BORCHIANA versus SICILIANAGrāfa Borha Sicīlijas ceļojums un tā reminiscences literatūrā un mākslā

Aija Taimiņa

Kā vēsta ieraksts Varakļānu baznīcas metrikā, “Daugavpils jezuītu biedrības rezidences superiors tēvs Kazimirs Šels 1753. gada 1. jūlijā privātās kristībās kristīja 30. jūnijā dzimušo Mihaelu Joannu Aloīzu Antonu, augsti godājamā Joanna Borha kunga un Ludovikas no Zībergiem dēlu”1. Varakļānos kristītais Poļu Inflantijas vaivadijas podkomorija2 un Ludzas stārasta Jana Andžeja Juzefa Borha3 {Jan Andrzej JozefBorch) otrais bērns no trim vēlāk būs pazīstams kā Eiropas mēroga dabaszinātnieks un literāts Mihals Jans Borhs (M ichal Jan Borcb4, 1753-1810), kura vārds ir ierakstīts zinātnes vēsturē, bet darbi fiksēti arī jaunākajos laikos veidotajās mineraloģijas bibliogrāfijās5.

Borha dzīvesgājumā nenoliedzami būtiska loma bija tēva sa­biedriskajam stāvoklim, ietekmei Polijas galmā un svarīgajiem Varšavā ieņemtajiem amatiem. Tāpēc arī dēlam bija dotas visas iespējas iegūt labu mājas izglītību Borhu pilī6 (Palac Borchoiv) Varšavā, iekļauties galmā un tuvināties Polijas karalim Staņislavam II Augustam Poņatovskim7, lai strauji uzsāktu spīdošu karjeru militārajā dienestā un diplomātiskajā

M ihala Jana Borha portrers. G ravīra pēc Johana Baptista Lampi gleznas

Portrait o f M ichal Jan Borch. Engraved after a p a in ting by Johann Baptist Lam pi No / From: M anteuffel G. N ieco z dziej6w dawnego Ksiestwa Inflanckiego i w ybitniejszych postaci

tego wojewodstwa od XV II do XIX stulecia / / Z okolic D zwiny: Ksiega zbiorow a na dochod

Czytelni Polskiej vv W itebsku. — W itebsk: Towarzystwo D obroczynnosci w W itebsku , 1912. — S. 34

Varakļānu draudzes kristīto reģistrs. T itullapa un ieraksts pa r M ihala Jana Borha kristīšanu

Varakļānu Sv. V iktora baznīcas arhīvs

Baptism al records o f Varakļāni congregation. T itle-page and baptism al record o f M ichal Jan Borch Archive o f Varakļāni St. V ic to rs C hurch

Foto / Photo: A ija Taim iņa

jomā. Tomēr Polijas vēsturē 18. gs. pēdējās trīs desmitgades ir dramatisku politisku pārmaiņu laiks, kad triju Polijas dalīšanu (1772, 1793,1795) rezultātā tiek zaudēta gan neatkarība un valstiskums, gan teritorija. Borhs kā Polijas lielkanclera dēls, valstij un karalim uzticīgs patriots, to smagi pārdzīvoja. Iespējams, ka zaudētās daudzsološās karjeras izredzes viņam bija papildu motivācija pievērsties zinātnei un literatūrai.

Nodarboties ar dabaszinātnēm Borhs bija sācis agrā jaunībā un to turpinājis arvien mērķtiecīgāk. Viņa plašā sarakste ar tēvu8, kas tapusi ceļojumu laikā, vēsta par ideāliem un vērienīgiem plāniem. Borha personības izpratnei svarīgi novērtēt jaunekļa plašo interešu loku un izglītībā balstīto kompetenci: viņš labi pārzināja antīko literatūru, poēziju un vēsturi, bija apguvis botānikas, fizikas, matemātikas, arhitektūras un mērniecības pamatus, zīmēšanu, mūziku un vairākas valodas. Borhs savus darbus rakstījis franču valodā, kuru pārvaldījis teicami. Astoņus gadus (1759-1767) viņam bija mājskolotājs francūzis, un tikšanās reizē 1774. gada 14. oktobrī pat Voltērs uzslavējis jaunā Borha franču valodu9. Galvenokārt franciski risināta arī viņa sarakste - pat ar tēvu un māti. Ikdienā grāfs sazinājies un rakstījis poliski un vāciski, apguvis angļu un itāļu valodu, dzejojis franciski, itāliski un latviski. Borhs savās vēstulēs izklāstīja paša baudītās “poļu izglītības priekšrocības”10 un rekomendēja līdzīgu, stingri plānveidīgu audzināšanu un dienaskārtību arī savam brālim".

Borhu īpaši interesēja mineraloģija, ģeoloģija un ķīmija; viņš jau 1775. gadā tēvam pavēstīja, ka “Tēvzemes labā” iecerējis sarakstīt vairākus dabaszinātniskus darbus, dabas bagātību aprakstus un dzejas, kā arī veidot kolekcijas12. Šim nolūkam jauneklis ceļojumu laikā pirka minerālus (piemēram, karaļa uzdevumā Itālijā un Austrijā iegādājās ahātus un jašmu13), kuriozus, grāmatas un gravīras. 1776. gada 4. jūlijā Borhs no Lionas tēvam rakstīja: “Man ir divi čemodāni ar grāmatām, gravīrām, vietējo vai [citur] iegūtu minerālu kolekcija, dažādu mehānismu plāni, kas kādreiz būs noderīgi manai Tēvzemei; tas ir sāpīgu un darbīgu divu gadu ceļojumu rezultāts.”14 Tomēr vērts norādīt, ka Borha gaitām bija ne tikai privāti izglītojošs raksturs, jo sarakste liecina arī par uzticēto diplomātisko misiju. Apzinoties Polijas nenovēršamo un tuvo sabrukumu, viņa uzdevums bija vest pārrunas par iespēju sagādāt patvērumu un / vai pensiju karalim.15 Tādēļ grāfs Borhs bija devies daudzās vizītēs pie dažādu zemju valdniekiem, valstsvīriem un garīdzniekiem.

Par šīs personības vērienu ļauj spriest korespondence un Varakļānu pils, bet visprecīzāk un daiļrunīgāk grāfu raksturo viņa sarakstītās grāmatas. Borham piemita apgaismības laikmeta intelektuālim un augstākās sabiedrības pārstāvim tik iezīmīgā pētnieciskā interese gan par citzemju dabas bagātībām, gan par to iedzīvotājiem. Šī aizrautība pilnībā atraisījās viņa izzinošo ceļojumu laikā. Tikai nedaudz pārsniedzis divdesmit gadu vecumu, viņš no 1774. līdz 1778. gadam apceļoja Vāciju, Franciju, Šveici un Itāliju, bet 1790. gadā - Holandi un Angliju. Ar vislielāko dedzību Borhs nodevās

M ihala Jana Borha grāmatas / M ichal Jan Borchs books Lythographie sicilienne ou Catalogue raisonne de toutes Ies p ienes de la S icile (1777)

un / and Lythologie sicilienne ou Connaissance de la nature des pierres de la Sicile (1778)

Mihala Jana Borha grāmata / M ichaijan Borch’s book M ineralogie sicilienne docim astique e t m etallurgique ou Connaissance de tous Ies m ineraux que produit l ’ile de Sicile, avec Ies details des m ines e t des carri'eres, e t l ’histoire des travaux anciens e t actuals de ce pays (1780)

divu Vidusjūras salu - Sicīlijas un Maltas - izpētei un aprakstīšanai. Sicīlijā pavadīti mēneši - no 1776. gada 23. novembra līdz 1777. gada 25. aprīlim16 — deva daudzveidīgu pētniecisko materiālu septiņām Itālijā iespiestām grāmatām, kuras stāsta par Sicīliju, Maltu, Itāliju, tās dabu, bet visvairāk par akmeņiem, senatnes pieminekļiem un cilvēkiem, apvienojot vēsturisko, dabaszinātnisko un antropoloģisko skatījumu.

Borha lēmumu no Neapoles doties uz Sicīliju inspirēja viena viņa izlasīta grāmata — respektējamā skotu ceļotāja Patrika Bridona (.Patrick Brydone, 1741-1819) “Ceļojums pa Sicīliju un M altu”17. Borham tad bija pilni 23 gadi: “Vairāk man nevajadzēja, lai pamestu Neapoli izpriecu sezonas laikā; es iekuģoju Sicīlijā 23. novembrī un, arvien nodarbināts, pavadīju tur septiņus mēnešus18, pētīdams šo tik interesanto zemi, un pēc tam to nelabprāt atkal pametu. (..) Zem šīm laimīgajām debesīm, šķiet, apvienojies viss, kas svešzemniekam vismaz uz laiku spēj izdzēst no dvēseles viņa Tēvzemes ainu.”19

Neraugoties uz pēkšņi pieņemto lēmumu (iepriekš decembrī bija plā­nots atgriezties Polijā20, Sicīlijas ceļojumam Borhs bija labi sagatavojies, tostarp studēdams citu autoru aprakstus. Turklāt par finansēm rūpējās tēvs un viņa baņķieri. Borhs Neapolē nofraktēja nelielu kuģi jeb vieglu zvejnieku laivu, sauktu par speronara, sagādāja pilnu somu ieteikuma vēstuļu un, sarūpējis pārtikas krājumus, jo Sicīlijā ziemā bija grūti dabūt maizi, devās savam laikam visai riskantā ceļojumā: “Kā Neapolē dzird, Sicīlija ir tuksnesīga, neiekopta zeme bez policijas, visnotaļ nedroša svešiem un tāda, kurā bieži trūkst paša dzīvei nepieciešamākā (..).”21 Ekspedīcija tālāk noritēja pa jūru visapkārt Sicīlijas salai, tad uz Maltas un Lipari salām un noslēdzās atkal Neapolē. Bieži Borhs no ostas

pilsētām ceļoja iekšzemē, tad tika nolīgti četri mūļi - viens pašam, viens pavadonim jeb compiero, trešais sulainim, bet ceturtajam bija jānes divi matrači, nedaudz virtuves lietu un ēdamais.

Tikko nonācis atpakaļ Itālijā, Borhs 1777. gada 29. aprīlī no Neapoles īsi ziņoja tēvam par savu ceļojumu un pavēstīja par nodomu aprakstīt tu r redzēto un izpētīto.22 Pēc diviem gadiem plāns bija īstenojies, un 1779. gada 11. decembrī viņš varēja tēvam rakstīt: “Es nodošu kādam izdevējam divus no maniem darbiem, La mineralogie sicilienne docimastique et metallurgique, savienojumā ar Minerhydrologie sicilienne, un manas Lettres sur la Sicile et sur l'ile de M althe. Pirmais no šiem darbiem būs veltīts Parmas infantam. Viens Turīnas izdevējs apmaksā šo divu darbu izdošanu, un man par manuskriptu dod 150 eksemplārus no katras grāmatas. Šādā veidā divu manu darbu drukāšana man bija par velti, izņemot to, ka es samaksāju par attēlu gravēšanu.”23

Drīz cits pēc cita sekoja Borha nosaukto mineraloģijas darbu izdevumi (sk. pielikumu), kas mūsdienās ierindojami bibliogrāfisku retum u kategorijā. Tomēr tikai piecus gadus pēc Sicīlijas ceļojuma iznāca viņa “Vēstules par Sicīliju un Maltas salu” -T u r īn ā 1782. gadā iespiestas Lettres sur la Sicile et sur l'ile de M althe24. Ceļojuma apraksts veidots apgaismības laikā iecienītajā epistolārajā formā25. Varakļānu grāfa “Vēstules” papildināja 18. gadsimta Eiropā tik populāro ceļojumu aprakstu klāstu, un tā ir interesanta lasāmviela arī mūsdienās26. Divos nelielos sējumiņos apkopotas kādam draugam - “grāfam de N .”27 — it kā sūtītas vēstules, kurās jaunais Borhs apraksta krāšņās ainavas, augu valsti, vietējo iedzīvotāju parašas un antīkās senatnes arhitektūras pieminekļus, komentēdams, viņaprāt, nepilnīgos citu ceļotāju (īpaši

M ihala Jana Borha grām ata / M ichal Jan B orchs book

B riefe iiber Sicilien u n d M a lth a (1783)

M ihala Jana Borha vēstule tēvam 1779. gada 20 . ok tob rī no T urīnas

Ļvova, Vasiļa Stefanika U krainas N acionālā zinātniskā bibliotēka

M ichat Jan Borchs letter to h is fa ther on 20 O ctober 1779 from Turin Vasyl Stefanyk Lviv N ational A cadem ic Library o f U kraine

Bridona) Sicīlijas aprakstus. Borha “Vēstules” nav uzskatāmas par ceļojuma laikā tapušās sarakstes apkopojum u vien, kurā secīgi fiksēti mirkļa iespaidi. Hronoloģiski kārtotie apraksti ir rūpīgu pētniecisku un literāru pūliņu rezultāts, uz ko norāda pats autors: “Šī vēstule ir tapusi piecpadsmit dienu ilgā darbā. Es izmantoju agrās rīta stundas un vakarus, lai apmeklētu un izpētītu šejienes ievērības cienīgās vietas, un tad man palika tikai pēcpusdienas un daļa no naktīm, lai šīs piezīmes pierakstītu.”28 Piecus gadus pēc ceļojuma iznākusī grāmata liecina par plašām literatūras studijām un pārdom ātu tēmas izklāstu. Katrā ziņā vēstules tēvam Sicīlijas iespaidus nefiksē, turklāt tajos piecos mēnešos, kamēr Borhs bija Sicilījā, viņš tēvam vispār nerakstīja—acīmredzot dienas plāns bijis ļoti piesātināts un pasta sakari ar kontinentu apgrūtināti.

“Vēstuļu” pirmizdevumu lieliski papildina 26 gravīras un trīs kartes29, ko pēc autora zīmējumiem varā gravējis Kristoforo dell’Akva30 (Cristoforo dell’Acqua (arī da ll’Acqua, dellAqua), 1734-1787). Visas gravīras tika apkopotas atsevišķā pielikumā - t. s. atlantā. Itāļu zīmētājs un gravieris, kuru Borhs grāmatas ievadā nosaucis par slaveno delPAkvu, lielākoties gravējis vedutas, darinājis topogrāfiska rakstura darbus (kartes) un mākslas darbu reprodukcijas dažādās grafikas tehnikās - ofortā, vara gravīrā un akvatintā. Grafiķis sadarbojies ar Venēcijas izde­

vēju Vāgneru (J. Wagner). Dell’Akvas gravīras Borha darbam datētas ar 1779. gadu. Izdevumā iekļautas arī trīs arheologa, literāta un graviera Džuzepes (Džozefa) Pitarelli d’Asti (Giuseppe (Joseph) Pittarelli d ’Asti, ?—1816) Turīnā 1780. gadā gravētas Sicīlijas kartes, tāpat pēc Borha zīmējumiem. Tomēr vienu Sicīlijas skatu (Junonas tempļa drupas Agridžento) zīmējis nevis Borhs pats, bet gan ievērojamais vācu klasicisma laikmeta ainavists Jakobs Filips Hakerts {Jakob Philipp H ackert, 1737-1807), kas kopš 18. gs. 70. gadiem uzturējās Itālijā, strādāja Romā un Neapolē31 un vēlāk kļuva par Gētes zīmēšanas skolotāju32. Borhs un Hakerts Agridžento jeb t. s. Tempļu ielejā bija gandrīz vienlaicīgi — Borhs cildeno un gleznaino apkārtni apraksta1777. gada 13. janvārī, bet Hakerta zīmējums datēts ar 1778. gadu. Zināms, ka Hakerts apceļoja Sicīliju no 1777. gada aprīļa līdz jūnijam33, tad tapis zīmējums “Jūnonas Lacīnijas templis Agridžento”34 (Der Tempel der Juno Lacinia in Agrigent), kas kalpojis par paraugu gravīrai Borha grāmatā. Hakerts Agridžento gleznoja arī 1779. gadā, kad darināta eļļas glezna “Antīkais templis Agridžento” ( Temple antique a Agrigente,1778, Sanktpēterburga, Valsts Ermitāža). Zīmīgi, ka Borha aprakstā ievietotā gravīra detaļās un tuvplānā rāda to pašu skatu uz Jūnonas templi, kas atainots ar plašu perspektīvu gleznotajā ainavā, kur tempļa

Senās Sicīlijas karte. D žuzepes Pitarelli d ’A sti gravīra pēc M ihala Jana Borha zīm ējum a M ap o f th e A ncien t Sicily. E ngraved by G iuseppe Pittarelli d ’Asti after a d raw ing by M ichal Jan Borch

N o / From : Borch M . J . Briefe iiber Sicilien u n d M altha .. — Bern: bey der neuen typographischen G esellschaft, 1783

drupas redzamas kalna galā un skatītas no ielejas. Tādējādi zīmējumu, pēc kura tapa gravīra, varētu uzskatīt arī par skici vēlākajai Hakerta gleznai. Vēl pirmizdevumā atrodami skati “Platāni upes brasls” {Passage du fleuve Platane) un “Palermo Sv. Rozālijas baznīca” {Eglise de Ste. Rosaliepre de Palermo), kurus zīmējis angļu ceļotājs un literāts Henrijs Svinbērns {Henry Swinburne, H enri Swinburn, 1743—1803). Tā kā viņš1777.-1779. gadā apceļoja Sicīliju35, gribētos izteikt pieņēmumu, ka Borhs šos zīmējumus ieguvis no paša autora. Itāļu, angļu, franču un vācu mākslinieku darbu klātbūtne Borha sacerējumu izdevumos ļauj paplašināt priekšstatus par viņa kontaktiem ar sava laika grafiķu un gleznotāju aprindām. Tādā ceļā būtu iespējams noskaidrot paša Borha - apdāvināta mākslinieka diletanta — ietekmju avotus un iespējamos skolotājus.

Viens Borha zīmējums rāda kādu neparastu koku, kas Montebaldo ciemā netālu no Etnas bija kļuvis par daudzu ceļotāju un mākslinieku apbrīnas objektu. Lūk, kā grāfs aprakstīja 1776. gada 18. decembrī redzēto vareno dižkoku: “Tālu izskanējusī Simtzirgu kastaņkoka {il castagno de cento cavalli) slava mudināja pašam to apskatīt. (..) Kad biju noskrējies kā suns, beidzot es to sasniedzu - šo tik kāroto koku (..). Sākumā šķiet, ka tie ir pieci tuvu līdzās saauguši koki, bet, izpētot tuvāk, redzams, ka tas ir viens milzīgs stumbrs (..). Mazajā telpā koka viducī ir iebūvēta neliela mājiņa, kur uzglabāt neparasti lielo ražu, kādu šis koks nes gadu no gada. Apzīmējums castagno de cento cavalli šķiet norādām, ka koka iekšienē varētu nostāties piecdesmit zirgi un tam apkārt vēl otri piecdesmit.”36 Tai pašā gadā Simtzirgu kastaņkoku akvarelējis slavenais Zans Batists Uels {Jean-Baptiste Houel, 1735-1813), un abu autoru darbi ir radniecīgi, tikai Borha ziemas laikā tapušajā zīmējumā kokam kaili zari, bet Uela akvarelis rāda krāšņu lapotni.

Un vēl divi fragmenti no “Vēstulēm” - šoreiz par arhitektūru. Rakstīts Palermo 1777. gada 15. februārī: “Pa ceļam no Palermo uz Monreāli pie Bagerijas atrodas Palagonijas prinča pils, kas ir slavena tās neprātīgās un jocīgās arhitektūras un skulptūru dēļ. Princis lika uzstādīt tufa figūras, kas atveido pārsteidzošas ainas. Te ir sieviete ar zirga galvu pie tualetes galdiņa, tai apkārt citas cilvēku figūras ar dzīvnieku galvām. Te domāts tēlot Eiropas nolaupīšanu.”37 Slavenā baroka arhitektūras pērle Villa Palagonia a Bagheria jeb M onstru villa (1715-1749) celta pēc prinča Fransisko Fernando Graviņas II e Kruljasa {Francisco Fernando Graviņa He Cruyllas) pasūtījuma. Mihals Jans Borhs ir viens no pirmajiem, kas to

Sim tzirgu kastaņkoks. Palagonijas p rinča pils balustrāde. Skats ar akveduktu pāri S im eto upeiK ristoforo dell’Akvas gravīras pēc M ihala Jana B orha zīm ējum iem

H undred H orse C hestnu t. Balustrade o f the Palace o f the Prince o f PalagoniaView o f the aqueduct bridge across the Sim eto River

Engraved by C ristoforo dell’A qua after draw ings by M ichal Jan Borch

No. / From : Borch M . J . Briefe iiber Sicilien u n d M altha. -

Bern: bey de r neuen typographischen G esellschaft, 1783

Jūnonas Laclnijas tem pļa trupas A gridžento Kristoforo dell’Akvas gravīra pēc Jakoba Filipa H akerta zīm ējum a

Ruins o f the Tem ple o f Juno Lacinia in A grigento Engraved by Cristoforo dellA qua after a draw ing by Jakob Philipp H ackert

N o / From: Borch M . J . Briefe iiber Sicilien u n d M altha. - Bern: bey der neuen typographischen G esellschaft, 1783

aprakstījis un zīmējis. Neapolē 1777. gada 2. jūlijā viņš vārdos un līnijās attēlojis arī kādu akveduktu: “Nesalīdzināmi lielāku ievērību Sicīlijā tagad pelna apūdeņošanas sistēma, ko licis ierīkot Biskarijas princis vienā no saviem valdījumiem un kas kalpo divējādi — ne tikai pievada tīru ūdeni pāri platai ielejai, bet arī noder par tiltu ceļotājiem.”38

Ar tikpat dzīvu interesi 23 gadus vecais grāfs nodevies dažādu kārtu Sicīlijas un Maltas iedzīvotāju dzīvesveida un ierašu iepazīšanai, viņa aprakstos daudz precīzu antropoloģisku vērojumu: “Maltas sieviešu dzīve ir neparasti noslēgta, un vīriešu dzīve ir visai līdzīga. Viņu mājokļi ir vienlīdz [nepieejami] cietokšņi tiklab svešiniekiem, kā [Maltas ordeņa] bruņiniekiem. Ar divdesmit gadu pazīšanos gandrīz nepietiek, lai saņemtu atļauju tajos ieiet. (..) [Sieviešu apģērbs] sastāv no aizmugurē sasienama ņiebura un īsiem, nedaudz krokotiem svārkiem. Ap kaklu tās apliek flora lakatu ar mežģīņu apmali (..). Piedurknēm ir tāda paša materiāla manšetes. Maltietes velta lielas rūpes apaviem, un tam ir dibināts iemesls - viņām ir glīti veidotas kājas (..). Maltas sievietes kopumā ir ļoti skaistas, tām ir daudz jaukumu: ārkārtīgi daiļš augums, labi veidotas un smalkas pēdas, mirdzoši balta āda, melni mati, sevišķs dzīvīgums valodā un visā izturēšanās veidā.”39

Vēl Borhu pārsteidza sicīliešu zemnieku meitenes: “Piemirsu Jums pateikt, ka meitenes Sicīlijā nekaunas peldēties pilnīgi kailas un, nākdamas no peldes, tās rotaļājas un bieži spēkojas savā starpā. Tā kā biju ļoti izbrīnējies, es par to Palermo aprunājos ar kādu saprātīgu vīru, kas man atbildēja, ka tāda ir šejienes ieraša, kas radusies vēl seno

grieķu laikos, bet saglabājusies par spīti visām revolūcijām, kuras Sicījija pārcietusi.”40 Jaunajam apgaismības laikmeta aristokrātam, kura uzvedību diktēja stingri noteikumi un etiķetes prasības, tas šķitis nepiedienīgi.

Grāfs zīmējis visu ceļojumā redzēto, arī Sicīlijas un Maltas zemnie­kus. Viņa atzīstamās mākslinieka spējas apliecina Lipari meiteņu un Sicīlijas zemnieču attēlojums. Visveiksmīgākie ir proporcijās un detaļās precīzie vedutu, celtņu un augu zīmējumi, kā arī topogrāfiska rakstura darbi (trīs Sicīlijas kartes, ēku fasāžu zīmējumi un to plāni). Domājams, ka ceļojuma laikā Borhs radījis vēl daudzus citus zīmējumus, kas nav saglabājušies. Uz to netieši norāda fakts, ka “Vēstuļu” pirmizdevumā atrodami pāris Borha zīmējumi, kas nav iekļauti vēlāk Bernē iznākušajā tulkojumā. Salinieku attēlojumā interesi pirmkārt piesaista detaļās precīzie tērpi un aksesuāri. Autors nevairījās parādīt figūras komplicētās pozās un kustībās; vislabāk izstrādātajam zīmējumam “Sicīlijas zemnieku deja” izvēlēta sarežģīta kompozīcija, lai labāk varētu parādīt riņķa dejā virpuļojošās zemnieku meitenes. Borha zīmējumu klāstu papildina1778. gadā pēc tolaik jaunākajiem uzmērījumiem veidotas Sicīlijas kartes41 un Etnas vulkāna apkārtnes karte. Modernās Sicīlijas kartes vinjetē par zīmētāja drošo roku pārliecina valdzinošs līniju vieglums un uzmetumam radniecīga brīvība. Lai gan šķiet, ka zīmējums ar eksotisko augu kopu42 nepārveidots nācis no Borha skiču albuma, tomēr skaidrs, ka palmu, kaktusu, alveju un ziedošo agavju kompozīcija ir rūpīgi pārdomāta. Ainava ar dūmojošu Etnas vulkānu papildina atbilstošās

M altas sūkļi. K ristoforo dell’Akvas gravīra

pēc M ihala Jana Borha zīm ējum a

Sponge m ushroom s o f M alta

Engraved by C ristoforo dell’A qua after a draw ing by M ichal Jan Borch

N o / From: Borch M . J. Briefe iiber Sicilien u n d M altha. - Bern: bey der neuen typographischen Gesellschaft, 1783

M odernās Sicīlijas kartes vinjete. D žuzepes Pitarelli d ’Asti gravīra pēc M ihala Jana Borha zīm ējum a

V ignette o f the m ap o f the M odern Sicily

Engraved by G iuseppe Pittarelli d ’Asti after a d raw ing by by M ichal Jan Borch

N o / From : Borch M . ] . Briefe iiber Sicilien u n d M altha. —

Bern: bey de r neuen typographischen Gesellschaft, 1783

kartes vinjeti43, kurā iekļauts arī skats ar divām kazām pie lavas kaudzes. Borha rokai labi padevās naturālijas, īpaši augi (papiruss) un sēnes (Maltas sūklis, Pjemontas baltās trifeles), kuru attēlojumi ir reizē precīzi un brīvi. Izrādījies, ka mūsdienās vislabāk pazīstamais Borha darbs ir divus faksimilizdevumus piedzīvojis trifeļu apraksts ar trim gravīrām44, kuras pēc viņa zīmējumiem mecotintas tehnikā krāsās gravējis Onorē Luijs Gotjē-D’Agotī {Honorē Louis Gautier-D Agoty, ap 1747—?). Tomēr reizumis Borha zīmējumi ir mākslinieciski vāji, kas īpaši jūtams dažu figūru kokainajā veidojumā un kļūdainajās proporcijās.

Tā kā Borhs bija ražīgs zīmētājs, var piedāvāt versiju, ka zīmējumi ceļojuma albumā un “Vēstuļu” ilustrāciju skices nav bijuši viņa vienīgie vizuālie iespaidu fiksējumi. “Vēstulēs” grāfs piemin, ka baznīcā Katānijā nozīmējis fresku, kur attēlots postošais 1669. gada Etnas izvirdums, un uzskicējis pieminekli pilsētā — ziloni no lavas45. Ļoti iespējams, ka arī Varakļānu pils supraportu gleznojumiem skices izstrādājis pats Borhs vai tās tapušas pēc viņa tiešiem norādījumiem. Tagad atsegtie gleznojumi ar klinšaino kalnu skatu un mazu pilsētiņu kalnos pie ezera liek jautāt, vai visos tiešām ir attēlota mītiskā Arkādija vai abstrakta ideālainava. Varbūt drīzāk būtu meklējama norāde uz kādu Borham labi pazīstamu Itālijas vietu? Zinot par viņa aizraušanos ar Itālijas dabu, bet īpaši ar tās minerālu bagātībām, tas šķiet visai ticami. Analoģiju meklējumos noder ieskatīties Borha darbā Lythographie sicilienne, kas izdots Neapolē1777. gadā. Te Sicīlijas akmeņu aprakstu ievada kokgriezuma vinjete: bagāta ornamentāla vijuma ielokā attēlota kāda pie jūras (vai ezera)

novietota pilsēta ar pāris baznīcu torņiem, kādu rotondas tipa celtni un senu pili priekšplānā46.

Cits Varakļānu pils supraporta gleznojums visticamāk ir tieša norāde uz konkrētu vietu un notikumu Borha dzīvē. Kad 1776. gada 13. decembrī septiņos no rīta viņš ar pavadoņiem uzsāka ceļu uz Etnas virsotni47, pēc nogurdinoša un ilga gājiena pa lavas laukiem viņi vakarpusē nonāca pie t. s. Kazu alas, kur pārnakšņoja visi ceļotāji, kas vēlējās uzkāpt Etnā. Kazu ala jeb grota (Grotta delle Capre, nav saglabājusies) atradās lavas lauku beigās, pie pašas sniega klajumu robežas, tas ir diezgan dziļš iedobums lavā, kas veidojies vulkānisko procesu laikā kā gaisa burbulis48. Borhs ne tikai pieminējis Kazu alu savās “Vēstulēs”, grota un kazas redzamas arī Borha zīmētās Etnas kartes vinjetē. Supraporta gleznojumā attēlotā ainava nepārprotami skatīta tāda cilvēka acīm, kurš atrodas tumšajā alā un no tās veras laukā, gaišā klajumā. Diemžēl nepiepildījās cerība, ka Borhu arhīvs Ļvovā dos atbildes uz jautājumiem par pils un tās interjera tapšanu, jo pagaidām apzinātajās grāfa un viņa sievas vēstulēs šādu ziņu nebija. Tāpēc tikai hipotētiski var pieņemt, ka Borha paša inspirēts varētu būt vēl kāds supraporta gleznojums Varakļānu pils kreisā spārna otrā stāva telpās — klasicisma stila medaļa ar antīku galvu profilā. Šādam minējumam pamudina attāla analoģija ar vinjeti Borha grāmatā, kas veltīta viņa sievastēvam, Vidzemes ģenerālgubernatoram Georgam (Džordžam) Braunam {George Browne, 1698-1792). Vinjete izmantota tikai vienreiz, Borha sacerējuma variantam poļu valodā49, un tajā redzama karavīra galva profilā ar bruņucepuri50.

Lipari jaunava kāzu tērpā. Sicīlijas zem nieku deja. Kristoforo dell’Akvas gravīras pēc M ihala Jana Borha zīmējumiem

Liparian girl in her w edding dress. D ance o f Sicilian peasants Engraved by C ristoforo dell’A qua after draw ings by M ichal Jan Borch

N o / From : Borch M . J. Briefe iiber Sicilien und M altha. — Bern: bey der neuen typographischen Gesellschaft, 1783

J. S. Halle. Grāfa Borha Varakļānu bibliocēkas ekslibris Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka

J . S. Halle. Ex libris o f the C oun t Borchs Varakļāni library University o f Latvia Academic Library

Varakļānu pils supraporta gleznojums Overdoor painting in the Varakļāni Palace Foto / Photo: Elita G rosmane, 2010

Borha “Vēstules” iemantoja laikabiedru atzinību, galvenokārt pateicoties rūpīgajiem dabaszinātniskajiem vērojumiem, un ne velti Eiropas zinātnieku aprindās respektēja Borha Sicīlijas mineraloģijas aprakstus. Kad vēlākais Stutgartes dabaszinātņu profesors Karls Heinrihs Kestlīns {Carl Heinrich Kostlin, 1755—1783) epistolārā formā atainoja Elbas salas ģeogrāfiju un dabas bagātības, viņa vēstules, kā norāda titullapa, bija adresētas “daudzu akadēmiju loceklim grāfam de Borham”51.

Neapšaubāmi slavenākais Borha “Vēstuļu” lasītājs ir Johans Volf­gangs Gēte {Johann Wolfgang von Goethe, 1749—1832), kas sava Itālijas ceļojuma laikā 1786. un 1787. gadā grāfa darbus lietojis kā rokasgrāmatu52. Tomēr, uzmanīgi ieklausoties Gētes vērtējumā, sajūtama ironija: “Akmeņiem bagātajā Sicīlijā pirms mums ļoti rosīgi darbojies grāfs Borhs. Un tas domubiedrs, kas pēc viņa apmeklēs salu, būs viņam patiesi pateicību parādā. Man ir prieks un pienākums godināt sava priekšteča piemiņu. (..) Grāfa darbīgums man turklāt šķiet lielāks nekā viņa zināšanas, viņš izsakās ar zināmu pašapziņu, kas neatbilst pieticīgajai nopietnībai, ar kādu pienāktos aplūkot svarīgas lietas. Tomēr viņa pilnībā Sicīlijas akmeņiem veltītā kvarta burtnīca man ir nākusi stipri par labu (..).”53Gētem Borha sistematizējošā pieeja nav simpatizējusi, tomēr viņš ne tikai sava ceļojuma laikā lietojis grāfa aprakstu, bet arī pārņēmis no tā vairākas tēmas, kuras interpretējis literāri atbrīvotā manierē. Gēte, tāpat kā Bridons, Svinbērns un Borhs, rakstījis par Palagonijas Monstru villu, bet tieši no Varakļānu grāfa aizguvis antropomorfā kandelabra aprakstu54. Gēti un Borhu vienlīdz valdzināja Sicīlijas baznīcu interjeros redzamā marmora, ahāta un porfīra bagātība. Gēte tāpat pieminēja Borha uzkāpšanu Etnā, tomēr izteica šaubas, vai grāfs tiešām nonācis līdz virsotnei.

Nav vietā šeit salīdzināt dažādos Sicīljas aprakstus un to autoru pasaules izjūtas atšķirības, tomēr skaidrs, ka ikviens ceļotājs salu skatījis savām acīm. Gan jau minētie gleznotāji Uels un Hakerts, gan vidzemnieks Karls Gothards Grass {Carl Gotthard Grass, 1767-1814) atainojuši Sicīlijas voyage pittoresque akvareļos, gravīrās un gleznās. Rakstniecībā Gētes un Johana Gotfrīda Zeimes {Johann Gottfried Seume, 1763—1810) apraksti ir viņu pašrefleksija, vairāk dvēseles dienasgrāmata nekā ceļojuma piezīmes, ceļojuma baudu, ciešanu un laimīgo stundu diagrammas. Mihals Jans Borhs ir dabaszinātnieks, pētnieks, tāpēc viņa vērīgais skatiens ir citādi fokusēts. Borhs rakstiski fiksēja, sistematizēja un analizēja dabas un vēstures zīmes - protams, vispirms akmeņu pasauli un antīkos pieminekļus, augus, tad pilsētvidi un sadzīvi, ar labu pieminot iepazītos cilvēkus. Borhs antīkos tempļus uzmērīja, saskaitīja to kolonnas un noteica izmantotos akmeņus, pētīja lavas laukus pie Etnas, aprakstīja no lavas izgatavoto ziloņa pieminekli Katānijā un veica lavas ķīmiskās analīzes. Palermo normaņu baznīcu

interjeros viņš pētīja slavenās akmens mozaīkas un priecājās par Sicīlijas karaļu sarkofāgu sarkano porfīru, Palermo Sv. Katrīnas baznīcā aplūkoja daudzos dārgakmeņus, īpaši ametista mežģīnes altārī, Sirakūzās apbrī­noja pilsētas patroneses Sv. Lūcijas sudraba statuju ar antīko kameju, Trapāni aprakstīja un pirka turienes koraļļu izstrādājumus. Ar laika distanci vērtējot, Borha apraksts šķiet atklājam kādu laikmeta garam raksturīgu paradoksu. Autors izsmeļoši stāsta par dabas bagātībām, bet viduslaiku baznīcas īpašu uzmanību nepiesaista. Par N orm aņu pils kapelu (Palazzo dei N orm ani Capella Palatina) Palermo grāfs raksta tik vien, ka “tā ir tumša, bet tomēr savā ziņā ievērojama baznīca. Visa velve, pīlāri, sānu sienas no augšas līdz lejai ir klātas ar senu mozaīku (..).”55 Tāpat bijis tad, kad Borhs devies uz Monreāles abatiju kalnos: viņš ar atzinību novērtē lielisko skatu uz apkārtni, bet turpat apgalvo, ka svešajiem te nav nekā ievērības cienīga, ko redzēt, izņemot jauno ceļu un veco, bet labi saglabājušos baznīcu, kurā ir porfīra sarkofāgi, Kristus tēls no marmora un jauns sudraba altāris56. Vietā paskaidrot, ka Borham (bet tāpat arī Gētem un citiem viņu laikabiedriem) abos gadījumos bija vienaldzīgas pārlaicīgi skaistās agro viduslaiku zelta smakas mozaīkas liecības. Pateicoties 1183.-1189. gadā izveidotajai

Kazu ala. Ernas karces vinjete Džuzepes Pitarelli d 'A sti gravīra pēc M ihala Jana Borha zīm ējum a

G rotta d elle Capre. V ignette o f the m ap o f M o u n t E tna Engraved by G iuseppe Pittareili d ’Asti after a d raw ing by by M ichal Jan Borch

N o / From: Borch M . J . Briefe iiber Sicilien u n d M altha. - Bern: bey der neuen typographischen Gesellschaft, 1783

Varakļānu pils supraportu gleznojumi O verdoor paintings in the Varakļāni Palace Foto / Photo: Elita G rosm ane, 2010

zelta mozaīkai, kuras platība ir 10 000 kvadrātmetru, Monreāles baznīcu sauc par Zelta baznīcu, bet Palermo pils kapela, ko 1132. gadā lika uzcelt Sicīlijas karalis Rodžers II, ir viens no izcilākajiem bizantiešu - normaņu mākslas šedevriem pasaulē. Viduslaiku mākslas triumfa laiks vēl nebija pienācis.

Laika distance 200 gadu garumā ļauj secināt, ka Borha Sicīlijas grāmata ir vienlīdz izteiksmīga un krāšņa Borhiāna un Siciliāna reizē; Borha personība spilgti atspoguļojas viņa darbos, zinātniski eksaktam izklāstam mijoties ar izjustu un emocionālu vēstījumu.

Itālijas un Sicīlijas materiāliem bagātajām Borha kolekcijām, arhīvam un bibliotēkai liktenis nav bijis labvēlīgs. Grāfa testaments, kas noteica īpašumu sadali, paredzēja, ka nedalītām jāpaliek naturāliju kolekcijām un bibliotēkai. Testamenta 7. punkts ļauj nojaust, ka Varakļānu pilī atrodamās vērtības bijušas izcilas: “Viss mans kustamais īpašums, kas nepieder pie saimniecības lietām, - ekipāžas, zirglietas, dārglietas, proti: ordeņi, gredzeni, tabakdozes, zelts, sudrabs, porcelāns, kristāls, galdauti un salvetes, apģērbi jeb garderobe, dažādas mēbeles var tikt sadalītas starp maniem dēliem un meitām. N o šīs dalīšanas tiek izslēgta mana bibliotēka, dabaszinātņu un fizikas kabineti, kā arī dārglietas bez ietvara [t. i., dārgakmeņu kolekcija], ierīces, kas pieder pie dabas retumu kabineta; jo bibliotēka un minētie dabaszinātņu kabineti pēc papildu rīkojuma nododam i fideikomisijā un piederēs visi kopā maniem vīriešu kārtas mantiniekiem.”57 Tomēr 1870. gadā bibliotēka tika sadalīta starp pēctečiem58. Kā veselums netika saglabāts arī pārējais, piemēram, minerālu kolekcija. Borhu arhīvs, ko pēc 1919. gada aizveda uz Poliju, nu nonācis Ukrainā, Ļvovā59, un joprojām ir Latvijas pētniekiem gandrīz nezināma kultūrvēsturiska vērtība.

No kādreiz bagātā pils interjera mūsdienās saglabājušies divi galdi ar akmens mozaīku, kuru liktenis zīmīgi liecina par aristokrātijas norietu 20. gs. revolūciju un karu posta laikos. Kāds mozaīkas galds redzams jau Ludviga G utenbrunna (Ludwig Guttenbrunri) gleznotajā portretā (Maskava, Valsts Tretjakova galerija): Borhs sēž kādas pils terasē, viņam aizmugurē dūm o Etnas virsotne. Nedatētais darbs rāda grāfu apmēram trīsdesmit gadu vecumā vienlaikus kā augstmani un intelektuāli, uzsverot viņa literārās un zinātniskās intereses. Grāfa kreisā roka balstās uz grāmatām, bet labajā rokā viņš tur kādu rokrakstu. Portrets skaidri vēsta par grāfa aizraušanos ar mineraloģiju: uz grezna klasicisma stila Florences mozaīkas galdiņa novietots rūdas paraugs. Arī Borha rezidencē Varakļānos bijis daudz mēbeļu ar akmens mozaīkām, kuru tālākais liktenis ir nezināms. Var pieņemt, ka daļa no Mihala Jana Borha grāmatām un mēbelēm 20. gs. 20 .-30 . gados bija nonākusi Varakļānos rīkotajā izsolē, vienu grāfa galdu vai nu šādā ceļā, vai no Varakļānu baznīcas priestera nopircis Dailes teātra režisors Eduards Smiļģis (1886-1966), bet otru - dzejnieks Edvarts Virza (1883-1940).

Akadēmiķis Jānis Stradiņš šo notikumu apraksta nedaudz citādi: “Veidojot savu rakstu par Borhu, pirms gadiem 25 nejauši ieminējos par to arhitektam Aleksejam Dogadkinam, par kuru zināju, ka viņš ir pēdējā Borha (Teodora Borha) audžudēls. Borha Marinzejas pils zāle bijusi izdaiļota akmeņiem inkrustētām mēbelēm, no kurām - viņš atcerējās - trūkum ā nonākušais Borhs pārdevis pa vienam minerāliem inkrustētām galdiņam režisoram Eduardam Smiļģim un dzejniekam Edvardam Virzām.”60 Smiļģa pirkums pašlaik apskatāms Teātra muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā Rīgā, bet otrs atrodas Edvarta Virzas memoriālajā mājā “Billītes” Ozolnieku novada Sidrabenes pagastā. Teātra muzejā eksponētais apaļais galds gan nepārprotami nav tapis mineraloga dzīves laikā un ir aptuveni datējams ar 19. gs. otro pusi vai 20. gs. sākumu. Varētu pieņemt, ka tad Florences mozaīka pārvietota no kāda senāka galda, kas bijis Mihala Jana Borha īpašumā. Tomēr abi šie priekšmeti ir vienīgie, kas kā tāla atblāzma liecina par Sicīlijas akmeņu pasaules pazinēju.

Jautājums par Varakļānu grāfa nacionālo vai kosmopolītisko iedabu ilgstoši ir bijis komplicēts un pat neērts. Par kosmopolītu un šarlatānu Borhu bija dzēlīgi nosaucis viņa novadnieks Gustavs Manteifels (Gustaiv M anteuffel, 1832-1916),61 kas turklāt ironizēja, ka tikai 18. gadsimtā bija vajadzīgs prast franču valodu un tajā izdot grāmatas, lai radītu mācīta vīra iespaidu. Taču Borhs nebija pasaules pilsonis, kas aizmirsis savas saknes un uz visiem laikiem pametis dzimto novadu. Jāatceras, ka grāfa mūža otrā puse pēc 1790. gada pavadīta Varakļānos, rūpējoties par saviem īpašumiem - Varakļānu, Atašienes (Marinzejas) un Galēnu muižām, saimniecību, sentimentālo dārzu jeb parku un augļu dārzu, kur auga pat aprikozes un arbūzi, kā arī kolekcijām un grāmatām.

Borhu nav sasaistījuši nacionāli vai reģionāli ierobežojumi. Tāpēc ir grūti viennozīmīgi definēt, pie kādas nacionālās kopienas grāfu pieskaitīt: viņa dzimtai ir senas vācu saknes, viņa dzimtene ir poļu Vidzeme jeb Poļu Inflantija Krievijas impērijas sastāvā. Tomēr Borhs savu identitāti divdesmit piecu gadu vecumā apliecinājis vēstulē tēvam, viņa pasaules izjūta sakņojas Polijas vidē un vērtībās, kuras ir Dzimtene, valstiska neatkarība, tēvs, valdnieks, Polija - “mana mīlestība pret dzimteni, paliekas no manas mīlestības pret republikānismu, mans respekts pret jūsu kārtību, mana attieksme pret karali un visbeidzot m ana atrašanās Polijā”62.

Lai gan Mihals Jans Borhs sevi izjuta kā Polijas patriotu, viņa pasaules uzskats veidojies franču enciklopēdistu ietekmē un viņa darbi, kā jau minēts, sarakstīti franču valodā. Borha daudzpusīgajā personībā mēs sastopam patiesi eiropeiska vēriena cilvēku, kam nav piemitis provinciālisms, lokālpatriotisms un nacionāli aizspriedumi. Viņš ir apgaismības laikmeta garā audzināts un multikulturāli domājošs jauno laiku intelektuālis.

Patīkams pienākums ir izteikt pateicību tiem, kas palīdzējuši Borha dzīvesgājuma izpētē un raksta tapšanā: Vasiļa Stefanika Ukrainas Nacio­nālās zinātniskās bibliotēkas Rokrakstu nodaļas vadītājai Miroslavai Djadjukai (М и р о с л а в а Д я д ю к ) , Varakļānu novada muzeja direktorei Teresei Korsakai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra bibliogrāfei Ilzei Lecinskai un Eduarda Smilga Teātra muzeja līdzstrādniecei Ritai Rotkalei.

PIELIKUMS

Sicīlijas un Maltas ceļojuma iespaidā radītie Mihala Jana Borha darbi

Lythographie sicilienne ou Catalogue raisonné de toutes les pierres de la Sicile. Propres à embellir le Cabinet d ’un Amateur. Par M . le C . d. B. d. C. de plusieurs Accadémies. - Naples, M DCCLXXVII [1777]. - [6], 50 f. Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka (turpmāk LU AB).

Le principe de l’électricité / Il principio del electricismo. 1777. Gravētas apmales, teksts paralēli itāļu un franču vai. Iespējams, nav saglabājies.

Lythologie sicilienne ou Connaissance de la nature des pierres de la Sicile suivie d’un discours sur la Calcara de Palerme par M onsieur le Comte de Borch de plusieurs accadémies. - Rome: chés Bénoit Francesi, MDCCLXXVTII [1778]. - XVI, 227 p.; grav. LU AB.

Oda de signor conte Michaele di Borch tradotta dalla signora D. Anna Amalia G entile Fra gli Ereini licori pacicoatica et recitata nella conversazione galante del signor principe di Campofranco. — Palermo: Dalle stampe del Rapetti a pie di Grotta, 1777. - XII f. Izdevums, iespējams, nav saglabājies.

Lettres sur les truffes du Piémont, ecrites par Mr. le Com te de Borch en 1780. - Milan: Chez les Freres Reycends Libraires sous les Arcades de Figini, 1780. - VIII, 51 p., avec 3 planches, dessinées par l’auteur et gravées par Louis D ’Agoty. Pieejams: Google Books. Jauni faksimilizdevumi: Alba, 1974; Lodi, 2001. Latvijā nav atrodams.

Lettres sur la Sicile et sur l’île le de M althe de M onsieur le Com te de Borch de plusieurs academies à M. le C. de N . écrites en 1777. Pour servir de supplément au Voyage en Sicile et à M althe de M onsieur Brydonne. Ornées de la carte de l’Etna, de celle de la Sicile ancienne et moderne, avec 27 estampes de ce qu’il y a de plus remarquable en Sicile. - Turin: chez les freres Reycends (Ignazio Soffietti), 1782. - T. 1. - XIX, [1], 236 p.; T. 2. - 256 p.; suppl.: Atlas: 3 f. cartes; 26 f. grav. Titullapā

' Metrica Baptistatorum Ecclesiae Varclanensis Missionis Societatis Jesu Comparaci Anno Domini 1742 [ - ca 1766], p. 123. Varakļānu Sv. Viktora baznīcas arhīvs. Ierakstu atradusi raksta autore Mihala Jana Borha 250 gadu jubilejas pasākumu laikā 2003. gada 16. maijā. Līdz tam brīdim par Borha dzimšanas laiku un vietu domas dalījās.

2 Podkomorzy (poļu vai.) jeb subcamerarius (latīņu vai.) - prestižs amats Polijas karalistē un Lietuvas lielkņazistē, tiesnesis, kas risināja muižu robežu strīdus apriņķa zemes tiesās.

3 Varakļānu īpašnieks Jans Andžejs Juzefs Borhs (1715-1780) bijis Poļu Inflantijas vaivadijas podkomorijs (1744-1765) un vaivads (1765), Polijas kroņa podkomorijs (1765-1780), Polijas lielkanclers (1765—1780), kā arī trejkārtējs Ludzas stārasts.

4 Mihals Jans Borhs-Lubešics (M ichael Johann von der Borch-Lubeschütz, M ichai Jan hr. Borch h. Trzy Kaivki, 1753.30.VI - 1810.29.XII (1811.10.1)) - Sv. Romas impērijas valstsgrāfs Borhs-Lubešics (1783), ģenerālleitnants, Ludzas stārasts, Beļskas vaivads (1787-1791), Lietuvas obožņijs (1781), Polijas Sejma loceklis, diplomāts, mineralogs, literāts, Varakļānu un citu muižu īpašnieks, Polijas Baltā ērgļa (1789) un Sv. Staņislava (1790) ordeņu kavalieris, Maltas ordeņa baljī.

5 Borch, Michal Jan, comté de (1753-1810) Il Curtis Schuhs Biobliography of Mineralogy. Pieejams: http://www.minrec.org/libdetail.asp?id=170. Sk. tiešsaistē 2011. gada 17. martā. Kērtisa Šuha datubāzē fiksēti un anotēti ari Latvijā nezināmi Mihala Jana Borha darbu izdevumi un to tulkojumi.

6 Bij. Borhu pils Varšavā tagad ir Polijas primasa rezidence.

7 Staņislavs II Augusts Poņatovskis (Stanislaw I I August Poniatoivski, 1732-1798) jeb Staņislavs Augusts, pēdējais Polijas karalis (1764-1795), pēc trešās Polijas dalīšanas atteicies no troņa. Borhs karalim veltījis odu: La Stanislade ou L’heureuse délivrance de Stanislas II. Roi de Pologne: Poëme. - Varsovie: P. Dufour, 1791. - 55 p. Tajā viņš dzejā apraksta notikušo uzbrukumu karalim 1771. gada 3. novembrī, kad konfederātu sazvērnieki mēģināja piespiest viņu atteikties no troņa. Borhs tolaik bijis kājnieku gvardes kapteinis un, pašaizliedzīgi aizstāvēdams savu valdnieku, ticis ievainots.

8 Borhu dzimtas arhīvs (13. fonds, 165 glabāšanas vienības) atrodas Ļvovā, Vasiļa Stefanika Ukrainas Nacionālās zinātniskās bibliotēkas (JībeiecbKCi HaiņoiuuibHa myicoea 6i6jiiomeKa yicpaïHU 'mem B. CmecframiKa, turpmāk UNZB) Rokrakstu nodaļā. Tur tas nonācis 1940. gadā kā bij. Osolineuma (Ossolineum) kolekcijas sastāvdaļa.

gravīra: medaļa ar Mihala Jana Borha portretu. Pieejams: Google Books. Agrāk arī LU AB.

Tulkojums vācu valodā:

Briefe über Sicilien und M altha, von dem H . Grafen von Borch an H . G. von N . geschrieben im Jahr 1777 als ein Supplement zu der Reisebeschreibung von H. Brydone, m it Charten von Etna, von dem alten und neuen Sicilien, nebst 24 Kupferstichen / [Übers, von Friedrich August Clemens Werthes]. - Bern: bey der neuen typographischen Gesellschaft, 1783. - T. 1. — [15], 198, [2] S., [4] Bl. Grav.; T. 2. - 203, [2] S. - [17] Bl. Grav., [3] Bl. Karten. LU AB, Google Books. 2. izd.: Bern, 1796. Google Books; mūsdienu faksimilizdevums: Borch M . J. Briefe über Sicilien und Maltha (1783). - [Whitefish (M ontana)]: Kessinger Publishing, LLC, 2 0 1 0 .- 2 0 8 p.

Tulkojums holandiešu valodā:

Reize door Sicilie en Maltha van den Graaf de Borch, lid van verscheide akademien der weetenschaffen / Uit het Fransch Vertaald. - Te Amsterdam: by Yntema en Tieboel, 1783. - 150 bl. LU AB.

M inéralogie sicilienne docimastique et métallurgique ou Connaissance de tous les m inéraux que produit l’ile de Sicile, avec les détails des mines et des carrières, et l’histoire des travaux anciens et actuals de ce pays. Suivie de la Minérhydrologie sicilienne ou La description de toutes les eaux minérales de la Sicile par l’auteur de la Lythologie sicilienne. - Turin: Chez les Frères Reycends, 1780. - LXXX, 264 p., 13 fol. grav. Titullapā gravīra: medaļa ar Mihala Jana Borha portretu. Pieejams: Google Books. Latvijā izdevums nav atrodams.

’ Tikšanos ar Voltēru viņa namā Ferneijā Borhs apraksta vēstulē tēvam no Lionas 1775. gada 27. janvāri. Vēstule pēc noraksta publicēta: Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst aus dem Jahre 1873. - Mitau,1874. - S. 3 -7 . Oriģināls: UNZB, 13. f., 90. L, 199.-214. lp.

10 Borha vēstule tēvam no Neapoles 1777. gada 31. maijā. UNZB, 13. f., 90.1., 387.- 390. lp.

" Borha vēstule tēvam no Florences 1779. gada 20. jūnijā. Turpat, 703.-717. lp. Šajās “Etīdēs par audzināšanu” viņš izklāsta sava jaunākā brāļa audzināšanas plānu, ievērojot raksturu un temperamentu, kā arī raksta par mājskolotājiem (rakstīšanas, latīņu valodas, mūzikas, vēstures un ģeogrāfijas mācībām, ieroču pazīšanai) un izveido dienaskārtība pa stundām.

12 Borha vēstule tēvam no Lionas 1775. gada 1. decembrī. Turpat, 271.-278. lp.

13 Borha vēstules tēvam no Florences 1778. gada 5. novembri (turpat, 584.-589. lp.) un Vīnes 1779. gada 24. martā (turpat, 661.-664. Īp.).

14 Turpat, 367. lp.

15 1774. gada 30. jūnija vēstulē Borhs ziņo tēvam, ka viņš Vīnē ticies ar pāvesta legātu marķīzu Viskonti. 1776. gada 6. novembra vēstulē no Romas lasāms, ka tur runāts par pensiju, ko karalim sagādātu Roma. Neapolē Borhs, pēc 1777. gada 10. maija vēstules ziņām, ticies ar turienes karali un saņēmis solījumu, ka Staņislavam II Augustam varētu piedāvāt Neapoles pilnvarotā ministra amatu. 1779. gada 29. aprīlī viņš vēsta, ka Vīnē runājis par Polijas lietām ar Austrijas imperatoru Jozefu II.

16 Borha vēstule tēvam no Neapoles 1777. gada 29. aprīlī. UNZB, 13. f., 90.1., 352. lp.

17 Brydone P. A Tour through Sicily and Malta: In a Series o f Letters to William Beckford, Esq. o f Somerly in Suffolk. — London, 1773.

18 Borhs kļūdās, jo sarakste liecina, ka patiesībā viņš jau 1777. gada 25. aprīlī bija Neapolē. Tātad Sicīlijā pavadīti pieci mēneši.

19 Borch M . J . Briefe über Sicilien und Maltha, von dem H . Grafen von Borch anH. G. von N. geschrieben im Jahr 1777 als ein Supplement zu der Reisebeschreibung von H . Brydone. - Bern: bey der neuen typographischen Gesellschaft, 1783. - T . 1. — Bl. 2 (Vorrede). Turpmāk piezīmēs: Borch M . J. Briefe I; Borch M . J. Briefe II. Mihala Jana Borha darbu Lettres sur la Sicile et sur l ’ile de M althe (Turin, 1782) vācu valodā

tulkojis Fridrihs Augusts Klemenss Vērtess {Friedrich August Clemens Werthes, 1748-

1817). Si un citu Sicīlijas un Maltas ceļojumu iespaidā radīto Borha publikāciju pilnu bibliogrāfisko aprakstu sk. pielikumā.

20 Borha vēstule tēvam no Turīnas 1776. gada 29. septembrī. UNZB, 13. f., 90.1., 323.-324. Īp.

21 Borch M. J. Briefe I. - S. 3—4.

22 UNZB, 13. f., 90 .1., 352. Īp.

23 Turpat, 763. lp.

24 Sk. pielikumu.25 Vēstuļu formā tēmas izklāsts izvēlēts daudziem 18. gs. otrās puses dabaszinātniska un pedagoģiska satura sacerējumiem.

26 To apliecina jauns “Vēstuļu” pārpublicējums: Borch M.-J. Briefe über Sicilien und Maltha (1783). - [Whitefish (Montana)]: Kessinger Publishing LLC, 2010. - 208 S.

27 Iespējams, ka tas ir literārs tēls. Vēstulē tēvam 1776. gada 29. septembrī Borhs raksta, ka viņam ir ceļabiedrs, “kāds baron de Narcy". - UNZB, 13. f., 90. 1., 323-324. lp.28 Borch M. J. Briefe I. - S. 198.

29 Bernē sagatavotā “Vēstuļu” vācu izdevuma gravīru komplekts nedaudz atšķiras no pirmizdevuma. Tulkotajam ir ir pievienoti 26 attēli un 3 kartes, bet daži pirmizdevuma attēli vairs nav iekļauti.

30 Par Kristoforo dell’Akvu sk.: P. K. Acqua, Cristoforo dall’Acqua (ab Aqua) // Allgemeines Lexikon der bildenden Künstler von der Antike bis zur Gegenwart / Hg. von U. Thieme und F. Becker. - Leipzig: Engelmann, 1907. - Bd. 1: Aa - Antonio de Miraguel, 1907. — S. 52; De FlorianiA. Acqua, dall’ (ab Aqua, Dallacqua), Stecher- Familie in Vicenza, 18. Jh. // Allgemeines Künstler-Lexikon: Die bildenden Künstler aller Zeiten und Völker. - Leipzig: Seemann, 1983. - Bd. 1.: Aa-Alexander. - S. 263.

31 Neapolē par Hakerta mecenātu bija kļuvis diplomāts, mākslas kolekcionārs, arheologs un ievērojamais vulkanologs, britu sūtnis Neapolē lords Viljams Hamiltons ( William Hamilton, 1730-1803).

32 Hakerts 1786. gadā tika iecelts par Neapoles karaļa Ferdinanda V galma gleznotāju, tajā pat gadā gleznotājs Itālijā satikās ar Gēti un mācīja viņam zīmēšanu. Gēte cieņā un pateicībā veltījis Hakertam piemiņas apceri Philipp Flackert. Biographische Skizze {1811). Sk.: Goethe J. W. von. Berliner Ausgabe. - Berlin: Aufbau-Verlag, 1973. - Bd. 19: Kunsttheoretische Schriften und Übersetzungen. Schriften zur bildenden Kunst. -S. 523-721.

33 Jakob Philipp Hackert, 1737-1807: Verzeichnis seiner Werke / Hg. von C. Nordhofund H. Reimer. - Berlin: Akademie Verlag, 1994. - S. 22, 98. Skatīts tiešsaistē (GoogleBooks).

34 Attēlu sk.: Turpat. - 278.1pp. - 348. att. - Kat. Nr. 720.

35 Svinbērna ceļojuma apraksts Travels in the Two Sicilies. 1777-1780 divos sējumos iznācis drīz pēc Borha aprakstiem: 1. sējums - 1783. gadā, bet 2. sējums (ar gravīrām pēc Svinbērna zīmējumiem) - 1785. gadā.

36 Borch M. J. Briefe I. - S. 98-100.

37 Borch M. J. Briefe II. - S. 79.

38 Borch M. J. Briefe II. - S. 169.

39 Borch M. J. Briefe I. - S. 168, 170, 192.

40 Borch M. J. Briefe II. - S. 112-113.

41 Izdevumam beigās pievienotas kartes “Sicīlija senatnē” (ar norādi “pēc Filipa Klūvera” (Cluverius)) un “Sicīlija mūsdienās” (t. i., 18. gs. 70.-80. gados), kā arī Etnas apkārtnes karte. Visas kartes gravējis Džuzepe Pitarelli d’Asti.

42 Sk. attēlu Carte de la Sicile moderne faite d ’après de nouvelles observations en 1778 izdevumā: Borch M. J. Briefe II.

43 Sk. attēlu Carte Ortographique de l ’Etna dressee d ’après les observations du Chanoine Joseph Recupero izdevumā: Borch M. J. Briefe II.

44 Borch M. J. Lettres sur les Truffes du Piémont, ecrites par Mr. le Comte de Borch en 1780. - Milan: Chez les Freres Reycends Libraires sous les Arcades de Figini, 1780. - VIII, 51p., avec 3 planches, dessinées par l’auteur et gravées par Louis D’Agoty.45 Borch M. J. Briefe II. - S. 105.

46 Borch M. J. Lythographie sicilienne. - Naples, 1777. - P. I.

47 Borch M. J. Briefe II. - S. 62, 77-

48 Borch M. J. Briefe II. - S. 77.

49 [Borch M. J.]. Historya Jerzego S. Panstwa Rzymskiego Hrabi Browna, Namiestnika Inflantskiego i Estlandskiego.. - W Warszawie: w Drukarni uprzywilegiowanyM. Grölla, 1793. - IV, 16 s. Korektūras eksemplārs ar daudziem autora labojumiem. Zināms tikai viens nepilns eksemplārs, tas glabājas LU AB. Acīmredzot sākotnēji (1793) autors savu darbu gribēja izdot poļu valodā Varšavā, bet paraugiespiedums bija tik kļūdains, ka darbu nolēma neiespiest.

50 Turpat. — 7- lpp.

51 Koestlin C. H. Lettres sur l’histoire naturelle de l’isle d’Elbe, ecrites à son excellence monsieur le Comte de Borch. - Vienne: Chez Jean Paul Kraus, 1780. - 132 p., 1 p. grav. Sk. tiešsaistē {Google Books).

52 С т р а д ы н ь Я . П . [StradiņšJ.]. М . Я . Б о р х - п о л ь с к и й е с т е с т в о и с п ы т а т е л ь и з Л а т г а л и и // И з и с т о р и и е с т е с т в о з н а н и я и т е х н и к и П р и б а л т и к и . - 1980. - Т . 6. - С . 134-145.

53 Goethe]. W. von. Italienische Reise / Hg. und commentiert von C. H. Beck. - Nördlingen: C. H. Beck, 1998. - S. 251, 294. Sk. tiešsaistē {Google Books)-, tāpat: С т р а д ы н ь Я . П . [StradiņšJ.]. М . Я . Б о р х - п о л ь с к и й е с т е с т в о и с п ы т а т е л ь и з Л а т г а л и и . — С . 130, 132. Gētes “Itālijas ceļojums” pirmo reizi izdots 1817.—1818. gadā, tādat ar lielu laika distanci.

54 Aumhammer A. Das Ärgernis der Villa Palagonia: Zum Bedeutungswandel der Antikklassik im deutschen Sizyilien-Bild (1770-1820) // “Italien in Germanien”: Deutsche Italien-Rezeption von 1750-1850 / Hg. von F. R. Hausmann in Zusammenarbeit mit M. Knoche und H. Stammerjohann. - Tübingen: Narr, 1996. - S. 17-36. Sk. tiešsaistē {Google Books).55 Borch M. J. Briefe II. - S. 58.

56 Turpat. - 89. lpp.

57 Mihala Jana Borha testaments. Sastādīts 1809. gada 26. decembrī Varakļānu pilī, apstiprināts Rēzeknē 1811. gada 4. janvārī. Poļu vai. Ģerboņpapīrs, cauršūts, ar Mihala Jana Borha zīmogu sarkanā lakā un triju liecinieku apstiprinājumiem. 10 lp. LUAB Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa, Ms. 1157, Nr. 2. Oriģināltekstu sk. Jolantas Polanovskas raksta pielikumā šajā žurnāla numurā.

58 Manteujfel G. Inflanty polskie poprzedzone ogölnym rzutem oka na siedmiowiekowa przeszlošč calych Inflant. - Poznan: Županski, 1879. - S. 127, 153. No aptuveni 8000 sējumiem šobrīd apzināti kopskaitā 25 izdevumi - trīs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un 22 LU AB, toskait Kristofa Martīna Vīlanda {Christoph Martin Wieland) raksti 42 sējumos: Wieland Chr. M. Sämtliche Werke. - Leipzig: G. J. Göschen, 1794-1802.59 Sk. 8. piezīmi.

60 Stradiņš J. Par grāfu Mihelu Borhu - Eiropas mēroga zinātnieku - tepat Latvijā // Latvijas Zinātņu akadēmijas un Varakļānu pilsētas domes zinātniskā izbraukuma konference 2003. gada 16.-17. maijā. - Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2005. - 10. lpp. Teodors Mihaels fon der Borhs {Theodor Michael von der Borch, 1869- 1955) bija Marinzejas īpašnieka Juzefa dēls, tātad Mihala Jana Borha mazdēls, dzimis Atašienē, miris Rietumvācijā.

61 Manteujfel G. О starodawnej szlachcie krzyzacko-rycerskiej na kresach inflanckich (= Odbitka z Miesiécznika Heraldycznego). - Lwow: Polskie Naukowe Towarzystwo Heraldyczne, 1912. - S. 17; Manteuffel G. Nieco z dziejöw dawnego Ksiçstwa Inflanckiego i wybitniejszych postaci tego wojewödstwa od XVII do XIX stulecia //Z okolic Dzwiny: Ksiçga zbiorowa na dochod Czytelni Polskiej w Witebsku. - Witebsk: Towarzystwo Dobroczynnosci w Witebsku, 1912. - S. 35.62 (..) a tout cela l ’amour de la patrie, un reste d ’amour de républicanisme, mon respect pour vos arrangemens, mon attachement pour mon Roy et etc. ma setlement en Pologne. Rakstīts 1779. gadā. UNZB, 13. f . , 90.1., 651. lp.

Aija Taimiņa

BORCHIANA VERSUS SICILIANAC ount Borchs Sicilian Journey and

its Reminiscences in Literature and Art

Summary

Michal Jan Borch (full name Michal Jan Alois Anton Borch, 30 June 1753-29 December 1810 (10 January 1811)), christened in Varakļāni (Polish: Warklany; German: Warkland) on 1 July 1753, was a natural scientist and writer whose name is recognized in Europe and inscribed in the history o f science. His father was Jan Andrzej Jozef Borch (1715-1780), Chamberlain o f the Inflanty (Livonia) Voivode and Mayor o f Ludza, later Grand Chancellor o f the Crown. Michal Jan Borch’s researches and travel reports written in the 1770s and 80s are included in modern-day bibliographies and regularly reprinted.

Michal Jan Borchs fathers social status, his weight in the Polish court and high-ranking offices in Warsaw surely influenced his son’s biography. The well-educated young man quickly made a bright career in the military and diplomacy. The most significant period in his life coincides with the time of fatal turmoil in Polish history when three partitions (1772, 1793, and 1795) ended in the loss of independence along with statehood and territory. Possibly the lost opportunities o f a promising career motivated M ichal Jan Borch to take up science and literature.

To understand Michal Jan Borchs personality, it is important to consider his wide scope o f interests and education-based competence. He was well versed in classical literature, poetry and history, had studied the basics o f botany, physics, mathematics, architecture and land surveying as well as drawing, music and several languages. Borch wrote his works in French in which he was fluent and even Voltaire is said to have praised the young Borchs mastery o f French. His correspondence is also mainly in French, including letters to his father and mother. O n an everyday level, the Count communicated and wrote in Polish and German; he also learned English and Italian, and wrote verse in French, Italian and Latvian. Borch had a scholarly interest in natural resources and the population o f other countries, very typical o f Enlightenment-era nobility and intellectuals. This enthusiasm was fully developed during his research travels. In his early twenties, he toured Germany, France, Switzerland and Italy from 1774 to 1778, and then set out for Holland and England in 1790. He was captivated most by two Mediterranean islands - Sicily and Malta, describing them with much fervour. M onths spent in Sicily (23 September 1776 - 25 April 1777) provided diverse research material for seven books printed in Italy (see the list of books), which describe the nature o f Sicily, Malta and Italy — stones, ancient monuments and people combined with historical, natural and anthropological aspects. Already in 1775 Borch had told his father that, “in honour o f his homeland”, he intended to write several works on natural history, descriptions of natural resources and poetry as well as to gather collections.

Michal Jan Borchs personality can be assessed through his correspondence, collections, library and the Varakļāni Palace itself, bu t his books characterise him most vividly and precisely. The Manuscripts Departm ent o f the Vasyl Stefanyk Lviv National Academic Library o f Ukraine holds the Borch family archive (collection no. 13, 165 items); Borchs numerous letters to his father during his travels in Europe are a unique testimony o f cultural history. They provide an insight into the views and ideals as well as the daily routine o f a high-ranking Enlightenment-era intellectual.

Five years after his trip to Sicily his Lettres sur la Sicile et sur Vile de M althe (Letters on Sicily and the island o f Malta) appeared in Turin in 1782 and were soon translated into German and Dutch. Chronologically arranged descriptions or letters have resulted from careful research and literary work. The first edition of the “Letters” is complemented by 26 engravings and three maps — copper engravings by Cristoforo dell’Acqua (also dall’Acqua, delPAqua) after drawings by the author. The book is also illustrated with engravings after German landscapist Jakob Philipp Hackert (1737—1807), but only the first edition features two scenes by the English traveller and writer Henry Swinburne (also

Swinburn 1743—1803). O ther Italian and French engravers also contributed to the illustrations o f several books by Borch.

The presence o f Italian, English, French and German artists’ works allows us to broaden our knowledge o f his contacts. Michal Jan Borch, being a talented amateur artist, used to draw everything including Sicilian and Maltese peasants. The best examples are his drawings o f vedute, buildings and plants as well as topographic works (three maps o f Sicily, building facades and layouts). It is likely that the painted overdoors at the Varakļāni Palace were designed by Michal Jan Borch himself or they may have been created under his direct supervision. For instance, one o f the overdoor paintings in Varakļāni seems to portray a specific place and event in Michal Jan Borch’s life. O n the morning o f 13 December 1776 he and his guides set out for the summit o f M ount Etna. After a hard and long walk on lava fields they reached the so-called Goat Cave (Grotta delle Capre, no longer surviving) where they spent the night. Borch not only mentioned the Goat Cave in his “Letters” but the cave and goats can be seen in the vignette o f the map o f Etna drawn by Borch. The landscape depicted in the Varakļāni overdoor is certainly the view seen by someone inside the dark cave, looking outwards into the bright open space. One could assume that another overdoor painting was also inspired by Borch himself - there is a classicist medal with a profile o f an antique head on the second floor o f the left wing o f Varakļāni Palace. There is a distant analogy with the vignette in Borch’s book (1793, sample print at the Academic Library o f the University o f Latvia) dedicated to his father-in-law, Vidzeme Governor General George Browne (1698-1792).

“Letters” by Michal Jan Borch were recognised by his contemporaries. Surely their most famous reader was Johann Wolfgang Goethe (1749-1832) who used the Count’s works as a handbook during his Italian journey in 1786 and 1787. Although Goethe did not like Borch’s systematising approach, he not only used his descriptions during his travels but also borrowed several themes, interpreting them from a literary viewpoint.

Michal Jan Borch is a natural history type researcher and because o f this his scrutiny is focused in a different way. Borch took notes, systematised and analysed signs o f nature and history; first the stones and antique monuments and plants, then the urban environment and daily life, praising the people he had met. Borch’s book o f Sicily is a t the same time an expressive Borchiana and Siciliana; Borch’s personality shows in his works in which scientific accounts alternate with a deeply felt, emotional message.

Varakļāni Palace once held superb cultural treasures. However, the turmoil o f history did not care for M ichal Jan Borch’s collections rich in Italian and Sicilian materials, his archive and library. Just two tables with stone mosaics have survived from the splendid Palace interior. After an auction in the 1930s, one o f them ended up in the collection o f theatre director Eduards Smiļģis, the other went to the poet Edvarts Virza.

The issue o f Count Michal Jan Borch’s national or cosmopolitan nature (see Gustaw Manteuffel, 1832—1916) has long been considered a difficult and even uneasy one. Borch did not experience any national or regional limitations. So it is hard to define a strict national community that Borch belonged to: his family had ancient German roots, his native land was the Polish Livonia or Inflanty Voivode that became part o f the Russian Empire. Although Borch considered himself a Polish patriot, his world view was shaped by French Encyclopaedists and his works were written in French. Borch’s manifold personality reveals a truly European individual, free o f provincialism, local patriotism and national prejudices. His upbringing conformed to Enlightenment ideals, shaping a modern day intellectual with a multicultural mindset.