~~-----------------------------------------------------jumi. vadIbam un Eiropas NedzirdIgo tika iepazIstinati ar unikalu no Pedeja diena notika kon

Nakamajas dienas vadIbas organizaciju apvienIbai, notika metni berniem, kur darbs ar ference galvaspilseta Bratislagrupa stradaja taiak, sagata ilgstosa diskusija par turpmako viQiem risinas, izmantojot ne va ar Siovakijas ministriju, nevoja Deklaraciju savu valstu sadarbIbu. Grupas dalIbnieki tradicionalas metodes. dzirdIgo kopienas, partnervals

tu parstavju piedalIsanos.

Bltlzlnillfiem

jauna ,adifla

lads bija 12. maija garas darba sestdienas iznakums, kad vela pievakare beidzas RIgas biedribas konference. Bet nu pec kartas!

levadda,a - svinigs

bridis

LNS Gada biedru apliecTbas saskaQa ar Domes lemumu tika svinTgi pasniegtas 5 jaunajiem Goda biedriem: R. Kurenai, I. Ubarstei, A.StepaQukam, D. ZvanTtajai, A. Pavlinam.

Darba vertejums labs

Parskata ziQojumu sniedza RTgas biedrIbas priekssedetaja Maruta Piterniece. Dazi fakti un dati! Darbojusas 14 grupas, no kuram viena - Centra grupa paslikvidejusies dabiska ce!a maza biedru skaita de!.

Apkopoti grupu sapulcu rezultati. Galvenie jautajumi tajas - Komunikacijas centra pakalpojumu un TV ziQu tulkojuma kvalitate, transporta atlaizu trOkums arpus RTgas, datorapmacIbasnepieciesamIba u.c.

SadarbIba ar pasvaldIbam lenam uzlabojas: saQemts finansials atbalsts no Rigas Domes, joprojam strada socialas palIdzIbas organizatore J. Groma. Tukuma Dome finansiali atbalsta nedzirdTgo grupas vajadiibas, arT Jelgavas Dome pamazam pieversas nedzirdigo vajadzIbam, piemeram, sogad apsolIja transportu braucienam uz festivalu Rezekne, JOrmalas Dome uz Ziemassvetkiem pies~ir pabalstus ult.

Laba sadarbIba ir arT ar fondu «Klusums», kas pa reizei sagada edamas lietas gu!osiem biedriem, berniem.

LNS mTtne viesojas audzekQi no RaiQa skolas, RTgas skolas, saQemot informaciju par LNS un iespejam iek!auties dazados pasakumos pec skolas beigsanas. RTdzinieki arT sporto, piedalas KC «RTtausma» pasakumos, dodas ekskursijas, apmekle kultOras iestades Riga.

M. Piterniece valdes varda pateicas visiem grupu vadItajiem, sadarbTbas atbalstnajiem, pensionaru padomei.

Revidents V. Krauklis darbu verteja atzinIgi: lietvedIba parskatama, dokumenti noformeti pareizi, biedrTba darbojas saskaQa ar Statotiem, sOdzTbas nay bijusas.

Paslaik Rigas biedrIba ir 1091 biedrs.

Debates galvena tema - tulka pakalpojumi

Parskatot daudzu biedru runu saturu, uzkrTtosi izce!as viena tema - Komunikaciju centra darbs. Tada sajOta, ka biedri sanakusi pavisam cita sapulce nevis savas biedrIbas konference.

Par tulku nepietiekamIbu, Komunikaciju centra pakalpojurniem, cenam, termiQiem, attieksmi pret klientiem - tada bija galvena Rigas biedrIbas konference de-bates apspriesta tema. Par bie-dru pretenzijam jau minets «KS» rakstos par grupu sapulcem (nr. 8 - 11). tapec seit nay ko atkartot.

Cilveki jau nes~iro, kur un ka runat par to, kas vi~us satrauc visvairak. Ta ka konference bija klat LNS vadIba visaugstaka IImenI (LNS prezidents un abi viceprezidenti), tad delegati arT izteicas par viQu skatIjuma lielako problemu, kas prasa steidzamu risinajumu no LNS vadIbas puses.

Komunikaciju centra direk

tors Edgars Vorslovs, atbildot uz debates teikto, par galveno «klupsanas akmeni» nosauca tulku trOkumu (iir brTva stata vieta). Tas palielina esoso darbinieku slodzi, veidojas rinda, jo uz 1000 rIdziniekiem tikai viens tulks (uz izsaukumiem). Valsts apmaksa tikai sociala rakstura ievirzes pakalpojumus. Bet par darba etiku (altieksmi) nay iesniegta neviena rakstiska sOdzTba. Direktors atzina, ka viQam nay «zelta raksturs» un koncentresanas savam darbam ne!auj uzreiz pieversties katram, kurs ienak pa durvIm.

LNS prezidents A. Pavlins uzsvera, ka LNS strada, lai cilveki bOtu apmierinati ar jebkuras LNS organizacijas darbu. Ja kada no tam strada neapmierinosi, jautajumi jaatrisina nekavejoties. VarbOt arT par so nepieciesama atsevis~a sapulce ar konkreta rTcTbas plana apspriesanu. Prezidenta doma: galvena problema nay naudas trOkums (tas ir pietiekami), bet cilveku - darbinieku trOkums (kapec to naY?) un etikas jautajumi (kada ir attieksme pret pakalpojuma saQemeju). Ne visu nedzirdIgs cilveks spej uzrakstTt, bet pateikt gan, un tas jaQem vera.

Parejie jautajumi Delegati izteicas arI par da

zu citu pasakumu nepieciesamIbu vai esoso uzlabosanu, piemeram, par TV raidIjumu plasaku tulkasanu, bezmaksas jurista pakalpojumiem LNS valde, sagatavosanas klases nepieciesamIbu 218. bernudarza, iespeju apgot datorlietosanu, par zTmju valodas macIsanu un pilnveidosanu, ZVC darbu un sadarbIbu ar skolu, biedru aktivitati grupu sapulces un pasdarbIba, par biedru naudas nemaksatajiem U.C.

LNS prezidents A. Pavlins

aicinaja ne tikai kritizet un prasTt, bet meklet un panakt pasiem risinajumus. Piemers: RIgas biedrTba panaca saviem biedriem atlaidi sabiedriska transporta apmaksa. To pasu var darTt arT Ventspill un citas pilsetas - tikai pasi!

Konferences

lemums

Galvenais no teikta tiks apkopots un izskatTts, sastadTts rIcIbas plans kritisko piezImju noversanai, tatad - darba pilnveidosanai.

Lemuma teikts: RTgas biedrIbas darbu atzTt par labu, konferences priekslikumus iesniegt LNS valdei, vairak uzmanIbas veltn jauniesus piesaistei, pilnveidot sadarbTbu ar pasvaldIbam un aktivizet biedrTbas ITdzdallbu LNS darbIbas programmas realizacija.

TIelesanas Turpmaka sapulces gaita

riteja raitak. Rigas biedrIbas Goda biedru skaits ar samera vienpratIgu balsojumu tika papildinats ar 5 biedriem: F.Lepesa, V. Krauklis, R. Rizika, A. Moiseja, Z.Zukauska.

Uz RTgas biedrIbas priekssedetaja amatu tika izvirzIti 6 biedri, no tiem 5 (M. Piterniece, M.Lasmane, I.Linina, Z.Zukauska, O.Lence) savu kandidatoru atsauca dazadu iemeslu de!. Palika Vita Kamare, kura pec apspriesanas un domu apmaiQas vienpratIgi arT tika ieveleta saja amata.

Jauna valde darbosies 88.da sastava: V.Kamare, R.Kurena, F.Lepesa, M.Lasmane, L.Cerepko, A.Moiseja, A.Bergmanis. Revidenta pienakumi uzticeti V.Krauklim.

Protokolu parskatija: IIze Kopmane

It'=~~ r:

'. - ~

. . .. lespaidi: Svesas zemes esotjauki ..

~ " . •• • . r - ...

Ceflas

bagBI.s

dieOBS

Ineses Immures teksts un toto

AprHa pedeJ'a nedeJa RII I

gas Rai~a 8.vakara (mai~u) vidusskolas dzirdTgie koristi un nedzirdlgie melodeklamacijas izpildftaji kopa ar skolotajiem devas izgHtojosa brauciena uz Cehiju.

Skola, kur top jaunie lalanti

Viens no mer~iem bija iepazTties ar Janaceka MOzikas un izpildTtajmakslas akademijas Teatra fakultates Nedzirdlgo aktiermakslas nodalu.Sl nodala darbojas kops 1992.gada. To vada profesore Zoja Mikotova. Katru otro gadu noda!a uz~em 5 - 6 nedzirdTgus studentus. Kopa ar so grupu var studet arT viens dzirdfgais students.

Pec akademijas beigsanas absolventi iegOst makslas bakalaura gradu dramas pedagoga specialitate. Jauno dramas pedagogu lielaka dala aiziet stradat uz nedzirdfg~ skolam, lai vadTtu dramas audzinasanas vai vizualas makslas audzinasanas stundas, kas ir obligatas 1. - 5.klasem.

Dazi no vi~iem k!Ost par profesionaliem aktieriem nedzirdTgo teatrf Brno. Tagad akademijas beidzejiem ir grOta.k atrast darbu sava specialitate, jo visas nedzirdTgo skolas Cehija, kas gribejusas pie~emt darba nedzirdfgus pedagogus, jau ir nodrosinatas ar dramas pedagogiem. Dazi beidzeji darbojas nedzirdfgo organizacijas projektos, vai ir iesaistTjusies starptautiskajos projektos citas valstTs.

Vieniga augstskola Eiropa '

Macfbas Janaceka MOzikas un izpildTtajmakslas akademija

ir bezmaksas. NedzirdTgiem studentiem tiek nodrosinats tulkojums cehu zfmju valoda. Akademija ir vienTga augst-skola Eiropa, kas nedzirdTga-jiem piedava sadu izglftfbu. Te var macfties arT nedzirdfgie no citam valstTm, bet ar noteikumu, ka vi~i iemacas cehu valodu. Saja macTbu gada akademija eksperimentaii macas divi francOzi, kuriem cehu valodas apgOsana diemzel sagada grOtTbas.

NedzirdTgo aktiermakslas specialiUiti saja macTbu iestade ieguva arT Marika Antonova (attela no kreisas), kadreizeja Rai~a skolas lalviesu valodas un literatOras skolotaja, kas joprojam vada mOsu kustfbu teatra pulci~u. Tagad Marika Antonova turpat turpina studijas doktorantOra. Sava do ktorantoras darba vi~a peta ritma macfSanas metodes nedzirdfgajiem.

M.Antonovai ir arT says viedoklis par akademijas Nedzirdigo aktiermakslas nodal as attfsUbas perspektfvam. Vina uzskata, ka ta vares ilgi pa~tavet vienTgi tad, ja bOs atverta Eiropas nedzirdTgajiem, piedavajot vi~iem macfbas starptautiskaja zTmju valoda ar anglu rakstu valodu.

Studenti stastija pasakas

Mes tikam iepazlstinati ar prieksnesumiem, kurus demonstreja dazi 2. un 4. kursa nedzirdlgie studenti. J.Smolikova mums stastfja popularo pasaku «Tris siventini», bet Tomass Mana - pazistamo pasaku «Alvas zaldatins». Pasakas studenti stasUja visiem saprotama zimju valoda. StastTjumu papildinaja pantomTma un pasu studentu izveidots vizualais ilustratfvais materials - uz liela formata paplra lapam, no kuram bija izveidota milzTga saliekama gramata, dazadas kustTbas un nodarbes bija uzzimeti galvenie pasaku te Ii. Tas lava pasaku saprast ari !iem, kuri neprot zlmju valodu .

Sadi uzvedumi tiek veidoti, lai ieinteresetu nedzirdfgus bernus par gramatam un sekmetu to lasTSanu. M.Kosiecova un E.Jamborova etTde "DvTnes» izmantoja zonglesanas elementus. Savukart S.Pakallone (no Francijas, stude sagatavosanas kursa) lika lieta savu plastiskumu, zTmju valoda deklamejot fragmentu no Vecas DerTbas. Doktorante Marika Antonova ar izteiksmigam kustfbam un sejas mTmiku atteloja deju meginajumu ar pasas ga

valodu . Mums bija

tavotu lelli etTde «Putnins». Visus prieksnesu~us gan

dzirdTgie, gan nedzirdTgie noskatTjas ar lielu interesi. Tie visi bija macTbu uzdevumi. kurus studentiem vajadzeja sagatavot katra macTbu kursa nosleguma.

ST gada maija beigas Brno notiks 17 Viduseiropas valstu prezidentu tiksanas. Pasakuma programma paredzets. ka prezidentu dzTvesbiedres dosies uz Janaceka MOzikas un skatuves makslas akademiju noskatTties nedzirdTgo studentu sagatavoto prieksnesumu «Fabulas un sap~j.) . PatTkami un interesanti, ka izrade M. Antonova izpildTs latviesu tautas dziesmu "Velc, pelite, saldu miegu», kas bOs ka caurviju motfvs sap~iem.

Pie pamatskoleniem Akademija mums bija ies

peja pamacTties moderno deju solus un piedalfties ritmikas nodarbTba. Abas sTs nodarbTbas vadTja aizrautTga pasniedzeja Hanna Harvatova.

Mes iepazinamies arT ar Brno nedzirdTgo pamatskolu, kura berni macas pec bilingvalas metodes. Ka pastastTja skolas direktore Hanna Abbodova, skola macas 65 berni vecuma no 6 ITdz 15 gadiem. Pamatizglftfba vi~iem ir jaapgOst 9 gados, tapat ka dzirdTgajiem berniem.

Saja skola visi skolotaji prot zimju

iespeja paverot ........,..... nodarbTbu norisi

vairaku ma-cTbu prieksmetu stundas: cehu valodas stundu zTmju valoda vadTja dzirdTga skolotaja, bet cehu zTmju valodas, geografijas un dramas audzinasanas stundu nedzirdTgi skolotaji. Klase videji ir 5 berni. PatTkami

-----.... parsteidza klases .atmosfera - sko-Ieni stundas jutas brTvi, vi~i zimju valoda drosi atbildeja uz skolotaju uzdota-jiem jautajumiem.

Pec pamatskolas beigsanas nedzirdTgajiem ir iespeja iegOt videjo izglTUbu vidusskola vai gimnazija un apgOt dazadas profesijas. Jaunaka profesija, ko piedava apgOt cehu nedzirdTgajiem, ir tOrisma agents.

Cehi macas Paula

dziesmu

Ciemojoties akademija un skola, arT mes radTjam, ko protam. Majiniekus mes iepazTstinot ar fragmentiem no savas skolas 80 gadu jubilejas uzveduma.

Mazajiem skoleniem koris kopa ar melodeklamacijas grupu nodziedaja J.LOsena dziesmu «Draugiem» un R.Paula

Nobeigums 4./pp.

http:nodalu.Sl

00=============---------------------------------Ku/turas jaunumi: Dejo smejot . . ...

27.maija KC «Ritausma» notiks liels 'deju koncerts «Dejo smejot!». Udzigi ka pagajusaja gada «Rltausmas» deju kolekHva 5 gadu jubilejas koncerta piedalisies arl Zieme!valstu gimnazijas Aerobikas un deju studija «DeKa» Danas Kalpinas vadiba un Francijas Nedzirdigo deju teatris Antonija Adamo Seiada vadiba.

Franciju parstaves 5 dejotaji. Vel koncerta repertuaru papildinas Rigas skolas jaunako klasu dejotaji skolotajas Annas Kirses vadlba un vecako klasu' modes makslinieces skolotajas Raitas Stepanes vadlba (skat. attela).

Koncerta bus verojami gan ieprieks redzeti prieksnesumi jauna izpildljuma, gan pavisam jauni un neredzeti deju uzve

DZ.Stepana toto

dumi. Katram kolekHvam bus savs unikals prieksnesums, tapec visiem iesakam apmeklet so deju jampadraci.

Paldies Rigas Domei Koncerts «Dejo smejot!»

notiek, pateicoties Rigas Domes Kultoras departamenta finansialam atbalstam.

Ceram, ka sadi sezonas nosleguma lielkoncerti bOs iespejami turpmak katru gadu un veiksmigi izveidota sadarbiba starp visiem ieprieks minetajiem kolektlviem k!us arvien stipraka un radosaka.

Dana KalpifJa, deju grupu vadFtaja

"~§§"""""§"§"§"""~"§""S""§"~"~"~~"""§""§§§"""""""""§""§9

Cetras bagatas... Stikums 3.1pp. dziesmu «Milas balade».

Cehu skoleniem un skolotajiem, kas uzmanlgi veroja musu prieksnesumu, iemacljam musu Maestro dziesmas piedziedajumu:

Man palik si pasaule piasa, Man palik Ie nodzivol dienu, Man palik simt tiikstosiem lietu, Bet iemiiet varu tik vienu.

Macot piedziedajumu latviesu zlmju valoda, sapratam, ka cehu un latviesu zimju valoda ir loti atS~irigas.

Pa celam, ari Polija

Pa ce!am uz Smo apmeklejam Polijas sena galvaspil setu Krakovu, kur musu uzmanlbu ar savu neparastumu ipasi piesaistlja «kustlgie pieminek!i». Tie bija cilveki, kas staveja nekustlgi, nokrasojusies balta, zelta vai sudraba krasa, un sa

ka kusteties, ja klat pienakusie skatTtaji atstaja vi~iem naudu.

Spilgtus iespaidus guvam arl Vejickas salsraktuves, kas atrodas 130 metrus dziji pazeme. Raktuvju galerijas apskatljam no sals veidotus makslas darbus, altarus un skulptoras.

Ziedi, skaistas ekas, rapsu lauki

Brno piIsetas parki mus sagaidija ar smarzojosiem ceriniem un ievam, savukart cela uz Austrijas galvaspilsetu Vi~i musu acis prieceja plasie dzeltenie rapsu lauki un neskaitamie veja generatori. .

Siavena Vine mOs parsteidza ar daudzveidigu arhitektoru. Kas par kras~am un majestatiskam celtnem!

Atce!a. apskatijam Zelta Pragu - Cehijas galvaspilsetu. Pastaigajamies pa popularo Kar!a tiltu un Ratslaukumu ar ta slavenajiem kurantiem un pabijam skaistaja Vita katedrale.

Bija neparasti Pragas vecpilseta redzet daudzus suvenlru veikali~us, pilnus ar krievu koka lellem - matrjoskam.

Jauna pieredze, vertigas atzinas , paldies!

Ka atzimeja ekskursijas galvena organizetaja - skolas direktora vietniece Aija Karkli~a, brauciens skoleniem devis jaunu pieredzi. Daudzi skoleni arzemju brauciena bija pirmo reizi . Vini iemacfjas kopa sadzfvot aut~busa, dZlvot vies nfcas, piedallties kopfgas ekskursijas. Dzirdfgajiem skoleniem bija vairak iespeju kontakteties ar nedzirdigajiem un otradi. Viesnfcas kopdziedasana zfmju valoda un daIIsanas iespaidos turpinajas pari pusnaktij.

Liels paldies Vislielaka pateiciba Raina

skolas direktoram Jurim Smitam par finansialu atbalstu,

Lidzjiitiba Ir divas gaismas dveselei, Tas vienmer abas redz, -Tai pirmai vards ir mui1ba To atro zeme sedz. ' Iz~akam dzi/u )TdzjDt/bu JA~A GARANCA (1937.23.V - 2007.27.IV) tuviniekiem, vinam aiz

ejot m[iiiba. ' Rigas RB La/gales grupa

6' s< S , 55 SS 55 , $ s< S5 ss s s " s,« S5 ,$ $I

kas deva iespeju skolas aktivistiem un skolotajiem doties saja interesantaja, iespaidiem bagataja un pardomas rosinosaja ekskursija.

Pateicamies Marikai Antonovai par radito iespeju iepazWes ar Janaceka Muzikas un izpildWijmakslas akademijas Teatra takultates Nedzirdfgo aktiermakslas nodalu un Bmo nedzirdfgo skolas darbfbu!

Paldies mineto macibu iestazu vadibai par laipno uz-

IS S s" ss S S 55 S 5 SS SS 55 S5 " 55 ss S" S\"""'S"'S""

alvena redaktore: ILZE KOPMANE Datormakets: IRINA KRISTOFOROV

r:nll;;:d.li ·· q~-. tl.i'V IT:.m 1Jl'!C, "~::'" V·-j':·:1f'il.:,! «KS»

Nakamis numurs 15.junija

http:r:nll;;:d.lihttp:2007.27.IV

~~----------------------------~====================

Filma un malesias le~tivall

- .... . -' .." ::..,......< ." ~

Jau lradieionals kluvis nedzirdlgo filmu festivals Stokholma, Zviedrija. Sogad tas tur risinasies 15. - 17. junija.

Pee festivala 18. - 22. jOnija notiks radosas darbnTcas nodarbTbas filmu veidotajiem un visiem interesentiem saja amatiermakslas joma.

15. - 18. novembrf Nfderlande, Amsterdama noliks nedzirdTgo filmu skate. Tai var iesniegt tikai tadas filmas, kuras ataino nedzirdfgo dzTvi.

===================,=,,=

Inese Immure 51 gada Amerikas Kino

akademijas «Oskaram» tika nominata arI lilma «8abele» (ASV). «Kopsoif» lasItajus 51 filma varetu ieintereset, jo viena no filmas varonem ir nedzirdfga japaQu meitene.

Filma, kas Latvija tiek izradHa kops pagajusa gada novembra, tika apspriesta Japanas «Daily Yomiuri Online» ar virsrakstu

--------------------------------------------------------~~

gajiem cilvekiem, ieskaitot mani, vi~i izskatTjas vienaldzIgi,» teica Minami.

Joko Hasimoto (Yoko Hashimoto), kurs macIja zImju valodu Koji Jakuso (Koji Yakusho), kas filma atveidoja Kikuci levu, zImju valoda leica:

"Filma neatstaja uz mani nekadu iespaidu. leverojot virzienu, es tikai aizdomajos, par ko tas viss bija.»

AcImredzami, firmas "Ga

ga Communications Inc» filmu izplaUtaji japa~u tirgO nekad nebija domajusi par subtitru problemu, IIdz brIdim, kad cilveki 10 vi~iem saka pieprasH.

Albildol uz 10, kompanija apliecinaja, ka apsver priekslikumu iek!aul vairak sublilru.

Vismaz viena filma bOsot pilnIgi sublilrela japa~u valoda un apce!os visu Japanu.

Tulce Minami alzImeja, ka nedzirdIgiem cilvekiem patTk

. KS pasta;Jiisjaut'ifJt,.m,s atbjjdam~~, "~,~:' -·.?~:,·~".~:i~

- _. - - ..t __ :" --=-. - - .....- - -~- .. '

Saulains

pavasars'

sveiciens!

Ta savu vestuli sak /iepupiete Arija Dzirne (Limbazu rajona): «Acls saute un pavasara prieks, bet sirdl izbrlns un nesaprasana.»

Pienaca vestule no Liepajas biedrIbas ar LNS pasakumu programmu - vai aprl!a joks? Un lada bOsol katru menesi. Hmm! Kapec?

Mums lacu ir "KopsolI", kur 10 un daudz ko cilu var publicet un arI sa~emt visa Latvija, lurklat nodrosinot savlaicIgu informaciju divreiz menesl. Lauciniekiem las ir sva

-

.

Laiku pa laikam redakcija

sanemam lasHaju sOHtus vai atnestus padomus, izlasftus prese uzzinatus no citiem, jau Iietotus un parbaudltus, ko vini uzskata par noder1giem ar1 citiem. LOk, dazi no tiem!

"> Sarkanais aboli~s salur vertIgu vielu - aterokletnu, kam liela nozIme organisma cI~a pret holesterInu, vaju redzi un dzirdi. leleicams regulari dzert aboli~a ziedu un lapu novilkumu. Tejzales javac pasiem tTra vide, talak no celiem.

rlgl, lai paspelu savlaicIgi sagalavolies lalakam ce!am.

LOgums: ja tomer programmu mums sOlIs arT lurpmak, lad «KopsoII» pasakumu planu vieta vajag ievietot vairak derIgu padomu, humoru, interesanlus faklus.

«Kopsoll" daudz raksla par Eiropas fondiem un projekliem, kas noliek pasaule. Bel pagaidam 10 labumu nejOlam. Vissvairak las attiecas uz informacijas pieejam1bu Latvijas TV. Ar lik Isam zi~am ka sobrId mums nepieliek. Ir lik daudz raid1jumu, programmu, SOVU bez subtilriem. Kaul vai KatrTnas palTdzTbas formula - arT nedzirdIgajiem noderelu visi sie padomi, varbOt pal vairak, joarI mums ir problemas dzNe. Cik mes va ram likai runal, runal, ka vajag, bet viss iet vecajas sliedes!

"> Apsi tauta sauc par Dieva davanu. To var izmantot pret dazadam likstam: ar sausam lapam piepildIt spilvenu (pret galvas reiboni un sapem, lapas jamaina ik pa 3 menesiem), no zavelam mizam varIt teju (Ipasi vIriesu polencei ); izgatavol sev amuletu no apses koka (aizsardz1bai). Vesture liecina: Peteris I licis saviem zaldaliem tadu nesat IIdzi kabata.

No redakcijas. Atcerieties - slimIba ir stipra tikai lad, ja lai padodas. Sencu gudrIba maca,

skaUties arzemju filmas, jo tas ir viens no nedaudziem izklaides veidiem, kurus tie var kopa izbaudIt un bot vienlIdzIgas pozIcijas ar dzirdIgajiem bez pec specialas palIdzIbas.

Tapec nedzirdIgie cilvekii grib, lai filma «Babele» bOlu vi~iem pieejama visa pilnIba.

P.S. Gatavojot so materia/u, naca prata mOsu filma "Romeo un Dzuljeta», ko vei

'~--- _____~~: __ -"" ._..~-~:~'--_ _'--:. ___ ~:.J..~~~r!~ ..£~~~~~

lesaku "Kopsolim» tureties, nepazust, k!Ot biezakam un biezakam, tas ir, braukt jaunas sliedes.. . »

"KS" komentars .' Projekta "Integracija = IzglTtTba plus informacija» ietvaros LNS biedrTbu apvienoto pasakumu programmu katram menesim turpmak (ITdz 2008. gadam) saf/ems ikviens LNS biedrs majas piesOtTta vestule. Tas tehniska sagatavosana un vestu!u izsOtlsana uzticeta Liepajas biedrTbai. LNS mer~is maksimali informet pilnTgi visus LNS biedrus (arT tos, kas nepasOta «KopsolTn) par vif/u iespejam apmeklet dazadus pasakumusjebkura biedrTba visa Latvija. Sada pati programma tiek ievietota ari LNS majaslapa.

Sis ir viens no lidzsinejiem visplasakiem informacijas pa-

Tas var noderet: Daba dziede

.

ka pret katru slimIbu daba atrodamas zales. Tauksakne, zalklene, diZzirdzene, asinzaIe, pelas~i, marsils, paeg!u ogas, priezu pumpuri, liepu ziedi, meza ogas un lapas, mezrozItes - tas ir visiem pieejamas dabas bagatTbas, turklat bez maksa savas vesenbas stiprinasanai.

Neesiet slinki!!! Sameklejiet majas vai biblioteka gram alas par arslniec1bas augiem, lasiet un lieciel lieta iegOtas zinasanas. Nakamreiz - par

doja reiisors V. Kairiss. ArT taja galvenas lomas bija nedzirdTgie aktieri, un mes nevarejam so filmu baudJt, jo tai nebija subtitru.

Bet "Babele», ka jau arzemju filma, ir ar latviesu titriem. Tatad Latvijas nedzirdTgie ir tada pasa situacija ka Japanas nedzirdTgie. Diemiel.

Materialu sagatavoja Inese Immure

sakumiem, kas aptvers 2000 nedzirdTgo Latvija, kas bOs divreiz vairak neka "KS" lasTtaju. LNS sagaida, ka biedri izmantos 50 informaciju un aktTvi iesaistTsies savam interesem atbilstasas pasakumas.

Par TV raidijumu pieejamibu - LNS ir zinama un sapratama 5T vajadzTba, tapec viena na prajekta «Klusas rakas" ietvaras sagatavotajam un valdibai iesniegtajam kancepcijam iek!autas sadas prasibas.' titret pazif/ajumus par arkartejiem natikumiem; pirmsvelesanu laika nadrosinat surdatulkojumu par so temu; nadrasinat surdatulkajumu Panarama, titret vismaz 50% no raidijumiem un filmam.

LNS sekas tai§kai kancepcijas virzTbai pie likumdeveja, un par ta zif/asim arT "KS".

. -.

. majdzIvnieku pozitIvo iedarbIbu uz veselTbu.

UQ------------------------------------------------------------- . ......... .

:. Skolu dzive.·:Svetku reizes un darbdienas , . . t, · -

Gaiso·alminu... ~.. .. .. ,. sfarojomS1 Efta ZarilJa

Raina skolu dibinajusi tas

nakamie audzekni. Skola dZI, vo gandrlz septi~i tOkstosu audzek~u atmi~a - tostarp arI daudzu nedzirdIgo absolventu atmi~a.

Un ta Raina skolas 80 gadu jubileja 30.marta skaistaja Latvijas Nacionalas operas Jaunaja zale kopa bija sanakusi daudzi absolventi, skolotaji, uzaicinatie viesi, arI mes - no jauniesu organizacijas. lesakuma risinajas uzvedums, ko vadIja paiIstamais latviesu aktieris Marti~s Vilsons, kurs tagad arI macas saja vakarskola. ViQa teikto zTmju valoda iztulkoja Iveta Lace. Skaists iznaciens bija ar kaklautiem, formasterpiem, baltam ze~Ttem un Tstam pionieru taurem un bungam - kopa uzstajas dzirdTgie un nedzird/gie rainiesi ar interesantam dziesmam. Tam sekoja svin/ga da!a - ar apsveikuma runam, ziediem utt.

Pec jubilejas sarIkojuma absolventiem bija iespeja turpinat tiksanos salidojuma KG "RTtausma». Diemzel tur bija visai maz nedzirdIgo...Tomer jOsu uzmanIbai seit nelielas ekspresintervijas ar daziem RaiQa skolas absolventiem un darbiniekiem.

Evalds Grabeis, 1967.gada absolvents

Pec Rigas nedzirdIgo bernu internatskolas beigsanas

Cela}ESf -~ _.., _Ji .

v_:

U.z .,afSIIU! '" ""'"

/lftJJtesij/1I1 Antra Rozenberqa, Valmieras skolas projekta darba qrupas locekle

iestajos saja vakarskola tapec, ka velejos pilnveidot savu latviesu valodas prasmi. Atceros - mums bija loti stingrs skolotajs Auseklis, bet tas nesagadaja grOtibas! IIgus gadus mums bija laba klases audzinataja Poisa. Man patika arI, ka skolotaja Zakenfelde stradaja ar mums matematikas stundas. Bet man pasam vism/!aka stun da - vesture. Es centos un man izdevas sekmIgi apvienot darbu ar mac/bam. Prieks par to, ka joprojam saglabajusas siltas attieeTbas ar bijusajiem klasesbiedriem.

Rolands l arkans, 2006. gada absolvents

Saja skola maeoties, man pasam personTgi /pass notikums bija tas, ka vareju izkopt savu melodeklamesanas prasmi. Pirms vakarskolas macTjos Valmieras vajdzirdTgo skola, un tur man nebija liela ieinteresetTba saja nodarbe. Vakarskola meginajumu gaita sapratu, ka man ir zinams talants saja joma un radas velme to attTstTt. Grupas "ALIAS" sastava piedalTjos daudzos konkursos gan vakarskola, gan arpus tas. Daudzas uzvaras un atzinTbas bijusas, IIdz ar to interese melodeklamet pieaugusi un esmu spejis apvienot visu - maeIbas, darbu, meginajumus, piedalTsanos konkursos un dazados koneertos. Liels paldies ALIAS vadTtajai Inesei Immurei par pacietTbu manu speju pilnveidosana saja makslas zama, ka arT manas latviesu valodas prasmes un izpratnes slTpesana.

Visiem pedagogiem paldies ne tikai par zinasanam, bet par to, ka mums macTja, ka labak dzIvot. Novelu vakarskolas dzirdTgajiem audzekQiem arT turpmak bOt vairak kopa ar nedzirdTgajiem dazados pasakumos, reali integreties jautra sabiedrTba ar mums, bet pedagogiem - stipru veselTbu, pacietTbu, labu dzTvi, bOt Tpasiem!

Lauris Riirans, sogad beigs vakarskolu

Pec vakarskolas beigsanas maciSos talak celtniecTbu vai arhitektoru, jo mani aizrauj interesantas, sarezgIti celtas majas. Mac/bas man nesagEida grOtTbas, vienTgi ar ang!u valodu ta grOtak. Bet mums taja ir stingra un prasIga pasniedzeja Inese Immure, - manuprat, tas ir pareizi, jo mes tagad esam Eiropa, ejam piasa pasaule, un tur ang!u valoda loti vajadzTga!

MacTbas neklatiene apvienoju ar darbu biedrTba P!aviQas, bet brTva laika daudz ce!oju. Novelu pedagogiem audzek~us skolot ar labu, stingru, bet mT!u audzinasanu!

Marika Antonova, literatiiras pasniedzeja kops 1998. gada

ZImju valodu apguvu, 2000. gada stradajot nedzirdIgo klases. Toreiz gan nebiju pilnIba gatava to darTt, jo manas zImju valodas zinasanas bija niecTgas. Zimju valodas kursos iemacIjos sarunaties zTmju valoda brIvi, arI stundas,

ISSS S S 55 555 S 55 S $ S S 55 555 S 55 S S S S55 S S 55SSSSS S 55 55 55 5 S 5 S $ S555 $ S$I

Valmieras vajdzirdIgo bernu internatpamatskolas - attIsttibas centra pedagogu grupa arl sogad Isteno Eiropas Sociala fonda finansiali atbalstItu projektu.

Sa gada projekts ir otra karla un turpinajums pagajusaja gada notikusajam projektam.

Abiem kop/gs mer~is - palTdzet jauniesiem ar dzirdes traucejumiem izveleties nakotnes profesiju un iepazIties ar profesionalajam maeibu iestEidem, kur so profesiju var apgOt.

Pasu maltites Projekta "Domajot par jau

starpbr/zos komunice-joties ar nedzirdigajiem audzekQiem, pilnveidoju savu z/mju valodu. Stundas pasniedzot zTmju valoda, es jOtos atbrIvotaka, jo audzek~i vairak ieintereseti par jebkuram temam. Organizejot skola pirmo NedzirdIgo Jauniesu dienu, man radas ideja nodibinat jauniesu organizaciju - tas bija ka grOdiens, un ta arI radas NJVDO "Efraims»! Taluma esot, Cehija divarpus gadus studejot, vienmer esmu domas ar savu skolu, ta man joprojam tuva. ArT jubilejas pasakums speeIgi ierosina atmiQas, pardzTvojumus. Novelu sev, darba kolegiem, audzekQiem izjust laimi, savienojot brlvibu ar pienakumiem, sapQot, bet spet pie~emt arT realitati!

Dzintra lerzi.,a, vakarskolas zimju valodas tulce kops 1982.gada

ZImju valodu protu kops bernibas, jo uzaugu nedzirdTgo gimene, tapee arT speju seit stradat par zTmju valodas tulku. Man says darbs palik, neraugoties uz dazam grOtTbam. GrOti tas, ka dazi jauniesi nesaprot, eik svarigi ir maclties. lei tos, kuri maeibas pamet pusee!a. Skolas svetki, Tpasi sadi jubilejas pasakumi ir ka pardomas par padarTto un to, kas vel veicams nakotne. Novelu pedagogiem izturIbu, skoleniem - eentIbu!

Novelu vakarskolai turpinat savu izglTtosanas misiju un ne mOzam nenoveeot!

niesiem ar dzirdes traucejumiem nakotni» uzmanTbas centra ir pavara profesija. Skolas 4 -11 . klasu audzekQiem ir iespeja pasiem izmeginat savas prasmes edienu gatavosana. MajturTbas kabineta skolotajas Rutas Paegles vadTba projekta..

--------------------------------------------~----------~~

dalibnieki vareja pasi pagatavot bOs interese par darbu edina abu komandu darbibu fikseja Milie jubila ri! un, protams, ari baudlt saga sanas uZQemumos.lespejams, operatora videokamera.

Lai izdodas viss ieceretaistavoto maltTti. nakotne arT Valmieraa skola va Gan mOsu skoleni, gan cieniikamajos gados!Projekta laika skola ciemo res apgOt sis profesijas pamat miQi no Kokneses turejas brasi, 1Sjas un par savu darba pieredzi prasmes. Pagaidam gan jaat prasmTgi parvareja uztraukumu 8,VI VALENTINA ZOHOVSKA,stastija skolas absolvente zist, ka daudziem jauniesiem un drosi izpildija sacensTbu uz

Rigas biedrfbaZanna Barkane. vel paredzeta prata tikai «Iiela pe!Qa» arze devumus - gatavoja salatus, 21 .VI BRIGITA MIEZfTE, Rigastiksanas ar pavara palidzi Irinu mes, bet nakotne radis, kur kat atpazina produktus. ZOrijas ko

1'0Jirgensoni. ram laimi atrast. misija paziQoja rezultatus. Kop2,V1 OLGA ASMANE , Rigasvertejuma ar dazu punktu par11.VI VELTA TIMMERMANE,Pieredzes apmai.,a Uznemti viesi, svaru uzvareja ciemiQi no Kok

RIgas biedribauz citam skolam Viens no interesantakajiem neses skolas. 22,V1 JANIS SKERSKANS,Skoleni jau bijusi ekskur pasakumiem bija Kokneses Nu tas jau arT saprotams - Valmieras biedribaspecialas internatpamatskolassijas uz Valmieras Partikas ra viQi pavara profesiju macas 25,VI EVALDS KLUSS, Rigaspedagogu un audzekQu viesozotaju vidusskolu un Valmie profesionala limenf. Toties val

ras 36. arodvidusskolu, kur ie sanas Valmiera. leradas pilns mieriesi saQema ska!us aplau 9,VI VITAUTS SABERTS, Rigaspazinas ar edinasanas servisa lielais autobuss ar ciemiQiem. sus un ciemiQu atzinTbas sau 12.VI BRO~ISLAVA GAVARE,specialitates smalkumiem. Ver Bijam loti lepni, ka viesiem cienus, kad zale ienesa ar de Rigas biedribatigas lietas jauniesiem pasta varam radft mOsu skaisti iz gosam svecem rotatu mOsu '60stija LNS ZTmju valodas centra remonteto skolu. Tiksanas gal pasu skolenu gatavotu milzu 9,VI LUDMILA BALODE, Rigasvenais notikums bija abu skoluvadltaja Lilita Jansevska. ViQa torti. Torte bija tik liela, ka ar to 18,VI SERGEJS ZAVERTAILO,

vecako klasu skolenus iepazis jauno pavaru komandu sacen vareja pacienat zOrijas komi Rigas biedriba

tinaja ar darba likumdosanu. sTbas. MOsu skolas komanda siju, komandu dalTbniekus, vi 0D

starteja Daee Vingre, SanitaArT pedagogi guvusi vertTgu sus sacensTbas skatftajus un 11 .VI DZINTRA JANSONE, Rigas

pieredzi un idejas par skolas UpHe, Sandra Mjaisane, ITdzjutejus. 30.VI ELITA KRONBERGA, attTstibu nakotne. Pirms daziem Vakarpuse skolotaji turpiJolanta Tutina, Janis Grene Rigas biedriba

vies, Adolfs Kristapsons,gadiem, pateicoties Kokneses naja sarunas par darba lietam,Lauris Ventaskrasts, Janisskolas pedagogu uZQemTbai, bet skoleni vareja priecatiesSkudra, Filips Igaunis unentuziasmam un darba spa diskoteka. Par lielisko dienu Lidzjiilibaskomandas kapteine Marijaram, tika akrediteta profesio paldies jasaka projekta inicia ':l' Aizgajusi mOZTba, betJegorova.nala macibu programma, un torei Rutai Paeglei un energis vienmer paliks mOsu atmi~a

NoskaQojums sacensTbuaudzekQi saka apgOt pavara kajam skolotajam M.Loginai, Valmieras skolas bijusTpalTga profesiju. Bijam piere zale bija loti darbigs un drau R.Jansonei, ATauriQai. audzekne ZANA ORBACH dzes apmaiQas brauciena uz so dzigs; aMm komandam iera (dzimusi Zanna Ofmane) skolu, iepazinamies ar pro dies daudz ITdzjuteju. Pasaku Projekts turpinas 20, VIII. 1956 - 01 . IV,2007 grammai nepieciesamo doku mu filmeja «eirobusiQa» filme Cerams, ka ari citas pro Klases biedru un draugu

varda Inara Birnitementaciju un ar telpam, kadas sanas grupa, un tas nozimeja, jekta aktivitates mOsu skolemacas toposie pavara paligi. ka zale ieslegti prozektori, uz niem un skolotajiem dos jaunus ':l' Ousi saldi, mamulTte,

Kas kait tev neduset, -Domajam, ka ari jaunie grTdas lerums vadu, katru tulka draugus un noderTgu dzTves Nekaite tev rfta salna,

siem ar dzirdes traucejumiem Renates Jansones vardu un pieredzi. Ne ziemela auksti veji. 65 S S $ S 5 $ S S S 555 S S S S S S S S S S S S S 55 S 5 S S S S S S S S $ $ $ 5S 55 SS S Ss S S $ S S S S $ S ssssss ssssssss s S S 5 S 5 5 S $ S 5 S S $ 55 555 SSSSSS 5 S S S S S 55' S, Izsakam IIdzjOtTbu ValentT

Piirskats par ziedotiijiem, to ziedotajam summam III. Ziedojumu un daviniijumu izlietojuma kopsumma nai Staskevicai ar gimeni, Ls 11399.01 mati aizvadot aizsaule! un ziedojumu izlietojumu 2006. gada

Klases biedri: Laima, inita,1. StaIDtos paredzetajiem noteiktiem mer~iem unLatvijas Nedzirdigo sporta Peteris, Kuldigas biedribauzdevumiem

federacija 1.1. Arvalstu komandejumi ':l' IIgu muzu nodzIvoji,

1.1.1 . 9. Eiropas Nedzirdigo cempionats peldesana - Ls Oaudz darbiQu padarIji,Registracijas nr. 40008022970 535.50 Lai nu viegli zemes mateI. Atlikumi parskata gada sakuma uz 01.01.2006 - Ls 0.00 1.1.2. 8,Eiropas Nedzirdigo cempionats boulinga - Ls Parklaj savu segenfti.II. Parskata gada sa~emto ziedojumu un davinajumu 1725,52 Izsakam visdziJako ITdzjOtikopsumma - Ls 15737.01 1,1,3, 13. EOSO kongress - Ls 595,12 bu Valentlnai Staskevicai, 1.1.4. 1. Pasaules Nedzirdigo cempionats orientesanas1. Latvijas Republlka registretas juridiskas personas no mamu!as alvadoties. sporta - Ls 177.661.1. SIA "Kone Lifti Latvija" 40003226874 Ls 200.00

1,1.5, Ziemelvalstu un Baltijas valstu cempionats basketbola ':l' Izsakam dzi!u IIdzjOtTbu junioriem - Ls 976.26

1.2. SIA "Autonams" 40003365158 Ls 200.00 Ja'nlnai Grzbovskai, vTru1.3. SIA "Buve Wood Line" 49503003430 Ls 100.00

1.2. Treninu, sacensibu nodrosinasana basketbola,1.4. SIA "Olimps" 50003034941 Ls 100.00 mOZTba aizvadot. 1.5. Latvijas Ozelzce!s VAS 40003032065 Ls 900.00 minifutbol~, peldesana un boulinga Ls 2329.28 Oaugavpils biedriba 1.6. AS "Putnu fabrika ~ekava" 50003007411 Ls 300.00 1.3. MazvertTgais sporta inventars un ta apdare - Ls

':l' Uz smilsu celiQa vel roku devi,1.7. AS "Celuprojekts' 40003026637 Ls 200.00 391 .54 (nauda); Ls 35.60 (mania) Tad klusi aizgaji, saulfte ar tevi.1.8. SIA "Maersk Latvija" 40003198015 Ls 100.00 1.4. Citu plilnoto pasakumu nodrosinajums Ls 206.30

1.9. SIA "Electrolux Latvia LTO" 40003078817 Ls 450.00 Izsakam visdzi!ako ITdzjOtibu1.5. Sakaru pakalpojumi Ls 1026.23 1.10. AJS "Ventbunkers" 50003179321 Ls 1159.00 mOsu biedra KARLA1.6. Oarba alga Ls 3400.001.11. Rigas brivostas parvalde 90000512408 Ls 1550.00 JERIKA (1944.16.1 0 ~ IV. Atlikums parskala gada beigas (2007. gada paredze1.12. Latvijas Valsts Mezi 40003466281 Ls 8134,00 2007.26.04) luviniekiem, vilajiem pasakumiem) - Ls 4338.001.13. SIA "Joker LTO" 40003266078 Ls 2108.41

~am peks~i aizejot mOzTba.1.14. SIA "Car Wash" 40003795476 Ls 200.00 LNSF prezidents Varis StrazdiQs Rigas biedriba1.15. SIA "Balta Eko" 40003375832 (manta) Ls 35.60 LNSF gramatvede Liene Kleina BrOvere

http:2007.26.04http:15737.01http:11399.01

KS_12_2007