Dziedināšanaar

atbrīvošanu

2. daļa

Atbrīvošanas kalpošanasP R A K S E

Healing Through Deliverance, vol. 2The Practice of Deliverance Ministry© 1991, 2003 by Peter J. Horrobin

Veltījums

Manai māmiņai un tētim,kuri man tik daudz iemācīja,

ielika stingru pamatu manai dzīvei un pāri visam –

sagādāja man dievbijīgu mantojumu.Es pateicos Dievam par viņiem un lūdzu,

lai viņi šo grāmatu uztver kā daļu no pļaujas, ko nesusi viņu gadiem ilgā sēšana.

Grāmata ir veltīta arīEllel Ministries komandai – cilvēkiem,

kurus Dievs ir aicinājis kopā izveidot un darbotiesīpašā evaņģelizācijas,

dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošanā.

1

Saturs

Dereka Prinsa priekšvārds

Priekšvārds

1. nodaļa Ievads1.1 Sabalansēta atbrīvošanas kalpošana1.2 Agrīnie pirmsākumi1.3 Ellel Grange1.4 Atbrīvošanas kalpošanas pamati

2. nodaļa Pamatmācība par dziedināšanu un atbrīvošanu – augsnes sagatavošana2.1.Jēzus stāsta mācekļiem par savu kalpošanu2.2.Jēzus mācība2.3.Pamatpatiesības2.3.1.Kas un kādi mēs esam Dieva priekšā2.3.2.Slimību veidi2.3.3.Nepieciešamība piedot citiem2.3.4.Savu grēku izsūdzēšana un piedošana2.3.5.Piedošana sev2.3.6.”Piedošana” Dievam2.3.7.Pieņemt Dievu tādu, kāds Viņš ir2.3.8.Atļaut Dievam mūs pieņemt2.3.9.Pieņemt sevi2.3.10.Pieņemt citus2.3.11.Jēzus Kristus valdīšana 2.4. Kopsavilkums

3. nodaļa Dažas novērotās dēmonu pazīmes3.1.Atkarība3.2.Pārmērīga apetīte3.3.Galējības uzvedībā3.4.Rūgtums un nepiedošana 3.5.Nepārvaramas tieksmes uzvedībā3.6.Melīga personība un uzvedība3.7.Depresija3.8.Emocionālie traucējumi3.9.Bēgšana no īstenības3.10.Bailes un fobijas3.11.Vainas apziņa un sevis nosodīšana3.12.Balsu dzirdēšana3.13.Iedzimtas slimības3.14.Ticība maldiem3.15.Iesaistīšanās maldu reliģijās

2

3.16.Nepieņemama uzvedība3.17.Brieduma trūkums attiecībās3.18.Burta kalpība un garīgās saites3.19.Nakts murgi3.20.Iesaistīšanās okultismā3.21.Nesavaldīga mēle3.22.Atkārtota vai ilgstoša slimošana3.23.Egocentrisms3.24.Seksuālas novirzes3.25.Nosliece uz pašnāvību3.26.Nediagnosticēti simptomi3.27.Vardarbīgas tieksmes3.28.Atturīga, nesabiedriska uzvedība3.29.Kopsavilkums: Atsauces uz medicīnisko praksi

4. nodaļa Kā ienāk dēmoni4.1.Paaudžu līnija4.1.1.Aizsardzības princips4.2.Personīgais grēks4.3.Okults grēks4.4.Dažas netradicionālās medicīnas metodes4.5.Reliģiskais grēks4.5.1.Reliģiska darbība4.5.2.Konfesionālā piederība4.5.3.Ķecerīgi ticējumi4.5.4.Nepareiza attieksme pret Dieva Vārdu4.5.5.Gara dāvanu nepareiza lietošana4.5.6.Universālisms4.5.7.Maldu reliģijas4.6. Bezdievīgās dvēseliskās saites4.6.1.Ģimenes dzīvē4.6.2.Brīvās gribas aizskaršana4.6.3.Potenciāli bīstamas attiecības4.7.Seksuālais grēks4.7.1.Paaudžu seksuālais grēks4.7.2.Ļaunprātīga seksuāla izmantošana4.7.3.Dominējošas dvēseliskās saites4.7.4.Pirmslaulības intīmās attiecības un izmēģinājuma laulības4.7.5.Orālais un anālais sekss4.7.6.Homoseksuālisms un lezbisms4.7.7.Fantāzija un pornogrāfija 4.7.8.Dzimumakts ar dzīvniekiem4.7.9.Transvestisms un transseksualitāte4.7.10.Seksuālā vardarbība4.7.11.Kopsavilkums4.8.Sāpinājumi, vardarbība un noraidījums4.8.1.Ieņemšanas brīdī4.8.2.Vientuļā māte un nevēlama grūtniecība4.8.3.Dzimuma noraidīšana4.8.4.Seksuālā vardarbība

3

4.8.5.Fiziskā vardarbība4.8.6.Emocionālā un psiholoģiskā vardarbība4.8.7.Laulības šķiršana4.8.8.Nāve4.9.Trauma vai nelaimes gadījums4.9.1.Smaga slimība4.9.2.Darba zaudējums4.9.3.Nelaimes gadījumi4.9.4.Vardarbība4.9.5.Bailes4.10.Nāve (arī aborts un spontānais aborts)4.10.1.Nāves pāreja4.10.2.Pārējie aspekti4.11. Lāsti (tai skaitā iekšējie solījumi, paziņojumi, nepareizas lūgšanas utt.)4.11.1.Dieva lāsts4.11.2.Sātana lāsti4.11.3.Cilvēku apzināti uzliktie lāsti4.11.4.Neapzinātie lāsti4.11.5.Sevis nolādēšana un iekšējie apliecinājumi4.12.Nolādēti priekšmeti un ēkas4.13.Atkarības4.14.Bailes un fobijas4.15.Nespēks un nogurums4.16. Kopsavilkums4.17.Brīdinajumam un iedrošinājumam

5. nodaļa Personas sagatavošana dziedināšanai ar atbrīvošanu5.1.Ievads5.2.Kalpošanas komanda5.2.1.Jēzus norādījums mācekļiem5.2.2.Vienprātības spēks lūgšanā5.2.3. Divi padomdevēji nodrošina aizsardzību viens otram un aizsardzību cilvēkam, par kuru lūdz5.3.Sākums5.4.Kurš plāns ir pareizais?5.5.Ikviena simptoma ievērošana, kas var būt iespējamās dēmonizācijas sekas5.6. Izpētiet saistību ar maldu ticībām un okultismu5.7. Pārbaudiet paaudžu līnijas5.8. Izpētiet intīmo attiecību vēsturi5.9. Meklējiet noraidījuma pazīmes5.10. Izpētiet citas bezdievīgās saites5.11. Uzziniet par nelaimes gadījumiem un traumām

5.12. Kopsavilkums6.nodaļa Atbrīvošanas pamata lūgšanas

7.nodaļa Atbrīvošanas kalpošana7.1. Dažas iespējamās dēmonu izpausmes7.2. Dēmonu iziešanas ceļi7.3. Pēc-atbrīvošanas aprūpe

4

8.nodaļa Kādēļ daži cilvēki nesaņem atbrīvošanu

9.nodaļa Padomi tiem, kuri saņēmuši atbrīvošanu9.1. Desmit galvenie nosacījumi, lai paturētu savu atbrīvošanu9.1.1. Jēzum Kristum kā Valdniekam jāatrodas mūsu dzīves centrā9.1.2. Esiet pastāvīgi piepildīti ar Svēto Garu9.1.3. Lasiet ikdienas Dieva Vārdu un ļaujiet tam kalpot9.1.4. Pastāvīgi valkājiet Dieva bruņas9.1.5. Esiet modri pret ienaidnieka pretuzbrukumiem9.1.6. Esiet dievbijīgās attiecībās ar citiem9.1.7. Atļaujiet Svētajam Garam nest Gara augli jūsu dzīvē9.1.8. Vienmēr saglabājiet piedodošu attieksmi9.1.9. Slavējiet Dievu visos apstākļos9.1.10. Izvēlieties pareizo sabiedrību

10.nodaļa Pēcvārds1.pielikums Prasības kristīgam padomdevējam

2.pielikums Maģija, okultisms un Bībele3.pielikums Okulto terminu apskats4.pielikums Alternatīvās medicīnas veidi5.pielikums Citu reliģiju apskats

Indekss

Priekšvārds

Kristus Miesa – Draudze var būt pateicīga Pīteram Horobinam par šīs grāmatas sarakstīšanu. Tā ir saprotama, praktiska un balstīta uz Rakstiem. Tā aplūko aktuālu vajadzību Kristus Miesā visā pasaulē.

Mēs dzīvojam apsolītajos beigu laikos, kad Dievs izlej savu Svēto Garu. Marka evaņģēlijā 16:17-18 Jēzus runā par piecām pārdabiskām zīmēm, kas sekos ticīgiem. Divas pirmās ir: „Tie ļaunus garus izdzīs” un „jaunām mēlēm runās”.

Pagājušā gadsimtā īpašu uzsvaru lika uz otro zīmi - „jaunām mēlēm runās”. Par to sarakstītas milzum daudz grāmatu un liecinājuši neskaitāmi cilvēki. Salīdzinoši ļoti maz runāts par pirmo zīmi - „tie ļaunus garus izdzīs”.

Dažādos manas kalpošanas periodos man ir bijusi darīšana ar dēmonu izdzīšanu. Esmu redzējis, kā daudzi cilvēki tiek brīnišķīgi atbrīvoti. Ikreiz, kad mums bija darīšana ar dēmoniem, redzējām divas izplatītas kristiešu reakcijas: nezināšanu un bailes. Es tās nosaucu tādā secībā ar nolūku, jo nezināšana ir galvenais iemesls bailēm.

Man vairākkārt ir bijusi iespēja kalpot kopā ar ievērojamo holandiešu kristieti Koriju ten Boomu, kura, divus gadus pavadījusi gūstā Hitlera koncentrācijas nometnēs, uzsāka plašu kalpošanu Kristus Miesā visā pasaulē. Es bieži dzirdēju Koriju sakām: „Bailes no dēmoniem rada paši dēmoni.” Citiem vārdiem sakot, dēmoni iesēj bailes cilvēkos, kuriem vajadzēja zināt, kā ar tiem tikt galā, un tādā veidā attur kristiešus no bībeliskas rīcības pret tiem.

Pīters aplūko dažādas kristiešu nezināšanas jomas, kas neļauj efektīvi gūt uzvaru pār dēmoniem. Autors sniedz pārskatu par garīgo pasauli un tajā mītošajiem dažādajiem gariem. Tālāk viņš skaidri

5

analizē to, kā Evaņģēliji attēlo Jēzus rīcību pret dēmoniem. Viņš arī paskaidro citas Jaunās Derības rakstu vietas, kuras sniedz informāciju par garu pasauli kopumā.

Pīters dod izsmeļošu sarakstu ar pazīmēm no savas pieredzes, kas liecina par iespējamām dēmoniskām aktivitātēm cilvēka dzīvē. Tam seko praktiski padomi, kuros pārrunātas divas jomas: pirmkārt, kā saņemt atbrīvošanu pašam, otrkārt, kā kalpot ar atbrīvošanu citiem. Autors uzsver rakstura īpašību nozīmi, kuras vajadzīgas šādā kalpošanā. Viņš īpaši brīdina sargāties no „vientuļajiem vilkiem”, kuri darbojas neatkarīgi un nevienam neatskaitās. Pīters un viņa līdzstrādnieki vienmēr darbojas kopā vismaz pa divi.

Balstoties uz savu ilggadējo pieredzi, esmu nonācis pie secinājuma, ka atbrīvošana no dēmoniem šobrīd ir visvajadzīgākā kalpošana Kristus Miesā. Šī grāmata sniedz atbildes. Sirsnīgi iesaku to izlasīt!

Dereks Prinss

Autora priekšvārds

Grāmatas „Dziedināšana ar atbrīvošanu” jaunais izdevums publicēts laikā, kad Draudze daudz vairāk nekā agrāk atzīst atbrīvošanas kalpošanas lomu. Pirms desmit gadiem, kad pirmoreiz izdeva grāmatas pirmo daļu, situācija bija pavisam citāda, bet vēl atšķirīgāka tā bija 1986. gadā, kad dzima kalpošana Ellel Ministries.

New Age izplatība, okultisma bums, straujais sabiedriskās un personīgās morāles pagrimums, dažādu reliģisko uzskatu pārņemšana un terorisma bieds pasaules mērogā – visi šie faktori ir izraisījuši lielas izmaiņas sabiedrībā. Tas viss ir licis Kristus Miesai saprast, ka mēs dzīvojam pavisam citādā pasaulē nekā bija tā, kurā uzauga manas paaudzes cilvēki.

Daļa šo cilvēku, kuri vēl pirms desmit gadiem būtu novērsušies no katra, kam ir kāds sakars ar atbrīvošanu, tagad vēršas pēc palīdzības. Viņu ikdienas pastorālajā darbā nākas saskarties ar jautājumiem un garīgām problēmām, kas krietni pārsniedz tradicionālās padomdošanas un lūgšanu kalpošanas iespējas. Mēģinot apmierināt plašu pieprasījumu pēc mācības šajā jomā, Dievs ir ievērojami paplašinājis mūsu kalpošanas apvāršņus.

Esmu pilnībā pārliecināts, ka atbrīvošanu ir nepieciešams pieņemt un praktizēt kā normālu kristīgās kalpošanas daļu, bet es arī saprotu, ka pastāv briesmas pārlieku aizrauties ar dēmonisko. Tādēļ es gribu uzsvērt, ka atbrīvošana nekad nedrīkstētu būt pašmērķis – tā ir tikai līdzeklis saistīto atbrīvošanai, lai viņi varētu pilnīgāk un brīvāk kalpot tam Kungam. Visu uzmanību veltot tikai atbrīvošanai vai kādam citam kristīgās kalpošanas aspektam, izslēdzot citas nozīmīgas kristīgās māceklības daļas, draud briesmas pazaudēt līdzsvaru. Šī iemesla dēļ mēs Ellel Ministries ietvaros nekad nemācām par atbrīvošanu, pirms cilvēku uzmanība nav vērsta uz Krustu un ielikti ticības pamati. Jo vislielākā nozīme ir mūsu attiecībām ar to Kungu un staigāšanai ar Viņu.

Šo grāmatu nevarētu uzrakstīt bez visu to atbalsta, kuri ir kopīgi darījuši darbu, kuru Dievs ir devis Ellel Ministries. Lai gan uz šīs grāmatas vāka ir lasāms mans vārds, tomēr tai ir daudz autoru, kuru dzīve ir atspoguļota šajās lappusēs. Esmu dziļi pateicīgs ikvienam no viņiem.

Tāpat šo grāmatu nebūtu iespējams sarakstīt bez tiem daudzajiem tūkstošiem cilvēku, kuri ir meklējuši Dieva palīdzību pie Ellel Ministries un, to darīdami, ir ļāvuši komandu locekļiem kalpot viņu dzīvē un ieaicināt tajā Jēzu. Dievs mums ir mācījis ļoti daudz, kopīgi apgūstot nezināmo, un es vēlos pateikties ikvienam par viņu nenovērtējamo ieguldījumu.

Sarežģītās kalpošanas situācijās komandas locekļi atkal un atkal ir izjutuši savu atkarību no tā Kunga, un Svētā Gara svaidījumā Raksti ir ieguvuši jaunu nozīmi. Ir gadījies pašiem piedzīvot Evaņģēliju stāstu dramatisko saviļņojumu. Citos gadījumos mēs vairāk esam izjutuši to spiedienu un problēmas, par ko Pāvils raksta saviem draugiem Korintā (2. korintiešiem 11:22-29).

6

Pabeidzot Ellel apmācības skolu, cilvēki nereti saka: „Šīs ir bijušas deviņas labākās nedēļas manā mūžā” vai „Ja vajadzīgs, pārdodiet kaut ko, lai tikai varētu mācīties šajā skolā. Jūs to nemūžam nenožēlosiet!” Viņi piedzīvo Evaņģēlija realitāti un aktualitāti tādā veidā, ka bieži ir pārsteigti. Nozīmīgas patiesības kļūst dzīvas. Krusts iegūst jēgu. Viņi redz, ka cilvēki tiek dziedināti un ka viņu dzīve mainās. Tā ir brīnišķīga privilēģija – nest Dieva cilvēkiem dzīvību un redzēt, kā viņi Kristū tiek atjaunoti.

Vairāk par Ellel Ministries kalpošanu var uzzināt mājas lapā www.ellelministries. org.Visbeidzot es gribu pateikties savai sievai Fionai par viņas pastāvīgo iedrošinājumu šajā ceļā. Tā ir

liela privilēģija un prieks kopīgi kalpot tam Kungam.Mana lūgšana par katru lasītāju ir, lai, lasot šo grāmatu, padziļinātos tava nodošanās Kristum un lai

tu no jauna atsauktos aicinājumam, par ko Dievs runā katram ticīgajam: pasludināt Dieva Valstību, dziedināt slimos un izdzīt dēmonus. Lai tas Kungs tevi svētī visā, ko tu dari Viņa godam.

Pīters Horobins,Ellel Grange

2003. gada marts

1. nodaļa

Ievads

Arhitekts, kurš plāno ēku ilgam laikam, parūpēsies par to, lai būtu ielikts stabils pamats. Arī Jēzus Kalna svētrunas nobeigumā mums atgādina, cik liela nozīme ir stabila pamata izveidei. Viņš salīdzina to ar gudro vīru, kurš ieklausās Viņa vārdos, pielieto tos praksē un būvē savu namu uz klints.

Jēzus mācībā ir iekļauta dziedināšana un atbrīvošana. Tās ir svarīgas Evaņģēlija daļas, lai atdotu cerību, kuriem tā ir zudusi, dziedināšanu slimajiem, atjaunošanu tiem, kuri cieš no dažāda veida kaitēm – miesā, prātā un garā, kā arī brīvību nomāktiem un ienaidnieka saistītiem. Tā ir daļa no klints, uz kuras balstīta Jēzus kalpošana.

Nodaļas grāmatas sākumā palīdzēs cilvēkiem ielikt stabilu pamatu izpratnei par efektīvu dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošanu.

1.1. Sabalansēta atbrīvošanas kalpošanaSavā kalpošanā Jēzus veica visa veida dziedināšanu un kalpoja katram individuāli, atbilstoši katra personīgajām vajadzībām. Jēzus nāve pie krusta deva iespēju Draudzei turpināt Viņa iesākto dziedināšanas kalpošanu. Velns grib radīt haosu un nekārtību. Dziedināšana ir Dieva kārtības atjaunošana garā, dvēselē un miesā.

Fakts, ka Jēzus, veicot savu pirmo dziedināšanu iesaistīja tajā arī dēmonu izdzīšanu (Lūkas 4:31-36), ir apvainojums dažiem 20. gadsimta prātiem, un daudzi vēlētos izslēgt atbrīvošanu no Jēzus kalpošanas kā pirmajam gadsimtam neatbilstošu maldīgu priekšstatu. Bet tādā gadījumā Jēzu maldināja tā laika kultūras ierobežotā izpratne. Tas ir pilnībā nepieņemams secinājums, ņemot vērā izpratni un gara spējas, kas piemīt Dieva Dēlam!

Jēzus dziedināšanas kalpošana bija pilnībā sabalansēta, tas nozīmē, ka Viņš kalpoja cilvēku garam, dvēselei un miesai, kā arī atbrīvoja viņus no tumsas spēkiem. Ņemot vērā faktu, ka visas kaites un slimības ir grēkā krišanas sekas, grūti saprast, kā no kristīgas dziedināšanas kalpošanas var pilnībā izslēgt domu par dēmonu iejaukšanos. Arī es pats ar to saskāros tikai tad, kad sāku lūgt par slimajiem. Situācijās, kuras neietekmēja tradicionālā lūgšana par dziedināšanu, es sapratu, ka mūsdienās ir vajadzīga atbrīvošanas kalpošana.

7

Ne mana audzināšana, ne arī draudzes locekļa pieredze nebija sagatavojusi mani šai kalpošanai. Savā veidā tas ir pārsteidzoši, jo Bībelē ir skaidri dots norādījums izdzīt dēmonus. Visu laiku gan manā ģimenē, gan arī draudzēs, ar kurām man ir bijusi saskare, uzsvēra to, ka ir svarīgi zināt un rīkoties saskaņā ar Rakstiem, lai dzīve ritētu harmonijā ar doto mācību.

Tādēļ es varētu gaidīt, ka tik svarīga Evaņģēlija daļa būtu rūpīgi ielikta manā dzīvē jau no agras bērnības. Bet līdzīgi kā tas notika ar visiem manas paaudzes kristiešiem, šķiet, ka atbrīvošanas joma ir bijusi pilnībā tumšs lauciņš teoloģijā. Tas ir izskaidrojams vai nu ar nepamatotu ticību, ka dēmoni atrodas tikai „pagāniskajās pasaules daļās” un tādēļ mums „kristīgajā Anglijā” par tiem nav jāsatraucas, vai arī mānīgu uzskatu, ka dēmoni nevar ietekmēt kristiešus, tāpēc atbrīvošanas kalpošana modernajā Draudzē nav nepieciešama.Ja es būtu dzimis Āfrikā vai Indijā, es domāju, tad tā būtu pavisam cita situācija. Jo tur, tāpat kā daudzās citās pasaules valstīs, garīgā sfēra ir kļuvusi par tik izteiktu daļu no viņu kultūras, ka jebkura kristīgā ticība, kurai nav nekādas ietekmes šajā svarīgajā dzīves sfērā, negūtu popularitāti lielākajā daļā iedzīvotāju.

Tas ir plaši izplatīts gudro rietumnieku uzskats, ka izglītība un civilizācija palīdz tikt vaļā no dēmoniem, sniedz „apgaismību” par to, ka dēmoni nemaz neeksistē, tāpēc arī nav nekādas vajadzības tos ņemt vērā, skaidrojot kādus apstākļus vai fenomenu, un uzskatīt, ka visam ir loģiski pamatots zinātnisks skaidrojums. Bet vai tas ir iespējams, ka zinātne spētu racionāli izskaidrot visas dēmonu veiktās darbības, kuras izraisījušas dažādas slimības?

Racionālo pasauli ir ietekmējis ne tikai ticības trūkums pārdabiskajam, bet tas ir arī lielā mērā iesakņojies reliģiskajos uzskatos. Šādam racionālam uzskatam nav nekā kopīga ar Rakstiem, kuros bieži aprakstīts, kā Dievs iejaucas cilvēku dzīvē. Un ja kāds var viegli izlaist tik lielu daļu no visaptverošās Jēzus kalpošanas (apmēram viena trešdaļa Jēzus dziedināšanas kalpošanas gadījumu notika ar atbrīvošanu), rodas jautājums, vai Dieva Vārdā vispār ir kaut kas, ko nevar apšaubīt vai kam neticēt?

Paldies Dievam, man mācīja, ka spiritisms un citi okultisma veidi ir bīstami. Bet man nekad neteica, ka, darot šīs lietas, manī var ienākt dēmoni. Mani arī nebrīdināja par daudziem citiem veidiem, kā dēmoni var ienākt manā dzīvē. Es zināju, kas ir grēks, bet ne to, ka, turpinot grēkot, dēmoniem var būt tiesības iejaukties manā dzīvē. Es zināju visu par to, ka, izsūdzot grēku, es saņemu piedošanu, bet nebija ne mazākās nojausmas, ka man varētu būt nepieciešama šķīstīšana no grēka sekām, tai skaitā atbrīvošana, ja grēks ir iemesls tam, ka manā dzīvē ir iesaistījušies dēmoni.

Atskatoties varu secināt, ka manā kristieša izglītībā pilnībā iztrūka šī garīgās izpratnes posma. Ne tā, ka kāds to būtu darījis ar nolūku. Mani vienkārši mācīja saskaņā ar citu ierobežoto pieredzi. Mana personīgā pieredze pretēji citu domām lika saprast, ka ir nepieciešams skaidrojums. Tā rezultātā tapa grāmatas „Atbrīvošana ar dziedināšanu” pirmais sējums, lai dotu pamatojumu Rakstos un izskaidrotu Jēzus veiktās atbrīvošanas praktisko pusi, kas tik efektīvi dziedināja tos, kuri lūdza Viņa palīdzību.

1.2. Agrīnie pirmsākumiDievs man deva vīziju apmēram jau desmit gadus iepriekš, pirms nonācām pie Ellel Grange ēkas pirkuma, un vēlāk tā kļuva redzama un izpaudās Ellel Ministries kalpošanā. Pa šiem gadiem lūdzot, gaidot, plānojot un gatavojoties, es tikai atsevišķos gadījumos saskāros ar dēmoniskām izpausmēm. Tas notika lūdzot par cilvēku vajadzībām, kaut arī bieži vien es vienkārši nesapratu, kas patiesībā notiek.

Atceros kādu meiteni, kura pārliecinoši atdarināja mežonīgu kaķi. Kopš tās reizes esmu vairākkārtīgi saskāries ar ko līdzīgu, bet toreiz tas bija atbaidoši, labi, ka tas nevilkās ilgi! Citā gadījumā es ievēroju, ka daži ne tik izteikti dēmoniska rakstura simptomi var norādīt uz viņu klātbūtni. Tādi, kas nevar būt nekas cits kā ļaunu pārdabisku būtņu aktivitāte, kuri, iespējams, ir dēmoni, un viņu uzvedība līdzinās „radījumiem”, ar kuriem saskārās Jēzus un skaidri pavēlēja mācekļiem tos izdzīt.

1.3. Ellel Grange

8

Kad 1986. gada novembrī atvēra Ellel Grange centru, es nonācu pie secinājuma, ka atbrīvošana ir svarīga dziedināšanas daļa un sāku mācīt to citiem. Man nebija šaubu, ka dēmoni ir reāli un kristiešiem ir dota vara tos izdzīt.

Mēs drīz vien atklājām, ka daudzi cilvēki, kuri vērsās pēc palīdzības, īpaši ar ieilgušām problēmām, ir sapinušies dēmoniskajos tīklos un viņiem ir nepieciešama atbrīvošana. Kādu jaunu cilvēku atveda viņa mācītājs. Divus gadus viņš bija pirmklasīgi kalpojis Džonam un viņa sievai ar padomdošanu. Taču, neskatoties uz mācītāja lielo atbalstu, viņu attiecības kļuva arvien sliktākas, un Džons bija nomākts.

Likās, ka mēs nespējam neko vairāk palīdzēt, izņemot to, ko jau bija darījis mācītājs. Tādēļ mēs vienkārši lūdzām to Kungu atklāt jebkādu tumsas varu viņa dzīvē. Kopš šīs reizes atceros, ka lūgšana ticībā ir „bīstama” lūgšana! Kad Svētais Gars pār viņu nonāca, viņa miesā sekoja spēcīga fiziskā pretreakcija, jo dēmoni asi reaģēja uz Dieva klātbūtni. Viņa pirksti kļuva stīvi, viņa miesa kļuva gandrīz nekustīga, un viņš vispirms noslīdēja no krēsla uz paklāja, tad šļūca pa grīdu vemdams. Bija skaidrs, ka Džonam ir problēma! Atceros, kā zvanīju kādam mūsu komandas loceklim, saucot: „Palīgā, esi šeit, cik ātri vien iespējams!” Jo Džonā mītošie dēmoni sāka izpausties vardarbīgā formā, un mūsu skaistā viesistaba sāka pārvērsties par mēbeļu karalauku.

Visbeidzot Džons atbrīvojās ne tikai no viena, bet no vairākiem dēmoniem. Pēc vairākiem gadiem viņš un viņa sieva joprojām bija kopā un labi satika. Tagad es zinu, ka bez atbrīvošanas Džons nebūtu saņēmis atbildi un viņam nebūtu nekādu cerību. Viņa ģimene iespējams būtu izjukusi, un viņa paša stāvoklis būtu bēdīgs. Džons bija viens no tiem daudzajiem cilvēkiem, kurus Dievs sūtīja mūsu ceļā, sākot intensīvu atbrīvošanas kalpošanas kursu.

Kāds cits bija pirmais priekšā iznākušais cilvēks, kurš vēlējās, lai par viņu aizlūdz mūsu pirmajā Ellel Grange dziedināšanas kalpošanā 1987.gada janvārī. Lorencs stāvēja sapulces priekšā, trīcēdams no galvas līdz kājām. Visu skatieni bija vērsti uz viņa raibi notetovēto figūru un vardarbīgā paskata ķermeni, vēloties uzzināt, ko gan mēs iesāksim ar šo nepateicīgo kandidātu kristiešu dziedināšanas kalpošanā.

Viņš teica: „Man ir ļoti bail.” Es pieskāros viņa plecam, un tam sekoja tik naidīga reakcija no viņa iekšējā cilvēka, ka viņš sabruka turpat priekšā uz grīdas. Šajā mirklī mēs sapratām, ka tas ir īpašs gadījums, un nolēmām nekalpot viņam visu priekšā. Tādēļ lūdzām viņu atbraukt vēlreiz pēc nedēļas kopā ar savu mācītāju.

Kad viņš ieradās, mēs uzzinājām ko vairāk par viņu un sapratām, ka ir gudri ne vienmēr censties tikt galā ar katru situāciju uzreiz dziedināšanas kalpošanas sapulces laikā. Lorencs mums izstāstīja, kā viņš pārdeva sevi sātanam atrodoties cietumā, kā vēlāk vientuļnieka kamerā viņš lasīja Gideonu Jauno Derību un atrada Kristu. Tumsas spēki viņā bija spēcīgi, bet tā bija Dieva žēlastība, ka tas Kungs mūs vadīja soli pa solim pareizajā virzienā, mācot ko darīt, lai viņu atbrīvotu.

Nebija vēl pagājuši divpadsmit mēneši no mūsu darba sākuma, kad Dievs vadīja mūs noturēt pirmo atbrīvošanas kalpošanas kursu. Mums nebija atbilžu uz visiem jautājumiem- tādu nav nevienam. Tomēr, kad stāstījām, ko jau tad bijām saņēmuši no tā Kunga, redzējām, kā nāk apgaismība pār tiem drosminiekiem, kuri bija ieradušies klausīties šo kursu, riskējot ar savu reputāciju. Pat anglikāņu vikāri (mācītāji) devās mājās ar pārliecību, ka nu viņiem ir risinājums, kā palīdzēt cilvēkiem savā draudzē.

Pašlaik, kad es rakstu šo grāmatu, mūsu atbrīvošanas kalpošanas apmācības kursi notikuši jau vairāk nekā simtiem reižu. Vienmēr ir bijuši cilvēki, kuri šo kursu laikā ir saņēmuši dziedināšanu ar atbrīvošanu, pateicoties jauniegūtajām zināšanām, kas sagrauj dēmoniskos cietokšņus. Cilvēki, kuri iepriekš pat nenojauta, ka viņiem ir kādas ar dēmoniem saistītas problēmas, atbrīvojās no tumsas spēkiem, kas dziļi paslēpušies ietekmēja viņu dzīvi.

Kaut arī šinī grāmatā ir daudz informācijas par atbrīvošanas kalpošanas praktisko pusi, ko mācām savos kursos, tā nav domāta, lai aizvietotu mācību laiku apgūt šo kalpošanu praksē kopā ar citiem kristiešiem. Pat ja šāda grāmata būtu brīvi pieejama Jēzus laikā, es nedomāju, ka Viņš savā kalpošanā liktu mācekļiem tikai vienkārši izlasīt rokasgrāmatu!

1.4.Atbrīvošanas kalpošanas pamati

9

Grāmatas „Atbrīvošana ar dziedināšanu” pirmais sējums uzrakstīts, lai ieliktu bībelisku pamatu atbrīvošanas kalpošanai. Kaut arī es zinu, ka dažiem cilvēkiem būs liels kārdinājums mesties pa taisno iekšā atbrīvošanas kalpošanas praksē, vai varu tomēr jūs palūgt ziedot laiku un vispirms izlasīt pirmo sējumu, ja jūs vēl neesat paspējuši to izdarīt, un tad turpiniet lasīt šo otro sējumu. Tā darot, jūs sajutīsiet, ka jums ir daudz vairāk zināšanu, lai spētu novērtēt un izmantot šinī sējumā aprakstīto informāciju un veiktu atbrīvošanas kalpošanu Kristus Miesā. Raksti ir mūsu zināšanu pirmavots. Tas ir svarīgi, lai mēs saprastu, pamatojoties uz Dieva Vārdu, ko īsti nozīmē atbrīvošanas kalpošana, kur ir mūsu spēka avots pār dēmoniem.

Pirmais sējums ne tikai dod visu ar atbrīvošanas kalpošanu saistīto Rakstu vietu detalizētu izklāstu, bet arī nostiprina ticību visa pamatā esošām svarīgām atziņām.

Visas tālāk uzskaitītās patiesības ir svarīgas mācībai, ko satur šis sējums, un ir dotas, lai varētu vieglāk saprast atsauces:

1.Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara Trīsvienība.2.Dievs radīja visas pārdabiskās būtnes eņģeļu sfērā.3.Dievs radīja cilvēku kā garīgu būtni, deva viņam dvēseli un ievietoja miesā dzīvošanai uz

zemes atvēlētajā laika posmā.4. Lucifers (iespējams, tāds tolaik bija viņa vārds) ir viens no ercenģeļiem, kuru izraidīja no

debesīm, jo viņš vēlējās saņemt visu godu un slavu, kas pienācās Dievam. Kopš tā laika viņa vārds ir Sātans, ienaidnieks. Daži eņģeļu pulki sacēlās kopā ar sātanu un reizē ar viņu tika izraidīti no debesīm.

5.Jēzus redzēja, kā sātans tiek nomests uz zemes.6.Uz zemes sātans turpināja sacelties pret Dievu, kārdinot cilvēku nepaklausīt Dievam.7.Cilvēks grēkoja (piebiedrojās pretiniekiem) un atsvešinājās no sava Radītāja.8.Cilvēks kļuva pieejams sātanam un viņa pakļautībā esošajām pārdabiskajām būtnēm, kuras ir

nosauktas par kritušajiem eņģeļiem, dēmoniem vai ļaunajiem gariem.9.Šiem tumsas spēkiem nav sava ķermeņa, kurā dzīvot, tādēļ viņi cenšas iemājot kāda vīrieša

vai sievietes ķermenī, lai turpinātu paust savu pretestību Dievam un Viņa radījumam, cilvēkam, turot cilvēkus sātana valgos un atsvešinātībā no atjaunotās sadraudzības ar Dievu. Kad cilvēkā mājo ļauns gars, viņš ir apsēsts.

10.Dievs sagatavoja ceļu kā izglābt (pestīšana) cilvēci un sūtīja savu Vienpiedzimušo Dēlu Jēzu uz zemes. Jēzus parādīja mums, kāds ir Dievs, un nomira pie krusta par pasaules grēkiem. Visi, kuri atzīst un pieņem Dieva Dēlu, piedzimst no jauna. Tas ir Dieva Gara darbs. Viņi ir brīvi no sātana varas un nāves vietā saņem dāvanu no Dieva, mūžīgo dzīvību.

11.Jēzus uzsāka savu kalpošanu, piepildīdams pravietojumu, kas rakstīts Jesajas 61:1, sludinot Labo Vēsti, dziedināšanu slimajiem un izdzenot dēmonus no saistītajiem. Viņš pavēlēja saviem mācekļiem darīt to pašu.

12.Lielajā Pavēlē, kuru Jēzus deva pirms atgriezās debesīs, Viņš lika pirmajiem mācekļiem iet un darīt citus par mācekļiem, kristīt viņus un visbeidzot mācīt viņiem darīt visu, ko Viņš pats bija tiem mācījis. Tādējādi agrīnās Draudzes uzdevums bija sludināt Evaņģēliju, dziedināt slimos un izdzīt dēmonus.

13.Apustuļu Darbos agrīnā Draudze sāka pildīt šo Lielo Pavēli, sludinot Evaņģēliju, dziedinot slimos un atbrīvojot saistītos.

14.Šī pavēle nekad nav bijusi atcelta, tādēļ mūsdienu Draudzes uzdevums ir joprojām turpināt sludināt Evaņģēliju, dziedināt slimos un izdzīt dēmonus.

15. Kad cilvēks kļūst par kristieti, notiek viņa īpašnieku maiņa. Jaunais kristietis kļūst par Dieva īpašumu, tas nozīmē, ka Dievs pārņem īpašumtiesības uz šo cilvēku. Nav teikts, ka jebkāda dēmonu ietekme pazūd reizē ar atgriešanos, tomēr kristietis vairs viņiem nepieder. Jaunpiedzimis kristietis nevar būt dēmonu apsēsts, bet viņi var būt aizņēmuši vai nomākuši viņa dzīves telpu. Tādēļ kristietis joprojām var būt dēmonu saistīts, un viņam ir nepieciešama atbrīvošana.

16. Atbrīvošanas kalpošana ir domāta tikai kristiešiem. Jo tikai kristietis var būt piepildīts ar Svēto Garu un tā pasargāts no dēmonu atgriešanās draudiem.

10

17. Dēmoni var aizņemt teritoriju ar tiesībām, kuras viņi saņem grēka, vardarbības, paaudžu lāsta, utt. Dēļ. Atpazīt un atņemt dēmoniem viņu tiesības ir svarīga atbrīvošanas kalpošanas daļa.

18. Kristiešiem ir dota Kristus vara pār tumsas spēkiem, lai ticīgie varētu atbrīvot no tumsas spēkiem, kā to darīja Jēzus.

Jūs noteikti domājat, ka viss iepriekš minētais ir skaidri saprotams. Tieši tāpēc, ka mēs nepārprotamajam dažreiz nepievēršam pienācīgu uzmanību, dēmoni var ieņemt stingru pozīciju cilvēka dzīvē. Piemēram, ja cilvēks nevēlas ticēt, ka viņš, iespējams, ir dēmonu saistīts, tad dziedināšana, kurai ir nepieciešama atbrīvošana, var notikt tikai ļoti retos gadījumos, jo cilvēks pats ar savu neticību dod dēmoniem tiesības turpināt savu darbu.

Galvenais šī sējuma mērķis ir apmācīt tos, kuri ir iesaistīti kristīgajā atbrīvošanas kalpošanā, kā atņemt dēmoniem viņu tiesības un izdzīt viņus ārā no personas vai vietas, kurā viņi atrodas, lai šī vieta vai persona kļūtu brīva no sekām, kuras izraisījuši dēmoni. Es lūdzu, lai šīs zināšanas plaši pielietotu un tās nestu dziedināšanu un atbrīvošanu Kristus Miesai.

2. nodaļaPamatmācība par dziedināšanu un atbrīvošanu - augsnes sagatavošana

2.1. Jēzus stāsta mācekļiem par savu kalpošanu Nav šaubu, ka Jēzus uzskatīja atbrīvošanu par svarīgu savas kalpošanas un Mesijas sūtības stratēģijas daļu. Atbrīvošanas kalpošana atklāja pasaulei Viņa absolūto varu pār sātanu un tumsas spēkiem. Šis vienkāršais fakts ir visa veida pretestības sakne atbrīvošanas kalpošanai draudzē. Lūkas 9:11 ir rakstīts, ka Jēzus atklāja savu spēku saviem mācekļiem. Viņi bija pirmie, kuri saņēma Viņa spēku un varu gan dziedināt slimos, gan arī izdzīt dēmonus. Tomēr Evaņģēlijā nav dotas sīkākas norādes, ko Jēzus sacījis mācekļiem darīt, kalpojot ar dziedināšanu no slimībām un kaitēm, kā arī atbrīvojot cilvēkus no dēmoniem.

Tādēļ 1.sējumā „Dziedināšana ar atbrīvošanu” es veltīju daudz laika, lai apskatītu, ko varam mācīties no dažādiem atbrīvošanas kalpošanas gadījumiem, kuri aprakstīti Evaņģēlijos.

Šķiet, ka Jēzus mācīšanas, dziedināšanas un atbrīvošanas metodes bija pamatotas ar pieredzi.Praktiski to var definēt apmēram šādi:1.Klausieties, ko Es saku.2.Skatieties, ko Es daru.3.Atkārtojiet to paši, kamēr Es uz jums skatos.4.Pēc tam ejiet un dariet to paši.5.Pēc tam atgriezieties un izstāstiet par visu Man, pastāstiet par savām problēmām.Pēc tam...1.Klausieties, ko Es saku.2.Skatieties, ko Es daru, utt.(atkārtojot to tik daudz reižu, cik nepieciešams) Bet atcerieties, ka

Es drīz dodos atpakaļ uz debesīm, tādēļ uzkrājiet pieredzi praksē, kamēr Es vēl esmu ar jums!Esam atklājuši sistēmu, kā trenēt mūsu komandas locekļus, lai viņi būtu pēc iespējas efektīvāki.

To var panākt ar dažādu garīgu līmeņu cilvēku apvienošanos un mācīšanos kopā drošā vidē. Mācekļiem bija iespējams tā mācīties trīs gadus. Tā viņiem bija apbrīnojama pieredze redzēt Jēzu darbībā. Viņi redzēja lietas, kuras līdz šim nekad nebija notikušas pasaules vēsturē!

Tā noteikti viņiem bija negaidīta ziņa, ka 3.un 4. posms ir daļa no viņu apmācības. Lūkas evaņģēlijā tas ir rūpīgi pierakstīts, jo tieši to Jēzus pavēlēja darīt saviem mācekļiem: „Sasaucis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva spēku un varu pār visiem ļauniem gariem un dziedināt sērgas. Un Viņš tos izsūtīja sludināt Dieva valstību un dziedināt” (Lūkas 9:1-2). Cik neiedomājama pavēle!

11

Viņa mācīšanas metodes sākumposms bija: „Klausieties, ko Es jums saku.” Pēc tam noteikti vajadzētu sekot Evaņģēlijos ierakstītam sīkākam skaidrojumam, bet, lai cik tas dīvaini neliktos, tādas pamācības tur nav – vien pavēle: ejiet un dariet! Tas nerada pārāk lielu komfortu izglītotajai pasaulei, kurā pieņemts veltīt pūles, lai vispirms apgūtu formulas vai metodes, pēc tam nokārtotu eksāmenus un pierādītu, ka ir kvalificēts speciālists!

2.2. Jēzus mācībaKo īsti mēs redzam, apskatot Jēzus mācību, kas aprakstīta Evaņģēlijos? Tas, ko mēs tur lasām, būtībā ir pamatmācība par Dieva Valstību – mīlestību, piedošanu, neienīst savu brāli, kā arī līdzības, kuras ilustrē pamatpatiesības par to, kas saskaņā ar mūsu izpratni saucās kristieša dzīve. Varētu padomāt, ka tas nav nekas īpašs palīdzēt kādam māceklim izdzīt dēmonu. Bet jūs kļūdāties! Tā satur daudz svarīgas informācijas!

Jāatzīmē, ka lielākā daļa aprakstīto dziedināšanas gadījumu Jēzus paveica kopā ar mācīšanas kalpošanu. Piemēram, gadījumā, kur pabaroja piecus tūkstošus cilvēku, Viņš vispirms viņus mācīja. Lūka par to raksta: „Viņš tos pieņēma, runāja uz viņiem par Dieva valstību un darīja veselus tos, kam vajadzēja dziedināšanas” (Lūkas 9:11).

Jēzus zināja, ka daudzas (bet ne visas) kaites, no kurām cilvēki cieta, bija grēka sekas un nepareizi sakārtotas attiecības. Slimībām un ciešanām parasti ir cēloņi. Lai dziedināšana, ar kuru Jēzus kalpoja būtu paliekoša, cilvēkiem vajadzēja uzzināt patiesību, kas palīdzētu pareizi sakārtot būtiskas lietas viņu dzīvē.

Ir svarīgi tikt galā ar problēmas sakni. Mācekļiem bija jāapgūst pamatmācība, kas bija svarīgāka par atbrīvošanas metodēm, lai varētu tikt pie problēmas saknes. Tā bija mācība, kuru tas Kungs man atklāja lūgšanā un vīzijā vēl ilgi pirms Ellel Ministries kalpošanas sākuma, pirms kaut kādas daudzmaz nozīmīgas pieredzes dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošanā. Lūkas 9:11 panta otro daļu Svētais Gars ierakstīja manā sirdī kā absolūto pamatu kalpošanai, kurai Viņš mani aicināja. Pieņem, runā, dziedini – tieši šādā secībā.

Ja laipna uzņemšana nebūtu pirmais, ko saņēma cilvēki, kuri vērsās pēc palīdzības, diezin vai viņi būtu uzklausījuši mācību, kuru tiem vajadzēja dzirdēt. Ja viņi nebūtu klausījušies un sapratuši mācību, tad kalpot viņiem būtu grūti un neefektīvi. Mācīties nebija viegli, jo ikvienam ir instinktīva vēlēšanās nekavējoties doties uz priekšu un redzēt, kā notiek brīnumi!

Pacietīga rakšanās cauri pamatmācībai nebija tas, ko es sākumā domāju par dziedināšanas kalpošanu. Es pārjautāju tam Kungam, vai esmu to pareizi sapratis, bet Viņš man nedeva citu atbildi. Tikai kad es atsaucos uz Dieva Vārdu un atzinu, ka Viņš zina, ko Viņš dara, tad Viņš atvēra manas acis, lai es redzētu, ko Viņš var izdarīt un darīs ar šādu vienkāršu mācību.

Atklāsmē Dievs man deva, ka nāks cilvēki, daži no viņiem ar smagām problēmām. Mēs tos vēlāk nosaucām par „dziedināšanas kalpošanas vakariem”. Es redzēju cilvēkus ierodamies ar daudzām problēmām un dažādā fiziskajā kondīcijā. Es mācīju viņiem visu Evaņģēlija pamatmācību, ko Dievs man atklāja, kā ļoti nozīmīgu viņiem, un tad Viņš man parādīja, kas notika tā visa rezultātā.

Pēc vairākiem gadiem es varēju bieži raudāt cilvēku priekšā un atkal sajust, ka Dievs ir uzticams vīzijai, kuru Viņš man deva. Es redzēju, kā cilvēki saņem dziedināšanu un atbrīvošanu, kad viņi bija uzklausījuši un pieņēmuši mācību, ļāvuši tai sagraut cietokšņus viņu dzīvē.

Pat ja mums ir dota vara pār tumsas spēkiem, lai izdzītu dēmonus, vienīgi patiesība, kuru mācīja Jēzus, var darīt cilvēkus brīvus. Bet šo patiesību ir jāmāca, nevis kā sausu teoloģiju, kas rada cilvēkos garlaicību vai sajūtu, ka viņi ir Dieva atstumti vai nosodīti, jo Viņš ir pārāk tālu, lai par tiem interesētos. Viņiem ir jāstāsta par Dieva mīlestību, kura tiem ir atvērta, neskatoties uz grēka radīto pretestību viņu sirdīs. Un tas iedarbojās – mācība atstāja pārsteidzošu iespaidu, notika brīnumi un dziedināšanas.

Neviens no mūsu komandas nespēs aizmirst Petu, kura no pirmās dziedināšanas vakara sapulces aizgāja sadusmojusies uz mani par to, ka pateicu, lai viņa piedod tiem, kuri viņu ir sāpinājuši. Viņa bija glabājusi sirdī rūgtumu trīsdesmit gadus, un neviens viņai tagad nepavēlēs no tā atteikties!

12

Viņa devās mājup, un tonakt Dievs neļāva viņai aizmigt. Pusdivos naktī viņa piecēlās gultā sēdus un nolēma paklausīt. Viņa uzrakstīja sarakstu, (nosaucot to par „ienaidnieku sarakstu”) uzskaitīdama visus, kuriem viņai bija jāpiedod. To paveikusi, viņa aizlūdza par šo sarakstu, piedeva visiem un iemiga dziļā miegā.

Nākamajā rītā viņu pamodināja modinātāja zvans. Tas bija apbrīnojami, jo viņa uz nakti bija noņēmusi abus dzirdes aparātus. Viņa bija gandrīz pilnībā kurla ar vienu ausi un par astoņdesmit procentiem kurla ar otru ausi. Dievs bija paveicis brīnumu tai naktī, dziedinot viņu no kurluma, pat bez speciāla aizlūguma par viņas dzirdi. Nākamajā rītā viņa atskrēja pie mums, lai pastāstītu par notikušo. Dziedināšanas kalpošanas beigās viņa iznāca, lai aizlūgtu par viņas muguru, kas bija patiesais iemesls, kura dēļ viņa bija ieradusies. Mēs bijām liecinieki tam, kā Dievs viņu aizskāra Svētā Gara spēkā. Dieva svaidījums bija tik spēcīgs, ka viņa nespēja nostāvēt un nokrita uz grīdas.

Viņa juta, ka Dievs dziedina viņas muguru. Pēc brīža viņa piecēlās, noņēma smago plastmasas palīgierīci, kura viņai bija jānēsā, lai atslogotu muguru un pasargātu no tālākas deformācijas, un turpat uz grīdas izdarīja dažus fiziskus vingrinājumus. Dievs bija paveicis pārsteidzošu brīnumu viņas dzīvē. Ārsti viņai bija teikuši, ka viņas mugura ir tik ļoti deformējusies, ka divpadsmit mēnešu laikā viņa, iespējams, jau būtu invalīdu ratiņos un nekad vairs nevarētu staigāt.

Dievs tik tiešām pagodināja savu Vārdu. Šis bija klasisks piemērs mācībai, ka piedošana ir absolūti būtiska. Bez tās viņa noteikti nebūtu dziedināta. Šķiet, ka viņas fiziskais stāvoklis daļēji bija aizvainojuma sekas, kuras kontrolēja viņas dzīvi.

2.3. PamatpatiesībasFundamentālā pamatmācība, kuru Dievs mums deva, lai sagatavotos dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošanai, nu jau ir atkārtota simtām reižu mūsu dziedināšanas vakaros, konferencēs un draudžu apmeklējumos. Tomēr tā nav nekāda jauna mācība, jo tā ir pamatota Rakstos. Šeit ir izceltas galvenās pamatpatiesības, kuras atrodamas Evaņģēlijos, un saskaņā ar mūsu pieredzi ir ļoti efektīvas, lai sagatavotu cilvēkus dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošanai.

2.3.1.Kas un kādi mēs esam Dieva priekšāSev pašam par izbrīnu atklāju, ka daudziem cilvēkiem, pat tādiem, kuri gadiem bijuši draudzē, ir pavisam neliela vai arī nav nekādas izpratnes par to, kādus Dievs viņus ir radījis, un ko vēlas, lai viņi darītu Dieva radītajā pasaulē. Tādēļ pamatpatiesība, ka Dievs ir radījis mūs kā garu, dvēseli un miesu ir kļuvusi par neatņemamu daļu no mūsu mācības.

Daudziem slimiem cilvēkiem tā bija dziļa atklāsme saprast, ka viņu fizisko simptomu cēlonis var būt paslēpts viņu emocijās un, iespējams, ka apstākļi, ar kuriem viņi sastopas četrdesmit gadus vēlāk, ir saistīti, piemēram, ar viņu tēva rupjo izturēšanos pret viņiem bērnībā.

2.3.2.Slimību veidiMēs varam būt slimi jebkurā vai visās mūsu radījuma daļās: miesā, dvēselē vai garā. Arī dvēselei ir trīs galvenās daļas: prāts, emocijas un griba. Mēs varam būt slimi jebkurā no tām vai visās. Vēl slimību var izraisīt arī ļaunā gara (dēmona) klātbūtne, kura var izpausties kādā no mūsu dzīves sfērām. Tādēļ pastāv seši galvenie slimību veidi:

1) miesāFiziskais miesas vājums vai slimība ir visvieglāk redzama un konstatējama. Kad noteikta ķermeņa daļa darbojas nepilnīgi, ir ievainota vai arī ir infekcija, ar kuru ķermenis kāda iemesla dēļ cīnās, mēs uzskatām to par slimību.2) prātāPrāts atšķiras no smadzenēm – tā ir daļa no dvēseles. Ja kāds, piemēram, slimo ar smadzeņu vēzi, kas ir miesīga slimība, tai pat laikā viņa prāts darbojas skaidri. Bet ir cilvēki, kuru fiziskais stāvoklis ir ļoti labs, bet viņu prāts ir diezgan nekontrolējams. Kad prāta darbība vairs nepakļaujas normālai cilvēka paškontrolei, mēs uzskatām, ka viņš ir psihiski slims.3) emocijās

13

Emocijas ir mūsu jūtas. Kad esam aizskarti savās jūtās, mēs varam atbilstoši izpaust šīs sāpes uz āru un saņemt dziedināšanu, kā arī tās apspiest, radot īslaicīgas sāpes vai dažkārt arī ilglaicīgu traumu.Ja, piemēram, meitu seksuāli izmantojis viņas tēvs, ir spēcīgas emocionālās sāpes. („Kādēļ mans tēvs ar mani tā rīkojās?”) Bet, baidoties no tā, kas varētu ar viņu notikt, ja par to pastāstītu, sāpes visbiežāk apspiež un neizpauž, lai tās dziedinātu. Ilglaicīga emocionāla trauma, kuras rezultāts ir dēmonizācija, var atstāt postošu ietekmi. Dažreiz šīs traumatiskās sekas neparādās daudzus gadus, līdz, piemēram, izjūk laulība seksuālu problēmu dēļ.4) gribāDaudzi cilvēki ir slimi, jo viņiem nav gribasspēka pieņemt gudrus lēmumus. Viņi ir apstākļu upuri. To redzam labi zināmajā Rakstu vietā - „gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja” (Mateja 26:41). Viņu griba ir pārāk vāja (slima), lai pretotos tam cilvēku spiedienam, kas vērsts pret viņiem, vai arī lai uzvarētu kārdinājumus, ar kuriem saskaras viņu miesa.5) garāVissvarīgākā dziedināšana, kas ir nepieciešama cilvēkiem, ir viņu garīgās saiknes atjaunošana ar Dievu. Bez personīgām attiecībām ar Jēzu gars ir miris (ļoti slims!) un grēka dēļ šķirts no Dieva. Tādēļ garam ir jāpiedzimst no jauna. Kad persona ir piedzimusi no jauna, Svētais Gars var viņu piepildīt. Tas ir Svētais Gars, kurš dāvā mums dziedināšanu un dod spēku pasargāt sevi no dēmonu ietekmes pēc tam, kad ir notikusi atbrīvošana.Dažreiz cilvēki tikai problēmās saprot, ka tās ir sekas viņu atšķirtībai no Dieva. Kad viņi ierauga sakarību starp dzīvi garā un sekām miesā, tas liek viņiem sajust izmisīgu vēlmi patiesi iepazīt Dievu. Daži ir salauzti savā garā apkārtējo cilvēku ietekmes rezultātā, un tas ir tā, it kā viss viņu būtības kodols būtu sadragāts. Tādēļ dziedināšana garā ir vissvarīgākā un primārā dziedināšana, kura ir nepieciešama ikkatram. Šādai dziedināšanai ir gan mūžīgas, gan laicīgas sekas.

6) dēmonu klātbūtneVēl viens iemesls cilvēka slimībai var būt dēmonu klātbūtne. Kad esmu izskaidrojis cilvēkiem par tumsas spēkiem un ļauno garu realitāti, kā viņi var iespaidot cilvēka dzīvi, esmu sapratis, ka ir milzu atvieglojums zināt par vēl kādu iespējamo slimības cēloni.

Šie seši slimošanas veidi var būt savstarpēji saistīti. Piemēram, ilglaicīga fiziska nespēja var radīt lielas emocionālās sāpes. Saskare ar cilvēkiem, kuri cieš no uzskaitīto slimošanas veidu vairākuma, ja ne visiem kopā, nav nekas neparasts. Ilglaicīgu slimību gadījumos gandrīz vienmēr ir iespējama dēmonu klātbūtne, kuri var atklāties kalpošanas laikā. Ja to neņem vērā dziedināšanas kalpošanā, cilvēks sākotnēji var sajusties labāk, tomēr viņā joprojām paliek slimības sakne ar potenciālu turpināt izraisīt jaunus simptomus un slimību.

Izpratne par to, kādā veidā cilvēki var būt slimi, palīdz izvērtēt, kādi kritiskie faktori, iespējams, darbojas viņu dzīvē. Esam sapratuši, ja izskaidrojam to jau pašā dziedināšanas vakara sākumā, tad cilvēki ir daudz atvērtāki uzklausīt, ko Dievs saka. Viņi saprot, ka teiktajam ir patiešām liela nozīme un tas attiecas uz viņiem.

2.3.3 Nepieciešamība piedot citiemTēvreizē ir skaidri redzams, ka Jēzus mūsu grēku piedošanai izvirza priekšnoteikumu, lai mēs vispirms piedotu citiem. Mateja 6:15 Viņš atkārtoti uzsver: „Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.” Šie ir satriecoši vārdi ar nepiedošanu un rūgtumu pilnai sirdij, jo nevienam nepatīk dzirdēt, ka viņa grēki netaps piedoti. Bet tieši to Jēzus saka tiem, kuri nevēlas dot citiem to, ko viņi paši vēlas saņemt no Dieva.

Daudzi cilvēki labprāt domātu, ka nav nekādas īpašas nozīmes tam, kam tu tici un ko tu dari, jo Dievs ir tik mīlošs, ka Viņš neatteiksies tev piedot un neliegs ienākt Debesu Valstībā.

14

Tomēr šāda pārliecība nesaskan ar Rakstiem. Daži apgalvo, ka ir grūti pateikt sāpju pilnam cilvēkam šādu bezkompromisa patiesību, bet es teiktu, ka ir daudz ļaunāk nepateikt patiesību mīlestībā, kuru Jēzus skaidri parādīja ar savu dzīvi un mācību.

Praksē esam pārliecinājušies, ka patiesības atklāšana dziļā mīlestībā un līdzjūtībā paver iespēju cilvēkiem gan piedot, gan saņemt piedošanu. Apziņa, ka viņiem ir piedots, varbūt pat pirmoreiz dzīvē, var atstāt nozīmīgu iespaidu par piedzīvoto dziedināšanu, kādu viņiem jebkad ir lemts pieredzēt. Atvieglojums ir jūtams, jo tumsas spēku ietekme ir sagrauta ar patiesības apliecināšanu.

Daudzreiz esam pieredzējuši milzu cīņu ar dēmoniem cilvēkā, jo viņi izmanto visus ieročus, kas ir viņu arsenālā, lai atturētu cilvēku izteikt piedošanas vārdus kādai personai, kura, piemēram, viņu ir seksuāli izmantojusi. Dēmoni ir mēģinājuši atņemt balsi, lai cilvēks nevarētu parunāt, izraisījuši viņā vēlmi bēgt prom, uzbrukuši viņa elpošanai, radījuši prāta aptumsumu, izraisījuši negaidītu caurejas lēkmi, likuši sakost žokļus, izraisījuši vēlmi sevi nožņaugt – visu, lai tikai atturētu cilvēku no Bībeliskās patiesības lietošanas.

Līdzko ir izteikti piedošanas vārdi, kuri nāk no sirds, dēmonu vara, kas kontrolējusi cilvēka dzīvi ar nepiedošanas grēku, ir salauzta, un var notikt atbrīvošana. Esam redzējuši, ka, paklausot šim Dieva Vārda piedošanas principam, notiek pat vairāk dziedināšanu un atbrīvošanu, nekā lietojot jebkuru citu garīgo principu.

Nav tā, ka Draudze jau agrāk nav zinājusi šīs pamatpatiesības, tikai bieži vien nebija drosmes vai pārliecības teikt cilvēkiem patiesību kā to darīja Jēzus. Daži teologi ir mēģinājuši pārveidot Jēzus mācību, lai padarītu to pieņemamāku apdomīgajam un racionālajam prātam. Tas nekad cilvēkam neļaus piedzīvot ne dziedināšanu, ne atbrīvošanu. Tikai nemainīgās Jēzus patiesības un Viņa mācības pielietošana cilvēka dzīvē ar Dieva palīgu var paveikt Rakstos teikto: „..pārvērtieties, atjaunodamies savā garā...” (Romiešiem 12:2).

Tomēr esam piedzīvojuši, ja cilvēks ir dziļi sāpināts, viņš sākotnēji var labprātīgi pieņemt lēmumu piedot. Bet pēc tam, kad tas Kungs ir dziedinājis, sāpju sajūta saglabājas. Daži cilvēki centīgi turpina piedot, kamēr pilnībā nav izzudušas sāpes par notikušo.

Kad Pēteris jautāja Jēzum, cik reižu ir jāpiedod, Viņa atbildi „septiņdesmit reiz septiņas reizes” var attiecināt tikpat labi kā uz piedošanu daudzas reizes tai pašai personai par vienu nodarījumu (kamēr sāpes joprojām nav izzudušas), tā arī vienam cilvēkam par daudzkārtīgiem pāri nodarījumiem.

2.3.4. Savu grēku izsūdzēšana un piedošanaNākamais, iespējams, lielākais dēmoniskās varas un slimību sargs pēc nepiedošanas citiem ir apslēpts un neizsūdzēts grēks. Daudzi apslēptie grēki, kuri līdzīgi saindētam pavedienam caurvij cilvēka dzīvi, stiepjas daudzu gadu garumā līdz pat bērnībai. Daudzi cilvēki dzīvo ar vainas apziņu klusībā pie sevis domājot, ka viņu grēki, kuri visbiežāk ir seksuāla rakstura, ir tik briesmīgi, ka tos nekad nepiedos. Jāņa 1.vēstule 1:9 ir svarīga un iecienīta Rakstu vieta, uz kuru norādīt tiem, kuri apzinās, ka ir grēkojuši. „Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” Šie vārdi ir adresēti kristiešiem, tātad Jānis paredzēja, ka arī kristiešiem gadīsies grēkot. Tā mums noteikti sanāk un tā notiek!

Par laimi, Dievs savā žēlastībā radīja pienācīgu nodrošinājumu mūsu kritušajai dabai. Tomēr dažreiz mūsu grēku sekas var izraisīt slimību vai piesaistīt dēmonus, vai abējādi. Tad ir nepieciešams saņemt piedošanu no Dieva.

Rakstu vietu Jēkaba vēstulē 5:16 daudziem kristiešiem ir daudz grūtāk pieņemt nekā Jāņa 1.vēstulē 1:9. „Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.” Lielākā daļa uzskata, ka viņu grēki ir tik privāti, ka tos izpaust var tikai personīgi Dievam. Nav viegli atzīties citam tajā, ko esi izdarījis. Kauns vai apmulsums ir lielāks nekā dažiem to, šķiet, ir iespējams panest. Un tomēr šajā nodaļā Jēkabs apraksta epizodi par slimo, kuram jāataicina draudzes vecajus lūgt Dievu par viņu un svaidīt ar eļļu. Grēka izsūdzēšana notiek pirms dziedināšanas.

Zīmīgi ir, ka slimība dažkārt var izpausties kā grēka sekas. Šādos gadījumos, lai saņemtu dziedināšanu, vispirms jātiek galā ar grēku. Dažkārt Dievs pieļauj slimību, lai pievērstu sev uzmanību

15

un varētu mūs uzrunāt. Dievs neuzsūta slimības, bet atsevišķos gadījumos tās pieļauj kā sekas gan mūsu personīgajam grēkam, gan kritušajai pasaulei, kurā mēs dzīvojam. Pastāvīgs grēks tiešā veidā atver ceļu dēmoniem, kuri ienāk visbiežāk kopā ar slimībām un kaitēm.

Mūsu padomdošanas kalpošanā esam sapratuši, ka atklāti runāt par pagātnes grēkiem, ļaut tiem nākt gaismā, neizrādot nosodījumu, ir svarīgs solis, lai sagatavotu cilvēku atbrīvošanai. Kādēļ Dievs uzskatīja šo procesu par tik svarīgu? Domāju, ka iemesli ir šādi:

1.Katrs no mums jutīsies svētīts apzinoties, ka ir vismaz viens cilvēks, kurš zina par mums pašu sliktāko, tomēr joprojām mūs mīl.2.Viens no labākajiem aizsardzības veidiem, lai vairāk negrēkotu, ir apziņa, ka kāds zina par mūsu vājību.3.Dziedināšanu un atbrīvošanu veicina Svēto Rakstu apsolījums - „..ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt...” (Mateja 18:19).4.Pāšapmāns nav tik bīstams, ja kāds dievbijīgs un Gara piepildīts kristietis zina par mūsu grēku un ir gatavs palīdzēt, ja rodas nepieciešamība par to izstāstīt. 5.Grēks bieži vien ir pamats dēmoniskajām saitēm, kuras ir cieši aptinušās, un dažkārt, lai tās sarautu, ir nepieciešama atbrīvošana.6.Pārējās sfēras, kurās nepieciešama dziedināšana, piemēram, emociju dziedināšana. Lai arī Dievs var dziedināt bez trešās personas iesaistīšanās, Jēzus pavēlēja mācekļiem iet un

dziedināt slimos. Tā ir arī mūsu pieredze, ka kalpošana šajā jomā bieži vien ir daudz efektīvāka, ja tajā iesaistās kāds cilvēks, kurš ir objektīvs un spējīgs dzirdēt no tā Kunga par slimo personu.

Piemēram, bagātajam jauneklim bija jādzird viedoklis no malas par grēku viņa paša sirdī, kas atklāja, ka viņš mīl bagātību vairāk nekā Dievu. Grēkam ir jātop atklātam, izsūdzētam, no tā jāatgriežas un tas jāatstāj. Tikai pēc tam var kalpot ar dziedināšanu vai atbrīvošanu, jo tad tā būs efektīva un noturīga.

Tā ir privilēģija un atbildība uzklausīt kāda grēksūdzi. Ir svarīgi, lai tie, kurus lūdz uzklausīt, vienmēr ievērotu pilnīgu konfidencialitāti, nekādā gadījumā neaprunātu un nestāstītu par citu uzticētajiem grēkiem, noklausītos tos bez jebkāda nosodījuma un ar pazemīgu attieksmi.

Tradicionālajās konfesijās, kurās grēksūdze ir iekļauta kā pastāvīga daļa viņu kristīgā kalpošanā, šai ziņā nav problēmu, un viņi labi izprot šīs darbības nozīmi, lai tiktu galā ar grēku. Bet arī te ir jābūt uzmanīgiem, lai grēksūdze tradicionāli neaizvietotu patiesu nožēlu par padarīto grēku, kas nāk no sirds dziļumiem, citādi šāda grēksūdze var kļūt par šķērsli, lai saņemtu piedošanu un dziedināšanu.

Tas var izklausīties skarbi, tomēr atslēga ir vārda grēksūdze pareizā izpratnē. Izsūdzēt grēku Dievam (vai kādam citam) nenozīmē izstāstīt Dievam, ko esam darījuši nepareizi. Dievs ir viszinošs (zina visas lietas), un Viņš jau zina par mūsu grēku. Vārds atzīt nozīmē kaut ko vairāk kā vienkārši izstāstīt Dievam to, ko esam darījuši nepareizi.

Ja ir grēks, tad ir arī vainīgais. Cilvēkiem ir jāsaprot, ko viņi ir izdarījuši un jāizlemj, ko darīt, lai izlabotu situāciju, īpaši tad, ja ir iejauktas arī citas personas un tam ir sekas.

Primārā nozīme vārdam atzīt ir piekrist Dieva viedoklim par izdarīto grēku, - ka tā ir pretošanās Dievam, un nožēlot (atteikties) no grēcīgās rīcības. Pārāk bieži grēksūdzi izmanto, lai parunātos (bet neko nedarītu). Tādā veidā mēģinot atbrīvot sirdsapziņu, bez jebkāda patiesa nodoma atteikties no dzīvošanas grēkā.

Jēzus teica, ka mums jāturpina piedot saviem brāļiem septiņdesmit reiz septiņas reizes. Kaut arī tas nozīmē, ka tieši tāpat Viņš piedos mums, es personīgi domāju, ka Viņa sirds ir apbēdināta, ja redz kādu labprātīgi turpinot dzīvot grēkā. Var pienākt brīdis, kad mūsu grēksūdze ir tikai reliģiska darbība. Tad tai līdzi nāk garīgās nāves smaka tā vietā, lai uzplauktu jaunas dzīvības asni. Lai grēksūdze būtu patiesa, tai ir jānāk no sirds.

2.3.5. Piedošana sevKatrs no mums ir pieļāvis kļūdas, un dažas ir bijušas ļoti nopietnas, tās ir atstājušas mūsos dažādas rētas. Kalpošanas laikā es bieži vien lūdzu pacelt rokas tiem, kuri ir teikuši: „Es nekad sev to

16

nepiedošu...” Tā vienmēr ir atklāsme cilvēkiem, ka vairāk nekā puse klātesošo kādā gadījumā ir saistījuši paši sevi ar šādu izteikumu.

Pastāv pat tāda iespēja, ka cilvēks ir sev uzlicis lāstu sevi sasaistījis par pagātnē izdarīto, ko viņš nevēlas vai nevar sev piedot. Šādi mēs radām efektīvu iespēju ienaidniekam turēt mūs vainas apziņā par to, ko esam darījuši.

Tāpēc nebrīnāmies par to, cik bieži mums jāatbrīvo cilvēki no lāsta gara, kurš ir nācis tieši šādas nostājas dēļ. Bībelē (Galatiešiem 3:13) rakstīts, kad Jēzus nomira pie krusta, Viņš atpirka mūs no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu. Ikkatrs lāsts, kuru ienaidnieks vēlētos mums uzlikt, ir uzvarēts pie Golgatas krusta. Ja mēs atsakāmies piedot paši sev, mēs noraidām to, ko Jēzus mums nodrošināja pie krusta.

Atbrīvošanas kalpošanā ir svarīgi saprast, kas ir lāsts, un kā tas darbojas. Būtībā lāsts ir izteiktie vārdi pret mums pašiem vai kādu citu, kas dod dēmoniem tiesības ietekmēt cilvēka dzīvi.

Lāsts var izpausties cilvēku skaudības vai nenovīdības rezultātā. Tas var būt uzlikts ar buršanu vai naidu pret otru cilvēku. Reliģiski noskaņoto mācekļu naidīgie vārdi pret Mariju Magdalēnu, ka viņa izlēja tik daudz dārgās eļļas Jēzum, būtībā bija lāsts. Ja nesekotu nekavējoša Jēzus atbilde par viņas rīcību, nosodot viņas apsūdzētājus, iespējams, ka šie lāsti ieurbtos kā vainas apziņas bultas viņas sirdī līdz mūža galam.

Līdzīgi mēs paši sev varam uzlikt lāstu, izvēloties nepiedot sev to, ko Dievs mums būtu piedevis, ja no sirds to nožēlotu. Sātans priecājas, ka mēs turpinām nosodīt sevi par pagātnes kļūdām. Esmu pārliecināts, Jēzus redzēja, ka tas ir bīstams drauds Sīmanim Pēterim pēc Viņa augšāmcelšanās. Ja Jēzus nebūtu pie viņa aizgājis un personīgi viņu toreiz atjaunojis, es nemaz nešaubos, ka Sīmanis Pēteris būtu beidzis savu dzīvi kā rūgtuma pilns, vecs, savītis zvejnieks, kurš dzīvo Galilejā, velk lomus un ir noraizējies par notikušo. Viņš pats sev būtu uzlicis lāstu, ka viņam nekad nepiedos trīskārtējo atteikšanos no Kristus, pirms Viņa krustā sišanas.

Piedošana sev par pagātnes kļūdām atbrīvo no pieredzes, kuras pamatā ir dēmonisko spēku darbība. Šī atbrīvošana var dot arī vispusīgu dziedināšanu citās dzīves jomās, lai gan pirmajā brīdī varētu likties, ka tām nav nekas kopējs ar pašam sev uzlikto lāstu. Bet īstenībā Sātans nešķiro personības un izmanto katru iespēju, kuru mēs viņam dodam ar grēku, un tā atveram pieeju dēmoniem.

2.3.6. „Piedošana” DievamEs ieliku šo vārdu pēdiņās, jo nav iespējams, ka Dievs grēkotu. Tātad praktiski Viņam nekas arī nav jāpiedod! Tomēr esmu saticis daudzus cilvēkus, kuri vaino Dievu par nepareizām lietām, kuras ar viņiem notikušas, un turpina dzīvot pārliecībā, ka Dievs ir vainīgs. Lai gan tās bija viņu pašu vai kāda cita grēka sekas. Visbiežāk Dievu vaino lietās, kas ir sātana pašreizējās pasaules pārvaldīšanas darbības rezultāts. Tas var kļūt par lāstu viņu dzīvē.

Atrisinājums ir nožēlot Dieva vainošanu lietās, par kurām Viņš nav atbildīgs, piedot cilvēkam, kurš ir īstais vainīgais (ja tāds ir), un pateikt Sātanam, ka nepieļaus nekādu iespēju, lai viņa uzbrukumu sekas kļūtu par pamatu dēmonu ienākšanai. Dažas pirmās nodaļas no Ījaba grāmatas ir atklāsmes pilnas. Tās stāsta par avotiem, no kuriem cēlušās daudzas tā dēvētās „dabas” katastrofas.

2.3.7. Pieņemt Dievu tādu, kāds Viņš irDievs ir Dievs. Pat visniecīgākā cilvēka vēlme nevar izmainīt Viņa raksturu. Viņš vienmēr ir bijis un vienmēr būs uzticīgs Sev, Savam Vārdam un atklāsmei par Viņa raksturu, kādu redzam Viņa Dēlā Jēzū Kristū.

Par nožēlu ir daudzi cilvēki, kuriem tas nepatīk. Viņiem ir savs viedoklis par to, kā Dievam jārīkojas un kādam jābūt. Viņi pielūdz dievu, kuru ir radījuši paši savā prātā. Tā ir elku kalpības forma, kad cilvēks rada elku no koka vai akmens, piešķir tam noteiktu veidu un raksturu, izstrādā ticības shēmu, kas atbilst šim elkam, un pēc tam dzīvo bailēs no tā, lai neaizvainotu dievu, kuru pats ir radījis.

Notiek sekojošais,- šajā elkā iemājo dēmoni, pieņem sev īpašības, kuras cilvēks tam piedēvējis, un pēc tam atalgo vai soda šī elka pielūdzējus saskaņā ar to, kā viņi apmierina elka dēmoniskās

17

prasības, kurš tagad ir kļuvis par viņu dievu. Šajā gadījumā individuālos elka pielūdzējus var saistīt ļauns gars, kuru kontrolē šī elka valdošais gars.

Grieķi un romieši, kuriem bija tik daudz elku dievu, bija izglītoti cilvēki. Viņi neļautu sevi tik viegli iemānīt tik plaša mēroga elku kalpībā, ja aiz šiem elkiem nestāvētu dēmoni, kuri prasmīgi darbojās gan par, gan pret viņiem. Ja viņiem kādā lietā neveicās, tas nozīmēja, ka viņi ir apvainojuši savus dievus un tie ir jānomierina, pienesot kādu upuri vai veicot kādu reliģisku rituālu.

Viss elku pielūgsmes cikls, lai salīdzinātos, ir dominējošs un postošs. Tas ir pilnīgs pretstats attiecībām, kādas Dievs vēlas saviem ļaudīm. Dieva „pieprasītā” cena par cilvēka nepaklausības grēku ir nomaksāta pie Golgatas krusta, kad Jēzus nomira par tevi un mani. Vairs nepastāv upuru nešana vai kāda cita veida salīdzināšanās, kuru var vai vajag pildīt. Jēzus teica pie krusta: „Viss piepildīts!” (Jāņa 19:30)

Kad cilvēki top reliģiozi, bieži vien ar nodomu, lai mēģinātu izpirkt savus grēkus, es arvien vairāk un vairāk sāku saprast, cik ļoti Dievs varētu ienīst reliģiju, kas bieži vien piesedz grēka pilnu sirdi, kas nav atradusi mieru dzīvajā Dievā. Jesajas vēstījums nav mainījies vai novecojis!

Lietas būtība ir daudz dziļāka un pamatīgāka par jautājumu: „Ko es varētu darīt, lai būtu patīkams Dievam?” Patiesībā Dievs savā mīlestībā jau visu ir nodrošinājis, un cilvēks izvēlas Dievu nevis aiz bailēm no Viņa, bet tāpēc, ka Viņš ir Dievs. Jautājums ir šāds: „ Ko tu patiesi mīli?”

Vīrs, kurš ir uzticīgs savai sievai, vai sieva vīram tikai aiz bailēm no tā, ko partneris varētu pateikt vai izdarīt, ja viņš būtu neuzticīgs, ir nepārtraukti pakļauts briesmām pārkāpt laulību. Bet vīrs vai sieva, kas patiesi mīl un pieder viens otram, sajutīs, ka tā ir droša aizsardzība pret iespējamo neuzticību.

Vecajā Derībā ir aprakstīti Dieva cilvēki, kuri kļuva garīgi neuzticīgi, pievēršoties citiem dieviem. Ja cilvēka garīgā sirds nav noenkurota Dieva mīlestībā, tad līdzīgi kā vīrs, kurš nav drošs par savu sievu, viņš aizies neceļos un pielūgs citus dievus. Tā ir garīga neuzticība – savas sirds uzticēšana neīstajiem dieviem. Visbeidzot, visa veida garīga neuzticība ir patiesā un dzīvā Dieva aizstāšana ar dēmoniem.

Kalpošana Dievam, kuru daļēji motivē bailes, kas ir pretstats mīlestībai, nekad nebūs gatava ļaunās dienas atnākšanai, par kuru raksta apustulis Pāvils (Efeziešiem 6:13). Kaut arī sava vieta ir paredzēta svētai un patiesai bijībai dzīvā Dieva priekšā, tomēr ja bailes ir vienīgais motivējošais faktors attiecībās starp Dievu un cilvēku, tad šīs attiecības ir neveselīgas.

Varētu padomāt, ka tam nav nekāda sakara ar to cilvēku dzīvi, kuriem ir nepieciešama dziedināšana ar atbrīvošanu. Tomēr te ir daudz ciešāka sakarība, nekā tas daudziem liekas. Piemēram, pie mums ir vērsušies pēc palīdzības daudzi cilvēki, kuri ir bailēs un šausmās, kad mēs sākam stāstīt par Dievu kā mūsu mīlošo Tēvu. Viņu izpratnē tēvs ir tāds, kurš pārmāca netaisnā un bargā veidā, nopeļ vai pat uzliek nepelnītu sodu.

Es labi atceros kādu sievieti, kura skaļi sauca sāpju pilnā balsī: „Nekad vairs nestāsti man par Dievu kā Tēvu.” Viņas balsī bija dzirdams patiess niknums. Viņa ienīda savu tēvu par neiedomājamām lietām, kuras viņš bija tai nodarījis. Pēc viņas izpratnes, ja Dievs ir Tēvs, tad viņš ir līdzīgs miesīgajam tēvam, bet vēl miljons reižu sliktāks. Viņa bija nomelnojusi Dieva raksturu, identificējot to ar vecāku grēcīgo rīcību viņas audzināšanā. Dievs, kuru viņa pielūdza, nebija tāds, kura mīlestībai viņa varētu atsaukties, bet tāds, pie kura viņa nāca ar šausmām un bailēm. Atgriešanās no sava nepareizā un grēcīgā uzskata par Dievu, piedošana miesīgajam tēvam un tad atbrīvošana no baiļu gara palīdzēja viņai saņemt dziedināšanu. Tie bija galvenie priekšnoteikumi ceļā uz izveseļošanos.

Jēzus stāstītā līdzība par pazudušo dēlu (Lūkas 15:11-32) ir domāta ne tikai, lai aprakstītu grēcinieka atgriešanos pie Dieva, bet arī lai atklātu sava Tēva patieso dabu. Esmu pārliecināts, ka pūlis, kas tajā reizē klausījās Jēzus stāstā, gaidīja smagus nosodījuma vārdus dēlam, kurš atgriezās mājās pēc tik ļaunas un izšķērdīgas dzīves.

Bet nē, tēva rokas bija plaši izplestas, un viņš skrēja pretī, apskāva savu dēlu un aicināja to atpakaļ mājās. Tas ir ļoti patiess Dieva Tēva raksturojums. Redzēt Viņa patieso būtību, iekrist Viņa rokās ir drošs un patiesi atbrīvojošs dziedināšanas veids. Citi, savukārt, piedēvē Dievam rakstura īpašības, kuras būtībā ir saskaņotas ar viņu garīgo izpratni. Viņi, piemēram, nevar piekrist tam, ko

18

Jēzus teica Tomam: „"ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani” (Jāņa 14:6). Tādēļ viņi pakļaujas dēmonu melīgajai ietekmei un domā, ka ikviens patiess garīgs ceļš aizved uz debesīm. Viņi sludina universālus uzskatus, kas ir acīmredzami maldi, nodēvējot tos par Dieva rakstura īpašībām, kas pilnībā nesaskan ar Rakstiem.

Šos universālo uzskatu piekritējus vajadzētu iesaistīt cilvēku atbrīvošanā no reliģiskiem gariem, kuri kontrolē šos alternatīvos, Dievam piedēvētos, ceļus. Tad viņiem būtu iespēja pārliecināties, vai viņi pieder Dievam vai ienaidniekam. Ļaunums, kuru parāda dēmoni, kad ir atklāti, ir jāredz, lai par to pārliecinātos.

Sagrozītu uzskatu par Dieva raksturu ir tikpat daudz, cik maldu reliģiju. Neatgriešanās no šiem nepareizajiem uzskatiem un ticējumiem daudzus cilvēkus patur dēmonu gūstā.

Kāds vīrs, kuram es kalpoju, bija šokēts un dusmīgs uz dēmoniem, kuri viņā izpaudās, bet nenāca laukā. Es jutu savā garā, ka dēmoniem bija iemesls ienākt kāda maldu ticējuma dēļ. Viņš jau bija atgriezies no piederības New Age kustībai, kurai bija piederējis par mācekli, tomēr tas bija New Age gars, kurš mocīja viņu un mani.

Turpmākā saruna atklāja, ka daļa no viņa kalpošanas New Age bija kļūšana par veģetārieti. Par ēšanu Pāvils skaidri saka: „Jo katra Dieva radība ir laba, un nekas nav atmetams, ko saņem ar pateicību” (1.Timotejam 4:4). Es uzskatu, ka veģetārisms, kas pieder reliģiskajai pārliecībai, ir ienaidnieka meli un ieved cilvēkus garīgā verdzībā.

Es viņam lūdzu atteikties no veģetārisma. Viņš atteicās, jo domāja, ka tam nav nekādas nozīmes. Es atkārtoti aizlūdzu par viņa atbrīvošanu, bet atkal neveiksmīgi, tādēļ vēlreiz atkārtoju savu lūgumu. Šajā reizē viņš izmisīgi centās atbrīvoties un izvēlējās savu dzīvi pilnībā saskaņot ar Dievu. Viņš tikai ar lielām pūlēm spēja izteikt atsacīšanās vārdus. Pēc tam New Age gars sevi atklāja, un vīrietis no viņa nekavējoties atbrīvojās. Tā bija mācība mums abiem – gan viņam, gan man.

Dieva Vārda patiesības pieņemšana, kā arī Dieva rakstura un dabas atzīšana saskaņā ar Rakstiem, ar Jēzus dzīves piemēru, ir pamatakmens, uz kura balstās dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošana. Mēs nevaram rotaļāties ar maldiem un cerēt, ka Dievs svētīs mūsu dzīvi. Cilvēki, kuri rotaļājas ar uguni, parasti apdedzinās.

2.3.8. Atļaut Dievam mūs pieņemtPretstats Dieva pieņemšanai, kas atbilst Viņa patiesajai būtībai, ir atļaut Dievam pieņemt mūs, lai kādi esam. Glābšana ir dāvana, kuru atliek tikai pieņemt, to nevar nopelnīt. Jēzus asinis ir izlietas, lai mēs varētu būt brīvi. Cena, kuru Dievs samaksāja par mūsu izpirkšanu, bija viss, kas Viņam piederēja. Kāda sena dziesma „Kāds esmu tāds es atnāku” izsaka visu Evaņģēlija būtību.

Lai arī kāda būtu mūsu situācija vai stāvoklis, ja esam sadzirdējuši un atsaukušies Evaņģēlija vēstij, mēs nākam pie Dieva caur Jēzu Kristu tieši tādi, kādi esam. Nav itin nekā ko mēs spētu darīt, lai nopelnītu vietu debesīs un nopirktu savu glābšanu. Viens no krusta brīnumiem ir tas, ka nevienam nav liegts saņemt par brīvu šo žēlastības dāvanu no Dieva. Ir nepieciešams tikai atzīt un nožēlot grēku.

Diemžēl ir daudzi cilvēki, kuri nevar pieņemt šo žēlastību par brīvu. Viņi ir pieraduši par visu savā dzīvē maksāt (viss, kas ir par brīvu, var būt tikai otršķirīgs) vai arī atstāt iespaidu uz citiem cilvēkiem ar bagātību, izskatu, drēbēm vai personību. Viņi sadzird Evaņģēliju, atzīst sevi par grēciniekiem, paskatās uz sevi un ierauga garīgo jucekli, kādā viņi atrodas, un steidzīgi dodas uzlabot savu garīgo vērtību Dieva priekšā. Šāda darbošanās, lai celtu savu vērtību, var izpausties, sākot ar iestāšanos korī un beidzot ar mācīšanu svētdienas skolā.

Šādas aktivitātes var būt uzcītīgas un grūtas, ja to motīvs ir mēģināt iespaidot Dievu, un tāpēc tās Viņa priekšā ir bezvērtīgas. Neviens no mums nespēj pats sevi padarīt labāku Viņa acīs. Vēl kādā vecā dziesmā, kuru parasti dzied Lieldienās, skaidri izteikta šī Evaņģēlija patiesība:

Nav it nekā, kas spētu aizvietotŠo samaksu par grēku,Jo tikai Viņš spēja atvērt Debess vārtus,Pa kuriem mums ļauts ieiet.

19

Runājot par glābšanu, ir tikai viena lieta, kas spēj iespaidot Dievu Tēvu, un tās ir taisnības drēbes, kuras mums dāvātas ar krustā izlietajām Jēzus asinīm. Ir cilvēki, kuri jūt spiedienu kaut ko darīt, lai kļūtu labāki Dieva acīs, jo viņiem ir kauns, uzzinot, ka ir dzīvojuši grēkā. Tā notiek. Parasti iemesls ir dēmoniskas saites. Bieži esam saskārušies ar cilvēkiem, kurus nomāc vainas apziņa par viņu pagātni: kauns, sevis nepieņemšana utt. Tādā gadījumā viņiem ir nepieciešama atbrīvošana no dēmoniskajām saitēm un emocionālā dziedināšana.

2.3.9. Pieņemt seviDievs mūs ir radījis tādus kā esam, un katrs no mums ir īpašs Viņam. Nepieņemt sevi, izjust nepatiku vai pat ienīst personību, kuru Viņš mums ir devis, nozīmē norādīt Dievam, ka Viņš mūs radot ir kļūdījies. Tas ir grēks. Ir daudzi cilvēki, kuriem ir ļoti nepieciešama dziedināšana un atbrīvošana, jo viņu problēmu sakne slēpjas tieši sevis nepieņemšanā.

Sevis nepieņemšana var izvērsties par lāstu ar ļoti tālejošām sekām. Tās iesakņošanās ir daudzu slimību cēlonis, un tā izraisa spēcīgu nedrošības sajūtu. Tās ir plaši atvērtas durvis dēmoniem. Sevis atraidīšana ir garīga rakstura rīcība (atceraties, mēs esam, pirmkārt, garīgas būtnes, kam Dievs ir devis dvēseli, un mēs dzīvojam laicīgā ķermenī). Tā padara cilvēkus ļoti ievainojamus un pieejamus dēmoniem, kuri līdz ar to var ienākt viņu dzīvē un novirzīt uz ceļiem, kur jutīsies sasaistīti un viņus pilnībā kontrolēs dēmoni.

Sākums sevis nepieņemšanai ir citu cilvēku attieksmē paustais noraidījums. Tas izraisa milzīgas emocionālas un garīgas ciešanas. Dēmoniskie spēki vienmēr izmantos iespēju darboties pie tiem, kuros ir viegli izraisīt dziļas emocionālas ciešanas.

Ir bērni, kuri ir negribēti jau no ieņemšanas brīža. Viņu gars var izjust noraidījumu pat mātes ķermenī. Piedzimstot viņi jau zina, ka ir traucēkļi. Viņi noraida paši sevi, jo dziļi sevī ir pieraduši domāt, ka viņiem vispār nevajadzēja nākt šai pasaulē. Viņi jūtas tā, it kā būtu labāk, ja vispār nebūtu piedzimuši.

Citi piedzimst par zēnu, bet viņu vecāki ir gribējuši meitu vai otrādi. Bērni sajūt šo vilšanos. Ja vecāki nevēlas vai nespēj mainīt savu attieksmi, šādi bērni vēlāk var izturēties noraidoši pret savu dzimuma piederību. Šis ir viens no iespējamiem homoseksualitātes un lezbisma cēloņiem.Citi bērni nav apmierināti ar savu fizisko uzbūvi, dabisko izskatu, intelektu vai sportiskajām spējām, kuras nav viņiem, bet piemīt citiem bērniem. Viņi jūt, ka tiek salīdzināti, tāpēc sāk uzlūkot sevi kritiski un subjektīvi. Tad viņi saprot, ka viņu negatīvā attieksme pret sevi ir tāpēc, ka viņi tādi ir, tādēļ sāk kritiski pret sevi izturēties tur, kur viņiem ir problēmas.

Arī pieaugušo dzīvē cilvēki var ļoti cietsirdīgi izteikties par kāda garumu, tievumu, resnumu, neglītumu, un tā rezultātā pastāvīga sevis nepieņemšana kļūst par dzīves veidu. Citi turpretī sāk noliegt savu fizisko skaistumu vai augumu, jo ir piedzīvojuši nevēlamu uzmanību, kas izpaudusies kā neveselīgi glaimi, seksuāla uzmākšanās vai pat izvarošana.

Lai arī kādi būtu sevis nepieņemšanas cēloņi un cik pašsaprotami tie neliktos, ir jāatzīst, ka tas ir grēks. Pēc tam var notikt atbrīvošana no jebkādiem dēmoniem, kuriem dota vieta. Un tikai tad cilvēks var atvērties iekšējai dziedināšanai, kura viņam ir vajadzīga reizē ar atbrīvošanas kalpošanu.

Dažiem var būt ļoti grūti mainīt visas dzīves garumā pierasto sevis nepieņemšanas domāšanu un uzvedību. Daudziem nāksies saskarties ar savu nepatieso, dēmonu izkropļoto personību, kuri, izmantojot cilvēka negatīvo attieksmi pret sevi, ir piešķīruši cilvēkam jaunu identitāti un nozīmi, kas pilnībā nesakrīt ar Dieva plānu un mērķiem. Bieži vien šī dēmoniskā personība ir tik cieši savijusies ar reālo, ka cilvēka atbrīvošanai no dēmoniem var būt nepieciešama ļoti prasmīga padomdošanas kalpošana un garu izšķiršanas spēja.

Nonākt pie pareizās garīgās izpratnes par cilvēku, ieraudzīt, ka mēs esam garīgas būtnes, kuras Dievs ir izredzējis pirms pasaules radīšanas (Efeziešiem 1:4), un saprast, ka kritušajā pasaulē nāksies saskarties ar izkropļojumiem, kurus cenšas uzspiest ienaidnieks, tā ir absolūti garīga izpausme. Ir vienkārši jāatzīst, ka Dievam bija plāns un mērķis, kad Viņš mūs radīja. Jāsāk ticībā pieņemt savu patieso personību, kas mēs esam, tas ir pamats kalpošanai, kas var atbrīvot no ienaidnieka saitēm daudzās dzīves jomās, kurās, iespējams, ir iesakņojušies dēmoni.

20

Dažreiz es lūdzu cilvēkiem atkārtot skaļi šādus vārdus: „ Es esmu īpašs. Dievs mani ir radījis Sev, pateicos Viņam par garu dvēseli un miesu, kuru Viņš man ir devis. Es tos pieņemu kā dāvanu no Dieva un atsakos no visa veida nepareizās attieksmes pret tiem. Es bez jebkādiem noteikumiem piedodu katram cilvēkam, kurš nodomāja, pateica vai izdarīja kaut ko sliktu attiecībā pret mani un izraisīja manī vēlmi sevi noraidīt. Es nododu savu dzīvi no jauna Tam, kurš mani ir radījis, un priecājos Viņa laipnībā.”

Šāda veida lūgšana, izteikta no sirds, izmainīs dzīvi un ļoti efektīvi vājinās dēmoniskās saites. Mēģināt izdzīt dēmonus bez pareiza dziedināšanas pamata sagatavošanas var izrādīties nesekmīgs pasākums.

2.3.10. Pieņemt citusCilvēciskā daba ir pakļauta dievišķam likumam, kas attiecas uz visiem cilvēkiem: Ja tu pieņem citus, kādi viņi ir, viņi kļūst pieņemamāki. Ja tu viņus noraidi, viņi kļūst vēl nepatīkamāki. Nepieņemts cilvēks ir sāpināts cilvēks. Sāpināts cilvēks bieži vien reaģē neadekvāti un sāk lādēt tos, kuri viņu ir atgrūduši un sāpinājuši.

Pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir, nekad nav bijis viegli. Ja pagātnē, konkrēti cilvēki mums ir pateikuši vai nodarījuši kaut ko nepatīkamu, pieņemt un neturpināt nosodīt viņus dažreiz var būt nepārvarams šķērslis. Iemācīties pieņemt personu, kura mūs sāpinājusi, bet nepieņemt grēku viņa uzvedībā, ir svarīgs solis uz izveseļošanos.

Jēzus māca mūs netiesāt, nekritizēt un nenosodīt citus (Mateja 7:1). Tas nenozīmē, ka jums ir jāpieņem absolūti neattaisnojama rīcība, bet gan jāturpina izturēties ar mīlestību, neskatoties uz šīm nepareizajām lietām. Jēzus brīdina: „Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots” (Mateja 7:2).

Kas notiek dēmoniskajā sfērā, kad mēs sākam kritizēt un tiesāt cilvēkus, nevis pieņemam viņus?

Pirmkārt, mūsu grēcīgās attieksmes dēļ, mēs atveram sevi ienaidniekam, jo tas ir viņa dabā - būt par apsūdzētāju. Tātad dažreiz mēs atklājam sevi kā personu ar kritiķa garu. Mūsu sadarbība ar ienaidnieku pievelk dēmonus, lai nodotu mums savu personību ar tai raksturīgajām īpašībām un darba funkcijām.

Dēmonu klātbūtne nevar būt attaisnojums grēkam. Mums visiem ir dota brīva griba izvēlēties. Nav svarīgi, cik liels ir dēmonu izdarītais spiediens, vienmēr ir ceļš, pa kuru iet, lai nepadotos kārdinājumam, ja vien mēs to meklējam. Atbilde ir mūsu gribā. Bet tā ir grūta cīņa, lai kļūtu brīvs bez patiesas grēka nožēlas un atbrīvošanas.

Otrkārt, mēs kļūstam par potenciāliem sātana aģentiem un sākam šaut viņa ugunīgās bultas. Kad cilvēkus sāpina mūsu indīgās piezīmes un šie ievainojumi paliek neatklāti, mēs varam neapzinoties kļūt par dēmonu pārnesējiem, un ļaunie gari var rast pieeju cilvēkam, kuru nepatiesi esam nokritizējuši. Daudzas laulības izjūk tāpēc, ka kāds no laulātajiem nepārtraukti otram izsaka piezīmes vārdos, ar skatieniem vai arī netiešiem mājieniem, kas kritizē vai apsūdz laulāto draugu. Tas var turpināties gadiem, līdz kritizētais vai apsūdzētais partneris to vairs nespēj izturēt un it kā pēkšņi pamet ģimeni. Bet patiesībā laulība jau sen ir izpostīta ar simtiem sīku nāvīgu sitienu ar acīm vai mēli. Cilvēki no malas ļoti reti var zināt, ka laulību ir izjaukušas jau ilgu laiku raidītās ugunīgās bultas.

Nepamatota kritiska attieksme ir nemanāms manipulēšanas un kontroles veids. „Ja tu darīsi, ko es vēlos, tad es tevi nesāpināšu ar savām piezīmēm”. Būtībā neviens to skaidri nepasaka, bet tie ir šo manipulāciju pamatā esošie draudi. Šāda kontrole līdzinās buršanai (1.Samuēla 15:23), jo tā ir sacelšanās pret Dieva plānu un Viņa mērķi cilvēcei, kas iznīcina brīvas gribas izvēles iespēju, kuru Dievs ir devis ikvienam no mums kā dārgu dāvanu no Viņa.

Treškārt, kritisks un apsūdzības pilns gars līdzinās visļaunākajai infekcijai, kas ir ļoti lipīga. Līdzko ir izteikta kritika, piemēram, par draudzi, nekavējoties sākas aprunāšana, kurai atrodas piekritēji, un nepaiet ilgs laiks, kad kriticisma gars sāk vadīt visu draudzi. Ir liela nozīme Rakstos teiktajam: „Pielūkodami,... lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu un daudzi ar to netiktu apgānīti” (Ebrejiem 12:15). Esmu redzējis, kā tas notiek, un tā ir inde. Tā izplatās kā sērga un

21

pilnībā iznīcina Gara piepildītus kristiešus. Šādas situācijas atrisināšanai ir vajadzīga kolektīva grēksūdze, šķīstīšana un garīgā cīņa.

Atteikšanās pieņemt citus cilvēkus, kādi viņi ir, izraisa tālejošas postošas sekas abiem - gan vainīgajam, gan upurim. Ģimenēs tādā veidā bieži vien atnāk ļaunums, jo ir nepareiza attieksme vecāku un bērnu starpā. Ja cilvēka problēma ir nespēja pieņemt kādu citu personu, tad visticamāk šis cilvēks nevarēs saņemt ne dziedināšanu, ne arī atbrīvošanu.

2.3.11. Jēzus Kristus valdīšana Ir ļoti daudz cilvēku ar neatliekamām vajadzībām. Viņi vēlas saņemt dziedināšanu. Viņiem ir simptomi, kuri kontrolē viņu dzīvi, un viņi ir gatavi darīt visu, lai no tiem atbrīvotos. Viņus pārsteidz, ka mēs savā kalpošanā dažreiz pievēršam lielāku uzmanību viņu personīgajām attiecībām ar Jēzu nekā viņu simptomiem.

Tas nenozīmē, ka mūs neinteresē viņu stāvoklis, - tas ir svarīgs. Tomēr esam mācījušies no savas pieredzes un zinām, ka vissvarīgākā dziedināšana, kuru iespējams saņemt, ir dziedināšana garā - personīgās attiecībās ar Dievu. Ilgstošs panīkums šajā jomā izraisa sekas katrā cilvēciskās būtnes daļā. Lai cik svarīga būtu dziedināšana, garīgā veselība ir būtisks nosacījums paliekošai dziedināšanai. Kad Jēzus teica: "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani” (Jāņa 14:6), Viņš nevēlējās augstprātīgi izcelt sevi, bet pēc iespējas saprotamāk mums pateikt par Dieva Tēva plānu, kā atjaunot pareizas attiecības starp Tēvu un Viņa bērniem.

Kad nonākam pie tēmas par dzīvām attiecībām ar Dievu ikdienā, ir tikai viens svarīgs jautājums:„ Kas ir tavas dzīves Kungs?” Bēdīgi, bet ir daudzi kristieši, kuri nekad nav sapratuši šī jautājuma lielo nozīmi. Viņiem nesagādā problēmu ticēt, ka Jēzus ir Dieva Dēls, ka Viņš nomira pie krusta un augšāmcēlās no mirušiem, ka Viņš ir paaugstināts godībā un sūtīja Svēto Garu pār Draudzi un kādu dienu atkal atgriezīsies kā kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš.

Tomēr Jēzus Kristus valdīšana reālajā ikdienas dzīvē ir pavisam cits jautājums. Ikviens var dziedāt „Viņš ir Kungs”, bet galvenais tāpat arī domāt, jo tieši tas Viņš ir - Kungs pār visu. Dievs mums katram ir devis brīvu gribu, lai mēs varētu izvēlēties. Kaut arī kristieši zina, ka Jēzus ir Kungs pār visu, viņiem ir arī jāizvēlas uzaicināt Jēzu būt par Kungu katrā viņu dzīves sfērā – miesā, prātā, emocijās, gribā un garā. Daudziem Jēzus neiecelšana par Kungu ir visu viņu problēmu sakne. Bezdievīga dzīves veida rezultātā viņu dzīve ir pārvērtusies par haosu.

Sākumposms padomdošanai un lūgšanai par dziedināšanu un atbrīvošanu, ar kuru kalpojam, ir ļoti vienkāršs jautājums: „ Vai Tu vēlies, lai Jēzus ir tavs Kungs?” Ja Jēzus patiesi ir Kungs, tad nav šķēršļu, kuri varētu traucēt Svētajam Garam plūst. Tad ir atvērts ceļš atbrīvošanai no jebkādiem ļauniem gariem, kuru tiesības ir atņēmis Jēzus, kļūstot par Kungu. Daudziem cilvēkiem ir nepieciešama atbrīvošanas kalpošana vienkārši tāpēc, ka viņi nav vēlējušies dot Viņam likumīgo vietu savā dzīvē.

Daudzi cilvēki man jautā: „Kā es varētu pildīties ar Svēto Garu?” Es parasti atbildu ar pretjautājumu: „Kas ir tavas dzīves Kungs?” Ja Jēzus patiesi ir Kungs, tad Svētais Gars ar prieku būtu viņu piepildījis līdz pāri plūst, bet ja viņa dzīvē ir jomas, kurās Jēzus nav Kungs, tad arī visticamāk būs problēma piedzīvot Dieva Gara piepildījumu. (Jāatceras, ka ir arī cilvēki, kuriem ir problēma sajust Svētā Gara klātbūtni. Viņiem, iespējams, nepieciešama emocionāla dziedināšana. Ja ir traumēta emocionālā dzīve, jo citi ir sāpinājuši, cilvēki mēdz uzcelt biezus aizsargmūrus ap savām emocijām, ka vairs nespēj sajust neko, pat ne arī Svētā Gara pieskārienus.)

Par daudzu reliģiozu cilvēku dzīves kungu kļūst viņu reliģisko tradīciju ievērošana, nevis dzīvais Kungs Jēzus Kristus. Viņi neapzināti pakļauj sevi reliģisko garu kontrolei, un viņiem ir nepieciešama atbrīvošana, lai iepazītu patieso Dieva spēka piepildījumu.

Jēzus Kristus valdīšana viņu dzīvē ir vienīgais svarīgais priekšnoteikums tiem, kuri meklē atbildes uz savām vajadzībām. Tādēļ, vadot dziedināšanas kalpošanu, es vienmēr dodu iespēju cilvēkiem apliecināt savu vēlēšanos iecelt Jēzu par savas dzīves Kungu. Jo patiešām „..citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus” (1.korintiešiem 3:11).

22

2.4. KopsavilkumsVienkāršā Evaņģēlija pamatpatiesība ir vislabākais, kas var palīdzēt tiem, kuri lūdz dziedināšanu un atbrīvošanu. Bet šīs patiesības atziņas ir jāpasniedz tā, lai cilvēki saprastu to lielo nozīmi. Kad viņi ir tās izpratuši un pieņēmuši savā dzīvē, tad varam gaidīt Dieva varenā spēka darbību pie tiem, kuri nāk pie Viņa caur Jēzu.

3. nodaļa

Dažas novērotās dēmonu pazīmes

Lasot šo nodaļu, pastāv iespēja, ka neapmācīti cilvēki var mēģināt izmantot šo informāciju kā rokasgrāmatu, lai atpazītu citos cilvēkos dēmonus. Tā nav domāta šādam mērķim! Bet es vēlos dalīties Ellel Ministries komandas gadiem ilgi uzkrātajā pieredzē par dziedināšanu ar atbrīvošanu, kuru saņēmuši simtiem cilvēku. Novērojumi reālajā dzīvē, kuru precizitāte ir atkārtoti apstiprinājusies efektīvā kalpošanā, palīdzēs padomdevējiem stāties pretī dēmoniem un saņemt dziedināšanu tiem, par kuriem viņi lūdz.

Izmantojot šajā nodaļā minēto informāciju, lūdzu tomēr apsolīt, ka neizdarīsiet secinājumus ne par vienu cilvēku, balstoties tikai uz šeit izlasīto informāciju. Tas ir ļoti svarīgi, kalpojot ar padomdošanu cilvēkiem, ka jūs uzklausāt gan viņu stāstu, gan ko tas Kungs jums saka. Dievs ir paredzējis, lai jūs lietotu garu atpazīšanas dāvanu un nebalstītos tikai uz to, ko var izlasīt grāmatās. Daudzos gadījumos būs daudz vairāk problēmu, kuras jāatrisina, ne tikai dēmoni. Ir svarīgi novērtēt, vai ir nepieciešama dziļāka dziedināšana, īpaši gadījumos ar emocionāla rakstura problēmām, kas ir vienlīdz svarīgi kā atpazīt dēmonu klātbūtni.

Šī un nākamā nodaļa ir nedaudz līdzīgas. Tam ir noteikts iemesls. Šajās divās nodaļās ir apskatīta līdzīga tēma, tikai katra no savas puses. Šajā nodaļā mēs apskatām dažas lietas, par kurām var uzzināt uzreiz padomdošanas laikā un kuras dažreiz var liecināt par dēmonu klātbūtni. Nākamajā nodaļā mēs apskatām dažādus veidus, kā dēmoni var rast pieeju cilvēku dzīvei (Efeziešiem 4:27).

Šī nodaļa nav visu iespējamo dēmonu pazīmju vispārizglītojoša enciklopēdija. Tā vienkārši satur norādes par biežāk novērotajām pazīmēm. Nodaļas ir sakārtotas noteiktā secībā, bet tam nav nozīmes kādā secībā šis materiāls ir uzrakstīts.

3.1. Atkarība Viena no raksturīgākajām dēmonu aktivitātes pazīmēm ir nekontrolēta rīcība. Īpaši tas ir attiecināms uz atkarību izraisošu vielu lietošanu.

Ja cilvēks ir situācijā, kurā viņa rīcību nenosaka viņa paša brīva izvēle, ir skaidrs, ka viņš vairs nespēj sevi kontrolēt. Atkarība no ķīmiskām vielām (tādām kā nikotīns un narkotikas) izraisa vēlmi pēc arvien jaunām šo vielu devām, lai uzturētu organismā nepārtrauktu šo ķīmisko vielu aprites ciklu. Tas rodas jau no pirmās šo vielu lietošanas reizes. Tāda veida izturēšanās pret savu ķermeni ir pretošanās Svētajam Garam, kura templis ir mūsu miesa (1.korintiešiem 6:19). Pretošanās atver durvis dēmoniem, kuri turpmāk izraisa cilvēkā atkarību.

Lai iegūtu brīvību no atkarības, ir jānožēlo nepareizā rīcība pret savu ķermeni, jātrenē sava griba, lai saņemtu dziedināšanu, atbrīvošanu no jebkādiem dēmoniem, kuri raduši pieeju ar atkarību, kā arī jāievēro disciplīna turpmākajā dzīvesveidā.

Līdzīgi nosacījumi attiecas arī uz pārmērīgu citu vielu lietošanu, kuras, ja lieto ar mēru, pašas par sevi neizraisa ķīmisku atkarību. Šai kategorijai atbilst alkohols, šokolāde, cukurs un saldumi.

Cēlonis, kura dēļ daudzi cilvēki kļuvuši atkarīgi, ir dziļāks nekā vienkārši ārēji redzamā atkarība. Viņu atkarībai pakārtotā uzvešanās var būt savdabīgs kompensācijas veids dziļāk paslēptām

23

problēmām. Ja, piemēram, zēna iekšienē ir dziļa nepieciešamība saņemt dziedināšanu no tā, ka viņu bērnībā atgrūdis paša tēvs, nepietiks tikai ar kalpošanu viņa atbrīvošanai no atkarības. Kamēr problēma ar vecākiem nebūs atrisināta, zēns būs tikpat ievainojams un gatavs turpināt atkarību vai arī pakļausies citai atkarības diktētai rīcības formai, kuras pamatā ir sauciens pēc palīdzības.

Ir rūpīgi jāizzina atkarīgo personu problēmu cēloņi, lai viņi varētu saņemt pilnīgu dziedināšanu. Tomēr, ja dziedināšanas procesā noraida dēmonisko līdzdalību, ir praktiski neiespējami atrisināt atkarības problēmu.

3.2.Pārmērīga apetītePareiza diēta un apetīte ir svarīgs pamats veselīgam dzīvesveidam. Nerūpēšanās par savu ķermeni, kuru mums devis Dievs, ir pretošanās Svētajam Garam. Visizplatītākie ēšanas traucējumi ir anoreksija un bulīmija. Ar anoreksiju cilvēks uzņem pašu minimālāko pārtikas daudzumu un pakāpeniski sevi iznīcina. Ar bulīmiju var šķist, ka cilvēks ēd normāli, bet slepus viņš izraisa sev vemšanu, lai atbrīvotos no pārtikas, pirms tā ir uzsūkusies organismā. Bulīmiķis arī parasti pirms vemšanas pārēdas.

Abi šie kaitīgie ēšanas paradumi ir sava veida pretestība, kura vispirms ir vērsta pret savu ķermeni. Parasti tiem ir emocionālas saknes. Lai cilvēks saņemtu dziedināšanu, ir jāatraisa dēmoniskās saites. Pretošanās, kura, iespējams, ir devusi pieeju dēmoniem, parasti ir vērsta pret kādu citu, tā var būt māte vai tēvs. Bieži vien tas ir mēģinājums sodīt vecākus par kādu reālu vai iedomātu sliktu izturēšanos. Ir divi atšķirīgi iemesli - skopums vai alkatība – abi var būt dēmonu darbības rezultāts, kas izraisa neēšanu vai pārēšanos.

Bez tam cilvēkiem var būt liekais svars tāpēc, ka viņi ēd labsajūtai. Viņi nepārēdas skopuma dēļ, bet tāds ir viņu emocionālais stāvoklis, ēst lai kompensētu sev dziļi iekšienē jūtamo sāpju sajūtu.

Citas dēmoniskās saites, kuras kontrolē ar ēšanu, ir sieviešu seksuālās izmantošanas rezultāts, īpaši tad, ja meitene ir seksuāli izmantota pubertātes vecumā vai tuvu tam, kad viņas fiziskā seksualitāte ir tikai sākusi attīstīties. Šādā gadījumā seksuālas izmantošanas rezultātā pievilcīgs ķermenis viņai var likties vieglāk ievainojams. Viņa ienīst vardarbību un pieņem lēmumu, vai nu ēst tik daudz, lai izskatītos ļoti resna, neglīta un nepievilcīga potenciālajiem izmantotājiem, vai arī neēst, lai novājētu, traucētu menstruāciju ciklu un viņas seksualitāte neattīstītos. Šāds lēmums nevar būt apzināts, to pieņem neapzināti zemapziņas līmenī.

Ēšanas traucējumiem, kuri izpaužas alerģiskas reakcijas veidā uz noteikta veida barības vielām, ir pavisam cits raksturs. Ķermenis nespēj pārstrādāt noteikta veida barības vielas, kuras būtībā ir normālas, ja neizraisa ķermeņa pretreakciju nepatīkamu un dažreiz pat dzīvībai bīstamu simptomu veidā. Medicīnisko preparātu lietošana šajā gadījumā darbojas ķīmisko reakciju līmenī, bet ir svarīgi uzzināt, kas ir izraisījis šo stāvokli.

Daudzas alerģijas ir iedzimtas, tādēļ pastāv iespēja, ka tās ir pārmantotas no vecākiem. Tad jautājums varētu būt šāds, vai iepriekšējās paaudzēs nav bijis kāds grēks, kurš ir devis tiesības dēmoniem un atļāvis nespēka garam izraisīt alerģiju. Tā, piemēram, mēs esam atklājuši, ja iepriekšējā paaudzē ir bijis buršanās grēks, īpaši ar okultu noslieci uz zālēm un dziedniecību, tad pār paaudzēm var gulties dēmonisks lāsts, kas izpaužas kā alerģija.

3.3. Galējības uzvedībāDievs ir dažādības Dievs. Skatoties uz Viņa radīto pasauli, varam pārliecināties, cik ļoti dažādu Viņš to ir radījis. Uz zemes ir vairāki biljoni cilvēku, bet nav divu, kuri izskatītos pilnīgi vienādi, ar to pašu talantu un interesēm. Šī milzīgā daudzuma dažādo cilvēku vidū pastāv noteikti atšķirīgas uzvedības veidi, kas ir pieņemami, bet ir uzvedība, kas ir nepieņemama.

Dievs radīja cilvēkus, lai starp viņiem pastāvētu nozīmīgas attiecības. Sātans vienmēr cenšas pretoties Dieva plānam un mērķim, tādēļ nav pārsteigums, ka viena no sātana taktikām ir pamudināt cilvēkus uz dažādām galējībām, lai viņu uzvedība būtu nepieņemama citiem, jo tad viņi ir izolēti un izstumti no sabiedrības. Savā draudzē viņi nošķiras no citiem un nav sadraudzībā ar pārējiem.

24

Ir daudz šāda veida uzvedības paraugu, kas atsvešina cilvēkus no draugiem un kaimiņiem. Lielāko tiesu tāda uzvedība ir saistīta ar dēmonu klātbūtni. Dēmoni pilnīgi vai daļēji ir par iemeslu šīm novirzēm. Parasti viņi ir guvuši pieeju nepareizu attiecību vai arī paaudžu lāsta dēļ.

3.4. Rūgtums un nepiedošanaSavā mācībā Jēzus uzsvēra, cik svarīgi ir piedot. Vēl vairāk, Viņš teica, ka tas ir ne tikai svarīgi, bet nepieciešami. Ja mēs nevēlēsimies piedot citiem, ko viņi mums nodarījuši, tad Viņa Tēvs debesīs nepiedos mums, ko mēs esam darījuši (Mateja 6:15). Šie ir vieni no visveselīgākajiem vārdiem visā Bībelē.

Kad cilvēki saprot piedošanas svarīgumu un Jēzus vārdu nozīmi, viņiem rodas vēlēšanās piedot pat tiem, kuri, iespējams, ļaunprātīgi viņus izmantojuši. Atnāk saprašana, ka varmākas rīcība ir rezultāts viņa attieksmei pašam pret sevi. Bet līdzko viņi izlemj piedot, sākas cīņa ar emocijām. Uzvarēt sāpīgās izjūtas, kuras izraisījis nodarījums un varmācība, nav viegli.

Kad cilvēks saprot, ka ir nepieciešams piedot, bet tomēr nespēj to izdarīt, tad jājautā, vai tas ir nepiedošanas vai rūgtuma gars, kurš saistījis šo cilvēku. Nezinot par atbrīvošanas kalpošanu, ir neiespējami palīdzēt šādiem cilvēkiem saņemt dziedināšanu, jo tā sākas ar piedošanu tiem, kuri viņus sāpinājuši.

3.5. Nepārvaramas tieksmes uzvedībāNepārvarama tieksme uzvedībā ir izteikta vēlme nepārtraukti veikt darbības, kas citādi ir uzskatāmas par normālām. Pārmērīgi bieži mazgāt rokas, neskaitāmas reizes pārliecināties, vai ir aizslēgtas durvis, aizgriezts gāzes krāns - tie ir daži raksturīgākie piemēri. Cilvēki, kuri šādi rīkojas, vēlas atbrīvoties no šiem paradumiem. Reti kurš cilvēks šīs novirzes savā uzvedībā uzskata par pieņemamām vai ciešamām. Viņi jūtas kā nolādēti apstākļu upuri, un patiesībā gandrīz vienmēr arī tādi viņi ir!

Kāda sieviete vēlējās atbrīvoties no paraduma apmēram divdesmit reizes dienā mazgāt rokas. Viņas uzvedība bija iespaidojusi visu viņas ģimeni. Viņai nebija ne jausmas, kāpēc viņa tā dara. Kad mēs lūdzām Svētajam Garam atklāt viņas problēmas sakni, viņas sejā pēkšņi atspoguļojās milzīgas bailes. Kad mēs paskatījāmies uz viņu, mēs ieraudzījām nobaidīta bērna acis, kurš sabijies, jo kāds nakts vidū ienācis viņa guļamistabā.

Atmiņas par tās nakts bērnības traumu, kuras bija pilnībā izgaisušas, atgriezās. Viņa atcerējās mājas īrnieku, kurš bija ienācis viņas istabā, piespiedis viņu izkāpt ārā no gultas un masturbējis viņas rokās. Tad viņš aizgāja, izsakot draudus, ja viņa kādam par to stāstīs, un viņai uz rokām palika viņa sperma.

Viņa devās uz vannas istabu un centās nomazgāt rokas, bet nespēja atbrīvoties no smakas, lai arī cik stipri viņa tās berza. Tā viņa turpināja bieži mazgāt rokas, un neviens nesaprata, kāpēc viņa tā dara? Pēc četrdesmit gadiem viņa joprojām tā turpināja. To bija izraisījuši dēmoni, kuri ienāca milzīgo baiļu un traumas brīdī. Atbrīvošana dziedināja viņu no šī paraduma, kā arī pavirzīja viņu tuvāk pilnīgai dziedināšanai no citām ļaunprātīgās izmantošanas sekām. Ja uzvedībā ir vērojamas līdzīgas tieksmes, ir skaidrs, ka jāvēršas pret dēmoniem. Nepārvaramas tieksmes liecina par dēmonu klātbūtni.

3.6. Melīga personība un uzvedībaMeli ir sātana zīmols. Cilvēki iekrīt kārdinājumā, kad viņi notic meliem. Tomēr mums visiem ir dota brīva griba, kā arī iespēja pieņemt pareizus lēmumus. Kad cilvēki saprot, ka ar meliem un izlikšanos ir iespējams novērst uzmanību no grēka un darīt ko vēlas, viņi apzināti pieņem izlikšanos kā pašu par sevi saprotamu uzvedības normu.

Šajā brīdī viņi izdara izvēli un labprātīgi uzaicina sev palīgā melu garu. Kad šāds cilvēks turpmākajā dzīve vēršas pēc palīdzības, padomdevējam ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai atšķirtu patiesību no meliem. Un šie maldi ir tik stipri, ka cilvēki pat paši var nesaprast, vai viņi runā taisnību vai ne. Kamēr nav izdzīts melu gars, dziedināšana un atbrīvošana diezin vai notiks.

Kāds vīrietis, kuram es kalpoju, bija sācis melot no skolas laikiem, lai izvairītos no nepatikšanām. Viņš atklāja, ka tas darbojas, un turpināja melot tik bieži, ka pats pieķēra sevi melos pat

25

tādos gadījumos, kad patiesība viņam nevarētu kaitēt. Pēc daudziem gadiem viņa dziedināšana varēja notikt tikai tad, kad viņš saprata, ko ir izdarījis kā bērns. Viņš piedeva saviem vecākiem, kuri bija tik ļoti iebaidījuši ar sodu, ka viņš bija spiests meklēt izeju, kā no tā izvairīties. Dēmons, kurš tāpēc bija viņā ienācis, turpināja kontrolēt viņu visu turpmāko dzīvi.

3.7. DepresijaDepresija ir plašs jēdziens, kas dažādi ietekmē uzvedību. Vieniem tā izpaužas kā visuresoša tumsa, no kuras, šķiet, nav izejas. Citiem tā izpaužas kā absolūts motivācijas trūkums kaut ko darīt, apetītes zudums, miega traucējumi vai nespēja koncentrēties. Citus, savukārt, ietekmē vai nu gadalaiku, vai laika apstākļu maiņa. Vasarā viņi jūtas labi, bet ziemā tā, it kā labāk nemaz nebūtu dzimuši. Šķiet, ka ir cilvēki, kuri daudz ātrāk padodas depresijai. Tādi ir mākslinieki un jūtīgi cilvēki, kuri nevar atrast piemērotu veidu savām radošajām izpausmēm.

Varētu domāt, ka šo gadījumu cēloņi nav īsti izskaidrojami un vienīgais risinājums ir īslaicīga vai pastāvīga medikamentu lietošana. Bet cēlonis ir vienmēr. Tas pat var slēpties iepriekšējās paaudzēs vai kādu citu cilvēku attieksmē pret viņiem.

Būtu nepareizi domāt, ka depresijas cēlonis vienmēr ir dēmonisks. Tā tas nav. Bieži vien cēlonis ir meklējams emocijās vai sabojātās attiecībās. Tomēr lielākā daļa cilvēku, kuri regulāri cieš no depresijas, ir dēmonu ietekmēti. Kādreiz piedzīvotā emocionālā trauma dara cilvēku ļoti jūtīgu un atvērtu dēmonu ietekmei. Cilvēkam to pašam neapzinoties, dēmoni turpina viņu kontrolēt un turēt pārdzīvoto sāpju simptomu varā.

Ja kāds jūtas šādi nospiests, visas attiecības kļūst smagas, tāpat arī attiecības ar Dievu. Depresijā nospiesti cilvēki ir jāsaprot. Daudzi joprojām jūtas nospiesti, jo viņiem nav palīdzējuši naivie padomi - „saņem sevi rokās” vai „saki to lūgšanā tam Kungam”. Dažreiz draugu labie padomi tikai vēl vairāk pastiprina viņu vainas sajūtu par nevēlēšanos lasīt Bībeli, pavadīt laiku lūgšanā un dzīvesprieka trūkumu.

Par nožēlu standarta medicīniskajā depresijas ārstēšanā ir iekļautas vairākas atšķirīgas ārstniecības metodes ar divējādu ietekmi. No vienas puses tās kontrolē depresijas simptomus, bet tai pat laikā padara gandrīz neiespējamu kalpošanu cilvēkam, kurš atrodas medikamentu iespaidā. Ir daudz vieglāk lūgt kopā ar cilvēku par viņa dziedināšanu, ja nav jālaužas cauri ķīmisko vielu radītajam priekškaram.

Sezonas rakstura depresija parasti saistās ar pārmērīgu melatonīna uzkrāšanos, kura daudzumu regulē un nomāc gaisma. Ārstēšana paredz cietušo apgādi ar papildus gaismas starojumu ziemas mēnešos. Tomēr interesanti būtu padomāt, vai liekā melatonīna uzkrāšanās procesā cilvēka organismā ir vai nav iejaukti dēmoni. Bez šaubām, tas varētu būt, ka dēmoni ir raduši pieeju iepriekšējās paaudzēs, kad senči ir pielūguši sauli vai kādus citus dabas spēkus. Depresija ir lāsts, kuram ir dotas tiesības elku pielūgšanas dēļ.

Kalpošana ar depresiju sirgstošiem cilvēkiem prasa pacietību un spēju skaidri izprast cēloņus, jo tos var atklāt tikai lēnām un ar sirsnību, soli pa solim. Dievs, savukārt, gan dziedina, gan atbrīvo.

3.8. Emocionālie traucējumiMums visiem ir jūtas. Dievs mums ir devis emocijas, lai mēs varētu tās gan izpaust, gan arī izjust prieku katrā mūsu dzīves jomā. Tomēr emocijas var zaudēt līdzsvaru un būt ievainotas attiecību un dažādu dzīves apstākļu rezultātā. Ir cilvēki, kuru emocionālā reakcija šķiet absolūti dīvaina. Viņi var būt pārmērīgi priecīgi, bet kādā citā situācijā neparasti klusi, vai vispār izlikties, ka viņu šeit nav.

Piemēram, cilvēks var sākt raudāt no visas sirds par to, ko citi uztvertu par pavisam parastu lietu, vai tieši otrādi - viņam nepakustas ne vaibsts, redzot kaut ko šokējošu. Kaut arī primārais emocionālā stāvokļa iemesls ne vienmēr ir dēmonu klātbūtne, tomēr tas nav pārsteigums, ka kādi dēmoniski spēki kontrolē emocijas, kuras rodas stresa situāciju rezultātā.

3.9. Bēgšana no īstenības

26

Kad cilvēki negrib skatīties acīs patiesībai, ne vienmēr tas notiek pēc viņu brīvas gribas. Daudzreiz sapulcēs ir jūtama tik spēcīga Svētā Gara klātbūtne, ka atsevišķi cilvēki nespēj to izturēt. Dažreiz viņi cenšas palikt sēžam krēslā, cik vien ilgi to spēj, bet tad paliek par grūtu, viņu iekšienē kaut kas salūzt. Viņi pieceļas un skrien prom. Šāda bēgšana parasti nav cilvēka paša, bet viņā mītošo dēmonu izvēle, kuri cīnās par to, lai paturētu kontroli pār cilvēku, kamēr viņš izjūt spēcīgo Dieva Gara svaidījumu.

Cilvēki parasti neaizdomājas par to, kas notiek. Viņiem var palīdzēt, ja viņi uzzina, ka varbūt viņus iespaido kādi dēmoniskie spēki. Dažreiz cilvēki saka, ka gadiem cīnījušies nesaprotot, kāpēc ar viņiem notiek šādas lietas. Līdzīgas sajūtas kādi citi cilvēki ir pārdzīvojuši Svētā Vakarēdiena laikā. Viņi ir izjutuši fizisku vājumu, nespējot iziet priekšā, lai pieņemtu Svēto Vakarēdienu, vai nosēdētu krēslā draudzē, kur ir pieņemts vīnu un maizi pienest klāt. Šāda spēcīga pretreakcija Svētajam Vakarēdienam parasti norāda, ka viņi paši vai citi viņu iepriekšējās paaudzēs ir bijuši saistīti ar buršanu vai sātanismu.

Ir skaidrs, ka notiek gadījumi, kur cilvēki bēg no kristiešu sapulcēm. Tomēr ir vēl cita bēgšanas forma, aiz kuras arī var slēpties spēcīga dēmonu darbība. Cilvēks var „iebēgt” sevī - nodoties savam vaļaspriekam, skatīties TV, skatīties ziepju operas, lasīt romānus un darīt citas dažādas lietas. Sākuši šādi bēgt, viņi kļūst nejūtīgi pret apkārtējo cilvēku klātbūtni.

Tāda uzvedība bieži vien liecina par nopietnām problēmām savstarpējās attiecībās un komunikācijas traucējumiem, ko cilvēki nevēlas atzīt. Laulātie sadzīvo, glābjoties savos darbos, un tādā veidā panāk, ka nepieciešamība padomāt par sasāpējušām problēmām attiecībās ir rūpīgi noglabāta un aprakta. Šis ir klasisks piemērs kā sadzīvo ar laulības problēmām.

Pavirši raugoties, tas var likties par vienkāršu veidu, kā atrisināt laulāto problēmas. Ja laulāts pāris turpretī ir izvēlējies kopdzīvi, kas ir pretēja dievbijīgām attiecībām, viņi ir aizgājuši no labākā, ko Dievs viņiem ir paredzējis. Sātans priecājas, ka laulāto attiecības nav tādas, kādas Dievs paredzējis, vai arī vispār izjūk.

Līdzko laulātie izvēlas dzīvot katrs pats par sevi, sātanam ir atvērts ceļš. Dēmoni izmanto domstarpības, lai spiestu vienu vai abus laulātos bēgt un meklēt patvērumu katram savos darbos. Ja kāds no laulātajiem vēlas atrisināt situāciju, viņš vēršas ne tikai pret savu vai sava laulātā sāpīgo problēmu, bet arī pret dēmoniem, kuri ir ieinteresēti paturēt laulātos atšķirtus vienu no otra.

Ir interesanti laiku pa laikam atzīmēt, ka cilvēki, kuri šādi uzvedas attiecībās ar laulāto, var būt pavisam citādi, nonākot citā vidē un kopā ar citiem cilvēkiem. Izskatās, ka bēglim raksturīgā uzvedība ir kaut kur pagaisusi, līdzko ir radusies iespēja satikties ar cilvēkiem, ar kuriem viņiem nav problēmu. Sātans nav ieinteresēts, lai cilvēki censtos uzvarēt grūtības un saņemtu dziedināšanu, tādēļ viņš paver iespēju justies labi kopā ar citiem cilvēkiem katram atsevišķi, bet ieslēgties savā čaulā, kad ir kopā.

3.10. Bailes un fobijasBailes ir Dieva dāvana. Tās pasargā, lai mēs nedarītu lietas, kas var mūs ievainot. Bez Dieva dotām bailēm bērnībā izdzīvotu tikai nedaudzi, jo pastāv daudz dažāda veida risku un briesmu, ar kuriem mēs visi saskaramies ik dienu. Bet kā tas atgadās ar katru labo Dieva dāvanu, sātans cenšas izkropļot patiesību un paturēt mūs tās viltojuma gūstā. Kad esam guvuši biedējošu pieredzi, sātans grib, lai mēs dzīvojām šīs traumējošās pieredzes iespaidā. Viņš izmanto to kā ceļu, pa kuru piekļūt dēmoniem.

Ja kādu kontrolē neizprotamas bailes, sātana rīcībā ir daudz dažādu veidu kā iebaidīt. Gandrīz vienmēr aiz tām slēpjas dēmoniskie spēki. Par Jēzu ir rakstīts, ka Viņš ir pilnīga mīlestība, un Raksti saka, ka pilnīga mīlestība aizdzen bailes. Tikai Jēzus vārdā var salauzt baiļu gara varu un to izdzīt.

Ir patiesi apbrīnojami redzēt atšķirību cilvēku dzīvē, kad bailes, kuras viņus kontrolējušas (bieži vien ilglaicīgi) ir izdzītas, un viņi top brīvi. Esmu redzējis cilvēkus saņemot dziedināšanu, ka viņi atkal var vadīt auto, lidot lidmašīnā, uzlūkot cilvēkus, kurus bija bail satikt, ēst ēdienu, kas viņiem iepriekš likās nevēlams vai bīstams, būt intīmās attiecībās ar savu vīru vai sievu un daudzas citas lietas. Tā ir kristiešu atbildība kalpot šiem cilvēkiem, stāstot par Jēzus mīlestības dziedinošo spēku viņu dzīvē, lai bailes vairs nebūtu dievs, kas kontrolē viņu dzīvesveidu un uzvedību.

3.11. Vainas apziņa un sevis nosodīšana.

27

Kad grēks ir izsūdzēts un piedots, grēciniekam vairs nav jājūtas vainīgam. Ja cilvēks turpina justies vainīgs pēc tam, kad ir patiesi ticis galā ar grēku, viņš kļūst pieejams garam, kurš patur viņu vainas apziņas un nosodījuma valgos. Tomēr atšķirt dēmonisko ietekmi no reālām izjūtām nav viegli.

Sātans nevēlas, lai kristieši dzīvotu ar apziņu, ka ir saņēmuši piedošanu ar Jēzus krusta nopelnu. Ja kristieši tic, ka viņiem ir piedots, tad viņi arī attiecīgi uzvedas, un tas padara viņus par spēcīgiem Evaņģēlija lieciniekiem. Tādēļ sātans cenšas darīt visu, lai paturētu cilvēkus pagātnes grēku iespaidā. Tas var izpausties gan kā paša emocionalitāte, gan kā dēmoniskas izcelsmes jūtas.

Ir jāpiezīmē, ja kāds atsakās piedot pats sev, ko ir darījis, tad viņš ar to atver durvis dēmoniem, kuri viņu nepārtraukti moka ar vainas apziņu un sevis nosodīšanu.

3.12. Balsu dzirdēšanaBalsu dzirdēšana ir tik izplatīta parādība. Tā notiek daudz biežāk, kā cilvēki domā. Daudzi, kuri no tā cieš, nevēlas atzīties, jo baidās, ka šī simptoma dēļ viņus uzskatīs par psihiski slimiem. Es to neattiecinu uz sapņiem, kuros cilvēki miegā īslaicīgi dzird kādu kaut ko sakām, bet sajūtu, kad cilvēks pastāvīgi dzird savā prātā kādu balsi. Dažiem cilvēkiem šķiet, ka šī balss nekad neapklusīs.

Visos gadījumos, kad spēcīgi izpaužas šādi simptomi, ir iespējama garu klātbūtne. Dažos gadījumos pastāv spēcīga dvēseliska saikne ar kādu, kurš apzināti vai neapzināti ietekmē tā cilvēka domas, kas dzird šīs balsis.

Ir jākalpo cilvēkam, lai noskaidrotu, kam varētu piederēt šī pastāvīgi vai bieži dzirdamā balss. Pēc tam jāsarauj šī dvēseliskā saikne, lai varētu saņemt atbrīvošanu no iespējamās dēmoniskās ietekmes. Daži cilvēki dzird vairāk par vienu balsi, un viņi, iespējams, ir jāatbrīvo no katras balss atsevišķi. Klusums un miers, ko cilvēki izjūt pēc atbrīvošanas, viņiem šķiet neticama sajūta. Tas ir brīnums – krusta nopelna brīnums, kurš uzvar ienaidnieku.

3.13.Iedzimtas slimībasKad pacientam atklāj kādas specifiskas slimības simptomus, ārsts parasti jautā, vai kāds no viņa ģimenes locekļiem ir slimojis ar līdzīgu slimību. Viņš meklē medicīnisko skaidrojumu iepriekšējās paaudzēs, kas varētu palīdzēt viņam noteikt diagnozi un nozīmēt atbilstošu pacienta ārstēšanu. Arī es jautāju līdzīgi, bet ar atšķirīgu mērķi.

Rakstos teiktais (2. Mozus 20:5, Raudu dziesmas 5:7), ka tēvu grēkus piemeklē pie bērniem, man palīdz saprast, ja slimības ir iedzimtas, tad patiesībā pārmantots var būt gars, kurš katrā no paaudzēm ir izraisījis šos simptomus. Esam pieredzējuši daudzus iespaidīgus atbrīvošanas un dziedināšanas gadījumus, kad stāvējām pretī šiem tumsas spēkiem un cilvēki, kuri vēlējās atbrīvoties, piedeva saviem senčiem, lai arī ko viņi būtu darījuši, kas deva tiesības dēmoniem iespaidot nākamās paaudzes.

Kaut arī šī atziņa var būt nesaprotama un nepieņemama dažiem teologiem un mediķiem, tomēr gadiem uzkrātā rūgtā pieredze pārliecinoši parāda, ka nespēka gari var nākt no iepriekšējām paaudzēm un šādi izraisīt slimību. Cilvēki ir saņēmuši pilnīgu dziedināšanu ar atbrīvošanu no nespēka gara izraisītām slimībām, ko bija pārmantojuši no iepriekšējām paaudzēm. Piemēram, no rinīta (akūta sinusīta forma), ar kuru kāda kundze slimoja 25 gadus, līdz pat iedzimtam vienas nieres trūkumam kādā citā gadījumā. Visos gadījumos, kuri nepārprotami liecina, ka slimības ir iedzimtas no iepriekšējām paaudzēm, ir nopietni jāņem vērā iespējamā paaudzēs pārmantoto dēmonu klātbūtne.

Cilvēki mirst, bet dēmoni ne. Viņi ir garīgas būtnes, kuriem nav sava ķermeņa, un viņi vienkārši cenšas iemājot nākamajā cilvēkā, lai turpinātu savu darbu. Viņi iegūst tiesības grēka dēļ iemājot vispirms bērnos, tad bērnu bērnos. Kad iepriekšējais nomirst, par dēmonu upuri kļūst kāds nākamais ģimenes loceklis.

3.14.Ticība maldiemSātans neslēpjas tikai aiz maldu reliģijas. Viņš darbojas arī kristiešu vidū, lai radītu nepareizu priekšstatu par Evaņģēliju, veicinātu atšķirīgus uzskatus par patiesību, kā arī izplatītu maldu mācību. Līdzko cilvēki pieņem Rakstos neapstiprinātu mācību, viņi kļūst pieejami garam, kurš viņus tur šīs

28

mācības iespaidā un dara aklus pret patiesību. Tieši tā sātans apstulbina neticīgo cilvēku prātus, ka viņi neredz Evaņģēlija patiesību (2.korintiešiem 4:4).

Šajā kalpošanā esam atklājuši, ka ir svarīgi nenovirzīties no Dieva Vārda pamatpatiesībām. Tikai turoties pie patiesības, ir iespējams atšķirt, kas ir meli. Ir daudzi gadījumi, kad kalpošanā esam apliecinājuši patiesību, bet dēmoni cilvēka iekšienē atsaucas ar sarkastisku piebildi: „Mēs zinām, kas ir patiesība, bet viņš tai netic, tāpēc mums ir tiesības palikt!”

Dēmoni ļoti skaidri zina, kas ir patiesība un kas nav. Tāpat arī viņiem ir ļoti skaidra izpratne par Dieva Vārda patiesību. Viņi zina, ja cilvēki tai netic, viņiem ir tiesības tos maldināt.

Līdzko cilvēks piekrīt maldīgiem uzskatiem, īpaši tādiem, kas skar ticības pamatmācību, Dieva Vārda autoritāti un Svētā Gara darbību, viņš atver sevi dēmoniem, kuri pārņem kontroli pār viņa prātu un saprašanu. Esam pieredzējuši, kā sirds cietība pret to Kungu vienā paaudzē, kas radusies maldu mācības rezultātā, var izraisīt fizisku sirds mazspēju nākamajā paaudzē.

Neskatoties uz redzamo medicīniski pamatoto slēdzienu par sirds mazspējas attīstību, rodas jautājums, kur ir iemesls? Es domāju, ka šī ir joma, kurā Dievs dos saprašanu Draudzei, kad kristieši paklausīs Jēzus pavēlei iet un dziedināt slimos un atbrīvot saistītos.

Esam pieredzējuši, kā mūsdienās sāk piepildīties vārdi no 3.Mozus grāmatas, kurā rakstīts par Dieva derības laušanas sekām: „..Es likšu nākt pār jums izbailēm, dilonim un karstumam, kas acis aptumšo un dvēseli nomāc...” (3.Mozus 26:16).

3.15.Iesaistīšanās maldu reliģijāsSātanu izmeta no debesīm, jo viņš gribēja saņemt pielūgsmi, kura pienācās Dievam. Lepnība un sevis paaugstināšana izraisīja viņa krišanu un atšķirtību no žēlastības un slavas. Kā šīs pasaules dievs viņš turpina meklēt tos, kas viņu pielūgtu, neskaitot pārliecinātus sātanistus, kuri skaidri zina, ko pielūdz. Sātans ir izstrādājis maldināšanas taktiku, kas aptver visu cilvēci. Tā ir maldu reliģiju pārpilnība, katra ar savu ticības sistēmu un uzvedības standartiem.

Neskatoties uz to, ka Jēzus ļoti skaidri pateica, ka ir tikai viens ceļš pie Tēva un Viņš ir šis ceļš, patiesība un dzīvība (Jāņa 14:6), arī citu ticību piekritēji uzskata, ka viņiem ir taisnība, jo citādi viņi nebūtu tik dziļi nodevušies savas reliģijas dogmām. Jēzus Kristus pasludinātā patiesība ir unikāla. Neviens pretendents ar savu mācību nevar stāvēt tai līdzās, jo neviens no šo reliģiju pārstāvjiem nav varējis pasludināt sevi par Dievu un apstiprināt to vārdos un darbos.

Aiz katras maldu reliģijas ir dēmoniskie spēki, kuri pūlas iemānīt savos tīklos viņu pielūdzējus. Ja cilvēki ir bijuši maldu mācības piekritēji, kaut vai īslaicīgi garāmejot, viņi ir devuši iespēju dēmoniem turēt viņus maldu varā. Cilvēks var kļūt par kristieti, dzirdot Dieva vārda sludināšanu un mācīšanu, tomēr atbrīvošana ir vienīgais veids, kā cilvēku var dziedināt no elku pielūgšanas sekām, ar ko ir saistīta katra maldu reliģija.

3.16. Nepieņemama uzvedībaKad ikdienā normāls cilvēks ik palaikam sāk uzvesties neloģiski un nepieņemami, tam ir jābūt kādam iemeslam. Bija gadījums, kad es kalpoju sievietei, kuras vīra uzvedībā bija šāda izpausme, bet tas notika tikai vienu reizi. Pirms divdesmit gadiem, kad viņi bija nesen kā apprecējušies, sievai gadījās piededzināt ēdienu, un vīrs to atzina par nebaudāmu. Jebkurš normāls vīrietis to nebūtu ņēmis pie sirds un pasmietos par radušos situāciju. Bet šajā gadījumā tā nenotika, vīrs zaudēja pašsavaldīšanos un pavisam dīvainā veidā piedraudēja viņai, ja vēlreiz tas atkārtosies.

Sieva bija šokēta par šādu uzvedību un no tā brīža centās nekļūdīties ne vienā sīkumā. Baiļu gars, kuru viņa pieņēma, lika viņai vienmēr darīt visu, ko vīrs vēlas. Baiļu garu sievā kontrolēja kundzības gars viņas vīrā, ka vīram vairs nekas nebija jāatkārto. Baiļu gars visu paveica viņa vietā. Visi cilvēki draudzē un viņu draugi domāja, ka viņi ir paraugpāris un viņiem ir nevainojama kristīga laulība.

Patiesībā tā nebija. Viņus saturēja kopā sievas bailes no vīra, kas negaidot varēja atkal zaudēt savaldīšanos un neapdomīgi uzvesties. Viņš nemaz nesaprata, kas ir mīlestība. Vīram pirmajā vietā bija viņa personīgās vajadzības, un nevarēja pat iedomāties, ka viņš varētu kaut kādā veidā piekāpties.

29

Sieva turpretī, baidoties no iespējamo draudu realitātes, pildīja viņa iegribas un neuzdrošinājās izdarīt kaut ko nepareizu.

Nepieņemamas uzvedības izpausmes parasti izraisa dēmoni. Bet to cēloņi bieži vien ir pagātnē piedzīvotas sāpes, kā arī var slēpties iepriekšējās paaudzēs.

3.17.Brieduma trūkums attiecībās Dažiem cilvēkiem ir ļoti grūti uzturēt stabilas pieaugušu cilvēku attiecības. Viņu izturēšanās bieži vien ir bērnišķīga. Pārsvarā viņu partneri ir līdzīga rakstura cilvēki, kuri kāda iemesla dēļ ir aizkavējušies bērnībā.

Šī grāmata nav domāta, lai dotu izsmeļošus skaidrojumus problēmām, kuras daži sauc par kalpošanu cilvēkā mītošajam bērnam. Mēs runājam par personības dalīšanos, kuru var izraisīt trauma, kas piedzīvota bērnībā cietsirdīgas izturēšanās dēļ. Kalpošana šādos īpašos gadījumos nav šīs grāmatas tēma. Mēs tikai norādām, ka tādu cilvēku pārdzīvotās izjūtas ir reālas, nevis izdomātas. Saskaņā ar mūsu pieredzi tādos gadījumos gandrīz vienmēr ir iejaukti dēmoni, tomēr būtu neprātīgi uzsākt atbrīvošanas kalpošanu iepriekš detalizēti nenoskaidrojot, kas ir izraisījis šo stāvokli. Pretējā gadījumā cilvēkiem, kuri cieš no šāda veida simptomiem, var nodarīt vēl lielāku ļaunumu.

Cits nenobriedušu attiecību tipisks piemērs ir cilvēks, kurš, šķiet, nekad nav pilnīgi patiess. Nekad nevar saprast, ar ko tu īsti sarunājies, un vai tu jebkad esi redzējis viņa patieso personību. Dažādos gadījumos viņam var būt pat atšķirīga balss. Parasti, kad ir spēcīgi izteikta personības dalīšanās, aiz katra samākslotās uzvedības modeļa var slēpties citi dēmoni. Tāda cilvēka uzvedības pamatā parasti ir kāds pietiekami nozīmīgs iemesls lai izliktos, lai kaut ko slēptu, vai arī piemērotos citu vēlmēm.

Ja bērna uzvedība vecākiem ir nepieņemama, jo viņš nedara tā kā vecāki liek, tad bērns izjūt spiedienu, kaut arī bieži vien pieprasītā uzvešanās ir pretrunā ar viņa personību un spējām kā Dievs viņu ir radījis. Līdzko bērns ir apguvis pieaugušo uzspiestās uzvedības modeli, atkārtot šo triku dažādās atšķirīgās situācijās vairs nesagādā grūtības. Tādēļ vēlreiz uzsveru, ka ir nepieciešami abi: gan dziedināšana no cēloņiem pagātnē, gan arī atbrīvošana tagadnē.

3.18. Burta kalpība un garīgās saitesBībelē aprakstīts, ka vissmagākos vārdus Jēzus izteica tieši farizejiem – tā laika reliģiskajiem līderiem. Viņš tos nosauca par „balsinātiem kapiem”, norādot, ka, neskatoties uz reliģiozitāti, viņi var būt līdzīgi miroņiem. Viņi apgrūtināja cilvēkus ar dažādām Bauslības niansēm, bet viņu sirdis bija miljons jūdžu attālumā no patiesām attiecībām ar Dievu.

Farizejisms nav miris, vienīgi mūsdienās mēs saucam to par „burta kalpību”. Tas pats gars, kurš vadīja farizejus tajos laikos, mūsdienās vada burta kalpus. Pāvils to pasaka ļoti īsi un kodolīgi: „..burts nokauj, bet Gars dara dzīvu” (2.korintiešiem 3:6).

Šis gars ir tāds, kurš konfesiju liek augstāk par Jēzus valdīšanu. Kaut arī neviens no šiem līderiem nekad neatzītu, ka viņi to dara, tomēr dzīve to parāda. Uzklausot radikāli pretēju konfesiju līderus un dzirdot viņu pārliecinoši izteiktos atšķirīgos viedokļus, nav grūti saprast, ka viņiem visiem nevar būt taisnība. Sātanam patīk šķelšanās. Ja viņam sanāk pavērst kristiešus vienam pret otru ar burta kalpības gara palīdzību, tad arī izdodas izolēt draudzi no Svētā Gara piepildītas dzīves.

Daudzas draudzes turas pie savām tradīcijām, kas ir vēl viens burta kalpības izpausmes veids. Daudzi jaunie kalpotāji ir paklupuši un zaudējuši savu redzējumu, atduroties pret paziņojumu: „Pie mums tā vienmēr ir pieņemts, mēs nedomājam mainīties!” Tradīciju lāsta dēļ patiesas garīgas dzīves dzirkstis, ar kurām Dievs vienmēr dara kaut ko jaunu, nekad nepārtop liesmā.

Saskaroties ar dēmoniem, mums ir jāatceras, ka viņi var darboties caur cilvēku grupu tieši tāpat kā caur atsevišķu personu. Redzot pretestību draudzē, būtu jājautā, vai tās vēsturē nav kāda lieta, kura būtu jānožēlo un jāatstāj. Ir pilnīgi iespējams, ka tā ir cīņa ar nāves gariem (burta kalpības lāsts), kuriem ir dotas tiesības iepriekšējo draudzes līderu burta kalpības dēļ.

3.19. Nakts murgi

30

Aizmiegot mēs ieslīgstam nemaņā. Aizmigšanas laikā mēs nespējam pilnībā kontrolēt, kas notiek mūsu prātā, tādēļ kristiešiem ir svarīgi pirms miega lūgt Dievu sargāt prātu un pasargāt to no ļaunā uzbrukumiem. Ļoti piemērota šajā gadījumā ir Tēvreize: „Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna” (Mateja 6:13).

Nakts murgs ir sapnis, kurš izraisa bailes, paniku vai satraukumu. Bieži vien cilvēks atmostas no murga stresa stāvoklī, un tas prasa kādu laiku, līdz viņš no jauna spēj aizmigt. Dažreiz murgi atkārtojas kādu raksturīgu notikumu vai priekšmetu veidā. Kad murgi atkārtojas un tiem ir līdzīga forma, tos vienmēr izraisa dēmoni, kuri, izmantojot aizsardzības trūkumu miegā, iekļūst zemapziņā un izraisa cilvēkā stresu.

Murgu cēlonis var būt trauma, vardarbība vai kāds agrā bērnībā pārdzīvots baiļu pilns notikums. Reālie notikumi ir jau aizmirsti un nav palikuši prātā, bet dēmoni, kuri ir raduši pieeju ar notikušo, nekad neaizmirst, kā viņi ir iekļuvuši, un vienmēr, līdzko rodas iespēja, izraisa cilvēkā stresu.

Dažreiz murgus izraisa dēmoni, kuri ir guvuši pieeju mātei vai tēvam un ir pārgājuši pie bērniem. Bērni, atstāstot savus ļaunos sapņus, bieži nesaskata saikni ar kādu notikumu no savas dzīves, bet aprakstītie notikumi ir pavisam reāli, - tie nāk no agras bērnības. Dēmoni neko neaizmirst! Ja viņi rod pieeju pie nākamās paaudzes ar tēvu grēkiem, viņi turpina nākt pa to pašu ceļu visos iespējamos veidos.

Ja dēmoni izrāda savu ietekmi sapņos un nakts murgos, atbrīvošana no gara, kurš to izraisa, ir svarīga dziedināšanas daļa. Miegazāles nav atrisinājums!

3.20. Iesaistīšanās okultismāVārds okults nozīmē „apslēpts”. Visslēptākais ir tas, ka ar okultām darbībām pielūdz sātanu. Ir cilvēki, kurus okultās darbības pārņem tā, ka viņi iesaistās arvien jaunos okultisma paveidos. Līdzko uzsāk kādu okultu darbību, tas ir kā atvērts ceļš nākamajam solim, lai iesaistītos arvien jaunos eksperimentos, lai kādi tie būtu.

Aiz visām šīm darbībām stāv dēmoniska vara, kaut arī tie, kuri tās veic, ir pārliecināti, ka viņi rīkojas, izmantojot neitrālus spēkus vai pat pagodina Dievu savā personīgi izvēlētā veidā. Sātanam ir vara, un viņš to lieto, lai pakļautu cilvēkus savai kontrolei. Tādēļ ar cilvēkiem, kuri ir iesaistīti okultās darbībās, notiek reālas lietas. Tomēr fakts, ka notiek kaut kāda garīga darbība, neliecina par to, ka tā ir no Dieva. Raksti mūs brīdina, ka pienāks laiki, kad pat atsevišķi izredzētie tiks pievilti. Mums ir atstāts brīdinājums, ka sātans var parādīties arī kā „gaismas eņģelis”, lai mēs padomātu, ka kontaktējamies ar Dievu.

Ja cilvēki ir iesaistījušies okultās darbībās, ir svarīgi, lai viņi pilnībā atteiktos no katra dēmoniska spēka, kas viņus iespaido, kontrolē vai vada okultisma dēļ. Pāvila laikos tiem, kuriem bija burvestības grāmatas, bija tās jāsadedzina (Apustuļu darbi 19:19). Visa veida okultisma priekšmetu iznīcināšana, kuri cilvēkam pieder, ir svarīga grēksūdzes daļa. Ja kāds nevēlas atbrīvoties no šiem okultisma priekšmetiem, ir apšaubāms, vai viņa vēlme nožēlot savu rīcību ir patiesa.

Atbrīvošana ir svarīga, citādi šādu kristiešu dzīvi vienmēr ietekmēs viņu okultā darbība. Viņi ievietos Jēzu un Svētā Gara darbu okultā rāmī. Jēzu viņi pielīdzinās dēmonam, kuru viņi var izmantot kā vēlas. Patiesībā tie ir dēmoni, kuri izmanto cilvēkus, bet okultismā iesaistītie tic, ka viņi kontrolē un lieto varu, nesaprotot, ka ir dēmonu saistīti.

3.21.Nesavaldīga mēleJēkabs salīdzina mēli ar uguni, kas ir bīstama un var kļūt nevaldāma. Kad dēmoni runā kādas kalpošanas laikā, viņi izmanto mēli. Šādās reizēs ir viegli atpazīt dēmonus. Daudz grūtāk ir atpazīt, kad dēmoni runā ar kāda cilvēka mēli vienkāršā sarunā. Mūsu pieredze liecina, ka tas notiek daudz biežāk, kā to domājam.

Ja dēmoni vēlas iespaidot citus, viņi to var izdarīt tikai ar tādas personas runu vai uzvedību, kurā viņi ir iemājojuši. Jēkabs raksta, ka no šīs zemes nākusī gudrība nāk no sātana (Jēkaba 3:15). Ja mēs atceramies to, ka pašlaik šīs pasaules valdnieks ir sātans, nav grūti saprast Jēkaba teiktā patiesumu.

31

Esmu bieži dzirdējis kristiešu sapulcēs balsi, īpaši tas ir draudzes padomes sapulcēs, kura šķiet runājam patiesību. Tai pat laikā esmu dziļi sevī izjutis nepatīkamu sajūtu. Tā ir šīs pasaules gudrība, kas cenšas novērst ļaudis no Dieva plāniem un mērķiem. Mums ir jābūt modriem, lai neklausītu ienaidnieka balsij, kas runā ar kāda kristieša muti, lai grautu Svētā Gara darbību.

Mēle, kuru nevada Svētais Gars, ir bīstama, jo var kļūt nevadāma. Daudzi cilvēki atcerētos vismaz vienu vai pat vairāk nekā vienu personu, kuru mēle laiku pa laikam iziet ārpus kontroles. Lai izvairītos no konflikta, tu centies izvairīties no šīs personas, lai jūsu ceļi nekrustotos un neuzķertos uz kādu dzēlību. Mums nevajadzētu tā baidīties, īpaši no kristiešiem, ar kuriem esam sadraudzībā. Tomēr pieredze liecina, ka daudzi kristieši nav brīvi no dēmoniskās ietekmes, kura viņus ir vadījusi, pirms viņi kļuva par kristiešiem. Viņi ir pārņēmuši savā kristieša dzīvē tos pašus bezdievīgos ceļus, kurus bija atzinuši par iedarbīgiem vēl dzīvojot pasaulīgu dzīves veidu.

Ar mēli ir iespējams paust brīnišķīgo Dieva Vārda patiesību un svētību, kā arī uzmundrināt citus, bet tā ir arī „..kā uguns, netaisnības pasaule, mēle ir likta starp mūsu locekļiem, tā apgāna visu miesu un aizdedzina dzīves ritumu...” (Jēkaba 3:6). Nav jābrīnās, ka dēmoniem patīk vadīt mēli, jo viņi var nodarīt tik daudz ļaunuma ar tās palīdzību. Kad cilvēki neļauj Svētajam Garam vadīt savu mēli, ir skaidrs, ka viss, kas nāk no viņu mutes var būt izteikts ļauno garu iespaidā, un ir gadījumi, kad teiktais nāk taisnā ceļā no dēmoniem.

3.22. Atkārtota vai ilgstoša slimošanaŠķiet, ka dažiem cilvēkiem izdodas pabūt visur. Ja izplatās kāda slimība, viņi ar to saslimst. Viņu dzīves ceļu viens pēc otra aizēno daudzkārtīgi slimību periodi. Salīdzinot ar cilvēkiem, kuru atmiņas saistās ar dažādiem pozitīviem notikumiem, šie cilvēki savu dzīvi dala posmos, atceroties tos, kā „dziedzeru iekaisuma gads” vai „meningīta gads”.

Kad cilvēks ir tik uzņēmīgs pret dažādām slimībām, bieži vien tajā ir vainojams ļaunais gars, kurš regulāri ik pa laikam pieaicina šos nespēka garus. Es reiz mēģināju lūgt par kādu cilvēku, kurš regulāri slimoja. Viņu iepriekš nebrīdinot, es lūgšanā vērsos pret valdošo nespēka garu. Līdz tam viņš jutās svētīts ar lūgšanu, bet līdzko es uzsāku lūgšanā saistīt dēmonu, par kura klātbūtni es biju pilnīgi pārliecināts, šis cilvēks momentā izmainījās un teica: „Nekad vairs par mani tā nelūdz!” Viņā mītošais dēmons sāka pretoties un ņēma virsroku, un līdz ar to lūgšana beidzās.

Parasti dēmons bija priecīgs, ja kāds veltīja laiku, lai lūgtu par šādu cilvēku. Dēmons zināja, ka parasta lūgšana nerada nekādus draudus viņa palikšanai. Tomēr līdzko es pielietoju Dieva doto varu, dēmons nekavējoties ieņēma aizsargpozīciju un parūpējās par to, lai šis cilvēks nekavējoties pārtrauktu manu lūgšanu.

Nespēka garam ir dotas spēcīgas tiesības valdīt, ja pagātnē cilvēks pats ir vēlējies saslimt, lai ar to pievērstu sev uzmanību vai tādā veidā panāktu kādu savu nodomu. Šādi izmantot slimību ir bīstami, jo tā ir liecība, ka slimība ir laba un pieņemama, kaut arī patiesībā tās ir vistiešākās grēka sekas,.

Sātanam patīk, kad cilvēki sagroza Dieva Vārda patiesību un pāriet viņa pusē. Ikreiz, kad cilvēki izmanto slimību, lai ar tās starpniecību manipulētu ar citiem cilvēkiem, vai arī kādiem citiem mērķiem, viņi atver sevi dēmonu kontrolei, no kuras var atbrīvot tikai ar spēcīgu lūgšanu.

Esmu bieži izjutis, ka cilvēki, kuri ir vērsušies pie manis pēc aizlūgšanas par viņu fiziskajām kaitēm, vēlas atbrīvoties no savu slimību simptomiem, bet ne par ko neatzītu, ka ir izmantojuši šos vai citu slimību simptomus, lai tie kalpotu viņu mērķiem. Nav brīnums, ka viņi nesaņem dziedināšanu. Es nesaku, ka visi cilvēki, kuri nesaņem dziedināšanu, ir tādi, bet katram, kurš slimo, būtu jāpārbauda sevi un jālūdz, lai tas Kungs atklāj, vai nav kāda situācija pagātnē, kuru sātans varēja izmantot.

3.23.EgocentrismsIr cilvēki, kuri mīl runāt tikai tad, ja viņi var stāstīt par sevi. Sevis pielūgšana un sevis paaugstināšana ir pāri visam. Visa veida elku kalpība ir grēks. Sevis pielūgšana bija grēks, kura dēļ sātanu izdzina no debesīm. Ja kāds sevi vienmēr liek pirmajā vietā un izmanto interesi par citiem cilvēkiem tikai kā sarunas taktiku, lai mainītu sarunas tēmu un pievērstu uzmanību sev, ir jābūt uzmanīgam, jo šī persona var būt spēcīgā dēmonisko saišu varā.

32

Palīdzēt šādiem cilvēkiem ieraudzīt sevi tā, kā viņus no malas redz citi, nav viegli. Viņu augstprātība un uzpūtība šķiet pārāk izteikta, lai saskatītu vai saprastu, ka ir lietas, par kurām viņi nav iedomājušies pirmie. Nav nekas neparasts, ja atklājas, ka viņiem iepriekšējās paaudzēs ir bijuši cilvēki ar līdzīgām rakstura īpašībām. Patiesībā ir jācīnās pret garu pār visu ģimeni, kurš to ir saistījis vairākās paaudzēs.

3.24.Seksuālas novirzesVisa veida seksuālās izpausmes ir pielūgsmes forma. Cilvēks var to apzināties vai ne. Stājoties laulībā, daļēji apliecinām: „Ar savu miesu, es tevi dievinu.”

Dievs paredzēja dzimumaktu kā veidu, lai vairotu cilvēci. Dalība Dieva dotajā radīšanas procesā ir Radītāja pagodināšana. Psalmists saka, ka Dievs mīt savas tautas pielūgšanā (Psalms 22:4). Kad mēs iesaistāmies sava Radītāja slavēšanā un pielūgšanā, tad esam atvērti, lai saņemtu svētību no Viņa. Turpinot tēmu par dzimumattiecībām, kas ir pielūgsmes veids, mēs varam saņemt svētību dzimumattiecībās, kuras notiek dievbijīgā veidā, jo Dievs priecājas, kad Viņa bērni ir radoši.

Turpretī mēs nevaram gaidīt, ka Dievs atradīsies savā tronī, kad iesaistāmies bezdievīgās dzimumattiecībās. Viņš nevar svētīt to, kas ir pretrunā ar Viņa Vārdu un likumiem. Tomēr ir kāds cits, kurš ir gatavs „svētīt” šādu rīcību un būt par valdnieku šajās attiecībās. Sātans ir klāt visur, kur notiek bezdievīgas dzimumattiecības, nevis lai svētītu, bet lai mēģinātu ieņemt Dieva vietu, saņemtu sev pielūgsmi un nolādētu tos, kas tā dara.

Tādēļ sātanisma un buršanas rituālos ir tik daudz seksuāla rakstura aktivitāšu. Sātans priecājas saņemt slavu ar šīm darbībām. Jo viņš var saistīt tos, kas tur piedalās, ar dēmoniskām saitēm.

Šis ir fakts, kuru ir apstiprinājusi ilgstoša pieredze, ka dvēseliskās saites, kuras ir radušās bezdievīgu dzimumattiecību rezultātā, ir atvērts ceļš dēmoniem. Ja padomdošanā atklājas, ka cilvēka dzīvē ir bijušas bezdievīgas dzimumattiecības, ir pamats domāt, ka dēmoniem ir dota vara ar seksuālo grēku. Sātans izmanto šīs dvēseliskās saites, lai turētu cilvēkus verdzībā visu turpmāko dzīvi. Esam atklājuši, kad cilvēki izvēlas sakārtot un ļaut Dievam šķīstīt šo savu dzīves sfēru, var notikt neskaitāmas atbrīvošanas un dziedināšanas.

3.25.Nosliece uz pašnāvību Atņemt sev dzīvību ir grēks, pirmkārt, pret savu ķermeni, kā arī pret Svēto Garu, kuram ķermenis kalpo par templi. Es nesaku, ka tiem, kuri atņēmusi paši sev dzīvību, nekad netaps piedots. Dievs ir taisns un žēlsirdīgs tiesnesis, kura priekšā ikviens ir atbildīgs par to, ko nodarījis gan sev, gan arī citiem. Es nešaubos, ka daudzi cilvēki, kuri izdarījuši pašnāvību, stāvot Dieva priekšā, būs pārsteigti par Dieva mīlestību un žēlastību, saprazdami, ka ir grēkojuši pret Viņu vairāk kā paši pret sevi.

Es to nerakstu, lai mēs kļūtu pielaidīgāki pret pašnāvību vai tās tieksmēm. Ja sātans spēj kādu pārliecināt atņemt sev pašam dzīvību, viņš ir guvis nozīmīgu uzvaru. Saskaņā ar mūsu pieredzi aiz vēlmes vai mēģinājuma izdarīt pašnāvību vienmēr stāv dēmoni. Daudzos gadījumos cilvēks jūtas tik ļoti sāpināts par ļaunprātīgu izmantošanu vai attiecībām, ka turpmākā nākotne šķiet pilnīgi bezcerīga. Ja rītdien vairs nav nekādu cerību, tad tas ir solis pretī domai - „tikpat labi varu mirt jau šodien”. Šādos gadījumos ceļš, pa kuru dēmoni ir raduši pieeju, viennozīmīgi ir trauma vai sāpes, kas ir saistītas ar cilvēka izjusto pārdzīvojumu.

Tomēr ir arī tādi cilvēki, kuri izjūt vēlmi izdarīt pašnāvību, kaut arī viņi nav pārdzīvojuši kādu traumu, vardarbību vai traģēdiju, kuras dēļ viņi vēlētos bēgt no šīs dzīves. Tas ir iekšējais aptumsums un nepārvarama tieksme mirt. Šādos gadījumos iemesls var būt kāds dziļi apslēpts, neatklāts vardarbības gadījums, kurš palicis atmiņā un devis pieeju dēmoniem, kuri ar to spēcīgi ietekmē cilvēka dzīvi. Citā gadījumā cilvēks var pārmantot nāves garu no iepriekšējām paaudzēm vai arī no kāda cita tuva cilvēka pēc viņa nāves. Aizgājējs turpina viņu vadīt un motivēt, kaut arī cilvēkam pašam nav nekāda personīga iemesla, lai vēlētos mirt.

Cits iespējamais cēlonis domām par nāvi varētu būt viņa mātes vēlēšanās izdarīt abortu, kas ir ietekmējis bērna izjūtas viņa attīstības sākumposmā. Tas atstājis viņā iespaidu, ka viņš ir negribēts un

33

viņam nevajadzēja piedzimt. Visaptveroša tumsa, kuru izraisa šādas izjūtas, nenovēršami laiku pa laikam vedina uz domām par pašnāvību.

Visos gadījumos, kad ir problēma ar domām par pašnāvību, iespējams, ka te darbojas dēmoni. Pēdējā laikā, kalpojot kristīgās draudzēs dažādās valstīs un vietās, esmu jautājis, cik daudzi cilvēki ir kaut reizi dzīvē iedomājušies par pašnāvību. Visur, paceļot rokas, atsaucas apmēram piecdesmit procenti klātesošo. Domas par pašnāvību pat Kristus miesā ir daudz biežāk sastopamas kā domājam.

3.26.Nediagnosticēti simptomiNav nekas neparasts, ja cilvēkam kaut kas sāp un viņu medicīniski izmeklē, bet ārsti nevar uzstādīt nekādu diagnozi. Simptomi turpinās, bet nekāda ārstēšana vai pat ķirurģiska iejaukšanās nepalīdz. Cilvēks turpina slimot.

Esam atklājuši, ka daudzos gadījumos šādu neatlaidīgu simptomu cēlonis ir dēmoni. Tos izraisa slimības gars, kurš var būt pārmantots no iepriekšējam paaudzēm, vai arī ienācis šoka, traumas vai pat seksuāla grēka rezultātā.

Mūsu pieredze liecina, ka tā bieži gadās, ja pagātnē ir notikusi kāda nelaime. Fiziskie ievainojumi pēc kāda laika sadzīst, bet paliek atsevišķi simptomi, kuri nepāriet. Trauma, kādu cilvēks gūst nelaimes gadījuma laikā, padara cilvēku viegli ievainojamu un pieejamu dēmoniem. Šādu negadījumu rezultātā cilvēkam bieži vien ir vajadzīga ne tikai fiziska dziedināšana, bet arī atbrīvošana.

Esam arī atklājuši, ja kāds ir bijis iesaistīts okultās darbībās, bet pēc tam ir atgriezies, saņēmis dziedināšanu un atbrīvošanu, iespējams, ka pastāv kādi dēmoniski lāsti, kas turpina izraisīt fiziskus slimību simptomus, kurus nevar medicīniski diagnosticēt.

Cits fizisko sāpju avots ir emocionālās sāpes. Ķermenis atstaro dvēselē jūtamās sāpes. Fizisko simptomu ārstēšanai šādos gadījumos nav rezultātu, jo ir jāsaņem atbrīvošana un dziedināšana no šīm negatīvajām emocijām.

3.27.Vardarbīgas tieksmesVardarbība pret otru cilvēku ir vēl viens pretošanās veids. Vardarbība izslēdz upura brīvās izvēles tiesības, kas ir pretrunā ar Dieva radīto kārtību. Cilvēks, kurš rīkojas vardarbīgi, dod atļauju dēmoniem sevi izmantot. Trauma, kuru izraisa apziņa, ka notiek vardarbība, ievaino upuri, un viņš tai brīdī kļūst atvērts dēmonu ietekmei.

Dēmoni var pārmesties uz upuri tieši no vardarbības veicēja ar bezdievīgo dvēselisko saikni, kura rodas brīdī, kad notiek uzbrukums. Tās ir bailes, kas šādā brīdī ir dabiska pretreakcija. Ja cilvēka uzvedība regulāri ir vardarbīga, nepārsteidz, ka viņa dzīvē pirms tam ir bijis daudz apslāpētu dusmu, kas bieži ir saistītas ar vardarbību vai nepamatotu fizisko sodu.

Esam pieredzējuši, ka vardarbība kādā dzīves jomā var izrādīties nekontrolēta dēmonu izpaušanās, kuriem ir dotas tiesības ar kontrolējamas vardarbības aktivitātēm, piemēram, tādas ir austrumu cīņas. Liela daļa cilvēku neapzinās daudzu cīņas mākslas veidu okulto izcelsmi, kas rada garīga rakstura draudus, ja tajās iesaistās. Draudzes, kuras pieļauj austrumu cīņas nodarbības draudzes telpās (kā arī joga un citas uz okultisma bāzes radušās nodarbības), atļauj dēmoniem ietekmēt visu savu darbu.

3.28.Atturīga, nesabiedriska uzvedībaCilvēks ir sociāla būtne. Dievs ir paredzējis cilvēkam baudīt citu cilvēku sabiedrību, tā pilnveidoties un gūt pieredzi. Viņš nav paredzējis cilvēkam ierauties sevī, lai lielāko daļu laika pavadītu atšķirtībā un vientulībā. Tiem, kuri šādi uzvedas, ir vāja kontrole pār savu gribu. Lai arī viņi vēlētos būt savādāki, viņi saprot, ka viņu griba ir pārāk vāja, lai pārvarētu savas izjūtas.

Visbiežāk tas ir tāpēc, ka ir kāds spēks no malas, kas iespaido viņu jūtas. Viņu iekšienē notiek cīņa par to, kas ņems virsroku. Ja cīņa ir ar nezināmu ienaidnieku, pat nenojaušot par viņa eksistenci, tad uzvara reti kad ir iespējama.

34

Lai saņemtu dziedināšanu, ir nepieciešama atbrīvošana. Bet vispirms jānoskaidro sākotnējos iemeslus, kāpēc cilvēks ir izdarījis šo izvēli būt viens. Dēmoni parasti ienāk, izmantojot cilvēka sajūtas un lēmumus, kuri ir raksturīgi krīzes situācijas sākumposmam. Ja cilvēks nesaņem dziedināšanu, dēmoniem paliek atvērta pieeja arī turpmāk.

Cēloņa sakne vienmēr slēpjas attiecībās, kuras ir ievainojušas un sāpinājušas parasti jau bērnībā. Dažreiz tie, kuri ar savu pāri darījumu izraisījuši šo traumu, var pat nenojaust, ka ir ietekmējuši bērna turpmāko labklājību. Ienaidnieks var izmantot pārdzīvoto jau agrā bērnībā vai pat pirms piedzimšanas, atrodoties vēl mātes klēpī. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad, piemēram, neprecēta meitene paliek stāvoklī un visu grūtniecības laiku ienīst bērnu, kurš ir viņas vēderā. Bērna gars sajūt šīs izjūtas, kuras nāk no mātes gara. Viņš nāk pasaulē ar apziņu, ka cilvēks, kuram uzticēta viņa labklājība, vēlas kaut viņš nebūtu piedzimis. Noraidījums ir iesakņojies jau visagrīnākajā dzīves sākumposmā, un dēmoni barosies no emocionālā pārdzīvojuma, kas ir nodarīts bērnam.

3.29. Kopsavilkums: Atsauces uz medicīnisko praksiEs saprotu, ka daudzi cilvēki ar pieredzi medicīnā varētu teikt, ka šīs lietas nav patiesība, jo medicīniskie iemesli iepriekš aprakstītajiem gadījumiem ir labi zināmi un tiem nav nekāda sakara ar dēmoniem. Es, kā zinātniski izglītots cilvēks, saprotu tos, kuri ir iesaistīti zinātniskajos procesos un dilemmu, ar kuru viņiem ir jāsaskaras, pētot šos iemeslus. Tomēr starp zinātniskajiem pētījumiem par to, kas notiek ar personu un cēloņiem, kurus ir izpētījuši un novērtējuši zinātnieki, kā arī garīgo cēloņu atzīšanu, nav pretrunu. To drīzāk varam skaidrot, ka viens pēta vistu, bet otrs olu.

Piemēram, kādas ķīmiskas vielas pārpalikums vai nepietiekamība organismā ir reāla un to var izmērīt. Ir zināms, ka ķīmisku vielu pārpalikums vai nepietiekamība organismā var izraisīt kādus cilvēkam raksturīgus simptomus. Nepietiekamības gadījumā, ja tas ir saistīts ar kādas sintētiskās vai dabīgās vielas trūkumu, konstatētos simptomus var likvidēt vai vismaz uzlabot cilvēka stāvokli, ja ārsts viņam izraksta zāles. Tādējādi var uzskatīt, ka cilvēks ir izveseļojies.

Tomēr es nepiekrītu šim apgalvojumam par cilvēka stāvokli šajā konkrētajā posmā. Ja pārtrauc lietot pārtikas piedevas, var nemaz nešaubīties, ka sākotnējie simptomi ātri parādīsies no jauna. Cilvēks nav izveseļojies, tas ir tikai īslaicīgas ārstēšanas rezultāts, kas panākts ar parakstīto zāļu lietošanu. Tā ir pilnībā pieņemama un teicama medicīniska prakse. Ir miljoniem cilvēku visā pasaulē, kuri patiesi var būt pateicīgi Dievam par zālēm, kuras palīdz viņiem saglabāt veselību un daudzos gadījumos pat izglābt dzīvību.

Mēs runājam par dziedināšanu, kas nav tikai slimības simptomu novēršana ar zāļu palīdzību, bet visas organisma sistēmas atjaunošana tā, lai cilvēks būtu vesels un viņam vairs nevajadzētu lietot zāles. Mēs apskatām cita veida procesu, kas ir atšķirīgs no tā, ko var zinātniski pamatot un izmērīt, cenšoties izprast iemeslus, kādēļ organisma sistēma ir deformēta un tai ir nepieciešama ārstēšana.

Šeit varētu būt daudz jautājumu, kuri nepakļaujas zinātniskiem pētījumiem. Tie ir par emocionālo sāpju un nodarījuma ietekmi uz organismu, kā arī citi specifiski jautājumi, kuri apskatīti šai grāmatā. Tie ir saistīti ar fiziskajiem simptomiem, kurus izraisa dēmoni ar īpaši nozīmētu darbības funkciju, kas vērsta pret cilvēku, lai pretotos Dieva darbam viņa dzīvē.

Mēs sākam redzēt nozīmīgu izlaušanās sākumu dažādās kalpošanas sfērās un ticam, ja Kristus Draudze, Viņa Miesa, paklausīs pavēlei dziedināt slimos, Dievs dos atklāsmi tiem, kuri lūdz par slimajiem, tieši tāpat kā Viņš ir devis zināšanas un izpratni tiem, kuri ir centušies iemācīties slimo ārstēšanu ar medicīniskiem līdzekļiem.

Dziedināšanas kalpošana ar atbrīvošanu nav pretrunā ar profesionālu mediķu darbu. Tomēr ir svarīgi, lai cilvēki ar medicīnisko praksi vēlētos saskatīt, ka slimībai, kurai viņi velta visu dzīvi, lai izpētītu kā to izārstēt, varbūt ir vēl kāds cits iemesls. Tāpat arī tiem, kuri kalpo ar dziedināšanu un atbrīvošanu un naivi vēlas noliegt mediķu profesijas nozīmi, jāsaprot, ka ārsti nav ienaidnieki, bet cilvēki, kuri pilda būtisku un grūtu Dieva dotu uzdevumu.

Tomēr ir nepieciešams, lai mediķu profesijas pārstāvji pievērstu lielāku uzmanību draudiem, kas saistīti ar alternatīvo medicīnu un alternatīvo garīgumu. Mēs dzīvojam pasaulē, kas ir pārņemta ar kustību, kura plašāk pazīstama ar nosaukumu „New Age”. Daudzas lietas, kuras guvušas mediķu

35

atzinību, popularitāti presē un TV, ir cēlušās no okultisma. Ārstiem vajadzētu pievērst uzmanību, ka šīs metodes, kuras it kā rada „ārstniecisku” efektu, patiesībā neatbrīvo cilvēku no viņa slimības.

Ja cilvēki ir „izārstēti” ar netradicionālām ārstniecības metodēm, kuru pamatā ir okultisms, tad pastāv iespēja, ka viņu sākotnējos slimības simptomus tagad kontrolē dēmoni, kuriem ir vēl augstāka vara. Atbrīvošana no jebkādas šādas varas parasti beidzas ar sākotnējo slimības simptomu atjaunošanos. Tikai tad cilvēks var patiesi saņemt dziedināšanu no slimības, ja notiek atbrīvošana no tumsas spēkiem, kuri, iespējams, ir izraisījuši sākotnējo slimības stāvokli.

4. nodaļaKā ienāk dēmoni

Lai varētu izdzīt dēmonus, ir jāzina kā viņi ienāk. Dēmoni var ienākt cilvēkā tikai tad, ja viņiem ir dotas tiesības. Efektīvs un noturīgs atbrīvošanas kalpošanas pamats ir atņemt šīs tiesības.

Jēzus atklāja dēmonu ienākšanas principu, runājot par sievieti, kurai bija nespēka gars, kas bija savilcis viņas muguru tā, ka viņa nevarēja pilnīgi taisni atliekties (Lūkas 13:10-17). Viņš teica, ka viņas mugura ir saliekta jau astoņpadsmit gadus. Tas nozīmēja, ka pirms tam viņa bija brīva. Pirms astoņpadsmit gadiem bija noticis kaut kas tāds, kas deva dēmoniem pieeju šai sievietei. Varbūt viņu seksuāli izmantoja, bija kāds nelaimes gadījums vai arī nomira viņas ģimenes loceklis ar līdzīga rakstura slimību. Mēs nelasām neko konkrētu Rakstos par to, kas ar viņu bija noticis, bet Jēzus nosauc šo sievieti par „Ābrahāma meitu” – tas norāda, ka viņa ir uzticama Dieva kalpone, nevis vienkārši ebrejiete. Šajā stāstā Jēzus parāda, ka ticīgie var būt dēmonu saistīti un šīs sievietes dzīvē ir bijis kāds īpašs laiks, kad viņa bija viegli ievainojama un viņu saistīja dēmoni.

Padomdošanas kalpošanā var atklāties daudzi fakti par cilvēku. Dažus no tiem kalpotājs varētu atpazīt kā iespējamos ceļus, pa kuriem var ienākt dēmoni. Ir pamatoti pieļaut iespēju, ka personas problēmu cēlonis var būt saistīts ar dēmoniem. Cilvēka personīga iztaujāšana, garu atpazīšana var un tiem vajadzētu iet roku rokā. Garu atpazīšana ir Svēta Gara dāvana, bet Dievs mums ir devis arī dabīgās spējas, kuras ir jāizmanto Jēzus mīlestībā kalpojot cilvēkiem viņu vajadzībās.

Piemēram, ir daudzas reizes, kad man nav bijusi kāda īpaša garu atpazīšana, ka cilvēka problēmas būtu saistītas ar dēmoniem. Tomēr uzzinot simptomus un konstatējot atsevišķas lietas, kuras, iespējams, ir devušas atvērtu ceļu dēmoniem, es vispirms tieku galā ar tām (ar grēka nožēlu). Tikai pēc tam esmu vērsies pie dēmona, par ko esmu pārliecināts, ka viņš slēpjas aiz šīs problēmas, un pieredzējis, ka cilvēks saņem dziedināšanu ar atbrīvošanu.

Kamēr pilnībā nav likvidēta dēmoniem dotā pieeja, maz ticams, ka jebkāds dēmons atkāpsies, ja viņam pavēlēs, jo viņš turēsies pie dotajām tiesībām. Nav iespējams uzsvērt par daudz, cik svarīgi ir pienācīgi atrisināt dēmonu klātbūtnes cēloņus. To arī apstiprina šī nodaļa.

4.1.Paaudžu līnijaIr daudzas Rakstu vietas, kuras satur nepopulāras vēstis. Tāda ir 2.Mozus grāmatas 20.nodaļas 5.panta otrā daļa, kura vēsta, ka: „..tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam...” „Kāpēc tā?” cilvēki jautā. „Tas nav godīgi. Vai tad Jeremijas grāmatā nav rakstīts, ka tanīs dienās vairs nesacīs, ka tēvi ēduši skābas vīnogas un bērniem no tā zobi apmizējuši?” (sk. Jeremijas 31:29).

Var rasties daudz pārsteidzīgu jautājumu un atbilžu, pirmo reiz izdzirdot, ka cilvēki var būt dēmonu saistīti viņu tēvu grēku dēļ. Tomēr daudziem cilvēkiem, sadzirdot šo mācību, ataust gaisma.

36

Beidzot viņi uzzina ticamu iemeslu savām problēmām, kuras viņus ilgstoši mocījušas. Bieži vien tā ir pirmā reize, kad viņi dzird vēsti, kura dod cerību saņemt atbildi.

Tālāk apskatīsim dažādas cilvēku atrunas, kādēļ šī mācība ir nepareiza, nepieņemama vai neatbilstoša mūsdienām.

Šī mācība ir dota bauslības ietvaros; mēs dzīvojam žēlastības, nevis bauslības laikā, tādēļ tā neattiecas uz šā laika kristiešiem.

Tomēr tā ir daļa no desmit baušļiem, kurus Dievs deva saviem ļaudīm caur Mozu, un tie ir paredzēti visiem laikiem. Jēzus to skaidri pateica, ka „..tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek” (Mateja 5:18). Tas apzīmē laiku pēc Kristus otrās atnākšanas. Tādēļ mēs joprojām dzīvojam laikā, kur ir spēkā bauslības likumi.

Vienīgi mums ir jāņem vērā atšķirības starp diētiskiem un ceremoniju likumiem, kas bija tikai daļa no jūdu pielūgšanas rituāliem un Jaunajā Derībā ir atcelti (Marka 7:19; Apustuļu darbi 10:14-15), un morāles likumiem, kuri Jaunajā Derībā ir pastiprināti un joprojām darbojas (Mateja 5:27-28; Marka 7:21-23).

Mēs nevaram ignorēt nevienu burtu no šiem morāles un uzvedības priekšrakstiem. Ja mums būtu ļauts izvēlēties, kuri no šiem norādījumiem ir spēkā šodien, cik tālu mēs nonāktu? Ja mēs atmetam likumus, kuru pārkāpums izraisa sekas pār bērniem, vai mums nebūtu jāatmet arī tā daļa, kas apsola svētības bērniem, kuri ir dzimuši svētītās paaudzēs? Vai varbūt ir jāatmet tāds likums kā „Tev nebūs pārkāpt laulību”?

Ja mēs apstiprinām kādu no šiem likumiem, tad mums ir jāpieņem tie visi kopā un tad jācīnās ar sekām, ticot, ka Dievs tos ir devis mūsu labā. Mēs varam dzīvot žēlastības laikā, bet tas nenozīmē, ka visi cilvēki, kuri ir piedzimuši pēc Kristus, būs glābti. Kompensācija par grēku joprojām ir spēkā. Ja cilvēki izvēlas neticēt Jēzum, tad nekāda doma par dzīvošanu tā saucamajā žēlastības laikā nevar izmainīt viņu likteni mūžībā!

Tomēr patiesība, ka mēs dzīvojam žēlastības laikā, nozīmē, ka tēvu grēku sekas pie bērniem var atrisināt ar krustu. Jo Viņš uzņēmās mūsu sodu, tāpēc mēs varam saņemt dziedināšanu. Bet tieši tāpat kā krusta nopelns ir jāpiemēro personīgi katra ticīgā dzīvē, tāpat arī dziedināšana un atbrīvošana ir jāpielieto to dzīvē, kura ir postīta viņu tēvu grēku dēļ. Tas nenotiek automātiski.

Tāpēc nav brīnums, ka Jēzus pavēlēja Draudzei dziedināt un atbrīvot tieši tāpat kā sludināt. Viņš zināja, ja Draudze kalpos ar pilnu Evaņģēliju, tad bērni, kurus Viņš tik ļoti mīl, saņems brīvību, kuru Viņš tiem ir izcīnījis.

Nekāda paaudžu dēmonizācija nepastāv, jo tas nav godīgi, ja cilvēkiem jācieš par viņu vecāku grēkiem.

Diemžēl pasaules uzskati par godīgumu šinī gadījumā nedarbojas. Godīgi vai negodīgi, bet cilvēki cieš savu tēvu grēku dēļ. Šis apgalvojums ir pretrunā ar reālo situāciju, bet viņi izliekas to neredzam tikai tāpēc, lai pierādītu savu teoloģisko uzskatu pareizību! Avīzes katru dienu ir pilnas ar notikumiem par to, kā bērni cieš savu vecāku nodarījumu dēļ. Ja tēvs izvēlas ļaunprātīgi izmantot savu meitu, bērns tiek drausmīgi izkropļots ar viņa grēku. Un ir galēji naivi uzskatīt, ka šis bērns necieš sava tēva grēka dēļ.

Mēs dzīvojam kritušā pasaulē, un sātans jau kopš krišanas ir darījis savus netīros darbus. Var teikt, tas nav godīgi, ka mūsu senči grēkoja pirmie un atdeva sātanam tiesības valdīt pār visiem cilvēkiem, ieskaitot Tevi un mani. Bet viņi tā darīja, un tā rezultātā ciešam mēs visi.

Tikpat labi kāds var apgalvot, ka nav godīgi, ka Jēzum bija jāmirst pie krusta un jāsaņem sods par to, ko Viņš nebija darījis. Tas noteikti nebija godīgi, bet Viņš tā darīja, un es pateicos Dievam par to, Viņš mūs tik ļoti mīl, ka atļāva Savam Dēlam nomirt tavā un manā vietā.

Kā ir jāsaprot Ecēhiēla un Jeremijas pravietojumi? Vai viņu pravietojumi nerunā par to, ka bērnus nevar vainot par tēvu grēkiem, sakot, ka bērniem no tā zobi neapmizēs? ( Jeremijas 31:29, Ecēhiēla18:1-4).

Nē tā nav. Tas par ko teikts šajās Rakstu vietās ir vaina par tēvu grēkiem, nevis sekas, kas radušās tēvu grēku dēļ. Ecēhiēls to pasaka skaidri. Viņš raksta: „..dēlam nav jānes sava tēva noziegums [angļu val. ”jāuzņemas vaina” NIV], un tēvam nav jānes dēla noziegums” (Ecēhiēla 18:20).

37

Tādēļ bērns, kuru ir ļaunprātīgi izmantojis tēvs, nav vainīgs un nesaņems sodu par sava tēva grēku. Tēvu pašu tiesās par viņa grēku. Ecēhiēla 18:4 skaidri pateikts: „..kura dvēsele grēko, tai jāmirst.” Protams, ka Ecēhiēls nerunā par nekavējošu fizisku nāvi, jo tādā gadījumā neviens no Izraēla nebūtu izdzīvojis pat to īso laika sprīdi, kamēr Ecēhiēls izteica šos vārdus. Viņš runā par mūžīgu nāvi, kas ir grēka sekas, un tai sekojošo Dieva tiesu.

Uzmanīgi lasot Ecēhiēla 18.nodaļu, redzam šīs mācības turpinājumu, kas konkrēti apraksta, kā sods nāks pār tiem, kuri ir darījuši grēku, nevis pār tiem, kuri ir cietuši šī grēka dēļ. Ecēhiēls turpina, ka neatkarīgi no tā, cik ļauni ir rīkojies tēvs, ja dēls izvēlēsies dzīvot taisni cilvēku un Dieva priekšā, tad viņš netaps tiesāts. Ecēhiēls nerunā par to, cik daudz reižu grūtāk paklausīt Dievam ir tādam cilvēkam, kuram ir nodarījuši pāri viņa paša vecāki ar saviem grēkiem.

Jeremijas 31.nodaļā ir uzsvērtas pavisam citas lietas. Visa šī nodaļa ir veltīta, lai aprakstītu Dieva tautas nākotnes labklājību. Un šajā gadījumā ir skaidrs, Jeremija runā par laiku, kad Jēzus valdīs uz zemes. 34.pantā teikts: „Tad nemācīs vairs draugs draugu un brālis brāli, sacīdams: atzīstiet To Kungu! - jo visi Mani pazīs, lielie un mazie, tā saka Tas Kungs.” Tas nevar būt teikts par laiku, kurā mēs dzīvojam, jo tikai nedaudz cilvēku pazīst to Kungu. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas attiecas uz Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laiku (Atklāsmes gr. 20:1-6), kad sātans un viņa dēmoni būs sasieti. Tad vairs nebūs spēkā nekādas paaudžu dēmoniskās saites, jo tajā laikā nebūs dēmonu! Balstoties uz kādu pravietojumu, mums jāņem vērā pareizo laiku, kurā šis pravietojums piepildīsies.

Raksti saka „..ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis...” (2.korintiešiem 5:17). Vai tas nenozīmē to, ja cilvēks ir kristietis, uz viņu vairs neattiecas nekādas tēvu grēku sekas?

Gan jā, gan nē. Jā, tāpēc, ka iepriekšējais laiks, kad viņš bija svešs Dievam ir pagājis, un viņa gars ir piedzimis no Dieva kā jauns radījums. Nē, tāpēc, ka brīdī, kad cilvēks kļūst par kristieti, viņš nesaņem jaunu dzīvi miesai, lai nomainītu veco. Pagātnē nodarītie grēka seku postījumi joprojām pastāv. Tikai ar dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošanu, kas seko saņemtajai glābšanas dāvanai, var iznīcināt ienaidnieka darbus cilvēka dzīvē, kuri nākuši no iepriekšējām paaudzēm. Kad cilvēks kļūst par jaunu radījumu Kristū, tikai tad viņa atjaunošanas process var sākties.

Te būtu jāņem vērā arī to, kas notiek padomdošanas telpā un atklāti jāpaskatās, kādi cilvēki tajā ienāk. Atkal un atkal mēs saskaramies ar tēvu grēku sekām cilvēkos, kurus bērnībā ir pametuši vecāki, viņu mātes ir bijušas prostitūtas vai arī vecmāmiņas burves u.c., es varētu turpināt ar simtiem dažādu gadījumu no mūsu padomdošanas kalpošanas vēstures.

Ir pienācis laiks jautāt daudz nopietnāku jautājumu. Tagad, kad esam noskaidrojuši, ka tēvu grēki darbojas pie bērniem, jājautā, kā tas notiek?

Ir viegli saprast, kādas ir fiziskās sekas no vardarbības cietušam bērnam vai sociāla rakstura sekas, ja bērna vecāki ir bijuši alkoholiķi vai narkomāni. Bet ja mēs vēlreiz izlasām Rakstu vietu 2. Mozus 20:5, tad redzam, ka tēvu grēkus piemeklē pie bērniem elku kalpības grēka dēļ, kad pielūdz kaut ko citu, nevis patieso un dzīvo Dievu. Šī grēka sekas nav tik viegli saskatāmas. Pavirši raugoties, kāds var padomāt, kādas te vispār var būt sekas, tā ir tikai ļaunprātīga Dieva atriebība, kurš priecājas, ka var sodīt cilvēkus par to, ko viņi nav darījuši.

Bet vai Dieva daba patiesībā ir tāda? Ja mēs vēlamies uzzināt, kāda ir Dieva Tēva daba, mums atliek vien paskatīties uz Jēzu. Jēzus teica: „Kas Mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu” (Jāņa 14:9). Mēs patiešām neredzam Jēzū ļaunprātību vai atriebību. Taisni otrādi mēs redzam pavisam pretēja rakstura īpašības. Ir pilnīgi skaidrs, ka jābūt kādam citam iemeslam, kādēļ tēvu grēki ietekmē viņu bērnus.

Ir pienācis laiks apskatīt iespējamo dēmonu ietekmi. Jebkāda nepareiza pielūgsme ir sātana vai dēmonu pielūgšana. Dēmoni slēpjas aiz katras maldu reliģijas, kā arī aiz visām citām lietām, kurām piešķir elka statusu, - kādam priekšmetam, attiecībām vai darbībām.

Sātans ir atdarinātājs, nevis radītājs. Tieši tāpat kā cilvēki pielūdz dzīvo un patieso Dievu, Dievs Svētā Gara spēkā „.. stāv pāri Israēla slavas dziesmām” (Psalms 22:4). Kad cilvēks izrāda savu padevību neīstajam dievam, viņš nonāk ļaunā gara iespaidā, kurš slēpjas aiz šī dieva un meklē ceļu kā iemājot „slavētājā”.

38

Ne vienmēr elku pielūgšana notiek acīmredzamā nepārprotamā veidā, - ir daudzi citi objekti, aktivitātes (īpaši seksuāla rakstura), izpriecas un pat mājdzīvnieki, kuri var kļūt par elkiem, parādot tiem ļoti lielu pieķeršanos. Tāpat kā Pāvils raksta par naudu, ka problēmas izraisa mantkārība, nevis pati nauda (1.Timoteja 6:10). To pašu var teikt par seksualitāti, ka problēmu rada iekāre pēc nepienācīga seksa, nevis pats sekss, kas ir pienācīga un jauka dāvana no tā Kunga.

Tādējādi elku pielūgšana (lielākā daļa grēku arī ir elku pielūgšanas forma) dod tiesības dēmoniem. Un līdzko dēmons ienāk, vienīgais veids kā cilvēks var no tā atbrīvoties ir grēka nožēla un atbrīvošana. Turklāt dēmons nav ierobežots darboties tikai cilvēkā, kurš ir grēkojis. Vienas paaudzes grēks „atver durvis” nākamai paaudzei, padarot bērnus neaizsargātus no šī konkrētā grēka.

Tādēļ vienas paaudzes problēmu pāreja uz nākamo paaudzi ir viens no galvenajiem atbrīvošanas kalpošanas aspektiem. Turklāt pastāv iespēja, ka šāda pāreja notiek arī individuāli no vienas personas uz otru, ar kuru viņai ir bijusi dvēseliska saikne.

Esam nonākuši pie diviem galvenajiem aspektiem – problēmu pāreja un dvēseliskā saikne. Ir svarīgi saprast šīs divas galvenās lietas, lai zinātu, kā atbrīvot cilvēkus no dēmoniem un viņi kļūtu brīvi. Mazliet vēlāk par to vēl runāsim.

Paaudžu dēmonizācijas gadījumā dēmoni var pāriet uz nākamo paaudzi bērna ieņemšanas brīdī, kāda vecāka nāves gadījumā vai jebkurā laikā starp šiem diviem ārkārtas gadījumiem. Liekas, ka ieņemšana un nāve ir visizplatītākais pārejas veids.

Tātad klāt pie dabīgajām tēvu grēku sekām (ļaunprātīgas izmantošanas, nabadzības, vardarbības, pamešanas, utt.) mēs redzam, ka pastāv arī garīgā (dēmoniskā) dimensija, kura ir jāņem vērā kalpojot ar atbrīvošanu, kuriem tā ir nepieciešama. Mēs bieži saskaramies ar to, ka ir dēmoni, kuri ģimenes ietvaros pāriet no vienas paaudzes otrā un kļūst par lāstu šodienas paaudzē.

Pat medicīnas profesori jautā: „Vai jūsu tēvs vai vectēvs ar to neslimoja?” Ārsti zina, ka tas nav nekas neparasts, ja kādas slimības simptomi ir raksturīgi ģimenē un pāriet no vienas paaudzes otrā. Viņi gan reti aizdomājas, ka atsevišķu gadījumu patiesais iemesls ir paaudžu dēmonizācijas sekas, nevis vienkārši kādi līdzīgi fiziskie simptomi vai kaut kas ģenētisks.

Kāda astoņpadsmit gadus veca meitene iznāca priekšā vienā no mūsu dziedināšanas kalpošanas sapulcēm un teica man, ka pēc ārstu domām viņai ir atlicis dzīvot ne vairāk kā divpadsmit mēnešu, jo vīruss ir skāris abas viņas nieres. Viņa jau bija lūgusi par savu slimību, bet viņai nebija palicis labāk. Kamēr viņa tur stāvēja, es sajutu, ka Svētais Gars man saka, lai pajautāju par viņas māti. Viņa man atbildēja, ka esot adoptēta. Viņas māte, kad palikusi stāvoklī, bija neprecējusies un atļāvusi bērnu adoptēt. Tāpēc viņai nebija ne jausmas, kas ir viņas īstie vecāki.

Uzzinot, ka viņas vecāki bija seksuāli grēkojuši, es jautāju, vai viņa varētu piedot saviem īstajiem vecākiem - mātei un tēvam viņu rīcību un pēc tam pateikties Dievam par savu dzīvību. Kad viņa bija izdarījusi abas šīs lietas, es salauzu lāstu, kas bija nācis pār viņu vecāku grēka dēļ. Es vērsos pret garu, kurš bija ienācis viņā ieņemšanas brīdī, un pavēlēju viņam iziet. Viņa nekavējoties sajuta kaut ko neparastu savā vēderā, kad šis gars sāka kustēties un iet ārā no viņas. Viņš nāca ārā caur viņas krūtīm, kādu brīdi viņai uznāca klepus un tecēja siekalas, kamēr dēmoni tika izdzīti no viņas ķermeņa.

Tajā vakarā man līdzās bija kāda astoņpadsmit gadus veca meitene no mūsu jauniešu komandas, lai gūtu kalpošanas pieredzi. Viņa vēl nekad nebija lūgusi par kāda slima cilvēka dziedināšanu. Es lūdzu, lai viņa uzliek rokas uz slimās meitenes muguras un lūdz par dziedināšanu viņas nierēm. Slimā meitene sajuta, ka kaut kas notiek ar viņas nierēm. Pēc divdesmit minūtēm viņa noliecās un pieskārās saviem kāju pirkstgaliem, ko viņa līdz šim sāpju dēļ nebija varējusi izdarīt. Pēc sešām nedēļām viņa man atrakstīja, ka viņa ir atgriezusies slimnīcā. Ārsti ir viņu izmeklējuši un nav atraduši nekādas slimības pazīmes. Viņi ir teikuši, lai viņa dzīvo normālu dzīvi un aizmirst savu iepriekš uzstādīto diagnozi.

Tas ir klasisks paaudžu dēmonizācijas piemērs, kur dēmoni guvuši pieeju pie bērna vecāku seksuālā grēka dēļ. Meitenes slimība bija dēmona darbības tiešās sekas, kurš bija sūtīts kā lāsts nākamajām paaudzēm. Bez atbrīvošanas kalpošanas dziedināšana nebūtu iespējama. Ja nelikvidētu dēmona ienākšanas iemeslu, nebūtu iespējama atbrīvošana!

39

Šajā gadījumā paaudžu dēmonizācija bija notikusi tikai no vienas paaudzes uz nākamo, bet Raksti saka, ka sekas turpinās līdz pat trešajai vai ceturtajai paaudzei. Ja kāda no šīm paaudzēm turpina grēkot, līdzīgi kā iepriekš, tad atsākas jauns trīs vai četru paaudžu cikls. Tātad paaudžu grēka sekas var izrādīties beztermiņa, ja viena paaudze pēc otras grēko tāpat kā viņu senči.

5.Mozus grāmatā 23:3 rakstīts, ja ir izdarīts seksuāls grēks, tas tiek piemeklēts līdz pat desmitajai paaudzei, jo tas ir arī laiks, cik ilgi šie cilvēki nevar būt Dieva draudzē.

Evaņģēlijos mācekļi, ieraugot aklo vīru, jautāja Jēzum: „Kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?” (Jāņa 9:2). Šajā gadījumā Jēzus atbildēja, ka neviens. Tomēr šim jautājumam nebūtu nekādas nozīmes, ja sarunā ar Jēzu neatklātos, ka ir iespējams ciest vecāku grēku dēļ.

Paaudžu dēmonizācija visbiežāk saistās ar dēmonu izraisītu, iepriekšējām paaudzēm raksturīgu, simptomu atkārtošanos nākamajās paaudzēs. Tie var būt fiziski simptomi, emocionāli, psiholoģiski vai psihiatriski stāvokļi, nezināmas izcelsmes garīga rakstura izpausmes, u.c.

Piemēram, ir cilvēki, kuri cik vien spēj atcerēties, visas sievietes viņu ģimenē ir slimojušas ar astmu. Kāds vīrs man teica: „Mans vecvectēvs bija laulības pārkāpējs, tāpat kā mans vectēvs. Tāds pats ir mans tēvs, un nu arī es esmu tāds pats.” Tas, ko viņš sacīja, bija laulības pārkāpšanas gara darbība, kas pārgāja no vienas paaudzes uz otru un katrā no paaudzēm no jauna izraisīja laulības pārkāpšanu.

Katrai paaudzei ir dotas tiesības izdarīt brīvu izvēli un teikt: „Nē, es nepārkāpšu laulību.” Tomēr cilvēkam ir grūti izturēt dēmona pastāvīgi izraisīto spiedienu. Var pienākt laiks, kad viņš beidzot salūzt un iekrīt kārdinājumā, kurš beidzas ar izmisumu par negribēti izdarīto grēku.

Aplūkojot dažādas kalpošanas, viegli saprast, cik gudri rīkojās agrīnā Draudze, pastāvot uz to, ka cilvēkiem pēc grēku nožēlas ir jāiziet cauri atbrīvošanas procesam, pirms viņus kristī un uzņem Draudzē. Atsevišķās valstīs tā joprojām notiek.

Viņi zināja, kamēr jaunatgrieztie nesaņems atbrīvošanu no dēmoniskajiem spēkiem, kuri ir vadījuši gan viņu pašu pagānisko dzīvi, gan arī nākuši no iepriekšējām paaudzēm, viņi nevar nākt draudzē. Pretējā gadījumā viss beigtos ar dēmonizētu draudzi, kura ātri iemācītos dzīvot kompromisā ar pasauli un ieslīgtu garīgās nāves un reliģiskās rutīnas muklājā. Esmu pārliecināts, ka ticīgie Kristus miesā būtu daudz stiprāki, ja Draudzē arī šodien tā būtu ierasta prakse.

Kamēr draudžu līderi neieviesīs aktīvu un nepārtrauktu atbrīvošanas kalpošanas darbību, es zinu, ka ik pa laikam dēmonu darbības rezultātā katra Dieva Gara kustība tiks apslāpēta no iekšpuses. Tādēļ nav jābrīnās, ka sātans tik ļoti pretojas un pūlas diskreditēt atbrīvošanas kalpošanu. Ja draudze ir paklausīga sludināt Evaņģēliju, dziedināt slimos un izdzīt dēmonus, Kristus miesa var kļūt par spēku, kuru nevar apstādināt ne no iekšpuses, ne no ārpuses.

4.1.1.Aizsardzības principsDievs ir paredzējis, ka bērnus aizsargā viņu vecāki un audzina tos „..būt paklausīgiem Tam Kungam” (Efeziešiem 6:4). Tas nozīmē, ka vecākiem ir jābūt loco parentis [latīņu val. aizvietot vecākus] Dieva vietā un jāaudzina bērni, atzīstot Dievu par Tēvu.

Aizsardzību, kuru vecākiem jānodrošina saviem bērniem, var salīdzināt ar lietussargu. Neatkarīgi no tā, cik stipri līst, ja cilvēks ir zem lietussarga, viņš paliks sauss. Ja lietussargā ir caurums, tad tie, kuri zem tā ir paslēpušies, samirks tieši tur, kur līst cauri, bet citur paliks sausi.

Tātad, ja tēvs labprātīgi izdara grēku, viņš izsit caurumu aizsardzībā (pārdur lietussargu). Tie, kuri ir zem šī lietussarga, kļūst neaizsargāti tieši tajā vietā. Konkrētāk, ja tēvs ir dēmona saistīts kāda grēka dēļ, tad arī bērni zaudē aizsardzību no šī paša dēmoniskā spēka ietekmes.

Kad tēvs, kura iepriekšējās trīs paaudzēs pārkāpa laulību, skatoties uz savu dēlu, jautāja, kas viņu sagaida? Mēs viņam paskaidrojām, kas notiek dēmoniskajā sfērā, un pārliecinājām, ka viņš var izdarīt savu izvēli - novērsties no grēka, piedot saviem senčiem un atbrīvoties no gara, kurš izraisījis iekāri viņa iepriekšējās paaudzēs. Šajā situācijā bija cerība, bet bez atbrīvošanas kalpošanas viena paaudze aiz otras pārņemtu to pašu grēcīgās uzvedības lāstu, kuru izraisīja vecvectēva grēks.

Nav jābrīnās, ka Raudu dziesmu autors rakstīja: „Mūsu tēvi ir grēkojuši, viņu vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus” (Raudu dziesmas 5:7). 3.Mozus grāmatā lasām: „Tad viņi atzīs savus

40

noziegumus un savu tēvu noziegumus, tie atzīsies savā svētuma nonicināšanā, kad viņi pret Mani lauza savu uzticību un dusmās turējās Man pretī” (3.Mozus 26:40).

Ir svarīgi atcerēties, ka dievišķais aizsegs ir droša aizsardzība, kura apsardzībā audzināt savus bērnus tam Kungam. Nav šaubu, ka sātans darīs visu iespējamo, lai vecāki izdarītu grēku, lai iegūtu sev tiesības uz bērniem ar ģimenes paaudžu aizsegā izsistajiem caurumiem. Bet šim jautājumam ir arī otra puse, kura ir rakstīta desmit baušļos, ka Viņš: „..dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus” (2.Mozus 20:6).

4.2.Personīgais grēksSātans un viņa dēmoni nodarbojas ar grēka izplatīšanu. Bet tas nav jāsaprot tā, ka katru reizi, kad cilvēks izdara grēku, viņā ienāk jauns dēmons. Tā tas nav. Tomēr dzīve grēkā, ja no tā neatgriežas un nesaņem piedošanu, nenoliedzami dod tiesības dēmoniem ienākt un kontrolēt cilvēku atsevišķās viņa dzīves sfērās. Nav nekas neparasts, ja viens atsevišķs gadījums, kad cilvēks ir grēkojis, ir devis pieeju dēmoniem. Sātans nerespektē cilvēkus, viņš izmanto katru izdevību, lai iegūtu varu pār cilvēkiem, īpaši tiem, kuri vēlas dzīvot Jēzum.

Ir zāles pret grēku. Par tām ir rakstīts 1.Jāņa 1:9. Tie ir vārdi, kas domāti kristiešiem. Atzīšanās, piedošana, šķīstīšana – un tieši šādā secībā. Ja mēs atzīstamies Dievam savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs saviem apsolījumiem. Viņš ir arī taisns, jo cena, kuru Jēzus jau ir samaksājis par grēku, ir pietiekama, lai apklātu katru grēku. Viņš piedos, jo Viņam ir jābūt uzticīgam savam Vārdam. Bet apsolījums ir vēl daudz plašāks, - Viņš ne tikai piedos grēku, bet arī šķīstīs mūs no visas netaisnības. Un tur, kur ar grēku ir ienākuši dēmoni, šķīstīšanas procesā ir jāiekļauj arī atbrīvošana.

Kādēļ grēks ir atvērts ceļš dēmonu ienākšanai? Atbilde ir gan vienkārša, gan arī fundamentāla: grēks ir pretošanās Dievam. Sātans uzsāka šo pretošanos debesīs, kad viņš centās piesavināties sev slavu, kura bija domāta vienīgi Tēvam. Sātans turpināja pretošanos uz zemes, kārdinot cilvēku izdarīt grēku un piebiedroties viņam. Grēks ir viss, ko mēs darām pretēji Dieva gribai, plāniem un mērķiem. Mēs grēkojam, jo mums ir grēka pilns mantojums.

Kad mēs grēkojam, mēs ne tikai pretojamies dzīvajam Dievam, bet arī pienesam slavu sātanam. Visa veida grēks ir uzskatāms par elku kalpību, jo tā mēs izvirzām sātanu pirms Dieva savā dzīvē. Kad esam noskaidrojuši, kāda ir grēka būtība, nav grūti spert nākamo soli, lai saprastu, ka, pielūdzot sātanu, padarām sevi neaizsargātu pret sātana starpniekiem – dēmoniem, kuri var ienākt.

Līdz ko šāds starpnieks ir guvis pieeju ar grēku, tas izraisīs spiedienu mūsu iekšienē turpināt grēkot. Notiek pamata maiņa. Pirms tam mēs pieredzējām kārdināšanu no ārpuses, tāpat kā tas notika ar Jēzu tuksnesī, kad Viņš neatlaidīgi atvairīja sātana uzbrukumus. Bet ja mēs atveram durvis dēmoniem grēkojot, uzbrukumi sākas no iekšpuses un tos ir daudz grūtāk atvairīt. Tādēļ, ka dēmoniem ir pieeja pie mūsu domām, viņi centīsies mūs apmānīt, lai mēs domātu, ka viņu domas ir mūsu domas, un piespiest mūs domāt, ka mēs vēlamies darīt to, ko viņi vēlas, lai mēs darītu.

Guvuši pieeju, dēmoni centīsies nostiprināt savas pozīcijas. Katru reizi, kad mēs padodamies nākamajam līdzīga rakstura kārdinājumam, mēs it kā ļaujam viņiem pieaugt un laist arvien dziļākas saknes. Jo biežāk iestaigāta taka uz grēku, jo grūtāk ir tikt vaļā no konkrētā dēmona. Vairāk par atbrīvošanas procesu runāsim vēlāk, bet es nevēlētos, lai cilvēki, kuri varbūt šobrīd izjūt dēmonu ciešo tvērienu kādā savas dzīves sfērā, domātu, ka viņiem nav cerības atbrīvoties. Tāda ir.

Pirmā lieta, kas jādara, lai atbrīvotos no dēmoniem, kuri ir ienākuši un ieguvuši sev vietu tava grēka dēļ, vienmēr ir atzīšanās un grēka nožēla. Atzīšanās nenozīmē tikai izstāstīt Dievam, ka esam darījuši nepareizi un atkal grēkojuši. Tas nozīmē uzskatīt grēku par to, kas tas patiesībā ir, piekrist Dieva spriedumam par grēku vispār un attiecināt to uz savu personīgo grēku.

Piekrist Dievam kādā lietā nozīmē apliecināt, ka Dieva skatījums par to tagad ir svarīgāks nekā mūsu pašu un mēs vēlamies pakļaut savu personīgo gribu, pieņemot Viņa gribu. Tā ir patiesas pielūgsmes daļa. Tāpat kā Jēzus teica sievietei pie akas: „Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā”(Jāņa 4:24). Mēs nevaram pielūgt Dievu patiesībā, ja mēs ļaujam meliem par grēku ietekmēt mūsu attiecības ar Viņu.

41

Grēka nožēla ir noteikta rīcība, kura apliecina, ka mēs novēršamies no grēka gan tagad, gan arī turpmākajos gadījumos. Mums vienmēr ir izvēle grēkot vai negrēkot, neatkarīgi no tā, cik spēcīga pieeja ir dota dēmoniem. Sātans nevar atņemt mūsu brīvo izvēli. Bet jo vairāk esam grēkojuši, jo spēcīgāka ir dēmonu ietekme uz mūsu lēmumu pieņemšanu un mums ir grūtāk pateikt nē. Svētā Gara inspirēta noteiktība pateikt nē ir viena no spēcīgākajām un efektīvākajām atbrīvošanas taktikām. Tomēr bez Svētā Gara spēka mēs esam sakauti jau pirms cīņas!

Katru reizi, kad mēs pretojamies sātana spiedienam grēkot, mēs piespiežam dēmonus atkāpties, un viņi zaudē savu ietekmi. Kāda sena garīga dziesma „Nepadodies kārdināšanai” satur ļoti spēcīgu patiesību, kurai ir milzīga nozīme cīņā pret dēmoniem: „Katra uzvara palīdzēs gūt Tev arvien jaunu uzvaru.”

Pilnīga sava grēka atzīšana un no sirds izteikta nožēla vienmēr atņem dēmoniem tiesības. Bez šādas rīcības nekāda pavēle dēmoniem, lai tie iziet ārā, nedarbosies. Varbūt tieši tādēļ Jēzus vispirms atbrīvoja no grēka triekas ķerto vīrieti, pirms Viņš to dziedināja (Lūkas 5). Grēka neatzīšana un nenožēlošana, iespējams, ir vienīgais nopietnais iemesls, kādēļ dažreiz atbrīvošanas kalpošana ir neveiksmīga.

Labākā aizsardzība pret dēmoniem ir tūlītēja atzīšanās savā grēkā un grēka nožēla. Kad esam iekrituši grēkā, mūsu dabīgā reakcija ir meklēt glābiņu mēģinot noslēpt savu grēku gan no Dieva, gan cilvēkiem pret kuriem esam grēkojuši (1.Mozus 3). Bet ja pēc tam, kad esam grēkojuši, mēs nekavējoties nākam pie Tēva ar patiesu atzīšanos un grēka nožēlu, lūdzot Viņam piedošanu, mēs likvidējam pamatu, kas dod tiesības dēmoniem. Jo ilgāk mēs vilcināmies un nenākam pie Dieva, jo dziļāk iesakņojas dēmoni, jo grūtāk iegūt brīvību no ienaidnieka saitēm.

Dažu cilvēku problēma ir tā, ka viņu grēcīgais dzīves veids un paradumi ir kļuvuši par tik ierastu lietu viņu dzīvē, ka viņi pat nemana, ka ir grēkojuši, nemaz nerunājot par to, ka ar šo grēku viņos var būt ienākuši dēmoni.

Svarīgu lūgšanu, kura būtu jālūdz katram, kas vēlas nodot savu dzīvi Dievam un paklausīt Viņam, izteica Dāvids 139.psalma pēdējos divos pantos. Viņš sauca uz Dievu, lai viņu pārbauda un atklāj, ja viņā ir kas ļauns. Jo „..sirds ir ļaunprātīgi lokana...” (Jeremijas 17:9). Ja mums pašiem būtu jāizlemj, mēs nespētu atšķirt patiesību no savām kļūdām. Tikai Dievs to var, jo mūs tik labi pazīst. Tikai Viņam var uzticēties, jo Viņš atklās visu, kas ir slikts, (lai to atmestu) un svētīs visu, kas ir labs.

Pēdējos gados esmu kalpojis daudziem, kuri jau ilgus gadus ir kristieši. Dažiem no viņiem ir sava plaši pazīstama kalpošana. Padomdošanas kalpošana ir konfidenciāla, tāpēc viņi varēja atklāti stāstīt par savām garīgajām problēmām. Dažiem ir tik salauzta sirds, jo pastāvīgi jācīnās ar kārdinājumiem, bieži vien tie ir seksuālas dabas kārdinājumi, kur viņiem pietrūcis spēka ar tiem cīnīties. Daudzos gadījumos šie cilvēki nesaprata, ka viņi necīnās ar kārdinājumu no ārpuses, kas saistīts ar viņu kritušās miesas dabu, bet cīnās ar dēmoniem viņu iekšpusē, par kuriem viņi nekā nezina. Nav iespējams cīnīties ar ienaidnieku, kuru tu neesi ieraudzījis.

Cik ļoti sātans priecājas, kad kristiešiem māca, ka viņiem nevar būt dēmoni. Neviena cita mācība nedod ienaidniekam tādas tiesības nepazītam izaicinoši bradāt pa Dieva svētajiem. Kāds atvieglojums seko, kad cilvēki saprot, ka viņu domām un kārdinājumiem, ar kuriem viņi gadiem cīnījušies, ir pirmavots, kuru var iznīcināt ar atbrīvošanas kalpošanu.

Uzzinot šo cilvēku dzīves stāstu, parasti atklājas, ka viņu dzīvē ir bijis seksuāls grēks, kurš, atbilstoši Dieva Vārda nosacījumiem, ir atzīts un nožēlots. (Viņu pārliecība: „Tas ir apklāts ar Jēzus asinīm.”) Bet nosacījumi par šķīstīšanu un atbrīvošanu nav ņemti vērā. Tikai dažiem cilvēkiem, kuriem esmu kalpojis ar padomdošanu, nav atklājies šis seksuālās dabas „skelets skapī”. Durvju atvēršana var izrādīties sāpīga, un tas prasa daudz pazemības un godīguma. Bet bez šādas radikālas kalpošanas visu atlikušo dzīvi būtu jāpavada zem dēmonu izraisītā spiediena no iekšpuses.

Jēzus pavēlēja draudzei izdzīt dēmonus. Cik ļoti tas apbēdina to Kungu, kad Viņš redz Dieva svētos joprojām cīnāmies ar dēmoniem, kurus viņi nav atpazinuši, kaut arī Jēzus asinis ir izlietas, lai atbrīvotu gan no grēka apziņas, gan arī varas. Tā ir ar pieredzi apstiprināta ļoti izplatīta parādība, ka daudzas fiziskas kaites, no kurām cilvēki cieš, ir ilgtermiņa sekas dēmonu klātbūtnei, kuri ienākuši viņu dzīvē ar grēku un neatpazīti iesakņojušies viņu dzīves pašos pamatos.

42

Ar grēku ir jārīkojas kā teikts, tomēr ir sfēras, kurās grēka sekas ir daudz nozīmīgākas, jo tajās darbojas dēmoni, un tas prasa īpašas pūles.

4.3.Okults grēksOkultisms ir plašs jēdziens, uz kura balstās dažādas aktivitātes. Bieži vien tām ir reliģiska ievirze, bet to spēka avots noteikti nav Dievs. Okultisma praktiķus var iedalīt divās grupās: vieni, kuri skaidri zina, ka viņu okultā darbība ir dēmonisko spēku izpausme (piemēram, buršana), bet citi, kuri pat nenojauš dēmonu klātbūtni, jo ir ļāvuši sevi apmuļķot un ievilkt dēmoniskās varas sistēmā, kura viņus attiecīgi ietekmē (piemēram, jogas nodarbības). Vārds „okults” nozīmē „apslēpts”, un tas ir ļoti precīzs apzīmējums tam, kā sātans cenšas darboties šajā pasaulē – slepus, apmuļķojot cilvēkus tā, lai viņi to pielūgtu, atsevišķos gadījumos pat nesaprotot, ka viņš ir reāls. Pienesot sātanam slavu, viņi saka jā dēmoniskajam. Līdzko okultā dēmonu vara ir sākusi darboties cilvēku dzīvē, sātans pārņem viņus savā varā, no kuras nav tik viegli atbrīvoties. Bez atbrīvošanas kalpošanas viņi var palikt saistīti visu savu dzīvi, turklāt Dieva Vārdā teikts, ka tāpēc var ciest arī viņu bērni trīs vai četrās paaudzēs (2.Mozus 20:5).

Bībelē ir daudz dažādu brīdinājumu. Pirms ieiešanas Apsolītajā zemē, tas Kungs caur Mozu brīdina Izraēla tautu nenodarboties ar zīlēšanu, mirušo garu izsaukšanu, kā arī citām lietām, kas pretīgas tam Kungam (5.Mozus 18:9-14).

2.ķēniņu grāmatā 21:6 lasām, ka Jūdas ķēniņš Manase no jauna atsāk darīt visas šīs negantības: zīlēšanu, buršanu un garu izsaukšanu. Šī nepaklausība noved pie Izraēla sakāves 598.gadā p.m.ē. Visas Rakstu vietas par okultisma izraisītiem draudiem dotas 2.pielikumā.

Mūsu pieredze liecina, ka sātans parasti negaida vēl vienu uzaicinājumu ienākt cilvēka dzīvē ar atkārtotu iesaistīšanos okultā darbībā. Daudzi cilvēki, kuriem esam kalpojuši, ir dēmonizēti tikai vienu reizi ieklausoties zīlnieku, čigānu plaukstas lasīšanas, „ouija-board” seansā, astrologu „vīzijas” padomos, kā arī izmantojot kādu citu no daudzām iespējām.

Iesaistīšanās okultismā ir nopietna un bīstama, un tā ir daudzu problēmu cēlonis. Es vienmēr esmu pārsteigts par to, cik daudzi cilvēki, kuri nāk pie mums pēc palīdzības, savā veidā ir izplatījuši okultismu, vai arī viņiem ir bijuši vecāki, vecvecāki vai tante, kuri pat jau agrā bērnībā ir veduši viņus pie tāda vai cita veida okultisma darboņiem.

Ir tikai viens veids kā no tā atbrīvoties, un tas ir Jēzus vārda spēks. Lai atbrīvotos, ir jāsper sekojoši soļi:

1.Vēlēšanās saskatīt grēka - elku pielūgšanas dabu, kas ir klasificējama kā sātana pielūgšana.2. Atzīšanās pilnīgi visos zināmajos gadījumos, kur ir bijusi saistība ar okultismu. (Pieaugot

kalpošanā, tas Kungs var atklāt vēl dziļāk apslēptus faktus, kuri nav palikuši atmiņā.)3.Nožēlošana no visas sirds un gribas. (Ar vainas apziņu vien nepietiek. Ir jāizdara apzināta

izvēle turpmāk novērsties no visām šāda veida darbībām.)4.Atbrīvošanās no dēmoniem, kuri ir ienākuši (vai kontrolē no ārpuses) ar okultām darbībām.5.Gara, dvēseles un miesas dziedināšana no kaitējuma, kuru izraisījusi dēmonisko spēku

darbība cilvēkā.Šīm darbībām ir jābūt radikālām un noteiktām. Ar pasīvu piedalīšanos nepietiek. Sātans zina,

vai mēs esam vai neesam nopietni, kad atzīstamies grēkos, vai mūsu sirdī ir šaubas. Tādā gadījumā dēmoni var turpināt savu eksistenci mūsu pašu izvēles dēļ, un nekāda kliegšana uz viņiem nelīdzēs. Jēkabs ļoti skaidri saka: „Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos, lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems” (Jēkaba 1:6-8).

Ja cilvēks no sirds nožēlo izdarīto, tad sātanam vairs nav tiesību un dēmoniem ir jāiziet, kad viņiem to pavēl. (Parasti viņi neaiziet labprātīgi, ja viņiem nepavēl to darīt. Atcerieties, ka arī viņi pilda sātana pavēles palikt cilvēkā un pildīt tur viņiem noteiktās funkcijas.)

Daudzi cilvēki pilnībā neapzinās okultisma briesmas. Atsevišķas lietas, kuras viņi uzskata par nekaitīgām, patiesībā ir okultas. Šīs grāmatas 3.pielikumā ir uzskaitīti un plašāk aprakstīti dažādi izplatītākie okultisma paveidi sevis pārbaudīšanai. Es ļoti iesaku katram izskatīt šo sarakstu un lūgt

43

Dievu, lai atklāj jebkādu lietu, ar ko viņiem varētu būt personīga saistība (apzināti vai neapzināti), vai arī viņus neapzināti ietekmējis kaut kas no iepriekšējām paaudzēm.

Kāda sieviete, kurai mēs kalpojām, nevarēja tikt vaļā no vārda Kabala okulto lietu sarakstā. Viņa nezināja ne to, kas tā ir, ne arī, vai kāds viņas ģimenes loceklis būtu ar to saistīts. Bet Svētais Gars lika viņai atteikties no viņas senču grēkiem saistībā ar šo nosaukumu. Viņa tā izdarīja, un nekavējoties gari, kuri bija ienākuši viņas ģimenē sakarā ar iesaistīšanos Kabalā, spēcīgi atklāja sevi mums to redzot. Dievs ir tāds, kurš atklāj noslēpumus, jo „..nav radījuma, kas Viņa priekšā apslēpts, bet viss ir atsegts un atklāts Viņa acīm...” (Ebrejiem 4:13), un „Viņš atklāj to, kas bija apslēpts un neziņā tīts; Viņš zina, kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma. ..bet ir Dievs debesīs, kas atklāj noslēpumus...” (Dāniēla 2:22, 28).

4.4. Dažas netradicionālās medicīnas metodesKad cilvēks ir slims, viņš cenšas izmēģināt visu, kas varētu dot kādu cerību uz izveseļošanos. Bieži vien, kad cilvēki vēlas, lai par viņiem aizlūdz, esam atklājuši, ka viņi to dara tikai pēc tam, kad ir jau izmēģinājuši visu iespējamo. Tad beidzot viņu pēdējā cerība - varbūt Dievs var viņiem palīdzēt. Visbiežāk pirmo izmanto vispārējo medicīnisko palīdzību. Kad izsmeltas medicīnas iespējas un tas nav palīdzējis izveseļoties vai samazināt slimības simptomus, cilvēki turpina meklēt citā lauciņā un izzināt, vai nav vēl kāds izveseļošanās ceļš, kuru viņi varētu izmēģināt.

Pētot netradicionālo medicīnu, viņi ierauga, ka ir vēl daudz dažādu iespēju. Visdažādākie netradicionālās medicīnas praktiķi piedāvā savus dārgos un priviliģētos pakalpojumus. Netradicionālās medicīnas pakalpojumi ir liels bizness. Daži no tiem ir pilnībā nepamatoti un nepatiesi. Ir daudz krāpnieku, kuru piedāvātā ārstēšana ir šarlatānisms, bet ir arī cilvēki, kuru darbība atkarīga no dēmoniskiem spēkiem, kas ir daudz ļaunāk. Cilvēks var nodarīt sev milzīgu ļaunumu uzticot sevi praktiķim, kura darbību var drīzāk klasificēt kā okultismu nekā medicīnas paveidu. Esmu atdalījis šīs netradicionālās medicīnas metodes no okultajām, lai pievērstu uzmanību iespējamiem draudiem un palīdzētu tiem, kuri patiesi vēlas būt pārliecināti, ka nekad nav saistīti ar okultām darbībām, lai kopējā okulto darbību sarakstā tās nevarētu nejauši izlaist un neievērot.

Pielikumā Nr.4 ir uzskaitītas dažas aizdomīgas netradicionālās medicīnas metodes, par kurām mēs brīdinām kristiešus. Es pilnībā saprotu, ka atsevišķi pārstāvji, kuri piedāvā šīs netradicionālās medicīnas metodes vai pseido medicīniskās procedūras var pilnībā neapzināties, kādi spēki stāv aiz viņu piedāvātās ārstēšanas. Dodot šo ārstēšanas veidu uzskaiti pielikumā, nekādā ziņā nevēlos kritizēt atsevišķas personības, kuru godprātība ir neapšaubāma. Bet būtu nepareizi nebrīdināt lasītājus par potenciālajiem dēmoniskajiem draudiem.

Pastāv reāla iespēja, ka tie, kuri ir bijuši saistīti ar jebkuru no šīm netradicionālās medicīnas metodēm, ir devuši tiesības dēmoniem iedarboties uz savu ķermeni. Viņiem ir nepieciešama atbrīvošana. Mēs esam kalpojuši daudziem cilvēkiem, kuriem vajadzēja saņemt atbrīvošanu. Liela daļa no viņiem bija piedzīvojuši ievērojamu slimības simptomu samazināšanos, saņemot palīdzību ar aizdomīgām netradicionālās medicīnas metodēm.

Nav šaubu, ka daudzas dēmonu iespaidotas ārstniecības metodes uzrāda ātrus rezultātus. Ja tas tā nebūtu, viņi nepievērstu sev cilvēku uzmanību un interesi. Bībelē skaidri pateikts, ka ienaidnieks ir liels melis. Viņam ir diezgan lielas iespējas ar dēmoniskā spēka palīdzību uzlabot cilvēka veselības stāvokli un sasniegt savus tālākos mērķus. Bet mēs esam atklājuši, ka bieži vien tam seko uzreiz nepamanāmas izmaiņas. Simptomi var mazināties, bet cilvēks kļūst dēmonu saistīts.

Piemēram, kāds cilvēks, kurš devās pie spiritistu dziednieka, saņēma nekavējošu dziedināšanu no savas slimības, bet neilgi pēc tam viņam sāka parādīties citi simptomi. Daudzu gadu garumā viņš pārcieta vienu operāciju pēc otras. Tā bija nepārtrauktu slimību virkne, un beigās viņam atsākās tie paši simptomi, kuri pazuda pēc spiritista apmeklējuma.

Pēc tam, kad šis cilvēks atzina un nožēloja grēkus, viņam bija nepieciešama atbrīvošana no slimības gara, kurš bija viņā ienācis ar spiritista starpniecību un kopš tā laika viņu mocījis. Tas nav nekas neparasts, ka atgriežas sākotnējie slimības simptomi, kad dēmoni vairs tos nemazina. Tikai pēc tam ir iespējama kalpošana, lai cilvēks varētu saņemt patiesu dziedināšanu no savas slimības.

44

Līdzīgi tam mums ir daudzos gadījumos nācies atbrīvot cilvēkus no gariem, kuri ir ienākuši ar akupunktūru. Dažreiz, kad Dieva Gars atklāja tumsas spēkus, šie cilvēki izjuta akūtas sāpes tieši tajās vietās, kurās bija iespraustas akupunktūras adatas, tādā veidā uzrādot dēmonu ienākšanas vietu.

Daudzas dziedināšanas, kuras cilvēki saņēmuši ar dēmonu inspirētu netradicionālo metožu palīdzību, var izlikties noturīgas, kamēr dziedinātais cilvēks ir neticīgs. Kad cilvēks top par kristieti, Svētais Gars pakāpeniski apgaismo un atklāj dēmonisko. Tad var notikt patiesa dziedināšana un atbrīvošana.

Mēs bieži redzam, ka dēmonu inspirētā ārstēšana aizved cilvēkus garīgā tuksnesī. Pēc okulto metožu izmantošanas cilvēks zaudē uzticību Dievam, un viņā parādās tieksme būt neatkarīgam no tā Kunga. Viņu vairāk nesaista Evaņģēlija vienkāršība. Esam redzējuši cilvēkus, kuri sākumā ir pieņēmuši netradicionālo medicīnu par dzīves veidu un pēc tam kļuvuši māņticīgi, kas ir raksturīgi tiem, kuri pagātnē ir saskārušies ar okultismu.

4.5.Reliģiskais grēksKāds mans draugs teica: „Šķiet, ka kristīgie dēmoni ir tie, kurus ir visgrūtāk izdzīt!” Kas par apgalvojumu! Vai vispār ir iespējams, ka pastāv tādi kristīgie dēmoni? Mans draugs nedomāja, ka dēmoniem ir iespējams nožēlot grēkus, bet to, ka reliģiskie gari, kuri ietekmē kristieša uzvedību, lai maldinātu, ir visgrūtāk atklājami, kā arī viņu īpašniekiem nav viegli tos atzīt.

Gan Jesaja vēstījums no tā Kunga sava laika valdniekiem (Jesajas 1), gan Jēzus vārdi farizejiem bija absolūti kritiski pret tiem, kuri bija reliģiozi, bet viņu sirdis bija tālu no sadraudzības ar Dievu.

„Klausaities Tā Kunga vārdus, jūs Sodomas valdnieki, atver savas ausis mūsu Dieva baušļiem tu, Gomoras tauta! „Kam Man vajadzīgi jūsu daudzie kaujamie upuri?” saka Tas Kungs. „Man ir apnikuši jūsu aunu un baroto teļu dedzināmie upuri, Man netīk jēru un āžu asinis. Kad jūs nākat rādīties Manā priekšā, kas tad no jums prasa, lai jūs samīdāt Manus pagalmus? Nenesiet Man vairs veltīgo un liekulīgo ēdamo upuri, to kvēpināmā smarža ir negantība un iedveš Man riebumu. Es neieredzu un nevaru ciest jūsu jaunajos mēnešos un sabatos noturamās svētku sapulces, jo tās ir gan krāšņas un svinīgas, bet tai pašā laikā bezdievības pilnas! Es ienīstu jūsu jaunos mēnešus un jūsu gadskārtējos svētkus, tie Man ir par nastu, tie Man kļuvuši neciešami! Kad jūs paceļat savas rokas, Es apslēpju Savas acis no jums, un, lai cik daudz jūs arī lūgtu, Es jūs tomēr neuzklausu, jo jūsu rokas ir aptraipītas asinīm. Mazgājieties, šķīstaities, pārtrauciet savus ļaunos darbus Manu acu priekšā! Mitieties ļaunu darīt! Mācaities labu darīt, meklējiet taisnību, palīdziet apspiestajiem, stājieties pretī varmācībai, piešķiriet pienācīgo tiesu bāriņiem, aizstāviet atraitni! Tad nāciet, turēsim tiesu, saka Tas Kungs. Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna. Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību. Bet, ja jūs pretosities un nepaklausīsit, būsit cietgalvīgi, tad zobens jūs aprīs, jo Tā Kunga mute to runājusi!” (Jesajas 1:10-20).

Tas Kungs teica Jesajam, ja sirds nav sadraudzībā ar Dievu, tad reliģiskās tradīcijas ir absolūta liekulība un apgrūtinājums tam Kungam, kuru Viņš nevar ciest. Tomēr neskatoties uz to, Dievs joprojām apsola cilvēkiem labas lietas, ja tikai viņi salīdzināsies ar Dievu un dzīvos paklausībā Viņam. Šī vēsts nav mainījusies. Dievs joprojām uzticīgi gaida, lai mēs atgriežamies pie Viņa garā un patiesībā. Kad Jēzus to teica sievietei pie akas, Viņš norādīja uz pašu galveno – attiecībām, kādas Dievs vēlas ar Viņa ļaudīm.

Dievs ir garīga būtne. Ja mēs mēģinām ar Viņu kontaktēties tikai ar miesu un dvēseli, tad neatkarīgi no tā, cik stipri mēs censtos, mūsu reliģiskās izpausmes vienmēr būs nepietiekamas, lai sasniegtu to, ko Dievs vēlas un ir mums paredzējis. Sātans dara visu, ko vien spēj, lai aizpildītu šo garīgo pusi, lai mēs nebūtu savā garā vienoti ar Dievu, bet ar tumsas spēkiem, kurus vada sātans. Lai gūtu panākumus šai jomā, sātans bieži sūta reliģisko garu, kura uzdevums ir simulēt kristīgu dzīvi, kas drīzāk ir dvēseliska nekā garīga.

Sievietei pie akas Jēzus Svēta Gara vadīts teica, ka Dievu ir jāpielūdz gan garā, gan patiesībā. Te nevar būt liekulības. Ja ko sakām Dievam, tam jābūt pareizi noformulētam un jānāk no patiesas

45

sirds vēlēšanās, nevis vārdiem, kurus pēc mūsu domām, Dievs vēlētos dzirdēt. Jesaja runā ļoti skaidri par visām šīm lietām.

Tādēļ Jēzus stāstīja par muitnieku, kura sirds bija patiesa Dieva priekšā, izsūdzot savus grēkus. Jēzus uzteica viņa godīgumu. Tā Viņš parādīja kraso atšķirību starp šo vīru un reliģisko līderi, kurš savā liekulībā tikai pateicās Dievam par to, ka viņš nelīdzinās citiem, kaut arī patiesībā bija vēl daudz sliktāk (Lūkas 18:9-14)! Varbūt viņš precīzi pārzināja visus rituālus un zināja reliģisko paradumu vārdus, bet viņa sirds nebija pareiza Dieva priekšā. Pretstatā viņam esam satikuši daudzus cilvēkus, kuru dzīvē dēmoniem joprojām ir diezgan plaša pieeja, bet viņi cīnās, lai pārvarētu savas problēmas. Viņu sirds vēlēšanās un nodomi ir pilnībā patiesi Dieva priekšā.

Reliģiskiem cilvēkiem, kurus vada reliģisks gars, kas nevienā sīkumā neatkāpjas no reliģisku rituālu izpildes, ir nepieciešama atbrīvošana tikpat lielā mērā, kā cilvēkiem, kuri atzīstas grēkā par to, ka savu dzīvi ir veltījuši okultismam. Jo patiesībā nav lielas atšķirības starp okultisma garu iedarbību un reliģiskiem gariem. Gan okultie, gan reliģiskie gari kontrolē cilvēka garīgo darbību. Vienīgi pēdējie vēl izmanto kristīgas uzvedības paraugus!

Es nesaku, ka neviens no šīs kategorijas cilvēkiem nav piedzimis no augšienes, ja uz viņiem iedarbojas šāds dēmons – daudzi no viņiem ir. Bet tai pat laikā ir daudzi cilvēki, kuri domā, ka ir piedzimuši no augšienes tādēļ, ka labi māk kristīgi runāt un būt pareizi, darot kristīgus darbus, bet viņiem nav personīgas sadraudzības ar Jēzu.

Sātans ir ļoti reliģioza būtne. Atrazdamies debesīs, viņš centās piesavināties sev slavu, kura pienācās Tēvam. Viņa pretestības dēļ Mihaēls un viņa eņģeļi viņu izdzina no debesīm. Tādēļ nav jābrīnās, ka viens no efektīvākajiem sātana arsenālā esošajiem ieročiem ir reliģisko garu pulki, kuri cenšas novērst cilvēkus no Dieva slavēšanas, lai tā vietā godinātu kaut ko citu.

Kalpojot cilvēkiem, kuri ir bijuši dēmonizēti, jo iesaistījušies dažās vissmagākajās okultisma darbībās, vai arī dziļi nodevušies maldu reliģijai gan paši, gan viņu pēcteči, samērā bieži redzējām, ka ir pat tādi dēmoni, kuru īpašais uzdevums ir imitēt Dievu Tēvu, Dievu Dēlu un Dievu Svēto Garu.

Tas nozīmē, ka dēmoni ir ļoti priecīgi dzirdēt kādu dziedam „Viņš ir Kungs”, kas runā, ka Jēzus ir valdnieks. Ja tur ir dēmons, kurš ir pieņēmis sev Jēzus vārdu, bet cilvēks pats personīgi nepazīst Jēzu, tad viņš ir pievilts.

4.5.1.Reliģiska darbībaJa cilvēkam kāda reliģiska darbība kļūst svarīgāka par pašu Dievu, tad attiecības, kuras viņam ir ar Dievu, var kļūt par dēmonu maldinošās iedarbības potenciālo mērķi. Esam pieredzējuši, ka draudzes dzīvē daudzas lietas var pārvērsties par elku pielūgšanu.

Tas var būt: koris, mūzikas grupa, ērģeles, soli, iepriekšējais mācītājs, vitrāžas logi, kapi kapsētā, baznīcas tradīcijas, baznīcas dibinātāji, baznīcas rutīna, lūgšanu grāmatas, dziesmu grāmatas, biķeris, kancele, sakraments, sprediķis, nedēļas vidus sapulce un pat Bībele. Bībeles dievināšana ir vēl viens iespējamais elku pielūgsmes veids. Mums vajadzēja atbrīvot cilvēkus no reliģiskajiem gariem, kuri ir pieķērušies dažādiem reliģiskiem objektiem, tradīcijām un darbībām.

Tad vēl ir pilns klāsts ar kristīgas ticības izpausmes veidiem. Dēmoni prot būt liberāli, lielu draudžu piekritēji, evaņģēliski, labā spārna, kreisā spārna, harizmātiski, neharizmātiski, harizmātiski evaņģēliski, harizmātiski katoliski un daudz dažādu citu kombināciju lietpratēji, kuras visas nav iespējams uzskaitīt!

Tuvāk izpētot šo sfēru, kļūst arvien skaidrāks, cik ļoti Kristus miesai ir nepieciešama garu pazīšanas dāvana. Jo bez šīs dāvanas lietošanas, mēs nespējam atšķirt patieso no nepatiesā, lai arī kas tas būtu, kā arī reliģiskos no Gara piepildītajiem cilvēkiem. Un var gadīties, ka ievēlam cilvēkus draudzes padomē atkarībā no tā, cik spēcīga ir viņu personība (ļoti bīstami), kā arī nomierinām cilvēkus (patiesībā nomierinām viņu dēmonus), iedodot viņiem kārotos amatus, lai izvairītos no viņu negatīvās reakcijas.

Viens no veidiem, kā sātans visefektīvāk izmanto reliģiskos garus, ir kalpotāju ievēlēšana draudzes vadošajos posteņos. Ja sātans spēj panākt, ka cilvēki, kuri ārēji liekas pareizi, bet sirdī tādi nav (kaut arī viņi paši domā, ka ir), iegūst tiesības pieņemt lēmumus draudzē, tad sātana stratēģiskā

46

piektā kolonna ir īstajā vietā un var bloķēt katru patiesu kustību, kas nāk no Svētā Gara. Viņi var arī likt šķēršļus iesvētīt kalpošanai jebkuru, kam Dievs vēlas to uzticēt šajā konkrētajā draudzē.

Stefana un pārējo sešu brāļu izredzēšana par kalpotājiem topošajā Jaunās Derības draudzē ir ļoti svarīga Rakstu vieta. Kaut arī viņiem uzticētie pienākumi nebija saistīti ar atrašanos priekšgalā un garīgo vadību, uzdevums bija atrast nevis kādu, kas vēlētos palīdzēt, bet „..izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus” (Apustuļu darbi 6:3).

Neievērojot šo brīdinājumu, mēs kaitējam paši sev. Labāk, ja amatā nav neviena, nekā vadošu amatu ieņem tāds, kurš nav pildīts ar Svēto Garu. Ievēlot kādā draudzes atbildīgā amatā cilvēku, kurš nav pildīts ar Svēto Garu, mēs radām draudu, ka draudzes garīgā dzīve var nonākt sātana rokās. Tādēļ tik daudzas draudzes pārvēršas par mirušām. Viņu garīgā dzīve ir viszemākajā līmenī un nav cerību no tā izkļūt.

4.5.2.Konfesionālā piederībaLīdzko konfesija kļūst svarīgāka par tās locekļu attiecībām ar Dievu, konfesionālā piederība ir guvusi virsroku. Tādā gadījumā draudzes locekļi ir apdraudēti. Uz viņiem var iedarboties reliģiskie gari, kuru uzdevums ir izcelt tās konfesijai raksturīgās iezīmes, kas nerosina draudzes locekļus dzīvot dzīvi, kas atspoguļo Jēzus raksturu.

Klasisks piemērs ir atrodams metodistu draudzes vēsturē, kad nomira anglikāņu priesteris Džons Veslijs. Viņš nekad nebija vēlējies pamest Anglijas draudzi, bet Anglijas draudze nespēja pieņemt viņā degošo Dieva uguni, viņa mīlestību uz Jēzu un viņa mācību ticīgajiem. Viņa sekotāji bija pieķērušies viņam tik stipri, ka nodibināja jaunu konfesionālo struktūru, kuru nosauca par metodismu, izmantojot vārdu kā viņu ar izsmieklu nosauca agrīnajos Oksfordas gados - metodisks savā ticībā.

Interesanti atzīmēt, ka viņu sāka apsaukāt par metodistu jau vairākus gadus pirms viņa kristības ar Svēto Garu, kad viņš vēl bija ļoti reliģiozs, jo nebija patiesi piedzimis no augšienes, no Dieva Gara. (Tas notika vēlāk Aldersgeitas ielā kādā morāvu sapulcē Londonā, kad viņš atgriezās pēc neveiksmīgas misionāra kalpošanas no jaunajām Amerikas kolonijām.)

Daudzi sākotnējie metodisti bija patiesi pildīti ar Svēto Garu, bet neilgi pēc Džona Veslija nāves jaunā konfesija garīgi sastinga. Tā vietā, lai aicinātu pilnībā nodoties kalpošanai Jēzum Kristum, viņi uzsvēra savas metodistu konfesijas atšķirības. Kaut arī metodistu kalpotāji, kuros deg Dieva uguns ir paveikuši daudz laba, konfesionālā sēkla pamazām kļuva par saitēm, no kurām šī konfesija vairs nav spējusi atraisīties. Izskatās, ka visticamāk tas ir bijis veikls ienaidnieka gājiens nosaukt šo jauno virzienu vārdā ar reliģisku izcelsmi, nevis no Svētā Gara.

Vēlos brīdināt ikvienu, kurš domā, ka viņa konfesija ir pareiza tikai tādēļ, ka es kā piemēru minu metodistus. Esmu izdzinis reliģiskos dēmonus ne tikai no metodistiem, esmu palīdzējis atbrīvoties cilvēkiem, kuri nāk no anglikāņu, romiešu katoļu, baptistu, brālības un kongregācijas draudzēm, kā arī no jebkādas citas draudzes, kuru jūs spējat iedomāties, tai skaitā arī mūsdienu jaunajām draudzēm.

Tas nav nekas neparasts, ja cilvēki, kuri atbrīvojas no reliģiskajiem gariem, izjūt stipras galvassāpes, sajūt, ka viņu galva ir it kā cieši nosaitēta. Tā sevi atklāj dēmoni, kuri pēc tam iziet ārā. Esam pieredzējuši, ka šie gari var būt arī garīgu un fizisku slimību cēlonis. Sātans izmanto ikvienu izdevību, lai piekļūtu cilvēkam un uzbruktu viņa miesai, dvēselei vai garam.

4.5.3.Ķecerīgi ticējumiAtšķirība starp ķecerīgiem ticējumiem un maldu reliģijām ir ļoti niecīga, tomēr tā ir pamanāma. Piemēram, man nesagādā grūtības pieskaitīt masonus pie maldu reliģijām (Masoni pielūdz dievu, kura vārds ir Jabulons, kas ir Baāla un ēģiptiešu auglības dievietes vārdu apvienojums!), tāpat kā Jehovas lieciniekus, mormoņus un daudzus citus. Bet man būtu daudz grūtāk klasificēt kā maldu reliģiju kristiešu organizācijas, kuras nepieņem Dieva Vārdu kā absolūto autoritāti, tomēr kopumā viņi piekrīt kristīgās ticības galvenajiem uzskatiem.

Liela daļa no grāmatas „Dziedināšana ar atbrīvošanu” 1.sējuma ir veltīta, lai pamatotu uzskatu, ka kristiešiem var būt dēmoni un atbrīvošanas kalpošana ir domāta viņiem. Noskaidrojām, ka uzskats -

47

kristietim nevar būt dēmons, ir maldīgs. Tas patur cilvēkus ienaidnieka saitēs bez cerībām uz dziedināšanu ar atbrīvošanu. Ienaidnieka taktikas nepārzināšana padara neiespējamu atvairīt viņa uzbrukumus. Tomēr ir arī citi maldīgi ticējumi, daži no tiem ir svarīgāki, kurus vajadzētu tuvāk apskatīt.

Tādēļ gribu nosaukt ķecerīgu kristīgo ticību kā vienu no ticības apliecināšanas veidiem, kuru esam atklājuši, kalpojot cilvēkiem. Tā dod tiesības darboties reliģiskajiem dēmoniem, no kuriem cilvēkiem pēc tam nepieciešama atbrīvošana. Šī atzinuma pamatā ir mūsu pieredze, tomēr tai ir liela nozīme, īpaši tādēļ, ka tā iegūta kalpojot daudz dažādiem cilvēkiem dažādās kristīgās kalpošanas sfērās pa visu pasauli.

Ja ticība ir devusi tiesības ļaunajam garam (tā kļūst par dēmonu ienākšanas iemeslu) tā vietā, lai atvērtu durvis Svētā Gara svaidījumam, tad šādas ticības piekritēji stāv uz ļoti šaubīga pamata. Būtu jānoskaidro konkrētās dogmas izcelsmes avots un daba, kurai cilvēks tic. Protams, katram pašam jāseko, lai netaptu pievilts, jo sātans noteikti centīsies samulsināt Draudzi, Kristus miesu ar šādiem ticējumiem. Tādēļ es uzsveru, ka tas, ko es rakstu, nav tikai viena cilvēka pieredze, balstīta uz garīgo vakuumu un bailēm tikt pieviltam. Tā ir koncentrēta mūsu pieredze un informācija, kura iegūta kalpojot daudziem cilvēkiem, kā arī apkopota no dažādiem avotiem un kalpošanām.

Turpmākajās grāmatas lappusēs sekos tuvāks dažādu ticību skaidrojums par Dieva Vārdu, Gara dāvanām, kristību un universālismu. Ir vēl daudzas citas sfēras, kuras būtu jāapskata tuvāk. Ja lasītāji iemācīsies saprast skaidroto principu, viņi spēs paši atpazīt arī citas šādas sfēras. Piemēram, ticējumus par Jēzus otro atnākšanu, radīšanu, debesīm un zemi, sakramentu, ordināciju utt., kas ir pretrunā ar Dieva Vārda kopējo mācību, tie nenovēršami kļūst par vājo vietu reliģisko dēmonu ienākšanai. Mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem pret jebkādu ticību vai metodi, kas ir svarīgāka par mūsu attiecībām ar Jēzu vai Dieva Vārda autoritāti.

Ja pieņem par patiesību kādu uzskatu, kas neatbilst Dieva Vārdam, melu garam ir atvērts ceļš ienākt cilvēka prātā un vest viņu prom no patiesības vēl tālāk melos.

4.5.4.Nepareiza attieksme pret Dieva VārduSātans un dēmoni ienīst Svētos Rakstus, jo viņi zina, ka tas ir svaidīts un spēcīgs Dieva Vārds, kuru rakstījuši no Dieva Gara iedvesmoti cilvēki. Viņi zina, ka Dieva Vārds ir patiesība un katrs ticīgais to atzīst. Tādēļ dažreiz sātans cenšas pat izmantot Rakstus (rūpīgi atlasītas vietas, ar kurām sasniegt mērķi), lai kārdinātu cilvēkus, kā viņš to darīja ar Jēzu tuksnesī. Jo kristieši bieži nepamana kārdinājumu, kurā dēmoni izmanto Dieva Vārdu, bet redz tikai tādu, kurš atklāti nāk no ienaidnieka.

Esam redzējuši daudzās kalpošanās, ka dēmoni ļoti labi pārzina Bībeli un ir lietpratēji Dieva Vārda sagrozīšanā. Uzskatāms piemērs ir sātanisma dēmoni, kuri ir tā sagrozījuši Dieva Vārdu, ka viņiem ir izdevies pārliecināt sātanistus, ka sātana bībele ir vispatiesākā un kristieši ir tie, kuri sagrozījuši patiesību pēc sava prāta. Viens šāds dēmons pat centās pārliecināt mūs, ka tie ir kristieši, kuriem kādu dienu būs jāsatiekas ar sātanu, nevis sātanam būs jāsatiekas ar Jēzu!

Cilvēkus var apmānīt ar argumentiem (meliem), kurus izsaka dēmoni, bet paši dēmoni zina Dieva Vārda realitāti, un viņi nav jāpārliecina par patiesību.

Sātana valstība ir baiļu valstība. Tās ir bailes no soda, kas šinī laikā tur paklausībā dēmoniskos spēkus sātana kontrolētajā hierarhijā. Kritušos eņģeļus padzina no debesīm kopā ar sātanu. Visus tos, kuri piebiedrojās sātanam, mūžībā sagaida uguns jūra, kā tas aprakstīts Jāņa atklāsmes grāmatā.

Patiesība par Jēzus otro atnākšanu dēmoniskajos spēkos izraisa šausmas, jo viņi zina, ka Jēzus otrā atnākšana uz zemes būs viņu mūžīgo ciešanu sākums. Šajā laikā dēmoniskie spēki darbojas bailēs no sātana. Viņi ir iesaistīti darbā sātana tīmeklī, kurš ir rūpīgi izveidots, lai iemānītu tajā pēc iespējas vairāk cilvēku un nolemtu viņus mūžīgajam sodam līdz ar dēmoniem. Tikai Jēzus vārds var dot brīvību tiem, kas tic.

Tiem, kuri apšauba Dieva Vārda patiesību, vajadzētu redzēt šausmas dēmonizēto cilvēku sejās, dēmoniem sevi atklājot, kad lasām viņiem priekšā Jāņa atklāsmes grāmatas 20. un 21.nodaļu, kas ir daļa no atbrīvošanas procesa, kā arī Jēzus vārdus par mūžīgo uguni „.. kas sataisīta velnam un viņa

48

eņģeļiem” (Mateja 25:41). Nav šaubu, ka dēmoni (pārdabiskas garīgās būtnes, kuras zina patiesību par Jēzu un Dieva Vārdu) zina, ka katrs vārds Svētajos Rakstos ir patiess un tie, kas paļaujas uz Dieva Vārda patiesību, viņus reāli apdraud.

Interesanti atzīmēt, ka neticīga attieksme pret Dieva Vārdu parasti ir raksturīga tādiem kristietības paveidiem, kuri ir reliģiozi (netic tam, ka būtu nepieciešamas personīgas attiecības ar Dievu Kristū) vai arī liberāli (nesaskata nekādas ļaunā raksturīgās pazīmes un, iespējams, pat netic sātana un viņa dēmonu eksistencei).

Vienīgā attieksme pret Dieva Vārdu, kura izraisa dēmonos bailes, ir absolūta ticība tam, ka Bībele ir Svētā Gara iedvesmota. Esam redzējuši, kā dēmonu armijas metas bēgt, kad viņiem stājas pretī teoloģiski neizglītoti cilvēki, kuri tic, ka Dieva Vārds ir Gara Zobens, kā to saka apustulis Pāvils (Efeziešiem 6:17). Tāpat arī esmu sastapis cilvēkus ar nevainojamu teoloģisko izglītību, kuri nespēj stāties pretī ienaidniekam.

Nav nozīmes uzsākt vai pat interesēties par šo dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošanu, ja cilvēks līdz pat sirds dziļumiem nav pārliecināts par savu attieksmi pret Dieva Vārdu. Neticēšana Dieva Vārda patiesībai, spēkam un Dieva Vārda patiesajam Autoram ir viens no galvenajiem veidiem kā ienāk dēmoni.

4.5.5. Gara dāvanu nepareiza lietošanaPat tādās aprindās, kurās nešaubīgi tic Svētajiem Rakstiem, ir cilvēki, kuriem ir tik sagrozīts priekšstats par Jaunās Derības draudzi un Gara dāvanām, ka viņi noliedz šo dāvanu darbošanos mūsdienās. Tā, piemēram, viņi uzskata, ka Dievs esot paredzējis, ka Gara dāvanas izzudīs līdz ar pirmajiem kristiešiem, jo viņi tās lietoja, lai apstiprinātu patiesību par Jēzu. Tagad kristiešiem ir nepieciešams tikai ticēt (nevis redzēt), ka tās kādreiz ir darbojušās. Un, iespējams, viņi apgalvotu, ka vēlme, lai šīs dāvanas darbotos mūsdienās, ir acīmredzams ticības trūkums.

Šāda veida ticība apbrīnojamā kārtā apvieno divus tradicionālos kristīgās ticības veidus – tradicionāli konservatīvo evaņģēlisko un liberālo pozīciju pārstāvjus, kuriem ļoti reti ir kaut kas kopējs. Varētu teikt, ja reiz ir kas vieno šos citādi tik atšķirīgo tradīciju novirzienus, tad tam ir jābūt vai nu Dievam, vai velnam. Tomēr šī ticība patiesībā noliedz daļu no Dieva Vārda (Svētā Gara inspirēta), tajā nav grūti saskatīt maldus.

Galvenā atšķirība starp stingri konservatīvajiem evaņģēliskajiem uzskatiem un liberālo nostāju ir konservatīvo dažreiz paustais uzskats, ka tie, kuri lieto Gara dāvanas (īpaši runāšanu mēlēs), dara to dēmonu iespaidā vai pieskaita to okultismam. Savukārt liberāļi, kuri netic dēmonu eksistencei, neizvirza šādu apsūdzību un uzskata to vienkārši par maldiem.

Č.Freds Diksons, aprakstot konservatīvos uzskatus, savā visnotaļ izcilajā apcerējumā par dēmonu apsēstību un kristiešiem par nožēlu secina: [189.lpp.]„..garīgās dāvanas un runāšana mēlēs agrīnajā draudzē bija [tikai] liecība jūdiem, ka Jēzus ir aizvietojis Mozu un Viņa Evaņģēlijs ir patiesība.” Tālāk viņš raksta, ka šaubās vai „mūsdienās vispār pastāv kāda runāšana svešās mēlēs no Dieva saskaņā ar Jauno Derību.” (Kurts Kohs savā grāmatā par dziedināšanu un atbrīvošanu pieļauj līdzīgu kļūdu.)

Savu uzskatu pamatošanai Diksons min piemēru, ka viņš esot atbrīvojis cilvēkus no mēlēs runāšanas gara, kurš ienācis ar roku uzlikšanu. Kādā viņa kalpošanas piemērā stāstīts par sievieti, kurā ienācis dēmons, „iedodot to, ko viņa vēlas, lai novirzītu viņu no pareizā ceļa.” Pēc manām domām patiesā atbilde šajā gadījumā ir jau iepriekš pieminēta - viņa meklēja dāvanu, nevis tās devēju. Tas parāda to, cik svarīgi ir visas savas ticības centrā nolikt Jēzu, citādi pastāv iespēja nemanāmi iekļūt maldos. Šādos gadījumos sātans nekad nepalaidīs garām iespēju piemānīt cilvēkus, lai patiesās dāvanas vietā iedotu viņiem dēmonisku atdarinājumu.

Šāds viltojums neatceļ to, ka pastāv īsta mēlēs runāšanas dāvana, kas ir patiesa. Sātans var vienīgi censties atdarināt to, kas ir patiess, jo citādi cilvēki neiekristu viņa maldos un tiem nebūtu nekādas nozīmes. Arī man ir nācies atbrīvot cilvēkus no dēmoniskas mēlēs runāšanas, bet tas nenozīmē, ka jebkāda runāšana mēlēs ir dēmoniska.

49

Kad sapulcējušies cilvēki, kuri runā vai dzied Garā, nav grūti atšķirt svešās mēles, kuras nav no Dieva. Bieži vien tās garīgi izklausās asas vai griezīgas. Garā ir liecība, no kurienes nāk šīs mēles. Dievs ir devis mums garu pazīšanas dāvanu, lai mēs atšķirtu tās lietas, kas ir no Dieva, un tās, kuras nav (1.korintiešiem 12:10). Nevienam šāda dāvana nebūtu nepieciešama, ja nerastos situācijas, kad nepieciešams atšķirt patiesību no meliem.

Piekrist apgalvojumam, ka viss ir nepatiess, nozīmē noliegt Dieva dārgo dāvanu, kuru Viņš ir devis par svētību savai tautai. Kaut arī šāda veida ticība var likties ērta, bez draudiem, bez prasībām un riska, tomēr tai nav nekādas Svēto Rakstu garantijas, ne arī pozitīvas pieredzes draudzes vēsturē.

Tāpat līdzīgi kāds varētu mēģināt apšaubīt arī pārējās Gara dāvanas, kuras apraksta Pāvils 1.korintiešiem 12, Efeziešiem 4, Romiešiem 12 utt. Bet secinājumi katrā gadījumā tie paši. Noraidoša attieksme, ka tā ir Dieva griba svētīt savu tautu ar šo dāvanu lietošanu, lai ticīgie tās lietotu visās kristīgajās kalpošanās un garīgajā cīņā, ir atvērts ceļš dēmoniem. Tā liek draudzei apstāties pie reliģiskās rutīnas diktētajiem noteikumiem, kas ir pretstatā atbrīvojošai un dinamiskai dzīvei Svētajā Garā.

Ir sajūta, ka atsevišķas draudzes līdzinās spēcīgam cīnītājam, kurš iekalts ķēdēs ar masīvu priekškaramo atslēgu, kas saucas neticība. Bieži vien tās ir draudzes vadītāju bailes, kuras liek viņiem turēt acis aizvērtas tik cieši, ka viņi nespēj ieraudzīt ne ķēdes, ne arī šo slēdzeni. Tā vietā, lai izrautos, ieliktu ticības atslēgu slēdzenē un atbrīvotu draudzi, lai tā patiesi varētu kļūt par Kristus miesu, viņi bailēs aizver acis.

4.5.6.UniversālismsUniversālisti tic, ka visi cilvēki būs izglābti neatkarīgi no tā, kam viņi tic. Viņi saka, ka Dievs ir mīlošs Dievs, Viņš negrib redzēt, ka kāds no Viņa bērniem cieš Bībelē aprakstīto mūžīgo sodu. Tā vietā, lai pieņemtu, ka Jēzus ir Patiesība, viņi izdomā Dieva dabu, kura ir pieņemama viņu uzskatiem un iecietīga pret viņu neticību Rakstiem par Jēzus raksturu un mācību.

Dievs patiešām ir mīlestības Dievs. Viņš ir arī taisns un svēts Dievs, kurš gan tiesā, gan parāda žēlastību. Rakstos ir teikts, ka tā nav Tēva griba, lai kāds pazustu. Universālisti izrauj šo Rakstu vietu no kopējā konteksta un noliek to pāri visai bagātīgajai mācībai, kas aprakstīta daudzajās Bībeles grāmatās, kurās atklāta Tēva sirds pret saviem bērniem. Tas ir Viņa pestīšanas plāns, kurš piepildījās līdz ar Jēzus atnākšanu, lai tie, kuri tic Viņam, nepazustu, bet iegūtu mūžīgu dzīvību.

Universālismu vada gars, kurš pilnībā atšķiras no Svētā Gara darba un Dieva Vārda mācības. Tas ir gars, kurš aptumšo cilvēku acis un saprašanu, lai viņi neredzētu patiesību par Jēzu, bet balstītos uz savām personīgajām emocijām, paužot pārliecību, ka Dievs nevar būt tāds, kurš arī tiesā. Tikai dēmoni pārāk labi zina to, ka viņus gaida sods. Jēzus augšāmcelšanās bija skaidra liecība viņiem, ka viss Jēzus teiktais par sodu patiešām piepildīsies. Kādas nesen notikušas kalpošanas laikā, izdzenot dēmonu, viņš dusmās izkliedza:„ Ja visi kristieši ticētu Bībelei tikpat stipri kā tu un es, mums nebūtu nekādu izredžu!”

Universālisms ir ķecerība un maldi. Tiem, kuri izauguši draudzēs, kur sludināts universālisma evaņģēlijs, ir jāatgriežas, jānovēršas no šīs ticības un no visas sirds jāsāk ticēt Jēzum saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, jālūdz Dievam piedošana un jāsaņem mūžīgā dzīvība. Viņiem arī būs nepieciešama atbrīvošana no dēmoniem, kuri mēģināja aptumšot viņu prātus un apslēpt tiem patiesību.

Ja kādam kalpotājam ir zināms, ka iepriekšējais kalpotājs ir uzsvēris universālismu (vai kādus citus maldīgus uzskatus), šim kalpotājam ir jānožēlo šo grēku viņa vietā un jāņem varu pār tumsas spēkiem, kuriem ir dotas tiesības turēt viņa draudzi savā varā. Bez šādas rīcības viņš būs spiests nepārtraukti cīnīties ar neredzamiem dēmoniskiem spēkiem, kuriem ir tiesības tur atrasties, jo viņi tās saņēmuši no iepriekšējiem draudzes kalpotājiem.

4.5.7. Maldu reliģijasEsmu devis iespēju šīs grāmatas lasītājiem uzzināt dažus atsevišķus veidus, kā dēmoni var darboties draudzē, jo tie ir mazāk saprotami kā skaidri redzamā dēmonu darbība ar maldu reliģijām, kuru

50

attieksme ir klaji ķecerīga pret Jēzus Kristus personību (mormoņi, Jehovas liecinieki u.c.), vai arī tās ir ne-kristīgas vai anti-kristīgas savā ticībā (budisms, sikhisms, islāms, hinduisms u.c.).

Tās visas ir maldīgas. Daudzas no tām ir simtiem un pat tūkstošiem gadu vecas. Tās ir izgudrojis sātans, lai iegūtu sev slavu ar meliem, kuru izplata reliģiskie dēmoni. Šķiet, ka pasaulē ir tikpat daudz reliģiju, cik tautu un kultūru. Katrs no viņiem atzīst savu reliģisko mācību kā vispatiesāko, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tā nevar būt, jo viena cilvēka patiesība ir pretrunā ar otra, un viņi visi ir pārliecināti katrs sava dieva pielūdzēji.

Kad cilvēki atgriežas pie Jēzus no šim atšķirīgajām reliģijām, viņiem ir ne tikai jāapliecina sava ticība Jēzum, bet arī jānovēršas no savas iepriekšējās ticības un spēkiem, kuri aiz tās slēpjas. Draudzes, kuras darbojas austrumu kultūras vidē, to ļoti labi zina. Tas ir diezgan izplatīts, piemēram, Austrumāzijā, kur jaunatgrieztajiem kristiešiem ir jāiziet atbrīvošanas kalpošanas kurss kā daļa no viņu ievešanas kristietībā.

Vai rietumu draudzei nebūtu laiks saprast, ka cilvēkiem, kuri atgriežas viņu valstīs, ir tieši tāda pati pagānu kultūras vai reliģijas bagāža kā citās pasaules valstīs. Vienīgā atšķirība, ka dēmonisko spēku daba, kuri ir guvuši pieeju šo cilvēku dzīvē, nav saistīta ar kādu zināmu maldu reliģiju, bet tas var būt ateisms, materiālisms, agnosticisms u.c. Ja mēs apzinātos, cik daudz darba ir jāiegulda jaunajos kristiešos, lai viņi būtu šķīstīti un veseli, tad arī draudzei pašai būtu daudz mazāk problēmu nākotnē un nebūtu ar tām jācīnās. Dažreiz pat neapzinoties, ka šī cīņa ir ar klātesošiem dēmoniskiem spēkiem, kuri ir paslēpušies draudzes locekļos.

Lai atvieglotu iepazīšanos ar dažādām plašāk pazīstamām ne-kristīgajām reliģijām, to ticības veidiem, tās ir uzskaitītas 3.pielikumā. Tur ir atrodama arī tuvāka informācija par visbiežāk sastopamajiem nepareizajiem ticējumiem, kuri regulāri ir sastopami draudzē.

Tiem, kuri ir bijuši aktīvi iesaistīti kādā no šīm reliģijām, jāievēro, ka ar katru dēmonisko melu aspektu ir saistīta atsevišķa dēmonu grupa. Tādēļ atbrīvošana ir vajadzīga ne tikai no viena dēmona. Tā var būt pakāpeniska grēka nožēla un atbrīvošana no katras dēmoniskās saites secīgā kārtībā.

4.6.Bezdievīgās dvēseliskās saitesŠī un nākamā nodaļa (Intīmās attiecības un seksualitāte) ir lasāmas kopā. Intīmās attiecības ārpus Dieva plāna un mērķiem vienmēr ienes bezdievīgas dvēseliskas saites cilvēka dzīvē, padara cilvēku viegli ievainojamu un pieejamu dēmoniem.

Dvēseliskās saites ir attiecības, kurās mēs esam saistīti likumīgi vai arī esam šo saišu upuri. Es izmantoju vārdu saistīšanās, lai apzīmētu pareizas un veselīgas attiecības, un vārdu pakļaušana, lai apzīmētu neveselīgas attiecības, kurās upuris ir iesaistīts gan pret viņa brīvo gribu, gan arī pretēji Dieva paredzētām veselīgām attiecībām starp cilvēkiem.

Vecajā Derībā ir aprakstītas attiecības starp Dāvidu un Jonatānu. Rakstīts, ka viņu sirdis saistījās, un tie viens otru iemīlēja (1.Samuēla 18:1). Tās bija veselīgas un dievbijīgas attiecības, kuras redzami kalpoja par milzīgu svētību viņiem abiem. Tās ir pretējas bezdievīgajām savstarpējām attiecībām, kas pastāvēja starp Dāvidu un Saulu, jo Sauls centās valdīt, kontrolēt un visbeidzot nogalināt Dāvidu. Šo divu veidu savstarpējo attiecību pretstats parāda atšķirību starp brīvprātīgu saistīšanos un pakļaušanu, starp dievbijīgām un bezdievīgām dvēseles saitēm.

Ir daudz tādu savstarpējo attiecību, kuras savos pamatos ir dievbijīgas, bet tajās ir arī kaut kas bezdievīgs. Piemēram, tēvam ir dievbijīgas savstarpējās attiecības ar meitu, bet ja tēvs izvēlas seksuāli izmantot savu meitu, viņš šajās attiecībās ienes cita veida saikni – pakļaušanu, pretstatā veselīgām savstarpējām attiecībām. Pamatnosacījums ir tāds, ka dievbijīgas dvēseliskās saites ir no Dieva, lai nodrošinātu attiecības, kas ir veselīgas un dzīvotspējīgas, turpretī bezdievīgas dvēseliskās saites izraisa slimības un visbiežāk rada iespēju nonākt dēmonu varā.

4.6.1.Ģimenes dzīvēMēs nevaram izvēlēties sev vecākus vai ģimeni, kurā piedzimt. Tieši ģimenes locekļi ir pirmie, ar kuriem mums ir dvēseliskās saites, kas ir ieņemšanas un piedzimšanas tiešs iznākums. Ja vecāku starpā ir dievbijīgas attiecības, viņi turpina veidot dievbijīgas attiecības ar saviem bērniem, nodrošinot katram

51

no viņiem veselīgu saikni ar saviem vecākiem un pienācīgu audzināšanu, kur nav nevajadzīgas bērnu pakļaušanas un kontroles. Tad bērns izaug tādas dvēseliskas saites aizsegā, kura palīdz viņam augt un justies brīvam.

Bērni mācās no saviem vecākiem, kā veidot veselīgas attiecības ar citiem bērniem. Viņiem pieaugot, dvēseles saite ar vecākiem arvien vairāk nobriest un mainās. Vecāki pamazām atbrīvo savus pieaugušos bērnus un ļauj tiem doties pasaulē, būt sievietei un vīrietim ar viņu pašu izvēles tiesībām. Ar šādām dvēseles saitēm nobrieduši pieaugušie cilvēki spēj brīvi veidot attiecības ar Dievu, jo nav uzspiešanas un neveselīga spiediena no vecāku puses. Viņi ir brīvi izvēlēties sev pāri, ar kuru veidot dievbijīgas attiecības, bez nevajadzīgas vecāku kontroles. Bezdievīga kontrole var izraisīt gan laulību partnera nepareizu izvēli, gan arī laulāto attiecību izjukšanu.

Audzināšana vidē, kur noteicošās ir bezdievīgās dvēseliskās saites, var izraisīt milzum daudz problēmu. Piemēram, ja vecākiem pašiem ir savtīgas, uz sevi vērstas, grēcīgas, nenobriedušas savstarpējās attiecības, viņu bērni nesaņems pareizu mācību, kā veidot attiecības savā dzīvē.

Bērni nemācēs veidot pareizas attiecības ar saviem vienaudžiem skolā, jo attiecībās izpaudīsies viņu vecāku nepareizās audzināšanas sekas. Daudzi skolotāji novēro, kā vecāku savstarpējās attiecības atklājas rotaļu laukumos. Zēns, kurš panāk savu, sitot meitenēm, iespējams, ir mācījies šo paņēmienu no sava tēva (vai arī vectēva), kurš valdīšanu pār sievu atzīst par visiedarbīgāko līdzekli.

Bezdievīgas laulāto attiecības neizbēgami noved pie vecāku-bērnu attiecībām, kurās ir arī bezdievīgas izpausmes. Tajās noteicošā ir pakļaušana pretēji veselīgām savstarpējām attiecībām starp vecākiem un bērniem. Pakļaušana izraisa pretošanos. Atsevišķos gadījumos tas var kļūt par rūgtās saknes sindromu, kad vienas paaudzes grēcīgā attieksme izpaužas nākamajā paaudzē spiediena un sāpju veidā. Tas ir noslēgts cikls, no kura var izkļūt tikai ar glābjošā, dziedinošā un atbrīvojošā Jēzus spēka palīdzību.

Bērnam, kurš piedzimis vecākiem, kuru attiecībās ir otra pakļaušana sev, dabiskā reakcija ir izvairīties no šīs saites. Šāds bērns dziļi sevī cieš no atraidījuma. Ir daudz labi iestaigātu ceļu, kurus bērni izmanto, lai atbrīvotos no smaguma, kuru izraisa šī atraidījuma sajūta.

Viena galējība ir pilnīga nošķirtība, viņi kļūst par ārēji it kā pasīvu personību (bet iekšienē parasti slēpjas sāpju mutulis, kurš ir gatavs izšauties uz āru līdzīgi aizmigušam vulkānam, par to iepriekš nebrīdinot). Pretējā galējība ir nepaklausība pusaudža vecumā, kas var izpausties narkotiku lietošanā, vardarbībā, krimināli sodāmas rīcības veidā, bēguļošanā un daudzos citos veidos. Potenciālās uzvedības iespējas ir praktiski neierobežotas. Par to liecina daudzu pusaudžu vecāku sirdi plosošā pieredze.

Visos šajos ievainojumos un sāpēs dēmoni var rast sev darba lauku. Ceļi viņu ienākšanai, kurus radījušas bezdievīgas dvēseliskās saites ģimenē, ir plaši. Daudzi no tiem rod pamatu tieši piedzīvotajā atraidījumā. Bet līdzko parādās atbildes reakcija vecāku bezdievīgajai dvēseliskajai saitei, tā var būt nepaklausība, īgnums vai kaut kas no abiem, dēmoni turpina izmantot šos grēcīgās uzvedības veidus, un tie iesakņojas.

4.6.2.Brīvās gribas aizskaršanaVisās attiecībās, kurās dominē otra brīvās gribas aizskaršana, izveidojas bezdievīgas dvēseliskās saites. Aizskarti ir vai nu bērni, kuru vecāki viņus kāda iemesla dēļ vienkārši nepieņem, vai arī daudz biežāk sastopama ir seksuāla rakstura aizskaršana vai ietekmēšana. Atbilde uz jautājumu vai dvēseliskā saite ir dievbijīga vai bezdievīga ir atrodama Rakstos. Tur redzam, ko nozīmē dzīvot saskaņā ar brīvas izvēles iespēju, kādu Dievs ir paredzējis katram Viņa bērnam.

Bērniem Dievs ir paredzējis brīvās gribas tiesības, dzīvojot vecāku audzināšanas aizsegā. Tās pamazām paplašinās viņiem pieaugot. Vēl drošāks patvērums ir personīgā saikne ar Dievu, kad bērns pats sāk ticēt Jēzum un tā tiek sagatavots patstāvīgai dzīvei garā, dvēselē un miesā.

Brīvā griba, iespējams, ir pati dārgākā dāvana, kādu Dievs ir devis cilvēcei. Tas, ka cilvēks izmantoja savu brīvo gribu, lai grēkotu, pagriežot muguru Dievam, kurš viņu bija radījis, neizraisīja to, ka arī Dievs novērstos no sava radījuma vai atņemtu cilvēkam brīvās izvēles iespēju. Dievs nevēlas sadraudzību ar cilvēkiem, kuri ir spiesti komunicēt ar Viņu, neatkarīgi no viņu gribas. Viņš deva mums

52

iespēju brīvi izvēlēties ar ko veidot attiecības un kā dzīvot savu dzīvi. Dievs vēlas, lai, ticot Jēzum Kristum, mēs atgrieztos pie derības attiecībām ar Viņu, kuras izjauca grēks.

Mēs esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības (1.Mozus 1:26). Tas nozīmē arī to, ka mums ir jābūt tādai pašai attieksmei pret citiem, kāda Dievam ir pret mums. Mums ir jāciena citu brīvā griba, jāizvēlas nepakļaut un nekontrolēt citus pret viņu gribu. Jo šāda rīcība ir pretrunā ar Dieva radīto kārtību un ir vistiešākā pretošanās Dieva plāniem un mērķiem cilvēcei. Tomēr jāievēro, ka dievbijīga rīcība, disciplinējot tos, par kuru audzināšanu esam atbildīgi, nav tas pats, kas pakļaušana un kontrole. Bez disciplīnas bērni (un arī pieaugušie!) neiemācīsies lietot savu brīvo gribu tā, lai izvairītos no problēmām nākotnē.

Bībelē rakstīts, ka „..nepaklausība ir kā buršanas grēks...” (1.Samuēla 15:23). Tādēļ tas nav maznozīmīgi, jo citu pakļaušanai un kontrolēšanai (bieži vien ar iebaidīšanu vai tiešu dēmonisku iejaukšanos) ir buršanai raksturīgās iezīmes. Tās ir sātana pielietotās metodes un taktika. Kad pakļaušanu un manipulēšanu izmanto, lai kontrolētu cilvēkus, ar kuriem mums ir dvēseliskā saite, rezultāts var būt tikpat postošs kā atklātai buršanai.

To var redzēt, kad es dažreiz sapulcē palūdzu piecelties tos, kuri jūt savā garā, ka vecāki ir viņus pakļāvuši un kontrolējuši bezdievīgā veidā. Parasti tad atsaucas apmēram trīsdesmit līdz četrdesmit procentu klātesošo. Es viņiem visiem lūdzu piedot šo rīcību un turpināt cienīt savus vecākus (lai cik slikti vecāki būtu rīkojušies, viņi ir Dieva dotā radīšanas uzdevuma turpinātāji un mums ir pavēlēts viņus cienīt). Tad es salaužu bezdievīgās dvēseliskās saites, kuras ir pastāvējušas starp šiem cilvēkiem un viņu vecākiem.

Es parasti ievēroju piesardzību un daru to tikai tādos gadījumos, kad sapulcē ar mani kopā ir arī kalpotāju komanda, jo tam var sekot nekavējoša reakcija. Brīdī, kad tiek pārrautas dvēseliskās saites, atbrīvojas gan dēmoniskie spēki, kuri viņus ir turējuši, gan emocionālās sāpes, kuras izraisīja pakļaušana un kontrole, kas bieži vien ilga gadu desmitiem. Tā tagad var brīvi nākt uz āru.

Dziedināšana, kas aizsākas šādās reizēs, ir diezgan neparasta. Vēstules, kuras mēs saņemam pēc šādām sapulcēm ar aprakstiem par fizisko, emocionālo un psiholoģisko dziedināšanu, lasām ar vislielāko prieku. Tikai tad, kad saprot, cik apjomīgas var būt dēmoniskās saites, kuras radušās vecāku bezdievīgās kontroles rezultātā, var saprast, cik svarīga ir atbrīvošanas kalpošana, kas var palīdzēt cilvēkam atbrīvoties un saņemt dziedināšanu.

Tie, kuri vēloties saņemt dziedināšanu no nepareizām attiecībām ar vecākiem, izmanto vienīgi iekšējās dziedināšanas iespēju, bieži vien neapzinās, ka cīnās ar dēmoniskiem spēkiem. Ir skaidrs, ka arī tādā veidā daļa dēmonisko saišu atkrīt. Bet skumji, ka nereti ir gadījumi, kad iekšējās dziedināšanas kalpošana turpinās nedēļām, mēnešiem un pat gadiem, cenšoties tikt galā vienīgi ar dvēseliskajām sāpēm. Patiesībā šādos gadījumos saskare ir ar neatpazītu dēmonu, kurš priecājas gan par daudzajām kalpošanām, gan par kalpotājiem un par atņemto laiku, kas šajā gadījumā ir pilnībā neauglīgs.

No dēmoniem nevar „iekšēji dziedināt”. Ja šie kalpotāji, kuri vai nu netic, vai arī nesaprot, ka ir nepieciešams saņemt atbrīvošanu, spētu saprast un novērtēt šo vienu svarīgo lietu, daudzas ieilgušas kalpošanas daudz ātrāk panāktu vēlamo rezultātu. Es nesaku, ka iekšējās dziedināšanas kalpošana ir nevajadzīga un nav svarīga, - tā tas nav. Jo tikpat lielas problēmas rada tie, kuri vēlas vienīgi izdzīt dēmonus un pilnībā nenovērtē iekšējās dziedināšanas nepieciešamību, īpaši traumētām emocijām. Abām kalpošanām būtu jādarbojas kopā, lai saglabātu līdzsvaru un panāktu maksimālo rezultātu.

Visas bezdievīgas dvēseliskas saites, lai arī kāda būtu to izcelsme, šķiet, ir tiešs kanāls dēmoniem, kuru viņi izmanto savai ienākšanai. Kalpojot cilvēkiem ar veselu problēmu kompleksu un sarežģītu pagātni, secinājām, ka svarīga ir pakāpeniska atzīšanās katrā grēkā un piedošana citiem katru nepareizu attiecību dēļ. Tad seko bezdievīgo dvēselisko saišu saraušana. Tas ir ļoti efektīvs veids, kalpojot dziedināšanā ar atbrīvošanu. Dažreiz šī procedūra iedragā dēmonus tik spēcīgi, ka atbrīvošana notiek spontāni, līdzko ir sarautas dvēseliskās saites. Bet daudzreiz esam atklājuši, ka pavēle iziet dēmoniem, kuri ienākuši, izmantojot sev atvērtos ceļus, var izvērsties par ilglaicīgu atbrīvošanas kalpošanu.

4.6.3. Potenciāli bīstamas attiecības.

53

Pēc mūsu pieredzes aprakstām svarīgākās un spēcīgākās dvēseliskās saites, kuras visbiežāk izmanto dēmoni kā iespēju ienākt cilvēkā.

Citi seksa partneri, bet ne vīrs vai sievaMēs reti sastopam cilvēkus, kuri amorālu intīmo attiecību rezultātā nebūtu saņēmuši kādu dēmonu. Sekss pirmkārt ir garīgs. Kad cilvēki stājas intīmās attiecībās, kuras ir grēcīgas, viņiem nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka dēmoni izmanto ar grēku atvērto iespēju. (Viņi var apzināties vai nezināt garīgās likumsakarības, bet dēmoni zina savas ienākšanas iespējas.)

Mēs dzīvojam laikmetā, kad tas ir liels retums, kalpot cilvēkiem, kuriem nav bijis vairāk par vienu seksuālo partneri. Nav nekas neparasts, ja cilvēki saka, ka viņiem vairāku gadu garumā ir bijuši desmit un vairāk seksuālie partneri. Papildus dēmoniskajam faktoram, kas šādos gadījumos ir īpaši spēcīgs, pastāv arī gara un dvēseles sadrumstalošanās, kas notiek katru reizi, stājoties intīmās attiecībās ar katru nākamo partneri.

Kad divi cilvēki savienojas seksā, tā nav tikai miesīga savienība. Tā ir arī garīga. Vīrs un sieva nepārtraukti apzinās viens otru garīgi, jo katrā no viņiem likumsakarīgi ir daļa no otra gara, – kas ir daļa no laulības mistērijas. Bet šī garīgā apmaiņa nav tikai laulāto intīmo attiecību sekas, tā ir visu intīmo attiecību sekas, laulībā vai ārpus tās. Kad cilvēkam ir bijušas intīmās attiecības ar daudziem partneriem, tas ir tā it kā viņa gars (un dvēsele) būtu sīki sadalīts un izkliedēts visapkārt. Dažreiz cilvēki šo stāvokli raksturo ar vārdiem: „Es dažreiz nesaprotu, kas un kur es esmu.”

Kad cilvēks ir patiesi nožēlojis savu grēcīgo seksuālo uzvedību un bezdievīgās grēcīgās saites ir sarautas, esam atklājuši, ka svarīga kalpošanas daļa ir lūgt, lai Dievs atgriež cilvēkam katru viņa zaudēto daļu, kas atdota katram viņa intīmo attiecību partnerim. Ļoti bieži cilvēki to izsaka šādiem vārdiem: „Es jutu atgriežamies sevi atkal kopā vienā veselā – pirmoreiz es atkal jūtos viens vesels.”

Gara izkliedēšanās un cilvēka dēmonizācija, kas notiek seksuālā grēka dēļ, palīdz saprast, kāpēc sātans tik nemitīgi cenšas uzspiest šo grēku. Seksuālais grēks padara cilvēku ļoti viegli aizsniedzamu ienaidniekam, jo bieži vien moka vainas apziņa, kas dod iespēju ienaidniekam saistīt cilvēku visdažādākajos veidos.

Seksu radīja Dievs, lai ļautu cilvēcei izpaust savu radīšanas spēju. Sātans nespēj neko radīt, vienīgi postīt. Izpostīt Dieva plānu un mērķi cilvēcei paredzētajām intīmajām attiecībām ir viens no melu tēva galvenajiem centieniem. Kārdinātāja balss:„Vai tiešām Dievs teica, ka tas ir aizliegts?” ir ievilinājusi miljoniem cilvēku attiecību lamatās, kurās viņi ir atdevuši savu pirmdzimtību pret dažiem baudas mirkļiem.

Izlaidīga seksuālā dzīve rada ne tikai potenciālus draudus saslimt ar dažādām slimībām, bet ir arī reāla iespēja kļūt dēmonu saistītam un garīgi aklam. Es saprotu, ka daži cilvēki, to uzzinot, var pēkšņi sajusties neērti, jo viņi padomās par savas iepriekšējās neapdomīgās rīcības potenciālajām un reālajām sekām un vēlēsies uzzināt, vai viņiem ir kāda cerība. Tāda ir!

Esam redzējuši, kā neskaitāmi cilvēki saņem atbrīvošanu no savas pagātnes grēkiem, daži no viņiem pat ļoti dramatiskā veidā. Viņi kļūst brīvi, kā Dievs to ir paredzējis. Bet nav tāda īsā ceļa uz atjaunošanu, kas neietu caur krustu. Raksti saka: „Izsūdziet cits citam savus grēkus..., ka topat dziedināti” (Jēkaba 5:16). Esam atklājuši, ka atzīšanās savā grēkā kādam citam, īpaši seksuālā grēkā, kam seko aizlūgšanas kalpošana, ir nesusi iespaidīgu dziedināšanu cilvēka dzīvē, dažreiz arī pārsteidzošu fizisko dziedināšanu.

Esam bieži ievērojuši, ka pirmais intīmo attiecību partneris ir vissvarīgākais. Brīdis, kad cilvēks zaudē savu nevainību, ir garīgi saviļņojošs notikums, kas saistīts ar emocionālu pārdzīvojumu un plašu sajūtu gammu, kas svārstās no sajūsmas līdz vilšanās sajūtai. Ja šis pārdzīvojums nenotiek garīgās drošības patvērumā - laulības ietvaros, tam var sekot milzīga vainas apziņa un arī bailes. Tas ir moments, kad abi partneri ir īpaši jūtīgi un var būt pieejami dēmoniem.

Cits gadījums, kurā izpaužas īpaša dēmonu aktivitāte, kad cilvēks maina savu laulības partneri un pārkāpj laulību, stājoties intīmās attiecībās ar kādu citu ārpus laulības. Šajā brīdī laulības zvērests ir lauzts, un ir notikusi garīga laulības šķiršana. Garīgajā pasaulē tas ir tā, it kā nevainīgais partneris kļūst

54

šķirts vainīgā rīcības dēļ, jo ir izveidota jauna garīga savienība papildus oriģinālajai. Laulības šķiršana un jauna laulība ar citu partneri ir notikušas vienlaicīgi!

Nav šaubu, ka morālās sāpes, kas seko laulības pārkāpšanai, ir tik lielas, ka tikai nedaudzi pāri spēj tās pārdzīvot un saglabāt laulību, neatkarīgi no tā vai laulības pārkāpšanas gadījums atklājas, vai ne. Ja tas paliek apslēpts, laulāto attiecības cieš dažādos nepamanāmos veidos. Bieži vien otrs laulātais ir spiests domāt, ko gan vēl viņš varētu tādu izdarīt, lai viņa laulātais draugs būtu apmierināts.

Ir daudz pāru, kuri turpina dzīvot kopā laulībā, kaut arī kāds no viņiem ir pārkāpis laulību. Tomēr rodas jautājums, kāda ir turpmākā laulības kvalitāte pēc šī gadījuma? Lai abas puses pilnībā saņemtu dziedināšanu savai laulībai, ir nepieciešams visā atzīties un saņemt pilnīgu piedošanu. Tā kā garīgi jau ir notikusi laulības šķiršana, jāatjauno laulības zvērests Dieva priekšā un liecinieku klātbūtnē (jānoslēdz laulība par jaunu).

Sākot ar šo brīdi, pastāv iespēja, ka attiecības laulāto starpā var kļūt vēl labākas nekā pirms laulības pārkāpšanas. Bet ja laulības pārkāpšanas grēks paliek apslēpts, laulība būs garīgi ļoti novājināta, sekas būs jūtamas ikvienā līmenī.

Kaut arī šī nodaļa par dvēseliskajām saitēm nav apcerējums par laulības šķiršanu un jaunu laulību slēgšanu, tomēr tas bija jāpiemin šajā tēmā. Jo ir daudzi gadījumi, kad cilvēks, kurš pārkāpj laulību, Dieva priekšā nav attiecību sabrukuma sākuma „vainīgā puse”, kaut arī tieši viņš ir tas, kurš pieķerts laulības pārkāpšanā. Ir daudzas laulības, kurās ārēji „nevainīgā puse” ir tik spēcīgi pakļāvusi sev viņa vai viņas partneri, bieži vien ar dziļi noraidošu un nicinošu attieksmi, ka patiesībā viņš jau ir šķīris sevi ar „vainīgo pusi”, vai citiem vārdiem, tā jau ir izstumta no laulības.

Es nesaku, ka tas ir attaisnojums laulības pārkāpšanai, bet drīzāk brīdinājums padomdevējiem nesteigties, būt iejūtīgiem un uzklausīt visu, lai mēģinātu palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš sāpes šādu laulības problēmu dēļ. Jo var gadīties, ka ārēji it kā nevainīgā puse ir visvainīgākā! Ir ļoti viegli rīkoties bargi un atbilstoši noteikumiem. Jēzus savā attieksmē pret sievieti, kuru pieķēra laulības pārkāpšanā, parādīja līdzjūtību un piedošanu. Neatkāpsimies no Jēzus paustās attieksmes. Tomēr arī atcerēsimies, ka Viņš teica: „..ej un negrēko vairs!” (Jāņa 8:11).

Sekss pirms laulībasGrēcīgas intīmās attiecības var būt arī tiem, kuri gatavojas stāties laulībā. Kad tie, kuri ir nodomājuši precēties, stājas intīmās attiecībās bez drošības, kuru sniedz laulība, viņi ir tikpat viegli ievainojami un pieejami dēmoniem kā tie, kuriem ir gadījuma sakari bez jebkāda nodoma apprecēties, vai arī tie, kuri pārkāpj laulību.

Kāda sieviete, kura atzinās, ka viņa un viņas vīrs uzturēja intīmas attiecības trīs mēnešus pirms laulībām (nevienam no viņiem nekad nebija bijušas intīmas attiecības ar kādu citu, ne pirms, ne arī pēc laulībām), neilgi pēc tam, kad viņi bija apprecējušies, saslima ar epilepsiju. Kad pirmo reizi viņai kalpojām, mēs par to nezinājām. Bet viņa dzirdēja un saprata mācību, tāpēc gribēja to nokārtot Dieva priekšā. Viņa nekavējoties atzinās savā grēkā, un bezdievīgā puse dvēseles saitei ar viņas vīru tika pārrauta, pēc tam mēs pavēlējām tumsas spēkiem atkāpties. Viņiem izejot, sieviete saļima uz grīdas, viņai uznāca spēcīga epilepsijas lēkme tieši mūsu sapulces telpā. Pēc desmit minūtēm sekoja otra lēkme, pēc tam viņa piecēlās kājās un teica, ka esot pilnībā dziedināta. Mēs viņai jautājām, kā viņa to zina? Viņa atbildēja, ka viņai bija izrakstītas zāles epilepsijas ārstēšanai, pati lielākā pieļaujamā doza, tomēr viņai joprojām bija daudz lēkmju. Katru reizi, kad viņai uznāca lēkme, parasti bija nepieciešams pavadīt divas vai trīs dienas aptumšotā telpā, kamēr pāriet sāpes, šoks un apžilbinājums. Bet pēc divām lūgšanas kalpošanas reizēm viņa nekavējoties piecēlās un jutās lieliski.

Pēc trīs gadiem viņa mums atrakstīja un pastāstīja, ka viņa pārtraukusi lietot visas pret epilepsiju izrakstītās zāles (konsultējoties ar savu ārstu) dažu nedēļu laikā. No tā brīža epilepsijas lēkmes viņai nav atkārtojušās, un viņa nav vairs arī lietojusi zāles. Viņas gadījumā seksuālais grēks bija atvēris durvis dēmoniem, un viņā bija ienācis nespēka gars, kurš izraisīja epilepsiju. Līdzko viņas attiecības (kuras bija kļuvušas bezdievīgas) kļuva par Dieva priekšā noslēgtu laulību, viņai uzliktais epilepsijas lāsts sāka darboties.

55

Es šaubos, vai epilepsijas lāsts būtu izpaudies, ja viņa turpinātu dzīvot gadījuma sakaros ar citiem. Šajā gadījumā lāsts būtu nodots tālāk nākamajām paaudzēm, viņas bērniem, kuri, iespējams, nesaprastu, kas to ir izraisījis. Daudzi cilvēki nezina, ka cieš no dēmonu ietekmes tēvu grēku dēļ. Ir tikai viena atbilde: piedošana saviem priekštečiem, visu nezināmo grēku nožēla, dvēseliskās saites pārraušana, atbrīvošana un dziedināšana.

Nevienam nevajadzētu no šī stāsta izdarīt secinājumus, ka visi epileptiķi ir seksuāli grēkojuši, tā tas nav. Tāpat arī nevajadzētu domāt, ka visi, kuri ir izdarījuši seksuāla rakstura grēku, saslimst ar epilepsiju. Tāds bija iznākums viņas gadījumā. Dēmonu potenciālā daba, kuri ienāk cilvēkā ar grēku, var atšķirties, no skaidri izteiktiem iekāres dēmoniem līdz pat nespēka gariem, kuri izraisa kādu specifisku slimību – dažreiz sekas ir saistītas ar dēmoniem intīmo attiecību partnerī.

Es kalpoju kādam cilvēkam, kuram bija dvēseliskās saites ar daudz un dažādiem seksuālajiem partneriem. Es lūdzu Dievu par viņa atbrīvošanu, lai pārrautu šīs saites. Tas notika pakāpeniski, kamēr mēs izgājām cauri pirmajiem četriem intīmajiem sakariem. Kad es nonācu pie piektā, dēmons iekliedzās: „Jūs viņu neuzveiksiet!” Izrādījās, ka šis konkrētais partneris bija saistīts ar burvestībām. Stājoties intīmās attiecībās ar viņu, vīrietis bija pārņēmis dažus spēcīgus buršanās dēmonus, kuri viņu kontrolēja. Kamēr tumsas valstība īpaši neuztraucās, zaudējot pirmo četru partneru dēmonu ietekmi uz vīrieti, dēmons, kurš pārgāja uz viņu no piektā, bija ļoti svarīgs tumsas valstībā. Notika īsta cīņa, kura turpinājās, līdz dēmonam bija atņemtas tiesības palikt. To panāca grēka nožēla un tai sekojošā atbrīvošana.

Laulības ietvarosKā jau iepriekš norādīju arī laulības attiecībās ne viss var būt pareizi, pat ja ārēji izskatās, ka abas puses dzīvo kopā laimīgi un neviena no viņām nav mēģinājusi pārkāpt laulību. Ir daudzas laulības, arī kristiešu, kuras ir nomaskējušās un ārēji izskatās labi, bet ir tālu no tādām attiecībām, kādas Dievs ir paredzējis laulātajiem – gara, dvēseles un miesas savienība pildīta ar prieku un mīlestību, kurās ir sekojošais:

pilnīga savstarpēja uzticēšanās; abpusēja cieņa; abpusēja katra partnera spēju un talantu atzīšana un veicināšana; neierobežotas intīmās attiecības, kas ir gara, dvēseles un miesas harmonijas auglis; fiziska rūpēšanās vienam par otru un bērniem, kurus Dievs viņiem devis; kopīga vēlēšanās, lai Dieva griba viņu attiecībās vienmēr būtu pirmajā vietā; nekāda otra partnera pakļaušana vai manipulēšana!

Dodot šādu laulības attiecību raksturojumu, es apzinos, ka tas ir paraugs un ir pakāpi augstāk nekā tas ir vairumā laulāto attiecībās. Bet varu droši teikt, jo tālāk laulātais pāris atkāpjas no ideāla, jo lielāka iespēja, ka viņu attiecību bezdievīgā puse var kļūt par atvērtu ceļu dēmoniem. Pārāk bieži esam kalpojuši kā padomdevēji cilvēkiem, kuri ir uzvedušies laulībā, tā it kā viņiem būtu dotas visas tiesības izturēties necienīgi, ļaunprātīgi izmantot otru un pakļaut savām vēlmēm. Pēc tam viņi sūdzas par to, ka vīrs vai sieva ir viņu pametis, nespējot to vairs ilgāk paciest!

Manipulēšana un pakļaušana laulāto attiecībās, kas ir iemesls daudzu laulību nelaimīgam iznākumam, ir nekas cits kā grēks. Laulība nedod tiesības nevienam no partneriem pakļaut sev otru laulāto, saistot viņu kā savu upuri, kas šajā gadījumā kļūst par bezdievīgu dvēselisku saiti. Ir skumji, ka draudzē ļoti maz mācīts, kā laulātajiem jāattiecas vienam pret otru, nepieļaujot manipulēšanu un otra pakļaušanu. Šai jomai pavisam maz esam pievērsušies. Daudzi cilvēki neapzinās, cik lielu ļaunumu tas nodara, jo dēmoniskie spēki var brīvi darboties, kad laulāto attiecības šādā veidā kļūst bezdievīgas.

Daži klasiski piemēri kā izpaužas laulāto taktika savstarpējās attiecībās:Laulības sākumā vīrs zaudē savaldīšanos un uzvedas vardarbīgi. Sieva tik ļoti izbīstas, ka tas varētu atkārtoties, tāpēc sāk iztapt vīram, lai nekad vairs viņā nepamodinātu „snaudošo milzi”. Tā vīrs pilnībā kontrolē savu sievu ar bailēm. Šāda uzvedība laulībā ir bezdievīga un dēmoniska.

Ja rastos iespēja viņiem palīdzēt, sievai vispirms būtu jāsarauj bezdievīgā saite viņu laulībā un jāatbrīvojas no baiļu un pakļaušanās gara, kas viņu ir saistījis. Arī vīram būtu dziļi jānožēlo sava rīcība.

56

Viņam jālūdz tā Kunga palīdzība personīgajā vajadzībā, kas viņam lika šādi rīkoties. Ja vīrs tā uzvedas un šāda uzvedība bieži atkārtojas, tas norāda, ka viņam pašam ir kāda dziļa iekšēja vajadzība, iespējams, radusies bērnībā atraidījuma un baiļu dēļ.

Skatoties uz laulāto attiecībām no otras puses, arī sieva var būt tā, kura pazemo savu vīru, īpaši tas attiecas uz intīmo attiecību sfēru, kad seksu izmanto kā apbalvojuma vai soda sistēmu, lai piespiestu savu vīru izpatikt viņas vēlmēm. Parasti neviena no pusēm skaidri neizprot, kas patiesībā notiek, bet vīrs savā sirdī zina, ka viņa vīrišķība tiek pazemota, bet sieva domā, ja viņa nekontrolēs šo laulības intīmo attiecību pusi, viņa zaudēs varu, kas ļauj viņai justies droši.

Tie ir tikai piemēri. Ir arī daudzi citi veidi kā bezdievīga rīcība var izjaukt laulību, bet savā saknē parasti šī rīcība ir saistīta ar dažāda veida manipulēšanu, pakļaušanu un kontroli. Visos šajos gadījumos ir jāsarauj bezdievīgā dvēseliskā saite, lai cilvēki būtu brīvi no dēmoniskās iejaukšanās un izvēlētos pareizu garīgo vadību viņu laulībā, kura turpmāk var būt dievbijīga. Šis process var izrādīties sāpīgs, tomēr bez šādas drosmīgas rīcības laulības attiecībās nekas nemainīsies. Un, iespējams, vecumā var kļūt vēl ļaunāk, ja laulības kokā paliks karājoties neveselīgi un rūgti augļi.

Pirms turpinām tālāk par citām dvēseliskām saitēm, ir jāpiezīmē, ka precētiem nav tiesību arī izmantot vienam otru intīmajās attiecībās, darot to, kas ir vardarbība vai perversija. Esam kalpojuši ar padomdošanu daudziem precētiem pāriem, kur viens no viņiem jūtas kā seksuālās izmantošanas upuris. Tas parasti notiek, kad vīrs liek sievai izpildīt tādas lietas kā anālo vai orālo seksu, ko viņa nevēlas. Esam atklājuši savā kalpošanā, ka perverss sekss pat laulības ietvaros ir tiešs veids dēmonu ienākšanai. Arī precētiem pāriem, kuri ir pieļāvuši seksuālās perversijas, ir bijusi nepieciešama atbrīvošana.

Tai pat laikā ir jāsaka, ka intīmās attiecības ir normāla, pareiza un nepieciešama laulāto dzīves daļa. Pāvils pavisam skaidri raksta, ka tikai viena iemesla dēļ jāpārtrauc intīmās attiecības laulībā. Tā ir lūgšana un arī tad tikai uz īsu laiku, lai nerastos kārdinājums nesavaldības dēļ (1.korintiešiem 7:5).

Vīrs vai sieva, kurš noraida sava partnera vēlmi pēc regulārām intīmām attiecībām, ir vardarbīgs attiecībā pret savu otru pusi. Esmu kalpojis ar padomdošanu daudziem vīriešiem, kuri ir spiesti justies netīri, jo ir izsalkuši pēc intīmām attiecībām ar savu sievu. Bet esam kalpojuši arī ar padomdošanu sievietēm, kuru vīri pusmūžā pēkšņi ir zaudējuši interesi par intīmām attiecībām ar sievu.

Dažreiz esmu jutis, ka sievas attieksme pret savu ķermeni ir bijis neapšaubāms iemesls vīra rīcībai. Citos gadījumos esmu aizdomājies, vai iemesls nevarētu būt seksuāls apmierinājums ar kādu citu ārpus laulības, vai, kas ir vēl biežāk izplatīts kristiešu ģimenēs, - pornogrāfija un masturbēšana.

Bezdievīgo dvēselisko saišu rašanās iespējas starp vīru un sievu ir daudz un dažādas. Kur vien ir kaut kas bezdievīgs, tur arī potenciāla iespēja, ka var ienākt dēmoni. Tas ir vispār zināms fakts, ka vislielākās sāpes vai prieku mums var izraisīt tie, ar kuriem ir vistuvākās attiecības. Saraut bezdievīgās saites un atbrīvoties no dēmoniskā ir pamats, lai varētu saņemt dziedināšanu laulāto attiecībās.

Vecāki un bērniDaudzi vecāki priecājas par viņiem dāvāto bērnu. Viņi pilnībā nododas ģimenes pieaugšanas priekam un satraukumam. Bet daži vecāki pilnībā zaudē savu identitāti, atstājot sev tikai vecāka lomu. Tas īpaši attiecas uz mātēm. Ja laulāto attiecības ir nestabilas, vai arī viņai nav iespējams turpināt karjeru, kad bērni paaugušies, ir kaut kas jādara, lai sevi aizsargātu un izvairītos no iespējamām problēmām nākotnē. Dievs nav paredzējis, ka mūsu cilvēciskās eksistences jēga ir pilnībā atdot sevi bērniem, lai tie būtu atkarīgi no mums.

Dažām sievietēm bērni, kuri no viņām ir atkarīgi, sniedz drošības sajūtu. Viņas pauž savu atbalstu un mīlestību. Ja šo ģimenes dzīves būtisko daļu nesniedz vīrs un tas ir tikai mātes ziņā, viņa var sajusties kā lieka rezerves daļa, līdzko bērni ir izauguši un pametuši vecāku mājas.

Tādēļ sieviete šajā situācijā darīs visu iespējamo, lai turpinātu gadiem ilgušo bērnu atkarību no viņas, lai gan viņi jau ir pieauguši (personības), vēloties paildzināt savu noderīguma laiku. Tomēr šāda rīcība neapšaubāmi ir grēks, jo tas ir mēģinājums atņemt bērniem viņu brīvo gribu un neatkarību, bez kā viņiem nav iespējams kļūt patstāvīgiem, kā tam jānotiek ar pieaugušiem cilvēkiem. It īpaši tas var radīt nespēju izveidot ģimeni, jo saikne ar māti būs pārāk spēcīga, lai veidotu pareizas attiecības ar viņa vai viņas potenciālo jauno partneri.

57

Šinī aspektā Svēto Rakstu princips veiksmīgai ģimenes izveidei ir atstāt un pielipt. Atstāt vecāku māju un viņu sniegto drošību, tas jādara skaidri un noteikti. Vārda pielipt īpašā nozīme šajā kontekstā ir savienošanās laulībā, kurai jābūt neatkarīgai no visām pārējām cilvēciskajām attiecībām. Vārds atstāt nozīmē nodalīties, nevis vienkārši pamāt un atvadīties līdz nākamai satikšanās reizei!

Tas nenozīmē, ka vecāki vairs nekad nesatiks savus bērnus, bet to, ka bērni var brīvi turpināt attiecības ar saviem vecākiem kā nobrieduši un pieauguši cilvēki. Viņi nebaidās nodibināt pieaugušo attiecības ar saviem vecākiem, jo jūt, ka vecāki nevēlas viņus sev pakļaut. Tikai tad, kad vecāki izvēlas šādi atbrīvot bērnus, viņi tos iegūst uz visu atlikušo dzīvi.

Esmu vienmēr pārsteigts par dēmoniskās varas lielumu, kāda ir vecākiem pār saviem bērniem, lai viņus paturētu atkarībā no sevis. Kad saites ir pārrautas, bieži vien ir pārsteidzoši redzēt, kā notiek emocionālo sāpju izlaušanās un tam sekojošā atbrīvošana. Tam ir arī liela nozīme, kad lūdzam par fizisko dziedināšanu no slimībām un kaitēm. Tās bieži vien ir nākušas no iepriekšējam paaudzēm kā nepareizu attiecību rezultāts, kur vecāki ir pakļāvuši sev bērnus. Kad šī bezdievīgā saite ir pārrauta, negaidot ir iespējams saņemt dziedināšanu ar atbrīvošanu no slimībām, kurām iepriekš nav līdzējusi nekāda aizlūgšana.

Katrā laulību dievkalpojumā abiem gan tēvam, gan mātei (ne tikai līgavas tēvam tradicionāli) „jāatdod savu meitu” un abiem līgavaiņa vecākiem līdzīgi vajadzētu atlaist savu dēlu. Tad daudzas sirdssāpes un sievasmātes problēmas laulībā vienā mirklī būtu atrisinātas.

4.7.Seksuālais grēksEsmu jau apskatījis vairākus šīs tēmas aspektus par seksualitāti, seksuālo grēku un intīmajām attiecībām iepriekš minētajās tēmās par bezdievīgo dvēselisko saišu radītajiem dēmoniskajiem draudiem. Seksualitāte ietekmē dažādas mūsu dzīves jomas, un šajā nodaļā es vēlos parādīt dažādus atšķirīgus veidus, kā ienaidnieks var graut seksualitāti un padarīt to par ienākšanas ceļu dēmoniem, ko viņš ar prieku izmanto.

Daļēji šādas priekšrocības ienaidniekam ir devusi draudze, nesniedzot mācību par seksuālo ētiku, kas varētu palīdzēt un pozitīvi ietekmēt jauno cilvēku paaudzi, kas tajā atrodas. Bībelē neredzam šo kautrīgo un klīrīgo attieksmi pret seksualitāti. Daudzās vietās Bībelē šie uzskati ir precīzi noformulēti. Pavirši sekotāji draudzes mācībai pretēji Rakstiem var iedomāties, ka seksuāla vairošanās nav kristiešu piedzimšanas veids, jo ir taču jābūt kādam citam, īpaši piemērotam veidam, ne intīmās attiecības kā radīt bērnus!

Cilvēces vairošanās veids bija nozīmīga daļa Dieva radīšanas darbā, kad Viņš radīja vīrieti un sievieti. To radot, Viņš izvēlējās ne tikai dalīties ar cilvēci Savā radošajā spēkā, bet arī dot cilvēcei kaut ko tādu, kas nav pieejams visai pārējai radībai. Jo tikai cilvēki, nevis suņi, mērkaķi vai kāda cita radība ir radīti pēc Dieva līdzības. Cilvēciskajām būtnēm ir spēja iepazīt vienam otru kā garīgi, tā arī emocionāli un būt vienotiem ar dzimumorgāniem miesīgi.

Dzimumakts, kurā nav šīs dievišķās un garīgās otra cilvēka iepazīšanas, ir mazāk, nekā Dievs to ir paredzējis. Tas var izklausīties savādi īpaši tiem, kuriem kristīgā ticība saistās tikai ar klīrību. Bet vienīgi ticīgie, kuri patiesi pazīst Dievu, spēj patiesi iepazīt viens otru (kā garīgi, tā arī miesīgi), un viņu intīmajām attiecībām ir potenciāls būt vislabākajām, kādas vien ir iespējamas!

Teorija, ka labas intīmās attiecības laulībā un kristīgā ticība iet roku rokā, iespējams, liks aizdomāties tiem, kuri rīkojas vieglprātīgi, kā arī citiem ar traumatisku un sāpīgu pieredzi intīmo attiecību jomā gan laulībā, gan ārpus tās, ka viņi ir ārpus patieso iespēju robežām! Visiem cilvēkiem, kuri stājas laulībā, ir uzkrājusies kaut kāda sava sāpīgā pieredze un grūtības. Ja te nesaņem dziedināšanu, tad tas turpinās ietekmēt attiecīgo partneru intīmās attiecības.

Tomēr es uzskatu, ja nav noticis nelabojams lūzums attiecībās, neatzīta grēka, viena vai abu partneru ļaunprātīgas seksuālās izmantošanas dēļ, un abi partneri vēlas atjaunot prieka pilnas intīmās attiecības, tas ir ne tikai iespējams, bet arī ļoti vēlams. Un nedomājiet, ka sātans tik viegli padosies, jo šī ir viena no kristiešu dziedināšanas sfērām, kurā viņš turas pretī ieķēries ar nagiem un zobiem. Viņš necieš prieku, ko laulātie piedzīvo savstarpēji, un viņš baidās no sekām, kad divi dievbijīgi cilvēki ir apprecējušies un guvuši iespēju sasniegt Dieva doto pilnību viņu attiecībās. Divi, kuri ir dziļi vienoti un

58

pilnībā apmierināti katrā viņu attiecību sfērā, ir ļoti spēcīga kombinācija, ar kuru ienaidniekam ir sīvi jācīnās, lai rastu pieeju.

Runājot par intīmajām attiecībām laulībā, es vēlos uzsvērt faktu, ka Dievs ir paredzējis seksuālo savienību tikai laulības ietvaros. Es nesaku, ka neprecētajiem nepiemīt seksualitāte vai arī viņiem nav seksuāla rakstura problēmu. Neprecēto seksuālās problēmas bieži vien ir daudz lielākas, īpaši dzīvojot mūsu laikā, kad sabiedrības attieksme veicina ļoti brīvus uzskatus par intīmajām attiecībām ārpus laulības.

Dēmoniskās problēmas, kuras rada seksuālais grēks, noteikti ietekmē gan precētos, gan neprecētos, bet visbiežāk diezgan atšķirīgos veidos. Gars, kurš ienāk meitenē ar viņas ļaunprātīgu seksuālo izmantošanu, var ietekmēt tā, ka viņa vairs nekad nevēlēsies precēties, jo tas ir saistīts ar intīmām attiecībām. Bet kā cilvēks viņa ilgojas pēc mīlestības un sabiedrības. Tādēļ viņa dzīvo sāpīgā sasprindzinājumā, ilgojoties pēc attiecībām, kuras viņa pati ir labprātīgi izvēlējusies noraidīt. Visi signāli, kurus no viņas saņem vīrieši, norāda uz to, ka viņa vēlas draugus, bet ne intimitāti. Bet nav daudz tādu vīriešu, kuri izvēlētos stāties laulībā uz šādiem noteikumiem, tādēļ daudzas potenciālās laulības attiecības paliek nepiepildītas. Ja šādā situācijā neierauga dēmonisko sakni, tad gūsteknim nav nekādu cerību.

Tā kā intīmām attiecībām ir garīgs raksturs, ir saprotams, cik svarīgi cilvēkiem ir zināt to, kā sātans izkropļo seksualitāti, lai izjauktu attiecību garīgo pusi, kas kristiešu intīmajām attiecībām laulības ietvaros piešķir tik brīnišķīgu potenciālu, bet neprecēto dzīvē velns rada apjukumu un arī izmisumu.

Mūsu pieredze padomdošanas kalpošanā liecina, ka daudziem kristiešiem intīmās attiecības ne tuvu nav tādas, kā Dievs tās ir paredzējis. Ir svarīgi, lai cilvēki saprastu, kādos veidos ienaidnieks izraisa problēmas, lai tās varētu pārvarēt.

Turpmāk ir aprakstīti galvenie veidi, kā sātans ielaužas cilvēka dzīvē un ietekmē viņa seksualitāti.

4.7.1.Paaudžu seksuālais grēksKā jau iepriekš minēju mūsu priekšteču grēki var izraisīt dēmonisku ietekmi uz nākamajām paaudzēm. Piemēram, ģimenē ar laulības pārkāpšanas vēsturi nākamās paaudzes ne tikai būs atvērtākas pret ārlaulības sakariem, bet arī laulības pārkāpšanas gars visticamāk darbosies tā, lai iekārdinātu šīs ģimenes locekļus atkārtot to pašu grēku.

4.7.2.Ļaunprātīga seksuāla izmantošanaVisur, kur ir bijusi ļaunprātīga seksuālā izmantošana, lai cik viegla vai smaga tā būtu bijusi, tā ir saistīta ar dēmonu iejaukšanos, kuri turpmākajā dzīvē centīsies izjaukt un sabojāt dievbijīgas attiecības.

Piemēram, meitene var būt tikai vienu reizi seksuāli izmantota agrā bērnībā, un visticamāk atmiņas par to ir dziļi noglabātas kopā ar citiem pagātnes notikumiem. Tomēr dēmons, kurš ienāca ar šo notikumu, par to nav aizmirsis. Kad meitene apprecas ar kristīgu vīrieti, dēmons (visbiežāk baiļu gars) darīs visu, lai traucētu viņu intīmajām attiecībām.

Ciešanas šajā jomā radīs maksimālu haosu attiecībās un izjauks daudzas potenciālās iespējas Dieva priekšā, kādas ir paredzētas precētam pārim - vīram un sievai. Tādēļ nav nekas neparasts, ja dēmoni, kuri ienākuši līdz ar ļaunprātīgu seksuālo izmantošanu, sāk sevi atklāt drīz pēc apprecēšanās, kaut arī bieži vien tos neatpazīst, no kurienes viņi nāk. Ja sieviete nesaņem atbrīvošanu, pārim visticamāk būs ļoti nepilnvērtīgas intīmās attiecības vai arī tās var būt pilnībā pārtrauktas.

Vienlaicīgi viņi varbūt būs uzklausījuši daudzus laulību konsultantus, parasti ne kristiešus, lai mēģinātu dažādos veidos uzlabot situāciju, tai skaitā izmantojot pornogrāfiju vai dažādos perversā seksa veidus. Ar šādām metodēm var šķist, ka ir panākta zināma uzlabošanās dažās intīmo attiecību sfērās. Tomēr iznākums ir tāds, ka pāris ir devis vēl lielāku vietu dēmoniem un gala rezultātā viņiem rodas vēl lielākas problēmas, kuras viņiem vajadzēs atrisināt. Dažreiz liekas, ka pārim ir iedota lāpsta, ar ko pašiem sev izrakt kapu. Nav iespējams uzlabot intīmās attiecības, kuras ir izjukšanas stadijā

59

garīgu problēmu dēļ, izmantojot metodes, kuras ir vērstas tikai uz miesīgās attiecību sfēras uzlabošanu - dvēseli un miesu.

To rakstot, es nedomāju, ka nevajag uzklausīt padomus un izmantot kalpošanu, kas palīdz gan emocijām, gan ar medicīniskiem līdzekļiem panākt uzlabojumu jebkāda veida fiziskajām problēmām, ja ir skaidri zināms, ka vīrietim vai sievietei tādas ir. Es norādu uz to, kamēr garīgās (dēmoniskās) problēmas nebūs atrisinātas, nekāda palīdzība vai padomi nevarēs dot neko vairāk par īslaicīgu cerību. Kad tā izzūd, rodas vēl lielākas sāpes un izmisums.

4.7.3.Dominējošas dvēseliskās saitesDominējošas dvēseliskās saites ar vecākiem var kaitēt veselīgām intīmajām attiecībām laulībā. Piemēram, šāda dominējoša dvēseliskā saite ar māti dod iespēju bērnā ienākt garam, kurš izraisa mātes ietekmi. Šis gars pat var atgādināt mātes raksturu un valdonību, kaut arī māte ir kilometriem tālu, tomēr cilvēks sajūt mātes ietekmes spiedienu savā garā.

Laulība ir pilntiesīga atdalīšanās no vecākiem. Valdonīgs mātes gars vienmēr pretosies šādam atbrīvošanās mēģinājumam. To vislabāk var izjust guļamistabā. Piemēram, daži vīrieši man ir atzinušies, ka viņiem intīmo attiecību laikā ar savu sievu ir sajūta, ka visapkārt ir sievasmāte. Bet dažreiz pat vēl ļaunāk, it kā sieva pati uz brīdi būtu pārvērtusies par savu māti! Tas, ar ko patiesībā saskārās šie vīrieši, bija sievasmātes gars, kurš sevi parādīja, lai pretotos meitas brīvajai izvēlei atdalīties un stāties laulībā.

Kā piemēru es izvēlējos kādu vīrieti, kurš vērsās pret sievasmātes garu savā sievā. Dzīvē tikpat labi var būt arī otrādi. Sieva var vērsties pret sava vīra mātes garu. Šis gars tik spēcīgi bija pārņēmis vīru, ka viņš nespēja brīvi komunicēt ar savu sievu kā ar sievu, bet tikai kā mātes aizvietotāju. Daudzās kristiešu un ne-kristiešu laulībās tas ir bijis klupšanas akmens.

To zinot, ir viegli saprast, kāpēc ir tik svarīgi saraut bezdievīgas saites ar vecākiem un atbrīvot cilvēkus no kontroles un valdonības gariem, kuri nākuši no iepriekšējām paaudzēm. Patiešām bez šādas brīvības iespēja precēto veselīgām un brīvām attiecībām laulībā, kā arī neprecēto veselīgai un kontrolējamai seksualitātei, krietni vien samazinās. Tas savukārt padara vēl spēcīgāku pornogrāfijas radīto seksuālo kārdinājumu atrast sev mīļāko.

4.7.4. Pirmslaulības intīmās attiecības un izmēģinājuma laulībasVisa veida attiecības, kuras notiek ārpus drošības, ko sniedz laulība, ir grēks. Skumji, bet seksuālo grēku bieži vien atklāti neatzīst un nenožēlo to Dieva priekšā. Neatzīts un tādēļ arī nepiedots grēks ir pamatots iemesls ienaidniekam ienākt, iemājot dēmoniem. Katru reizi, kad cilvēkam ir ārlaulības intīmās attiecības, starp partneriem rodas bezdievīga dvēseliska saite, un dēmoni saņem tiesības ienākt. Jo dziļāk cilvēks nododas šādiem amorāliem sakariem, jo spēcīgāka kļūst dēmonu ietekme, un tas var kļūt par atvērtu ceļu turpmākai, atsevišķos gadījumos arī paplašinātai, dēmonizācijai. Padomdošanā mēs esam atklājuši, ka ir nepieciešams pārskatīt (uzmanīgi) visas iepriekš notikušās intīmās attiecības. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir ilgstošas problēmas (medicīniskas vai cita veida), kas radušās bez skaidri zināma iemesla, kā arī tādas, kurām nav iespējams noteikt diagnozi. Piemēram, tas nav nekas neparasts, ka nespēka vai okultisma gari izmanto bezdievīgās dvēseliskās saites kā priekšrocību pāriet no viena intīmo attiecību partnera uz otru. Dieva standartu intīmajām attiecībām Bībelē daži var uzskatīt par novecojušu. Bet nav vajadzīga pat ilgstošas kalpošanas pieredze, lai saprastu, ka novecojuši ir seksuālā grēka piekritēju uzskati.

4.7.5.Orālais un anālais sekssDievs radīja vīrieti un sievieti tā, lai viņi spētu veikt dzimumaktu, ievietojot vīrišķo dzimumorgānu sievišķajā. Tam sekojošais orgasms ir spēcīgas baudas avots abiem partneriem, un spermas ejakulācija sievietē ir paredzēta olšūnu apaugļošanai un dzimtas turpināšanai. Spermas ejakulācija jebkurā citā atverē ir perversija, pretēji tam, kā Dievs to ir plānojis un paredzējis cilvēcei. Nekas tāds nenotiek nevienā zināmo dzīvnieku sugas pasaulē!

60

Esam atklājuši, kad cilvēki, precētie vai neprecētie, iesaistās šādā perversā seksā, viņos ienāk dēmoni ar līdzīgām perversa rakstura pazīmēm. Sekas tam ir visdažādākās, sākot ar fiziskajām slimībām dzimumorgānos vai arī ar tiem saistītos orgānos. Bieži vien tās ir nediagnosticējamas slimības vai nemitīga iekāre, vēlēšanās vēl un vēl nodarboties ar perverso seksu. Tas ir ceļš, pa kuru dēmoni vienmēr centīsies pamudināt iet arvien tālāk un tālāk, ja cilvēks kaut reizi padevies kārdinājumam un pārkāpis perversā seksa slieksni. Nav nekāda pamata pamudināt uz orālo vai anālo seksu pat tādos gadījumos, kad cilvēks kādu fizisku iemeslu dēļ nav spējīgs uz normālu dzimumaktu. Orālais un anālais sekss ir svarīgi dēmonu ienākšanas ceļi.

4.7.6. Homoseksuālisms un lezbismsHomoseksuāls dzīvesveids ir Rakstos stingri aizliegts. Par to ir vairākas Rakstu vietas gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā (3.Mozus 18:22, Romiešiem 1:26-32). Nekāda Svēto Rakstu pārinterpretēšana sociālo vai kultūras apstākļu gaismā nevar izmainīt Dieva Vārdu par šo lietu, lai pārliecinātu pat visliberālākos teologus, ka Rakstos ir pateikts kaut kas cits. Dieva priekšā homoseksuālisms un lezbisms ir aizliegts.

Esmu konstatējis, ka atbalsts „geju kristiešu kustībai” (nekas tāds vispār nevar pastāvēt, tieši tāpat kā nevar būt kristiešu joga), ir uzskatāma pretošanās Dieva Vārdam. Ja piekrīt, ka homoseksuālās attiecības ir pieņemamas, tad atliek vien pieņemt līdzīgus liberālus uzskatus arī par visu pārējo, kas teikts Rakstos. Tādā gadījumā vairs nepastāv nekādi standarti, kuri balstītos uz Svēto Rakstu patiesību.

Jebkādu homoseksuālu attiecību attaisnošana paver plašu pieeju dēmoniem. Tas ir retums, ja cilvēks bijis ļaunprātīgas homoseksuālas izmantošanas upuris, vai arī labprātīgi vai nezināšanas dēļ bijis kontaktā ar šādiem cilvēkiem, ka viņam nevajadzētu atbrīvošanu no dēmoniem. Piemēram, ir daudz vīriešu, kurus jauniešu vecumā ir ļaunprātīgi izmantojuši vecāki vīrieši ar homoseksuālām tieksmēm. Kā vardarbīga, tā arī apzināta iesaistīšana homoseksuālās attiecībās var izraisīt dēmonu inspirētu nespēju nodibināt dievbijīgas laulības attiecības.

Visā pasaulē zināmā slimība AIDS visvairāk ir izplatījusies tieši ar homoseksuālajiem sakariem. Mediķi, kuri pat nav kristieši, apstiprina, ja nepastāvētu homoseksuālās intīmās attiecības starp vīriešiem, AIDS nebūtu tā izplatījies. Bet tagad šī slimība ir izplatīta visā pasaulē, un par tās upuriem kļūst cilvēki, kuriem nav bijis nekādu homoseksuālu kontaktu. Tēvu grēki traģiskā veidā ir skāruši bērnus. Pasaulē tikko nākuši bērni jau piedzimst inficēti ar HIV.

Ir daudz potenciālo iemeslu, kas noved pie homoseksuālisma. Tomēr es uzskatu, ka visos homoseksuālā grēka piedošanas gadījumos, kad vainīgā persona nav brīvi izvēlējusies kļūt par homoseksuālu un tādēļ nav personīgi atbildīga par notikušo, tas izslēdz iespēju par garu klātbūtni, kuri, iespējams, ir izraisījuši šo noslieci uz homoseksuālismu. Es uzskatu, ka grēka atzīšana un nožēla var palīdzēt homoseksuālai personai saņemt atbrīvošanu un dziedināšanu. Tādai vajadzētu būt normālai kristiešu atbildei homoseksuālam cilvēkam, kurš meklē palīdzību. Cilvēkam nevar palīdzēt tas, ka viņu neuzskata par vainīgu notikušajā, ja šis grēks ir kļuvis par viņa dzīvesveidu un viņš skaidri apzinās savā garā, ka tas ir pretrunā ar Dieva plānu un mērķi cilvēcei.

Atbrīvošana var būt nepieciešama šādos gadījumos:a) Homoseksuālisma gars no iepriekšējām paaudzēm, kurš nācis no mātes vai tēva. Iespējams, to

pārmantojuši vecāki vai arī citas iepriekšējās paaudzes. Seksuālā grēka lāsts, kas nāk no iepriekšējām paaudzēm, var turpināties daudz tālāk nekā elku kalpības lāsts, kurš skar nākamās trīs vai četras paaudzes. 5.Mozus grāmatā ir rakstīts par desmit paaudzēm (5.Mozus.23:3).Paaudžu grēks var būt anālais sekss starp precētu vīru un sievu. Viņu dēls var pārmantot garu, kurš izraisa tieksmi pēc anālā seksa ar vīrieti vai sievieti. Līdzko to atkārtoti dara ar vīrieti, paveras plaša iespēja homoseksuālā gara ienākšanai, kas ir viens no spēcīgākajiem anālā seksa gariem.

b) Bērna dzimuma noraidīšana. Bērns savā garā saņem vēsti, ka viņam ir nepareizs dzimums. (Jāatceras, ka dzimums ir garīga lieta un vecāku cerības par gaidāmā bērna dzimumu nenovēršami ietekmēs bērna garu.) Bērns šajā gadījumā, iespējams, zemapziņā centīsies līdzināties dzimumam, kuram vecāki ir devuši priekšroku, un rīkosies pretēji tam, kas viņš ir

61

patiesībā. Vecāku noraidījums ir auglīga augsne dēmoniem, kas rada efektīvu iespēju homoseksuālisma garam ienākt bērnā, kamēr viņš vēl tikai attīstās.

c) Protests pret vecākiem, kuri mīl bērnu tikai dēļ viņa dzimuma. Piemēram, dēls, kuru tēvs mīl tikai tāpēc, ka viņš ir zēns, var justies nepieņemts visās pārējās viņa dzīves jomās un protestēt pret vecāku izvēli dot priekšroku zēna dzimumam.

d) Ļaunprātīga homoseksuāla izmantošana. Šis, iespējams, ir visbiežāk sastopamais homoseksuālisma gara ienākšanas veids. Tas nenotiek bieži, tomēr tas var ienākt arī, kad bērni ļaunprātīgi izmanto viens otru. Tas notiek, ja kādu no bērniem iespaido homoseksuālisma gars no iepriekšējām paaudzēm, kurš spiež bērnu pārņemt sev uzvedības modeli, kuru viņam vai viņai vecāki nemaz nav mācījuši.

e) Mātes valdonība, kas noved pie homoseksuālisma, vai tēva valdonība, kas noved pie lezbisma. Vīrietis, kuru māte ir tik spēcīgi pakļāvusi, ka viņa laulību uztver kā nodevību, bieži vien rod pamudinājumu meklēt seksuālu piepildījumu ar kādu citu vīrieti, tā pieņemot homoseksuālu dzīvesveidu. Tas pats notiek ar sievietēm, kuras nepareizi ir kontrolējis tēvs.

f) Labprātīgi homoseksuālie sakari. Ir cilvēki, kuriem nav bijušas ne personīgas homoseksuālas attiecības, ne arī iepriekšējās paaudzēs, bet viņi vēlas izmēģināt visu. Homoseksuālas attiecības starp vīriešiem vai sievietēm ir viena no pasaulē izplatītajām anomālijām, kuras dēmoni veicina kā potenciālos brīvos uzskatus.

Dēmoni centīsies izmantot visus uzskaitītos veidus, lai ienāktu cilvēkā un sabojātu viņa seksualitāti. No tā var atbrīvoties, bet tas prasa apņēmību, lai sakārtotu savu dzīvi saskaņā ar Dieva gribu. Ceļš uz brīvību ir pilnīga grēka atzīšana un nožēla. Kamēr homoseksuāla persona nevēlas atzīt, ka homoseksuālisms un lezbisms ir grēks, nekāda atbrīvošana nevar notikt.

4.7.7.Fantāzija un pornogrāfijaPornogrāfijas izmantošana, lai gūtu perversu seksuālu baudu, tai skaitā seksuāla iekāre, kas masturbējot noved līdz orgasmam, var radīt plašu pieeju dēmoniem. Bet pornogrāfijas izmantošana šādam pašapmierināšanās veidam ļoti atšķiras no vienkāršas skatīšanās uz kailiem ķermeņiem, no kuras patiešām ir grūti pilnībā izvairīties.

Mēs dzīvojam laikā, kad kailu ķermeņu attēlus, īpaši sieviešu, ik dienas uzspiestā kārtā izliek apskatei gan vīriešiem, gan sievietēm. Tie ir redzami ziņās, žurnālu plauktos, kas ir īpaši raksturīgi rietumvalstīs. Tā ir pasaule, kurā jādzīvo kristiešiem, cenšoties izvairīties no pornogrāfijas radītās iekāres sekām.

Raksti mūs uzmundrina, ka esam pasaulē, bet neesam no šīs pasaules (Jāņa 15:19; 17:1-26). Tas nozīmē, ka ir jābūt ceļam cauri Rietumu pasaules uzskatāmi demonstrētās seksualitātes džungļiem, kas dod iespēju dzīvot, redzot visu apkārt notiekošo, bet negrēkot, lai dēmoni negūtu tiesības ienākt. Apzinos, ka, rakstot par šo tēmu, es atklāšu dažas lietas, kas būs labās ziņas tiem, kuri jūtas nolādēti šīs problēmas dēļ. Bet tie, kuri ir labprātīgi sapinušies dēmoniskajos pornogrāfijas tīklos, uzzinās cēloņus, kuri ir dziļi jānožēlo. Šī tēma tik tiešām var atklāt, ka ir nepieciešama atbrīvošana.

Atbilde visā šai jomā ir atrodama Jēzus vārdos, kurus Viņš teica Kalna Svētrunā par sievietes uzlūkošanu ar iekāri. Jēzus to pielīdzina laulības pārkāpšanai. Bīstamās robežas pārkāpšana var katram cilvēkam individuāli būt ļoti atšķirīga. Dažiem vīriešiem, redzot pat pilnībā apģērbtu noteikta tipa sievieti, var domās rasties fantāzijas, kuras neievērojot var novest pie iekāres grēka. Citiem savukārt bīstamā robeža var būt, kad viņi ierauga kādu daudz uzskatāmāku seksuāla rakstura lietu. Tomēr jebkurā gadījumā ienākšanas avots ir acis. Nav jābrīnās, ka Raksti saka: „Miesas spīdeklis ir acs; ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša (Mateja 6:22).

Katram no mums ir jāuzmanās, lai apzināti nemeklētu apskatīt pornogrāfiska rakstura materiālus. Tad dēmonizācijas iespēja ir ļoti liela. Vienīgais padoms, lai dzīvotu svētu dzīvi - ļaut Svētajam Garam pārbaudīt savas domas. Tomēr Svētais Gars neuzspiedīs mums Dieva izredzēto ceļu pret mūsu pašu brīvo gribu. Mums pašiem ir jāizvēlas novērsties no pornogrāfiskajiem materiāliem, pirms Svētais Gars mums ir devis spēku stāvēt pretī šim kārdinājumam.

62

Tomēr ir daudzi cilvēki, īpaši vīrieši, kuri ir tik ļoti atkarīgi no pornogrāfiskajiem materiāliem. Lai arī kā viņi censtos atturēties, vēlēšanās skatīties vai domāt par seksuāli stimulējošajiem materiāliem, kas bieži vien noved pie masturbēšanas, ir tik liela, ka viņi jūtas bezspēcīgi un, šķiet, nespēj to kontrolēt. Kad tā pāriet, viņos parādās vainas sajūta, kas rada nosodījumu un apziņu par savu kārtējo neveiksmi. Šādos gadījumos parasti uzdarbojas dēmoni. Iekāres gari, kuri ienāk caur acu skatienu, izraisa visu turpmāko ciklu, lai pēc tam padarītu savu upuri pilnīgi bezspēcīgu, uzkraujot cilvēkam milzīgu vainas apziņu.

Dēmonizācija šajā jomā bieži vien aizsākas jau agrā bērnībā, kad bērns nejauši iet garām pieaugušiem paredzētam žurnālu stendam un pārsteigts sāk tos aplūkot. Ir gandrīz neiespējami neieraudzīt labi saskatāmos attēlus uz daudzajiem avīžu kioskos izlikto žurnālu vākiem. Ar to pilnībā pietiek, lai dotu pamatu dēmonu ienākšanai neaizsargātajā bērnā. Citi savukārt skatās pornogrāfiskos attēlus, kurus slepus nodod viens otram skolā, tādā veidā nejauši ieraugot kailus ķermeņus vai pāri, kurš nodarbojas ar seksu.

Agrā bērnībā tas var likties ļoti interesanti, bet pakāpeniski vajadzība apskatīt arvien jaunus tāda veida attēlus izraisa arvien lielāku iekāri un grēku. Daudziem cilvēkiem tas ir kļuvis par izvirtušu dzīvesveidu, kam sākums ir pornogrāfisku attēlu skatīšanās un tam sekojošā dēmonizācija. Dēmonu izraisītā lejupslīde ir kļuvusi par dzīvesveidu.

Viņi cenšas sevi attaisnot, uzskatot to par slēptu seksuālo grēku. Pēc viņu domām tā netiek pārkāpta neatļautā robeža, jo tajā nav iesaistīts neviens cits, izņemot viņus pašus. Viņi jūt, ka viņu noslēpumi ir drošībā, jo neviens nevar redzēt, kas aiz viņiem patiesībā slēpjas. Šī ir situācija, kura ietekmē daudzus kristiešus, pat līderus, kuri ieņem atbildīgus amatus kristīgajā kalpošanā. Ir daudzi vīri, kuri ir cīnījušies ar šo problēmu vienatnē pat divdesmit gadu garumā. Viņi ir atklājuši savu sirdi kādam no mūsu komandas locekļiem, dažreiz pat būdami pārliecināti, ka šī grēka dēļ viņiem pēc nāves būs liegta ieeja Debesu Valstībā. Kāds atvieglojums, kad viņi uzzina, ka ir cerība saņemt atbrīvošanu un var sākt visu no jauna, kaut arī turpmākais atjaunošanās ceļš nav viegls. Jo velns tik viegli neatkāpjas no tiem, kurus viņš ir kontrolējis ar pornogrāfiju. Mūsdienās par pornogrāfijas izplatītāju ir kļuvusi televīzija, no kuras kristīgiem vīriešiem būtu jāsargās visvairāk. Līdz ar satelīta un digitālās televīzijas ienākšanu, kurā var redzēt simtiem dažādu kanālu rādītos attēlus no daudz un dažādām valstīm, ir iespējams gandrīz nepārtraukti vērot seksuālus skatus slepus vienatnē. Neviens nekad neuzzinās, ko viņi skatās, pat ne „vīrs no videonomas”. Bet viss, kas notiek slepenībā, parādās reālajā dzīvē. Tas, kas notiek vienatnē, nosaka mūsu spēku un garīgo autoritāti, kuru Dievs ir devis mūsu dzīvē. Tieši tāpat kā lūgšana vienatnē ir neizmērojama spēka avots, tāpat nodošanās pornogrāfijai vienatnē būs vājuma, sakāves un neveiksmju cēlonis.

Arī laulībā var pastāvēt slēpta atkarība no pornogrāfijas. Šādos gadījumos to parasti uzskata par kompensāciju, jo ir vilšanās laulības intīmajās attiecībās. Tās nav tādas, kā Dievs tās ir paredzējis, un, šķiet, nav iespējams nekāds legāls risinājums. Neapmierinošas intīmās attiecības nav attaisnojums grēkam, tomēr tās var kļūt par dēmonizāciju veicinošu faktoru, ja sāk izmantot pornogrāfiju.

Bez atbrīvošanas un dziedināšanas laulības problēmās šādi vīri ir nolemti viņu laulības situācijas nemainīgam pagrimumam, līdz abpusējā pacietība sasniedz viszemāko pakāpi, kad, šķiet, vairs nav nekādas cerības. Pāvils viennozīmīgi uzskatīja laulības attiecības par legālu un dievbijīgu veidu seksuālās iekāres apmierināšanai. 1.korintiešiem 7:9 viņš īsi un konkrēti saka: „..labāk iedoties laulībā nekā kaist kārībā.” Cik svarīgi tādēļ ir abiem, vīram un sievai, kopt savas intīmās attiecības, lai tās kļūtu par piepildījumu sniedzošu savienību, kā Dievs tās ir paredzējis.

Visa veida pornogrāfijas skatīšanās ir potenciāla iespēja dēmonu ienākšanai, lai arī kāds būtu iemesls, kas to izraisījis. Skumji, ka ir laulības konsultanti, tai skaitā arī kristīgi, kuriem acīmredzot nav ne jausmas par dēmonu draudiem. Viņi iesaka pāriem ar problēmām intīmajās attiecībās iesaistīt nedaudz pornogrāfijas, lai viņos rastos seksuāla iekāre! Lai arī kādi būtu īslaicīgie panākumi šādai „terapijai”, tiem seko ilgstošas sāpes, kas nav tā vērtas.

4.7.8.Dzimumakts ar dzīvniekiem

63

Līdz ar homoseksuālismu un citām seksuālajām perversijām, Rakstos ir skaidri pateikts, ka ir aizliegts dzimumakts ar dzīvnieku. Bauslībā gan cilvēks, gan dzīvnieks šādas bezdievīgas rīcības dēļ bija jānogalina (3.Mozus 20:15-16). Nāve bija ierasts sods par perversu seksuālu uzvedību. Ir kas apgalvo, ka tieši šādu dzimumaktu ar dzīvniekiem rezultātā ir izcēlies AIDS.Ir interesanti uzzināt, ka tajos laikos, pirms Jēzus atnāca un iedeva savai Draudzei atbrīvošanas iespēju, pēc nenovēršamā soda ar nāvi, sekoja bauslības likuma rituāla izpilde, kas bija jādara, lai šķīstītu sevi no saskares ar mirušo (4. Mozus 19). Tas bija vienīgais veids, kā pasargāt sevi no dēmoniem, kuri bija guvuši tiesības seksuālās perversijas dēļ, lai atņemtu viņiem pieeju Dieva tautas turpmākajām paaudzēm. Viennozīmīgi bez šādas radikālas rīcības, šķiet, nebūtu nekādas iespējas pasargāt turpmākās paaudzes no dēmoniskā lāsta.Ir nepieciešams tikai īss pārdomu brīdis, lai garīgi saprastu un novērtētu, kāds brīnums ir Jēzus nākšana uz zemes un Viņa upuris pie krusta. Golgātā ir samaksāta cena par visiem mūsu grēkiem, kura būtu jāmaksā mums. Mēs tikai uzlūkojam Viņu, kas upurēts mūsu vietā, un pateicamies Dievam par piedošanu, kura mums dota tāpēc, ka Viņš nomira mūsu vietā.

Esam kalpojuši daudziem cilvēkiem, kuri kalpošanas laikā ir atzinušies, ka viņiem ir bijuši dzimumakti ar dzīvniekiem. Kad tas ir noticis labprātīgi, parasti tie ir vīrieši, kuri ir eksperimentējuši veicot dzimumaktu ar dažādiem dzīvniekiem, sākot ar suņiem un beidzot ar govīm.

Tomēr bieži vien gadās, ka dzimumakti ar dzīvniekiem ir uzspiesti pret kāda cilvēka gribu. Sievietēm ir likts atdoties suņiem vai arī dažos perversos rituālos ielaist savos dzimumorgānos čūskas. Tas izklausās savādi, kā galējība, bet mēs vairs neesam pārsteigti par to, cik daudz un dažādi var būt seksuālie grēki vai lietas, kurās cilvēki atzīstas, vēloties sākt jaunu un tīru dzīvi kopā ar Viņu.

Dzimumakti ar dzīvniekiem vienmēr izraisa dēmonizāciju. Tā ir viena no seksuālās uzvedības galējībām, un tā tik ļoti izkropļo Dieva brīnišķīgo plānu, kuru Viņš ir devis vīrietim un sievietei abiem kopā. Tādēļ gadījumos, kad tas notiek labprātīgi, demonizācija ir neizbēgams rezultāts, kā arī gandrīz nenovēršama tiem, kuriem ir uzspiestas tādas šausmas. Sievietei ir nepieciešams milzīgs gara spēks, lai šis pārdzīvojums viņu netraumētu un dēmoni nevarētu izmantot situāciju, lai ienāktu.

4.7.9.Transvestisms un transseksualitāteTransvestīts ir vīrietis, kurš ģērbjas sieviešu drēbēs, lai tā paustu savu seksualitāti. Transseksuālis ir tāds, kurš ne tikai ģērbjas pretējā dzimuma drēbēs, bet arī vēlas būt pretējā dzimuma pārstāvis. Šādi cilvēki iziet zāļu kursu un veic operācijas, lai mainītu savu ārējo izskatu, dzimumorgānus un iegūtu pretējo dzimumu.

Iespējamie cēloņi šādai uzvedībai ir līdzīgi homoseksuālismam. Daudzos gadījumos noraidoša attieksme pret Dieva dāvāto dzimumu agrā bērnībā ir devusi impulsu ieģērbties pretējā dzimuma drēbēs. Citos gadījumos viņus ietekmē gars ar šādām rakstura iezīmēm, kurš nāk no iepriekšējām paaudzēm.

Jauni zēni bieži vien uzmēra savas mātes apakšveļu. Kādu vīrieti, kuru es konsultēju, tik ļoti fascinēja pie uguns izkārtā sieviešu apakšveļa, ka viņš nespēja atturēties no tieksmes to uzvilkt. Šī tieksme turpināja kontrolēt viņa dzīvi. Mēs tagad esam noskaidrojuši, ka tā nebija tieksme, kas viņu pārņēma, bet dēmons. No tā brīža viņš turpināja ietekmēt šī vīra seksualitāti.

Tieši tāpat kā ar homoseksuālismu, nav citas atveseļošanās iespējas kā vien atbrīvošana. Bet šajā gadījumā ir nepieciešama arī spēcīga emocionālā dziedināšana. Vislielākā problēma ir cilvēka paša griba. Ja cilvēks, kurš meklē palīdzību, pats savā sirdī nevēlas atteikties no šāda dzīvesveida, tad nekāda kalpošana viņu neatbrīvos. Ir jābūt gatavam atzīt, ka šādu rīcību nosoda Raksti (5.Mozus 22:5), un tā ir pretrunā ar Dieva gribu.

4.7.10.Seksuālā vardarbībaVisa veida seksuālā vardarbība padara cilvēkus neizsargātus no dēmonu ienākšanas. Lai iepazītos ar plašāku skaidrojumu par seksuālo vardarbību kā dēmonu ienākšanas iespēju, sk. šīs nodaļas 4.8.4. apakšpunktu.

64

4.7.11.KopsavilkumsVisa veida izkropļota seksa sekas, kuras izraisa gan labprātīga, gan uzspiesta rīcība, ir daudz plašākas par dēmonizāciju. Lai saņemtu dziedināšanu, ir jākalpo visās ievainojumu gūtās sfērās. Šī grāmata nav par visa veida dziedināšanu kalpošanā, bet ir svarīgi pieminēt arī šīs pārējās sfēras, kurās var būt nepieciešama dziedināšana, lai neviens šīs grāmatas lasītājs nepadomātu, ka smagi cietušas personas dziedināšana ir tikai pāris dēmonu izdzīšanas jautājums.

Dēmonu izdzīšana ir svarīga, bet mūsu, dziedināšanas kalpotāju, uzdevums ir arī dziedināt cilvēkus, – nevis tikai izdzīt dēmonus. Haoss, kuru cilvēka dzīvē daudzu gadu garumā ir izraisījuši dēmoni, prasa rūpīgu, pamatīgu un mīlestības pilnu kalpošanu.

Galvenās sfēras ir sekojošas:a) sabojātas attiecības starp Dievu un konkrēto cilvēku,b) bezdievīgo dvēselisko saišu izveidošanās ar pārējiem līdzdalībniekiem labprātīgi vai arī pret

iesaistītā cilvēka gribu,c) vainas un nosodījuma sajūta,d) atraidījums – bieži vien sākotnējais cēlonis seksuālajam grēkam vai sekas sava ķermeņa

nodošanai intīmiem sakariem un viņa atraidījums,e) emocionālie traucējumi un stress (īslaicīgi un ilglaicīgi),f) dažāda veida gara, dvēseles un miesas vienotības traucējumi, īpaši gadījumos, kas saistīti ar

traumējošu rīcību un vardarbību, kas var arī izraisīt dvēseles un gara atdalīšanos no miesas, lai pasargātu sevi no sāpēm. Dažāda veida pieredze ārpus ķermeņa bieži vien liecina par šādu dalīšanos.

4.8.Sāpinājumi, vardarbība un noraidījumsJēzus vārdi bija ļoti skaudri, kad Viņš runāja par katru, kurš nodarīs pāri mazam bērnam. Jēzus teica, ka viņam būtu labāk, ja tam piesietu dzirnu akmeni pie kakla un to noslīcinātu jūras dziļumā (Mateja 18:6). Kādēļ Jēzus bija tik bargs savos spriedumos? Es domāju, ka daļa no šīs atbildes ir Viņa izpratne par dēmoniskās iedarbības sekām bērna dzīvē, ko var izraisīt šāda rīcība.

Man vēl nav gadījies kalpot kādam, kurš ir cietis no vardarbības (seksuālas vai cita veida), kam nebūtu vajadzīga arī atbrīvošanas kalpošana. Vardarbības izraisītā trauma paver plašu pieeju dēmoniem izmantot sāpju atstāto iespaidu. Vardarbības radītās sekas ir pietiekami smagas, ja ņem vērā tikai emocionālās un fiziskās sekas. Bet ir arī dēmonu ietekme, kas ir rezultāts pret bērnu vērstai vardarbībai. Dēmoni turpina kontrolēt viņu visu atlikušo dzīvi, tādēļ bez pilnīgas atbrīvošanas nevar notikt patiesa dziedināšana.

Nodaļā par dvēseliskajām saitēm mēs apskatījām visa veida dievbijīgo un bezdievīgo cilvēku savstarpējo attiecību jomu. Dvēseliskā saite ir saistība (laba vai slikta), kas uztur savstarpējo saikni starp cilvēkiem, vēlas viņi to vai ne. Kad pret cilvēku ir vērsta vardarbība, starp varmāku un upuri izveidojas bezdievīga dvēseliskā saite. Tā darbojas kā kanāls, pa kuru dēmoni var pārvietoties no vienas personas uz otru. Tas ir īpaši raksturīgi gadījumos, kad varmāka un upuris ir bijuši saistīti emocionāli vai seksuāli.

Mūsdienās, kad tik daudz raksta par seksuālās vardarbības gadījumiem, varētu padomāt, ka šis ir vienīgais vardarbības veids, kurš var cilvēkiem nodarīt nopietnu ļaunumu. Bet cenšoties skatīties uz cilvēkiem tā, kā Dievs viņus redz, mēs iegūstam daudz dziļāku sapratni par vardarbību un noraidījumu. Varam redzēt, kā tiek radītas potenciālās iespējas dēmonu ienākšanai, sākot jau ar ieņemšanas brīdi, kas notiek ilgi pirms jebkāds seksuālās vardarbības akts var būt fiziski iespējams.

Ir svarīgi novērtēt to, ka cilvēks kļūst par personību jau no tā brīža, kad sperma saplūst ar olšūnu un izveido cilvēka embriju. Abortu atbalstītāju argumentus, vai dzīvība sākas no divpadsmitās, četrpadsmitās, divdesmit astotās nedēļas vai no piedzimšanas, nosaka pasaulīgās intereses, kas ir pretējas garīgajai patiesībai un izpratnei. Brīdis, kad rodas cilvēciskās būtnes aizmetnis, ir tas, kurš nosaka topošā cilvēka dzimumu, raksturu, personību, ķermeņa uzbūvi un izskatu, bet svarīgāks par miesas potenciālu (dvēseles un miesas īpašībām) ir fakts, ka bērna gars jau ir viņā.

65

Gars, kuru Dievs ir pazinis kā garīgu būtni vēl pirms dzimumakta, kura rezultātā radīta attiecīgā fiziskā vide personas pārtapšanai par cilvēcisku būtni, ir jūtīgs pret garīgajiem spēkiem (gan labajiem, gan ļaunajiem) no pašām pirmajām savas dzīves sekundēm. Piemēram, mums vajadzēja atbrīvot cilvēkus no noraidījuma gara, kurš viņos ienācis dzimumakta laikā, kura rezultātā bija radies bērna embrijs. Es domāju tas attiecas īpaši uz sievietēm, kuras paliek stāvoklī pēc izvarošanas, kur ne tēvs, ne māte nejūt nekādu vēlēšanos pēc šī dzimumakta radītā augļa. Noraidījums ir īpaši smaga un bīstama vardarbības forma.

Pieņemšanas un noraidīšanas virzītājspēks ir ļoti spēcīgs. Mīlēts un pieņemts bērns aug drošībā, kuru viņam sniedz savstarpējās attiecības, kas ir neuzmācīgas un drošas. Bet bērns, kurš ir noraidījuma upuris, ir neaizsargāts no tā, ka viņu „pieņem” dēmoni, kuri izraisa daudz sāpju un ciešanu visā turpmākajā dzīvē.

Noraidījuma gars, kurš ienāk līdz ar sāpju un noraidījuma radīto traumu, kuru izraisījuši tie, kuriem vajadzēja uzņemties mīlestības pilnas rūpes un atbildību, dažreiz var iesakņoties tik dziļi cilvēka dzīvē, ka tā atdalīšanai no patiesā Dieva dotā indivīda rakstura ir vajadzīga ļoti laba izšķirtspēja un īpašs Dieva Gara svaidījums.

Cilvēki bieži jautā, kā tas iespējams, ka ar sāpēm, vardarbību un noraidījumu var rasties tik spēcīga dēmonu ietekme uz cilvēku. Atbilde, šķiet, ir ietekme, kādu uz upura veselo garu un integritāti atstāj šāda rīcība. Cilvēka trīskārtējā struktūra - gars, dvēsele un miesa ir spēcīga aizsardzība pret ienaidnieku. „..trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut (Salamans mācītājs 4:12). Ja kāda iemesla dēļ šajā aizsardzības sienā, kas palīdz cilvēkam būt vienam veselam, rodas plaisa, dēmonizācija ir gandrīz neizbēgams rezultāts.

Jebkura rīcība, kas liek upurim vēlēties „bēgt no sevis”, ir potenciāli bīstama. Kādas klīnikas psihologs nesen man stāstīja, ka viens no visraksturīgākajiem pavedieniem, kas vijas cauri seksuāli izmantoto sieviešu stāstiem, kuras viņš ir konsultējis, ir tas, ka gandrīz katra no viņām ir piedzīvojusi stāvokli „ārpus sava ķermeņa”. Viņas stāsta par to, kā viņas ir atdalījušās no sava ķermeņa un redzējušas sevi no attāluma, vai pastaigājušās pa dārzu, vai devušās prom ar iedomātu draugu. Viņas atzinās, ka atrašanās ārpus ķermeņa, kad ar viņām notiek nepatīkamas lietas, palīdz viņām pārciest sāpes.

Šādu uzvedību okultisti sauc par astrālo projekciju. Astrālā projekcija ir dēmonisks okults paņēmiens, kur cilvēks iemācās brīvprātīgi iziet no sava ķermeņa. Tā rezultātā dēmonizācija ir neizbēgama. Bērniem, kuri izauguši sātanisma un burvestību vidē, jau agrā bērnībā ir iemācīta šī astrālā projicēšanās, jo tā ir droša garantija, ka dēmoniem būs tiesības ienākt un kontrolēt šos bērnus. Līdzko gara, dvēseles un miesas nedalāmā vienotība ir pārtraukta, dēmonizācija ir iespējama pavisam viegli.

Kad vardarbīgas rīcības rezultātā bērns (vai pieaugušais) iemācās sadzīvot ar sāpēm, bēgot no sevis fantāziju pasaulē un tās radītajā iedomātajā dzīvē, tam viegli var sekot dēmonizācija. Starp miesas un dvēseles-gara daļām viņa būtnē rodas plaisa, kas ir atvērts ceļš dēmonu ienākšanai, lai sāktu kontrolēt viņa dzīvi. Noraidījuma un varmākas gars, dēmonisko fantāziju, baiļu un apjukuma gars ir daži iespējamie ļaunie gari, kuri var iemājot. No tiem jāatbrīvo, kad Dievs paver ceļu, lai kalpotu šādam cilvēkam.

Visas vardarbības formas savā būtībā satur noraidījumu. Bet svarīgi ir redzēt atšķirību starp dievbijīgu disciplīnu un fizisko vardarbību – tās ir ļoti atšķirīgas. Pārmērīgs un netaisns fiziskais sods izraisīs upura pretreakciju. Bet bērna nesodīšana, kurš zina, ka ir rīkojies nepareizi, arī izraisīs pretreakciju. Kamēr bērns nesaņems pelnīto un vajadzīgo sodu, kas atbilst viņa pārkāpumam, bērna gars jutīsies tā, it kā vecāki tam nepievērstu vajadzīgo uzmanību, un tas var radīt viņā noraidījuma sajūtu.

Mūsdienās izplatītā atteikšanās no bērnu fiziskās sodīšanas (dažās valstīs ir ar likumu aizliegts fiziski sodīt pat savu bērnu!) ir dēmoniskie meli, kas ir vērsti, lai radītu noraidījuma un priekšlaicīgas neatkarības sajūtu bērnā. Tā rezultātā viņi vēlāk neuzklausīs tos, kas ar savu gudrību varētu palīdzēt viņiem izvairīties no dzīvē sastopamajiem kārdinājumiem un pārbaudījumiem. Bērniem ir jākļūst neatkarīgiem no saviem vecākiem pareizajā vecumā. Ja šī neatkarība rodas priekšlaicīgi, tad piedzīvotā

66

noraidījuma izraisītās sāpes rada aizsargvalni, ar kuru vecākiem (vai citiem cilvēkiem) laiku pa laikam būs jāsaskaras.

Tālāk aprakstītais dēmonizācijas iespēju uzskaitījums, kas rodas sāpju, vardarbības vai noraidījuma rezultātā, nav izsmeļošs un pilnīgs. Tomēr tas aptver galvenos iespējamo problēmu veidus. Tas ir jāsaprot kā ceļvedis problēmu jomā, nevis visaptverošs saraksts.

4.8.1.Ieņemšanas brīdīDzimumakts var būt mīlošs, bet tā rezultātā notikusī apaugļošanās nevēlama. Ja māte (bet ne tikai viņa) negatīvi reaģē, ka ir palikusi stāvoklī un saglabā šo noraidošo attieksmi pret bērnu viņas dzemdē, bērna gars izmanīs, kas notiek mātē un jutīsies noraidīts. Tas tālāk rada garīgo vidi dēmoniem pretendēt uz bērnu. Draud iespēja, ka noraidījuma gars ienāks sāpinātajā bērnā un pārņems garīgo vadību pār nejauši radīto cilvēcisko būtni.

Daudzas mātes var justies šokētas, uzzinot, ka ir palikušas stāvoklī, bet 48 stundu laikā viņas pieņem notikušo un pat sāk adīt! Vēlos teikt, ja māte (un vēlams arī tēvs) pamaina savas sirds attieksmi pret sākotnēji nevēlamā bērna rašanos, tas nenodara pāri bērnam un pareizā attieksme - viņa pieņemšana, novērsīs jebkādus noraidījuma gara ienākšanas draudus bērnā.

Skumji, bet daudzus bērnus pilnībā noraida, izdara abortu un viņiem ir liegta iespēja dzīvot. Tāpat kā citi šīs garīgās sfēras kalpotāji es ticu, ka visus šos aborta laikā nogalinātos bērnus, Dievs pieņem, kā mirušus pirms noliktā laika, un viņi sasniegs savu garīgo briedumu debesīs. Šo bērnu zobi noteikti neapmizēs viņu tēvu grēku dēļ (Jeremijas 31:29). Viņi netiks tiesāti un nesaņems spriedumu par mūžīgo nāvi viņu vecāku grēku dēļ.

4.8.2.Vientuļā māte un nevēlama grūtniecībaDievs ir paredzējis, ka bērniem ir jāaug ģimenē. Tas nozīmē saņemt abu vecāku mātes un tēva mīlestību, un rūpes. Daudzas mātes ieņem bērnu ārpus drošām, stabilām, pastāvīgām attiecībām un ir spiestas vienatnē pārdzīvot savu grūtniecību. Šādos apstākļos mīloša māte un ģimenes atbalsts var neizmērojami palīdzēt, lai novērstu garīgo traumu, kas var rasties tēva trūkuma dēļ šajos pirmajos mēnešos.

Tomēr bērnam ir vajadzīgs tēvs tikpat daudz kā māte, un mātei ir vajadzīgs vīra (kā arī ģimenes) atbalsts, lai nodrošinātu bērna garīgo, emocionālo un fizisko aizsardzību šajā viņa dzīves jūtīgajā posmā. Augošais bērns jūt noraidījumu no tēva, kuru viņš pat nepazīst, un daudzos gadījumos tā rezultātā ienāk noraidījuma gars. Noraidījuma gara ienākšanas sekas šādos apstākļos var būt daudz un dažādas. Viena no visbiežākajām problēmām ir seksuālā attīstība, kas var nonākt kādā no galējībām (heteroseksuāla izvirtība vai homoseksuāls dzīvesveids).

Tas nav nekas neparasts, ja grūtniecības periodā pie šādiem apstākļiem kāds no bērna vecākiem vai abi - gan tēvs, gan māte izjūt milzīgu morālu traumu vai pat vardarbību. Tēvs, kurš bija vēlējies tikai intīmas attiecības ar māti, jūtas tā, it kā pret savu gribu būtu iesaistīts attiecībās, kuras viņš nekad nav vēlējies. Kādu laiku viņš tās pacieš, bet viņa slēptais aizvainojums un dusmas kādā brīdī sasniedz savu augstāko robežu, notiek cietsirdīgs strīds un attiecības ir beigušās.

Ir reizes, kad mēs esam atbrīvojuši cilvēkus no gariem, kuri ir ienākuši šādos kritiskos brīžos grūtniecības laikā. Svētais Gars dažreiz atklāj cilvēkam pēc daudziem gadiem precīzi visu, kas notika, kamēr viņš atradās mātes vēderā. Vēlāk, kad viņš salīdzina šo informāciju ar mātes teikto, izrādās, ka apstākļi ir bijuši tieši tādi, kā Dievs to atklāja kalpošanā.

Kad vecāki savā dzīvē iet cauri kādam vētrainam periodam, bērni bieži vien cieš. Tas var notikt arī grūtniecības laikā. Bērns nevar novērtēt situāciju un saprātīgi spriest par grūtībām, kuras pārdzīvo viņa vecāki. Tādēļ bieži vien, skatoties uz notiekošo, bērns domā, ka viņš ir problēmu cēlonis.

Atsevišķos gadījumos bērna esamība patiešām var būt problēma, bet neatkarīgi no tā vai bērns ir, vai nav problēmas cēlonis, svarīgi ir tas, ka bērns tic, ka viņš ir problēmas cēlonis un tādēļ jūtas ne vien noraidīts, bet arī sāk noraidīt pats sevi. Tādā veidā noraidījumam seko sevis noraidīšana, un bērns turpina augt bailēs no turpmāka noraidījuma. Ir trīs gari, kuri kopīgi ietekmē bērna labvēlīgu attīstību: noraidījuma, sevis noraidīšanas un bailes no noraidījuma.

67

Nevajadzētu pieļaut nevēlamas grūtniecības iestāšanos, ja vecāki nav precējušies. Bērns var pieteikties ļoti nepiemērotā brīdī mātes karjerai, un viņa var būt dusmīga par šo traucējumu viņas veiksmīgajā biznesa karjeras attīstībā. Kad ģimenes budžets jau tāpat ir saspringts, tad vēl viena mute, ko barot, var likties kā finansiāla katastrofa. Vai arī mātei ir jau krietni pāri četrdesmit, viņai jau ir bērni pusaudži, un te negaidot piesakās vēl viens bērns.

Nejauši ieņemta bērna noraidījuma iemesli var būt daudz un dažādi, bet, lai arī kādi tie būtu, dēmoni centīsies izmantot vecāku pieļauto grēku, kas ir Dieva radītā bērna noraidīšana. Cilvēku nepieņemšana tieši tādu, kā viņi ir, padara viņus neaizsargātus pret ienaidnieka uzbrukumiem, īpaši gadījumos ar vēl nedzimušiem bērniem, kuru tiesības uz dievbijīgu vecāku aprūpi sagrauj noraidījuma sāpes.

4.8.3.Dzimuma noraidīšanaNoraidoša attieksme pret bērna dzimumu var izraisīt ilgstošas nepārejošas sekas. Katram ieņemtajam bērnam ir dota sava personīgā, viņa vai viņas dzimuma identitāte, un cilvēks nespēj neko mainīt pie tā, ko ir radījis Dievs. Tomēr grūtniecības laikā daži vecāki sāk lolot cerības, ka gaidāmais bērns piepildīs viņu sirds vēlēšanos, un būs meitene vai zēns, pēc kā viņi ilgojas.

Ja, bērnam piedzimstot, viņš patiešām ir tas, kuru vecāki gaidījuši, viss var būt kārtībā, tomēr pastāv iespēja, ka bērnu mīl tikai tāpēc, ka viņš ir piepildījis vecāku vēlmi attiecībā uz savu dzimumu. Audzinot šādu bērnu, ir iespējamas divas galējības.

Pirmkārt, bērns var darīt visu, ko vēlas savā bērnībā, un tāpēc ir ļoti izlutināts. Tas var radīt postošas sekas. Pēc viņa piedzimušais bērns, kurš nepiepilda vecāku cerības attiecībā uz savu dzimumu, izjūt noraidījumu no vecāku puses, jo pirmo bērnu lutina.

Otrkārt, bērns var sākt justies tā, it kā viņu lutina tikai viņa dzimuma, bet ne viņa paša dēļ. Ja, pieņem bērnu tikai viņa dzimuma dēļ, ka viņš ir attaisnojis vecāku cerības, būtībā ir bērna personības noraidīšana. Tieši tas padara bērnu viegli ievainojamu un pieejamu dēmoniem.

Ir skaidrs, ka vienīgā drošā attieksme pret bērnu - ar prieku uzņemt Dieva doto bērna dzimumu, lai arī kāds tas būtu. Nedrīkst mīlēt vairāk vienu bērnu viņa vai viņas dzimuma dēļ, tā noraidot otru bērnu, jo viņa dzimums ir „nepareizs”. Tā ieņemtais bērns varēs ne tikai droši pieaugt viņa gaidīšanas periodā, jūtot, ka ir pieņemts neatkarīgi no viņa dzimuma, bet arī piedzimis necietīs, ne dievināšanas dēļ (ja viņam ir pareizs dzimums), ne arī izmisumu (ja viņam ir nepareizs dzimums).

Nav šaubu, ka bērni savā garā jūt apkārt notiekošās lietas, ko viņi nespēj izteikt ar vārdiem, īpaši tas notiek, ja viņu dzimums nav piepildījis gaidītās cerības. Viņi nespēj izsacīt savas noraidījuma izjūtas, bet es zinu, ka dziļi sevī bērni zina, ka viņi nav attaisnojuši kaut kādas savu vecāku cerības. Mēs daudzreiz esam atbrīvojuši cilvēkus no dēmoniem, kuri ir ienākuši tieši šajā viņu dzīves periodā, saņemot tiesības vecāku nepareizās attieksmes dēļ pret ģimenē jaundzimušā bērna dzimumu.

Noraidoša attieksme pret dzimumu var izraisīt ilgstošus seksuālas un emocionālas dabas traucējumus, kas bieži notiek. Tas ir viens no pirmajiem iemesliem homoseksuālismam, tas attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm. Kāds homoseksuāls vīrietis, kuru es konsultēju, pirmos piecus savas dzīves gadus tika ģērbts rozā drēbēs, lai viņa māte varētu iedomāties, ka viņš ir meitene, pēc kuras viņa ilgojās dēla vietā.

Kad šāds bērns pieaug, viņš zemapziņā sāk pieņemt tādu seksuālo orientāciju, kādu ir vēlējušies viens vai abi viņa vecāki, un dēmoniskais homoseksuālisma gars dziļi iesakņojas viņa personībā. Dēmoniskā sakne ir bērna dzimuma noraidīšana, kas var kļūt par pamatu homoseksuālisma garu ienākšanai, kam seko pretdabīgs dzīvesveids.

4.8.4. Seksuālā vardarbībaSeksuālā vardarbība ir specifiska noraidījuma forma. Skaidrojot šādas ļaunprātīgas izmantošanas sekas personiskā un dziļi intīmā veidā, varētu uzrakstīt veselu grāmatu. Lai saprastu, kā seksuālā vardarbība var būt noraidījuma forma, mums jāatceras, ka cilvēks ir kas vairāk par miesu, mums ir arī gars un dvēsele.

68

Notiekot seksuālai vardarbībai, varmākas uzmanības centrā ir ķermenis. Tādā veidā upura gars un dvēsele tiek noraidīti. Varmāka it kā uzceļ barjeru starp upura ķermeni un personību, lai izliktos, ka cilvēkam nemaz tik ļoti nesāp nodarītais, un tādā veidā samazinātu savu vainu par sekām, kādas patiesībā izraisa viņa vai viņas rīcība.

Tomēr dzimumattiecībām ir garīgs raksturs, un neviens jebkāda veida seksuālais kontakts nevar notikt bez garīga rakstura sekām. Ebreju valodā dzimumakts ir nosaukts tādā pašā vārdā kā iepazīt Dievu. Tā ir dziļa un intīma otras personas iepazīšana, kuru Dievs plānoja un paredzēja vīrietim un sievietei, kad Viņš radīja mūsu dzimumu – iepazīšana, kas skar visas trīs cilvēka puses - garu, dvēseli un miesu.

Tātad neatkarīgi no tā, cik ļoti varmāka censtos nodalīt savu grēku no upura personības, viņš to nekad nespēs. Starp upuri un varmāku vienmēr izveidosies bezdievīgas dvēseliskās saites, kuras izveido kanālu, pa kuru var brīvi pārvietoties dēmoni.

Līdzko varmākas gars ienāk upurī, viņš nekad nepaliks mierā, bet vienmēr centīsies izraisīt upurī līdzīga rakstura uzvedību. Daudzi no seksuālās vardarbības cietušie bērni izjūt vēlmi rīkoties varmācīgi, daži tai padodas un paši kļūst par varmākām. Līdz šim vēl neesmu kalpojis kādam seksuālam varmākam, kurš pats bērnībā nebūtu cietis no seksuālās vardarbības.

Kas tad ir seksuālā vardarbība?Par seksuālo vardarbību parasti uzskata, kad vīrietis ļaunprātīgi seksuāli izmanto jaunu meiteni. Kaut arī šī ir visizplatītākā seksuālās vardarbības forma, nereti ir gadījumi, kad sievietes izmanto jaunus puišus. Tas patiešām notiek bieži, ka vecāki vīrieši izmanto jaunus puišus. Varmākas rīcība var būt sekojoša, tā var izpausties vienā vai visos uzskaitītajos veidos:

a) atklāta uzmākšanās,b) nevēlama uzmanība,c) dzimumorgānu aizskaršana,d) anālās atveres aizskaršana,e) masturbēšana upura acu priekšā,f) uzspiests orālais sekss,g) abpusēja masturbēšana,h) dzimumakts/izvarošana,i) anālais dzimumakts/izvarošana,j) dzimumakts ar dzīvnieku,k) rituālu sekss,l) incests – jebkāda veida seksuāls kontakts ar kādu no ģimenes locekļiem,m) vardarbība laulībā – pieprasīšana veikt seksuālu darbību, kas ir ārpus fiziskajām attiecībām,

kādas Dievs ir paredzējis vīrietim un sievietei.Visa veida seksuālajai vardarbībai ir garīga rakstura sekas, kas paver iespēju dēmonu ienākšanai cietušajā. Dēmoni var ienākt pa tiešo no varmākas (un viņi to parasti dara), bet draud arī iespēja būt dēmonu saistītam, kas rada bailes, apmulsumu, apmānu, sāpes un cita veida emocionālas traumas.

Seksuālās vardarbības sekasEs nevēlētos, lai tie, kuri lasa šo grāmatu, neiepazīstoties ar mūsu plašāko mācību par seksuālo vardarbību un seksuālajām attiecībām, padomātu, ka dēmonizācija ir vienīgās seksuālās vardarbības sekas. Sekas ir daudz plašākas, un tās var izpausties vienā vai visos uzskaitītajos veidos:

a) apjukums:- identitātes,- dzimuma,- fiziskās identitātes,- emocionāls,

b) atgriešanās: - pie bērnībā pārdzīvotas vardarbības,

69

- pie bērnam raksturīgās emocionālās uzvedības,- pie bērnam raksturīgās uzvedības,

c) apspiešana:- atmiņas,- visa notikušā, kas ir skaidri zināmi noticis,

d) fantāzija:- dzīvošana iedomu pasaulē ar nereālām atmiņām,- attiecības ar izdomātiem draugiem,- bailes no iedomāta ienaidnieka,

e) uzticības zudums:- nespēja uzticēties cilvēkiem, pat tādiem, kuriem acīm redzami var uzticēties,

f) noraidoša uzvedība:- noved pie sevis noraidīšanas un bailēm no noraidījuma,

g) pretošanās:- attiekšanās pielāgoties vai sadarboties,- neizprotamas dusmas,

h) noslēgts dzīvesveids,i) ārējs pašlepnuma zudums,j) seksualitātes slēpšana ar galējībām - anoreksija vai bulīmija,k) vainas apziņa,l) baiļu pilna izturēšanās,m) nespēja atsaukties mīlestībai:

- dažreiz nav redzama, atklājas pēc laulībām un attiecību intīmā puse cieš dēļ frigiditātes,

n) sajukums:- atsevišķu vardarbību pārcietušu cilvēku atbildes reakcija - priekšlaicīgs

dzimumbriedums, gadījuma sakaru dzīvesveids,o) vēlēšanās mirt,p) fiziskas kaites:

- bieži vien ilgstoša nevarība, nespēks, kas kļūst par aizsegu patiesajām apslēptajām problēmām,

q) garīga trauma:- iekšējas dusmas, kas vērstas uz Dievu, un attiecības ar Viņu kļūst neiespējamas.

Ir vēl daudzi citi faktori. Tomēr ar pieminētajiem pietiek, lai parādītu, ka, kalpojot no seksuālas vardarbības cietušiem cilvēkiem, mēs saskaramies ar kompleksu - sāpju un postījumu mudžekli, kas radies noraidījuma un varmācīgas rīcības rezultātā. Skumji, ka katru reizi, kad cilvēks atbild uz pagātnes sāpēm ar jaunu bezdievīgas rīcības izpausmi tagadnē, viņš dod iespēju dēmoniem viņu saistīt vēl ciešāk, jo tiesības ienākt šī cilvēka dzīvē saņem vēl arī citi dēmoni. Piemēram, ja pusaudzis atsaucoties uz bērnībā piedzīvoto vardarbību, uzsāk gadījuma sakarus, viņš atver sevi arvien jauniem dēmoniem, kuri ienāk katru reizi turpmāko gadījuma sakaru laikā.

Esmu pateicīgs Dievam par visām laicīgajām organizācijām, kuras izplatījušās pēdējos gados un palīdz no vardarbības cietušiem cilvēkiem, tomēr ir skaidrs, ka tās var palīdzēt tikai tik daudz, lai iemācītu sadzīvot ar notikušās vardarbības sekām. Tikai kristīga kalpošana var dot reālu atbrīvošanu, lai cietušais varētu atbrīvoties no notikušās vardarbības ietekmes un izvirzīt mērķus nākotnē, kuri nav saistīti ar pagātnē pārdzīvotajām sāpēm. Nevienai citai kalpošanas formai nav tiesību pavēlēt tumsas spēkiem, kuri ienākuši upura dzīvē ar seksuālo vardarbību.

4.8.5. Fiziskā vardarbība Fiziska vardarbība cietušajam sāp daudz vairāk nekā ķermenis. Fiziska vardarbība pret cilvēka ķermeni nodara pāri personai, kas mīt šai ķermenī. Fiziskās sāpes var būt lielas, bet tās nevar salīdzināt ar

70

ilgstošām emocionālajām sāpēm un garīga rakstura ievainojumu, tām nav tādu seku. Bērns instinktīvi zina, vai viņš saņem pelnītu sodu par to, ko viņš ir nepareizi izdarījis. Tad viņš dziļi sevī uzskatīs šo sodu par viņa pieņemšanu un mīlošām rūpēm par viņu, kaut arī ārēji var būt reakcija, kas liecina par pretējo.

Bet pret bērnu vērstu fizisku vardarbību uztver pilnīgi pretēji. Bērns saprot šo sodu kā viņa noraidījuma veidu, un tas ir bīstami. Starp ķermeni un gara-dvēseles daļu var veidoties plaisa, kas paver iespēju dēmoniem, tieši tāpat kā tas notiek ar cilvēku, kurš cieš no seksuālas vardarbības. Starp varmāku un cietušo izveidojas bezdievīga dvēseliskā saite, un gars no varmākas parasti pāriet uz bērnu kopā ar noraidījuma garu.

Izdomāti dēmoniski draugi (dažreiz kļūdaini uzskatīti par eņģeļiem) arī ir bieži vien sastopama dēmonu izpausmes forma cilvēkiem, kuri cietuši no fiziskas vardarbības. Viņi kļūst par tiem, kuri uzklausa un vienmēr saprot. Bērns to nespēj saprast, ka dēmoniskie draugi darbojas roku rokā ar dēmoniem varmākā, lai vēl ciešāk saistītu savu upuri.

Upurim nezinot, dēmoni, kuri ir jau ienākuši, centīsies pamudināt uz tādu rīcību, kas izsauks vardarbību no varmākas puses. To panākuši, tie paši dēmoni (vai citi dēmoni, kuri ar viņiem sadarbojas) pēc tam pavērsīs mierinātāju pret upuri, un viņš būs vēl ciešāk saistīts sātana soda un mierināšanas tīklos. Notiek tā, ka vēl augstāki dēmoni kontrolē, lai šādas uzvedības cikls regulāri turpinātos.

Sātans ir melis, kurš var pat atsūtīt dēmonu gaismas eņģeļa izskatā, ja šāds ietērps atbilstu viņa mērķiem. Tādēļ nevajag brīnīties ne par vienu no viņa taktikām. Viņā nav godbijības pret cilvēkiem, tādēļ viņš meklē iespējas, lai iesūtītu dēmonus bērnā jau no dzimšanas. Viņš zina, jo mazāks ir bērns, kad dēmoni ieiet, jo grūtāk bērnam būs sākt personīgi ticēt Kristum. Ja šis bērns gadījumā pievēršas ticībai, tad viņam, jaunajam kristietim, būs grūtāk atbrīvoties no tumsas spēkiem.

Jo ilgāk kristīgs kalpotājs kalpo cilvēkiem, kuros vardarbības rezultātā ir ienākuši dēmoni, jo labāk viņš saprot, cik svarīgi ir kristīgiem vecākiem būt par dievbijīgu aizsegu saviem bērniem, kā Dievs to ir paredzējis. Sātans izmantos katru iespējamo vecāku vājību, lai ar to iefiltrētos bērnos. Kalpojot no vardarbības cietušiem cilvēkiem, kļūst skaidrs, ko patiešām svarīgi ņemt vērā audzinot bērnus. Jo šajā kalpošanā atklājas lietas, kas aizver durvis ienaidniekam un atņem dēmoniem ienākšanas iespēju. Tieši tāpat kļūst skaidri iemesli, kas atver durvis dēmoniem, lai rastu pieeju bērnam. Kristīgo vecāku uzdevums ir sekojošs:

a) vecāku gara, dvēseles un miesas vienotība,b) vecāki pieņem savu bērnu, neatkarīgi no viņa dzimuma, personības un talantiem,c) dievbijīga disciplinēšana, lai bērns augtu drošā vidē,d) un pāri visam – nesavtīga un beznosacījumu mīlestība, kas ļauj bērnam sajust, ka viņš vai viņa

patiešām ir svarīgs cilvēkiem, kuriem Dievs ir uzticējis rūpes par bērna labklājību.Tagad, pateicoties gan pieredzei, gan kalpošanai, es zinu, ka jebkāda neveiksme jebkurā no šiem

norādījumiem ir bīstama, jo tā dēmoni var rast pieeju mūsu bērniem.

4.8.6.Emocionālā un psiholoģiskā vardarbībaSeksuālā un fiziskā vardarbība ir viegli konstatējama un saskatāma. Savukārt emocionālā un psiholoģiskā vardarbība, kura izpaužas daudzu vecāku vai aizbildņu rīcībā pret bērniem, ir daudz grūtāk atklājama. Šī vardarbības forma ir arī daudzu pieaugušo problēma.

Varmācība un manipulēšana ir grēks, neatkarīgi vai no tā cieš mazs bērns, vecs vīrs, vīrs vai sieva, dēls vai meita, draugs, kompanjons, kolēģis, kāds draudzes loceklis utt. Jebkāda rīcība, kura cenšas atņemt otram viņa brīvas izvēles iespēju, ir vardarbīga, un tā izraisīs dažāda veida problēmas. Varmākam jau tāpat ir problēma, un upura pretreakcija varmācībai parasti dod dēmoniem iespēju ienākt. Vēlreiz atkārtoju, ka visa veida vardarbīga rīcība ir noraidījuma izpausmes forma. Katram cilvēkam ir tiesības būt par personu, kādu Dievs viņu ir radījis. Ja tam nav pievērsta pienācīga uzmanība, tad cilvēks sajūt noraidījumu.

Jāpaskaidro dažas lietas, lai izvairītos no jebkāda pārpratuma. Es nesaku, ka vecākiem ir vienmēr jāļauj bērniem darīt to, ko viņi vēlas, jo Dievs ir viņiem piešķīris brīvu gribu. Tas var novest

71

pie katastrofas. Bērnam ir jāiemācās saprast, ka kopējas labklājības panākumu atslēga kristīgā ģimenē ir- labprātīgi pakļauties viens otram. Vecāki ir tie, kuri pieskata, lai neviens ģimenes loceklis nerīkotos negodīgi pret pārējiem un neviens no tā neciestu.

Es nesaku, ka nav tādu gadījumu, kad ģimenes galvai ir jāpieņem svarīgu lēmumu, kas, šķiet, ierobežo sievas vai bērnu intereses. Tomēr saskaņā ar Dieva iedibināto kārtību šādi lēmumi ir jāpieņem ar sievas piekrišanu, un bērnu uzvedība būs atbilstoša mātes attieksmei pret tēvu.

Var būt gadījumi, kad sieva cenšas ietekmēt sava vīra viedokli kādā lietā savā vai bērnu labā, kuru viņš sākumā nevēlas ņemt vērā. Tomēr neviena no šīm lietām nav ne valdonība, ne arī manipulēšana, ja to cenšas panākt pilnībā respektējot katra ģimenes locekļa atšķirīgo pozīciju ģimenē.

Vēlos teikt sekojošo: indivīda brīvās gribas apspiešana nozīmē noraidīt personību, kādu Dievs viņu ir radījis. Tā ir mērķtiecīga pretošanās Dievam. Manipulēšana, valdonība un kontrole ir buršanās palīglīdzekļi, tādēļ nav jābrīnās, ka manipulēšanas, valdonības un kontroles upuri kļūst dēmonizēti.

Neviens nešaubītos par faktu, ka tie, kuri niekojas ar buršanos, visbiežāk kļūst dēmonizēti. Bet arī tie, kuri izmanto buršanās metodes (kaut arī viņi nav tiešā nozīmē iesaistīti tajā, ko mēs vispārīgi saprotam ar vārdu buršanās), izmanto dēmonus. Tas notiek neapzināti, lai panāktu savu. Un tas rada draudus cietušajiem kļūt dēmonizētiem viņu rīcības dēļ.

Visbiežāk tā ir problēma vecāku un bērnu attiecībās. Dievs ir paredzējis, ka bērnu un vecāku attiecībām ir pamazām jāmainās. Vecāku aizsargbarjerai, bērnam pieaugot, ir pakāpeniski jāsamazinās, līdz viņš sasniedz pilngadību, kad ir pietiekami nobriedis, lai ietu pats savu ceļu, uzsāktu pieaugušā cilvēka dzīvi. Protams, bērns pēc savas brīvas gribas laiku pa laikam var atkal meklēt atbalstu, palīdzību, mīlestību un padomu pie vecākiem. Tas ir pareizi - dot bērnam iespēju brīvi nākt un iet, kad tas ir vajadzīgs. Dažiem šāds atbalsts var būt nepieciešams vairāk kā citiem.

Bet problēmas rodas, kad vecāki ir tik ļoti pieķērušies bērniem, ka viņiem nav vairs pašiem savas dzīves pēc tam, kad bērni ir no viņiem aizgājuši. Daudziem vecākiem draudošā krīze, ka bērniem viņi vairs nebūs vajadzīgi, ir kaut kas tāds, ko viņi cenšas novērst ar pieaugošu intensitāti, bērniem kļūstot arvien vecākiem. Emocionālā šantāža, kontrole un valdīšana panāk to, ka bērni nekādi nevar kļūt patstāvīgi, lai atstātu ligzdu. Viņi paliek tajā un ļauj valdīt pār sevi mātei, tēvam vai abiem.

Šī problēma ir aktuāla, ja mātei ir noteicošā loma ģimenē, īpaši gadījumos, kur māte nekad nav strādājusi algotu darbu, bet tēvs pret viņu attiecies kā pret bezalgas mājsaimnieci un bērnu audzinātāju, nav uzskatījis viņu par līdzvērtīgu partneri dinamiskās un mīlošās savstarpējās attiecībās. Līdzko bērniem mātes klātbūtne vairs nav nepieciešama, noraidījuma sajūta var kļūt tik spēcīga, ka māte darīs visu iespējamo, lai padarītu sevi par būtiski svarīgu dēla vai meitas dzīvē, kurš izmisīgi cenšas pamest vecāku māju. Visi joki par sievasmātēm ir balstīti uz daudzu cilvēku faktisko pieredzi, kuri nav varējuši atbrīvoties no sievasmātes psiholoģiskās un emocionālās kontroles, kura centusies kontrolēt sava bērna laulību (un laulības partneri).

Tās patiešām ir ļoti sarežģītas situācijas. Jo no vienas puses ir pavēle godāt vecākus, bet no otras puses Rakstos ir arī norāde par pieķeršanos savam jaunajam partnerim. Tas var izraisīt lielas nesaskaņas un vainas apziņu, kuru uzveļ daža laba sievasmāte ar dažāda veida emocionālajiem trikiem (sākot ar čeku grāmatiņu un beidzot ar asaru plūdiem), kas var izrādīties ļoti smaga nasta.

Kamēr šāds cilvēks nesaņemsies un nenostāsies pretī vecāku valdonībai, izmantojot sev doto garīgo autoritāti, viņš patiesi netur godā savus vecākus (viņam būtu jāpalīdz vecākiem, lai viņi spētu izpildīt savu vecāku pienākumu un atlaistu savu bērnu). Ja cilvēks tā stingri nerīkojas, viņš var izraisīt krīzi savā paša laulībā. Tas visbiežāk rada sāpes un veicina laulības šķiršanu, tāpēc šāda rīcība jālikvidē jau pašā laulības sākumā vai jārod atbilstošu risinājumu.

Mūsu kalpošanā neskaitāmas reizes vajadzēja saraut dvēseliskās saites ar māti (un arī ar tēvu). Dažreiz bija pārsteidzoši ieraudzīt, kādi dēmoniskie spēki darbojās pie cilvēka, kurš bija kļuvis šādas valdīšanas un kontroles upuris. Tas ir milzīgs un traumatisks šoks dažiem cilvēkiem apzināties, cik spēcīgi viņi ir tādā veidā ietekmēti. Citi sajutuši, ka ap viņiem cieši apvijušās ķēdes nokrīt, viņi iegūst atvieglojumu, atbrīvojoties no tām. Daudzi ir saņēmuši nozīmīgu fizisko dziedināšanu no nespēka gariem, kuri ir nākuši no iepriekšējam paaudzēm bērnu ļaunprātīgas izmantošanas dēļ.

72

Ir daudzas citas attiecības, kuras var būt valdonīgas, manipulējošas un līdz ar to vardarbīgas. To izpausmes var būt līdzīgas, kā jau iepriekš aprakstīju. Lai būtu pārskatāmāk, es uzskaitīšu dažas no attiecībām:

a) vīra attiecības ar sievu,b) sievas attiecības ar vīru,c) vecāku attiecības ar bērniem,d) bērna attiecības ar brāli vai māsu,e) bērna attiecības ar tanti, onkuli vai vecvecākiem,f) darbinieka attiecības ar darba devēju,g) kalpotāja attiecības ar draudzi,h) draudzes attiecības ar kalpotāju.

4.8.7.Laulības šķiršana Kā mēs reaģējam uz lietām, kuras notiek ap mums, lielā mērā nosaka, vai dēmoni spēs vai nespēs, mūsu piedzīvoto sāpju dēļ, rast pieeju. Visspēcīgāk tas skar laulības šķiršanas gadījumus.

Cilvēki, kuri ir šķīrušies jau pirms ilgāka laika, dažreiz jūtas kā otrās vai pat trešās šķiras cilvēki savā draudzē. Noraidījuma sajūta, kas rodas dažu draudzes locekļu attieksmes dēļ, dažreiz var būt lielāka un sāpīgāka nekā laulības šķiršanas laikā. Esam saņēmuši daudz vēstuļu no šķirteņiem, kuri lūdz palīdzēt šajā jomā.

Es varu saprast draudzes nostāju, ka viņi nevēlas dot iemeslu domai, ka piedod un atbalsta šķiršanos. Tas ir labi un pareizi, bet tas ir pavisam kas cits. Nedrīkst šķirtos cilvēkus tā nosodīt, ka viņi vairs nekad nespēj justies kā līdzvērtīgi draudzes locekļi.

Šī grāmata nav paredzēta, lai tuvāk apskatītu šķiršanās ētiku un apprecēšanos vēlreiz, tomēr, balstoties uz kalpošanas pieredzi daudziem cilvēkiem pēdējo gadu laikā, vēlos teikt, ka draudzē šajā jomā ir daudz liekulības un nevēlēšanās ieraudzīt lietu patiesos iemeslus.

Ne vienmēr abas laulības šķiršanās puses ir rīkojušās grēcīgi, tomēr šiem cilvēkiem, kuri pārdzīvo milzīgas šķiršanās sāpes, draudzē to nepasaka. Tā dažkārt ir bijusi Draudzes kļūda - saprast un atbalstīt cilvēkus, kuri pārdzīvo ģimenes izjukšanu. Tas šajā situācijā dod papildus iespēju ienākt dēmoniem.

Visas šīs situācijas ir saistītas ar noraidījumu. Pat tajos gadījumos, kad viena puse pamet otru, lai uzsāktu attiecības ar kādu citu, tas, kurš ir pametis, iespējams, tā rīkojies, jo piedzīvojis noraidījumu. Un tam, kurš ir pamests, ir grūti saskatīt, ka viņa uzvedība ir veicinājusi šķiršanos, jo viņš pats tobrīd jūtas noraidīts.

Kalpošana tiem, kuri iet cauri šķiršanās procesam, ir prasmīgs un nepieciešams darbs. Lai pasargātu no sarūgtinājuma abas puses, kuras cieš šķiršanās sāpes, līdzcilvēkiem būtu jākalpo viņiem ar mīlestību un beznosacījumu atbalstu, kas ir labākā aizsardzība pret dēmonu uzbrukumiem.

Kalpošanā šķirtajiem būtu jāiekļauj dvēselisko saišu saraušana ar iepriekšējo partneri. Bet padomdevējiem vajadzētu būt īpaši jūtīgiem, lai spētu gudri izvēlēties tam piemērotu laiku. Ne vienmēr notiek tā, ka šajā brīdī cilvēks atbrīvojas no dēmoniem, tomēr bieži tā arī ir. Tas ir gadījumos, kad attiecības ir sasniegušas neatgriezenisku stāvokli. Tas parasti notiek tad, ja ir bijusi vairākus gadus ilga iekšēja trauma, jo šajā laikā ir daudz labvēlīgu apstākļu, lai varētu ienākt dēmoni.

Kalpojot šķirtajiem, arī jāpatur prātā, ka sākotnējais šķiršanās iemesls var slēpties nezināmā un tālā pagātnē vēl ilgi pirms apprecēšanās. Katrā gadījumā ir ļoti noderīgi saņemt dziedināšanu šajās sfērās pareizajā laikā, lai, apprecoties no jauna, neatkārtotu tās pašas kļūdas.

Nākamā dēmonu ienākšanas iespēja šķiršanās gadījumos var būt bērnu dzīvē – īpaši tad, ja vecāku uzvedība liek ciest bērniem viņu laulības strīdu dēļ. Trauma, kas šajā gadījumā tiek nodarīta bērniem, jau pati par sevi var kļūt par dēmonu ienākšanas iespēju, kam vēlāk vajadzētu rūpīgu un ilgu kalpošanu.

4.8.8.Nāve

73

Nāvi var uzskatīt par galēju noraidījumu attiecībā uz palicēja personu. Sastapšanās ar zaudējumiem, kas ir dzīves realitāte, mācīties tos pieņemt ir nozīmīga daļa, lai kļūtu par pieaugušu vīrieti un sievieti. Tomēr ir cilvēki, kuri nekad nav samierinājušies ar kāda tuva cilvēka nāvi, un tas paver iespēju dēmoniem kontrolēt šo cilvēku.

Nav nekas neparasts, ka dēmonisks gars pieņem sev kāda miruša cilvēka īpašības, un tā turpina kontrolēt pārējo dzīvo cilvēku dzīvi. Šādos gadījumos vienmēr ir jālūdz Dievs, lai atbrīvotu personu no visa veida bezdievīgajām saitēm ar mirušo, pirms uzsāk atbrīvošanas kalpošanu.

Piedzīvotā atbrīvošana var atstāt šokējošu iespaidu, jo dzīvais cilvēks, kurā ienākuši dēmoni ar šķiršanās sāpēm un traumu, atbrīvojas no dēmoniskās kontroles, kas viņu turējusi pastāvīgās sērās.

4.9. Trauma vai nelaimes gadījumsTraumas un nelaimes gadījumi ir daļa no dzīves. Pat kristieši nav izņēmums, viņi piedzīvo krīzes situācijas un problēmas. Mēs dzīvojam kritušā pasaulē, kur valda Sātans (2.korintiešiem 4:4). Daudzas lietas, kas notiek šajā pasaulē, ir grēkā krišanas sekas. Ir nepareizi vainot Dievu, ja kaut kas notiek. Tikai tad, kad Jēzus atgriezīsies kā kungu Kungs, Sātana valdīšanai pienāks beigas, un tajā lielajā, brīnišķīgajā dienā nonāks Dieva valstība, kur valda Dievs.

Šajā laikā Dievs ir apsolījis būt ar mums līdz pasaules galam, tieši līdz tā laika beigām, kurā mēs dzīvojam (Mateja 28:20). Bet šis apsolījums nav bez nosacījumiem. Tas ir saistīts ar mūsu vēlmi paklausīt pavēlei, kuru Jēzus deva Draudzei, – darīt par mācekļiem un mācīt viņiem pildīt visu, ko Jēzus pavēlēja saviem pirmajiem mācekļiem.

Ilgstošas pieredzes rezultātā esam atklājuši, ka liela trauma vai liela nelaime dara garīgi jūtīgus. Mēs kļūstam ievainojami un atvērti pārdabiskajam vairāk kā citos gadījumos. Ja mēs neesam pārliecināti par Dieva mīlestību un rūpēm, kad atnāks ļaunā diena (kā Pāvils to raksta Efeziešiem 6:13), tad mēs esam atvērti ienaidnieka uzbrukumiem.

Ienaidnieks nerespektē personas, un viņš nedomā atkāpties no kāda cilvēka tāpēc, ka viņš šobrīd atrodas traumējošu notikumu iespaidā, lai liktu viņu mierā, parādot savas sirds laipnību! Sātana sirdī nav nekā laipna, un viņš izvēlēsies tieši šos brīžus, lai izmantotu savas garīgās priekšrocības un izšautu vienu no savām „bultām” (dēmoniem) to sirdī, kuri cieš. Nav jābrīnās, ka Pāvils teica, lai valkājam savas bruņas vienmēr!

Kalpošanas pieredze rāda, ka pārdzīvotās traumas, ar kurām visbiežāk dēmoni ir guvuši iespēju ienākt, ir šādas: smaga slimība, bezdarbs, nelaimes gadījums, vardarbība un bailes.

4.9.1.Smaga slimībaKad negaidot saslimst kāds tuvs cilvēks vai ģimenes loceklis, tas vienmēr izraisa ciešanas. Nevainojamu veselību vienā dienā var negaidot apdraudēt bailes no nāves nākamajā. Ciešanas, kuras pārdzīvo vecāki, kad negaidot saslimst viņu bērns, bieži vien ir daudz lielākas par tām, kuras izjūt bērns. Tikai viens vārds vēzis var cilvēkā izraisīt bailes. Es zinu gadījumus, kur bailes no vēža ir bijušas atvērtas durvis, pa kurām slimības gars pa taisno ienāca cilvēka dzīvē un izraisīja vēzi.

Bieži vien bailes ienāk cilvēkā, kad kāds tuvs ģimenes loceklis nomirst ar vēzi. Bailes no tā, ka vēl kāds varētu saslimt, paver vistiešāko iespēju slimības garam ienākt un izraisīt tādas pašas slimības simptomus. Esam kalpojuši daudziem cilvēkiem, kuriem ir parādījušies tādi paši vēža simptomi, kas ir citam ģimenes loceklim, kurš miris ar vēzi. Šie simptomi parasti parādās tajos pašos orgānos un līdzīgā veidā.

Tiem, kuri dzīvo vieni paši, slimība var izraisīt sekojoša rakstura bailes: „Kurš par mani tagad parūpēsies? Kā es tikšu galā?” Daži secina, ka nespēs tikt galā, un bailes no nākotnes izraisa vēl lielāku dēmoniskās slimības progresēšanu, kas, iespējams, var arī beigties ar nāvi.

4.9.2.Darba zaudējums Ar darba zaudējumu vienmēr ir grūti samierināties, īpaši ja tas notiek negaidīti. Cilvēks var kādu dienu doties uz darbu pilns cerību, bet tās pašas dienas vakarā atgriezties mājās pilnībā satriekts ar ziņu, ka viņš ir atlaists. Šādas pieredzes rezultātā pārdzīvotā trauma var pavērt plašu ceļu noraidījuma sajūtai,

74

atstājot cilvēku neziņā, kā dzīvot tālāk. Atnāk doma, ka viņš ir nevajadzīgs. Noraidījuma gars liek viņam ierauties sevī, nolaist rokas un zaudēt cerību.

Ja šo gadījumu uztver pareizi, atlaišana var kļūt par brīnišķīgu iespēju cilvēkiem likt savai dzīvei jaunu pamatu. Varbūt pirmo reizi dzīvē cilvēks atrod savu īsto vietu, kuru Dievs viņam ir paredzējis. Ir daudzi cilvēki, kuri uzskata atlaišanu no darba par laiku, kad Dievs viņiem pavēra visplašākās iespējas, kādas Viņš tiem jebkad ir devis. Cerība vienmēr ir bijusi līdzeklis pret bailēm. Un ar cerību var pārvarēt visu, ko ienaidnieks cenšas darīt ar šo darba zaudējuma izraisīto traumu, jo mūsu drošība nav pasaulīgajās lietās un nodrošinājumā, bet vietā, kuru Dievs mums ir paredzējis.

4.9.3.Nelaimes gadījumiNelaimes gadījumos autoavārija ieņem augstu vietu dēmonu potenciālo ienākšanas iespēju sarakstā. Bieži vien, kalpojot cilvēkiem ar autoavārijā gūtām ilgi nesadzīstošām traumām, esam atklājuši, ka to cēlonis ir baiļu gars vai nelaimes gadījumu lāsts.

Dažreiz nelaimes gadījumu var izraisīt dēmoni, lai piepildītu kādu lāstu. Parasti tad cilvēki piedzīvo atkārtotus nelaimes gadījumus bez acīmredzama iemesla. Viņus var arī ietekmēt gars no iepriekšējām paaudzēm, kurš izraisa nelaimes gadījumus. Šāds nelaimes gadījumu lāsts cilvēkam vai viņa priekštečiem var būt apzināti uzlikts ar buršanos, vai neapzināti ar naidu, rūgtumu un vēlmi atriebties. Esam pieredzējuši, ka atsevišķos gadījumos, kad nelaimes gadījumu lāsta gars saņem izaicinājumu, cilvēks negaidot sajūt sāpes tur, kur viņam agrāk nekad nav sāpējis. Dēmons bieži vien sevi atklāj vietā, kur viņš pirmo reizi ir ievainojis cilvēku pašu vai kādu viņa priekšteci.

Cilvēki, kuri ir cietuši nelaimes gadījumos, bieži vien jūtas arī garīgi satriekti piedzīvotās traumas dēļ, kas var arī aizkavēt pilnīgu izārstēšanos no fiziskajām traumām. Kalpošana iekšējām problēmām ir kļuvusi par galveno Ellel Ministries darbā. Mēs esam pieredzējuši, kā daudzi cilvēki saņem brīnišķīgu dziedināšanu no ilglaicīgām nelaimes gadījumu sekām, kad kalpojām ar dziedināšanu un atbrīvošanu sagrauztām sirdīm (Jesajas 61:1).

4.9.4.Vardarbība(Sk. 4.8.Sāpinājumi, vardarbība un noraidījums)

4.9.5.BailesBailes viennozīmīgi ir ienākšanas iespēja dēmoniem, kad cilvēki pārcieš kādas traumas izraisītās sāpes. Bailes no nezināmā, bailes no tā, kas var notikt, bailes nomirt, bailes no visdažādākajām lietām, kas laiku pa laikam sažņaudz cilvēka sirdi, sātans var censties izmantot, lai kontrolētu cilvēkus. Baiļu kontrole pārņem atsevišķu cilvēku dzīvi un dēmoniskā ietekme sāk zelt, izmantojot iespējas, kādas ienaidniekam paver bailes.

Milzīga traumatiskā šoka momentā cilvēks ir garīgi viegli ievainojams. Ceļu satiksmes negadījumā, piemēram, šoka stāvoklis, kuru bieži vien piedzīvo cietušie, var pavērt tiešu ienākšanas iespēju ienaidniekam. Tikai daudz vēlāk, bieži vien pēc vairākiem gadiem, kad cilvēks joprojām cieš no avārijas sekām, mēs spējām soli pa solim izsekot, kas patiesībā noticis. Dēmoni bija spiesti sevi atklāt, lai pēc tam viņus izdzītu.

Atsevišķos gadījumos ienākušie dēmoni liek cilvēkam baidīties no automašīnām, ceļošanas, no zināmā ceļa posma, vai arī no konkrētā šofera pie stūres. Visos gadījumos notikušā ietekme bija ilglaicīga un dēmoniska, tomēr dziedināma ar atbrīvošanu, kad cilvēks bija ar mieru piedot visiem, kas atbildīgi par notikušo, un piekrita nokārtot visas pārējās lietas, kuras nebija atrisinātas viņa vai viņas dzīvē.

4.10.Nāve (arī aborts un spontānais aborts)

4.10.1.Nāves pāreja

75

Nāves brīdis ir pārejas brīdis – pārejas no ķermeņa ierobežojumiem, kuru mums ir devis Dievs mūsu ieņemšanas brīdī, uz visu to, kas sagaida katru cilvēku pēc nāves. Kristieši, kuri tic Jēzum un lasa Bībeli, zina, ka pēc nāves seko šķirošanas laiks (avis atdala no āžiem), pēc tam tiesa.

Kādā reizē Jēzus runāja par „nākamo laiku.” Mateja Evaņģēlijā ir aprakstītas vairākas līdzības, kurās Viņš attēlo mūžīgās sekas mūsu rīcībai un uzvedībai uz šīs zemes. Tāda ir arī līdzība par gudrajām un ģeķīgajām jaunavām (Mateja 25:1-13). Šī līdzība uzsver to, ka neviens no mums nevar zināt, kad pienāks mūsu laiks mirt, un kad notiks tā Kunga otrā atnākšana Viņa godībā. Mums ir svarīgi būt gataviem, kad pienāks šis brīdis, lai mēs būtu daļa no Kristus Līgavas - Draudzes.

Nomirstot ķermenis kļūst nevērtīgs, jo persona, kas ir dzīvojusi šajā ķermenī, ir prom. Viņas dzīve uz zemes ir beigusies, un tās nākotne ir Jēzus, viņa Glābēja, un žēlastības un mīlestības Dieva, viņa Debesu Tēva rokās. No šī brīža viņš ir ārpus laika ierobežojumiem, kas ir uz zemes. Savukārt palicēji var izjust dažādas sekas, kuras sātans cenšas izmantot, lai viņiem piekļūtu.

Dēmoniem nav sava ķermeņa. Viņi meklē iespējas, lai piepildītu Sātana, sava saimnieka, vēlmes. Viņi cenšas iemājot cilvēku ķermeņos, lai novērstu viņus no Kunga Jēzus Kristus un tie nekļūtu par kristiešiem. Kristiešos viņi cenšas mazināt viņu kristieša dzīves efektivitāti un ietekmi draudzē, kurai viņi pieder.

Šī iemesla dēļ nav nekas neparasts, ka dēmoni daudz efektīvāk darbojas kristiešos nekā neticīgajos. Viņiem tur ir ko darīt. Savukārt neticīgajos, kuru griba ir vērsta, lai kalpotu sev un pagrieztu muguru Dievam, dēmonu aktivitāte parasti ir neliela. Viņi zina, ka jebkurā brīdī ir iespēja palielināt intensitāti, ja viņi gadījumā nomaina savu garīgo īpašnieku.

Nāves brīdim ir ļoti liela nozīme. Nedzīvu ķermeni dēmoni vairs nevar izmantot. Tādēļ nāve ir ne tikai pārejas brīdis nomirušajai personai, bet arī pāriešanas laiks dēmoniem, kuri, iespējams, viņā ir bijuši. Tomēr dēmoni nevar tā vienkārši pāriet no viena cilvēka uz otru, ja viņiem nav tādu tiesību. Tādēļ cilvēka dzīves laikā dēmoni, kuri viņā darbojas, rosinās izveidot bezdievīgas dvēseliskās saites ar citiem cilvēkiem, lai nāves gadījumā šī pāreja varētu notikt samērā viegli.

Nāves brīdī dēmoni, šķiet, izmanto šīs bezdievīgās dvēseliskās saites kā vienu no iespējām, lai ienāktu kādā dzīvajā. Dēmoni arī centīsies izmantot jebkādas garīgās vājības mūsu pašu būtnē kā ienākšanas iespēju. Piemēram, ja kāds ļoti baidās un viņam ir baiļu gars, tas var pavērt iespēju citiem dēmoniem, lai iegūtu tiesības pāriet no cilvēka, kurš tikko kā nomiris. Es saprotu, ka, uzsākot šīs tēmas apskati, es pieskaros ļoti jūtīgam un potenciāli pretrunīgam jautājumam.

Vecā Derībā ir dots detalizēts apraksts, kā pasargāt sevi no draudiem, saskaroties ar kādu, kurš tikko nomiris. 4. Mozus grāmatā 19:11 ir skaidri pateikts: „..kas aizskar mironi, kāda miruša cilvēka miesas, tam būs būt nešķīstam septiņas dienas.” Un 14. pantā tas ir paplašināts, attiecinot šo nosacījumu uz ikvienu, kurš atrodas tai pašā teltī (namā), kur kāds tikko ir nomiris. Vārdi, kuri ir izmantoti aprakstot netīrību, šķiet, vienmēr norāda uz kaut kāda veida „nešķīstību”.

Uzmanīgi lasot Svētos Rakstus, var redzēt, ka nešķīstība vienmēr ir saistīta ar kaut ko garīgu, kas padara cilvēku, vietu vai objektu nešķīstu. Hiskija kļuva par Jūdas ķēniņu pēc tam, kad templis bija izmantots nepareiziem mērķiem, dažāda veida okultai pielūgsmei. Tā rezultātā templis kļuva nešķīsts. Arī priesteriem bija jāšķīsta vispirms sevi un pēc tam arī templi saskaņā ar tā Kunga Bauslību (2.Laiku 29).

Nešķīstība vienmēr ir saistīta ar kaut ko garīgu, kas būtībā apgāna cilvēkus, vietas vai objektus. Citiem vārdiem, tās ir garīgas būtnes vai spēki, kuri ir guvuši tiesības ienākt sakarā ar to, kas ir iepriekš noticis ar šiem cilvēkiem, vietām vai objektiem.

Tādēļ 4.Mozus grāmatā ir skaidri rakstīts, ka tiem, kuriem ir bijusi saskare ar mirušo, pastāv iespēja, ka viņi var būt nešķīsti. Kādēļ? Daži komentētāji ir mēģinājuši apiet šo izskaidrojumu, sakot, ka tādā veidā Dievs centās pasargāt cilvēku no kādas lipīgas slimības. Šajā gadījumā nomazgāšanās varēja samazināt infekcijas risku, jo Bauslībā aprakstītā šķīstīšana ietver arī mazgāšanos šķīstīšanās ūdenī.

Ja šis būtu īstais iemesls, nebūtu nekādas nozīmes sagatavot šādu šķīstīšanās ūdeni, kurā kaisīja upurētās sarkanās govs pelnus. Tekoša ūdens straume būtu vienīgais saprātīgais, medicīniska rakstura padoms katram, kurš vēlētos nomazgāt no sava ķermeņa jebkādas iespējamās infekcijas paliekas.

76

Tādēļ vienīgais 4.Mozus grāmatas 19. nodaļas skaidrojums, ka šķīstīšanās ūdens bija speciāli sagatavots un svētīts (sk. aprakstu 4.Mozus grāmatā 19:1-11). Tādā veidā sagatavots ūdens bija apveltīts ar garīgu spēku, kas iedarbojās uz nešķīstiem gariem, kuri varētu pāriet no tikko kā nomirušā cilvēka.

Savā kalpošanā simtiem reižu esam redzējuši, ka saraut visas saites, kuras, iespējams, ir bijušas cilvēkam ar kādu mirušo, ir ļoti efektīvs veids, kā tikt galā ar tumsas spēkiem un atņemt viņiem tiesības atrasties savā jaunajā miteklī. Tik bieži esam redzējuši, kā dēmoni ir izraisījuši tādus pašus simptomus nākamajā cilvēkā, kuri bija raksturīgi cilvēkam, kurš nomiris. Nespēka gari pēc pāriešanas uz citu cilvēku nekontrolēti turpina to pašu darbu.

Šķīstīšanas ūdens izmantošana, kā aprakstīts Bauslībā, noteikti ir veids, kā Vecās Derības laikā tika galā ar šādiem garīgiem spēkiem. Interesanti atzīmēt, ka ūdens pagatavošanai bija vajadzīgs nevainojams sarkanas govs upuris, kurai nav bijis nekāda jūga. Kad Jēzus nomira pie krusta, Viņš kļuva par pilnīgu upuri, kurš apklāj visus grēkus. Tieši tāpat kā tuksnesī, kad cilvēkiem bija ticībā jāskatās uz vara čūsku, kas bija uzcelta, lai viņi saņemtu dziedināšanu no čūsku kodumu indes iedarbības, tāpat arī mēs varam saņemt dziedināšanu, skatoties uz Dieva Dēlu pie Golgatas krusta. Tā mēs varam saņemt dziedināšanu no ienaidnieka indes mūsu garā un būt brīvi no tās iedarbības sekām.

Kad Jēzus deva Lielo Pavēli saviem mācekļiem (Mateja 28:19-20), Viņš uzsvēra, ka viņiem ir jākrista ticīgos Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Esam atklājuši kalpošanā, ja cilvēki kristībās atzīst Jēzus vārda spēku glābt, dziedināt un atbrīvot, daudzos gadījumos viņi, izkāpjot no ūdens, saņem nekavējošu atbrīvošanu no tumsas spēkiem. Tumsas spēki nespēj izturēt svētītā ūdens šķīstošo spēku, kurā cilvēks tiek pagremdēts, paklausot Jēzus pavēlei. Apustulis Pāvils raksta par Draudzes šķīstīšanu ar ūdeni Efeziešiem 5:26, ka Dievs darīja Draudzi svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī.

Esam arī atklājuši dažas ļoti spēcīgas atbrīvošanas kalpošanas metodes. Ja mēs, piemēram, iedodam cilvēkam iedzert svētīto ūdeni, dēmonu iziešana notiek acīmredzami un ātri. Ar „svētīto ūdeni” es domāju tādu, par kuru iepriekš ir lūgts, lai Svētais Gars to piepilda. To darot, nonāk spēks līdzīgi kā cilvēks saņem spēku, kad uz viņu ir uzliktas rokas.

Pirmo reizi to atklājām, kad cilvēks, par kuru lūdzām, palūdza mums glāzi ūdens. Es aizgāju uz virtuvi, lai to atnestu, bet atceļā Dievs mani uzrunāja un skaidri pateica svētīt ūdeni, uzliekot tam rokas. Es tā izdarīju, aiznesu ūdeni uz istabu un iedevu cilvēkam to dzert. Viņa ieņēma vienu malku un izspļāva, dēmons viņā teica: „Iedod man citu tīru ūdeni!” Mēs iedevām citu ūdeni, par kuru nebijām lūguši. To viņa varēja izdzert visu glāzi tukšu bez jebkādām problēmām.

Viņa teica, ka ūdens garšojot savādāk. Dēmoni atļāva ūdenim nonākt viņas vēderā, jo tas nebija svētīts. Tad kāds mūsu komandas loceklis uzlika rokas uz viņas vēdera un svētīja ūdeni, kas bija jau nonācis tur iekšā. Sekoja nekavējoša reakcija, it kā šis ūdens viņas vēderā būtu uzvārījies, un viņa nekavējoties saņēma atbrīvošanu. Šis eksperiments bija daļa no mācību programmas, kurā tai laikā Dievs mūs vadīja, nevis metode, kuru ieteicams ieviest turpmākajā kalpošanā!

Savā pieredzē esam atklājuši, ka princips, kurš aprakstīts 4.Mozus grāmatas 19.nodaļā, darbojas arī šodien. Vienīgā atšķirība, ka tagad ir Jēzus upuris un vairs nav nepieciešams sarkanās govs upuris. Viņš ir piešķīris varu un spēku ticīgajiem, dāvinājis viņiem Svētā Gara spēku. Krusta nopelna dēļ kristieši var būt uzvarētāju pozīcijā.

Nāve ir bīstama dzīvajiem, jo pastāv drauds ienākt dēmoniem. Jebkādi gari, kuri ir mājojuši cilvēkā, kurš tikko nomiris, meklēs pēc iespējas ātrāk sev jaunu mājvietu. Tas tikai norāda, cik svarīgi, lai mums nebūtu nekādu bezdievīgu dvēselisko saišu un mēs vienmēr gādātu, lai būtu garīgi šķīsti.

Konsultējot cilvēkus, īpaši tādus ar ieilgušām problēmām, mēs jautājam par miršanas gadījumiem ģimenē. Tā ir ierasta daļa mūsu kalpošanā. Bieži vien, tiekot galā ar dēmoniem, kuri ir pārgājuši no kāda konkrēta cilvēka, mēs esam ietaupījuši daudzu stundu garu kalpošanas laiku, jo cilvēki top brīvi no spēkiem, kuri viņus ir kontrolējuši.

Savā pieredzē esam atklājuši, ka tas, ko mēs bieži vien saucam par nomirušā cilvēka „vadošo garu”, ir pieķēries cilvēkam, par kuru lūdzam. Tas ir dēmons, kurš ir pieņēmis sev aizgājēja raksturu. Šāds gars bieži vien ir sekojis cilvēkam cauri visai viņa dzīvei. Šie vadošie gari ir tie, kurus izsauc spiritistu mediji, kad cilvēki ar viņu palīdzību vēlas runāt ar kāda mirušā garu.

77

Vadošais gars, kurš aizgājēju ir ļoti labi pazinis, ir spējīgs melot ar visaugstāko ticamības pakāpi. Viņš maldina cilvēkus, liekot viņiem noticēt meliem par dzīvi pēc nāves un atzīt spiritisma apmānu. Vēršoties pie mirušā cilvēka vadošā gara un izdzenot to, esam pieredzējuši, kā cilvēka dzīvē notiek nozīmīgas pārmaiņas, jo viņš saņem dziedināšanu no visiem apstākļiem un simptomiem, kuri ir pārgājuši no kāda viņa iepriekšējās paaudzēs nomiruša cilvēka.

4.10.2.Pārējie aspektiIr vēl vairākas citas iespējas saistībā ar nāvi, kuras dēmoni var izmantot. Tās ir jāņem vērā, kalpojot aizgājēja piederīgajiem. Par to jau rakstīju citās apakšnodaļās, bet īsumā atkārtošu, lai šīs nodaļas izklāsts būtu pilnīgs.a)SērasTas ir nepieciešams process. Neizdzīvojot sēras, nav iespējams saņemt dziedināšanu no smaga zaudējuma. Bet dažreiz dēmoni var ienākt, jo ir emocionāla trauma, un tādos gadījumos, šķiet, ka cilvēks nekad nepārstās bēdāties. Ja pēc aptuveni trīs mēnešiem ar cilvēku, kurš sēro par smagu zaudējumu, nav notikušas nekādas ievērojamas izmaiņas, var būt pamatotas aizdomas par sērošanas dēmonu darbību. Kāda sieviete, kuru es pazinu, pēc piecpadsmit gadiem joprojām sēroja par sava vīra zaudējumu. Sēras, kuras viņa pārdzīvoja šajā laikā, bija jau pilnībā dēmoniskas. Pēc atbrīvošanas viņa saņēma dziedināšanu.b)ŠoksIt sevišķi tas var izpausties pēkšņas nāves gadījumos. Trauma, kuru izraisa piepešs smags zaudējums, atstāj ļoti dziļu iespaidu, tādēļ cilvēki ir plaši atvērti dēmonu ietekmei. Pat ja cilvēks ir slimojis vēl ilgi pirms nāves, zaudējuma iespaids palicējiem var būt tikpat spēcīgs, kā tas ir, ja kāds pēkšņi iet bojā autokatastrofā. Uzzinot, ka viņu mīļotais tuvinieks mirst, cilvēks parasti sevi emocionāli „noskaņo” tā, lai atbalstītu un uzmundrinātu mirstošo. Kad tas ir beidzies, šoks par zaudēto atbalstāmo var būt ļoti traumējošs.c)VientulībaTā ir īpaši raksturīga gadījumos, kad ilgstoša un uzticīga laulība beidzas ar smagu zaudējumu. Tad vientulības izjūta ir ļoti asa, un dēmoni var izmantot šīs jūtas, lai ienāktu, īpaši gadījumos, kad palicējam nav bērnu vai kādu citu tuvu ģimenes locekļu, kuri viņu šajā laikā atbalstītu.d)NoraidījumsDažiem cilvēkiem (īpaši bērniem) mīļa cilvēka zaudēšana ir kā noraidījums no šī mīļotā cilvēka puses. Viņi jūtas tā, it kā šis cilvēks būtu miris brīvprātīgi un atstājis viņus vienus. Kad tā notiek, parasti cilvēkā jau ir dziļi paslēpta noraidījuma sakne, kuru dēmoni izmanto, lai ar tā cilvēka nāvi ienāktu pilnīgs noraidījuma gars, no kura sērojošais cilvēks bijis atkarīgs.

4.11. Lāsti (tai skaitā iekšējie solījumi, paziņojumi, nepareizas lūgšanas utt.)Lāsti ir vārdi, kuri ir izteikti pret kādu cilvēku ar nodomu viņam nodarīt ļaunu. Vārdi paši par sevi nespēj kādu ievainot; tas ir garīgs spēks, kurš slēpjas šajos vārdos. Tas dod spēku piepildīties izteiktajam lāstam.

4.11.1.Dieva lāstsPirms apskatīsim cilvēku izteikto lāstu sekas, mums ir nepieciešams uzzināt, kas ir pēc Rakstiem Dieva lāsts, kas nāk pār cilvēku, kurš ir pārkāpis kādu konkrētu Bauslības nosacījumu (5.Mozus 28:15-68). Šajos gadījumos lāsts ir sods par nepaklausību un pretošanos. Kad mēs grēkojam, mēs izejam ārpus Dieva aizsardzības un tādā veidā nonākam Sātana teritorijā. Dieva lāsts nāk tādēļ, ka mēs zaudējam aizsardzību mūsu brīvās izvēles rezultātā.

Tomēr atsevišķos gadījumos Dievs var rīkoties nekavējoties, lai cilvēki saņemtu sodu. Rakstos skaidri pateikts, ka atriebšana pieder Dievam (Romiešiem 12:19), un mums nav tas jādara Viņa vietā. Gadījumos, kur Dievs šādi rīkojas, „lāsta” faktisko izpildi, iespējams, veic eņģeļi. Tā notika gadījumā ar Hērodu (Apustuļu darbi 12:23), kurš ļāva cilvēkiem sevi pielūgt, it kā viņš būtu Dievs. Vecajā Derībā ir aprakstīts gadījums, kur ļauns gars, sūtīts no Dieva, lai traucētu ķēniņam Saulam (1.Samuēla

78

16:14). Tas liecina, ka neierobežota vara pat pār Sātana spēkiem joprojām ir Dieva rokās, un Dievs, ja vien Viņš to vēlas, var izmantot ļauno garu, lai piepildītu savu mērķi!

Rakstot par Dieva lāstu, Pāvils teica, ka Jēzus kļuva par lāstu mūsu vietā (Galatiešiem 3:13) un atpirka no Bauslības lāsta tos, kuri tic Viņam. Ar notikumu pie krusta Dievs noņem lāstu no cilvēces. Atzīšanās grēkos, to nožēlošana un tad piedošana ir pamatprasības, lai saņemtu brīvību no vispārējā lāsta, kas ir pār cilvēci grēka dēļ. Tādi ir konkrētie nosacījumi, kas doti katram, kas apzinās, ka ir izdarījis kādu grēku un atkal pakļāvis sevi Dieva lāstam ar savu nepaklausību.

Par laimi, ir pilnīgi skaidrs, ka Jānis to raksta ticīgiem, kristiešiem: „Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības” (1.Jāņa 1:9). Jānis zināja, ka ticīgie varētu grēkot, tādēļ viņš to skaidri pateica, lai viņi zinātu, ka ir līdzeklis pret grēku. Šķīstīšanās process dažreiz šķiet ilgs un grūts. Pāvils ciezdams izsaucās, ka labo, ko viņš grib, dažkārt viņš nespēj izdarīt, turpretī ļauno, ko no visas sirds nevēlas, to dara (Romiešiem 7:14-25). Pāvila pieredze bija tāda pati kā jebkuram cilvēkam, kurš savā sirdī vēlas sekot Jēzum. Jo ciešāk mēs staigājam ar Dievu, jo labāk atpazīstam grēku sevī. Jo lielāka ir gaismas intensitāte, jo vieglāk ir ieraudzīt netīrumus!

Lasot Ebrejiem 6. nodaļu, dažus kristiešus pārņem dziļš izmisums un nosodījums pagātnes grēku dēļ. Tā ir izplatīta pieredze vecāku cilvēku vidū, kuri ir visu dzīvi centušies kalpot Dievam, bieži vien stāvot pretī daudzām kārdināšanām, ar kurām viņi ir izmisīgi cīnījušies. Viņi var atskatīties uz savu labi nodzīvoto un kalpošanai Dievam veltīto dzīvi, bet jo tuvāk viņi nāk savu dienu beigām, jo skaudrāk apzinās savas neveiksmes.

Viens no Sātana vārdiem ir „brāļu apsūdzētājs”. Viņam patīk sūtīt ļauno garu, lai apsūdzētu Dieva svētos par katru pārkāpumu, kuru viņi darījuši un norādītu uz Rakstu vietām, kuras ir postošas, ja tās lasa ārpus to patiesā Dieva Vārda konteksta. Viņš vēršas īpaši pret tiem, kuri vēlas būt skaidri, tīri savā sirdī un ļoti vēlas kalpot Dievam.

Sātans vienmēr ir bijis labs Rakstu citētājs. Tā ir bijusi viņa taktika Jēzus dzīvē. Cik viegli būtu Jēzum, dzirdot citētās Rakstu vietas, secināt, ka tas ir teikts Rakstos, tāpēc ir patiesība. Sātans ir melis, un viņš var citēt un izskaidrot Rakstu vietas, pat izmantot Dieva Vārdu, ja tas palīdz viņa mērķiem. Cik uzmanīgiem mums jābūt, lietojot Rakstus, cik jūtīgiem, lai izšķirtu, kad citi kristieši (vai ne-kristieši šajā gadījumā) citē Rakstus mums. Šajā gadījumā nav svarīgi vārdi, kurus citē, bet kāds gars stāv aiz šiem vārdiem. Tāpēc nepieciešama gara dāvana - spēja atšķirt lietas, kuras nāk no Dieva un kuras nē (1.korintiešiem 12:10). Ebrejiem 6.nodaļā rakstīts par tiem, kuri nenovērtē savu brīvību no bauslības lāsta un tik bieži tam pretojas. Tas rakstīts par tādiem, kuri ir atstājuši savu ticību, nevis joprojām iet uz priekšu un cīnās, neizturot kādu pārbaudījumu, vai pakrītot kādas problēmas dēļ. Ir milzīga atšķirība starp tiem, kuri ir atstājuši ticību, un tiem, kuri cīnās ar grūtībām savā ticībā šīs pazudušās pasaules vidū, dzīvojot kritušās miesas ķermenī. Es labāk izvēlos pieņemt darbā padoto, kurš kļūdās, mācās no savām kļūdām, cenšas un iet uz priekšu, nekā tādu, kurš nedara nekā, lai nekļūdītos. Ir sakāmvārds: „Nekļūdās tikai tas, kurš nekā nedara!”

Ir svarīgi uzmundrināt tos, kuri joprojām cīnās, sekojot Dievam, un atgādināt viņiem, ka Jēzus nopelna dēļ viņi ir atpirkti no Bauslības lāsta. Viņi ir izrauti no Sātana rokām, lai arī ko melu gars censtos čukstēt viņu sirdī.

Ja mēs noticam ienaidnieka dzēlībām par savu pagātni, mēs dodam ienaidniekam tiesības dēmonizēt mūs ar šaubām un neticību. Mēs esam atbrīvojuši cilvēkus no daudziem gariem, kuri ir izmantojuši šādas situācijas, lai ienāktu cilvēkā. Tie ir izmisuma, bailes no Dieva ( ne Dieva bijība, bet nepareizas bailes, kas neļauj uzticēties Jēzus sagādātajai glābšanas svētībai), mazvērtības un vainas apziņas gari u.c.

1.korintiešiem 3.nodaļā Pāvils parāda to kristiešu problēmu, kuri ir grēkojuši (nav likuši Jēzu Kristu par pamatu). Viņš salīdzina kristieša dzīvi ar ēku. Būs tādi, kuru ēka sadegs Dieva tiesas ugunī, jo tajā nebūs nekā, ko būtu vērts izglābt. Bet arī tādā gadījumā: „.. ja kāda darbs sadegs, tam būs jācieš, bet viņš pats tiks izglābts, bet tā kā caur uguni” (1.korintiešiem 3:15).

79

4.11.2.Sātana lāstiRunājot par lāstiem, kuri nav no Dieva, mums ir darīšana ar pavisam ko citu, proti, ar ļaunajiem gariem, kuriem ir dots specifisks uzdevums piepildīt lāsta nosacījumus, kurus cilvēki ir izteikuši pret saviem līdzcilvēkiem. Tiem, kuri uzskata, ka nekāds lāsts, vērsts pret viņiem, nevar nekā ļauna nodarīt, ir dots uzmundrinājums Salamana pamācībās, kur teikts „..nepelnīti lāsti, tie nepiepildās” (Salamana pam. 26:2). Citiem vārdiem, ja mēs paši nedodam mūsu dzīvē nekādas tiesības ienaidniekam, tad neatkarīgi no tā, ko sātans, dēmoni vai ļaunprātīgi cilvēki censtos mums nodarīt, lāsts nevar mūs garīgi ietekmēt.

Brīdinājums, kuru es patiešām iesaku ņemt vērā, runājot par šo jautājumu, ir sekojošs: kurš no mums var būt tik drošs par savu staigāšanu Dieva priekšā, ka ir absolūti pārliecināts, ka nav devis ne mazāko iemeslu Sātanam darboties ar lāstu? Lepnums ir nāvīgs ienaidnieks! Atcerieties, ko Raksti saka par sirdi un tās divkosību.

Es domāju, ka bez bailēm no Dieva, ir vēl dažas lietas, kuras var pamudināt dzīvot svētu dzīvi. Mūsu uzvedība un sirds attieksme var atvērt durvis ienaidniekam, un viņš var ienākt. Lūgt psalmista lūgšanu, lai sevi pārbaudītu, ir svarīgs kristieša uzdevums: „Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas, un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!” (Psalms 139:23-24)

Der atcerēties arī to, ka atkārtoti ienaidnieka uzbrukumi var mūs nogurdināt un samazināt mūsu izturību pret viņa pārbaudījumiem. Mums ir jābūt modriem, lai nepazaudētu savu aizsardzību un nedotu pamatu ienaidniekam vērst pret mums lāstus, lai dēmoni sāktu savu darbu.

Kalpojot daudziem simtiem cilvēku, kuri ir bijuši lāsta upuri, zinu no savas plašās pieredzes, ka ienaidnieka apņemšanās padarīt nekaitīgu Kristus Miesu, Draudzi, ir tik spēcīga, ka nekas nespēj atturēt viņu no tā, lai piepildītu savus mērķus. Lāsti ir viens no iecienītākajiem viņa darbības līdzekļiem, īpaši izmantojot jomas, kurās cilvēks ir viegli ievainojams, un kanālus, kurus mēs parasti neuzskatām par bīstamiem.

Lielākā daļa cilvēku, kuri izsaka lāstus pret citiem, neapzinās, kādu ļaunumu viņi nodara. Tikai daži, šķiet, saprot, ka, vēlot kādam ļaunu, viņi paver iespēju ienaidniekam uzbrukt un, iespējams, dēmonizēt cilvēku, par kuru viņi ir kaut ko teikuši. Tie ir smagi vārdi un nav tāpat vien izsacīti.

Es nekad neaizmirsīšu kādu kalpotāju, kurš bija spiests atteikties no savas kalpošanas veselības dēļ, tā viņš domāja. Viņš bija piedzīvojis sakāvi un vairs nespēja darbu turpināt. Tolaik viņš ļoti maz ko saprata par to, ka dzēlīgie vārdi, kurus viņam un par viņu izteica draudzes locekļi, darbojās tā, ka viņš kļuva par lāsta upuri jau no tā brīža, kad ienāca draudzē. Viņš bija dievbijīgs vīrs, pilns apņēmības ļaut Svētajam Garam brīvi darboties draudzē. Bet opozīcija, kuru ieņēma draudzes locekļi, kas viņu tikko kā bija ievēlējuši, sacēlās pret viņu. Viņi gribēja mācītāju, kurš darītu to, ko vēlas viņi, nevis Dievs. Pēc kāda laika viņš sāka izteikt savu nostāju pret viņu vērstām apsūdzībām. Bet viņš bija jūtīgs un ar savu sievu nezināja, kā sevi aizsargāt, viņiem nepietika gudrības pārcelties uz citu vietu, kur cilvēki labprāt uzklausītu vēsti, kuru Dievs viņiem bija uzticējis. Viņu dzīvē sāka parādīties arī citas problēmas, kuras gadiem bija paslēptas, bet tagad sāka atdzīvoties. Un pēc dažiem gadiem viņš aizgāja ne tikai no draudzes, bet arī no kalpošanas. Sātans viņus nolādēja, un tagad viņiem bija nepieciešama palīdzība, kura bija kaut kas vairāk par nomierināšanu un līdzjūtību.

Viņiem abiem bija nepieciešama atbrīvošana no visiem lāsta gariem, kuri bija ienākuši viņos ar vārdiem, kurus bija izteikuši atsevišķi draudzes locekļi. Kad viņi vēlējās saņemt atbrīvošanu, gan viņi abi, gan mēs bijām pārsteigti par to, cik cieši ienaidnieks viņus ir saistījis ar šiem pārdzīvojumiem.

Mēs esam redzējuši, kā daudzos gadījumos kristiešu izteiktie lāsti ir devuši ienaidniekam vēl vairāk spēka nekā neticīgo vārdi. Šādi lāsti paver ienaidniekam tiešu iespēju vājināt Kristus Miesas, Draudzes, dzīvi. Nepareiza lūgšana (kad mēs lūdzam Dievam darīt lietas, kuru pamatā ir nepareizi motīvi) ir konkrēta spēcīga lāsta forma, ko ir apstiprinājuši arī citi kalpotāji ar vēl lielāku pieredzi nekā man. Lai gūtu labāku izpratni par šo jautājumu, iesaku izlasīt Dereka Prinsa grāmatu „Svētība vai lāsts”.

Cilvēku lāstus var nosacīti iedalīt divās kategorijās: pirmajai pieder apzināti uzliktie lāsti, kurus izsaka cilvēki, kuri nodarbojas ar okultismu un skaidri zina, ko dara. Grib viņi to atzīt vai ne, bet viņi

80

izmanto dēmonus, lai nodarītu ļaunumu lāsta upurim. Otrajai kategorijai pieder tie, kuri nav domāti kā lāsti, bet tomēr tādi ir, jo tie ir vārdi, kuri ir izteikti pret citu cilvēku un ir pretēji Dieva plānam un mērķim šim cilvēkam.

4.11.3. Cilvēku apzināti uzliktie lāstiMēs varam daudz ko uzzināt tuvāk apskatot veidus, kā rīkojas tie, kuri apzināti uzliek lāstus. Viņi nevar tā nejauši kādu izvēlēties un uzlikt viņam lāstu. Lai tas iedarbotos, viņiem ir nepieciešama kaut kāda saite ar personu, kuru var izmantot par ienākšanas iespēju upurī. Tas ir tā, it kā dēmoni, kuriem būs jāpiepilda lāstu, vēlētos uzzināt kaut ko vairāk par upuri vai atrast lietu ar ko viņu identificēt. Tādēļ lāsta rituālos izmanto kādu konkrētajai personai piederošu lietu. Par šādu upurim piederošu priekšmetu (sk. nākamo apakšnodaļu) bieži vien izmanto tādas lietas kā drēbes vai kādu rotaslietu. Piemēram, ja nozog kādu lietu vai apģērba gabalu, to var izmantot, lai mēģinātu uzlikt lāstu tā īpašniekam. Cita alternatīva, kad priekšmetam uzliek lāstu un tad atgriež to īpašniekam, lai lāsta dēmons varētu tiešā veidā ietekmēt savu upuri.

Kaut kas no paša cilvēka ķermeņa ir īpaši spēcīgs. Nagu atgriezumi, nogrieztie mati un asinis ir visbiežāk izmantotie līdzekļi. Rakstos teikts par dzīvību, kura ir asinīs, tādēļ asiņu izmantošana lāsta rituālos, lai lāstam būtu tieša saite ar tā upuri, šķiet, ir viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem kā kontrolēt cilvēkus ar dēmoniskiem lāstiem.

Cita metode - uzlikt upurim lāstu, izmantojot viņa fotogrāfiju. Tā parasti rīkojas vudu rituālos, kur fotogrāfiju izmanto vudu lelles vietā, lai uzliktu upurim fiziskas sāpes un simptomus. Piemēram, sadurstot lelli vai fotogrāfiju vietās, kurās vudu burvis liek dēmoniem izraisīt šos simptomus upura ķermenī.

Valstīs, kurās vudu ir izplatīts buršanās paveids, cilvēkiem bieži vien ir milzīgas bailes no vudu burvjiem, jo viņi zina, kas ir noticis ar citiem, kuri kļuvuši par viņu darbības upuriem. Vudu burvjus bieži vien izmanto komerciālos nolūkos un noalgo, lai uzliktu lāstus izvēlētajiem upuriem, – pat saviem biznesa partneriem.

Visos gadījumos, kad piesaista okultistus, lai nolādētu upurus ar vudu vai kādām citām okultām darbībām, viņiem vienmēr būs nepieciešama kāda konkrētajam cilvēkam piederoša lieta, lai izveidotu garīgu saiti ar izvēlēto upuri. Tā dēmoni var to atpazīt un darīt šim cilvēkam to, ko viņiem liek.

Tātad esam noskaidrojuši, ka ir nepieciešama saite starp to, kurš nolād, un upuri, kuru nolād. Bez šīs saites lāstu nevar pavērst pret upuri un tas nedarbosies. Tomēr arī ar šādu saiti lāsts ne vienmēr iedarbosies. Esmu dzirdējis no cilvēkiem, kuri iepriekš ir nodarbojušies ar okultismu, ka dažiem kristiešiem ir viegli uzlikt lāstu, bet citiem ne. Ir vienkāršs nosacījums, jo ciešāka saikne cilvēkam ir ar Dievu, jo mazāk iespēju ir ienaidnieka lāstiem.

Esam atklājuši dažās kalpošanās, ka cilvēkiem bez redzama iemesla pēkšņi sāk parādīties dīvaini simptomi, dažreiz tie ir okultu darbību uzliktā lāsta sekas. Citos gadījumos ar cilvēkiem sāk notikt pēkšņas nelaimes vai nesaprotamu iemeslu dēļ viņiem sāk neveikties gan savstarpējās attiecībās, gan darbā.

Kalpošana šajā jomā bieži vien ir atkarīga no pareiza gudrības vārda saņemšanas par cilvēku, ar kuru kopā lūdz. Citreiz, kad mums radās aizdomas par lāstu, un mēs vērsāmies pie lāsta gara, kurš izraisīja ārēji redzamās problēmas, dēmons bieži vien atbildēja un izstāstīja, kā viņš ir piekļuvis cilvēkam. Līdzko cilvēks piedod otram cilvēkam, kurš zināmu vai nezināmu iemeslu dēļ ir viņam uzlicis lāstu (vai samaksājis okultistam, lai to izdara), var notikt atbrīvošana. Bieži vien līdz ar to arī beidzas pazīmes un simptomi, kuri liecināja par iespējamo lāstu.

Kalpojot cilvēkiem, kuri ir bijuši aktīvi iesaistīti maldu reliģijās vai okultās darbībās, kur lāstu uzlikšana citiem ir bijusi rituālu daļa, ir jārēķinās ar to, ka kalpošanas laikā būs jāatbrīvo no ļoti daudziem un dažādiem lāstiem. Visa veida buršanās, sātanisma, masonu un citu līdzīgu organizāciju (kādu ir daudz) iekšējās kārtības rituālos ir iekļauti lāsti, lai nepieļautu cilvēku aiziešanu no šīs organizācijas. Ja gadījumā viņi to pamet, paturētu saistībās, kuras viņi labprātīgi ir uzņēmušies kā organizācijas locekļi.

81

Daži no šiem lāstiem ir nāves lāsti, tādēļ tas nav nekas neparasts, ja pēc tam, kad kāds ir saņēmis atbrīvošanu no kāda konkrēta rituāla gara, nekavējoties sāk darboties lāsta gars, kurš ir atbildīgs par šo rituālu. Dažkārt viņš var mēģināt apturēt cilvēka elpošanu vai izraisīt viņā vēlēšanos izdarīt pašnāvību. Dēmoniem ir tiesības, kuras viņiem iedeva paši cilvēki, kad viņi brīvprātīgi izteica savu piekrišanu visiem noteikumiem un nosacījumiem, lai būtu par organizācijas locekli, kā arī piekrita spēku samēram organizācijas ietvaros.

Piemēram, masonu lāsti ir atšķirīgi katram nākamajam līmenim, kurā var ieiet šīs organizācijas locekļi. Esam pieredzējuši, ka lāsti var pāriet uz bērniem. Tā ir rakstīts 2.Mozus 20:5 – tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam. Masonu meitas, kurām esam kalpojuši, bieži vien atklāja masonu lāstu simptomus, kas precīzi saskanēja ar viņu tēvu izrunātajiem masonu lāsta vārdiem, kas ir daļa no rituāla, lai pārceltu nākamajā līmenī.

Cits masonu lāstu darbības lauks, - kas, šķiet, īpaši darbojas pret kristiešiem, kuri ir atteikušies no savas masonu piederības, vai arī izdarījuši to savu priekšteču vārdā. Masonu ložā valda sava veida „labklājības kults”, kur viena masona uzdevums ir atbalstīt otru masonu organizācijas locekli.

Kad cilvēks atsakās no savas masonu piederības, gars, kura uzdevums bija veicināt labklājību, maina savu lomu, lai izpildītu savu anti-Kristus pienākumu. Labklājība kļūst par nabadzības lāstu, kas darbojas pret cilvēka finansiālajām interesēm, īpaši ticīgo. Esam atklājuši savā kalpošanā, ka tiem, kuri bijuši saistīti ar masoniem, bieži vien seko šāds gars. Varam arī apliecināt, ka pēc atbrīvošanas no nabadzības lāsta, dažu cilvēku dzīvē turpmāk ir notikušas ievērojamas izmaiņas.

Līdzko cilvēki atbrīvojas no visām šīm lietām un dēmoniem, kuri darbojušies viņu dzīvē, krusta brīnums kļūst arvien skaidrāk redzams. Kad Jēzus nomira, Viņš deva iespēju cilvēkiem būt brīviem no ikkatra lāsta, jo visu lāstu sekas bija uzkrautas Viņam, un Viņa ciešanas dod mums brīvību. Jesajas pravietojumā (Jesajas 53) rakstīts par To, kurš nāks un nesīs dziedināšanu. Tas bija apbrīnojami precīzi.

4.11.4. Neapzinātie lāstiPar neapzinātiem lāstiem es saucu lāstus, kurus cilvēki izsaka pret citiem bez konkrēta nodoma nodarīt viņiem ļaunumu, pretēji kā iepriekš aprakstīts. Bet mūsu nezināšana, kā dēmoni var lietot to, ko mēs sakām un darām, nevar atturēt dēmonus mūs izmantot, lai sāpinātu kādu ar saviem vārdiem. Piemēram, ienaidnieks var paņemt to, ko mēs sakām, zaudējot savaldīšanos, un iekalt to cilvēka prātā un emocijās, kam tā sacījām. Ja šiem vārdiem notic un tos pieņem, tad arī dēmoniem ir iespēja ienākt un turēt upuri šo izteikto vārdu varā.Tomēr lai viss notiktu tāpat kā apzināto lāstu gadījumā, ir jāatrod kāda saite starp lāsta izteicēju un upuri. Tas no jauna liek padomāt, cik svarīgas ir dvēseliskās saites. Visbiežāk tos vārdus, kuri mūs patiesi sāpina, izsaka cilvēki, ar kuriem mums jau ir dvēseliskā saite. Tikai tāpēc, ka mēs esam tuvi ar šo cilvēku, viņa vārdi spēj mūs sāpināt.

Ja mūs bez iemesla nolamā kāds nepazīstams cilvēks, mēs tam vienkārši nepiegriežam īpašu vērību. Kaut arī mēs atceramies šo starpgadījumu, vārdu nozīme nespēj mūs sāpināt vai kontrolēt. Bet, ja vīrs pārnāk mājās un nolamā savu sievu par to, ko viņa ir izdarījusi (vai otrādi – nav izdarījusi), viņa visticamāk jūtas ļoti satriekta, un tas viņu dziļi ievaino.

Ja viņa turpina atcerēties notikušo un sāk ticēt apmelojumiem par sevi (piemēram, „Tu esi nekam nederīga”), tad ienaidnieks var izmantot dvēselisko saiti ar viņas vīru, lai ielaistu dziļi sevī neveiksmes garu. Tur nonācis, viņš darīs visu iespējamo, lai nabaga sieviete turpmāk dzīvotu ar domu, ka viņai atkal kaut kas noies greizi. Gars, kurš viņā ienācis, liek tā justies. Un viņš to atkārto tik bieži, līdz viņa ir pilnībā pārliecināta par savu neveiksmi un visa viņas apkārtējā pasaule sabrūk.

Dažreiz sapulcēs es esmu mācījis par visu šo neveiksmes tēmu un jutis, ka daudzu cilvēku dzīvē ir ne tikai viņiem jau zināmās problēmas, bet arī daudzi neveiksmes gara izraisīti traucējumi. Kad šiem dēmoniem pavēl iziet, nav brīnums, ka liela daļa cilvēku saņem atbrīvošanu no saitēm, kurās viņi ir saistīti.

Tas, ko mēs aplūkojam šajā tēmā, ir negatīvi vārdi un postoši apgalvojumi (vai pat lūgšana!), kas nākuši no mums tuviem cilvēkiem, ar kuriem mums ir dvēseliskā saite. Šādi vārdi, ja tiem notic un pieņem, kļūst par pamatu dēmoniem.

82

Bērni ir īpaši jūtīgi pret vecāku izteikto kritiku, jo viņi instinktīvi tic tam, ko vecāki vai citi pieaugušie, kuri ir zināmā mērā atbildīgi par viņiem, saka. Viņi bez jautājumiem pieņem gan labo, gan slikto. Labais viņus uzmundrina. Sliktais viņus posta. Lūdzot un cīnoties par cilvēku atbrīvošanu, esam dzirdējuši dažādas šausminošas lietas, kuras šie cilvēki stāstīja, ko vecāki par viņiem ir teikuši. Sāpīgās izjūtas, atceroties šos viņu vecāku teicienus, dažreiz bija tik spēcīgas, ka viņiem bija grūti piedot, kaut arī viņi saprata, ka šajos vārdos apslēptie dēmoniskie spēki bez šādas piedošanas nav salaužami.

Visbiežāk minētie vārdi, no kuriem bija nepieciešama atbrīvošana, ir šādi:

Vecāku teicieni bērniem „Tu neesi nekam derīgs.” „No tevis nekad nekas neiznāks. Tu esi tāds kā tava māte.” „Lieli puikas neraud” (tam seko sitieni par raudāšanu, kaut arī ir pietiekams iemesls, lai raudātu,

jo ir tikai septiņi gadi). „Tu nekad neapprecēsies. Kurš gan vēlēsies ar tevi dzīvot?” „Tu esi neglīts.” „Tu nekad nedabūsi darbu.” ‘Nekad neuzticies vīriešiem. Viņi tikai radīs tev problēmas.” „Tu tik tiešām esi mežonis; tu esi ļauns.” „Tu nekad nemainīsies; tu vienmēr būsi tāds.” „Tas ir mūsu ģimenē – arī tev tas ir lemts.”

Vīru teicieni sievām „Kāpēc tu nevari pagatavot ēdienu tā kā mana māte?” „Tu esi patētiska.” „Tu ģērbies kā klauns.” „Kad es redzu tevi gultā, jūtos tā, it kā gulētu viesistabā.” „Kādēļ tu nevari būtu tāda kā Džona sieva?”

Sievu teicieni vīriem „Ak, kaut es būtu apprecējusies ar īstu vīrieti!” „Viss, kas tevi interesē, ir sekss” (izteikts vīrietim, kura sirds ir ievainota, jo sieva ir pilnībā

zaudējusi interesi par viņu). „Žēl, ka bērniem nav neviena no kā mācīties.” „Tu esi tieši tāds pats kā tavs tēvs – nekam nederīgs.” „Nav brīnums, ka tu nevari atrast darbu. Es tevi nepieņemtu nekādā darbā.”

Draudzes locekļu teicieni tās kalpotājiem „Žēl, ka Džona kungam bija jāatkāpjas” (Džons bija iepriekšējais mācītājs). „Iepriekšējais mācītājs mani iepriecināja ar saviem apmeklējumiem!” „Mēs izlūgsim viņu ārā no šejienes; viņš nav priekš mums!” „Nedomā, ka tu te vari ko mainīt.” „Ja jūs sludināsiet ilgāk par desmit minūtēm, mēs visi iziesim ārā no šejienes.” „Mēs maksājam tev par to, lai tu darītu, ko mēs teiksim.”

Kalpotāja teicieni draudzei „Jūs visi esat miruši.” „Jūs vēlētos, kaut manis te nekad nebūtu bijis.” „Ja jūs domājat, ka spējat mani izmainīt, sāciet domāt no jauna.”

Darba devēja teicieni padotajam „Tu neko nevari kārtīgi izdarīt.” „Ja tu tā turpināsi, tu mani iedzīsi bankrotā.” „Es vadīšu savu kompāniju, kā es to vēlos. Pievaldi savu kristietību.” „Mērkaķis prot rakstīt ātrāk par tevi.”

Kā mēs reaģējam, ja dzirdam par sevi šādus teicienus, nosaka, kā ienaidnieks ietekmēs mūsu dzīvi, ja vien viņam radīsies šāda iespēja. Šīs ir dažas no ienaidnieka bultām, par kurām apustulis Pāvils raksta

83

Efeziešiem 6.nodaļā. Ar ticības vairogu var dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Mēs varam aizsargāt sevi, turot ticības vairogu, un ar Dieva doto autoritāti nostāties pret šo vārdu ietekmi mūsu dzīvē, vai arī mēs varam pieņemt šos vārdus, dzīvot tajos un tiem ticēt. Līdzko mēs tā darām, mēs dodam ienaidniekam tiesības mūs saistīt, un kaut kad nākotnē mums būs nepieciešama atbrīvošana.

4.11.5. Sevis nolādēšana un iekšējie apliecinājumiDiemžēl bērni reti kad zina, kā tikt galā ar situāciju, kad par viņiem ir izteikti cietsirdīgi vārdi. Bultas parasti atrod savu mērķi. Bērns (un bieži vien arī pieaugušais) dod iekšēju solījumu sev. Tas ir sevis nolādēšanas veids, ar kuru viņi apliecina, ka nekad vairs nepieļaus šādu situāciju, lai arī ko tas maksātu.

Piemēram, atbildes reakcija septiņus gadus vecam zēnam pēc pēriena, kura dēļ viņš raudājis, ir sacīt: „Es nekad vairs neraudāšu!” Kāds 46 gadus vecs vīrietis, kuram es kalpoju, tieši tā arī bija pateicis un no septiņu gadu vecuma līdz pat saviem 46 gadiem nekad vairs nebija raudājis. Bet cena, ko viņš maksāja par šādu savu pareizo emociju kontroli, bija ļoti augsta. Viņa emocijas tagad kontrolēja dēmoni ar lāstu, kas bija viņa iekšējā apliecinājuma sekas. Viņam iestājās dziļa depresija, un viņš jau ilgu laiku bija spiests lietot zāles. Viņš dzīvoja nepilnvērtīgu dzīvi, tās bija depresiju un zāļu postošās sekas. Viņa dziedināšana sākās ar piedošanu viņa tēvam un atteikšanos no sava iekšējā solījuma.

Kad mēs veicam kādu iekšēju apliecinājumu pret sevi, tas nozīmē, ka daļa no mūsu dzīves noritēs pretēji Dieva plānam un mērķiem. Tādā veidā mēs ne tikai ierobežojam sevi kā personību, bet arī uzaicinām ienaidnieku šajā jomā mūs kontrolēt.

Daudzi cilvēki vēlāk apzinās, cik muļķīgi bija teikt šādus vārdus un pēc tam tikai saprast, ka vairs nevar izkļūt no šīs situācijas. Viņi nesaprot, ka cīnās ar dēmoniem. Tikai pēc atbrīvošanas viņi varēja uzsākt garo dziedināšanas procesu, lai atjaunotu pareizu domāšanu un uzvedību.

Piemēram, kāda meitene, kura bija ļaunprātīgi izmantota, izteica vairākus apliecinājumus, no kuriem divi bija sekojoši: „Es nekad vairs negulēšu gultā” (viņa secināja, ka gultas ir bīstamas un nolēma tās vairs neizmantot) un „Es nekad vairs neuzticēšos vīriešiem” (jo vīrieši var tikai nodarīt ļaunu).

Kamēr viņa centās mainīt savu attieksmi pati saviem spēkiem, viņa atklāja, ka tas ir neiespējami. Tikai pēc tam, kad viņa saņēma atbrīvošanu no gariem, kuri bija viņu kontrolējuši ar viņas pašas vārdu uzlikto lāstu, viņa varēja saņemt dziedināšanu. Viņa beidzot kļuva brīva no saitēm un varēja gan atkal gulēt gultā, gan arī pēc kāda laika saprast, ka ne visi vīrieši ir ļaunprātīgi. Viņa pat varēja sākt ticēt, ka nākotnē varētu iemīlēties kādā vīrietī. Daži iekšējie apliecinājumi, no kuriem esam atbrīvojuši cilvēkus, ir šādi:

Es nekad sev to nepiedošu. Ļoti izplatīta atbildes reakcija situācijā, no kuras varēja izvairīties, bet notika kaut kas nepareizs. Cilvēki var sevi vainot notikušajā visu atlikušo dzīvi.

Es esmu neglīts, resns, nekam nederīgs, citiem par apgrūtinājumu utt. Iekšējie apliecinājumi, uzklausot un pieņemot citu izteiktos vārdus par sevi.

Es vairs nekad nerunāšu ar... Iekšējais apliecinājums, ja kāds cilvēks izdara ļaunu. Izskatīties pievilcīgi ir bīstami. Ja es izskatīšos pievilcīgi, mani atkal kāds var ļaunprātīgi

izmantot. Šādā gadījumā apzināta liekā svara uzņemšana vai kļūšana par anorektiķi ir tipiska atbildes reakcija, lai slēptu savu seksuālo pievilcību.

Neviens mani nemīl, tādēļ es neļaušu nevienam sev tuvoties. Kāda tuva un uzticama cilvēka nodarītās sāpes liek secināt, ka neviens nevar patiesi mīlēt, tādēļ cilvēki izvēlas būt emocionāli nošķirti un dzīvot, slēpjoties aiz pašu uzceltajām sienām.

Es vēlos mirt; Būtu labāk, ja manis nebūtu. Kad dzīve cilvēkam sagādā ļoti lielas sāpes, viņš var izdarīt secinājumu, ka vienīgais risinājums viņa situācijā ir nomirt. Tas notiek daudz biežāk kā mēs to iedomājamies. Kad es atklāti uzdodu šo jautājumu kristiešu sapulcēs, cik daudzi no viņiem ir kādreiz vēlējušies izdarīt pašnāvību, parasti vismaz puse cilvēku paceļ roku!

Es nekad nebūšu liels. Bērna izjūtas, kurš baidās no pieaugušo pasaules tāpēc, ka kāds pieaugušais viņam ir nodarījis pāri.

Vecākiem nevar uzticēties. Bērna izjūtas, saskaroties ar nodevīgu vecāku rīcību. Kādu cilvēku, par kuru mēs lūdzām, vecāki bija atstājuši uz „piecām minūtēm”, devušies izklaidēties un

84

atgriezušies tikai pēc piecām stundām. Stress, kuru izraisīja šis atgadījums, atstāja iespaidu uz visu turpmāko dzīvi.

Sekss ir netīrs. Bērna reakcija, kurš jautā saviem vecākiem par dzīves realitāti. Vecāku apmulsums izraisa secinājumu, ka sekss ir kaut kas ļoti netīrs. Seksuālās problēmas viņas laulībā radās šī iekšējā pieņēmuma dēļ, kuru izmantoja dēmoni, lai kontrolētu viņas dzīvi.

Visi tēvi sāpina bērnus. No vardarbības cietuša bērna atbilde viņa potenciālajam aizbildnim. Dēmoni, kuri darbojas caur šo iekšējo apliecinājumu, neļauj viņam uzticēties vīrietim, kurš vēlas viņam palīdzēt.

Tiem, kuri ir nokļuvuši lāsta garu gūstā ar apzinātu ļaunu okultu darbību, neapdomīgu cilvēku vārdu, savstarpēju nesaskaņu vai paši savu iekšējo apliecinājumu dēļ, ir svarīgi atgādināt sev patiesību, kas rakstīta Dieva Vārdā: „..Viņam ticēdami, esat saņēmuši Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma, kas ir mūsu gaidāmā mantojuma ķīla, līdz reiz iegūsim pestīšanas pilnību...” Svētais Gars ir ķīla, ka mēs saņemsim to, ko Dievs ir apsolījis saviem ļaudīm. „..lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot, un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem...” (Efeziešiem 1:13-14, 18-19).

4.12.Nolādēti priekšmeti un ēkasKad mēs saprotam, ka lāsta iedarbība uz cilvēku notiek ar nešķīsto garu starpniecību, ir viegli secināt, ka nešķīstie gari var būt saistīti arī ar priekšmetiem vai ēkām. Tie, kuri nonāk šādu priekšmetu un ēku ietekmes sfērā, sāk izjust tiem piesaistīto dēmonu ietekmi.

Nonākot saskarē ar nolādētiem priekšmetiem, cilvēki dažreiz kļūst par tīšu okultu darbību upuri. Bieži vien ir tā, ka cilvēks iegūst savā īpašumā kādu nolādētu lietu vai nonāk kādā nolādētā vietā, bet neapzinās, ka tas ir viņa ciešanu patiesais iemesls.

2.Laiku grāmata ir īpaši svarīga, jo atklāj Dieva viedokli Bībelē par šo jautājumu. Jeruzalemes templis nonāca pagānu okultistu lietošanā, pēc tam pie varas nāca ķēniņš Hiskija un pavēlēja to attīrīt. Šajā gadījumā ne tikai priesteriem bija rituāli jāšķīstī sevi viņu atkāpšanās dēļ, bet arī visi templī atrodamie priekšmeti, lai tie būtu brīvi no jebkādiem spēkiem, kuri, bez šaubām, bija saistīti ar šiem nešķīstajiem priekšmetiem.

Okultisti piesaista milzīgus spēkus nozagtiem un pagānu rīcībā nonākušajiem priekšmetiem, kurus kādreiz ir lietojuši kristieši. Viņi atzīst, ka dēmoniskais spēks, kuru var piesaistīt priekšmetiem, kas iepriekš bijuši svētīti Dievam, ir daudz lielāks nekā citiem priekšmetiem. Viņi tos izmanto acīm redzami ļaunprātīgiem mērķiem. Tādēļ arī plaukst zagtu reliģisku priekšmetu melnais tirgus, kas notiek vienlaikus ar sātanisma kulta un buršanās izplatību rietumu pasaulē. Notiek milzīga zagto reliģisko priekšmetu skaita palielināšanās no baznīcām, īpaši biķeru un citu baznīcas sudrablietu zādzības. Tā rezultātā daudzas baznīcas Lielbritānijā, kuras agrāk varēja atstāt neaizslēgtas, lai cilvēki varētu nākt jebkurā laikā un lūgt, ir jāslēdz, atverot tās tikai uz dievkalpojuma laiku, lai pasargātu no zagļiem.

Kalpotājiem un visiem, kuri atbildīgi par draudzes namu, ir ne tikai jāsargā draudzes īpašums, bet viņiem ir jābūt arī ar garīgu izšķirtspēju, kuri spēj sajust, ja kaut kas nav kārtībā, un atbrīvot telpas no jebkādiem priekšmetiem, kurus ir atstājuši baznīcas apmeklētāji („lūdzēji”), kā arī sajust ar nodomu veiktos rituālus baznīcā vai tās apkaimē pa nakti. Tas norāda, cik svarīgi mūsdienās ir sekot agrīnās Draudzes piemēram un iecelt par draudzes kalpotājiem tikai „..Svētā Gara un gudrības pilnus...” vīrus (Apustuļu darbi 6:3). Kā gan citādi vēl būtu iespējams atšķirt lietas (garīga rakstura), kuras nav no Dieva?

Kad Dievs deva Mozum pavēli iesvētīt Saiešanas telti, viņš teica: „Paņem arī svaidāmo eļļu un svaidi ar to mājokļa sienas un visus tā piederumus, iesvētī to un visus tā rīkus, lai tie būtu svēti” (2.Mozus 40:9). Šajā svarīgajā Rakstu vietā norādīts, ka visus priekšmetus, kurus paredzēts izmantot Saiešanas teltī, jāiesvēta, lai tie kļūtu svēti.

Tā ir kritusī pasaule, kur šinī laikā visu kontrolē šīs pasaules dievs, Sātans. Tādēļ pirms iesvētīšanas visi materiāli, kurus izmantoja telts būvēšanā, varēja būt ienaidnieka ietekmes objekti. Lai atņemtu Sātana iespējamās tiesības darboties ar šiem priekšmetiem, kurus bija paredzēts izmantot

85

patiesā un dzīvā Dieva pielūgšanai, vajadzēja noturēt šķīstīšanas rituālu (eksorcisms, kas ir ļauno garu izdzīšana), lai Sātans nekādi nespētu ietekmēt Dieva slavēšanu, kad Viņa tauta to dara.

Tā ir cēlusies ēku iesvētīšanas kalpošana, kurās bija paredzēts slavēt Dievu. Šī ir svarīga tēma, kas ir pārāk plaša, lai to apskatītu tuvāk šajā grāmatā, kur dodam tikai vispārīgu ieskatu. Par to esmu uzrakstījis atsevišķu darbu - pareiza pamata likšana.

Draudzei ir patiess pamats, uz kura tā balstās. Interesanti atzīmēt, ka 2.Mozus 3:5 Mozum bija pavēlēts noaut kurpes, jo vieta, kur viņš stāvēja, bija svēta. Tā tika svētīta ar dzīvā Dieva klātbūtni, kurš runāja ar viņu no degošā krūma. Visinteresantākais šajā gadījumā ir nevis, ka zeme, kur Dievs stāvēja, ir svēta (par ko es nešaubos, ka tas tā ir!), bet vieta, kur Mozus stāvēja, bija nešķīsta. Tas norāda, ka ne tikai priekšmeti un ēkas ir jāiesvētī, bet arī zeme, uz kuras atrodas šīs ēkas.

Šāda iesvētīšanas procedūra ir nepieciešama, lai Sātans (kā šīs pasaules valdnieks) nevarētu pretendēt uz attiecīgo zemi vai ēku. Bet gadījumos, kad priekšmetus, zemi un ēkas cilvēki ir izmantojuši kādai okultai pielūgsmei, tā atrodas arī tiešā dēmonisko spēku ietekmē, kuri ir saistīti ar šo vietu un cilvēku grēku darbu. Tādēļ tie ir ne tikai jāiesvētī, bet vispirms jāatbrīvo no visiem dēmoniem, kuri tiem piesaistīti cilvēku grēku dēļ, kuri tos iepriekš izmantojuši.

Es ar nolūku šeit lietoju vārdu eksorcisms, lai uzsvērtu atšķirību no vārda atbrīvošana, kuru es lietoju, runājot par cilvēku atbrīvošanu no ļauno garu klātbūtnes. Vārds eksorcisms Svētajos Rakstos nekur nav lietots, lai aprakstītu cilvēku atbrīvošanu no dēmoniem, bet tam ir ļoti specifiska un ļoti būtiska nozīme visā šajā jomā, kura, šķiet, daudz vairāk attiecas uz kādu nedzīvu priekšmetu vai vietu atbrīvošanu.

Daudzas mūsu vecās baznīcas, sekojot Augustīna norādēm, bija uzbūvētas uz senām pagānu pielūgsmes rituālu vietām, kuras atradās Lielbritānijas ciematu un pilsētu teritorijās. Kaut arī pašas ēkas pēc to uzcelšanas ir iesvētītas Dievam, es tomēr šaubos, vai zeme, uz kuras ir uzbūvētas šīs baznīcas, bija atbrīvota no dēmoniem, kuriem uz to bija īpašas tiesības. Bieži vien šīs tiesības bija dotas ar cilvēku un dzīvnieku upuriem dēmoniskajiem dieviem un līdz ar to Sātanam.

Ir daudz ēku, kurās kristiešiem ir bijušas problēmas, kas turpinājušās gadiem ilgi, un mēs šādi tās esam atrisinājuši. Kad dēmoniskie spēki, kuri ir piesaistīti pie konkrētās vietas, saņem izaicinājumu, nav nekas neparasts, ka tā rezultātā atraisās krietni liels dēmoniskais spēks, īpaši tajās vietās, kur ir notikusi upurēšana. Bet kad zeme ir viscaur un pienācīgi atbrīvota, parasti notiek jūtamas izmaiņas garīgajā atmosfērā šo ēku iekšienē.

Atgriežoties pie tēmas par nolādētiem priekšmetiem, ir bijušas atsevišķas reizes, kad esam ievērojuši, ka daži cilvēki, kuriem centāmies palīdzēt, cīnījās, lai būtu brīvi un arī mēs cīnījāmies par to, lai viņus atbrīvotu! Daudzos šādos gadījumos mēs esam sajutuši, ka vēršamies pret priekšmetiem, kuri viņiem pieder. Šie priekšmeti ir bijuši nolādēti, tādēļ satur milzīgu dēmonisku ietekmi, kas tiem piesaistīta. Parasti tās ir kaut kādas rotaslietas vai arī kādi citi vērtīgi priekšmeti. Tas nosaka, ka cilvēks vairākkārtīgi apdomās, pirms šķirsies no šī priekšmeta, jo vēlēsies to paturēt tā mantiskās vērtības dēļ. Esam atklājuši, ka vienīgais gudrais risinājums ar šiem priekšmetiem rīkoties līdzīgi kā Pāvils (Apustuļu darbos 19:18-19) lika darīt ar okultām grāmatām, kuras tajā laikā bija ļoti dārgas. Viņi tās iznīcināja, sadedzinot uz sārta.

Jums vajadzētu redzēt dēmonu atbildes reakciju cilvēkā, kad mēs ierosinām iznīcināt priekšmetu, kuru viņi izmanto un kas dod viņiem spēku, lai saprastu, cik svarīga ir šī kalpošanas daļa tiem, kuri bijuši iesaistīti okultismā vai pakļauti lāstam ar sev piederošiem okultiem priekšmetiem. Dēmoni kliegs šausmās un izdomās visādus „pamatotus” iemeslus, kādēļ šos priekšmetus nevar iznīcināt, bet redzot, ka cilvēks vēlas atbrīvoties no nolādētajiem priekšmetiem, dēmoni var pat mēģināt lietot pārdabisku spēku, lai to aizkavētu!

Nolādētas rotaslietas bieži vien ir mantotas, tādēļ mums būtu jājautā cilvēkam, kura personīgajā dzīvē vai viņa ģimenē pēkšņi parādījušās neizskaidrojamas problēmas: „Vai jūs esat mantojuši kādus priekšmetus, kuriem pagātnē varētu būt saistība ar okultismu?” Esam atklājuši, ka dažreiz cilvēki savā īpašumā ir ieguvuši masonu kulta priekšmetus, kuri agrāk piederējuši kādam viņu mirušajam radiniekam. Dēmonu pretestība šo priekšmetu iznīcināšanai ir bijusi tikpat spēcīga, it kā priekšmets būtu izmantots buršanās rituālā.

86

Šī iemesla dēļ es ieteiktu cilvēkiem nekad neiegādāties lietotas rotaslietas (mums nav pat mazākās nojausmas, kāds lāsts varētu būt ar tām saistīts) un ļoti rūpīgi iztaujāt par dāvanu izcelsmi, kuras nāk mantojumā no ģimenes locekļiem, pirms to pieņemšanas. Lietoti saderināšanās gredzeni, piemēram, var nest sev līdzi lāstu visai turpmākajai laulībai, ja iepriekšējie īpašnieki ir tos izmantojuši ļaunprātīgos nolūkos. Ja iepriekšējais saimnieks ir pārdevis gredzenu atceltas saderināšanās vai laulības šķiršanas dēļ, šķiršanās gars var iedarboties uz nākamo cilvēku, kurš valkās šo gredzenu. Pastāv vēl pēdējā iespēja - visas lietotās rotaslietas atbrīvot no ļauniem gariem un iesvētīt tam Kungam.

Lāstu saturošie priekšmeti ne vienmēr ir rotaslietas. Piemēram, bērniem viņu iemīļota rotaļlieta ir daudz dārgāka par zeltu. Esam pieredzējuši gadījumus, kad bērniem, kuri uzauguši ģimenē, kur nodarbojas ar okultismu, ir iedota kāda īpaša rotaļlieta, kurai iepriekš uzlikts lāsts un tā ir dēmonizēta. Šī rotaļlieta kļūst bērnam par dēmonisku vērotāju un mierinātāju. Pārdabiskā pieķeršanās šai rotaļlietai tur bērnu cieši saistītu ne tikai bērnībā, bet arī dzīvē vēlāk.

Dominējošās un manipulējošās bezdievīgās saites veicina un padara vēl stiprākas īpašās dāvanas no kāda, kurš cenšas valdīt pār otru, izmantojot pienākuma apziņu, vainas apziņu un vājumu. Tās bieži vien ir roku darbs, kur rotaļlietas izgatavošanai ir patērētas daudzas stundas, kur saņēmējs justos vainīgs, ja viņš uzskatītu šo priekšmetu par „kārtējo rotaļlietu”. Kaut arī daudziem cilvēkiem, kuri izgatavo un dāvina šādas rotaļlietas, ir vislabākie un tīrākie nodomi, šie nodomi ne vienmēr var būt tik tīri, kā mums liekas.

Būtībā ir jāiznīcina tikai tie priekšmeti, kuri ir izmantoti okultās darbībās, bet es stingri brīdinu, ja kāda dāvana vai priekšmets ir saistīts ar kaut ko pārdabisku, par to noteikti ir jālūdz un jāsarauj jebkādu dvēselisku saiti, kura var pastāvēt starp tās īpašnieku un dāvinātāju. Esmu pieredzējis, kad to izdara, dāvanu iespējams uzlūkot daudz saprātīgāk. Kaut arī to joprojām novērtē atbilstoši tās vērtībai, tai vairs nav dominējošā un manipulējošā spēka, kāds ir bijis iepriekš.

Visbeidzot šajā nodaļā es vēlos pievērsties ēkām, kuras cilvēki ir apmeklējuši un netīšām kļuvuši dēmonizēti. Dažreiz ir tā, ka cilvēki nav zinājuši vai sapratuši par dēmoniskajiem draudiem, apmeklējot, piemēram, citu reliģiju tempļus vai citas vietas, kur dēmoniskajiem spēkiem ir dotas tiesības ar maldu pielūgšanu, kas tur notiek.

Dažreiz apmeklētajiem palūdz noaut kurpes, pirms ienākt šādā templī. Ja cilvēki tā dara, viņi ar to pagodina dēmonisko dievību, kas valda pār šo templi! Tādēļ nav jābrīnās, ka daudzi cilvēki, pat uzticami kristieši, kuri apmeklē šādas vietas, var dabūt garu, kuram ir dotas tiesības ar šo darbību. Mums ir jābūt piesardzīgiem, ko darām.

Citā reizē cilvēki ir dabūjuši dēmonus, kļūstot par kādas mājas īpašniekiem (vai vienkārši to apmeklējot). Iepriekšējie mājas saimnieki ar savām darbībām ir devuši tiesības dēmoniem šajā mājā, un nākamie īpašnieki nonāk dēmonu ietekmē, kura tur ir palikusi. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad jaunie īpašnieki ir kristieši, jo viņu klātbūtne jau pati par sevi apdraud dēmonus.

Tas norāda, cik svarīgi ir kristīgām ģimenēm attiekties pret savu māju kā pret templi (Vecās Derības nozīmē) un svētīt abus - gan māju, gan zemi tam Kungam, attīrot to no jebkāda dēmoniska spēka, kas tur varētu atrasties iepriekšējo saimnieku rīcības dēļ. Mēs zinām arī gadījumus, kad iepriekšējais saimnieks ir nomiris savā mājā, un kaut arī viņš nav bijis saistīts ar okultismu, viņa saikne ar māju ir bijusi tik cieša, ka dēmoni, kuri izgājuši no viņa ķermeņa nāves brīdī, ir turpinājuši mājot viņa īpašumā un kļuvuši par tā „saimniekiem”, it kā tas tagad piederētu viņiem.

Dažreiz personas valdošais dēmoniskais gars ir atklājis sevi mājā kā spoks. Tā var būt arī tad, ja pagātnē šai mājā ir notikusi traģēdija, pēkšņa vardarbīga nāve vai pašnāvība, tāpēc dēmoni sākuši darboties īpaši spēcīgi.

Atsevišķos šādos gadījumos esam atklājuši iedarbīgu līdzekli - Svētā Vakarēdiena noturēšana mājā, kas ir daļa no īpašuma iesvētīšanas ceremonijas. Tā apliecinām ikvienam tumsas spēkam, ka Kunga Jēzus Kristus nāves un augšāmcelšanās dēļ kristiešiem vairs nav jābaidās no Sātana darbībām un viņi var dzīvot brīvi no viņa dēmonu ietekmes šajā mājā.

4.13.AtkarībasIr trīs galvenās atkarības. Pirmās divas var arī raksturot kā piespiedu uzvedības modeli.

87

Pirmkārt, ir atkarības, kurām nav absolūti nekā kopīga ar ķermeņa ķīmisko uzbūvi, jo tās nav saistītas ar kādu nepazīstamu vielu vai kādu citu vielu pārmērīgu lietošanu, kuras parasti cilvēki lieto tikai nelielos daudzumos. Atkarība nevis no vielas, bet kāda konkrēta paraduma (kā bieža roku mazgāšana, pornogrāfijas skatīšanās utt.).

Otrkārt, ir atkarības, kas saistītas ar barības vielu uzņemšanu, kuras pašas par sevi nerada ķīmisko atkarību, kā tas ir ar narkotikām (tās nerada simptomus, ja atkarību izraisījusī viela nav pieejama), bet upuris bez tām nevar iztikt.

Treškārt, ir atkarības no tādām vielām kā alkohols, narkotikas un cigaretes, kas satur ķīmisku atkarību izraisošus komponentus, pēc kurām cilvēks sāk izjust kāri, jo organismā parādās šo vielu trūkuma simptomi, līdzko tās pārtrauc lietot. Vienlaicīgi pastāv arī noteikta veida uzvedības atkarība, kas saistīta ar šādu vielu lietošanu. Piemēram, iešana uz krogu, piebiedrošanās smēķētājiem utt. Uzvedības atkarība veicina ķīmisko atkarību un otrādi.

Visos trīs atkarību veidos mēs esam konstatējuši dēmonisko kontroli, kas rada lielas grūtības cilvēkam novērsties un atteikties no atkarības. Ja iekšā ir dēmons, kura uzdevums ir kontrolēt cilvēku ar atkarību, upurim ir daudz grūtāk izrauties no šīs atkarības.

Atkarība parasti nesākas ar kāda cilvēka izvēli turpmāk būt no kaut kā atkarīgam. Tā parasti ir cilvēka atbildes reakcija uz kaut ko citu, kas notiek viņa dzīvē, vai arī atbilde kādam citam, kurš veicina šo uzvedību. Gandrīz visas trešajai kategorijai pieskaitītās atkarības pieder šim pēdējam pieminētajam veidam, kad sabiedrības spiediens liek piekrist visam, ko dara pārējie grupas locekļi. Ja kāds no šīs grupas smēķē, pārējiem ir grūti nesmēķēt. Ja kāds lieto narkotikas, tad arī visi pārējie tās pamēģina.

Līdzko cilvēks ir ielaidis savā dzīvē kādu atkarību, vai tā būtu zināma uzvedība, vai ķīmisku vielu lietošana, ienaidnieks darīs visu, ko vien spēj, lai dēmoniski saistītu cilvēku pie šī dzīvesveida. Bet nav nozīmes mēģināt tikai izdzīt dēmonu, kurš varētu būt ienācis cilvēkā. Vispirms ir jāiznīcina ienaidniekam dotās tiesības ienākt. Dažreiz ir vajadzīga grēku atzīšana, nožēla un piedošana, bet reti, kad tas ir tik vienkārši!

Atkarības gandrīz vienmēr ir atbildes reakcija, lai aizpildītu kādu tukšumu cilvēka dzīvē, kuram nav pareizā piepildījuma. Cilvēks var justies dziļi atraidīts un nodoties atkarībai, viņš turpinās iekļauties narkotiku lietotāju kompānijā, kuri viņu pieņem bez jebkādiem nosacījumiem kā vienu no viņiem. Ja cilvēks, iespējams, pārdzīvo laulības attiecību sabrukumu, viņš var meklēt komfortu ēdot šokolādi, jo viņš nerod apmierinājumu attiecībās ar savu laulāto partneri.

Daudzu nomācošu uzvedības atkarību cēloņi slēpjas arī traumētās emocijās, kurām ir nepieciešama dziedināšana. Arī te var būt iesaistīti dēmoni. Kamēr emocijas nesaņems dziedināšanu, atbrīvošana nebūs visiedarbīgākais līdzeklis dziedināšanai.

Cits piemērs, kā dēmonizācija izpaužas ar atkarīgu uzvedību. Jauns cilvēks pirmo reizi izrāda interesi par seksu, kas viņu aizrauj tā, ka viņš kļūst atkarīgs no pornogrāfijas. Pēc neilga laika viņa vēlme pēc arvien vairāk pornogrāfijas kļūst neapturama. Dēmons ir piepildījis viņa acis ar kārību. Viņš ir kļuvis atkarīgs no šīs vēlmes, un tagad viņu kontrolē dēmoni.

Palīdzot atkarībā nonākušiem cilvēkiem, ir jāidentificē cēloņi un jāapmierina patiesās vajadzības, citādi kalpošana var turpināties stundām ilgi, cenšoties izdzīt tās vai citas atkarības dēmonus, nemaz neskarot patieso problēmu! Galvenās problēmu jomas, kuras ir jāpārbauda, meklējot atkarīgās uzvedības cēloņus, ir sekojošas:

noraidījums, bailes, vientulība, seksuāla rakstura problēmas, pagātnē pārdzīvota vardarbība (īpaši seksuālā), kontrole un valdonība.

Ņemot vērā šos cēloņus, var atklāties, ka cilvēka dēmonizācijas līmenis ir daudz dziļāks nekā tas ārēji var būt redzams. Tas jāņem vērā, palīdzot atbrīvoties no kādas atkarības. Kamēr tas nav izdarīts, jebkura kalpošana būs kā ielāps, kas palīdz tikai uz neilgu laiku.

88

Kaut gan noraidījums, bailes, vientulība u.c. ir biežākie cēloņi atkarībai no smēķēšanas un alkohola, tās vienīgais iemesls var būt arī vienaudžu izraisītais spiediens. Bieži vien cilvēki patiesi vēlas atmest kaitīgo ieradumu, īpaši smēķēšanu, un ir izmēģinājuši visu, ko vien var. Kalpošana viņiem var būt samērā vienkārša un sekmīga, līdzko pavēl dēmoniem, kuri kontrolē viņu plaušas un to vajadzību pēc nikotīna, un tos izdzen. Šie gari parasti nāk ārā ar izelpu no plaušām, bieži vien ar klepošanu un spļaušanu.

Tiem, kuri ir atbrīvojušies no smēķēšanas atkarības gariem, tomēr ir jāievēro stingra disciplīna savā turpmākajā uzvedībā. Nav vajadzīgs ilgs laiks, lai atkal nokļūtu atkarībā, kas ļautu dēmoniem atgriezties. Ja ir kāda vājība, tad šai jomai ir nepieciešama dubulta aizsardzība ar paklausību un spēcīgu Svētā Gara inspirētu pašdisciplīnu.

4.14.Bailes un fobijasBībelē rakstīts: „Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes...” (Jāņa 1.vēstule 4:18). Citiem vārdiem, tas nozīmē, kamēr mēs nedzīvojam pilnīgā Jēzus mīlestībā, mēs esam atvērti bailēm. Un šajā apgalvojumā ir daudz patiesības, jo tikai pilnīga Jēzus mīlestība un absolūta drošība, kuru Viņš dod savas ģimenes locekļiem, var mūs pasargāt no visām dzīves grūtībām un krīzēm.

Dzīvē nākas pieredzēt daudzus atgadījumus, kuri var iedvest lielas bailes. Iepriekšējās nodaļās apskatītās lietas tādas kā seksuālā vardarbība, nelaimes gadījumi, noraidījums, burvestības u.c. ir potenciālie baiļu ienākšanas cēloņi. Mazi bērni ir īpaši jūtīgi un viņiem ir grūti nedomāt par lietām, kas viņiem ir izraisījušas bailes, vai vēl ļaunāk, kas varētu atgadīties nākotnē. Bailes no tumsas, bailes nepamosties, bailes no neizdošanās, bailes no zirnekļiem – šis saraksts ir bezgalīgs. Ne visas bailes ir dēmoniskas. Pareizas bailes ir Dieva dota dāvana, kas domāta, lai mūs pasargātu no ļaunuma. Ir pareizi, ka mēs baidāmies šķērsot ielu divstāvu autobusa priekšā, likt rokas pie uguns. Bailes no šādām lietām ir nozīmīgas, lai pasargātu dzīvību.

Taču Sātans vienmēr paņem to, ko Dievs ir radījis, un izkropļo saviem mērķiem. Piemēram, Dievs radīja seksu, bet sātans pamudināja uz seksuālo vardarbību. Līdzīgi, Dievs radīja bailes, bet sātans cenšas kontrolēt mūsu dzīvi ar bailēm. Ja mēs atveram sevi bailēm, kuras mēs ik pa laikam pārdzīvojam, un dzīvojam tajās, ienaidnieks darbosies lielākajā daļā situāciju un dos mums baiļu garu, kurš mūs paturēs saistītus pat tādos apstākļos, kur mēs skaidri saprotam, ka nav iemeslu baidīties. Ceļš, lai atbrīvotos no nepamatotām bailēm, ir atzīt tās par grēku, uzaicināt Jēzu aizvietot šīs bailes ar Viņa pilnīgo mīlestību un pielikt punktu dēmoniskajam ar atbrīvošanu. Tā ir atbilde. Dievs to ir apsolījis un tā mums nodrošinājis brīvību no bailēm.

4.15.Nespēks un nogurumsLīdzko mēs jūtamies pārguruši, mēs esam atvērti gan kārdinājumam, gan dēmonizācijai. Ir daudzi cilvēki, kuri apliecina savas tiesības saņemt uzmundrinājumu un aizsardzību, atsaucoties uz brīnišķīgo Rakstu vietu: „..bet, kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst” (Jesajas 40:31).

Dievs ir apsolījis, ka Viņš mūs stiprinās un palīdzēs mums pārdzīvot jebkādu spiedienu, ar kuru mums būs jāsaskaras. Ja šis ir Dieva apsolījums, kāpēc nespēks un nogurums var būt dēmonu ienākšanas iespēja? Viens no iemesliem ir, ka mēs darām lietas, ko Dievs nav licis mums darīt. Mēs nevaram saņemt Dieva doto apsolījumu labumus, neejot pa dievbijības ceļu.

Tik bieži cilvēki mēģina izmantot Dieva apsolījumus savu grēku piesegšanai, domājot, ka viss būs kārtībā. Tā nav. Ja mēs aizpildām savu dzīvi ar aktivitātēm un programmām, kuras pašas par sevi varbūt ir labas, bet tā nav Dieva griba mūsu dzīvei, tad mums nav jābrīnās, ka ienaidnieks izmanto nogurumu un iegūst stabilitāti mūsu dzīvē, mēs iekrītam grēkā, tāpēc dēmoni iegūst tiesības ienākt.

Dievs ir devis mums ķermeni, kuram ir nepieciešama atpūta un miegs. Dievs ir apsolījis stiprināt mūs, lai arī kāds spiediens būtu pret mums vērsts. Viņš mums dos spēku pastāvēt. Bet es tā saprotu Rakstus, ka tas darbojas tikai tad, ja mēs darām lietas, kas ir no Viņa. Tas, ka mēs nodarbojamies ar lietām, kuras liekas labas un pilnībā aizņem mūsu laiku, pats par sevi nenozīmē, ka

89

tās ir pareizas. Būsim piesardzīgi, lai neiekristu pašpaļāvības grēkā, kas varētu dot iespēju ienaidniekam mūs ievainot.

4.16.Kopsavilkums Šajā nodaļā apskatījām, ka ir daudz dažādu ceļu, kurus ienaidnieks var izmantot, lai iefiltrētos mūsu dzīvē. Minētās iespējas, bez šaubām, ir ļoti plašas, un kalpošanas laikā cilvēki saskarsies ar vēl daudzām citām iespējām, kaut arī to lielākā daļa sakritīs ar kādu no jau pieminētajām kategorijām.

Esam atklājuši, ka viens no efektīvākajiem līdzekļiem veiksmīgai atbrīvošanas kalpošanai ir likvidēt ienākšanas iespēju un atņemt tiesības, kuru dēļ dēmons var droši atrasties. Tādā veidā kalpotājs ne tikai atbrīvo, bet arī atņem iespēju nākamajam dēmonam to izmantot, lai ienāktu. Tad var notikt dziedināšana un kalpošanas mērķis ir sasniegts – Dieva ļaudis var dzīvot paklausībā, piepildīt Dieva plānu savā dzīvē un baudīt svētības, kuras Viņš vēlas brīvi dot saviem bērniem.

4.17.Brīdinājumam un iedrošinājumamŠī grāmatā ir vērsta uz dēmonu darbības un viņu ienākšanas iespēju tuvāku apskatīšanu, tāpēc mums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nepieņemtu bailes un nedomātu, ka viss ir dēmonisks! Atcerieties, Sātans grib mūs izsist no līdzsvara, kuru Dievs mums ir paredzējis šajā jomā.

Ja mēs spētu ieraudzīt visas baktērijas pie krūzītes, mēs no tās nedzertu, bet mēs to darām, jo mums ir dabiskā imunitāte un, ievērojot higiēnu, daļēja aizsardzība. Tāpat tas ir ar dēmonisko – ticīgajiem ir dievbijīga iekšējā aizsardzība, un mums ir arī Dieva Vārds, pie kura turoties, mēs esam veselīgi un tīri. Un pāri visam mēs esam atkarīgi no Jēzus un Viņa krusta nopelna, kas mūs aizsargā, apklāj mūsu kļūdas un brīdina par visām draudošajām briesmām, ja mūsu sirds ir pievērsta Viņam.„..lai Jēzus Vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū, un pazemē un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu” (Filipiešiem 2:10-11).

5. Nodaļa

Personas sagatavošana dziedināšanai ar atbrīvošanu

Šīs grāmatas pēdējās nodaļas satur norādījumus praktiskajai dziedināšanas kalpošanai ar atbrīvošanu, kuri ir viegli saprotami un izmantojami. Kalpošanā ir svarīgi redzēt, vai cilvēkiem, kuri lūdz pēc palīdzības, ir ielikts pareizs dzīves pamats, un arī to, kā cilvēki top brīvi no visa, kas viņus nospiež vai kontrolē.

Dziedināšanas kalpošanai ir daudz aspektu, atbrīvošana ir tikai viens no tiem. Emocionālā un fiziskā dziedināšana bieži vien iet roku rokā ar atbrīvošanu. Pāvils raksta 1.korintiešiem 12:9, ka ir dāvanas (daudzskaitlī) dziedināt, tāpēc ir svarīgi, lai tie, kuri kalpo ar atbrīvošanu, vienmēr saglabātu līdzsvaru starp dažādajiem dziedināšanas aspektiem, kuri var būt nepieciešami katrai personai individuāli.

5.1.IevadsKad cilvēks vēlas, lai viņam palīdz ar padomdošanas un dziedināšanas kalpošanu, bieži vien tā ir viņa pēdējā cerība. Brīdī, kad cilvēki lūdz šādu palīdzību, lielākā daļa no viņiem jau ir noguruši, izmēģinot visus citus iespējamos avotus, kas varētu palīdzēt, sākot ar kaimiņu padomiem, beidzot ar sava ārsta apmeklējumu vai konsultāciju pie klīnikas speciālista. Daudzi ir arī izmēģinājuši dažādas alternatīvās medicīnas iespējas, daži izmantojuši apšaubāmas izcelsmes dziedniecības līdzekļus un ārstēšanu, konsultējušies ar okultisma praktiķi - spiritisma dziednieku vai New Age terapijas speciālistu.

90

Vietējā draudzē var sastapt cilvēkus, par kuriem ir notikusi aizlūgšana bez viņu klātbūtnes, jo viņi ir slimi, bet viņiem nav palicis labāk. Kā arī citiem ir uzliktas rokas dziedināšanas dievkalpojumu laikā, bet bez redzama rezultāta. Pēc mūsu pieredzes maz cilvēku saņem dziedināšanu, jo parasti dievkalpojumos, kalpojot ar dziedināšanu, vairāk lūdz par simptomiem, bet ne par cēloņiem, kuri izraisījuši šos simptomus. Pavisam vienkārši, iespējams, ka viņi lūdz nepareizi! Tomēr ir daudz cilvēku, kuri vēlas, lai lūgtu tikai par viņu slimību simptomiem. Viņi nemaz nav ieinteresēti, lai Dievs sakārtotu visas viņu dzīves sfēras, tādēļ nav pārsteigums, ka lūgšana par dziedināšanu viņiem parasti nepalīdz.

Katru reizi, kad cilvēks prasa, lai par viņu aizlūdz, nav svarīgi, cik sarežģīta ir šī vajadzība, tas ir sauciens pēc palīdzības. Jūtīgs kalpotājs atsauksies uz šādu lūgumu un izmantos iespēju, lai aprunātos personīgi ar šo cilvēku un pakāpeniski uzzinātu, kas slēpjas aiz slimības vai apstākļiem, kas viņu nospiež. Ja draudzē ir kalpošanas komanda, tad var lūgt kādu no šīs komandas locekļiem aprunāties ar katru cilvēku, kurš vēlas, lai par viņu aizlūdz. Tas novērstu situāciju, kurā kāds draudzes loceklis paliek nepamanīts un nesaņem kalpošanu.

Draudzēs, kurās jau ir ieviesta dziedināšanas kalpošana, aizlūgt kopā ar dziedināšanas komandas locekļiem vajadzētu būt normālai un atzītai draudzes kalpošanas daļai. Tomēr arī šajā gadījumā joprojām būs kautrīgi cilvēki, kuriem ir grūti stāstīt par savas privātās dzīves problēmām un vajadzībām, īpaši tiem, ar kuriem viņi katru nedēļu blakus viens otram slavē Dievu. Ir vajadzīga liela iejūtība, lai pamudinātu viņus būt atklātiem Dieva priekšā, izstāstīt kādam par savu situāciju, kam viņi spēj uzticēties.

Bet ir arī tādi cilvēki, kuriem katru nedēļu ir kāda problēma, par kuru viņi vēlas parunāt. Šos cilvēkus, kuriem problēmu ir vairāk nekā citiem, dažreiz nepieciešams iedrošināt pieņemt dziedināšanu, kuru Dievs jau viņiem ir devis, un aicināt pieaugt savā ticībā, pirms spert nākamo soli savā dziedināšanā. Dievbijīga disciplīna ir ļoti svarīga visā kristiešu dziedināšanas procesā.

Atbildot uz bagātā jaunekļa jautājumiem, Jēzus nešaubījās, sakot, ja viņš vēlas pieaugt savā ticībā, viņam ir kaut kas jādara ar savu bagātību, jo tā bija šķērslis viņa attiecībām ar Dievu (Lūkas 18:18-23). Kad Jēzus runāja ar Nikodēmu, Viņš atkāpās no teoloģijas, izskaidrojot Nikodēmam, ka vispirms viņam ir jāsakārto savas personīgās attiecības ar Dievu un jāpiedzimst no Dieva Gara (Jāņa 3).

Jēzu nekad neiespaidoja personas ieņemamais amats vai stāvoklis sabiedrībā. Viņš neliekuļoja, bet runāja patiesību par viņu situāciju, neatkarīgi no tā vai viņi to vēlējās dzirdēt vai ne. Tūlīt pēc tam, kad Pēteris Sīmanis saņēma brīnišķīgo atklāsmi par Jēzu, ka Viņš ir Mesija, viņš sāka runāt vārdus, kuri nāca no velna. Jēzus neatstāja bez ievērības šos vārdus kā mēs to, iespējams, darītu aiz godbijības pret Pēteri kā vadošo mācekli, kas apveltīts ar ļoti īpašām dāvanām. Bet Jēzus publiski apsauca ienaidnieku, kurš izmantoja Pēteri, lai paustu melus (Mateja 16:13-23).

Ir reizes, kad mums var būt kārdinājums neteikt patiesību, jo cienām vai baidāmies no personas, par kuru aizlūdzam. Sevišķi grūti ir vietējā draudzē atklāti stāstīt par mulsinošām situācijām personīgajā dzīvē, jo cilvēki baidās, ka tas var negatīvi ietekmēt viņu reputāciju.

Lasot šo grāmatu, saprotam, ka ir svarīgi apsvērt katru iespējamo dēmonu klātbūtnes aspektu, kam var būt sakars ar cilvēka slimību, īpaši gadījumos ar ilgstošām slimībām. Tomēr, kalpojot cilvēkiem viņu vajadzībās, ir svarīgi arī atcerēties, ka viņi ir cilvēki, nevis tikai objekti, no kuriem jūs mēģināsiet izdzīt dēmonus.

Jebkuri dēmoni, kas ir cilvēkā, tur atraduši pieeju, jo viņiem dotas tiesības kādā cilvēka dzīves posmā vai no iepriekšējām paaudzēm. Kamēr šīs tiesības nebūs atņemtas, jebkāda atbrīvošanas kalpošana var dot tikai īslaicīgu iedarbību. Cilvēka sagatavošana pieņemt kalpošanu ir svarīga daļa, lai panāktu, ka cilvēki atbrīvojas no tumsas spēkiem. Tāpēc šī nodaļa ir būtiska.

Saskaroties ar kādu specifisku fizisku simptomu, bieži vien ir iespējams veikt nekavējošu kalpošanu bez iztaujāšanas par lietām, kam varētu būt kāds sakars ar cilvēka stāvokli. Bet turpmākie norādījumi ir domāti, lai sagatavotu kalpošanai cilvēkus, kuri vēlas sakārtot visu savu dzīvi, nevis tikai saņemt dziedināšanu no gripas!

5.2. Kalpošanas komanda

91

Pa šiem gadiem Ellel kalpošanas komanda ir palīdzējusi daudziem tūkstošiem cilvēku. Balstoties uz šo pieredzi, uzsveram ievērot vienu no galvenajiem nosacījumiem, nekad nekalpot vienam. Ja mēs atkāpjamies no principa, kas ir gan garīgs, gan arī saprātīgs, mēs riskējam pakļaut briesmām sevi un dziedināšanas kalpošanu. Kādēļ tas ir tik svarīgi?

5.2.1. Jēzus norādījums mācekļiemJēzus izsūtīja mācekļus sludināt par dziedināšanu un atbrīvošanu pa divi (Lūkas 10:1). Nav šaubu, ka Viņš to darīja gan uzmundrinājuma, gan viņu drošības dēļ. Mums ir jābūt piesardzīgiem nedarīt citādi. Ja kalpošana notiek lielā sapulcē, kur apkārt ir daudz cilvēku, tas ir savādāk. Šādos apstākļos mēs pieļaujam kalpošanu viens pret vienu, jo apkārt ir daudz cilvēku, kuri ārkārtas gadījumā var palīdzēt. Bet kalpojot atsevišķiem indivīdiem, tas ir svarīgs mūsu Ellel kalpošanas nosacījums, lai kalpošanas komanda sastāvētu no vismaz diviem cilvēkiem.

5.2.2.Vienprātības spēks lūgšanāJēzus iedrošināja savus mācekļus kalpot divatā ar vārdiem: „Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos” (Mateja 18:19). Šo Rakstu vietu plaši pielieto ārpus konteksta. To dara cilvēki, kuri domā, ja viņi vienkārši vienojas par kaut ko (miesīgi), ko viņi vēlas (nevis tas viņiem ir nepieciešams), Dieva uzdevums ir to piepildīt!

Ir jāsaprot, ko patiesībā nozīmē lūgt vienā prātā. Psalmists saka: „Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs” (Psalms 37:5). Svētības noslēpums ir katra individuālās attiecības ar Dievu. Tikai tad, kad paļaujamies uz Viņu, mūsu sirds vēlēšanās saskan ar to, kas ir Viņa sirdī.

Katram no abiem, kuri vienojas lūgšanā, ir jāpaļaujas uz to Kungu un jāsaņem no Viņa, kāda ir Dieva griba un mērķis. Kad viņi uzzina, ka neatkarīgi viens no otra ir saņēmuši no Dieva vienu un to pašu, tad Viņi var piekrist tam, ko Dievs ir teicis, un nākt tā Kunga priekšā ar lielu pārliecību un ticību, lūdzot Viņam piepildīt tās vēlmes, kuras vispirms ir nākušas no Viņa. Lūdzot par kādu cilvēku, spēks, kas ir dots divu cilvēku vienprātīgai lūgšanai, var izpausties tā kā rakstīts 5.Mozus grāmatā 32:30:„Kā viens var vajāt tūkstošus, un kā divi var likt bēgt desmit tūkstošiem ?”

Jēzus par to runā Mateja evaņģēlijā 18:20: „..kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” Te atkal ir nepieciešama pareiza izpratne. Tas nenozīmē, ka Dievs nav pie atsevišķiem cilvēkiem, kad viņi lūdz vieni. Es domāju, ka šo Rakstu vietu var pilnībā saprast garīgās cīņas laukā, ka divi cīnoties kopā ir stiprāki nekā divi cilvēki, kuri cīnās katrs atsevišķi.

Ir īpaša Dieva svētība pār tiem, kuri ir vienojušies lūgšanā, sadraudzībā un cīņā, lai paaugstinātu Jēzu un sagrautu ienaidnieka darbus. Divu cilvēku spēka apvienošana kalpošanā un kopīgā lūgšanā nav vienkārša viens plus viens saskaitīšana, tai ir daudz lielāka nozīme.

5.2.3.Divi padomdevēji nodrošina aizsardzību viens otram un aizsardzību cilvēkam, par kuru lūdzLūdzot par cilvēkiem, kuros ir dēmoniskais spēks, dēmoni ik pa laikam saceļas personā, lai pretotos tiem, kuri lūdz. Tam ir liela nozīme aizsardzībā, ja neesat viens, kad sāk notikt šādas lietas. Patiešām, divi kalpojot kopā, ir ļoti efektīva aizsardzība pret jebkādām nelabvēlīgām izpausmēm.

Aizsardzība ir nepieciešama daudz ilgāk, ne tikai kalpošanas laikā. Ja kalpošana ir notikusi viens pret vienu, nav neviena liecinieka, kurš būtu redzējis, kas patiesībā ir noticis kalpošanas telpā. Viens no Sātana vārdiem ir „brāļu apsūdzētājs”. Viņš gūst apmierinājumu, cenšoties iznīcināt cilvēkus ar baumām, aprunāšanu, skandāliem un meliem. Tā ir taktika, kuru viņš vienmēr mēģina pielietot pret ikvienu Svētā Gara vadītu kalpošanu, mums jāsargās neielikt ieročus ienaidnieka rokās, kurus var vēlāk izmantot pret mums pašiem.

Ja mēs kalpojam vieni, kurš var apliecināt to, kas īstenībā notika aiz slēgtām kalpošanas telpas durvīm? Mums ir bijuši gadījumi, kad vajadzēja lūgt par kalpotājiem, kuri bija zaudējuši savu reputāciju, jo par viņiem draudzē sāka klīst dažādas runas. Kādā konkrētā gadījumā viens vikārs lūdza par sievieti savā kabinetā. Neviens šajā lūgšanā klāt nebija. Viņš pareizi aizrādīja sievietei par lietām,

92

kas notika viņas dzīvē, iesakot tās sakārtot. Viņai dotais padoms nepatika, un viņa vēlāk oficiāli apsūdzēja, ka viņš to esot seksuāli izmantojis. Viņa stāstīja šos melus citiem draudzes locekļiem, un nepagāja ilgs laiks, kad tas izraisīja skandālu.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nekas tāds šajā gadījumā nenotika. Sieviete bija sarūgtināta par vikāra tiešo padomu. Viņa nevēlējās ieviest savā dzīvē dievbijīgu kārtību, tādēļ dēmoniem bija brīva iespēja izmantot viņu, lai iznīcinātu šī vīra dievbijīgo kalpošanu.

Viņš pieļāva kļūdu, kalpojot viņai vienatnē, un tā iedeva ienaidniekam ieroci, kuru vērst pret sevi. Ja viņš būtu ievērojis vienkāršu piesardzību, iesaistot kalpošanā vēl kādu, nekas tāds nenotiktu. Tas būtu neatkarīgs liecinieks visam, ko viņš teica un darīja.

Skumji, bet mums ir nācies arī lūgt par sievietēm, kuras bija seksuāli izmantotas. To bija darījuši kristīgās padomdošanas kalpotāji, kuri, izmantojot padomdošanas telpas konfidencialitāti, ļāva savām seksuālajām vēlmēm ņemt virsroku. Atkal, ja tur būtu piedalījusies kāda cita trešā persona, tas nekad nebūtu noticis. Šādu atgadījumu nodarītie kaitējumi ir neprognozējami. Kad cilvēka dzīvi ar savu ļauno rīcību samaitā kāds, kuru viņi ir uzskatījuši par Dieva kalpu, kuram var uzticēties, tas ne tikai liek bēgt no kristīgās padomdošanas un kalpošanas, bet bieži vien arī novērsties no Dieva, domājot, ka tas ir Viņš, kurš pievīlis. Nav brīnums, ka Jēzus teica: „Bet, kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ka tam piesietu dzirnu akmeni pie kakla un to noslīcinātu jūras dziļumā” (Mateja 18:6).

Esam kalpojuši arī situācijās, kur vīrieši ir saskārušies ar homoseksuālisma draudiem no vīrieša, kurš kalpoja kā padomdevējs. Īpaši mūsdienu seksuālajā gaisotnē nav droši kalpot pat kādam tā paša dzimuma pārstāvim, jo var apvainot homoseksuālismā vai lezbismā. Arī kalpošanas saņēmējam ir jābūt aizsargātam no iespējamiem draudiem.

Vislabāk ir, ja kalpo divi atšķirīgu dzimumu pārstāvji. Tomēr ir situācijas, kur kalpošanas saņēmējam tas nav pieņemams. Piemēram, sievietei, kura ir pārcietusi vīrieša seksuālu uzmākšanos, var būt grūti pieņemt kalpošanu no vīrieša, ņemot vērā faktu, ka viens no kalpošanas aspektiem, kuram ir jāiziet cauri, ir piedot vīriešiem par to, kas viņai ir nodarīts.

Bieži vien šādos apstākļos mēs esam uzsākuši divu sieviešu kalpošanu, un vīrietis iesaistās turpmākajā kalpošanas posmā, lai palīdzētu saņemt dziedināšanu attiecībās ar vīriešiem. Vīrieša kalpošana no vardarbības cietušai sievietei un sievietes kalpošana no vardarbības cietušam vīrietim (kad vardarbību ir veicis pretējā dzimuma pārstāvis) ir svarīga kalpošanas daļa.

Tiem, kuri ir iesaistīti padomdošanas kalpošanā, aizlūgšanā par slimajiem vai arī atbrīvošanas kalpošanā, iesaku ievērot sekojošus noteikumus:

a) nekad nekalpot vienatnē,b) no kalpošanas komandas vienmēr jābūt klāt vēl kādam tā paša dzimuma pārstāvim, (Var

divi vīrieši kalpot vienam vīrietim un divas sievietes vienai sievietei. Vislabāk, ja ir pa vienam pretējā dzimuma pārstāvim.)

c) ja kalpošanas komanda ir vīru-sievu komanda, tad nopietnākos gadījumos (smaga vardarbība vai dziļa saistība ar okultām lietām) vienmēr ir ieteicams, lai būtu klāt arī kāda trešā persona. Tas ir tāpēc, ka daži precēti pāri var labi pieskaņot savu neatkarīgo vērtējumu otra laulātā viedoklim, un pāris rīkojas drīzāk kā viena persona, nevis divas. Tādā veidā ir iespējams, ka vīra-sievas komanda kļūdās un kalpošana aiziet nepareizā virzienā. Trešais komandas loceklis var palīdzēt noturēt līdzsvaru vai palabot, kur tas ir nepieciešams,

d) brīdinājums sievietēm un vīriešiem, kuri nav precējušies un regulāri kalpo kopā, lai starp viņiem neizveidotos bezdievīgas attiecības,

e) vienmēr meklēt kopā to Kungu par cilvēku vajadzībām, pirms tikšanās ar viņiem, lai kopā lūgtu,

f) vienmēr saskaņot viedokļus savā darbībā, pirms aizlūgšanas sākuma un kalpošanas. Nav nekā sliktāka, ja padomdevēji ir sašķēlušies un viņiem nav kopīga viedokļa par to, kas tālāk būtu jādara. Sātans izmanto šķelšanos, lai triumfētu!

g) kalpošana var būt garīgi, emocionāli un fiziski nogurdinoša. Tādēļ pēc kalpošanas lūdziet viens par otru, lai katrs saņemtu stiprinājumu, atjaunošanu un būtu gatavs jeb kam, kas

93

varētu sekot. Tā pienesam tam Kungam ievainojumus, kuri, iespējams, radušies kalpošanas laikā, un saņemam dziedināšanu. Piemēram, bieži gadās, ka cilvēki, kuriem kalpo, var neapzinoties izteikt lietas, kuras ir sāpīgas paša padomdevēja personīgajā situācijā. Ir skaidrs, ka kalpošanas laikā tas nav apspriežams, bet pēc tam dažas lūgšanā pavadītas minūtes var dot efektīvu mierinājumu sāpošajai sirdij. Tā notika arī personīgi ar mani. Es lūdzu par kādu ģimeni, zinot problēmas sīkākas detaļas, kad negaidot sapratu, ka lūdzot vairāk domāju par sevi, ne personām, par kurām lūdzu! Pēc kalpošanas es nekavējoties saņēmu dziedināšanu un atbrīvošanu.

Ievērojot šos noteikumus, pārliecināsimies par sekojošo:a) divu cilvēku kopējais spēks, kalpojot ar dievbijīgu attieksmi, ir daudz lielāks nekā

vienam,b) ir aizsardzība no iespējamas netaisnas apsūdzības par rīcību vai izteiktiem vārdiem,c) vienmēr piedaloties kādam tā paša dzimuma pārstāvim, kas ir kalpošanas saņēmējs,

viņš var palīdzēt ļoti personīgos jautājumos ar roku uzlikšanu lūgšanas laikā,d) kalpošanas kursam būs dievbijīga kontrole, kas pasargās no nepareiza virziena,e) atturēšanās no jauniem kalpošanas ceļiem, pirms abi piekrīt, ka tie ir pareizi,f) kalpošanas vadību var uzņemties kā viens tā otrs kalpotājs. Tas, kurš tobrīd nav

iesaistīts kalpošanā, var tai laikā lūgt par otru,g) viņi var pārbaudīt un lūgt tam Kungam konkrētu gudrības vārdu, pirms to izmantot

savā kalpošanā,h) viņi var uzmundrināt viens otru, pieaugt ticībā un paļāvībā,i) viņi jebkurā laikā var runāt un lūgt par savu kalpošanu,j) viņi var atgādināt viens otram atbilstošās Rakstu vietas. Viens var meklēt Rakstu

vietas, kamēr otrs kalpo,k) divu cilvēku dāvanu un spēju apvienošana kalpošanā paver plašākas iespējas

atrisināt situāciju,l) viņi nodrošina viens otram fizisku aizsardzību,m) viņi var atpazīt reizes, kad ienaidnieks uzbrūk viņu kalpošanas līdzdalībniekam, un

lūgt par aizsardzību,n) tas palīdz kalpošanas saņēmējam nekļūt pilnībā atkarīgam tikai no vienas personas.

Dalīšanās kalpošanā ar citiem nodrošina daudz līdzsvarotākas attiecības,o) tas nodrošina kalpošanas turpinājumu arī tad, ja viens no kalpotājiem ir saslimis vai

arī nevar piedalīties kalpošanā kāda neatliekama iemesla dēļ,p) tas dod iespēju kalpošanas komandai apmācīt jaunus tās locekļus. Viņi var atrasties

līdzās un mācīties no vairāk pieredzējušiem kalpotājiem.

5.3.Sākums Kad cilvēks ir saņēmis drosmi, lai par viņu aizlūgtu, ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk sāktu risināt problēmu. Ja situācija ir sarežģīta, var paiet kāds laiks, līdz ir iespējama visaptveroša kalpošana. Bet kalpošana ir jāorganizē tā, lai veiktu situācijas sākotnējo novērtēšanu. Cilvēku iedrošinās apziņa, ka viņam ir veltīta pienācīga uzmanība. Bieži vien pirmajā tikšanās reizē var atklāties kādas lietas, kuras cilvēkam, par kuru aizlūdz, jāapdomā. Viņam var uzdot tādu kā garīgo mājasdarbu!

Esam atklājuši, ka cilvēka vajadzību un situācijas sākotnējā novērtēšana ir vērtīga kalpošanas daļa. Tas dod iespēju nodrošināt vispiemērotāko komandu cilvēka problēmu un ar to saistīto jautājumu risināšanai. Arī cilvēkam pašam ir dota iespēja atbildēt uz visiem svarīgajiem jautājumiem, kuri atklājušies sākotnējās novērtēšanas periodā.

Pirms veikt jebkādu iepriekšēju kalpošanas novērtējumu, pārliecinieties, ka cilvēks ir pilnīgi atklāts pret Dievu, sevi un kalpotājiem. Dažiem tas sākumā var būt grūti. Bieži vien cilvēkiem piemīt tieksme izvairīties, aizbildinoties ar dažādiem „baltajiem meliem”, puspatiesību vai pašapmānu, lai nomaskētu savu pagātni. Tas var ilgt kādu laiku, līdz cilvēks saprot, ka no viņa neviens nenovērsīsies,

94

ja viņš būs atklāts, un nenosodīs par lietām, kuras viņš cerēja paturēt slepenībā vai vienkārši nevēlējās atcerēties.

Ir svarīgi arī pārliecināt cilvēkus par to, lai ko viņi atklātu, tas paliks pilnīgā slepenībā un nepastāv iespēja, ka viņu privātā informācija varētu kļūt citiem zināma. Pa šiem gadiem pie mums Ellel kalpošanā ir meklējuši palīdzību milzīgs daudzums cilvēku, jo viņu pašu draudzēs cilvēku personīgā informācija bija pārstāstīta tālāk. Tāpēc tie, kuriem bija problēmas, atteicās meklēt palīdzību savā draudzē, jo nevarēja vairs uzticēties.

Sātanam patīk izpostīt dziedināšanas kalpošanu ar personīgas informācijas atklāšanu. Ja jūs kādu pārlieciniet, ka viņš var jums uzticēties, nekādā gadījumā nepieļaujiet, lai kaut niecīga neizpaužamās informācijas daļa tiktu atklāta citiem. Ir savādāk, ja cilvēki paši izvēlas kaut ko atklāt no viņu dzīves ar savu liecību. Tā ir viņu prioritāte, bet jūs to nekādā gadījumā nedrīkstat darīt.

Ja cilvēkam ir samērā sarežģīta priekšvēsture, ir svarīgi to pierakstīt. Tā nedarot, jūs varat kritiskā brīdī kaut ko aizmirst un neatcerēties, par ko jums jālūdz. Vēl sliktāk, jūs varat sākt lūgt pavisam par kaut ko citu, kas nemaz uz viņu neattiecas, bet uz citu cilvēku, par kuru jūs lūdzāt pagājušajā nedēļā! Vēlreiz atgādinu, vienmēr palūdziet atļauju pierakstīt un pārlieciniet cilvēku, ka visas piezīmes glabājas drošībā aiz atslēgas. Aizslēdzama darba telpa, kurā var ienākt tikai kalpošanas komandas locekļi, kuriem ir dota tāda atļauja, ir absolūti būtiska.

5.4.Kurš plāns ir pareizais?Kad cilvēks vēlas, lai par viņu aizlūdz, uzzini, kāpēc viņš meklē palīdzību. Viņa plāns būs, lai Dievs dziedina no simptomiem. Kaut arī Dievam, bez šaubām, rūp slimības simptomi, kuri nomoka cilvēku, tomēr Viņš redz dziļāk. Un Dieva plāns var būt pavisam savādāks, no kā cilvēku būtu vispirms jāatbrīvo.

Piemēram, Lūkas 5.nodaļā ir rakstīts par paralizētu vīrieti, kuru viņa četri draugi caur jumtu nolaida Jēzus priekšā. Šī vīra plānā bija īpašs punkts, saņemt dziedināšanu no paralīzes. Kad Jēzus paskatījās uz šo vīru, Viņš saprata, ka Viņa Tēva plāns šim vīram ir pavisam savādāks – atbrīvot no grēka.

Noteikti, ka šai slimībai bija savs cēlonis, kura sakne bija neatzīts un nepiedots grēks. Jēzus bija ieinteresēts ne tikai atbrīvot no paralīzes simptomiem, bet arī atbrīvot no grēka, lai šie simptomi nekad vairs neatgrieztos. Citādi, iespējams, šis vīrs novērstos no Jēzus, kurš viņu bija dziedinājis. Jēzus, bez šaubām, bija norūpējies par vīra fizisko veselību, bet vēl vairāk Viņam rūpēja vīra garīgā veselība. Kalpojot ar dziedināšanu, to mums vienmēr ir jāatceras.

Kad mēs kalpojam un runājamies ar cilvēkiem, ir svarīgi uzzināt, kāds ir Dieva plāns viņiem. Tad pamudināt atteikties uz to brīdi no visiem saviem plāniem. Esam atklājuši, kad cilvēki tā rīkojas, neizvirzot nekādus nosacījumus, Dievs var viņiem palīdzēt. Jo atvērtāks cilvēks ir Dievam, jo spēcīgāks Svētā Gara svaidījums būs pār viņu kalpošanas laikā, jo dziļāka būs Dieva dotā svētība.

Kad jūs runājat ar cilvēku, izpētiet cēloņus un situācijas, kas slēpjas aiz redzamajiem simptomiem. Daudzi no tiem ir aprakstīti šīs nodaļas turpmākajos apakšpunktos. Jūs atklāsiet, ka ir daudzas situācijas, kurām ir tiešs sakars ar cilvēka esošo stāvokli. Iespējams, būs jāatšķetina diezgan samudžinātu cilvēka personīgās dzīves notikumu virkni, lai, sākot aizlūgšanu, jūs varētu atbilstoši rīkoties ar katru situāciju, kura ir atklājusies kalpošanas sarunu laikā.

Visbeidzot, Dievs vēlas atjaunot savu kārtību cilvēka dzīvē. Tā ir dziedināšanas procesa svarīga daļa. Daudzās situācijās cilvēki cīnās ar visu iespējamo, lai saņemtu dziedināšanu, bet cilvēkiem ir nepieciešams labprātīgi atdod savu dzīvi Jēzus rokās un sakārtot savas attiecības ar Dievu. Dievs ir kārtības Dievs.

Lasot 3.Mozus grāmatas 26:14-17 uzzinām, ka Dieva baušļu neievērošanas sekas var būt sajukums, kas izraisa veselības traucējumus. Tādēļ nav pārsteigums, ja cilvēki, sakārtojot savu dzīvi saskaņā ar Dievu likumiem, sāk saņemt dziedināšanu. Jo vecāks ir cilvēks, jo vairāk viņam būs sakārtojamo lietu. Daudziem būs arī praktiskas lietas, kuras jānokārto. Piemēram, piedot cilvēkiem, kuri viņus ir sāpinājuši. Būtībā sarunas ar cilvēkiem, lai sagatavotu viņus kalpošanai un atbrīvošanai, ir process, kura laikā atveras krātuves, kuras ienaidnieks ir piepildījis viņu dzīvē, tad tās iznīcina.

95

Cilvēka garīgais stāvoklis ir jānovērtē visas pamatmācības gaismā, kas dota 2.nodaļā. Nopietni jāstrādā ar tādiem svarīgiem cēloņiem kā pieņemšana, piedošana, Jēzus Kristus valdīšana utt., kas pēc tam ievērojami atvieglos aktuālo atbrīvošanas procesu. Jūs atklāsiet, ka atsevišķi cilvēki, kuri lūdz palīdzību, patiesībā nemaz nepazīst Jēzu, tādēļ nepieciešams viņus vispirms vest pie Dieva, pirms turpināt lūgt par viņiem. Tiem, kuri uzņemas dziedināšanas kalpošanu, ir jāvēlas un jābūt par evaņģēlistiem, kuri ved cilvēkus pie Kristus. Pa šiem gadiem ir bijuši daudzi simti cilvēku, kuri ir kļuvuši par kristiešiem mūsu Ellel kalpošanas darba rezultātā. Viņi atnāca, lai saņemtu dziedināšanu, bet atklāja, ka viņu pirmais uzdevums ir sakārtot attiecības ar Jēzu, kurš var dziedināt.

Ir grūti lūgt pat par kādu problēmu, nerunājot par atbrīvošanu, ja cilvēka sirdī ir palicis rūgtums un nepiedošana. Ir svarīgi atbrīvoties no jebkādas nepiedošanas, kas varētu aizšķērsot ceļu Dieva svētībai un Svētā Gara svaidījumam.

Ja šis sagatavošanās darbs nav izdarīts un kalpotājs pavēl iziet dēmonam, kurš sevi skaidri atklāj, būs spēcīga cīņa, mēģinot izdzīt dēmonu, kuram joprojām ir tiesības atrasties cilvēkā. Kalpošanas rezultāts var radīt cilvēkā vilšanos, kam var sekot turpmāka atbrīvošanas kalpošanas noraidīšana. Kalpotājus tas var nogurdināt, jo viņi mēģina izdzīt dēmonus, kuriem nav atņemtas tiesības tur atrasties. Nepadodieties kārdinājumam nekavējoties izdzīt dēmonus, pirms neesat atņēmuši viņiem tiesības, ievērojuši garīgo kārtību un šķīstīšanu. 5.5.Ikviena simptoma ievērošana, kas var būt iespējamās dēmonizācijas sekasDaži vērā ņemami dēmonizācijas simptomi ir aprakstīti 3.nodaļā. Tie palīdzēs jums pievērst uzmanību konkrētām lietām, kuras jāņem vērā, kad cilvēki nāk, lai par viņiem aizlūdz. Tiem, kuri lūdz par dziedināšanu un atbrīvošanu, cik vien iespējams jāpielīdzina sava kalpošana Jēzus kalpošanai. Tas var izklausīties kā neaizsniedzams ideāls, bet Evaņģēlijos redzam, kad Jēzus satika cilvēkus un lūdza par viņiem, Viņam bija skaidrs, kas notiek šo cilvēku dzīvē. Viņš ne tikai zināja viņu vajadzību, bet arī viņu domas, to kas bija viņu sirdīs (Lūkas 5:22; Jāņa 2:25).

Kad Jēzus izsūtīja savus mācekļus sludināt, dziedināt un atbrīvot (Lūkas 9), Viņš tiem deva savu spēku un varu, kam vajadzētu nozīmēt, ka viņiem bija dota arī Viņa spēja redzēt, kas notiek ar cilvēkiem, par kuriem viņi lūdza. 1.korintiešiem 12.nodaļā Pāvils dod Gara kalpošanas dāvanu aprakstu. Dāvanas, kuras Dievs ir devis ar Svēto Garu saviem ļaudīm, ir domātas, lai palīdzētu kristiešiem būt pēc iespējas efektīvākiem, sludinot Dieva Vārdu.

Pēc tam, kad Jānis Kristītājs nokristīja Jēzu Jardānes upē, Svētais Gars pārsteidzošā veidā nāca pār Viņu, un pūlis dzirdēja balsi no debesīm sakām: „Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man labs prāts” (Lūkas 3:22).

No šī brīža Jēzus uzsāka kalpošanu, kurā ik dienu pilnā mērā apbrīnojamā veidā izpaudās Svētā Gara kalpošanas dāvanas. Jēzus apsolīja sūtīt Svēto Garu pēc Viņa atgriešanās debesīs, un Vasarsvētkos šis apsolījums piepildījās. Tie, kuri saņēma Svētā Gara kristību, varēja lietot Gara dāvanas, kā Jēzus to darīja.

Svētā Gara kristības saņemšana ir svarīga, lai būtu efektīva dziedināšanas kalpošana. Ja cilvēks nekalpo ar dāvanām Svētajā Garā, lūgšanu par dziedināšanu var spēcīgi ierobežot reliģiskās kārtības noteikumi. Daži cilvēki tādā veidā, protams, var saņemt dziedināšanu, bet parasti tie ir cilvēki, kuri ar Dieva žēlastību jau ir sagatavojuši savu sirdi kalpošanai, pakārtojuši visus apstākļus, lai Svētais Gars varētu darboties viņu dzīvē, un ir gatavi saņemt no Dieva.

Esam pieredzējuši, ka tikai neliela daļa atnāk jau pilnībā gatavi saņemt dziedināšanu no tā Kunga. Esmu bieži redzējis, ka pat vissvētāko cilvēku dzīvē ir bijušas ienaidnieka saites, dažreiz jau no agras bērnības, kuras viņus turēja savā varā un kontrolēja. Cilvēkiem vajadzēja palīdzēt, lai viņi to ieraudzītu un rīkotos tā, lai iznīcinātu ienaidnieka darbus savā dzīvē.

Mums ir jāpaļaujas uz to Kungu, ka Viņš dos atklāsmi par tiem, kuri nāk, lai par viņiem aizlūgtu. Dažreiz Viņš sūtīs mums gudrības vārdu. Citā reizē ar garu atpazīšanas dāvanu būs iespējams nekavējoties sajust dēmonu klātbūtni, citreiz, savukārt, Dievs dos mums īpašu ticības dāvanu, lai ticētu acīm redzami neiespējamajam. Bet mums ir jāgaida un jāpaļaujas uz to Kungu, kad Viņš mūs uzrunās, lai tie, kuri patiesi tic, varētu saņemt dziedināšanu no Jēzus, kuru Viņš dod tiem, kas nāk pie Viņa.

96

Visu Gara dāvanu darbības atjaunošana Kristus Miesā ir svarīgs solis, lai atjaunotu dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošanu. Mācība, ka Gara dāvanas nav paredzētas mūsdienām, cieši aizver durvis Dieva svētībām, kuras Dievs vēlas izliet pār savu tautu.

Tomēr būs reizes, kad liksies, ka nav nekādas atbildes. Cilvēks gaida Vārdu no Dieva, kas palīdzētu viņam kalpošanā, bet šķiet, ka nekas nenotiek. Šādos brīžos esmu sapratis, ka var būt vesela rinda dažādu iemeslu, viens vai arī vairāki iemesli, saistīti ar sekojošiem apstākļiem:

a) cilvēka griba ir traucēta, un viņš nevēlas vai nezina, kā sakārtot savu dzīvi saskaņā ar Dieva gribu un patiesību,

b) iestāšanās ar aizlūgumu (vai gavēšana) var būt nepieciešama, lai pārvarētu ienaidnieka stratēģiju un ļautu darboties Svētā Gara svaidījumam,

c) iespējams ir citas sfēras, kuras Dievs vēlas sakārtot cilvēka dzīvē, pirms Viņš var dziedināt (t.i., nepiedošana),

d) paši kalpotāji var būt pārguruši un ne tik jūtīgi Garā, lai sadzirdētu, ko Dievs viņiem, iespējams, vēlas pateikt,

e) konkrētajā situācijā var būt nepieciešami papildspēki ar lielāku pieredzi kādā specifiskā jomā, lai veiktu nākamo kalpošanas posmu (cilvēks, kuram ir izpratne par maldu reliģijām vai okultām lietām).

Sātans pretojas atbrīvošanas kalpošanai, jo būtībā šī kalpošana ir tā, kas atklāj viņa plānus un mērķus gan atsevišķu cilvēku, gan citam ar citu saistītu cilvēku dzīvē.

Ir svarīgi būt neatlaidīgiem un nepadoties. Dziedināšanas kalpošana bieži vien ir intensīva cīņa pret ienaidnieka darbiem ne tikai kāda cilvēka dzīvē, bet arī veselā paaudzē, kurai viņš pieder. Ir arī laiki, kad cīņa ir sevišķi spēcīga, jo Sātans nevēlas pieļaut, ka vesela draudze ir atvērta dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošanai. No šī viedokļa dažas kalpošanas var būt plānveidīgākas par citām.

Tādēļ kalpojot, ir svarīgi klausīties, ko saka tas Kungs un ko saka cilvēks: lūgt no Dieva īpašu atklāsmi, kādas ienaidnieka saites ir cilvēka dzīvē, kuras var būt nozīmīgas dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošanā.

5.6.Izpētiet saistību ar maldu ticībām un okultismuSātans slēpjas aiz visiem maldu pielūgsmes veidiem, tie var būt atklāta maldu reliģija vai okultas darbības (slēptas vai slepenas). Viņš arī priecājas, kad kristieši pieķeras maldu ticībām un atmet Evaņģēlija pamatpatiesības. Šī ir nopietna izpētes joma, kalpojot cilvēkiem. Ja cilvēki iesaistās jebkādā šāda veida darbībā, viņi sevi atver ienaidniekam. Ar nepareizu pielūgšanu un ticējumiem viņi pakļauj sevi dēmoniskajiem spēkiem, kuri slēpjas aiz šīm maldu reliģijām.

Raksti satur daudz brīdinājumu par okultu (pagānisku) pielūgsmi (5.Mozus 18:9-14), kā arī vienlīdz nosoda reliģiskas darbības, kas ārēji var atgādināt dzīvā Dieva slavēšanu, bet iekšēji ir pilnas ar liekulību, jo pielūdzēju sirdī ir paslēpts grēks (Jesajas 1:10-20). Kad cilvēks paaugstinās un ieceļ sevi savas dzīves tronī, tā ir sevis pielūgšana. Dievs skaidri saka savā Vārdā: „Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā... jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs...” (2.Mozus 20:3, 5).

Vienmēr, kad mēs noliekam sevi, kādu cilvēku, objektu, reliģiju, maldu ticējumu, slepenu biedrību (tādu kā masoni) vai jebko citu augstāk par patieso un dzīvo Dievu, mēs netiešā veidā paaugstinām Sātanu. Tieši kā Dievs ir apsolījis mājot savas tautas slavas dziesmās (Psalms 22:4), tā arī Sātans izmantos īpašo iespēju ar šo grēku, lai mājotu to „slavas dziesmās”(pielūgšanā), kuri viņu ieceļ savas dzīves tronī. Dēmoni pieķersies maldu pielūgšanas jomām (lāsti, elki, statuetes, rituāli utt.), un viņi centīsies ienākt, lai iemājotu cilvēkā, kurš ar zināmu vai nezināmu grēku dod šīs tiesības.

Kalpojot daudz dažādiem cilvēkiem, esam atklājuši, ka kādas konkrētas problēmas sākums bieži vien ir saistīts ar kaut kāda veida okultismu vai ķecerīgiem ticējumiem. Šī saistība var būt it kā nenozīmīgs pagānu tempļa apmeklējums atvaļinājuma laikā kādā ārzemju valstī un kurpju novilkšana kā cieņas apliecinājums lūdzējiem. 2.Mozus 3:5 Dievs runā ar Mozu no degošā krūma un viņam saka: „Novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme.” Šeit ir atklāts sekojošs

97

princips - zeme, kas palika nešķīsta līdz ar Sātana krišanu un viņa laicīgo valdīšanu pār pasauli, tiek svētīta ar Dieva klātbūtni.

Kad cilvēki noauj kājas pielūgšanas vietā, viņi ar to atzīst, ka zeme ir „svētīta” ar „dieva” klātbūtni, kuru pielūdz templī. Bet patiess svētums piemīt tikai vienīgajam un patiesajam Dievam. Melu dieviem, kuri ir apmānījuši cilvēkus, lai viņi atļautu iemājot dēmoniem un līdz ar to Sātanam, šīs pasaules kritušajam dievam, nepiemīt svētums. Tādēļ tur, noaujot kājas, tas darbojas kā ticības pierādījums melu dieviem. Tā darot, var atvērt sevi dēmoniem. Esam redzējuši, kā daudzi cilvēki atbrīvojas no dēmoniem, kuri viņos bija tādā veidā ienākuši un iedarbinājuši pret viņiem lāstu ar dažādām saitēm un slimībām.

Pirms dažiem gadiem es kalpoju kādam kristiešu mācītājam, kurš iepriekš bija sikhs. Kaut arī viņš daudzējādā ziņā bija ļoti labs mācītājs, tomēr viņš juta, ka kaut kas liek šķēršļus viņa kalpošanā. Tikai tad, kad viņš atteicās no melu gariem, kas bija no viņa iepriekšējās reliģiskās dzīves, varēja izdzīt dēmoniskos spēkus, kuri turpināja viņu kontrolēt. Dēmonu dusmas un vardarbības izpausmes bija tik iespaidīgas, ka viņš saprata, kā viņi bija centušies traucēt viņa kalpošanu.

Bieži vien Dievs ir pievērsis mūsu uzmanību rotaslietām. Kad mēs par tām pajautājam, tām vienmēr ir kāda spēcīga okulta ietekme - vai nu pašai rotaslietai, vai arī tās iepriekšējam īpašniekam. Dažreiz esam pieredzējuši milzīgu dēmonisku pretestību, lai noņemtu šo rotaslietu, - tik spēcīgs ir tai uzliktais lāsts.

Līdzīgi ir ar okultiem priekšmetiem, kuri ir mājās. Parasti cilvēks, kuram tie pieder, pilnībā neapzinās dēmonisko varu, kas izmanto šādus priekšmetus kā kanālus, pa kuriem ienākt viņa mājā, dažreiz arī ģimenes locekļos. Masonu priekšmeti, kuri piederējuši mirušiem radiniekiem, ir tipisks piemērs šādiem gadījumiem, bieži vien tie glabājas kaut kur bēniņos. Es nekad nebeigšu brīnīties par to, kādas lietas nāk gaismā, pajautājot tikai dažus tiešus jautājumus par mirušiem vai arī dzīvajiem radiniekiem, kuri ir nodarbojušies ar visāda veida savādām lietām.

Līdzīgi kā ar okultām darbībām saistītiem gariem ir savas raksturīgās pazīmes, tāpat arī tas ir visiem reliģiskajiem gariem, kuri saistīti ar citām reliģijām, ķecerīgām vai viltus kristīgām ticībām. Rakstu izpratnē viņi visi skaitās „melu gari”, par kuriem Pāvils mūs visus brīdina, lai neļaujam sevi piemānīt. „Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām...” (1.Timoteja 4:1). Viņi var saistīt prātu un saprašanu tā, ka cilvēks ir aizvērts Svētā Gara darbībai.

Kalpošanā man ir nācies izdzīt arī daudzus garus, kuri ir turējuši cilvēkus saistītus, bet nekavējoties atsaukušies, līdzko ir nosaukti viņu pareizajā vārdā, atbilstoši tās denominācijas nosaukumam, kurai tie pieder. Vienmēr, kad mīlestība pret denominācijas diktēto kārtību kļūst svarīgāka par mīlestību un paklausību Jēzum, mums ir jāsaprot, ka tā cilvēki paši dod iespēju reliģiskajiem dēmoniem viņus kontrolēt.

Es nevēlos teikt, ka konfesijas ietvaros nav jāievēro kārtība un disciplīna – tādai ir jābūt. Bet pārbaudīsim, vai neuzliekam cilvēkiem smagas nastas (kā to darīja farizeji), kuras Dievs viņiem neliek nest.

Savā praksē esam atklājuši arī, ka dēmoniskas saites slēpjas aiz katra galvenā ķecerīgā ticējuma. Kad cilvēki piekrīt jebkuram no šiem ticējumiem, var ienākt melu gars, kurš sāk ietekmēt citas šī kristieša dzīves sfēras. Cilvēkiem dažreiz ir grūti to saskatīt, bet, kad viņi to ierauga, var izvērsties grūta cīņa, lai viņus atbrīvotu. Dēmoniskie spēki aiz šādiem ticējumiem var būt ļoti viltīgi, un dažreiz ir nepieciešama ļoti smalka atšķiršanas spēja, lai saprastu, kas notiek.

Šīs grāmatas pielikumā ir īsumā uzskaitītas zināmās okultās un ne-kristīgās reliģijas. Saistība ar jebkuru no tām var būt par iespējamo dēmoniskās kontroles iemeslu. Gatavojoties kalpošanai, katram ir noderīgi iepazīties ar šo sarakstu.

5.7.Pārbaudiet paaudžu līnijas3. un 4.nodaļā varat lasīt izskaidrojumu, kā un kāpēc dēmoniskie spēki var pārvietoties pa paaudžu līniju tā, ka viena paaudze var būt dēmonizēta citas iepriekšējās paaudzes grēku dēļ. Kalpojot

98

cilvēkiem, īpaši ar ilgstoša rakstura problēmām, ir svarīgi izskatīt paaudžu grēka iespēju, kas var būt potenciāls cēlonis šodienas problēmai.

Kad ārsti izmeklē slimnieku, lai noteiktu viņa stāvokli, viens no ierastajiem jautājumiem ir par iepriekšējo paaudžu vēsturi saistībā ar šo slimību: „Vai kāds no jūsu vecākiem vai vecvecākiem ir ar to slimojis?” Mediķu profesijā ir atzīts, ka daudzos gadījumos pastāv uzņēmība pret slimībām, kuras pāriet no vienas paaudzes uz otru. Atsevišķos gadījumos tam skaidri zināma ģenētiska pāreja, tomēr ne vienmēr tas ir īstais iemesls.

Dažkārt mums ir palīdzējusi vienkārša „ģimenes koka” izveidošana no iepriekšējām divām vai trīs paaudzēm, atzīmējot tos, kuri ir miruši, kad viņi ir miruši un kāds bijis miršanas cēlonis. Saskatījām līdzību, ka pēc viena cilvēka nāves bieži vien sekoja līdzīgu vai tādu pašu slimības simptomu parādīšanās citam ģimenes loceklim. Mēs bieži redzējām cilvēkus, kas atbrīvojās no dēmoniem, kuri pārgāja pie viņiem tuvinieka nāves brīdī un saņēma dziedināšanu no savas slimības. Mēs jautājam ne tikai par fizisko stāvokli, bet arī par uzvedības paradumiem. Cilvēka uzvedību var ietekmēt dēmoni ar tēvu grēkiem, tieši tāpat kā ķermeņa fizisko stāvokli.

Dažreiz esam novērojuši, ka dēmonu izraisītie simptomi ir izlaiduši kādu paaudzi. Piemēram, kad vecvecāki mirst jebkādi dēmoni, kuriem ir tiesības ģimenē, pāries pie kāda no ģimenes, ja vien atradīs pieeju, lai turpinātu savu klātbūtni ģimenē.

5.8.Izpētiet intīmo attiecību vēsturiCilvēka intīmā dzīve galvenokārt ir uzskatāma par aizliegto teritoriju, kuru nav pieņemts publiski apspriest. Cilvēki mulst par šo tēmu un baidās no aprunāšanas. Ja viņi ir iesaistīti kristīgā kalpošanā vai ir līderi, viņi baidās, ka izceļot gaismā tumšos noslēpumus, viņi zaudēs savu stāvokli un reputāciju. Lepnums un bailes daudzus cilvēkus attur no iespējas saņemt dziedināšanu. Sātans par to priecājas, jo tas nozīmē, ka visspēcīgākie līdzekļi, kādi ir viņa rīcībā, - cilvēku kontrole ar dēmoniem (ar bezdievīgo dvēselisko saišu starpniecību) turpina palikt par aizliegto zonu.

Mums bieži nākas detalizēti izskaidrot cilvēkam, kā Sātans var izmantot seksuālo grēku, lai dēmoniski ietekmētu, pirms viņš saprot, ka gudrāk ir visu izstāstīt. Esmu pārliecināts, ka Jēzus zināja pilnu nozīmi vārdiem, ko Viņš teica Nikodēmam: „Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti” (Jāņa 3:20).

Cilvēki būs daudz atvērtāki atzīt un atbrīvoties no seksuālajiem grēkiem, kuri izdarīti, pirms viņi kļuva par kristiešiem. Tā kā kristiešiem „tas nav pieļaujams”, tad atzīties, ja ir seksuālais grēks, kas izdarīts pēc atgriešanās, prasa milzīgu drosmi. Bet tas ir jāatzīst. Skumji, bet daudzi kristieši ir ieviesuši pasaules standartus draudzē, kaut arī vajadzēja otrādi - ieviest pasaulē savus kristīgās dzīves standartus. Tāpēc mūsdienās Draudzē - Kristus Miesā, mēs sastopam seksuālo grēku vairāk kā jebkad agrāk.

Padomdošanas kalpotāji nevar atļauties būt klīrīgi vai slikti informēti par visu iespējamo seksuālo grēku spektru, ne arī nosodīt vai tiesāt cilvēkus, kad apslēptie grēki nāk gaismā. Ir ļoti būtiski, lai tie, kuri pirmo reizi atklāj savus ilgstoši slēptos noslēpumus, darītu to atmosfērā, kurā valda uzticēšanās, mīlestība, nenosodoša attieksme un cieņa.

Dvēseliskās saites, kuras cilvēkiem izveidojas ar seksuālajiem grēkiem, sātans var izmantot visu viņu atlikušo dzīvi, līdz šo saiti pārrauj ar grēka atzīšanu, atgriešanos un atbrīvošanu no dēmoniskajiem spēkiem, kuri izmantoja grēku, lai ienāktu. Nepareizas seksuāla rakstura dvēseliskās saites var izveidoties arī starp seksuālajiem partneriem bez seksuāla kontakta. Dažiem cilvēkiem emocionāla iesaistīšanās neatļautās attiecībās var būt nozīmīgs kanāls, pa kuru pārvietoties dēmoniem.

Kad notiek dzimumakts, Sātans šo aktu uztver kā fiziski piepildītu „laulību”. Dievbijīgās attiecībās tikai pēc tam, kad ir dots laulības svinīgais solījums, laulību apstiprina dzimumdzīve. Baznīca vienmēr ir atzinusi, ja izrādās, ka dzimumakts nav iespējams (lai arī kāds tam būtu iemesls), laulību var anulēt, ja partneri tā vēlas. Tad „vīrs un sieva” ir brīvi no solījuma un ir uzskatāmi par neprecētiem.

Turpretī, kad divu neprecētu cilvēku starpā notiek dzimumakts, tas ir tā, it kā viņi kļūtu zināmā mērā precēti seksuālā akta dēļ, kas patiesībā ir noticis, jo Svēto Rakstu izpratnē tas padara laulību pilnīgu. Tādēļ Sātanam ir tiesības turēt kopā šos cilvēkus ar „fizisko laulību” visu viņu atlikušo dzīvi.

99

Šī saikne var darboties kā dēmonisks kanāls, pa kuru Sātans var piekļūt cilvēkam. To, kas ir noticis garīgajā pasaulē, var mainīt tikai ar grēka atzīšanu un nožēlu, lūdzot, lai pats Dievs sarauj šo dvēselisko saiti krusta nopelna dēļ.

Kad Dievs to izdarījis, tam var sekot iespaidīga dziedināšana un atbrīvošana no saitēm. Sātanam patīk turēt cilvēkus iekaltus viņu pagātnes grēku ķēdēs, bet Jēzus atnāca, lai atbrīvotu saistītos. Līdzīgas saites ir jāsarauj, kad cilvēks ir cietis no seksuālās vardarbības. Pat ja viņš nav vēlējies šīs seksuālās attiecības, parasti viņam ir saikne ar varmāku pārdzīvotās traumas un baiļu iespaidā.

Ja ir bijuši daudzi seksa partneri, mēs dažreiz esam lūguši uzrakstīt uz lapas vārdus, uzskaitot visus, kurus ir iespējams atcerēties. Ja viņi nespēj atcerēties vārdus, tad lūdzam atcerēties kaut ko raksturīgu konkrētajai personai, lai lūdzot par šo sarakstu, mēs varētu minēt katru no šīm attiecībām. Gadījumos, kad šo partneru ir bijis pārāk daudz, lai spētu paturēt atmiņā, esam lūguši par tiem, kuri ir palikuši prātā (parasti tie ir paši nozīmīgākie gadījuma sakari), un tad par pārējiem šajā grupā.

Daudzi gadījumi mūsu pieredzē ir apstiprinājuši, cik gudrs ir Jēkaba padoms: „Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā” (Jēkaba 5:16). Kad cilvēki uzdrošinās celt gaismā savas apslēptās lietas, Dievs ir spējīgs mūs dziedināt no sekām. Vai tas nebija tas pats, ko Jēzus darīja, kad Lūkas 5.nodaļā lasām par paralizēto vīru? Viņš vispirms teica par grēku piedošanu, pirms lūdza par viņa dziedināšanu.

5.9.Meklējiet noraidījuma pazīmesNedziedinātas pagātnē cirstās brūces, kuru cēlonis ir noraidījums, ir viens no galvenajiem ienaidnieka ienākšanas ceļiem. Kamēr nav saņemta dziedināšana no sāpēm un piedots vainīgajiem, dziedināšana var būt netverams mērķis, kas patiesībā ir nesasniedzams. Dēmoni turpinās palikt līdz brīdim, kamēr viņiem nebūs vairs nekāda pamata pie kā turēties.

Visbiežāk sastopamie dēmoni šajā kalpošanas sfērā atsaucas uz vārdiem - noraidījums, bailes no noraidījuma un sevis noraidīšana. Šie trīs bieži vien darbojas kopā noraidītajā cilvēkā kā dēmoniskās kontroles trīsvienība. Viņu darbības lauks ir izolēt cilvēku no labām attiecībām ar tiem, kurus viņš pazīst un mīl, un norobežot no izpratnes par savu pilno potenciālu Dievā.

Nespēka un slimības gari, kā arī citi dēmoniskie gari, šķiet, atrod sev vietu šo noraidījuma dēmonu aizmugurē. Kaut arī nevēlos izcelt šo noraidījuma dēmonu saišu spēku, tomēr vēlos uzsvērt, ka emocionālo cēloņu atrisināšana un pareiza izvēle par labu turpmākajām savstarpējam attiecībām, var iznīcināt lielu daļu pamata, pie kura turas dēmoni. Es labāk izvēlos veltīt vairākas stundas, lai sāpināti un noraidīti cilvēki varētu saņemt dziļu iekšējo dziedināšanu, pirms cenšos izdzīt no viņiem dēmonus, nekā izdzīt dēmonus uzreiz, tā riskējot sāpināt cilvēkus vēl vairāk, jo ir iespējams spēcīgs stress.

5.10.Izpētiet citas bezdievīgās saitesBez jau minētajām seksuālajām dvēseles saitēm ir vēl citas bezdievīgas saites. Sātans var izmantot cilvēkus, kuri tur mūs saistītus ar savu valdonību un kontroli, kas arī ir bezdievīgās saites, tikai savādākas. Dēmoni tad var izmantot šīs attiecības kā pārejas vietu. Konsultējot cilvēkus, es bieži jautāju, vai ir kāds, no kura viņi baidās, jūtoties tā, it kā viņiem obligāti būtu jāsaņem šī cilvēka atļauja, pirms uzsāk kaut ko jaunu.

Ja ir tādas bailes, tad tā visticamāk ir bezdievīga kontrole no šī cilvēka puses. Ja cilvēks baidās pieņemt normālus lēmumus attiecībā uz sevi, nedodot atskaiti kādam, visticamāk notiek bezdievīga manipulēšana.

Atceros, kā teicu kādai sievietei, ka viņa var iet mājās, teikt savai mātei, ka viņu mīl, bet tas nenozīmē, ka viņai būtu jāatskaitās par katru savu pieņemto lēmumu, lai to apspriestu. Viņas atbildē, kura nekavējoties sekoja, bija jūtams satraukums: „Es nevaru tā darīt. Viņa mani par to nogalinās!” Mātes un sievas vai vīra mātes dažkārt spēj paturēt milzīgu kontroli un grib valdīt pār visu ģimeni.

Ir pareizi un nepieciešami vecākiem uzturēt dievbijīgu autoritāti ģimenē. Bet kad jaunieši kļūst pieauguši, viņiem ir jāsāk uzturēt citas attiecības ar saviem vecākiem. Vecākiem ir jāatsakās no vēlmes kontrolēt savus bērnus, kaut arī joprojām ir nepieciešams mīlestībā dots padoms un atbalsts. Vecāki var dot padomu un palīdzēt, ja to lūdz, bet tas nav tas pats, kas uzstāt, lai „bērni” dara to, ko vecāki liek.

100

5.11.Uzziniet par nelaimes gadījumiem un traumāmNelaimes gadījuma un pēkšņas traumas rezultātā visa ķermeņa sistēma nonāk šoka stāvoklī. Šoka psiholoģiskā ietekme ir labi zināma un skaidri nodefinēta, tāpat ir noteiktas metodes, kā to ārstēt, dažkārt arī zāles, lai atbrīvotos no tā izraisītajām sekām.

Tas, kam parasti nepiegriež tik lielu vērību, ka nelaimes gadījumu pārcietusī persona ir arī garīgi viegli ievainojama ar gūto traumu, tāpēc ir potenciāla iespēja ienākt dēmoniem baiļu dēļ, kas saistās ar pieredzēto traumu.

Piemēram, es esmu atbrīvojis daudzus cilvēkus no baiļu gariem, kas saistīti ar bailēm no auto avārijas. Tās dažkārt ir bijušas tik spēcīgas, ka traucējušas cilvēkam dzīvot normālu dzīvi. Kāda sieviete, kura gandrīz cieta negadījumā ar motociklu un turpmākos četrdesmit gadus dzīvoja ar baiļu sajūtu no iespējamā satiksmes negadījuma, atbrīvojās no gara, kurš bija ienācis ar šo pārdzīvojumu. Atbrīvošanas mērķis bija palīdzēt viņai kļūt daudz aktīvākai visās dzīves jomās. Bailes nolaupīja prieku, kuru viņa varēja izjust, darot daudzas lietas, no kurām bailes lika viņai atturēties.

Ir arī bijušas reizes, kad mēs nespējam atbrīvot cilvēku, kurš nelaimes gadījuma traumas dēļ ir saistīts. Vispirms viņam ir jāvēlas piedot cilvēkam, kurš izraisījis šo negadījumu, un atsevišķos gadījumos arī jāsarauj dvēseliskās saites ar visiem negadījumā iesaistītajiem cilvēkiem. Iemesls var būt arī grēks, kurš jāatzīst, jānožēlo un jāsaņem piedošana. Cenšoties atbrīvot no nelaimes gadījumu sekām un traumas, nedrīkst izlaist nevienu no dziedināšanas kalpošanas pamatprincipiem, – jebkurš no tiem var būt potenciālais cēlonis.

Ja nelaimes gadījums vai trauma ir ļoti smaga, iedarbība uz cilvēka personību var izpausties kā iekšējs lūzums dvēselē un garā. Tas nozīmē, ka jebkurš dēmons, kurš ienācis sakarā ar pārciesto nelaimes gadījumu, var iemājot šajā lauztajā daļā un viņu nav tik viegli izdzīt. Tā rezultātā var joprojām saglabāties sāpes traumētajās vietās, kurām būtu jāsadzīst jau vairākus gadus iepriekš, bet tas nav noticis. Ķermenis, kuram Dievs ir paredzējis sadziedēt rētas, spītīgi turpina pretoties, un nelaimes gadījumā gūtie ievainojumi nedzīst – pat desmit vai divdesmit gadu pēc notikušā.

Jesajas 61:1 rakstīts, ka viens no Jēzus dziedināšanas darbiem ir „dziedināt sagrauztas [salauztas] sirdis”. Atsevišķos gadījumos lūgšana par dziedināšanu (pretēji atbrīvošanai) ir nepieciešama, lai atbrīvotu (dziedinātu) cilvēku pat no traumām, kuras pārciestas daudzus gadus atpakaļ. Savā kalpošanā esam atklājuši, ka daudzi cilvēki nevar pilnībā atbrīvoties no dēmoniem, kuri ienākuši ar traumu, kamēr tas Kungs nav dziedinājis viņu „salauzto sirdi”.

Galvenais noteikums, kuru es ievēroju, ir jautāt cilvēkiem, par kuriem es lūdzu, vai viņi nav kādreiz pārdzīvojuši milzīgu šoku vai traumu. Tā ir bijusi liela svētība, kalpojot šajās situācijās, jo cilvēki ir saņēmuši gan dziedināšanu, gan atbrīvošanu. Esmu nonācis pie secinājuma, ka šī ir viena kalpošanas joma, par kuru Sātans ir centies Draudzi turēt neziņā. Šādas lūgšanas rezultāts var būt šokējošs, jo cilvēki beidzot atbrīvojas no ilgstošiem slimību simptomiem, un viņi iegūst brīvību, lai izmantotu savas Dieva dotās dāvanas un piepildītu savus sapņus.

5.12.KopsavilkumsVisi apskatītie padomdošanas aspekti ir svarīgi, lai sagatavotu atbrīvošanai. Kārtība, kādā tos pielietot, bieži vien nav svarīga. Nav nekas neparasts, ja cilvēkā ar daudzām problēmām ir sastopami dēmoni vairākos šeit aprakstītajos personīgo vajadzību aspektos un reizēm pat visos. Ir svarīgi neaizmirst, ka daudziem cilvēkiem dziedināšana ir process, kurā sarauj ienaidnieka saites vienu pēc otras ar lūgšanu un atbrīvošanu.

Ir reizes, kad esmu pārrunājis ar cilvēku visas viņam nepieciešamās dziedināšanas sfēras un kalpojis konkrētā vajadzībā pēc katra pārrunu posma. Citās reizēs esmu izvēlējies kalpot vairākās sfērās, pirms pāriet pie nākamo sfēru izpētes. Izvēle ir jūsu ziņā. Vissvarīgākais ir klausīties, ko saka Dievs, kas ir pats labākais cilvēkam, kuram jūs cenšaties palīdzēt. Nav noteikumu, ir tikai vadlīnijas. Ir svarīgi, lai mēs būtu jūtīgi pret Dieva darbību cilvēkā un atļautu Svētajam Garam vadīt kalpošanu.

101

Dažiem cilvēkiem ir grūti būt elastīgiem savā kalpošanā, bet, lasot Evaņģēlijus, ir redzams, ka Jēzus cilvēkiem kalpoja dažādi, katru reizi savādāk. Viņš klausīja savu Tēvu un darīja tikai to, ko Tēvs Viņam teica (Jāņa 8:28). Cik vien iespējams savā kalpošanā mums ir jāseko „Jēzus modelim”.

6.nodaļa

Atbrīvošanas pamata lūgšanas

Šīs grāmatas pirmās nodaļas skaidro, kā dēmoni var ienākt un ietekmēt cilvēkus. Pēdējā nodaļa apraksta svarīgu sagatavošanās darbu, kas jāpaveic, lai sagatavotos atbrīvošanai. Tagad vērsīsim savu uzmanību uz pašu atbrīvošanas procesu.

Padomdošanas pārrunu laikā kalpotājs veic pierakstus, atzīmējot svarīgākās jomas, kurās varētu būt dēmoniska problēma. Tās ir jomas, kurās ir jāturpina darbs. Kaut arī kalpotājs būs tas, kurš runās un pavēlēs dēmoniem iziet, ir svarīgi, lai persona, kuru atbrīvo, aktīvi piedalītos šajā procesā. Cilvēkam, kurš saņem kalpošanu, nevajadzētu pasīvi gaidīt, lai kāds cits viņa vietā visu izdara. Mums katram ir griba, un ja šī griba nav aktīvi iesaistīta, tad atbrīvošana visticamāk būs nepilnīga un dos tikai īslaicīgu labumu.

Dēmoni zina, vai cilvēka griba patiešām sadarbojas ar Dieva un kalpotāja gribu. Vīrs, kurš vēlējās atbrīvoties no iekāres gara, lai pārtrauktu seksuāli grēkot, nesaņēma veiksmīgu atbrīvošanu. Ja viņš pavisam nopietni vēlētos, lai Dievs viņa dzīvē būtu pirmajā vietā, viņš vispirms izteiktu savu gribu sakārtot savu dzīvi, atsakoties no grēcīgā dzīvesveida, pirms lūgt par atbrīvošanu. Tad dēmoni zinātu, ka viņa griba saskan ar Dieva gribu un, pavēlot viņiem iziet, viņi to darītu.

Kad Jēzus dziedināja paralizēto vīru (Lūkas 5), viņš vispirms atbrīvoja no grēka, tikai pēc tam dziedināja. Tāda ir potenciālās uzvaras pozīcija.

Ir svarīgi, lai cilvēks nostiprinātu savu gribu. Tas notiek, kad cilvēks izvēlas iecelt Jēzu par Kungu katrā savas dzīves jomā, turpina dzīvot tā, lai turpmāk vairs nedotu tiesības dēmoniem ar grēcīgu uzvedību, un vēlas atbrīvoties no visiem dēmoniem, kuri viņā ir ienākuši.

Uzskatot, ka nepieciešamais sagatavošanās darbs ir izdarīts un cilvēks, kurš lūdzis palīdzību, ir gatavs iet tālāk, esam atklājuši, ka ir svarīgi, lai cilvēks lūgtu par lietām, kuras atklājušās padomdošanas kalpošanas laikā. Neskatoties uz to, ka ir iespējams lūgt klusi, esam atklājuši, ka skaļa lūgšana ir daudz noderīgāka. Tā stiprina kalpošanas saņēmēja apņemšanos uzvarēt dēmoniskos spēkus Jēzus vārdā un nodrošina, ka kalpotājs zina, ka nav izlaista neviena svarīga lieta.

Ellel Ministries apmācības kursa ietvaros topošie kalpotāji mācās izmantot zemāk minētās lūgšanas. Lūdzu ievērot, tās nevar uzskatīt par dziedināšanas liturģiju, kas garantē, ka cilvēks saņem atbrīvošanu automātiski! Dievs uzlūko sirdi, ja cilvēks izsaka lūgšanu ar lūpām, kas nav patiesa viņa sirds vēlēšanās, tad atbrīvošana visticamāk nenotiks.

Ir daudz dažāda veida lūgšanu līdzīgas šīm. Ir svarīgi, lai kalpotāji saprastu tajā iekļautos pamatprincipus un paši spētu veidot lūgšanas, kuras ir precīzi piemērotas konkrētajai cilvēka situācijai, par kuru viņi lūdz. Šīs lūgšanas nodrošinās vajadzīgo pamatu, uz kura veidot citas lūgšanas kādām konkrētām situācijām.

Uzaicināt Jēzu par Kungu katrā dzīves jomāMēs iesakām lūgt šādi par visiem, kuri meklē palīdzību, pat par ārēji it kā nobriedušiem kristiešiem. Mūsu pieredze liecina atkal un atkal, kāpēc daudzi cilvēki nesaņem dziedināšanu, jo viņu dzīvē ir jomas, kurās viņi nav iecēluši Jēzu par Kungu, bet cenšas tās spēcīgi kontrolēt paši vai arī ļauj to darīt dēmoniem.

Lūgšana:

102

Kungs Jēzu, es atzīstu, ka esmu grēkojis un apliecinu savu vajadzību pēc Tevis. Es pateicos Tev par to, ka Tu nomiri pie krusta manis dēļ, un pieņemu Tevi par savu Glābēju. Es uzaicinu Tevi būt par Kungu katrā manas dzīves jomā – Kungu pār manu prātu un visām manām domām, Kungu pār manām emocijām, visām manām sajūtām un reakcijām, Kungu pār manu gribu un visiem maniem lēmumiem, Kungu pār manu miesu un manu uzvedību, Kungu pār manu garu, manām attiecībām ar Tevi, Kungu pār manu laiku, manu darbu, manu māju, manu ģimeni, maniem īpašumiem un visām manām attiecībām. Paldies, ka Tavas asinis bija izlietas, lai es varētu būt brīvs. Āmen.

Saraut saites no iepriekšējām paaudzēmŠāda lūgšana neizdzen dēmonus, kuri nākuši no iepriekšējām paaudzēm, bet tā darbojas, lai atrautu viņus nost no paaudžu saknes.

Lūgšana:Es bez iebildumiem piedodu visiem saviem senčiem visas lietas, kuras viņi ir darījuši, kuras ir ietekmējušas mani un manu dzīvi. Es īpaši atsakos no viņu grēku sekām Jēzus vārdā. Kā Dieva bērns es zinu savas tiesības, ka Jēzus asinis atbrīvo mani no visām paaudžu grēku sekām. Es apliecinu savu brīvību no visām okulto darbību sekām mana tēva vai mātes ģimenē [šajā vietā ir svarīgi minēt konkrēti jebkuru zināmo okultās darbības veidu, piemēram, spiritismu utt.], no lāstiem un vārdiem, kuri var būt ietekmējuši manu dzīvi, no pārmantotām slimībām un jebkādu viņu grēku sekām, kuras mani ietekmējušas. Es to lūdzu Jēzus vārdā, kurš kļuva par lāstu manā vietā pie Golgatas krusta un nomira, lai es varētu būt brīvs. Āmen.

Piedot citiem to, ko viņi mums ir nodarījušiPiedošana citiem ir svarīgs solis uz atbrīvošanu. Kamēr cilvēki nevēlas piedot citiem, viņi nevar saņemt piedošanu par saviem grēkiem (Mateja 6:15). Lūgšanas vidū ir atvēlēta vieta lūgšanas saņēmējam skaļi izrunāt visus to cilvēku vārdus, kuriem viņš zina, ka ir jāpiedod. Dažus vārdus būs grūtāk izrunāt nekā pārējos.

Jums varbūt vajadzēs palīdzēt cilvēkam būt neatlaidīgam, kad viņš vēlēsies nosaukt visus sarakstā minētos vārdus. Piedošana citiem ir nozīmīga tādā ziņā, ka arī šajā posmā vajag saistīt dēmonus, kuri sevi atklāj, lai atturētu no piedošanas. Dēmoni darīs visu, ko vien spēj, lai atturētu cilvēku no sagatavošanās, jo atbrīvošanai svarīgs ir tīrs pamats.

Lūgšana:Paldies Tev, Kungs Jēzu, ka Tu nomiri, lai es varētu saņemt piedošanu. Es no brīvas gribas izvēlos izteikt savu sirds vēlēšanos piedot tiem, kuri mani ir sāpinājuši.

[Šajā vietā skaļi nosauciet to cilvēku vārdus, kuriem jāpiedod.] Es atbrīvoju ikkatru no šiem cilvēkiem manas piedošanas brīvībā. Jēzus vārdā. Āmen.

Dažiem cilvēkiem, pirms viņi spēj piedot kādām atsevišķām personām, nepieciešams nožēlot sevī uzņemtās apslēptās dusmas, aizvainojumu, rūgtumu utt. pret viņiem. Tas ir grēks – pat ja ir skaidri saprotams, ka šādām dusmām un rūgtumam ir pamats, jo šis cilvēks viņam nodarījis pāri.

Grēka nožēlas lūgšana par sevī uzņemto aizvainojumu:Tēvs, es atzīstu, ka sāpinājuma dēļ es atļāvu paturēt dusmas, aizvainojumu un rūgtumu savā sirdī pret [miniet šeit konkrētu personu vārdus]. Es to atzīstu par grēku, tagad es to nožēloju un atsakos no šīs uzvedības. Es lūdzu, lai Tu man piedod un šķīstī mani. Jēzus vārdā. Āmen.

Piedot sevBieži vien cilvēki vaino sevi tajā, kas ir acīmredzami kāda cita grēks, un turpina dzīvot ar nepareizu vainas apziņu un saistīti. Cilvēki var arī uzkraut sev atbildību par nelaimes gadījumu, kurā nevienu patiesībā nevar vainot, izņemot Sātanu, kura kārdinājumu dēļ cilvēce piedzīvoja krišanu un bija spiesta uzņemties grēka sekas.

Lūgšana:Paldies Tev, Tēvs, ka Tu piedod man to, ko esmu darījis. Es tagad izvēlos sev piedot tās lietas, par kurām es zinu, ka Tu man tās jau esi piedevis. Jēzus vārdā. Āmen.

103

„Piedošana Dievam”Dievs nevar rīkoties nepareizi, tādēļ šis apgalvojums ir ielikts pēdiņās. Bet daži cilvēki vaino Dievu par nepareizām lietām, it kā Viņš pie tām būtu vainīgs. Patiesībā viņi vaino Dievu par to, pie kā ir vainīgs Sātans. Un no tā ir jāatgriežas.

Lūgšana:Es atzīstu, ka esmu vainojis Tevi, Kungs, lietās, par kurām Tu neesi atbildīgs. Es atzīstu to par grēku, un es lūdzu Tevi man piedot. Es zinu, ka Tu ienīsti to, ko Sātans ir darījis manā dzīvē. Paldies par Tavu mīlestību un apsolījumu darīt mani brīvu. Jēzus vārdā. Āmen.

Izsūdzēt personīgo grēku, kas var dot tiesības dēmoniema) Okults grēks

Lūgšana:Tēvs, es atzīstos, ka esmu grēkojis pret Tevi un Tavu Vārdu ar savu iesaistīšanos sekojošās okultās darbībās [skaļi nosauciet visas zināmās okultās darbības]. Es atzīstu, ka pilnīgi visas šīs darbības ir Sātana pielūgšana, un es tagad izvēlos iecelt Jēzu par savas dzīves Kungu. Es lūdzu Tevi piedot man šīs un citas okultās darbības, kurās esmu apzināti vai neapzināti iesaistīts. Jēzus vārdā. Āmen.

b) Seksuālais grēks Lūgšana:

Tēvs, es atzīstos, ka daudzas reizes savā dzīvē esmu bijis bezspēcīgs pret nepārtrauktiem Sātana uzbrukumiem manai seksualitātei. Es izvēlējos grēkot dažādos veidos un lūdzu Tevi man piedot šos grēkus [nosauciet skaļi visus konkrētos seksuālos grēkus, kurus spējat atcerēties. Esiet pacietīgi, jo lūgšanas saņēmējam, tas var prasīt ilgāku laiku, lai atcerētos un nosauktu visus šos grēkus].Es tagad piekrītu Tavam spriedumam par manu grēku. Es atsakos no visa veida iekāres, kas saistīta ar šiem grēkiem. Es lūdzu Tevi šķīstīt manu atmiņu, dziedināt sāpes un piedot man. Jēzus vārdā. Āmen.

c) Citi neizbēgamie grēkiNeizbēgamie grēki ir tādi, kuros cilvēks, šķiet, pastāvīgi iekrīt. Tie ir atšķirīgi katram cilvēkam, saistīti ar viņa personīgo dzīves ceļu.

Lūgšana:Tēvs, es lūdzu Tevi piedot man šo pastāvīgo vājumu pret grēku [nosauciet konkrēto grēku vai grēkus, kuri tie ir]. Es atzīstu savu vainu, ka izvēlējos grēkot un lūdzu Tevi atbrīvot no ķēdēm, kuras mani ir saistījušas pie šī grēka. Jēzus vārdā. Āmen.

Grēka nožēlaAtzīšanās grēkā un tā nožēlošana nav viens un tas pats. Atzīšanās grēkā nozīmē atpazīt grēka dabu un atbildības atzīšanu. Nožēla, savukārt, ir gatavības izpausme novērsties no grēka. Daudzi cilvēki skaidri apzinās, ko viņi dara, un varbūt pat regulāri iet izsūdzēt grēkus, bet ja viņi arī nenovēršas no šī grēka, viņu lūgšana ir tikai tukši vārdi, kuriem nav nekādas iedarbības vai spēka.

Lūgšana:Es tagad novēršos no grēka. Es lūdzu Tevi, Tēvs, piedod man visu, kas ir bijis pagātnē, dod man spēju atšķirt un atpazīt kārdinājumu, kad tas nāk, un spēku to atvairīt. Es pateicos par to, ka Jēzus asinis bija izlietas, lai es varētu būt brīvs. Es lūdzu Tevi tagad šķīstīt mani no visas nešķīstības. Jēzus vārdā. Āmen.

Kad cilvēki atzīst un nožēlo grēku, ir svarīgi, lai mēs no jauna atgādinātu viņu dzīvē Svēto Rakstu patiesību, apliecinot to ar sekojošiem vārdiem:„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības” (1.Jāņa 1:9). Atgādināsim viņiem, ko Dievs ir teicis savā Vārdā:„Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti...” (Jēkaba 5:16).

Atteikšanās no Sātana darbiemEs šeit rakstu par patiesu grēku atzīšanu un nožēlu. Formāla atteikšanās no Sātana darbiem savā dzīvē nav lūgums piedot. Šāda atteikšanās ir daļa no nešaubīgas lūgšanas par to, lai Jēzus ir Kungs.

Kas attiecas uz atbrīvošanu, esam atklājuši, ka tas ļoti palīdz un tam arī ir liela nozīme, lai lūgšanas saņēmējs izrunātu vārdus adresētus Sātanam un visiem tumsas spēkiem par atteikšanos no

104

viņu ietekmes. Tas ir vēl viens solis, lai sarautu saites, kuras dēmoniem ir šī cilvēka dzīvē. Mēs nepielūdzam Sātanu (mums nav viņam nekas jālūdz), bet mēs varam vērsties pie viņa šādā veidā. Tāpat Jēzus darīja, adresējot savus vārdus tumsas spēkiem, kad viņi runāja caur Sīmani Pēteri, lai mēģinātu atturēt Jēzu no iešanas uz Jeruzalemi (Mateja 16:23).

Personīgs paziņojums:Sātan, ar šo es atsakos no tevis un visiem taviem darbiem manā dzīvē. Es no savas brīvas gribas un Jēzus Kristus Nācarieša spēkā, kuru Viņš man ir devis, aizveru visas durvis manā dzīvē visām ienākšanas iespējām, kuras tu manī atradi jo grēkoju. Es skaļi apliecinu Jēzus vārdā, kurš tevi uzvarēja Golgatā, ka tev vairs nav nekādu tiesību mani traucēt ar šīm konkrētajām lietām, – kuras tagad ir izsūdzētas, nožēlotas un piedotas Dieva priekšā, no kurām es tagad esmu šķīstīts ar Kunga Jēzus Kristus izlietajām asinīm.

Bezdievīgo dvēselisko saišu saraušanaPārrunu gaitā noteikti būs atklājušās kaut kādas bezdievīgās dvēseliskās saites, kuras Sātans ir izmantojis, lai ielaistu dēmonus. Ir noderīgi, kalpojot cilvēkam, tās pakāpeniski saraut. Atbrīvošana var sekot pēc katras no šīm sarautajām saitēm, tādēļ esiet gatavi. Šī ir pavēles lūgšana, un to parasti lūdz kalpotājs par lūgšanas saņēmēju.

Lūgšana:Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā es lūdzu Dievu saraut visas bezdievīgās gara, dvēseles un miesas saites, kuras izveidojušās starp tevi un [izrunājiet konkrētās iesaistītās personas vārdu]. Es sarauju šo saiti pārdabiskā veidā un lūdzu Dievu atbrīvot tevi no visa veida ietekmes, kas nāk no šīs personas [atkal pēc izvēles var minēt personas vārdu], un atgriezt katru tev atņemto daļu, kura ir nepareizi saistīta ar šo otru cilvēku [atkal pēc izvēles var minēt personas vārdu].

Pēc šī apliecinājuma var lūgt par atbrīvošanu no dēmoniem, kuri ienākuši ar konkrētajām dvēseliskajām saitēm, un tā katrā nākamajā kalpošanas posmā. Kad jūs esat gatavi pāriet pie atbrīvošanas, turpiniet lūgt šādi:

Es tagad saku katram ļaunajam garam, kurš ir izmantojis šo bezdievīgo dvēselisko saiti, lai ienāktu. Tev vairs nav tiesību te palikt, un es pavēlu tev tagad iziet, nesāpinot un neievainojot [nosauciet šeit lūgšanas saņēmēja vārdu] vai kādu citu cilvēku, un neieiet nevienā citā ģimenes loceklī. Jēzus vārdā. Āmen.

Piepildīšana ar Svēto GaruŠajā posmā bieži vien labi ir nedaudz apstāties un lūgt tam Kungam dot cilvēkam svaigu Svētā Gara svaidījumu. Tas ir svaidījums, kas „atbrīvo no jūga”. Apstājieties, pacietīgi gaidiet un vērojiet, ko Dievs dara cilvēka dzīvē. Atcerieties, ka tas ir Dieva darbs un tā ir mums dota privilēģija darīt to, ko Viņš vēlas šajā brīdī.

Dažreiz es svētīju nedaudz eļļas un svaidu ar to cilvēku. Tas vienmēr darbojas par svētību cilvēkam, bet dažreiz mēs atklājam, ka ir ļoti spēcīga dēmonu reakcija, ja svaida ar eļļu. Kad Svētais Gars nāk pār personu, šķiet, primārais cilvēka dzīvības avots nāk no gara. Mērķis cilvēka svaidīšanai ar svētītu eļļu ir paplašināt šī svaidījuma darbības lauku uz miesu, kurā dēmoni parasti iemājo.

Nav nekas neparasts, ka šādās reizēs dēmoni pat var izmantot cilvēka lūpas, lai teiktu sekojošo: „Tā dedzina, tā dedzina, noņemiet to nost!” Nav šaubu, ka dēmoniem nepatīk svētītā eļļa, tai pat laikā viņi nav pārāk labi informēti par nesvētītu eļļu. Jo nevis eļļa, bet Svētā Gara klātbūtne eļļā ir tā, kura izraisa dēmonos šādas ciešanas.

Esmu atklājis atsevišķos gadījumos, ka ir noderīgi, ja lūgšanas saņēmējs skaļi izsaka svētīšanās lūgšanu tam Kungam, lūdzot piepildīt viņu ar Svēto Garu. Šādās reizēs mēs esam pieredzējuši, kā cilvēki pirmo reizi dzīvē top kristīti ar Svēto Garu. Cilvēkiem ir daudz vieglāk saņemt Svētā Gara kristību, jo viņi ir sakārtojuši savu dzīvi.

Svētīšanās lūgšana:

105

Kungs Jēzu, es atdodu visu sevi – garu, dvēseli, miesu – Tavās rokās. Es Tevi tagad lūdzu piepildīt mani ar Svēto Garu, lai es pilnībā piederētu Tev. Jēzus vārdā. Āmen.

Protams, būs gadījumi, kad cilvēks ir gatavs atbrīvošanas kalpošanai bez nepieciešamības lūgt visas šīs lūgšanas vai pat vienu no tām. Tas īpaši attiecas uz kopējām sapulcēm, kad Svētais Gars ir uzrunājis cilvēkus ar mācību, un tā rezultātā viņi ir sakārtojuši noteiktas savas dzīves jomas. Tad tas ir pavisam viegli pavēlēt un atbrīvot no dēmoniem cilvēku, kura dzīvē viņiem ir atņemtas tiesības palikt, jo notikusi grēku nožēlošana.

Bet kad cilvēks atnāk un lūdz pēc padoma un aizlūgšanas, mēģinājums iet īsāko ceļu, izlaižot svarīgus sagatavošanās posmus, ir nepareiza laika ekonomija. Ir svarīgi saprast, ka ne katram būs nepieciešama atbrīvošana visās nosauktajās dzīves jomās uzreiz. Gadījumā, kad kalpotājam vajadzēs lūgt par atbrīvošanu no okultā grēka, var izmantot lūgšanu (vai līdzīgu lūgšanu), lai sakārtotu tikai vienu lietu un panāktu atbrīvošanu šajā jomā. Savukārt kalpošanu pārējās jomās var turpināt citreiz.

Tomēr, ja okultais grēks ir saistīts ar bezdievīgām seksuālām attiecībām, atbrīvošana var nenotikt, kamēr seksuālais un okultais grēks – abi kopā ir nožēloti. Tādēļ nepieciešami kalpotājam meklēt gan gudrību no tā Kunga, gan arī rīkoties saskaņā ar savu prātu. Ir reizes, kad atšķiršanas spēja darbojas nevis kā pārdabiskā Dieva dāvana, bet vairāk kā iepriekš uzkrātās informācijas izmantošana praksē.

7.nodaļa

Atbrīvošanas kalpošanaAtbrīvošanas procesa būtība ir varā. Dēmoni ir dzīvas būtnes, kuras kalpo savam saimniekam

Sātanam. Jēzum nekad nebija nekas kopējs ar grēku, kuru mēs pazīstam kā krišanu, un tādēļ Viņš nekad nenonāca Sātana varā. Sātans ir šīs pasaules valdnieks, bet Jēzus ir pāri visam (Efeziešiem 1:17-23), Viņam pieder vara un neizmērojams Visuvarenā spēks. Sātans ir zem Viņa kājām.

Jēzus deva mācekļiem savu spēku un varu iet un izdzīt dēmonus (grieķu valodā: ekballo, kas nozīmē „izdzīt ar varu”). Lielajā Pavēlē Jēzus teica mācekļiem mācīt jaunajiem ticīgajiem darīt tās pašas lietas , kuras Viņš tiem mācīja. Tādēļ ticīgie darbojas pēc tās pašas pavēles, kuru Jēzus deva saviem mācekļiem.

Dievs arī deva cilvēcei brīvu gribu. Ja cilvēks izvēlas turpināt dzīvot ar nepareizu sirds attieksmi, bezdievīgiem ticējumiem vai grēkā, tad jebkuram dēmonam, kurš viņā ienācis ar šīm lietām, ir dotas tiesības tur atrasties. Tādēļ grēka nožēla ir tik svarīga procesa daļa dziedināšanai ar atbrīvošanu. Dēmoniem dotās tiesības ir jāatņem.

Tikai izņēmuma gadījumos atbrīvošana ir atļauta bez paša cilvēka lūguma (sk. Apustuļu darbus 16:18). Un arī tad Mateja 12:43-45 ir norādīts, ja ienaidniekam nav aizvērtas durvis ar ticību Jēzum, cilvēkam var kļūt vēl sliktāk, jo ieņemt savu teritoriju vēlāk atgriežas jau vairāki dēmoni.

Ja ir veikts viss nepieciešamais sagatavošanās darbs un cilvēka griba saskan ar Dieva gribu, atbrīvošanai vajadzētu būt vienkāršam procesam. Pielietojam Dieva doto varu pār garīgam būtnēm, kuru vara ir zemāka par mūsu, un kuru spēka avots (Sātans) nešaubīgi atrodas zem Jēzus kājām. Lai izmantotu varu, ir jāatrodas varas pozīcijā. Tāpēc ir svarīgi, lai tie, kuri kalpo ar atbrīvošanu, patiešām zinātu, kas viņi ir Kristū.

Ja Sātans atļauj tiem, kuri nodarbojas ar okultismu, izdzīt dēmonus (ko viņš dara), lai cilvēki arī turpmāk paliktu pievilti, viņš noteikti spēj arī norādīt atsevišķiem dēmoniem iziet, paklausot „kristiešu” pavēlei, kuri nodarbojas ar atbrīvošanu, bet nav patiesi iepazinuši Dievu. Jēzus teica, ka būs tādi, kuri būs velnus izdzinuši Viņa vārdā, un Viņš tiem sacīs: „Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji” (Mateja 7:23).

Atbrīvošanas process dažkārt ir saistīts ar dažāda veida fiziskām izpausmēm, bet ir svarīgi atcerēties, ka cilvēkam nav noteikti tās jāizrāda, lai saņemtu atbrīvošanu. Katra cilvēka uzvedība

106

atbrīvošanas procesā ir ļoti atšķirīga. Galvenais nosacījums, kuru esam atklājuši, - jo pamatīgāk ir veikta sagatavošanās atbrīvošanai, jo vieglāk notiek pati atbrīvošana.

Piemēram, ja cilvēks ir patiesi piedevis visiem un nožēlojis grēkus, tas atvieglo atbrīvošanas procesu. Ja ir vēl daudz nedziedinātu emocionālu sāpju un apslēptu dusmu, tad dēmoni var to izmantot, lai pretotos atbrīvošanai. Tas var izpausties kā vardarbīgas uzvedības uzliesmojums, kura pamats ir šī emocionālā enerģija.

Daži atbrīvošanas kritiķi naivi uzskata, ka iekšējā dziedināšana ir viss, kas vajadzīgs. Turpretī atsevišķi atbrīvošanas kalpošanas praktiķi noniecina iekšējo dziedināšanu, sakot, ka tā nav nepieciešama. Būtībā svarīgas ir abas šīs lietas, lai varētu saņemt pilnīgu dziedināšanu. Iekšējā dziedināšana var notikt pirms vai pēc atbrīvošanas, tomēr mūsu pieredze liecina, ja nekas nenotiek, pirms uzsāk atbrīvošanu, tad atbrīvošanas process ir daudz grūtāks gan pašam cilvēkam, gan arī kalpotājam, kurš lūdz par atbrīvošanu. Dažreiz dēmoni var izmantot šo apspiesto enerģiju, lai pastiprinātu fiziskā spēka izpausmi kā atbildes reakciju. Nedziedinātas un apslēptas emocijas ir kā ēsma dēmoniem. Ja ir šie dusmu „krājumi” un emocionālās sāpes, tad vienlaikus ar atbrīvošanas procesu vajadzēs atbrīvoties no šīm dusmām un sāpēm.

Citreiz izpausmes, kuras ir novērojamas atbrīvošanas procesa laikā, var palīdzēt atšķirt, kas cilvēkā patiesībā notiek, - īpaši, ja ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēkam ir nepieciešama atbrīvošana, bet uzreiz nevar noteikt, kas dod dēmoniem tiesības viņā atrasties. Pārsvarā tie ir gadījumi, kad notiek atbrīvošana no paaudžu lāsta. Cilvēki parasti neko daudz nezina, kādi notikumi ir bijuši iepriekšējās paaudzēs, tāpēc nevar tik vienkārši lūgt piedošanu, atzīstot savu senču grēkus, lai atņemtu tiesības dēmoniem.

Kad dēmoniem pavēl iziet, viņi var izpausties cilvēkā, bet neiziet no viņa laukā. Veids, kā viņi sevi parāda, bieži vien atklāj viņu dabu. Piemēram, ja ir notikusi buršanās iepriekšējās paaudzēs, cilvēka ķermenis var nevilšus ieņemt stāvokli, kurš norāda uz kādu konkrētu rituālu. Citam cilvēkam var parādīties negaidītas sāpes kādā noteiktā ķermeņa vietā, un tas var norādīt uz paaudzēs pārmantotu slimību ar dēmonisku izcelsmi, kura ir spiesta sevi atklāt pirms atbrīvošanas.

Citās reizēs mēs esam atgādinājuši dēmonam, ka viņš ir pakļauts Jēzus Kristus varai, likuši viņam teikt patiesību, kuru arī pats Jēzus Kristus apstiprinātu par patiesību. Tad dēmons atrodas tādā pašā stāvoklī kā tas dēmons, kurš kontrolēja apsēsto Gadariešu zemē. Šī dēmona pienākums bija atbildēt uz Jēzus jautājumu un teikt patiesību. Kaut arī es neiesaku sarunāties ar dēmoniem, tomēr esam atklājuši, ka atsevišķos gadījumos atbrīvošanas laikā (kā to darīja Jēzus ar Gadaras dēmoniem) tā ir nepieciešama daļa dziedināšanas procesā ar atbrīvošanu. Kalpotājam ir jāatceras, ka vienīgais iemesls runāt ar dēmoniem ir, lai panāktu atbrīvošanu.

Iespējamo fiziskās reakcijas izpausmju klāsts ir plašs un dažāds. Tomēr, redzot šīs izpausmes, nekādā gadījumā nevajadzētu atkāpties no atbrīvošanas, bet tieši otrādi turpināt lūgt par atbrīvošanu, līdz tā ir pabeigta, vai arī ir skaidrs, ka dēmoni nepadosies un labprātīgi neizies. Ja dēmoni labprātīgi nepadodas, nepieciešams paiet malā un lūgt To Kungu, lai Viņš atklāj, vai nav kaut kas tāds, kas būtu jāpadara vispirms, lai saņemtu atbrīvošanu. Pēc tam jādodas atpakaļ pie personas un jājautā, kas notiek (tas Kungs bieži vien runās tieši ar pašu cilvēku, norādot viņam uz dēmonu tiesībām atrasties viņā).

Kad notiek atbrīvošana, cilvēks sajūt, kas notiek ar viņa garu, pat ja nav nekādu ārēji redzamu fizisku izpausmju. Ir svarīgi iedrošināt cilvēku gadījumā, kad parādās fiziskās izpausmes. Cilvēks var justies netīrs un apjucis dēmonu izpausmju dēļ, īpaši ja viņi iziet ar vemšanu vai kādā citā acīm redzamā nepatīkamā veidā. Tie ir ļaunie gari, kas ir nešķīsti un ļauni, nevis pats cilvēks.

Kad dēmoni sāk iziet, ir iespējama jebkura no tālāk uzskaitītajām izpausmēm. Pirmās piecas ir izpausmes, kuras parādās arī Svētā Gara svaidījuma iespaidā, bet ir svarīgi izšķirt, kas patiesībā notiek. Dažreiz tas ir Svētā Gara svaidījums, kurš sakustina dēmonus un izraisa atbrīvošanas procesu.

Neviena no tālāk norādītajām izpausmēm nav neparasta. Jo lielāks sagatavošanās darbs ir paveikts, jo mazāk iespējamas kādas nopietnas fiziskas izpausmes. Kalpojot ar atbrīvošanu, ir svarīgi, lai acis būtu atvērtas. Tas ir nepieciešams, lai atšķirtu, kas notiek, dažreiz arī pašaizsardzības nolūkā.

7.1.Dažas iespējamās dēmonu izpausmes

107

Vēsuma sajūta. Īpaši gadījumos, kad sevi atklāj gari, kuri saistīti ar nāvi vai kādām nopietnām ļaunām darbībām.

Trīcēšana. Atsevišķas ķermeņa daļas vai pilnībā viss ķermenis trīc. Kratīšanās. Kad trīcēšana pastiprinās, atsevišķas ķermeņa daļas, kuras dēmoni ir saistījuši, var

sākt raustīties, dažreiz tas notiek ļoti spēcīgi. Kratīšanās var būt tik spēcīga, ka cilvēks var nokrist zemē.

Krišana pie zemes. Evaņģēlijā aprakstītajos gadījumos par Jēzus dziedināšanas kalpošanu cilvēki krita pie zemes tikai tad, kad notika sastapšanās ar dēmoniem. Tas krasi atšķiras no gadījumiem, kad Tas Kungs ar savu pieskārienu maigi izraisa cilvēka krišanu, lai baudītu Viņa klātbūtni. Kad tas notiek, dēmoni var būt sakustināti un pat censties pārņemt kontroli. Tāpēc ir svarīgi saprast un kontrolēt, kas notiek.

Drebuļi. Tas var izraisīt paniku cilvēkā. Tās ir vai nu dabīgas izbailes, vai arī dēmonu reakcija, tāpēc ka viņiem ir jāiziet.

Spiediens. Īpaši uz galvu vai pleciem. Fiziskas sāpes. Kad dēmons ir spiests sevi atklāt, dažkārt tas izraisa sāpes tajā ķermeņa daļā,

kur viņš ir iemājojis. Tas var būt gadījumos, kad sevi atklāj nespēka gari un gari, kuri ienākuši nelaimes gadījuma vai pagātnes traumu rezultātā.

Kamols kaklā. Viens no biežāk izmantotajiem dēmonu iziešanas ceļiem ir elpošana vai rīkle. Dažreiz brīdī, kad iziet dēmoni, var būt sajūta, it kā rīklē būtu iesprūdis fizisks kamols.

Dziļa elpošana. Kad dēmoni iziet ar elpu, parasti kļūst dziļāka elpošana, kas var turpināties kā žāvāšanās vai klepus. Interesanti atzīmēt, ka nāves gari parasti iemājo kaut kur plaušās.

Kustība vēderā. Dēmons, kurš iemājojis vēderā, dažreiz īsi pirms iziešanas var veikt kustības, kas rada izjūtu, it kā vēderā kaut kas riņķveidīgi kustētos. Citā gadījumā cilvēks var justies tā, it kā viņš būtu slims, kaut arī ar viņu tas tā reti notiek. Šādā gadījumā var būt vemšana (vai rīstīšanās).

Slimīga sajūta vai ģībonis. Slimīga sajūta var izpausties dažādās ķermeņa vietās (it īpaši galvā), un tā neaprobežojas tikai ar vēderu.

Pēkšņas galvassāpes. Biežs simptoms, īpaši saskaroties ar prātu kontrolējošiem gariem, reliģiskajiem gariem vai arī maldu reliģiju un elku pielūgšanu. Ir sajūta, it kā ap galvu būtu apvīts ciešs apsējs, un dēmons censtos saspiest smadzenes.

Pretdabiskas kustības. Plaukstas, rokas, kājas un pēdas dažreiz var veikt visdažādākās kustības, kad sāk izdzīt dēmonus. Atsevišķos gadījumos šīs kustības atklāj, kā dēmoni ir ienākuši. Citās reizēs kustības norāda, ka aiziet sāpes reizē ar atbrīvošanos.

Ķermeņa locīšanās. Kad gari nāk ārā, piemēram, no muguras, mugura var izliekties atpakaļ un līdzināties skorpiona dzelonim. Embrija stāvokļa atveidošana var norādīt uz ilgstoši slēptām sāpēm, tādēļ ir svarīgi izšķirt, kas patiesībā notiek.

Kliegšana. Kliedziens bieži vien norāda uz dēmona iziešanu, bet ja tā turpinās bez tālākas atbrīvošanas, tās ir emocijas, kurām ir nepieciešama dziedināšana.

Acu zīlīšu izplešanās. Acis ir ķermeņa apgaismojums. Kad iespīd gaisma, arī dēmoni var palūkoties uz āru. Dēmonu darbība izpaužas kā nekontrolēta acu zīlīšu kustība pretēji dabiskajai reakcijai, kāda tā ir gaismā un tumsā.

Šķielēšana un acu ābolu novirzes. Atbrīvošanās procesa laikā dažreiz ir noderīgi ielūkoties cilvēkam (un dēmonam) acīs. Skatienā ir kaut kas tāds, kas parāda varu. Dēmoni darīs visu iespējamo, lai izvairītos no acu kontakta. Visbiežāk izmantotā taktika ir acu ābolu savirzīšana kopā vai aizvirzīšana tā, lai nevarētu ieskatīties abās acīs reizē.

Acu ābolu pacelšana uz augšu. Kad redzami paliek tikai acu baltumi, dēmoni ir pacēluši acu ābolus uz augšu tā, lai nevarētu ieskatīties cilvēkam acīs. Šāda darbība parasti notiek, ja cilvēks ir saistīts ar kaut kāda veida buršanos.

Seksuāla rakstura kustības(vai izjūtas). Kad sevi atklāj seksuālie gari, dažreiz viņi liek cilvēkam izdarīt kādas kustības vai izpaust jūtas kā tas notiek seksuālajā sfērā.

108

Dēmoniskas mēles. Ne visas mēles ir no Svētā Gara. Ir samērā viegli atšķirt dēmoniskās mēles, jo tās ir griezīgas, kas ir pretēji mēlēm, kuras nāk no Svētā Gara.

Negaidītas vardarbības izpausmes. Kalpojot ar atbrīvošanu, var saskarties ar negaidītu vardarbīgu reakciju, pieminot saistību ar kādu konkrētu dēmonu, it kā viņš būtu pēkšņi pamodināts no dziļa miega. Esiet modri, – īpaši lūdzot par smagi dēmonizētiem cilvēkiem.

Bēgšana prom. Dažreiz dēmoni sajūtot, ka atbrīvošana ir pavisam tuvu, kārdina cilvēkus piecelties un bēgt. Cilvēkus ir jāuzmundrina, sakot, ka viņu ķermenis pieder viņiem un nevajag klausīt tam, ko liek dēmoni.

Šņākšana. Šņākšana ir raksturīga čūskām. Nav pārsteigums, ja dēmoni, kuri pieder velnam, „vecajai čūskai”, sevi atklāj tādā veidā. Šņākšana var arī norādīt uz gariem, kuri imitē kaķus.

Atraugāšanās. Ja dēmoni ir gremošanas sistēmā, tie var izpausties ar atraugāšanos. Lādēšanās. Cilvēki, kuri parasti nelādas, pēkšņi var izteikt visneķītrākos vārdus, kad dēmons ir

atklāts un viņš parāda sevi. Dēmoniem nepatīk, ja viņus atklāj. Rūkšana un riešana. Šīs ir dzīvniekiem raksturīgās iezīmes, parasti suņiem. Kad dzīvnieka gars

sevi atklāj, tas parasti norāda uz maldu reliģiju, buršanos, sātanisma ietekmi uz cilvēku vai viņa iepriekšējām paaudzēm.

Rēkšana. Savvaļas kaķu, lauvu, jaguāru utt. gari parasti izpaužas ar rēcieniem. Visbiežāk tas ir saistīts ar augstākiem okultiem spēkiem.

Maurošana. Tā izklausās pēc dusmīga buļļa. Parasti liecina par spēcīgu pretošanos. Asas smakas. Daži dēmoni izejot atstāj aiz sevis nepatīkamu smaku. Tā ir raksturīga pazīme,

saskaroties ar okultu rituālu augstākajiem spēkiem. Nagu kustības imitācija. Atkal tā liecina par dzīvniekiem līdzīgajiem gariem. Šie gari var būt

ienākuši iepriekšējās paaudzēs no dzimumsakariem ar dzīvniekiem vai ar elku pielūgšanu, kuri ir dzīvnieki vai dzīvnieku attēls.

Locīšanās uz grīdas kā čūska. Vēl spēcīgāka čūskas gara izpaušanās par šņākšanu.

Līdzko atklājas kāda no minētajām darbībām, klusām sāciet izmantot jums doto varu Jēzū Kristū un pavēliet dēmoniem iziet, netraumējot ne pašu personu, ne arī kādu citu cilvēku. Dēmoni var izrādīt pretestību, bet ja viņiem ir atņemtas visas tiesības, tad viņiem vairs nav iemesla palikt.

Ja pēc neilga laika var redzēt, ka dēmons atkal sevi parāda, bet neiziet, gaidiet un jautājiet tam Kungam, vai nav vēl kaut kas tāds, kas jādara, lai dēmons būtu spiests iziet. Dažreiz notiek tā, ka ir vēl otrs dēmons, kurš uzrauga to, kurš sevi atklāj, un šis dēmons ir jāizdzen vispirms.

Kalpojot smagi dēmonizētiem cilvēkiem, kontrolējošais gars dažreiz sevi atklāj, lai mocītu cilvēku un pārtrauktu kalpošanu. Viņš tā rīkosies tikai tad, ja viņam ir labi veidota aizsardzība, kuru ir nepieciešams iznīcināt, lai sagrautu dēmoniskos cietokšņus. Kad aizsardzība ir iznīcināta, pat acīm redzami spēcīgi dēmoni saplok un nav vairs stiprāki par citiem. Dēmons var tikai būt tik spēcīgs, cik liela ir viņa aizsardzība un tiesības cilvēkā.

Nav speciālu norādījumu Bībelē par to, kur pavēlēt dēmoniem aiziet, tādēļ es parasti viņiem pavēlu doties uz „sausām vietām”, uz kādām Jēzus pavēlēja tiem doties, kad viņi izgāja ārā no kāda vīra. Mums nav tiesību viņus dzīt uz bezdibeni. Pat tie dēmoni, kuri satika Jēzu, zināja, ka pienāks viņiem noliktais laiks tur iet. Viņi izaicināja Jēzu, teikdami, vai Viņš liks viņiem turp iet pirms noliktā laika. Ja Jēzus neizvēlējās viņus sūtīt uz bezdibeni, mums to nevajadzētu pat mēģināt darīt.

Mēs varam viņus padzīt no cilvēka, kurš ir tikko saņēmis atbrīvošanu. Mēs varam viņus padzīt no kādas mūsu pārziņā esošas vietas (mājas, draudzes utt.), kurai ir jābūt šķīstai teritorijai, bet mums nav tiesību pilnībā pārtraukt šo dēmonu darbību. Viņi ir izvēlējušies atrasties zem Sātana varas, un viņi tur atradīsies, līdz pats Sātans laiku beigās ar visiem viņa dēmoniem būs iemests uguns jūrā, kā mēs to zinām.

Ja nav nekādu redzamu atbrīvošanās pazīmju un jūs esat pārliecināti par dēmonu klātbūtni, tad neatlaidīgi turpiniet lūgt par šo situāciju. Daži dēmoni mēģinās paslēpties, lai viņus neizdzītu. Vērsieties pret konkrēta grēka jomu (vai problēmu), ar kuru dēmoni ir ienākuši, un lūdziet, lai tas Kungs atklāj jebkādu tumsas spēku klātbūtni.

109

Atbrīvošana ir viena no mūsu varenās glābšanas jomām, tādēļ lūdziet, lai tas Kungs sūta savus eņģeļus kalpot cilvēkam, par kuru jūs lūdzat. Esam dzirdējuši, kā dēmoni kliedz šausmās, kad mēs tā sākam lūgt. Mums nav varas pār eņģeļiem – viņi ir tā Kunga pārziņā, tādēļ mums jālūdz Viņu, lai tos sūta.

Klusi, bet noteikti, atgādiniet dēmoniem, ka viņiem ir jāpakļaujas jums dotajai varai un viņu valdnieks (Sātans) ir zem Jēzus kājām. Pavēliet viņiem iziet Jēzus vārdā. Nav nepieciešams pārmērīgi pacelt balsi un satraukties, kaut arī tas nav nekas neparasts, ka lielākā daļa cilvēku nedaudz paaugstina balsi.

7.2. Dēmonu iziešanas ceļiDažreiz dēmonu iziešanas ceļi norāda, kā viņi ir ienākuši. Kad dēmoni ir izdzīti, viņi parasti iziet pa vienu no sekojošiem ceļiem:

a) pazūd bez acīm redzamām izpausmēm,b) caur rīkli un muti (dažreiz degunu), ar dziļu žāvāšanos, atraugāšanos, klepošanu, rīstīšanos,

elpošanu utt.,c) caur acīm – acu zīlītes dažreiz manāmi sakustas atbrīvošanas laikā no dēmoniem, kuri ir

ienākuši caur acīm,d) caur ausīm,e) caur galvvidu,f) caur plaukstām un pirkstgaliem,g) caur pēdām un kāju pirkstiem,h) caur seksuālajiem ceļiem,i) caur muguru.

7.3. Pēc-atbrīvošanas aprūpePēc tam, kad ir notikusi atbrīvošana, ir ļoti svarīgi veltīt vēl kādu laiku šim cilvēkam, lai viņu iedrošinātu un stiprinātu. Dažreiz viņš jūtas nešķīsts pārdzīvotā dēļ, kaut arī atbrīvošanas rezultātā ir brīvs. Lūdziet Dievam, lai Viņš sūta Svēto Garu un piepilda katru jomu, kuru ir atstājuši nešķīstie gari.

Vispārēja atbrīvošana notiek pa posmiem. Dievs vispirms dod dziedināšanu vienā jomā un tad ļauj uz brīdi apstāties, pirms uzsākam kalpošanu nākamajā jomā. Tā cilvēks atjauno spēkus un gūst iedrošinājumu doties uz priekšu līdz uzvarai. Neaizmirsīsim arī par tādu vienkāršu lietu kā kopīgu kafijas vai tējas iedzeršanu, kad pabeigts viens atbrīvošanas posms. Tā ir svarīga kalpošanas procesa daļa, kas dod iespēju cilvēku iedrošināt kalpošanas laikā, kā arī paši kalpotāji atjauno spēkus. Smagas atbrīvošanas gadījumos tā var darīt pavisam īsi pirms atbrīvošanas.

Kad cilvēkiem ir kalpošanas pieredze, viņi var brīvi pāriet no atbrīvošanas kalpošanas uz lūgšanu par iekšējo vai fizisko dziedināšanu un pēc tam atkal turpināt atbrīvošanas kalpošanu. Dziedināšana ir process, kurš apvieno visdažādākos kalpošanas aspektus cilvēkam. Spēja pārslēgties no viena aspekta uz otru ir svarīga, lai mēs varētu ātri sekot tam, ko Dievs dara, un palīdzēt cilvēkam iet līdzi Svētā Gara vadībai.

8.nodaļa

Kādēļ daži cilvēki nesaņem atbrīvošanu

Visa šī grāmata satur paplašinātu mācību par to, kā sagatavot cilvēku saņemt dziedināšanu ar atbrīvošanu. Bez šaubām, šīs mācības ietvaros ir arī apskatīti iemesli, kādēļ cilvēki var nesaņemt dziedināšanu. Tālāk ir dots šo iemeslu uzskaitījums, kas var būt noderīgs kalpotājam, kad viņš lūdz par dziedināšanu ar atbrīvošanu:

110

1. Kalpošanas saņēmējs nav patiesi iepazinis Jēzu.2. Nav ticības, ka Dievs spēj vai vēlas dziedināt un atbrīvot.3. Nav ticības, ka Jēzus vēlas dziedināt kalpošanas saņēmēju.4. Dzīvē nav saskaņas – ir nekārtība vai garīgs haoss.5. Rūgtums un nepiedošana.6. Neatbrīvotas sāpes un vainas apziņa.7. Lūgšana par nepareizu lietu.8. Lūgšanas saņēmējs tic, ka „kristiešiem nevar būt dēmoni” vai arī, iespējams, ir šo uzskatu garīgajā ietekmē.9. Ir neatzīts grēks, kuru lūgšanas saņēmējs vēlas paturēt noslēpumā.10. Bezdievīgās dvēseliskās saites vēl nav sarautas.11. Lūgšanas saņēmējs atrodas kāda cita ietekmē vai arī pats izmanto bezdievīgu valdīšanu un kontroli.12. Lūgšanas saņēmējā vai ar viņu cieši saistītos cilvēkos darbojas okulti spēki, kuru kontrole nav pārtraukta.13. Kalpošanas vietā ir ļoti ierobežots svaidījums vai arī tas vispār nedarbojas, jo ir nešķīsta zeme, ēkas vai organizācija.14. Ir apslēpta vai neatzīta vardarbība, emocionāls ievainojums, no kura ir jāsaņem dziedināšana.15. Slimības un nāves lāsti joprojām ir spēkā. 16. Paaudžu grēks un dēmonizācija nav atrisināta.17. Ir nepieciešama dziļāka dziedināšana garīgas traumas un iekšēja lūzuma dēļ.18. Lūgšanas saņēmējs dzīvo noliedzot reālo problēmu.19. Lūgšanas saņēmējs ir devis kādus iekšējus solījumus, no kuriem ir jāatsakās.20. Lūgšanas saņēmējs neklausa kaut kam, ko Dievs viņam ir jau iepriekš licis darīt (kam viņš nepiekrīt).21.Lūgšanas komandai ir jālūdz no Dieva īpaša atklāsme par apslēptajiem dēmoniskajiem spēkiem, kuri kontrolē cilvēku.22. Lūgšanas saņēmējs patiesi nevēlas atbrīvoties.23. Lūgšanas saņēmēju nevada dievbijīga kontrole.24. Vietējā draudzē trūkst disciplīnas.25. Burta kalpība.26. Nobloķētas atmiņas, no kurām jāatbrīvojas.27. Pasivitāte.28. Kalpošanas komandas locekļiem nav pareizas attiecības savā starpā, un tas bloķē svaidījumu.29. Dieva izvēle attiecībā uz laiku.30. Cilvēka slimība ir uz nāvi un viņam ir jāsagatavojas tikties ar to Kungu.

9.nodaļa

Padomi tiem, kuri saņēmuši atbrīvošanu

9.1. Desmit galvenie nosacījumi, lai paturētu savu atbrīvošanuPēc ķirurģiskas operācijas pacients saņem virkni norādījumu, ko viņš drīkst un ko ne. Tieši tāpat pēc atbrīvošanas kalpošanas ir lietas, kuras būtu jādara, kas palīdz cilvēkam atjaunot spēkus un izturēt daudzus turpmākos ļaunā uzbrukumus. Sātans tik viegli nepamet savu teritoriju. Kaut arī viņam ir jāloka savi ceļi Jēzus vārda priekšā, viņš parasti centīsies atgūt zaudēto teritoriju.

111

Ir apstiprinājies, ka sekojoši norādījumi ir noderīgi cilvēkiem, kuri apņēmušies staigāt paklausībā Kungam Jēzum Kristum. Patiesībā tie jāievēro mums visiem kā savu normālās kristieša dzīves daļu un pieredzi.

9.1.1. Jēzum Kristum kā Valdniekam jāatrodas mūsu dzīves centrāGalvenais uzdevums ir pārliecināties, ka Jēzum ir ierādīta Viņam atbilstošā vieta katrā mūsu dzīves jomā. Ja ir lietas, kuras mēs domājam, sakām vai darām, kurās nevar dalīties ar Jēzu, tad mums draud briesmas, ka Sātans var izmantot šo situāciju.

9.1.2. Esiet pastāvīgi piepildīti ar Svēto GaruKaut arī pirmā reize, kad saņem Svētā Gara kristību, ir ļoti īpaša, mēs nevaram apstāties tikai pie šī notikuma. Mums ir nepieciešams pastāvīgi piepildīties ar Svēto Garu. Tieši par to rakstīts Efeziešiem 5:18. Svētais Gars ir mūsu padomdevējs, pārliecinātājs un stiprinātājs. Mums Viņš ir nepieciešams pastāvīgi, lai varētu dzīvot kā efektīvi Kunga Jēzus Kristus kalpi.

9.1.3. Lasiet ikdienas Dieva Vārdu un ļaujiet tam kalpotRaksti satur visu, kas mums ir nepieciešams dievbijīgai dzīvei. Tā ir noderīga sevis disciplinēšana lasīt katru dienu pēc Bībeles-lasīšanas plāna, ar paskaidrojumiem un dievbijīgām atziņām. Bet ir svarīgi arī lasīt Rakstus ar nolūku ļaut Dievam uzrunāt mūs tieši ar Viņa Vārdu.

9.1.4. Pastāvīgi valkājiet Dieva bruņas Bruņas ir mūsu nocietinājums un aizsardzība. Lasiet Pāvila vēstuli Efeziešiem 6:10-18 un atcerieties, ka Svētais Gars mums dos spēku noturēties savā dievbijīgajā pozīcijā un izturēt visus ļaunā uzbrukumus. Ja kādu dienu piedzīvo neveiksmes, tās nekavējoties jāatzīst, jālūdz Dievam piedošana un jāatjauno savas bruņas, lai būtu gatavi nākošajam uzbrukumam. Dievs mūs nenosoda par neveiksmēm, bet Viņš gaida, lai mēs lietotu Viņa doto žēlastību, kad esam pieļāvuši kļūdas, lai mēs varētu turpināt doties uz priekšu stalti un spēcīgi.

9.1.5. Esiet modri pret ienaidnieka pretuzbrukumiemJa esat atņēmuši ienaidniekam viņa vietu ar dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošanu, tad esiet droši, ka Sātans centīsies atgūt kādu daļu no šīs teritorijas, cik vien ātri iespējams. Zaudētās teritorijas atgūšana ir viena no pirmajām mācībām par cīņu, un Sātans to pārāk labi zina. Esiet modri pret kārdinājumiem, īpaši jomās, kurās bija vispirms jāiznīcina grēks, lai varētu saņemt atbrīvošanu. Mums ir jālūdz palīgā citus, lai viņi lūdz par mums, ja sajūtam, ka esam viegli ievainojami kādā noteiktā situācijā. Ievērojiet, ka ir jāatsakās arī no nepareiziem ieradumiem.

9.1.6. Esiet dievbijīgās attiecībās ar citiemJa mēs uzturam labas attiecības ar citiem kristiešiem, ap mums vienmēr būs kristīgi cilvēki, kuri turpinās mums kalpot, kad būs vajadzība. Mums ir arī nepieciešama palīdzība redzēt sevi tā, kā mūs redz citi un saredzēt mūsu dzīvē vietas, kurās mēs, iespējams, dodam Sātanam kādu nevajadzīgu iespēju atgūt zaudēto. Mazas sadraudzības grupas draudzes dzīvē ir ideāla vieta, kur kļūt stiprākam, pieaugot ticībā. Ja jūsu draudzē nav šādu grupu, mēģiniet atrast kādu jaukto draudžu grupu vai grupu no citas draudzes, kur jums būtu iespēja piedalīties tās ik nedēļas tikšanās reizēs.

9.1.7. Atļaujiet Svētajam Garam nest Gara augli jūsu dzīvēDievbijībai nav ierobežojumu. Gara auglis ir Dieva Gara darbība mūsu dzīvē. Ja mēs ļaujam Viņam mūs audzināt un pamācīt, mēs ātri sajutīsim, ka dzīvē sākas pozitīvas pārmaiņas. Ja mēs cīnāmies kādā noteiktā jomā, mēs varam lūgt, lai par mums turpina aizlūgt. Iespējams, ka ir vēl kāda nesarauta dēmoniska saite, kura ir jāsarauj, vai arī ir jāsaņem vēl dziļāku iekšējo dziedināšanu, kas ir nepieciešama, lai varētu doties uz priekšu.

112

9.1.8. Vienmēr saglabājiet piedodošu attieksmiNav ierobežojumu iespējai piedot citiem. Mums ir jāsaglabā dievbijīga attieksme pret tiem, kuri mūs apvaino, un nedrīkst pieļaut savā sirdī izaugt kādai rūgtai saknei.

9.1.9. Slavējiet Dievu visos apstākļosSlavēšana ir svarīga kristieša dzīves daļa. Dievs nemaina savu dabu, tādēļ nevajag pieļaut apstākļiem mūsu dzīvē mainīt mūsu attieksmi pret Viņu. Mums nevajag iekrist lamatās, domājot, ka mums jāpateicas Dievam par visu, kas ar mums notiek. Citādi var sanākt, ka mēs pateicamies Dievam par to, ko Sātans kādam ir licis mums nodarīt. Mums nav jāslavē Dievu par šīm lietām, jo Viņš nav tās mums sūtījis. Bet mums nekad nevajag pārtraukt slavēt Dievu par to, kas Viņš ir.

9.1.10. Izvēlieties pareizo sabiedrībuSabiedrība, kurā mēs uzturamies, var spēcīgi ietekmēt mūsu darbību. Ja noteikta cilvēku grupa ir negatīvi ietekmējusi mūsu dzīves ceļu, tad mums ir rūpīgi jāapdomā, vai turpināt šīs attiecības. Mums nevajag nošķirties no citiem cilvēkiem, bet ir reizes, kad uz kādu laiku, kamēr kļūstam stiprāki, mums vajadzētu ievērot stingru disciplīnu attiecībā uz savu dzīvesveidu, kompāniju, ar kuru tiekamies, vietām, kuras apmeklējam.

10.nodaļa

Pēcvārds

Sasaucis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva spēku un varu pār visiem ļauniem gariem un dziedināt sērgas (Lūkas 9:1).

Es neuzsāku dziedināšanas kalpošanu pēc savas personīgās vēlēšanās. Tā vienkārši bija paklausība Dieva aicinājumam, kuru Viņš deva manā dzīvē septiņdesmito gadu sākumā. Tajā laikā Dievs sūtīja ļoti skaidru Vārdu, un es zināju, ka veltīšu savu atlikušo dzīvi Evaņģēlija kalpošanai, dziedinot tos, kuriem ir vajadzības, un citus mācot.

Es tolaik neizlasīju smalkā drukā rakstītu „Dieva līgumu”, es vienkārši atvēru sevi, lai piepildītu jebko, ko Dievs man liktu darīt. Lasot Dieva „mācību grāmatu” (obligāto literatūru visiem Viņa mācekļiem!), es atklāju, ka Jēzus dziedināšanas kalpošana satur dažas dimensijas, par kurām es līdz šim nezināju. Tomēr es nevarēju ignorēt atbrīvošanas faktus, kuri aprakstīti Evaņģēlijos, tādēļ es sāku iedziļināties šajā jomā un pētīt, vai tam ir kaut kāda nozīme attiecībā uz draudzi divdesmitā gadsimta beigās.

Pēc trīsdesmit gadiem es varu atskatīties un redzēt, cik ļoti svarīgi tas bija, ka es nemēģināju uzsākt dziedināšanas kalpošanu neatkarīgi no tā, ko Jēzus teica un darīja. Bez atslēgas, kuru sniedz atbrīvošana, daudzas lietas, kuras Dievs paveica ar mūsu Ellel Ministries kalpošanu, nekad nebūtu notikušas. Daudziem cilvēkiem, kuri klauvēja pie mūsu durvīm, lūdzot pēc palīdzības tajā laikā, par kuriem mēs lūdzām daudzas reizes bez jebkādiem redzamiem rezultātiem, atbrīvošana bija pirmais iztrūkstošais posms.

Svētceļojums, kurā Dievs mūs sūtīja, kad mēs kalpojām un mācījām cilvēkus, nebija viegls, bet tagad ir daudzi tūkstoši cilvēku pa visu pasauli, kuri ir uzklausījuši un sapratuši šo mācību un turpina to efektīvi izmantot savā vietējā draudzē.

Atbrīvošana un dziedināšana ir bijusi tik ļoti aizmirsta Rakstu patiesība, kuru daudziem ticīgajiem un pilnīgi noteikti arī daudziem līderiem būtu jāapgūst, lai varētu doties uz priekšu ar dziļu pārliecību šajā jomā. Lai piepildītu šo augošo vajadzību, Ellel Ministries personāls māca un sagatavo šajā kalpošanā mūsu pašu centros, kā arī citās vietās pa visu pasauli, kur Dievs mūs vada. Mēs redzam, cik svarīgi ir mācīt sabalansētu Evaņģēliju, kur sludināšana, dziedināšana un atbrīvošana iet roku rokā.

113

Viss Ellel Ministries kalpošanas darbs ir ticības kalpošana, kas nozīmē, ka mēs esam pilnībā sevi pakļāvuši redzējumam, kuru Dievs mums ir devis. Mēs neesam draudze, bet draudzei kalpojoša organizācija, lai sagatavotu un apmācītu Evaņģēlija sludināšanai, dziedināšanai un atbrīvošanai. Mums nav noteiktu galveno finansējuma avotu kalpošanas uzturēšanai. Mēs esam atkarīgi no ziedojumiem un ienākumiem no mūsu apmācības kursu dalības maksas, lai apmaksātu visus izdevumus. Apmācības kursu dalības maksa kopumā ir apmēram puse no šo kursu reālajām izmaksām, lai maksa nekļūtu par galveno šķērsli apmācībām tiem, kuri nevar apmaksāt šādus izdevumus.

Jau no paša sākuma darbu veicināja pilnībā uzticama lūgšanas atbalsta grupa. Katrā centrā notiek regulāras lūgšanas atbalsta grupas sapulces, kurās dalāmies par mūsu darba vajadzībām.

Ja jūs iepriecināja šīs grāmatas lasīšana un jūs apsverat iespēju par turpmāku apmācību, mēs vēlamies jūs iedrošināt apmeklēt vienu no mūsu apmācības skolām. Apmācības periods ir sākot no 20 dienām Ellel Glyndley Manor centrā (Īstbernā, Anglijā) un Ellel Gilbulla centrā (Sidnejā, Austrālijā) līdz 9 nedēļām Glyndley Manor centrā. Pastāv arī iespēja iziet 2 vai 3 semestru NETS apmācības programmas kursu Ellel Ministries Pierrepont centrā ( netālu no Guildford, Surrey, Anglijā).

Iespējama arī attīstoša mācību programma skolu un kursu veidā Kanādā un ASV, Dienvidāfrikā un dažādās Austrumeiropas un bijušās Padomju Savienības valstīs. Lai saņemtu jaunāko informāciju, lūdzam skatīt mūsu interneta mājas lapu (sk. zemāk). Ellel komanda veic arī regulāru kalpošanu daudzās un dažādās pasaules vietās, kas aizsniedz pat tādas valstis kā Malaizija un Gana.

Ja jūs vēlaties saņemt turpmāku informāciju par mūsu Ellel Ministries kalpošanas darbu un gribētu, lai mēs jūs iekļautu mūsu adresātu sarakstā, kā arī vēlētos atbalstīt mūsu kalpošanu un saņemt specifisku informāciju par mūsu apmācības kursiem un skolām, lūdzam sazināties ar mums, izmantojot mūsu starptautisko galveno mītni:

Ellel MinistriesEllel GrangeEllel, LancasterLA2 0HNUnited KingdomTelefons: (44)-1524-751651Fax: (44) – 1524-751738

Kā sazināšanās alternatīvu varat izmantot mūsu interneta mājas lapu: www.ellelministries.orgMūsu interneta mājas lapa satur sīkāku informāciju par visu, kas šobrīd notiek mūsu kalpošanā visā pasaulē.

1. pielikums

Prasības kristīgam padomdevējam

Iespēja kalpot citu cilvēku dzīvē ir priekšrocība, kuru nevar uztvert nenopietni. Tālāk uzskaitītās prasības kristīgam padomdevējam nav rakstītas, lai uzsvērtu, ka viņam jābūt perfektam, bet norādījumi, kuri jācenšas ievērot, lai mēs būtu pēc iespējas efektīvāki Dieva darbā, kurā Viņš mūs ir aicinājis.

Ja Dievs gaidītu, līdz mēs kļūsim perfekti, lai varētu mūs lietot, neviens no mums nebūtu pieņemams. Patiesībā neviens nevar būt īsts kristīgs padomdevējs, kamēr viņš nav piedzimis no jauna (sk.1.punktu zemāk). Tas ir svarīgi, lai mūsu sirds būtu pareiza Dieva priekšā. Mūsos jābūt vēlēšanās atļaut Viņam izmainīt un pilnveidot mūs, lai mēs būtu paklausīgi kalpi, kuru dzīves aicinājums - meklēt sāpinātās un sasistās „avis”. Šo sarakstu sākotnēji sastādījām, lai to izmantotu Ellel Ministries kalpošanas padomdevēju palīgu un kalpošanas komandu darbā, bet tajā uzskaitītos principus var izmantot kristīgie padomdevēji visā pasaulē.

114

1. Piedzimis no augšienes (Jāņa 3:3, Romiešiem 6:23). Kamēr mēs neesam piedzimuši no augšienes, mēs nevaram tāpat kā Nikodēms saprast garīgas lietas -patiesību par Dievu, cilvēku, glābšanu, dziedināšanu un atbrīvošanu. Mūsu saprašanu ierobežos mūsu garīgais stāvoklis.

2. Gara pilns (Efeziešiem 5:18). Svētais Gars ir mierinātājs un padomdevējs. Tas ir Viņš, kurš palīdz mums kalpot ar Tēva līdzjūtību un Jēzus bezkompromisa mīlestību.

3. Lieto Gara dāvanas (Romiešiem 12:6; 1.korintiešiem 12). Bez Gara dāvanām mēs nevarēsim pilnībā izšķirt garīgas lietas. Padomu došanas kalpošanā ir svarīgi zināt, ko Dievs dara cilvēka dzīvē, ko cilvēka gars dara un ko dara ļaunie gari. Citas dāvanas arī ir svarīgas efektīvai dziedināšanas kalpošanai.

4. Redzami Gara augļi (Galatiešiem 5:22-25). Tā ir Dieva mīlestība, prieks, miers utt., kam ir jāparādās to cilvēku dzīvē, kuri patiesi pazīst Viņu. Tas palīdz cilvēkiem uzticēties viņu padomdevējiem un saņemt visu, ko Dievs viņiem ir paredzējis.

5. Izmanto Jēzus kalpošanas modeli (Jāņa 2:25). Jēzus vienmēr klausījās, ko Tēvs Viņam saka. Arī mums tā jādara, kalpojot cilvēkiem ar vajadzībām. Dieva domas par cilvēku ir svarīgākas par mūsu domām.

6. Ir gatavs pieņemt kalpošanu tāpat kā to dot (Salamana pam. 3:11, Jāņa 21:15-19, Salamana pam. 12:1, 13:1, 15:32). Neviens no mums nav pilnīgs! Tādēļ mums vienmēr ir jābūt atvērtiem un jāļauj Dievam darboties mūsu dzīvē. Ikviens, kurš nevēlas saņemt kalpošanu sev pašam, kad tas ir nepieciešams, nav gatavs, lai kalpotu citiem.

7. Labi pārzina Rakstus (1.Timoteja 4:6-7; 2.Timoteja 3:16). Bībele ir mūsu dzīves rokasgrāmata. Tā satur atklāsmes, kas nepārtraukti apgaismos kalpošanā sastopamās situācijas. Ja mēs nelasām un nestudējam Bībeli, mēs nevaram to izmantot, lai lietotu šo visdārgāko ieroci cīņā par dziedināšanu un atbrīvošanu satriektajiem un ievainotajiem.

8. Aktīvi darbojas vietējā draudzē (Ebrejiem 10:25; Romiešiem 12:4-5). Tas ir būtiski, ka mēs strādājam, balstoties uz pareizu, Dieva dotu autoritāti un kārtību, nevis kā vientuļā ceļa gājēji vietējā draudzē. Mums ir nepieciešams stiprinājums un atbalsts, kas nāk no kopīgas slavēšanas, mācīšanas un sadraudzības. Ja mēs pārtraucam sanākt kopā, mēs ātri vien varam atdzist savā ticībā Dievam un novirzīties, sākot ticēt maldu mācībām, bez jebkādas dievbijīgas pakļautības.

9. Konfesionāli neitrāls kalpošanā (Romiešiem 12:1). Visām konfesijām ir tām raksturīgā struktūra un ticība. Tomēr vairākumam konfesiju vispārīgā nozīmē ir vienoti uzskati par fundamentālajām doktrīnām. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jābūt uzmanīgiem, lai nepadarītu kādu konfesiju svarīgāku par attiecībām ar Jēzu. Neizrādiet nosodošu vai neiecietīgu attieksmi pret kāda cita cilvēka draudzi vai konfesiju.

10. Simtprocentīgi veltījis sevi kalpošanai, gatavs jebkam, pilnībā pieejams Jēzum Kristum (Ebrejiem 12:1-2). Ja mēs esam mazāk nekā no visas sirds sevi veltījuši Dievam, tad mēs būsim viegli ievainojami ienaidnieka uzbrukumu laikā un visticamāk padosimies, kad radīsies lielas grūtības. Amacja nebija atdevis visu savu sirdi, tādēļ viņš novērsās no Dieva un sāka pielūgt pagānu elkus!(2.Laiku 25:2,14).

11. Paklausīgs Svētajam Garam (Romiešiem 12:2), Galatiešiem 5:25). Daudzi cilvēki vēlas mācīt patiesību, bet ir liela atšķirība starp to patiesību, kuru mēs zinām savā galvā, un patiesību, kura darbojas mūsu dzīvē. Paklausība ir viena no galvenajām īpašībām, lai būtu Svētā Gara svaidījums.

12. Spēj piedot (Mateja 6:14-15). Padomdošanas kalpošanā mēs sastopamies ar ļoti daudziem gadījumiem, kad jāpiedod. Piemēram, sāpināts cilvēks dvēseles nospiestībā var izteikt aizvainojošus vārdus. Ja mēs viņam nepiedodam, mēs varam apstādināt svaidījumu ar mūsu pašu sirds nostāju.

13. Lūdzējs vīrs vai sieva (1.tesaloniķiešiem 5:17). Viens no kārdinājumiem, ar kuru saskaras kalpotāji, ir lūgt tikai par citiem, nemeklējot un nelūdzot Dievu par sevi. Ir svarīgi, lai mums būtu dzīvas attiecības ar to Kungu un mūs nenospiestu nasta palīdzēt citiem.

14. Zina, kas mēs esam Kristū (Romiešiem 8:1; 1.Jāņa 4:4; Efeziešiem 1:19-20). Mūsu drošība ir Kristū. Ja mēs neapzināmies visu, ko Jēzus priekš mums ir izdarījis pie krusta, un mūsu

115

glābšanas nozīmi, tad ir iespējams, ka dēmoniski spēki var mūs ietekmēt. Ir svarīgi, lai mēs apzinātos savu stāvokli Viņā.

15. Atvērts sakramentiem (Jēkaba 5:14-16;1.korintiešiem 11:26-32). Ir kristieši, kuri nāk no tādas tradicionālās vides, kurā sakramentus izmanto ļoti reti. Tomēr Svētajos Rakstos svaidīšana ar eļļu, kristības un Svētais Vakarēdiens ir nozīmīgi. Esam atklājuši, ka visas šīs lietas ir svarīgas dziedināšanā ar atbrīvošanu kā daļa no šī procesa. Esiet gatavi, ja Dievs lūdz jums kaut ko no tā darīt.

16. Svaidīts kalpošanai (2.Timoteja 1:6-7). Dieva svaidījums ir svarīgāks nekā cilvēku nozīmētā pozīcija. Mums ir pastāvīgi jāmeklē jauns svaidījums no tā Kunga katrai kalpošanai, kuru mēs veicam, lai kalpojot varētu paveikt visu, ko Dievs ir paredzējis konkrētajam cilvēkam.

17. Zina, kā vest cilvēku pie Kristus (Filipiešiem 4:9;1.korintiešiem 2:1-5). Būs daudzas reizes, kad mums vajadzēs dziedināšanas kalpošanā būt evaņģēlistiem, jo būs atsevišķi cilvēki, kuri lūgs palīdzību, bet nepazīs Jēzu. Vissvarīgākā no visām dziedināšanām ir gara dziedināšana, lai tas piedzimtu no jauna un atjaunotos dzīvei sadraudzībā ar Dievu.

18. Rūpējas par savu ķermeni, lai tas būtu, cik vien iespējams, vesels (1.korintiešiem 3:16). Miesa ir Svētā Gara templis. Mums ir jābūt pieejamiem palīdzēt citiem. Ja nerūpējamies par savu ķermeni, mūsu atdeve var būt ierobežota.

19. Tīrs, sakopts, bez sliktām ķermeņa smakām (1.korintiešiem 14:40). Ja ķermenis rada nepatīkamu iespaidu kalpošanas saņēmējos, viņi var atteikties no aizlūgšanas, jo tāda cilvēka tuvums ir nepatīkams. Pārsteidzoši, ka tas pie kā mēs esam pieraduši, citiem var izrādīties kā apvainojums!

20. Gatavs gavēt (Mateja 6:16-18, Apustuļu darbi 13:2-3). Gavēšana saasina mūsu garīgās izjūtas un padara mūs jutīgākus Dieva priekšā. Pārbaudiet, vai jūs veltāt laiku lūgšanai ar gavēni.

21. Gatavs ēst jebko un gulēt jebkur (Romiešiem 14:15; Mateja 15:18-32). Kad mūsu komanda dodas kādā kalpošanas misijas braucienā, ir svarīgi, lai viņi ar pateicību pieņemtu itin visu, ko piedāvā tās vietas saimnieki. Nepateicība atver ceļu ienaidniekam.

22. Neuzskata sevi augstāku par citiem (Romiešiem 12:10). Ir svarīgi, lai mēs neļautu lepnumam un mūsu pašu personai traucēt palīdzēšanai citiem. Raksti mums iesaka būt pazemīgiem.

23. Labi pārzina seksualitātes jautājumus. Daudziem cilvēkiem, kuri nāk pēc palīdzības, ir problēmas, kas skar viņu seksualitāti. Mums nevajag būt šokētiem vai pārsteigtiem, kad viņi runā par šīm lietām. Mums ir jābūt labi informētiem, lai mēs saprastu, kur ir viņu problēma.

24. Labi informēts par okultismu (2.korintiešiem 2:11). Mūsdienās ir pieejamas daudzas kristīgas grāmatas, kurās ir atrodama jaunākā informācija par okultismu. Mums ir jāpārzina tas, ko Sātans dara šajā jomā, un jāsaprot, cik svarīga ir atraisīšana no okultā, lūdzot par kāda atbrīvošanu.

25. Erudīts dziedināšanas kalpošanā (Salamana pam.8:1-10). Dievs apdāvina un sagatavo daudz un dažādus cilvēkus, kuri gūst pieredzi dziedināšanas kalpošanā. Mums ir jāseko tam, ko dara citi, lai mēs visi pieaugtu, ņemot vērā dievbijīgu mācību un mācoties no citu pieredzes.

26. Prot sevi savaldīt (Jāņa 4:17-18; 8:1-11). Kaut arī citu pieredze var radikāli atšķirties no mūsu, ir jābūt piesardzīgiem, lai neatbaidītu lūgšanas saņēmēju ar pārspīlētu reakciju, uzklausot, ko viņš ir darījis.

27. Ar nevainojamu morāli (1.Timoteja 3:1-7). Ja mēs atveram durvis ienaidniekam ar grēku, tas iespaidos mūsu kalpošanu. Ja mēs mānām sevi, tad dzīvojam maldos. Kad mūsu grēks atklāsies, tas iznīcinās to, ko mēs darām.

28. Tāds, kurš vēlas teikt patiesību mīlestībā (Efeziešiem 4:15). Dažreiz ir nepieciešams cilvēkam teikt skarbu patiesību. Tas ir jādara mīlestībā, bet bez kompromisa.

29. Nebaidās no fiziska pieskāriena (Romiešiem 16:16). Iedrošinājums ar vieglu pieskārienu var būt svarīga dziedināšanas procesa daļa. Mums ir jābūt uzmanīgiem, lai atšķirtu, kurā gadījumā pieskāriens var radīt aizvainojumu, (piemēram, seksuālas vardarbības gadījumos) un ir no tā jāatturas, lai mūsu entuziasms neradītu jaunas problēmas.

116

30. Gatavs neuzspiest savu personīgo viedokli (Salamana pam. 3:5-7). Mūsu domām sarunā vienmēr ir jābūt otrajā vietā aiz Svēto Rakstu patiesības un lūgšanas saņēmēja vajadzībām. Mums ir jābūt uzmanīgiem, lai padomdošanas intervijā par noteicošo nekļūtu mūsu pašu personīgais viedoklis.

31. Gatavs tam, lai personīgās problēmas netraucētu kalpošanā (2.korintiešiem 12:9-10). Dažreiz padomdošanas intervijas laikā var atklāties lietas, kuras aizskar mūsu pašu ievainojumus un sāpes. Kaut arī ir pareizi tās ievērot, lai vēlāk par tām aizlūgtu, ir nepieļaujami, ka padomdošanas kalpošanas laikā uzmanības centrā nonāktu mūsu pašu problēmas.

32. Tāds, kurš vēlas mīlēt (un arī apkampt) nemīlamos (Lūkas 5:13). Daži cilvēki neizraisa vēlēšanos viņus samīļot, bet, iespējams, ka viņi vairāk par citiem alkst mīlestības, par spīti viņu ārējam izskatam, situācijai vai pat ķermeņa smakai. Beznosacījuma pieņemšana daudziem cilvēkiem ir svarīgs solis pretī dziedināšanai.

33. Gatavs pieņemt uzbrukumus bez rūgtuma vai aizvainojuma (1.Pētera 3:8-9). Ja mēs atļaujam citu kriticismam ietekmēt mūsu sirdi, tad viņi visbeidzot iznīcinās mūsu kalpošanas augli. Kad mēs atņemam ienaidniekam pamatu, viņš parasti sūta kādus cilvēkus apgrūtināt šo procesu. Tas ir svarīgi, lai mēs neatļautu šādām situācijām traucēt mūsu attiecības ar Dievu un citiem cilvēkiem. Jēzus lika mums svētīt tos, kuri mūs nolād (Mateja 5:44).

34. Gatavs būt citiem par kalpu (Jesajas 52:13-53:12; Filipiešiem 2:7). Jēzus pazemoja sevi un nāca kā kalps citiem. Kas cits mums atliek, kā vien sekot Viņa piemēram.

35. Elastīgs. Būs reizes, kad lūgšanas saņēmēju vajadzības var likt mainīt mūsu pašu plānus un dienas kārtību. Jābūt elastīgam un jāiet līdzi tam, ko Dievs dara, gatavam atlikt lietas, kuras var būt ne tik svarīgas.

36. Absolūti konfidenciāls. Ja mēs pārkāpjam padomdošanas telpas konfidencialitāti un izstāstām lietas, kuras tur ir atklātas, mēs salaužam uzticību starp padomdevēju un kalpošanas saņēmēju un, iespējams, tā atgrūžam cilvēku no jebkādas tālākas dziedināšanas kalpošanas. Ja mēs nespējam būt konfidenciāli, mums nevajag atrasties dziedināšanas kalpošanā.

37. Ar nenosodošu attieksmi (Mateja 7:1-6). Ja lūgšanas saņēmējs sajūt, ka mēs nepiekrītam un nosodām, visticamāk viņš nespēs būt pavisam atklāts. Ja viņš patur sevī lietas, kuras ir jāceļ gaismā, ir maz ticams, ka viņš varētu saņemt atbrīvošanu vai dziedināšanu.

38. Pacietīgs, ar labu klausīšanās spēju. Ja mēs izrādām nepacietību, īpaši cilvēkiem, kuri nespēj izteikties ātri, viņi turpmāk nevēlēsies lūgt palīdzību. Mīlestībai ir jābūt mūsu pacietības avotam.

39. Vienmēr laipns un uzmanīgs. Tas var likties pašsaprotami, tomēr tas ir pārsteidzoši, kā spiediena ietekmē kristieši dažreiz var mainīties un kļūt nelaipni.

40. Gatavs dot visu slavu Dievam par to, ko Viņš dara (Psalms 96:1-8). Dievs ir dziedinātājs. Lai arī cik lielas lietas notiktu dziedināšanas kalpošanā, tās nāk no Viņa. Tādēļ mēs nedrīkstam mēģināt piesavināties Viņa slavu. Lepnums ir bīstamas lamatas efektīvai dziedināšanas kalpošanai.

2. Pielikums

Maģija, okultisms un Bībele

Vecā Derība 1.Mozus 41:8; 41:24 Šī Rakstu vieta parāda, ka Dieva spēks ir daudz pārāks par Ēģiptes burvju

spēku. Dievs dod gudrību Jāzepam izskaidrot ķēniņa sapņus. 2.Mozus 7:10-12 Atkal apstiprinājums, ka Dieva spēks ir varenāks, jo čūska no Ārona zižļa

aprija burvju zižļus.

117

2.Mozus 8;8-19 Kad tas Kungs liek nākt mocībai ar odiem, kuru burvji nevar atkārtot, pat burvji atzīst Dieva spēku.

2.Mozus 22:17 Sievieti, kura nodarbojās ar maģiju, bija jānogalina. No šī panta redzam, ka viņa varētu būt burve.

3.Mozus 19:26 Dieva Bauslībā ir skaidri pateikts, ka mums ir aizliegts nodarboties ar jebkāda veida maģiju.

3.Mozus 19:31, 20:6 Tas Kungs saka cilvēkiem, lai negriežas pie pareģiem un zīlniekiem, jo tas padara cilvēkus nešķīstus. Viņš vērsīsies pret tiem, kuri lūdz padomu no šādiem starpniekiem, un atdalīs viņus no savas tautas.

3.Mozus 20:27 Bauslība nosaka, ka ikviens pareģis un zīlnieks ir jānomētā ar akmeņiem. 5.Mozus 18:9-14 Neilgi pirms Izraēla tauta iegāja Apsolītajā zemē, tas Kungs lika Mozum

pavēlēt viņiem nedarīt tās pašas lietas, ko dara tur dzīvojošās tautas, tās bija - savu bērnu upurēšana ugunī, zīlēšana, laika zīmju taujāšana, buršana, zīlēšana un pareģošana. Dievs ienīst, kad cilvēki dara šīs lietas.

2.ķēniņu9:22 Šajā pantā lasām, kā Izraēla ķēniņš Jorāms satiekas ar Jehu ( viņa karavadoni). Kad ķēniņš viņam jautā, vai viņš nāk ar mieru, Jehus atbild, ka miers nevar iestāties, kamēr ķēniņa mātes Izebeles aizsāktā nodarbošanās ar buršanu un elku kalpību paplašinās. Piezīme: sk. 2.ķēniņu 9.,10. nodaļu.

2.ķēniņu 17:17 Aprakstot Izraēla padošanos asīriešiem 721.gadā p.m.ē., mēs daļēji redzam šīs krišanas iemeslu. Izraēla tauta turpina izvaicāt zīlniekus un nodarboties ar burvju mākslām, tā izsaucot Dieva dusmas.

2.ķēniņu 21:2-6 Lasām, ka Manase Jūdas ķēniņš (687.-642. p.m.ē.) no jauna pievēršas negantām pagāniskām darbībām. Viņš upurē savu dēlu kā uguns upuri, nodarbojas ar zīlēšanu un ir burvis, viņš arī izsauc garus un vairo zīlnieku skaitu. Šī nepaklausība Dieva Bauslībai noved pie neizbēgamas Jeruzalemes krišanas 598. gadā p.m.ē.

2.ķēniņu 23:24 Jūdas ķēniņš Josija veic daudzas reformas, lai atgrieztos pie Dieva, tai skaitā, padzen visus burvjus no Jeruzalemes un Jūdas. Bet šīs reformas nesamazina tā Kunga dusmas un neaptur Jeruzalemes krišanu.

1.Laiku 10:13-14 Sauls nomirst, jo viņš bija neuzticīgs tam Kungam un izvaicāja mirušo garu izsaucēju tā vietā, lai lūgtu tā Kunga vadību.

Jesajas 2:6 Šajā atklāsmē Jesaja norāda, ka Izraēla tauta ir sekojusi austrumu negantībām un zīlēšanai kā filistieši, tādēļ Dievs viņus ir atmetis. Jesajas 3:2-3 viņš paredz šīs nācijas krišanu, jo viņi ir izsaukuši Dieva dusmas, bet tautas vadoņi, šķiet, to nemaz neievēro.

Jesajas 8:19-20 Izraēla tautai saka, lai viņi atgriežas no zīlnieku un pareģu iztaujāšanas, pat ja tas ir kļuvis par tradīciju tā rīkoties. Svarīgāk ir klausīties, ko Dievs saka, nevis zīlnieki. Cilvēkiem sacīts konsultēties ar Dievu, bet ne mirušo gariem.

Jesajas 44:25 Pagānu praviešu teiktais par Babilonu izrādās nepareizs, un šis pants uzsver Dieva spēku pār astrologu un zīlnieku pareģojumiem.

Jesajas 57:3 Zīlēšana ir pielīdzināta jebkuram citam grēkam Dieva priekšā. Jeremijas 27:9 Šajā pantā tas Kungs liek Izraēla tautai pakļauties Bābeles ķēniņam, bet viltus

pravieši, zīlnieki un burvji pravieto nepakļauties, kas ir nepareizs pravietojums. Ecēhiēla 13:6-9 Tas Kungs apsūdz Izraēla viltus praviešus melos, jo viņi saka, ka Dievs tā ir

teicis, bet Viņš ar tiem nebija runājis. Viņu parādības bija nepareizas, un viņu pravietojumi bija meli. Dievs viņiem atņēma piederību Izraēla tautai un paziņoja, ka viņi nekad neatgriezīsies Izraēla zemē.

Ecēhiēla 13:17-22 Dievs nosoda viltus pravietes par to, ka viņas izmanto burvju apsējus un tā cenšas cilvēkus novērst no Viņa. Tādā veidā ar šiem burvju apsējiem viņas kontrolēja cilvēkus.

Daniēla 1:20 Daniēls un viņa draugi bija desmitreiz gudrāki un sapratīgāki nekā visi valsts burvji un zīlnieki.

118

Daniēla 2 Neviens zīlnieks, burvis, vārdotājs, astrologs vai brīnumdaris nevarēja izskaidrot ķēniņa sapņa nozīmi, bet Daniēls to varēja, jo Dievs viņam to atklāja. Ķēniņš Nebukadnēcars saprata, ka Dievs ir lielāks par visiem dieviem, Viņš atklāj noslēpumus.

Hozejas 4:17 Izraēla tauta padevās pagānu elku pielūgšanai. Šajā pantā rakstīts, ka tā pievienojās elka dievu pielūdzējiem.

Mihas 5:11 Kad tas Kungs izglābs Izraēlu no asīriešiem, Viņš saka, ka iznīcinās burvjus un zīlniekus.

Nahuma 3:4 Laikā, kad notiek Ninives krišana, tā Kunga sods ir arī par buršanos, ar kuru viņi ir pakļāvuši sev citas tautas.

Caharijas 10:2 Šajā pantā ir teikts, ka zīlnieku pravietojums ir meli, nepatiesība un viņu sapņu skaidrojumi var tikai maldināt. To izmantošana norāda uz garīgās vadības trūkumu.

Maleahija 3:5 Tā Kunga tiesas dienā Viņš liecinās pret tiem, kas nodarbojas ar buršanu.Jaunā Derība Apustuļu darbi 8:9-24 Šeit rakstīts par Sīmani, kurš nodarbojās ar buršanu. Sīmanis, redzot

Svētā Gara dāvanu darbību, vēlējās nopirkt šo dāvanu, lai gan bija kristīts. Tas parāda, ka sātaniskie spēki var saglabāt ietekmi arī pār ticīgo.

Apustuļu darbi 13:6-11 Stāsts par Barjēsu no Kipras. Viņam bija burvju spēks, un viņš uzdevās par pravieti, bet tai pat laikā Viņš mēģināja apturēt Dieva Vārda izplatīšanu. Tad Pāvils Svētā Gara spēkā atpazina viņā ļauno un lika viņam kādu laiku palikt aklam.

Apustuļu darbi 16:16-18 Jauna verdzene varēja zīlēt tikai tāpēc, ka viņā bija ļauns gars. Apustuļu darbi 19:19 Jaunatgrieztie kristieši, kuri bija nodarbojušies ar burvju mākslām, atnesa

savas grāmatas un tās publiski sadedzināja, tā parādot savu atteikšanos no maģijas. Galatiešiem 5:20 Tie, kuri nodarbojas ar buršanu, nemantos Dieva valstību. Atklāsmes grāmata 21:8; 22:15 Tos, kuri nodarbojas ar buršanu, iemetīs sēra uguns jūrā un viņi

neieies svētajā pilsētā.

3. Pielikums

Okulto terminu apskats

Akupresūra/ Akupunktūra: Senās Ķīnas filozofija un ārstniecības metode, kas uzskata slimību par līdzsvara trūkumu „dzīvības enerģijas” plūsmā un regulē šo plūsmu, izmantojot spiedienu vai adatu ievietošanu konkrētās ķermeņa vietās, lai veiktu ārstēšanu. Pastāv ticējums, ka ķermenim ir divpadsmit meridiāni, kuri iedalās divās grupās, katrā pa sešām līnijām. Vienu sauc „iņ” un otru „jaņ”. Uzskata, ka dzīvības enerģija „ci” plūst pa šīm līnijām.Amulets: Priekšmets (parasti piekariņš), kam piedēvē maģisku spēju pasargāt tā īpašnieku no burvestībām, slimībām un nelaimēm. Viens no populārākajiem amuletiem ir simboliska truša ķepa. Ankh: Krusts ar cilpu augšpusē. Šis senās Ēģiptes dzīvības simbols bieži vien ir saistīts ar ēģiptiešu dievu vairošanās simboliku, kur ir redzams, ka dievi valkā šo zīmi. Šis simbols ir plaši izplatīts mūsdienu okultajos rituālos.Apotropaion: Amuleta paveids, kas pasargā no ļauniem gariem un ļaunas acs.Apparitions: Miruša cilvēka maldu tēls, gars vai spoks.Astrālā projekcija: Stāvoklis, kad cilvēks iziet no sava fiziskā ķermeņa un sāk darboties citā apziņas līmenī. Tie, kuri ir apguvuši šo tehniku, spēj pārvarēt krietni lielus attālumus un precīzi atstāstīt lietas, kuras viņi ir redzējuši notiekam citās vietas, pirms atgriešanās savā ķermenī.Astroloģija: Balstīta uz ticību, ka debesu ķermeņi ietekmē cilvēkus. Pareģo nākotni, lasot zvaigznēs, it īpaši zvaigžņu, planētu un zvaigznāju izvietojumu piedzimšanas laikā. Sk. Zodiaks

119

Pareģošana: Zīmju izmantošana nākotnes pareģošanai. Pareģošana notiek, novērojot putnu lidošanu, pētot dzīvnieku, putnu izkārnījumus vai iekšas.Automātiskā rakstīšana: Ziņojumi, kurus cilvēks raksta transa stāvoklī. Viņa roku acīm redzami kustina garīgi spēki un raksta ziņojumus no „citas pasaules”. Fenomens, kas līdzīgs automātiskajai rakstīšanai - automātiskā zīmēšana, gleznošana un runāšana. Zīmējumi un gleznojumi, piemēram, var būt ļoti līdzīgi labi pazīstamu mākslinieku oriģinālajiem darbiem. Mediji tic, ka mirušie izpauž savas dāvanas caur dzīvajiem. Radoši rakstnieki, žurnālisti un reportieri dažreiz arī mēģina iztukšot savu prātu un „rakstīt automātiski”, nedomājot līdz.Dzimšanas zīmes: Divpadsmit astroloģiskās zīmes sauc par Zodiaka zīmēm, kuras apzīmē debesu ķermeņus. Izmanto pareģošanai, balstoties uz dzimšanas datiem.Dzimšanas akmeņi: Akmeņi, saistīti ar personas piedzimšanas laiku, kuriem ir maģisks spēks.Melnā maģija: Vispārējs apzīmējums dažādām okultām darbībām. Maģija, kuru veic ar ļaunu mērķi, izsaucot dēmonus un ļaunos garus, kā arī ceremonijas, kuras veic ar nodomu nodarīt ļaunumu kādai personai.Melnā mise: Sātaniska parodija Romas katoļu misei, kurā vakarēdienu apgāna, tā Kunga lūgšanu lasa sagrozīti un pienes dzīvnieku vai cilvēku (bieži vien nekristītu bērnu) upurus. Upuru asinis izmanto kā aizvietotāju vakarēdiena vīnam par upuri sātanam.Parakstīšanās ar asinīm: Līgums ar Sātanu - apstiprināts ar asinīm, kurā apsola kalpot ļaunajam, lai iegūtu varu.Kāršu likšana: Kāršu izmantošana, lai pareģotu vai zīlētu.Ķēdes vēstules: Vēstule, kura sola veiksmi tās saņēmējam, ja viņš tās kopiju pārsūta tālāk vairākiem citiem cilvēkiem. Tomēr tā satur lāstu, kas paredz neveiksmi, ja saņēmējs atsakās sadarboties.Pārtapšana par kanālu [channeling]: New Age spiritisma paveids, kur cilvēks sevi atver pārdabiskajai sfērai (dažreiz tas notiek transa stāvoklī) un kļūst par kanālu, caur kuru saņem ziņojumus, kas ir domāti, lai mācītu, vadītu vai virzītu saņēmēju. Informācijas avotu bieži vien sauc par „Augstāko Skolotāju”.Buršana: Buramvārdi vai priekšmets okultisma nozarē, līdzīgi talismanam, kuriem ir piedēvēts maģisks spēks.Ķīniešu bēru ceremonija: Senču godināšana ir galvenā ķīniešu bēru ceremonijas iezīme, kura paver iespēju pārmantot „ģimenes” garus. Ceremonijas rituālus bēru priekšvakarā un dienā veic tempļa priesteris vai medijs. Gaišredzība [clairaudience]: Pārdabiska spēja uztvert skaņas garīgajā pasaulē vai no attāliem laikiem vai vietām. Gaišredzība [clairsentience]: Pārdabiska spēja uztvert citu domas.Gaišredzība [clairvoyance]: Pārdabiska spēja saskatīt tēlus, kuri ir ārpus fiziskās pasaules un dabīgi nav redzami. Arī spēja redzēt notikumus, kuri notikuši pagātnē vai vēl tikai notiks.Krāsu terapija: Veselības traucējumu ārstēšanas metode, izmantojot krāsas, kuras it kā satur „atbilstošu vibrāciju”, kam piemīt ārstnieciskas spējas.Vārdošana: Garu izsaukšanas darbība no pārdabiskās pasaules. Raganu nakts: Raganu grupa. To tradicionālais skaits ir trīspadsmit, bet var būt arī piecas vai pat piecdesmit. Raganu grupa satiekas, lai veiktu rituālus un ceremonijas, īpaši noteiktos festivālu laikos (sabats). Raganu grupa darbojas augstā priestera vai augstās priesterienes vadībā.Kristāla bumba (kristālmānija): Skatīšanās bumbas formas stikla priekšmetā ar mērķi pareģot nākotni. Šīs prakses veicēji ieiet transam līdzīgā stāvoklī un paredz nākotnes notikumus.Kristāli. Daži New Age piekritēji uzskata, ka kristālam piemīt spēja attīrīt, dziedināt un atjaunot enerģijas plūsmu ķermenī, ka tas palīdz atjaunoties un gūt apskaidrību. Nāves maģija: Ļaunā maģija, kuru izmanto, lai pieburtu nāvi izvēlētajam upurim. Visvairāk attiecināma uz vudu kulta sekotājiem, bet ir praktiski sastopama arī citos okultisma novirzienos.Dežavu: Sajūta, ka pašreizējā situācija vai vieta ir jau kaut kur redzēta un piedzīvota, kaut arī fiziski tas nav bijis iespējams.

120

Dēmonu pielūgšana: Dēmonu nomierināšana, lai iegūtu viņu aizsardzību. Iesākot un neturpinot to darīt tālāk, „svētība” pārvēršas par „lāstu”.Gari, kuriem nav ķermeņa: Uzskata, ka tie ir mirušu cilvēku gari, kuri nevar rast mieru.Zīlēšana: Vispārējs nosaukums dažādiem okultiem paņēmieniem, kuru izmanto, lai iegūtu informāciju par cilvēkiem un situācijām, pagātnes vai nākotnes notikumiem.Āderes meklēšanas rīkstīte: Šķelta koka vai metāla rīkstīte, kuru izmanto, lai noteiktu pazemes ūdens āderes atrašanās vietu. Kad rīkstīte atrodas virs āderes, tā noliecas.Rīkstniecība: Process, kurā izmanto āderes meklēšanas rīkstīti, lai noteiktu āderes atrašanās vietu.Sapņu tulkošana: Process, kur zīlēšanas pamats ir sapnis.Cietumi un pūķi: Okulta fantāziju lomu spēle. Tajā spēlētāji sevi cieši identificē ar viņu atveidotajiem tēliem, kuri veic slepkavības, buršanos, spīdzināšanu, izvarošanu, dēmonu pielūgšanu, vudu, kanibālismu un dažādas okultas darbības, lai izspēlētu šo spēli. Šī spēle ir bijusi nozīmīgs faktors daudzos oficiāli reģistrētos pašnāvību un slepkavību gadījumos.Ektoplazma: Auksts, nedaudz spīdīgs, gaišas krāsas šķidrums, kas izdalās no medija ķermeņa, kas it kā norāda uz gara klātbūtni, kurš ir ārpus ķermeņa.Apburšana: Maģiska kāda cilvēka ietekmēšana, lai viņš darītu visu, ko tam liek.Erharda Seminārs (ERT): Reliģioza rakstura pasākums tiem, kuri vēlas piepildīt New Age aicinājumu sevis attīstīšanai.Ekstrasensorā uztvere (ESP): Spēja uztvert notikumus vai domas citādā veidā, bet ne ar pieciem maņu orgāniem.Fetišs: Nedzīvs priekšmets, kuram piedēvē gara klātbūtni.Findhorn: New Age komūna Skotijas ziemeļos, kura izplata mācību par New Age garīgajiem principiem.Iešana caur uguni: Spēja iet cauri ugunij vai kāpt uz karstām oglēm, negūstot nekādu fizisku ievainojumu.Zīlēšana: Dažādu pareģošanas metožu izmantošana, lai pareģotu nākotni.Cilvēciskā saprāta fonds (FHU): Organizācija, kuras dibinātājs ir Roy Masters – viens no hipnotisma un prāta kontroles agrīnajiem piekritējiem. FHU teorijas māceklis meklē atbildes ar Skolotāju piedāvātās tehnikas un vingrinājumu palīdzību.Gotiskā rokmūzika: Specifisks okultās rokmūzikas paveids, kas ir koncentrēts uz visu šaušalīgo un šokējošo gan modē, gan dzīvesveidā. Tas ir raksturīgs tādām rokgrupām kā Black Sabbath, The Grateful Dead, Megadeath un Sepultura.Iztēles vadīšana: Apzināti vizualizēšanas vingrinājumi atslābinātā vai transam līdzīgā stāvoklī. Tie var būt saistīti arī ar astrālo projekciju un tikšanos ar vadošajiem gariem pārdabiskajā pasaulē.Guru: Garīgais skolotājs vai vadītājs.Helovīns: Viens no visnozīmīgākajiem sātanisma un melnās maģijas festivāliem. Tas notiek 31.oktobrī, un to svin lielākā Rietumu pasaules daļa, uzskatot tos par nevainīgiem un draiskulīgiem jauniešu svētkiem. Rokraksta analīze (Grafoloģija): Zīlēšanas veids, kur ar rokraksta analīzi it kā var noteikt cilvēka raksturu, turpmāko karjeru, uzticamību, emocionālo attīstību, personas tipu utt.Smagais metāls un rokmūzika: Galvenais šīs mūzikas vēstījums ir koncentrēts uz narkotikām, seksu, vardarbību, slepkavību, sieviešu degradāciju, smagu saistību ar okultismu, burvestībām un sātanismu.Hepatoskopija: Zīlēšana pētot aknas.Ļauna acs: Ļaunas acs uzlikšana nozīmē kādam pieburt ļaunumu, parasti ar apstākļiem, kuri izraisa nelaimi.Heksagramma: Divi trīsstūri salikti viens ar otru tā, lai veidotos sešstūru zvaigzne. Maģijā šo zīmi izmanto dēmonisko spēku piesaistīšanai un vadīšanai. Homeopātija: Alternatīvās medicīnas metode. Pacientiem izraksta ārstēšanu ar vielām, kuras izraisa tādus pašus simptomus kā viņu slimība (piemēram, vakcinēšana), tikai atšķaidītā veidā, kur šo vielu koncentrācija ir tik vāja, ka tā praktiski tikpat kā nesatur šīs vielas. Uzskatāma vairāk par ticību, kam ir okultas saknes, nekā par patiesu medicīnisku ārstēšanu.

121

Horoskopi: Zīmes, kuras paredz cilvēka nākotni, balstoties uz astroloģiju. Horoskopus arī izmanto, lai noteiktu labvēlīgāko laiku svarīgiem notikumiem.Misiņa plāksnes un pakavi: Amuleti, kurus lieto, lai atbaidītu ļaunos garus. Pastāv ticējums, ka pakava dzelzs it kā pasargā no burvestībām. To bieži vien piekarina pie durvīm vai glabā kā veiksmes simbolu.Hidromantija: Zīlēšana ar ūdens pētīšanu.Hipnotisms: Cilvēka ievešana transa stāvoklī, lai uzzinātu zemapziņā apslēptās pagātnes atmiņas. To bieži izmanto ārsti, kuri netic okultajam, bet neizprot garīgo spēku raksturu, kurus viņi izmanto.Elks: Dievības tēls, kurš kļūst par pielūgsmes un apbrīnas objektu. Tas var būt arī cilvēks vai lieta, kas saņem pārmērīgu un milzīgu slavināšanu.Buramvārdi: Maģiska formula, kura darbojas, atkārtojot noteiktus vārdus, frāzes vai skaņas.Incubus: Ļauns gars, kurš ir saistīts ar sievietes seksualitāti.Iridoloģija: Slimības diagnozes noteikšanas procedūra, izmantojot aci kā kristāla bumbu. Uzskata, ka izmaiņas noteiktos acs sektoros atbilst slimībām dažādās attiecīgajās ķermeņa daļās.Japāņu ziedu kārtošanas māksla/ikebana: Tā ir cēlusies no Jāpanas tējas dzeršanas ceremonijas, kur to darīja Zen-budistu mūki. Tā nebija domāta tikai skaistumam, bet kā daļa no dievu garu pielūgšanas, ikebanas skolotāji to saista ar „ikebanas garu”.Džonatans Livingstons Kaija [Jonathan Livingston Seagull]: Grāmata, kuras autors ir Rihards Bachs, pilnībā garīga grāmata, kuras pamats ir New Age filozofija.Kabala: Ebreju mistiskās tradīcijas, kuras balstās uz matemātisku Svēto Rakstu skaidrojumu. Dažādu maģisku un okultu darbību izcelsme ir Kabalā.Pacelšana [levitation]: Cilvēku un priekšmetu pacelšana gaisā, izmantojot pārdabisku, ne fizisku spēku. Veiksmes talismans un talismana rokassprādze: Amuleta paveids, kuru valkā cilvēki, kas lielā mērā neapzinās šī talismana garīgo ietekmi.Maģija: Cilvēku, apstākļu vadīšana vai manipulēšana ar okultiem spēkiem un ļauniem gariem. Dažreiz to apzīmē ar citu vārdu „magick” [angļu val.], lai tas atšķirtos no vārda maģija, tas ir tikai veikls izklaides organizētāju triks.Mantra: Vārds (vai vārdi), kurus izmanto transcendentālās meditācijas (vai jogas) sekotāji, kuru viņiem ir jāatkārto un jāmeditē par to, pat ja viņi nezina, ko tas nozīmē. Mantra kalpo par palīgu, ar kuru persona var nonākt kontaktā ar garīgo pasauli.Cīņas māksla: Dažādi cīņas sporta veidi, kā karatē, kon-fu, tai-či, džudo, džiudžitsu un aikido. Visu šo cīņas mākslu garīgais centrs ir taoisms un budisms. Cīņas mākslas reliģiskā nozīme ir „iņ” un „jaņ” harmonizēšana un enerģijas „ci” piesaistīšana, kas palīdz gūt milzīgus fiziskus panākumus. Daudzi, kuri nodarbojas ar šīm cīņas mākslām, neapzinās šo sporta veidu reliģisko dabu.Talismans: Dzīvnieks, persona vai lieta, kuru kāda grupa ir pieņēmusi par savu simbolu un veiksmes nesēju.Medijs: Cilvēks, kurš ir atvērts, lai ļautu sevi izmantot par kanālu, ar kura palīdzību notiek kontaktēšanās ar garīgo pasauli.Mesmerisms (Hipnoze): Alternatīvs apzīmējums hipnozei, cēlies no Antona Mesmera uzvārda, kurš ļoti daudz eksperimentēja ar hipnotiskiem spēkiem.Metafizika: Filozofija jeb princips, kas saistīts ar pārdabisko. Zinātniska mācība par pārdabiskām lietām.Prāta kontrole (Silva): Tās uzsācējs Jose Silva. Pašlaik tā ir kļuvusi par galveno pašpalīdzības terapijas formu, kas apvieno Austrumu reliģijas metodes un okultos spēkus. Ticība, ka Dievs ir katrā, atver durvis tam, lai prāts kļūtu par starpnieku, kuru kontrolē gari.Domu lasīšana: Zīlēšanas metode ar okultu spēku palīdzību, cenšoties lasīt otra cilvēka domas.Prāta zinātne: Metafizikas zinātnes praktiska izmantošana, lai noteiktu indivīda uzlabošanas terapiju. Uzskata, ka Dievs ir ideja un ļaunums ir prāta stāvoklis, kuru var mainīt.Zīlēšana pēc mēness. Zīlēšana, vadoties pēc mēness.Motoroskopija: Mehāniskā vārsta izmantošana diagnozes noteikšanai.

122

Misticisms: Ticība, ka garīgo savienošanos ar realitāti var panākt tikai ar iztukšotu prātu un intuīciju, jo Dievs ir augstāks par cilvēciskajām zināšanām.Nekromantija: Komunicēšanās ar mirušo gariem vai zīlēšana tos iztaujājot. Bieži izmanto spiritisti savos seansos.Neopagāns: Rietumu reliģisko sistēmu piekritējs, kas ir saistīts ar dabas un mēness dievietes pielūgšanu, ar okultismu, seno grieķu un ēģiptiešu reliģijām, maģiskām ceremonijām, buršanu vai druīdismu.New Age kustība: Sākusies 70. gadu sākumā un ir saistīta ar Ūdensvīra laikmetu. Tā ir nenoteikta garīga kustība, kura balstās uz dažādam atšķirīgām jūdaisma un kristietības atziņām, kā arī sekulāro humānismu. Ticējumi, kas raksturīgi New Age kustībai, pamatā sakņojas Austrumu reliģiju ticējumos tādos kā panteisms (Dievs ir viss, un viss ir Dievs); reinkarnācija (ar atalgojumu, tiesu un spriedumu, kas īstenojas cilvēkiem saskaņā ar viņu reinkarnētās būtības dabu); universālisms (visas dažādās pasaules reliģijas ir vienkārši cits alternatīvais ceļš, kurš ved pie tā paša Dieva, – pastāv pretruna starp New Age un kristietību, kura uzskata, ka vienīgais ceļš ir Jēzus); personas transformēšanās (iepazīstot mistiku un saskaroties ar dievišķās enerģijas avotiem). New Age tic cilvēka būtības augstākai izpausmei, kuru viņi sauc par Kristu. Tādēļ viņi uzskata, ka Kristus ir katrā cilvēkā un visi cilvēki ir potenciāli Kristi. Pārsvarā New Age ideju pamatā ir seni okulti ticējumi, kuri ir modernizēti atbilstoši mūsdienām.New Age simboli: Piramīda un varavīksne, heksagramma, trijstūris, ugunskrusts, vienradzis, pegazs.Numeroloģija: Zīlēšana, izmantojot skaitļus. Skaitļus uzskata kā specifisku vērtību ar nozīmi, katram burtam piešķir savu numeroloģisko vērtību. Paredz nākotni, izmantojot cilvēku vārdu un dzimšanas datus, pēc to numeroloģiskās vērtības. Okults: Noslēpumaini, mistiski ticējumi un darbības, kuros ir iesaistīti pārdabiski spēki, kas darbojas pretēji Dieva Valstībai. Okultismā ir trīs galvenās kategorijas: spiritisms, zīlēšana un maģija.Okulta literatūra: Grāmatas, kuras ir pilnībā koncentrētas uz okulto, sātanisko spēku izmantošanu: Sestā un Septītā Mozus grāmata, Venēras grāmata, Otra puse, Spēcīgāka pasaule u.c. Darbi, kurus sarakstījuši tādi autori kā Jacob Lorber, Edgar Cayce, Dennis Wheatley, Johann Greber, Jean Dixon, Alestrei Crowley, Anton LeVay.Okulti simboli: Specifiski simboli, kas ir saistīti ar dažāda veida okultu pielietošanu, tādi kā Ra (ēģiptiešu dieva) acs, pentagramma, „iņ” un „jaņ” u.c.Zīmīgi notikumi: Nekontrolējami vai neparasti notikumi, kurus uzskata par zīmīgiem un izmanto pareģošanā.Ouija board-dēlis: Dēlis, kuru izmanto komunikācijai ar garīgo pasauli. Komunikācija notiek ar rādītāju, kurš kustas un norāda burtus, ciparus vai arī „jā” un „nē”.Hiromantija: Zīlēšana pēc plaukstu līnijām, lai pareģotu nākotni.Parakinesis : Objektu kontrolēšana ar prātu un gribasspēku.Parapsiholoģija: Pseidozinātniska cilvēka psihes fenomena pētīšana, ko nevar zinātniski pamatot (piemēram, telepātija, gaišredzība, ESP utt.).Svārsts: Neliels priekšmets uz auklas, kuru izmanto rīkstniecībā, diagnožu noteikšanā (īpaši nedzimušu bērnu dzimuma noteikšanai) un zīlēšanā. Brīvajām svārsta kustībām piedēvē specifisku nozīmi.Pentagramma: Piecstaru zvaigzne, kuru var novietot ar trīs stariem uz augšu vai trīs stariem uz leju. Uz augšu vērstie stari galvenokārt norāda uz cilvēcisko garīgumu. Tas ir buršanas simbols. Ja stari ir vērsti uz leju, tas nozīmē tumsu, saistību ar melno maģiju un sātanismu. Buršanā četri stari apzīmē četrus elementus: zemi, gaisu, uguni un ūdeni, bet piektais apzīmē garu, kurš kontrolē šos elementus.Frenoloģija: Zīlēšana pēc galvaskausa formas.Fizionomija: Cilvēka sejas pantu pētīšana, lai noteiktu viņa raksturu.Planšete: Dēlītis, uz kura raksta līnijas, burtus un teikumus. Persona šo procesu nevada, tās pirksti ir brīvi izvietoti uz dēļa.Paredzēšana: Notikumu paredzēšana.Ekstarsensorā piedzimšana: Okults pārdzīvojums, kad cilvēkā pamostas apziņa, ka „Viss ir Viens”.

123

Ekstarsensorā dziedināšana: Dziedināšana ar okulta spēka palīdzību.Ekstrasensorā redze: Spēja saskatīt priekšmetus pat ar aizvērtām acīm, atsevišķos gadījumos šī spēja piemīt arī aklam cilvēkam.Pankroks: Mūzika, kura pauž nihilistisku attieksmi pret pastāvošo sabiedrību, īpaši likumiem, reliģiju un tradīcijām.Piramidoloģija: Piramīdas simbola izmantošana, kuras forma pēc New Age mācības veicina enerģijas sabalansēšanu un dod garīgu apgaismību.Refleksoloģija: Sens ķīniešu un ēģiptiešu paradums, kura ietvaros notiek pēdu masāža, lai atjaunotu „enerģijas plūsmu” pēdu daļām atbilstošajās ķermeņa vietās.Reiki dziedināšana: Japāņu dziedināšanas teorija, kura burtiski nozīmē „garīgais spēks”. Ki ir garīgās universālās enerģijas apzīmējums, kas plūst cauri mūsu ķermenim. To var ietekmēt ar meditāciju līdzīgi kā cīņas mākslā.Reinkarnācija: Ticība, ka cilvēka dvēsele nekad nemirst, bet pāriet no viena ķermeņa uz otru. Tas ir cikls, kurš nekad nebeidzas, līdz cilvēks sasniedz pilnību un viņam vairs nav nepieciešama fiziskā eksistence.Rapsodomānija: Specifisku zīmju meklēšana, nejauši izvēloties no grāmatām teksta fragmentus, bieži vien tie ir dzejoļu krājumi.Rolfings: Masāžas terapija ar orgānu muskuļu un saistaudu intensīvām manipulācijām.Sātanisms: Sātana pielūgšana un rituālu veikšana, kurus izpilda, lai paklausītu Sātanam.Seansi: Tikšanās, kur cilvēki sanāk, lai ar medija starpniecību kontaktētos ar mirušo gariem.Burvestība: Spēja izmainīt notikumus un ietekmēt cilvēkus vai situācijas ar kontrolējošo garu starpniecību uz ļaunu vai uz labu, izmantojot melno maģiju.Dvēseles ceļojums: Stāvoklis, kad dvēsele iziet ārpus ķermeņa un spēj palūkoties uz savu ķermeni no augšas, nedaudz attālinoties no tā. Mazliet vājāks fenomens, bet līdzīgs tā saucamajai „astrālajai projekcijai”. Burvju vārdi: Buramvārdu lietošana, lai piesaistītu maģiskos spēkus.Spiritisms (spirituālisms): Dēmonu izsaukšana un komunikācija ar garu pasauli ticībā, ka mirušie var kontaktēties ar dzīvajiem. Parasti notiek ar medija starpniecību.Vadošais gars: Gars, pazīstams medijam vai starpniekam, kurš pastāvīgi saņem informāciju no „citas puses”. Stihomānija: Rapsodomānijas paveids.Stigmata: Zīmes līdzīgas Kristus krustā sišanas ievainojumiem, kuras pārdabiskā veidā parādās uz ķermeņa.Māņticība: Neloģiski ticējumi vai darbības, kuras pamatojas uz bailēm no kaut kā nezināma, mistiska vai iedomāta.Galdiņa kustēšanās: Zīlēšanas process, kurā gari pārdabiskā veidā kustina galdu.Talismans: Priekšmets, kurš it kā piesaista maģiskus spēkus, lai aizsargātu tā īpašnieku un nestu viņam veiksmi.Taro kārtis: Okulta darbība, zīlēšana, izmantojot 22 kāršu komplektu. Katrai kārtij ir sava nozīme, uz vienas no tām ir attēlots skelets, kurš apzīmē nāvi.Zīlēšana pēc tējas lapām: Zīlēšana pēc tējas lapu sakārtojuma tējas krūzes dibenā.Telekinesis: Spēja kustināt vai vadīt priekšmetus tikai ar garīgu spēku.Telepātija: Sazināšanas veids starp savu un otra prātu, domu uztveršana bez jebkādu komunikācijas līdzekļu izmantošanas.Terapeitiskais pieskāriens: Šo metodi ieviesa Dolores Krīgers. New Age enerģijas manipulācija un enerģijas pārvietošanas metode – mānīga psihiskās dziedināšanas forma.Trešā acs: Garīgā redzējuma acs, kura it kā atrodas uz pieres starp divām fiziskajām acīm.Transcendentālā meditācija (TM): Reliģiska sistēma, kas balstīta hinduismā. Meditējot, atkārto mantru (noslēpumainu skaņu) un prāts it kā atrodas visdziļākajā zemapziņas līmenī.Transs: Prāta stāvoklis, kad apziņa nedarbojas un cilvēks ir atvērts garu kontrolei.Translokācija: Cilvēka pārvietošanās transa stāvoklī no vienas vietas uz otru pārdabiskā veidā.

124

Transmigrācija: Dvēseles pāreja pēc nāves citā ķermenī.Vudu: Reliģiska buršanās, kas ir saistīta ar rituāliem, upuriem, zīlēšanu un ritmisku dejošanu. Dažādu dievību pielūgšana. Maģiju izmanto, lai palīdzētu slimajiem, kā arī pieburtu nelaimi vai nāvi upurim ar indēm, buramvārdiem, lellēm un dažādiem rituāliem.Baltā maģija: Maģija, kuras mērķi uzskata par derīgu un pozitīvu. Tomēr garīgie spēki, kurus tajā izmanto, ir ļaunie gari. Bībele nenošķir melno maģiju no baltās, visa veida okultas darbības ir nepareizas.Buršanās: Pārdabisku spēku izmantošana ļaunprātīgiem mērķiem, lai nodarbotos ar melno maģiju. Raganas pārsvarā tic lielajai mātei dievietei un konkubīnei Pan, pretēji sātanistiem, kuri tic Sātanam un pielūdz viņu.Joga: Viens no vecākajiem vārdiem hindu reliģijā. Joga ir ceļš, pa kuru ejot var atklāt, ka tevī mīt Dievs. Garīga disciplīna, kas ir vērsta uz fiziskas, garīgas un psihiskas kontroles spējām. Indiešu reliģiskajās tradīcijās tās mērķis ir individuālās identitātes zaudēšana un savienošanās ar vienu vienīgo universālo identitāti, Kundalini spēka atmodināšana cilvēka muguras lejas daļā snaudošajā čūskā.Zodiaks: Debess iedalījums divpadsmit zīmēs. Vārds „zodiaks” pats par sevi nozīmē „dzīvnieku loks”. Astrologi tic, ka zīme, kurā cilvēks ir piedzimis, lielā mērā nosaka cilvēka raksturu.

4. Pielikums

Alternatīvās medicīnas veidi

Ne visi alternatīvās medicīnas veidi ir uzskatāmi par garīgi bīstamiem. Vai tie ir vai nav droši, nosaka to praktizētāju ticība. Tomēr šeit uzskaitītajiem alternatīvajiem medicīnas veidiem ir garīga izcelsme vai to pamatā ir New Age galvenie principi, kā arī okulta vai ne-kristīga daba. Tie ir sekojoši:

Akupunktūra Aromterapija „Bach-flower” ziedu terapija Krāsu terapija Kristālu terapija „Faith healers” dziedniecība Vadāmās iztēles dziedniecība Homeopātija Hipnoterapija Iridoloģija Kinesioloģija Magnētiskā dziedniecība New Age medicīna Iepriekšējās dzīves terapija Ekstrasensorā dziedniecība Ekstrasensorā ķirurģija Piramīdu dziedniecība Radiestēzija Atjaunošanas terapija Refleksoloģija Spirituālā dziedniecība Zone terapija

125

5. Pielikums

Citu reliģiju apskats

Aetūriešu biedrība: Tās pamatlicējs Džordžs Kings, jogas students, kurš paziņoja, ka viņš ir ticies ar skolotāju Jēzu no Venēras planētas. Šis Jēzus atklāja viņam jauno Ūdensvīra laikmeta Bībeli. Pašlaik šī biedrība ir kults, kurā liela nozīme ir neatpazītiem lidojošiem objektiem (NLO) un citplanētu objektu Zemes apmeklējumiem. Viņu ceremonijās dominē New Age un austrumu reliģiju ticējumi.Animisms: Ticība, ka nedzīvām lietām tādām kā augi, akmeņi, koki u.c. ir gars un dvēsele. Animismu, kas ir primitīvu cilvēku reliģiskās pārliecības svarīga daļa, var uztvert kā materiālisma pretstatu.Antropozofu biedrība: Tās pamatlicējs Rūdolfs Steiners, kurš atdalījās no Teozofu biedrības, jo tā pārliecīgi lielu uzsvaru lika uz Austrumu reliģiskajām idejām un praksi. Viņš nosauca savu jauno antropozofijas mācību par „garīgu zinātni”. Šīs viņa mācības teoloģiskais saturs bija spiritisma, kristietības un mistikas sajaukums. Reinkarnācija kļuva par galveno ticējumu. Steiners atzina vajadzību pēc izglītības, tāpēc viņš izveidoja daudzas speciālās skolas, kurās mācīja viņa filozofiju.Armstrongisms (Vispasaules Dieva draudze): Tās pamatlicējs Herberts Armstrongs. Šai sektai bija liela ietekme visā pasaulē, izplatot savu žurnālu „Plain Truth” (tulk.Vienkāršā Patiesība), kuru dalīja bez maksas aptuveni 8 miljonus eksemplāru mēnesī. Viņam bija radiopārraides (ASV un Luksemburgas radio) un TV raidījumi (visvairāk ASV). Armstrongs noliedza Trīsvienību un uzskatīja, ka viņš vienīgais ir patiesais Dieva pravietis un viss, kas bija pirms viņa, ir samaitāts un nepatiess. Viņš ticēja, ka cilvēka sākotnējais mērķis bija attīstīties, lai kļūtu par Dievu. Tomēr daudzus viņa nepareizos ticējumus pasniedza kopā ar tradicionālajiem jūdaisma un kristietības ticējumiem. Tāpēc bez garīgas gudrības nebūt nebija tik viegli saskatīt šīs pretrunas viņa pārliecinošajos rakstos un runās. Viņš piesaistīja daudz sekotāju un daudz naudas savai organizācijai. Pēc Armstronga nāves šī draudze sāka pārskatīt viņa teoloģiju un atteicās no doktrīnas, ka cilvēki reiz kļūs par Dievu. Tagad tā ir atteikusies no visas viņa nebībeliskās mācības un jauno līderu vadībā ir atjaunojusi savu ticību normālajai evaņģēliskajai mācībai. Šo draudzi apstiprināja par Evaņģēliskās Alianses locekli Anglijā 2000.gadā.Bahai: Bahai reliģija ir deviņpadsmitā gadsimta atzarojums no islāma. Tā māca, ka visas reliģijas satur patiesību un tas nozīmē, ka tām visām ir jāapvienojas vienā kopīgā pasaules reliģijā ar universāliem principiem. Šis universālisms apvieno gan kristietību, gan islāmu. Bahai skolotāji arī propagandē, ka deviņi pasaules varenākie reliģiskie skolotāji (Mozus, Buda, Zaratustra, Konfūcijs, Jēzus Kristus, Muhameds, Hare Krišna, Bab un Baha-Ulla) visi ir bijuši viena Dieva manifestācija. Šie deviņi skolotāji ir reprezentēti deviņ-daļīgajā Bahai templī Wilmette, Illinoisā.Branhamisms: Viljams Branhams bija dedzīgs vasarsvētku draudzes loceklis, kurš kļuva par kristieti, dzirdot kādu baptistu sludinātāju. Viņš bija pasaulē pazīstams mācītājs, dziedinātājs un pravietis. Taču viņš noliedza Trīsvienību un mācīja par kristību tikai Jēzus vārdā. Branhams arī mācīja, ka ir cilvēki, kuri ir nolemti pazušanai ellē, Dievs viņus iznīcinās. Bet tie, kuri seko viņa mācībai un ir dzimuši no „pareizās sēklas”, ir mūžīgās dzīvības mantinieki. Tie, kuri ir nolemti ellei, ir dzimuši no „čūskas sēklas”. Branhams ticēja, ka Dievs viņu ir izredzējis no agras bērnības un uzaudzinājis, lai viņš kalpotu Draudzei. Viņa sekotāji bija pārliecināti, ka viņš ir pravietis ar Elijas spēku un garu.Budisms: Tā pamatlicējs ir Gautama Buda apmēram 500 gadus p.m.ē. Pēc intensīvas meditācijas viņš ieguva apgaismību, kura ir kļuvusi pazīstama ar nosaukumu budisms. 245.gadā p.m.ē. 500 budistu mūki sanāca kopā, lai uzrakstītu trīs gadsimtus krāto mācību par budistu tradīcijām. Bet turpmākajos gadsimtos budistu vienotība pakāpeniski izjuka. Mūsdienās to, ko visa pasaule pazīst ar nosaukumu budisms, veido daudzas atsevišķas sektas.

Budisti neatzīst visaugstāko Dievu, un šajā ziņā viņu mācība ir ateistiska. Viņiem Dievs vairāk līdzinās pilnveidošanās procesam. Budistu mācības pamats ir reinkarnācija un glābšana, kas viņu izpratnē ir noslēgums pārdzimšanas ciklam.

126

Budisti tic, ka glābšanu var iegūt paklausīgi pildot noteikumus astoņu posmu ceļā: pareiza ticība, pareizas jūtas, pareiza runa, pareiza rīcība, pareiza iztika, pareizas pūles, pareiza atmiņa un pareiza meditācija. Budisti tic, ka šis ceļš aizved uz nirvānas svētlaimi. Budistu dzīvesveids ietver sevis noliegšanu un morāles normas, kas daudz neatšķiras no kristīgās mācības (nemelot, nepārkāpt laulību, nezagt, nenogalināt utt.). Budisms ir pasaules ceturtā lielākā reliģija (aiz kristietības, islāma un hinduisma) ar apmēram 300 miljonu sekotāju. Dieva bērni: Kustību Dieva bērni 1968.gadā aizsāka Mozus Dāvids, kura sākotnējais vārds bija Dāvids Bergs. Šī draudze no tā laika ir piedzīvojusi daudzas izmaiņas, ieskaitot draudzes pārdēvēšanu par „ Mīlestības ģimeni” [The Family of Love]. Tomēr mīlestība, kuru propagandē šī draudze, ir pretrunā ar to mīlestību, kuru sludināja Jēzus. Kaut arī Dāvids Bergs atzina dažus kristīgus principus, viņš samērā ātri atteicās no tiem, veicinot brīvās attiecības starp draudzes locekļiem un seksuālo interesi kā evaņģēlija sludināšanas veidu.Kristadelfiānisms: Šīs mācības pamatlicējs Džons Tomass to sāka ar žurnāla „Apustuliskais Aizstāvis” [The Apostolic Advocate] izdošanu 1834.gadā, bet nosaukums kristadelfiāns neparādījās līdz pat 1869.gadam. Viņš uzrakstīja kristadelfiānisma klasiku Elpis Israel (Dieva Valstības izklāsts), pēc tam Eureka (komentāri par Jāņa Atklāsmes grāmatu), atzīstot Bībeles autoritāti vienīgi savā personīgajā interpretācijā. Dievs pastāv fiziskā veidolā un ir radījis cilvēku, kuru Viņš attīstīja līdz dievišķībai (plurālisms). Jēzus ir tāds pats cilvēks, kuram bija savas tiesības uz dievišķību, bet Svētais Gars ir neredzamais spēks, ar kuru Dievs balsta visu savu radību. Visi uzticamie kļūs nemirstīgi uz zemes, bet ļaunie iznīcināti, cilvēcei nav ne debesu, ne elles.Kristīgā zinātne: Pamatlicēja Mērija Beikere-Edija deviņpadsmitā gadsimta beigās. Tā ir prāta zinātne par viltus dziedināšanu, balstās uz doktrīnu, kuru deklarē par it kā pamatotu Bībelē, bet Mērijas Beikeres mācību dēvē par atklāsmi ar vēl lielāku autoritāti nekā Bībelei. Dievu atzīst par vadoni, kurš ir dzīvības, patiesības un mīlestības Dievs. Par Jēzu tic, ka viņš ir bijis cilvēks un tagad ir miris. Kristus un Svētais Gars pastāv tikai tā, kā to nosaka Dievišķā zinātne [Divine Science]. Uzskata, ka cilvēks nespēj grēkot, tādēļ slimības, grēks un nāve neatbilst realitātei. Vienīgais ceļš uz debesīm ir žēlastība, par kuru māca viņu Dievišķā zinātne.Bībeles saprašanas draudze: Tās otrs nosaukums ir „Mūžīgā ģimene”, un tās pamatlicējs ir Stjuarts Trails. Tā ir kustība pret Trīsvienību, kas noliedz gan vārdu Trīsvienība, gan arī pašu mācību par to, kura it kā nesaskan ar Bībeli. Jēzus ir Glābējs, bet Viņš nav Dievs. Grēks ir pasaulīgums un liekulība. Trails to piedēvē tikai vecajai paaudze, nevis kā rakstīts Bībelē, ka gan vecajai, gan jaunajai paaudzei ir jānožēlo grēki, jo „visi ir grēkojuši”. Draudze ir sagrupēta: tās gani ir līderi, avis ir jau zināmu progresu sasnieguši ticīgie, bet jēri ir jaunatgrieztie. Viņi sanāk kopā nelielās grupās.Dzīvā Vārda draudze: Nodibināta 1954.gadā, tās pamatlicējs ir Džons Roberts Stīvens. Viņu ordinēja Pilna Evaņģēlija Templis. Viņa ordināciju atzina draudze ar nosaukumu „Forsquare Church” un Dieva Asambleja. Tomēr tās atsauca savu atzinību sagrozīto doktrīnu dēļ. Stīvena mācības pamatā ir koncepcija par tā saucamo pārveidošanos. Cilvēks noliek malā savu personīgo identitāti un atļauj sev kļūt par Kristu. Draudzei tāpat kā indivīdam ir jāpārtop par Dievu. „Dievs, kļūdams par cilvēku, neko neizsaka, līdz mēs paši kļūstam par Dievu, līdz mēs saplūstam ar Viņu”. To ļauj sasniegt Svētais Gars. Stīvens apgalvo, ka Bībele ir autoritatīvs dokuments, bet tas ir novecojis un draudzei ir nepieciešama jauna papildus atklāsme, kurai viņš var kalpot par kanālu. Konfūcisms: Humānistiska reliģija, kuras pamatlicējs ir ķīniešu filozofs Konfūcijs 15. gadsimtā p.m.ē. Viņa mācība ir aprakstīta četrās grāmatās, kuras ir sarakstījuši viņa mācekļi, tās ir: „Analekter”, „Lielā Mācība”, „Vidus doktrīna” un „Mencius”.

Konfūcija doktrīna māca par attiecībām un cilvēka pamatīpašībām sešu posmu mācībā: Jen – noteikums par labestības atgriezeniskumu Chun-tzu – pazemība, patiesums, augstsirdība, žēlsirdība Te – iedvesma un spēks, tikumības nosacījuma ievērošana Li – cieņa, uzmanība un nevainojama uzvedība Wen – labvēlīga miera uzņemšana ar mūziku un dzeju Cheng-ming – lomu koriģēšana (piemēram, ļaut tēvam būt par tēvu utt.)

127

Dievišķās gaismas misija: Dievišķās gaismas misiju nodibināja Guru Maharaj Ji 1971.gadā, kurš ticēja, ka viņš ir dievišķuma iemiesojums. Viņa mācība ir hinduisma atvasinājums, un viņa sekotāji uzņem zināšanas pa tiešo no Maharaj Ji. Maharaj Ji mācīja cilvēkiem atklāt savu „dievišķo esību”. Cilvēcei ir iedzimts dievišķums, un atslēga uz šo dievišķumu ir skaidras zināšanas, atklājot dievību sevī. Glābšana tāpēc ir zināšanas, ko dod Guru, un tās sniedz apgaismību.Druīdisms: Šis nosaukums burtiski nozīmē „pazīt ozola koku”. To veicināja Ķeltu priesteru kasta senajā Gallijā, Anglijā un Īrijā, kuri praktizēja gaišredzību, pareģošanu, maģiju, dziedināšanu un pienesa dzīvnieku, cilvēku upurus.Brīvmūrniecība (masoni): Tā ir vispasaules organizācija, kura atzīst cilvēku godināšanu par viņu pašu personisko veikumu gan ārpus masonu organizācijas, gan tās iekšpusē. To atbalsta stingri kontrolēta masonu brālība, kas pilnībā izslēdz jebkādu ticību un paļaušanos uz Kungu Jēzu Kristu. Tā ir slepena organizācija, kuras locekļi ir saistīti ar spēcīgiem zvērestiem. Par neuzticību ir sods ar sāpēm un mokošu nāvi, lai aizsargātu masonu noslēpumus.Tā balstās uz reliģiju, kuru veido hindusima, kabalas un rožkrustiešu reliģijas sajaukums ar ēģiptiešu pagānu reliģijām un sengrieķu mitoloģiju. Brīvmūrnieku mācībai nav nekā kopīga ar bībelisko kristietību, jo lūgšanas Jēzus Kristus vārdā ir aizliegtas. Brīvmūrnieki apliecina sevi par Dieva gaismas meklētājiem, bet viņu dažādās ceremonijas un uzņemtie lāsti tikai izraisa garīgu aklumu. Viņu saukļi ir nepatiesi.

Zilās ložas locekļiem ir trīs līmeņi vai pakāpes. Desmitais līmenis atbilst York Rite pakāpei, trīsdesmitais līmenis atbilst senajai un atzītajai Scottish Rite pakāpei. Lai iegūtu suverēno lielā inspektora un ģenerāļa titulu, ir jāsasniedz 33. līmenis. Hinduisms: Hinduisms ir mūsdienīgs nosaukums, kas apzīmē senu Indijas reliģiju, kuras sākums ir apmēram 2000 gadu p.m.ē. Tai ir daudz formu, nav formālas ticības un pamatlicēja. Hindu rakstiem ir daudz sējumu, bet vispazīstamākie ir Upanišadas, Vēdas, Puranas un Bhagavad Gita (Tā Kunga dziesma). Hinduismā dievs ir Brahmana, kura būtība izpaužas trijos veidos: Brahma – visa pirmradītājs, Višnu – pasaules kārtības uzturētājs un Šiva – iznīcinošais spēks. Ir nacionālā līmeņa dievi tādi kā Krišna, Indra, Agni, Durga. Nākamajā līmenī ir reģionālie dievi, kuri saucās devatas. Zemākajā līmenī ir vietējie jeb ciemu dievi, kurus uzskata par milzīgo garu (bhuts) armiju. Hinduisms ir uzskatāms vairāk par filozofiju nekā ticību, kas koncentrējas uz mistiskām atklāsmēm un mitoloģiskiem dieviem.

Līdzīgi kā budismā, tā galvenais ticējums ir reinkarnācija. Visumā cikliski notiek augšana un dilšana (Kalpa). Karmas (atmaksas, atdarīšanas) likums nosaka cilvēka turpmāko dzīvi uz zemes, līdz viņš sasniedz Nirvānu, kas ir glābšana no nāves un pārdzimšanas cikla. Attiecības ir proporcionālas iedalījumam stingrā kastu sistēmā, kurā ieiet priesteri, aristokrāti, zemnieki un kalpi.Starptautiskā mūžīgās gudrības draudze: Draudzes pamatlicēja Beta Handa. Uzsākot šo kustību, viņas mācība bija hinduisma, budisma, spiritisma, astroloģijas, jogas tehnikas un kabalas sajaukums. Vispirms viņa atmeta savu piederību episkopālajai draudzei. Šī draudze uzskata, ka Dievs nevar būt persona, tādēļ Jēzus nevarēja būt Dieva iemiesojums. Dievs ir visa esošā radītājs un avots, arī visas cilvēces tēvs. Tādēļ visi cilvēki ir brāļi un māsas, Dieva dēli un meitas.Starptautiskā Kristus kopiena: Nodibinājusi Eiženija Savoja 1972.gadā. Tā seko šķietamajam „noslēpumam” vai „slēptajai mācībai” par Kristu, kā arī senajiem saules pielūdzējiem. Kopienas locekļiem māca, ka viņi var piedzīvot saules atbrīvojošo spēku, ka Jēzus brīnumu spēks nāca no saules un Jēzus atgriezīsies kā jauna un starojoša saule - „spožāka par jebkuru sauli, kāda ir bijusi”. Jēzus patiesībā esot tas, kurš parāda ceļu uz šo sauli. Savoja arī apgalvoja, ka viņas dēls Džamils ir Kristus iemiesojums. ISKCON Starptautiskā Krišnas Apziņas biedrība (Harē Krišna): Starptautiskā Krišnas Apziņas biedrība (Harē Krišna) ir dibināta Amerikā 1965.gadā, tās dibinātājs ir guru Svami Prabhupada, kurš bija tās līderis līdz pat savai nāvei 1977.gadā. Harē Krišna aizsācējs ir Chaitanya Mahaprabhu sešpadsmitā gadsimta sākumā līdz ar Sankirtana kustību, kura aizsākās ar hinduistu Krišnas pielūgšanu (kas esot dieva Višnu dēla iemiesojums). Krišnas sekotāji tic vienam dievam, kuru sauc Krišna. Viņi tic, ka Jēzus ir Krišnas dēls un glābšanu var nopelnīt ar daudz labiem darbiem reinkarnācijas ciklā, līdz

128

ir panākta savienošanās ar Krišnu. Daļa no šī procesa ir sešpadsmit vārdu garas mantras (sauktas Kirtanya) atkārtošana daudzas reizes dienā.Islāms: Islāma reliģiju sāka popularizēt Muhameds. Vispirms savā ģimenē Arābijā, Mekā (arābiski Hidžra), bet tā neizplatījās kā reliģija, kamēr viņš nepārcēlās uz Medīnu (arābiski Medšra) m.ē. 622.gadā. Ar šo gadu sākās gadu skaitīšana pēc islāma kalendāra, kas ir pazīstams kā Hidžras gads. Islāms nozīmē - padevība vienam Dievam (arābiski Allah). Mācība galvenokārt ir apkopota Korānā (Kur’an). Allahs ir visvarenais Dievs, bet Jēzus ir viens no sešiem Korānā minētajiem galvenajiem praviešiem, no kuriem Muhameds ir pēdējais un dižākais.

Musulmaņu ticībā ir sešas svarīgākās lietas: Dievs, Viņa eņģeļi, Viņa grāmatas, Viņa pravieši, pastardiena un Dieva augstākais spriedums. Islāma pieci balsti: ik pa brīdim no galvas skandēt Korāna pantus, skaitīt lūgšanas, ievērot gavēni, dot žēlastības dāvanas un doties svētceļojumā uz Meku. Tie visi ir obligātie nosacījumi, kuri ir jāpilda nepārtraukti, izņemot svētceļojumu, kurā ir jādodas tikai vienreiz mūžā. Jehovas liecinieki (Sargtorņa Bībeles un traktātu biedrība): Jehovas liecinieki noraida Jēzus dievišķību, Viņa mūžīgo eksistenci un Viņa fizisko augšāmcelšanos, kā arī doktrīnu par Svēto Trīsvienību. Viņi tic, ka erceņģelis Mihaēls ir tas pats Dieva Dēls, kas ir Jēzus Kristus, citiem vārdiem, tas esot Viņa sākums. Svēto Garu viņi uzskata nevis par personu, bet drīzāk par neredzamu Dieva spēku, tā noliedzot Svēto Trīsvienību.

Jehovas liecinieki tic, ka debesīs nokļūs tikai 144 tūkstoši cilvēku, bet daudzi cilvēki, kuri būs apliecinājuši savu uzticību Jehovam, varēs dzīvot mūžīgi uz zemes. Neticīgie un sātans beigās tiks iznīcināti. Jehovas liecinieki tic, ka viņi ir vienīgā patiesā draudze uz zemes un visu citu konfesiju draudzes būs Dieva ienaidnieki Armagedonas kaujā.Materiālisms: Kaut arī materiālisms nav reliģija, liela pasaules daļa pielūdz materiālo veiksmi un ceļ godā bagātības elku. Dēmoniskais spēks, kas slēpjas aiz materiālisma, tur savā varā ļoti daudz cilvēku ar viņu bezdievīgo dzīves veidu. Mormoņi (Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca): Mormoņu sekta ir radusies 1830.gadā, un tās dibinātājs ir Džozefs Smits, kurš pēc eņģeļa Moronija „parādīšanās” uzzināja par divām apslēptām zelta lapām, uz kurām bija lasāma svešā valodā rakstīta grāmata. To iztulkoja un nosauca par mormoņu „Svēto grāmatu”. Mormoņu baznīca to uzskata par Dieva Vārdu. 1842.gadā Džozefs Smits kļuva par masonu un pieņēma daudzus masonu rituālus mormoņu baznīcas kalpošanā.

Braiems Jangs, nākamais mormoņu baznīcas līderis, ieviesa doktrīnu par grēka izpirkšanu ar asinīm, tāpēc cilvēku var nogalināt, lai izglābtu viņa dvēseli, ja viņš ir grēkojis, piemēram, kādu nogalinot, stāstot melus, apprecējis melnās rases pārstāvi, atkritis utt. Jangs, kuram bija divdesmit sievas, mormoņu baznīcā ieviesa daudzsievību.

Mormoņi tic, ka ir trīs atsevišķi dievi: Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars. Jēzus ir Dieva Tēva pirmdzimtais dēls. Viņš kļuva par Dievu ar savu paklausību un padevību Savam Tēvam. Svētais Gars nav persona, bet drīzāk izpaužas kā ietekme, Kristus gaisma. Mormoņi joprojām tic katras dzīvas būtnes augšāmcelšanai un atzīst mirušo kristīšanu, balstoties uz pilnvarām. Pēc viņu izpratnes bezdievīgie pēc nāves aiziet uz laicīgo debesu valstību, bet pazušana ir domāta Sātanam un viņa kritušajiem eņģeļiem. Viņi arī uzskata, ka Jaunā Jeruzaleme tiks uzbūvēta uz zemes Amerikas kontinentā. Mormoņu pienākums ir precēties mormoņu templī, lai iegūtu dievību mūžībā. Mormoņi sludina, ka viņi ir vienīgā patiesā Jēzus Kristus dibinātā draudze.Jeruzalemes Jaunā Baznīca (Svedenborgisms): Šī draudze ir dibināta Londonā 1787.gadā, balstoties uz ticību, ka Bībele un Emanuela Svedenborga sarakstītie darbi ir Dieva Vārds. Svedenborgs ir dzimis Zviedrijā 1688.gadā un miris 1772.gadā. Svedenborgieši tic, ka Dievs ir trīs vienā: Tēvs, Dēls un Svētais Gars un dzīve turpinās pēc nāves. Ja cilvēks dzīvo dievišķu dzīvi šeit uz zemes, tad tā būs dievišķa arī turpmāk, tāpat arī pretēji. Viņu izpratne par Kristus otro atnākšanu, ka tā notiek jau tagad ar jaunu Jēzus Kristus izpratni, kas saskan ar Jaunās Baznīcas mācību. Šim jaunās kristietības laikmetam ir jāienāk individuālajā un kopīgajā sabiedrības dzīvē.

129

Vienotais Pentakostisms: Noliedz kristiešu tradicionālo Trīsvienības doktrīnu un tādēļ kristī cilvēkus tikai Jēzus Kristus vārdā. Šī kustība radās no Dieva Asamblejas, un tai ir bijuši vairāki nosaukumi: Jaunais avots, Jēzus vienīgā kustība, Jēzus Vārds, Apustuliskais, bet tagad Vienotais pentakostisms. Radžņišisms: Bagbans Šri Radžņišs (Ošo) kļuva par guru 1966.gadā ar savu mācību par atklāta seksa sniegtajiem labumiem un graujošo attieksmi pret ģimenes institūciju. Viņa uzskati par vienoto realitāti galvenokārt ir cēlušies no hinduisma. Radžņišisma mērķis ir iegūt apgaismību ar reinkarnāciju, mīlestību, seksu un meditāciju. Radžņišs nomira 1990.gadā. Viņam bija apmēram 200 tūkstoši sekotāju. Daudzi viņa sekotāji vēlāk pievienojās New Age kustībai.Rastafariānisms: Leonards Hovels izvirzīja sešus pamatprincipus, kas ir rastafariānisma uzskatu pamats:

1) melnā rase ir reinkarnācijas ceļā atdzimusī Izraēla tauta,2) Hailes Selasijē ir dzīvais Dievs un pasaules imperators,3) Etiopija ir debesis, bet Jamaikas situācija ir bezcerīga,4) melnā rase ir pārāka par balto,5) melnās rases atriebība baltajiem,6) melnā rase atgriezīsies Etiopijā.Tēvs Jozefs Ovens sacīja, ka „Rastafariānisma teoloģijas pamats ir Hailes Selasijē, Etiopijas Imperatora augstākā dievība.” Rastafari uzskatīja, ka Selasijē ir reinkarnējies Jēzus, no jauna atgriezies Mesija. Rastafariānisms ir kristietības kā baltās rases reliģijas noliegšana.

Atzītā pēdējo dienu Svēto Jēzus Kristus baznīca: Cēlusies no mormoņu baznīcas, tās līderu savstarpējo nesaskaņu rezultātā cīņā par varu pēc Džozefa Smita un viņa brāļa nāves. Jaunais līderis Braiems Jangs ar palielu savu piekritēju grupu pārcēlās uz Jūtu, bet tie, kuri turpināja sekot Džozefam Smitam, apmetās Misūri štatā. Neviena no baznīcām neatzīst viena otru. Atšķirības starp šīm divām grupām ir šādas: pretēji mormoņiem Atzītā pēdējo dienu Svēto Jēzus Kristus baznīca neatzīst mirušo kristību, kā arī nepieņem poligāmiju (daudzsievību). Jūtas baznīcā nav apzīmogotās laulības un nevalda slepenie rituāli. Atzītā baznīca izmanto Džozefa Smita inspirēto Bībeles versiju, bet Jūtas baznīca Kinga Džeimsa versiju. Visā pārējā viņu uzskati sakrīt.Rožkrustieši: Šīs ticības dibinātājs ir Kristians Rozenkreics (Christian Rosenkreuz) 15. gadsimta sākumā. Tās sākotnējais nosaukums bija „Rozes Krusta brālība”. Tas ir hinduisma, jūdaisma, okultisma, alķīmijas un hermētisma (attiecības starp debesu un zemes sfērām) sajaukums. Rožkrustiešu teoloģijas pamats ir uzskats, ka visas cilvēces zināšanas ir pieejamas tiem, kuri vēlas tās uzzināt, un patiesības atklāšana notiek ar ciešanām, meditāciju un dažādos reinkarnācijas līmeņos. Rožkrustiešu filozofijas pamats ir Fama, bet tās autors nav konkrēti zināms.

Septiņi gari troņa priekšā veido šī ordeņa galveno dievību. „Tēvs” ir augstākais cilvēces tuvinātājs Saturnam, „Dēls” saulei un „Svētais Gars” ir augstākais tuvinātājs mēnesim. Divdesmitajā gadsimtā ir nodibinātas daudzas jaunas ar šo ordeni saistītas biedrības, viena no pazīstamākajām ir AMORC (Senais mistiskais Rozes Krusta Ordenis).Scientoloģija: To nodibināja Rons Habards 1955.gadā. Scientoloģijas baznīca lielā mērā ir Habarda radošās domāšanas auglis. Viņš apvienoja Freida psihoanalīzi ar austrumniecisko domāšanu un viņa zinātniskās fantastikas rakstu idejām, uz kurām balstoties ir izveidota reliģija. Tā ir guvusi panākumus, jo piesaista sev cilvēkus, kuri cenšas iegūt sev uzlabotu mentālo veselību. Scientoloģija ir pretrunā ar kristietību ļoti daudzos aspektos. Scientologi tic, ka ir daudz dievu un Jēzum ir ļoti maza līdzība ar kaut ko dievišķu. Saskaņā ar scientoloģijas paustajām idejām nav ne grēka, ne ļaunuma un elle ir mīts. Scientologi atzīst hinduisma ticējumus par reinkarnāciju.Šintoisms: Japāņu valodā „dievu ceļš.” Tā ir Japānas nacionālā reliģija un viena no vecākajām pasaules reliģijām. Tā sludina Japānas tautas pārākumu. Tai ir vairākas dievības: Kojiki, pats pirmais dievs, kurš radīja pasauli; Izanagi un Izansmi, vīrišķā un sievišķā dzimuma dievi, kuri palīdzēja Kojiki, bet it īpaši radīja Japānu; Amaterasu - saules dieviete. Viņi arī atzīst Kame sakrālu spēku gan dzīvos, gan nedzīvos priekšmetos; Harakiri - karotāju pašnāvības ceremonija un Jigai - pašnāvība grēka izpirkšanai.

130

Sikhisms: Pamatlicējs guru Nanaku mūsu ēras 15.gadsimtā Pendžabas provincē Indijā. Sikhisma mācība sludina, ka „nav ne hindu, ne musulmaņu”, tāpēc tā ir kļuvusi par hindu un musulmaņu teoloģiju reliģisku kombināciju. Nanaku svētos rakstus Grant Sahib vai „Tā Kunga Grāmatu” ir sarakstījuši daudzi autori sešās dažādās valodās un septiņos dialektos, tāpēc vidusmēra sikhs ļoti maz zina par tās saturu. Grant Sahib māca, ka ir viens dievs „Sat Nam”, atzīst hindu doktrīnas par karmu un reinkarnāciju. Raksturīgākā sikhu vīrieša pazīme ir viņa turbāns.Sufisms: Sufi ordenis ir islāma atzarojums, kas no tā atdalījās mūsu ēras septiņpadsmitā gadsimta beigās. Tā ir kā pretreakcija Korāna agrīnās mācības formālismam un legālismam islāmā. Sufi nozīmē „mistika”. Sufisti savos meklējumos pēc dziļākas Allaha iepazīšanas tiecas pēc garīgās savienošanās meditācijā un pat virpuļu dejās (virpuļojošie derviši), nevis apgūstot islāma piecus pamatprincipus un pienākumus. Sufisma svētā grāmata ir Masnavi. Kaut arī šī mācība atšķiras no Korāna, šai grāmatai islāmā ir ievērojama reliģiska nozīme. Sufisms māca par grēku nožēlu, reliģisko zināšanu apgūšanu, mīlestību Dieva un cilvēka starpā un gala rezultātā savienošanos ar Allahu, kuru var panākt ar pilnīgu sevis iznīcināšanu (Fana) Viņā. Šī beidzamā Fanas koncepcija ir viena no lielākajām atšķirībām starp sufistiem un fundamentālistiem, kuri uzskata, ka Allaha attiecības ar cilvēku ir tādas kā starp subjektu un objektu. Taoisms (daoisms): Tā pamatlicējs ir noslēpumaina persona Laodzi sestā gadsimta sākumā pirms mūsu ēras. Viņa uzrakstītā grāmata saucās „Daodedzin” (Ceļš un tā spēks), kuru ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras sāka popularizēt Džuandzi savos rakstos. Šīs reliģijas mācība ietver klusumu, darbību bez darbības, miermīlību, pasivitāti un saikni ar dabu. Zāļu ārstniecība ir bijusi daoisma sastāvdaļa jau no otrā gadsimta pirms mūsu ēras. Dao (ceļš vai taka) centrālā koncepcija satur sevī vēlāko „iņ” un „jaņ” koncepciju, kas pretstata sievišķo/vīrišķo, pozitīvo/negatīvo, labo/ļauno, gaišo/tumšo, dzīvību/nāvi utt., un neredzamo dzīvības enerģijas spēku „ci”.Teozofija: Tā ir biedrība, kas dibināta Ņujorkā 1875.gadā. Tās pamatlicēja ir jauna dāma Helēna Blavatska un Henrijs Olkots. Šo biedrību izveidoja, lai radītu vispasaules cilvēces brālības centru, veicinātu pasaules reliģiju un filozofiju pētīšanu, kā arī pastāvīgi studētu dabas apslēpto pusi visās tās izpausmēs vienlaikus ar cilvēka neapzinātajiem psihiskiem un garīgiem spēkiem. Šī mācība pauž uzskatus, ka Dievs ir bezpersonisks dievišķs avots, ka Jēzus bija dievišķs tieši tik pat lielā mērā, cik mēs visi esam dievišķi, jo mēs visi esam Dieva turpinājums. Tomēr Dievs mūsos ir apslēpts, kontaktējoties ar dziļajām un apslēptajām zināšanām sevī, mēs topam glābti. Viņi arī tic tam, ka ar reinkarnāciju apslēptais sevi atklāj.Mūna apvienošanās baznīca: To nodibināja Jongs Mjungs Mūns (vēlāk saukts Sans Mjungs Mūns) Dienvidkorejā 1954.gadā. Viņš paziņoja, ka Dieva patiesība ir ielikta viņa rokās, ka Bībele ir zaudējusi savu gaismu un Mūna vīzija viņa grāmatā „Dievišķie principi” ir patiess, autoritatīvs Dieva Vārda avots. Mūnisti tic, ka pastāv vienots, dzīvs Dievs, kas apvieno sevī duālistiskas ārējās un iekšējās īpašības „iņ” un „jaņ” formā. Viņi uzskata, ka Sātans nogalināja Jēzu Kristu, bet Viņš piedzims no jauna, ka Svētais Gars ir sievišķās dzimtes gars, kurš darbojas uz zemes. Ādama grēks izraisīja cilvēces garīgo nāvi, bet tā ir Dieva griba, lai visi atgrieztos pie viņa, tādēļ visi nonāk paradīzē, kamēr Debesu valstības vārti ir atvērti.Unitārā - Universālistu Asociācija: Unitārieši tic vienam Dievam, bet uzskata, ka ortodoksālā kristietība ir novērsusies no patiesā Evaņģēlija Jēzus. Universālistu baznīca cenšas veicināt harmoniju starp visām reliģiskajām ticībām. Unitārā - Universālistu Asociācija ir dibināta 1961. gadā. Tā iestājas par rakstura pilnveidošanu un cilvēciskā gara attīstīšanu. Viņu mērķis ir pasaules cilvēces kopiena, kur visu starpā valda miers, brīvība un taisnīgums. Tās pamats balstās vairāk uz galveno varu, nevis Bībeli vai ticējumiem. Viņi noliedz Trīsvienības doktrīnu, piedzimšanu no jaunavas un ticību, ka Jēzus ir Mesija un Dievs miesā. Internacionālais ceļš [Way International]: Tās dibinātājs ir Viktors.P.Viervils 1958.gadā Ohaio, ASV. To viņš sāka pēc savas demisijas no ordinētas kalpošanas, kurā viņu bija iecēlusi Evaņģēliskā Reformātu baznīca. Tāpat kā daudz citi reliģiskie līderi Viervils apgalvo, ka tā ir vienīgā patiesā Dieva draudze un viņš ir vienīgais patiesais Dieva apustulis. Viņa doktrīna māca, ka Dievs ir viens un Viņš ir vienīgais radītājs; Jēzus bija Dieva dēls, bet ne Dievs Dēls, Viņš radās tikai tad, kad piedzima no

131

Marijas; Svētais Gars ir bezpersoniska Dieva klātbūtnes izpausme vai spēks, kuru Dievs dod ticīgajiem. Šīs reliģijas sākotnējie panākumi gūti pateicoties spēcīgajai un dedzīgajai evaņģēliskajai programmai, kurā iekļauts apmācības kurss „Spēks pilnvērtīgai dzīvei”, kam sekoja mācību grāmatu izdošana, no kurām pazīstamākās ir tādas kā „Jauna Dinamiska Baznīca”, „Jēzus Kristus nav Dievs”, „Vārda Ceļš”, „Bībele tā māca” un „Vai mirušie ir atdzīvojušies šodien?”Dzenbudisms: Budisma turpinājums. Tā precīza izcelsme ir neskaidra. Leģenda piedēvē tā izcelsmi klīstošam budistu meistaram Bodhidharmam. Tajā ir saglabāts Budas norādījums par meditāciju, lai panāktu sevis iztukšošanu un galamērķi - apgaismību, bet nav savu svēto rakstu vai kādas literatūras. Šo mācību nodod no prāta uz prātu, kaut arī Dzen meditācijā ir iekļauta sūtru deklamēšana. Sūtras ir budisma teksti, kas apkopo dažādas Budas runas. Zoroastrisms: Sena reliģija, kuras pamatlicējs ir Zoroastra vai Zaratustra 660. gadā pirms mūsu ēras. Viņš mācīja, ka Ahura Mazda ir augstākais dievs pār visiem dieviem, par kosmisko karu, kurš noticis starp Ahura Mazda un ļauno garu Agra Manji. Tajā ir iesaistīta visa cilvēce, un viņiem ir jāizdara izvēle. Cilvēkiem ir jāizvēlas starp labo un ļauno, kā arī jāsaņem alga vai sods saskaņā ar viņu izvēli.

132