Digitālā Ēra 2016 - Aldis Alliks. - Persona. Sabiedrība. NEO.

zvērināts advokāts Aldis Alliks

21.04.2016.

Persona.Sabiedrība.

NEO

Zvērinātu advokātu birojs ALLIKS un PARTNERI www.alliks.lv

Kas ir “uzņēmējdarbība”?Atvērts prāts, spēja saskatīt un radīt iespējas

pelnīt naudu

Zvērinātu advokātu birojs ALLIKS un PARTNERI

Fizisko personu datu aizsardzības likums

2.panta 3.punkts: fiziskās personas dati – jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu

2.panta 4.punkts: personas datu apstrāde – jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu

likumīgas darbībasar fiziskās personas datiem



pelnīt naudu


Fizisko personu datu aizsardzības likums

7.pants. Personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:




pelnīt naudu


1) ir datu subjekta piekrišana;2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot

datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;

3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;

4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;

5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;

6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.




pelnīt naudu


Satversmes 96.pants: ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 12.pants: nedrīkst patvaļīgi pārkāpt neviena cilvēka privātās dzīves, ģimenes, mājokļa un korespondences neaizskaramību, ne arī apdraudēt viņa godu un reputāciju. Katram cilvēkam ir tiesības uz likuma aizsardzību pret pārkāpumiem vai apdraudējumiem.

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pants: ikvienam ir tiesības uz savu privāto un ģimenes dzīvi, korespondences noslēpumu un dzīvokļa neaizskaramību. Valsts institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumus, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedrības drošības vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību, vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.

ne/likumīgas darbības



pelnīt naudu


Eiropas Savienības pamattiesību hartas 8.pants: ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Šādi dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgas personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts normatīvajos aktos. Ikvienam ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos.

ne/likumīgas darbības



pelnīt naudu


APK 204.7 pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem(1) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, —izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 570 euro, amatpersonām – no 140 līdz 570 euro, bet juridiskajām personām – no 1400 līdz 11 400 euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem – administratīvais pārkāpums



pelnīt naudu


APK 204.7 pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem(2) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, —izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 euro, amatpersonām – no 430 līdz 700 euro, bet juridiskajām personām – no 4 300 līdz 14 000 euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.(3) [...]

nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem – administratīvais pārkāpums



pelnīt naudu


KrimināllikumsXIV nodaļa.

Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām

145.pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem(1) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, —soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.[...]

nelikumīgas darbībasar fiziskās personas datiem – kriminālatbildība



pelnīt naudu


APK 204.7 pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem(1) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, [...]Krimināllikums. XIV nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām

KL 145.pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem(1) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, [...]

nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem:administratīvais pārkāpums / kriminālatbildība



pelnīt naudu


likums “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”23.pants. (1) Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008.gada 1.septembra spriedums lietā Nr. SKK-351/2008: “Satversmē garantēto tiesību aizskārums katrā ziņā atzīstams par personas tiesību un interešu ievērojamu apdraudējumu likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta izpratnē”

nelikumīgas darbībasar fiziskās personas datiem – kriminālatbildība



pelnīt naudu


KrimināllikumsXIX nodaļa.

Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā

200.pants. Neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušana, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļauta iegūšana un izpaušana un finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļauta izpaušana

(1) [...]

komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļauta iegūšana un izpaušana



pelnīt naudu


(2) Par ekonomisko, zinātniski tehnisko vai citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai, par šādu ziņu neatļautu izpaušanu citai personai tādā pašā nolūkā, kā arī par finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļautu izpaušanu —soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.(3) [...]




pelnīt naudu


Krimināllikuma 200.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir uzskatāms par pabeigtu ar to tīšo darbību izdarīšanas brīdi, saistībā ar kurām vainīgā rīcībā nonāk komercnoslēpumu saturošas ziņas.

Šim noziedzīgajam nodarījumam ir formāls sastāvs, līdz ar ko nav nepieciešams konstatēt kaitīgu seku iestāšanos pēc komercnoslēpumu saturošu ziņu iegūšanas.




pelnīt naudu


apelācijas instances spriedums:KL 145 – stājies spēkā, KL 200 – pārsūdzēts



pelnīt naudu


I. Poikānam kriminālatbildība pēc inkriminētā Krimināllikuma 145.panta pirmās daļas iestājas tikai tad, ja ir veiktas nelikumīgās darbības ar personas datiem un ar to radīts būtisks kaitējums. Būtisks kaitējums ir šī noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme. Būtiska kaitējuma kritēriji ir norādīti “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 23.pantā. No minētā panta pirmās un otrās daļas izriet divi būtiska kaitējuma veidi: 1) noziedzīga nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, proti, tāds mantiskais zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātas intereses; 2) citu ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums ir ievērojams.

apelācijas instances tiesas spriedums –KL 145 (1)



pelnīt naudu


Krimināllikumā nav noteikti būtiska kaitējuma kritēriji – tas ir [tiesas] vērtējuma jēdziens. Vērtējuma jēdziena satura atklāšanā svarīga nozīme ir interešu apdraudējuma veidam (izpausmei, raksturam), kā arī tam, cik smagi interese apdraudēta, darbības vai bezdarbības raksturam, intereses nesēja (personas, pret kuru vērsts apdraudējums) īpašībām, kā arī tam, kā tas uztvēris konkrēto interešu apdraudējumu. Vērtējot, vai Satversmē garantēto (konstitucionālo) un ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums ir būtisks, jāņem vērā, ka apdraudējumam ir jābūt ievērojamam un tas jāvērtē saistībā ar konkrētā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem (sk. Krastiņš U. Vērtējuma jēdzieni Krimināllikuma normās. Jurista vārds. 2012.gada 12.jūnijs, Nr.24).




pelnīt naudu


Tādējādi, vērtējot ievērojama apdraudējuma izpausmes, var uzskatīt, ka personu, kuru dati ir tikuši apdraudēti, attieksme faktiski varētu būt noteicošā izdarot secinājumus par noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās puses esamību.




pelnīt naudu


No Krimināllikuma 145.panta pirmās daļas dispozīcijas nepārprotami izriet, ka krimināltiesiskā represija draud par neatļautām darbībām ar fizisko personu datiem, tātad par fiziskajām personām radīto kaitējumu. Liela nozīme personas datu aizsardzības tiesībās ir piešķirta arī pašas personas gribai atklāt vai neatklāt noteiktu informāciju par sevi. Tāpēc atbilstoši starptautisko dokumentu izpratnei Satversmes 96.pants būtībā ietver arī personas tiesības pēc savas izvēles izpaust kādu informāciju par sevi un ietver tā saucamo informacionālās pašnoteikšanās principu (Autoru kolektīvs, ”Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības”, Latvijas Vēstnesis, 2011, 248.lpp.).




pelnīt naudu


Kriminālprocesā nav ziņu, ka kāda no fiziskajām personām būtu griezusies tiesībsargājošajās institūcijās ar iesniegumu norādot, ka ar I. Poikāna veiktajām darbībām ir tikušas aizskartas tās tiesības uz privāto dzīvi, kaut gan tieši fizisko personu pozīcijai šajā gadījumā būtu noteicošā loma.




pelnīt naudu


Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Demokrātiskā valstī ikvienam sabiedrības loceklim faktiski pilnā apjomā ir tiesības brīvi iepazīties un zināt tos datus, kuri bija nonākuši I. Poikāna rīcībā. Ir tiesības zināt konkrētu valsts amatpersonu vārdus un uzvārdus, to saņemtā atalgojuma apmērus. 2010.gada 15.jūnijā spēkā stājās grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92.pantā, nosakot, ka “iestādes amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi”. Minētie likuma grozījumi, Krimināllikuma 5.panta trešās daļas izpratnē un I.Poikānam celtās apsūdzības kontekstā, ir uzskatāmi par apsūdzētajam labvēlīgiem likuma grozījumiem un ir vērtējami lemjot par vienu no kvalificējošajām pazīmēm - nodarīto būtisko kaitējumu.




pelnīt naudu


Tiesu kolēģija uzskata, ka ar apsūdzētā I. Poikāna darbībām būtisks kaitējums nav radīts.




pelnīt naudu


VID iesniegums tiesai



pelnīt naudu


I. Poikāna krimināllietā ir runa tikai par:• no EDS lejuplādētiem datiem, kas ir tikai glabājušies I. Poikāna

cietajā diskā un nav publicēti;• publicētiem datiem par personu atalgojumu, kur personas nav

identificējamas;• publicētiem datiem par personu atalgojumu, kur personas ir

identificētas.

Nepublicētajiem datiem piemērojama Fizisko personu datu aizsardzības likuma 3.panta 3.daļa – likums neattiecas uz personas datu apstrādi, ko fiziskas personas veic personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, turklāt personas dati netiek izpausti trešajām personām. Līdz ar to nav pamata runāt par to, ka I. Poikāns veicis aizliegtas darbības ar datiem, kuri nav tikuši izpausti.

daži papildus argumenti – KL 145 (1)



pelnīt naudu


Lielākā daļa datu par personas atalgojumu, kas tika publicēti, ir tikuši publicēti anonimizētā veidā – nenorādot personu vārdu, uzvārdu, amatu, personas kodu vai citus datus, pēc kuriem personas būtu atpazīstamas. Fizisko personu datu aizsardzības likuma ir definēts, ka personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Taču šeit ir runa par neidentificējamām personām. Līdz ar to nav konstatējams, ka I. Poikāns būtu izpaudis personas datus, jo nav konkrētu personu, ar kurām šie dati būtu saistāmi.




pelnīt naudu


Tāpat ir jāņem vērā arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 5.punkts, kas nosaka – datu apstrāde ir atļauta, ja tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu.




pelnīt naudu


Šajā kontekstā aizstāvība vēlas vērst tiesas uzmanību uz judikatūru, kurā analizēts, ka atalgojums valsts sektorā ir sabiedriski nozīmīga tēma un, izejot no tā, ka sabiedrības tiesības uzzināt informāciju ir nozīmīgākas par individuālu personu tiesībām uz privātās dzīves (tai skaitā – personas datu) aizsardzību:•Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 12.janvāra lēmums lietā SKA-221/2011;•Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 21.marta spriedums lietā SKA-254/2011;•Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 26.maija spriedums lietā SKA-421/2011;•Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 1.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-347/2010.




pelnīt naudu


Augstākās tiesas Senāta spriedums lietā Nr. SKA-421/2011

Tēze: Tas, ka Latvijas Banka ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, no informācijas pieejamības viedokļa nepadara to par sabiedrības leģitīmas intereses neskartu institūciju. Sabiedrībai ir leģitīma interese saņemt informāciju par Latvijas Bankas amatpersonu atalgojumu un sabiedrības tiesības uz šo informāciju ir lielākas nekā attiecīgo personu tiesības uz savas privātās dzīves neaizskaramību. Lai arī Latvijas Bankai ir noteikta augsta institucionālās un funkcionālās neatkarības pakāpe, tāpēc nevar uzskatīt, ka tā ir pilnīgi ārpus valsts sistēmas esoša institūcija.




pelnīt naudu


Augstākās tiesas Senāta spriedums lietā Nr. SKA-347/2010

Tēze: Iepretim preses brīvībai saņemt pieprasīto informāciju ir citu personu tiesības uz privātās dzīves aizsardzību, kurā ietilpst arī dati par personas finanšu līdzekļiem. Tomēr sabiedrības interese zināt valsts darbiniekiem un amatpersonām izmaksāto prēmiju apmērus nav uzskatāma par vienkāršu ziņkāri, jo tā ir interese zināt savu kā nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, kas ir leģitīma interese. Sabiedrības tiesības uzzināt minēto informāciju ir lielākas nekā šo personu tiesības uz datu aizsardzību.




pelnīt naudu


Augstākās tiesas nolēmumu vadmotīvs ir – sabiedrībai ir leģitīma interese saņemt informāciju par amatpersonu atalgojumu, un sabiedrības tiesības uz šo informāciju ir lielākas nekā attiecīgo personu tiesības uz savas privātās dzīves neaizskaramību.

daži kasācijas sūdzības argumenti –KL 200 (2)



pelnīt naudu


Krimināllikuma 200.pants. Neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušana, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļauta iegūšana un izpaušana un finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļauta izpaušana

(2) Par ekonomisko, zinātniski tehnisko vai citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai, par šādu ziņu neatļautu izpaušanu citai personai tādā pašā nolūkā, kā arī par finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļautu izpaušanu —[...]

KL 200 (2)



pelnīt naudu


Pieļauta plaša mēroga noziedzīga nolaidība Valsts ieņēmuma dienestā (VID) un Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) izstrādātājkompānijā AS “Exigen”, kā rezultātā ir noticis bezprecedenta gadījums – visu valsts nodokļu maksātāju dati tika padarīti vispārpieejami jebkuram interneta lietotājam. Bet ne pret vienu VID vai “Exigen” darbinieku neviena krimināllieta nav bijusi ierosināta un neviena apsūdzība nav celta.




pelnīt naudu


KL 200.pantā paredzētā nozieguma sastāva subjektīvā puse izpaužas kā tiešs nodoms. I. Poikāna rīcības motīvi un nodoms ir ļoti skaidri pausti viņa liecībās, kuras viņš ir sniedzis gan pirmstiesas kriminālprocesa stadijā, gan tiesā.




pelnīt naudu


I. Poikāns ir norādījis, ka viņa rīcības mērķis (motīvs) ir bijis:• sākotnēji – pievērst VID EDS administratoru uzmanību, datu

lejupielādi veicot demonstratīvi milzīgos apjomos brīvdienās, kas I. Poikāna ieskatā bija būtisks iemesls, kāpēc kļūdu EDS darbībā vajadzētu vieglāk pamanīt;

• pēc tam – ar pētniecisku interesi pavērot, cik ilgs laiks valsts iestādei ir nepieciešams, lai pamanītu, ka tās uzturētā ļoti nozīmīgā datu bāze darbojas kļūdaini;

• informēt sabiedrību, celt trauksmi, pievēršot sabiedrības uzmanību vairākām visai sabiedrībai nozīmīgām problēmām, kas ekonomiskās krīzes apstākļos 2009.gada nogalē – 2010.gada sākumā bija īpaši akūtas (neefektīva valsts līdzekļu tērēšana, valsts sektorā pastāvošā netaisnīgā atalgojuma sistēma un nevienādais atalgojuma samazinājums publiskā sektora darbiniekiem – vieniem samazinājums drastisks, citiem nejūtams vai pat vispār neesošs).




pelnīt naudu


VID bija padarījis EDS datus pieejamus interneta lietotājiem. Līdz ar to, lai lejuplādētu EDS datus, nevienai personai nebija ar VID jāslēdz līgums un nebija jāiesniedz pieprasījumi normatīvos aktos noteiktā kārtībā. Šo faktu apliecina VID darbinieku sniegtās liecības.

I. Poikāns EDS datus lejuplādēja nevis kā EDS lietotājs, bet bez reģistrēšanās, līguma slēgšanas un formālu pieprasījumu iesniegšanas VID. Lietā nav pierādījumu tam, ka bankas komercnoslēpumu vai jebkādus personas datus I. Poikāns būtu lejupielādējis, iegājis EDS sistēmā kā tās lietotājs.




pelnīt naudu


Viens no elementiem, par ko izskatāmajā lietā noteikti ir jārunā, ir – vai I. Poikāna rīcībai ir kaitīgs raksturs. KL 6.panta 1.daļa nosaka, ka par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Tātad – lai arī dažreiz (kā, piemēram, KL 200.panta gadījumā) tiek runāts par formālu nozieguma sastāvu, tomēr obligāts elements, kura esamība ir jākonstatē, ir – vai nodarījumam ir kaitīgs raksturs. Tātad – vai I. Poikāns, lietojot vispārpieejamu datorprogrammu, lejuplādējot vispārpieejamus datus un pēc tam daļu no tiem publicējot, ir izdarījis kaut ko kaitīgu?




pelnīt naudu


No I. Poikāna rīcības (kā viņš to arī bija vēlējies) bija pozitīvs efekts, ieguvums visai valstij un sabiedrībai, nevis kāds kaitējums.

Par I. Poikāna rīcības kaitīgumu attiecībā uz bankas komercnoslēpumu – vienīgais, kas ar bankas datiem noticis, ir:•tie ir bijuši pieejami internetā (par to nebija un nav vainojams I. Poikāns un par šo ārkārtas notikumu nav apsūdzēta pilnīgi neviena atbildīgā VID vai AS “Exygen” persona);•I. Poikāns tos ir lejuplādējis (lejuplādēšanas brīdī nezinot, ka lejuplādēti tiek bankas dati) un•pēc tam, iepazinies ar tiem, neko ar tiem tālāk nav darījis, jo tie neattiecās uz I. Poikānu interesējošo tēmu – nepamatotie un netaisnīgie tēriņi valsts sektorā.




pelnīt naudu


Ņemot vērā KL 200.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma formālo sastāvu, rīcības kaitīgums būtu vērtējams vienlaikus ar I. Poikāna rīcību, kas raksturo nozieguma subjektīvo pusi, proti – vai viņš zināja vai nezināja, ka viņa rīcībā ir nonācis bankas komercnoslēpums. No paša I. Poikāna un VID darbinieka S. M. liecībām ir redzams, ka I. Poikāns nevarēja zināt, ka viņa rīcībā nonākusi bankas informācija un ka šī informācija ir komercnoslēpums.

No lietas materiāliem ir redzams, ka pie I. Poikāna VID EDS dati par banku nonāca, jo VID bija devusi iespēju tos lejuplādēt jebkurai nereģistrētai personai, kas lieto internetu. Taču lejupielāde pati par sevi nav nekas nelikumīgs.




pelnīt naudu


Lai līdz galam tiktu izsvērts jautājums par iespējamo I. Poikāna tiešo nodomu prettiesiski iegūt bankas komercnoslēpumu, ir nepieciešams arī noskaidrot jautājumu – vai nav noticis tā, ka I. Poikāns ir tikai izmantojis savas likumā paredzētās tiesības, līdz ar ko viņa darbībās nav noziedzīga nodarījuma pazīmju?

Aizstāvība vēlas pievērst tiesas uzmanību Valsts informācijas sistēmu likuma 11.pantam, kurā tiek noteikti principi informācijas pieejamībai. Saskaņā ar minēto tiesību normu valsts informācijas sistēmas turētājs nodrošina piekļūšanu valsts informācijas sistēmas vispārpieejamai informācijai globālajā datoru tīklā (internetā), un valsts informācijas sistēmās esošā informācija ir pieejama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.




pelnīt naudu


No Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp – tiesiskās paļāvības principu. Publiski tiesiskās attiecības starp valsti un privātpersonu tiek regulētas ar Administratīvā procesa likumu, kura 10.pantā ir noteikts tiesiskās paļāvības principa saturs – “privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas”. Šis tiesiskais regulējums visai precīzi atspoguļo izskatāmās lietas būtību. Ir notikusi VID kā valsts iestādes kļūda, jo interneta lietotājiem ir ilgstoši padarīti pieejami VID EDS dati, lai gan tā tam nebija jānotiek. I. Poikāns “neuzlauza” EDS, bet gan tikai lejuplādēja elektroniskos dokumentus, ko VID jau bija padarījis brīvi pieejamus.




pelnīt naudu


Lieciniece I. N.: Strādāju LTV1. Saņēmām datus – informāciju no VID “cauruma”. Publiskojām informāciju. Paziņojām VID, ka ir “caurums”. Informāciju saņēmām e-pastā no “4ATA” un “NEO”. Žurnālistiem ir daudzi avoti, kuri nevēlas atklāt savu identitāti. Žurnālists pārbauda, vai atbilst patiesībai, un vērtē, vai sabiedrībai ir svarīgi uzzināt. Saņemot informāciju, pārbaudījām, un tur bija arī Latvijas TV darbinieku saraksts ar personu vārdiem. Publiskojām, jo no žurnālista viedokļa tas bija svarīgi sabiedrībai. Svarīgākais bija tas, ka dati skaidri parādīja, ka laikā, kad valstī ekonomiskā krīze un tiek ziņots, ka tiek samazinātas algas, algu samazināšana nav bijusi solidāra. Tas bija daudz svarīgāk. Vēstulē bija paskaidrots, ka cilvēku grupa, kas sevi sauc par 4ATA, uzskata, ka tas, kas valstī notiek nav saskaņā ar labas pārvaldes tradīcijām. Publiskošanas labums bija neapstrīdams. Motīvs bija sabiedrības tiesības zināt. Tas bija saistīts ar nodokļu maksātāju naudas izlietojumu.

>>>

kā uz to visu raudzījās žurnālisti?



pelnīt naudu


>>>Pēc šī gadījumā šis jautājums kļuvis daudz caurspīdīgāks. Mēs parādījām, ka algu samazināšana nav bijusi solidāra. Šis ir jautājums par sabiedrisko labumu. Ja es kā žurnāliste esmu ieguvusi informāciju, kas dod labumu visai sabiedrībai, tad mans pienākums to publiskot. Mani kolēģi izteica sašutumu par to, kā VID tik vieglprātīgi un neadekvāti glabā šos datus. Kā šie dati vispār varēja kļūt pieejami un kā valsts uztur savas datu bāzes. Mēs informējām VID par to, kas ir noticis. Ja NEO nebūtu sniedzis šāda veida informāciju, vai sabiedrība nebūtu varējusi uzzināt, ka VID datu bāzēs nav drošības un atalgojums sabiedriskajā sektorā nav taisnīgs. Spriežot pēc tā, kā VID reaģēja, viņi būtu centusies to noslēpt. Par to neviens nebūtu uzzinājis. Uzdevām VID jautājumu, vai šīs lietas sakarā VID kāds ir zaudējis darbu. VID atbilde bija, ka bijuši daži disciplinārsodi, neviens nav atlaists un IT vadītājai alga samazināta par 20% uz pāris mēnešiem.

kā uz to visu raudzījās žurnālisti?

Paldies par uzmanību!

28 39 2222

[email protected]

Digitālā Ēra 2016 - Aldis Alliks. - Persona. Sabiedrība. NEO.

Law

Transcript of Digitālā Ēra 2016 - Aldis Alliks. - Persona. Sabiedrība. NEO.