1

izdevums 2017. gada maijs

Veidot vislabāko dzīvi, gādāt vislabāko aprūpi !

60 Fraser Crescent, Wantirna South, VIC 3152

15.

Dieva gaisma Dievs, Tu kā gaisma pie mums

nāci,

Lai nestaigājam tumsībā;

Mums savu prātu saprast māci,

Lai stipri esam ticībā.

Tu, dzīvais avots, kas dod spēku,

Kad pagurstam un šaubāmies;

Mums dodi cerību un prieku,

Lai stipri, droši jūtamies.

Visapkārt tumsas spēki valda,

Ir grūti ļaunam pretoties;

Tie tautas naidā dzen un skalda,

Nav vietas tām, kur patverties.

Tēvs, uzlūko tos briesmu brīdī,

Sniedz roku tiem, kas nespēkā;

Dod gara gaismu tumšā sirdī,

No ļaunas varas pasargi.

Lai tava gaisma mūsos degtu,

Kas tumsas garus izkliedē,

Lai mīlestības saule lēktu,

Un gaisma austu pasaulē.

A.Cinkus

Lie ld ienās dāvanā saņēmu

krāsainas šokolādes olas ar klāt

pieliktiem pateicības vārdiem par

atsaucību darbā! Un kāpēc, lai

Lieldienās neteiktu paldies?

Paldies visiem „Latviešu Ciema

avīzītes” veidotājiem par atsaucību.

Tiem, kuri iesniedz rakstus, sniedz

ierosonājumus, rada notikumus par ko

rakstīt. Paldies mūsu lasītājiem visā

pasaulē!

Pie neaprakstītaj iem aprī ļa

notikumiem palika divi – gaviļnieku

sumināšana ar klinģera un pīrāgu

ēšanu, skanīgu dziedāšanu akordeona

pavadījumā, ko spēlēja Ivars Štubis

Un Šr i lankas jaunā gada

svinēšana, kad darba biedri sanesa

mājās gatavotus nacionālos ēdienus.

Tad, kad bijām gatavi par to rakstīt

un bildēt, tad visi gardumi jau bija

notiesāti un palikušas tikai atskaņas!

Ingrīda Biezaite

Dzīve Ciemā ir raiba kā

Lieldienu ola

2

Gaviļnieki: Vārda

dienas

maijā:

Karmena

Valija

Irēna

Dzidra

Vilis

Aida

Daudz laimes

vārda dienā!

Ja mēs visi samestu savas problēmas kaudzē un tad paskatītos uz citu kaudzēm, mēs būtu ar mieru pacīnīties, lai dabūtu atpakaļ savējo.

Regīna Breta

Valija Crawford

Kā Tu atceries pirmo dienu Latviešu Ciemā?

Gluži pirmo dienu neatceros. Tas bija pirms 31 gada. Mani strādāt uzaicināja Latviešu ciema pirmais pārvaldnieks Elmārs Liepiņš. Lūdza, lai nāku kaut dažas stundas. Tā sāku ar dažām stundām, tad vienu dienu un nu šeit strādāju jau vairāk par 31 gadu.

Kā darba gados ir mainījušies Tavi ikdienas pienākumi Latviešu ciemā?

Sākumā strādājām kopā ar Edīti Balodi. Darījām visus darbus – mazgājām, tīrijām, vārijām ēst , palīdzējām cilvēkiem. Dalījām zāles un pat špricējām, ja bija nepieciešams. Tad mums pievienojās Barbara. Vēlāk jau sāku strādāt divas dienas. Kad valdība noteica, ka cilvēkiem ir jānodrošina dažādas nodarbības, pateicoties Māras Baumane atbalstam ieviesām lasīšanu, vingrošanu, dziedāšanu, ripu mešanu, bingo un krustvārdu miklu kopīgu atrisināšanu. Šad un tad izmēģinājām dažādu interešu klubiņus – gleznošanas, adīšanas, tējas dzeršanas...

Kas Tev darbā visvairāk sagādā prieka?

Redzēt iemītniekus un darbiniekus smaidam.

Kādi ir tavi vaļasprieki?

Pavadīt laiku ar saviem mazbērniem un tikties ar dēliem. Tagad bieži izejam kopīgās brokastīs. Vēl viens no svarīgiem vaļaspriekiem ir atbalstīt mūsu mīļo futbolkomandu Sunīšus. Tad mēs saģērbjamies attiecīgos tērpos, Buldogu krāsās, un kopā ar manu brāli dodamies uz stadiona tribīnēm.

Pastasti mazliet par savu ģimeni.

Man ir trīs dēli. Visi ir precējušies un dzīvo Melburnā. Metju ir 47 gadi, Andrim 44 gadi un Robim 41. Esam draudzīgi, sazvanamies, satiekamies. Esmu bagāta vecmāmiņa, jo man ir pieci mazbērni.

(Turpinājums 4. lpp.)

Kad Valiju aicinu uz sarunu, viņa atbild: „Esmu tik daudz ko savā darba dzīvē stāstījusi, vai ir vēl kāds, kurš kaut ko par mani nezina?” Domāju, ka tādu ir daudz un ar interesi izlasīs rakstīto

3

Bija Lieldienu laika klusās nedēļas Piektdiena, kad Svētā Krusta baznīcā notika dievkalpojums. Man uz to ļoti gribējās braukt, bet es nevarēju. Klusībā sāpēja par to sirds. Pestītāja nāves dienā gribēju būt dievnamā un saņemt Svēto vakarēdienu.

Pēc kārtējām nodarbībām, nākot uz savu istabiņu, pie biroja durvīm redzēju Ingrīdu ar Ivaru runājamies. Pēkšņi es izdzirdēju Futskrejas vārdu un sapratu, ka runa ir par otro dievkalojumu, kas notiek Futskrejā un uz kuru es vēl varētu paspēt...

Es iejaucos sarunā ar jautājumu: „Vai ir kāda brīva vieta, jo domāju, ka saruna ir par braukšanu turp.” Ivars tulīt iesaucās, lai es pagaidu un sazvanījās ar mācītāju, vai ir iespējams mani paņemt līdzi. Atbilde bija pozitīva un Ivars un es devāmies uz Svētā Krusta baznīcu, kur pārsēdāmies otrā mašīnā, kopā ar mācītāju Mārtiņš mūs aiveda uz Futskrejas baznīcu. Mācītāja palīgs bija Mārtiņš un Ivars spēlēja ērģeles. Tur mūs pulciņš draudzes locekļu jau gaidīja. Mans prieks būt baznīcā bija ļoti, ļoti liels, ko grūti bija vārdiem izteikt.

Daudz ļaudis teiktu, ka tā bija sagadīšanās, ka tiku Lielā piektdienā baznīcā, bet es to sajutu ka Dieva palīgu.

Mājās braucot, kad pateicos Ivaram par šo skaisto dienu, viņš noteica: „Man ir prieks izpildīt mūsu iemītnieku sevišķo vēlēšanos, tā sagādājot prieku!” Lidija Bergmansons

Lieldienu rosība sākās jau divas nedēļas pirms Lieldienām, kad daudzi no darbiniekiem devās katrs

savā virzienā, meklēt baltas olas. Viens otrs jokoja, kad stāstījām „medību” plānus. Sak`, tas Latvietis jocīgs, tagad, kad pilni tirgi un veikali ar brūnām olām, tad tas meklē baltas olas, lai tās nokrāsotu brūnas!? Meklējumi vainagojās panākumiem un tā uz Ciemu krāsošanai tika nogādātas 90 baltas olas.

Kamēr vieni krāsoja olas, tikmēr citi sarūpēja skaistus, izplaukušus bērzu zarus, kurus salika vāzēs un rotāja ar mazām spožām šokolādes oliņām, karinot tās zaļajos zaros. Tā Lieldienu gaisotne pamazām iesoļoja ciemā. Lai nokrāsotu baltās olas sīpolu mizās pagāja vesela diena. Pārmaiņus, vieni nāca, otri gāja. Vieni tina mizās, otri tina no tām laukā. Paldies visiem, kuri piedalījās veikt šo rūpīgo darbu. Paldies Betijai Plūmei, kura apskatīja katru iesniegto darbiņu, ciešāk pietina un sainīti rūpīgi ieguldīja lielajā katlā. Lai piedalītos olu krāsošanā Anna, palūdza jau novārītas olas, kuras vēlāk savā istabā apzīmēja skaistiem, smalkiem zīmējumiem. Jāpiebilst, ka krāsojot, netika saplēsta neviena ola!!!

Lielais, kopīgais darbs bija paveikts un visi krāsotāji paši bija pārsteigti par tik skaistām olām. Svētdienas rītā katrs aprūpes nama iedzīvotājs tika pie krāsotas olas un arī šokolādes olām, kad tās pie brokastīm pasniedza pārvaldniece Ingrīda Hawke, ierosonot, pirms olu notiesāšanas, uzrīkot pie galdiem olu kaujas... Viens otrs nevarēja saņemties šādai rīcībai, jo gribējās ilgāk priecēt acis par skaistajiem nospiedumiem. Tā kā lielākā daļa sīpolu mizās krāsotās olas, tomēr bija notiesātas, tad ripinātas tika

šokolādes olas, pie kurām tika arī uzvaras gadījumā. Ingrīda Biezaite

Cilvēks domā, bet Dievs dara

Lieldienu rosība Latviešu Ciemā

4

Kas Tev garšo no Latviešu ciema ēdieniem?

Viss! Bet es varētu iztikt bez rozīšu kāpostiem, bet tie jau nav arī raksturīgi latviešu virtuvei, tā, ka uz šķīvja parādās retāk.

Kā aizsākās darbs ar Senioriem? Kur Tu rodi ierosmes – kur brauksiet? Ko darīsiet saietā?

1993. gadā pārņēmu saietu vadīšanu no Ruģeles Valijas. Toreiz intereses dzīta biju atnākusi uz saietu, gāju klausīties ko Kapša kungs stāstīs par Latviju. Tā ieraugot mani, Ruģeles kundze metās man klāt ar jautājumu: „Vai vari nākt palīgā?” Norunājām, ka vadīšu tikai līdz tam laikam, kamēr kādu atradīs...tā nu es līdz šai dienai vadu seniorus.

Par to, kur brauksim vai ko darīsim saietā, jāsaka, tie ir nebeidzami meklējumi, kas vienmēr ir modrībā. Cilvēki kļūst vecāki un ir arvien grūtāk sameklēt vietas, kur visi justos ērti. Tāpat klausos,

kur kāds ir bijis un ko interesantu no saviem piedzīvojumiem mums varētu pastāstīt. I.B.

Klau, klau! Lielie un mazie. Lieldienas ir klāt! Tad nu atkal būs lielu lielie prieki, gan olu krāsotājiem, gan ēdējiem.

Mēs arī tāda „saujiņa” sieviešu Latviešu ciemā sanācām kopā Zaļajā ceturtdienā, sabiedriskā namiņā uz olu krāsošanu. To mēs jau darām daudzus gadus. Sanesām visu nepieciešamo olu ietīšanai, gan lupatiņas, gan ziediņus, lapiņas un citas lietiņas, lai būtu brīnišķīgi raksti uz olām. Satītas ar katra izvēlētiem dabas materiāliem, lai veidotos skaisti raksti, likām kopējā katlā vārīties.

Pēc noteikta laika ņēmām ārā un likām aukstā ūdenī, tad attinām un uzzinājām, kas nu kuram ir sanācis. Viens otrs bija apbēdināts, jo nebija sasniegts gribētais, cerētais. Tiem, kam bija izdevušās skaistas olas, bija priecīgi, jo varēja gaidīt uz godalgotu vietu, ko novērtē iecelti „tiesneši”, izdalot šokolādes olu balvas un visiem pozējot kopējai fotografijai.

Un tagad tā paklusām, lai viņa nedzird, gribu pieminēt vienu no mūsu „meitenēm”. Visus šos gadus, kopš es te arī „grozos” godalgota vieta vienmēr ir Neldiņai! Un kāpēc? Tikai tāpēc, ka viņa ir īsta speciāliste olu krāsošanā un nekad nevienam neliedz savu padomu un pat aizdod no saviem materiāliem, lai tikai palīdzētu nokrāsot skaistas olas.

Mums ir talantīgas mākslinieces, jo arī Mirdza pārsteidz ar sīpolu mizās krāsotām olām. Te būtu vietā paskaidrot, kāpēc mēs izvēlējāmies ceturtdienu olu krāsošanai. Tāpēc, ka sestdienās daudzas mūsu dalībnieces grib būt kopā ar ģimeni un atkal krāsot olas, tā nodot šo nozīmīgo mūsu senču paradumu saviem mazbērniem un mazmaz bērniem. Paldies viņām par to!

Pēc godalgoto vietu sadalīšanas, sēdāmies pie kafijas – tējas galda, kas šogad tika uzticēts Trūdijai Bisnieks. Jutāmies kā lepnā restorānā, jo Trūdija visus pasūtījumus pieņēma individuāli un katram pienesa klāt. Kafija bija vienreizēji garšīga un tāpat arī smalkmaizītes!

Paldies visām dalībniecēm un uz

tikšanos nākamgad! Velta

Valija Crawford (turpinājums no 2. lpp)

Olu krāsošana sabiedriskajā namiņā

5

15. maijs - Vasarasvētki

Daudzi no tiem, tagad esam latviešu ciemā, novecojuši, vairums nespējīgitik agrā rīta stundā doties ceļā uz Svētā Krusta baznīcu. Bet, tomēr, arī šogad bija ļaudis no Latviešu ciema, kas piedalījās šajā

rītausmas dievkalpojumā.

Mēs, pārējie, svinējām Kristus Augšāmcelšanās svētkus mūsu pašu ciema baznīciņā 11.00 no rīta. Svinīgā gaisotnē, kuplā skaitā, ar mācītāja Daiņa Markovska iespaidīgo svētrunu, dziesmām mūsu labā ēŗģeļnieka Brian Copple pavadījumā, kas mums sniedza arī muzikālu meditāciju. Svinīgumu vēl pavadīja Svētais Vakarēdiens. Tiešām bija īsta svētku sajūta! I z e j o t n o b a z n ī c a s , p ē c dievkalpojuma katram iedeva

šokolādes oliņu.

No rīta mājiņu iedzīvotāji Selga un Dimis Pešudovi ar lielu grozu pilnu ar krāsotām, kā arī šokolādes olām, apstaigāja visus mājiņu iedzīvotājus un sveica Lieldienās, dāvinot katram kādu no krāsainajām olām. Paldies Selgai un Dimim par šo lielo

sirsnību!

Paldies mācītājam, ērģeļniekam un ikvienam, kas mums deva šos svētkus piedzīvot.

Aprūpes nama iedzīvotājiem tika pasniegtas garšīgas svētku pusdienas, kurās piedalījās prāvs skaits viesu. Citi

turpināja svinēt svētkus pēc pašu izvēles - ģimenes lokā vai ar draugiem.

Lie ldienas mums ir svarīgi , i e p r i e c i n o š i s v ē t k i K r i s t u s Augšāmcelšanās, gaismas uzvara pār tumsu...un, ka Dievs stāv mums klāt.

Eva

Vasarasvētkus Kristiešu baznīcas svētī kā kristīgās ticības

iesvētīšanas svētkus, kad Jēzus Kristus sūtīja pasaulei Svēto Garu, tā ar sevi vienojot kristīgā cilvēka dvēseli, jo bez Svētā Gara klātbūtnes

nepastāvētu Baznīca.

Mūsu senčiem Vasarasvētki bija pazīstami jau pirms kristīgās ticības, bet vairāki folkloristi domā, ka tiem nacionālu saskaņu nav un ka tie

ieviesti reizē ar katoļticību.

Vasarasvētku tradīciju un dainu mums tiešām maz. Iespējams, ka tās laika gaitā zudušas un kāda daļa pārnesta uz Jāņiem, jo svētku līdzība visai liela. Jāņiem – zāles (dzīvi augi ar ziediem), Vasarasvētkiem – meijas (dzīvi augi bez ziediem), bet abos šajos svētkos plūktajiem augiem piemīt

dziedinošs spēks.

No noplēšamā kalendāra 2016. gada 15. maija lapiņas.

Lieldienas Latviešu Ciemā Atmiņā palikuši Svētā Krusta draudzes Lieldienu rītausmas

dievkalpojumi, kas sākās vēl tumsā ap 6.30 no rīta, kādreiz vēl ar draudzes kora un solistu priekšnesumiem. Tas vienmēr bija brīnišķīgs,

iespaidīgs pārdzīvojums, un daudzi draudzes locekļi to regulāri apmeklēja.

6

Apsveicam un priecājamies !!!

Kas ir „Baltā galdauta svētki”? Tā jautāja daudzi, kad 4. maijā tika

aicināti pie gariem, ar baltiem galdautiem klātiem galdiem.

Tāpēc, lai atbildētu uz visiem jautājumiem, svinīgo sanākšanu sākām ar īsfilmām no Latvijas, kuras bija sagatavojis Latvijas 100 gades birojs.

Tad, kad saņēmām atbildes uz jautājumiem - kas tie ir par svētkiem un kas tajos ir jādara, tad visi sanākušie uzsauca daudz laimes Latvijai, draudzīgi sarunājās un kopīgi notiesāja gardu kūku. Dziedājām dziesmas un baudījām kopā būšanu. Atvadoties, svinēt sanākušie atzina, ka tā ir jauka, jauna tradīcija

un nākamajā gadā visi tiksies 4. maijā pie gariem galdiem!I.B

Aija Gundega Thomas 2017. gada aprīlī saņēma Austrālijas ordeni par izcilu darbību arhitektūrā. Īpašs nopelns ir medicīniskai aprūpei paredzēto būvju plānošana.

Aija ir Mirdzas un Leopolda Šteinu meita.

1978. gadā Aija nodibināja savu uzņēmumu kopā ar savu dzīvesbiedru Peter Thomas. Šodien uzņēmums “Silver Thomas Hanley” ir pazīstams visā Austrālijā un saņem pasūtījumus arī no ārzemēm.

Mūsu ciema iemītniece Mirdza Šteina piedalījās

ordeņa pasniegšanas ceremonījā Valdības mājā šī gada 7. aprīlī kopā ar savu mazmeitu Melinu un mazdēlu Aleksi un mazmazmeitiņu Aniku.

Mirdza bija priecīga, ka var būt kopā ar tuviniekiem, kad meita Aija saņēma savu medaļu no Viktorijas Gubernātora rokām! Apsveicam!

Kas ir Baltā galdauta svētki?

Baltā galdauta svētku ideja ir pavisam vienkārša: ģimene, draugi un kaimiņi no vienas mājas, vai vairākām blakus mājām sanāk kopā pie viena galda, ietur vieglu, kopīgi sarūpētu maltīti, kā arī izmanto iespēju pārrunāt ieceres sava pagalma, apkaimes, pilsētas, novada un valsts nākotnei.

Tā pieminot Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienu, kas 1990. gada 4. maijā bija

izšķiroša, jauns sākums Latvijai. Atsaucoties Latvijas simtgades biroja aicinājumam, Latvijas

Institūta (LI) darbinieki aicina ikvienu iedzīvotāju un Latvijai piederīgo visā plašajā pasaulē 4. maijā

kopā ar saviem tuvajiem svinēt Baltā galdauta svētkus. http://www.li.lv

Mūsu Mirdza Šteina ar tuviniekiem

BALTĀ GALDAUTA svētki

7

Nodarbības ciemā...

Fiziskas aktivitātes - rīta vingrošana, ripu mešana, mūzika un kustības.

Azarta cienītājiem - Bingo (Lielais un mazais), Galda spēle Domino, kuru var nākt spēlēt arī tie, kas domā, ka to neatceras vai nav spēlējuši.

Dziedāšana - dziedam dziesmas no pašu sastādītām dziesmu grāmatām ar un bez mūzikālā pavadījuma.

Domu spēles - Latviešu tradicionālo mīklu minēšana, „Kas Kas Ko” un krustvārdu mīklu kopīga risināšana.

Meditācija - Ciema kapelā ikviens ir aicināts klausīties ēŗģeles.

„Bībeles stunda” - Reizi mēnesī vada mācītājs Dainis Markovskis.

Dokumentālais kino no Latvijas un vakara kino ar mākslas filmu rādīšanu.

Skype - iespēja sarunāties ar radiem, draugiem.

Lasīšana - lasam laikrakstu, vēsturiskus stāstus anekdotes.

Saviesīgā stunda (kad suminam gaviļniekus) un citu svētku svinēšana!

Svētku dekorāciju un apsveikumu kartiņu gatavošana.

Lieldienās krāsojam olas sīpolu mizās pēc latviskas tradīcijas, Jāņos pinam vainagus un sienam Jāņu sieru. Ziemassvētkos cepam piparkūkas.

„Latviešu ciema avīzīte” - Ciema dzīve tiek atspoguļota ikmēneša izdevumā, kuru veido Latviešu ciema ļaudis - tajā ir notikumu apraksti, atmiņu stāsti un joki. Rakstiet un iesniedz rakstus activities istabā vai birojā! Arī e-pastā: activities@latvianfs.org.au

Kad, Kur un kādas nodarbības notik var apskatīties katru darba dienu pie

ziņojumu dēļiem pretī abām ēdamzālēm! Pievienojieties!

Nesēdi mājās viens ... Latviešu Ciema aprūpes namā katru darba dienu notiek

dažādas nodarbības katrai gaumei, kurās ikviens ir aicināts piedalīties!

8

No “Kas kas ko” jautājumu lādes...

...ir vērts padomāt... Latviešu ciemā dzīve nekad nestāv uz vietas, jo vienmēr kaut kas notiek, par ko vērts pastāstīt

plašākai sabiedrībai. Ciemā, kā jau mums pašiem zināms, ir 47 mājiņas lejas ciemā un 7 mājiņas augšciemā, bet visas dzīves centrs mums ir sabiedriskais nams lejas ciemā, kur gandrīz katru dienu notiek dažādas nodarbības, kā piemēram: pirmdienās pat divas. No rīta 9.00 ejam uz Thai-Chi – piedalās apmēram 7 cilveki, bet pēcpusdienās 16.00 bumbošana uz paklāja. Trešdienās no 11.00 līdz 15.00 novusa spēles vairumā vīriem, bet 13.30 līdz 16.00 bingo spēle, kur piedalās

rekordskaitlis, 13 dalībnieču, protams tikai dāmas pagaidām, jo vīriešiem nepatīkot zaudēt naudu, kad dažai labai spēlmanei gadās veiksme, jo uzskata, ka pāris dolāru ir liela bagātība.

Un kur tad ciema iemītnieku un arī „no ārpuses” jubilāru un ģimeņu viesības. Te jāpiemin, ka ciema iemītniekiem telpas ir par velti, bet sabiedrībai ir jāmaksā par telpu lietošanu, jo tās jau pēc šīm viesībām diezgan bieži ir arī jātīra.

Neskatoties uz viesībām, mēs arī paši cenšamies svinēt visus nozīmīgos svarīgos notikumus, protams, iespēju

robežās, jo gadu nasta arī mums uzliek redzamu zīmogu. Bet vēl joprojām svinam Vecgada – Jaungada vakaru, pie bagātīgi klātiem galdiem. Un centīsimies turēties līdzi laikam un tāpēc ļoti vēlētos gados jaunākus tautiešus pārcelties pie mums uz Latviešu ciemu. Saku no sirds un atklāti, nenožēlosiet! Es jau šeit esmu 14 gadus un saku no sirds – nevienu dienu neesmu nožēlojusi.

Vēl jāpiemin, ka agrāk mēs sabiedriskajā namā svinējām arī 18. novembri un svinējām Jāņus ar visvisādām jautrībām, bet tas tika nomainīts Rūtas Šķobas laikā, kad viņa nāca klajā ar priekšlikumu šos abus svētkus svētīt kopā ar aprūpes nama (augšciema) iemītniekiem, un jāsaka, ka tas bija ļoti labs risinājums, lai mēs būtu vienoti. Paldies bijušajai pārvaldniecei.

Tagad Ingrida turpina Rūtas iesākto, un paldies viņai par to!

Tātad, gaidam Latviešu ciemā. S.V

Jautājums: Kas bija Finks?

Atbilde dažos teikumos:

Pagājušajā gadsimta 20. gados Maskavas forštatē bija vieta, kas pievilka kā magnets. Maskavas ielas 179. namu, kur tobrīd mitinājās pareģis Eižens Finks, esot apmeklejuši Eduards Smiļģis, Mariss Vētra, Aleksandrs Grīns un citi kultūras darbinieki, arī vairāki Latvijas ārvalstu politiķi un valdības vīri.

Finks bija ne vien gaišreģis, bet arī fotogrāfs. Darbojies cirkū, gulējis uz stikla šķembām un “rijis” nažus. Finku visbiežāk esot apmeklējušas mājsaimnieces ar dažādiem “grēciņiem” uz sirds. Turklāt pareģis arī pēc izskata bijis sievietēm gluži tīkams un iekārojams. Viņam piederējis melns runcis vārdā Puisītis, kurš, lai dotu ziņu apmeklētājiem, nereti sēdējis logā ar piestiprinātu zīmīti “Finka nav mājās.”

9

Lieldienas atnāca un aizgāja.

Lieldienas paņēma līdz manu lielo kāri pēc šokolādes. Tieši svētku rītā lasiju avīzē, ka ja tumšo šokolādi ēd – ne vairāk kā divus kvadrātiņus dienā, tad tas nāk veselībai par labu. Ja vairāk - tad pa sliktu.

Tā kā Lieldienās šokolādes tāfelītes, kas sadalītas kvadrātiņos, ir grūti atrast, tad veselības labā neko darīt nevarēju, bet par to arī neuztraucos – kur tik gāju - tur priekšā bija zaķīši un oliņas. No kārtīgas piena šokolādes. Nekādas rūgtas, tumšas, šokolādes atvietotājas. Nekādi kvadrātiņi. Tik tiešām, vistiņas būtu lepnas šitādas oliņas saukt par savām. Kāds sakars zaķiem vai trušiem ir ar Lieldienām, to man neizdevās noskaidrot, bet kaut kāda sakarība jau noteikti ir – jo veikalnieki taču neizgrūstu miljoniem dolārus viņus fabricējot, ja zaķim nebūtu tiesības teikt šais svētkos savu vārdu. Tā kā man bija skaidrs, ka ja tikai izvairos no kvadrātiņiem - tad man nekas nedraud, tad gan ēdu, gan sūkāju, gan laizīju – šokolādi!

Zaķīši un oliņas man bija pa pilnam. Radi, draugi, un pazīstami – katrs gribēja savu pazīšanos apliecināt ar zaķīšiem un oliņām. Man ir tādas nesmukas aizdomas, vai tik viņi paši negribēja tikt no viņām vaļā, jo apkārt klīda baumas, ka šokolāde neesot visai veselīga. Pat viena no māsiņām, cigareti pīpēdama, mani brīdināja no šokolādes sliktā iespaida uz veselību.

Lai nu ar to iespaidu būtu kā būdams, bet garšīgas tās oliņas ir gan.

Man liekās ka viņas ir pat garšīgākas kā skābi kāposti ar kraukšķīgo cūkas miesu. Žāvētu zuti gan viņas nepārspēj, bet tā ir mana personīgā garša. Visi jau tā droši vien nedomā. Bet es, par gardiem zušiem domādams, novirzījos no temata. Man noteikti jāaizrāda, ka tās Lieldienu oliņas ir divas šķiras. Tās garšīgās, ko es ēdu, ir tās, kam iekšā ir tāda salda ķēpa. Tās otras – kas viscaur no cietas šokolādes, tik tiešām ir veselībai bīstamas – var izlauzt zobus.

Ir vēl arī trešā šķira – tās ir vislielākās un tās vairs nav oliņas bet ir olas. Tās lielākās ir ar cauru vidu un manuprāt, nav domātas ēšanai, bet tikai dekorācijai. Var jau tos fabrikantus saprast – piepildīt visas oliņas kas viņiem Lieldienās ir jāsafabricē, ar saldo pildījumu – būtu par daudz prasīts. Būtu noķēpājušies līdz ausīm un izdevuši milzu naudu. Tas varētu nozīmēt tikai vienu lietu – šokolādes olas būtu par dārgu normāliem cilvēkiem un tiem būtu jāiztiek ar vistu olām vien. Tas nozīmētu dubult- darbu nabaga vistiņām - un gaiļiem protams arī. Tas samaitātu nabaga putniņiem visus svētkus. Mums, cilvēkiem, tad būtu jāiztiek bez šokolādes, jo fabrikanti nav vēl izgudrojuši ar ko citu varētu piepildīt lielās olas - ko nabagi varētu atļauties. Manuprāt, varētu pamēģināt ar rasolu. Tas visiem garšo, un neiznāk visai dārgi. Vienīgi man ir šaubas, vai siļķu garša nesitīs pāri šokolādes garšai. Vajadzētu izprovēt. Varbūt varētu pamēģināt pat ar auksto gaļu jeb galertu. Ak kas tās būtu par lustēm. Man jau siekalas taisās spraukties uz āru, par to domājot vien.

Visas garšīgākās pasaules garšas uz vienu reizi - galerts, rasols un šokolāde. Vot, tos varētu saukt par svētkiem ar lielo burtu. Ir jau taisnība, ka patreiz esmu atēdies šokolādi, liekas, uz ilgāku laiku. Bet esmu drošs, ka apetīte nāks atpakaļ - it sevišķi, ja minētiem trim gardumiem - galertam, rasolam un šokolādei, piemestu klāt vēl minētos žāvētos zušus.

Oi ,Oi ,Oi - Kas par svētkiem!

Jancis

Vai piedāvājumā ir tāds izmērs arī cilvēkiem, kuri ēd???

10

Pārdomu stāsts

Tas sākās pirms

kādiem piecpadsmit gadiem, kad mēģināju atmest pīpēšanu. Gāja grūti un palīgā ņēmu nikotīna plāksterus, kas samazina kāri pēc cigaretēm. Un vēl tagad, ejot garām kādam smēķētājam, tabakas aromāts ir pievilcīgs.

Uz plāksteru iepakojuma kastītes bija rakstīts, ka atteikšanās no nikotīna var izsaukt spilgtus sapņus. Un tādi man arī bija un

vēl vienmēr ir.

Par sapņiem es sauktu kaut ko patīkamu un par murgiem, kaut ko nepatīkamu. Daži murgi bija satraucoši un sabojāja visu nākošo dienu. Bijušās nepatikšanas darbā bija daudzu murgu pamatā.

Līguma gadus strādāju gāzes fabrikā. Kādu dienu nedarbojās brīdinājuma sirēna uz gāzometra un es gandrīz uzspridzināju pusi no Futskrejas. Elektriķis nebija atjaunojis izdegušos korķus. Korumburras murgs. Kad strādāju sviesta fabrikā, tvaika katlos pietrūka ūdens un draudēja uguns cauruļu izdegšana. Tās bija lielas traumas un no bailēm ļodzijās ceļgali un par tām murgoju neskaitāmas naktis.

Bet kā izskaidrot sekojošos dīvainos sapņus?

Man bija jāiet pāri ielai uz gāzometru pagalmu, lai pārslēgtu gandrīz tukšo uz pilno gāzometru. Stipri lija un ielas malā stāvēja, jauna, stipri izkrāsojusies sieviete un baidījās kāpt pārplūdušā renstelē. Es novilku savu lietus mēteli un ieklāju renstelē. Viņa bija sajūsmināta par tādu Raleja žestu no manis un piedāvāja manu laipnību atalgot ar “glāstiem”. Atrunājos, ka man nav pieejama gulta, varu piedāvāt tikai slapju gāzometra jumtu.

Tad vēl viens murgs. Biju tādā kā izplatījuma iemītnieku ēdienu izstādē. Bija gari galdi ar visādām krāsainām ķepām. Marsieši lūdza nogaršot viņu labākos ēdienus. Daži pat likās dzīvi un kustīgi. Pamodos, kad Marsieši gribēja mani barot ar lielām karotēm.

Kāds izskaidrojums šiem dīvainiem sapņiem? Sapņus varot tulkot. Tādi tulkotāji bijusi psihiatri Jungs un Freids, bet viņu tulkojumi ir dīvaināki kā mani sapņi!

Zinātnieki saka, ka mēs sapņojot visu nakti, bet atceramies tikai pēdējo sapni. Tāpēc tie iespaido mūsu nomoda izjūtas un domas.

Gribot izvairīties no murgiem, ieminējos par to savam ārstam. Viņš teica, ka priekš tā zāles neesot, bet, Dieva dēļ, lai nesākot atkal smēķēt.

Pret patīkamiem sapņiem man iebildumu nav. Vienu spilgtu sapni atceros vēl šodien.

Mana Mīļotā aizgāja aizsaules ceļos agrā rīta stundā un viņa mani apciemoja sapnī, agrā rīta stundā, pēc dažām nedēļām. Tas bija tik skaisti un reāli sajūtams! Viņa bija jauna un skaista, kā pirmo reizi, kad viņu ieraudzīju skolas sarīkojumā, dejotāju burzmā.

Viņa vijās ap mani kā plīvuru dejotāja Salome, maiga, lokana un kārdinoša…Viņas lūpas bija aicinošas un skūpsti atdevīgi… Viņa ļāva manān nerātnām rokām atrasīt viņas baltos plīvurus…Es reibu no viņas kā no salda vīna…Tas bija tik jūtami reāli…

Mana sirds sita tik dikti, ka pamodos un tā nevarēja norimties. Gribēju atgriezties sapnī.

Diena bija tāda saldi sērīga, ar mazu sirdssāpīti, bet tomēr laba.

Mīļotā, apciemo mani atkal! Edgars

Dīvainie sapņi ...

11

Mātes diena - Mātes diena daudzviet pasaulē

tiek svinēta katru gadu maija otrajā svētdienā. Tā ir diena, kad cilvēki pateicas savām māmiņām par to, ka tās laidušas mūs pasaulē,

audzinājušas un rūpējušās.

1938. gadā pēc prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma Mātes dienu sāk dēvēt par

Ģimenes dienu, uzsverot mātes lielo lomu

ģimenes veidošanā.

Toreiz, pirmās Latvijas Republikas laikā šos svētkus saistīja ar ļoti plašiem sabiedriskiem notikumiem — sarīkojumi Nacionālajā teātrī ar

Valsts prezidenta piedalīšanos, bērnu rīti,

labdarības akcijas, ziedojumu vākšanu.

Mātes diena - 14.maijā Mātes dienā Kā balti gulbji manas domas,

Klīst pagātnē – pie māmuliņas,

Kur manas jaukās bērnu dienas,

Un daudz, tik daudz ir atmiņu…

Cik bezrūpīgas bij tās dienas,

Kad tu par mani rūpējies,

Ak, māmuliņ, man tagad gribās

Par visu to tev pateikties!

Tu biji manas dzīves ceļā,

Kā sargenģelis vienmēr klāt –

Tu apgaismoji taku, kuru gāju,

Lai tumsā nespertu es savu kāju.

Cik jauki ir, kad mates glāstos,

Kā siltā villainītē varam ietīties,

Un māmuliņas mīkstā klēpī,

Tik droši varam paslēpties.

Tas siltums, kas no mates sirds

Plūst glāstoši un spēku dod,

Tas ir kā saules stars, kas gaiši mirdz,

Un bērns tur savu mieru rod.

Ne visiem bērniem ir šis lemts,

Ir sērdeiņi bez mates glāsta,

Kā stādiņi bez saules stara,

Ko nesaudzīgi vēji rausta,

Nav tiem, kur pieglaust savu galvu

Kad nesaprasti skumstot raud,

Nav silta klēpja, kur rast mieru

Un paslēpties, kad briesmas draud.

Ak, mīlējiet tad savas māmuliņas

Kad gadu nasta viņu plecus liec!

Un godiniet ar pateicību viņas

“Kas mīlestību sēja, tām arī būs to pļaut!”

Anna Cinkus

Vecomamm, vecomamm,

Saki, mīļā, labā,

Vai ir labi tikai man,

Vai mums labi abiem?

Kad tu klāt man piekļaujies,

Tad es skaidri jūtu,

Ka bez vecmammas patiesi

Ļoti skumji būtu.

Ja man tevis nebūtu,

Ai, kā tevis trūktu!

Lai tu, mīļā, atrastos,

Dieviņu es lūgtu.

Jāzeps Osmanis

Melburnas Latviešu Ciems Jūs aicina piedalīties!

„Ciemiņu dienā

ģimenēm un draugiem”

sestdien, 27. maijā

no plkst. 9.00 - 14.00

Lietoto mantu tirdziņš; Lauku pavarda stila ēdiens;

Pudienas no 11.00; Dzērieni bērniem un pieaugušajiem; Dažada veida kūkas un kafija;

Mūzika.

12

Krustvārdus mīklu Sastādījis ES.

Rakstiet mums e-pastā: activities@latvianfs.org.au

1 2 3 4 5

6

7

8 9 10 11

12 13 14 15

16

17

18 19

14. avīzītes krustvārdu mīklas atminējumi

Līmeniski: 1. Tecila. 4. Muca. 6. Gaudas. 7. Falla. 8. Sūkstās. 12. Smalces. 16. Tērpi. 17. Līksme. 18. Sava.19. Nereta. Stateniski: 1. Taifuns. 2. Cielava. 3. Lugas. 4. Mudrs. 5. Ciska. 9. Upe. 10. Taurene. 11. Staigna. 13. Melša. 14. Lekna. 15. Stepe.

Stateniski:

1. Upe Vidzemē, ietek jūrā.

2. Ūdens augi.

3. Ūdens augi.

4. Tauta Eiropā.

5. Kaija.

9. Mirgo.

10. Pilsēta Latvijā.

11.John Steinbeck`a dzimtā pilsēta Kalifornijā.

13. Sarežģīts, smags, bīstams pārejas stāvoklis.

14. Personāžs Jāņa Sarmas romānā.

15. Puķe.

Līmeniski:

1. No sausa koka mizas gatavots trauks.

4. Tikko pļauta lopu zaļbarība.

6. Garšvielas.

7. Viens no maņas orgāniem.

8. Ardievas.

12. Emocionāls stāvoklis.

16. Labība

17. Iesviedi.

18. Nokavējusies.

19. Sauss tropu vējš.

Aborigēns ienāk gaļas veikalā.

- Kas tas ir, kas tur karājas, izskatās pēc

ķirzakas bez astes?

- Tās ir desas, atbild miesnieks.

- Kā tad tu tās sagatavo?

- Tāpat kā zivis, cep uz pannas.

Nopērk 1 kilogramu. Otrā dienā atnāk

atpakaļ.

- Iedod man 10 kilogramus.

- Vai tad tev ir tik liela ģimene?

- Nē, bet kamēr es pārgriežu vēderu,

izņemu iekšas, daudz nekas nepaliek ko likt

uz pannas :)

Lieldienu atskaņās

Vieni krāso olas, citi krāso cāļus Lieldienās

Dakteris satraukt iznāk no kabineta:

- Trīs gadus ārstēju cilvēku no dzeltenās kaites, bet viņš tikai tagad pasaka, ka ir

ķīnietis! :)

Īsts vīrietis ir tāds, kurš izkāpj no

automašīnas un saka:

- Dārgā, tu esi ideāli novietojusi

mašīnu, tas leksuss jau bija

iebuktēts, pirms tu te parkojies, tas

kaķis jau bija beigts un arī tai eglītei

te nebija jāaug!

Lai ieskatītos patiesībai acīs, dažreiz pietiek tikai palūkoties caur atslēgas caurumu :)