DARBĪBAS UN ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019 · DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. –...
Transcript of DARBĪBAS UN ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019 · DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. –...
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
Apstiprināts
ar Kuldīgas novada Domes
28.02.2013. sēdes lēmumu
(protokols Nr.3, p.16.)
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras
„Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS UN ATTĪSTĪBAS
STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
2
SATURS
NR. NOSAUKUMS LPP
Ievads 3
I ATTĪSTĪBAS DAĻA
1. Muzeja raksturojums, tā loma sabiedrībā 4
1.1. Muzeja darbības pilnvarojums 4
1.2. Muzeja misija 4
1.3. Muzeja darbības virzieni 4
1.4. Muzeja darbības mērķi un uzdevumi 4
2. Muzeja iekšējās un ārējās darbības vides analīze
2.1. Pārskats par iepriekšējā periodā sasniegtiem rezultātiem un rezultatīvie
rādītāji 6
2.2. Ārējās vides ietekmes raksturojums 11
2.3. Muzeja darbības spēju novērtējums 12
2.3.1. SVID analīze 14
2.4. Secinājumi 15
2.5. Muzeja prioritārie uzdevumi 2014. – 2019.gadam 15
II PROGRAMMU DAĻA
3. Vidējā termiņa stratēģiskais plāns 16
3.1. Darbības programma 16
3.2. Sagaidāmie darbības rezultāti 23
3.2.1. Kvantitatīvie rādītāji 23
3.2.2. Kvalitatīvie rādītāji 24
3.3. Programmas īstenošanai nepieciešamie cilvēkresursi 24
4. Pārraudzība un atskaitīšanās kārtība 24
5. Muzeja ilgtspēja 24
III PIELIKUMI
1. Krājuma darba politika 2014. – 2019.gadam 27
2. Pētnieciskā darba politika 2014. – 2019.gadam 36
3. Komunikācijas darba politika 2014. – 2019.gadam 43
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
3
IEVADS
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzeja” darbības un attīstības
stratēģija 2014. – 2019. gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kura mērķis ir noteikt
prioritāros virzienus muzeja attīstībai, nodrošināt muzeja profesionālu un ilgtspējīgu darbību
atbilstoši muzeja misijai, darbības mērķiem un uzdevumiem, kā arī veicināt muzeja
konkurētspēju kultūras un kultūrtūrisma tirgū.
Muzeja darbības un attīstības stratēģija raksturo muzeja būtību un lomu sabiedrībā (sniedz
informāciju par muzeja darbības pilnvarojumu, darbības virzieniem, mērķiem un plānošanas
perioda prioritātēm), iekšējās un ārējās vides iespējamo ietekmi uz muzeja mērķu
sasniegšanu. Tajā iekļauta kodolīga analīze ar secinājumiem, kas atklāj iestādes paredzamo
virzību turpmākajos 5 gados un palīdz noteikt reāli sasniedzamus nākamā perioda rezultātus,
par kuriem muzejam būs jāatskaitās. Muzeja darbības un attīstības stratēģija sniedz
informāciju par to, kādas apakšprogrammas atbilstoši muzeja darbības mērķiem, muzejs
īsteno, pildot savu misiju. Visas apakšprogrammas kopā veido muzeja darbības jeb stratēģijas
programmu.
Kuldīgas novada muzejam ir būtiska loma gan Kuldīgas novada kultūrvēsturiskā mantojuma
saglabāšanas procesā, gan Kuldīgas novada kultūrvides veidošanā un iedzīvotāju kultūras
vajadzību apmierināšanā, nodrošinot daudzveidīgus un kvalitatīvus kultūras pakalpojumus.
Muzeja stratēģisko uzdevumu realizācija saskan ar Kuldīgas pilsētas vēlmi sevi pozicionēt kā
savu vērtību apzinošos pilsētu, kura, izmantojot un attīstot savus vēsturiskos resursus,
piesaista attiecīgās nozares interesentus un veido sevi par tūrismam pievilcīgu un atraktīvu
kultūras mantojuma pilsētu. Tas pozitīvi ietekmēs pilsētas starptautisko atpazīstamību un tēla
veidošanu, stiprinās pilsētas iedzīvotāju izpratni par vērtībām, kurām līdzās tie dzīvo, veicinās
pilsētas ekonomisko izaugsmi.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
4
I ATTĪSTĪBAS DAĻA
1. MUZEJA RAKSTUROJUMS, TĀ LOMA SABIEDRĪBĀ
1.1. MUZEJA DARBĪBAS PILNVAROJUMS
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra „Kuldīgas novada muzejs”, reģ. Nr. 90000035779, ir
Kuldīgas novada Domes pārraudzībā esoša, juridiski patstāvīga pašvaldības aģentūra, kas
izveidota saskaņā ar Publisko aģentūru likumu, lai īstenotu Domes funkcijas kultūras darba
organizācijā, tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanā, tautas jaunrades attīstībā un
kultūrpolitikas realizācijā. Aģentūra ir sabiedrībai pieejama izglītojoša un pētniecības
institūcija, kuras uzdevums ir atbilstoši muzeja darbības specifikai vākt, saglabāt un
popularizēt sabiedrībā dabas, materiālās un nemateriālās kultūras vērtības, kā arī sekmēt to
izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai. Muzejs izvietots Valsts aizsargājamā
kultūras piemineklī Nr. 8544. Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada
muzejs” darbības pamats ir Kuldīgas novada Domes apstiprināts nolikums (27.08.2009.
Prot.Nr.7 p.8). Muzejs darbojas saskaņā ar Muzeju likumu, kurā noteiktas sabiedriskās
attiecības muzeju jomā, lai nodrošinātu muzeju darbību un sekmētu Latvijas kultūras
mantojuma saglabāšanu un muzeju attīstības iespējas. Kuldīgas novada muzejs, veiksmīgi
izejot akreditācijas procesu, ieguvis valsts atzīta muzeja statusu (akreditācijas apliecība Nr.
63A izsniegta no 2008.gada 2.aprīļa līdz 2013.gada 1.aprīlim)
1.2. MUZEJA MISIJA
Kuldīgas pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs” misija ir veicināt kuldīdznieku un
pilsētas viesu izpratni par Kuldīgas novada vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām
pasaules vēstures kontekstā, izceļot pilsētvides unikalitāti ar tai raksturīgo senatnīgo,
romantisko gaisotni, kuru veidojuši kuldīdznieki.
1.3. MUZEJA DARBĪBAS VIRZIENI
1. Kuldīgas novada vēsturi raksturojoša muzeja krājuma veidošana un saglabāšana.
2. Kuldīgas novada vēstures pētīšana no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, par
pamatu izmantojot muzeja krājumu un citus vēstures avotus.
3. Muzeja krājuma un pētniecības darba rezultātu pieejamības nodrošināšana, veicinot
novada vēstures popularizēšanu.
4. Muzeja darbības nodrošināšana sadarbībā ar pašvaldību.
1.4. MUZEJA DARBĪBAS MĒRĶI UN UZDEVUMI
1. mērķis:
Veidot Kuldīgas novada muzeja profilam un misijai atbilstošu muzeja krājumu, veicinot
kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
Uzdevumi:
1.1. Papildināt muzeja krājumu, balstoties uz izstrādāto krājuma politiku un
komplektēšanas pamatprincipiem;
1.2. Dokumentēt krājuma priekšmetus atbilstoši MK Noteikumiem par Nacionālo
muzeju krājumu un Noteikumiem par Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas
novada muzejs” krājumu;
1.3. Nodrošināt krājuma saglabāšanas apstākļus atbilstoši MK Noteikumiem par
Nacionālo muzeju krājumu.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
5
2. mērķis:
Apzināt un pētīt Kuldīgas novada kultūrvēsturisko mantojumu un ar to saistītās materiālās un
nemateriālās liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Izmantojot pētnieciskā darba
rezultātus, radīt sabiedrībai iespēju iepazīties ar kultūrvēsturisko mantojumu un veidot
izpratni par tā nozīmi sabiedrības attīstībā.
Uzdevumi:
2.1. Veikt muzeja krājuma kolekciju izpēti, lai ar muzeja rīcībā esošo priekšmetu
palīdzību veidotu un nodrošinātu apmeklētājiem zinātniski pamatotu interpretāciju par novada
vēsturi.
2.2. Pētīt Kuldīgas novada vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām,
akcentējot novada lomu valsts kultūrvēsturisko notikumu kontekstā.
2.3. Apzināt, pētīt novada cilvēku devumu Kuldīgas novadam un Latvijai.
3.mērķis
Veicināt novada kultūrvēstures mantojuma popularizēšanu, nodrošinot Kuldīgas novada
muzeja krājuma un pētnieciskā darba rezultātu pieejamību sabiedrībai, izmantojot
daudzveidīgas muzeja komunikācijas formas.
Uzdevumi:
3.1. Veidot sabiedrības interesēm atbilstošas un novada unikalitāti raksturojošas
ekspozīcijas un izstādes
3.2. Popularizēt muzeja produktu, izmantojot dažādas mūsdienīgas mārketinga
metodes.
3.3. Ar muzeja pasākumiem un izglītojošām programmām veicināt sabiedrības izpratni
par Kuldīgas novada vēsturi un tās unikalitāti Latvijas un pasaules kultūrvēstures kontekstā
3.4. Sabiedrības viedokļa izpēte, apkopojums un analīze.
4.mērķis
Nodrošināt Kuldīgas novada muzeja pamatfunkciju kvalitatīvu īstenošanu
Uzdevumi:
4.1. Veidot un uzturēt stabilu muzeja materiāltehnisko bāzi.
4.2. Veikt pasākumus darbinieku resursu pilnveidošanai.
4.3. Nodrošināt finansējumu pamatfunkciju īstenošanai un stratēģisko plānu
realizācijai.
4.4. Turpināt kvalitatīvu sadarbību stratēģisko plānu īstenošanā ar pašvaldību un tās
institūcijām.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
6
2. MUZEJA IEKŠĒJĀS UN ĀRĒJĀS DARBĪBAS VIDES ANALĪZE
2.1. PĀRSKATS PAR IEPRIEKŠĒJĀ PERIODĀ SASNIEGTIEM REZULTĀTIEM
UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI
Izstrādājot muzeja darbības programmu 2008.-2013.gadam, tika izvirzīti vairāki mērķi un
uzdevumi, kā arī iezīmētas prioritātes, kam pievēršama sevišķa uzmanība noteiktajā periodā.
Lai veiktu pilnvērtīgu iepriekšējā perioda sasniegto rezultātu un rezultatīvo rādītāju analīzi,
tika izmantoti šādi dokumenti:
Kuldīgas pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs” vidējā termiņa stratēģija
2008 – 2013.gadam;
Kuldīgas pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs” Krājuma politika 2008.-
2013.gadam;
Kuldīgas pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs” Pētnieciskā darba politika
2008.-2013.gadam;
Kuldīgas pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs” Komunikācijas darba
politika 2008.-2013.gadam;
Pārskati par Kuldīgas novada muzeja darbību (2008, 2009, 2010, 2011, 2012).
2.1.1. Sasniegtie rezultāti un rezultatīvie rādītāji Krājuma darbā
Pārskata periodā muzeja krājumā iekļauti 5554 jaunieguvumi. Krājuma papildinājuma
vislielākā daļa saņemta kā privātpersonu dāvinājumi. Pārskata periodā būtiski papildinājusies
muzeja arheoloģijas kolekcija. Kolekcijas papildināšanai labvēlīga bijusi vecpilsētas
infrastruktūras objektu izbūve, kuras laikā veikta arheoloģiskā uzraudzība. Nozīmīgs
papildinājums muzeja krājumam bija 2009.gada oktobrī saņemtais dāvinājums - kuršu ķoniņu
dzimtu lēņu grāmatas un tiesvedības dokumenti no 14. gadsimta.
Krājuma uzskaites un dokumentēšanas darbi veikti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
Sakarā muzeja krājuma izvietošanu jaunās telpās, pārskata periodā prioritārs bijis darbs pie
jaunas topogrāfijas sistēmas izveides un topogrāfijas atzīmju veikšana uzskaites kartītēs.
Nozīmīgs darbs ieguldīts muzeja priekšmetu ievadīšanā Nacionālajā Muzeju krājuma
kopkatalogā. Pārskata periodā kopaktalogā ievadītas 7761 vienības.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
7
Būtiskākā izmaiņa krājuma darbā pārskata periodā saistīta ar krājuma saglabāšanas apstākļu
uzlabošanu. Krājuma vajadzībām pašvaldība piešķīrusi ēku Vakara ielā 6, kura dod iespēju
visas krājuma kolekcijas uzglabāt centralizēti. Līdz šim krājums glabājās 4 dažādās pilsētas
vietās. Jaunajā ēkā katra kolekciju grupa (atbilstoši materiālam un kolekcijas veidam)
izvietota atsevišķā telpā. Pārskata periodā lielākā daļa krātuvju telpas aprīkotas ar
elektroniskiem termohidrometriem. Lai nodrošinātu optimālu klimatu krātuvju telpās,
iegādāts klimata nodrošināšanas inventārs – gaisa mitrinātāji un mitruma savācēji. Uzlabojot
lielformāta papīra priekšmetu (grafikas, afišas, plakāti, kartes) saglabāšanas apstākļus,
iegādāti vairāki rasējumu skapji. Izveidota plauktu sistēma keramikas, mākslas, tekstiliju
kolekciju uzglabāšanai un veikti citi saglabāšanas apstākļu uzlabošanas darbi. Krājuma
nodaļās turpināta priekšmetu iesaiņojuma nomaiņa, pārejot uz bezskābes materiālu
iesaiņojumu. Pārkasta periodā restaurēti 15 muzeja priekšmeti.
Saskaņā ar darba plānu notiek krājuma esības pārbaudes. Pārskata periodā pārbaudītas 6049
vienības. Pārskata periodā uzsākta muzeja krājuma finansiāla novērtēšana un uzņemšana
grāmatvedības uzskaitē.
Pārskata periodā būtiski pieaudzis izmantoto krājuma vienību skaits (muzeja ekspozīcijās,
izstādēs muzejā un ārpus tā, pētnieciskajam darbam un digitālo attēlu izgatavošanai).
Pieaudzis arī deponēto vienību skaits.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
8
2.1.2. Sasniegtie rezultāti un rezultatīvie rādītāji Pētnieciskajā darbā
Atbilstoši muzeja stratēģijai un aktualitātēm novadā, muzeja speciālisti pārskata periodā
veikuši pētniecisko darbu. Pēdējos trīs pārskata perioda gados pētniecisko tēmu skaits ir
samazinājies. Pētniecisko darbu skaitu ietekmējusi darbinieku kapacitāte. Sakarā ar krājuma
biežu pārvietošanu un jaunas krājuma ēkas iekārtošanu, pētniecisko darbu mazāk veikuši
krājuma nodaļas darbinieki.
Krājuma pieejamības un popularizēšanas nolūkos pārskata periodā sagatavotas vairākas
muzeja krājuma izstādes. Sistemātiska krājumu izstāžu organizēšana nodrošina krājumu
kolekciju izpēti un ir veicinājusi kolekciju papildināšanu. Pārskata periodā izpētītas un
eksponētas formas tērpu, gaismas ķermeņu, durvju, etnogrāfisko tekstiliju u.c. kolekcijas.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
9
Lai popularizētu un apzinātu krājumā esošo materiālu par Kuldīgas novada pagastiem,
2011.gadā tika sagatavots lekciju cikls „Pagasta atmiņu albūms”. Pagastu vēstures pētīšanas
rezultātā tika atjaunota tradīcija doties kultūrvēstures ekspedīcijās uz pagastiem. 2012.gadā
bija pirmā atjaunotā ekspedīcija Īvandes pagastā.
Pārskata periodā izstrādāts pilsētas vēstures ekspozīcijas „Kuldīga – Kurzemes pērle” plāns,
kurš ilustrē pilsētas vēstures nozīmīgākos notikumus no vissenākajiem laikiem līdz Otrajam
pasaules karam. Pilsētas vēstures ekspozīcija sadalīta četrās lielās apakšnodaļās: 1) Kuršu
pilskalns, Ordeņa pils, Kurzemes un Zemgales hercogiste, 2) Kuldīga Krievijas impērijā, 3)
Kuldīga 20.gs. 20.-30.gados, 4) Kuršu ķoniņu vēsturiskais mantojums.
Kopš 2010.gada muzejs organizē konferences – vēsturiskos lasījumus par Kurzemes vēstures
un muzeju nozares aktualitātēm. Pārskata periodā organizētas 3 vietēja mēroga konferences
(2010.g. - „Hercogs Jēkabs – mīti un patiesība”, 2011.g-„Kurzemes pilsētu metamorfozes” un
2012.g. „Ebreju kopienas Kurzemes pilsētās”) un 1 starptautiska konference (2010.g.-
„Muzejpedagoģisko programmu gadatirgus”).
2.1.3. Sasniegtie rezultāti un rezultatīvie rādītāji Komunikācijas darbā
Atbilstoši muzeja stratēģijai un citiem plānošanas dokumentiem pārskata periodā veikts darbs
ar sabiedrību, popularizējot muzeja krājumu un pētnieciskā darba rezultātus. Rezultatīvos
rādītājus pārskata periodā būtiski ietekmē muzeja ēkas remonta darbi 2009. un 2012.gadā.
Muzeja apmeklētāju skaita dinamika uzskatāma par pozitīvu. 2008., 2010. un 2011. gadā
pārsniegts plānotais apmeklētāju skaits. No 2009. gada maija līdz 2010. gada februārim
muzeja ekspozīcija un izstādes tika apmeklētājiem slēgtas.
Izstāžu skaita dinamiku muzejā pārskata periodā ietekmējis fakts, ka kopš 2009.gada muzejā
nebija skatāma patstāvīgā ekspozīcija. Lai kompensētu ekspozīcijas tūkumu, apmeklētājiem
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
10
tika piedāvāts daudzveidīgs izstāžu klāsts – muzeja krājuma izstādes, dažādu sadarbības
projektu izstādes, citu muzeju kolekciju izstādes, kā arī mākslinieku personālizstādes. Mazāks
izstāžu skaits ir periodos, kad muzejs rekonstrukcijas dēļ apmeklētājiem ir bijis slēgts (2009.
un 2012. gadā).
Muzejpedogoģija iepriekšējā plānošanas periodā izvirzīta par vienu no prioritātēm muzeja
darbā ar sabiedrību. Veidojot izglītojošās programmas, uzsvars tiek likts uz muzejpedogoģijas
kvalitāti, kā ar nodarbību skaitu un piesaistīto apmeklētāju daudzumu. Muzejpedogoģijas
nodarbību mērķauditorija ir Kuldīgas novada mācību iestāžu audzēkņi. Programmas tiek
pielāgotas attiecīgajai vecuma grupai, ņemot vērā skolu programmu saturu un vecuma
īpatnības. Tematiski uzsvars tiek likts uz novada vēsturi, gadskārtu ieražām, valsts svētkiem
un atceres dienām (Brīvības cīņas, Latvijas Republikas dibināšana, Janvāra barikādes).
Daudz strādāts pie muzejpedogoģijas nodarbību formas - nodarbības notiek gan muzeja ēkā
(periodos, kad tā bija atvērta apmeklētājiem), gan dodoties izbraukumos uz skolām un
pirmsskolas izglītības iestādēm. Ir izveidotas arī specifiski pilsētvidei pielāgotas pedagoģijas
programmas, kurās grupa dodas nodarbībā - ekskursijā tādējādi iepazīstot Kuldīgas
pilsētvides un arhitektūras pērles (programmas: „Kuldīgas namu durvis” „Atklāj Pilsētas
dārza noslēpumus”).
Pārskata periodā uzsākts darbs pie mūžizglītības programmām. Muzejs iesaistījies Latvijas
Muzeju biedrības akcijā „Mācību nedēļa pieaugušajiem” un kopš 2011.gada janvāra muzejā
notiek mūžizglītības nodarbības „Pēcpusdienu sarunas par rokdarbiem”. Šis nodarbību cikls
2012.gadā novērtēts ar Kuldīgas novada Kultūras balvu. Organizēti vairāki semināri novada
vēstures pētniekiem.
Pārskata periodā muzejā organizēti daudzveidīgi pasākumi - izstāžu atklāšanas, tikšanās ar
autoriem, muzeja speciālistu veidoti tematiskie pasākumi. Īpaši jāuzsver pasākumu cikls
„Pagasta atmiņu albums”, kura ietvaros veidots katram novada pagastam veltīts pasākums.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
11
Pasākuma laikā muzeja speciālisti kopā ar pagasta iedzīvotājiem atsauc atmiņā vietas un
cilvēkus no senām fotogrāfijām, kā arī dod iespēju katram atnācējam pārbaudīt savu erudīciju
pagasta vēsturē un dalīties savā stāstā un atmiņās. Pasākumu cikls ieguvis muzeju nozares
gada balvu „Zelta puteklis” nominācijā „Inovatīva krājuma izmantošana 2011”.
Nozīmīga komunikācijas darba daļa ir sabiedrības informēšana par muzeja aktivitātēm un
produktiem. Domājot par sabiedrības informēšanu, ņemti vēra katras mērķauditorijas
informācijas iegūšanas paradumi un šo paradumu izmaiņas, kas laika gaitā, aizvien vairāk
attīstoties tehnoloģijām un interneta saziņai, kļūst aizvien straujākas. Kuldīgas novada muzejs
2012. gada janvārī izveidoja un aktīvi lieto savu lapu draugiem.lv un twitter kontu
@kuldigasmuzejs. Sociālo tīklu lietotāju skaitam augot, paplašinās arī lietotāju vecuma
spektrs un šis komunikācijas veids aptver aizvien plašāku muzeja produktu potenciālo
patērētāju loku.
Netiek aizmirstas arī tradicionālākas sabiedrības informēšanas formas - afišas, informācijas
sagatavošana un izsūtīšana ziņu aģentūrām, portāliem un drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem,
TV un radio, kā arī - publikācijas novada preses izdevumos.
Muzerjpedogoģijas nodarbības veiksmīgi tiek popularizētas, sagatavojot skrejlapas, dodoties
uz mācību iestāžu skolotāju istabām un stāstot par programmu, ka arī izmantojot iespēju
uzrunāt mācību iestāžu vadītājus Kuldīgas novada Izglītības un sporta pārvaldes sēdēs.
2.2. ĀRĒJĀS VIDES IETEKMES RAKSTUROJUMS
Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), arī muzeja darbību un attīstību ietekmē
labvēlīgā ES kultūrpolitika, kuras mērķis ir saglabāt un veicināt katras dalībvalsts atšķirīgo un
unikālo kultūru, iepazīstināt dalībvalstu iedzīvotājus ar izcilām Eiropas kultūras vērtībām,
saglabāt kultūras mantojumu. ES konsekventi aizstāv tā saucamo „kultūras izņēmuma
principu”, kas ļauj valstīm iejaukties kultūras tirgus regulēšanā, ja tas nepieciešams kultūras
daudzveidības un kultūras mantojuma saglabāšanai.
Muzeja darbību tieši ietekmē_ sakārtota ar muzeju nozari saistīta likumdošana – „Muzeju
likums”, MK „Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” un sadarbība ar Kultūras
ministrijas nozares atbilstošo institūciju – darbinieku izglītošana, projektu konkursi un muzeja
attīstības koordinēšana.
Muzejs atrodas valsts nozīmes kultūras piemineklī un tā pamatfunkcija ir rūpēties par
materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, līdz ar to muzeja darbību tieši ietekmē
normatīvo aktu bāze kultūras mantojuma saglabāšanai un muzejam saistošs ir likums „Par
kultūras pieminekļu aizsardzību”, bet starptautiskās sadarbības nodrošināšanai nozīmīgi ir
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
12
MK noteikumi par „Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas un ievešanu
Latvijā".
Muzeja darbības virzienus un attīstību nosaka laba sadarbība ar pašvaldību. Kuldīgas novada
dome, domājot par vecpilsētas teritorijas attīstību, īstenojusi Eiropas Reģionālās attīstības
fonda atbalstīto projektu „Vecā Ventas tilta restaurācija un atraktīvas tūrisma teritorijas
izveide Kuldīgas sirdī”. Projekta mērķis bija izveidot atraktīvu tūrisma teritoriju, restaurējot
Kuldīgas nozīmīgāko kultūrvēstures un tūristu piesaistes objektu – veco Ventas tiltu – un
veidojot infrastruktūru „dzīvā muzeja” kompleksam. Attīstot „dzīvā muzeja” kompleksa ideju
realizēts projekts „Kuldīgas pilsētas dārza kā pievilcīga tūrisma teritorijas attīstība”, kura
mērķis ir Kuldīgas pilsētas dārza jeb ordeņa pils parka infrastruktūras attīstība un
popularizēšana, radot jaunu tūrisma produktu. Abos projektos iekļaujas arī muzeja restaurētā
ēka un renovētā palīgēka (kura finansējums iegūts EEZ/ Norvēģijas finanšu instrumentu
konkursā), kuras atrodas šajā tūrisma teritorijā. Kuldīgas novada muzeja attīstība iekļauta arī
kopējā Kuldīgas pilsētas attīstības programmā.
Sadarbībā ar pašvaldību un tās speciālistiem veiksmīgi īstenoti vairāki projekti – gan
starptautiski, gan vietēja mēroga. Šī sadarbība nākotnē noteikti attīstīsies arī Kuldīgas novada
mērogā. Muzejs veiksmīgi iekļaujas Kuldīgas novada aktīvajā kultūras dzīvē, sadarbojoties ar
citām pilsētas kultūras institūcijām – galveno bibliotēku, kultūras centru u.c.
Viens no muzeja darbības ietekmējošiem faktoriem ir demogrāfiskā situācija valstī. Pētījumi
liecina, ka visā valstī sasniegtā iedzīvotāju sastāva novecošanās pakāpe nenovēršami izraisīs
iedzīvotāju skaita tālāku mazināšanos visā Latvijā. Līdzīgas norises vērojamas arī vairākās
citās Austrumeiropas un ES valstīs ar zemu dzimstību. Tāpat iedzīvotāju sastāva novecošanās
un zemās dzimstības dēļ visā Eiropā pēc vairākiem gadu desmitiem gaidāma iedzīvotāju
skaita mazināšanās jeb depopulācija. Šāda situācija būtiski ietekmē darba spējīgo iedzīvotāju
skaitu, jauniešu daudzumu pilsētā un līdz ar to muzeja apmeklētāju skaitu. Nozīmīgs faktors ir
arī darbspējīgo iedzīvotāju aizceļošana no valsts, kuri ir potenciālie muzeja pakalpojumu
patērētāji.
2.3. MUZEJA DARBĪBAS SPĒJU NOVĒRTĒJUMS
Liela nozīme KNM pastāvēšanā un pozitīviem darba rezultātiem ir tā atrašanās vietai
vēsturiski nozīmīgā Kuldīgas daļā, blakus populārākajiem tūrisma objektiem – Ventas
Rumbai un vecajam ķieģeļu tiltam pār Ventu. Muzejs ir izvietots īpaši nozīmīgā
kultūrvēstures piemineklī – valsts nozīmes aizsargājamā objektā (Nr.8544). Kaut arī muzeja
ēkas ir pašvaldības īpašums, muzejam kā ēku pārvaldītājam, ir saistošs likums Par kultūras
pieminekļu aizsardzību. Lai saglabātu arhitektūras pieminekli, kurā atrodas muzejs, 2009.gadā
tā fasāde tika restaurēta un 2011.gadā uzsākti iekštelpu restaurācijas darbi.
Lai nodrošinātu muzeja pamatfunkcijas, pašvaldība muzeja rīcībā nodevusi trīs ēkas. Galvenā
ēka (Pils ielā 5) pēc restaurācijas darbu pabeigšanas kļūs par ekspozīciju un kultūrvēsturisko
izstāžu centru „Bangerta villa”. Pils ielas 5 palīgēkā atrodas muzeja administrācijas,
komunikāciju un pētnieciskā darba speciālistu darba vietas, kā arī publiski pieejama
pētnieciskajā darbā izmantojamas uzziņas literatūras bibliotēka. Kvalitatīvai un profesionālai
krājuma saglabāšanai, muzeja pārvaldībā 2010.gadā nodota ēka Vakara ielā 6. Pēc ēkas
labiekārtošanas darbu pabeigšanas, viss muzeja krājums atradīsies vienā ēkā (līdzšinējo 4
atrašanās vietu vietā). Jaunā krātuves ēka devusi iespēju iekārtot ērti lietojamas krātuvju
telpas katrai kolekciju un/vai priekšmetu grupai, izveidot darba zonas apmeklētājiem un
neapstrādāto priekšmetu glabātavu. Krājuma centralizācija ļauj uzlabot tā pārvaldību.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
13
Muzeja vadības modelis un organizatoriskā struktūra veidota, lai spētu realizēt tradicionālās
muzeja funkcijas, kā arī sniegt un veidot sabiedrībai aktuālus un nepieciešamus jaunus
pakalpojumus, operatīvi reaģēt uz pārmaiņām, prognozēt tās un atrast piemērotu risinājumu,
sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, veidojot saikni ar dažādām sabiedrības grupām, lai
veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību muzeja darbā un kultūrvēsturiskā mantojuma
saglabāšanas jomā.
Muzeja līdzekļi ir atkarīgi gan no pašvaldības budžeta dotācijas, gan arī no pašu ieņēmumiem,
kurus iespaido tādi makroekonomiskie rādītāji, kā iedzīvotāju ienākumi, ekonomiskā
stabilitāte, inflācija u.c. Šie ekonomiskie faktori ir cieši saistīti ar muzeja pakalpojumu cenu
politiku, galvenokārt ar ieejas biļešu cenu. Papildus finansējuma piesaistei dažādiem
pasākumiem un muzeja aktivitātēm tika izstrādāti vairāki projekti. Lielāka mēroga projektus
finansējuma piesaistei, kā, piemēram, ēkas restaurācijas projektus, izstrādā novada
pašvaldība.
Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku interesentu loka piekļuvi informācijai par muzejā esošām
kultūrvēstures vērtībām, arī Kuldīgas novada muzejs iesaistījies projektā „Nacionālais muzeju
kopkatalogs”, kura ietvaros tiek digitalizēts muzeja krājums un informācija par to ievietota
datubāzē. Tāpat muzejs piedalās Latvijas Nacionālās bibliotēkas kurētajā projektā „Zudusī
Latvija”, kurā tiek apkopota informācija (pamatā - attēli) par Latvijas zudušajām vietām -
objektiem, ēkām, iestādēm, utt., kas dažādu iemeslu dēļ gājuši bojā. Muzejs strādā pie lokālu
datubāzu izveides, piemēram, Ievērojami Kuldīgas novada iedzīvotāji. Interneta vide tiek
izmantota arī esošā un potenciālā muzeja apmeklētāja informēšanai par muzeja aktivitātēm un
reklamējot dažādus muzeja produktus.
2011.gadā izstrādāts jauna muzeja interjera un ekspozīcijas projekts, pēc kura realizācijas
2013.gadā muzejs iegūs jaunas krājumu aptverošas ekspozīcijas.
Pētot un analizējot muzeja apmeklētāju, var secināt, ka muzeju apmeklē vairāk sievietes, bet
apmeklētāju sadalījums pa vecuma grupām ir apmēram vienāds. Vērojams apmeklētāju skaita
pieaugums grupās vecumā līdz 18 un pēc 50 gadiem. Tas liecina, ka muzejam nedraud
apmeklētāju trūkums nākamajos gados, jo būs izaugusi uz muzeju apmeklējumiem orientēta
jaunā paaudze un saglabājies gados vecākās paaudzes apmeklējums, kas jau tradicionāli ir
stabils.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
2.3.1. SVID analīze
Ārējās iespējas
Finansējuma piesaiste:
- muzeja krājuma ēkas renovēšanai (investīciju
projekti, domes līdzfinansējums)
- muzeja resursu uzlabšanai un pasākumu organizēšanai
(KKF, novada Dome u.c. organizācijas un fondi);
Kuldīgas tūrisma industrijas attīstība – muzeja
apmeklētāju skaita pieaugums;
Starptautiskās sadarbības attīstība;
Apkārtējā teritorijā kompakti atrodas daudzas
kultūrtūrisma organizācijas.
Ārējie draudi
Palielināta konkurence finansējuma piesaistē;
Sociālekonomiskas problēmas – inflācija,
iedzīvotāju aizplūšana uz lielākām pilsētām,
ārzemēm, iedzīvotāju zemā pirktspēja;
Darbinieku aiziešana uz labāk apmaksātu darbu.
Muzeja galvenās stiprās puses
Bagāts, novada vēsturi raksturojošs krājums un
unikāli krājuma priekšmeti;
Juridiskais statuss – pašvaldības aģentūra;
Vienīgā mēroga pētnieciskā iestāde;
Pieredzējuši darbinieki;
Sakārtota un uzlabota kultūrvide – restaurēta ēku
fasāde un labiekārtota teritorija;
Ilggadīga sadarbība ar pilsētas nevalstiskajām
organizācijām, kultūras un izglītības iestādēm;
Atrašanās UNESCO zonā un unikāla ēkas vēsture.
Ieguldīt!
Starptautiska un vietēja mēroga finansējuma
piesaiste jaunām precēm, pakalpojumiem un
infrastruktūras uzlabošanai;
Turpināt darbinieku tālākizglītība;
Kultūras mantojuma popularizēšana, iekļaujoties
tūrisma apritē;
Darbinieku profesionālās kapacitātes
palielināšana;
Pilsētas tēla atpazīstamības veicināšana.
Aizsargāt!
Darbinieku motivēšanas sistēmas izstrāde;
Izstrādāt un ieviest dažādus pasākumus
kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanai.
Muzeja galvenās vājās vietas
Krājuma ēkas infrastruktūras novecošanās;
Ierobežoti cilvēku un finansu resursi;
daudzveidīgai novada vēstures un muzeju
kolekciju izpētei;
Nav pietiekami daudzpusīgi izvērsts
muzejpedagoģiskais darbs un dažādas interaktīvās
nodarbības dažādām sabiedrības grupām.
Pieņemt lēmumu
Izstrādāt tehnisko projektu apsardzes un
ugunsdrošības signalizācijas modernizācijai
krājuma ēkā Vakara ielā 6;
Piesaistīt dažādus nozaru speciālistus
restaurācijas, pētnieciskā un komunikācijas
darba pilnveidošanai;
Izveidot klientu apkalpošanas stratēģiju.
Rīkoties!
Algot projektu speciālistus papildus finanšu
piesaistei un PR;
Censties pārliecināt pašvaldību par
nepieciešamību uzlabot drošības apstākļus
krājuma ēkā.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
2.4. SECINĀJUMI
1. Kuldīgas novada muzeja darbības 2008.-2013. analīze norāda līdzšinējās darbības
produktivitāti un iezīmē virzienus, kam muzeja tālākajā darbībā piešķirama prioritāra
loma. Muzeja darbs atskaites periodā sekmējis muzeja misijas īstenošanu.
2. Nodrošināti un kvalitatīvi uzlaboti krājuma saglabātības un pieejamības apstākļi.
Novērstas gandrīz visas iepriekšējā periodā atzītās vājās vietas krājuma darbā. Radīta
labvēlīga vide optimālai krājuma pārvaldības nodrošināšanai.
3.Muzeja pētnieciskais darbs veicinājis krājumu kolekciju izpēti un pētniecisko
rezultātu pieejamību sabiedrībai. Pētnieciskā darba kvalitātes uzlabošanos pierāda
atjaunots ekspedīciju darbs un par tradīciju iedibināta ikgadējā muzeja zinātniskā
konference.
4. Pārskata periodā muzejs nodrošinājis daudzveidīgus pasākumus, kuri atzinīgi
novērtēti ar dažādiem apbalvojumiem. Aizvien plašāka informācija par muzeja
darbību pieejama sociālajos tīklos. Nākošajā plānošanas periodā jārealizē iecere par
muzeja mājas lapu.
5. Uzlabojusies muzeja infrastruktūra – 2009.gadā restaurēta muzeja ekspozīcijas un
izstāžu centra ēkas fasāde, renovēta palīgēka, kurā atrodas darba kabineti
administrācijai un speciāliem, kā arī labiekārtota muzeja apkārtne. 2012.gadā uzsākts
muzeja ekspozīcijas un izstāžu centra ēkas iekštelpu restaurācijas projekts. 2011.gadā
iegūta ēka centralizētai krājumu kolekciju izvietošanai.
2.5. MUZEJA PRIORITĀRIE UZDEVUMI 2014.-2019.GADAM
1. Muzeja ekspozīcijas un izstāžu centra „Bangerta villa” darbības nodrošināšana,
zīmola atpazīstamība. Klientu apkalpošanas centra izveide. Jaunu „Bangerta villas”
pakalpojumu un produktu izstrāde un to darbības nodrošināšana.
2. Krājuma ēkas infrastruktūras uzlabošana - logu un durvju nomaiņa, apsardzes un
ugunsdrošības signalizācijas modernizēšana, priekšmetu saglabāšanas apstākļu
uzlabošana (klimata kontroles iekārtu, jaunu mēbeļu iegāde un restaurācija).
3.Pētnieciskā darba kapacitātes palielināšana un pētnieciskā darba rezultātu
pieejamības nodrošināšana sabiedrībai (konferences, kolekciju katalogi u.c.
aktivitātes)
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
II PROGRAMMU DAĻA
3. VIDĒJA TERMIŅA STRATĒĢISKAIS PLĀNS
3.1. Darbības programma
1. mērķis:
Veidot Kuldīgas novada muzeja profilam un misijai atbilstošu muzeja krājumu, veicinot kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
UZDEVUMI
PLĀNOTIE
REZULTĀTI,
GALAPRODUKTI
REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI AKTIVITĀTES
IZPILDES
LAIKS
FINANŠU
AVOTS KVALITATĪVIE KVANTITATĪVIE
1.1.
Papildināts krājums ar
materiālajām un
nemateriālājām liecībām
par novada kultūrvēsturi
Mērķtiecīgi veidots
muzeja krājums,
kurā iegūstama
daudzpusīga
informācija par
novada kultūrvēsturi
700 vienības gadā
1. Krājuma un pētnieciskā darbu
speciālistu individuālais darbs;
2. Ekspedīcijas Kuldīgas novada
pagastos.
2014.-2019. A1
1.2. Kvalitatīva un ērti
lietojama krājuma
pārvaldības sistēma
Viegli pieejama
informācija par
krājuma
priekšmetiem gan
muzeja
darbiniekiem, gan
muzeja klientiem
700 inventarizētas
jauniegūtās vienības
gadā;
1000 kopkatalogā
ievadītās vienības
gadā.
1. Jauniegūto priekšmetu
dokumentēšana un uzskaite;
2. Regulāra informācijas
ievadīšana par muzeja krājuma
jaunajām un esošajām vienībām.
2014.-2019. A
1.3. Krājuma priekšmetiem
nodrošināti atbilstoši
saglabāšanas apstākļi
Eksponēšanas
prasībām atbilstoši
saglabāti/ restaurēti
priekšmeti
1 lielgabarītu
priekšmetu krātuves
iekārtošana;
3 jauni skapji
1.Logu/durvju nomaiņa un
kosmētiskais remonts
lielgabarītu priekšmetu krātuvē;
2. jaunās krātuves iekārtošana un
2014.
2015.
A, B-
KKF,
Kultūras
ministrijas
1 A - Sasniedzamie rezultāti pie pašreizējā finansējuma apjoma; B - sasniedzamie rezultāti izmantojot papildu finansējumu
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
17
veksiloloģijas
kolekcijas saglabāšanas
apstākļu uzlabošanai;
150 ievākotas grāmatas,
kuras tiks izvietotas
atvērta tipa plauktos;
3-5 krājuma priekšmetu
restaurācija gadā.
topogrāfijas sistēmas izveide;
3. jauna aprīkojuma iegāde
kolekcijas saglabāšanas apstākļu
uzlabošanai.
2017.-2019.
projektu
konkursi
1.4. Veikta kolekciju esības
pārbaude
Pārbaudīts kolekciju
priekšmetu
saglabāšanās
stāvoklis, veikta
priekšmetu
novērtēšana
grāmatvedības
uzskaitei
1-2 kolekcijas esības
pārbaude gadā;
~ 1500 finansiāli
novērtēti krājuma
priekšmeti.
1. Veikt esības pārbaudi
kolekcijai (fotogrāfijas, mēbeles,
ieroči, grāmatas, dārgmetāli);
2. Esības pārbaudes
dokumentācijas sagatavošana,
nepilnību novēršana;
3. Krājuma priekšmetu finansiāla
novērtēšana, dokumentācijas
sagatavošana.
2014.-2019. A
2. mērķis:
Apzināt un pētīt Kuldīgas novada kultūrvēsturisko mantojumu un ar to saistītās materiālās un nemateriālās liecības no vissenākajiem laikiem līdz
mūsdienām. Izmantojot pētnieciskā darba rezultātus, radīt sabiedrībai iespēju iepazīties ar kultūrvēsturisko mantojumu un veidot izpratni par tā
nozīmi sabiedrības attīstībā.
UZDEVUMI
PLĀNOTIE
REZULTĀTI,
GALAPRODUKTI
REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI AKTIVITĀTES
IZPILDES
LAIKS
FINANŠU
AVOTS KVALITATĪVIE KVANTITATĪVIE
2.1. Izpētītas krājuma
kolekcijas
Izstrādāti kvalitatīvi
pētījumi par krājuma
kolekcijām un
sagatavoti kolekciju
katalogi
1 pētījums gadā;
1 katalogs reizi 2 gados
1. Kolekciju apzināšana;
2. Literatūras apzināšana par
kolekcijas tēmu;
3.Nozares speciālistu piesaiste;
4. Pētījuma sagatavošana;
2014.-2019. A, B - KKF
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
18
5. Kolekcijas kataloga izveide.
2.2.
1. Sagatavots pētījums
atbilstoši ikgadējai
muzeja konferences
tēmai;
2. Sagatavots pētījums
ekspozīcijas
papildināšanai;
3. Sagatavots pētījums
tematiskai izstādei par
novada vēsturi.
Izstrādāts kvalitatīvs,
sabiedrībai aktuāls
pētījums par novada
vēsturi
3 pētījumi gadā;
1 referāts ikgadējā
muzeja konferencē;
1 papildināta muzeja
ekspozīcija gadā;
1 tematiskā izstāde
gadā.
1. Pētnieciskā darba izstrāde;
2. Ekspozīcijas papildinājumu
un tematisko izstāžu plānu
izstrāde;
3. Pētījuma sagatavošana
publicēšanai.
2014.-2019. A
2.3.
Organizētas konferences
par Kuldīgas novada
vēstures aktualitātēm
Kurzemes, Latvijas un
Eiropas vēstures
kontekstā
Sabiedrībai
nodrošināta
pieejamība
jaunākajiem novada
vēstures pētījumiem
1 konference gadā
1. Konferences norises
plānošana, sadarbības partneru
piesaiste;
2.Konferences realizēšana;
3. Konferences rezultātu/
referātu apkopošana un
publicēšana.
2014.-2019.
A, B –
KKF,
sadarbības
partneru
finansējums
2.4.
Ekspedīciju rezultātā
apzināta un izpētīta
Kuldīgas novada pagastu
vēsture, pagastu cilvēku
devums novada un valsts
attīstībā.
Sistemātiska novada
vēstures apzināšana
un krājuma
papildināšana par
attiecīgo pagastu
1 ekspedīcija gadā;
150 jauniegūtu
eksponātu par katru
pagastu;
25 pierakstītas
intervijas katrā pagastā;
100 foto fiksācijas par
pagasta dzīvi
ekspedīcijas laikā.
1. Ekspedīcijas plāna izstrāde;
2.Ekspedīcijas darba
organizēšana, sadarbības
partneru piesaiste;
3. Ekspedīcijas norise.
Ekspedīcijas dienasgrāmatas
rakstīšana;
4. Ekspedīcijas materiāla
apkopošana;
5. Atskaites pasākums
ekspedīcijas norises vietā.
2014.-2019. A
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
19
3.mērķis:
Veicināt novada kultūrvēstures mantojuma popularizēšanu, nodrošinot Kuldīgas novada muzeja krājuma un pētnieciskā darba rezultātu
pieejamību sabiedrībai, izmantojot daudzveidīgas muzeja komunikācijas formas.
UZDEVUMI
PLĀNOTIE
REZULTĀTI,
GALAPRODUKTI
REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI AKTIVITĀTES
IZPILDES
LAIKS
FINANŠU
AVOTS KVALITATĪVIE KVANTITATĪVIE
3.1.
Izveidotas sabiedrības
interesēm atbilstošas un
novada unikalitāti
raksturojošas
ekspozīcijas un izstādes
Papildinātas un
pilnveidotas esošās
muzeja pastāvīgās
ekspozīcijas. Izveidotas
kvalitatīvas,
saistošas un labi
apmeklētas mainīgās
izstādes muzeja
telpās, kā arī
ceļojošās izstādes,
kas apskatāmas citās
novada iestādēs.
10 mainīgās izstādes
gadā;
2 ceļojošās izstādes
gadā
1. Izstāžu plāna sagatavošana un
realizācija;
2. Izstādēm pakārtotu aktivitāšu
(lekcijas, izglītojošās
programmas, ekskursijas un
piedāvājumi individuālajiem
apmeklētājiem) sagatavošana un
popularizēšana.
2014.-2019.
A, B –
sadarbības
partneru
finansējums
3.2.
Atpazīstami un pieprasīti
muzeja produkti un
pakalpojumi
Izveidots darboties
spējīgs
Komunikācijas un
mārketinga plāns,
kura realizācija
veicina muzeja
atpazīstamību.
Auditorijas
daudzveidība un
klientu skaita
pieaugums
30 000 – muzeja
apmeklētāji plānošanas
perioda beigās
1.Komunikācijas un mārketinga
plāna sagatavošana, balstoties uz
potenciālās mērķauditorijas
izzvērēšanu; 2. Plānā balstītas aktivitātes; 3. Paplašināt informatīvo
sadarbības partneru tīklu; 4. Afišu un citu drukas materiālu
sagatavošana un izplatīšana; 5.Uz ārvalstu tūristiem vērsta
piedāvājuma sagatavošana
2014.-2019. A
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
20
svešvalodās;
6.Sadarbība ar tūrisma birojiem
un tūrisma informācijas
centriem; 7.Aktīvs darbs sociālajos tīklos; 8.Tiešais mārketings.
3.3.
Palielinājusies
sabiedrības izpratne par
Kuldīgas novada vēsturi
un tās unikalitāti Latvijas
un pasaules
kultūrvēstures kontekstā
Izveidots kvalitatīvs,
sabiedrības
interesēm un muzeja
misijai atbilstošs
muzeja pakalpojumu
un produktu klāsts
(muzejpedagoģijas
programmas,
ekskursijas, lekcijas
un nodarbības
dažādām auditorijām
uc.)
180 muzejpedagoģijas
nodarbības (vidējais
apmeklētāju skaits 2500
gadā); 5 jaunas
muzejpedagoģijas
programmas gadā; 5 lekcijas gadā; 50 novadītas
ekskursijas gadā.
1.Sastādīts muzeja aktivitāšu un
pasākumu plānu;
2.Sadarbībā ar muzeja krājuma
nodaļu, atlasīt materiālus un
priekšmetus, kas tiks izmantoti
pasākumu vai programmu
ietvaros;
3.Nodrošināta pasākumu
publicitāte pēc iepriekš sastādīta
plāna.
2014.-2019. A
3.4.
Veikta sabiedrības
viedokļa izpēte un
analīze
Klientu anketēšanas
rezultātu izpēte, kas
palīdz veidot
mērķtiecīgāku un
ilgtspējīgāku
komunikācijas un
mārketinga
stratēģisko plānu
izpildi.
2 anketēšanas gadā
(katru reizi mērķtiecīgi
pievēršoties kādai no
pētāmajām jomām); 200 aptaujāto
respondentu katrā
anketēšanas reizē.
1. Apzināt pētāmo jautājumu
loku;
2. Izveidot sabiedriskās domas
viedokļa izpildes politiku, pēc
kuras vadoties, izvēlēties
interesējošo jautājumu secību un
to sasaisti ar mārketinga
aktivitātēm;
3. Sagatavot anketu; 4. Brīvprātīgo piesaiste
anketēšanai.
2014.-2019. A
3.5. Izveidots pozitīvs un
atpazīstams tēls
Vienots,
nesadrumstalots un
pozitīvs muzeja tēls
1 Vizuālā tēla
koncepcijas izstrāde; 3 aptaujas par muzeja
1. Sagatavot vizuālo koncepciju; 2. Izstrādātas stilistikas
vadlīnijas, lai veidotu vienotu un
2014.-2019. A
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
21
tēlu
ieturētu drukas materiālu
izskatu, kas sasaucas arī ar
mājas lapu, muzeja ekspozīcijas
virtuālo daļu un sociālo tīklu
„ādiņu” izskatu;
3. Jāveic arī virkne ar vizuālo
tēlu nesaistītu aktivitāšu (raksti
intervijas, rīkotie pasākumi,
produkti, pakalpojumi, dalība
citu institūciju rīkotajos
pasākumos), kas veidotu un
vairotu sabiedrības izpratni par
muzeja lomu Kuldīgas novada
un Latvijas kultūrtelpas
kontekstā.
4.mērķis
Nodrošināt Kuldīgas novada muzeja pamatfunkciju kvalitatīvu īstenošanu.
UZDEVUMI
PLĀNOTIE
REZULTĀTI,
GALAPRODUKTI
REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI AKTIVITĀTES
IZPILDES
LAIKS
FINANŠU
AVOTS KVALITATĪVIE KVANTITATĪVIE
4.1.
Uzlaboti darba apstākļi
un estētiski pievilcīga
darba vide
Nodrošināti krājuma
saglabāšanas apstākļi
Ar darba vidi
apmierināti
darbinieki.
Uzlaboti krājuma
saglabāšanas
apstākļi
1-2 jauni datori;
1-2 labiekārtotas darba
vietas;
3-4 jauniegādātas
vienības krājuma
saglabāšanas apstākļu
uzlabošanai.
1. Inventāra iegāde;
2. Telpu labiekārtošana 2014.-2019. A
4.2.
Daudzpusīgi izglītoti un
savā nozarē zinoši
darbinieki
Erudīti nozaru
speciālisti
5-10 apmeklēti
semināri, kursi vai
konferences gadā
Tālākizglītības nodrošināšana
darbiniekiem 2014.-2019. A
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
22
4.3.
Muzeja pamatdarbības
nodrošināšanai
pietiekošs finansējums
un tā ekonomisks
izlietojums
Nodrošināta muzeja
pamatdarbība
Budžeta pieaugums
katru gadu;
2-3 finansējuma
piesaistes projekti gadā
1. Budžeta pamatojuma
sagatavošana. Budžeta
pieprasījuma atbilstība darba
plānam;
2.Finansējuma piesaistes
projektu izstrāde.
2014.-2019.
A
B – Kultūras
ministrija,
ES
struktūrfondi
4.4. Veiksmīga sadarbība ar
pašvaldību
Nodrošināts
finansējums muzeja
pamatdarbībai.
Kopīgi realizēti
projekti
1 projekts reizi divos
gados
1. Finansējuma nepieciešamības
pamatojuma sagatavošana;
2.Projektu izstrāde un
realizācija
2014.-2019. A
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
3.2. Sagaidāmie darbības rezultāti
3.2.1. Kvantitatīvie rādītāji
N.p.k. Krājuma darbs 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019.
1. Pārskata periodā inventarizēto
krājuma vienību skaits A
B
700 700 700 700 700 700
750 750 750 750 750 750
2. Konservēto un restaurēto
priekšmetu skaits A
B
3 3 3 3 3 3
5 5 5 5 5 5
3. Izmantoto vienību skaits A
B
5000 5000 5000 5000 5000 5000
5500 5500 5500 5500 5500 5500
4. Kopkatalogā ievadīto vienību
skaits A
B
1000 1000 1000 1000 1000 1000
1500 1500 1500 1500 1500 1500
5. No krājuma deponēto vienību
skaits A
B
150 150 150 150 150 150
200 200 200 200 200 200
Pētniecības darbs 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019.
1.
Priekšmetu skaits, kuriem
veikta zinātniskā
inventarizācija
A
B
200 200 200 200 200 200
230 230 230 230 230 230
2. Publicēto monogrāfiju un
katalogu skaits A
B
1 - 1 - 1 -
1 1 1 1 1 1
3. Izpētīto krājuma kolekciju
skaits A
B
1 1 1 1 1 1
2 2 2 2 2 2
4. Sagatavoto pētniecisko darbu
skaits A
B
6 6 6 6 6 6
7 7 7 7 7 7
5. Organizēto konferenču skaits A
B
1 1 1 1 1 1
1 1 1 1 1 1
6. Ekspedīciju skaits A
B
1 1 1 1 1 1
2 2 2 2 2 2
Ekspozīciju darbs 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019.
1. Patstāvīgo ekspozīciju skaits A
B
2 - - - - -
- - - - - -
2. Izstāžu skaits muzejā A
B
10 10 10 10 10 10
10 10 10 10 10 10
3. Izstāžu skaits ārpus muzeja A
B
2 2 2 2 2 2
2 3 2 3 2 3
Darbs ar apmeklētājiem 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019.
1. Apmeklētāju skaits A
B
12000 15000 19000 25000 30000 30000
12000 15000 19000 25000 30000 30000
2. Novadīto ekskursiju skaits A
B
50 50 60 60 70 70
55 55 65 65 75 75
3.
Muzejpedagoģisko
programmu skaits
(jaunizveidotās gada laikā)
A
B
5 5 5 5 5 5
6 6 6 6 6 6
4. Novadīto muzejpedagoģisko
programmu skaits gadā
A 150 150 150 200 200 250
B 160 160 160 220 220 270
5. Muzejpedagoģisko
programmu apmeklētāju skaits
A 2500 2500 2500 3000 3000 3500
B 2700 2700 2700 3200 3200 3700
6. Aptaujāto apmeklētāju skaits A
B
400 400 400 400 400 400
500 500 500 500 500 500
7. Ekspozīcija atvērta
apmeklētājiem (stundas gadā) A
B
2217 2217 2217 2217 2217 2217
2217 2217 2217 2217 2217 2217
8. Muzeja pieejamība ārpus A 633 633 633 633 633 633
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
24
regulārā darba laika – stundu
skaits gadā B
645 645 645 645 645 645
Finansējuma piesaiste 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019.
1. Iesniegto projektu skaits A 2 2 2 2 2 2
B 3 3 3 3 3 3
3.2.2. Kvalitatīvie rādītāji
Muzeja darba kvalitatīvos rādītājus atspoguļos stratēģisko mērķu realizēšana,
atbilstoši plāniem:
1. profesionāli komplektēts, kvalitatīvi saglabāts un sabiedrībai pieejams
muzeja krājums;
2. veikta kolekciju izpēte un izstrādāti pētījumi ekspozīciju un krājuma izstāžu
izveidošanai;
3. nodrošināta muzeja pieejamība plašam interesentu lokam un piesaistītas
jaunas mērķgrupas:
4. nodrošināts finansējums muzeja pamatdarbībai;
5. Uzlabota krājuma ēkas Vakara ielā 6 infrastruktūra.
3.3. Programmas īstenošanai nepieciešamie cilvēkresursi
N.p.k. Stratēģijas apakšprogrammas 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019.
1. Krājuma darbs 4 4 4 5 5 5
2. Pētnieciskais darbs 3 3 4 4 4 4
4. Darbs ar sabiedrību 7 7 7 8 8 8
5. Darbības nodrošināšana 11 11 11 11 11 11
4. PĀRRAUDZĪBA UN ATSKAITĪŠANĀS KĀRTĪBA
Muzejā par stratēģiskā plāna izpildi atbild muzeja direktors. Vidējā termiņa plāna un
gada darba plāna izpildes gaita tiek izvērtēta divreiz gadā muzeja Zinātniskās padomes
sēdēs. Krājuma nodaļas darbu un tā atbilstību stratēģiskajiem plāniem vērtē un koriģē
Krājuma komisija. Ikgadējo darba plānu apstiprina Kuldīgas novada Dome reizē ar
iestādes budžetu.
Par kārtējo uzdevumu izpildi muzeja darbinieki informē muzeja vadību iknedēļas
plānošanās un gada atskaitēs. Pārskata sanāksmes organizē un vada muzeja direktors.
Gada sākumā tiek sagatavots pārskats par aizvadīto gadu, kā arī sagatavots Publiskais
pārskats, kas pieejams tīmekļa vietnē www.kuldīga.lv. Ar pārskatu var iepazīties
muzejā, kā arī Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā.
5. MUZEJA ILGTSPĒJA
Realizējot savas funkcijas, muzejs domā par objekta ilgtspēju, kuras mērķis ir
šodienas sabiedrības vajadzību nodrošināšana, neapdraudot iespēju nākamajām
paaudzēm apmierināt savas vajadzības. Muzejs, kalpojot sabiedrībai šodien, ar savu
darbību – kolekciju saglabāšanu un plašo informāciju – ir orientēts uz cilvēkiem
nākotnē. Dažādu paaudžu interese par iespēju mācīties no pagātnes, lai dzīvotu
nākotnē, nodrošina muzeja ilgtermiņa lomas saglabāšanos kultūrtūrisma tirgū.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
25
Muzeja ilgtspēja ir atkarīga no vairākiem faktoriem: ilgtermiņa plānošanas,
profesionāliem darbiniekiem, sadarbības veidošanas ar sociālajiem parteriem, citām
kultūras institūcijām un finansējuma.
Muzeja ilgtermiņa pastāvēšanu nodrošina, tā darbības ilgtermiņa plānošana, darbības
stratēģiju un politiku izstrāde, to regulāra izvērtēšana un aktualizēšana, kā arī
operatīva reaģēšana uz mainīgo politisko, sociālo, vides un ekonomisko situāciju.
Muzeja ilgtspēju sekmē arī partnerattiecību veidošana un sadarbība ar citiem
muzejiem, kā arī citām lokālām un starptautiskām organizācijām. Pastāvīgu muzeja
izaugsmi nodrošina muzeju akreditācija (KNM akreditācijas apliecība Nr. 63 A, kas
izsniegta kā apliecinājums valsts atzīta muzeja darbībai), kuras pamatmērķis ir sekmēt
muzeju ilgtspējīgu darbību un efektīvu Nacionālā muzeju krājuma pārvaldību, kā arī
stiprināt muzeju lomu sabiedrībā.
Ilgtspēju nodrošina profesionāls personāls. Lai muzejs būtu ilgtspējīgs, tam optimāli
jāizmanto visi pieejamie resursi, tostarp darbinieku prasmes un zināšanas. Lai
sasniegtu labus rezultātus, muzejam jāturpina darbs pie cilvēkresursu attīstības,
jāapmāca un jāizglīto savi darbinieki, jāmotivē tos paaugstināt savu profesionālo
kvalifikāciju un kapacitāti.
Muzeja funkcijas un prioritārie uzdevumi nodrošina tā finansiālo ilgtspēju, kas
visbiežāk balstās uz vairāku finanšu avotu izmantošanu - centieniem palielināt
ieņēmumus un ierobežot izdevumus. Finanšu avotu „mikšļa” izveidošana palielina
efektivitāti, nekompromitējot muzeja iedarbīgumu tā misijas īstenošanā. To var
veicināt cieša partnerība ar citiem muzejiem un organizācijām kopēju projektu
izstrādē un realizācijā. Muzeja ekonomiskai attīstībai nozīmīgs pienesums ir tūrisms.
Muzejs spēlē nozīmīgu lomu apmeklētāju piesaistē Kuldīgai un pilsētas
atpazīstamības veicināšanā. Muzeja galvenos ienākumus veido apmeklētāji, kuri tieši
veicina tūrisma ekonomiku. Turklāt muzeja ilgtspēju nodrošina ne tikai apmeklētāju
skaita pieaugums, peļņas lielums, bet arī piedāvāto pakalpojumu kvalitāte un attiecību
dziļums ar savu klientu, personīgā attieksme, piemēram, dzimtu salidojumu
organizēšana.
Muzeja ēkas un teritorija ir izveidota un apsaimniekota tā, lai aizsargātu krājumu un
nodrošinātu sabiedrības un dabas mantojuma ilgstošu saglabāšanu, respektējot vides
un dabas resursu saglabāšanu. Arī muzeju nozares pārstāvjiem ir pienākums taupīt
enerģiju un citus neatjaunojamos resursus, savas darbības nodrošināšanai izvēloties
aizvien vairāk „zaļus piegādātājus”, veicināt zaļu produkciju savā sortimentā
(izdevumi uz otrreiz pārstrādājama papīra u.c.) un savā darbā – ekspozīciju, izstāžu
noformējumā, priekšmetu transportēšanai utt. - izmantot videi draudzīgus materiālus,
kā arī turpmāk nodrošināt kvalitatīvu un ekonomisku apgaismojumu, rūpēties par ēkas
energoefektivitātes uzlabošanu, izmantojot videi draudzīgus restaurācijas materiālus
(eļļas, kaļķa krāsas u.c.), dabīgus siltināšanas materiālus utt.
Sociālo ilgtspēju nodrošina muzeja pieejamība plašai sabiedrības daļai daudzveidīgai
izmatošanai, piemēram, dažādas izstādes, interešu pasākumi un brīvprātīgā darba
iespēju nodrošināšana (piemēram, iesaiste cilvēku intervēšanā, datubāzu veidošanā
u.c.). Muzejs sadarbojas ar daudzveidīgām interešu un sociālām grupām (piemēram,
tautas tēlotājmākslas studija „Palete”, invalīdu biedrība „Kopā būt”, Kuldīgas
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
26
jaunatnes iniciatīvu centrs, Kurzemes kultūras mantojuma centrs Kūrava, citas
biedrības u.c.) un aktīvi piesaista jaunas mērķgrupas, ņemot vērā gan vietējo
iedzīvotāju, gan ekspertu intereses. Tas palielina sociālo ilgtspēju, padziļinot un
dažādojot attiecības ar auditoriju. Turpmāk īpaši jāstrādā pie darbības veidiem, kas
saglabā attiecības ar jauniegūtajām auditorijām, veicinot dažādus sadarbības attīstības
projektus. Attīstot muzeju kā sociāli atbildīgu iestādi, uzlabojas arī vietējā ekonomika.
Pēdējos desmit gados muzeju izglītība ir piedzīvojusi revolūciju. Muzejs ir izveidojies
par mūžizglītības centru. Lai arī turpmāk muzejs paliktu kā dažādu interešu un
vecuma grupu - bērnu, jauniešu, pieaugušo, ģimeņu - zināšanu un prasmju ieguves
centrs, jāattīsta plašas inovatīvas mācību programmas.
Kultūrtūrisma objektu un muzeju konkurences vidū Kuldīgas novada muzeja
ilgtspēju nodrošina tā unikālais, novada vēsturi raksturojušais krājums (vienīgais
pasaulē), kurš eksponēts vēsturiskā namā ar atbilstošu kultūrvēsturisku ekspozīciju.
Muzejs veicina dzīves kvalitātes uzlabošanos, veidojot specifisku produktu kopumu,
kas ļauj gūt peļņu no maksimālas resursu izmantošanas.
Radošums un jaunrade būs izšķirošais faktors muzeja konkurētspējas un kopējās
sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā. Radoša pieeja muzeja produktu veidošanā
stimulēs jaunu un oriģinālu ideju rašanos, piesaistīs cilvēku resursus ar augstāku
profesionālo un māksliniecisko kvalifikāciju, kā arī veicinās jaunrades procesa
attīstību un piesaistīs jaunas mērķauditorijas.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
27
reģ.Nr.90000035779, Pils iela 5, Kuldīga, LV-3301, tālr.3322364, mob.29150644
Izskatīts un akceptēts
Muzeja Zinātniskās padomes sēdē 04.02.2013.
Protokols Nr.1
KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS
„KULDĪGAS NOVADA MUZEJS”
KRĀJUMA POLITIKA 2014. – 2019.GADAM
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra
KKUULLDDĪĪGGAASS NNOOVVAADDAA MMUUZZEEJJSS
Pielikums Nr.1
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
28
Kuldīgas pašvaldības aģentūras Kuldīgas novada muzejs (turpmāk tekstā KNM)
krājuma politika izstrādāta, balstoties uz MK Noteikumiem par Nacionālo muzeju
krājumu (Nr. 956, 2006.g. 21.nov., ar grozījumiem 29.09.2009.MK noteikumi
Nr.1102 un 08.12.2009. MK noteikumi Nr.1409), KNM Nolikumu un „Noteikumiem
par KNM krājumu”. Kuldīgas novada muzeja krājums ir Nacionālā muzeju krājuma
sastāvdaļa.
1. KRĀJUMA VEIDOŠANAS MĒRĶIS
Veidot un saglabāt KNM profilam un misijai atbilstošu muzeja krājumu, veicinot
kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kā arī veicinot novada iedzīvotāju izpratni
par kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi.
2. KRĀJUMA DARBA UZDEVUMI
1. Papildināt muzeja krājumu, balstoties uz izstrādāto krājuma politiku un
komplektēšanas pamatprincipiem;
2. Veikt krājuma priekšmetu dokumentēšanu un izpēti;
3. Turpināt informācijas ievadīšanu NMKK informācijas sistēmā;
4. Optimālu krājuma saglabāšanas apstākļu nodrošināšana.
3. KRĀJUMA RAKSTUROJUMS
Kuldīgas muzejs ir dibināts ar Kuldīgas pilsētas valdes 1935.gadā izdotu lēmumu,
piešķirot četras telpas Kalpaka ielā 1 (tagad Liepājas 37). Krājumu veidoja vērtīgi
priekšmeti, dokumenti, mākslas darbi no privātpersonu kolekcijām, kā arī deponējumi
no Kuldīgas valsts ģimnāzijas muzeja. Paredzēja ierīkot arheoloģijas, vēstures,
etnogrāfijas, dabaszinātņu, Kuldīgas pilsētas vēstures un Kuldīgas aizsargu pulka
nodaļas. Pieaugot eksponātu skaitam, 1940.gadā piešķīra tagadējo ēku Pils ielā 5.
Muzejs bija kā dārgumu krātuve, ekspozīcijas veidoja pēc kolekciju principa.
Padomju periodā muzejs bija ideoloģiska rakstura iestāde, kas veica krājuma
komplektēšanu, zinātniski pētniecisko un izglītojošo darbu atbilstoši valdošajai PSKP
ideoloģijai. Veicot 70.-80.gados kompleksās ekspedīcijas pa visu Kuldīgas rajonu,
tika bagātīgi papildināts muzeja krājums, veidojot apjomīgas etnogrāfijas, priekšmetu,
dokumentu, fotogrāfiju u.c. kolekcijas.
Atsevišķu kolekciju inventāra grāmatas sāktas rakstīt kopš 1973.gada, sākot ar foto
negatīvu kolekcijas grāmatu. Turpmākajos gados iesāktas fotogrāfiju kolekcijas,
arheoloģijas kolekcijas, kolekcijas „Ievērojami novada darbinieki” (1976.g.), gleznu
kolekcijas, grafikas kolekcijas (1977.g.) inventāra grāmatas. Jaunākās ir mākslas
kolekcijas palīgkrājuma inventāra grāmatas - no 1984.gada. Ieraksti kolekciju
inventāra grāmatās tiek veikti visu laiku.
Aizvadītajā akreditācijas periodā bagātīgi tika papildināta arheoloģijas kolekcija (tas
notika saistībā ar Kuldīgā realizētajiem projektiem pilsētas ūdensvada un kanalizācijas
sistēmu, kā arī ielu rekonstrukciju, kur tika veikta arheoloģiskā uzraudzība). Svarīga
loma krājuma papildināšanā bijusi izstādēm no krājuma, kas veicināja iedzīvotāju
atsaucību papildināt krājumu ar jauniem materiāliem. 2012.gadā pēc ilgāka laika tika
atjaunotas ekspedīcijas uz pagastiem, papildinot krājuma fotogrāfiju, dokumentu un
priekšmetu kolekcijas. No jauna tika izveidota faleristikas kolekcija.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
29
3.1. KRĀJUMA VEIDOŠANA
3.1.1. KNM krājumu raksturojošās tēmas
Kuldīgas novada senvēsture;
Kuldīgas novads Livonijas laikā;
Kuldīgas novads Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā;
Kuldīgas novads no 19.gs. vidus līdz 1915.gadam;
Kuldīgas novads 20.un 21.gadsimtā;
Kuldīgas novadā dzimušo un dzīvojošo mākslinieku darbi un daiļrade
Novadnieki- izcili kultūras, zinātnes un sporta pārstāvji.
KNM krājums raksturo Kuldīgas novadu (pašreizējās Kuldīgas novada robežās, kā arī
materiāli par tagadējiem Skrundas un Alsungas novadiem, kuri agrāk ietilpa Kuldīgas
rajonā) no senvēstures līdz mūsu dienām. KNM ir vienīgais muzejs Latvijā, kur
visaptveroši ir iespējams atspoguļot Kuldīgas novada vēsturi visas Latvijas un Eiropas
vēstures kontekstā.
3.1.2. Muzeja krājuma kolekcijas
1. Arheoloģijas kolekcija - Sastāv galvenokārt no priekšmetiem, kas savulaik atradās
Kuldīgas pilsētas ģimnāzijas muzejā, un savrupatradumiem. Pēdējo desmit gadu laikā
daudzi priekšmeti papildinājuši kolekciju pēc arheoloģiskās uzraudzības darbu
veikšanas Kuldīgas vecpilsētā. Tā kā arheoloģiskās uzraudzības darbi pilsētā notiks
arī turpmāk, uzturēsim kontaktus ar arheologiem, šo darbu veicējiem, lai nodrošinātu
arheoloģisko senlietu nokļūšanu mūsu muzeja krājumā. Atbalstāma ikviena iespēja
veikt arheoloģiskos izrakumus Kuldīgā un novadā, tādā veidā papildinot muzeja
kolekciju. Īpaša vērība jāveltī sabiedrības izglītošanai (sk. komunikācijas politiku) par
nejaušiem senlietu atradumiem, veicinot to nokļūšanu muzeja krājumā un atraduma
vietu precīzu fiksēšanu.
2. Numismātikas kolekcija - Monētas un naudas zīmes sniedz vispārēja rakstura
informāciju, savukārt sfragistikas priekšmeti sniedz vēsturisku ieskatu Kuldīgas
pilsētā un novadā. Kolekcija papildinās lēni, lielākoties ar monētām, kas atrastas
arheoloģiskās uzraudzības darbu laikā Kuldīgas pilsētā. Nepieciešams nopietns
pētniecības darbs, lai izvērtētu kolekciju.
3. Etnogrāfijas kolekcija - Tautas tradicionālā dzīvesveida liecību - sadzīves
priekšmetu, mēbeļu, apģērba, darbarīku, tautas mākslas darinājumu vākšana un izpēte
ir viena no muzeja tradīcijām bagātākajām krājuma komplektēšanas nozarēm.
Kolekcijas priekšmetu lielākā daļa attiecināma uz laika periodu no 19.gs. otrās puses
līdz 20.gs. pirmajām desmitgadēm. Kolekcijas pilnīgošanai komplektēšanas darbā
saistībā ar jaunas ekspozīcijas izveidi īpaša uzmanība tika pievērsta materiāliem, kas
raksturo kuršu ķoniņu un suitu sadzīvi, tradīcijas, vēsturi. Šo kolekciju vislabāk
papildināt, dodoties ekspedīcijās uz pagastiem.
4. Rakstiskie materiāli - kolekcija iedalāma divās lielās grupās: dokumenti un
iespieddarbi. Dokumentiem ir neatsverama nozīme muzeja pētnieciskajā, kā arī
ekspozīciju un izstāžu veidošanas darbā. Turpinot komplektēt kolekciju, nepieciešams
pievērst uzmanību galvenokārt jaunākā laika dokumentiem, kas raksturo 20.gs. beigas
- 21.gs. sākumu. Šī darba veikšanai muzeja speciālistiem ir iedalītas nozares un
attiecīgi uzņēmumi, par kuriem vākt materiālus muzejam. Iespieddarbu kolekcija tiek
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
30
iedalīta vairākās apakšgrupās: grāmatas, laikraksti un žurnāli, afišas un plakāti.
Grāmatu kolekcija tiek komplektēta no Kuldīgā un novadā dzimušo un dzīvojošo
autoru darbiem. Mācību grāmatas, kalendāri, garīgā literatūra, kā arī vispārēja
rakstura grāmatas noder pētniecības darbā un eksponēšanai. Senākie preses izdevumi
ir apmeklētāju plaši pieprasīti - pašlaik tos ir iespējams lasīt internetā, tādējādi
saudzējot senos laikrakstus. Aizvadītajā akreditācijas periodā kolekciju papildināja
unikāli kuršu ķoniņu dokumenti un dokumenti par klaušu laikiem. Senākie dokumenti
ir no 14.gadsimta.
5. Fotogrāfijas - Kolekcijas papildināšanai ir liela nozīme zinātniski pētnieciskajā
darbā un tā veicama, aptverot visus fotogrāfiski fiksētos novada vēstures periodus un
izmantojot visus krājuma papildināšanas veidus, īpašu uzmanību veltot notikumiem
pilsētā un novadā pēdējo divdesmit gadu laikā. Fotogrāfiju komplektēšanu veic visi
muzeja speciālisti (atbilstoši pa nozarēm), ja vajadzīgs, arī paši fotografē. Izmantojam
iespēju iegūt fotogrāfijas no vietējā laikraksta „Kurzemnieks” fotogrāfiem un novada
Domes.
6. Foto negatīvu kolekcija - Sastāv no dažādos laika periodos un dažādās tehnoloģijās
iegūtiem negatīviem. Foto negatīvu kolekcija tiek papildināta, saņemot kā
dāvinājumus un pašiem muzeja darbiniekiem veicot fotografēšanu. Pieaugot digitālo
fotogrāfiju veidošanai, foto materiālu digitalizācijai, foto negatīvi zaudē to nozīmi,
kāda tiem bija agrāk un nav paredzams liels kolekcijas pieaugums.
7. Priekšmetu kolekcija - Sniedz ieskatu novada vēsturē no18.gadsimta līdz
mūsdienām. Papildinot šo kolekciju, galvenā uzmanība jāpievērš pilsētas un novada
19. un 20.gadsimta vēsturei, jo šis laika periods ir aktuāls saistībā ar jaunu ekspozīciju
un izstāžu veidošanu. Veicot izpētes darbu ekspozīciju sagatavošanai, muzeja
speciālisti veic to priekšmetu apzināšanu, kas ir krājumā par atbilstošo tēmu un
secina, kāda veida priekšmeti ir pietiekami un kādi trūkst.
8. Mākslas kolekcija - Sniedz visaptverošu kopainu gan par Kuldīgas un novada
profesionālās mākslas tendencēm, gan amatieru un tautas daiļamata meistaru darbību.
Kolekcijā ietilpst gleznu, grafikas un skulptūru apakškolekcijas. Atsevišķi izdalīta ir
lietišķās mākslas kolekcija, kurā ietilpst galvenokārt tekstilijas un keramika. Mākslas
darbu autori ir Kuldīgā un novadā dzimušie un dzīvojošie mākslinieki, TLMS “Ķocis”
un “Varavīksne” meistari. Mākslas kolekcijas papildināšana galvenokārt notiek,
saņemot mākslinieku dāvinājumus (lielākais jaunieguvums - mākslinieka
A.Langmaņa grafikas darbu kolekcija). Kolekcijas papildināšanu ierobežo
finansējuma trūkums mākslas darbu iepirkumiem.
9.Kolekcija “Ievērojami novada darbinieki”- Veidota no bijušās muzeja filiāles
“Sauleskalni” materiāliem (fotogrāfijas, dokumenti, iespieddarbi u.c.). Kolekcijā
apkopoti materiāli par novadniekiem - kultūras darbiniekiem. Papildinot kolekciju,
galvenā uzmanība tiek pievērsta novadniekiem, kas pārstāv citas jomas - zinātni,
sportu u.c., Materiāli kolekcijas papildināšanai tiek iegūti gan no vietējiem
izcilniekiem kādā nozarē, gan arī, aktīvi sarakstoties ar novadniekiem, kuri dzīvo
ārzemēs.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
31
10.Faleristikas kolekcija - izveidota 2011.gadā, tā aptver medaļas, nozīmītes par
dažādām tēmām- sportu, rūpniecību, lauksaimniecību, jubilejas nozīmes u.c.
Lielākoties kolekcijas priekšmeti ir no padomju laika perioda, bet ir arī senāki.
11.Spēļu kāršu kolekcija izveidota no kolekcionāra Jāņa Mētras privātās kolekcijas,
ko viņš dāvinājis muzejam. Tā aptver visas Latvijā izdotās spēļu kārtis, kā arī ārzemēs
izdotas.
Muzeja pastāvēšanas gados ir izveidojies apjomīgs un daudzveidīgs krājums, līdz ar
to ir atsevišķas priekšmetu grupas, ko muzejs vairs neuzņem savā krājumā. Tādas ir,
piemēram, etnogrāfisko priekšmetu grupas: gludekļi, pinumi (tīnes, lādes), pūralādes,
gultas, kā arī citi liela izmēra priekšmeti, kuriem ir sarežģīti nodrošināt atbilstošus
saglabāšanas apstākļus.
No muzeja krājuma paredzēts atsavināt priekšmetus, kas savulaik uzņemti mūsu
muzeja krājumā pēc Aizputes muzeja likvidācijas. Tā kā pašlaik pastāv akreditēts
Aizputes muzejs, apzināsim atsavināmos muzeja priekšmetus (tie attiecas uz Aizputes
novadu) un veiksim atsavināšanas procedūru.
Galvenie krājuma papildināšanas kritēriji ir jauniegūto priekšmetu atbilstība muzeja
profilam (novadpētniecības muzejs) un misijai, krājuma komplektēšanas politikai un
muzeja Krājuma komisijas lēmumam. Papildinot krājumu, tiek ņemta vērā priekšmetu
zinātniskā, kultūrvēsturiskā un mākslinieciskā vērtība, kā arī iespējas nodrošināt to
saglabāšanu un izmantot tos muzeja ekspozīcijās vai izstādēs un zinātniski
pētnieciskajā darbā.
3.1.3. Komplektēšanā ievērotie atlases principi
Priekšmets atbilst muzeja profilam, tiek ievērots teritoriālais princips;
Priekšmets atbilst noteiktajai kolekcijai;
Priekšmets ir tik īpašs, ka tā ieguvei jādod priekšroka;
Iegūtā priekšmeta saglabāšanai ir nepieciešamie apstākļi;
Priekšmets tiks izmantots eksponēšanai vai zinātniski pētnieciskajā
darbā;
Priekšmets tiek nodots muzejam ar īpašiem dāvinātāja nosacījumiem;
Īpaši rūpīgi jāapsver gadījumi, kad tiek piedāvāti lielgabarīta
priekšmeti- vai tie tiešām ir nozīmīgi attiecīgajai kolekcijai, unikāli
novada vēsturē;
Neņemt priekšmetus, kuri ir slikti saglabājušies un kuriem nevar
noteikt iespējamos izmantošanas veidus.
3.1.4. KNM krājuma papildināšanas metodes
Dāvinājumi un pirkumi,
Pārņemšana no publiskām un privātām institūcijām (no speciālistiem, kas
veic arheoloģisko uzraudzību Kuldīgas novadā, no novada institūcijām un
uzņēmumiem),
Ekspedīcijas novada pagastos,
Novēlējumi,
Bijušās muzeja filiāles Sv.Katrīnas baznīcas krājuma inventarizēšana un
uzņemšana muzeja krājumā.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
32
3.2. KRĀJUMA IZMANTOŠANA
Atbilstoši Noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu un „Noteikumiem par KNM
krājumu” KNM krājums ir pieejams sabiedrībai tā izmantošanai zinātnes, kultūras un
izglītības jomā, kā arī estētiskajā audzināšanā.
Eksponēšana. Krājuma priekšmeti tiek eksponēti muzeja telpās ierīkotās ekspozīcijās
vai izstādēs atbilstoši to tematiskajam saturam un izstādes vai ekspozīcijas plānam,
raugoties, lai tiktu ievēroti to saglabāšanai nepieciešamie apstākļi (telpu klimats,
drošības pasākumi). Tikai īslaicīgi tiks eksponēti unikāli kuršu ķoniņu dokumentu
oriģināli, rakstīti uz pergamenta, kas ir senākie dokumenti muzeja krājumā. Netiek
eksponēti slikti saglabājušies muzeja priekšmeti, kuriem nepieciešama konservācija
vai restaurācija.
Izglītojošais darbs. Izglītojošā darbā muzejs rīko pasākumus gan muzeja telpās, gan
ārpus muzeja. Pasākumu laikā skolās, bibliotēkās vai kultūras centros oriģinālie
pamatkrājuma vai palīgkrājuma priekšmeti tiek eksponēti uz dažam stundām.
Muzejpedagoģisko programmu ietvaros pamatkrājuma priekšmeti tiek izmantoti
eksponēšanai (t.i. Skatīt ar acīm!), bet ar palīgkrājuma priekšmetiem vai
atdarinājumiem (piem., skolēnu tāfelītēm) var darboties arī praktiski.
Pētniecība. Izmantojot muzeja krājumu, tiek veikts muzeja zinātniski pētnieciskais
darbs, veidotas ekspozīcijas, tematiskas izstādes un izstādes no muzeja krājuma,
gatavoti referāti konferencēm, publikācijas presē, veicot sabiedrības izglītošanu.
Muzejs atbalsta citu institūciju pētniekus, kā arī studentus un novadpētniekus, kuri
dod ieguldījumu mūsu muzeja krājuma priekšmetu izpētē. Muzeja apmeklētāji var
iepazīties ar muzeja priekšmetiem īpaši šim nolūkam ierīkotā vietā Krājuma nodaļā
Vakara ielā 6., iepriekš saskaņojot laiku. Lai saņemtu atļauju strādāt ar muzeja
priekšmetiem vai kartotēkām, nepieciešams iesniegums, kurā norādīta pētījuma tēma
un priekšmeta izmantošanas mērķis. Atļauju akceptē galvenais krājuma glabātājs.
Krājuma nodaļas apmeklētāji tiek iepazīstināti ar muzeja priekšmetu izmantošanas
noteikumiem. Muzejs nodrošina apmeklētājiem bez maksas uzziņu materiāla
(uzskaites kartotēkas, NMK kopkataloga) pieejamību un iepazīšanos ar muzeja
priekšmetiem. Maksas pakalpojumi ir fotogrāfiju, dokumentu kopēšana, skenēšana un
ierakstīšana digitālajos datu nesējos vai priekšmetu fotografēšana.
Deponēšana. Muzeja priekšmeti tiek pēc pieprasījuma uz laiku izsniegti (deponēti)
citiem muzejiem un institūcijām (novada bibliotēkām, un kultūras centriem)
eksponēšanai. Īpaši laba sadarbība šajā jomā izveidojusies ar Talsu, Ventspils,
Rundāles pils, Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Novada iestādēm visvairāk tiek
piedāvātas novada mākslinieku gleznas, savukārt citiem muzejiem - priekšmeti, kas
papildina viņu ieplānotās izstādes un atbilst to tematikai. Ilglaicīgi tiek deponētas
L.Rezevskas skulptūras viņas piemiņai veidotajā izstāžu zālē Kuldīgā Mucinieku ielā
19.
Restaurācija. Kuldīgas novada muzejam nav sava sertificēta restauratora, tādēļ
nepieciešamie konservācijas vai restaurācijas darbi tiek uzticēti citu muzeju vai
institūciju meistariem - restauratoriem. Vislabāk veicies ar gleznu un grafiku
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
33
restaurāciju - līdzekļi tika iegūti no VKKF, rakstot projektus. Gleznas restaurēja
Mākslas akadēmijas speciālisti. Vairākas KNM gleznas, kā arī pantu bruņas pirms
eksponēšanas tika restaurētas Rundāles pils muzejā. Aizvadītajā akreditācijas periodā
tika uzsākta mēbeļu restaurācija, finansējumu iegūstot gan no pilsētas domes, gan no
VKKF. Mēbeļu restaurāciju veic restaurators- vecmeistars V.Līdaka no Rundāles pils
muzeja un restaurators K.Rubenis no SIA „Berete un Basets”. Restaurējamo
priekšmetu izvēlē pagaidām galvenais nosacījums ir to izmantošana eksponēšanai
izstādēs un ekspozīcijās. Turpmāk jāsastāda saraksts, kuriem priekšmetiem
restaurācija nepieciešama pirmkārt.
3.3. KRĀJUMA DARBA SVID ANALĪZE
Stiprās puses:
* Bagātīgs krājums ar apjomīgām
kolekcijām;
* Nodrošinājums ar jaunu datortehniku,
skeneri un digitālo fotoaparātu krājuma
dokumentēšanai un digitalizēšanai;
* Ilggadēji, pieredzējuši Krājuma nodaļas
darbinieki;
* Kursos un semināros iegūtas zināšanas
par dažādu krājuma kolekciju glabāšanu;
* Kursos iegūtas zināšanas par NMKK
IS, digitalizācijas aparatūras lietošanu,
NMKK IS muzeja administratora darbu.
Vājās puses:
* Nepietiekošs materiālu kopums par
laika periodu pēc 1989.gada;
* Nepietiekama krājuma kolekciju izpēte;
* Jāuzlabo glabāšanas apstākļi liela
izmēra priekšmetu un grāmatu
glabāšanai;
* Restaurācija; jāsastāda restaurējamo
priekšmetu saraksts, un jāmeklē iespējas
to restaurācijai;
* Trūkst vietas restaurēto priekšmetu
glabāšanai atsevišķi no nerestaurētajiem;
* Trūkst finansējuma iepirkumiem;
* Lēni notiek datu ievade NKKK.
Iespējas:
* Sadarbībā ar pašvaldību rast iespējas
krātuves iekārtojuma uzlabošanai (piem.,
mobilās sistēmas plauktu iegāde
dokumentu un fotogrāfiju kolekcijām);
* Piedalīties KKF u.c. konkursos krājuma
priekšmetu restaurācijai.
Draudi:
* Darbinieku lielais noslogojums;
* Ārkārtas apstākļi (ugunsgrēks u.c.
neparedzami nelaimes gadījumi).
4. PRIORITĀTES KRĀJUMA DARBĀ:
1. Darbs pie NMKK veidošanas, turpinot ievadīt informāciju un veidojot
pielikumus;
2. Krājuma komplektēšanā galveno uzmanību pievērst materiāliem par laika
periodu pēc 1989.gada (Latvijas tautas fronte, barikāžu laiks, Kuldīgas
sadraudzības pilsētas, Kuldīga kā Hanzas savienības locekle u.c.);
3. Veikt bijušās muzeja filiāles Sv.Katrīnas baznīcas krājuma materiālu
dokumentēšanu;
4. Uzlabot krājuma kolekciju izpēti, iesaistot pārējos muzeja speciālistus;
5. Krājuma priekšmetu saglabāšanas apstākļu uzlabošana (jaunu mēbeļu iegāde,
bezskābes kārbu, aplokšņu iegāde, klimatkontroles iekārtu iegāde utt.).
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
34
5. KRĀJUMA DARBA PLĀNS TURPMĀKAJIEM 5 GADIEM
N.p.k. Veicamais pasākums Termiņš/apjoms
1. Jauniegūto krājuma materiālu dokumentēšana 700 vienības gadā
2.
Uzskaites kartīšu, zinātniskās uzskaites kartīšu
sastādīšana, topogrāfisko atzīmju veikšana
tajās un novietošana kartotēkā
700 vienībām gadā
3. Krājuma priekšmetu inventarizēšana Nacionālā
muzeju krājuma kopkatalogā 1500 vienības gadā
4. Krājuma priekšmetu novērtēšana 1000 vienībām gadā
5. Krājuma priekšmetu restaurācija, piesaistot
restauratorus un finanses 2014.-2019.g.
6. Krājuma priekšmetu glabāšanas apstākļu
uzlabošana - grāmatām, karogiem 2014.-2015.g.
7. Metāla plauktu iegāde koka priekšmetu u.c.
priekšmetu glabāšanai 2014.-2015.g.
8. Karogu saglabāšanas prasībām atbilstoša
aprīkojuma iegāde 2016.g.
9. Esības pārbaude fotogrāfiju kolekcijai
(turpinās)
1000 vienības katru
gadu
10. Esības pārbaude mēbeļu kolekcijai 2014.g.
11. Esības pārbaude ieroču kolekcijai 2015.g.
12. Esības pārbaude ieroču kolekcijai 2016.g.
13. Esības pārbaude grāmatu kolekcijai 2017.-2018.g.
14. Esības pārbaude dārgmetālu kolekcijai 2019.g.
15. Rakstisko u.c. materiālu vākšana, kas raksturo
20.gs. beigas - 21.gs. sākumu nepārtraukti
16. Krājuma kolekciju izpēte: šaujamieroči,
apģērbi, trauki, galda piederumi 2014.-2019.g.
17.
Krājuma darbinieku kvalifikācijas
paaugstināšana, apmeklējot kursus un
seminārus
2014.- 2019.g.
18. Krājuma priekšmetu restaurācija 2014.-2019.g.
6.PAREDZAMIE DARBA REZULTĀTI
N.p.k. REZULTĀTI APJOMS
1. Papildināts krājums ar novada vēsturi
raksturojošiem materiāliem 700 vienības gadā
2.
Sastādītas uzskaites kartītes, zinātniskās
uzskaites kartītes ar topogrāfiskām atzīmēm
tajās un novietotas kartotēkā
700 vienības gadā
3. Inventarizēti krājuma priekšmeti Nacionālā
muzeju krājuma kopkatalogā 1500 vienības gadā
4. Novērtēti krājuma priekšmeti 1000 vienības gadā
5. Restaurēti krājuma priekšmeti, piesaistot
restauratorus un finanses
A- par 1000,- Ls gadā
B- par 2000,- Ls gadā
6. Uzlaboti glabāšanas apstākļi grāmatām
(izvietotas skapjos un plauktos vienā rindā) Visai grāmatu kolekcijai
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
35
7. Iegādāti metāla plaukti koka priekšmetu u.c.
priekšmetu glabāšanai
4 plauktus 2014. un
2015. gadā par ~ 1000,-
Ls
8. Iegādāti jauni skapji veksiloloģijas kolekcijai Par ~ 800,- Ls
9. Esības pārbaude fotogrāfiju kolekcijai
(turpinās)
1000 vienības katru
gadu
10. Esības pārbaude mēbeļu kolekcijai Visai kolekcijai
11. Esības pārbaude ieroču kolekcijai Visai kolekcijai
12. Esības pārbaude grāmatu kolekcijai Visai kolekcijai
12. Esības pārbaude dārgmetālu kolekcijai Visai kolekcijai
14. Veikta krājuma kolekciju izpēte: šaujamieroči,
apģērbi, trauki, galda piederumi
Izveidots kolekcijas
apraksts ar izpēti,
priekšmetu uzskaiti un
fotofiksāciju
15. Paaugstināta krājuma darbinieku kvalifikācijas,
apmeklējot kursus un seminārus
Visi Krājuma nodaļas
darbinieki
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
36
reģ.Nr.90000035779, Pils iela 5, Kuldīga, LV-3301, tālr.3322364, mob.29150644
Izskatīts un akceptēts
Muzeja Zinātniskās padomes sēdē 04.02.2013.
Protokols Nr.1
KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS
„KULDĪGAS NOVADA MUZEJS”
PĒTNIECISKĀ DARBA POLITIKA
2014. – 2019.GADAM
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra
KKUULLDDĪĪGGAASS NNOOVVAADDAA MMUUZZEEJJSS
Pielikums Nr.2
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
37
Pētnieciskā darba politika tiek īstenota saistībā ar citiem muzeja darba plānošanas un
politikas dokumentiem.
1. PĒTNIECISKĀ DARBA MĒRĶIS
Kuldīgas novada muzeja pētnieciskā darba mērķis ir apzināt un pētīt Kuldīgas novada
vēsturisko un kultūrvēsturisko mantojumu un ar to saistītās materiālās un nemateriālās
liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Izmantojot pētnieciskā darba
rezultātus, radīt sabiedrībai iespēju iepazīties ar kultūrvēsturisko mantojumu un veidot
izpratni par tā nozīmi sabiedrības attīstībā.
2. PĒTNIECISKĀ DARBA UZDEVUMI
1. Veikt muzeja krājuma kolekciju izpēti, lai ar muzeja rīcībā esošo priekšmetu
palīdzību veidotu un nodrošinātu apmeklētājiem zinātniski pamatotu
interpretāciju par novada vēsturi.
2. Pētīt Kuldīgas novada vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām,
akcentējot novada lomu Latvijas un Eiropas kultūrvēsturisko notikumu
kontekstā.
3. Apzināt un pētīt novada cilvēku devumu Kuldīgas novadam un Latvijai.
3.PĒTNIECISKĀ DARBA RAKSTUROJUMS
Pētnieciskā darba galvenais objekts ir Kuldīgas novads – teritorija, tās iedzīvotāji,
materiālā un nemateriālā kultūra, novada cilvēku darbība novada, valsts un pasaules
mērogā. Muzeja pētnieciskais darbs noris saskaņā ar muzeja misiju, balstoties uz
krājuma un noteiktu tēmu izpēti. Pētnieciskais darbs aptver Kuldīgas pilsētas un
novada vēstures izpēti plašā laika posmā – no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.
Pētnieciskais darbs veicina krājuma pieejamību sabiedrībai.
3.1.PĒTNIECISKO TĒMU IZVĒLES KRITĒRIJI
Muzeja speciālisti regulāri strādā pie pētnieciskām tēmām, kuru izpētes termiņi ir
atkarīgi no izpētes mērķa, tēmu izvēli nosaka vairāki faktori:
izvēlētās tēmas atbilstība muzeja misijai un darbības programmai;
tēmas aktualitāte un sabiedrības pieprasījums;
nozaru speciālistu piesaistes iespējas.
3.2.PĒTNIECISKĀ DARBA AVOTI
Kuldīgas novada muzeja krājums;
Citu Latvijas muzeju krājumi;
Arhīvi (Liepājas Zonālais valsts arhīvs, Latvijas Valsts arhīvs, Latvijas Valsts
vēstures arhīvs, iestāžu un organizāciju arhīvi, privātpersonu arhīvi u.c.);
Bibliotēku fondi (Kuldīgas galvenā bibliotēka, Latvijas Nacionālā bibliotēka
u.c.);
Ekspedīciju materiāli;
Privātkolekcijas;
Informācija internetā.
3.3.PĒTNIECISKĀ DARBA REALIZĒTĀJI 1. Pētniecisko darbu muzejā saskaņā ar perspektīvajiem un gada plāniem veic
galvenais pētnieciskā darba speciālists, pētnieciskā darba speciālists, direktora
vietnieks – galvenais krājuma glabātājs, krājuma glabātājs un krājuma uzskaites
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
38
speciālists. Muzeja speciālisti tēmu izpēti veic atbilstoši savam profesionālajam
zināšanu līmenim, vajadzības gadījumā pieaicinot konsultantus. Akadēmiska rakstura
pētījumi muzejā netiek veikti. Muzejā darbojas Zinātniskā padome (5 cilvēku
sastāvā), kas apspriež un apstiprina muzeja krājuma papildināšanās politiku,
ekspozīciju un izstāžu plānus, pētnieciskā darba plānus, vērtē šī darba rezultātus un
koordinē izglītojošā darba jautājumus.
2. Pētnieciskā darba veikšanai tiek pieaicināti nozaru speciālisti, tiek veikta sadarbība
ar LU Folkloras krātuvi, Nemateriālā kultūras mantojuma centru, ZA mutvārdu
vēstures dokumentēšanas nodaļu, LVVA speciālistiem.
3. Pētnieciskajā darbā iesaistās arī novadpētnieki un citi interesenti, kas izmanto
muzeja krājumu kā savu pētījumu avotu. Krājumu pētnieciskos nolūkos apmeklē arī
skolēni un studenti. Izstrādātie pētījumi vēlāk tiek nodoti muzeja krājumā.
Zinātniski pētnieciskā darba rezultātā izstrādātie materiāli tiek iekļauti muzeja
zinātniskajā arhīvā. Izpētes rezultātā tiek veidoti arī izstāžu plāni, zinātniskās
kartotēkas, ekspozīcijas, publikācijas, izstrādātas lekcijas, muzejpedagoģiskās
programmas un sniegtas konsultācijas apmeklētājiem. Darba rezultātā tiek papildināts
krājums.
3.4.PĒTNIECISKĀ DARBA REZULTĀTI
3.4.1.Pamatekspozīcija
Muzeja pamatekspozīcija aplūkojama divās daļās. Pirmajā daļā eksponēta ēka kā
„Turīgu kuldīdznieku dzīvojamais nams 20.gs.sāk.”. Ekspozīcijā skatāms plašs
muzeja priekšmetu klāsts – sadzīves priekšmeti, tekstilijas, mākslas priekšmeti,
mēbeles u.c.
Otrajā ekspozīcijas daļā „Kuldīga - Kurzemes pērle” atainota Kuldīgas pilsētas
vēsturiskā attīstība, sākot no kuršu apmetnēm Ventas krastā līdz Otrajam pasaules
karam.
3.4.2.Tematiskas krājuma izstādes
Kuldīgas novadu vēsture ir notikumiem bagāta un muzeja krājumā to ilustrē daudz
dažādu vēstures liecību, diemžēl ekspozīciju telpās nav iespējams visu vienlaicīgi
parādīt. Tematiskās izstādes popularizē to krājuma daļu un vēstures tēmas, kuras nav
apskatāmas pamatekspzoīcijās. Tematisko krājuma izstāžu veidošanu nosaka
piederība zemāk uzskaitītajām tēmām:
1. Izstāde papildina ekspozīciju „Turīgu kuldīdznieku dzīvojamais nams
20.gs.sāk.”;
2. Izstāde papildina ekspozīciju „Kuldīga – Kurzemes pērle”;
3. Izstādē apskatīta tēma saistītu ar periodu, kas nav apskatīts pamatekspozīcijās
(no 1940.gada līdz mūsdienām);
4. Izstāde ilustrē vēsturisko notikumu gadskārtas un ievērojamu novadnieku
jubilejas.
3.4.3. Tematiskie pētījumi
Pētījumi tiek sagatavoti muzeja kolekciju izpētes rezultātā, izstrādājot tematisko
krājuma izstāžu plānus, gatavojoties konferencēm, izstrādājot izglītojošās
programmas, sagatavojot publikācijas par novada vēsturi, kā arī uzstājoties ar
lekcijām, referātiem un ziņojumiem dažādās auditorijās.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
39
3.4.4. Tematiski pasākumi, semināri un konferences
Balstoties uz izstrādātajiem tematiskajiem pētījumiem, eksponētajām izstādēm un
pamatekspozīcijas bāzes, tiek gatavoti pasākumi dažādām auditorijām. Aktualizējot
novada vēstures izpēti, ik gadu tiek rīkota konference.
3.4.5. Krājuma kolekciju papildināšana
Izstrādājot tematiskos pētījumus, gatavojot krājumu izstādes un organizējot
tematiskus pasākumus, tiek papildinātas krājuma kolekcijas.
3.4.6. Kartotēkas un datu bāzes
1. Muzeja krājuma uzskaites kartotēka;
2. Muzeja krājuma zinātniskā inventāra uzskaites kartotēka;
3. Personu kartotēka;
4. Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs;
5. Zinātniskā izrakstu kartotēka;
6. Citu organizāciju veidotās datu bāzes (piemēram, Zudusī Latvija,
Mantojums u.c.).
3.5. PĒTNIECISKĀ DARBA SVID ANALĪZE
Stiprās puses:
* Vienīgā novada mēroga pētnieciskā
iestāde.
* Laba pētnieciskā bāze.
* Laba sadarbība ar novadpētniekiem,
nozaru speciālistiem, citām novada
kultūras iestādēm, galveno bibliotēku
pētījumu veikšanai un konsultācijām.
* Pētnieciskā darba rezultāts ir
daudzveidīgs un dažādos veidos pieejams
sabiedrībai.
Vājās puses:
* Trūkst publikāciju par veiktajiem
pētījumiem.
* Pētāmo tēmu apjoms ir liels, bet
ierobežoti resursi to veikšanai.
* Reta dalība konferencēs.
* Starptautiskā sadarbība pētniecības
jomā.
* Ierobežotie finansiālie līdzekļi kavē
pētnieciskā darba attīstību. Samērā maza
projektu līdzekļu piesaiste pētniecībai.
Iespējas:
* Finansējuma piesaiste pētījumu
veikšanai iesaistoties projektos.
* Veicināt sadarbību izpētes jomā ar
reģiona līdzīga ranga muzejiem.
* Nacionālā muzeja krājuma kopkatalogs
– iespēja krājuma un zinātnisko materiālu
pārskatāmības un sistematizācijas jomā.
* Dažādu sadarbības resursu izmantošana
(novadpētnieki, folkloras speciālisti,
etnogrāfi utt).
Draudi:
* Nekonkurēt spējīgs atalgojums, kas var
veicināt spējīgu pētniecisko darbinieku
rotāciju.
* Aktīva līdzīgu institūciju darbība.
Secinājumi
1. Bagātais muzeja krājums ir laba pētnieciskā bāze, kas ļauj veikt daudzveidīgus
pētījumus un padarīt krājumu pieejamu plašai sabiedrībai.
2. Ierobežotie resursi un finansiālie līdzekļi kavē pētnieciskā darba attīstību.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
40
3. Finansu piesaiste pētījumu veikšanai un dažādu sadarbības resursu izmantošana
veicinātu pētnieciskā darba daudzveidību un popularitāti sabiedrībā.
4. Konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana darbiniekiem paplašinātu pētījumu
apjomus un dalību ar pētījumiem konferencēs.
4. PASĀKUMI PĒTNIECISKĀ DARBA KVALITĀTES UZLABOŠANAI
4.1. Speciālistu kvalifikācijas celšana, apmeklējot Muzeju valsts pārvaldes piedāvātos
kvalifikācijas celšanas kursus.
4.2. Dalīšanās pieredzē ar citu muzeju speciālistiem. Zinātniskie komandējumi.
4.3. Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs, zinātnisko konferenču un tematisko
semināru rīkošana.
4.4. Piesaistīt darbam nozaru speciālistus, lai varētu turpināt darbu pie iesāktām un
jaunām tēmām.
4.5. Paplašināt informācijas meklēšanas loku, iesaistot ārvalstu bibliotēkas un arhīvus.
5. PRIORITĀTES PĒTNIECISKĀ DARBĀ 2014. – 2019.GADAM
1. Veikt pētniecisko darbu, kas saistīts ar pamatekspozīcijas papildināšanu un
tematisko krājuma izstāžu veidošanu.
Iepriekšējā plānošanas periodā pētnieciskais darbs bija saistīts ar ekspozīcijas
izveidošanu, taču nākamajā pārskata periodā pētījumi tiek virzīti uz to, lai ar
tematiskām izstādēm varētu papildināt pamatekspozīciju. Pētījumu tēmas apskata arī
to periodu, kurš pamatekspozīcijā nav atspoguļots.
2. Muzeja zinātnisko konferenču organizēšana un pētījumu izstrāde atbilstoši
konferences tēmai.
Kopš 2010.gada muzeja zinātniskās konferences ir kļuvušas par stabilu pētnieciskā
darba atskaites punktu. Konferences ir labi apmeklētas. Interesi par tēmām izrāda
muzeju darbinieki, vēsturnieki, skolotāji un citi interesenti. Šajā plānošanas periodā
muzejs turpinās rīkot konferences, sadarbojoties ar Kurzemes muzejiem un citām
pētnieciska rakstura institūcijām.
3. Tipogrāfiski iespiestu izdevumu (kolekciju katalogi, konferenču materiālu
apkopojums utt.) sagatavošana un izdošana
Lai nodrošinātu krājuma plašāku pieejamību sabiedrībai, pētot kolekcijas muzeja
krājumā, jārod iespēja sagatavot arī kolekcijas katalogu. Veicot pētījumus, lai
sagatavotu konferences, tiek apzināti interesanti materiāli. Konferences materiāli būtu
jāapkopo un jāsagatavo izdošanai.
4. Kultūrvēsturisko ekspedīciju sagatavošana un realizēšana Kuldīgas novada
pagastos.
Ekspedīcijas mērķis ir izziņas materiālu un eksponātu vākšana par Kuldīgas novada
pagastiem dažādos laika posmos. Pastiprinātu uzmanību izpētes laikā vērst uz: a)
1940./1941.gada represijas; b) Otrais pasaules karš; c) Pēckara periods (nacionālie
partizāni, kolektivizācija); d) Atmodas laiks; e) Sadzīve pagastā šodien. Materiāla
apstrāde pēc ekspedīcijas.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
41
6. DARBĪBAS PLĀNS UN NOZĪMĪGĀKĀS IZPĒTES TĒMAS 2014.-
2019.GADAM
N.p.k. Veicamais pasākums Termiņi
1. Pētnieciskā darba veikšana pamatekspozīcijas papildināšanai un tematiskajām
izstādēm. 2014.-2019.
1.1. Tēmu sadale speciālistiem. Tematisko plānu izstrāde
sadalītajām tēmām. 2014.
1.2.
Pētniecisko darbu tēmas:
Izglītības attīstība Kuldīgas novadā.
Biedrību attīstība un darbība līdz to likvidācijai
1940.gadā.
Pirmā pasaules kara atstātās sekas Kuldīgas
novadā.
Iedzīvotāju dzīvesveids un kultūras tradīcijas.
Otrais pasaules karš un Kuldīgas novads.
1941.un 1949.gada represijas.
Tautsaimniecības attīstība padomju periodā.
Tautas fronte un Trešā atmoda.
Kuldīga 21.gadsimta sākumā.
2014.-2019.
1.3. Tēmu izpēte. Priekšmetu atlase muzeja krājumā.
Bibliotēku piedāvātā materiāla atlase. Darbs arhīvā. 2014.-2019.
1.4. Izstāžu tematisko plānu izstrāde. Izpildes grafika
sastādīšana. 2014.
1.5. Izstāžu noformēšana un iekārtošana. 2015.-2019.
2. Zinātniskās konferences organizēšana un tematiska referāta sagatavošana
2014.-2019.
2.1. Krievu minoritāte Kurzemē. 2014.
2.2. Pirmais pasaules karš un Kurzemes pilsētas. 2015.
2.3. Nemateriālā kultūra Kurzemē. 2016.-2019.
3. Izdevumi un publikācijas par pilsētas un novada vēsturi, krājuma kolekcijām
2014.-2019.
3.1. Muzeja krājuma materiālu katalogs „Sarkanajam
ķieģeļu tiltam pār Ventu - 140” 2014.
3.2. Muzeja krājuma materiālu katalogs „Kuldīgas goda
tērps” 2016.
3.3. Konferences materiālu sagatavošana. 2014.-2019.
3.4.
Publikāciju sagatavošana par izstāžu un novada vēstures
tematiku, ievērojamām personībām u.c. pētniecības
aktualitātēm
2014.-2019.
4.Kultūrvēsturisko ekspedīciju organizēšana un realizēšana Kuldīgas novada
pagastos 2014.-2019.
4.1. Izziņas materiālu un eksponātu vākšana par Gudenieku
pagastu dažādos laika posmos. 2014.
4.2. Izziņas materiālu un eksponātu vākšana par Kurmāles
pagastu dažādos laika posmos. 2015.
4.3. Izziņas materiālu un eksponātu vākšana par Turlavas
pagastu dažādos laika posmos. 2016.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
42
4.4. Izziņas materiālu un eksponātu vākšana par Snēpeles
pagastu dažādos laika posmos. 2017.
4.5. Izziņas materiālu un eksponātu vākšana par Laidu
pagastu dažādos laika posmos. 2018.
4.6. Izziņas materiālu un eksponātu vākšana par Pelču
pagastu dažādos laika posmos. 2019.
7.PAREDZAMIE DARBA REZULTĀTI
1. Izpētītas muzeja krājuma kolekcijas. Pētījuma rezultātā sagatavotas tematiskās
izstādes, referāti konferencēm un publikācijas.
2. Ik gadu organizēta zinātniskā konference, kurā pētnieciskā darba speciālisti un
krājuma speciālisti uzstājušies ar referātiem.
3. Tipogrāfiski iespiesti pētnieciskā darba rezultāti.
4. Ekspedīciju rezultātā apzināta un izpētīta Kuldīgas novada pagastu vēsture, pagastu
cilvēku devums novada un valsts attīstībā.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
43
reģ.Nr.90000035779, Pils iela 5, Kuldīga, LV-3301, tālr.3322364, mob.29150644
Izskatīts un akceptēts
Muzeja Zinātniskās padomes sēdē 04.02.2013.
Protokola Nr.1
KULDĪGAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS
„KULDĪGAS NOVADA MUZEJS”
KOMUNIKĀCIJAS DARBA POLITIKA 2014. – 2019.GADAM
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra
KKUULLDDĪĪGGAASS NNOOVVAADDAA MMUUZZEEJJSS
Pielikums Nr.3
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
44
Komunikācijas darba politika tiek īstenota saistībā ar citiem muzeja darba plānošanas
un politikas dokumentiem
1. KOMUNIKĀCIJAS DARBA MĒRĶIS
Veicināt novada kultūrvēstures mantojuma popularizēšanu, nodrošinot Kuldīgas
novada muzeja krājuma un pētnieciskā darba rezultātu pieejamību sabiedrībai,
izmantojot daudzveidīgas muzeja komunikācijas formas.
2. KOMUNIKĀCIJAS DARBA GALVENIE UZDEVUMI
1. Veidot sabiedrības interesēm atbilstošas un novada unikalitāti raksturojošas
ekspozīcijas un izstādes;
2. Popularizēt muzeja produktu, izmantojot dažādas mūsdienīgas mārketinga
metodes;
3. Ar muzeja pasākumiem un izglītojošām programmām veicināt sabiedrības
izpratni par Kuldīgas novada vēsturi un tās unikalitāti Latvijas un pasaules
kultūrvēstures kontekstā;
4. Sabiedrības viedokļa izpēte, apkopojums un analīze, uz pētījumiem balstītu
mārketinga aktivitāšu kopums;
5. Mērķtiecīga muzeja tēla veidošana.
3. KOMUNIKĀCIJAS DARBA RAKSTUROJUMS
3.1. MUZEJA EKSPOZĪCIJU UN IZSTĀŽU DARBS
Veicinot krājuma pieejamību visiem interesentiem, muzejs apmeklētājiem piedāvā
pamatekspozīcijas un daudzveidīgas kultūrvēstures izstādes. Muzejs ekspozīciju un
izstāžu vajadzībām izmanto 345.2 m2 lielu platību.
Ekspozīciju un izstāžu veidošanas pamatprincipi:
Atbilstība muzeja misijai;
Krājuma pieejamības nodrošinājums;
Eksponātu kultūrvēsturiskā, mākslinieciskā vai zinātniskā vērtība;
Izstāžu daudzveidība saistībā ar sabiedrības pieprasījumu,
svarīgākajiem notikumiem Latvijā, kalendārajiem svētkiem,
nozīmīgām jubilejām vai citām tā brīža aktualitātēm.
3.1.1. Ekspozīcijas
Muzeja otrajā stāvā iekārtota ekspozīcija „Turīga kuldīdznieka dzīvoklis 20.gs.
sākumā”, ekspozīcija iekārtota, izmantojot muzeja krājuma priekšmetus un tā atklāj
pagājušā gadsimta sākuma pilsētnieka dzīves ikdienu.
Muzeja trešajā stāvā iekārtota pilsētas vēsturei veltīta ekspozīcija - „Kuldīga-
Kurzemes pērle”, ekspozīcija stāsta par Kuldīgas vēsturi no vissenākajiem laikiem
līdz 2. pasaules karam. Ekspozīcijas koncepcija uzsver pilsētas unikalitāti, izmantojot
priekšmetus no muzeja krājuma.
3.1.2. Izstādes
Izstāžu darbs balstās uz muzeja pētnieciskā darba rezultātiem, sadarbību ar citiem
Latvijas muzejiem, māksliniekiem un citām institūcijām (dažādu valstu vēstniecībām,
kultūras centriem, kā arī nevalstiskajām organizācijām). Izstādes un ekspozīcijas ir
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
45
viens no muzeja komunikācijas spēcīgākajiem līdzekļiem, jo prasmīgi izvēlētiem un
izstādītiem priekšmetiem un to grupām piemīt spēja ietekmēt apmeklētāja
noskaņojumu, raisīt līdzpārdzīvojumu, padarīt informāciju pieejamu jutekliskai
uztverei un izziņai. Tematiskās un ceļojošās izstādes veido muzeja speciālisti kopā ar
mākslinieku noformētāju.
Izstāžu veidošanas laikā tiek gatavotas arī atbilstošas muzejpedagoģiskās
programmas, lekcijas, tulkojumi svešvalodās un publikācijas presē.
Plānošanas periodā plānots veidot vidēji desmit krājuma un kultūrvēsturiskās izstādes
gadā.
3.1.3. Izstādes ārpus muzeja
Ceļojošo izstāžu mērķis ir popularizēt dažādus lokālus un valstiskus notikumus vai
personības un aptvert maksimāli plašu interesentu loku. Tās tiek eksponētas citās
kultūras un sabiedriskajās institūcijās – novada bibliotēkās, kultūras namos, skolās,
draudzēs u.c. Muzejam ir veiksmīgas iestrādes ceļojošo izstāžu veidošanā. Tādas
tapušas gan par dažādiem nozīmīgiem kultūrvēsturiskiem objektiem Kuldīgā
(Kuldīgas sinagoga, Vecais ķieģeļu tilts), gan notikumiem (prezidentu vizītes
Kuldīgā, Baltijas ceļš, Kuldīgai - 770), gan par vēsturiskām tēmām (pašvaldību
vēlēšanu vēsture Kuldīgā, Sv. Katrīnas draudzes vēsture) un personībām (Kārlis
Davidovs). Izstādes ieguvušas lielu popularitāti pilsētas un novada iedzīvotāju vidū,
tāpēc muzeja mērķis ir attīstīt un pilnveidot šo izstāžu formu, aptverot pēc iespējas
plašu un aktuālu tēmu loku, kā arī iegādāties papildus stendus ceļojošajām izstādēm,
lai vienlaicīgi būtu iespējams izstādīt vairākas ceļojošās izstādes dažādās vietās.
Arī turpmāk paredzēts viena gada laikā izveidot vismaz divas ceļojošās izstādes, lai
popularizētu Kuldīgas novada muzeju, tā krājumu, novada vēsturi un personības.
3.2. DARBS AR APMEKLĒTĀJIEM
Muzeja apmeklētājs un citu muzeja pakalpojumu patērētājs – klients - tiek izvirzīts
apmeklētāju politikas centrā. Muzeja piedāvājumu izstrāde un realizēšana ir vērsta uz
sabiedrības vajadzībām un sakņojas sadarbībā un pozitīvā attieksmē pret klientu.
Muzeja produkti un pakalpojumi tiek veidoti, ņemot vēra dažādu klientu grupu
specifiku, sagatavotību, intereses un vajadzības.
Ņemot vērā Kuldīgas novada muzeja atrašanās vietu (pie pašas Ventas Rumbas) un
lielo tūristu īpatsvaru, līdz ar muzeja atvēršanu 2014. gada janvārī, muzeja pirmajā
stāvā darbu uzsāks klientu apkalpošanas centrs, kura uzdevums ir ne vien informēt
klientus par muzeja piedāvājumu, bet sniegt informāciju arī par citiem kultūrtūrisma
piedāvājumiem Kuldīgas novadā un Kurzemē. Īpaša uzmanība pievēršama
informācijai svešvalodās.
3.2.1. Muzeja mērķauditorija
Tūristi. Muzeja infrastruktūra ir sakārtota un izveidota jauna pilsētas vēstures
ekspozīcija. Ņemot vērā muzeja atrašanas vietu un vispārējo tūristu skaita pieaugumu
- paredzams, ka tūristi (gan ārvalstu, gan pašmāju) veidos lielāko daļu no Kuldīgas
novada muzeja klientu skaita.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
46
Kuldīgas novada izglītības iestāžu audzēkņi. Liels uzsvars muzeja darbā ar sabiedrību
tiek likts uz kvalitatīva, saistoša un plaša muzejpedagoģijas nodarbību klāsta
veidošanu. Tiek strādāts pie tā, lai muzeja apmeklējums novada skolēniem būtu
bezmaksas un veidota īpaša, izglītojoša brīvā laika pavadīšanas programma, kas
veicinātu skolēnu vēlmi pēc stundām_ kvalitatīvi pavadīt laiku muzejā. Veidojot
bērniem un jauniešiem draudzīgu muzeju, tiek veicināta jaunās paaudzes izpratne par
kultūras vērtībām un cieņa pret novada vēsturi.
Ģimenes ar bērniem. Muzeja apmeklējums - veids kā kvalitatīvi pavadīt laiku ar
ģimeni. Tiek veidoti un pastāvīgi atjaunoti piedāvājumi, kas padara ģimenes došanos
uz muzeju par izzinošu piedzīvojumu_ gan lieliem, gan maziem.
Novadpētniecības entuziasti un citi muzeja regulārie apmeklētāji. Pastāvīgo klientu
loks ir jānotur un jāpaplašina, piedāvājot saistošu pakalpojumu klāstu-
novadpētniecībai vētītas lekcijas, mūžizglītības programmas, attīstot brīvprātīgo
piesaisti muzeja ikdienas darbā.
3.3. MUZEJA IZGLĪTOJOŠAIS DARBS
Muzeja izglītojošā darba pamatā ir muzeja krājuma, pētniecības, ekspozīciju un
izstāžu darbs, kas tiek izmantots dažāda rakstura tematisko pasākumu organizēšanai
visplašākajai mērķauditorijai.
3.3.1. Izglītojošā darba mērķis: Saistoši un kvalitatīvi iepazīstināt klientu ar
Kuldīgas novada vēsturi un unikālo pilsētas arhitektūru, Latvijas un pasaules vēstures
kontekstā, kā līdzekli izmantojot dažādām auditorijas grupām pielāgotas lekcijas,
nodarbības, novadpētnieku tikšanās un citus tematiskos pasākumus, kā arī veidot
brīvā laika pavadīšanas piedāvājumus, kuros integrēti novada vēsturi izzinoši
elementi.
Izglītojošo darbu koordinē, plāno un īsteno speciālists darbam ar sabiedrību, pārējie
muzeja speciālisti līdzdarbojas, atbilstoši savām zināšanām un prasmēm.
Muzeja izglītojošā darba uzdevumi:
Dažādu izglītojošo pasākumu (ekskursiju, lekciju, muzejpedagoģisko
programmu) izstrādāšana, pilnveidošana, īstenošana.
Muzeja piedāvāto izglītojošo pasākumu satura tuvināšana skolu mācību
programmām.
Izglītojošo pasākumu materiālās bāzes pilnveidošana.
Informatīvo pasākumu organizēšana pedagogiem, lai informētu par muzeja
piedāvātajām programmām un veicinātu sadarbību.
Strādāt mūžizglītības jomā
3.3.2. Izglītojošā darba prioritātes
Darbs ar bērniem un jauniešiem. Bērnu un jauniešu piesaiste muzeja ikdienas
darbam, gan izstrādājot un piedāvājot šai mērķauditorijai derīgus un saistošus
muzejpedogoģijas piedāvājumus, gan veidojot sadarbības projektus ar jauniešu
organizācijām („Kuldīgas novada jauniešu domi” u.c.) un aicinot skolēnus kvalitatīvi
pavadīt laiku muzejā - audzina jauno muzeja apmeklētāju un dod iespēju nostiprināt
muzeja pozīciju nākotnē.
Novadpētniecības aktualizēšana. Novadpētniecības aktualizēšana un ar to saistītu
mūžizglītības programmu izstrāde. Gatavojot lekciju un interaktīvu pasākumu ciklus,
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
47
kas rosina klientu interesi par sava novada un dzimtas vēstures apkopošanu un
pētniecību, tādējādi iesaistot novada vēstures apzināšana plašāku sabiedrības daļu un
veicinot muzeja un klienta divvirzienu sadarbību.
Tūristi. Gan ārvalstu, gan pašmāju tūristu informēšana par Kuldīgas vēstures un
arhitektūras unikalitāti Latvijas un Eiropas kontekstā, sagatavojot īpaši pilsētas
viesiem piemērotas ekskursiju programmas un informatīvi - izglītojošus drukas
materiālus svešvalodās. Apmācīt un sagatavot muzeja personālu darbam ar ārvalstu
viesiem.
3.3.3. Muzejpedagoģiskās programmas
Muzejpedagoģijas programmu izstrādē galvenā uzmanība tiek vērsta uz procesu, kura
laikā skolēns bagātina savu dzīves pieredzi un emocijām, kuras sniedz saskarsme ar
autentiskiem priekšmetiem.
Muzejpedagoģijas programmas ir labi apmeklētas, tās tiek rīkotas gan muzeja telpās,
gan ārpus tām, tajā skaitā - dodoties izbraukumos uz mācību iestādēm. Veidojot
programmas, uzsvars tiek likts uz muzejpedagoģijas kvalitāti. Muzejpedagoģijas
nodarbību auditorija ir Kuldīgas novada mācību iestāžu audzēkņi. Programmas tiek
pielāgotas attiecīgajai vecuma grupai, ņemot vērā skolu programmu saturu un vecuma
īpatnības. Tematiski uzsvars tiek likts uz novada vēsturi, gadskārtu ieražām, valsts
svētkiem un atceres dienām (Brīvības cīņas, Latvijas Republikas dibināšana, Janvāra
barikādes).
3.3.4. Pasākumi.
Muzejs atbilstoši savai misijai regulāri rīko pasākumus dažādām mērķauditorijām:
Izstāžu atklāšana;
Tikšanās ar māksliniekiem, ievērojamiem novadniekiem – dažādu jomu
speciālistiem;
Novadnieku salidojums - kopš 1976. gada muzejā tiek organizēta ievērojumu
novada cilvēku tikšanās, lai kuldīdznieki iepazītu savus izcilos novadniekus -
māksliniekus, sportistus, sabiedriskos darbiniekus un arī lai paši novadnieki
saglabātu saikni ar pilsētu, kurā ir dzimuši, auguši vai ieguvuši izglītību;
Ikgadēji ar kultūru un vēsturi saistīti tematiski pasākumi, kas veltīti Latvijas
valsts dibināšanas gadadienai, Lāčplēša dienai, 1991.gada Janvāra barikāžu
atcerei, politiski represēto piemiņai, Mūzikas un mākslas dienām, Eiropas
kultūras mantojuma dienām un ar latvisko dzīvesziņu saistītiem tautas
gadskārtu svētkiem un ierašām;
Starptautiska un vietēja mēroga akcijas, populārākā - Muzeja nakts.
Pasākumi notiek gan muzeja telpās, gan muzeja teritorijā, jo muzeja telpas ne vienmēr
ir piemērotas plašiem pasākumiem ar dažādām aktivitātēm. Muzejs aktīvi iesaistās arī
pilsētas mēroga pasākumos: tūrisma sezonas atklāšanas pasākums – Pavasara palu
šovs „Lido zivis Kuldīgā”, pilsētas festivāls „Dzīres Kuldīgā”, „Hercoga Jēkaba
gadatirgus” un ziemas festivāls „Notici brīnumam”. Muzeja darbinieki piedalās arī
citu iestāžu (Kuldīgas kultūras centra, Kuldīgas galvenās bibliotēkas, Kuldīgas
politiski represēto apvienības, pašvaldības, L.Rezevskas izstāžu zāles, izglītības
iestāžu u.c.) organizētajos pasākumos.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
48
3.4. MUZEJA MĀRKETINGS
3.4.1. Muzeja piedāvātie bezmaksas pakalpojumi:
1. Muzeja apmeklējums:
- cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bērniem bāreņiem, bērnu namu un
internātskolu audzēkņiem, pirmsskolas vecuma bērniem;
- visiem apmeklētājiem Starptautiskajā Muzeju dienā.
2. Muzeja izziņas materiāli (kartotēkas, apraksti, literatūra u.c.);
3. Muzeja speciālistu konsultācijas;
4. Pasākumi (izstāžu atklāšanas, tikšanās ar māksliniekiem un novadniekiem,
piemiņas pasākumi u.c.).
3.4.2. Muzeja piedāvātie maksas pakalpojumi:
1. Ieejas maksa muzejā;
2. Izglītības programmas pieaugušajiem;
3. Gida pakalpojumi muzejā un pilsētā;
4. Telpu īre.
3.4.3. Muzeja pieejamība
Apmeklētājiem muzeja izstādes un ekspozīcijas atvērtas O., T., C., P., S., Sv., no
plkst. 11.00 līdz 17.00, vasaras sezonā (jūnijs, jūlijs, augusts) – O.,T., C., P., S., Sv.
No 11.00 – 18.00. Apmeklētāju grupām ar iepriekšēju pieteikšanos muzejs atvērts arī
pirmdienās un darba dienās no plkst. 8.00. Muzeja speciālistu konsultācijas, krājums
un kartotēkas pieejamas darba dienās no plkst. 9.00 – 17.00.
Muzejs ir pieejams apmeklētājiem ar kustību traucējumiem - pie vienas no muzeja
ieejām izveidots panduss, muzeja ēkā izbūvēts lifts un piemērotas tualetes. Lifts un
piemērotā ieeja padara muzeju ieejamu arī māmiņām ar maziem bērniem. Muzejā
izvietots arī zīdaiņu pārtinamais galdiņš.
3.4.4. Sabiedrības informēšana
Nozīmīga komunikācijas darba daļa ir sabiedrības informēšana par muzeja aktivitātēm
un produktiem. Domājot par sabiedrības informēšanu, ņemti vērā katras
mērķauditorijas informācijas iegūšanas paradumi un šo paradumu izmaiņas, kas laika
gaitā, attīstoties tehnoloģijām un interneta saziņai, kļūst aizvien straujākas. Kuldīgas
novada muzejs 2012. gada janvārī izveidoja un aktīvi lieto savu lapu draugiem.lv un
twitter kontu @kuldigasmuzejs. Sociālo tīklu lietotāju skaitam augot, paplašinās arī
lietotāju vecuma spektrs un šis komunikācijas veids aptver aizvien plašāku muzeja
produktu potenciālo patērētāju loku.
Netiek aizmirstas arī tradicionālākas sabiedrības informēšanas formas - afišas, bukleti,
skrejlapas, informācijas sagatavošana un izsūtīšana ziņu aģentūrām, portāliem un
drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem, TV un radio, kā arī publikācijas novada preses
izdevumos.
Muzejpedogoģijas nodarbības veiksmīgi tiek popularizētas, sagatavojot skrejlapas,
dodoties uz mācību iestāžu skolotāju istabām un stāstot par programmu, kā arī
izmantojot iespēju uzrunāt mācību iestāžu vadītājus Kuldīgas novada Izglītības un
sporta pārvaldes sēdēs.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
49
3.5. KOMUNIKĀCIJAS DARBA SVID ANALĪZE
Stiprās puses:
* Daudzveidīgs pasākumu klāsts plašai
mērķauditorijai;
* Gadu gaitā popularitāti ieguvuši
pasākumi (Muzeju nakts);
* Ilggadīga un kvalitatīva sadarbība ar
pilsētas kultūra iestāžu darbiniekiem;
* Informatīvo sadarbības partneru tīkls;
* Izveidota pilsētas vēstures ekspozīcija
„Kuldīga- Kurzemes pērle” un „Turīga
kuldīdznieka dzīvoklis 20.gs. sākumā”;
* Rekonstruēta muzeja ēka ļauj piedāvāt
apmeklētājiem jaunus pakalpojumus;
* Veiksmīga un aktīva darbība interneta
komunikācijā un sociālajos tīklos;
* Muzeja atrašanās vieta nodrošina lielu
tūristu plūsmu gar muzeja ēku
un tās apkārtni;
* Kuldīga kopuma tiek sakārtota un
piesaista aizvien lielāku tūristu skaitu.
Vājās puses:
* Muzejpedagoģiskajā darbā
nepieciešams papildus darbinieks ar
pedagoģisko izglītību;
* Neregulāra apmeklētāju un sabiedrības
viedokļa izpēte;
* Muzeja vizuālā tēla sadrumstalotība,
nav vienotas stilistiskās līnijas muzeja
drukas un elektroniskajiem reklāmas
materiāliem;
* Klientu apkalpošanas darbiniekiem ir
nepietiekamas valodu zināšanas.
Iespējas:
* Darbinieku tālākizglītība;
* Piedalīties dažādos projektos papildus
finansējuma piesaistei;
* Attīstīt muzejam raksturīgu suvenīru
tirdzniecību;
* Attīstīt sadarbību ar mēdijiem
(pievēršot uzmanību starptautiskiem);
* Piedalīties tūrisma gadatirgos un
līdzīgos popularizēšanas pasākumos;
* Veidot ciešāku sadarbību ar skolotāju
metodiskajām apvienībām, skolu valdi un
novada domi, lai panāktu bezmaksas
muzeja apmeklējumu novada skolēniem,
kā arī pašvaldības dotētas
muzejpedagoģijas nodarbības;
* Aktīva un pārdomāta darbība sociālajos
tīkos.
Draudi:
* Konkurence. Nespēja noturēt un
piesaistīt kvalificētus darbiniekus.
Darbinieku aizplūšana uz labāk
apmaksātām darbavietām;
* Pieaugoša konkurence, aizvien vairāk
kultūras institūcijas rīko kvalitatīvus
kultūras pasākumus;
* Ekonomiskās situācijas nestabilitāte.
Potenciālās sekas: Klientu pirktspējas
mazināšanās; grūtības piesaistīt papildus
finansējumu.
Balstoties uz SVID analīzi, tiek plānoti vairāki pasākumi komunikāciju darba
kvalitātes uzlabošanai, komunikācijas darba prioritātes un darba plāns turpmākajiem
gadiem.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
50
4. PASĀKUMI KOMUNIKĀCIJAS DARBA KVALITĀTES UZLABOŠANAI
1. Informatīvo pakalpojumu un izglītojošo pasākumu apjoma palielināšana un
kvalitātes paaugstināšana;
2. Muzeja pieejamības un komunikācijas darba metožu paplašināšana un
dažādošana (attīstīt interneta komunikāciju, daudzveidot muzeja sagatavotās
brošūras, skrejlapas, izveidot muzeja e-pasta biļetenu, suvenīru politikas
attīstība utt.);
3. Nodrošināt komunikācijas pēctecību un nepārtrauktību;
4. Palielināt komunikācijas nodaļas kapacitāti, izveidojot papildus štata vietu-
klientu apkalpošanas centra vadītājs, kura darba pienākumos ir klientu
politikas ieviešana dzīvē un nepārtraukts darbs ar apmeklētāju, kas nodrošina
apkalpošanas kvalitātes uzlabošanos.
5. PRIORITĀTES KOMUNIKĀCIJAS DARBĀ
1. Klientu apkalpošanas centra izveide. Ieviest un nepārtraukti attīstīt klientam
draudzīgu apkalpošanas politiku;
2. Muzeja mājas lapas izveidošana, kurā ne vien iespējam iegūt informāciju par
muzeja piedāvātajiem produktiem, bet arī iepazīt muzeja kolekciju, laika
gaitā attīstot to par interaktīvu platformu, kas piemērota dažādām muzeja
klientu grupām;
3. Atvērta un savstarpēju sadarbību vērsta komunikācija ar sabiedrību;
4. Mērķauditorijas izpēte un mārketinga politikas izstrāde un ieviešana darbībā;
5. Muzeja pieejamības nodrošinājums dažādām klientu grupām- cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām, ģimenēm ar bērniem, ārvalstu un pašmāju tūristiem u.c.
6. KOMUNIKĀCIJAS DARBA PLĀNS TURPMĀKAJIEM 5 GADIEM
N.p.k. Veicamais pasākums Termiņš
1.
Mērķauditorijas izpēte, interešu noskaidrošana.
Veikt esošās muzeja auditorijas monitoringu un
anketēšanu, lai tiktu apzināts, ko no muzeja gaida jau
esošais apmeklētājs. Veikt potenciālās (bet vēl
neapgūtās) auditorijas apzināšanu.
(Iespējamais risinājums: piesaistīt anketēšanai
studentus, praktikantus un brīvprātīgos)
pastāvīgi
2. Mārketinga un pārdošanas politikas izstrāde,
balstoties uz mērķauditorijas izpētes datiem 2014.
3.
Suvenīru izveide: koncepcijas izstrāde, mākslinieku
piesaiste, suvenīru pasūtīšana un ieviešana
tirdzniecībā.
2014. – 2015.
4.
Klientu apkalpošanas centra izveide.
Darbinieku apmācība, kas nodrošina atbilstību
augstākajiem klientu apkalpošanas standartiem.
2014.
5. Pētnieciskās daļas sagatavoto monogrāfiju un
katalogu izdošana un popularizēšana
2014.-2019.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM
51
4.
Informācijas materiālu sagatavošana svešvalodās
Tulkot publicitātes tekstus – izstāžu un ekspozīciju
aprakstus un citus piedāvājumus angļu, vācu, krievu,
igauņu un lietuviešu valodās. Izvietot informāciju
Kuldīgas novada tūrisma informācijas centrā,
interneta ceļojumu ceļvežos un sociālajos tīklos.
-Tulkot ekspozīciju un izstāžu eksponātu aprakstus
un izvietot tos muzeja telpās.
pastāvīgi
5.
Pamatekspozīcijām „Turīga kuldīdznieka dzīvoklis
20.gs. sākumā” un „„Kuldīga- Kurzemes pērle””:
- Informācijas materiālu sagatavošana gan latviešu
valodā, gan tulkojuma nodrošināšana svešvalodās
- Ar ekspozīcijām saistītu muzejpedagoģijas
programmas izstrāde un ieviešana darbībā
- Ekspozīcijas popularizēšanas darbs: tematisko
pasākumu sagatavošana, reklāma utt.
2013.-2014.
6. Muzejpedagoģijas piedāvājuma pilnveidošana pastāvīgi
7.
Par muzeju informējošu materiālu sagatavošana un
izplatīšana pilsētā, tūrisma informācijas punktos visā
Kurzemē, dalība tūrisma nozares izstādēs un
gadatirgos u.c.
pastāvīgi
8.
Sabiedrības informēšana par muzeja jaunumiem,
piedāvājumiem, produktiem un ikdienas darbu. Ziņu
sagatavošana un izplatīšana, darbs ar žurnālistiem un
aktīva darbība muzeja sociālajos tīklos.
pastāvīgi
7. PAREDZAMIE POLITIKAS REZULTĀTI
1. Pozitīvs Kuldīgas novada muzeja tēls - palielinās sabiedrības izpratne par muzeja
darbu un to, cik nozīmīgu lomu muzejs ieņem novada kultūrtelpā - gan pētniecības,
gan izglītojošā darba kontekstā.
2. Palielinājies muzeja klientu skaits
3. Palielinājies muzeja pastāvīgo apmeklētāju skaits
4. Uzlabota muzeja klientu apkalpošana un piedāvāto pakalpojumu kvalitāte