Aktuāla informācijaAktuāla informācija

DarbībuLubānā

pārtrauc bankaMTB

No š.g. 29. aprīļa AS “Meridian Tra-de Bank” klientu apkalpošanas centrs „LUBĀNA” pārtrauc savu darbību.

Aicinām klientus savlaicīgi ierasties fi liālē un sakārtot savu dokumentāciju. Skaidras naudas operācijas varēs veikt līdz 28. aprīlim.

Tuvākās fi liāles pēc 29. aprīļa:– KAC “Daugavpils” – Mihoelsa iela

66, Daugavpils, LV-5401, Latvija;– KAC “Daugavpils Jaunbūve” – 18.

novembra iela 193c, Daugavpils, LV-5417, Latvija;

– KAC “Sigulda” – Strēlnieku iela 2, Sigulda, LV-2150, Latvija

Atvainojamies par sagādātajām ne-ērtībām un pateicamies par sadarbību visiem, kuri izmantoja “Meridian Trade Bank” klientu apkalpošanas centru Lu-bānā.

Ar cieņu,AS „Meridian Trade Bank”

Aktivizējas kūlas dedzinātāji...Klāt pavasaris, daba mostas un sāk aktivizēties arī pērnās kūlas dedzinātāji.Lubānas novada pašvaldība vērš iedzīvotāju uzmanību uz to, ka kūlas dedzināšana ap-

draud ne tikai īpašumu, bet arī cilvēka dzīvību, rada kaitējumu arī dabai un nodara zaudējumus valsts, pašvaldību un privātajiem īpašumiem.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 51.pantu par zemes ap-saimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, var piemērot administratīvo atbildību. LAPK 179. panta ceturtā daļa paredz administratīvo atbil-dību par kūlas dedzināšanu.

Atbilstoši LAPK 179. panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fi zis-kajām personām 280 – 700 eiro;

Atbilstoši LAPK 51. panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīša-nu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fi ziskajām perso-nām no 140 – 700, bet juridiskajām personām – 700 – 900 eiro;

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu “Ugunsdrošības noteikumi” 21. punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179. panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fi ziskajām personām 30 – 280 eiro, bet juridiskai personai – 280 – 1000.

Būsim saudzīgi pret dabu, dzīvo radību, līdz ar to arī paši pret sevi! Ligita Pētersone

Šogad Lielās talkas ietvaros tiksimies 23. aprīlī plkst. 9.00 pie Lubānas pilsētas kluba. Talkošanas objekti vēl tiek apspries-ti. Talkotāji var arī iepriekš pieteikt savas talkošanas vietas un saņemt maisus atkri-tumiem. Talkas dienā līdzi ņemsim darba cimdus, grābekļus un labu omu! Plkst. 12.00 skvēriņā pie kluba visi talkas dalīb-nieki tiek aicināti uz garšīgo talkas zupu.

Tamāra Tiltiņa,T. uzziņām – 26352423

Piemiņas brīdis 25. martā Lubānā, Piemiņas brīdis 25. martā Lubānā, veltīts komunistiskā terora upuriem...veltīts komunistiskā terora upuriem...

Lasiet 7. lpp.Lasiet 7. lpp.

Nr. 7 (455) 2016. gada 8. aprīlis

Izdod Lubānas novada pašvaldība

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 8. aprīlis/2

Pašvaldībā

Izdod Lubānas novada pašvaldībaReģ. apl. Nr. 000701679

Redaktore Ligita PētersoneRedakcijas tālr. 64820919; m.t. 28331185

e-pasts: ligita.petersone@lubana.lv

Iespiests SIA "Erante" tipogrāfi jāTālr./fakss 64860983. Metiens 600 eks.

Mājaslapas adrese: www.lubana.lv

Sāksies pieteikšanās platību maksājumu saņemšanaiLauku atbalsta die-

nests (LAD) informē, ka no šā gada 11. aprī-ļa līdz 23. maijam lauk-saimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15. jūnijs.

Tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecī-bā ir 10 hektāri vai vairāk lauksaimniecības zemes, atbalsta saņemšanai šogad obligāti jāpiesakās tikai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). LAD aicina arī visus pārējos lauksaimniekus iesniegt Vienoto iesniegumu EPS, jo piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāk ie-guvumu, nekā tad, ja iesniegums iesniegts papīra formātā. Viens no ieguvumiem – ie-spēja saņemt maksājumus ātrāk. Būtiski, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pietei-kuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām. Tikai tiem klientiem, kuri būs pieteikušies atbalsta saņemšanai EPS, LAD varēs pagūt nosūtīt brīdinājumus par kļūdām, un lauksaimnieks paspēs līdz 27. jūnijam iesniegt labojumus, nesaņemot par to sankcijas. Šādus labojumus nepa-gūs konstatēt papīra formātā iesniegtajos iesniegumos. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, ko būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt ne-atbilstošas platības.

Lai sniegtu atbalstu klientiem, LAD ir digitalizējis visus iepriekšējā gada pieteiku-mus, tāpēc klientiem, kas lietos EPS pirmo reizi, arī ir iespēja kopēt iepriekšējā gada pieteikumus.

Tā kā daudziem lauksaimniekiem nav pieejams dators ar interneta pieslēgumu, kā arī nav nepieciešamo datorprasmju, lai va-rētu iesniegt iesniegumu EPS, LAD no 11. aprīļa organizē klātienes konsultācijas dau-dzos pagastu centros, lai palīdzētu klientiem aizpildīt pieteikumus elektroniski. Lauksaim-niekiem bez maksas būs iespēja iesniegt pieteikumus gan minēto konsultāciju laikā, gan arī apmeklējot LAD klientu apkalpoša-nas centrus. Atbalstu sniegs arī Latvijas lau-ku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimnieki, kuri 2016. gadā vēlas ie-sniegt vienoto iesniegumu papīra formātā, ne vēlāk kā līdz 10. maijam jāiesniedz pieprasī-jumu LAD par vienotā iesnieguma veidlapas un kartes sagatavošanu papīra formātā, no-rādot LAD klienta reģistrācijas numuru. LAD veidlapas un kartes papīra formātā izsniegs pieprasījuma iesniedzējiem no 25. aprīļa.

Jautājumu un neskaidrību gadījumos lauksaimnieki var saņemt konsultācijas jeb-kurā LAD klientu apkalpošanas centrā klā-tienē, rakstot e-pastu: klienti@lad.gov.lv vai zvanot uz informatīvo tālruni 67095000.

Kristīne IlgažaE-pasts: kristine.ilgaza@lad.gov.lv

Kino jaunumiLubānas novada tūrisma un

kultūrvēsturiskā mantojuma centrā22. aprīlī plkst. 18.00 režisores Ināras

Kolmanes dokumentālā filma “Ručs un Norie”

Filma “Ručs un Norie” ir stāsts par divu ek-sotisku pasauļu sastapšanos, kas uzšķiļ pārstei-dzošu emocionālu un dvēselisku radniecību. Antropoloģijas maģistratūras studente Norie Tsuruta no Japānas ierodas Latvijā, lai pētītu un rakstītu savu maģistra darbu par suitu novadu. Te viņa satiek vienu no vecākajām suitu sievām Mariju Steimani, sauktu par Ruču, kura nezina ne vārda angliski, toties dzied. Norie iemācās latviešu valodu un dziesmas. Un antropoloģiskā interese pamazām pārvēršas patiesā gara tuvī-bā, kas neapdziest pat tad, kad Norie ir spiesta atgriezties Japānā. Turpmāk Latvija un Japāna ir saistītas ar neredzamu un ļoti personisku pa-vedienu – Ručs raizējas par Norie „tur, tālumā” un uztraucas par katru zemestrīci Japānā. Bet Norie sauc Ruču par savu Latvijas vecmāmiņu, vēlas atgriezties un savā dzimtenē iet uz futbola spēli latviešu tautastērpā un kopā ar draugiem sauc: „Sarauj, Latvija!”.

29. aprīlī plkst. 18.00 “4. maija republika” Rež. Antra Cilinska un Jānis DombursFilma „4. maija republika” pēta demokrātijas

un kapitālisma dubultspēles kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā. Filma vērtē neatkarības atjaunotāju vārdus un darbus, varas un naudas, elites un tautas attiecības, tiesiskumu un tais-nīgumu, tā aicina saprast atsevišķu cilvēku un visiem kopējo atbildību pret valsti.

Ieejas maksa – 2 EUR

Stājušie spēkā jaunie tarifi

13. janvārī Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā un 14. janvārī Meirānu tautas namā notika sanāks-me, kurā SIA “Lubānas KP” iepazīstināja iedzīvotājus ar ūdenssaimniecības pakal-pojumu tarifu projektu. 28. janvāra domes sēdē jaunie tarifi tika apstiprināti:

– ūdenspagādes pakalpojumu tarifs – 0,57 EUR/m3 (bez PVN);

– kanalizācijas pakalpojumu tarifs – 1,22 EUR/m3 (bez PVN).

Jaunie tarifi stājās spēkā ar 2016. gada 1. martu! Ligita Pētersone

Saistošie noteikumi Nr. 4 „Grozījumi Lubānas novada pašvaldī-bas 2013. gada 31. oktobra saistoša-jos noteikumos Nr. 19 „Par Lubānas novada pašvaldības pabalstiem””

APSTIPRINĀTI ar Lubānas novada pašval-dības domes 25.02.2016. lēmumu, protokols Nr.2,1.§. IZDOTI saskaņā ar likuma “Par pašval-dībām” 43. panta pirmās daļas 13. punktu un tre-šo daļu, likuma „Sociālo pakalpojumu un soci-ālās palīdzības likums” 3. panta trešo daļu un 35. panta trešo, ceturto daļu, likuma „Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14. pan-ta 6. daļu, Ministru kabineta 2009. gada 17. jūni-ja noteikumu Nr. 550 „Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību” 13.., 15., punktu, Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trū-cīgu” 17. punktu, 19. 4.apakšpunktu, Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 „Noteikumu par garantēto minimālo ienā-kumu līmeni” 3. punktu.

Izdarīt Lubānas novada pašvaldības 2013. gada 31. oktobra saistošajos noteiku-mos Nr. 19 „Par Lubānas novada pašvaldības pabalstiem” šādus grozījumus:

1. Izteikt 30. punktu šādā redakcijā: „30. Tiesības saņemt pabalstu ir trūcīgām

un maznodrošinātām ģimenēm (personām)”.2. Aizstāt 36.punktā skaitli „285” ar skaitli

„300”.3. Aizstāt 37.punktā skaitli „425” ar skaitli

„450”.Domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks

Paskaidrojuma raksts. Spēkā esošā sais-tošo noteikumu „Par Lubānas novada pašvaldī-bas pabalstiem” 30. punkta redakcija paredz, ka pabalsta veidu “Pabalsts medikamentu un medicīnas preču iegādei” ir tiesības saņemt trū-cīgām ģimenēm, personām. Ņemot vērā laika periodā no 31.10.2013. pieprasīto pabalstu ap-jomu, izvērtējot pašvaldības budžeta iespējas, ar pabalstu medikamentu un medicīnas preču iegādei ir iespējams atbalstīt arī maznodrošinā-tās ģimenes (personas).

Saistošo noteikumu 36., 37. punktā minē-tais pabalsts ir paredzēts personas apbedīša-nas izdevumu nodrošināšanai, ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai personas darba devēja pabalsts ir nepietiekošā apjomā, lai ap-bedīšanu varētu veikt vismaz minimālu izmaksu apmērā.

Vadoties no līdzšinējās pieredzes, Lubānas novada administratīvajā teritorijā līdz miršanas brīdim ir deklarētas personas, kuru apbedīšanu neuzņemas neviena persona, tādējādi to nodro-šina Lubānas novada sociālais dienests. Ne-pieciešams paaugstināt apbedīšanas pabalsta apmēru, ņemot vērā, ka ar līdzšinējā pabalsta apmērā ietilpstošo naudas summu nav iespē-jams segt apbedīšanas izdevumus to minimā-lākajā apmērā. Pašvaldībai papildus nepiecie-šams 1000 euro budžeta līdzekļu.

Pašvaldībā

3/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 8. aprīlis/

Sēdē piedalās deputāti: Tālis Salenieks, Iveta Peilāne, Rudīte Kolāte, Lana Kunce, Līga Špune, Aigars Noviks; Ilgonis Losāns, Guntis Klikučs. Nepiedalās Laila Ozoliņa – aizņemta pamatdarbā.

Nolēma 1. Atzīt SIA „Lubānas KP”, reģ. Nr.

45403005405 (pašvaldības līdzdalība pamat-kapitālā 100 procenti), resursus pašvaldības deleģēto funkciju veikšanai par pietiekošiem, paredzēt 2016.gadā papildus fi nansējumu, ņemot aizņēmumu Valsts kasē 60 000 EUR apmērā siltumapgādes infrastruktūras attīs-tībai Lubānas pilsētas Ozolu ielas 11A katlu mājas apkalpes rajonā.

2. Pieņemt zināšanai kapitālsabiedrī-bas SIA „AP Kaudzītes”, reģ.Nr.44103026358 (pašvaldības līdzdalība pamatkapitālā 8,06401 procenti) 2015. gada pārskatu un viedokli par darbību tuvākajā nākotnē, kas, visticamāk, ļaus kapitālsabiedrībai turpināt savu darbību vismaz vienu gadu pēc pārska-ta gada beigu datuma, nesaņemot pašvaldī-bas ieguldījumu, pašvaldības budžeta fi nan-sējums turpmākajiem trīs gadiem SIA „AP Kaudzītes” netiek paredzēts.

3. Mainīt adresi no „Ievāji”, Indrānu pag. uz „Ievāji 2”, Indrānu pag.

4. Piekrist nekustamo īpašumu - Oska-ra Kalpaka iela 18, Lubāna, kas sastāv no vienas zemes vienības ar kadastra apzīmē-jumu: 7013-004-0041, un uz zemes vienības esošām četrām ēkām, platība – 1264 m² un Oskara Kalpaka iela 18A, Lubāna, kas sastāv no vienas neapbūvētas zemes vienības ar ka-dastra apzīmējumu: 7013-004-0042, platība – 919 m², apvienošanai vienā īpašumā, kas sastāvēs no divām zemes vienībām, apvieno-tajam nekustamajam īpašumam piešķirt ad-resi: Oskara Kalpaka iela 18, Lubāna.

5. Sadalīt nekustamo īpašumu „Kupsiņi 2”, Indrānu pag., kadastra numurs īpašumam: 7058-011-0114, divos atsevišķos īpašumos:

jauna nekustamā īpašuma veidošanai at-dalīt zemes vienību ar kadastra apzīmējumu: 7058-015-0004, platība – 3,6 ha, atdalītajai zemes vienībai piešķirt nekustamā īpašuma nosaukumu: „Osīši”, Indrānu pag., noteikt zemes lietošanas mērķi: zeme, uz kuras gal-venā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība (kods: 0201);

paliekošais nekustamais īpašums sastāv no divām zemes vienībām: 1.zemes vienība ar kadastra apzīmējumu: 7058-011-0114, platība – 6,4 ha, uz zemes vienības atrodas četras ēkas, 2.zemes vienība ar kadastra ap-zīmējumu: 7058-011-0115, platība – 2,9 ha, noteikt abu zemes gabalu lietošanas mērķi: zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods: 0101); mainīt īpašu-ma nosaukumu no „Kupsiņi 2”, Indrānu pag., uz „Kupsiņi”, Indrānu pag., saglabāt adresi: „Kupsiņi”, Indrānu pag.

6. Izstrādāt zemes ierīcības projektu nekustamā īpašuma „Jaunaudzes”, Indrānu pag., Lubānas nov., īpašuma kadastra nu-murs: 7058-019-0023, platība – 8,04 ha, sa-dalīšanai, atdalāmā platība 6 ha.

7. Mainīt zemes lietošanas mērķi di-viem zemes gabaliem: nekustamā īpašuma „Paurkalni”, Indrānu pag., zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu: 7058-001-0019 un ze-mes vienībai ar kadastra apzīmējumu: 7058-001-0020, no: zeme, uz kuras galvenā saim-nieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods: 0101) uz: zeme, uz kuras galvenā saimniecis-kā darbība ir mežsaimniecība (kods: 0201).

8. Segt transporta pakalpojuma izmak-sas EUR 2500 apmērā Tautas deju ansambļa “Lubāna” braucienam uz starptautisko fol-kloras festivālu Kunardo (Cunardo) – Itālijā 2016. gadā no 7. līdz 12. jūlijam. Izdevumus transporta pakalpojumam apmaksāt no 2016.gada budžetā neparedzētiem gadījumiem plānotajiem līdzekļiem.

9. Apstiprināt Lubānas novada Tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra dalību tūrisma akcijā ”Lubāna ezera noslēpumi”. Līdzdalības maksājumam fi nansējumu 500 EUR piešķirt no nesadalītajiem (brīvajiem) budžeta līdzekļiem.

10. Piešķirt fi nansējumu 267,80 EUR (divi simti sešdesmit septiņi euro un 80 centi) transporta izdevumiem un 80 EUR Kanistera-pijas nodarbību fi nansēšanai diennakts va-saras nometnes ”Dzīve laukos ir aizraujoša” organizēšanai bērniem no daudzbērnu un maznodrošinātām ģimenēm laikā no 2016. gada 13. līdz 19.jūnijam. Finansējumu pie-šķirt no budžeta nesadalītajiem (brīvajiem) līdzekļiem.

11. Apstiprināt Lubānas novada soci-ālā dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenas:

1) telpu noma par m2 mēnesī – 2,30 EUR;

2) veļas mazgāšana par 1 kg – 1,56 EUR.

12. Atteikties no SIA “Īpašumu attīstī-bas aģentūra” piedāvājuma iegādāties īpa-

Domes sēde 31.03.2016.šumā zemes vienības Meirānu ielā 2, Lubānā ar kadastra apzīmējumiem 7013 005 0011 un 7013 005 0015.

13. Apstiprināt saistošos noteikumus Nr. 6 „Grozījumi Lubānas novada pašvaldī-bas 2016. gada 28. janvāra saistošajos no-teikumos Nr. 3 „Par pašvaldības 2016. gada budžetu”” (saistošie noteikumi Nr. 6 publicēti novada mājaslapā www.lubana.lv).

13.1. Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 46.pantam:

13.2.1 Saistošos noteikumus Nr. 6 „Gro-zījumi Lubānas novada pašvaldības 2016. gada 28. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 3 „Par pašvaldības 2016. gada budžetu” triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas elek-troniskā veidā nosūtīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai zināšanai;

13.2.2. Saistošie noteikumi Nr. 6 „Grozīju-mi Lubānas novada pašvaldības 2016. gada 28. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 3 „Par pašvaldības 2016. gada budžetu”” stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas un tie publicējami pašvaldības mājas lapā in-ternetā.

14.1. Nodot nomā, rīkojot mutisku iz-soli, Lubānas novada pašvaldībai piederošo nedzīvojamo telpu 36,5 m2 platībā “Baložos”, Indrānu pagastā, Lubānas novadā;

14.2. Apstiprināt nomas objekta izsoles sākumcenu 12 euro mēnesī;

14.3. Telpu izmantošanas mērķis – sa-dzīves pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem; Objekts tiek iznomāts bez tiesībām to nodot apakšnomā.

14.4. Uzdot pašvaldības izpilddirektoram Ivaram Bodžam organizēt lēmuma 1.punktā norādītā objekta nomas tiesību izsoli līdz 2016. gada 21. aprīlim.

15.1. Iestāties Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā.

15.2. Iecelt Lubānas novada domes de-putāti Lanu Kunci kā atbildīgo amatpersonu par pašvaldības darbību Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā.

16. Atbrīvot Nikolaju Antipenko no Lu-bānas novada Medību koordinācijas komisi-jas locekļa amata pēc paša vēlēšanās.

17. Atzīt, ka I.V. nav tiesīgs saņemt Lu-bānas novada pašvaldības palīdzību dzīvoja-mo telpu jautājumu risināšanā – pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana.

18. Atzīt, ka M.L. nav tiesīga saņemt Lu-bānas novada pašvaldības palīdzību dzīvoja-mo telpu jautājumu risināšanā – pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana.

19. Atzīt, ka G.Z. nav tiesīgs saņemt Lu-bānas novada pašvaldības palīdzību dzīvoja-mo telpu jautājumu risināšanā – pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana.

Nākamā kārtējā domes sēde notiks 2016. gada 28. aprīlī.

Informāciju sagatavoja Mārīte Kotāne

Par iedzīvotāju iniciatīvas projektiem

Pavisam pašvaldībā iesniegti 6 iedzī-votāju iniciatīvas projekti. Projektu nosau-kumi:

1. Uz slēpēm visu cauru gadu.2. Aboriešu lokšāvēju skola.3. Padebess gar bērzu gatvi.4. Dabas taka uz Liedi – 2. etaps – lab-

iekārtošana.5. Atpūtas vietas pilnveidošana pie

J.Zābera muzeja.6. BMX velotrases izveide Lubānas

novadā.Iesniegtie projekti tiks izvērtēti un ap-

spriesti domes sēdē. Vairāk informācijas par iesniegtajiem projektiem un konkursa rezultātiem lasiet nākamajā “Lubānas Zi-ņas” numurā. Ligita Pētersone

4 /”Lubānas Ziņas” 2016. gada 8. aprīlis/

Latviskā dzīvesziņa

Šo vārdu un dziesmas melodijas autorei Broņislavai Martuževai 8. aprīlī dzimšanas diena – nu jau būtu 92 gadi. Šīs dziesmas pamatdoma ir bijusi arī Martuževu dzimtas gājuma neatņemama daļa un piepildījums. Gan tēva, gan mātes dzimtas saknes ir Lat-galē, Abrenes apriņķa Domopoles pagastā, un kaut arī 1928. gadā Martuževi pār Lubā-nas klāniem pārcēlās uz Vidzemi, kur cel-mainā līdumā Lubānas tuvumā iekopa savas Lazdiņu mājas, dzimtās puses latgaliskumu un katoļticību viņi paņēma līdzi. Un visā bija nozīmīga vieta mūzikai – gan baznīcas cere-monijās, gan garīgajos rituālos, kuri tika uz-turēti mājās, gan ikdienas sadzīvē. Dzimta – kā jau senāk un kā jau Latgalē – bija daudzu bērnu svētīta: dzima deviņi, četri mira mazi, un arī pārējiem laikmets iegrozīja likteņus tā, ka nav turpinājuma. Bet dzimta nezudīs bez pēdām – Broņislava Martuževa savā dzejā ir ierakstījusi gan savu, gan dzimtas, gan sava novada, gan tautas gājumu.

Kaut arī tēvs mira agri – 1937. gadā ar tuberkulozi, strādīgā dzimta nostiprinājās un veidoja dzīvi, kuras loģisko gaitu pārtrau-ca 1940. gads. Viss turpmākais ir tā sekas, izsakāmas ar dzejas rindu: Akmens pamati no vietām stumti… Brālis Pēteris mira 1943.gadā ar infekciozo meningītu, Ciprianu 1944.gada februārī iesauca Policijas bataljonā, pēc tam viņš nonāca fi ltrācijas nometnē Krievijā un atgriezās 1946. gada 17. jūlijā. Jaunāko brāli Henrihu 1944. gada 2. augustā iesauca leģionā un ziņu par to, ka viņš miris ar sirds nepietiekamību 1946. gada 22. jūnijā Gruzi-jā, Kutaisi fi ltrācijas nometnē, saņēma tikai 2003.gada 29. maijā.

Lazdiņas atradās lielo mežu vidū. Mar-tuževi iesaistījās pēckara Nacionālās Preto-šanās kustībā, 1946. gadā Broņislava bija iekļauta meklējamo sarakstā, tāpēc no au-gusta līdz oktobrim izgāja no mājām. Pēc tam piecus gadus – līdz 1951. gada 14. februārim slēpās Lazdiņās zem grīdas brāļa Cipriana ie-rīkotā bunkurā. Apcietināja un notiesāja visu dzimtu. Māte apcietinājumu līdz 1954. ga-dam izcieta Latvijā, atgriezās Lazdiņās pirmā un nodzīvoja līdz 1963. gadam. No plašās Krievijas soda nometnēm māsa Magdalēna atgriezās 1954. gadā, Broņislava un Ciprians 1956. gadā. Latvija pārnācējus nesagaidīja ar atplestām rokām, bet ar darbu, pieticību, sīkstumu un godaprātu dzimta izturēja.

Mūzika tās dažādajās izpausmēs šajā dzimtā ir dzīvojusi pārmantota no senču sen-čiem, bez pārrāvuma pastāvējusi caur laik-metu liktenīgajām maiņām. Tas skan frāžaini, bet šīs frāzes stiprā puse ir tā, ka tā atbilst īstenībai vairāk nekā vārdi spēj pateikt. Visus septiņus Dievs bija apveltījis ar labām balsīm un patikšanu dziedāt, un dziedāšana uz bal-sīm bija tik pašsaprotama! Māte, bez nevie-nas mācību klases skolā, labi orientējās arī klasiskajā mūzikā un ar labpatiku klausījās

visu, ko pa radio varēja uztvert. Mājas sievie-šu strīdos par to, kas tagad tiek atskaņots, piemēram, Šopēns vai Šūberts, Haidns vai Hendelis, allaž taisnība bijusi mātei. Ja viens kaut kur bija samācījies jaunu dziesmu, tad mājās visi bija priecīgi to iemācīties. Kad Broņislava sāka pati gudrot ne tikai vārdus, bet arī meldiņus, taču kautrējās teikt, ka tie ir viņas, tad notika tā, ka visi samācījās, dzie-dāja un priecājās, bet neviens nezināja, ka tā ir pašu māsas dziesma. Galvenais – lai skan! Galvenais mūzikas skolotājs (ar četru klašu izglītību) bija vecākais brālis Pēteris, kura pirmais mūzikas instruments bija krusttēva dāvinātās mutes ermoņikas. Tad viņš pats sameistaroja pirmo vijoli – izgreba kaut ko lī-dzīgu pavārnīcai, pārvilka stīgas un ... spēlēja pat zaļumballēs, bet kad nopirka īsto vijoli un pēc tam iegādājās arī cītaru, sākās pasaulī-go prieku svētki. Mazais Henrihs, baritons ar izcilu tembru, spēlēja visu, kas gadījās: vijoli, cītaru, akordeonu, ģitāru. Ciprians ar spēlē-šanu nodarbojās pa retam, arī Magdalēna bija atturīga, bet abu balsis – baritons un soprāns – palīdzēja rotāt dzīvošanu arī bez instrumentiem. Rēzeknes Skolotāju institūtā vijoles spēle bija obligātais priekšmets, un Broņislava to nokārtoja uz pieci! Lai gan – vēlāk vijoles spēle tika aizmirsta. Broņislavas alts gavilēja kopā ar cītaru, un jau pēc atgrie-šanās no Sibīrijas viņa iemācījās spēlēt arī akordeonu. Akordeonu BELARUSJ nopirka ap 1960. gadu. Brālis Ciprians aizvedis pār-dot bulli ar norunu: visu naudu, kuru saņems virs 400 rubļu, atdos Broņislavai un viņa varēs pirkt kāroto akordeonu. Saņēma 465 rubļus un par 65 rubļiem Broņislava nopirka akordeonu, iemācījās spēlēt gan psalmus, gan citas – garīgas un laicīgas melodijas.

1937. gadā Pēteris, kopā ar Cipri pludi-not plostus pa Aivieksti, sapelnīja naudu un par divdesmit pieciem latiem nopirka cītaras karkasu, bet visu pārējo Pēteris sameistaroja pats. Uz šīs cītaras ir spēlējuši brāļi un me-žabrāļi, draugi un radi, veci un jauni. Arī tad, kad pasaule bija sajukusi karos, arī karā pēc kara. Kad Broņislava dzīvoja pagrīdē, arī tad savu reizi cītara ieskanējās, jo visi bija jauni, balsis ilgojās dziedāšanas un stīgas prasījās spēlējamas: dārzā stāvēja sargposteņi, lai istabā uz brīdi varētu skanēt dziesmas. Un dzejoļu kladē parādījās rindas: Zem briesmu drauda – ak, cik kvēls top prieks! / Mēs visi – lieli bērni kara spēlē! Laikā, kad visa dzim-ta bija apcietināta (1951. – 1956.) un izvesta no Lazdiņu mājām, cītara saglabājās kaimiņu Šmidru mājās, no kurienes pēc atgriešanās to saņēma atpakaļ. Pārmaiņus ar vēlāk nopirkto akordeonu, šī cītara ir gavilējusi vienatnē un pulkā, kopā ar dzejnieci izraudājusi bēdas un izmisumu, skanējusi Dieva godam un cilvēku labam prātam. Tā ir pabijusi arī 1980. gados Zinātņu akadēmijas rīkotajās Krišjāņa Barona dienās, kopā ar spēlmani Broņislavu no Mar-

tuževu cilts priecējusi Latvijas ļaudis ar televī-zijas starpniecību... Tagad tā ir Rakstniecības un mūzikas muzejā, lai ar savu dzīvesstāstu apliecinātu ne tikai vienas dzimtas, bet visas tautas sīksto, sūro un priecīgo dzīvošanu, jo – Vijoles stīga, zemeņu stīga, /Zem saules pasaule simtskanīga – tā 8. aprīlī Lubānā mu-zicēs Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas “Vidzemes augstienes simfoniskais orķes-tris“ (diriģents Mārtiņš Bergs) un sasauksies pāri laikiem ar Broņislavu Martuževu – dzeju un gabaliņus no dienasgrāmatām runās Ilze Kraukle un Aigars Noviks.

Broņislava Martuževa ar savu stāju un gājumu ir tīrradnis. Bet arī tīrradni ir jāspod-rina – ko neatceras, tas aizmirstas. Mums ir jāvairo kultūrzīmes dzīvē un vidē, tāpēc ir nodibināts un 2016. gada 14. martā LR Uz-ņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā ir ierakstīts nodibinājums „Broņis-lavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA”, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt dzejnieces, vi-ņas dzimtas un likteņa līdzbiedru pamatvērtī-bu uzturēšanu dzīvā kultūrapritē, t.sk. radošā mantojuma saglabāšana, piemiņas vietu vei-došana, kopšana, kultūrzīmju radīšana, vides kopšana, tēvzemes mācības stiprināšana, at-balsts latviskās dzīves ziņas un katolisko vēr-tību garīgās vertikāles harmoniskai līdzāspa-stāvēšanai. Fonds ir reģistrēts Lubānā, fonda valdē ir 4 locekļi: Ilze Kraukle, Aigars Noviks, Vilnis Strautiņš un Anna Egliena. Ceram uz pozitīvu sadarbību – lai pastāvētu un sakop-tos, augtu un veidotos.

Fragments no dienasgrāmatas:1963. Sestdien, 23. februārīSals. Zaķim acis sprāgst no pieres ārā.

Bet augšā debesīs jau zvīļo pilnīgs gaismas pavasaris. Lazda mežmalā stāv sniegā līdz jostas vietai, bet resno pumpuru gali jau ap-metušies sarkani. Taisni brīnums.

Bet toreiz? Toreiz Pēteris izkala vijoli no alkšņa pagales, salieca lociņu no sarkanā niedres pātagkāta. Un tēvs atveda šim “dabas brīnumam”, šai vijolei, sudraba stīgas.

Cik bezgala skaista bija šī pati Solveigas dziesma, kad Ģendris to burtoja no kaut kur Rēzeknē vai Cesvainē samedītām notīm, spē-lēdams ar intonācijas kļūdām un aplamām pauzēm! Katra frāze bija lieliska, jo – iekarota. Tagad piespied pogu un tā noskan. Un nav vaļas ne vajadzības atcerēties, iegaumēt, dziedāt. Ak, es negribētu to iespēju šaurību, kas reiz bija; es gribētu gan to gara rosību, to interešu plašumu, to vēlēšanos visu darīt līdzi pašam, ko ērtības noslāpē un pazemina līdz nullei.

Ak Čaikovski, ak Grīg! Lai pazītu un sa-prastu jūsu mūziku, vajag lodāt pa vaivariņiem un aizmiegot dzirdēt, kā aiz sienas sašalcas egles; vajag, lai troļļi no mums nebēgtu, lai ar bezmiegu sirgstošs ezis nebītos no mūsu soļiem, vajag apkārt tik dziļa un liela klusuma, lai uznāktu ilgas pārraut to ar dziesmu, kas sā-kusi burbuļot kaut kur iekšienē. Tagad mums nav vaļas sevī klausīties: mēs klausāmies ra-dio. 31.03.2016. Anna Egliena

Lai visu mūžu pavada mūs dziesmas, lai tevī skan, lai manī skan…

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 8. aprīlis/ 5

„Kaktusa” komanda: Redaktore: Agnese ĒrgleSkolotāja – konsultante: Aiva CaunīteKorespondenti: Kate Krēsliņa, Marina Puška, Agne Aizupe, Sabīne Novakša-nova, Inese KrēsliņaSkolas mājaslapa: www.meiranukal-pakapsk.lv e-pasts: meirani1@inbox.lv

Redaktora sleja Notikumu virpulislināja grupa “Animals” (Rihards Kravalis, Reinis Novakšanovs, Dāvis Elsts) ar robot-deju. Dīdžeja loma tika uzticēta skolotājai Ilzei Stiprajai.

Šis pasākums ir radījis pozitīvas emo-cijas un jaunus atklājumus gan skolēnos, gan skolotājos, gan skatītājos. Uz tikšanos citos pasākumos!

Pasākuma vadītāja Aiva Caunīte

Lieldienu gaidīšanas svētki „Kāpēcīšos”Nāc nākdama, Lieladiena,Visi bērni tevi gaida,Visi bērni tevi gaida,Aiz vārtiem sasēduši.Šogad bijām nolēmuši sarīkot tādus

Lieldienu gaidīšanas svētkus, kas mazliet atšķirtos no mūsu tradicionālajiem svēt-kiem. Visu pirmssvētku nedēļu čakli un ra-doši strādājām – krāsojām, griezām, līmē-jām. Mācījāmies latviešu tautasdziesmas, ticējumus, ražas un laika pareģojumus par Lieldienām. Mācījāmies dziedāt dziesmas, iet kustību rotaļās. Vingrinājāmies minēt mīklas. Tā nemanot bija pienākusi pēdējā pirmssvētku diena. Ar nepacietību gaidījām ierodamies mūsu draugu Lieldienu zaķi, kurš mūs ik gadu apciemoja.

Ai zaķīti, garausīti,Kā mēs tevi sen gaidījāmAr raibām oliņām, Ar kadiķu ziediņiem.Bet Lieldienu zaķis neieradās. Zaļās ce-

turtdienas rītā mēs saņēmām no viņa atvai-nošanās vēstuli un sūtījumu. Lieldienu zaķis bija sagādājis mums pārsteigumus. Lai tos iegūtu, jāveic dažādi uzdevumi. Tāpēc ne-skumām, bet ar lielu enerģiju un aktivitāti ķērāmies pie uzdevumu izpildes, lai pēc ie-spējas ātrāk uzzinātu, kādus pārsteigumus draugs mums sagādājis. Uzdevumi bija jāveic pa vienam un komandās. Atrisinot kādu no uzdevumiem, varējām atrast Liel-dienu zaķa noslēpto pārsteigumu, tajā at-radām norādi, kur meklēt nākošo. Tā mūsu diena aizritēja interesanta un aizraujoša. Mājās devāmies labā garastāvoklī, lai kopā ar savām ģimenēm krāsotu olas un svinētu Lieldienas.

Pavadu Lieldienu pār augstu kalnu,Pār augstu kalnu, caur zaļu birzi, Caur zaļu birzi upītes malā.Guli nu, Lieldiena, līdz citam gadam,Līdz citam gadam upītes malā.

Pirmsskolas skolotāja Dzirkstīte Aizsilniece

Sveicieni aprīlī!Laiks iet tik ātri! Klāt jau pavasaris.

Marta beigās jau sāka lidot pirmie pavasa-ra vēstneši – gājputni. Putnu lidošanu ļoti skaisti var novērot pie Lubāna ezera. Pirms Lieldienām tika pagriezti pulksteņa rādītāji par vienu stundu uz priekšu. Nu klāt va-saras laiks, kad vakari ir kļuvuši gaišāki. Nemanot pavadītas Lieldienas, kurās mēs apmeklējām baznīcu, dažādus kultūras pasākumus, kuri bija saistīti ar Lieldienu aktivitātēm – ticējumiem, rotaļām, šūpoša-nos. Varbūt kāds redzējis Lieldienu zaķi? Šie pavasara svētki šogad bijuši diezgan saulaini, lai gan agri un bez zaļas zālītes, kā tas parasti pierasts.

Aprīlis ir rosīgs mēnesis – spodrības mēnesis, kad tiek sakopta apkārtējā vide. Tradicionāli notiek Lielā talka, kurā iesais-tās iedzīvotāji no visas Latvijas. Arī mēs, skolēni, cenšamies sakopt skolas apkārt-ni, jo aprīļa beigās skolā notiek konkurss “Aiviekstes lakstīgalas”.

Aprīlis, kā zināms, ir joku mēnesis. Pir-majā (un dažreiz pēdējā) aprīļa dienā cil-vēki izjoko viens otru un stāsta anekdotes. Mums visiem ir zināmas sen pārbaudītas patiesības – cilvēki, kuri smejas, ir simpā-tiski, smaids uzpērk un valdzina, smiekli ir dvēseles un sirds atslēga uz gaišu dzīvi. Lasīju, ka psihologi iesaka sākt rītu nevis ar kriminālo ziņu lasīšanu, bet gan ar joku un anekdošu lappušu pārlapošanu.

Lūk, dažas piedāvāju arī jums:Čukča zvana uz lidostu: Labdien, cik

ilgi jālido uz Karību salām?– Vienu mirklīti...Čukča pasaka paldies un noliek klau-

suli.Čukča brauc taksometrā. Taksists aiz-

ved viņu līdz vajadzīgajai pieturai. Taksists saka: Jāmaksā 2 eiro.

Čukča izvelk no maka 1 eiro un atsaka: Atceries, tu arī brauci.

Lai jums jautrs un smaidīgs šis mēne-sis!

Redaktore Agnese Ērgle

Pasākumi skolā31. marts – iesniegts video – fi lma “Mei-

rāni – misija Marss”, kas ir viens no zaļās klases konkursa “Kosmiskais piedzīvojums” uzdevumiem (to var noskatīties https://www.youtube.com ).

1. aprīlis – joku diena.4. aprīlis – iesniegts akcijas “Šodien

laukos” 2. konkursa “Profesija” materiāls. Konkursā piedalās 5. klase.

6. aprīlis – tautisko deju skate Madonā.30. aprīlis – konkurss “Aiviekstes lakstī-

galas”Aprīlī notiek dažādas talkas – Lielā talka

un meža sakopšanas talka.

Šovs “Izklausies redzēts”

Pirms trim gadiem skolā sākām or-ganizēt pasākumu “Popiela”, taču šogad tam mainījām nosaukumu – šovs “Izklau-sies redzēts”, kurā katrai klasei obligāti bija jāizpilda R.Paula dziesma. Pavisam bija 11 priekšnesumi. Mazie “Kāpēcīši”, 5. klase un speciālā klase bija sagatavojuši 2 priekšnesumus. Priekšnesumi mijās ar dažādiem uzdevumiem: dzirdējām nepa-rastu interviju ar pašu maestro, uzzinājām, kā rodas baumas, ieskatījāmies R.Paula dziesmu skaidrojošajā vārdnīcā, pārbaudī-jām, cik labi zinām dziesmu nosaukumus un atpazīstam dažādas melodijas. Priekš-nesumus vēroja kompetenta žūrija, kas atradās zālē, bet vārdos netika nosaukta, jo līdzīgi kā FIB liecinieku programmā, viņi vēlējās palikt anonīmi. Šovu atklāja “Kāpēcīši” ar dziesmu “Lidojums ar gaisa balonu”. Kad “Mafi ja” 1. – 3.kl.) bija bei-gusi savu darbošanos, uz skatuves devās “Ceļu policisti” (5. kl.zēni). Ģaišumu šova laikā radīja dziesma “Cāļus skaita rudenī” (2. – 4.kl.). Klausoties dziesmu “Riču raču” (5.kl. meitenes), domās varēja spēlēt spēli ar šādu pašu nosaukumu. Braši uzstājās “Trīs vīri” (spec. kl. zēni). Izpildot dziesmu “Muļķe sirds”, Ž.Siksnas lomā iejutās sko-lotāja V.Bormane un bekvokālistes Laurita Grudule un Sintija Szulgo. Žūrijas skatīju-mā visinstrumentālākais priekšnesums bija “Ne silts, ne auksts”, ko izpildīja 6. – 7.kl. skolēni. Ar savu aktiermākslu mūs pārstei-dza 8. – 9.kl. skolēni – dziesma “Nepalaid garām”. Atzinību izpelnījās maestro lomas atveidotāji Matīss Dailīdens 4.kl. un skolo-tāja Maruta Putāne – Ērgle. Pasākumu kup-

Interesanti. Aktuāli

Meirānu Kalpaka pamatskolas avīzīte2016. gada aprīlis

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 8. aprīlis/6

Lubānas vidusskolas skolēnu avīzīte “Saldskābmaize”

Līdz ar dabas atmo-šanos esam sarosījušies jaunām Nordplus Jauniešu mobilitāšu projekta „Forest – for rest?” („Mežs – atpūtai?”) aktivitātēm. Ierasts, ka brīv-dienas paskrien, laiskojoties pie televizora vai datora zilā ekrāna, palīdzot mājas solī vai vienkārši atslēdzoties no reizrēķina tabulām, ķīmiska-jām formulām un divdabja teicieniem – skolas ikdienas. Šoreiz izvēlējāmies tās pava-dīt netradicionāli – lokot jau-nu un papildinot jau esošo zināšanu pūru.

Projekta ietvaros no 14. – 19. martam viesojāmies Igaunijā, Oravas pamatskolā, kas tikko bija saņēmusi valsts mēroga ap-balvojumu par vietēja setu dialekta sagla-bāšanu. Ciemojāmies vietējā pašvaldībā, kultūras namā, bibliotēkā, apmeklējām Piu-sas smilšu alas, Elistveres mežsaimniecības tehnikumu un Repinas dārzkopības skolu un radošo centru, „Hobbiton” guļbūvju ēku ražotni, Repinas papīra fabriku, Ledus laik-meta centru, vērojām dzīvniekus Elistveres dabas parkā, mācījāmies dzīvot saskaņā ar dabu un izdzīvot mežā, pētījām purva ekosistēmu. Izkustējāmies plašajā Oravas skolas sporta zālē, veidojām māla traukus un papīra groziņus, koka spēli Buratino formā, apsveikumus no papīra un smiltīm, vulkānu, krāsojām Lieldienu olas, gājām igauņu tautas rotaļās. Neatņemama jau-niešu projekta sastāvdaļa ir jautras ballītes ar spēlēm, rotaļām, dejām un darbošanās jauktajās komandās, mācoties saprasties ar saviem vienaudžiem reālās dzīves situāci-jās. Atzīmējot dzimtās valodas dienu, pieda-lījāmies kopīgā koncertā, kura laikā skolas iepazīstināja ar sevi, dzirdējām dzejoļus un dziesmas igauņu, somu un latviešu valodās, visu valstu himnas, redzējām igauņu tautas dejas un ar lepnumu rādījām savas, ģērbu-šies tautu tērpos, kas atstāja lielu iespaidu uz klātesošajiem. Par tradīciju izveidojusies Latvijā veidotā un aizsāktā domino spēle, kad nedēļas noslēgumā rezumējam aizvadī-to nedēļu un dalāmies pieredzē, pārdzīvoju-mos un emocijās.

Mūs pārsteidza, ka tepat, mums kaimi-ņos, tikai nepilnu 200 km attālumā, dzīve ir gluži citādāka – daudz sakārtotāka, progre-sīvāka. Skolas, kas celtas pēdējo divdesmit gadu laikā un kurās mācās ne tik daudz skolēnu (Oravas pamatskolā – 60, tehniku-mos ap 200 klātienes un tikpat neklātienes studentu), ir lielas, plašas, aprīkotas ar vis-modernākajām tehnoloģijām. Tiek nodro-šinātas brīvpusdienas, pat visniecīgākie mācībām un praktiskajām nodarbībām nepieciešamie materiāli, iekārtas. Izmēģi-nājām pat harvester un forvarder traktoru stimulatorus. Galdā tika celti tādi ēdieni, ko

Pavasara brīvdienas Igaunijā

mēs savu skolu virtuvēs jau esam sākuši piemirst. Lauku reģionos tiek domāts par tū-risma infrastruktūru. Piemēram, Ledus laik-meta centrs, kas ar savām inovatīvajām un interaktīvajām ekspozīcijām par tūkstošiem gadu senu vēsturi, mūsdienām un nākotnes vīzijām no ekoloģijas skatu punkta, mamu-tiem un meža zvēriem, lika plašāk ieplesties bērnu acīm, atrodas nelielā lauku ciematiņā. Puisas alās, kur gandrīz simts gadus noti-kusi industriāla kvarca smilšu ieguve, izvei-dots muzejs un kinozāle, kurā apmeklētāji var iepazīties, kā ar raktuvju vēsturi un dar-bību, tā arī ar sikspārņu dzīvi. Vietējie iedzī-votāji to izmanto kā kinoteātri. Mūsu draugi no Somijas atzina, ka dzelzceļa sistēma un vilcieni Igaunijā ir daudz kvalitatīvāki nekā pie viņiem. Diskusijās ar skolotājiem atklā-jām Igaunijas un Somijas izglītības sistēmu plusus un nepilnības, smēlāmies idejas, kas liek mums aizdomāties, kā pilnveidot mācī-bu un ārpusstundu darbu savā skolā.

Mierā nesēžam un gatavojamies noslē-dzošajai tikšanās reizei maija sākumā Somi-jā: gatavojam priekšnesumus un iestudējam somu bērnu rakstīto ludziņu, sazināmies ar draugiem un brīžiem arī aizdomājamies, ko mēs varētu dot no sevis un darīt, lai Latvijā būtu labāka rītdiena.

Vizuālu informāciju meklējiet mūsu sko-las mājaslapā www.meiranukalpakapsk.lv.

Ilze Stiprā (projekta koordinatore)No skolēnu pārdomām: Bija dienas, kad sala, bet prieks un ap-

kārtējo smaidi sildīja. Tas bija labākais veids, kā pavadīt brīvdienas. Visspilgtāk atmiņā pa-lika ledus laikmeta centrs, tur varēja apskatīt daudz interesantu lietu: mamutus, cilvēku dzīvi no senajiem laikiem līdz pat mūsdie-nām, 3D attēlus, kas ļāva sajusties tā, it kā tu pats būtu blakus ledus laikmeta dzīvnie-kiem. Nevar nepieminēt skaistās skolas un draudzīgos bērnus. Ar šo ceļojumu es iegu-vu jaunus draugus un labas atmiņas.

Simona ElsteAizvadītā nedēļa Igaunijā bija aizraujo-

ša – ļoti labi pavadītas brīvdienas. Visvairāk atmiņā ir palikusi pēdējā diena, kad sko-lā piedalījāmies radošajās darbnīcās, bet

pēcpusdienā devāmies uz mežu, kur diezgan ekstre-mālos apstākļos (jo pa nakti bija uzsnidzis 20 cm dziļš sniegs, un tas brīžiem vēl turpināja snigt) mācījāmies, kā izdzīvot, kā var ātri ieku-rināt ugunskuru, kā pareizi izveidot naktsmītni mežā. Patika arī veidot māla trauku un apskatīt ledus laikmeta muzeju, kā arī dienas no-slēgumā ballītes. Ļoti grūti bija atvadīties no igauņu draugiem. Bija sajūta, ka varētu vēl tur padzīvot kādu nedēļu.

Dāvis CaunītisEs iemācījos, kā iekurt ugunskuru, kā

ražo papīru, kā strādā dārzkopji. Man ļoti patika ledus laikmeta centrs un ballītes. Pa-tika ģimene, kurā mēs dzīvojām. Es gribētu skolā tādu Ledus laikmeta centru.

Raivo Vidvuds PličsMan ļoti patika Oravas skolā! Patika

viesģimene, kurā es pavadīju naktis. Es tur jutos, kā mājās.

Sākumā, kad atbraucām uz Igauniju, bija neliels satraukums, neziņa, taču tie pa-gaisa ātri vien. Visvairāk man patika Tartu – senatnīgā pilsēta un lielveikals. Visvairāk palika atmiņā izdzīvošana mežā. Tur es ie-mācījos, kā pareizi uztaisīt guļamvietu mežā un kā uzšķilt uguni. Jocīgi bija smilšu alā, kur dzīvo ap 4000 dažādu sugu sikspārņu. Es redzēju tikai vienu dzīvu sikspārni. Kad bija jābrauc uz Latviju, bija skumji šķirties.

Matīss DailīdensPirmajā vakarā, kad mūs tumsā veda

mājās, likās, ka braucam uz kādu spoku māju, jo ceļš šķita tāls un dziļi mežā, pati māja arī izskatījās baisa, taču izrādījās gluži otrādi. Ģimene – ļoti draudzīga, īpaši mam-ma, pie kuras mēs arī viesojāmies kerami-ķu darbnīcā, jo abi vecāki šajā ģimenē bija mākslinieki.

Arī man visvairāk patika Ledus laikmeta centrs. Bija jauki satikt gan jau iepriekš iegū-tos draugus, gan iegūt jaunus! Ar nepacietī-bu gaidu maiju un arkalredzēšanos!

Monta ApšaMēs piecas dienas Igaunijā aktīvi darbo-

jāmies, apskatījām dažādas vietas, piemē-ram, arborētumu, dārzniecības skolu, Ledus laikmeta centru, smilšu alas. Tādās vēl līdz šim nebiju bijusi. Pavadītā nedēļa bija ļoti aizraujoša, es labprāt vēl kādreiz aizbrauktu uz Igauniju un apskatītu daudzas citas vie-tas, piemēram, slaveno kalnu Munameģi.

Nordplus projekti ir ļoti interesanti, jo var daudz ko uzzināt par citu tautu kultūru, tra-dīcijām un vēsturi un, protams, tas ir pluss mūsu svešvalodu zināšanām – jo vairāk jā-sarunājas citā valodā, jo labāk mums. Ceru, ka tikpat interesanti un jautri būs arī citi pro-jekti un pasākumi!

Līva Ketija Lāce

7

Interesanti. Aktuāli

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 8. aprīlis/

Latviskā dzīvesziņa

Aprīlī TDA “Lubāna” aprit 30 gadi. Ja salīdzina ar cilvēka mūžu, kolektīvam sā-cies tāds kā pilngadības laiks. Ko par deju un gadiem domā TDA vadītāja Laila Ozo-liņa?

– Dažkārt cilvēks par aizejošiem ga-diem mazliet skumst, ilgojas pēc jaunības dienām, deju kolektīvam, liekas, jo vairāk gadu, jo lielāks lepnums (par māku noturē-ties kopā, nepazust...)

– Katrs gads dara cilvēku bagātāku, gud-rāku, zinošāku. Man tā ir. Par deju kolektīvu – ir grūti laukos pastāvēt deju kolektīvam ar labu māksliniecisko līmeni, pilnu sastāvu. Nezinu, vai tas ir lepnums, drīzāk jau prieks, ka ir izdevies saglabāt kolektīvu. Teikšu – tas nav viegli. Mazliet tā ir cīņa par pastāvēšanu, jo reizēm ir sajūta, ka neviens arī neskumtu, izņemot mūs pašus, ja tāda kolektīva nebūtu. Jālepojas būtu ne tikai man vai dejotājiem, bet arī kultūras namam, ka ir tādi cilvēki, kas liek Lubānas vārdam izskanēt valstī un ārpus tās robežām.

– Cik gadus tu pati dejoji TDA “Lubāna” un cik gadus jau vadi kolektīvu?

– TDA “Lubāna” dejoju no tā dibināšanas līdz 2003. gadam – kopā 17 gadus. XIII Deju svētki 2003. gadā bija mani pirmie svētki kā vadītājai un pēdējie kā dejotājai. 2001. gada beigās TDA Lubāna dibinātājs un mans vie-nīgais deju skolotājs Andris Ezeriņš uzteica darbu Lubānā. Likās jau, ka ar to arī beigsies kolektīva pastāvēšana. 2002. gada pavasarī man bija telefona saruna ar Andri, kurš bija Madonas rajona pieaugušo un skolēnu deju kolektīvu virsvadītājs. Cita starpā viņš teica, ka rīt vēl var paspēt pieteikt deju kolektīvu skatei. Aizsūtīju ziņu bijušajiem dejotājiem, četri pāri atsaucās zibenīgi. Kultūras mana vadība piekrita, ka kolektīvs piedalās skatē. Tas bija kolektīva pastāvēšanas krīzes laiks, tāpēc priecājāmies, ka skatē tika pieļautas četru pāru dejas. 2002. gada rudenī uzņēmos vadītājas lomu (tika noslēgts darba līgums ar mani), jo nespēju pieņemt domu, ka TDA Lubāna vārds nebūs starp XIII Deju svētku dalībniekiem. Dejotāji bija mani vienaudži un arī partneri. Dažiem nepatika, ka es atļaujos viņiem ko aizrādīt par pamatsoļiem, līdzināša-nos utt., kā arī pēc šiem svētkiem sāku strā-dāt Madonā, un arī es atteicos no kolektīva vadīšanas. Vienu sezonu kolektīvu vadīja Jo-lanta Anusāne, kura arī bija kādreizējā kolek-tīva dejotāja. 2004. gada septembrī, dejotāju pierunāta, atkal uzņēmos vadīt savu sirds ko-lektīvu. Tātad, kolektīvu vadu 13 gadus.

– Kolektīva vadītājs ir tā dvēsele. Kādu tu, kā kolektīva dvēsele, redzi savu dejo-tāju saimi?

Nezinu, vai vadītājs ir kolektīva dvēsele. Dvēsele drīzāk ir dejotāju kodols, kuri ar savu dejotprieku, pozitīvo attieksmi pret dzīvi, deju, darbu piesaista vēl citus dejotājus, tā radot lielisku domubiedru grupu. Vadītājs drīzāk ir tāds kā menedžeris, kurš prot organizēt procesus, motivēt dejotājus, meklēt mērķus, uzstādīt dejas. Kā vadītāja redzu ļoti dažādas

personības, katru ar savu raksturu. Tomēr vi-siem ir lielāka vai mazāka dejas mīlestība, jo, ja tā nebūtu, viņi nenāktu uz deju zāli vakaros pēc darba. Mēģinājumi nav viegli – sviedri līst pa matu galiem un krekli ir slapji. Ir cilvēki, kas ir pamēģinājuši dejot, bet diemžēl nav iz-turējuši lielo slodzi. Tomēr tie, kuri iztur, agrāk vai vēlāk iemācās no šī procesa gūt baudu. Parasti šī sajūta ir koncertā, kad skatītāji zālē applaudē!

– Katru kolektīvu var atpazīt pēc tam raksturīgas iezīmes. Kā tev, kā kolektīva vadītājai, liekas, pēc kā var atpazīt mūsu TDA?

– Es nezinu, kādas ir kolektīvam raksturī-gās iezīmes. Dejotāji vienkārši labi dejo!

– Iedzīvotāju skaits novadā (arī Latvijā) sarūk, jaunieši dodas prom mācīties, strā-dāt, bet atgriežas, lai dejotu...

– Tu jau pati pateici – atbrauc, lai dejotu. Vietā, kur ir mājas, ģimene, vecāki, kur ir labi, neviens nevienu netur. Šeit vienkārši gribas būt, cik var atļauties, bieži. Tiem jauniešiem, kuri sabrauc no visām malām, lai dejotu, ir iemācīts mīlēt deju. Kas to ir izdarījis? Es gribu teikt, ka Andris Ezeriņš – paceļot deju Lubānā salīdzinoši augstā līmenī un kultivējot šo nemateriālo kultūras mantojumu vairākās paaudzēs. Līdz ar to dejas mīlestība jau ir ie-nākusi katrā ģimenē. Ja tas tā nebūtu, nebūtu mazajā Lubānā, kurā ir ap 1800 iedzīvotāju, 9 tautisko deju kolektīvi: 5 vidusskolā, 3 kultū-ras namā un vēl bērnudārzā. Tātad 10% no Lubānas iedzīvotājiem dejo latviešu tautas deju! Vesela tēma zinātniski pētnieciskajam darbam. Vai tā vēl ir kādā pašvaldībā? Un tad varētu arī papētīt, kā tas veicina latviskās pašapziņas celšanu! Ir milzīgs gandarījums, kad dejotāji uzvelk latviešu tautas tērpus un augsti paceltām galvām, taisnām mugurām, apzinoties savu valsts piederību, pārstāv Lat-viju starptautiskos deju un folkloras festivālos, nesot arī Lubānas vārdu pasaulē! Dejošana Lubānā ir tik pierasta lieta, ka mēs jau pat to vairs nenovērtējam, tā jau ir ikdiena.

– Kolektīvā dejo dažādas paaudzes. Kas kam pielāgojas, jaunie vecākajiem vai vecākie jaunajiem?

– Dažādas paaudzes dejo tikai tādēļ, ka vidējās paaudzes dejotāju trūkst. Jau iepriekš teicu, dejot nav viegli, lai arī valda uzskats – kas tad tur – palēkā tik. Lai saglabātu līmeni

kolektīvā, deju repertuārs nav viegls. Lai arī ir vidējās paaudzes deju kolektīvs, dejas ir ātras, ar pietiekami sarežģītām soļu kombi-nācijām. Līdz ar to nedejotājam ir grūti tikt līdzi tiem, kas dejo jau ilgi. Kopš es strādāju, mums ir ļoti veiksmīgi stāsti. Astoņi, pieci gadi dejo dejotāji, kuri līdz atnākšanai uz ansambli nebija dejojuši un ar savu un manu darbu ir iekļāvušies mūsu ritmā. Uz mēģinājumiem vecākiem līdzi nāk bērni. Ja kāds netiek no lielajiem uz mēģinājumu, padejot ienāk jau-nieši. Tā viņi pamazām apgūst visas dejas. Līdz ar to arī ir rezerve koncertos, ja no mums pašiem kāds netiek. Pielāgošanās – hmm… jāpielāgojas ir prasībām nevis paaudzēm. Vienkārši vecākie dejotāji zina šīs prasības un ievēro, līdz ar to jaunajiem ir jātiek līdzi.

– Dienu steigā ir mirkļi, kurus gribas apturēt. Kas tev un kolektīvam ir šie mir-kļi?

– Par kolektīvu nevaru spriest, katram de-jotājam ir savas izjūtas, savi mirkļi. Man tie ir izdošanās brīži. Tas ir tad, kad dejotāji deju koncertā nodejo tik labi, ka skatītāju zālē ir ovācijas. Tas ir tad, kad, esot festivālos, nāk klāt skatītāji un izsaka sajūsmu par latviešu sniegumu. Tas ir tad, kad visi kopā ēdam zupu malkas talkās vai laivu braucienos. Tas ir tad, kad Miera ielā dziedam pēc 18. novem-bra koncertiem. Tas ir tad, kad pēc strīdiem spējam samīļot viens otru. Tas būs tad, kad koncertā uz skatuves būsim kopā ar saviem vismīļākajiem!

– Ko TDA savā nemitīgajā ritumā krāj: gadus, pieredzi, skatītāju aplausus un mī-lestību, draugus, smagu darbu, prieku?

– Es domāju, ka mēs krājam pozitīvās emocijas. Kas rada šīs emocijas, ir sekundārs jautājums. „Smags darbs – saldi augļi” – pie-mērotākais šī brīža sakāmvārds, kas rakstu-rotu TDA “Lubāna” trīsdesmitgadi.

– Nākotnes plāni. Kas urdz tavā dvē-selē, ko gribētu vēl realizēt kopā ar savu kolektīvu?

– Mums ir īstermiņa un ilgtermiņa plāni. Īstermiņā – primārais šobrīd ir koncerts, tad piedalīšanās starptautiskajā tautas deju festi-vālā „Eima, eima” Balvos 2. jūlijā, piedalīša-nās starptautiskajā folkloras festivālā Kunardo (Itālijā) 7. – 12. jūlijam un Aiviekstes svētkos 16. jūlijā.

Ilgtermiņa – piedalīties Deju svētkos 2018. gadā, saglabāt kolektīvu labā māksliniecis-kajā līmenī, neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits Lubānā nav liels.

Protams, ja es varētu atļauties strādāt ti-kai ar deju kolektīviem, mani plāni būtu lielā-ki. Diemžēl vai par laimi – ir tā, kā ir. Es mīlu savus dejotājus un to, ko daru. Un, ja dejotāji man uzticas – esmu laimīga! Esiet laimīgi arī Jūs!

Paldies vadītājai par atklāsmes brīdi! Lai TDA “Lubāna” dejotāju dvēselēs vēl ilgi zarojas tas prieks, ko viņi izdejo uz skatu-ves! Daudz jaunu atklāsmju un uz tikšanos 9. aprīlī 30 gadu jubilejas koncertā!

Ligita Pētersone

Nemitīgs ritums kā čalojošs strauts

Lai dejotprieka uguns neapdziest,Lai tajā sadedzināt visas ēnas varat,

Kā sākuši – tā turpinietPret sauli dzīvi griezt,

Un vienmēr noturietiesUz tās zaļā zara.

Sirsnīgi sveicam TDA ”Lubāna” dejotājus nozīmīgajā jubilejā!

Nākamajos gados novēlam neizsīkstošu enerģiju, radošus panāku-

mus un brīnišķīgus ceļojumus.

Lubānas kultūras nama līnijdeju kolektīvs

Interesanti. Aktuāli

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 8. aprīlis/ 8

Novadā

Šajā ziemā Igaunijas mazpilsētā Somerpalu notika Adrenalin Arena kauss motokrosā tel-pās. Kauss norisinajās 3 posmos, kur pieda-lījās arī lubāniete Evelīna Galeja. Viņa šogad arēnā startēja mx50 lietpratēju grupā. Šajā grupā startēja spēcīgākie Latvijas un Igaunijas mazie motobraucēji. Evelīna 3 posmu summā grūtā cīņā izcīnīja augsto 4. vietu. Jāpiebilst, ka pirmajā pieciniekā bija 4 Latvijas moto-braucēji.

Gribam pateikt paldies visiem, kuri atbalsta Evelīnu!

Aigars Galejs

Motosports

LELB Lubānas draudzes aktivitā-

tes LieldienāsJēzus saka: Es esmu augšāmcelšanās un

dzīvība. Kas tic man, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu. (Jņ.11:25)

Kā visa kristīgā baznīca, arī Lubānas drau-dze Lieldienas atzīmēja ar aktīvu darbību Tam Kungam. Lieldienu svētku svinēšanu draudze sāka ar Zaļās ceturtdienas dievkalpojumiem Meirānu un Degumnieku kultūras namos.

Zaļās ceturtdienas vakarā Dievkalpojums notika Lubānas draudzes baznīcā. Mācītājs Reinis Bikše sprediķī pakavējās pie mūsu Kunga Jēzus Kristus dzīves ceļa pēdējā pos-ma. Lielajā draudzes lūgšanā draudze lūdza par vajātajiem kristiešiem visā pasaulē, par Lubānas novadu un novada vadību, par nova-da iedzīvotājiem un draudzes locekļiem.

Lielās Piektdienas vakarā Lubānas drau-dzes dievnamā notika krusta gājiens. Desmit pieturās tika atstāstītas atsevišķas epizodes, ko Jēzus pārcieta ceļā uz Golgātu. Katras pieturas stāstījums noslēdzās ar draudzes lūgšanām.

Pirmajā Lieldienu rītā, saulei lēcot, notika svētbrīdis Lubānas vecajos kapos pie Lubā-nas pirmā latviešu tautības mācītāja Peitāna atdusas vietas.

Svētku aktivitātes noslēdzās ar Lieldienu dievkalpojumu Lubānas draudzes baznīcā. Dievkalpojumu kuplināja un padarīja krāšņā-ku ansamblis „Naktsputni”.

Svētki ir pagājuši, mums jādzīvo tālāk. Gribu novēlēt saglabāt savās sirdīs to prieku, ko guvām Lieldienās.

Imants Zembergs,Draudzes padomes loceklis

Ak, šie vīrusi! Klāt atkal ikgadējais periods, kad vīrusiem

ir pastiprināta aktivitāte, kas katru gadu uz-liesmo janvārī, februārī, martā, aprīlī. Vīrusi izplatās gaisa pilienu veidā. Tas nozīmē, ka to iespējams ieelpot, kad vīrusa nēsātājs klepo, šķauda vai runā. Šādā veidā vīruss iekļūst de-gunā, kaklā un plaušās, sāk vairoties un rada labvēlīgu vidi savai attīstībai. Tāpat iespējams inficēties, pieskaroties virsmai, kurai iepriekš pieskāries slimais cilvēks.

Ko var darīt, lai nesaslimtu? 1. Pirmkārt, pārskatīt savus ieradumus: • Mazgājiet bieži rokas. Dariet to bieži, izman-

tojiet ziepes, tā samazināsiet iespēju saslimt;• Rokas nost no sejas. Īpaši aktīvajā vīrusu

sezonā izvairieties ar netīrām rokām pieskarties acīm, degunam, mutei, tādējādi samazinot ie-spējamību vīrusam nonākt jūsu ķermenī;

• Klepojiet un šķaudiet pareizi. Parasti cilvēki aizliek mutei priekšā plaukstu, nav problēmu, ja pēc tam rokas tiek nomazgātas. Ja šādas iespē-jas nav, tad ieteikums ir šīs darbības veikt kabat-lakatiņā vai saliektā elkonī. Šādā veidā iespēja, ka vīruss kontaktu ceļā tiks izplatīts tālāk, ievēro-jami samazinās

• Izvairieties no cieša kontakta. Īpaši ar cil-vēkiem, kuriem jau ir vērojamas kādas saslim-šanas pazīmes.

• Bieži vēdiniet telpas;• Ja esat slims, palieciet mājās.2. Otrkārt, stiprināt savu imunitāti. Lietojiet

dabīgos produktus, kas var palīdzēt uzlabot ve-selību:

• Dzērvenes – tajās ir daudz C vitamīna; • Ķiplokus – spēj daudzveidīgi ietekmēt ve-

selību un cīnīties ar vīrusiem, gan baktērijām, gan sēnītēm;

• Medus. Svaigs medus, šūnu medus, zied-putekšņi un bišu maize ir vieni no labākajiem bioķīmisko vielu avotiem. To pielietojums ir plašs gan iekšķīgi, gan ārīgi. Medus satur dažādas mi-nerālvielas, vitamīnus, fermentus un citus vērtī-gus savienojumus. Taču jāatceras, ka sastāvā ir arī glikoze un fruktoze, tāpēc ēst karotēm to ne-vajadzētu. Pilnībā pietiktu ar ēdamkaroti dienā – tīrā veidā vai klāt pie kāda cita produkta.

3. Ēdiet veselīgi. 80% cilvēka imunitātes “mājo” zarnu traktā, tāpēc pārdomājiet savus ēšanas paradumus un to, cik proporcionāli jūsu ēdienkartē ir iekļauti dārzeņi un augļi, cik daudz šķidruma jūs uzņemat.

4. Uzturieties svaigā gaisā.5. Izgulieties – samaziniet stresa līmeni ikdie-

nā. Pastāv arī iespēja vakcinēties, ko ārsti īpaši iesaka darīt cilvēkiem, kuriem ir kādas hroniskas slimības, novājināta imunitāte, grūtniecēm un maziem bērniem.

Bērnudārzā veiktie profilaktiskie pasākumi.• Telpu kvarcošana, • Telpu vēdināšana ar caurvēju – kamēr bēr-

ni ir laukā pastaigās vai nodarbībās zālē,• Virsmu dezinfekcija, • Darbiniekiem roku dezinfekcija,• Bērniem roku mazgāšana,• Pastaigas svaigā gaisā.Izmantoti materiāli: www.delfi.lv – Rīgas Aus-

trumu klīniskās universitātes ārstu padomi, lai no vīrusiem pasargātu sevi un citus.

PII “Rūķīši” medmāsa Dzidra Zemzare

Lauksaimnieku ievērībai!

Pieteikties platību maksājumiem, iesnie-dzot Vienoto iesniegumu, varēs no šā gada 11. aprīļa līdz 22. maijam elektroniski.

Lauksaimnieki, kuri vēl nav kļuvuši par EPS lietotājiem, pēdējais laiks sarosīties un noslēgt ar Lauku atbalsta dienestu līgumu. Tiem, kam ir skaidrība par saviem laukiem, audzētajām kultūrām un platībām, lūdzu negaidiet pēdējās Vienotā iesnieguma pie-teikšanās dienas, bet dariet to laicīgi.

Ar 2016. gadu Lubānas novada lauku attīstības konsultante strādā nepilnu darba laiku. Ja vēlaties iesniegt Lauku atbalsta dienestam Vienoto iesniegumu ar manu pa-līdzību, lūdzu sazināties par laiku un dienu pa telefonu 28395276 (Astrīda).

Cerot uz sapratni un sadarbību – Lubānas novada lauku attīstības

speciāliste Astrīda Ikauniece

Lubānas vidusskola

aicina nākamos pirmklasniekus2016./2017. m. g.Skola piedāvā:• mājīgas klašu telpas,• logopēda palīdzību,• psihologa konsultācijas,• angļu valodas apguvi no 1. klases,• datoru apguvi no 4. klases,• plašas pulciņu un ārpusklases nodarbību iespējas:• tautiskās dejas,• koris,• vokālais ansamblis, • teātra pulciņš,• futbols,• vieglatlētika,• jaunsardze.Pieteikšanās no 2016. gada 4. aprīļa skolas

kancelejā darbdienās no 9.00 – 13.00 un no 15.00 – 17.00.

Jāiesniedz:• vecāku iesniegums (jāraksta skolā),• bērna dzimšanas apliecība vai tās kopija.Uzziņas pa tālruni 64860862

Skolas administrācija

Interesanti. Aktuāli

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 8. aprīlis/ 9

Sports

Saruna ar futbola treneri Uģi Meieru par sportiskām aktivitātēm un skolēnu sasnie-gumiem. – Madonas sporta skolas Lubānas fi liāles zēnu futbola ko-manda U – 12 piedalījās Ziemeļaustrumu telpu futbola čempionātā. Ko-mandā spēlēja Alekss Purbērziņš, Kristers Stu-ders, Ludvigs Kuncis, Ronalds Ščuckis, Ralfs Kristiāns Briezis, Kārlis Lācis, Alekss Ivenkovs, Kristaps Vilks, Elizabete Pelse, Edijs Semjonovs. Komanda izcīnīja 3. vietu, – stāstījumu par futbolu uzsāk Uģis Meiers.

– Vēlos piebilst, ka meitenes arī var spēlēt futbolu. Elizabete tam ir labs piemērs – viņa futbola spēles prasmē ir līdzvērtīga zēniem. Mūsu komanda brauc trenēties uz Degum-nieku sporta zāli, jo komandā ir 4 spēlētāji no Barkavas. Trenējamies 3 reizes nedēļā 1,5 stundas. Kā īpaši labus spēlētājus komandā var izcelt Ludvigu Kunci un Ronaldu Ščuc-ki, abi zēni piedalās Ziemeļaustrumu izlases komandā (spēlē U – 13 komandā kopā ar 1 gadu vecākiem zēniem). Lubānas komandā ir arī citi labi spēlētāji, kas nākotnē varētu spēlēt Ziemeļaustrumu izlases komandā.

– Kā jums izdodas sasniegt labus rā-dītājus? – Treniņi nedrīkst apnikt, tiem jābūt daudzveidīgiem, dažādiem, jābūt disciplīnai, regulāram treniņu apmeklējumam. Svarīgi, lai mūsu komandas spēlētāji ir aktīvi arī ār-pus futbola komandas aktivitātēm, vai nu tas ir cits sporta veids, dejas vai aktīvā atpūta.

– Tad jau droši var teikt, ka zēniem ir kārtīgs āķis lūpā – nopietni aizraujas ar futbolu? – Es domāju, ka tā var teikt. Kad āķis lūpā, tad ir viegli strādāt. Kad nav – tad zēnus nevar piespiest nopietni trenēties.

– No teiktā izriet – tev ir viegli strādāt ar mūsu komandas jaunajiem futbolistiem? – Ne vienmēr, protams. Treniņu apmeklētību ļoti ietekmē skolēnu brīvlaiks vai arī bērnu lielā noslogotība dažādos pulciņos. Futbo-listi ir aktīvi arī citās jomās. Tomēr droši var teikt – zēni ir ieinteresēti spēlēt futbolu.

– Vai tu atbalsti šādu plašu pulciņu apmeklētību? – Es nezinu, kamēr vēl mazi, varbūt var izmēģināt savus spēkus dažādos pulciņos, līdz izvērtē un izdomā, kuras akti-vitātes viņiem vairāk dzīvē nepieciešamas, noderīgas. Apmēram 13 gadu vecumā jau būtu jāsāk apzināties savas intereses un iz-vēlēties vienu no aktivitātēm.

– Kādiem sporta veidiem, mācīšanai bērniem tu esi visvairāk specializējies? – Pagaidām – futbolam. Viena no futbola sa-stāvdaļām ir fi ziskā sagatavotība. Tas ietver sevī arī izturību, spēku, ātrumu. Par izturību es mācījos Sporta Akadēmijā, aizstāvēju

Skolēnu sasniegumi – trenera sapnis

bakalaura darbu. Ātrums man bija B licen-ces kursa darbs. Spēks – darbs trenažieru zālē. Vēl jau būtu nepieciešama lokanība un veiklība. Šīs 2 prasmes neesmu padziļināti mācījies. Šobrīd zēniem svarīga ir izturība, ap 15 gadiem svarīgs būs spēks. Veiklība, koordinācija un ātrums bija jāattīsta jau līdz šim vecumam. Tā kā man šajā jomā ir priekš-zināšanas, tad tās es varu pielietot, trenējot futbolistus. Ne tikai tehniski strādāt ar bum-bu, bet arī attīstīties fi ziski. Tas, ka daudzi iet deju pulciņā, man diezgan atvieglo dzīvi tre-niņos. Tur viņi arī gūst fi zisko sagatavotību, koordināciju.

– Cik vēl tev ir futbola komandas? – Vēl ir U – 10 grupa. Šogad mazliet nepaveicās, esam Ziemeļaustrumu čempionātā telpu fut-bolā ierindojušies 5. vietā. Šajā komandā arī ir 2-3 ļoti perspektīvi spēlētāji, kas nākotnē varētu spēlēt izlases komandā. U – 9 grupa (2. klase) čempionātā ir ierindojusies 6. vie-tā. Iespējams, ka varējām izcīnīt 3. vietu, bet sportistu slimības dēļ dažu spēļu sabrauku-ma laikā mums tika liegta šī iespēja.

– Kā ar pieaugušo futbolu? – Futbolu spēlē arī pieaugušie. Regulāru treniņu nav, tiekamies pirms kādām spēlēm. Spēlējam, lai uzturētu sevi fi ziskā formā. Vairāk aktivi-zēsimies, kad futbolu varēs spēlēt ārā, jo Lubānas vidusskolas sporta zāle nav piemē-rota telpu futbolam pieaugušajiem.

– Vai tev patīk trenera darbs? – Jā. Es to nedarītu, ja neptiktu.

– Vai tu esi azartisks savā darbā? – Jā. Bez azarta nevar. Mums ir bijuši daudzi labi sporta skolotāji un skolēniem sasniegumi bijuši pie tiem skoltājiem, kas strādājuši ar azartu. Atalgojums, protams, arī ir svarīgs, bet šobrīd ir tā, kā ir... Vēl gribu piebilst, ka arī mazā vietiņā, kāda ir Lubāna, jebkurā jomā var būt labi rezultāti, ja vien ir kāds, kas darbojas ar entuziasmu, azartu. Esmu vēl jauns treneris, neko daudz neesmu paveicis, tāpēc mans mērķis futbolā – izaudzināt kādu izlases komandas spēlētāju.

Ar Uģi Meieru sarunājās Ligita Pētersone

26. martā Lubānas vidusskolas sporta zālē norisinājās Lubānas novada čempio-nāts klasiskajā svaru stieņa spiešanā guļus. Šīs sacensības reizē ir arī Vidzemes reģiona sacensības un 5. Latvijas kausa posms. Sa-censībās piedalījās 64 dalībnieki no Daugav-pils, Bauskas, Gulbenes, Rembates, Lielvār-des, Rīgas, Madonas un Lubānas novada.

Šogad komandu vērtējumā pirmo gadu Lubānā mūs apsteidza Gulbenes koman-da, SCK Madona ieguva 2. vietu, bet tre-šajā vietā ierindojās Daugavpils komanda. Komandu vērtējumu veido no komandas 8 labākajiem rezultātiem. No Lubānas novada startēja 9 sportisti.

Par rezultātiem

Sieviešu grupā 84 kg kategorijā Baiba Daigina izcīnīja 1. vietu ar paceltiem 45 kg

Vīru grupā 83 kg kategorijā Kristapam Mežsargam

4. vieta ar paceltiem 125 kg; 93 kg kategorijā Mārtiņam Markovam 2.

vieta ar rezultātu – 145 kg93 kg kategorijā Naurim Paeglītim 5. vie-

ta ar rezultātu – 115 kg120 kg kategorijā Elgaram Rubulim 3.

vieta ar paceltiem 155 kg

Jauniešu grupā 66 kg kategorijā Markuss Pēteris Ruda-

kovs ieguva 3. vietu ar rezultātu 75 kg83 kg kategorijā Matīsam Turlajam 1. vie-

ta ar rezultātu 110 kgMatīsam Turlajam ir arī 2. vieta starp ab-

solūti labākajiem jauniešiem.

Junioru grupā59 kg kategorijā Raivis Rubulis ieguva 1.

vietu ar rezultātu 70 kg83 kg kategorijā Ģirts Aumelis izcīnīja 3.

vietu ar rezultātu 107,5 kg

Šogad neierastāk tika aizpildīta pauzīte līdz apbalvošanai. Par to parūpējās SIA “He-reford Agro” ar lielisko specbalvas konkur-siņu. 8 sportisti piedalījās „planking” (guļus stāvoklī balstā uz elkoņiem). Šoreiz balva ar liellopu gaļas izlasi aizceļoja uz Gulbeni. Sportists izturības vingrinājumu spēja izpildīt 7 minūtes. Jāatzīmē, ka otrajā vietā palika lubānietis Nauris Paeglītis.

Paldies sacensību atbalstītājiem: Lubā-nas novada pašvaldībai, biedrībai „Aiviekstes ozoli”, SIA “Daina 2”, SIA “Hereford Agro”

Baiba DaiginaFotomirkļus no Lubānas novada čempio-nāta svaru stieņa spiešanā guļus skatīt no-vada pašvaldības mājaslapā www.lubana.lv

Noslēdzies novada

čempionāts svaru stieņa

spiešanā

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 8. aprīlis/10

Nākamais “Lubānas Ziņu” numurs iznāks 29. aprīlī.

Informāciju un sludinājumus iesniegt domē redaktorei līdz 22. aprīlim.

Klusiem soļiem māmuliņaMūžam durvis aizvērusi,

Ne vārdiņa nebildusi,Skumjas sirdī atstājusi.

Izsakām līdzjūtību dakterei Zentai Stradiņai,

māmiņu aizsaules ceļos aizvadot.

VSAC "Latgale"fi liāles "Lubāna" kolektīvs

Es tagad aizeju, bet ne jau prom,Es aizeju tepat –

Ar citām puķēm, citu sauli,Ar citu zemi parunāt.

(M. Zviedre)Skumju brīdē esam kopā ar

Ivetu Skabu,pavadot tuvu cilvēku smiltājā.

Sandra, Lidija

29. aprīlīGrāmatu svētki

Lubānā 10.00 Lubānas PII “Rūķīši” bērniem tik-

šanās ar grāmatas “Runča vakariņas” auto-ri Rutu Svažu un mākslinieku Dāvi Ozolu

13.00 Lubānas pilsētas klubā Lubānas vidusskolas skolēniem un pārējiem inte-resentiem tikšanās ar zoologu, grāmatas “Zoodārzs manā pagalmā” autoru Ingmāru Līdaku

16.00 Virtuālais ceļojums reliģiju pa-saulē kopā ar novadnieku, grāmatu autoru, publicistu, ceļotāju Juri Lorencu Lubānas pilsētas bibliotēkā. Laipni aicināti!

23. aprīlī plkst. 10.00 Veidosim saulaināku novada

saules balss piemiņas vietu!

Biedrība “Vecais Ceplis” aicina uz talku pie J.Zābera muzeja „Vecais Ceplis”.

Talkas laikā sakopsim un labiekārtosim muzeja apkārtni. Galvenie talkas virzieni:

Estrādes vietas sakopšana; Atjaunot piekļuvi J.Zābera ozolam; Sakopt upes krastu; Izkopt teritoriju starp Veco ceļu un es-

trādes vietu (krūmu izgriešana).Daļu darbarīku talkas rīkotāji nodroši-

nās, tomēr grābekli un darba cimdus vē-lams ņemt līdzi. Talkas noslēgumā ēdīsim zupu, kas vārīta uz ugunskura. Lai saulaina un darbīga šī diena! Uz tikšanos!

Biedrības Vecais Ceplis biedriZvanīt 26862047 (Lauma)

Kultūra

9. aprīlī plkst. 19.00 Lubānas pilsētas klubā

Tautas deju ansambļa “Lubāna” 30 gadu jubilejas koncerts

Koncertā piedalās TDA “Lubāna” dejotāji un viņu bērni,

JDK “Žuburi”Visi laipni aicināti! TDA “Lubāna” vadītāja Laila Ozoliņa un dejotājiKoncerta ilgums 2 stundas. Ieeja uz pasākumu – bez maksas

24. aprīlī plkst. 10.00Lubānas pilsētas klubā

Zoles turnīrs

16. aprīlī plkst. 19.00Meirānu tautas namā

HUMORA VAKARS“Aprīļa pilieni’’

Piedalās Meirānu tautas nama• dāmu deju grupa “Magones”, tradīciju kopa “Sietiņš”,• amatierteātris “Zeltrači”,• Degumnieku tautas nama dāmu deju • grupa “Orhidejas”,Lubānas kultūras nama amatierteātris • “Priekšspēle”,Nagļu kultūras nama dāmu deju grupa • “Ūdensrozes” un teātra pulciņš,Ļaudonas dāmu deju grupa “Mežrozīte”,• Ļaudonas dramatiskā kopa•

Ieejas maksa – 1,50; skolēniem – 1

16. aprīlī no plkst. 22.00Meirānu tautas namā

Pavasara ballīteIelūdz grupa ''Rolise''Ieejas maksa – 3 EUR

30. aprīlī plkst. 11.00

Meirānu Kalpaka pamatskolā Zēnu vokālistu konkurss

“Aiviekstes lakstīgalas”Plkst. 17.00

Meirānu tautas namā

Vīru kora “Frachori” koncerts

Plkst. 18.00 Noslēguma pasākums,

konkursantu apbalvošana

9. martāLeldes un Guntara Jedušu ģimenē piedzimis dēliņš

Gundars Apsveicam vecākus!

Vislielākais brīnums – tā taču dzīvība,Grauda nemiers rūgstošā zemē,Klēpī smaidošs bērns. (J. Osmanis)

Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā

09.04. – 10.05.2016.

izstādeizstādeTautas deju ansamblim

“Lubāna” – 30Atklāšana 9. aprīlī plkst. 17.00

Mēs lepojamies Sasniegumi deju skatēs: Lubānas kultūras nama kolektīviem: JDK

“Žuburi” C grupa – augstākā pakāpe ar 45.83 punktiem no 50; JDK “Žuburi” B grupa – aug-stākā pakāpe ar 52.33 punktiem no 55. Lubā-nas vsk. 5. – 6.kl. kol. “Žuburiņi” – augstākā pakāpe. Kolektīvu vadītāja Laila Ozoliņa.

Lubānas vidusskolas kolektīviem:1.kl. kolekt. – 1. pakāpe; 2.– 4.kl., 4. – 7.kl. 8.

– 10.kl. deju kolektīvi – augstākā pakāpe; JDK C grupa – augstākā pakāpe (47.5 punkti no 50 punktiem). Vadītāja Lienīte Ozolniece.

Meirānu Kalpaka pamatskola 1.– 4.kl. (va-dītāja Inese Straume) – 1. pakāpe.

Diriģents Mārtiņš Bergs

Vijoles stīga, zemeņu stīga,Zem saules pasaule simtskanīga.

(B. Martuževa)8. aprīlī plkst. 18.00Lubānas pilsētas klubā

Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas “Vidzemes augstienes simfoniskā orķestra”

koncerts

Sasaukšanās ar Broņislavu Martuževu pāri laikiem

Broņislavas Martuževas dzeju un dienasgrāmatas fragmentus lasa

Aigars Noviks un Ilze Kraukle Solisti: Alīna Briede, Lauris Vugulis, Krista

Kristiāna Pugača, Guna Pūce, Arvis Kļaviņš, Marta Rudzīte, Ēriks Arhipovs, Viesturs Šēnbergs,

Lauma Vīgante, Ralfs Liģeris, Paula Silava, Kate Lasmane, Silvija Bērziņa

Ieeja uz pasākumu – bez maksas