1

46/Novembris/Decembris

DZĪVNIEKU DRAUGS 2015: ATSKATS UZPAVEIKTO

#Laimīgie stāsti #Mēneša dzīvnieks #Vēstules no Mājām #Daktera Aikāsāp Piezīmes

PARĪZES KLIMATAKONFERENCE:

solis pretīPLANĒTAS GLĀBŠANAI?

GODINAPATVERSMES

BRĪVPRĀTĪGOS

2

NOVEMBRIS—DECEMBRIS

3

ZIŅAS

Dzīvnieku Draugskļūst par Eiropas

patversmju ekspertugrupas biedru

5. un 6.novembrī patversmes„Dzīvnieku Draugs” pārstāvispiedalījās Eiropas dzīvnieku aiz-sardzības organizāciju apvienības„Eurogroup for Animals” rīkotajāEiropas dzīvnieku patversmjuekspertu darba grupā.

Šī bija pirmā Eiropas dzīvniekupatversmju tikšanās, kurā piedalī-jās vairāk nekā 10 pārstāvji noVācijas, Dānijas, Lielbritānijas,Īrijas, Austrijas, Francijas un cituvalstu patversmēm, kā arī zināt-nieki no Kembridžas un Ūtrehtasuniversitātes, kas specializējušiespatversmju veterinārmedicīnasjautājumos.

Grupas mērķis ir apmainītiesar pieredzi un labo praksi, kā arīizstrādāt priekšlikumus tiesībuaktu pilnveidošanai Eiropas Savie-

nības līmenī, lai uzlabotu patvers-mju darbību un dzīvnieku aizsar-dzību kopumā. Tikšanās laikā tikanolemts, ka šādai ekspertu grupaibūtu jādarbojas pastāvīgi. Nāka-

mā grupas tikšanās notiks2016.gada pavasarī Vācijā, bettrešā – 2016.gada vasarā Latvijāpatversmē „Dzīvnieku Draugs”.

Viena no kaķu istabām Amsterdamas dzīvnieku patversmē, kurnotika ekspertu tikšanās.

2015.gada nogalē „Dzīvniekudraugs” kļuva par Latvijas Soci-ālās uzņēmējdarbības asociācijas(LSUA) biedru, lai veicinātu soci-ālās uzņēmējdarbības attīstībuLatvijā un varētu pilnvērtīgākiesaistīties pašlaik topošajā šīsjomas regulējuma izstrādē.

Lēmums iesaistīties tikko izvei-dotajā asociācijā pieņemts, jo„Dzīvnieku Draugs” jau šobrīd „defacto” nodarbojas ar sociālo uzņē-mējdarbību, uzturot Latvijas vienī-go sociālo veterināro klīniku, kurāsniegtie bezmaksas pakalpojumitiek finansēti no maksas pakalpo-jumu ieņēmumiem, kā arī dažāduprojektu līdzekļiem.

Sociālā uzņēmējdarbība ļaujrisināt sociālās problēmas ar biz-nesa instrumentiem - uzņēmumsražo preces vai sniedz pakalpoju-mus ar mērķi risināt sociālo pro-blēmu, nevis ar mērķi gūt labumuuzņēmuma īpašniekiem.

DzD iesaistās sociālās uzņēmējdarbības kustībā

24.novembrī „DzīvniekuDrauga fonds” devās vizītē uzAlūksni, lai iepazītos ar dzīv-nieku aizsardzībā paveikto šajāreģionā.

Fonda pārstāvji tikās ar kolē-ģiem no biedrības – dzīvniekupatversmes „Astes un ūsas”, iepa-zīstoties ar viņu piecu gadu laikāpaveikto, pamestas cūku fermasvietā izveidojot dzīvnieku patver-smi.

Fonds arī viesojās Alūksnespamatskolā, kur mācīja bērniemdarināt rotaļlietas suņiem un ka-ķiem.

Ciemos pie dzīvniekudraugiem Alūksnē

4

ZIŅAS

Jau ziņots, ka Dzīvnieku drau-gu Radošo darbnīcu mērķis bijaapmācīt dalībniekus – bērnus, kāarī jauniešus ar īpašām vajadzī-bām - ar vienkāršiem rokdarbupaņēmieniem no viegli pieejamiemmateriāliem (lietota apģērba, se-gām, audumu atgriezumiem,plastmasas pudelēm u.tml.) izga-tavot pašdarinātas rotaļlietas ka-ķiem un suņiem. Nodarbību laikāto dalībnieki apguva mezglošanas,šūšanas un izšūšanas iemaņas.Šādā veidā darbnīcu dalībnieki netikai apgūst un nostiprina noderī-gas prasmes, bet arī gūst emoci-onālu gandarījumu, ko rada iespē-ja palīdzēt citiem.

Projekta laikā no 2015.gadajūlija līdz novembrim kopumā no-tika 22 Radošās darbnīcas. Piecasdarbnīcas tika organizētas BērnuKlīniskajā universitātes slimnīcā,

piecas notika LSA Grupu dzīvoklīpersonām ar īpašām vajadzībām.Papildus tam, ņemot vērā lielo in-teresi par Radošajām darbnīcām,12 darbnīcas notika arī patversmē„Dzīvnieku Draugs”, Latvijas Uni-versitātes Botāniskā dārza rīkotajāpasākumā „Rīgas Puķu balle”, kāarī sadarbībā ar Rīgas Svētā Alber-ta draudzi Latvijas Samariešu ap-vienības krīžu centrā „Mārascentrs” un sadarbībā ar Alūksnesbiedrību „Astes un Ūsas” – Alūk-snes sākumskolā. Kopumā rado-

šajās darbnīcās piedalījās 254 bēr-ni un jaunieši vecumā no 7 līdz 18gadiem, kā arī 10 personas ar īpa-šām vajadzībām.

Darbnīcu norisei tika sagatavo-ta īpaša mācību brošūra, kurāaplūkoti biežāk izmantojamie pīša-nas paņēmieni, kā arī sniegti pa-domi un idejas rotaļlietu pagatavo-šanai. To saņēma katrs darbnīcudalībnieks, lai varētu apgūtāsprasmes vēlāk izmantot patstāvīgi.

Noslēdzies Dzīvnieku Drauga Radošo darbnīcu projekts

19.decembrī Latvijas Sa-mariešu apvienības grupudzīvoklī notika 2015.gadapēdējā Dzīvnieku draugu Ra-došā darbnīca, tā noslēdzotRietumu bankas Labdarībasfonda atbalstīto projektu.

Ciemiņi patversmēDecembrī vai ik dienu patversmē ieradās cie-

miņi ar Ziemassvētku dāvanām patversmes ie-mītniekiem – gan barību, gan rotaļlietām, gancitām noderīgām mantām.

Dažādas dāvanas bija sarūpējuši gan uzņē-muma „Transcom” kolektīvs, Rīgas6.vidusskolas un Rīgas 41.vidusskolas skolēniun pedagogi, Rīgas Tehniskās universitātes Stu-dentu pašpārvalde un Ekonomikas fakultātes3.kurss, gan daudzas privātpersonas.

Savukārt šūšanas uzņēmuma "Black Mam-mut" kolektīvs patversmes minčiem sašuva vai-rākus desmitus glītu, siltu un ar mīļumu dari-nātu guļamsedziņu.

5

Brīvprātīgo Ziemassvētki 201512.decembrī patversmē

notika Brīvprātīgo Zie-massvētki, kuros pulcē-jās Dzīvnieku Draugafonda biedri, brīvprātīgieun atbalstītāji, lai pirms-svētku noskaņās atskatī-tos uz pērn paveikto uniezīmētu nākotnes izaici-nājumus. Pasākumā arītika godināti 2015.gadaaktīvākie brīvprātīgie.

2015.gadā brīvprātī-gie palīgi patversmē

nostrādāja

254,5astoņu stundu darba

dienas!!!

NOTIKUMS

Svētkos piedalī-jās arī patver-

smes Kaķu hoste-ļa atbalstītāji

Deivids (pa labi)un Valerija (lejā)

Monbaroni

Bijusī patversmesadministratore

Jevgeņija (pa labi)joprojām ir aktīvsbrīvprātīgais, sa-vukārt Mārīte (palabi lejā) koman-dai pievienojās

tikai nesen, tačujau kļuvusi par tāsneatņemamu daļu.

6

DZĪVNIEKU DRAUGS 2015

ATSKAITE 2015

2015.gads “Dzīvnieku Draugā” bija jaunu izaicinājumu, smaga dar-ba un būtisku sasniegumu gads. Palīdzību “Dzīvnieku Draugā” pērnsaņēmuši vairāk nekā 1700 dzīvnieku—slimi, savainoti, bez mājāmpalikuši, cilvēku nodoti un pamesti. Vairāk nekā 500 dzīvnieku — ka-ķi, suņi, trusīši, žurciņas un pat papagailītis — ar patversmes palīdzī-bu atrada jaunas, siltas un mīļas mājas.

Ne mazāk nozīmīgs par palīdzību konkrētiem dzīvniekiem ir“Dzīvnieku Drauga” pērnā gada veikums”, aizstāvot dzīvnieku intere-ses valsts iestādēs, ministrijās, Saeimā un arī starptautiskā līmenī, or-ganizējot dažādas kampaņas un pasākumus un strādājot ar bērniemun jauniešiem.

Lai kopā atminētos, kāds tad bija pērnais gads, turpmā-kajās lappusēs piedāvājam atskatu uz 2015. gadu

“Dzīvnieku Drauga” dzīvē!

7

DZĪVNIEKU DRAUGS 2015: PATVERSME

ATSKAITE 2015

2015.gadā darbu turpināja patversme „Dzīvnieku Draugs”, un, ne-raugoties uz to, ka, gatavojoties nopietnam remontam suņu turēšanastelpās, patversme šogad nestrādāja pilnā apjomā, patvērumu tajā rada545 dzīvnieki – 464 kaķi, 66 suņi, kā arī 11 trusīši, viena žurciņa,viens degu un papagailītis.

382 kaķi, 67 suņi, pieci trusīši, žurkulēns un papagailītis—kopā 449dzīvnieciņi—šogad ar patversmes palīdzību ir devušies uz jaunām mā-jām.

2016.gads patversmei būs īpašs, jo 23.februārī apritēs 15gadi, kopš durvis vēra ēka Fr.Candera ielā 4 — pirmā tieši

dzīvnieku patversmes vajadzībām būvētā celtne Latvijā.

8

ATSKAITE

DZĪVNIEKU DRAUGS 2015: KLĪNIKAVeterinārajā klīnikā „Dzīvnieku

draugs” 2015.gadā bezmaksas veteri-nāro palīdzību saņēmuši kopumā1193 dzīvnieki - 110 suņi, 1065 kaķiun 5 trusīši. 300 dzīvniekiem bijavajadzīga ārstēšana, gan palīdzot tiktgalā ar dažādām slimībām, gan aprū-pējot traumas un ievainojumus. Vēlgandrīz 900 suņi un kaķi saņēmaprofilaktisku aprūpi - tika atblusoti,attārpoti un vakcinēti.

Ielas kaķu sterilizācijas programmā„noķer-sterilizē-atlaiž” 2015.gadā ste-rilizēti 1389 kaķi ne tikai no Rīgas,bet arī no citām Latvijas vietām –Auces, Dobeles, Iecavas, Alūksnes,Slokas, Tukuma un citām. Program-mas ietvaros „Dzīvnieku Draugs” sa-darbojās ar daudziem ielas kaķu ap-rūpētājiem un arī sniedza atbalstu ci-tām patversmēm un dzīvnieku aizsar-dzības organizācijām visā Latvijā. Visiprogrammā sterilizētie kaķi saņēmaarī vakcīnu pret trakumsērgu.

9

DZĪVNIEKU DRAUGS 2015: NOTIKUMI

ATSKAITE

SALIDOJUMS 201519.septembrī patversmē "Dzīv-nieku draugs" notika ikgadējaisAdoptēto suņu salidojums - nu jaudesmitais pēc kārtas! Tajā piedalī-jās gandrīz 30 bijušie patversmesiemītnieki ar saviem saimniekiemun atbalstītājiem.

LIELĀ SUŅU PASTAIGA 2015

4.oktobrī, atzīmējot Pasaules dzīvnieku dienu, „Dzīvnieku Drauga fonds” rīkojavēl nebijušu sociālo akciju – Lielo suņu pastaigu. Vairāk nekā 40 gājiena dalīb-

nieki devās 5,5 kilometrus garā pastaigā cauri Rīgas centram!

10

DZĪVNIEKU DRAUGS 2015: NOTIKUMI

ATSKAITE

KAĶU ENĢELIS 2015

„Būt par Kaķu eņģeli nemaznav vienkārši – bieži vien noapkārtējiem tiek saņemtanepelnīta kritika, pat nie-vas, agresija, un ir it kā jā-attaisnojas par savu līdzcie-tību, labsirdību un vēlmipalīdzēt tiem dzīvniekiem,kuriem citi paiet garām, ku-rus citi cilvēki uzskata parnesmukiem, nevajadzīgiemun pat iznīcināmiem. Kā jūsto spējat? Jūs to spējat, jojums rūp visvairāk, jūs ris-kējat vairāk nekā citi, jo jūsgribat dalīties vairāk un jūssapņojat vairāk nekā citi.Jums piemīt eņģeļa domas,darbi un sirds!”Solvita Vība, DzīvniekuDraugs vadītāja

„Kaķu eņģeļi 2015”: Vita Ieviņa, Gunta Meija,Marina Kirjušina, Austra un Juris Bērziņi, Inese

Roviča, Drosma Skabe, Karina Pavlova, MargaritaŠvarca, Aivars Heins, Helēna Erte, Tekla Šaitere

Zaļajā ceturtdienā Lieldienu svētku noskaņās „Dzīvnieku Draugs” pulcināja kopā ungodināja 2015.gada „Kaķu eņģeļus” - cilvēkus, kuri nesavtīgi ziedo savu brīvo laiku,spēkus un līdzekļus, lai aprūpētu bezpajumtes kaķus.

MUZEJU NAKTS 2015

Kā zināms, izcilā dzejniece ļoti mīlēja dzīvniekus –viņai pašai bija vairāki kaķi, un viņa arī atbalstījusi dzīv-nieku patversmju darbību. „Dzīvnieku Drauga” sagatavota-jā izstādē interesenti varēja aplūkot patversmes kaķu por-tretus un uzzināt interesantus faktus par kaķiem.

Pasākumā piedalījās arī „īsta” Aspazija ar diviem ka-ķiem, sagādājot lielu prieku ne tikai bērniem, bet arī pie-augušajiem Muzeju nakts apmeklētājiem, kas labprāt iz-mantoja iespēju nofotografēties kopā ar dzejnieci.

16.maijā Muzeju naktī „Dzīvnieku Draugs” LatvijasDabas muzejā uzbūra Aspazijas un viņas kaķu pasauli.

11

DZĪVNIEKU DRAUGS 2015: NOTIKUMI

ATSKAITE

Ar pastaigu pa suņiem draudzīgām vietām Rīgas centrā5.septembrī, patversme „Dzīvnieku Draugs” sadarbībā ar māk-slinieci Innu Koganu, kas pārcēlusies uz dzīvi Latvijā no Maska-vas, atklāja informatīvi izglītojošu kampaņu "Draudzīgs sunsdraudzīgā pilsētā", kuras mērķis ir veicināt pozitīvu attieksmipret suņiem kā cilvēka līdzgaitniekiem pilsētā.

KAMPAŅA “Draudzīgs suns draudzīgā pilsētā”

Kampaņas laikā tika aizsākts projekts„Atklāj Rīgu kopā ar Bellu!”, kura iet-varos iecerēts apzināt suņiem draudzīgāsvietas (restorānus, kafejnīcas, veikalus,viesnīcas, frizētavas, atpūtas vietas u.c.),piešķirot tām īpašu „Suņiem draudzīgasvietas” uzlīmi. Informācija par vairāknekā 40 suņiem draudzīgajām vietāmapkopota interaktīvajā kartē.

Suņiem draudzīgo vietu karte: http://ej.uz/discowerwithbella

12

DZĪVNIEKU DRAUGS 2015: NOTIKUMI

ATSKAITE

Lielajā Talkā 25.aprīlī patversmē"Dzīvnieku Draugs" šogad pulcējās vai-rāk nekā 70 talkotāju - gan Āgenskalnasākumskolas skolēni ar vecākiem, ganm ū s u d r a u g i n o k o m p ā n i j a s"Skrivanek", gan patversmes brīvprātīgieun atbalstītāji, gan arī vietējie iedzīvotā-ji. Galvenais darbs notika skvēriņā Šam-pētera ielas galā, kur savācām vairāknekā 300 maisus ar pērnajām lapām,atkritumiem un citu drazu, tostarp kādanezināma dzīvnieka kauliem.

Savukārt rudens talka oktobrī notika šaurākā draugu lokā kopā ar “Skrivanek”kolektīvu, taču arī tika paveikts ne mazums—sakopta kaķu hosteļa mājiņa un patver-smes iekštelpas.

TALKAS 2015

13

DZĪVNIEKU DRAUGS 2015: DZĪVNIEKUAIZSARDZĪBA

ATSKAITE

CIRKS

Viens no būtiskākajiem Latvijas dzīvnieku aizsardzībasorganizāciju panākumiem 2105.gadā, kura kaldināšanā arī„Dzīvnieku Draugs” ņēma aktīvu dalību, ir nu jau ministri-ju līmenī nonākusī diskusija par savvaļas dzīvnieku izman-tošanu atrakcijās, kas, cerams, nākamgad noslēgsies arsavvaļas dzīvnieku cirka aizliegumu Latvijā.

Vienlaikus ar praktisko ikdienasdarbu „Dzīvnieku Draugs” kā allažaktīvi iesaistījās dzīvnieku aizsar-dzības politikas veidošanā ne tikaiLatvijā, bet arī Eiropas Savienībaslīmenī, kļūstot par balsi tiem, kuripaši sevi nespēj pārstāvēt.

DALĪBA PADOMĒS un ORGANIZĀCIJĀS

“Dzīvnieku Draugs” ir vienīgā NVO, kas ir pārstāvēta Latvijas Izmēģinājumiem izmantojamodzīvnieku aizsardzības komitejā

“Dzīvnieku Draugs” ir Latvijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomesloceklis

2015.gada nogalē “Dzīvnieku Draugs” pievienojās Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāci-jai

KAŽOKZVĒRI

2015.gada sākumā Saeimā tika skatīta sabiedrības iniciatīva„Par kažokzvēru aizsardzību”, kas paredzēja Latvijā aizliegtcietsirdīgo kažokādu ieguves industriju, kurā ik gadu cieš uniet bojā simtiem tūkstoši dzīvnieku. Pavisam iniciatīvu bija pa-rakstījuši vairāk nekā 11 000 Latvijas iedzīvotāju. DiemžēlSaeima nolēma iestāties par zvēraudzētāju, nevis sabiedrībasinteresēm, un iniciatīvu noraidīja.

Zvēraudzēšanas “āža kāja” kārtējo reizi izlīda uz āru 2015.gada vasarā, kad klajā nāca zi-ņas par gandrīz 500 ūdeļu mazuļiem, kas jūnija salnās nosaluši Grobiņas zvēraudzētavā.Diemžēl atbildīgo institūciju veiktā izmeklēšana kārtējo reizi beidzās bez rezultāta—tika at-zīts, ka zvēraudzētājs stāstu par nosalšanu vienkārši izdomājis, lai vērstos tiesā pret pakaišupiegādātāju, un 472 ūdelēni gājuši bojā “dabiskā atbiruma” dēļ, kas kažokādu industrijā tiekuzskatīts par “normālu praksi”.

14

EKSOTISKIE MĪĻDZĪVNIEKI

Sadarbībā ar “Dzīvnieku Drauga” partneriem no Nīder-landes un Lietuvas, kā arī piedaloties Zemkopības minis-trijas un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem15.septembrī Rīgā notika starptautiska tikšanās par ie-spēju Latvijā līdzīgi kā vairākās citās Eiropas valstīs ie-viest eksotisko mājdzīvnieku „balto sarakstu”.

DZĪVNIEKU DRAUGS 2015: DZĪVNIEKUAIZSARDZĪBA

ATSKAITE

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

“Dzīvnieku Draugs” 2015.gadā aktīvi piedalījās starptautisko organizāciju„Eurogroup for Animals”, „Dogs and Cats Alliance” un ENDCAP rīkotajos pasāku-mos un kampaņās, palīdzot veicināt iejūtīgu un cieņpilnu attieksmi pret dzīvniekiemvisā Eiropā. Patversme „Dzīvnieku Draugs” ir arī kļuvusi par pirmās Eiropas dzīvnie-ku patversmju ekspertu grupas dalībnieci.

15

DZĪVNIEKU DRAUGS 2015: ATBALSTĪTĀJI

ATSKAITE

Borisa un Ināras Teterevu fonds atbal-sta Dzīvnieku Draugu jau kopš 2011.gada, kadtika īstenots pirmais sadarbības projekts, iegā-dājoties 26 būrus patversmes kaķiem. Kopš tālaika sadarbība ir paplašinājusies un attīstīju-sies, un šobrīd, pateicoties Fonda atbalstam,

“Dzīvnieku Draugs” attīsta pirmo sociālo vete-rināro klīniku Latvijā, sniedzot bezmaksas ve-terināro palīdzību bezpalīdzīgā stāvoklī nonāku-

šiem dzīvniekiem un sterilizējot ielu kaķus.

Kopš 2011.gada “Dzīvnieku Draugs” sadarbībā ar labdarības or-ganizāciju “Ziedot.lv” īsteno projektu “Reiz cilvēkam bija draugs...”,kura mērķis ir Ziedojumu piesaiste dzīvnieku patversmei “Dzīvniekudraugs”, lai nodrošinātu pārtiku, medikamentus un pajumti nelaimē

nonākušajiem cilvēka mazākajiem draugiem – suņiem un kaķiem.

“Dzīvnieku Draugs” pateicas simtiem cilvēku, kas pērn ziedojapatversmei naudu, mantas, rotaļlietas un citas noderīgas lietas!

PALDIES, KA PALĪDZAT MUMS PALĪDZĒT!

Bridžitas Bardo fonds (Foundation Brigitte Bardot) noFrancijas sniedz atbalstu “Dzīvnieku Drauga” bezpajumtes kaķu

sterilizācijas programmai “noķer—sterilizē—atlaiž”. Ar Fonda palī-dzību ik gadu tiek sterilizēti 400 ielas kaķi, tā dodot nenovērtējamu

ieguldījumu klaiņojošo kaķu populācijas kontrolē.

Rietumu Labdarības fonds2015.gadā sniedza atbalstuDzīvnieku Draugu Radoša-jām darbnīcām Bērnu slim-nīcā un Latvijas Samariešuapvienības grupu dzīvoklī.

Monbaronu ģimeneatbalsta “Dzīvnieku Drau-ga” Kaķu hosteli, kur mūžamājas rod tie kaķīši, kurusilgstoši neviens nav vēlējies

adoptēt.

Yoko Dogie Chessir Džona Lenona atraitnesJoko Ono labdarības pro-jekts, kas sniedz atbalstu

patversmēm visā Eiropā, arī“Dzīvnieku Draugam”.

16

DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBA

Parīzē panāk vēsturisku vienošanos klimata pārmaiņu ierobežošanai

Parīzes vienošanās pēc2020.gada aizstās tagadējo Kiotoprotokolu, kura īstenošanā iesais-tījies nepietiekams skaits valstuun kura ambīcijas bija nepietieka-mas klimata pārmaiņu ierobežoša-nai. Savukārt Parīzes vienošanāsparedz visu valstu iesaisti un rīcī-bu.

Eksperti atzīst, ka Parīzes vie-nošanās ir izšķirošs solis ceļā uzklimata pārmaiņu novēršanu unnoturības pret klimata pārmaiņāmnodrošināšanu. Tā ir arī līdz šimpasaulē nozīmīgākā un apjomīgā-kā starptautiskā vienošanās videsjomā.

Klimata konference Parīzē sā-kās 2015. gada 29. novembrī unbija pēdējo un visticamāk arī turp-māko gadu visnozīmīgākais klima-ta politikas pasākums. Konferencēpiedalījās vairāk nekā 20 000 pār-stāvji no visas pasaules.

Eiropas Savienība (ES) par sa-vu ieguldījumu klimata pārmaiņumazināšanā vienojās jau2015.gada 6.martā Vides ministrupadomē. Vienošanās paredz, kalīdz 2030.gadam ES savas siltum-nīcefekta gāzu (SEG) emisijas sa-mazinās par vismaz 40% salīdzi-nājumā ar 1990.gadu. Līdz šimbrīdim par saviem ieguldījumiempaziņojušas jau 185 valstis, un toSEG emisijas ir vairāk nekā 95%no pasaules kopējām emisijām.

2015.gada 12.decembrī,Parīzes klimata konferencē(COP21) aptuveni plkst. 20:30pēc Latvijas laika visas pasau-les valstis panāca vēsturiskuvienošanos par globālu, ambi-ciozu, dinamisku visām pa-saules valstīm saistošu nolī-gumu klimata pārmaiņu iero-bežošanai un pielāgošanāsklimata pārmaiņām nodroši-nāšanai (Parīzes vienošanās).

Parīzes vienošanās mērķi

stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai unnoturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2°C robežām salī-dzinot ar pirmsindustriālo līmeni un censties ierobežottemperatūras pieaugumu 1.5°C robežās, jo tas būtiski sa-mazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes;

uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietek-mēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām;

sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīguun pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.

Pilns Parīzes vienošanās teksts:

http://unfccc.int/documentation/documents/advanced_search/items/6911.php?priref=600008831

Informācija sagatavota pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas materiāliem

17

DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBA

http://www.rsc.org/images/Mouse-on-tubes_400_tcm18-161963.jpg

Nīderlandes tiesa dod „zaļo gaismu” kažokzvēru audzēšanas aizliegumam

Nīderlandes tiesa 10.novembrī pieņēma galīgo lēmumu valsts strīdā ar kažokādu ražotā-jiem, nosakot, ka valstī noteiktais ūdeļādu ražošanas aizliegums ir likumīgs un spēkāesošs. Tikmēr jauns Lielbritānijā veikts pētījums un dzīvnieku aizsardzības aktīvistu fik-sēti foto un videomateriāli Norvēģijas un Nīderlandes zvēraudzētavās kārtējo reizi atklājdzīvnieku ciešanas kažokzvēru fermās.

Atzīst morālo vērtību pār-svaru pār ekonomiskajām inte-

resēm

Pamatojot lēmumu atstāt spē-kā pieņemto aizliegumu, Nīder-landes tiesa atzina, ka sabiedrī-bas kopīgās morāli ētiskās vērtī-bas ir nozīmīgākas nekā šaurassabiedrības grupas – ūdeļuaudzētāju- ekonomiskās intere-ses.

Jau vēstīts, ka Nīderlandesparlaments 2012.gadā ētisku ap-svērumu dēļ nolēma aizliegt ūde-ļu audzēšanu kažokādu ieguvei,neraugoties uz to, ka valsts to-brīd bija ceturtā pasaules lielākāūdeļādu ražotāja. Parlamentalēmums paredzēja 12 gadu pār-ejas periodu, lai ūdeļu audzētājivarētu pārkārtot savu darbību,kā arī ievērojamas kompensāci-jas. Tomēr ūdeļu audzētāji vērsāstiesā, apelējot pie ekonomiska-jiem zaudējumiem, ko šis lē-mums viņiem rada.

2024.gadā, kad ūdeļu audzē-šanas aizliegums stāsies pilnāspēkā, Nīderlande kļūs par „nokažokādām brīvu” valsti, jo jauiepriekš šajā valstī bija aizliegtalapsu un jenotsuņu audzēšanakažokādām.

Zinātnieki aicina ES valstisaizliegt kažokzvēru audzēšanu

Novembra nogalē StrasburgāEiropas Parlamenta Dzīvniekuaizsardzības un labturības inter-grupas sanāksmē tika prezentētsjauns zinātniskais pētījums parkažokzvēru turēšanas apstākļiemun kažokādu ražotāju pasludinā-to „dzīvnieku labturības standar-tu” „WelFur”.

Pētījumā, kas veikts pēc Liel-britānijas dzīvnieku aizsardzībasorganizācijas „Respect for Ani-mals” pasūtījuma, atzīts, ka vie-nīgais veids, kā atrisināt katas-trofālās labturības problēmaskažokzvēru fermās ir nozares aiz-liegums.

Intergrupas sanāksmi atklājatās prezidents Janušs Vojcehov-skis. „Respect for Animals” pār-stāvis Marks Glovers norādīja:„2001.gada Dzīvnieku veselībasun labturības zinātniskās komi-tejas ziņojumā tika atzīts, ka ka-žokzvēru fermās ir nopietnas lab-turības problēmas. Kopš tā laikašajā nozarē nav mainījies pilnīginekas. Ar „WelFur” protokolu in-dustrija tikai mēģina saduļķotūdeņus. Mūsu pētījums, kas ie-tver visas jaunākās zinātniskāsatziņas, skaidri pierāda: šī nozareir jāaizliedz.”

Pētījuma līdzautors BristolesUniversitātes zinātnieks profesorsStefens Hariss uzsver: „Neviena

industriālās turēšanas sistēmanevar nodrošināt nedomesticētudzīvnieku vajadzības. „WelFur”protokols ir radīts esošās turēša-nas sistēmas ietvarā un tajā pa-redzētā „labā prakse” vairumamcilvēku joprojām šķistu nepieņe-mami zems labturības līmenis.”

Tikmēr dzīvnieku aizsardzībasaktīvisti novembrī un decembrīpublicēja kārtējos šokējošos videoun fotomateriālus par dzīvniekuciešanām kažokzvēru audzētavās,kas šoreiz uzņemti Nīderlandesun Norvēģijas kažokzvēru fermās.

Dzīvnieku labturības sertifikā-cijas programma "WelFur" irEiropas Zvēraudzētāju asociāci-jas izstrādāts „labturības” stan-dartu kopums, atbilstoši kuramplānots sertificēt zvēraudzētavas,tādejādi demonstrējot vēlmi uzla-bot dzīvnieku apstākļus ražotnēs.Taču patiesībā šis standarts tikailegalizē esošo turēšanas sistēmu,kas dzīvniekiem nav piemērotaun rada ciešanas.

18

DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBA

http://www.rsc.org/images/Mouse-on-tubes_400_tcm18-161963.jpg

Eiropas Parlaments aicina liegt subsīdijas vēršu cīņām

Eiropas Parlamenta deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu ir atbalstījuši priekšlikumuturpmāk nepiešķirt Eiropas Savienības (ES) atbalstu tiem lauksaimniekiem, kuri audzēvēršus vēršu cīņām.

EP deputātu vairākums atbal-stīja Parlamenta ziņojuma pieli-kumu ES 2016.gada budžetaprojektam, ko Greens/EFA gru-pas vārdā iesniedza Igaunijaseiroparlamentārietis Indreks Ta-rands. Pielikums paredz, ka Eiro-pas Savienības finansiālais at-balsts nekādā veidā nedrīkst tiktizmantots tādu aktivitāšu finan-sēšanai, kas saistītas ar vēršucīņām.

Šo priekšlikumu nepilnās tri-jās dienās atbalstīja arī 20 000ES pilsoņu, parakstot organizāci-jas „Human SocietyInternational/Europe” sagatavotopetīciju.

Parlamenta priekšlikums ta-gad ir nosūtīts izvērtēšanai 28 ESdalībvalstu finanšu ministriem.

Pasaules un Spānijas dzīvnieku aizsardzības organizācijas jau desmi-tiem gadu cīnās par nežēlīgo un asiņaino vēršu cīņu aizliegšanu. Spāni-jas reģionā Katalonijā, kā arī Meksikā, Kostarikā, Ekvadorā un Indijā.

Francija ir netiešā veidā aizliegusi lau-vu medībās iegūtu trofeju ievešanu val-stī, nolemjot, ka turpmāk šādā veidā ie-gūtiem izstrādājumiem vairs netiks iz-sniegtas ievešanas atļaujas.

Šāds lēmums pieņemts pēc plašā sabied-rības sašutuma, ko izsauca slavenā lauvasSesila nogalināšana Zimbabves nacionālajāparkā.

Ar aicinājumu aizliegt lauvu medībās ie-gūtu trofeju ievešanu pie Francijas valdībasvērsās slavenā aktrise un dzīvnieku aizsar-dzības aktīviste Bridžita Bardo.

Francija aizliedz lauvu medībutrofeju ievešanu

19

Novembrī un decembrī sociālā veterinārā klīnika„Dzīvnieku Draugs” turpināja bezpajumtes dzīvnieku ārstēša-nas un ielas kaķu sterilizācijas programmu. Novembrī šīsprogrammas ietvaros ārstējušies 38 dzīvnieki, 96 kaķiemveikti profilakses pasākumi – attārpošana un vakcinācija, kāarī sterilizēti 90 kaķi, savukārt decembrī palīdzību saņēma 30minči, 85 dzīvniekiem veikti profilakses pasākumi, bet steri-lizēti 27 kaķi.

Novembrī un decembrī klīnikānonākušie dzīvnieki visbiežāk sli-moja ar rudens un ziemas sezonairaksturīgajām vīrusu saslimša-nām – iesnaini deguni, iekaisušasactiņas un čūlas mutītēs tikakonstatētas vai katram otrajampacientam. Daudziem kaķiem nā-cās ārstēt iekaisušas austiņas,bet dažiem bija vajadzīga arīdaudz nopietnāka palīdzība līdzpat ķirurģiskām operācijām.

LORĒNADūmakaini trīskrāsaino minci

Lorēnu ievēroja kāda ielas kaķuaprūpētāja – kaķenīte uzradāsviņas koptajā kolonijā pavisamnovārgusi un noplukusi, turklātspēcīgi asiņodama. Patversmesklīnikā tika konstatēts, ka kaķenī-tei ir pirometra – strutojošs dzem-des iekaisums. Kaķenītei tikaveikta steidzama operācija un pēctās viņa saņēma antibiotiku kur-su. Tagad Lorēna jau ir atveseļo-jusies un drīz pārcelsies uz dzīvipatversmes Kaķu hostelī, jo, laigan ir mīlīgs un draudzīgs kaķis,taču, kā daudzi uz ielas izaugušiminči, nevēlas lietot tualetes kas-tīti, tāpēc nav nododama adopcijaiuz mājām.

MERSISMazais, rudais runčuks Mersis

tika notverts kādā Rīgas kaķukolonijā sterilizācijas programmasietvaros. Veterinārārsta apskatē

pirms sterilizācijas operācijas at-klājās, ka runčukam ir bruka jebvēdera trūce. Tā tika veiksmīgiizoperēta, un tā kā mazulis nešķi-ta pavisam mežonēns, tika no-lemts paturēt viņu patversmē ce-rībā sameklēt viņam saimniekus.Cerības piepildījās jau pavisamdrīz, un rudais skaistulis nu jauir iekārtojies jaunās mājās.

PILĪTEMazā kaķmeitiņa Pilīte uz pa-

tversmes klīniku tika atnesta arļoti slimām actiņām. Diemžēl ie-priekš veiktā ārstēšana bija bijusinepareiza, tāpēc, neraugoties uzpatversmes dakteres pūlēm, izār-stēt izdevās tikai vienu actiņu –otra bija jau neglābjami bojāta.Tamdēļ Pilīte pasauli redz tikai arvienu actiņu – otra tā arī paliksakla un ar redzamu defektu. To-mēr pārciestā slimība Pilītei ne-traucē būt tikpat draiskai, rotaļī-gai un dzīvespriecīgai kā ikvienamcitam kaķēnam viņas vecumā unarī bojātā acs viņas dzīves kvalitā-ti netraucē. Šobrīd Pilīte jau devu-sies uz jaunām mājām.

NOVEMBRĪ STERILIZĒTAS:

90 kaķenes

DECEMBRĪ STERILIZĒTI:

27 KAĶI12 kaķenes, 15 runči

DAKTERA AIKĀSĀP DIENASGRĀMATA

ATBALSTA:KLĪNIKA

Lorēna

20

Es esmu Lurdesa– izcila skaistule! Māte Daba mani ir ietērpusi mīkstum mīkstā,krāšņum krāšņā pelēki mirdzošā pūkainā kažokā un apveltījusi ar zaļganceltenu, neat-vairāmu acu skatu, kas spēj ieskatīties līdz pašiem dvēseles dziļumiem. Mana gaita irviegla un cēla un mans ķermenis – graciozitātes iemiesojums! Pasaulē nav bijis un nebūsskaistāka kaķa par mani!

Tāpēc es varu atļauties būt kaprīza un niķīga, jo ikvienam, kurš mani uzlūko, ir jāsap-rot, ka es esmu ĪPAŠA un ka pieskarties man, iegūt manu draudzību nav vis lemts kuramkatram! Ja man kāds netīk, es to parādu skaidri un gaiši – lai gan manas ķepiņasizskatās tik mīkstas un pūkainas, es tīri labi māku apieties ar asajiem nadziņiem, ko tāsslēpj!

Manām jaunajām mājām jābūt tikpat izcilām kā es pati! Tur jābūt vienam vai diviemcilvēkiem, kas mani apkalpotu. Bērnu un citu dzīvnieku klātbūtne nav pieļaujama - jakāds cilvēks pieder man, tad tas ir mans - dalīties es negrasos! Mājās jābūt daudzāmsiltām sedziņām un spilventiņiem, kur es varētu atlaisties atpūsties tajos brīžos, kadizdomātu gulēt kaut kur citur nevis savu cilvēku gultā. Ledusskapī vienmēr jābūt kādamkārumiņam tieši man un to jāizsniedz pēc pirmā pieprasījuma! Un maniem cilvēkiem irjāsaprot, ka es vienmēr būšu un palikšu Lurdesa – izcila skaistule ar saviem niķiem unkaprīzēm!

MĒNEŠA DZĪVNIEKS

LURDESA

21

LAIMĪGIE STĀSTI

Runčuks Vasja palika bez mājām, jo nespēja pieņemt bērniņa ienākšanu ģimenē.Vasjas saimniece lielo, skaisto svītraini raudādama atveda uz patversmi, jo runcis nepar ko negribēja samierināties ar mazuļa parādīšanos.

Arī patversmē jau pirmajās dienās kļuva skaidrs, ka Vasja patiešām ir kaķis ar rak-sturu, kurš nekādu familiaritāti pret savu personu nepieļaus. Tieši tādēļ viņam patver-smē neklājās viegli – iejušanās periodu pavadījis viens pats atsevišķā telpā, viņš nonācakaķu istabā, kur bija spiests dalīt cilvēku uzmanību, ēdiena bļodiņu un rotaļlietas ar vēl20 citiem kaķiem, turklāt lielu dienas daļu pavadīt būrī, turklāt pārējie kaķi nebūt neuz-skatīja, ka Vasja te varētu būt tas galvenais kaķis. Tas lepnajam putnam Ērglim nepavi-sam nepatika, viņš kļuva aizvien nervozāks, viegli aizkaitināms un reizēm agresīvs, to-mēr joprojām bezgala mīļš.

Dienā, kad patversmē ieradās Vasjas jaunie saimnieki, runcis jau bija paspējis ne rei-zi vien saķīvēties ar citiem kaķiem, pāris reizes izmukt pa kaķu istabas durvīm un sa-dusmoties uz patversmes darbiniekiem, kas neļāva viņam doties iecerētajā karagājienāpret patversmes foajē gaidošo suni. Tāpēc jaunie saimnieki dabūja iepazīt pilnu Vasjasstiķu un niķu komplektu – i piktu astes žvidzināšanu, i šņācienus un ņurdienus, i palē-cienus un cirtienus ar ķepu. Un tieši tāds Vasja viņiem iepatikās – īsts Ērglis ar savuviedokli par lietu kārtību pasaulē!

Nu Vasja jau vairākas nedēļas dzīvo jaunajās mājās, kur ir vienīgais mīlulis un vienspats saņem visu cilvēku mīlestību un rūpes. Tāpēc stiķi un niķi vismaz pagaidām ir pa-slēpušies un Vasja ir tikai liels, svītrains, murrājošs mīļuma kamols.

VASJA—ĒRGLIS

22

LAIMĪGIE STĀSTI

NOVEMBRĪ un DECEMBRĪ MĀJĀS DEVĀS...

ČITA

Decembrī mājās devās avīzī-tes pagājušā numura galvenāvarone Čitiņa (Jabloko). Viņasīpatnējā personība, prasme sa-runāties un dot ķepu iekarojakādas jaunas sievietes sirdi.Nelielas bažas bija par Čitasvēlmi sadzīvot ar mājās jauesošo otru kaķi, taču nekādisarežģījumi neradās — Čitiņapierādīja, ka spēj novērtēt mā-ju sajūtu un it nemaz nevēlaskašķi, un arī otrs mincis izrādī-jās tīri priecīgs par radušoskompāniju.

BARSIKSSešus gadus vecā Barsika saimniecevairs nevarēja par kaķīti parūpēties, jotika ievietota veco ļaužu pansionātā.Kundze par savu minci bija gādājusi,kā nu pratusi, taču īstas izpratnes parkaķa aprūpi viņai gan nav bijis, jo Bar-siks patversmē nonāca ļoti sliktā stā-voklī – viņa zobus klāja zobakmens undaļa no tiem bija izkrituši, kažoks bijapilns ar blusām, bet puncī parazītiembija zaļa dzīve, jo visā savā mūžā Bar-siks ne reizes nebija attārpots.Patversmes klīnikā Barsiks tika atbrī-

vots no parazītiem, viņa zobiņi tika sakopti un bija acīmredzams, kā nopluku-šais murrātājs ar katru dienu kļūst aizvien skaistāks, kažoks atkal atguva spī-dumu, acīs parādījās dzīvesprieks un viņš kļuva par patiesi varenu runci. Tā-pēc nav brīnums, ka nepagāja ilgs laiks, kad Barsiks jau devās uz jaunajāmmājām, kur jau omulīgi iekārtojies un ir visai apmierināts ar dzīvi.

23

LAIMĪGIE STĀSTI

Murce ir deviņgadīga min-cīte, kuras bijušie saim-nieki, dodoties uz ārze-mēm, nevarēja savu ūsai-no draudzeni paņemt līdziun uzticēja kaķenītes ap-rūpi kādai savai paziņai.Taču par nelaimi aprūpē-tājas runcis nekādi nevē-lējās samierināties arjauno mājas iemītnieci –viņš Murcīti dzenājis unkaķenīte gandrīz visu lai-ku bijusi spiesta slēptiesun izvairīties, ik dienu pa-vadot nemitīgā stresā. Ne-mitīgie kašķi un kautiņi

nenāca par labu ne vienam, ne otram kaķim, tāpēc kundze galu galā nolēmaMurcīti nodot patversmē.

Zinot, ka gados veciem minčiem adopcijas izredzes nav lielas, patversmes ko-manda jau gatavojās, ka Murce varētu kļūt par vienu no mūsu veterāniem, tačunotika Ziemassvētku brīnums – pavisam neilgi pēc Murcītes uzņemšanas pa-tversmē ieradās kāda sieviete, kura vēlējās dot mājas tieši gados vecākam kaķī-tim. Murce viņai šķita kā radīta un jau tajā pašā dienā abas kopā devās mājās.

Jaunajās mājās Murce iejutās pavisam ātri, lai gan ar otru kaķi Čarlstonu pa-gaidām ietur neitrālu distanci. Pirmo nakti Murcīte gulēja, pieritinājusies jaun-ajai saimniecei, apķērusi viņu ar ķepiņām, murrāja un laizīja.No rīta viņa kā sunītis sekoja saimniecei ik uz soļa. “Viņa ir burvīga!Tieši tādu draudzeni es sev meklēju!” raksta Murcītes saimniece.

MURCE—MURKA

24

LAIMĪGIE STĀSTI

Marmors dzīvoja kādā ļoti dīvainā ģimenē - šie cilvēki bieži ceļoja un,dodamies prom, lielo, skaisto runci vienkārši izlaida piemājas kaķu kolo-nijā. Atgriezušies pēc vairākām dienām, nedēļām vai dažkārt pat mēne-šiem, viņi kaķi atkal paņēma atpakaļ dzīvoklī. Acīmredzot, viņiem šķita,ka gan jau kolonijā kāds par Marmoru parūpēsies, pabaros un pagrabāviņš varēs sasildīties.

Taču Marmors nedzīvoja kolonijā, jo citi kaķi viņu nepieņēma, nelaidane pie ēdiena, nedz arī pagraba siltumā. Marmors šīs drūmās pamestībasdienas, nedēļas un mēnešus pavadīja zem savu saimnieku dzīvokļa balko-na, vientuļš, nobijies un izsalcis, jebkuros laika apstākļos.

Galu galā kolonijas kaķu barotāja un aprūpētāja vairs nespēja noskatī-ties, kā krāšņais runcis pamazām iet bojā. Kad Marmora saimnieki kārtējoreizi devās prom, pametot kaķi rudens vētrās un lietū, kolonijas aprūpētā-ja nogādāja viņu patversmē.

Marmors ir izcili skaists runcis ar brīnišķīgu, maigu raksturu, tāpēcnav brīnums, ka jau drīz vien viņš devās uz jaunajām mājām—tādām, kurnevienam pat prātā nevarētu ienākt atstāt viņu ielas dzīvei. Un Marmorspar to prot pateikties, ar mīkstām ķepiņām apskaujot un samīļojot savuscilvēkus.

MARMORS

25

VĒSTULES NO MĀJĀM

ČETRKĀJAIŅU PASTKASTĪTE:Saimnieki par mīluļiem, mīluļi par saimniekiem

SVEICIENI NO MAIJO — PIKOLOMaijo mūsu mājās ienāca 2015.gada

aprīļa pēdējā dienā. Ģimenes apspriedēnolēmām, ka sauksim suņuku par Maijo -par godu maijam, kad viņam un mums irsākusies jauna dzīve.

Pirmās pāris nedēļas bija grūtas, jomūsu kaķis Caps jutās kā vienīgais mā-jas saimnieks un nekādi negribēja pie-ņemt jaunpienācēju. Tagad jau abi ir no-slēguši mieru, tomēr drošības labad Maijokaķim iet ar līkumu. Suņuks ir jauks, mī-līgs un paklausīgs. Ja arī mazgāšanas unķemmēšanas pie sirds neiet, bet, ja jāda-ra – tad dariet. Nevienas trakas blēņas,tikai nebeidzams dzīvesprieks un drau-dzīgums.

Vasaras sākumā bijām pie friziera unnotika īstas pārvērtības. Mūsu nebēdnī-gais plušķītis pārvērtās par smalku kun-dziņu. Maijo ļoti patīk, ja viņu bužina unpakasa. To gan varētu darīt visu laiku unvēl, un vēl.

Mēs esam ļoti laimīgi, ka esam ieman-tojuši jaunu draugu un ģimenes locekli.Liels paldies par Maijo!

Lai katram Jūsu iemītniekam izdodasatrast savējos!

Ar sveicieniem,

Maijo ģimene – Anda, Aldis, Jānis, Rei-nis, Dāvis un Caps

26

VĒSTULES NO MĀJĀM

SVEICIENI NO MENDIJAS—NAIDAS

Sveiki visiem, kas atceras!!!!

Mīļi un jauki sveicieni Ziemas-svētkos visiem labajiem cilvēciņiem,kas izauklēja un izaudzināja mūsu

mīļo sunenīti Mendiju (Naidu)!

Īpaši atceramies draudzeni Maiju,Tev īpašais paldies!!!!

Lai pietiek enerģijas daudzajiemlabajiem darbiem!!!

Novēl - saimniece un Mendija!

27

VĒSTULES NO MĀJĀM

Rojs jaunajās mājās prakti-zē guļamjogu. Un kā gan tonedarīt, ja ir tik jauka, mīk-

sta un silta sedziņa!

ROJA GUĻAMJOGA

Trusītis ir iedzīvojies un jau pirmajā dienā izrāda lieluziņkārību.Viņš ir atradis kompanjonu – divgadīgu sterilizētu runciPēci, abi apņēmīgi dauzās un pat sabučojās. Trušukamtūlīt sagribējās nogaršot segas un spilvenus un, pro-tams, iezīmēt teritoriju; būrītī meklēja rotaļļietu - ieli-kām pīlīti. Trušuks ar sparu grauž burkānus un sausi-ņus, barību pagaidām nevēlas. Kaķis ir nelaimīgs, katrusis būrī meklē spēļu biedru!Iet jautri un esam priecīgi par jaunu ģimenes locekli!

TRUŠU BĒRNS

28

VĒSTULES NO MĀJĀM

SIMBA DABĀ

Sirsnīgi sveicieni no Miķeļa un viņa jaunās ģime-nes!

Miķelis ir ļoti mīlīgs un draudzīgs, viņš vienmēr sa-gaida visus, kas nāk mājās, un vienmēr grib būtkopā ar cilvēkiem - ja ne sēdēt klēpī, tad vismazpaturēt redzeslokā un, ja iespējams, tad paturētredzeslokā VISUS cilvēkus, kas ir mājās. Miķelimpatīk gulēt uz palodzēm un uz cilvēkiem, tad viņšsirsnīgi murrā. Šad tad gan viņš saniķojas un ie-

kož, bet tas ir reti un kļūst aizvien retāk. Vēl viņampatīk spēlēties ar dzijas kamoliem un gaļas gaba-

liem.Mēs esam ļoti priecīgi, ka Miķelis ir mūsu ģimenē,

un domājam, ka Miķelis jūtas tāpat.Lai vēl daudz labu stāstu ar laimīgām beigām!

Ar sveicieniemDace un pārējie

SVEICIENS NO MIĶEĻA

29

VĒSTULES NO MĀJĀM

Labrīt, mani Zasulauka draugi!Nu jau drīz būs gads kopš dzīvoju otrāDaugavas krastā – tuvējā Maskavas for-šatē. Esmu šeit jau naturalizējusies unieguvusi jaunu vārdu – Ance. Mani jauniesaimnieki teic, ka tas man piestāvot la-bāk. Lai nu tā ir... Ar šo vārdu esmu arīierakstīta mājasgrāmatā.Vienā vārdā sakot – man manās jaun-ajās mājās patīk. Te arī mani ne tikaibaro, bet arī lutina. Esmu izpelnījusiesarī tuvējās veterinārās aptiekas klientalojalitātes karti, tur man pa izdevīgu ce-nu pērk pārtiku un citus gardumus, kasman garšo.

Esmu arī sev iekārtojusi vairākas sev mīļas vietiņas – uz palodzes, uz krēsla, skapī.Vienbrīd man iepatikās savus nagus paskrāpēt pret durvju polsterējumu. Tad nez kāpēcsaimnieks man tur ierīkoja kaut kādu lietussargu glabātuvi un es tā īsti pie durvīm vairsklāt netieku. Kā kompensāciju man izklāja kaut kādu kaķu nagu skrāpējamo paklājiņu,kas pirkts iekš „Dino Zoo”, bet man jau labāk patīk plēst čību zoles. Tās saimnieki nezkāpēc biežāk pērk, nekā man paklājiņus.

Kad kāds atnāk no veikala, uzreiz skrienu revidēt iepirkumu maisu. Reizēm esmu pik-ta, ka tajā nav manis iemīļotā pastēte ar zivju vai vistas garšu. Tad nu esmu pikta... Mē-ģinu skaļi paust savu sašutumu vai ielīst skapī un vairākas stundas cilvēkiem nerādītiesacīs.

Bet tā visumā ar dzīvi esmu apmierināta... Man patīk!Asja, tā, kas tagad Ance

VĒSTULE NO ANCES — ASJAS

30

VĒSTULES NO MĀJĀM

Хей, привет от стаффордаДжеральдины!!!

Поздравляю всех вас с Новым годом!!!Спасибо всем работникам приюта иволонтерам за ваши большие иотзывчивые сердца! Пусть в этот годвсе из вас найдут то, что сделает вассчастливыми! И, конечно, желаю,чтобы все маленькие и большиезверьки нашли свой дом!

У меня все отлично, питаниетрехразовое, свой дом и свежий воздухдеревни! Меня очень любят и дажебалуют. На второй фотке-Дуся, мояподружка. Ее нашли рядом состроительным магазином совсем

маленькую и всю в опилках. Я ее не обижаю, так, иногда из ее тарелки слижу едуи все..

Ой, отвлеклась! С Новым годом, гав-гав-гав!

DŽERALDĪNAS—DŽĀRAS SVEICIENS NO TĀLĀM ZEMĒM

Runčuks pirms 2 mēnešiem kādā vēlā vakarā klē-pī pacietīgi izturēja ceļu līdz Čiekurkalnam. Baidījā-mies, ka būs mulsinošs un nedrošs sākuma periods,bailes no persietes Pekas, bet mazais drosminieksuzreiz izstaigāja dzīvokli, ierāpās klēpī saimniekamun pēc 15 minūtēm aizmiga.

Peka, kura pirms gada zaudēja draugu senioruBaksi, pirmajā brīdī bija sašutusi, uzšņāca nesapro-tamajam radījumam, pārmetoši, ar aizvainojumu uz-lūkoja mūs: "Kāpēc viņu atnesāt?" Pēc 2 dienām jaubija draugi. Pekai ir atgriezies dzīvīgums un vēlmedauzīties.

Džonijs ir vismīļākais un tajā pašā reizē arī rotaļī-gākais kaķis, kāds vien redzēts, liekas, ka nokļuvistieši tur, kur viņam ir vislabāk, ļoti mīl cilvēkus, protpateikt, ko vēlas.

SVEICIENI NO DŽONIJA—ČIRIKA

31

Kristīnes Čilveresdzīvnieku draugu biedrība

Reģ.Nr. 40008020876AS Swedbank

LV71HABA0551039535066

Adrese:Fr.Candera ielā 4,

Rīgā, LV-1046

Tel. 67500491E-pasts: dzd@latnet.lv

© Dzīvnieku Draugs 2016

Mēs aizsargājam tos, kuri paši to nespēj, un palī-dzam tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams

PALĪDZI MUMS PALĪDZĒT!

KONTS ZIEDOJUMIEM:

Kristīnes Čilveres dzīvniekudraugu biedrība

Reģ. Nr.: 40008232186

AS Swedbank:LV71HABA0551039535066