E-gramata 7 Varaviksnes Krasas Tavai Energijai

777 vvvaaarrraaavvvkkksssnnneeesss kkkrrrsssaaasss TTTaaavvvaaaiii eeennneeerrriiijjjaaaiii

Agita Brikmane

2014

7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 2

Viss mains

Pavasari nomaina vasara, vasaru - rudens. Pc rudens

iestjas ziema. Dab viss mains un cikliski atkrtojas. Ldz

ar prmaim dab, prmaias notiek ar msu

organism. Vai Tu kdreiz esi sev uzdevis jautjumu

kpc tiei pavasaros un rudeos cilvki jtas

visnogurukie, visnomktkie un visbiek saaukstjas?

Viena daa no mums t jtas pastvgi vai piedzvojot lielu

slodzi darb un mcbs, ko visbiek pavada ar stress. Stresa stvokl organisms

mobiliz visus spkus un atdot visas uzturvielu rezerves, lai to prvartu. Tiei tas pats

notiek, kad dab mains sezonas pai pavasaros un rudeos. Msu organisms

mobiliz visus spkus, pastiprinti patrjot vitamnus un antioksidantus, lai

pielgotos prmaim. Neemot vr sava organisma prasbas un vajadzbas, ms

nodarm pri pai sev. Un gala rezultt slimojam, jtamies nospiesti, iztukoti un bez

enerijas.

Pavasaris ir oti pas laiks dab, kad arvien biek pie debesu juma pards saulte,

dienas paliek garkas un siltkas, ldz viss saplaukst un sazao. Tau neskatoties uz to,

ka es vienmr esmu priecjusies par atmodu dab, pirmajiem pavasara ziediem un

silto sauli, 6 gadus atpaka domas par to, ka tuvojas pavasaris, mani ne pavisam

neiepriecinja, var teikt pat ausminja. Jo pavasaros es vienmr jutos oti nogurusi.

Tau pavasaris ir tas laiks, kad ne tikai daba pamostas, ar cilvki sk aktvk rosties,

bet es nespka d taj vis nevarju iesaistties, man vienkri neko negribjs

Vai ar Tev ir pazstamas das sajtas?

Tu atnc mjs pc darba un Tev neko vairk negribas, lai gan patiesb Tu labprt

gribtu bt aktvks, skt nodarboties ar fiziskajm aktivittm, pavadt vairk laika

kop ar tuviniekiem un draugiem, nodarboties ar motajiem hobijiem, aiziet uz balli

vai tetra izrdi, kaut vai pau mazumiu veltt laiku sev, lai palastu grmatu, kurai

nevari pieerties jau vairkus mneus. Tu biei par to aizdomjies, bet Tev vienkri



tam nepietiek spka Tu vakar nolsti un aizmiedz. Bet no rta viss skas no gala

negribga celans, rutnisks darbs, ikdienas neatliekamie pienkumi, atgrieans

mjs, stgas vakarias, nogurums un doans pie miera, jo vienkri nekam citam

vairk nepietiek spka Ja Tev tas ir apnicis un Tu gribi vienmr justies pilns

enerijas, gribasspka, lab noskaojum, ar prieku paveikt savus ikdienas darbus un

pienkumus, galu gal ar atrast laiku draugiem un hobijiem, tad grmata Tev

paldzs to sasniegt, atkljot ogu, augu un drzeu enerijas spku un to, cik lielu

ieguldjumu tie var sniegt Tavai veselbai. To zinm, ka saltus un drzeus st ir labi,

bet kpc, kdus un cik daudz? aj gramat uz iem jautjumiem Tu atradsi

pamatotas atbildes un ieliekot tos sav v un no vja - vder, Tu patiem

pabarosi savu organismu, prstjot slimot ar saaukstans slimbm un sajtoties

pilns enerijas!

Grmat Tu uzzinsi par konkrtiem augiem, ogm un drzeiem, kas ne tikai

atgriezs Tavu enerijas pilno pasajtu, pievienojot tos ikdienas dienkartei, bet

paldzs novrst ar tdas veselbas problmas k vzi, sirds asinsvadu saslimanas,

redzes pasliktinanos, slikt holesterna daudzumu asins, bies saslimanas ar

saaukstans slimbm un citas. Tu uzzinsi ar to, kda ir katras krsas nozme labas

pasajtas un veselbas nodroinan un kdi augi, ogas un drzei katru no tm

prstv. Sapratsi, k to nodroint praktiski, saemot dienkartes paraugu vienai

dienai un vairku dienu receptes, kas iekauj s dads ogu, augu un drzeu

krsas.

Izveidoju o grmatu tpc, ka s zinanas man paldz justies eneriskai ikdien un

ts ir paldzjuas daudziem jo daudziem maniem klientiem.

Vai Tu gribi atgriezt savu eneriju, dzvesprieku, neslimot un bt vislabkaj form?

Tad zinans, ar kurm es dalos aj grmat, Tev noteikti paldzs to iegt. Lasi to un

uzzinto noteikti sc pielietot praks. Tu bsi patiesi gandarts par iegtajiem

rezulttiem!



Saturs

Kpc augi ir tik krsaini? .............................................................................................. 5

Augu iedaljums pc to krsm ................................................................................... 7

Sarkan krsa .......................................................................................................... 7

Sarkani - violet krsa .............................................................................................. 8

Oran krsa ............................................................................................................ 9

Orani - dzelten krsa .......................................................................................... 10

Dzelteni za krsa .............................................................................................. 11

Za krsa ............................................................................................................... 12

Balti za krsa .................................................................................................... 13

dienkartes paraugi, iekaujot taj dadu krsu ogas, augus un drzeus ................. 14

dienkartes paraugs sievietei ................................................................................... 15

dienkartes paraugs vrietim .................................................................................... 16

RECEPTES .................................................................................................................. 16

Varavksnes krsu salti ar vistas krtiu ............................................................... 16

Tomtu sojas piena zupa .................................................................................... 18

Cepta menca ar balzmetii un timinu ................................................................ 19

Apceptas lapu bietes ............................................................................................. 19

Omlete no olu baltumiem ...................................................................................... 20

Salti ar tunci ......................................................................................................... 21

Saldskbie ttei .................................................................................................... 22

Salti no marintiem guriem ................................................................................ 23

Vlies efektvi sasniegt un saglabt savu rezulttu? ..................................................... 24

Par grmatas autori ..................................................................................................... 29



Kpc augi ir tik krsaini?

Kas ir antioksidanti un brvie radiki?

Vai Tev ir sancis kaut reizi dzv aizdomties, kpc augi, ogas un drzei ir tik

daudzkrsaini? Ja Tu esi no tiem, kas sajsminies par diena pasnieganas veidu, tad

Tev noteikti bs grti atteikties no trauka ar dadu krsu augiem un drzeiem.

Sarkani, zai, dzelteni un orani augu valsts prtikas produkti ir krdinoi! Un izrds,

ka tie ir tik krsaini ne tikai esttisk baudjuma d, bet tam ir oti praktiska nozme

gan augu, gan dzvnieku, gan msu pau - cilvku organismos. Un vaininiekus, kas

tos iekrso, sauc par antioksidantiem.

Augi em eneriju no saules un fotosintzes proces

prvr to dzvb rodas cukuri, tauki un olbaltumvielas.

o rkrtgi sareto procesu nodroina oti komplictas

miskas reakcijas auga ns, kuru laik notiek elektronu

apmaia molekulu starp. Elektroni ir starpnieki enerijas

prvadanas proces. Vide, kur norisins fotosintze,

nedaudz atgdina kodolreaktoru. Kodolreaktora aktvaj

zon rodas radioaktvo materilu (brvo radiku)

noplde, kas var bt oti kaitga apkrtjai videi. Elektroni, kas klejo pa augu, kur

saules enerija tiek prveidota miskaj enerij, ir oti rpgi jvada. Ja elektroni

procesa laik aizklst prom no sev paredztajm vietm, tie var izveidot brvos

radikus, kas auga iekien izraiss haosu. Lai tas nenotiktu, augs izveido barjeru

savdabgu vairogu ap potencili kaitgajm reakcijm, un tad uzsc s potencili

kaitgs vielas. ie vairogi sastv no antioksidantiem, kuri prtver un aprij

elektronus, kas citdk aug vartu izraist haosu.



Antioksidantu daudzveidba ir rkrtgi

liela, to skaitu mra simtos un tie

atrodas visos augos. Antioksidanti

parasti ir krsaini, jo misks pabas,

kas garant nepareizo elektronu

uzskanu, rada ar spilgtas krsas. Ir ar

bezkrsaini antioksidanti, piemram, C un E vitamni. Tie darbojas cits auga das,

kuras tpat ir nepiecieams pasargt no nomaldjuos elektronu uzbrukumiem.

Cilvku un dzvnieku organismos ar pastvgi rodas brvie radiki, kas boj nu

apvalkus. rjie apstki, tdi k saules UV starojums, piesrota vide u.c., kaitgie

ieradumi un nesabalansts uzturs noved pie t, ka ms

kstam par vidi, kur brvie radiki var veikt savu postoo

iedarbbu. Iekstot nas iekpus, radiki saboj ar DNS

struktru, bet s izmaias noved pie nopietnm

saslimanm, tdm k va, artrta un daudzm citm

vainm. Tiei brvo radiku darbbas d ms novecojam,

paliekot krunkaini, nespcgi, bez enerijas un uzmgi pret dadm slimbm.

Problma ir t, ka ms pai os vairogus neraojam, kas ms aizsargtu no brvajiem

radikiem, jo msu organism nenotiek fotosintzes process. To dara tikai un viengi

augi. Laimg krt augos esoie antioksidanti ar msu organism darbojas td pa

veid k augos. Augi izveido antioksidantus, ms tos apdam un izmantojam savas

veselbas lab, kstam eneriski un saglabjam savu jaunbu vl daudzus dzves gadus.



Augu iedaljums pc to krsm

Pc doktora Deivida Hibera iedaljuma, kas ir Cilvka Uztura Institta direktors

Kalifornijas universitt Los-Andelos un ar viens no grmatas autores skolotjiem,

visus augus, ogas un drzeus iedala 7 grups, emot vr to vielu misko sastvu un

krsas:

Dadas krsas uztur ir jiekauj tpc, ka attiecg krsa satur tikai tai konkrtas

miskas vielas, kas labvlgi ietekm cilvka organismu, tikai katra citdk veid.

Sarkan krsa

Sksim ar sarkano krsu. To nosaka divi antioksidanti likopns un antocianns.

Likopns samazina iespju saslimt ar vzi, sirds un asinsvadu slimbm, novr redzes

pasliktinanos. Tas samazina slikt holesterna lmeni un uzlabo imunitti. Antocianni

samazina spes, depresiju un nemieru.

Sarkanajai grupai pieder tomti, roz greipfrti un arbzi. Visi ie produkti satur

likopnu. Un lielk daa no mums likopnu uzem tiei ar iepriek mintajiem

produktiem. Te iederas ar tomtu mrces, pastas, zupas, ketups un sula.



Un tiei likopns, kas ir tomtos, var paldzt

mazint depresiju un iekaisuma procesus

organism. Likopns vriea organism

koncentrjas prostatas dziedzer, tiei tpc

tomtus sauc par vrieu drzeni. Dzelzs un

vitamns B6, kas atrodas tomtos, iesaists garastvoka reguljoo neirotransmiteru,

tdu k dopamna, serotonna un norepinefrna, radanas procesos. Magnijs savukrt

regul enerijas lmeni un mazina stresu.

Sarkani - violet krsa

ai grupai pieder vnogas, vnogu sula, sarkanais pipars, zils plmes, vlie iri,

dzrvenes, baklani, bietes, roznes, sarkanie boli, zilenes, mellenes, sarkanvns,

zemenes. Sarkani - violets krsas grupas augiem o krsu pieir antocianni, kas

pieder flavonodu grupai. Tie ir spcgi antioksidanti, kas aizsarg nas no bojjumiem

un var samazint va un insulta risku, uzlabo atmiu un ilgmbu. oti nodergi

cilvkiem, kam ir ateroskleroze, novrot trombu veidoanos.

Plmes (ar vtas) ir bagtas ar antioksidantiem, satur boru, kliju un vitamnu K.

Visi tie ir svargi kaulu veidoanas mikroelementi. Ptjums Floridas tata universitt

atklja to, ka vtas plmes paldzja palielint kaulu blvumu sievietm pc

menopauzes. Un augstais iedrvielu saturs paldzja samazint bada sajtu ditas

laik.

Mellenes paldz msu ermenim iegt tru eneriju, noreguljot optimlu insulna un

glikozes lmeni asins. Ts ir oti

ieteicamas ikdienas uztur cilvkiem, kam

ir cukura diabts. Ogs esoie

antioksidanti palielina asiu plsmu uz

smadzenm un uzlabo neironu funkciju.



Vnogas satur proantocianidnus (proanthocyanidins), kas paldz

stabilizt kolagna un elastna daudzumu. Ptjum tika

pierdts, ka ie savienojumi uzlaboja un stiprinja vnas un

uzlaboja ar varikozo vnu spju sarauties par 41% tikai 2

mneu laik. Vnogu sastv esoajiem fenoliem piemt

pretaptaukoans ietekme.

Asajos piparos esoais kapsaicns ietekm apetti, reguljot

bada hormona grelna lmeni, saska ar ptjumu, kas publicts urnl British

Journal of Nutrition. Pievienojiet nedaudz as pipara savm brokastm, lai paldztu

sev ievrot ditu, ja esat to uzskui. Ar kapsaicns paldzs Tavam organismam

atbrvot endorfnus, kas, protams, aus Tev

saglabt iekju mieru.

Zemenes ir lielisks ellagic skbes un

antioksidanta C vitamna avots, kas aizsarg

du no apkrtjs vides nelabvlgajiem

faktoriem. Iepriekmints skbes paldz tavai

dai saglabt mitrumu, bet C vitamns ir

nozmgs das olbaltumvielas kolagna raoan. Savukrt, kolagns nodroina to, ka

msu da saglab jaunbu, neveidojot krunkas un kruncias. Zemenes satur ar

salicilskbi, kas ir dabgs zobu balintjs.

Oran krsa

Augi, ogas un drzei, kas ir oran krs, bagtgi satur antioksidantus alfa un beta

karotnus, kas, nonkot organism, prvras par mums visiem pazstamo A vitamnu.

Karotni aizsarg no va un tiem ir pretvrusu iedarbba, k ar uzlabo redzi. ai grupai

pieder irbji, burkni, patisoni, kabai, saldais kartupelis, mango, aprikozes,

kantalupes melones (cantalupensis).



Vasaras irbji nogatavojas vasaras beigs un

agr ruden. Tie ir lielisks karotinodu avots

uztur. Cilvkiem, kam uztur ir augsts karotnu

saturs, ir par 43% mazka iespja saslimt ar acu

slimbu, kas var izraist aklumu. Un par 36%

mazka iespjamba nomirt no sirdslkmes.

Karotinodi, kas ir aprikozs, uzlabo organisma spju attrt aknas un tas, savukrt,

uzlabo tauku vielmaiu.

Orani - dzelten krsa

Orani dzeltens krsas grupai

pieder kukurza, apelsni, apelsnu

sula, mandarni, dzeltenie

greipfrti, persiki, citroni, papaija,

anansi, nektarni. Tie nodroina

ms ar beta kriptoksantnu, kas ir

oti reti sastopams karotinods. T

daudzums nav lielks k 0,03 mg no

6 mg visu karotinodu, kas sastda vidja amerika ikdienas uzemto normu. Vidji

87% beta kriptoksantna ms uzemam ar apelsnu sulu, apelsniem un

mandarniem. Persikos, papaij un nektarnos viela ir sastopama pavisam niecgos

daudzumos. Toties tie satur citus msu organismam nodergus antioksidantus.

Dzeltens plmes satur chlorogenic skbes, kas ir dabiskas vielas cai ar oksidatvo

stresu. Tiei tas izraisa das prieklaicgu novecoanos. Dzeltens plmes satur ar

augstu provitamna A daudzumu, kas patrina das nu veidoans procesus un

novr smalko grumbiu veidoanos. To sastv ir ar nozmgais C vitamns, kas paldz

veidot das kolagnu.



Dzelten paprika satur daudz vairk C vitamna, nek ms

domjam. Parasti par labu C vitamna avotu tiek uzskatti

citrusaugi. Tau patiesba ir tda, ka dzelten paprika satur

5,5 reizes vairk C vitamna nek apelsni. Paprikas porcij

ir 341 mg C vitamna, bet tda paa lieluma apelsnu

porcij tikai 63 mg. Arizonas tata universittes veikt

ptjuma laik konstatja, ka tie dalbnieki, kas papildinja savu dienkarti ar C

vitamna uzemanu, tauku masa samazinjs krietni vien straujk nek tiem, kam

trka C vitamna. Ko daudzi cilvki nezin, ka vitamns C msu organism ir

nepiecieams ar karnitna sintzei. ai vielai ir antioksidantu pabas un t paldz

taukus prvrst enerij. K ar zems C vitamna lmenis ir saistts ar va attstbu

organism. Ptjuma laik konstatja, ka tajos nas apgabalos, kur uztur lietoja

vismazk augu, va izplatbas rdtji bija 5 8 reizes augstki. Ptjuma laik is pats

faktors ietekmja ar sirds asinsvadu slimbu, paaugstinta asinsspiediena un insulta

gadjumu skaitu. C vitamna uzemana neprprotami rada aizsargjou efektu pret

daudzm slimbm.

Dzelteni za krsa

ai grupai pieder ziri, pupas, spinti, zaais pipars, lapu bietes, kukurzas vltes,

guri, kivi, melones un avokado. ie produkti

satur lutenu un zeaksantnu, kas ir svargi

antioksidanti labas redzes nodroinan,

samazinot kataraktas un acs dzelten punkta

deenercijas risku. ie karotinodi visvairk

koncentrjas tiei acs, nodroinot to veselbu.

Avokado ir bagts ar neaizstjamm taukskbm,

kas dabiski atrodas das ns un paldz saglabt



du gludu un elastgu. Lietojot to rji uz das, avokado var stimult kolagna

raoanu un da kst elastgka. K to izdart praktiski? Avokado sajauc ar nedaudz

skb krjuma (taj eso pienskbe paldz noemt atmirus das nas) un uzliek uz

sejas apmram 10 mintes, pc tam noskalo.

Za krsa

Te pieder brokoi, Briseles kposti, pukposts, galvikposts, lapu kposts, nas

kposts, kolrbji. Zas krsas drzei un zaumi iegst savu krsu, pateicoties

hlorofilam. Tam ir antibakterila ietekme un hlorofils ar stimul un uztur muskuu

auganu. Zaie augi ar ir bagtkais zeaksantna un lutena avots. s vielas spl

btisku lomu acu veselbas nodroinan, taj skait

ar novr kataraktas un ar vecumu saistts acs

makulas deenerciju.

11 gadus ilgs ptjums ar 1360 pieauguajiem no

Austrlijas atklja to, ka cilvkiem, kas uztur lietoja

visvairk zaos lapu drzeus, tdus k kpostus,

mangoldus un citus, samazinjs risks saslimt ar vienu

no das karcinomas jeb va veidiem par 54%

saldzinot ar tiem, kas uztur tos lietoja oti minimli. Zaie lapu drzei ir bagti ar

karotinodiem (lutenu un zeaksantnu) un plau citu mikroelementu klstu, kas var

paldzt aizsargt no UV starojuma izraist brvo radiku kaitjuma un d veid

blo audzja attstbu das viets, kas ir pakautas saules UV starojumam. Visu veidu

kposti satur sulforafnu, izotiociantu un indolus, kas stimul aknu gnus izstrdt

fermentus, kas organism norda vzi izraisos vielas.



Balti za krsa

Augi un drzei balt krs, tdi k iploki,

spoli, kokosrieksti, selerija, puravi, sparei,

bumbieri, artioki, endvijas, maurloki, banni,

baltvns un snes (neskatoties uz to, ka ts nepieder augu valstij, bet tiek iedaltas

atsevi - su valst) var paldzt samazint insulta risku par 52%. 10 gadu ptjumu

laik pierdts, ka balts krsas augi ir bagti ar flavonodu kuercetnu (quercetin), kam

bija vislabkie rezultti tiei insulta riska samazinan.

Spoli bagtgi satur savienojumus, kas nomc to nu

aktivitti, kas ir atbildgas par kaulu nu saelanu. To

sastv esoais kuercetns un kemferols (kaempferol) var

palielint kaulu blvumu, bet inulns palielina kalcija

uzskanos par 33%. Izmantojiet spolus dadu mru

gatavoan. Tie lieliski var paldzt novrst osteoporozi. K

ar visi spolveidgie augi satur allicnu, kas ir pazstams k

ldzeklis cai pret audzjiem. Tie bagtgi satur ar

flavonodus. No visiem antioksidantiem, ko satur drzei un

augi, visvairk ms patrjam tiei flavonodus, ldz pat 1 g dien. Flavonodi pc savas

struktras ir oti daudzveidgi.

Jaunkie ptjumi liecina, ka visparastks atmateu grupas snes (ar ampinjoni)

satur vairk antioksidantu k daas no eksotiskajm snm. Su cepurtes ir lielisks

selna, cinka un mangna avots, kas ir oti svargi antioksidanti. Atmateu grupas

snes var saturt ar daas pavisam neparastu antioksidantu molekulas, kuras sauc ar

par ergotioneniem (ergothioneine). Tiei ie savienojumi paldz novrst DNS

oksidatvos bojjumus un tas sniedz ieguldjumu lieliskai sirds un asinsvadu darbbai.



Cik iespjams, dod priekroku organiskas izcelsmes augiem,

ogm un drzeiem. Rpniecisks raoanas proces iegtie

augi ir pilni ar pesticdiem un cita veida miskm vielm, kas

nav draudzgas msu organismam.

dienkartes paraugi, iekaujot taj dadu krsu ogas, augus un drzeus

Izmantojot doktora Deivida Hibera ieteikumus un ditas paraugu 1 dienai, Tev radsies

priekstats k vienkr veid vari izveidot savu ikdienas dienkarti, iekaujot taj 7

dadu krsu augus, ogas un drzeus. Tav ikdienas uztur ir jiekauj 7 9 porcijas

dadu krsu augus, ogas un drzeus, vislielko uzsvaru liekot tiei uz drzeiem. Tu

droi vien jautsi, bet k izmrt porciju? Tava plauksta ar puspavrtiem pirkstiem ir 1

porcija. Ja Tu esi neliela auguma smalki veidota sieviete, Tev pietiks ar 6 7 porcijm

katru dienu. Savukrt, ja Tu esi liela auguma muskuots vrietis, Tev noteikti ir japd 9

porcijas 7 dadu krsu augu, ogu un drzeu dien. Augus un ogas visieteicamk st

atsevii no citiem prtikas produktiem un tiei pirms uzkodas laik starp brokastm

un pusdienm.

dienkarte sievietm ir veidota, emot vr 1200 1400 kcal patriu dien, bet

vrieiem nepiecieamais kaloriju daudzums ir 1800 2000 kcal dien. Maza auguma

vrieiem un liela auguma sievietm bs jem vr ieteikumi un kaloriju normas, kas

paredztas pretjam dzimumam. Savukrt, ja Tava ikdiena ir oti aktva, Tu daudz

sporto vai esi fiziska darba strdnieks, tad Tavam organismam bs nepiecieamba pc

lielka kaloriju patria. dita ir balstta uz sekojoiem pamatprincipiem

vadlnijm:

1.) Katru dienu sav dienkart ir jiekauj produkti no vism 7 krsu augu grupm;

2.) Olbaltums ir juzem gandrz katr dienreiz, un daai no t ir jbt uzemtai

tiei ar sojas produktiem;



3.) Ikdienas uztur jiekauj ar pilngraudu produkti k labs iedrvielu avots un pc

nepiecieambas ar dadas dabiskas izcelsmes garvielas.

dienkartes paraugs sievietei

Brokastis

Sojas putra (ir noprkama gatav veid k putra vai prslas) ar zilenm (der ar

saldtas vai aizvieto ar mellenm)

tase sojas pupiu

1 tase netrekna piena

1 tase svaigu zileu (sarkani violet krsa)

Uzkoda

1 svaigs apelsns (orani dzelten krsa)

Pusdienas

Varavksnes krsu salti ar vistas krtiu (visas krsas)

Uzkoda

100 g biezpiena un 1 tomts (sarkan krsa)

Vakarias

Tomtu sojas piena zupa (balti za, oran, sarkan krsa)

Cepta menca ar belzmetii un timinu

Apceptas lapu bietes (za krsa)



dienkartes paraugs vrietim

Brokastis

Omlete no olu baltumiem un zaumiem (balti za, dzelteni za, sarkan krsa)

2 nelielas pilngraudu maizes ltes

Uzkoda

kantalupes melones vidja izmra (orani dzelten grupa)

Pusdienas

1 tase drzeu sulas (sarkan krsa)

Salti ar tunci (oran, dzelteni za, sarkan krsa)

Uzkoda

tase vrtu bieu (sarkani violet krsa)

tase sojas putras (ir noprkama gatav veid k putra vai prslas)

1 tase netrekna piena

Vakarias

Saldskbie ttei (za, sarkan, balti za krsa)

Salti no marintiem guriem (balti za krsa)

RECEPTES

Varavksnes krsu salti ar vistas krtiu

ie salti ir pagatavojami oti tri, ja pie rokas ir jau iepriek iegdti drzei, zaumi un

pagatavota vistas krtia (ja esi veetrietis, lieto pkaugus), kas ir marinta teriyaki

mrc (sald sojas mrce), cepta uz grilla un pc tam sasaldta. Ir vrts pagatavot to

vairk nek ir nepiecieams konkrtai dienreizei, jo pagatavotu to var veiksmgi

saglabt saldtav. ajos saltos ir prstvtas visas krsu grupas.



4 porcijas

Sastvdaas:

2 vistas krtias pustes

1 sauja nomazgtu, nosusintu

un saplucintu rti apdamos

gabalios zao lapu salti

1 sauja sarkano lapu salti, kas

ar ir nomazgti, nosusinti un

saplucinti rti apdamos

gabalios

iesaiojuma nomazgtu

svaigu spintu lapu

galvias sasmalcinta za galvikposta

galvias sarvta sarkan galvikposta

2 sarvtas bietes

2 sarvti burkni

1 sarvts dzeltenais irbis vai cukini, vai 1/8 sarvta sviesta irbja

sarvtas marantas saknes

Sarkana, dzeltena un orana paprika, sagriezta ls pa 1/2 no katras

1 ls sagriezts guris

100 g diedzjumu (diedztas saulespues vai cits)

200 g svaigu zao zirnu (var izmantot ar saldtus)

1 damkarote saltu mrces vai auksta spieduma eas

Pagatavoana:

Sagrie vistas krtias pustes nelielos gabalios. Bodu piepilda ar saltiem un

samaisa. Var veidot ar skaistu varavksnei ldzgu krtojumu.Ts apak ieber vistas

krtias gabalius un ieklj zaumus. Virs tiem izkrto sarvtos drzeus, skot ar

tumkas krsas augiem bodas rpus un beidzot ar gaikajiem bodas centr, radot

varavksnei ldzgu krsu gammu. Vai ar sk ar tumko krsu vien bodas pus un

beidz ar gaiko otr. Saltus garn ar ls sagrieztu papriku un guriem. Prkaisa ar

dgstiem un zaajiem zirniem. Saltiem var prliet mrci (iesaku gatavot paiem!) vai

ar pasniegt to atsevii. Saltus var apslact ar ar labu eu, svaigu citrona sulu un

lietot dadas garvielas pc savas gaumes.



Tomtu sojas piena zupa

Zupas pagatavoanai nepiecieami

oti gatavi tomti. Ja tdi nav

pieejami, izmanto konservtus

tomtus, jo zupa sank gargka. K

ar konservanas laik tomtos

esoais likopns vieglk uzscas un ir

organismam labk izmantojams. Skbumu zupai samazina, izmantojot sojas pienu.

4 porcijas

Sastvdaas:

damkarotes eas (termiski izturgka ir kokosriekstu ea)

1 vidjs spols sagriezts plns gredzenveida lts

vidja burkna notrts un sagriezts lts

3 rupji sagrieztas iploka daivias

2 bundas (katr 400 g) konservtu tomtu sav sul

damkarote svaigu oregano jeb raudeu lapu vai 1 tjkarote vtu o pau lapu

1 ipsnia brn cukura

Sls un pipari pc garas

2 tases (tase = 240 ml) vistas buljona

tjkarote malta smarg pipara

1 tase sojas piena

1 tjkarote Voresterras (Worcestershire) mrces

Pagatavoana:

Uzsilda eu uz vidjas uguns liel zupas katl. Pievieno spolu, burknu un iploku,

kars 8 10 mintes. Pc tam pievieno konservtus tomtus kop ar to sulu, oregano,

cukuru, sli un pipariem. Vra vl 5 mintes, mcot tomtus. Pievieno buljonu un

smargo piparu un pakpeniski paaugstina ldz vrans temperatrai. Samazinia

temperatru, katlam uzliek vku un saut 45 mintes. Pc tam samaisa zupu maistj

(blender vai virtuves kombain) ldz biezzupas konsistencei. Pc tam lejot zupu

atpaka katl, to maisot, pievieno sojas pienu. Ja nepiecieams zupu papildina ar

garvielm un no jauna uzvra. Zupa ir gatava anai!



Cepta menca ar balzmetii un timinu

is ir viens no visvienkrkajiem un trkajiem

veidiem k pagatavot zivi. Zivs izdodas mksta,

mitra un oti garga. Doto metodi var izmantot

jebkuras zivs pagatavoanai. Tpat ar gatavojot

vistas krtias, pirms tam atbrvojot ts no

kauliem. Laiks zivs pagatavoanai ir atkargs no

ts biezuma: 10 mintes uz katriem 2,5 cm; pilns

pagatavoanas laiks vistas krtim ir 15

mintes.

2 porcijas

Sastvdaas:

500 g svaigas mencas filejas

Sls un smargais pipars pc garas

2 tjkarotes eas (vislabk cepanai ir kokosriekstu ea)

2 damkarotes balzmetia

1 tjkarote svaiga timina

Pagatavoana:

Prkaisa zivi no abm pusm ar sli un smargajiem pipariem. em sautjamo katliu

(ar vku), uzkars to un uzlej eu. Kad ea ir kuvusi karsta, ieliek katli zivi un kars

vidj temperatr uz nelielas liesmas 5 mintes ldz ir izveidojusies brngana

garozia. Pc tam zivi apgrie uz otru pusi, samazina vl mazku liesmu un katliam

uzliek vku. Cep vl 5 mintes. T ir gatava, kad iedurt ar daku zivs mkstum ir viegli.

Prlieciet zivi no katlia uz vja. No jauna palieliniet temperatru, ielejiet katli

balzmetii un sasildiet to, to visu laiku maisot ar karoti vai lpstiu. Izsldziet liesmu,

no jauna ielieciet zivi katli un pagrieziet no abm pusm, lai t prkljas ar mrci.

Prkaisiet zivi ar svaigu timinu un pasniedziet uz galda.

Apceptas lapu bietes

Mangolds jeb lapu bietes ir oti gargas un barojoas. Pc garas t atgdina spintus.

Lielveikalos parasti prdodas balts un sarkans bieu lapas, bet tirg var iegdties

ar citu veidu lapas: violetas, oranas un spilgti dzeltenas.



vienkr bieu lapu pagatavoanas

metode ir izmantojama ar spintiem.

2 porcijas

Sastvdaas:

1 saitis ar svaigm lapu bietm

1,5 tjkarotes eas (vislabk

cepanai ir kokosriekstu ea)

violet spola sagriezta oti plns

gredzenveida lts

2 sasmalcintas iploka daivias

Sls pc garas

Pagatavoana:

Rpgi nomazg lapu bietes un atdala ktus no lapm. Sagrie lapas lielos gabalos un

ieliek dulak. Uzsilda platka izmra sautjamo katliu un ielej taj eu. Kad ea ir

sakarsusi, katli ieliek violeto spolu un kars, visu laiku maisot, kamr izjk. Pievien

lapu bietes un iploku, turpinot karst, ldz visas sastvdaas ir izjukuas gatavas.

Beigs pc garas pievieno sli, tri apmaisa un pasniedz uz galda.

Omlete no olu baltumiem

Omleti visvieglk ir gatavot individuli, tpc aj recept sastvdau daudzums ir

paredzts 1 porcijai. Ja js nekad agrk neesat gatavojis omleti no olu baltumiem, ts

gara js patkami prsteigs. Omletes pagatavoanai vislabk ir izmantot vidja izmra

pannu ar slpu sieniu.

1 porcija

Sastvdaas:

1 tase svaigu spinta lapu

2 tjkarotes smalki sagrieztu lociu

2 sagriezti ampinjoni

2 damkarotes kubicios vai lts

sagrieztu tomtu

1 tjkarotes eas (vislabk cepanai ir

kokosriekstu ea)



4 sakulti olu baltumi

1 tjkarote sakaptu svaigu vai sausu aromtisku zaumu

Pagatavoana:

Sakars pannu. Pc tam liek virs spintu lapas, locius, snes un tomtu, kurus kars

apmram 2 mintes, kamr paliek mksti. Prliek drzeus uz vja. Iztra pannu ar

papra dvieli un iezie ar eu. Ielej pann sakultos olu baltumus un ik pa laikam pacil

uz augu no pannas malm, lai jlais baltums notek uz pannas un savelkas. Kad omlete

bs savilkusies uz su brdi to pagrie uz otru pusi. Uzliek pa virsu karstos drzeus un

pasniedz sev gards brokastis.

Salti ar tunci

Vrtgs tuna sastvdaas un gara

biei vien pazd, to izmantojot

saltos kop ar lielu daudzumu

biezas majonzes. aj recept

tuncim tiek pievienots tofu, drzei,

zaumi, svaiga citrona sula un

olvea. Td veid salti izdodas oti

viegli, gargi un daudzkrsaini.

4 porcijas

Sastvdaas:

tases ciet tofu sagriezta gabalios

2 damkarotes svaigas citrona sulas

tjkarotes sauso sinepju

tkjarotes sls

1/8 tjkarotes balto piparu

1,25 tjkarotes brn cukura

1 bundia (340 g) tuna sav sul

2 saknes selerijas sagrieztas mazos kubicios

tases smalki sagrieztu lociu

2 vidja izmra sarvti burkni

1 tomts sagriezts mazos kubicios

2 damkarotes olveas

2 tases rupji sagrieztu zaumu vai brokou (zaie ziedii)



Pagatavoana:

Tunci ieliek sieti vai marlt un nospie lieko idrumu. Pc tam pievieno olveu,

tofu un visas prjs sastvdaas, samaisa. Beigs prlej svaigi spiest citrona sulu.

Salti ir gatavi. Tos var likt uz galda!

Saldskbie ttei

Vl viens veiksmgs piemrs, k var izmantot sojas malto gau un iegt oti vrtgu un

uzturvielm bagtu dienu. Neskatoties uz to k diena sastv ir saldzinoi daudz

komponentu, tas gatavojas pietiekoi tri un atmaksjas ples, kas ir pieliktas t

pagatavoan, jo diens saglab savas pabas karsanas laik.

4 porcijas

Sastvdaas:

nelielas kpostgalvas (preczk lapu

daudzums, kas atbilst kpostgalvai)

170 g sojas malts gaas

tase brno rsu

Pavisam nedaudz sagrieztu lociu

tjkarotes sls

tjkarote imeu (ja garo)

tjkarotes sausa timina jeb mrsila

Svaigi malti pipari pc garas

1 tjkarote eas (cepanai vispiemrotk ir kokosriekstu ea)

buda (400 g) tomtu pasta

tases rou

1/8 tases brn cukura

damkarote svaigi spiestas citrona sulas

tjkarote rsu etia

ipsnia sls

tjkarote sasmalcinta ingvera

Pagatavoana:

Uzsildt cepeskrsni ldz 175 grdiem. Noem no kpostgalvas 4 rjs liels lapas un

nomazg ts. Prjs, kas paliek pri no galvias, sagrie plns lts. Daudzuma

zi jiznk 2 3 glzes ar grieztiem kpostiem. Katli ielej deni un pavra 5

mintes 4 liels kposta lapas.



Pc tam atdzes lapas, skalojot ts zem auksta dens krna un nov. Trauk ar

augstm malm rpgi sajauc pagatavotu sojas malto gau (uzlej virs karstu deni un

auj ievilkties, pc tam nospieot lieko deni), izvrtos rsus, zaos locius, sli,

imenes, timinu un piparus. Sautjam katli uzsilda eu un ievieto sagriezto

kpostu, karsjot apmram 10 mintes, kamr ir mksti. Pievieno tomtu pastu,

roznes, brno cukuru, citron sulu, rsu etii, sli, ingveru un visu samaisa. Kamr

gatavojas mrce, veido tteus. Centr katram ttenim ieliek pildjumu un lapu sarull.

Iegto kpostu tomtu mrci prliek katli, kur pietiks vietas visiem tteiem, liekot

tos vien sln. Virs mrces liek pagatavotos tteus un prlej ar pri palikuo mrci.

Katliu prklj ar foliju, liek iepriek uzkarst cepekrsn un atstj tur uz 1 stundu.

Ttei ir gatavi!

Salti no marintiem guriem

Pastv daudz un dadu veidu guru

marinanai. ai receptei azitisks

virtuves piegaru dod rsu vns, sojas

mrce, ingvers un pilte sezama eas.

4 porcijas

Sastvdaas:

2 palieli guri

tases as rsu etia

1 damkarote sojas mrces

1 tjkarote brn cukura

1/8 tjkarotes as sarkan pipara

tjkarotes sls

Sasmalcints gabali ingvera saknes 5 mm platum

1/8 tjkarotes sezama eas

1 tjkarte svaigu sasmalcintu diu vai tjkarote vtu

1 damkarote sagriezta ptersa

Pagatavoana:

Nogrie gurim galius no abm pusm. Noem miziu, sagrie plns lts un

ieliek saltu trauk. Prjs sastvdaas sajauc neliel trauci. Pirms marinanas to

vajag pamint un pc nepiecieambas vl pievienot garvielas. Guriem uzlej



pagatavoto marindi, sajauc ar to un uz 30 mintm ieliek ledusskap. Guri ir gatavi

anai!

Vlies efektvi sasniegt un saglabt savu rezulttu?

Jties noguris, tau gribi bt pilns enerijas? Tev ir liekie kilogrami, no kuriem oti

vlies atbrvoties? Vai tiei pretji Tev neizdodas uzemt svaru?

Piesaki savu dalbu Meistarklas! T ir domta Tev, ja vlies samazint vai palielint

svaru, k ar uzlabot savu pasajtu bez drastiskm, saretm ditm un badoans,

bet tiei ievieot dzv veselga un sabalansta uztura pamatprincipus. Pielietojot os

principus ikdien, tie dos Tev garanttu, stabilu un ilgstou rezulttu. Tas nozm tikai

to, ka Tavs jaunais svars, jauniegt figra un lielisk pasajta saglabsies ilgstoi un

uz visiem laikiem!

Meistarklase ir 4 - 24 interaktvu online

nodarbbu cikls 1 - 6 mneu garum.

Dalbas ilgumu taj izvlies Tu pats,

emot vr savus mrus un laiku, kas

reli ir nepiecieams to sasnieganai.

Nodarbbas notiek 1x ned. To ilgums

ir no 1 1,5 h. is ir visrtkais

nodarbbu apmeklanas veids, jo ts

notiek Tavs mjs pie Tava datora. Pat esot oti aizemtam vai ar atrodoties

rzems un baudot atvainjumu, sauojoties zem palmas, Tev ir iespja tajs emt

dalbu. Vieng lieta, kas ir vajadzga dators ar interneta pieslgumu. Patiesb tas

ir oti rti un komfortabli, vai ne?

Ts ir ne tikai nodarbbas ar vrtgu un dzv praktiski pielietojamu informciju!

Ikvienam Meistarklases dalbniekam ir savs persongais treneris, kur strd ar viu

individuli, izskatot ikdienas dienkarti, dodot ieteikumus un padomus, k trk un

efektvk sasniegt tiei to rezulttu, ko Tu vlies.

Kdas tmas tad ms izskatm Meistarklases laik? Pirmais nodarbbu cikls notiek 3

mneus, apskatot veselas 12 tmas! Mcmies praktiski saprast, kas ir olbaltums un

kur to atrast. Veidojam izpratni par sabalanstm brokastm, vielmaiu un fiziskm

aktivittm, ievieot ts dzv. Attrm organismu un saprotam, kpc ditas nestrd.



K ar... K iepirkties? K pareizi last etietes? K st rpus mjas? Kas galu gal ir

oghidrti kdus st, bet kdus izslgt no dienkartes? Kdi tauki ir labi un kdi n?

K, pareizi dot, uzturt veselu savu sirdi? Kas ir antioksidanti, kpc tie ir

nepiecieami un kur tos dabt? Par to visu iegstam izpratni un pielietojam praks

Meistarklases nodarbbs, iemcoties kontrolt svaru, bt vienmr eneriskiem un

saglabt labu pasajtu visam mam.

Meistarklases dalbnieces Anitas Grudules atsauksme /35 gadi, ikdien nodarbojas ar

rokdarbiem/: Es patiem priecjos, ka esmu musi dalbu Meistarklas. Varu teikt,

ka pa o laiku ir mainjies oti daudz kas man dzv. Esmu uzzinjusi un iemcjusies

izdzert savu nepiecieamo dens daudzumu. Mani anas paradumi ir oti mainjuies.

Kop dalbas uzskanas nodarbbs, esmu zaudjusi 4,5 kg svara. Neskatoties uz lielo

slodzi, man nav neprvarama noguruma un kjas nav

spjuas, lai gan ldz tam pat pus diena uz kjm un

vakar ts oti spja. Grup iesaistjos, lai pamaintu

anas paradumus, iemctos sabalanst uzturu un st

pareizi. Dabju vl bonusus, ne tikai to... :D Jaukas un

gargas dienu receptes. Visjautrks bija msu

nodarbbas un skolotja ar savu jauko attieksmi, humoru.

:) Tas bija brnigi! Liels paldies, man bija prieks

piedalties vis ai jaukaj paskum! :)

Meistarklases dalbnieces Lgas beltias atsauksme

/51 gads, ikdien strd valsts iestd/: Manas

problmas saistjs ar: nogurumu caurs miegs nakts,

grtbm no rtiem pamosties un parasti dienas otraj

pus vlme labprt pagult; neprvaramu kri pc

saldumiem konfeku kasti labk va netaist, jo ts

igli vien izkusa man mut; vdera uzpanos, k

staigtu ar balonu vder; ad tad jutu sirdi

prsitienus; problmas ar muguru krustu rajon un

cegal; mnes reizi mocja migrna.

Pateicoties mana persong Wellness koua Agitas

ieteikumiem, k ar tam, ka apmeklju vias vadts

Meistarklases nodarbbas, esmu sapratusi, ka veselgi

st ir oti svargi, mcos plnot savas dienreizes,



cenos izdzert savu dienas dens normu, kafijas viet esmu skusi dzert tju, roka pc

saldumiem nesniedzas, ar pc sviestmaizm man nav vlmes, cenos uztur lietot

daudz drzeus, ko iepriek lietoju maz. Rezultt jtos moka dien, bet nakts guu

labk, ar sirdi un vdera panos problmas neesmu manjusi, galva sp retk, iegtas

gltkas ermea aprises (-7,3kg). is rezultts sasniegts 2 mneos. Esmu, protams,

gandarta par rezulttu un turpinu veselgu dzvesveidu.

Meistarklases dalbnieces Daces tlas atsauksme /57 gadi, ikdien strd par

socilo darbinieci/: Man bija 29,5 kg liek svara (skuma svars 95,5 kg), sliktas

asinsanalzes (sevii aknu proves), paaugstints asinsspiediens, mani neapmierinja

ar mans vizulais izskats, jo dejoju tautas deju kolektv.

Pateicoties mana persong Wellness koua Agitas

Brikmanes ieteikumiem un iegtajm zinanm,

apmekljot vias vadto Meistarklases nodarbbu ciklu,

esmu sapratusi, cik oti svargi ir saemt kvalitatvas un

pietieko daudzum olbaltumvielas, ka sabalanstas

brokastis ir svargs prieknoteikums veselgam

dzvesveidam.

Praktiski izmainot savu dienkarti un anas ieradumus,

t rezultt 2 mneu laik esmu atbrvojusies no 10,7

kg liek svara, kopsumm samazinjusi 48 cm no sava

ermea apkrtmriem, ir uzlabojus asinsanalzes -

holesterns, cukura lmenis, aknu analu rdjumi, du

daudz mazk saldumu un konditorijas izstrdjumu,

nelietoju gztos, saldintos dzrienus, nedaudz

pazeminjies asinsspiediens, lietoju uz pusi mazk

medikamentu, kas domti asinsspiediena

pazeminanai, vispr vairs nelietoju pretspju

asinsidrinoos un urndzenoos ldzekus, samazinjuies karstuma vii nakts un

vispr labk guu un izguos, ctgi esmu strdjusi pie gremoanas sistmas

sakrtoanas un pirmie rezultti jau ir (labka vdera izeja) un ir uzlabojies ar mans

vizulais tls esmu kuvusi slaidka, varu valkt pieguoku aprbu, tautas trpi

vairs nav apsplti.

Esmu oti priecga, gandarta par to, ka iesaistjos Meistarklases nodarbbs, ka

uzzinju un iemcjos tik daudz jauna par sabalanstu uzturu un veselgu dzvesveidu



un sku pielietot dzv s zinanas, kas jau ir

izveidojus un vl veidojas par manm paliekoajm

iemam un ieradumiem. Esmu priecga, ka jtos un

izskatos tik labi!

Meistarklases dalbnieces Ingas Teilnes atsauksme

/29 gadi, pilna laika mamma/: Man trka enerijas,

biei jutos nogurusi, pc dienreizm jutu smaguma

sajtu, no rtiem nevarju pamosties, kafiju vajadzja

gan no rta, gan pcpusdien, bez saldumiem ar

nevarju iztikt, bija ar das problmas, pumpas.

Pateicoties mana persong Wellness koua Agitas Brikmanes ieteikumiem un

iegtajm zinanm, apmekljot vias vadto seminru K atjaunot mikroorganismu

ldzsvaru organism un atgt eneriju", pc tam intensvo treniu un Meistarklases

nodarbbu ciklu, esmu sapratusi, cik oti uzturs ietekm to, k jtamies. Praktiski

izmainot savu dienkarti un anas ieradumus, t rezultt jau pirmaj ned sajutu

vairk enerijas, pazuda vlme pc saldumiem, varju atteikties no kafijas, vairs nejutu

smaguma sajtu pc dienreizm, das stvoklis ska uzlaboties un jutos slaidka,

kaut ar liek svara man nebija. Un to visu es sku just jau trenia pirmaj ned.

Esmu oti priecga, ka pieteicos Agitas Brikmanes seminram un td veid uzzinju

daudz ko jaunu par ietami pasaprotamm lietm, jo liks, ka es jau par veselgu

uzturu zinu pietiekami daudz, lai pati sev vartu paldzt, tikai nesapratu, kpc manas

metodes nedeva vlamo rezulttu. Tikai apmekljot Agitas vadtos seminrus,

intensvo treniu un Meistarklasi, uzzinju, kdi ir galvenie pamatprincipi labai

pasajtai un veselbai. Bija oti interesanti, patika ar tas, ka tika piedvti papildus

izgltojoi materili gan rakstu, gan filmu veid, gan ar idejas gargm un veselgm

receptm.

Iesaku katram apmeklt Agitas seminrus, trenius un Meistarklasi un uzzint, k tas,

ko dam ietekm to, k jtamies, k var uzlabot savu pasajtu un veselbu tikai

ievieot konkrtas izmaias sav dienkart.

Meistarklases dalbnieces Gintas Lauznes atsauksme /32 gadi, audzina brnus un

vada bbu skolias nodarbbas/: Man bija nedaudz svars virs optiml svara un das

problmas (sausa, pumpas). Interesja, k uzlabot brnu veselbas stvokli. Pateicoties

mana persong Wellness koua AgitasBrikmanes ieteikumiem un iegtajm

zinanm, apmekljot vias, k ar Ingnas Priednieces vadto Meistarklases



nodarbbu ciklu, esmu sapratusi, ka svargs ir

sabalansts uzturs, uzzinju, cik svargi ir svaigi

drzei un augi uztur, olbaltumvielas, pareizas

dienu kombincijas, neaizrauties ar saldumiem un

dzert deni.

Praktiski izmainot savu dienkarti, anas un

dzvesveida ieradumus, t rezultt esmu ieguvusi

labku du sev un brniem, slaidku vidukli (- 6 cm

viduklim), savu optimlo svaru (- 3 kg). Man vairs

nepas vders, nav vairs bijuas problmas ar kui,

nezinu vairs, kas ir caureja (agrk biei slimoju ar

vdervrusiem), slimojusi neesmu vairs vispr, pat ar iesnm ne. Ar brni oziem

nopietni neslimoja, bija tikai iesnas.

Esmu oti priecga, ka ar pc visu lekciju noklausans ir iespja turpint dalbu

Meistarklass un uzdot sev interesjous jautjumus.



Par grmatas autori

Agita Brikmane ir Wellness kous - eksperts sabalansta

uztura un veselga dzvesveida jautjumos. Via izglto

visus, kam jau ir pri 25. Agita ar mca par pareiza uztura

pamatprincipiem, paldzot izveidot veselgus anas

ieradumus, uzturt sevi lab form, bt eneriskiem,

neslimojot un saglabjot jaunbu un pievilcbu. K

Wellness kous jau aktvi darbojas 5. gadu. Vada Meistarklases, online seminrus,

trenius un praktiskas sejas kopanas nodarbbas.

Tev ir radies kds jautjums, uz kuru vlies saemt personisku atbildi? Vienreizjai

individulai 30 minu bezmaksas konsultcijai vari pieteikties, rakstot Agitai uz e-

pastu: [email protected]. Pieejamas konsultcijas gan caur Skype, gan

kltien.

Uz tikanos Meistarklases nodarbbs un online seminros!

SPER PIRMO SOLI TLT!

E-gramata 7 Varaviksnes Krasas Tavai Energijai

Documents

Transcript of E-gramata 7 Varaviksnes Krasas Tavai Energijai