1

Apstiprināta ar Cēsu novada domes 2015.gada 29.oktobra lēmumu Nr.248

Cēsu novada

kultūras attīstības programma 2015-2019

Cēsis, 2015

2

Saturs

1. Cēsu novada kultūras attīstības programmas izstrādes pamatojums ..................................................................................................................................... 3

2. Cēsu novada kultūras attīstības programmas saskaņotība ar augstāka līmeņa plānošanas dokumentiem ........................................................................... 4

4. Kultūras nozares esošās situācijas īss raksturojums ................................................................................................................................................................ 5

5. Cēsu novada kultūras attīstības prioritātes ........................................................................................................................................................................... 10

6. Cēsu novada kultūras attīstības rīcības virzieni, uzdevumi un rezultatīvie rādītāji ............................................................................................................... 11

7. Kultūras nozares investīciju plāns .......................................................................................................................................................................................... 17

8. Kultūras pārvaldības modelis Cēsu novadā............................................................................................................................................................................ 18

9. Kultūras attīstības programmas ieviešanas uzraudzība ......................................................................................................................................................... 19

3

1. Cēsu novada kultūras attīstības programmas izstrādes pamatojums

Cēsu novadā kultūras nozare ir noteikta kā stratēģiski svarīga, jo Cēsu novadā ir salīdzinoši augsta kultūras resursu koncentrācija (kultūrvēsturiskie objekti, kultūras pasākumu biežums un daudzveidība, mākslinieku un radošo uzņēmēju aktīva darbība, kultūras izglītības iestāžu u.c. kultūras jomas organizāciju koncentrācija), lai uz to bāzes novadā varētu attīstīt kultūras tūrismu un radošo industriju (Cēsu novada domes 2013. gada 10. oktobra lēmums Nr.18 Par stratēģiski svarīgu nozari un īpašumu Cēsu novada pašvaldībā). Cēsu novada kultūras attīstības programma 2015.-2019. gadam (turpmāk tekstā Kultūras attīstības programma jeb KAP) ir vietējā līmeņa vidējā termiņa kultūras nozares politikas plānošanas dokuments, kurā tiek konkretizēti Cēsu novada attīstības programmā 2013.-2019. gadam un Cēsu novada ilgtermiņa attīstības stratēģijā 2014-2030 izvirzīto ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības prioritāšu sasniegšanas instrumenti un rezultāti kultūras nozarē. Kultūras attīstības programma izstrādāta saskaņā ar Cēsu novada domes 31.10.2013. lēmumu Nr.422 „Par Cēsu kultūras stratēģijas 2014.-2019. gadam izstrādi”. Tās izstrādi veikusi darba grupa sekojošā sastāvā:

- Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, - pašvaldības aģentūras „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” direktora vietniece Ilona Asare, - pašvaldības aģentūras „Cēsu kultūras un Tūrisma centrs” Cēsu Kultūras centra nodaļas vadītāja Laura Bāliņa, - Vaives pagasta pārvaldes pārstāve Kadrija Mičule, - SIA „Vidzemes koncertzāle” pārstāve Inese Zagorska, - Cēsu Centrālās bibliotēkas direktore Natālija Krama, - A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis, - Cēsu pilsētas Mākslas skolas pārstāvis Eero Rass, - nodibinājuma „Elm Media” pārstāve Ieva Goba.

4

2. Cēsu novada kultūras attīstības programmas saskaņotība ar augstāka līmeņa plānošanas dokumentiem Cēsu novada kultūras attīstības vīzija definēta saskaņā ar virsmērķiem, kas noteikti Latvijas un Cēsu attīstības plānošanas dokumentos, pozicionējot Cēsis kā nacionālas nozīmes kultūras centru, kas vēlas ar kultūras līdzdalību veicināt iedzīvotāju dzīves kvalitātes augšupeju un radošās ekonomikas izaugsmi, balstītu kultūras resursos.

Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes „Radošā Latvija 2020” Virsmērķis: Latvija – zeme ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, konkurētspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam.

Cēsu novada ilgtermiņa attīstības stratēģija „Cēsis 2030” Vīzija: Cēsis – iekārojamākā dzīves vieta Latvijā 2030.gadā. Cēsu novads tiecās būt izcils savā kultūras un radošo aktivitāšu piedāvājumā, vienlaikus veidojot visiem ērtu, saprotamu un pieejamu dzīves telpu, pilsētvidi un infrastruktūru. Tas ir ekonomiski aktīvs nacionālas nozīmes radošo, digitālo un kultūras industriju centrs, kā arī starptautiski atpazīstams tūrisma, veselības uzlabošanas un labsajūtas galamērķis. Novada mūsdienīgi kultūrvēsturiskā vide ir priekšnoteikums augstai pakalpojumu eksportspējai.

Cēsu novada attīstības programma 2013-2019 Vidēja termiņa prioritāte: kultūrvides un radošo industriju attīstība.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā Latvija 2030 Latvijas mērķis: 2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas. "Vidzemes attīstības centru funkcionālā tīkla galvenie balsti ir Valmiera kā izglītības, ražošanas un inovāciju centrs un Cēsis kā kultūras un tūrisma centrs."

Cēsu novada kultūras attīstības programma 2015-2019 Vīzija: Cēsis - nacionālas nozīmes kultūras centrs ar bagātu kultūras mantojumu un laikmetīgu kultūras dzīvi, kas veido pamatu sabiedrības radošai

izaugsmei.

5

4. Kultūras nozares esošās situācijas īss raksturojums

Pēdējos gados Cēsu novadā kultūras jomā kopumā noritējusi strauja attīstība. Ir veikti ievērojami infrastruktūras uzlabojumi trīs galvenajos novada kultūras objektos – daudzfunkcionālajā kultūras centrā-koncertzālē, bibliotēkā un pils muzejā, izveidojot pieejamu un mūsdienīgu vidi kultūras pakalpojumu saņemšanai novada iedzīvotājiem un kultūras tūristiem, sniedzot iespēju nākotnē strādāt pie kultūras pakalpojumu satura pilnveidošanas un kvalitātes uzlabošanas. Veiksmīgi savu darbību uzsākusi reģionālā koncertzāle „Cēsis”, pulcējot skatītājus uz profesionālās mākslas koncertiem un teātra izrādēm ne tikai no Cēsu novada, bet no visa Vidzemes reģiona un tālākiem Latvijas novadiem, sekmējot kultūras tūrisma attīstību. Cēsu Mākslas festivāls ir nostiprinājis savu vietu kā lielākais reģionālais profesionālās mākslas festivāls, kļūstot par pilsētas atpazīstamības zīmi un saņemot valstisku novērtējumu (saņemta LR Kultūras ministrijas gada balvu kultūrā nominācijā „Kultūra valsts izaugsmei”, festivāla notikumi vairākkārt nominēti laikraksta „Dienas” Kultūras balvai). 2015. gadā Cēsīs notikuši vairāki jauni festivāli, kas turpmāk varētu kļūt par ikgadēju tradīciju (Čello Cēsis, Kremerata Baltica, Rokfilmu festivāls, demokrātijas un sarunu festivāls LAMPA), papildinot novada kultūras tūrisma piedāvājumu. Cēsu panākumi novērtēti arī starptautiskā mērogā. Starptautiskā žūrija atzinīgi novērtēja Cēsu pieteikumu Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2014 titulam, izsakot atzinību par pašvaldības mērķtiecību, stiprinot kultūras lomu pilsētas reģenerācijā. Savukārt 2015. gadā Eiropas Komisijas finansētā pētījumā par labas prakses piemēriem veiksmīgai pilsētu attīstībai tieši caur ieguldījumiem kultūrā Cēsis ar savu īstenoto kultūras stratēģiju tika ierindotas starp labākajām Eiropas 70 pilsētām līdzās Amsterdamai, Madridei, Liverpūlei un citām lielpilsētām. Par veiksmīgu starptautiskās sadarbības projektu ar Tartu, veicinot mākslinieku un radošo personību iesaistīšanu reģionālajā attīstībā, ir saņemta Baltijas Pilsētu savienības Kultūras balva. Šie panākumi būtu jāstiprina, pārņemot Eiropas reģionālo pilsētu pozitīvo pieredzi progresīvas kultūrpolitikas īstenošanā, mācoties no labas prakses piemēriem. 2009. gadā pēc novadu administratīvi teritoriālās reformas Cēsu novadā tika iekļautas divas teritorijas - Cēsu pilsēta un Vaives pagasts. Vaives pagastā darbojas Vaives tautas nams un Cēsu Centrālās bibliotēkas filiāles Rāmuļos un Rīdzenē. Lauku teritorijā kultūras un kultūrizglītības pieejamība ir salīdzinoši apgrūtināta, tā kā apdzīvoto vietu centri ir ģeogrāfiski izkaisīti ar ļoti ierobežotām sabiedriskā transporta pārvietošanās iespējām, kā arī pagasta kultūras infrastruktūras kvalitāte nav atbilstoša mūsdienu auditorijas prasībām.

6

Cēsu novadā ir nodrošināta Dziesmu un deju svētku kustības nepārtrauktība, nodrošinot labus apstākļus amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu norisei jaunuzceltās telpās koncertzālē un atbalstot kolektīvu līdzdalību Dziesmu un deju svētku kustības pasākumos. Turpmāk ir svarīgi panākt bērnu, jauniešu un vidējās paaudzes amatiermākslas kolektīvu dalībnieku skaita noturību, sniedzot dalībniekiem individuālās izaugsmes iespējas, piedaloties kopīgos pasākumos ar profesionāliem māksliniekiem. Pēdējo trīs gadu laikā finansiāls atbalsts ir sniegts radošās uzņēmējdarbības attīstībai Cēsu vecpilsētā, veicinot jaunu mākslas telpu, kafejnīcu un dizaina preču veikalu atvēršanos, bagātinot vietējo kultūrvidi un sniedzot nodarbinātības iespējas radošā sektora darbiniekiem. Tāpat atbalstītas vairākas nevalstisko organizāciju radošas iniciatīvas – biedrība „Elm Media” ir sekmīgi uzsākusi starptautisku mākslas

rezidenču centra darbību Ruckas muižā, nodibinājums „Pasaules latviešu mākslas centrs” Cēsīs ir atvēris pastāvīgu izstāžu zāli, biedrība „Forum of Latvian design” ik gadu organizē starptautisku arhitektu vasaras skolu. Lai panāktu mērķtiecīgu attīstību šai jomā, ir nepieciešams izstrādāt saprotamu un pieejamu kultūras un radošo industriju atbalsta sistēmu, veicinot uzņēmumu un organizāciju savstarpēju sadarbību. Plānojot Cēsu novada kultūras attīstības programmu, 2014. gadā izlases kārtā tika veikta 390 Cēsu novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujas rezultāti parādīja, ka 84 % no kopējā respondentu skaita ir apmeklējuši pēdējā gada laikā kādu kultūras, izklaides vai sporta pasākumu. Katru nedēļas nogali pasākumus apmeklē 10% aptaujāto, vienu vai divas reizes mēnesī - 34%, reizi trijos mēnešos - 23%, reizi pusgadā - 11% un reizi gadā - 3%. 71% respondentu savā brīvajā laikā izvēlas nodarboties ar kādām sporta aktivitātēm, bet 32% paši aktīvi līdzdarbojas novada kultūras dzīvē – dejo tautiskās dejas, dzied korī, glezno vai fotogrāfē, spēlē putēju orķestrī, vai muzicē individuāli. Kopumā Cēsu novadā iedzīvotāji ir aktīvi kultūras procesu līdzdalībnieki, un būtu svarīgi šo aktivitātes līmeni saglabāt. Novada iedzīvotāji ir snieguši ļoti diversificētas atbildes uz jautājumu, kādi kultūras pasākumi trūkst Cēsu novadā atbilstoši savai vecuma un interešu grupai, aptverot visu kultūras pasākumu spektru. Iedzīvotāji vēlētos redzēt Cēsu novadā vairāk ārzemju mākslinieku koncertus, būtu jāpiedāvā vairāku žanru daudzveidība, lai pilsētā būtu vairāk pasākumi bērniem un jauniešiem, džeza un blūza pasākumi, dažādi festivāli, brīvdabas kino, teātra izrādes, izklaidējoša rakstura pasākumi, kvalitatīvi akadēmiskās un klasiskās mūzikas koncerti. Tādējādi, veidojot kultūras piedāvājumu novadā, būtu jādomā par tā daudzveidības saglabāšanu, rēķinoties ar specifisku auditoriju interesēm. Savukārt tendence, kas raksturīga ne tikai Cēsīm, bet iezīmējas visā Latvijā, ir kultūras pasākumu auditorijas novecošana, tāpēc, veidojot kultūras piedāvājumu, jārēķinās ar vecākās paaudzes vajadzībām. Informācijas pieejamība par Cēsu novadā rīkotajiem pasākumiem ir salīdzinoši labi novērtēta - ar pieejamo informāciju par notiekošajiem kultūras pasākumiem bija apmierināti 80% no kopējā respondentu skaita, tāpēc svarīgi būtu uzturēt un papildināt esošos informācijas kanālus (afišas pilsētvidē, vietējais laikraksts, interneta resursi), regulāri nodrošinot aktuālo informāciju.

7

Aptaujājot kultūras nozares speciālistus, Cēsu novadā, kā aktuālākie darbības virzieni, kam būtu jāpievērš īpaša vērība nākamajos gados, tika atzīmēti:

- Cēsu vecpilsētas unikalitātes un vēsturiskās vides saglabāšana, - valsts nozīmes kultūras pieminekļu renovācija (Cēsu viduslaiku pils, Cēsu Sv. Jāņa baznīca u.c.), - infrastruktūras uzlabošana (muzeja krātuves, Vaives tautas nams, kultūrizglītības iestāžu aprīkojuma un telpu uzlabošana), - tradicionālo lielo pasākumu (Cēsu svētki, Viduslaiku diena, Cēsu Mākslas festivāls, Imantdienas, Ērģeļmūzikas svētki u.c.) kvalitātes saglabāšana, - ģimenēm pieejama kultūras piedāvājuma veidošana, - mērķtiecīga Cēsu profesionālo un topošo mākslinieku atbalsta nepieciešamība, - radošās uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta nepieciešamība un radošo industriju sadarbības platformas izveide, - sadarbības veicināšana starp kultūras iestādēm un organizācijām, lietderīgāk izmantojot resursus, nekonkurējot par nelielo auditoriju un panākot

labākus rezultātus.

8

Kultūras nozares SVID analīze Cēsu novadā

Apkopojot tematisko darba grupu rezultātus, Cēsu novada kultūras nozarē tika identificētas šādas galvenās stiprās un vājās puses, iespējas un draudi:

Stiprās puses

Bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums un tradīcijas, unikāli valsts nozīmes kultūras pieminekļi – Cēsu simboli: Cēsu viduslaiku pils un Cēsu Sv. Jāņa baznīca;

Sakārtota galvenā kultūras infrastruktūra (multifunkcionāls kultūras centrs ar akustisko koncertzāli, mūsdienīga bibliotēka un muzejs, Pils parka estrāde);

Tradicionāli, kvalitatīvi un atpazīstami kultūras festivāli un pasākumi (Cēsu Mākslas festivāls, Cēsu svētki, Imantdienas u.c.);

Kvalitatīvs profesionālās mākslas pieejamības nodrošinājums (dažādos žanros – mūzika, vizuālā māksla, kino, teātris); vietējais profesionālais kolektīvs – Vidzemes kamerorķestris;

Notiek ikgadējas starptautiskas vasaras skolas, plenēri un rezidenču programmas sadarbībā ar augstskolām un dažādu kultūras jomu kompetenču centriem.

Spēcīgas amatiermākslas tradīcijas, aktīva kolektīvu līdzdalība novada kultūras procesos;

Profesionālas ievirzes kultūrizglītības iestāžu – Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas skolas, Cēsu pilsētas mākslas skolas aktīva darbība novada kultūras dzīvē;

Radošas personības, kas ir pamats Cēsu kā kultūras pilsētas attīstībai (vēsturiski un mūsdienās);

Cēsis - viens no TOP 10 Latvijas kultūras tūrisma galamērķiem, kas tiek iekļauts valsts tūrisma mārketinga aktivitātēs.

Vājās puses

Neattīstīts Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs, kultūras pieminekļu sliktais tehniskais stāvoklis;

Efektīvas koordinācijas un sadarbības trūkums savstarpēji starp pašvaldības iestādēm, to nodaļām un nevalstisko sektoru;

Nepietiekams kultūras un kultūrizglītības iestāžu tehniskais aprīkojums (Vaives tautas nams, Cēsu pilsētas mākslas skola, A.Kalniņa mūzikas vidusskola, Cēsu muzeja krātuves);

Personāla trūkums atsevišķās kultūras organizācijās izvirzīto mērķu kvalitatīvai sasniegšanai un salīdzinoši zems atalgojums kultūras sfēras darbiniekiem, kas kavē profesionāļu piesaisti;

Salīdzinoši ierobežots kultūras pasākumu budžets plašas, kvalitatīvas un daudzveidīgas kultūras programmas nodrošināšanai atbilstoši nacionālas nozīmes kultūras centra sasniedzamajiem mērķiem;

Nepietiekams kultūras pasākumu mārketings ārpus novada robežām kultūras tūrisma veicināšanai;

Fragmentārs atbalsts kultūras un radošo industriju uzņēmējiem.

Nenotiek tradicionālo prasmju mērķtiecīgs tālāknodošanas process.

Iespējas

Cēsu kā Latvijas nacionālas nozīmes kultūras centra atpazīstamības veicināšana - Cēsis kā Latvijas simtgades atzīmēšanas reģionālais centrs;

Unikālās vēsturiskās kultūrvides saglabāšana, sekmējot kultūras pieminekļu saglabāšanu ar autentiskām restaurācijas metodēm;

Draudi

Valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļu, kas raksturo Cēsu unikalitāti, pakāpeniska bojāeja;

Kultūras un mākslas pasākumu piedāvājuma un kvalitātes kritums nepietiekama finansējuma dēļ;

9

Kultūrvēsturiskā mantojuma plašāka izmantošana reģionālā zīmola un tūrisma piedāvājuma veidošanā; starptautiska mēroga kultūras pasākumu organizēšana, piesaistot vietējos un ārvalstu tūristus;

Unikālu – novadam raksturīgu kultūras produktu veidošana, iesaistot vietējās radošās personības un kolektīvus;

Daudzveidīgs un laikmetīgs kultūras pakalpojumu klāsts dažādām sabiedrības grupām, ceļot iedzīvotāju dzīves kvalitāti;

Kultūras piedāvājuma nodrošināšana Vaives pagastā, rūpējoties par kultūras pieejamību, visiem novada iedzīvotājiem.

Kultūras darbinieku profesionālā tālākizglītība un jaunu speciālistu piesaiste, ceļot pasākumu kvalitāti;

Kultūras izglītības iestāžu piedāvāto mūžizglītības programmu attīstība iedzīvotāju radošai izglītošanai un tradicionālo prasmju pārmantošanai;

Kultūras un radošo industriju mērķtiecīgs attīstības atbalsts, veicinot novada ekonomikas attīstību.

Profesionālu kultūras darbinieku, radošo personību aizplūšana uz citiem sektoriem salīdzinoši zema atalgojuma dēļ;

Vietējo kultūras patērētāju skaita samazināšanās, samazinoties novada iedzīvotāju skaitam;

Neatbilstoša kultūras pieejamība novada lauku teritorijā nesakārtotas infrastruktūras un nepietiekama finansējuma dēļ;

Cēsu kā kultūras tūrisma galamērķa popularitātes kritums, tūrisma tirgus izmaiņu un konkurences dēļ samazinoties ieceļotāju skaitam.

Kultūras nozares SVID kopsavilkums

Cēsīs vēsturiski ir saglabājies bagāts kultūras mantojums un tradīcijas, kas veido labu pamatu kultūras un tūrisma tālākai attīstībai. Tomēr daudzi

kultūrvēstures pieminekļi atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Neuzsākot nepieciešamos restaurācijas darbus, var veidoties nenovēršami kultūras mantojuma

zudumi.

Cēsu kultūrvēsturiskā vidē var tikt veidoti unikāli, vietai raksturīgi kultūras produkti, kas būtu konkurētspējīgi starptautiskā kultūras tūrisma tirgū. Kultūras

darbinieku un uzņēmēju radošā potenciāla izmantošana būtu svarīgs aspekts daudzveidīga kultūras piedāvājuma realizēšanai novadā, tai skaitā lielu

starptautisku festivālu un pasākumu rīkošanai, piesaistot kultūras tūristus un attīstot radošo ekonomiku.

Sakārtotā galvenā kultūras infrastruktūra pilsētā (pils muzejs, koncertzāle un parka estrāde, bibliotēka) nodrošina labus darba apstākļus, piedāvājot kultūras

pakalpojumus mūsdienu auditorijas prasībām atbilstošā vidē. Atšķirīga situācija ir lauku teritorijā, kur kultūras infrastruktūra ir novecojusi.

Daudzveidīgais kultūras pakalpojumu un resursu klāsts ļauj Cēsu novadam būt par nacionālas nozīmes kultūras centru, kļūstot par vienu no centrālajām

pasākumu norises vietām Latvijas valsts simtgades atzīmēšanā 2018.-2019. gadā.

10

5. Cēsu novada kultūras attīstības prioritātes Vīzija

Cēsu novads - nacionālas nozīmes kultūras centrs ar bagātu kultūras mantojumu un laikmetīgu kultūras dzīvi,

kas veido pamatu sabiedrības radošai izaugsmei.

Vidēja termiņa attīstības prioritātes

1. Kultūras un vēstures mantojuma saglabāšana un mūsdienīga interpretācija

Cēsu novads – vieta, kur rūpējas par kultūras un vēstures mantojumu, tradīcijas mainās līdzi laikmetam, respektējot vēsturisko mantojumu – iedzīvotāji izjūt

piederību unikālai dzīves vietai.

Kultūrvēsturiskās vērtības tiek saglabātas, pētītas un popularizētas, lai veidotu domājošu uz vērtībām orientētu sabiedrību, padarītu Cēsu novada bagāto

kultūrvēsturisko mantojumu izprotamu un pieejamu plašai sabiedrībai, veicinātu novada iedzīvotāju lokālpatriotismu un identitātes sajūtu.

2. Daudzveidīgu un laikmetīgu kultūras pakalpojumu piedāvājums dažādām sabiedrības grupām

Cēsu novads – vieta, kur ir daudzveidīgs un laikmetīgs kultūras pakalpojumu klāsts dažādām iedzīvotāju grupām, kas veido pievilcīgu dzīves vidi un ceļ

iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Laikmetīgs un iedzīvotājiem pieejams kultūras pakalpojumu klāsts tiek veidots, lai celtu Iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veidotu piederības sajūtu novadam.

3. Cēsu kā starptautiski atpazīstama kultūras tūrisma galamērķa veidošana

Cēsu novads – atpazīstams kultūras tūrisma galamērķis Baltijas jūras reģionā.

Cēsu novada kā vēsturiski izglītojošas, augstvērtīgu mākslas norišu un atpūtas vietas atpazīstamība tiek veidota, lai palielinātu vietējo un ārvalstu mērķtirgu

tūristu plūsmu Cēsu novadā un apkārtnes tūrisma objektos, tā veicinot novada ekonomisko izaugsmi.

4. Kultūras un radošo industriju izaugsmes atbalsts

Cēsu novads – iedvesmojoša vieta radošai uzņēmējdarbībai, kur pieejams savstarpējs atbalsts profesionālai izaugsmei.

Augstas pievienotās vērtības radošās ekonomikas attīstība novadā tiek veicināta, pilnvērtīgi izmantojot pieejamos kultūras resursus un radošo jomu

darbaspēka koncentrāciju.

11

6. Cēsu novada kultūras attīstības rīcības virzieni, uzdevumi un rezultatīvie rādītāji

Kultūras attīstības rīcības virzieni 2015-2019 atbilstoši izvirzītajām prioritātēm

Attīstības vīzija: Cēsu novads - nacionālas nozīmes kultūras centrs ar bagātu kultūras mantojumu un laikmetīgu kultūras dzīvi,

kas veido pamatu sabiedrības radošai izaugsmei. 1.prioritāte: Kultūras un vēstures

mantojuma saglabāšana un mūsdienīga interpretācija

2.prioritāte: Daudzveidīgu un laikmetīgu kultūras pakalpojumu

piedāvājums dažādām sabiedrības grupām

3.prioritāte: Cēsu kā starptautiski atpazīstama kultūras tūrisma

galamērķa veidošana

4.prioritāte: Kultūras un radošo industriju izaugsmes atbalsts

RV1.1. Cēsu vecpilsētas kā nozīmīga kultūrvēstures pieminekļa attīstība

RV2.1. Profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana

RV3.1. Cēsu tūrisma informācijas centra darbības nodrošināšana

RV4.1. Cēsu radošo industriju uzņēmumu izveidošanas Cēsu vecpilsētā atbalsts

RV1. 2. Cēsu pils kompleksa kā nacionālas nozīmes kultūrvēstures pieminekļa attīstība

RV2.2. Personību attīstoša kultūras mūžizglītība un radošuma attīstīšana

RV3.2. Cēsu novadam raksturīgu kultūras tūrisma produktu veidošana un popularizēšana

RV4.2. Cēsu radošo industriju platformas izveidošana

RV1.3. Cēsu Sv. Jāņa baznīcas kā

nacionālas nozīmes kultūrvēstures pieminekļa attīstība

RV2.3.Lasīšanas veicināšana un

bibliotēkas pakalpojumu pieejamība RV3.3. Cēsu kā atpazīstama tūrisma

galamērķa mārketinga veidošana RV4.3. Starptautiska mākslinieku

rezidenču centra izveides atbalsts Ruckas muižā

RV1.4. Cēsu novada unikālo vēstures liecību saglabāšana un pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem

RV2.4. Iedzīvotāju piederības sajūtas novadam un Latvijai veicinošu kultūras pasākumu rīkošana

RV3.4. Tūristu apkalpošanas kvalitātes celšanas veicināšana

RV4.4. Dažādu kultūras jomu starptautisku vasaras skolu un plenēru atbalsts

RV1.5. Cēsu novada vēstures un kultūras mantojuma pētniecība un popularizēšana

RV2.5. Kultūras pieejamības nodrošināšana lauku teritorijā

RV1.6. Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšana

RV2.6. Kultūras piedāvājuma informācijas pieejamības nodrošināšana

RV1.7. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas atbalsts

RV2.7. Kultūras piedāvājuma daudzveidības nodrošināšana, īstenojot starptautiskas sadarbības kultūras projektus

RV2.8. Kultūras nozares darbinieku profesionālās izaugsmes atbalsts

Tematiskās prioritātes 2016-2019

Mērķtiecīgai Cēsu novada kultūras attīstībai tiek noteiktas ikgadējās tematiskās prioritātes, kas tiek ņemtas vērā, plānojot kultūras pasākumu saturu:

2016 - Cēsu 810 gadu jubileja, 2017 - Cēsu dalība Eiropas gastronomijas reģiona programmā, 2018 - Latvijas valsts simtgade, 2019 - Cēsu kauju atceres simtgade.

12

Kultūras attīstības veicamie uzdevumi, atbildīgās institūcijas, finanšu avoti un rezultatīvie rādītāji

Rīcības virzieni Uzdevumi Termiņš vai

periods Finanšu avoti

Atbildīgie izpildītāji

Rezultatīvie rādītāji

1.prioritāte: Kultūras un vēstures mantojuma saglabāšana un mūsdienīga interpretācija

RV1.1. Cēsu vecpilsētas kā nozīmīga kultūrvēstures pieminekļa attīstība

U1.1.1. Aktualizēt Cēsu pilsētas vēsturiskā centra reģenerācijas plāns un turpināt tā īstenošanu, ļaujot saglabāt, un attīstīt tās teritorijā esošas kultūrvēsturiskās vērtības

2015-2019 CNP, ES SF,

PI CNP Att.nod.

Aktualizēts reģ.plāns, uzsākta plāna īstenošana

U.1.1.2. Restaurācijas centra izveide iedzīvotāju izglītošanai kultūrvēsturisko ēku saglabāšanā

2019 CNP, ES SF CNP Att.nod. Izveidots restaurāc.centrs

U1.1.3. Popularizēt Cēsu vecpilsētu, veidojot izglītojošus kultūras pasākumus, tematiskos maršrutus un ekskursijas 2015-2019 CNP, KKF CKTC

Pasākumu skaits, maršrutu skaits, apmekl. skaits

RV1. 2. Cēsu pils kompleksa kā nacionālas nozīmes kultūrvēstures pieminekļa attīstība

U.1.2.1. Cēsu viduslaiku pils darbības stratēģijas īstenošana, veicot restaurācijas darbus un attīstot Pils dārza teritoriju 2015-2019 CNP, ES SF CKTC

Restaurēto pils daļu apjoms, jaunas infrastruktūras apjoms

U1.2.2. Jaunu pakalpojumu (izstāžu, vēsturiski izglītojošas un aktīvā tūrisma programmas) ieviešana Cēsu pils kompleksā

2015-2019 CNP, ES SF CKTC Jaunu pakalpojumu skaits

RV1.3. Cēsu Sv. Jāņa baznīcas kā nacionālas nozīmes kultūrvēstures pieminekļa attīstība

U.1.3.1. Cēsu Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas darbu veikšana un telpu labiekārtošana

2015-2019 CNP, ES SF Cēsu Sv. Jāņa

draudze

Restaurācijas un labiekārtošanas darbu apjoms

RV1.4. Cēsu novada unikālo vēstures liecību saglabāšana un pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem

U1.4.1. Cēsu muzeja krājuma uzturēšana, veidojot atbilstošus uzglabāšanas apstākļus muzeja krātuves telpās

2015-2019 CNP, ES SF CKTC

Muzeja krātuves labiekārtotās telpas, uzglabāto priekšmetu skaits

U1.4.2. Cēsu muzeja krājuma pieejamības veicināšana, veicot krājuma digitalizāciju

2015-2019 CNP, LR KM CKTC Digitalizēto vienību skaits

U1.4.3. Cēsu novadpētniecības datu bāzes uzturēšana Cēsu Centrālajā bibliotēkā un digitālā pieejamības nodrošināšana

2015-2019 CNP, LR KM CCB Datu bāzes apjoms

RV1.5. Cēsu novada vēstures un kultūras mantojuma pētniecība un popularizēšana

U1.5.1. Tematisko izstāžu, izdevumu un lekciju veidošana Cēsu muzejā

2015-2019 CNP, LR KM,

KKF CKTC

Izstāžu skaits, pasākumu skaits, apmeklētāju skaits, izdevumu skaits

U1.5.2. Izglītojošo programmu skolēniem un ģimenēm veidošana Cēsu muzejā

2015-2019 CNP, KKF CKTC Programmu skaits, apmekl. skaits

U1.5.3. Ikgadējo vēsturiski izglītojošo pasākumu (Muzeju nakts, Viduslaiku diena, Vēsturisko filmu skate, Pils Leģendu nakts, Kultūras mantojuma dienas) organizēšana

2015-2019 CNP, KKF un

citi fondi CKTC

Pasākumu skaits, apmekl. skaits

13

U1.5.4. Pasākumu organizēšana, kas veicina nozīmīgu vēstures un kultūras personību iepazīšanu un vēstures notikumu atceri (Cēsu novada rakstnieku, mākslinieku jubilejas, Cēsu kauju piemiņas diena u.tml.)

2015-2019 CNP, KKF CKTC Pasākumu skaits, apmekl. skaits

U1.5.5. Latvijas Republikas simtgades atzīmēšanas kultūras pasākumu īstenošana 2015-2019

CNP, LR KM, KKF

CKTC Pasākumu skaits, apmekl. skaits

RV1.6. Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšana

U1.6.1. Telpu nodrošināšana Dziesmu un deju svētku mēģinājumiem, skatēm un koncertiem

2015-2019 CNP CKTC VPP

Mēģinājumu skaits, dalībn. skaits

U1.6.2. Dziesmu un deju kolektīvu dalībnieku kvalitatīvas apmācības nodrošināšana 2015-2019 CNP, LR KM

CKTC VPP

Mēģinājumu skaits, kolektīvu skaits, dalībn. skaits

U1.6.3. Dziesmu un deju kolektīvu materiālās bāzes nodrošināšana 2015-2019 CNP

CKTC

VPP

Mēģinājumu skaits, kolektīvu skaits, dalībn. skaits

U1.6.4. Cēsu kolektīvu līdzdalības nodrošināšana Latvijas Dziesmu un deju svētkos 2018 CNP

CKTC VPP

Kolektīvu skaits, dalībn. skaits

U1.6.5. Dziesmu un deju svētku kustības pasākumu atbalsts (nacionāla mēroga festivāli, Daumanta Gaiļa Dziesmu dienu Rāmuļos u.c.),

2015-2019 CNP CKTC, VPP Pasākumu skaits, apmekl. skaits

RV1.7. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas atbalsts

U1.7.1. Pašvaldības atbalsts amata meistariem, kas veic Cēsu novadam nozīmīgu amata prasmju saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm

2015-2019 CNP CKTC VPP

Atbalstīto nemater.kult.mantoj. vienību skaits

2.prioritāte: Daudzveidīgu un laikmetīgu kultūras pakalpojumu piedāvājums dažādām sabiedrības grupām

RV2.1. Profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana

U2.1.1. Dažādu žanru (opera, akadēmiskā mūzika, populārā mūzika, teātris, deja, kino, vizuālā māksla) profesionālās mākslas piedāvājuma nodrošināšana Cēsu

novada un Vidzemes reģiona iedzīvotājiem

2015-2019 CNP, LR KM SIA VK Pasākumu skaits, apmekl. skaits

U2.1.2. Profesionālās mākslas ikgadēja festivāla (Cēsu Mākslas festivāla) atbalstīšana

2015-2019 CNP CKTC / SIA VK Pasākumu skaits, apmekl. skaits

U2.1.3. Profesionālās mākslas piedāvājuma veidošana Cēsu pils kompleksā, veidojot tematiski atbilstošus kultūras pasākumus valsts nozīmes kultūras pieminekļa popularizēšanai

2015-2019 CNP, KKF CKTC Pasākumu skaits, apmekl. skaits

U2.1.4. Cēsu kultūrvidei atbilstošu nacionālas nozīmes profesionālu festivālu atbalsts norisei Cēsu pilsētvidē

2015-2019 CNP CKTC Pasākumu skaits, apmekl. skaits

U2.1.5. Cēsu Izstāžu nama darbības nodrošināšana, nodrošinot mākslas darbu eksponēšanas iespējas primāri Cēsu novada un Latvijas profesionāliem māksliniekiem

2015-2019 CNP CKTC Izstāžu un pasākumu skaits, apmekl. skaits

U2.1.6. Emigrējušo Latvijas mākslinieku darbu kolekcijas saglabāšanas un eksponēšanas atbalstīšana 2015-2019 CNP CKTC

Uzglabātās kolekcijas vienības, izstāžu skaits

U2.1.7. Jaunu mākslas objektu veidošana Cēsu pilsētvidē 2015-2019 CNP CKTC

Mākslas objektu skaits

14

RV2.2. Personību attīstīstoša kultūras mūžizglītība un radošuma attīstīšana

U2.2.1. Cēsu novada radošo amatiermākslas kolektīvu (amatierteātris, vokālā grupas) darbības nodrošināšana

2015-2019 CNP, KKF CKTC VPP

Kolektīvu skaits, dalībn. skaits

U2.2.2. Vidzemes kamerorķestra mēģinājumu un koncertdarbības atbalsts, sniedzot iespēju Vidzemes reģiona jaunajiem mūziķiem un mūzikas pedagogiem pilnveidot savas prasmes un veicinot iedzīvotāju, īpaši jauniešu, izglītošanu mūzikā

2015-2019 CNP, KKF CKTC

Orķestra meģin.skaits, pasākumu skaits, apmekl. skaits

U2.2.4. Cēsu novada iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju radošo kultūras iniciatīvu atbalstīšana, līdzfinansējot un līdz organizējot dažādu žanru kultūras pasākumus specifiskām Cēsu novada iedzīvotāju auditorijām

2015-2019 CNP CKTC Projektu skaits, dalībnieku skaits

U2.2.5.Mūžizglītības piedāvājuma attīstīšana Cēsu novada kultūrizglītības iestādēs 2015-2019 CNP CPMS, AKCMV

Mūžizgl.progr.skaits, izglītojamo skaits

U2.2.6. Kultūrizglītojošu un radošas iesaistes pasākumu veidošana senioriem un ģimenēm ar bērniem 2015-2019 CNP, KKF CKTC, CCB

Pasākumu skaits, apmekl. skaits

RV2.3.Lasīšanas veicināšana un bibliotēkas pakalpojumu

pieejamība

U2.3.1. Bibliotēkas pakalpojumu pieejamības nodrošināšana Cēsu pilsētā un Vaives pagastā 2015-2019 CNP CCB

Grāmatu skaits, lasītāju skaits

U2.3.2. Lasīšanas veicināšanas pasākumu (tikšanās ar rakstniekiem u.c.) organizēšana 2015-2019 CNP, KKF CCB

Pasākumu skaits, apmekl. skaits

RV2.4. Iedzīvotāju piederības sajūtas novadam un Latvijai veicinošu kultūras pasākumu rīkošana

U2.4.1. Valsts svētku un gadskārtu svētku rīkošana Cēsu novada iedzīvotājiem

2015-2019 CNP, KKF CKTC VPP

Pasākumu skaits, apmekl. skaits

U2.4.2. Novada ikgadējo svētku rīkošana pozitīva lokālpatriotisma stiprināšanai, tai skaitā veidojot paplašinātu Cēsu 810 gadu jubilejas svinību programmu 2016. gadā

2015-2019 CNP, LR KM,

KKF CKTC

Svētku dalībnieku un apmeklētāju skaits

RV2.5. Kultūras pieejamības nodrošināšana lauku teritorijā

U.2.5.1. Kultūras piedāvājuma veidošana Vaives tautas namā atbilstoši vietējo iedzīvotāju vajadzībām

2015-2019 CNP, KKF,

Lauku att.fondi

VPP Pasākumu skaits, apmekl. skaits

RV2.6. Kultūras

piedāvājuma informācijas pieejamības nodrošināšana

U2.6.1. Kultūras pasākumu reklāmas un mārketinga

materiālu izdošana (ikmēneša pasākumu bukleti, afišas u.c.) 2015-2019 CNP

CKTC, CNP Kom.nod.

Izdevumu skaits un tirāža

U.2.6.2. Afišu izvietošanas nodrošināšana afišu stendos Cēsu novadā 2015-2019 CNP CKTC, VPP Afišu stendu skaits

U.2.6.3. Kultūras pasākumu aktuālās informācijas regulāra izvietošana pašvaldības interneta resursos 2015-2019 CNP

CKTC, CNP Kom.nod.

Publikāciju skaits, mājaslapu apmeklētāju skaits

RV2.7. Kultūras piedāvājuma daudzveidības nodrošināšana,

U2.7.1. Koncertu, izstāžu u.c. pasākumu rīkošana novadā ar Cēsu sadraudzības pilsētu un citu valstu viesmāksliniekiem 2015-2019

CNP, ES programmas

CKTC Pasākumu skaits, apmekl. skaits

15

īstenojot starptautiskas sadarbības kultūras projektus

U2.7.2. Cēsu amatiermākslas kolektīvu un Vidzemes kamerorķestra līdzdalība ārvalstu konkursos un festivālos, kuros būtiska novada pārstāvniecība

2015-2019 CNP, ES

programmas, KKF

CKTC Pasākumu skaits, apmekl. skaits

U2.7.3. Līdzdalība starptautiskās organizācijās (Baltijas Pilsētu Savienība, Eiropas Kultūras centru asociācija, Baltijas jūras reģiona piļu asociācija u.c.) kultūras un pieredzes apmaiņas nodrošināšanai

2015-2019 CNP, ES

programmas CKTC

Sadarbības pasākumu skaits, dalībnieku skaits

RV2.8. Kultūras nozares darbinieku profesionālās izaugsmes atbalsts

U2.8.1. Cēsu novada kultūras darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšana, piedaloties nozares konferencēs, apmācību kursos un semināros, pieredzes apmaiņas braucienos

2015-2019 CNP, ES

programmas

CKTC, VPP, CCB, SIA VK

Apmācīto darbinieku skaits

3.prioritāte: 3.prioritāte: Cēsu kā starptautiski atpazīstama kultūras tūrisma galamērķa veidošana

RV3.1. Cēsu tūrisma informācijas centra darbības nodrošināšana

U3.1.1. Cēsu un apkārtnes tūrisma informācijas datu bāzes uzturēšana un publiskošana 2015-2019 CNP CKTC Datu bāzes apjoms

U3.1.2. Tūristu informācijas pieprasījumu apkalpošana 2015-2019 CNP CKTC

Apkalpoto tūristu skaits

U3.1.3. Tūrisma informācijas materiālu izdošana dažādās valodās (kartes, bukleti)

2015-2019 CNP CKTC Izdoto materiālu skaits

U3.1.4. Tūrisma norāžu zīmju sistēmas uzlabošana Cēsu

novadā 2015-2019 CNP CKTC Zīmju skaits

RV3.2. Cēsu novadam raksturīgu kultūras tūrisma produktu veidošana un popularizēšana

U3.2.1. Cēsu pils kompleksa tūrisma piedāvājuma attīstīšana

2015-2019 CNP, ES SF CKTC Tūrisma produktu skaits, tūristu skaits

U3.2.2. Tematisku tūrisma maršrutu veidošana un popularizēšana sadarbībā ar apkārtējiem novadiem, reģiona tūrisma organizācijām un uzņēmumiem

2015-2019 CNP, ES SF CKTC Maršrutu skaits

RV3.3. Cēsu kā atpazīstama tūrisma galamērķa mārketinga veidošana

U3.3.1. Zīmolvedība, veicinot Cēsu kā kultūras un mākslas pilsētas atpazīstamību

2015-2019 CNP, ES SF CNP Kom.nod. Izstrādāta un ieviesta Cēsu zīmola stratēģija

U3.3.2. Cēsu novada tūrisma piedāvājuma iekļaušana galamērķu HANZA un Gaujas Nacionālais parks popularizēšanā

2015-2019 CNP, ES SF CKTC

Izdoto materiālu, publikāciju skaits, žurnālistu vizīšu skaits

U3.3.4. Cēsu novada tūrisma piedāvājuma iekļaušana Eiropas gastronomijas tūrisma galamērķa 2017 popularizēšanā

2015-2019 CNP, ES SF CKTC

Izdoto materiālu, publikāciju skaits, žurnālistu vizīšu skaits

U3.3.5. Dalība starptautiskos tūrisma gadatirgos 2015-2019 CNP, ES SF CKTC Gadatirgu skaits

U3.3.6. Cēsu tūrisma piedāvājuma reklāmas materiālu izdošana dažādām mērķauditorijām

2015-2019 CNP, ES SF CKTC Materiālu skaits

16

U3.3.7. Responsīvas tūrisma informācijas mājaslapas izveide un uzturēšana

2015-2019 CNP, ES SF CKTC Mājaslapas apmeklētāju skaits

U3.3.8. Atlaižu kartes "Cēsu Drauga karte" programmas īstenošana 2015-2019 CNP, ES SF CKTC

Uzņēmumu-sadarbības partneru skaits, lietotāju skaits

RV3.4. Tūristu apkalpošanas kvalitātes celšanas veicināšana

U3.4.1. Tūrisma kvalitātes sistēmas "Q-Latvija" principu uzturēšana un uzraudzība Cēsu tūrisma informācijas centrā 2015-2019 CNP CKTC

Atjaunota "Q-Latvija" kvalitātes zīme

U.3.4.2. Cēsu novada tūrisma uzņēmēju un gidu izglītošana 2015-2019 CNP, ES SF CKTC

Apmācību skaits, dalībnieku skaits

4.prioritāte: Kultūras un radošo industriju izaugsmes atbalsts

RV4.1. Cēsu radošo industriju uzņēmumu izveidošanas Cēsu vecpilsētā atbalsts

U4.1.1. Grantu konkursa "Dari Cēsīm" organizēšana

2015-2019 CNP, KKF CNP Att.nod. Atbalstīto uzņēmumu

skaits

RV4.2. Cēsu radošo industriju platformas izveidošana

U4.2.1. Cēsu radošo industriju kartēšana un radošo uzņēmumu un organizāciju datu bāzes uzturēšana 2015-2019 CNP, KKF

CNP Att.nod., CKTC

Datu bāzes ierakstu skaits

U4.2.2. Atbalsta sistēmas izveidošana jauniem un augošiem radošo industriju uzņēmumiem (konsultācijas, apmācības, kopīgu darba vietu (koprades) telpu nodrošināšana u.c.)

2015-2019 CNP, ES SF CNP Att.nod.,

VIUC

Atbalstīto uzņēmumu skaits, jaunizveidotas

darba vietas

U4.2.3. Cēsu novada radošo industriju uzņēmumu un organizāciju kopīga popularizēšana un virzīšana tirgū 2015-2019 CNP, ES SF

CNP Att.nod., VIUC

Īstenoto pasākumu skaits

RV4.3. Starptautiska mākslinieku rezidenču centra izveide Ruckas muižā

U.4.3.1. Ruckas muižas ēku kompleksa un parka piemērošana mākslinieku rezidenču darbībai un starptautisku vasaras skolu norisei

2015-2019 CNP, ES SF CNP Att.nod. Veikto

rekonstrukcijas darbu apjoms

RV4.4. Dažādu kultūras jomu starptautisku vasaras skolu un plenēru atbalsts

U.4.4.1. Starptautisku vasaras skolu un plenēru norises atbalsts Cēsu novadā kultūrvides dažādošanai un kompetenču uzlabošanai

2015-2019 CNP, ES SF CNP Att.nod. Atbalstīto pasākumu

skaits

Saīsinājumi: AKCMV – A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola CCB – Cēsu Centrālā bibliotēka CKTC – Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs CNP Att.nod. – Cēsu novada pašvaldības Attīstības nodaļa CNP Kom.nod. – Cēsu novada pašvaldības Komunikāciju nodaļa CPMS – Cēsu pilsētas mākslas skola SIA VK – SIA „Vidzemes koncertzāle“ VIUC – Vidzemes Inovāciju un Uzņēmējdarbības centrs, biedrība VPP – Vaives pagasta pārvalde

17

7. Kultūras nozares investīciju plāns Projektu idejas ar indikatīvo finansējumu un sasniedzamajiem rezultātiem norādītas saskaņā ar Cēsu novada attīstības programmu 2013-2019.

Nr. Projekta nosaukums* Atbilstība pasākumam

Papildinātība ar citiem projektiem

Indikatīvās projekta izmaksas (EUR)

Plānotais finanšu resursi, avoti ES Fondu, Pašvaldības, Privātais sektors, Citi

Projekta ieviešanas laiks

Projekta plānotie darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

Atbildīgais par projekta īstenošanu (Partneri)

P1Kultūras un vēstures mantojuma saglabāšana un mūsdienīga interpretācija 1. Viduslaiku pils

konservācija jaunu pakalpojumu izveidei

RV 4.1. 51.; 52; 1 500 000 ES SF, CNP 2016.-2018. Atjaunoti torņi, novērsta bīstamība, izveidoti jauni tūrisma pakalpojumi

Cēsu nov.pašv. (CNP)

2. Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas rekonstrukcija

RV 4.1. 50; 2 000 000 ES SF, CNP 2016.-2018. Izstrādāts tehniskais projekts, rekonstruēta vai daļēji rekonstruēta baznīca

Cēsu Sv. Jāņa baznīcas draudze, CNP

3. Restaurācijas darbnīcas izveide Vecpilsētā, pasākumi iedzīvotājiem mantojuma saglabāšanā

RV 4.3. 350 000 ES SF, CNP 2016.-2018. Izveidota darbnīca, kurā iespējams iedzīvotājiem restaurēt savu mājokļu logus, durvis, citus elementus.

Cēsu nov.pašv.

4. Mākslinieku rezidenču izbūve Ruckas muižā, Ruckas parka labiekārtošana

RV 4.1. 50.; 49; 750 000 ES SF, CNP 2016.-2018. Izstrādāts tehniskais projekts, veikta Ruckas muižas un parka rekonstrukcija

Cēsu nov.pašv.

5. Amatu radošās mājas izveide Vaivē, pasākumi iedzīvotājiem tradicionālo prasmju tālāknodošanai

RV 4.1. RV 4.3.

60. CNP, ES SF 2015.-2019. Rekonstruētas pašvaldības telpas, veikta regulāra darbība tradicionālo prasmju tālāknodošanā un sabiedrības izglītošanā.

Cēsu nov.pašv. , Vaives pag.pārv.

6. Kaķupītes brīvdabas estrādes izveide

RV 4.1. RV 4.3.

CNP, ES SF 2015.-2019. Atjaunota brīvdabas estrāde, paplašināts pasākumu piedāvājums

Cēsu nov.pašv. , Vaives pag.pārv.

P3Cēsu kā starptautiski atpazīstama kultūras tūrisma galamērķa atpazīstamības veidošana 7. Norāžu sistēmas

uzlabošana (info stendi, kartes, norādes u.c.)

RV 3.1., RV 3.2.

45. 40 000 ES SF, CNP 2015.-2017. Uzstādīti stendi, izstrādātas un uzstādītas kartes un norādes novada pieejamības un uzskatāmības nodrošināšanai

Cēsu nov.pašv.

P4Kultūras un radošo industriju izaugsmes atbalsts 8. Radošās

uzņēmējdarbības, attālināto darba vietu un kompetenču attīstības centra izveide

RV 4.3. 550 000 CNP, ES SF 2016.-2017. Labiekārtotas telpas, aprīkojums, satura nodrošināšana

Cēsu nov.pašv.

18

8. Kultūras pārvaldības modelis Cēsu novadā

Kultūras funkcijas Cēsu novadā veic 4 pašvaldības izveidotas organizācijas: 1) iestāde Cēsu Centrālā bibliotēka, 2) Vaives Tautas nams iestādē „Vaives pagasta pārvalde”, 3) pašvaldības aģentūra “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”, 4) SIA “Vidzemes koncertzāle”.

Kultūras funkciju sadalījums starp šīm kultūras organizācijām ir atspoguļots Kultūras attīstības programmas pielikumā Nr.1. Novada kultūras dzīvē aktīvi iesaistās arī kultūrizglītības iestādes, privātās un nevalstiskās organizācijas, īstenojot kultūras pasākumus individuāli vai sadarbībā ar p/a „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”. Atsevišķas kultūras funkcijas ir deleģētas un var tikt deleģētas nevalstiskām kultūras organizācijām, izvērtējot nepieciešamību un pašvaldības ieguvumus Cēsu novada domes pastāvīgajā Izglītības, kultūras un sporta komitejā. Pašvaldība ir tiesīga nodot bezatlīdzības lietošanā telpas sabiedriskā labuma organizācijām būtisku kultūras uzdevumu veikšanai, saņemot regulārus pārskatus par sasniegtajiem rezultātiem.

Novada kultūras nozares plānošana un pārskatu veidošana par sasniegtajiem rezultātiem ir deleģēta pašvaldības aģentūrai „Cēsu Kultūras un Tūrisma

centrs“ (CKTC). CKTC koordinē Kultūras padomes darbu, kurai ir konsultatīvs raksturs un kurā apvienojušies kultūras nozares profesionāļi no dažādām

kultūras jomām, ieskaitot nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai sniegtu speciālistu redzējumu par ar kultūras un mākslas attīstības jautājumiem lēmumu

pieņemšanai Cēsu novada domē. Ar kultūru saistītos lēmumus izskatīšanai domē sagatavo CKTC un iesniedz izskatīšanai Izglītības, kultūras un sporta

komitejā.

Pašvaldības kultūras organizāciju struktūra Cēsu novadā

Cēsu novada pašvaldība Izglītības, kultūras un sporta

komiteja

Konsultatīvā

kultūras padome

Cēsu Centrālā bibliotēka (iestāde)

SIA „Vidzemes Koncertzāle”

Vaives pagasta pārvalde

Vaives pag. Rīdzenes bibl.

Vaives pag. Rāmuļu bibl.

Vaives Tautas nams

P/a „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”

Cēsu Kultūras centrs

Tūrisma inform. centrs

Cēsu muzejs

Cēsu Izstāžu nams

Vizemes kamerorķestr.

Amatiermāksl. kolektīvi

19

9. Kultūras attīstības programmas ieviešanas uzraudzība Cēsu pašvaldības kultūras organizācijas (Cēsu Centrālā bibliotēka, p/a „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs“, SIA „Vidzemes koncertzāle“, Vaives pagasta

pārvalde) plāno ikgadējo darba plānu un budžetu atbilstoši Cēsu novada Kultūras attīstības programmā noteiktajām prioritātēm, rīcības virzieniem un

uzdevumiem. Organizāciju ikgadējie darba plāni un budžeta plāni tiek iesniegti apstiprināšanai Cēsu novada pašvaldībā katra kalendārā gada ceturtajā

ceturksnī, pirms tam konsultējoties ar Kultūras padomi.

P/a „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs“ gada sākumā apkopo informāciju no kultūras organizācijām par paveikto aizvadītajā kalendārajā gadā un sagatavo

pārskatu par kultūras attīstības programmas ieviešanas rezultātiem.

Rezultāti tiek izvērtēti un nepieciešamās izmaiņas attīstības programmā tiek iesniegtas un izskatītas Kultūras padomē un tālāk apstiprinātas Cēsu novada

domes pastāvīgajā Izglītības, kultūras un sporta komitejā. Kultūras programmas izpildes rezultāti tiek atspoguļoti pašvaldības gada pārskatā.

Vidēja termiņa prioritāšu novērtēšanai sasniedzamie rezultāti

Nr.p.k. Rādītājs Rādītāja vērtība bāzes gadā

Prognozētā rādītāja vērtība 2019.gadā

Datu avots

1. Ceļotāju un tūristu skaits Cēsu novadā 406 000 Pieaug CKTC

2 Tūrisma informācijas centra apkalpoto kontaktu skaits

11679 Pieaug CKTC

3 Apkalpoto cilvēku skaits nakstmītnēs 12324 Pieaug CSP

4 Vidējais uzturēšanās ilgums naktsmītnēs 1,63 Pieaug CSP

5 Lasītāju skaits Cēsu Centrālajā bibliotēkā 4461 Pieaug Cēsu Centrālās bibliotēkas dati

6 Grāmatu izsniegumu skaits Cēsu Centrālajā bibliotēkā 155806 Pieaug Cēsu Centrālās bibliotēkas dati

7 Cēsu Pils kompleksa apmeklētāju skaits 107509 Pieaug CKTC dati

8 Muzeja krājuma vienību skaits 156000 Pieaug CKTC dati

9 Izstāžu skaits Cēsu Vēstures un mākslas muzejā 15 Ir stabils CKTC dati

10 Vidzemes koncertzāles Cēsis pasākumu skaits/ apmeklētāju skaits

375/119 890 (8 mēneši 2014.g.)

350/150 000 SIA Vidzemes koncertzāle dati

11 Amatiermākslas kolektīvu /dalībnieku skaits 13/480 Ir stabils CKTC dati

12 Cēsu Kultūras centra organizēto pasākumus skaits/ apmeklētāju skaits

60 / 40000 Ir stabils CKTC dati

20

Pielikums Nr.1 Cēsu novada kultūras attīstības programmai 2015-2019

Kultūras funkciju izvērtējums

Cēsu novadā

Kultūras funkcijas Cēsu novadā veic 4 pašvaldības dibinātas organizācijas: 1) iestāde Cēsu Centrālā bibliotēka, 2) Vaives Tautas nams iestādē „Vaives pagasta pārvalde”, 3) pašvaldības aģentūra “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”, 4) SIA “Vidzemes koncertzāle”,

Cēsu Centrālā bibliotēka nodrošina iespieddarbu un elektronisko izdevumu pieejamību Cēsu novada iedzīvotājiem un veic bibliogrāfijas metodisko darbu reģionā saskaņā ar Bibliotēku likumu. Vaives Tautas nams nodrošina kultūras pieejamību novada lauku teritorijā – Vaives pagastā, piedāvājot iedzīvotājiem iesaistīties dažādās kultūras aktivitātēs tuvāk dzīves vietai. Pašvaldības aģentūra “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” darbojas saskaņā ar Muzeju likumu un Tūrisma likumu, nodrošinot Cēsu tūrisma informācijas centra un Cēsu Vēstures un mākslas muzeja darbību. Gan p/a “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”, gan SIA “Vidzemes koncertzāle” darbojas saskaņā ar Kultūras institūciju likumu, un to kompetences un veiktās funkcijas kultūras jomā tiek sadalītas sekojoši: Nr.p.k.

Kultūras funkcija Pašvaldības aģentūra “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”

SIA “Vidzemes koncertzāle”

1. Profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana

A1 Profesionālās mākslas piedāvājums Cēsu pils kompleksā, veidojot tematiski atbilstošus kultūras pasākumus valsts nozīmes kultūras pieminekļa popularizēšanai

B1 Dažādu žanru (opera, akadēmiskā mūzika, populārā mūzika, teātris, deja, kino, vizuālā māksla) profesionālās mākslas piedāvājuma nodrošināšana Vidzemes reģiona iedzīvotājiem, veicinot Cēsīs kultūras tūrisma attīstību B2 Vidzemes koncertzāles “Cēsis” ēkas (Raunas iela 12, Cēsis) efektīva apsaimniekošana, piedāvājot nomas u.c. saistītos pakalpojumus, tādējādi nodrošinot ēkā plānoto kultūras un kultūrizglītības funkciju īstenošanu

2. Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšana

A2 Cēsu iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšana Dziesmu un deju svētku kustībā saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu (koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestra dalībnieku apmācību procesa un koncertdarbības nodrošināšana)

B3 Telpu nodrošināšana koncertzālē Dziesmu un deju svētku mēģinājumiem, skatēm un koncertiem

21

3. Personību attīstīstoša kultūras mūžizglītība un radošuma attīstīšana*

A3 Cēsu radošo amatiermākslas kolektīvu (amatierteātris, vokālā grupa) darbības nodrošināšana A4 Vidzemes kamerorķestra mēģinājumu un koncertdarbības atbalsts, sniedzot iespēju Vidzemes reģiona jaunajiem mūziķiem un mūzikas pedagogiem pilnveidot savas prasmes un veicinot iedzīvotāju, īpaši jauniešu, izglītošanu mūzikā A5 Cēsu novada iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju radošo kultūras iniciatīvu atbalstīšana, līdzfinansējot un līdzorganizējot dažādu žanru kultūras pasākumus specifiskām Cēsu novada iedzīvotāju auditorijām (piemēram, pensionāri u.c.) A6 Vizuālās mākslas jomā izstāžu telpu nodrošinājums Izstāžu namā Cēsu novada māksliniekiem un bērniem, kas izglītojas interešu un profesionālās mākslas programmās.

B4 Telpu nodrošināšana koncertzālē radošo amatiermākslas kolektīvu mēģinājumiem un pasākumiem B5 Telpu nodrošināšana koncertzālē Vidzemes kamerorķestra mēģinājumiem un koncertdarbībai B6 Nepieciešamības gadījumā telpu nodrošināšana koncertzālē vietējās sabiedrības kultūras iniciatīvām

4. Lokālas nozīmes kultūras pasākumu organizēšana Cēsu novada iedzīvotājiem

A7 Valsts svētku, gadskārtu un atceres dienu pasākumu organizēšana Cēsu novada iedzīvotājiem A8 Pasākumu organizēšana, kas veicina Cēsu novada kultūrvēstures iepazīšanu un lokālpatriotismu (Cēsu svētki, Cēsu novada kultūrvēstures personību jubilejas u.tml.)

B7 Nepieciešamības gadījumā telpu nodrošināšana koncertzālē valsts svētku un atceres dienu norisei B8 Nepieciešamības gadījumā telpu nodrošināšana koncertzālē pasākumiem, kas veicina novada kultūrvēstures iepazīšanu un lokālpatriotismu

* Stratēģiskais mērķis valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēs “Radošā Latvija 2014-2020” Atbisltoši norādītajam funkciju sadalījumam p/a “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” un SIA “Vidzemes koncertzāles” veiktās kultūras funkcijas nepārklājas, nodalot atbildības par konkrēto kultūras jomā veicamo uzdevumu īstenošanu Cēsu novadā.