 5,5 litri naf-


tas/m2 gadâ. Pârçjie 2 stûrakmeòi tika izveidoti un nosauk-ti par zemas enerìijas 1. un 2. lîmeni, un tie bija attiecîgipar 50% un 25% zemâki nekâ iepriekðçjais lîmenis. Tajâpaðâ laikâ ir norâdîts, ka ðie lîmeòi kïûs obligâti kâ jaunieaugstie lîmeòi 2010. un 2015. gadâ.

Zemâs enerìijas klase 2 paredz, ka maksimâlais daudzumsapkurei ir 3,95 naftas/m2 gadâ (tas bûs obligâts 2010. ga-dâ). Savukârt zemâs enerìijas klase 1 - maksimâlais dau-dzums apkurei ir 2,75 litri naftas/m2 gadâ (tas bûs obligâts2015. gadâ). Savukârt pasîvâ klase nav vçl Dânijâ nodefi-nçta, bet tiek pieòemts, ka tas bûs aptuveni 1,5 litri naf-tas/m2 gadâ. Dânijâ 1 litrs naftas ir pielîdzinâms 10 kWhelektroenerìijas, kas savukârt ir pielîdzinâms 0,918 m3dabasgâzes.

Pasîvo mâju galvenâ atðíirîba ir, ka enerìijas patçriòðapkurei ir 1,5 litri naftas/m2 gadâ - tikai ~1/10 no vidç-jâ patçriòa Dânijâ paðreiz, kas ir 14 litri naftas/m2 gadâ.Pasîvâs mâjas ir çkas tips, kurâ enerìijas patçriòa lîme-nis ir samazinâts, cik vien iespçjams, ar vienkârðâm pa-sîvajâm daïâm (no tâ arî cçlies ðis vârds). Tas nozîmçiniciatîvas, kas neietver mehâniskas jaudas patçriòa da-ïas, tâdas kâ sûkòi u.c. Tajâ paðâ laikâ tiek lietots sadzî-ves tehnikas labâkais aprîkojums (maksimâli enerìijutaupoði modeïi) utt., lai vçl vairâk samazinâtu enerìijaspatçriòa lîmeni.

Arhitektoniski mâjas neizskatâs savâdâk, bet ir redzçts, kaspeciâlisti - galvenokârt arhitekti - izmçìina jaunus bûvnie-cîbas veidus, lai izvairîtos no termiskajiem tiltiem un lieto-tu augstas kvalitâtes bûvmateriâlus un detaïas.

Izmaksu ietaupîjumu var aprçíinât pçc tâ, cik daudz naftastiek ietaupîts, salîdzinot, piemçram, ar tipisku mâju. Atðíi-rîba ir 12,5 litri naftas/m2 gadâ. Tipiska ìimenes mâja iraptuveni 150 m2 liela. Naftas cena 2008. gadâ ir apmçram1 Ls litrâ. Tâtad paredzamais izmaksu ietaupîjums ðobrîdir 1875 Ls gadâ. Salîdzinot ar paðreizçjo obligâto lîmeni,izmaksu ietaupîjums ir 600 Ls gadâ.

Pasîvo mâju bûvniecîba gan izmaksâ nedaudz dârgâk(cena ir aptuveni par 10% augstâka nekâ paðreizçjamobligâtajam lîmenim). Galvenais iemesls tam ir labâki iz-mantojamie materiâli un labâkas bûvniecîbas tehnoloìi-jas. Laiks, kurâ ðâds projekts atmaksâjas, ir atkarîgs noprocentiem, inflâcijas un enerìijas cenâm, bet parasti at-maksâðanâs laiks ir starp 5 un 15 gadiem atkarîbâ notehniskâ risinâjuma.

Dânijâ galvenie mehânismi, kas stimulç ðâdu çku bûvnie-cîbu, ir strauji cçluðâs enerìijas cenas, tâdçï Dânijâ cilvçkukopçjais uzskats ir taupît enerìiju jeb uzturçt augstu ener-goefektivitâti. Arî likumdoðana mçìina likt uzsvaru uz ener-goefektivitâti. Tâ bûs obligâta visâm jaunajâm çkâm sa-biedriskajâ sektorâ, kuru platîba pârsniedz 1000 m2, lai iz-pildîtu enerìijas klasi 1. Tas ietver arî esoðâs çkas.

Katra paðvaldîba var noteikt augstâkus standartus par obli-gâto lîmeni. Paðreiz tiek novçrots, ka arvien vairâk paðval-dîbu nepieòems mâjas, kas pârsniegs zemas enerìijas kla-si 1 - tas nozîmç, ka zemas enerìijas klase 1 bûs standarts7 gadus âtrâk nekâ plânots. Lielâks veicamo darbu apjomsdod pieredzi un zinâðanas bûvniecîbas sektorâ, îpaði bûvç-jot pasîvâs çkas kâ salîdzinoði jaunu çku veidu. Klientu ap-taujas râda, ka çku îpaðnieki ir ïoti apmierinâti ar iekðtelpuklimatu un enerìijas izmaksâm. Bûvçjot pasîvâs çkas, bûv-uzòçmçjiem ir jâdomâ inovatîvi. Nepiecieðams uzkrât zinâ-ðanas un attîstît tehnoloìijas, tâpat nepiecieðams arî izglî-tot cilvçkus, izskaidrot energoefektivitâtes priekðrocîbas unpârliecinât viòus, ka ieguldîtie lîdzekïi atmaksâsies.

REBECEE - Eiropas valstu sadarbîbas pro-jekts AER sfçrâJau vairâkus gadus vairâkâs Eiropas valstîs, tostarp Latvi-jâ, tiek realizçts REBECEE projekts, kas paredz Eiropas val-stu sadarbîbu energoefektivitâtç un atjaunojamajâ enerìijâ.Par to vairâk stâstîja viesis no Vâcijas, REBECEE projektakoordinators Pîters FRIMERTS.

Projekts Renewable Energy and Building Exhibitions in Ci-ties of the Enlarged Europe - REBECEE (Atjaunojamâsenerìijas izmantoðana un çku demonstrçjumu organizçða-na Eiropâ) tiek îstenots Eiropas Savienîbas finanðu prog-rammas Inteliìenta enerìija Eiropai ietvaros.

Projekta mçríis ir veicinât atjaunojamâs enerìijas resursuizmantoðanu un energoefektivitâtes uzlaboðanu çkâs. Pro-jekta uzdevums ir Eiropas Savienîbas valstîs organizçt çkudemonstrçjumus, lai veicinâtu atjaunojamo enerìijas resur-su izmantoðanu, zinâðanu apmaiòu un starptautisko sadar-bîbu.

REBECEE projektâ piedalâs 8 valstis - Vâcija (Íîle), Bulgâ-rija (Sofija), Slovçnija (Ïubïana), Lietuva (Viïòa), Igaunija(Tallina), Zviedrija (Alingsa), Nîderlande (Amsterdama) unLatvija (Rîga). Tâ vadoðais partneris ir Vâcijas vides aizsar-dzîbas asociâcija (B.A.U.M) un Wallnofer H.F. Projektu at-


balsta 12 partneru organizâcijas.

Ðî projekta ietvaros tiks organizçtas 4 çku izstâdes: Íîlç(Vâcija), Ïubïanâ (Slovçnija), Alingsâ/Gçteborgâ (Zviedrija)un Tallinâ (Igaunija). Ðajâs izstâdçs bûs iespçjams izpçtîtvairâk nekâ 300 objektus (kopumâ 50 mâju tipus), kas ie-kïaus sevî jaunbûvçtus un renovçtus mâjokïus. Uz ðîm iz-stâdçm tiks aicinâti apmçram 10 000 eksperti, pircçji, in-vestori un politiíi.

Latvijas Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valstsaìentûra ðajâ projektâ darbîbu uzsâka 2006. gadâ. Pro-jekta ietvaros Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valstsaìentûra ir noslçgusi sadarbîbas lîgumu ar Latvijas amat-niecîbas kameru.

Nâkotnes iela - Latvijas daïa REBECEE pro-jektâPar Latvijas lîdzdalîbu ðajâ projektâ - Nâkotnes ielu - vai-râk pavçstîja REBECEE projekta sadarbîbas partneris, Lat-vijas Amatniecîbas kameras prezidents Vilnis KAZÂKS.

Projekts Nâkotnes iela ir piedâvâjums izveidot jaunas eko-loìiskas, tehnoloìiskas un ekonomiskas kvalitâtes kokakonstrukciju mâju. Mûsu reìionâ koka mâja ir senâkaismâjokïa veids. Tûkstoðiem gadu tâ tiek celta ar amatniecis-kiem paòçmieniem un amatnieciskâs tehnoloìijas ir sasnie-guðas pilnîbu. Ir vçsturiski izstrâdâtas konstrukcijas, kaspieïauj maksimâlu dabîga koka izmantoðanu. RTU speci-âlisti ir izstrâdâjuði jaunu koncepciju par industriâlâs raþo-ðanas un amatniecîbas darba metoþu un produktu sintçzi.2002., 2003., 2005. un 2007. gadâ RTU un LAK organi-zçtâs starptautiskâs guïbûvju un koka konstrukciju bûvnie-cîbas konferences Rîgâ apliecinâja, ka Latvijas koka mâjuceltniecîba ir sasniegusi pasaules vadoðo valstu lîmeni. Ðiefaktori tad arî ir pamats, lai Rîgâ uzsâktu principiâli jaunukonstrukciju un tehnoloìiju koka mâju bûvniecîbu.

Paðreizçjâ situâcija râda arî vairâkus negatîvos faktoruskoka mâju bûvniecîbâ. Piemçram, mâjokïu piedâvâjumatipi neatbilst konstruktîvajam risinâjumam, ðobrîd in-dustriâli raþotâs mâjas degradç koka ekoloìisko vçrtîbu,nespçjot pilnvçrtîgi izmantot zaïu koku, t.i., izmantotkoka dabiskâs formas - zarainîbu, greizðíiedrainîbuu.tml. Tâpat paðreizçjâ koka mâju celtniecîbas prakselieliski atklâj amatniecisko bûvniecîbas tradîciju, bet ne-spçj radît modernu mâjokli - îpaði pilsçtu vidç. Rîgâkoks kâ bûvmateriâls netiek pilnvçrtîgi izmantots, atbil-

stoði pasaules vadoðo valstu praksei. Tâpçc ir doma ardaþâdu jauninâjumu palîdzîbu raþoðanâ panâkt kvalita-tîvu koka mâju bûvniecîbu.

Starp ðiem jauninâjumiem varçtu minçt:- Ar industriâlâm metodçm raþotais koka mâjas karkasspieïauj mâjas arhitektonisko daudzveidîbu (ir lîdzîba ar tra-dicionâlo pildreþìi, bet bez diagonâlçm).- Karkass tiek veidots kâ komunikâciju tîkla ðahtas.- Visu veidu komunikâciju iestrâde notiek karkasa raþoða-nas procesâ.- Sareþìîti, darbietilpîgi procesi no bûvlaukumiem tiek pâr-nesti uz labiekârtotâm, industriâlâm vai amatnieciskâm ra-þotnçm.- Iespçjama koka konstrukciju un sienu aizpildîjumu ap-mainâmîba, papildinâðana ekspluatâcijas laikâ.- Iespçjami pilnîgi individuâli risinâjumi virsmu aizpildîju-mos pçc arhitektu, dizaineru, mâkslinieku skicçm.- Objektâ uzstâdîtâs detaïas un virsmu apdare ir lietoðanaigatavas.- Objekts vienlaicîgi var tapt vairâkâs vietâs, kas neietekmçobjekta montâþu un kvalitâti.- Aizpildîjumu var izgatavot un uzstâdît industriâli, amat-nieciski un paðrocîgi.

Ðâdas mâjas starpsienas ir viegli transformçjamas, kas no-droðina noteiktas telpas individuâlu un kolektîvu lietoðanu.Karkasu var aizpildît ekonomiskâ un elitârâ variantâ. Aizpil-dîjums ir mainâms, izvçles iespçjas ir lielas. Iespçjams pa-nâkt jaunu kvalitâti telpu un mçbeïu sintçzç. Tâpat tiek ie-gûta jauna ekoloìiskâ kvalitâte telpu veidojoðo sienu virs-mâm (atklâta koka dabiskâ virsma).

Projekta veiksmîgas attîstîbas rezultâtâ koka mâju profe-sionâlâ bûvniecîba iegûst jaunas konstrukcijas un tehno-loìijas, kuras tiek nosauktas Rîgas vârdâ. Projekta rezul-tâtâ patçrçtâji iepazîst un izmanto jaunu, plaði pielietoja-mu produktu, kura izcelsme ir saistîta ar Rîgu, un Rîgakïûst par moderna ekoloìiska mâjokïa simbolu. Tâpatveiksmîga projekta realizâcijas gadîjumâ tiek iegûti arîvairâki sociâlie ieguvumi.

Piemçram, koka mâjas var tikt veidotas atbilstoði pie-prasîjuma lîmenim. Izmantojot modernâs informâcijastehnoloìijas, mâju detaïas var veidot individuâli prakti-zçjoði meistari, MVU un lielraþoðana. Tâpat palielinâsnodarbinâtîba tuvâk izejmateriâlu ieguvei - mazâs pilsç-tâs un laukos, veidojas otrâ profesija zemniekiem unmeþsaimniekiem - izejmateriâlu un detaïu sagatavoða-


nâ. Savukârt jaunâs mâjas izmaksu amplitûda ir no vis-zemâkâs lîdz augstâkajai, kas ir atkarîgs no ekoloìiskâun mâkslinieciskâ risinâjuma un pasûtîtâja lîdzdarboða-nâs mâjas bûvniecîbâ.

Vçl gan bûs jâveic diezgan daudz daþâdu pçtîjumu, toparedz projekts, tâ kâ darba vçl pietiks. Lai projektu va-rçtu veiksmîgi realizçt, RTU ir izveidota struktûra unbâze (akreditçtas studiju programmas), kurâ koka pro-duktu pçtniecîbu veic inþenieru, maìistru un doktorustudiju programmas ietvaros. Tâpat RTU topoðie baka-lauri, inþenieri, maìistri un doktori ir izvçlçjuðies unstrâdâ pie tçmâm par jaunâm koka izmantoðanas ie-spçjâm modernâ mâjoklî.

REBECEE projekts Zviedrijâ un SlovçnijâKonferences beigu daïâ uzstâjâs pârstâvji no Zviedrijas unSlovçnijas, kuri iepazîstinâja ar savâs valstîs uzsâktoREBECEE projektu bûtîbu. Zviedrijâ, Alingsas pilsçtâ kâgalvenie mçríi tiek izvirzîti energoefektîvu çku, tostarp

pasîvo mâju, bûvniecîba un atjaunojamo energoresursuizmantoðana vairâkâs sfçrâs.

Slovçnijâ, Ïubïanas pilsçtâ ES projekts REBECEE sastâv nodivâm daïâm. Pirmajâ paredzçts realizçt REBECEE mçríuizplatîðanu ar daudzu (20) daþâdu pasâkumu, konferenèu,darba grupu, izstâþu un mediju palîdzîbu. Tâpat iecerçtapasâkumu organizçðana 16 pamatskolâs un 6 vidusskolâsar Bistra tehniskâ muzeja palîdzîbu, kâ arî REBECEE mâjaslapas atklâðana. Otra daïa paredz arhitektûras izstâdes pro-jekta realizâciju, kas ietver sevî vairâku mâju renovâcijas(jau paveiktas), kâ arî zemas enerìijas patçriòa mâjokïu unpasîvo çku bûvniecîbu. Ðiem projektiem ðobrîd tiek kârto-tas bûvniecîbas atïauju procedûras. Pçc tam plânots uzsâktðo çku bûvniecîbu.

Kopçjie mçríi ir lîdzîgi visiem REBECEE projekta dalîbnie-kiem - samazinât enerìijas patçriòu, izmantot vairâk atjau-nojamos energoresursus un arî samazinât nepiecieðamosizdevumus par enerìijas patçriòu uz çku energoefektivitâtespaaugstinâðanas rçíina. EA


Siltuma tarifi nemitîgi aug gâzes sadârdzinâðanâsdçï - tas nav novçrðams. Pasaulç iedzîvotâjuskaits ikkatrus 60 gadus dubultojas, pieaug ener-ìijas patçriòð, bet gâzes un naftas resursi straujiizsîkst. Lai panâktu mazâku maksu par siltumu, irtikai viens ceïð - racionâla un taupîga saòemtâ sil-tuma izlietoðana. Mûsu dzîvojamâs mâjas, kasceltas pçckara periodâ (1950.-1990. g.), ir ar ze-mu siltuma noturîbu - siltums aizplûst caur neblî-viem logiem un durvîm, plânajâm sienâm, nesilti-nâtu bçniòu un jumta pârsegumu, sliktu pagrabapârseguma siltumizolâciju u.c. Lai to novçrstu,nepiecieðama kompleksa mâjas renovâcija ar silti-nâðanu. Ðî raksta mçríis - izskaidrot iedzîvotâ-jiem, kâ sagatavoties savas dzîvojamâs mâjas re-novâcijas uzsâkðanai.

Priekðnoteikums mâjas renovâcijai - dzîvokïuîpaðnieku biedrîbas izveidoðanaDzîvojamâs mâjas renovâcija ir saistîta ar lielâm investîci-jâm (60-90 Ls/m²) un lîgumu slçgðanu. Ðâdi pasâkumi naviespçjami, ja dzîvokïu îpaðnieki mâjâ nav likumdoðanâ pa-redzçtajâ kârtîbâ apvienojuðies - vai nu dzîvokïu îpaðniekubiedrîbâ (DzÎB) vai izvirzîjuði no sava vidus pilnvaroto pâr-stâvi - ar savu pârvaldes institûciju un pâròçmuði dzîvoja-mo mâju savâ valdîjumâ. Prasîba par DzÎB ir izvirzîta kâobligâta, jo nav iespçjams, piemçram, mâjai ar 100 dzî-vokïiem par kopçju mâjas renovâciju slçgt 100 atseviðíuslîgumus - ar katru no dzîvokïu îpaðniekiem.

Ðobrîd ir îstais laiks veidot dzîvokïu îpaðnieku biedrîbas(DzÎB), jo mâjâm ar jau izveidotâm biedrîbâm ir ievçroja-mas priekðrocîbas, salîdzinot ar pârçjâm mâjâm. Ðîspriekðrocîbas izpauþas kâ:- iespçja ar paðreizçjo vai citu apsaimniekotâju slçgt mâjasapsaimniekoðanas lîgumu, tajâ vienojoties gan par apsaim-niekoðanas maksas lielumu, gan arî darbu uzskaitîjumu, kodzîvojamâ mâjâ veic apsaimniekotâjs par konkrçto apsaim-niekoðanas maksu, un to izpildes kvalitâti. Ðobrîd mâjâmbez DzÎB apsaimniekotâjs vienpusçji nosaka augstu ap-

saimniekoðanas maksu, vairumâ gadîjumu nenodroðinotmâju pienâcîgu apkopi;- iespçja pretendçt uz paðvaldîbas, valsts, struktûrfondu uncitu finanðu avotu atbalstu dzîvojamo mâju energoauditiemun renovâcijai, tostarp dotâciju veidâ.

Lai izveidotu DzÎB, nepiecieðams ar lielâku iniciatîvu apvel-tîtiem dzîvokïu îpaðniekiem pârrunât DzÎB veidoðanu ar sa-viem kaimiòiem, un vçrsties ar iesniegumu savâ paðvaldî-bâ. Piemçram, Rîgâ jâvçrðas Rîgas paðvaldîbas aìentûrâRîgas mâjoklis. Ðî aìentûra no savas puses nozîmçs atbil-dîgo darbinieku, kas sniegs nepiecieðamo organizatorisko(kopsapulces organizçðana ar izziòoðanu un telpu nomupar aìentûras lîdzekïiem) un konsultatîvo (nepiecieðamodokumentu juridiski pareiza sagatavoðana) palîdzîbu. Infor-mâciju var atrast aìentûras mâjas lapâ http://www.rigas-majoklis.lv

Mâjas siltinâðanas sagatavoðanas processMâjas siltinâðanas uzsâkðanai jâveic sekojoði darbîbas posmi:

Pirmsaudita çkas energoefektivitâtes novçrtçjumu Rîgâcentralizçtai siltumapgâdei pieslçgtajâm çkâm ir veikusiRPA Rîgas enerìçtikas aìentûra(REA), òemot vçrâ 5 pçdç-jo gadu çku faktisko siltuma patçriòu un izrçíinot mâjas vi-dçji svçrto patçriòu ðajâ laika posmâ. Ðie dati sniedz infor-mâciju par mâjas paðreizçjo stâvokli un ir nepiecieðami, sa-gatavojot pieteikumu energoaudita uzsâkðanai.

Energoauditu veic specializçtas firmas, kuru sastâvâ irenergoauditu veikðanai apmâcîti un sertificçti speciâlisti.Energoaudita rezultâtâ bûs iespçjams saòemt uz aprçíi-


Kâ iedzîvotâjiem sagatavoties mâjas renovâcijas uzsâkðanai

1. attçls. Mâjas siltinâðanas uzsâkðanas darbîbas posmi

niem balstîtus konkrçtus priekðlikumus renovâcijas darbuveikðanai, renovâcijas izmaksu novçrtçjumu, kâ arî renovâ-cijas rezultâtâ sagaidâmo enerìijas ietaupîjuma prognozi.Energoaudita rezultâti ir izejas dati çkas renovâcijas darbupubliskajam iepirkumam. Energoauditus valsts mçrogâ or-ganizç valsts Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu aìentûra- BEMA (Mucenieku ielâ 3a, tel. 6704190, mâjas lapahttp://energoauditi.ma.gov.lv), bet Rîgâ - arî REA. Mâju at-lase energoauditiem tiek organizçta konkursa veidâ, ar mâ-ju pieteikðanu atbilstoði konkursa nolikumam pçc konkursaizsludinâðanas masu medijos. Energoauditorus konkursakârtîbâ nosaka konkursa organizçtâjs (BEMA vai REA) at-bilstoði konkrçtâ konkursa nolikumam. Mâju atlases unenergoauditoru izvçles konkursu nolikumu principi BEMAun REA versijâs ir vienâdi.

Çkas renovâciju veic bûvfirmas, kurâm darbu veikðanai irattiecîga licence. Òemot vçrâ lielâs izmaksas, renovâcijasdarbu veicçju piesaista mâjas îpaðnieks - DzÎB publiskâsiepirkumu procedûras kârtîbâ. Ja renovâcija notiek ar pað-valdîbas vai citu finanðu avotu lîdzfinansçjumu, iepirkumaprocedûru organizçðanu konkursa kârtîbâ atlasîtâm daudz-dzîvokïu mâjâm, kurâm jau ir veikts çkas energoaudits unkurâm dzîvokïu îpaðnieku vairâkums ar parakstiem ir aplie-cinâjis savu gatavîbu veikt çkas renovâciju, kopâ ar DzÎBveic finanðu donora attiecîgas institûcijas ar publiskâ iepir-kuma organizçðanas pieredzi, kas nodroðina arî mâjas re-novâcijas procesa finanðu un tehnisko uzraudzîbu.

Çkas renovâcijas uzdevumsPaðreiz îpatnçjais vidçjais siltuma patçriòð valstî gadâ dzî-vojamâm çkâm ir 250-280 kWh/m². Rîgâ ðis skaitlis ir231 kWh/m². Valsts programma paredz lîdz 2020. gadamsasniegt îpatnçjâ siltumpatçriòa (çkas energoefektivitâtes)vidçjo râdîtâju valstî 150 kWh/m² lîmenî, kas atbilst Eiro-pas valstu, tostarp Ziemeïvalstu, praksei.

Latvijâ, tostarp Rîgâ, pâròemot citu Eiropas valstu pieredzi,ir iespçjams, veicot kompleksu esoðo çku renovâciju, sa-sniegt energoefektivitâtes lîmeni 70-150 kWh/m² robeþâs.Izdevîga un finansiâli atbalstâma ir tikai kompleksa çkassiltinâðana, kas dod jûtamu siltuma patçriòa ietaupîjumu(40-60%) un attiecîgu komunâlo pakalpojumu rçíina sa-mazinâjumu. Òemot vçrâ siltuma tarifus no 2008. gada ru-dens, iedzîvotâjiem finansiâli izdevîgâk ir veikt mâjas silti-nâðanu un atmaksât kredîtu, panâkot sava dzîvokïa vçrtî-bas pieaugumu un iespçju dzîvot sakârtotâ vidç, nekâ ne-darît neko un maksât par paðreizçjo enerìijas patçriòu, jo

ðî maksa bûs lielâka par siltinâtas mâjas siltuma patçriòaun kredîta atmaksas kopçjo maksâjumu.

Labs piemçrs siltinâtai mâjai ir daudzdzîvokïu mâja Rîgâ,Ozolciema ielâ 46/3, kuras kompleksa renovâcija pabeigta2001. gadâ par Berlînes Senâta (Vâcija) lîdzekïiem kâ dâ-vinâjums Rîgai 800 gadu jubilejâ. Mâjas siltinâðanas pro-cess fiksçts profesionâli sagatavotâ videomateriâlâ 18 min.garumâ, kas pieejams REA mâjas lapâ latvieðu, krievu(http://www.rea.riga.lv/LV/labas_prakses_piemeri.html)angïu un vâcu valodâs. Pçc mâjas siltinâðanas tâs îpatnç-jais siltuma patçriòð gadâ pçdçjo 5 gadu laikâ svârstâs ro-beþâs no 146,7-120,3 kWh/m² un ir par apmçram divâmreizçm mazâks nekâ lîdzîgâm nesiltinâtâm mâjâm. Lîdz arto arî siltuma rçíins, ko maksâ ðîs mâjas iedzîvotâji, ir div-reiz mazâks. EA

Informâciju sagatavoja RPA Rîgas enerìçtikas aìentûra.Plaðâka informâcija: tel. 67012350, www.rea.riga.lv


2. attçls. Siltinâta çka Ozolciema ielâ, Rîgâ

Siltumenerìijas tarifi kopð 2003. gada nemitîgiun strauji aug. Saòemot siltuma rçíinus, ar sa-traukumu vçrojam, ka atkal ir paaugstinâjusiesmaksa gan par apkuri, gan karstâ ûdens uzsildîða-nu. Maksas palielinâðanâs ir tieði saistîta ar kârtç-jo siltumenerìijas tarifa kâpumu. Siltumenerìijastarifs tiek palielinâts dabasgâzes sadârdzinâðanâsdçï. 2008. gadâ Eiropas vidçjâ lîmeòa iepirkumacenas ir jau sasniegtas un tâlâk tâs paaugstinâða-nâs notiks vienâ lîmenî un reizç ar cenu kâpumuEiropâ, kas ir atkarîgs no dabasgâzes eksportçtâj-valsts - Krievijas un tâs gâzes koncerna Gazprom.

Kâ redzams attçlos, ko sagatavojusi AS Rîgas siltums, kopð2003. gada, kas 1. attçlâ pieòemts kâ gâzes cenu kâpumasâkuma gads, siltumenerìijas tarifs Rîgâ seko gâzes cenukâpumam, taèu siltumenerìijas tarifa pieaugums procentosattiecîbâ pret 2003. gada tarifu ir pat zemâks nekâ gâzescenu pieaugums tajâ pat laikâ. Tas izskaidrojams ar to, katarifu struktûrâ, mainoties tarifam, praktiski nemainîga irpalikusi pastâvîgo izmaksu daïa, bet izmainîta tiek tikaimainîgo izdevumu daïa, kur galvenâ sastâvdaïa ir kurinâ-mais. Gan gâzes cenas, gan siltumenerìijas tarifs kopð2003. gada pieaudzis daudzkârt.

Vai energoresursu cenu kâpums ir novçr-ðams?Iedzîvotâju skaits pasaulç nepârtraukti palielinâs. Ðobrîdtas tuvojas 7 miljardiem. Pieauguma temps pçdçjâssimtgadçs norâda, ka iedzîvotâju skaits uz zemes dubul-tojas ik pa 60 gadiem. Palielinoties iedzîvotâju skaitamun komforta lîmenim, atbilstoði pieaug arî enerìijas pa-tçriòð. Taèu naftas un dabasgâzes krâjumi pasaulç ir ie-robeþoti un tuvojas izsîkumam. Ir izteiktas daþâdas prog-nozes par laiku, kad tas varçtu notikt, taèu skaidrs irviens - runa ir par tuvâko, pârskatâmo nâkotni. Gan naf-tas, gan dabasgâzes resursi ir koncentrçti atseviðíâs val-stîs - lielâkâ daïa valstu, arî Latvija, tos ieved. Mçs esamatkarîgi no dabasgâzes importa iespçjâm un ðîs gâzes ie-

pirkuma cenas. Ðobrîd gâzes iepirkuma cena Latvijai irjau vidçjâs Eiropas iepirkuma cenas lîmenî - turpmâk ðîcena energoresursu deficîta apstâkïos pasaulç noteiktiaugs, taèu lçnâk nekâ tas ir bijis pçdçjo daþu gadu laikâ.Lîdz ar to ir skaidrs, ka cenu kâpums ir neatgriezenisksun arî turpmâk nav novçrðams. Atliek piemçroties jau-najai situâcijai un iedzîvotâjiem savâs interesçs rîkoties.

Kâ iedzîvotâjiem rîkoties?Mçs nevaram iespaidot energoresursu cenu, taèu, apzi-nâti un mçrítiecîgi rîkojoties, varam samazinât savu sil-


Strauji palielinâs siltum-enerìijas tarifi - ko darît?

1. attçls. Siltumenerìijas pârdoðanas tarifa un gadavidçjâs gâzes cenas pieaugums (%). Avots: A/s Rîgas siltums

2. attçls. Siltumenerìijas tarifa struktûra. Avots: A/s Rîgas

siltums

tuma un arî elektrîbas patçriòu, nepazeminot komfortalîmeni telpâs. Lîdz ar to panâksim mazâku maksu parizlietoto enerìiju. Ðo ceïu - energoefektivitâtes uzlaboða-nu un patçriòa kontroli - iet visi iedzîvotâji Eiropâ. Gal-venais no pasâkumiem, kuros piedalâs iedzîvotâji - dzî-vojamo çku siltinâðana.

Kâ râda Rîgas domes Komunâlâ departamenta sagata-votais grafiks, mâjas siltinâðanai paòemtâ kredîta at-maksa kopâ ar samazinâto maksu par siltumu pçc kom-pleksas mâjas siltinâðanas summâ bûs mazâka nekâtâ, kas tikai par siltumu jâmaksâ to mâju iedzîvotâjiem,kas neko nedara. Finansiâlu atbalstu mâju siltinâðanâsniedz arî paðvaldîba, valsts, Eiropas Savienîbas struk-tûrfondi un citi finanðu avoti. Kâ informç bankas, kre-dîtu saòemðanai bankâ nav nepiecieðams galvojums vaiíîla. EA

Informâciju sagatavojusi RPA Rîgas enerìçtikas aìentûra.Plaðâka informâcija: tel. 67012350, www.rea.riga.lv


3. attçls. Iedzîvotâju skaita prognoze 1990.-2050. g.(no Ekonomikas kooperâcijas un attîstîbas organizâcijas (Parîzç) 1999. g.

izdotâs grâmatas Energy. The next Fifty Years)

4. attçls. Maksa par siltumenerìiju un siltumenerìijukopâ ar 2008. g. kredîta nomaksu

Attîstîtajâ pasaulç tradicionâlais, centralizçtaiselektroenerìijas tîkls ir norma. Bet mûsdienâs ðismodelis ir jau novecojis attîstîtajâm valstîm un arîdiezgan nepiemçrots jaunattîstîbas valstîm. Jaun-attîstîbas pasaule saskaras ar daudziem izaicinâ-jumiem, kad daudz kâ trûkst, arî elektroenerìijas.Cenðoties apmierinât pieaugoðo pieprasîjumu pçcenerìijas, lai veicinâtu sociâlâs reformas un rûp-niecisko attîstîbu, vietçjie politiíi saskaras arjautâjumu - kâdu ceïu iet? Vai mums pâròemt ba-gâto valstu modeli, vai arî ir kâds cits ceïð - var-bût labâks? Nepiecieðamîba samazinât CO2 emisi-jas parâda jaunu, papildu problçmu, kas ir sareþ-ìîta pat attîstîtajâm valstîm.

Modelis no bagâtajâm valstîm?Paðreizçjâ attîstîto valstu enerìijas infrastruktûra tika izvei-dota pagâtnç - monopolistiskajâ pakalpojumu çrâ. Pakalpo-jumu sniedzçjiem piederçja vara izlemt, cik lielu jaudu celtun kâ veidot energosistçmu. Praktiski nebija konkurences.Galvenâ problçma lielâkajai daïai pakalpojumu sniedzçju bi-ja iegût celtniecîbas atïaujas, lai bûvçtu jaunu ìenerçjoðojaudu - pati celtniecîba praktiski neradîja nekâdus riskus, joizmaksas varçja iekïaut stabilajâ enerìijas tarifâ. Kapitâls bi-ja viegli pieejams, un cenu konkurçtspçja un visas sistçmasizmaksu optimizâcija nebija galvenâ problçma.

Lielâkâ daïa rietumu pakalpojumu uzòçmumi detalizçti plâ-noja savas darbîbas. Viòi cieði ticçja - un to dara vçl jopro-jâm - apjoma ekonomikas principam, kas nozîmç - jo lie-lâks, jo labâks. Jo lielâka spçkstacija, jo labâka efektivitâteun zemâkas specifiskâs izmaksas. Jo augstâks energosistç-mas spriegums, jo zemâki zudumi. Viòi cçla lielas pamat-slodzes akmeòogïu, hidro, atom un gâzes kombinçtâ ciklaspçkstacijas un bûvçja augsta sprieguma energosistçmaspa visu valsti, lai novadîtu enerìiju. Tipisks iznâkums bija

34 Elektroenerìçtika ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Labâka elektroenerìijassistçma attîstîbâ esoðajaipasaulei

energosistçma, kas bija milzîga apjoma, lai gan droða elek-troenerìijas sistçma.

Ðodien tirgus situâcija un likumi ir pamatîgi izmainîjuðies.Progresîvie, modernie pakalpojumu sniedzçji ir atstâjuðipagâtni aizmugurç un cenðas radît modernu, konkurçtspç-jîgu energosistçmu. Tomçr viens atgâdinâjums no pagâtnesvçl pastâv, tas ir domâðanas veids, kas skatâs un rçíinaspçkstacijas un energosistçmas investîcijas atseviðíi, it kâtâm nebûtu nekas kopîgs. Bieþi vien, lai nogâdâtu elektro-enerìiju no jaunâs, tâlâs, lielâs spçkstacijas patçrçtâjiem,ir nepiecieðamas jaunas investîcijas energosistçmâ, no ku-râm daudzos gadîjumos vai daïçji varçtu izvairîties, optimi-zçjot visu sistçmu un necenðoties saraþot visu enerìiju, ie-skaitot îsa laika maksimumslodzes un enerìijas rezerves,pamatslodþu spçkstacijâs.

Izveidot fleksiblu, augstas efektivitâtes maksimumslodþuun energosistçmas stabilitâtes ìenerçjoðo jaudu tuvâk piepatçrçtâjiem - pilsçtâm un industriâlajiem rajoniem - bûtudabisks ceïð, pa kuru iet, bet tas neiederas vecajâ, liela iz-mçra pakalpojumu domâðanas modelî.

Kur ir zudumi - taupîðanas potenciâls?Tipiska elektroenerìijas sistçma, ko cçlis bagâtas valstsmonopola pakalpojumu sniedzçjs, izðíieda kapitâlu ðâdosveidos:- tika izveidota pârmçrîga pamatslodzes jauda. Tas bija ie-spçjams, jo tika garantçta investîciju atgûðana.- energosistçma bija tik liela, lai vadîtu pilnas maksimum-slodzes elektroenerìiju no lielajâm, attâlu esoðajâm spçk-stacijâm pie patçrçtâju centriem pilsçtâs.- Efektîva maksimuma jauda netika izveidota, tâ vietâ tâ

sauktâs maksimuma spçkstacijas parasti bija balstîtas uziespçjami lielâkâm, vienkârðâ cikla industriâlajâm gâzesturbînâm, kas bija izvietotas energosistçmas kritiskajâs vie-tâs. Ðî jauda galvenokârt funkcionçja kâ avârijas rezerveenergosistçmas mezglpunktos un parasti nekad netika iz-mantota, jo tai bija zems siltuma koeficients un relatîvi garðuzsâkðanas laiks. (Protams, daïçji tas ir tâpçc, ka tad nebi-ja pieejamas fleksiblas spçkstacijas.)- Lielas tvaika spçkstacijas, kas darbojâs ar pusslodzi, tikaizmantotas frekvences un slodzes kontrolei, un âtri uzsâko-ðâs dinamiskâs rezerves netika uzbûvçtas.

Pateicoties tam, rietumu energosistçma var bût diezgan ievai-nojama, ja liels daudzums vçja enerìijas ienâktu sistçmâ. Irgrûti âtri regulçt atom un akmeòogïu tvaika spçkstacijas kopâar vienmçr mainîgajiem un nevadâmajiem vçja nosacîjumiem,bet problçmu var atrisinât ar ïoti spçcîgu energosistçmu, kasvar novadît vçja enerìiju garâs distancçs uz attâlâkâm valstîm.

Kad jaunattîstîbas valsts skatâs uz modeli, kuru attîstîjuðipakalpojumu uzòçmumi monopola çrâ, tâ redz uzticamîbu,kâ pozitîvo lietu, bet tâ nevar atïauties tâdu greznîbu kâ zu-dumi, kas aprakstîti iepriekð.

Meklçjot optimumuVai jaunattîstîbas valstis var apiet daþus no izaicinâjumiem,ar kuriem saskaras rietumu sistçmas ðodienas mainîgajostirgus nosacîjumos? Tâs var!

Pamatslodzes jauda un galvenâ augstsprieguma energo-sistçmaPamatslodzes jauda cenðas izmantot lçtu un viegli pie-ejamu degvielu un parasti tai ir nosacîti augstas instalç-

35ElektroenerìçtikaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

1. attçls 2. attçls

tâs jaudas izmaksas uz MW. Hidro, atom un akmeòog-ïu spçkstacijas tiek plaði izmantotas lielâs energosistç-mâs, lai saraþotu pamatslodzi. Ðâda veida jaudai, ne-atkarîgi no stacijas tipa un degvielas, vajadzçtu bût cel-tai, lai strâdâtu ar pilnu slodzi lielâko laika daïu, t.i.,galvenâs energosistçmas slodzei vajadzçtu bût aug-stâkai nekâ pamatslodzes jaudai lielâkajâ laika daïâ(skatît 1. attçlu). Uzturçt ðâdu dârgu spçkstaciju, kasdarbojas ar pusslodzi, ir izðíçrdîgi.

Ikdienas slodzes variâcijas bieþi ir pietiekoði lielas, îpa-ði pilsçtâs ar ofisiem un citiem patçrçtâjiem, kas naktîsguï (skatît 2. attçlu). Slodze sasniedz minimumu naktîun maksimumu agri vakarâ, vai arî ir divi maksimumi -dienâ un vakarâ. Ja mçs gribam saraþot visu nepiecie-ðamo enerìiju maksimuma laikâ lielajâs pamatslodzesspçkstacijâs, pamatslodzes spçkstacijas jaudai ir jâno-sedz visu slodzes lîkni - un lielai daïai no tâs ir jâbût re-zervç nakts laikâ - jo priekð tâs nav slodzes. Tad galve-nâ augstsprieguma energosistçma ir jâpalielina lîdz pil-nas slodzes energosistçmai, kas ir spçjîga sasniegt visuspatçriòa punktus ar adekvâtu jaudu.

Pagâtnes pieredze liek domât, ka tâdai ir jâbût energosistç-mai. Bet, ja paskatâs uz visu sistçmu no mûsdienu ekono-mikas skatu punkta, tâ nav pati labâkâ iespçja. Pamatslo-dzes jauda bûtu jâveido, lai saskançtu ar daïu no slodzeslîknes, kas ir ieslçgta lielâko daïu no laika. 2. attçlâ tas irapmçram 31 000 MW ar pieaugumu un iespçjamo rezer-vi. Daþas no pamatslodzes stacijâm var bût izvietotas slo-dþu rajonos (pilsçtâs), tâdçjâdi ir nepiecieðams samazinâtgalvenâs energosistçmas jaudu.

Galvenajai energosistçmai jâspçj pârvadît valsts vai kontro-lçjamâ apgabala pamatslodzes daïu - slodzes lîkni, ne vai-râk. Galvenâ energosistçma kïûst lçtâka nekâ tradicionâlâpilnu 52 000 MW energosistçma. Tâ savieno pamatslo-dzes spçkstacijas ar galvenajiem patçrçðanas centriem. Pa-gâtnes pieredze saka, ka tâdâ veidâ tiek upurçts sistçmasdroðums, bet tâ kâ modernâs, vietçjâs decentralizçtâsspçkstacijas piedâvâ lîdzîgu droðîbu un pieejamîbu, tasvairs nav tiesa.

Starpposmu un maksimuma slodzes jaudaSlodzes jaudai 31 000 MW apjomâ grafikâ (lîdz maksimâ-lajai slodzei 52 000 MW plus rezerve) katru dienu ir jâsâ-kas un jâapstâjas un jâbût izvietotai netâlu no patçrçðanascentriem, tâdçjâdi atslogojot galveno energosistçmu no ðoîso maksimumu pârvadîðanas. Ðim nolûkam mûsdienâs

plaði izmanto tvaika spçkstacijas, jo tâs ir pietiekoðâ dau-dzumâ attîstîtajâs valstîs, bet to vairâku stundu sâkðanâslaiks un lçnâ augðupeja un lejupeja ir ne visai optimâla ðimslodzes segmentam.

Ðo lokâlo ìenerçjoðo jaudu degvielai un tehnoloìijâm ir jâ-bût atlasîtâm atbilstoði pieejamajai degvielai, patçrçjoðâcentra slodzes lielumam un slodzes lîknes veidam. Jaudaiir jâspçj regulçt produkciju relatîvi plaðâ apjomâ, saglabâ-jot augstu daïçju slodzes ìenerçðanas efektivitâti. Optimâ-lâkajâ gadîjumâ jaudai ir jâsastâv no vairâkâm vienîbâm,mazâkâs no tâm var bût tieði savienotas ar vidçja spriegu-ma sistçmu.

Pieaugoðâ vçja spçkstaciju jauda uzliek lielâku pieprasîju-mu uz ìenerçjoðâs jaudas slodzes izmaiòu iespçjâm. Kadvçja spçkstacijas nepârtraukti palielina vai pazemina tâsslodzi un daþreiz diezgan âtri un neprognozçjami, ðai jau-dai jâspçj sekot izmaiòâm minûðu laikâ.

Energosistçmas stabilitâtes jaudaKatrai energosistçmai ir nepiecieðamas rezerves, lai uzturç-tu sistçmâ stabilitâti pie mainîgiem slodzes nosacîjumiemun neparedzamâm situâcijâm, kad kaut kas noiet greizi(spçkstacija tiek slçgta, energosistçmas darbîbas traucçju-mi u.c.). Ðai jaudai jâbût dinamiskai, tai jâspçj sâkt darbo-ties un beigt ïoti strauji, jâspçj nepârtraukti variçt slodziplaðâ diapazonâ un jâdarbojas ar labu efektivitâti ar jebkâ-du slodzi pagarinâtos periodos. Ðîm spçkstacijâm jâatrodasnetâlu no kritiskajiem patçrçðanas centriem un energosistç-mas krustpunktâ.

Jo vairâk vçja enerìijas jaudas energosistçmâ, jo vairâk ðâ-da veida âtra dinamiska jauda bûs vajadzîga, lai uzturçtusistçmu darba kârtîbâ, pat ïoti ekstrçmos laika maiòu peri-odos.

FleksibilitâteTâ kâ tirgus apstâkïi mainâs - degvielas cenas, slodzes pie-augums, topoðâs CO2 izmaksas, vçja enerìijas ienâkðanaenergosistçmâ âtrâk vai vçlâk - nâkotne izskatâs nedaudzneskaidra. Ðâdos tirgus apstâkïos enerìijas raþoðanas lî-dzekïi ar degvielas, darbîbas raksturu un veidu fleksibilitâtitiktu augstu novçrtçti.

Bagâtajâs valstîs to saprot, îpaði ASV, kur lielâkâ daïa jaunoìenerçðanas projektu ðobrîd atbalsta fleksiblu, daudzu mçr-íu jaudu, kas var nodroðinât pamatslodzi, starpslodzi, mak-


simumslodzi un energosistçmas stabilitâtes potenciâlâs ie-spçjas, - visu no vienas spçkstacijas. Ðâda jauda netika cel-ta sastinguðo veco pakalpojumu uzòçmumu laikâ, jo bijapietiekoði daudz pamatslodzes jaudas.

Ceïð, pa kuru ietPakalpojumi jaunattîstîbas zemçs saskaras ar galveno iz-aicinâjumu to elektroenerìijas sistçmu attîstîbâ. Daudzi ak-tîvi pârdoðanas aìenti ierodas pie viòiem, lai pârdotu rietu-mu koncepta aprîkojumu un lai palîdzçtu iegût tam finan-sçjumu. Daþreiz jaunatîstîbas valstîm ir grûti saskatît to, kaviòas ir priviliìçtâ stâvoklî, iegûstot optimâlâko risinâjumu,un apejot daþus rietumu modeïa trûkumus, kas ir izkrista-lizçjuðies daþâdos konkurences un tirgus apstâkïos.

Optimizâcijas kritçriji:- pieeja enerìijai visai nâcijai;- piegâdes droðums;- garantçta piekïuve degvielâm un degvielas fleksibilitâte;- ekonomiskâ konkurçtspçja, t.i., izmaksu efektivitâte, zu-dumu novçrðana;- sistçmas fleksibilitâte un gatavîba slodzes pieaugumam.

Viens no visbieþâk dzirdçtajiem argumentiem par centrali-zçto pakalpojumu modeli ir, ka ðî sistçma ir stabila unviegli pârvaldâma un ka, ievieðot daudz mazas ìenerçjo-ðâs vienîbas energosistçmâ, padarîs to nestabilu un izrai-sîs darbîbas traucçjumus. Gadu laikâ ðî patiesîba ir tikusiatzîta par spçkâ neesoðu daudzâs valstîs, tâdâ kâ Dânija,piemçram, kur liels skaits mazo spçkstaciju (ieskaitot gâ-zes koìenerâciju un vçju) ir tikuðas pievienotas energosis-tçmai, izstrâdâjot sabalansçtâkus tarifus, kas padara tâskonkurçtspçjîgas.

Modernâ automatizâcija piedâvâ tehnoloìijas, kâ vadîtenergosistçmas ar daudzkârtîgiem ìenerçðanas lîdzekïiem,pat ar ïoti maziem. Nepastâv iemesla domât, ka izplatîts

enerìijas ìenerçðanas modelis nedarbosies praksç - tamtikai ir jâbût labi uzprojektçtam un kontrolçtam.

Vçl viena iespçja ðodien ir daudzu mçríu spçkstacijas,kas spçj strâdât pastâvîgi uz pamatslodzi vai daïu slo-dzes, ar augstu efektivitâti, bet kas arî spçj âtri uzsâktun beigt darbu, un, ejot augðup un lejup, vienmçrîgi ne-pazeminot un nepaaugstinot ekspluatâcijas izmaksas.Ðîs spçkstacijas var strâdât sâkotnçji ar mazutu (kasdaudzâs jaunattîstîbas valstîs vçl joprojâm ir vienîgâpraktiskâ, pieejamâ un piemçrotâkâ cenas ziòâ enerìi-jas raþoðanas degviela), bet labâk uz gâzi, tiklîdzdabasgâzes infrastruktûra ir izveidota. Tâs piedâvâ lielasiespçjas jaunattîstîbas valstîm, jo tâs var strâdât ne ti-kai kâ pamatslodzes stacijas, bet arî kâ vietçjâs starp-slodzes, maksimuma un energosistçmas stabilitâtes sta-cijas, kas ir visoptimâlâkâ sistçma nâkotnç.

Skaidrs, ka vispirms ir nepiecieðams vizualizçt vçlamorezultâtu, lai varçtu redzçt, kâdi soïi sperami, lai virzî-tos pareizajâ virzienâ. Paðreiz ir iespçjams attîstît pil-nas elektroenerìijas sistçmas programmatûras modeliar esoðo un plânoto spçkstacijas jaudu un visu energo-sistçmu. Ar ðâdu modeli var salîdzinât visus augstâkminçtos parametrus, pievienot, pârvietot un modificçtspçkstacijas un energosistçmas savienojumus, lai iz-strâdâtu optimâlâko variantu.

Attîstîbâ esoðai pasaulei ir unikâla iespçja meklçt jaunu, mo-dernâku un lîdz ar to konkurçtspçjîgu risinâjumu tâs enerìi-jas infrastruktûrai. Tam ir nepiecieðama drosme mainît pa-gâtnes uzskatus un paskatîties uz visu sistçmu, par spîti ârç-jam spiedienam, ar kâdu ðîs valstis var saskarties, kas varmçìinât piespiest atkârtot to, kas jau ir izdarîts. Modernierietumu pakalpojumu sniedzçji arî meklç to paðu optimâlâkovariantu, tikai no pilnîgi atðíirîgas sâkuma pozîcijas. EA

Pçc ârzemju preses materiâliem sagatavoja Ilze Spunde


Atomspçkstacija Tvaika Gâzes kombinçtâ Industriâlâs Aeroderivatîvâ Reciproaktîvais Hidro

spçkstacija cikla gâzes turbîna gâzes turbîna dzinçjs

10 min. sâkums un 100% slodze nç nç nç nç jâ jâ jâ

Regulçðana nç 5% 5% jâ jâ jâ jâ

Vçrpðanas rezerve nç jâ jâ jâ jâ jâ jâ

Sekojoðâ slodze nç jâ jâ jâ jâ jâ jâ

1. tabula. Daþâdu spçkstaciju tehnoloìiju raþotspçja, lai nodroðinâtu energosistçmas stabilitâtes pakalpojumus

Leons Magelis,Mag. sc. ing. hidrotehniíis

Tâdas pârdomas man radâs, uzduroties uz kâdumanu pasenu publikâciju (Staburags?... Staburags!

// Elpa.- 16. 10.1991.). Tajâ man nâcâs polemizçtar cien. inþeniera E. Bisenieka rakstu Bûs atkal Sta-

burags - Lauku Avîzç tâ gada 20. septembra numu-râ. Rakstâ viòð lika priekðâ nojaukt Pïaviòu HES vaivismaz pazeminât tâs uzstâdinâjumu no 40 un 26metriem, lai Staburags vairs neatrastos zem ûdens,bet trûkstoðo elektroenerìiju saraþot, izrokot gran-diozu derivâcijas kanâlu garâm Pïaviòu HES.

Savâ laikâ, vçl pirms Pïaviòu HES bûves, jau bija cîòa parto, lai ðo HES bûvçtu derivâcijas variantâ. Tas nozîmç, kaparalçli krâèainam upes posmam rok kanâlu ar minimâluslîpumu, lai iegûto lîmeòa starpîbu izmantotu elektroener-ìijas raþoðanai. Latvijâ savâ laikâ ir bijuðas vairâkas tâdatipa ûdensdzirnavas, piemçram, netâlu no Lîgatnes ir sa-glabâjuðâs Visendorfa dzirnavas ar apmçram 2 km garu de-rivâcijas kanâlu un apmçram 12 (!) metru uzstâdinâjumu.

Latvijâ zeme nav mazvçrtîga un pieder konkrçtiem îpaðnie-kiem, tâdçï tâda milzîga, gandrîz 100 m plata kanâla rak-ðana, kâ to piedâvâja inþ. E. Bisenieks, bûtu saistîta ar ne-samçrîgi lieliem zemes darbiem un problçmu, kur novietotizrakto grunti, jo platîbas ðim nolûkam bûtu no îpaðniekiemjâatpçrk, kaut vai piespiedu kârtâ.

Racionâlâk ir izveidot derivâcijas kaskâdi, lai ûdeni lîdzûdensðíirtnei paceltu sûkòu stacijas, bet tâlâk ûdens dar-binâtu kaskâdes hidroelektrostacijas, kuras tad teorçtiskine tikai barotu sûkòu stacijas, bet dotu elektroenerìijaspârpalikumu kopîgâ tîklâ. Mana priekðlikuma bûtîbu var re-dzçt Lauces kaskâdes pârskata kartç (1. attçls) un Lauceskaskâdes garenprofilâ (2. attçls).

Kaskâde paredzçta ar divâm sûkòu stacijâm: vienu pie ie-ejas derivâcijas kanâlâ ar zemspiediena sûkòiem un otru -pirms kâpuma uz ûdensðíirtni Birþu karjerâ. Starp pirmoun otro sûkòu staciju kanâls pârtvertu Ziemeïsusejas unPodvâzes pieteci. Tâlâk no Birþu karjera ûdens plûstu pa

jaunraktu kanâlu lîdz Piksteres ezeram, iesâkuma kritumuap 6 metriem izmantojot Birþu HES. Pie izejas no Piksteresezera Piksteres HES izmantotu apm. 5 m krituma un ûdensnonâktu Strçlnieku HES ûdenskrâtuvç. Savukârt StrçlniekuHES darbotos ar 7 m kritumu un ûdens no tâs nonâktu Tai-miòu HES ûdenskrâtuvç. Taimiòu HES izmantotu 7 m kri-tuma un ûdens nonâktu Lâèpurva dîíî, kas savienots arAvotu HES ûdenskrâtuvi. No Avotu HES ar 6 m uzstâdinâ-jumu ûdens nonâktu Ðkutânu HES ûdenskrâtuvç. Beidzotno Ðkutânu HES ar 15 m uzstâdinâjumu ûdens nonâktuSçrenes HES ûdenskrâtuvç. No Sçrenes HES ar apm. 16 muzstâdinâjumu caurplûdums nonâktu Daugavâ.

Tâdçjâdi pie kopçjâ sûkòu staciju celðanas augstuma ap18 metriem, HES kaskâdes kopçjais kritums bûtu ap 61metru, tâtad gandrîz 2,5 reizes lielâks.

Lai kompensçtu Pïaviòu HES jaudas un elektroenerìijas iz-strâdes samazinâjumu, pazeminot tâs uzstâdinâjumu no40 uz 26 metriem, tas bûtu par 294 MW jeb vidçji par440 milj. kWh mazâk. Pie kaskâdes lîmeòu starpîbas 61 -18 = 43 m tajâ uzstâdîtajai HES summârai jaudai bûtu jâ-bût vismaz 300 MW. Jaudu nosaka ðâda sakarîba:N = 9,81 x Q x H x η;

kur: N - jauda kW;9,981 - koeficients;Q - caurplûdums, m3/s;H - lîmeòu starpîba, m;η - turboìeneratora lietderîbas koeficients.

Lai tâdu nodroðinâtu, kaskâdç bûtu jânodroðina caurplû-dums: Q = N : (9,81 x H x η) = 300000 : (9,81 x 43 x 0,8) ≈890 m3/s.

Taèu tas nav gluþi pareizi, jo Pïaviòu HES turbînas savujaudu attîsta tikai slodzes maksimuma stundâs, t.i., 6 stun-das darbdienâ. Tâdçï pirmajâ tuvinâjumâ var pieòemt, kasûkòu stacijas darbosies slodzes minimuma stundâs, un rç-íinâties ar pilnu kaskâdes HES lîmeòu starpîbu - 61 met-ru. Tad vajadzîgais caurplûdums bûs:Q = N : (9,81 x H x η) = 300000 : (9,81 x 61 x 0,8) ≈630 m3/ s.


Vai varam atgût Staburagu?

To paðu var pârbaudît, arî izejot no Pïaviòu HES gadâ sa-raþotâ elektroenerìijas daudzuma, pieòemot, ka HES pa-matâ strâdâjusi maksimuma stundâs 6 stundas diennaktîdarbdienâs, t.i., ≈ 260 dienas gadâ, kopâ tas bûtu 260 x6 = 1560 st. Izdalot izstrâdes samazinâjumu ar stunduskaitu, iegûstam reâlo jaudas samazinâjumu:440000 : 1560 = 282000 kW, tâtad tuvu iepriekð aprç-íinâtajam.

Lîdz ar to pietiekami droði varam pieòemt nepiecieðamo caurplû-dumu Lauces kaskâdes HES darbinâðanai - 630 m3/s. Lai izva-dîtu ðâdu caurplûdumu pa nenostiprinâtu gultni, pieòemam vi-dçjo pieïaujamo straumes âtrumu = 1,2 m/s. Tâdâ gadîjumâstraumes ðíçrsgriezuma laukums bûs 630 : 1,2 ≈ 525 m2 .

Pirmajâ tuvinâjumâ pieòemot, ka straumes dziïumu kanâ-lâ nosaka tikai hidrauliski izdevîgâkâ ðíçrsgriezuma forma,ko nosaka ar izteiksmi:

_________b : h = 2 ( √1+m2-m);kur:b - kanâla dibena platums, m;h - straumes dziïums kanâlâ, m;m - nogâzes attiecîbas râdîtâjs.

Pieòemot, ka kanâls bûs apmçram trapecveidîgs ar nogâþuattiecîbu 1 : m = 1 : 2, iegûstam:

b : h = 2(√(1 + 22 - 2)) = 2√3 ≈ 3,5

Ðíçrsgriezuma laukumu izsaka izteiksme:F = b x h + h2 x m = 3,5 h + 2h2 .

Ar pakâpenisku tuvinâjumu (ðeit nav parâdîts) atrodam, kah bûtu ≈ 15 m. Tas nozîmç, ka reâlu kanâla dziïumu iegû-ðanai jâizvçlas straumes dziïums ne lielâks par 5 metriem.Pieòemot straumes dziïumu 4 metri, iegûstam izteiksmi:b = F : (3,5 h + 2 h2) = 523 : ( 3,5 x 4 + 2 x 42) = 523: 46 ≈ 11 m.

Hidrauliskais râdiuss tâdâ gadîjumâ bûs:R = F : A = F : (b + 2 h √ 1 + m2 ) = 523 : (11 + 2 x8 √ 17) = 523 : 19,25 = 3,4 m.

Tâtad mûsu pieòemtais pieïaujamais straumes âtrums 1,2m/s ir tuvu reâlajam. Pieòemot, ka, lai novçrstu apkârtçjozemju pârpurvoðanu, minimâlais kanâla dziïums bûs par1,5 m lielâks par straumes dziïumu, iegûstam minimâlokanâla virsas platumu:


1. attçls. Lauces kaskâdes pârskata karte

B = b + 2 hk x m = 11 + (2 x 5,5 x 2) = 33 m;

Minimâlais izrokamais ðíçrsgriezums tad bûs:Fk = (B + b) : 2 x hk = (11 + 33) : 2 x 5,5 = 121 m2,jeb 121 tûkst m3 uz katru jaunraktâ kanâla kilometru. Vi-sam kanâlam tas bûs vismaz miljons kubikmetru izraktasun pçc tam kaut kur novietotas grunts. Daudz, bet nav ne-reâli. Pieòemot kanâla virsas platumu vidçji ap 40 m, pa-plaðinâtâ un jaunraktâ kanâla gultne, neskaitot ûdenskrâtu-ves, aizòemtu ap 180 hektâriem.

Ðâdas derivâcijas kaskâdes izveidoðanai vçl bûs jâiegâdâ-jas turboìeneratori, aizvari un transformatori un jâuzbûvçHES un sûkòu staciju çkas un elektrolînijas. Lai tas atmak-sâtos, ir jâbût kaut kam vairâk, nekâ vçlmei atgût Stabura-gu. Daugavas ilggadîgais vasaras minimâlais caurplûdumsDaugavpils hidrometriskajâ postenî ir 123 m3/s, bet pie Íe-guma - 168 m3/s. Savukârt gada ilggadîgais vidçjais, attie-cîgi 451 m3/s un 574 m3/s.

Pieòemot, ka Jçkabpilij tas varçtu bût ap 140 m3/s un500 m3/s, kaskâdes lietderîbu var palielinât, novirzot caurto maksimâli iespçjamo caurplûdumu - 210 m3/s 18stundas diennaktî (minimuma stundâs) un ïaujot uz Pïa-viòu HES aizplûst tikai pârpalikumam. Tad attiecîgi sa-mazinâsies Pïaviòu HES elektroenerìijas izstrâde un pa-lielinâsies Lauces kaskâdes izstrâde. Tas bûtu izdevîgi, jareducçtâs Pïaviòu HES uzstâdinâjums bûtu 26 m, bet

kaskâdes uzstâdinâjums - 43 m, tâtad apm. 1,6 reizeslielâks un katrs caurplûduma kubikmetrs, izejot caur kas-kâdi, dotu 1,6 reizes vairâk elektroenerìijas.

Tad Daugavas caurplûdumu Daugavpils vçrumâ unDubnas un citu mazâku upju caurplûdumu mazûdensperiodâ varçtu pilnîbâ novadît uz Lauces kaskâdi. Pïa-viòu HES tajâ laikâ barotu tikai Aiviekstes un daþu ma-zâku upîðu caurplûdums. Tâ darbotos tikai ar Lauceskaskâdes caurplûduma pârpalikumu un raþotu attiecîgimazâk elektroenerìijas, toties, kopâ ar Lauces kaskâdi- daudz vairâk nekâ paðlaik. Tas bûtu galvenais, bet nevienîgais ieguvums no kaskâdes bûves. Otrs ieguvums,varbût pat svarîgâks, bûtu iespçja uzkrât ûdeni kaskâ-des ûdenskrâtuvçs nakts patçriòa minimuma stundâsun raþot elektroenerìiju slodþu maksimuma stundâs. Jaizvçrsîsies vçja parku bûve, jebkura ûdens uzkrâðanasiespçja bûs îpaði svarîga. Lauces kaskâde te bûtu ievç-rojams atspaids.

Protams, ðis ir tikai teorçtisks izklâsts. Lai íertos pie tikgrandiozas bûves, ir jâizpçta iespçjamâ kaskâdes trase,ûdenskrâtuvju ietilpîba un daudzi citi faktori. Taèu pro-blçma vismaz ir ieskicçta. Ja atrastos pietiekams finan-sçjums, tâdu kaskâdi varçtu uzbûvçt un raþot maksimâlidaudz videi draudzîgas elektroenerìijas, un nebûtu jâ-pçrk oglekïa izmeðu kvotas, bet gan Lauces kaskâde pa-ti tâdas kvotas radîtu. EA


2. attçls. Lauces kaskâdes garenprofils

Elektroapgâdes un telekomunikâciju projektçðanasbirojs Daina EL dibinâts 1997. gadâ un veiksmîgidarbojas jau 11 gadus, iekarojot Labu reputâcijuLatvijas tirgû. Ðobrîd uzòçmumâ strâdâ 33 darbi-nieki, kuru vidçjais vecums ir 32 gadi, tie patstâvî-gi pilnveido savas zinâðanas un prasmes, nepâr-traukti uzlabojot projektu kvalitâti un veicinot klien-tu apmierinâtîbu ar saòemtajiem pakalpojumiem.

Ðobrîd uzòçmums ieòem vienu no vadoðajâm pozîcijâm sa-vas nozares speciâlistu vidû un kopð 2002. gada, piedalo-ties ikgadçjos Latvijas elektroenerìçtiíu un energobûvniekuasociâcijas (LEBA) organizçtos konkursos Par gada labâkodarbu energobûvniecîbâ un projektçðanâ Latvijâ, ieòem lî-dera pozîcijas.

Nesen noslçdzies konkurss, kurâ tika vçrtçti 2007. gadaobjekti. Tajâ Daina EL saòçma 1. vietu nominâcijâ Jaun-bûvju objekti par darbu viesnîcâ Rîgâ, Elizabetes ielâ71/73. Ðajâ objektâ izveidots elektroapgâdes maìistrâlaisun spçka tîkls un visu publisko zonu apgaismojuma tîkls.Savukârt par darbu Maizes raþotnes 20 kV elektroapgâdesrekonstrukcijâ Ogrç, Druvas ielâ 2, kur veikti visi elektro-montâþas darbi, uzòçmums Daina EL saòçma 2. vietu no-minâcijâ Rekonstrukciju un restaurâciju objekti.

Interesanti objekti, kuros strâdâjis uzòçmums Daina EL irarî Daudzfunkcionâlâ hokeja halle Arçna Rîga, kur izbûvç-ti iekðçjie un ârçjie 0,4 kV un 10 kV elektroapgâdes tîkli,kâ arî NBS Sporta kluba peldbaseina çkas rekonstrukcija.

Ârçjos ektroapgâdes tîklus, kâ arî vâjstrâvas iekðçjos un âr-çjos tîklus Daina EL veidojusi tâdos objektos, kâ daudzstâ-vu dzîvojamo çku komplekss Metropolia Anniòmuiþas bul-vârî. ABC Biroju çkâ Briâna ielâ Rîgâ un Nacionâlâs refe-rences labaratorijas korpusâ Linezera ielâ 3.

Daina EL piedalîjusies arî tâdu objektu izbûvç, kuri pare-dzçti transporta infrastruktûras pilnveidoðanai. DaugavasDienvidu tilta labâ krasta pieejâ veikta 10 kV un 0,4 kV âr-

çjâs apgâdes tîklu rekonstrukcija un pârveidoti trolejbusakontakttîkli Rîgâ, Jelgavas ielâ, posmâ starp Bieíensalasun Vanagu ielâm. Uzòçmums piedalîjies arî robeþkontrolespunktu Grebòeva, Terehova un Vientuïi rekonstrukcijâ.

Daina EL kolektîvs turpina mâcîties - brauc uz izstâdçm,piedalâs seminâros ne tikai Latvijâ, bet arî ârpus tâs robe-þâm; iegûst jaunu informâciju, redzot to, kâ Latvijâ vçl nav- jaunâkos risinâjumus un daþâdu materiâlu pielietojumu.Piemçram, tika sarîkots apmâcîbu kurss Ievads Eiropasstandartizâcijas normu prasîbâs elektrisko instalâciju plâ-noðanâ un izbûvç, kuru vadîja no Vâcijas uzaicinâti augs-tas kvalifikâcijas elektrotehnikas speciâlisti. EA

Plaðâka informâcija:Brîvîbas ielâ 117 - 15,Rîga, LV-1001, Latvija Tâlr: 67360343; 67332064Faks: 67372964E-mail: [email protected]


Daina EL realizçtie projek-ti atkal starp labâkajiem

Viesnîca Rîgâ, Elizabetes ielâ - SIA Daina EL godalgo-tais objekts

Íegumâ ar modernâm un augstâkajiem videsstandartiem atbilstoðâm katlumâjas iekârtâm ASLatvenergo uzsâks siltuma raþoðanu ar ðíeldu.

Vçrtçjot daþâdus iespçjamos risinâjumus, ar kâdu pri-mâro resursu nodroðinât siltumenerìijas raþoðanu Íegu-mâ, AS Latvenergo izvçrtçja vairâkus variantus, tai skai-tâ - gâzi, mazutu ar zemu sçra sastâvu, dîzeïdegvielu,kâ arî ðíeldu. Analîze parâdîja, ka ilgtermiòâ ekonomis-ki visizdevîgâkâ ir ar ðíeldu kurinâmâ katlumâja, turklâtvarçs izpildît visas vides normatîvu prasîbas, pilnîbâpârtraucot tâdu videi un cilvçkiem kaitîgo izmeðu emisi-ju kâ sçra dioksîds, vanâdija pentoksîds un CO2 nonâk-ðanu atmosfçrâ.

Uzstâdâmo ðíeldas katlu kurinâmâ izmantoðanas lietde-rîbas koeficients bûs ap 85%, bet katlumâjas - 83%. Iz-pçtes procesâ noskaidrojâs, ka ar gâzi kurinâmai katlu-mâjai kurinâmâ izmantoðanas lietderîbas koeficients va-rçtu sasniegt 90%, taèu ðâda projekta îstenoðanai bûtunepiecieðams izbûvçt gâzes vadu. AS Latvijas gâze veik-tie aprçíini novçrtçja gâzes infrastruktûras Lielvârdespilsçta - Rembates pagasts - Íeguma pilsçta izbûvi kânerentablu, tas nozîmç, ka AS Latvenergo bûtu jâinvestçievçrojami lîdzekïi gâzes infrastruktûras izbûvç, kas bûtupapildu slogs siltuma tarifâ.

Jaunâ katlumâja apsildîs aptuveni 37 000 kvadrâtmet-ru dzîvojamâs platîbas. Lîdz ðim esoðâ Íeguma katlu-mâja apsildîja ap 27 000 kvadrâtmetru dzîvojamâs pla-tîbas, pçc nodoðanas ekspluatâcijâ jaunâ katlumâja ap-sildîs arî to teritoriju, kuru apkalpoja Íeguma novadadomes katlumâja, kur ir ap 10 000 kvadrâtmetru dzîvo-jamâs platîbas. Apvienotâ jaunâ katlumâja Íeguma ie-dzîvotâjiem nodroðinâs vienotu un izlîdzinâtu siltum-enerìijas tarifu.

Konsultantu veiktie aprçíini, izmantojot Dânijâ radîtodatorprogrammu EnergyPro, parâdîja apvienotâs sil-tumapgâdes sistçmas kopçjo maksimâlo siltumslodzi

3,96 MW, kas noteikta pie âra gaisa temperatûras -20oC. Tâdçï ar ðíeldu kurinâmâs katlumâjas uzstâdîtâjauda ir 4 MW. Tajâ ir uzstâdîti divi katli ar jaudu 1,7MW un viens kalts ar jaudu 0,6 MW, kas galvenokârtstrâdâs vasaras periodâ karstâ ûdens nodroðinâðanai.Iepriekð abu esoðo katlumâju kopçjâ siltuma jauda bija4,24 MW.

Galvenais ieguvums katlumâjas darbîbâ bûs zaïâs primârâsenerìijas izmantoðana siltumenerìijas raþoðanai, jo fosilâkurinâmâ vietâ turpmâk tiks izmantots atjaunojamais ener-goresurss - ðíelda. Turklât ïoti bûtisks aspekts ir tas, kakatlumâjas darbîba neradîs siltumnîcefektu izraisoðo gâzi -CO2, tâdâ veidâ dodot ieguldîjumu klimata pârmaiòu sama-zinâðanâ.

Veicot aptauju par kurinâmâs ðíeldas piegâdi jaunajai kat-lumâjai, tika noslçgts lîgums ar AS Latvijas finieris. Ðajâuzòçmumâ ðíelda ir raþoðanas procesa koksnes atlikumi,kas arî pçc tehniskajiem râdîtâjiem (relatîvâ mitruma, iz-mçriem un citâm prasîbâm) ir piemçroti jaunajiem katliem.Turklât AS Latvijas finieris raþoðanas jaudas ir pietiekoðas,lai nodroðinâtu nepârtrauktu ðíeldas piegâdi. Jaunâs katlu-mâjas ðíeldas glabâðanas nojumes tilpums nodroðina ðíel-das apjomu katlumâjas darbam ar pilnu jaudu 7 diennak-tîm. Arî piegâdes attâlums nepârsniedz 50 km, kas no eko-nomiskâ viedokïa ir optimâls attâlums.

Paðlaik darbi rit veiksmîgi un katlumâju ekspluatâcijâ no-dos lîgumâ paredzçtajâ laikâ - 28. novembrî.

Kopçjâs projekta izmaksas Íeguma kaltumâjai, ieskaitotprojektçðanu, bûvniecîbu un iekârtu uzstâdîðanu, ir 1,4miljoni latu. Jaunâs ar ðíeldu kurinâmâs kaltumâjas bûv-niecîbai ir piesaistîti Eiropas Savienîbas un valsts naudas lî-dzekïi. Eiropas Savienîba atbalsta biokurinâmâ izmantoða-nu, tâdçjâdi AS Latvenergo piesaistîja apmçram 230 tûk-stoðus latu. Latvijas valsts lîdzfinansçjums projektâ ir 53tûkstoði latu. AS Latvenergo investîcijas ir ap 1,1 milj. la-tu. Ðíeldas katlumâjas bûvniecîbu veic AS Komforts.

44 Siltumenerìçtika ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Jaunâ Íeguma katlumâjasiltumu raþos ar ðíeldu

Pçc jaunâs Íeguma katlumâjas nodoðanas ekspluatâcijâAS Latvenergo kïûs tikai par siltuma raþotâju, kas piegâdâssiltumenerìiju Íeguma pilsçtas domes pârvaldîjumâ esoða-jai SIA Íeguma stars, kura tâlâk siltumu piegâdâs un reali-zçs patçrçtâjiem.

Vçsturiski ir izveidojies, ka Íeguma pilsçtas siltumapgâdç irdarbojuðâs divas katlumâjas. AS Latvenergo piederoðâ katlu-mâja ir bûvçta 1950. gadâ un kâ kurinâmo tajâ izmantojaogles. Katlumâja apkurinâja Íeguma HES darbinieku mâjas,tâdçï arî ðis infrastruktûras objekts lîdz ðodienai atrodas Latv-energo bilancç. 1980. gadâ tika veikta katlumâjas rekon-strukcija un tika nomainîtas iekârtas, kas izmantoja mazutu.

Otra katlumâja piederçja paðvaldîbas uzòçmumam SIAÍeguma stars, kura nodroðinâja siltumu vairâkâm mâ-jâm Meþa un Uzvaras ielâs. AS Latvenergo katlumâjâsiltuma raþoðanâ lîdz ðim brîdim izmantoja mazutu, betotrâ katlu mâjâ ðíidro gâzi. AS Latvenergo piederoða-jâ katlumâjâ, kâ kurinâmo izmanto mazutu ar sçra sa-turu ap 2,5%. Lai ievçrotu ES direktîvas prasîbas par

sçru saturoða ðíidrâ kurinâmâ izmantoðanu, kâ arî Lat-vijas normatîvo aktu nosacîjumus, no ðâ gada maijanav atïauts izmantot kurinâmo, kura sçra saturs pâr-sniedz 1%. Lai turpinâtu izmantot esoðo mazutu ASLatvenergo katlumâjâ bûtu jâuzstâda speciâlas attîrîða-nas iekârtas, lai gaisâ nenonâktu kaitîgie SO2 (sçra di-oksîda) izmeði, vai arî jânomaina apkures iekârtas, ku-râs varçtu izmantot mazutu ar zemâku sçra saturu vaidîzeïdegvielu.

Savukârt otrajâ katlumâjâ kâ kurinâmo izmantoja ðíidrogâzi un, ðim resursam sadârdzinoties, apkures sezonâ tarifsbûtu ïoti augsts un varçtu sasniegt pat 90 Ls/MWh.

AS Latvenergo kopâ ar Íeguma paðvaldîbu, piesaistot ne-atkarîgus ekspertus, veica pçtîjumu un secinâja, ka Íegu-mâ lietderîgi ir izveidot centralizçtu siltumapgâdi, esoðâsdivas autonomâs siltumapgâdes sistçmas - AS Latvenergopârvaldîjumâ esoðo Íeguma HES katlumâja un otru Íegu-ma pilsçtas domes pârvaldîjumâ esoðo - SIA Íeguma stars- apvienojot vienâ. EA

45SiltumenerìçtikaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Neskatoties uz to, ka pasaulç eksistç vairâk nekâ2 miljoni zemes (virsmas) siltumsûkòu, kas tiekizmantoti sildîðanai/apkurei vai dzesçðanai, do-mas, vai tie ir pieskaitâmi atjaunojamiem resur-siem, arvien vçl nav vienotas. Lai gan daïa cilvç-ku tos uzskata par zemas pievades iekârtâm, kamtiek izmantots brîvi pieejamais siltums, atjaunoja-mo resursu pûristi tos noraida, norâdot, ka to dar-bîbai tiek tçrçta elektrîba. Kâ ðajâ rakstâ tiksskaidrots, daudz kas ir atkarîgs no sûkòu kopçjâsdarbîbas efektivitâtes.

Jau 1852. gadâ Viljams Tomsons, pirmais lords Kelvins,teorçtiski izklâstîja siltumsûkòu galvenos darbîbas princi-pus. Bûdams slavens brîvdomâtâjs, iespçjams, viòð varçtuuzjautrinâties par faktu, ka ðobrîd siltumsûkòi tiek uzskatî-ti par vçrâ òemamu lîdzekli cîòâ par CO2 emisiju samazinâ-ðanu. Lords Kelvins grâva priekðstatu par to, ka siltums varplûst tikai lejup - no siltuma uz aukstumu. Siltumsûknis varuzkrât zemas temperatûras siltumu un piegâdât to aug-stâkâ temperatûrâ, taèu tâdas darbîbas nodroðinâðanai ne-piecieðams pievadît papildu enerìiju.

Lords Kelvins noteikti bija paredzçjis sûkòu sâkotnçjo pie-lietojumu çku dzesçðanai, kâ arî daþâda veida gaisa kondi-cionierus, èillerus un kondensatorus/dzesçtâjus (t.i., siltum-sûkòus), kas ik gadu tiek raþoti un uzstâdîti izteikti lielosapjomos. Patiesi, pieaugoðais pieprasîjums pçc komforta,ko çkâs nodroðina minçtâs iekârtas, îpaði valstîs ar izteiktikarstu klimatu, pçdçjo 50 gadu laikâ ir bijis viens no gal-venajiem iemesliem to strauji augoðajai popularitâtei.

Un tomçr siltumsûkòi ir izmantojami arî tieði tâdam no-lûkam, kâ to atspoguïo nosaukums - siltuma sûknçðanai!Lietojot tos apkurei (un nevis dzesçðanai, kas ðobrîd irteju plaðâk izplatîta par sildîðanu), no atmosfçras (gai-sa), ûdens tvertnçm (kâ, piemçram, no ezeriem vaiupçm) vai arî no zemes tiek uzkrâts zemas temperatûrassiltums. Izmantojot dzesçjoðo shçmu, siltuma tempera-tûra ar elektriski darbinâma kompresora palîdzîbu tiekpaaugstinâta lîdz nepiecieðamajam lîmenim un pçc tamizmantota apsildîðanai. Savukârt dzesçðanas process irpretçjs, jo zemas temperatûras siltums no çkas tiek uz-

krâts, sagatavots nepiecieðamajâ temperatûrâ un atdotsatpakaï atmosfçrâ, ûdenî vai zemç.

Vienotus statistikas datus par mâjsaimniecîbâs izmantotosiltumsûkòu kopçjo daudzumu ir sareþìîti apkopot. Pasau-les ìeotermâlajâ kongresâ, kas notika 2005. gadâ un kasparasti tiek organizçts reizi 5 gados, tika minçts, ka kopçjaissûkòu skaits pasaulç ir vairâk nekâ 1,3 miljoni. Ðâ gada sâ-kumâ þurnâlâ Atjaunojamâs Enerìijas Pasaule Çriks Marti-no, Pasaules novçroðanas institûta (Worldwatch Institute)pârstâvis, norâdîja, ka apkures un dzesçðanas vajadzîbâmuzstâdîto zemes siltumsûkòu daudzums patiesîbâ pârsniedz2 miljonus un tie ir izvietoti vairâk nekâ 30 valstîs.

Lai pârliecinâtos par siltumsûkòu darbîbas kopçjo efek-tivitâti un oglekïa emisiju daudzumu, parasti tiek aprç-íinâts sûkòa darbîbas lietderîbas koeficients (DK jebCOP). Minçtais koeficients ir no siltumsûkòa saòemtâsenerìijas (kWh th) attiecîba pret tam pievadîto enerìiju(kWh e). Pareizi projektçta, atbilstoða izmçra sistçma,kurâ tiek izmantotas modernas sastâvdaïas, darbîbaslietderîbas koeficientam ir jâbût robeþâs no 2,5 lîdz 4,5.Tas nozîmç, ka sistçmas kopçjâ lietderîba tiek noteikta,òemot vçrâ elektrîbas raþoðanas efektivitâti. Ja elektrîbatiek piegâdâta no spçkstacijas, kuras darbîbas efektivi-tâte ir apmçram 35% un siltumsûkòa darbîbas lietderî-bas koeficients ir 3,5, tâdâ gadîjumâ siltumsûkòa ener-goefektivitâte ir apmçram 1,4 reizes lielâka par gâzeskatla efektivitâti. Ja elektrîba tiek piegâdâta no energo-efektîvâkas kombinçtâ cikla spçkstacijas, kas darbojasar, piemçram, 45% efektivitâti un siltumsûkòa darbîbaslietderîbas koeficients ir 4, tad ðîs sistçmas efektivitâtevairâk nekâ 2 reizes pârsniegs gâzes katla efektivitâti.Protams, ja elektrîba tiek iegûta no saules vai vçja at-jaunojamâs enerìijas, tad zemes siltumsûkòi ir teicamsveids, kâ raþot siltumu bez oglekïa emisijâm.

Pasaulç pastâv daþâda veida siltumsûkòi. Tos var klasi-ficçt pçc funkcijas (apkure, dzesçðana, ûdens sildîðanamâjsaimniecîbâ, vçdinâðana, þâvçðana, siltuma reìene-râcija utt.), pçc siltuma avota (zeme, ûdens, gaiss, ven-tilçjamais gaiss utt.), pçc izmantojamiem enerìijas re-sursiem (gan siltuma uzkrâðanai, gan sadalei - sâls-


Ìeotermâlie siltumsûkòi

ûdens/ûdens, ûdens/ûdens, gaiss/ûdens, gaiss/gaissutt.), kâ arî pçc to konstrukcijas, novietnes, izmantotâsenerìijas/jaudas un citiem kritçrijiem.

Çku apkurei un ûdens sildîðanai kâ galvenie resursu avo-ti tiek izmantoti gaiss, ûdens vai zeme. Daþos pasaulesreìionos, îpaði Ziemeïamerikâ, siltums parasti tiek piegâ-dâts gaisa veidâ pa cauruïvadiem un apkures sezonâ tasir siltâks vai arî, ja nepiecieðams, tiek atdzesçts. Iekâr-tas, kas piemçrotas divçjâdai/reversîvai lietoðanai, paras-ti tiek izmantotas valstîs, kurâs ir mainîgs klimats un lîdzar to ir nepiecieðama gan apkure, gan dzesçðana. Eiro-pâ, pretstatâ Amerikai, siltuma piegâde galvenokârt no-tiek pa radiatoriem vai apsildâmâs grîdas sistçmâm, ku-râs tiek izmantots ûdens.

Visbieþâk çkâm tiek izmantoti siltumsûkòi ar daþâdu vei-du enerìijas avotiem. Lai gan gaiss ir visplaðâk pieeja-mais enerìijas resurss, tâ izmantoðana var radît ievçroja-mus sareþìîjumus, jo siltumsûkòi labi darbojas apstâkïosar nelielâm temperatûras svârstîbâm. Savukârt vçsâsdienâs, kad pieprasîjums pçc siltuma ir paaugstinâts, sil-

tumsûkòu darbîba mçdz bût mazefektîva vai arî tie ne-spçj nodroðinât siltuma piegâdi nepiecieðamajâ apjomâ.Mçrenos klimatiskajos apstâkïos çkâs ar efektîvi izveido-tu siltumizolâciju, sûkòu darbîba pilnîbâ spçj nodroðinâtnepiecieðamo siltuma daudzumu, vai arî, ja nepiecie-ðams, papildus var pievienot otru siltumsûkni.

Ûdens siltumsûkòu priekðrocîba attiecîbâ pret gaisa sûk-òiem ir to lielâs siltuma caurlaides spçjas, labâkas siltumaatdeves îpaðîbas un to vieglâ un çrtâ pârvietoðana. Tomçr ti-kai nelielai daïai çku tuvumâ atrodas piemçrots ûdens avots.

Lîdz ar to interese par ìeotermâlajiem siltumsûkòiem (vaizemes siltumsûkòiem) ir sâkuma stadijâ. Visbieþâk tiek iz-mantotas noslçgtas cilpveida sistçmas, kas ierîkotas zemzemes çkas tuvâkajâ apkârtnç vai arî zem tâs. Izvietojotzem zemes nepiecieðamâ apjoma cauruïvadu cilpveida sis-tçmu, ar ûdens cirkulâcijas palîdzîbu no zemes tiek savâk-ta atjaunojamâ enerìija, kas tiek piegâdâta ûdens siltum-sûknim. Lai gan konceptuâli sistçma ir ïoti vienkârða, to di-zains mçdz bût ârkârtîgi sareþìîts. Cilpas temperatûras irprojektçtas tâ, lai sûkòa vadîbas sistçma cauri zemei no-


droðinâtu siltuma kustîbu. Sistçmai jâdarbojas kâ termopâ-rim/savstarpçji savienotiem elementiem, kas ietver çku, sil-tumsûkni un cauruïvadu zemes cilpas, un tai ir jâbût ilglai-cîgai un droðai.

Pasaulç eksistç daþâdu konfigurâciju un veidu siltumsûkòi.1. attçlâ shematiski ir parâdîts siltumsûkòa dzesçðanas cikls.Ðajâ piemçrâ ienâkoðâ gaisa temperatûra ir 7oC, bet izejoðâgaisa temperatûra 50oC. Zemâk ir sniegts pârskats par galve-najiem elektriski darbinâmiem tvaiku kompresijas sûkòu vei-diem, kas parasti tiek izmantoti vienìimenes vai vairâku ìi-meòu dzîvojamâs çkâs, kâ arî par sûkòiem, kas tiek uzstâdî-ti industriâla, komerciâla vai sabiedriska rakstura çkâs.

Ûdens/ûdens un sâlsûdens/ûdens sistçmasÐâda veida sûkòus bieþi izmanto apkurei (lielâkoties ener-ìijas avots ir zeme), kâ arî dzesçðanai, ûdens sildîðanai unsiltuma reìenerâcijai. Ûdens/ûdens sistçmâs tiek izmanto-ta objekta tuvumâ esoða ûdens tvertne, kâ, piemçram,ezers vai dziïurbums. Sâlsûdens/ûdens sistçmas ir slçgtascilpveida cauruïvadu sistçmas, kuras ievietotas gruntî. Jç-dziens sâlsûdens tiek attiecinâts uz visâm ûdens cirkulâci-jas sistçmâm, kurâm ir pievienots antifrîzs, lai gan sâkot-nçji sistçmâs tieðâm tika izmantots sâlsûdens.

Tâdas iekârtas ir kompaktas un izmantojamas lietoðanaiiekðtelpâs. Parasti tâm ir hermçtisks kompresors ar izteiktiklusu darbîbu un ar skaòas un vibrâciju izolâciju aprîkotssiltumsûknis.

Kâ iztvaikotâjs un kondensators bieþi tiek izmantots tçrau-da plâtnes siltuma apmainîtâjs, taèu ðîs iekârtas var bût arîapvalka, caurules vai koaksiâlâs formâs. Kâ dzesçjoðas vie-las ieteicams izvçlçties tâs vielas, kuras nesatur hloru. Va-dîbas sistçmas konstrukcija ir ïoti vienkârða, lielâkoties tâ irintegrçta iekârtâ vai arî ir tai ârçji piestiprinâta.

Vienkârðâm iekârtâm apkures sistçmas cirkulâcijas sûknisun/vai enerìijas avota cirkulâcijas sûknis ir integrçts siltum-sûkòa apvalkâ, un daþreiz tajâ ir iebûvçta arî siltâ ûdenstvertne.

Tieðas izpleðanâs/ûdens siltumsûknis Ðiem sûkòiem enerìijas avota pusç nav siltuma apmainîtâ-ja. Dzesçtâjs (dzesçjoðâ viela) tiek ievietots cauruïvadu cil-pâ tieði zemç vai ûdenî. Kompresors nodroðina dzesçtâja(dzesçjoðâs vielas) cirkulâciju, tâdâ veidâ novçrðot siltuma

zudumus. Ïoti svarîgi, lai dzesçtâja cilpas bûtu pilnîbâ izo-lçtas un izturîgas pret koroziju.

Tieða izpleðanâs/tieða kondensâcija Ðîs sistçmas ir lîdzîgas, taèu siltuma sadali nodroðina dze-sçtâja (dzesçjoðâs vielas) izmantoðana tieði grîdas apkuressistçmâ. Kondensators un iztvaikotâjs ir veidoti no bezðuv-ju/viengabala vara cauruïvadiem ar plastikâta aizsargpâr-klâjumu. Kondensatora latentâs enerìijas atbrîvoðana no-tiek konstantâ temperatûrâ.

Gaisa/ûdens siltumsûkòi - atdalîtas iekârtas Ðajâs iekârtâs tiek izmantota gaisa siltumenerìija un paras-ti tie darbojas bivalentâ apkures sistçmâ. Òemot vçrâ, ka toierîkoðanai nav nepiecieðams veikt lielus celtniecîbas dar-bus, ðîs sistçmas ir îpaði piemçrotas vecâm un renovçtâmçkâm. Iekðtelpâs izvietotâs iekârtas ir aprîkotas ar galvena-jâm sastâvdaïâm un ir aizsargâtas pret salu. Kompresoriparasti ir pilnîbâ hermçtiski, savukârt kâ kondensatori tiekizmantoti nerûsçjoðâ tçrauda plâtòveida siltuma apmainîtâ-ji. Ârtelpâ izvietotâs iekârtas daïas tiek savienotas ar iekð-telpas iekârtâm ar dzesçðanas cauruïvadiem/cilpâm, savu-kârt samazinot/likvidçjot gaisa cauruïvadus, iespçjams pa-nâkt klusu ventilatoru darbîbu.

Gaisa/ûdens siltumsûkòi - kompaktas iekðtel-pu iekârtasÐajâ gadîjumâ kâ siltuma avots tiek izmantots âra gaiss.Parasti ðîs sistçmas darbojas bivalentâ reþîmâ. Tâs ir kom-paktas un bieþi tiek izmantotas uzstâdîðanai iekðtelpâs. Ie-kârtu kompresori ir hermçtiski, savukârt iztvaikotâji ir izga-tavoti no vara cauruïvadiem, kas pârklâti ar alumînija slâ-ni. Dzesçðanas ciklam ir jâbût pilnîgi izolçtam, lai novçrstujebkâdus siltuma zudumus vai kondensçðanos.

Gaisa/ûdens siltumsûkòi - kompaktas ârtelpuiekârtasÐîs iekârtas var uzstâdît jebkurâ vietâ atklâtâ telpâ. Visasdzesçðanas cikla sastâvdaïas ir integrçtas iekârtâ, lîdz arto nekâdi gaisa cauruïvadi nav nepiecieðami, tikai iekâr-tas apvalks ir papildus jâaizsargâ pret laikapstâkïu ne-labvçlîgu iedarbîbu. Savienojumu ar apkures sistçmu no-droðina divi izolçti cauruïvadi - pieplûdei un atdevei, kaskopâ ar sûkòa jaudas piegâdes un kontroles kabeli tiekierîkoti zem zemes.


Mâjsaimniecîbâs izmantojamie karstâûdens/gaisa siltumsûkòi - kompaktas iekârtas Galvenokârt tie ir ventilçjamâ gaisa siltumsûkòi ar karstâûdens uzkrâðanas tvertnçm, kurus raþotâjs piegâdâ kâpilnîbâ integrçtas kompaktas iekârtas. Visas sastâvdaïasir iebûvçtas. Lai nodroðinâtu sûkòa efektîvu darbîbu unvajadzîgos kontroles mehânismus, kâ, piemçram, Legi-onella baktçrijas identificçðanai un apstrâdei, jaudas iz-mantoðanai ne-maksimuma stundâs u.c., iekârtas ir ap-rîkotas ar sareþìîtu elektronisko vadîbas sistçmu.

Mâjsaimniecîbâs izmantojamie karstâûdens/gaisa siltumsûkòi - atdalîtas iekârtasMinçtajâm iekârtâm tiek izmantotas ârçjâs karstâ ûdensuzkrâðanas tvertnes, kuras savienotas ar piegâdes sûkni, laitâdçjâdi nodroðinâtu ûdens cirkulâciju no siltumsûkòa uzkarstâ ûdens tvertni. Pateicoties minçtajam darbîbas prin-cipam, ðajâs sistçmâs var izmantot jebkâda veida vai tilpu-ma ûdens uzkrâðanas tvertnes.

Lîdzâs augstâk aprakstîtajâm iekârtâm, pastâv arî citu vei-du siltumsûkòi, kâ, piemçram, zemes vai ûdens siltumsûk-òi, kas darbinâmi ar (mâjsaimniecîbâs izmantojamu) karstuûdeni, sûkòi, kas sastâv no vairâkâm atdalîtâm iekârtâm,gaisa/gaisa siltumsûkòi, kas paredzçti ventilâcijai, daþâdaveida ventilçjamâ gaisa siltumsûkòi un sûkòi, kas domâtisildîðanai un dzesçðanai.

SecinâjumiÌeotermâlie siltumsûkòi bieþi tiek uztverti kâ vieni no at-jaunojamâs enerìijas lîdzekïiem, kas izmantojami cîòâ parCO2 emisiju samazinâðanu. Tomçr daïa cilvçku iebilst pretto pieskaitâmîbu atjaunojamiem enerìijas veidiem, jo todarbîbai ir nepiecieðama elektrîba. Un patiesi, ja izvçlçtsneatbilstoða modeïa/izmçra sûknis, ja tam ir zems darbîbaslietderîbas koeficients un tâ darbîbai tiek izmantots maz-efektîvs enerìijas avots, izvçli par labu tâda sûkòa uzstâdî-ðanai patieðâm jâuzskata par neizdevîgu, jo tas drîzâk vei-cina CO2 emisiju palielinâðanos, nevis samazinâðanos (sa-lîdzinâjumam var minçt degvielas dedzinâðanu tieðai siltu-ma ieguvei).

Un tomçr sistçmas, kurâm ir augsts darbîbas koefi-cients, atbilstoði izvçlçts nepiecieðamais modelis/izmçrsun, jo îpaði, ja to darbinâðanai tiek izmantota elektrîba,kas iegûta no atjaunojamiem resursiem, var sniegt ievç-rojamu ieguldîjumu kopçjâs energoefektivitâtes uzlabo-ðanâ. Tâdu situâciju var attiecinât uz iekârtâm, kas uz-stâdîtas daudzâs çkâs pilsçtâ, jo daïa pilsçtplânoðanasvaras institûciju kâ obligâtu priekðnoteikumu plânoða-nas atïauju saòemðanai pieprasa, lai noteikts procentsno çkai izmantojamâs enerìijas daudzuma tiktu iegûtsno atjaunojamiem resursiem. Òemot vçrâ, ka daudzâmpilsçtvidç izvietotâm çkâm ir ïoti ierobeþotas iespçjas iz-mantot vçja un saules enerìiju to novietojuma dçï, ìeo-termâlie siltumsûkòi mçdz bût vienîgais atjaunojamâsenerìijas ieguves veids. EA

Sagatavoja Lîga Zeikate


1. attçls

2. attçls. Zemes siltumsûkòa shçma

Jautâjums par enerìçtisko neatkarîbu un atjauno-jamo resursu izmantoðanu kïûst arvien aktuâlâks.Krîzes apstâkïos ar to saistîtâs nozares var kïûtpar labu atspaidu ekonomikai. Daþâdusenerìçtiskâs koksnes izmantoðanas aspektusLatvijâ pçta vairâkas organizâcijas, starp kurâmjâatzîmç Latvijas Valsts meþzinâtnes institûtsSilava, Meþa attîstîbas fonds SIA Vides projekti uncitas. Eiropas Kopienas iniciatîvas INTERREG III B

programmas projekta Baltijas Biomasas tîkls iet-varos tapuði vairâki pçtîjumi par koksnes un daþâ-du meþizstrâdes atlikumu izmantoðanuenerìçtiskâs ðíeldas raþoðanâ.

Enerìçtiskâs koksnes jçdziens ietver daþâdus koksnes izej-vielu veidus, kuri izmantojami siltuma vai elektroenerìijasraþoðanâ. Pirmkârt, tâ ir malka. Otrkârt, daþâdimeþizstrâdes atlikumi - koku biomasa, kura paliek meþâpçc cirsmu izstrâdes, piemçram, celmi, zari, galotnes,izbrâíçtas stumbru daïas, atgriezumi, sîkkoki, skujas, lapasun citi. Treðkârt, meþaudþu kopðanas cirtçs, ceïmalu unlauksaimniecîbas zemju grâvju, stigu un aizauguðo platîbukopðanâ iegûtâ koksne. Ceturtkârt, enerìçtiskâs koksnesplantâcijâs izaudzçtâ koksne.

Latvijâ atðíirîbâ no lielâkâs daïas Rietumeiropas valstu,kur norçíini notiek, vadoties no ðíeldas enerìçtiskâsvçrtîbas, pagaidâm norçíini tiek veikti beramajos kubik-metros, òemot vçrâ frakcijas tîrîbu. VairâkâsRietumeiropas valstîs ðíeldas kvalitâti atbilstoði paredzç-tajam pielietojumam regulç standarti un normas, kurâsnoteikts ðíeldas izmçru diapazons, pieïaujamais mitru-ma îpatsvars un citi parametri. Latvijâ ðâdu standartupagaidâm nav, un ðíeldas raþotâji piemçro tâs kvalitâtikonkrçtam pasûtîtâjam, piemçram, vietçjai katlumâjai.Òemot vçrâ katlumâju daþâdîbu, pie mums sastopamasgan ïoti modernas, gan arhaiskas katlumâjas, arîprasîbas pret ðíeldas kvalitâti ir visai atðíirîgas.Modernâkâs katlumâjâs parasti var izmantot zemâkaskvalitâtes ðíeldu kâ izmçru, tâ arî mitruma ziòâ.

Svarîgs ðíeldas kvalitâtes râdîtâjs ir tâs enerìçtiskâ vçrtîba,kas atkarîga ne tikai no mitruma, bet arî no smalko frakci-ju îpatsvara. Jo vairâk ðíeldas sastâvâ ir skaidas, lapu,skuju, mizas un augsnes sastâvdaïas, jo zemâka ir ðíeldasenerìçtiskâ vçrtîba. Piemçram, ðíeldojot svaigi cirstuszarus, kuru diametrs nepârsniedz 2-3 cm, kopâ ar visâmlapâm, var iegût nekam nederîgu zaïu masu, jo koksnesîpatsvars tajâ bûs niecîgs.

Skaidrs, ka nav iespçjams saraþot absolûti viendabîgu ðíel-du - tâ vienmçr saturçs arî smalko frakciju piemaisîjumu,kuru daudzums nosaka ðíeldas kvalitâti. Ja ðíelda saturnelielu komposta piemaisîjumu, tâ ir izmantojamakatlumâjâs. Savukârt, ja ðíelda ir raþota, piemçram, nomalkas, iegûstama salîdzinoði tîra - tehniskâ ðíelda, kuraizmantojama arî skaidu granulu raþoðanai.

Par perfektu kurinâmo ðíeldu varçtu uzskatît frakciju arizmçriem no 20 lîdz 40 mm. Ðâdu, tik vienmçrîgu, salîdzi-noði tîru frakciju iespçjams panâkt tikai ar kvalitatîvu iekârtuun atbilstoðu izejmateriâlu. Visizplatîtâkais un vidçjipieprasîtâkais izmçrs ir ðíelda ar frakcijas izmçru lîdz 70mm. Ðajâ sastâvâ frakcijas lîdz 10 mm var uzskatît par kom-postu jeb sastâvdaïu ar zemu enerìçtisko vçrtîbu. Tieði ðîssastâvdaïas un virsmçra îpatsvars ðíeldâ arî nosaka frakcijasgala kvalitâti. Katlumâjâs ar automatizçto materiâlu padeviðíeldas izmçrs vairumâ gadîjumu nevar pârsniegt 70 mm,pretçjâ gadîjumâ padeves mehânisms var nosprostoties.

Modernâkajâs katlumâjâs, kur materiâls kurtuvei tiekpadots ar hidraulisku ðíûri, var izmantot pat lîdz 200 mmlielu ðíeldas materiâlu, taèu smalkâs frakcijaspiemaisîjums ir ïoti nevçlams - tai nevajadzçtu bût mazâkaipar 20 mm. Ðajâs katlumâjâs ir minimâlas prasîbasattiecîbâ pret mitruma daudzumu ðíeldâ, jo tur, pirms ðíel-du ievada kurtuvç, tiek veikta iepriekðçja þâvçðana lîdzvçlamajai pakâpei, izmantojot kurtuvç raþoto siltumu.

Jo nekvalitatîvâks ðíeldotâjs, jo gala frakcijâ ir vairâkskaidu un virsmçra. Virsmçrs ir nekvalitatîvs jebkurâ

50 Energoresursi ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Enerìçtiskâs ðíeldasraþoðana un izmantoðana

gadîjumâ. Skaidas nav vçlamas katlumâjâm, jo tâm irzema enerìçtiskâ vçrtîba, bet tâs labprât pieòem granuluraþotâji, savukârt tad frakcijai jâbût tîrai no zaïâs masas, arnoteiktu maksimâlo mitruma koeficientu.

Latvijâ perspektîva nozare ir kârklu audzçðana enerìçtiskâskoksnes iegûðanai. Latvijâ kârklu plantâcijas uzskatâmaspar daudzgadîgu lauksaimniecîbas kultûru, kas paredzçtabiomasas izaudzçðanai cietas, ðíidras vai gâzveidabiodegvielas raþoðanai. Kârklu plantâcijâs izmanto selek-cionçtus, âtraudzîgus kârklu klonus, kuri raksturojas arstrauju virszemes biomasas uzkrâðanu, nelielu dzinumuskaitu cerâ un ðauriem zaroðanâs leòíiem, kas atvieglomehanizçtu plantâciju novâkðanu. Daþâdu sugu kârkliem iratðíirîga dzinumu un lapu krâsa, kâ arî forma, kas ïauj arîlielâs vienlaidu plantâcijâs saglabât krâsu gammasdaþâdîbu un teritorijas ainavisko pievilcîbu.

Kârklu plantâcijâm ir piemçrotas lîdzenas platîbas ar zemugruntsûdeòu lîmeni, tomçr kârkli labi aug arî mitrâs, labi

aerçtâs augsnçs. Tehnika, ko izmanto kârklu plantâcijâs,spçj strâdât uz nogâzçm, kuru slîpums ir lîdz 15%. Laikârklu plantâcija bûta ekonomiski izdevîga, tâ bûtu jâierîkolîdz 50 km râdiusâ ap kurinâmâ patçriòa vietu. Izvçlotiesvietu, jâòem vçrâ arî gaisa elektrolîniju un telefona lînijunovietojums, jo kârkli var sasniegt 8 m augstumu.

Kârkliem ir piemçrotas vidçji smagas mâlsmilts unsmilðmâla augsnes. Mâla augsnçs kârklu spraudeòi sliktiapsakòojas un ziemâ tiek izcilâti, bet smilts augsnçs ieþûst.Kûdras augsnçm parasti ir pârâk zema pH reakcija unaugsts gruntsûdens lîmenis, tâpçc vairumâ gadîjumu nebûspiemçrotas kârklu plantâcijâm. Ja augsnes pH ir zemâks par5, kârkli apsakòojas slikti, bet saknes veidojas tuvu augsnesvirskârtai. Karstâ laikâ augsnes virskârta sakarst un ieþûst,tâpçc saknes un lîdz ar to arî jaunie kârklu dzinumi iet bojâ.

Augsnes sagatavoðana ir viens no visatbildîgâkajiem plan-tâciju ierîkoðanas posmiem. Iepriekðçjâ gadâ pirmsstâdîðanas augsne jâuzar 20-25 cm dziïumâ un jâtur mel-

51EnergoresursiENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

1. attçls. Hibrîdkârklu plantâcija

najâ papuvç, lai iznîcinâtu nezâïu sçklas. Ja platîba ïotiaizaugusi vai ilgstoði atradusies atmatâ, jâveic apstrâde arherbicîdiem. Atkârtota apstrâde ar herbicîdiem jâveicpavasarî, aptuveni divas nedçïas pirms stâdîðanas.

Kârklu plantâcijas nav ieteicams ierîkot platîbâs arpazemes meliorâcijas sistçmu. Plantâcijas mûþs ir 20 lîdz25 gadi. Ðajâ laikâ dziïâkâs saknes var sasniegt drenâþastîklu un aizsprostot caurules. Ja nolemts ierîkot plantâcijuðâdâ platîbâ, ir jâparedz izmaksas meliorâcijas sistçmasatjaunoðanai 15-25 gadu laikâ, vai arî jâierîko virszemesgrâvju tîkls.

Ziemeïu puslodç aug apmçram 300 kârklu sugu, bet tikaidaþas no tâm ir piemçrotas kârklu plantâciju ierîkoðanai.Mçrítiecîgs selekcijas darbs, atlasot labâkos kârklu klonusun veicot starpsugu krustoðanu, uzsâkts Zviedrijâ 20. gad-simta 70. gados. Tâdâ veidâ iegûti kârklu kloni, kaspiemçroti daþâdâm augsnçm un klimatiskajiemapstâkïiem. Ar sertificçtu stâdmateriâlu izplatîðanu nodar-bojas, piemçram, Zviedru uzòçmums LantmannenAgroenergy. Latvijâ atseviðíu zviedru selekcionçto kârkluklonu iegâde iespçjama Olaines kokaudzçtavâ(www.kokaudzetava.lv).

Kârklus stâda no pavasara, tiklîdz atlaidusies zeme, lîdzjûnija beigâm. Agrâkos stâdîjumos ir vairâk darba, ravçjotnezâles, vçlâki stâdîjumi bieþâk cieð no sausuma.Rûpnieciska apjoma plantâcijâs izmanto stâdâmâs maðî-nas, kas piemçrotas sagrieztu spraudeòu vai nesagarumo-tu dzinumu stâdîðanai. Ðâds stâdmateriâls mazâk cieð nosausuma un ir ilgâk uzglabâjams.

Kârklu stâdâmâs maðînas ir pielâgotas divrindu stâdîjumaierîkoðanai, kas ïauj visefektîvâk izmantot paðgâjçja smal-cinâtâja tehniskâs iespçjas, veicot kârklu pïauðanu.Divrindu stâdîjumâ ðaurâkais attâlums starp rindâm ir 70-75 cm, platâkais - 150 cm. Attâlums starp spraudeòiemrindâs ir 50-60 m. Izmantojot ðo shçmu, 1 ha apstâdîðanainepiecieðami 12-15 tûkstoðo spraudeòu. Rindu garumunosaka lauka garums. Plantâcijas galâ pie ceïa jâatstâjkrautnes vieta kravas maðînu un paðgâjçja smalcinâtâjamanevriem, ieteicamais krautnes platums ir 6 m.

Pirmajâ gadâ kârkli izaug 0,6-1,7 m gari ar 1-3 dzinumiemcerâ. Pirmajâ ziemâ pçc iestâdîðanas labi auguðus kârklusnozâìç ar krûmgriezi, atstâjot 3-5 cm augstus celmiòus.Apgrieðana jâveic pirms pumpuru plaukðanas. Kârkli sas-niedz pïauðanas vecumu treðajâ lîdz piektajâ gadâ pçc

iestâdîðanas. Pïauðanu veic ziemas mçneðos (novembrî-martâ) bezlapu stâvoklî. Var pïaut arî vasarâ, tomçr tasveicina slimîbu izplatîðanos un novâjina plantâciju.

Pïauðanas laikâ zemei jâbût sasaluðai, lai tehnika nebojâtukârklu sakòu sistçmu. Ideâls laiks kârklu pïauðanai ir kail-sala periods. Nelielâs un pârauguðâs plantâcijâs pïauðanuvar veikt ar krûmgriezi, pçc tam savâcot nogrieztos dzinu-mus kaudzçs ar rokâm un novedot no lauka ar meþapievedçjtraktoru. Tomçr roku darbs ir 20-30 reizes mazâkefektîvs nekâ plantâciju izstrâde ar kârklu zâìçðanai unsmalcinâðanai piemçrotu kombainu.

Kârklu plantâciju novâkðanas kombainam jâatbilst ðâdâmprasîbâm:- zâìim jâspçj nogriezt dzinums 5-10 cm augstumâ nozemes, atstâjot lîdzenu griezuma vietu;- zâìim jâbût pietiekami jaudîgam, lai nozâìçtu 4-8 cmresnus dzinumus;- transportierim jâspçj aizvadît uz sasmalcinâtâju savijuðoskârklu dzinumus.

Lielâkajai daïai kârklu plantâcijâs izmantojamo kombainuuzstâdîts 2-4 sapârotu ripzâìu griezçjmehânisms. Zâlespïaujmaðînâm lietotie ðíçrveidîgie mehânismi unrotçjoðâs izkaptis ar neasiem rotçjoðiem asmeòiem radalielus celmu bojâjumus, kas veicina slimîbu izplatîðanos.Kombains veic kârklu nogrieðanu un sasmalcinâðanu, betgatavo kurinâmo ar transportieri padod uz blakus brau-coða traktora piekabi.

Kârklu plantâcijâs bieþi izmanto pilnveidotus kukurûzaspaðgâjçjus smalcinâtâjus, kurus vasarâ var izmantot citosdarbos, piemçram, sagatavojot lopbarîbu.


Kurinâmâ Mçrvienîba Sadegðanas

veids siltums

Dabasgâze KWh/m3 6,5

Malka (mitrums 15%) KWh/kg 4,5

Malka (mitrums 50%) KWh/kg 2,4

Ðíelda (mitrums 45%) KWh/kg 2,6

Miza (mitrums 50%) KWh/kg 2,2

Koksnes granulas (mitrums 7%) KWh/kg 4,9

Salmi (mitrums 15%) KWh/kg 4,0

Sadzîves atkritumi KWh/kg 2,5

1. tabula. Enerìçtiskâs koksnes sadegðanas siltums

Veselu dzinumu savâkðanas izmaksas un laika patçriòð irlielâks, jo nepiecieðama vairâkkârtîga pârkrauðana unraþoðanas procesâ ir lielâki zudumi. Tomçr ðî tehnoloìija ïaujsagatavot sausâku kurinâmo. Turklât veseliem dzinumiem irplaðâkas izmantoðanas iespçjas (kurinâmais, þogi, stâdmate-riâls). Veseli dzinumi ir ilgâk uzglabâjami krautnçs, tie nepelçun âtri izþûst dabiskos apstâkïos. Saiòu un veselu dzinumupârvadâðanai var izmantot kokvedçjus vai ðíeldu konteinerus.

Kârklu ðíeldas izmanto centralizçtâs siltumapgâdesûdenssildâmajos un tvaika katlos, kas piemçrotimeþizstrâdes atlieku sadedzinâðanai, vai pârstrâdâ koksnesgranulâs, kas izmantojamas arî privâtmâju apkurç. Kârkluðíeldas ir tikpat kvalitatîvas un dod tâdu paðu siltumu kâcitu lapu koku ðíeldas.

Kârklu koksnes îpatsvars vienâ katlumâjâ, piemçram,Zviedrijâ parasti nepârsniedz 20% no kopçjâs izmanto-jamâs biomasas, un to izmanto galvenokârt kâ kurinâmârezervi tad, kad nav iespçjama enerìçtiskâs koksnespiegâde no meþa vai kokapstrâdes uzòçmumiem.

Bûtisks posms enerìçtiskâs ðíeldas iegûðanâ ir paðas ðíel-doðanas iekârtas. Ir vairâki ðíeldotâju veidi:- pârvietojamie ðíeldotâji, kuri montçti uz piekabçm arpiedziòu no traktora vai ar atseviðíu dzinçju;- mobilie ðíeldotâji ar ðíeldoðanas iekârtu, kura uzstâdîtauz pievedçjtraktora vai automaðînas;- stacionârie ðíeldotâji patçriòa vietâs;- mobilie ðíeldotâji ar ðíeldu uzkrâðanas tilpni, kura izkrau-jama ðíeldu vedçjâ - automaðînâ vai nomainâmâ ðíelduveðanas konteinerâ.

Pirms izdarît izvçli par labu viena vai otra ðíeldotâja moduïaiegâdei, ir jâzina, kâds bûs izejmateriâls, kur ðíelda tiks reali-

zçta un kâdâm prasîbâm jâatbilst gala produkcijas frakcijai.Ja ðíeldu paredzçts realizçt vairâkiem iepircçjiem, jâzinakatra prasîbas attiecîbâ uz ðíeldas kvalitâti. Jâapzinâs arîpieejamais izejmateriâlu apjoms, kas ïauj aprçíinâtsaraþotâs produkcijas apjomu dienâ, nedçïâ un gadâ.

Vienkârðâkie un lçtâkie ir tâ dçvçtie amatieru klasesðíeldotâji. Jâatzîmç, ka tie nav paredzçti kvalitatîvasðíeldas iegûðanai. Ja ðíelda tiek raþota pârdoðanai,ðâdas iekârtas nederçs. Amatieru kategorijas diskaveida ðíeldotâji paredzçti sakopðanas darbu veikðanai.Par to, kâdâ frakcijâ attiecîgais materiâls tiks sasmal-cinâts - skaidâs vai garajâs ðíçpelçs - raþotâji îpaði navsatraukuðies, jo ðie ðíeldotâji pamatâ paredzçti tikaizaru masas reducçðanai.

Rietumvalstîs ðâdus ðíeldotâjus parasti pçrk lauksaimniekiun izmanto âbeïu zaru smalcinâðanai, ceïmalu apaugumutîrîðanai un citiem lîdzîgiem darbiem. Otra lietotâju grupa ir

53EnergoresursiENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

2. attçls. Z sçrijas amatieru klases PEZZOLATO ðíeldotâjs3. attçls. PTH sçrijas trumuïu tipa PEZZOLATO ðíel-dotâjs ar viengabalainiem naþiem

4. attçls. Profesionâlâs klases diskveida ðíeldotâjsVANDAELE

komunâlâs saimniecîbas uzòçmumi, kuri nodarbojas arvides sakopðanu, nevis kurinâmâ raþoðanu.

Lçto ðíeldotâju pielietojumam ir epizodisks raksturs, tâdçïto uzbûve veidota no vieglâm detaïâm un nav îpaði izturî-ga. Ðo ðíeldotâju resurss ir salîdzinoði niecîgas, jo tosparedzçts izmantot tikai pâris simtu stundu gadâ. Lçtâkieðíeldotâji maksâ ap 3000 latiem.

Profesionâlie diskveida ðíeldotâji paredzçti nopietnâkamdarbam. To konstrukcija un detaïas ir ievçrojamiizturîgâkas nekâ iepriekð aprakstîtajiem agregâtiem. Lîdz arto ðîs klases ðíeldotâjiem ir arî ievçrojami lielâks resurss.Profesionâlie diskveida ðíeldotâji ir paredzçti kvalitatîvas,vienmçrîga izmçra ðíeldas raþoðanai. Jâpiezîmç, ka ðíel-das kvalitâte un kvantitâte tomçr atpaliek no tâs, ko varsaraþot ar trumuïu tipa ðíeldotâjiem. Ar labu diskveidaðíeldotâju un pateicîgu izejmateriâlu iespçjams sagatavotpat lîdz 95-97% kvalitâtei atbilstoðu ðíeldu.

Kâ mînuss jâpiemin, ka katrs papildus aprîkojums ne tikaipalielina profesionâlo diskveida ðíeldotâju cenu, bet arî ceïðíeldas paðizmaksu. Darbietilpîgâka procesa rezultâtâsamazinâs darba raþîgums. Ðâdas klases ðíeldotâju cenassâkas no 10-12 tûkst. latu. Savukârt, pçrkot labas kvali-tâtes profesionâlu iekârtu, jârçíinâs ar cenu apmçram 30tûkstoði latu.

Vçl viens iekârtu veids ir trumuïa tipa ðíeldotâji. Tirgû varatrast daþâdas kvalitâtes un jaudas trumuïa tipa ðíeldotâjus,tomçr tie visi uzskatâmi par profesionâlu tehniku, kuru navjçgas pirkt komunâlo pakalpojumu sniedzçjiem vai zemniekusaimniecîbâm kâ palîginstrumentu. Ðîs iekârtas no diskveidaðíeldotâjiem atðíir lielâks resurss, augstâks darba raþîgumsun kvalitatîvâka ðíelda. Mazâko trumuïa tipa ðíeldotâjumoduïu maksimâlais ðíeldojamâ stumbra diametrs irapmçram 30 cm, bet lielâkajiem tas pârsniedz metru.

Trumuïa tipa ðíeldotâju priekðrocîbas slçpjas to uzbûvç.Principâ visi ðíeldotâji ir aprîkoti ar aktîvo padeves galdu,vienu vai diviem ievilkðanas ruïïiem apakðpusç un kustîgorulli augðpusç. Trumuïa pretçjâ pusç novietots siets, arkura palîdzîbu tiek nodroðinâts nepiecieðamais ðíeldasizmçrs. Mainot sietu, iespçjams regulçt gatavâs produkci-jas izmçru. Atseviðíi raþotâji iztiek bez sieta, bet tasnozîmç, ka praktiski nav iespçjams regulçt ðíeldas izmçru.

Lai jebkurð ðíeldotâjs funkcionçtu, tâ grieðanâsmehânismam jârotç zinâmâ âtrumâ. Ja pie lielas

slodzes apgriezieni krît zemâk par noteikto robeþlielu-mu, ðíeldoðana tiek pârtraukta. Vienkârðâk aprîkotajâsiekârtâs tiek pârtraukta materiâla padeve, bet mo-dernâkajâs automâtiski ieslçdzas padeves reverss, tru-mulim sasniedzot nepiecieðamos apgriezienus, materi-âlu padeve atkal automâtiski ieslçdzas. Trumuïa tipaðíeldotâjs ir ievçrojami smagâks nekâ diskveida un tru-muïa inerces spçks ir ievçrojami lielâks, lîdz ar to aktîvâdarba pârtraukumi notiek daudz retâk nekâ disku tipaðíeldotâjiem.

Trumuïa tipa ðíeldotâju cenas sâkas no apmçram 25tûkstoðiem latu, bet to cenas var sasniegt arî vairâkussimtus tûkstoðus. Dârgâkai tehnikai parasti darba raþîbaarî ir ievçrojami augstâka un lîdz ar to arî zemâka ðíel-das paðizmaksa.

Pasaules tirgû darbojas vairâki desmiti trumuïa tipaðíeldotâju raþotâji. Ðo tehniku var iedalît divos veidos.Pirmais, kad naþi ir viengabala, visa trumuïa platumâun novietoti pretçjâs pusçs. Otrs, kad naþi ir sadalîtivairâkos segmentos un uz trumuïa izvietoti pamîðus.Agregâtus ar dalîtajiem naþiem ir lietderîgâk pielietottur, kur jâstrâdâ ar ïoti liela diametra tîru stumbru sorti-mentiem, jo ðâds trumulis lielas slodzes ietekmç lçnâkzaudç grieðanâs inerci. Ðíeldotâji ar viengabalainajiemnaþiem spçj sagatavot kvalitatîvâku ðíeldu no smalkâkaizejmateriâla (zari, krûmi un citi). Kopçjais nazis grieþvisu zaru saiðíi uzreiz, tâdçjâdi nedodot iespçju materi-âliem sagriezties ðíçrseniski starp ievilkðanas rulli ungrieðanas vietu.

Lai ar mazâku paðizmaksu raþotu ðíeldu no cirsmu atliku-miem, vislietderîgâk izmantot trumuïu tipa ðíeldotâjus. Ðeitvar bût daþâdi varianti. Piemçram, forvarders, kuramuzstâdîta kasete ar ðíeldotâju, kuram ir autonoms dzinçjsun izgâþams konteiners. Ir arî daþâdi ðíeldotâju modeïi,kuri konstruçti tieði ðâdiem darbiem.

Tâ kâ Latvijas ceïu apstâkïos pârvietot ðíeldu uzreizðíeldvedçja puspiekabç ne vienmçr ir iespçjams, visliet-derîgâk to transportçt, izmantojot kravas automaðînas arkonteineriem. Ðíeldas transportçðana konteineros irpareizâka no vairâku blakusapstâkïu viedokïa. Piemçram,uz zemes novietotu konteineru ir vieglâk uzpildît, maðînainav ilgstoði jâstâv pie meþa, jo, braucot ar mainâmiemkonteineriem, tâ visu laiku var bût ceïâ. EA

Sagatavoja Ivars Ðnore


56 Tehnoloìijas ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Vâcijas sabiedrîba Sanha, kura Latvijas tirgum jau 10gadus sekmîgi piedâvâ kvalitatîvas cauruïu sistçmas,tai skaitâ Latvijâ iecienîtos presçtos vara cauruïvadus,paplaðinot sortimentu, tagad piedâvâ arî cinkotâ tçrau-da cauruïvadus, kuri atbilst presçjamo vara cauruïu sis-tçmu montçðanas principiem. Sanha-Therm cinkotâ tç-rauda sistçmu veido ârpusç cinkotas tçrauda caurules,kâ arî ârpusç un iekðpusç hromçti vara savienojumi.Ðîs sistçmas caurules un savienojumus var piemçrotslçgtâm sildîðanas un dzesçðanas sistçmâm, tâpat arîsaspiestâ gaisa cauruïvadiem.

Kvalitâte tiek garantçta rûpnîcâ

Sanha-Therm sistçmas caurules (12-108 mm diametrâ), balstoties uz

EN 10305 standartu, tiek raþotas no 1.0034 ðíiras tçrauda. Raþojot

cauruïu ârçjâ daïa galvanizçtâ veidâ tiek pârklâta ar aizsargâjoðu, pret

koroziju izturîgu 7-15 μm cinka slâni.

Pateicoties ðai droðajai cinka aizsardzîbai, caurules kïûst izturîgas pret

mitrumu un nerûsç. Ârpusç un iekðpusç esoðie vara savienojumi tiek

pârklâti ar 7-15 μm hroma slâni.

Iesâkumâ tâds risinâjums izveidojâs kâ alternatîva sildîðanas sistçmu

cauruïvadiem. Cinkotâ tçrauda caurulçs darba temperatûra var sasniegt

-30oC lîdz +120oC, bet momentâlâ temperatûra pat +150oC, tâdçï tâs

var piemçrot, arî montçjot cietâ kurinâmâ katlu telpu sistçmas. Taèu, ie-

vçrojot tâs priekðrocîbas, Sanha- Therm caurules sâka kïût populârâkas.

Renovâcijai un jaunai celtniecîbai

Tçrauda cauruïu sistçma îpaði ir piemçrota daïçjai vai kompleksai

daudzdzîvokïu çku renovâcijai. Mainot sildîðanas sistçmu, ir nepiecie-

ðams demontçt ne mazums seno stâvvadu un mainît tos pret jauniem.

Tâda veida darbiem ir nepiecieðamas lielas investîcijas, tâpçc renovâ-

cijas procesâ piemçrojamâs tçrauda caurules palîdzçs efektîvi un âtri

realizçt darbus, ietaupît daïu lî-

dzekïu, kas parasti tiek iedalîti

cauruïu renovâcijai. Divu cauruïu

savienoðanas process ilgst tikai

daþas sekundes, bet lodçjot tam

nâkas veltît krietni vairâk laika

un rûpîga darba. Bez tam strâdâ-

jot necietîs iekðçjo telpu apdare.

To nevar sacît par cauruïu sistç-

mâm, kuru savienoðanai nâkas

íerties pie lodçðanas darbiem.

Pçc Sanha speciâlistu apgalvotâ,

mûsu valstî veco daudzdzîvokïu

çku renovâcijas darbi pagaidâm

notiek salîdzinoði kûtri, tâ, pie-

mçram, Igaunijâ ðie procesi jau

pasen ir uzòçmuði jaudu. Un vai-

râkums renovâcijai piemçrojamo

cauruïu, kas izvçlçtas, ir bijuðas

tieði Sanha-Therm tçrauda cau-

ruïu sistçmas.

Òemot palîgâ vîtòu savienoju-

mus, Sanha-Therm tâpat ir ie-

spçjams bez sareþìîjumiem pie-

lâgot pie vecajâm tçrauda cauru-

ïu sistçmâm. Slçgtajâs sildîðanas

sistçmâs pçdçjâs tçrauda cauru-

les ir saskaòojamas ar visu tipu

katliem, tâpat ar tçrauda, èuguna

un alumînija radiatoriem, tos var

izmantot siltuma katlu apsieða-

nai. Bez tam tçrauda cauruïu Sa-

nha-Therm uzmavu, savienoju-

mu, trîsþuburu, vîtòu pâreju sorti-

ments ir analoìisks Sanha-Pre-

ssfittings tçrauda cauruïu sistçmâm, tâpçc, piemçrojot to, ir iespçjams

projektçt visu nama sildîðanas sistçmas iekârtu.

Taèu renovâcija nav vienîgâ joma, kurâ tçrauda caurules attaisnojas.

Tçrauda cauruïu sistçmas ir piemçrotas, lai tâs izmantotu arî jaunos

celtniecîbas objektos. Ðâdos objektos itin svarîgs ir celtniecîbas âtrums,

bet, no ðâda viedokïa raugoties, Sanha-Therm cauruïu sistçmâm ir

acîmredzams pârâkums pâr sametinâtajâm caurulçm. Pçdçjâ gadîjumâ

katru savienojumu ir nepiecieðams rûpîgi un kvalitatîvi sametinât, bet,

izmantojot presçjamâs sistçmas, visas caurules tiek savienotas un tajâ

Presçtâs cauruïvadu sistçmas -âtra, tîra un droða alternatîva lodçðanai unmetinâðanai

Cauruïvadu montâþasetapi

Atbilstoði specifikâcijai, cauruïvadu montâþai izmanto-jamas gan parastâs, gan elektroniskâs preses

paðâ laikâ tiek aizspiestas. Bez tam, vçloties garantçt kvalitatîvu mon-

tçðanu tâdâs cauruïu sistçmâs, tiek norâdîtas speciâlas atzîmes, kas

norâda, ka caurule ir jâiemauc lîdz norâdîtajai vietai.

Pçc Sanha speciâlistu paustâ, tikko Latvijas tirgû parâdîjuðâs Sanha-

Therm tçrauda cauruïu sistçmas vislielâko interesi un novçrtçjumu sa-

gaidîja no mûsu valsts montâþas uzòçmumiem. Ðodien ðâds risinâ-

jums kïûst arvien populârâks. To râda arî pârdoðanas râdîtâji, kuri

pastâvîgi aug.

Tiek realizçta âtra piegâde un sniegtas visas garantijas

Vçl viena îpaði jaunajâ celtniecîbâ bûtiska Sanha priekðrocîba - uzticama

un itin âtra piegâde. Pateicoties racionâli attîstîtam uzticamu partneru tîk-

lam, uzòçmuma raþojumi pasûtîtâjus sasniedz 3-5 darba dienu laikâ.

Bez tam Sanha speciâlisti vienmçr ir tendçti òemt vçrâ pasûtîtâju va-

jadzîbas. Parasti visiem sabiedrîbas izstrâdâjumiem tiek sniegta 5 ga-

du garantija, taèu speciâla norîkojuma objektos, tâdos kâ pârtikas vai

íîmijas rûpniecîbas celtnes, òemot vçrâ attiecîgos nosacîjumus, var

tikt pieðíirta 10 gadu garantija.

Plaðâ Sanha cauruïu sistçmu izvçle

Sabiedrîba Sanha, kura reiz sâka no vara savienojumu raþoðanas un

centâs apmierinât tirgus vajadzîbas, pakâpeniski paplaðinâja savu raþo-

jumu sortimentu. Ðobrîd Sanha Latvijas tirgum var piedâvât caurules

un savienojumus, kas der gandrîz ikvienam inþenieriekârtas montçða-

nas gadîjumam iekðçjo instalâciju sistçmâs, kuras atrodas gan dzîvoja-

majos namos, gan rûpniecîbas çkâs. Bez cinkotâ tçrauda sistçmas Sa-

nha-Therm uzòçmums piedâvâ nerûsçjoðâ tçrauda sistçmas NiroSan,

NiroTherm un NiroSan-ECO, savienoðanas sistçmas 3fit-Push un 3fit-

Press un citas pastâvîgi atjaunojamas inþenierinstalâcijas sistçmas.

Sanha metâla instalâciju sistçmu jomâ tiek piemçrots princips sa-

spiests-cieðs. Ikviena no tâm atbilst visiem tirgû esoðajiem MMM tipa

oriìinâlajiem aizspieðanas instrumentiem, kas paredzçti savienoðanai.

NiroTherm caurules (15-108 mm) tiek raþotas no 1.4301 ðíiras nerû-

sçjoðâ tçrauda saskaòâ ar EN 10088 standartu. Realizçjot lielus pro-

jektus, tas ir itin ekonomisks risinâjums. Tâs ir iespçjams savienot ar

NiroSan-Press un Sanha-Therm savienojumiem. Caurules NiroTherm

paredzçtas nedzeramâ ûdens cauruïvadiem - tie tiek izmantoti dzesçða-

nas, saspiestâ gaisa un sildîðanas sistçmâm, tâpat tiek montçti dau-

dzos rûpnieciska norîkojuma objektos.

Caurules NiroSan-ECO tiek piemçrotas tajâs sistçmâs, kurâs ir aktuâls

ekoloìijas kritçrijs. Sabiedrîbas, kuras ir nolçmuðas iegâdâties un lietot

ðîs sistçmas caurules, ne tikai saòem kvalitatîvu instalâcijas sistçmu, bet

arî tieði pievienojas vides aizsardzîbai. Caurules tiek raþotas no 1.4404

ðíiras nerûsçjoðâ tçrauda saskaòâ ar standartu EN 10312, to sieniòu

biezums ir mazâks nekâ parastajâm caurulçm. Tâpat tiek ietaupîti ma-

teriâli, samazinâta oglekïa dioksîda emisija vidç, bet tas nozîmç, ka tiek

saudzçti dabîgie resursi. Savienojumu NiroSan-Press savienojamâs cau-

rules NiroSan-ECO tiek izmantotas dzeramâ ûdens cauruïvados un tajâs

rûpniecîbas jomâs, kurâs itin bûtiski ir ievçrot higiçnas prasîbas. EA

57TehnoloìijasENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Vara cauruïvadu savienojumi SANHA®-Press Nerûsçjoðâ tçrauda cauruïvadu savienojumi NiroSan®-Press

Cinkotâ tçrauda cauruïvadu savienojumi SANHA®-Therm

SANHA produkciju Latvijâ piedâvâ

SIA Santeko,

tâlr. 67617656

www.santeko.lv

Vairâk informâcijas

par produktiem -

www.sanha.com

* * *Lielas bankas vadîba saòem ziòu, ka vienai bankas fili-âlei pavisam neveicas ar darîjumiem. Operâcijas gandrîznetiek veiktas, aktîvi tuvi nullei. Brauc auditors ar pâr-baudi. Ierodas ðajâ filiâlç viskarstâkajâ darba laikâ. Ie-nâk - tur nav neviena. Tikai no netâlâ direktora kabinetadzirdamas balsis:- … nu varçja kâravu… jâ, bet kreici palika… divi, pro-tams, mçs viòam tâ… divi, tas ir minimums…Ieskatâs auditors kabinetâ un paliek vaïâ muti - filiâles di-rektors un trîs bankas klerki aizrautîgi spçlç kârtis.“Tâ”, domâ auditors: “tûlît es jums sarîkoðu!”Atgrieþas operâciju zâlç un nospieþ trauksmes pogu. Sâkrçkt sirçna. Auditors atlaiþ pogu, sirçna norimst, un no ka-bineta dzirdams:- no sâkuma mierîgi kreicu paòemsim… kam gâjiens…Atkal auditors spieþ pogu. Un atkal pçc sirçnas skan:- viòam patieðâm nav kârava… un tagad pîíi…“Nç”, domâ auditors: “Es tomçr neatlaidîðos.”Un nospieþ pogu treðo reizi. Te pa durvîm no ielas puses ie-nâk viesmîlis no netâlâ bâra, nesot èetrus alus:- Nu, dzirdu, jau, dzirdu, nesu taèu jau…

Psiholoìiskais tests Nosliece uz profesijâmJautâjums: cik ir 2 x 2 ?

Atbilþu varianti (vajadzîgo apvilkt):1. 4.2. Atkarîgs no mçrvienîbas.3. 79 (50 - mums; 25 - jums; 4 - kasç).4. Cik vajag.5. Intîmu nepiedâvât.6. Vidçji èetri.7. No trîs lîdz pieci.8. Pçc mûsu domâm, kâ parasti.9. Grûti atbildçt, nepiecieðams precizçt.10. Uz stulbiem jautâjumiem neatbildu.11. ______________________________ ____

Atbilþu atðifrçjums:1. Skolotâjs.2. Programmçtâjs.3. Finansu direktors.

4. Grâmatvedis.5. Sekretârs - referents.6. Ekonomists.7. Jurists.8. Auditors.9. Tirgus pçnieks.10. Menedþeris.11. Dizainers.

* * *- Ar ko programmçtâjs atðíiras no politiía?- Programmçtâjam maksâ par programmâm, kas strâdâ.

* * *Darbinieks grieþas pie priekðnieka:- Es gribçtu lûgt jûs paaugstinât man algu, jo par mani jauizrâda interesi trîs organizâcijas.- Un kas tâs par organizâcijâm?- Namu pârvalde, LMT un Latvenergo.

ReklâmaMûsu uzòçmums, kas nodarbojas ar atkritumu aizvâkðanupiedâvâ sekojoðas garantijas: ja jûs neesat apmierinâti armûsu pakalpojumiem, mçs atgriezîsim jums jûsu atkritu-mus dubultâ apjomâ.

* * *Aizbrauca Putins uz Ameriku Aïasku pirkt. Pienâk viòð pieeskimosu vadoòa. Tas saka:- Aïaska dârgi maksâ!- Es tak maksâðu, - atbild Putins un velk ârâ maisu ar krâ-sainâm stikla krellîtçm.Vadonis:- Kas tas tâds?- Krelles.- Dod naudu!Nâcâs Putinam vilkt ârâ naudu. Vadonis:- Kas tas tâds?- Krievu nauda - rubïi.- Nçç, tad jau labâk dod krellîtes!

58 Visnopietnâkâ enerìçtika ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Aizvakardienas joki

EA 2008/09

Documents

Transcript of EA 2008/09