Vortrag bei der Hochschule Fresenius in Köln zu ArbeitsVisionen2025 / 08.12.2014
Dr.oec. Arņa Saukas prezentācija Ekspertu sarunās 08.12.2014
-
Upload
latvijas-banka -
Category
Economy & Finance
-
view
966 -
download
3
Transcript of Dr.oec. Arņa Saukas prezentācija Ekspertu sarunās 08.12.2014
Dr.oec. Arnis Sauka, Rīgas Ekonomikas augstskolas docents
un Ilgtspējīga biznesa centra direktors
Necenu konkurētspējas faktori – kvalitāte – pozitīvi ietekmēja Latvijas eksportu
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
-80-60-40-20
020406080
100120
Ekstensīvā attīstība Cenu faktoriNecenu faktori Konkurentu daudzumsPieprasījuma struktūra Tirgus daļa kopā
Eksporta tirgus daļu ietekmē ne tikai cenas un izmaksām daudzi citi faktori
Necenu faktori pārsvarā ietver sevī Latvijas produktu relatīvo kvalitāti (plašā nozīmē)
Līdz šim Latvijas uzņēmēji palielināja eksporta preču relatīvo kvalitāti, kas arī kompensēja pieaugošo cenuo konverģences process un zemās
kvalitātes sākumpunktso tehnoloģijas uzlabojums (ārvalstu
tiešo investīciju kanāls) Vai process turpināsies arī tālāk?
Latvijas tirgus daļas kumulatīvā pieauguma dekompozīcija, %
Darba produktivitāte joprojām pieaug, bet vairs ne tik strauji kā gribētos
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
60
70
80
90
100
110
120
130
Darbaspēka produktivitāte uz nostrādāto stunduReālā stundu alga
Produktivitāte ir konkurētspējas tuvs sinonīms
Latvijas darbaspēka produktivitāte strauji pieauga pēdējo 15 gadu laikāo it īpaši strauji 2009.-2010.gadā
Un tas arī noteica:o gan Latvijas produktu kvalitātes
pieaugumuo gan reālas algas kāpumu
Tomēr produktivitāte pieaugums vairs nav tik straujš kopš 2010.gadao paskatīsim dziļāk uzņēmumu līmeņa
datos…
Produktivitāte un reālā alga,perioda vidējais = 100
Uzņēmumu līmeņa dati par produktivitāti un ne tikai CSP uzņēmumu līmeņa finanšu un ārējās tirdzniecības dati:
– dati ir anonimizēti– gada dati no 2005. līdz 2012.gadam– aptuveni 15’000 uzņēmumu katru gadu
Vidējā darbaspēka produktivitāte ir līdzīga vidējai temperatūrai slimnīcā– uzņēmumi ir ļoti dažādi atkarībā no lieluma, nozares, eksporta
aktivitātes…
Vidējie un lielie uzņēmumi ir būtiski produktīvāki par mazajiem
Visi uzņēmumi
no 1 līdz 9
strādniekie
m
t.sk.
mikro uzņēmumi
no 10 līdz 1
9 strādniekie
m
no 20 līdz 4
9 strādniekie
m
no 50 līdz 2
49 strādniekie
m
virs 2
50 strādniekie
m-10
0
10
20
30
40
50
-10
0
10
20
30
40
50
Mediāna 75. procentīle
Uzņēmumu produktivitāte būtiski atšķiras atkarībā no uzņēmumu lieluma
Vidējie un lielie uzņēmumi ir būtiski produktīvāki par mazajiemo Protams, ir atsevišķi mazie uzņēmumi,
kuri ir visai produktīvi, šeit runājam par mediāna uzņēmumu
Mikro uzņēmumu produktivitāte ir ļoti zemao Diskusijai: mikro uzņēmumu nodokļa
efektivitāte? Varbūt atstāt pazemināto likmi tikai jaunizveidotiem uzņēmumiem uz 2-3 gadiem?
Darbaspēka produktivitāte 2012. gadā,
tūkst. EUR uz vienu nodarbināto
Lielo un vidējo uzņēmumu loma
vs
Mikro uzņēmumu loma
Eksporta aktivitātēm apstrādes rūpniecībā arī ir nozīme
Visi uzņēmumi
Eksportē
tāji
Permanentie eksp
ortētāji
Jaunie eksportē
tāji
Neregulārie eksp
ortētāji
Bijušie
eksportē
tāji
Neeksportē
tāji-10
0
10
20
30
40
-10
0
10
20
30
40
Mediāna 75. procentīle
Eksportētāji ir manāmi produktīvāki par neeksportētājiemo Visproduktīvākie ir permanentie
eksportētāji (stabili eksportēja pēdējos trīs gados)
Eksporta aktivitāte un produktivitāte, kas nosaka ko? Skatoties uz zemo produktivitāti jauniem eksportētājiem, ir divi potenciālie skaidrojumi:o Konkurence ārējos tirgos “uztrenē”
uzņēmumu un produktivitāte pieaugo Saskaroties uz augstāko konkurenci, augsti
produktīvs uzņēmums sākuma zaudē produktivitāti
Diskusijai: vai varam/vajag atbalstīt eksporta aktivitātes?
Darbaspēka produktivitāte 2012. gadā,
tūkst. EUR uz vienu nodarbināto
Ne tikai eksports un produktivitāte, bet arī ražošana un produktivitāte.
Resursu pārdale: cik tā bija svarīga un vai varam uz to cerēt turpmāk?
Redzējām, ka kopš 2010.gada produktivitātes izaugsme vairs nav tik strauja
Vai varam uzlabot situāciju ar resursu pārdali (reallocation)?o uzņēmumu produktivitāte ir ļoti dažādao resursu (darbaspēka, kapitāla) pārvietošana no mazāk produktīvajiem
uzņēmumiem uz vairāk produktīvajiem var nozīmīgi celt kopējo produktivitāti tautsaimniecībā
Pie labi funkcionējošiem tirgus mehānismiem, resursu pārdale notiek efektīvi:o Vai resursu pārdale līdz šim notika efektīvi...o … vai tomēr nepieciešami tirgus mehānisma uzlabojumi?
Produktivitātes ierobežojums strādājot ar esošajiem fiziskajiem resursiem.
Cilvēkresursa problēma!!!
Kopsavilkums (1) Līdz 2008. gadam nozīmīgi pieauga uzņēmumu vidējā
produktivitāte Krīzes laikā notika būtiska resursu izvietojuma efektivitātes
uzlabošana:– resursi (darbaspēks, kapitāls) pārvietojās no relatīvi neproduktīvākajiem
uzņēmumiem uz relatīvi produktīvākiem Sākot no 2010.gada resursu izvietojuma efektivitāte vairs
neuzlabojas:– jau tā esam tuvu ES maksimumam, grūti cerēt uz būtisku uzlabojumu– tas arī lielā mērā izskaidro produktivitātes lēnāko kāpumu pēdējos
gados…– … un liek zem jautājuma zīmēs tālāko konkurētspējas uzlabojumu un
tautsaimniecības izaugsmi
Jautājums: cik no neproduktīvajiem izdzīvoja pēc krīzes? Cik spēja
pārorientēties, t.sk. Atsakoties no tirgus daļām, peļņas procentiem u.c.?
Kopsavilkums (2) Tirgus mehānismu turpmāka uzlabošana ir nepieciešama:
– likumdošanas uzlabojumi– uzņēmējdarbības vides sakārtošana– kredītu pieejamība
…tomēr tie jau tagad strādā relatīvi labi (resursu izvietojums ir efektīvs) un nevaram cerēt uz dramatisku uzlabojumu
Stratēģiskais mērķis – pacelt vidējo produktivitāti, kas nozīmē cilvēkkapitāla un tehnoloģiju uzlabojumus:– izglītība– inovācijas
…bet ar tiem ir zināmas problēmas
Izglītība kā problēma (Latvijas konkurētspējas ziņojums)
Investīcijas fundamentālajā zinātne vs. pielietojamās zinātnes inovācijas