Eriks LeitisEriks LeitisVides ministrijaVides ministrija

Daba un tās resursu nozīmīgums Daba un tās resursu nozīmīgums veselības kūrortu attīstībāveselības kūrortu attīstībā

Jūrmala, 2008.gada 28.aprīlisJūrmala, 2008.gada 28.aprīlis

• Esošo dabas resursu potenciālsEsošo dabas resursu potenciāls

• Dabas resursu izpētes datu izmantošana Dabas resursu izpētes datu izmantošana saistībā ar kūrortu attīstībusaistībā ar kūrortu attīstību

• Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un pārvaldība kūrortu attīstībāpārvaldība kūrortu attīstībā

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JūrmalāĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā

Ķemeru nacionālais parks Ķemeru nacionālais parks ir ļoti daudzveidīga, 38165 ha plaša teritorija, lielu ģeoloģisko struktūru saskares punkts. Tagadējo ir ļoti daudzveidīga, 38165 ha plaša teritorija, lielu ģeoloģisko struktūru saskares punkts. Tagadējo

Piejūras zemieni ierobežo vairākas iekšzemes kāpu rindas (Krāču kalni, Zaļā kāpa) – senie Piejūras zemieni ierobežo vairākas iekšzemes kāpu rindas (Krāču kalni, Zaļā kāpa) – senie Litorīnas jūras krasti. Senatnē zemei paceļoties un jūrai iegrimstot, radušies piekrastes lagūnu Litorīnas jūras krasti. Senatnē zemei paceļoties un jūrai iegrimstot, radušies piekrastes lagūnu ezeri (Kaņieris, Dūņieris, Slokas ezers) ar reliktiem sālsūdens augiem. ĶNP ziemeļrietumos, ezeri (Kaņieris, Dūņieris, Slokas ezers) ar reliktiem sālsūdens augiem. ĶNP ziemeļrietumos, Milzkalnes apvidū paceļas leduslaikmeta atstātās kalnu krokas ar 30 m dziļo Valguma ezeru starp Milzkalnes apvidū paceļas leduslaikmeta atstātās kalnu krokas ar 30 m dziļo Valguma ezeru starp tām. Plašo meža masīvu vidū slēpjas Lielais Ķemeru tīrelis, Raganu un Zaļais purvi, zem tiem tām. Plašo meža masīvu vidū slēpjas Lielais Ķemeru tīrelis, Raganu un Zaļais purvi, zem tiem dolomīta pamatiežu un purvu mijiedarbībā veidojas sērūdeņi, kuri izplūst virszemē Ķemeru dolomīta pamatiežu un purvu mijiedarbībā veidojas sērūdeņi, kuri izplūst virszemē Ķemeru apkārtnē un ir kūrorta pamats jau vairākus gadsimtus. Cilvēka darbība šo teritoriju ir skārusi apkārtnē un ir kūrorta pamats jau vairākus gadsimtus. Cilvēka darbība šo teritoriju ir skārusi salīdzinoši maz, galvenokārt tikai piekrastes zvejnieku ciemos un lauksaimniecības zemēs salīdzinoši maz, galvenokārt tikai piekrastes zvejnieku ciemos un lauksaimniecības zemēs Slampes pusē, tāpēc ĶNP ir mājvieta daudzām retām un gan Latvijā, gan Eiropā aizsargājamām Slampes pusē, tāpēc ĶNP ir mājvieta daudzām retām un gan Latvijā, gan Eiropā aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām.augu un dzīvnieku sugām.

Administratīvi ĶNP teritorija ietilpst 9 pašvaldībās: Administratīvi ĶNP teritorija ietilpst 9 pašvaldībās: Jūrmalas pilsētāJūrmalas pilsētā, , Lapmežciema novadāLapmežciema novadā, , Engures pagastāEngures pagastā, , Smārdes pagastāSmārdes pagastā, , Slampes pagastāSlampes pagastā, Džūkstes pagastā, , Džūkstes pagastā, Salas pagastāSalas pagastā, , Valgundes novadāValgundes novadā un un Kalnciema pilsētā ar lauku teritoriju.Kalnciema pilsētā ar lauku teritoriju.

• Ķemeru nacionālā parka likumsĶemeru nacionālā parka likums • Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiĶemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi• Ķemeru nacionālā parka administrācijas nolikumsĶemeru nacionālā parka administrācijas nolikums • Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plānsĶemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns• "Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikums" "Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikums"  Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra noteikumi Nr.43 Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra noteikumi Nr.43    Vides ministrijas rīkojums Nr.236  "Par Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes Vides ministrijas rīkojums Nr.236  "Par Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes

personālsastāvu"personālsastāvu"

       

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JūrmalāĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā

Ķemeru nacionālā parka likumsĶemeru nacionālā parka likums spēkā esošs no 2001.07.03 spēkā esošs no 2001.07.03

1.pants1.pants

Ķemeru nacionālais parks ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Nacionālais Ķemeru nacionālais parks ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās parks ir izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību.veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību.

9.pants9.pants

Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai aizsargātu tūrisma, atpūtas un izglītības resursus, Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai aizsargātu tūrisma, atpūtas un izglītības resursus, minerālūdeņu veidošanās procesus, saglabātu dabas ainavu un kultūrainavu un minerālūdeņu veidošanās procesus, saglabātu dabas ainavu un kultūrainavu un samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas rezervāta un dabas lieguma zonām.samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas rezervāta un dabas lieguma zonām.

50% no parka teritorijas ir dabas liegumu zona, kas veic kūrortu resursu aizsardzību50% no parka teritorijas ir dabas liegumu zona, kas veic kūrortu resursu aizsardzību ĶNP ir viena no 336 Latvijas ĪADT, kas iekļauta Eiropas nozīmes aizsatgājamo teritoriju ĶNP ir viena no 336 Latvijas ĪADT, kas iekļauta Eiropas nozīmes aizsatgājamo teritoriju tīklā tīklā NATURA 2000NATURA 2000        

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JūrmalāĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā

Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteiĶemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumikumi

MK Noteikumi nr. 236 2002.06.18.MK Noteikumi nr. 236 2002.06.18.

3. Parka teritorijā aizliegts:3. Parka teritorijā aizliegts:

3.5. veikt darbības, kas saskaņā ar parka administrācijas atzinumu būtiski negatīvi ietekmē 3.5. veikt darbības, kas saskaņā ar parka administrācijas atzinumu būtiski negatīvi ietekmē dabisko ainavu vai kultūrainavu, kā arī ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dabisko ainavu vai kultūrainavu, kā arī ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradņu veidošanās procesus;dūņu atradņu veidošanās procesus;

3.9. nosusināt purvus;3.9. nosusināt purvus;

6. Bez saskaņošanas ar parka administrāciju parka teritorijā aizliegts:6. Bez saskaņošanas ar parka administrāciju parka teritorijā aizliegts: 6.1. iegūt derīgos izrakteņus un veikt zemes dzīļu izpēti;6.1. iegūt derīgos izrakteņus un veikt zemes dzīļu izpēti;

10. Parka teritorijā nepieciešams veikt parka dabas aizsardzības plānā paredzētos dabas 10. Parka teritorijā nepieciešams veikt parka dabas aizsardzības plānā paredzētos dabas apsaimniekošanas pasākumus, lai:apsaimniekošanas pasākumus, lai:

10.3. saglabātu un racionāli izmantotu ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dūņu 10.3. saglabātu un racionāli izmantotu ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradnes.atradnes.

24. Saskaņojot būvniecību un slēdzot līgumus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības 24. Saskaņojot būvniecību un slēdzot līgumus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības nodrošināšanai, ievēro parka dabas aizsardzības plānā noteiktās prasības ainavas nodrošināšanai, ievēro parka dabas aizsardzības plānā noteiktās prasības ainavas aizsardzībai, kā arī ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradņu aizsardzībai, kā arī ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradņu saglabāšanai.saglabāšanai.

•        

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JūrmalāĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā

Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plānsĶemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2002 - 20102010

Ķemeru Nacionālā parka vīzija

Parka teritoriju apmeklē cilvēki gan kājām, gan braucot ar velosipēdiem, ir ierīkotas izziņas takas, ir iespējas vērot putnus, sekot pa zvēru pēdām, braukt ar laivām, uzlabot veselību, baudot gan modernas, gan senču dziedniecības metodes, kas balstās uz vietējiem minerālūdens un dūņu resursiem; iegūt vispusīgu informāciju par parka teritoriju un dabas aizsardzību. Dabas tūrisma attīstība, kurā ir iesaistīti vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji un pašvaldības, piedāvā kvalitatīvus pakalpojumus, veselīgu pārtiku, daudzveidīgas atpūtas iespējas un nodrošina teritorijas ekonomisko stabilitāti, dodot papildus ienākumus gan parka budžetā, gan vietējiem iedzīvotājiem.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JūrmalāĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā

Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plānsĶemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2002 - 20102010

Ķemeru NP teritorijā tiek iegūti dabas resursi - dziednieciskās dūņas Slokas ezera karjeros (ieguves apjomi~700 tonnas/gadā); dolomīts Kaļķos 45 – 67 tūkstoši m3/gadā un sērūdeņradis- samērā nelielos apjomos.

Ķemeru NP dabas aizsardzības politika nav iedomājama bez ainavu daudzveidības saglabāšanas unveicināšanas, aizsargājot vērtīgās dabas un kultūrainavas un sakārtojot, atjaunojot degradētāsainavas.

Ķemeru nacionālais parks attīsta ilgtspējīgu tūrismu, kas ir “jebkāda veida attīstība, apsaimniekošanavai tūrisma aktivitātes, kas nodrošina dabas, kultūras un sociālo resursu aizsardzību ilgā laika periodā unpozitīvā un objektīvā (taisnīgā) veidā sekmē ekonomisko attīstību un parkā dzīvojošo, strādājošo cilvēku unparka apmeklētāju labklājību”,

Ķemeru NP teritorijā atrodas Kaņiera ezers un Slocenes grīvas pārmitrie meži, kas ir starptautiskas nozīmesmitrāji, īpaši kā ūdensputnu dzīves vide, kas apstiprināta ar likumu “Par 1971.gada 2.februāra Konvencijupar starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” (Ramsāres konvencija)(1995.05.04.).

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JūrmalāĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā

Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plānsĶemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010 2002 - 2010

Ķemeru kūrortoloģisko resursu aizsardzības rajons izveidots ar mērķi saglabāt un izmantotkūrortoloģiskos, rekreatīvos potenciālus tādos apjomos, kas nav pretrunā ar dabas aizsardzības prasībām.Rajons sadalīts divās zonās. Ķemeru balneoloģisko resursu aizsardzības zona aptver Slokas ezeru, Slokaspurvu, Raganu purvu, turpinoties arī Ķemeru NP teritorijā aiz Jūrmalas pilsētas robežām. Šī zona tiekizmantota resursu aizsardzībai, ieguvei un atjaunošanai. Lielākā daļa šīs teritorijas atrodas tagadējā ĶemeruNP dabas lieguma zonā, izņemot Lūžņu grāvja augšteci pie Seklā purva. Ķemeru kūrortoloģisko resursuvides saglabāšanas zonā iekļauta teritorija ap Ķemeriem un josla gar Talsu šoseju, Vecsloceni un Ventspilsšoseju. Zona izmantojama kā kūrorta rekreācijas objekts, vienlaicīgi saglabājot bioloģisko daudzveidību.Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu rajona izveidošanas mērķis ir Rīgas jūras līča piekrastes kā vienotadabas kompleksa saglabāšana, piesārņojuma samazināšana, erozijas procesu novēršana, piekrastes ainavasaizsardzība un izmantošana atpūtai tādos apjomos, kas nav pretrunā ar dabas aizsardzības prasībām. Jaunabūvniecība pieļaujama tikai pēc pozitīva ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas, ja attiecīgā darbībaparedzēta teritorijas attīstības plānā.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JūrmalāJūrmalā

Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plānsĶemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010 2002 - 2010

Purvu nogulumu izplatība ir ļoti plaša. NP teritorijā sastopami visi trīs purvu tipi – augstais, pārejas un zemais, taču, galvenokārt, izplatīti augstie purvi. Kūdras biezums vidēji 4.0–6.5 m, maksimālais (8.5 m) konstatēts Lielajā Ķemeru tīrelī. Purvi ir ļoti nozīmīgi sērūdens veidošanā, jo tie ir galvenais ar organiskajām vielām bagātināto ūdeņu avots. Galvenie purvi, kas piedalās sērūdens veidošanā ir Lielais Ķemeru tīrelis, Raganu, Zaļais un Slokas.

Galvenā Ķemeru NP bagātība ir ievērojamā sērūdeņraža klātbūtne ūdenī. Līdzīgas atradnes ir arī Baldonē, un Likenai (Lietuvā). Taču tikai Ķemeros sērūdeņraža koncentrācija, pateicoties teritorijas ģeoloģiskajai uzbūvei, tektoniskajām īpatnībām un plašajai purvu izplatībai, ir daudz lielāka kā pārējās atradnēs. Avotus “Parka”, “Mašīnu” un “Paviljona” savulaik izmantoja sanatorija “Ķemeri”, bet sanatorijas “Jaunķemeri” un “Dzintarkrasts” izmanto sērūdeni no urbumiem. Šis ūdens bagātina arī ārstnieciskās dūņas, palielinot to dziednieciskās īpašības. Ūdeņi izmantojami tikai balneoloģiskiem mērķiem.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JūrmalāĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā

Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plānsĶemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010 2002 - 2010

SēravotiĶemeros konstatēti aptuveni 30 avoti (Stinkule‚ 1998). Ķemeru NP teritorijā sēravotu

izplūde notiek vairākās vietās. Tos nosacīti var sagrupēt pēc atrašanās vietas. Ķemeros avoti pārsvarā ir ieslēgti betona tvertnēs un izplūde pa caurulēm tiek novadīta uz Vēršupīti (izņemot dūņu reģenerācijas laukos esošos avotus, kas tika izmantoti dūņu bagātināšanai). Vislabāk zināmais no Ķemeru avotiem ir Paviljona avots.

Pie Slokas ezera avotu grupas pieder gan Slokas ezerā, gan tā tuvumā izplūstošie avoti, kā arī, tā saucamais, Bertrama avots, kas atrodas labu gabalu no Slokas ezera pa Vēršupīti uz augšu, upes kreisajā krastā. Dūņiera lielākie sēravoti koncentrējas ezera ZA līcī, kas atdalīts no pārējā ezera ar pussalu.

Aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi Sēra dīķi Raganu purvā – Tukuma virsmežniecības Valguma mežniecības 286.un

287.kvartālos. Sēravoti Zaļajā purvā – Tukuma virsmežniecības Valguma mežniecības 285.un

274.kvartālos.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JūrmalāĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā

Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010

Sēravoti un ārstnieciskās dūņasBūtisks biotops ĶNP ir sēravoti. Sērūdeņi satur sērūdeņradi (H2S) un tā disociācijas produktus hidrogensulfīdu HS1- un sulfīda

S2- jonus. Tas rodas bioķīmiskās reakcijās starp sulfātūdeņiem un purva ūdeņu organiskajām vielām‚ līdzdarbojoties sulfātus reducējošām baktērijām. Sēravotos konstatētas gan krāsainās‚ gan bezkrāsainās sēra baktērijas.

Minerālūdens un ārstniecisko dūņu iegūšanu Ķemeru NP teritorijā veic privātsektors un apgādāgan sanatorijas, gan individuālos tirgotājus Latvijā. Pašreiz netiek plānoti jelkādi ierobežojumi ārstnieciskodūņu ieguvei.

Dziedniecisko dūņu ieguve notiek Slokas ezera karjeros (licence 8/81). 1981. gadā akceptēti krājumi sastāda pēc A kategorijas 564 tūkst. t.

Ieguves apjomi nelieli: 1999.g. – 770 tonnas, 2000.g. – 690 t dūņu.

Saskaņā ar derīgo izrakteņu krājumu bilanci 2006.gadam dziedniecības dūņu krājumi 2006.g. 1. janvārī bija 816.23 tūkst. t (ar mitrumu 90%) , iegūts 0.26 tūkst t., krājumi 2007.g. 1. janvārī bija 815.97 tūkst. t (ar mitrumu 90%). Ieguve notikusi atradnē „Slokas purvs”.

Dziedniecības dūņu atradnes “Slokas purvs” resursu apgūšana vidēji 500 tonnas gadā, kas pēc Derīgo izrakteņu krājuma bilances datiem pie pašreizējiem izmantošanas apjomiem būs pieejamas vēl 1600 gadiem

Sērūdeņu ieguve ārstniecības iestādēm (2000.g. ~ 1700 m3 ) Dziedniecības iestādes “Jaunķemeri” un “Dzintarkrasts”

(Jaunķemeros), “RīgasJūrmala” (Majoros) un “Baltija” (Dzintaros) izmanto dūņas un sērūdeņus ārstniecības procedūrām. Kopējie teritorijas sērūdens

krājumi pēc aprēķiniem (Driķis,et.al., 1985) sastāda 3.2 tūkst. m3/diennaktī (ar H2S koncentrāciju 25-50 mg/l). Sanatorijas “Ķemeri” “Jaunķemeri” un ”Dzintarkrasts” bez sērūdeņu ieguves vēl izmantoPērnavas horizonta (D2pr) minerālūdeņu urbumus. Ir arī ap kilometru dziļie urbumi uz kembrija Deimenashorizonta (€dm) bromu saturošajiem ūdeņiem “Jaunķemeros”9 un “Ķemeros”.

Licences ārstniecisko dūņu un minerālūdeņu izmantošanai izsniedz Valsts Ģeoloģijas dienests, ja attiecīgajam resursu izmantotājam ir zemes īres līgums ar zemes īpašnieku.

Atradnes “Ķemeri” un “Baldone” ir neaizsargātas un ļoti jūtīgas pret

antropogēno ietekmi. Atradnēs vairākkārt veikti ģeoloģiskās, hidroģeoloģiskās, hidroķīmiskās un hidrobioloģiskās izpētes darbi, kā rezultātā ir akceptēti minerālūdeņu krājumi, aprēķinātas aizsargjoslas un noteikti atradnes izmantošanas un aizsardzības pasākumi. Atradņu apgūšanai, pazemes ūdeņu monitoringa tīkla izveidošanai un uzturēšanai ieguldīti lieli valsts līdzekļi

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JūrmalāĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā

Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010

Piesārņojuma objekti

Viens no lokālajiem piesārņojuma objektiem ir Ķemeru notekūdeņu stacija, kuras jauda ir 3000 m3/dnn, betattīra vidēji 274 m3/dnn. Attīrītie notekūdeņi ietek Vēršupītē.

Otrs un galvenais – šobrīd slēgtā Jūrmalas pilsētas izgāztuve “Kūdra”, kas atrodas Kašķu purvā (starp Kūdruun Sloku). Izgāztuves kopējā platība 15 ha. Tā tika izveidota 50-os gados Jūrmalas pilsētas atkritumu (arīfekāliju un atūdeņoto dūņu no Slokas celulozes un papīra kombināta attīrīšanas iekārtām) deponēšanai. 1994.gadā šeit tika konstatēts augsts gruntsūdeņu un pazemes ūdeņu piesārņojums (galvenokārt, ar cinku unamonjaku). Tajā pašā laikā augsnes un virszemes ūdeņu piesārņojums ir neliels11. 1995. gadā izgāztuvislēdza. Taču 1999. gadā tajā sākta komposta ieguve un virsmas līdzināšana, kas veicina piesārņojumaizskalošanu no izgāztuves.

       

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JūrmalāĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā

Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002 - 2010

Lielais Ķemeru tīrelis ir sērūdeņraža veidošanās reģions. Tas ir augstā sūnu purva veidošanās vēstures piemērs.

Sēra dīķi ir populāra tūrisma vieta sēravotu apskatei.

Izmantojot masu mēdijus un veicinot sabiedrības līdzdalību, nostiprināt Ķemeru nacionālo parku sabiedrības apziņā kā valstiskas nozīmes teritoriju ar unikālām dabas un kultūrvēstures vērtībām, kas ir saudzējamas un apliecina parka savdabību arī Eiropas kontekstā.

• "Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikums" "Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikums"  Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra noteikumi Nr.43 Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra noteikumi Nr.43           

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JūrmalāĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā

Dabas liegumiDabas liegumi

  

117117. . Darmštates priežu audzeJūrmala pilsēta Darmštates priežu audzeJūrmala pilsēta 118. Lielupes grīvas pļavasJūrmalas pilsēta118. Lielupes grīvas pļavasJūrmalas pilsēta

   Saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 15. jūnija noteikumiem Nr. 212 Saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 15. jūnija noteikumiem Nr. 212

"Noteikumi par dabas liegumiem""Noteikumi par dabas liegumiem". Latvijā ir noteikts 274 dabas liegumi. Dabas . Latvijā ir noteikts 274 dabas liegumi. Dabas liegumus apsaimnieko saskaņā „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju liegumus apsaimnieko saskaņā „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmatošanas noteikumiem”, ar to dabas vispārējiem aizsardzības un izmatošanas noteikumiem”, ar to dabas aizsardzības plāniem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas aizsardzības plāniem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.noteikumiem.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JūrmalāĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā

Dabas parks Dabas parks "Ragakāpa" "Ragakāpa"

Dabas parka "Ragakāpa" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiDabas parka "Ragakāpa" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiIzdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 17.panta otro daļuIzdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 17.panta otro daļuNoteikumi nosaka dabas parka "Ragakāpa" (turpmāk - dabas parks) individuālo aizsardzības un Noteikumi nosaka dabas parka "Ragakāpa" (turpmāk - dabas parks) individuālo aizsardzības un

izmantošanas kārtību un tā funkcionālo zonējumu, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu izmantošanas kārtību un tā funkcionālo zonējumu, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanu, kā arī saglabātu kāpas un priežu mežu ainavu dabas parka apmeklētāju rekreācijai saglabāšanu, kā arī saglabātu kāpas un priežu mežu ainavu dabas parka apmeklētāju rekreācijai un izglītošanai.un izglītošanai.

        Dabas lieguma zona izveidota mežu biotopu, mežaino jūrmalas kāpu un piekrastes kāpu aizsardzībai.Dabas lieguma zona izveidota mežu biotopu, mežaino jūrmalas kāpu un piekrastes kāpu aizsardzībai.Dabas lieguma zonā aizliegts veikt galveno cirti un rekonstruktīvo cirti, izņemot cirtes meža biotopu Dabas lieguma zonā aizliegts veikt galveno cirti un rekonstruktīvo cirti, izņemot cirtes meža biotopu

saglabāšanai atbilstoši dabas aizsardzības plānam un bīstamo koku novākšanu.saglabāšanai atbilstoši dabas aizsardzības plānam un bīstamo koku novākšanu.Dabas parka zona izveidota, lai aizsargātu parka ainavu, saglabātu parku atpūtai un izglītošanai, kā Dabas parka zona izveidota, lai aizsargātu parka ainavu, saglabātu parku atpūtai un izglītošanai, kā

arī, īstenojot īpašus apsaimniekošanas pasākumus, sekmētu bioloģiski vērtīgu mežaudžu arī, īstenojot īpašus apsaimniekošanas pasākumus, sekmētu bioloģiski vērtīgu mežaudžu veidošanos nākotnē.veidošanos nākotnē.    

       

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JūrmalāĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā

  Dabas liegums "Babītes ezers"Dabas liegums "Babītes ezers"

izveidots, lai saglabātu ūdensputniem nozīmīgu barošanās, ligzdošanas un spalvu mešanas vietu un nozīmīgu izveidots, lai saglabātu ūdensputniem nozīmīgu barošanās, ligzdošanas un spalvu mešanas vietu un nozīmīgu atpūtas vietu migrācijas laikā, kā arī lai aizsargātu apdraudētos zemūdens biotopus, lieguma platība ir 2821 ha; atpūtas vietu migrācijas laikā, kā arī lai aizsargātu apdraudētos zemūdens biotopus, lieguma platība ir 2821 ha; 

  Dabas liegumā "Babītes ezers" aizliegts izmantot peldošus transportlīdzekļus ar mehāniskajiem dzinējiem (izņemot Dabas liegumā "Babītes ezers" aizliegts izmantot peldošus transportlīdzekļus ar mehāniskajiem dzinējiem (izņemot

zinātniskajai izpētei, apsargāšanai, kā arī aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanas kontrolei).zinātniskajai izpētei, apsargāšanai, kā arī aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanas kontrolei).  Dabas liegumā "Babītes ezers" aizliegtas jebkuras darbības, kas var mainīt ūdens līmeni, ja šīs darbības nav Dabas liegumā "Babītes ezers" aizliegtas jebkuras darbības, kas var mainīt ūdens līmeni, ja šīs darbības nav

saskaņotas ar Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi.saskaņotas ar Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi.   Dabas lieguma "Babītes ezers" individuālie aizsardzības un Dabas lieguma "Babītes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiizmantošanas noteikumi  

  

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Jūrmalā un tās tuvumāun tās tuvumā

Likums Par zemes dzīlēm, Likums Par zemes dzīlēm, spēkā esošs no 1996.06.04spēkā esošs no 1996.06.04

4. pants 4. pants Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzības iestādesZemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzības iestādes (1) Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību neatkarīgi no tā piederības (īpašnieka) normatīvajos (1) Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību neatkarīgi no tā piederības (īpašnieka) normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā valsts vārdā veic:aktos noteiktajā kārtībā valsts vārdā veic: 1) Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes;1) Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes; 3) 3) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra nodrošina zemes dzīļu fonda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra nodrošina zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu.ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu.

6. pants Zemes dzīļu izmantošanas pamatprincipi6. pants Zemes dzīļu izmantošanas pamatprincipi (1) Zemes dzīles ir neatjaunojama vērtība, kas izmantojama vienlaikus zemes īpašnieku, valsts un (1) Zemes dzīles ir neatjaunojama vērtība, kas izmantojama vienlaikus zemes īpašnieku, valsts un

sabiedrības labā.sabiedrības labā. (3) Zemes dzīļu izmantošanā jāievēro īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu aizsardzības un (3) Zemes dzīļu izmantošanā jāievēro īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu aizsardzības un

izmantošanas noteikumi, kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi, kā arī citi zemes dzīļu izmantošanas noteikumi, kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi, kā arī citi zemes dzīļu izmantošanu ierobežojoši noteikumi. izmantošanu ierobežojoši noteikumi.

10. pants10. pants Zemes dzīļu izmantošanas kārtībaZemes dzīļu izmantošanas kārtība (9) Pazemes ūdeņus drīkst izmantot tad, ja saņemta ūdens resursu lietošanas atļauja, A vai B (9) Pazemes ūdeņus drīkst izmantot tad, ja saņemta ūdens resursu lietošanas atļauja, A vai B

kategorijas piesārņojošās darbības atļauja vai C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājums kategorijas piesārņojošās darbības atļauja vai C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājums saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem.saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem.

(10) Derīgo izrakteņu ieguves atļauju un zemes dzīļu izmantošanas licenču izsniegšanas konkursa (10) Derīgo izrakteņu ieguves atļauju un zemes dzīļu izmantošanas licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles vispārējo kārtību, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas vai izsoles vispārējo kārtību, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.kārtību nosaka Ministru kabinets.

(11) Lai uzsāktu derīgo izrakteņu (izņemot ogļūdeņražus) ieguvi, saņemama Latvijas Vides, (11) Lai uzsāktu derīgo izrakteņu (izņemot ogļūdeņražus) ieguvi, saņemama Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sagatavota atradnes pase. Pases saturu nosaka Ministru ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sagatavota atradnes pase. Pases saturu nosaka Ministru kabinets.kabinets.

Nacionālais vides politikas plāns 2004 – 2008Nacionālais vides politikas plāns 2004 – 20081.4. Zemes dzīļu ilgtspējīga izmantošana1.4. Zemes dzīļu ilgtspējīga izmantošana

Visā Latvijas teritorijā ir sastopami minerālūdeņi. Atkarībā no to ķīmiskā sastāva un ieguluma Visā Latvijas teritorijā ir sastopami minerālūdeņi. Atkarībā no to ķīmiskā sastāva un ieguluma dziļuma Latvijā iegūstamos minerālūdeņus nosacīti var dalīt trijās lielās grupās: 1/ sēru dziļuma Latvijā iegūstamos minerālūdeņus nosacīti var dalīt trijās lielās grupās: 1/ sēru saturošo minerālūdeņu atradnes ar paaugstinātu sērūdeņraža saturu (Ķemeri, Baldone), 2/ saturošo minerālūdeņu atradnes ar paaugstinātu sērūdeņraža saturu (Ķemeri, Baldone), 2/ vidusdevona Pērnavas horizonta un apakšdevona Ķemeru horizonta hlorīda – nātrija tipa vidusdevona Pērnavas horizonta un apakšdevona Ķemeru horizonta hlorīda – nātrija tipa iesāļūdeņi, iesāļūdeņi,

Minerālūdeņi ir viens no tūrismu un kūrortu attīstību veicinošiem faktoriem un to izmantošana ir Minerālūdeņi ir viens no tūrismu un kūrortu attīstību veicinošiem faktoriem un to izmantošana ir jāpaplašina, īpašu vērību pievēršot racionālai unikālo “Ķemeru” un “Baldones” jāpaplašina, īpašu vērību pievēršot racionālai unikālo “Ķemeru” un “Baldones” minerālūdeņu atradņu izmatošanai.minerālūdeņu atradņu izmatošanai.

1.4.3. Politikas mērķi1.4.3. Politikas mērķi

Nodrošināt racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu zemes dzīļu izmantošanu. Nodrošināt racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu zemes dzīļu izmantošanu.

Veicināt pašvaldību un zemes īpašnieku līdzdalību zemes dzīļu ilgtspējīgā izmantošanā.Veicināt pašvaldību un zemes īpašnieku līdzdalību zemes dzīļu ilgtspējīgā izmantošanā.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnesLatvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes

TūrismsTūrisms

Politikas mērķu sasniegšanas rādītājiPolitikas mērķu sasniegšanas rādītāji

Tūrisma īpatsvars IKP. Tūrisma īpatsvars IKP.

Latvijas tūrisma pakalpojumu bilance. Latvijas tūrisma pakalpojumu bilance.

Ekotūrisma īpatsvara pieaugums (lauku tūrisms u.c videi draudzīgu tūrisma veidu Ekotūrisma īpatsvara pieaugums (lauku tūrisms u.c videi draudzīgu tūrisma veidu īpatsvars, zaļo sertifikātu saņēmušo apmetņu skaits, “Zilā karoga” pludmaļu garums. īpatsvars, zaļo sertifikātu saņēmušo apmetņu skaits, “Zilā karoga” pludmaļu garums.

Ķemeri Ķemeri vēstures dokumentos pirmo reizi minēti 1561. gadā, pastāv arī versija, ka vārds vēstures dokumentos pirmo reizi minēti 1561. gadā, pastāv arī versija, ka vārds

cēlies no Slokas mežsarga mājas “Ķemeres”. Mežsargs bijis pirmais, kas cēlies no Slokas mežsarga mājas “Ķemeres”. Mežsargs bijis pirmais, kas savā mājā patstāvīgi, bez ārsta uzraudzības, dziedniecības nolūkos sāka savā mājā patstāvīgi, bez ārsta uzraudzības, dziedniecības nolūkos sāka pielietot ārstnieciskās vannas. Ķemeri jau sen bija slaveni ar saviem pielietot ārstnieciskās vannas. Ķemeri jau sen bija slaveni ar saviem dziedniecības avotiem. Pirmo Ķemeru dziedniecisko ūdeņu analīzi dziedniecības avotiem. Pirmo Ķemeru dziedniecisko ūdeņu analīzi 1801.gadā veica Pēterburgas akadēmiķis T.Lovics. 1891.g. publicēti pirmie 1801.gadā veica Pēterburgas akadēmiķis T.Lovics. 1891.g. publicēti pirmie dati par dūņu izmantošanu ārstnieciskos nolūkos. dati par dūņu izmantošanu ārstnieciskos nolūkos. Ķemeru vēsturiskā daļa – Ķemeru kūrorts - ir valsts nozīmes Ķemeru vēsturiskā daļa – Ķemeru kūrorts - ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības objekts. pilsētbūvniecības objekts.

Pazemes ūdeņi.Pazemes ūdeņi.Ķemeru nacionāla parka teritorija ir slavena ar sērūdeņiem, kuri tiek Ķemeru nacionāla parka teritorija ir slavena ar sērūdeņiem, kuri tiek izmantoti Jaunķemeru kūrortos. Sulfātreducējošās baktērijas izmantojot izmantoti Jaunķemeru kūrortos. Sulfātreducējošās baktērijas izmantojot pazemes ūdeņos esošos sulfātjonus un organiskās vielas bezskābekļa vidē pazemes ūdeņos esošos sulfātjonus un organiskās vielas bezskābekļa vidē veido sērūdeņradi. Ar sērūdeni bagātos ūdeņus jau izsenis veiksmīgi veido sērūdeņradi. Ar sērūdeni bagātos ūdeņus jau izsenis veiksmīgi izmanto dažādu slimību ārsniecībā. izmanto dažādu slimību ārsniecībā.

  

  Vides sapratne Vides sapratne (e(environmental literacynvironmental literacy)) ir spējas izprast mijiedarbību starp iedzīvotājiem, ir spējas izprast mijiedarbību starp iedzīvotājiem,

tehnoloģijām un ekosistēmām un attiecīgi izmantot ieģūto tehnoloģijām un ekosistēmām un attiecīgi izmantot ieģūto zināšanu argumentus līdzdarbojoties lēmumu pieņemšanā. zināšanu argumentus līdzdarbojoties lēmumu pieņemšanā.

     Charles W. AndersonCharles W. Anderson, , The National Association for Research in Science TeachingThe National Association for Research in Science Teaching

(NARST)(NARST) ((20042004))

  

Izglītības Ilgtspējīgai attīstībai

galvenais mērķis ir integrēt ilgtspējīgās attīstības principus, vērtības un praksi visos izglītības un apmācības aspektos. Šie izglītības pasākumi veicinās izmaiņas rīcībā un attieksmē, kas veidos ilgtspējīgu nākotni ar tai raksturīgo vides integritāti, ekonomikas dzīvotspēju, kā arī harmonisku sabiedrību mūsdienās un nākotnes paaudzēm.

www.unesco.org/education/

Millennium Ecosystem AssessmentMillennium Ecosystem Assessment

un videi draudzīgo tehnoloģiju un pieeju integrēšanaun videi draudzīgo tehnoloģiju un pieeju integrēšana

labas vides pārvaldības un ilgtspējīgās attīstības veicināšanailabas vides pārvaldības un ilgtspējīgās attīstības veicināšanai

EEkkototūūrismrisms s

ir atbildīgs ceļojums dabas teritorijās, kas saglabā ir atbildīgs ceļojums dabas teritorijās, kas saglabā vidi un sniedz iespēju uzlabot labklājību vietējiem vidi un sniedz iespēju uzlabot labklājību vietējiem iedzīvotājiemiedzīvotājiem””

International Ecotourism SocietyInternational Ecotourism Society

Ilgtspējīgā attīstības infrastruktūras Ilgtspējīgā attīstības infrastruktūras stiprināšana stiprināšana

Ekoloģiskās inženierijas, videi Ekoloģiskās inženierijas, videi draudzīgo tehnoloģiju un pieeju draudzīgo tehnoloģiju un pieeju prakse pašvaldībāsprakse pašvaldībās

Resources: Resources:

EU DG Environment, DG Enterprise http://europa.eu.int/comm/environment/etap/index.htm http://europa.eu.int/comm/environment/etap/implementing.htm

Global Recycling Network - http://grn.com/ Sustainable packaging - www.sustainablepackaging.org/ Renewable energy - www.renewableenergy.com/

Eko būvniecība

Ekoloģiskā identitāte Ekoloģiskā identitāte

Ekoloģiskā identitāte, biokulturālā daudzveidība un starpkultūru Ekoloģiskā identitāte, biokulturālā daudzveidība un starpkultūru komunikācija ir svarīgs elements ilgtspējīgā attīstībā.komunikācija ir svarīgs elements ilgtspējīgā attīstībā.

Ekoloģiskā identitāte ir ekoloģisks manifests, ko jāpielieto ikvienam, Ekoloģiskā identitāte ir ekoloģisks manifests, ko jāpielieto ikvienam, kurš ieinteresēts izmainīt veidu cilvēku eksistencei uz videi kurš ieinteresēts izmainīt veidu cilvēku eksistencei uz videi draudzīgāku. draudzīgāku.

Ekoloģiskā identitāte ir attiecināma uz visām cilvēka veidotām Ekoloģiskā identitāte ir attiecināma uz visām cilvēka veidotām attiecībām ar planētu attiecībām ar planētu Zeme, kas Zeme, kas manifestējas personībā, manifestējas personībā, vērtībās, rīcībā un sevis apzināšanā. vērtībās, rīcībā un sevis apzināšanā.

SECINĀJUMISECINĀJUMI

Latvija ir bagāta ar dabas resursiem, kas izmantojami kūrortu attīstībā: Latvija ir bagāta ar dabas resursiem, kas izmantojami kūrortu attīstībā: dziedniecības dūņas un sēravoti dziedniecības dūņas un sēravoti Ķemeros, Kandavā, Baldonē, Siguldā un Jūdažos. Ķemeros, Kandavā, Baldonē, Siguldā un Jūdažos.

Pēc dabas apstākļiem gandrīz visa Latvijas Republikas teritorija ir piemērota Pēc dabas apstākļiem gandrīz visa Latvijas Republikas teritorija ir piemērota kūrortu attīstībai. Kūrortu resursi var tikt izmantoti vairāku slimību ārstēšanai, kūrortu attīstībai. Kūrortu resursi var tikt izmantoti vairāku slimību ārstēšanai, profilaksei, un rehabilitācijai. profilaksei, un rehabilitācijai.

Ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību iestrādājot kūrortu attīstības normas un Ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību iestrādājot kūrortu attīstības normas un perspektīvu normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos, kā arī perspektīvu normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos, kā arī nodrošināt kūrortiem noderīgo dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un nodrošināt kūrortiem noderīgo dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību, valsts, pašvaldību, akadēmisko institūciju, privātsektora un pārvaldību, valsts, pašvaldību, akadēmisko institūciju, privātsektora un nevalstisko organizāciju sadarbību. nevalstisko organizāciju sadarbību.

Jūrmala – labākā vieta kur būt videi draudzīgam

Resursi Resursi

http://www.johannesburgsummit.org/html/documents/summit_docs/1009wssd_http://www.johannesburgsummit.org/html/documents/summit_docs/1009wssd_pol_declaration.docpol_declaration.doc

World Summit on Sustainable Development. Plan of Implementation World Summit on Sustainable Development. Plan of Implementation

http://www.johannesburgsummit.org/html/documents/summit_docs/plan_final1http://www.johannesburgsummit.org/html/documents/summit_docs/plan_final1009.doc009.doc

Environment 2010: Our Future, Our Choice. The Sixth Environment Action Environment 2010: Our Future, Our Choice. The Sixth Environment Action Programme of the European Programme of the European

Community - Community - http://http://europa.eu.int/comm/environment/newprg/index.htmeuropa.eu.int/comm/environment/newprg/index.htm “Towards a Thematic Strategy on the Urban Environment”“Towards a Thematic Strategy on the Urban Environment” - - http://europa.eu.int/comm/environment/urban/thematic_strategy.htmhttp://europa.eu.int/comm/environment/urban/thematic_strategy.htm Strategy for Sustainable Development of LatviaStrategy for Sustainable Development of Latvia - -

www.varam.gov.lv/varam/Doc/Eilgsp_att.htmwww.varam.gov.lv/varam/Doc/Eilgsp_att.htm UNESCO Universal UNESCO Universal DDeclaration on Cultural Diversity. Paris 2001eclaration on Cultural Diversity. Paris 2001 Keep Baltic Tidy Association http://www.hsr.se/sa/node.asp?node=1110Keep Baltic Tidy Association http://www.hsr.se/sa/node.asp?node=1110