1

izdevums 2017. gada jūnijs

Veidot vislabāko dzīvi, gādāt vislabāko aprūpi !

60 Fraser Crescent, Wantirna South, VIC 3152

16.

Dievs, sargi mūs Dievs, sargi mūs! Pasaule

briesmās,

Jau negaisa mākoņi nāk...

Viss aizdedzies ienaida liesmās,

Velns uzvaru svinēt sāk!

Sāk sacelties brālis pret brāli

Un uzliesmo ticības naids,

Kas tuvi reiz bija, ir tāli

Un visur ir sadzirdams vaids.

Bez Tevis grimst pasaule postā

Bez Tevis, Dievs, cerību nav!

Māc šaubas, zūd ticība krastā,

Kad ļaunais aiz muguras stāv.

Dievs, novērsi ļauno, dod spēku,

Lai ticībā nešaubamies!

Lai iespējam uzvarēt grēku;

Par sargu nāc līdzi mums, Dievs.

A.Cinkus

Visa laba jāņu zāle,

Ko plūc Jāņu vakarā,

Visas labas Līgo dziesmas,

Ko dzied Jāņu vakarā!

Priecīgus Līgo svētkus! Atceries Jāņus, kad saule bija

sasniegusi visīsāko nakts ceļu un

dienu uzkāpusi visaugstāk debesīs.

Atceries Jāņu ugunis, kam vajadzēja

vēl vairāk gaismot jau tā gaišo nakti,

lai arī cilvēku sirdis nepaliktu

neapgaismotas, lai tās iesiltu mīlā

pret vienu un draudzībā pret visiem.

Atceries līksmo un reizē skumjo

līgo, kas līgoja kā ziedu laiva Latvijas

gaisā, viegli pāri ezeriem, pāri Gaujai,

Ventai un Daugavai, pāri Ormanim,

Zilajam kalnam un Gaiziņam, pāri

Zemgalei, Latgalei, Vidzemei un

Kursai. Atceries zāļu vakaru Rīgā.

Jānis Jaunsudrabiņš

2

Gaviļnieki: Vārda dienas

jūnijā:

Biruta

Inta

Ingrīda

Gaida

Rasma

Jānis

Ausma

Daudz laimes

vārda dienā!

Ir viegli redzēt mušu uz cita cilvēka deguna, bet neredzēt zirgu uz paša

deguna.

Tibetiešu sakāmvārds

Sestdien, 13. maijā, Latviešu Ciema lielā zāle bija

ļaužu pilna. Sanākušie b i j a v i s d a žā d ā k ā v e c u m a . S k a i s t i uzposušies Daugavas skolas bērni uzstājās ar d a žā d i e m , rū p ī g i s a g a t a v o t i e m p r i e k š n e s u m i e m , pastāstot par savu ģimeni, skaitot dzejoli, dziedot dziesmas, ejot rotaļā un griežoties

tautas deju virpulī, uzaicinot pievienoties dejā savus vecākus. Ļoti jauka bija mācītāja Daiņa Markovska runa, kad viņš noskaitīja katram alfabēta burtam piemeklētu raksturojumu mātēm, ko izdomājuši bija Daugavas skolas bērni. Arī Latviešu Ciema ļaudis bija gatavojušies ģimenes dienai, jau iepriekš dziedāšanas nodarbībās vairākkārt mēģinot izvēlētu dziesmu

dziedāšanu – „Jūriņ prasa smalku tīklu” un „Mazs bij' tēva novadiņš”, kuras sarīkojumā tika kopīgi

nodziedātas, un kad bērni gāja rotaļā „Ādamam bij' septiņ' dēli”, tad no soļiem un skanīgā, kopīgā

dziedājuma rībēja viss Latviešu Ciems.

Latviešu Ciema pārvaldniece Ingrīda Hawke pateicās visiem sanākušajiem un aicināja ciemos arī nākamajā

gadā!

Tad Daugavas skolas bērni pasniedza ziedus L a t v i e š u C i e m a

māmuliņām.

Pēc kopīgajiem priekšnesumiem, visi sanākušie devās pie gariem, klātiem galdiem, kur saldus un sāļus našķus bija sarūpējuši Daugavas skolas bērnu vecāki. Priecīgā un pacilājošā gaisotne turpinājās, un visi jutās kā liela un vienota

ģimene!

Ingrīda Biezaite

Ģimenes diena – jauka ikgadēja tradīcija!

Bērni iet rotaļā „Ādamam bij' septiņ dēli”, ko bērniem iemācīja Ivars Štubis

Bērni griezās deju virpulī paši un vēlāk izdancināja arī savus vecākus

3

Ciemiņu diena ģimenēm un draugiem

Ikvienam ir roka jāpieliek, lai lielas darbs

uz priekšu tiek! J. Rainis

Mazliet par Ciemu...

26. maiju pavadījām divās auto novietošanas vietās (garāžās), izpakojot kastes ar ziedotām mantām un šķirojām, prātojām, kur tās nolikt.

Nākamajā dienā cīnījāmies ar šo mantu pircējiem, vairumā, apkārtnes iedzīvotājiem, kuri negribīgi šķīrās no saviem grašiem.

Ļoti priecājāmies par jaunākām palīdzēm, kuras lunkanas un enerģiskākas, izturēja uguns kristības pirmklasīgi! Bez vadītājas Betijas Plūmes, kurai ir gandrīz 30 gadu pieredze, būtu nonākušas purvā.

Kā skudrītes siliņā,

Lielu pūzni savilkušas,

Tā māsiņas pulciņā

Lielu darbu padarīja.

Latviešu tautas dziesma

It sevišķi jāpateicas Mārtiņam un Paulam, par viņu mierīgo humoru, ko daži pircēji pat neizprata. It sevišķi cilvēki, kuriem angļu valoda nav mātes valoda.

Par šīs dienas citiem notikumiem neminēšu – tur nebiju. Pateicamies latviešiem, kuri šķīrās no mīļām piemiņas lietiņām, apzinoties, ka citiem tās patiks. Visvairāk jāpateicas jaunajām palīdzēm, kuras ceram redzēt atkal nākamajā gadā.

Anda Migle, Ciema iedzīvotāja

Nezinu, vai ir kāds, kurš varētu izstāstīt visus notiku-mus, kas notika sestdien rīkotajā “Ciemiņu dienā

ģimenēm un draugiem”.

Sarīkojums bija plašs, gan piedāvājumu ziņā, plaši izvie-tots, plašs bija palīdzētāju loks

un plaši apmeklēts…

Div`rociņas, div`kājiņas

Lielu darbu nejaudāja;

Daudz rociņu, daudz kājiņu,

Tās darbiņu veicināja.

Latviešu tautas dziesma

Darbi jau iepriekš bija padarīti un Ciemiņu dienā

katrs zināja, kur ir jāatrodas, un kas kuram ir jādara,

lai uzņemtu viesus un iepirkties gribētājus.

Ieejot Ciema šķūņos, no plašā piedāvājuma klāsta

varēja apjukt, viss tik krāsains, skaists un vērtīgs.

Jaukās pārdevējas ikvienu sagaidīja ar smaidu un

stāstīja, ka andele sākusies jau agri no rīta. Pircēju bi-

jis daudz un iepirkties gribētāji nepacietīgi gaidījuši aiz

vārtiem, kad nu taisīs bodītes vaļā!

Saule tik tīkami sildīja muguru, un kad nu plašais

piedāvājums bija apskatīts un naudas maks kļuvis

plānāks, tad bija laiks doties pusdienot. 4.

4

(Turpinājums no 3.lpp)

Lauku pavarda gatavoto ēdienu varēja izvēlēties

dažādos variantos, kas nu kuram vairāk tīk – kotletes,

desas, svaigus salātus, kartupeļu salātus, ceptus

sīpolus, vai skābus kāpostus, tā nu katrs tika pie

viņprāt visgaršīgākajām pusdienām.

Kad gardā maltīte bija notiesāta, tad bija laiks dot-ies pie kafijas galda. Arī šeit bija jāizvēlas, kafiju, kāda nu kuram tīk, bet pie kūku galda atkal bija

jāapjūk. Kūkas tik bagātīgas un daudz un vēl grozā gozējas brūni pīrāgi. Pārdevējas laipnas un ar mieru uz šķīvja salikt, kaut gabaliņu no visa, bet vēders jau pilns. Tad nu jāizvēlas kaut kas viens. Bija gudrinieki, kas kūkas nopirka un kastītēs aizveda uz mājām.

Drīz vien sākās koncerts. Uzstājās talantīgi jaunieši Monique un Jonathan spēlējot klasiskās mūzikas

skaņdarbus uz dažādiem mūzikas instrumentiem - klavierēm, marimbas un flautas, un Ivars Štubis nodziedāja latviešu dziesmas ģitaras pavadījumā.

No malas raugoties, zālē sēdošie izskatījās

plūstošās mūzikas apburti.

Saulaina, viesmīlīga un draudzīga izveidojās

“Ciemiņu diena ģimenēm un draugiem”.

Paldies visiem, kas palīdzēja sagatavoties ciemiņu uzņemšanai, uzņēma viesus un

paldies visiem, kas ieradās ciemoties!

Ciemiņu diena ģimenēm un draugiem

Tā tas nu ir noticis

Vecums jau ir pienācis!

Tiem, kam veselība vāja,

Jāatstāj ir sava māja.

Tagad Ciemā visi kopā

Dzīvojam kā bišu stropā!

Kaut jau gads pēc gada krājas,

Bet sirds vēl pukstēt neapstājas!

Tad vēl dzīve nav pagalam!

Daudz ko aizsniegt tad vēl varam

Ja izdevību nelaiž garām...

Varbūt gadās, ka vēl vari

Vēlreiz izjust pavasari!

Vēl ir izdevība...

Bet kur katram sava griba:

Tur tad rodas dažādība.

Cits ir priecīgs, cits tik drūms,

Cits tik ass kā ērkšķu krūms!

Ir kā teātrī, ja vēro;

Kā kurš savu lomu tēlo,

To, ko jūt, to arī rāda,

Ja ir vajadzība kāda.

Kādreiz jūties tā kā lieks:

Naktī tad pat nenāk miegs!

Skumjas domas nospiež krūti,

Visur tādas sāpes jūti!

Bet, kad apčubina, glāsta kāds;

Visas kaites aizmirst sāc!

Kaut no visām rūpēm brīvi:

Vienam būt ir garlaicīgi.

Bet, kad visi kopā nākam,

Priecīgi tad trallināt sākam:

To, kas atmiņās ir saglabāts...

Tas viss tiek dziesmās skandināts.

Mums visiem kopā dzīvojot

Šeit dienas aizslīd nemanot.

A.Cinkus

5

Vēl varam paspēt! Kas ir STĀSTU SEGA?

Latvieši ārzemēs ir aicināti piedalīties Latvijas simtgadei veltītā akcijā! Veidot segas kvadrātiņu?

Ļauj izpausties radošajam garam!

Veido segas kvadrātiņu ar ārējo malu 18cm x 18cm (7.09 collas). Kvadrātiņu vari izrotāt kā vēlies dažādās technikās un izmantojot daudzveidīgus materiālus – izšūt, tamborēt, adīt, filcēt, apgleznot, apdrukāt ar fotografijām, attēliem, tekstiem utt. (Lūdzu negatavot kvadrātiņu no plīstoša, smērējoša, lipīga, irstoša vai ļoti smaga materiāla) Uz papīra lapas uzraksti ziņas par sevi: Vārdu, uzvārdu; dzīvesvietu, e-pasta adresi; aprakstu par kvadrātiņu, Tevi un Latviju (līdz 75 vārdiem). Piespraud anketu pie kvadrātiņa ar spraužamadatu vai piešuj ar stipru diegu.

Sūtiet pa pastu uz Latviju līdz 2017. gada 30.augustam: "Latvieši

pasaulē", Latvijas Nacionālā bibliotēka, Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1423. Projekta rezultāts būs unikāla un krāšņa dāvana Latvijas simtgadei, ko latvieši visā Latvijā varēs aplūkot 2018. gadā.

Kādā saulainā maija pēcpusdienā Latviešu Ciema ļaudis kuplā

skaitā pulcējās lielajā zālē, vietas ieņemot tā, lai zāles centrā izveidotos plašs aplis. Ko tad tajā bija nodoms ieraudzīt? Ciemos ieradās "OZ Dogs" - saimnieki ar suņiem. Vispirms visi savā starpā iepazinās, kad suņi kopā ar

saimniekiem sasveicinājās ar katru, kas bija ieradušies uz "izrādi".

Tad tika izrādīti dažādi triki un suņi pierādīja, ka ir paklausīgi, izveicīgi un

uzticīgi saviem saimniekiem.

Vēlāk, apjautājoties, kā sanākušajiem patika suņi, tad vieni ar sajūsmu uzlielīja to gudrību un sakopto izskatu, citiem bija atmiņu stāsti par

dzīves laikā gūtām nesaskaņām ar tiem.

Kad jautāju, vai nebija kādā brīdī bail? Tad kāds noteica:

„Šie suņi ir labi audzināti un prot pieklājīgi uzvesties!”

Tā kā Ciemā daudziem patīk suņi, tad atkalredzēšanās ir

izveidojusies par gaidītu ikgadēju tradīciju!

Ingrīda Biezaite

Suņi iepriecina un uzmundrina

6

Latviešu Ciems aicina!

Svētdien, 23. jūlijā plkst. 14.00

notiks labdarības koncerts ar kora "Veseris" uzstāšanos

ronīša PARO iegādei.

Programmā:

Koris uzstāsies ar dziesmām no Dziesmu svētku repertuāra un dziedās

latviešu kopdziesmas;

Pēc koncerta - uzkodas un atspirdzinājumi.

Ziedojumi sākot no $ 10;

Pēc ziedotāju vēlēšanās tiks piedāvātas kvītis, nodokļu atmaksai.

Latviešu Ciems vēlas iegādāties ronīti PARO un tam ir

nepieciešami $ 5 000!

Par vīru kori "Veseris".

Koris ir dibināts 2015. gada

augustā, Melburnā. Vairums kora

dalībnieku ir draugi un kopā

dziedājuši no jaunības dienām.

Dziedāt korī ir pievienojusies arī

jaunā paaudze.

Koris gatavojas uzstāties

nākamā gada Dziesmu svētkos

Latvijā.

Kas ir PARO?

Tas ir Japānā ražots mechānisks robots, kurš izskatās kā balts,

mīksts roņa mazulis. Tas ar mierīgām kustībām, izteiksmīgu acu

mirkšķināšanu un skaņu reaģē uz pieskārieniem un balsīm, tā labi

iejūtoties jebkurā klēpī.

Pāris mēnešus Latviešu Ciems PARO nomāja,

lai pārliecinātos par tā pozitīvo ietekmi uz ciema

ļaudīm.

Redzētais patīkami pārsteidza, jo iedzīvotāji

nomierinājās un viņu oma uzlabojās, kad varēja

paglāstīt vai paauklēt ronīti.

Iemītnieki ātri iemīļoja ronīti, un sāka uzskatīt

to par mājas mīluli. Ronītis PARO ienesa daudz

pozitīvu mirkļu un smaidu Latviešu Ciema

ikdienā!

7

Mūsu dārzs

Viņa bija domājusi ietvert vairāk eiropeiskus kokus

un krūmus, lai būtu mājīgāk latviešiem iedzīvoties.

Mums dārzā vēl šodien ir milzu ozoli vienā vietā pat

trīs tuvu kopā. Zīles rudeņos noklāj visu iebraucamo

ceļu. Kad sāk mest lapas, tad jāpiecieš mazas

neērtības, jo to tad ir ļoti, ļoti daudz.

Esam zaudējuši dažus bērzus, bet tie, kas ir izcietuši

sausumu, veido skaistu bērzu birzi. Kaut arī mums

pašiem Ciemā ir sava ūdens tvertne un dārzs top

regulāri laistīts, tomēr daži no tiem neizturēja. Kur nu

vēl ceriņi, ievas, jasmīni – visi prasa kopšanu un

uzmanību.

Kad nāk pavasaris, mūsu dārzā var redzēt

neskaitāmu šķirņu un krāsu rozes. Citreiz pat elpa

aizraujas skatoties uz tām krāšņām ziedlapām.

Es tagad sēžu vienā no uzgaidāmām telpām un pa

logu skatos uz strūklaku, kurai visapkārt ir daudz

šķirņu paparžu. Katrā stūrī ir kaut kas savādāks, ja

meklē mieru, apsēdies un aizklīsti sapņos tālu, tālu.

Es rakstu par Latviešu Ciema aprūpes namu, bet

kur nu vēl savrupmājas ar to īpašnieku izvēlētām

puķēm un košumkrūmiem?

Mums Ciemā ir tikai viena skaista liepa, izskatās, ka

tai vieta bija izredzēta jau Ciemu plānojot. Tai domāts

skaists trīsstūrītis starp sētām, apkārt nav neviena cita

stāda ar ko sacensties ziedu laikā. Es tikai vēlētos

daudz vairāk solu dārzā, lai varētu apsēsties un

apbrīnot krāšņo dabu. Katrā otrā mājas dārziņā var

redzēt citronkoku, mazāk ir apelsīnu vai citu citrus

koku.

Kad plānoja Ciemu, savas zināšanas, darbu un

laiku ziedoja Emīlija Špilberga. Viņa bija studējusi

dārzniecību, tikai savos plānojumos nebija tālredzīga.

Tagad viņas paredzētos dārzus rotā skaistas mājiņas.

Tajā tālajā pagātnē mums bija tikai galvenā ieeja ar

diviem atzarojumiem. Dārznieces plānā bija plašs tukšs

lauks, kura šodien sen vairs nav, un nu jau labu laiku

Emīlija kopj debess dārzus...

Kas var būt garšīgāk kā piespiest

svaigu sulu klāt ledus aukstam ūdenim

karstā laikā?

Lai kurā gada laikā izej laukā no

mājas, dārzos var redzēt kādu krūmu

ziedot. Vēl tie visi sīkie un lielākie stādi,

kas sedz kailo zemi puķu dobēs, katram

ir savs skaistums un neparasta zieda

forma. Kaut arī bez ziedu vai lapu

rotājuma ir nomierinoši skatīt kailos

bērza zarus, lokoties maigā vēja

plūsmā. Nezinu, kāpēc Eiropas egles

neizdodas te kārtīgi ieaudzināt. Lai cik

tā liela vai maza, tomēr neizskatās pēc

Ziemassvētku eglītes, kāda tā bija agrā

bērnībā.

Mums ir ne tikai eiropeiski augi, bet

arī tādi, kas aug karstās zemēs, kā lielie

hibiskusu ziedi un vēl daudzi citi. Arī

eikaliptu stumbri, kuri ir stādīti gar

ielas malu, izskatās neparasti. To sveķi

tek gar stumbru un ir melni, saulē

spīdoši. (Turpinājums 8.lpp.)

8

Sveķi notek lāstekās un ir tik trausli. Klāt pienākot un apskatot,

sveķi saules apstaroti, ir apbrīnas pilni.

Ir arī daži, ar baltiem stumbriem, bet to te ir mazāk. Vienīgā nelaime ir

tā, ka tie nezina, ka lapas jāmaina vienreiz gadā un zināmā gada laikā.

Kad uzpūš vējš, tās lido un nosēžas dārziņos, puķu dobēs un ceļmalās.

Lapu ir ļoti, ļoti daudz, jo mūsu ciems ir jau 30 gadus vecs un nu arī šie

koki ir tikpat veci.

Es no savas mājiņas skatos pāri ielai citu cilvēku dārzos. Arī krūmi

vasarā ir dažādās krāsās – zāļā un var būt neskaitāmos citos toņos.

Vienam ir gaiši zaļas, gandrīz, dzeltenas lapas, blakus tam ir gandrīz

bronzas krāsā. Tie visi kopā sastādīti un vējā kustoties izveido kādu

gleznu.

Privātmājās mums ir savrupi piemājas dārziņi, mājas priekšā tikai

dobes, ja to saimnieks vēlas. Citam tas ir lielāks, citam mazāks, tas ir

atkarīgs no tā, kā mājiņa ir tikusi būvēta. Daži ir izveidojuši mājas

priekšā skaistu puķu dobi. Tur ir redzamas dažādas puķes it kā

kaimiņi sacenstos – kuram ir skaistākas? Kuram mugura ir par stīvu,

vai arī slinkums piemeties, ieliek tikai krāsainas plāksnītes, ērtu krēslu, galdiņu, kur var uzlikt glāzi,

sēdi un skaties, cik skaistas puķes ir kaimiņam. Pašam nav ne pirkstu jākustina, visu ir izdarījuši

čaklākie. Savos piemājas dārzos citi stāda visādas zālītes, ko var pielikt pie zupas. Katrs darbojas

pēc savas patikas.

Nezinu, ko vēl varētu jums pastāstīt par mūsu dzīvi Ciemā, gan jau nākošo reizi kaut ko

izdomāšu. Tomēr, vēl jāpiemin, esmu priecīga, ka atnācu dzīvot Ciemā. Nāciet apskatīties un arī

jums patiks Latviešu Ciemā! Betija

(Turpinājums no 7.lpp.) Mūsu dārzs

No “Kas kas ko” jautājumu lādes...

Jautājums: Kas ir gotika?

Atbilde dažos teikumos:

Gotika ir architektūras un tēlotājmākslas stils, kas sākās 12. gadsimtā Francijā un līdz 16. gadsimtam izplatījās daudzās Eiropas zemēs. Apzīmējumu "gotico" itāliešu mākslas vēsturnieki sāka lietot 16. gadsimtā, lai raksturotu "pirmsbarbarisko" renesanses viduslaiku mākslu un architektūru. Savukārt goti ir austrumģermāņu ciltis un ar vēsturiskajiem gotiem šim architektūras stilam nav nekā kopēja.

www.draugiem.lv

9

Gata Šļūkas karikatūra

Zinu ļoti labi, ka šinī gada laikā ir jāsaka “JĀNĪT”, nevis “VECĪT”,

bet, ko lai dara, ja prāts vairs nenesas uz ugunskura kuršanu un papardes zieda meklēšanu? Ar citiem Jāņu dienas atribūtiem – kā sieru un alu, nav nekāda problēma, lieciet tik galdā. Bet man ir šaubas, vai valdīšana atļautu kurt ugunskuru tik biezi apdzīvotā vietā kā Latviešu Ciemā. Un papardes zieds? Brālīti balto! Ja jau visu mūžu esi katru gadu visu Jāņu nakti pavadījis rāpojot pa krūmiem un nātrēm to papardes ziedu meklēdams – un neesi atradis – tad tagad jau nu pa asfalta ceļiem un celiņiem noteikti nebūs vieglāk, kaut arī ar briļļu, spieķa un stumjamo ratiņu (walker) palīdzību. Var tikai kādam vai kādai acis izbadīt vai kādu

citu miesas bojājumu nodarīt.

Un ja arī gadītos, kā aklai vistai miežu grauds, to papardes ziedu atrast, ko tu ar to darītu? Būtu vien jāliek skapītī uz plauktiņa, kur jau stāv

papirosi un stiprie dzērieni. Un kam liela atslēga priekšā.

NĒ, NĒ - labāk iztiksim ar to pašu veco alutiņu un piekodīsim klāt sieru. Protams, būtu jau tā Jāņu jušana daudz spēcīgāka, ja saimniece un šefs sadomātu izcept tādu mērenu blāķi speķa pīrādziņus. Tikai nevajaga ķepāties ar vienu vai diviem uz katra Jāņu bērna. Tas tikai iekairina garšas orgānus un ja tie netiek apmierināti - tad var rasties kāre lauzt augšā skapīša durtiņas. Tādas lūk tās lietas. Ja jau nu tiešām kādam vecītim vai večiņai tik dikti žēl tās pagājušās jaunības, ka viņi grib špāsēties ar tām vecajām seņču parašām, tad lai meklē to papardes ziedu savās istabiņās, nost no citu ļaužu acīm, bet ar vaļēju uguni gan lai netaisa jokus. Visdrošāk tomēr būs, ja visu pēcpusdienu par lēkšanu pāri ugunskuram un papardes zieda plūkšanu savā prātā piedomāsiet - tad naktī rādīsies sapņi un jūs varēsiet atkal justies jauni. Kaut arī tikai pa sapņiem

un līdz atmošanās brīdim.

Priecīgus Līgo Svētkus !

Jancis

10

Ziemas sports Tuvojas ziema. Austrālija piedalās gandrīz visās ziemas

sporta sacīkstēs, neskatoties uz to, ka Austrālijā ir tikai viena augstiene, kur ierodas ziema ar sniegu. Šinīs dienās piemērotu ledu slidošanai var

uztaisīt kaut vai tuksnesī, bet slēpošanai vajadzīgi sniegoti kalni.

Vienu ziemas sportu, pareizāk – izpriecu Austrālijā nepazīst. Tā ir

urravošana.

No bērnības atceros šo sportu. Vēl šodien valkāju iegūto medāli – mazliet

šķību degunu.

Urravas ierīkojām uz aizsaluša dīķa vai pārplūdušām pļavām uz Kocēnu pusi no Valmieras. Ledū izkala caurumu un tanī iesaldēja stingru mietu. Uz tā uzvēra ratu riteni, kas sniega laikā ratnīcā stāvēja dīkā. Uz rata uzsēja garu kārti un tās galā ragaviņas. Pie īsā gala nokaisīja smiltis uz ledus, lai stūmējam neslīdētu kājas. Braucēji ar stūmējiem mainījās, lai visi dabū izvizināties. Jo ātrāk stūma, jo ātrāk notika maiņa. Kamaniņām ātri riņķojot, bija grūti noturēties uz tām. Es izdomāju nogulties uz kamaniņām, jo ievēroju, ka sēdošie braucēji ļoti ātri zaudē līdzsvaru un drīz vien noveļas no kamaniņām. Veikli stūmēji sasniedza neticamu ātrumu. Mana guļus pozīcija neko daudz nepalīdzēja, bet tik lielu ātrumu vēl neviens nebija izturējis. Nev iens nevar pre to t ies centrabēdzes spēkam. Arī es noripoju no kamaniņām un aizvirpuļoju pa ledu un atsitos vienīgajā vītolkokā pļavas malā. Tā es ieguvu savu „medāli” kas bija

jāsaudzē un jāārstē ilgu laiku.

Tagad lasīju, ka astronauti treniņā arī izbauda centrabēdzes spēku līdzīgā ierīcē. Tādu pašu iespaidu viņi pārdzīvojot raķetes pacelšanās brīdī,

iesprādzēti drošā sēdeklī.

Atceros no savām ganu dienām, ka šo spēku izmantoja lauksaimnieces. Tām bija tāda kā gaļas maļamā mašīna ar kloķi griežama ierīce, kas

atdalīja krējumu no piena.

Piena mašīna gaudoja spalgā tonī. Daudz reizes biju tas kloķa griezējs. Pienu lēja iekšā un ārā tecēja krējums un vājpiens. Bija jāiztur zināms ātrums. Pieņemu, lai piena tauku molekulas tiktu aizmestas pie malas,

tāpat kā es no ragaviņām.

Sportists Edgars

Autora zīmējums

11

...Gribi tici , gribi netici

Daži Līgo un Jāņu ticējumi:

Tad, kad pienāk gada visgarākā

diena, kurai seko īsākā nakts, latvieši svin Jāņus.

Tici vai netici ...tomēr Jāņu nakts ir brīnumu nakts. Tā ir arī mošķu un raganu nakts, kad tās pusnaktī skrien, burdamas, pa sētām, laukiem un

ganībām. Ja ievērojat Jāņu ticējumus, tad

varat nodrošināties pret to buršanām, kā arī pieburt sev naudu, skaistumu un veselību!

Līgo naktī jālec pāri ugunskuram, lai vasarā odi nekož.

Jāņu ugunskurs jākur kalna galā, tad Dieviņš ugunskura pelnos naudu

kaisa.

Pļavās, kur līgotāji pāri gājuši, zāle aug leknāka.

Līgo vakarā plūktās Jāņuzāles ārstē visas kaites.

Jāņu naktī plikam jāskrien apkārt labības laukiem, tad labība labāk aug.

Kad dara Jāņu alu, svešus cilvēkus nevar klāt laist, citādi alus nerūgst.

Ja Jāņu dienā adatu ņem rokās, tad uz pirkstiem augoņi metas.

Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, lai tās nenāk sētā.

Ja Jāņu nakti guļ, tad visu vasaru odi kodīs.

Jāņu naktī lopi kūtī cilvēku valodā runājot.

Ja Jāņu naktī kails nostājas vārtu starpā, tad velnu var redzēt.

Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.

Jāņu naktī debess atveroties. Kas to redz, tam visas vēlēšanās piepildās.

Līgo vakarā jārunā ar kaimiņienēm, tad visu gadu nebūs jāstrīdas.

Jāņu naktī kailam jāizvārtās rasā, tad visu mūžu būs skaists un vesels.

Jāņu naktī paparde ziedot zelta ziediem. Kam to palaimējas redzēt, tas

var vēlēšanos iedomāties, kura noteikti piepildīsies. www.epadomi.lv

Gata Šļūkas karikatūra

12

Stateniski:

1.Salacas pieteka 2. Izprašņāt 3. Upe Vācijā 4. Siltuma mūrītis 5. Burvis 6. Enerģija, spēka uzplūdums

8. Viegla saruna 11. Tauta Āzijā 12. 15. datums romiešu kalendārā 13. Putns 14. Deja 15. Upe Latvijā

17. Tauta Eiropā 18. Mazināt gaismu 20. Valsts Dienvidamerikā 23. Sens latviešu vikingu nosaukums

24. Vētras grūdieni 25. Nomadu mājokļi 26. Dīgļi 29. Žūst Krustvārdu mīklu sastādījis ES

Līmeniski:

1. Cilvēks, kas no zemākiem slāņiem iekļuvis priviliģēto aprindās

5. Saimniecības ēka

7. Apstrādāt lauku

9. Melnā maģija

10. Medicīnas dievs sengrieķu mitoloģijā

13. Glaudīt

14. Tauta Eiropā

16. Mājputns

19. Netīrs suns (siev.k.)

21. Saistītas rindokopas dzejolī

22. Viena no daudzām uguntiņām, ko svinamās dienās noliek ielu malās

24. Mirgoja, vizuļoja

27. Garīdznieks

28. Aitas

30. Sabārt

31. Aizsprosti ielu cīņas

1 2 3 4 5 6

7 8 9

10 11 12

13

14 15

16 17 18 19 20

21

22 23

24 25

26

27 28 29

30 31

Rakstiet mums e-pastā: activities@latvianfs.org.au

15. avīzītes krustvārdu mīklas atminējumi

Līmeniski: 1. Tecila. 4. Muca. 6. Gaudas. 7. Falla. 8. Sūkstās. 12. Smalces. 16. Tērpi. 17. Līksme. 18. Sava.19. Nereta. Stateniski: 1. Taifuns. 2. Cielava. 3. Lugas. 4. Mudrs. 5. Ciska. 9. Upe. 10. Taurene. 11. Staigna. 13. Melša. 14. Lekna. 15. Stepe.

Savdabīgs rekords

Lielākais samaksātais sods par laikā neatdotu grāmatu

Emīlija C. Simmsa, viesojoties savas mātes mājās, atrada dzejoļu grāmatu, kura bija paņemta

no bibliotēkas 1955. gada aprīlī, Kevanī (Kewanee) pilsētā, Ilinoisā, Amerikas Savienotajās

valstīs. Māte bija aizmirsusi to atdot, un meita, labu gribēdama, aiznesa grāmatu tās īstajiem

saimniekiem un brīvprātīgi palūdza, lai tiek aprēķināts sods. Neskatoties uz lielo laika periodu,

kas pagājis, kopš grāmata tika paņemta, sods nebija liels - viņai bija jāsamaksā 345,14 ASV

dolāru. Jāpiemin, ka grāmatas cena, kad tā tika paņemta, bija vien divi centi. www.draugiem.lv