Bezskaidras naudas maksājumi 2013

20
Bezskaidras naudas maksājumi Egons Gailītis Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes vadītājs 16.04.2014

description

Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes vadītāja Egona Gailīša prezentācija par Latvijas Bankas maksājumu sistēmu darbu 2013. gadā un izmaiņām 2014. gada sākumā līdz ar eiro ieviešanu. Apkopota informācija par bezskaidras naudas norēķinu attīstību un statistiku Latvijā 2013. gadā.

Transcript of Bezskaidras naudas maksājumi 2013

Page 1: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

Bezskaidras naudas maksājumi

Egons Gailītis

Latvijas Bankas

Maksājumu sistēmu pārvaldes vadītājs

16.04.2014

Page 2: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

• bezskaidras naudas norēķiniem Latvijā 2013. gadā un 2014. gada

sākumā;

• izmaiņām starpbanku norēķinos pēc eiro ieviešanas Latvijā.

Šodien runāsim par:

Page 3: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

Viens no Latvijas Bankas pamatuzdevumiem – veicināt maksājumu

sistēmu raitu darbību.

Kopš eiro ieviešanas Latvijas Banka šo uzdevumu veic kopā ar citām

Eirosistēmas centrālajām bankām.

Kāds ir Latvijas Bankas uzdevums maksājumu

sistēmu jomā?

Page 4: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

No kā sastāv valsts maksājumu sistēma?

Liela apjoma

starpbanku

maks. sist.

(TARGET2-Latvija, SAMS)

Neliela apjoma maksājumu

sistēmas (EKS, FDL, OpusCapita)

Banku pakalpojumi klientiem

Personu savstarpējie maksājumi

Page 5: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

Ko Latvijas Banka pārrauga visvairāk?

Liela apjoma

starpbanku

maks. sist.

(TARGET2-Latvija, SAMS)

Neliela apjoma maksājumu

sistēmas (EKS, FDL, OpusCapita)

Banku pakalpojumi klientiem

Personu savstarpējie maksājumi

Page 6: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

Kā izpaužas maksājumu sistēmu pārraudzība?

• maksājumu sistēmu datu apsekošanā un analīzē;

• sadarbībā ar maksājumu tirgus dalībniekiem un infrastruktūras

nodrošinātājiem;

• viedokļa paušanā par dažādiem maksājumu sistēmu attīstības

jautājumiem;

• maksājumu sistēmu novērtēšanā;

• risku analīzē valsts maksājumu sistēmā kopumā, iespēju robežās

mazinot to negatīvo ietekmi.

Page 7: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

Vidēji dienā sistēmās apstrādāti: • 140.0 tūkst. maksājumu 1.3 mljrd. eiro apjomā (2013.g.);

• 143.3 tūkst. maksājumu 1.7 mljrd. eiro apjomā (2014.g. 1.cet.).

2013. gadā – trīs maksājumu sistēmas norēķiniem latos un eiro (SAMS, Target2-Latvija, EKS). 2014. gadā – divas maksājumu sistēmas norēķiniem eiro (Target2-Latvija, EKS).

Cik un kāda apjoma starpbanku maksājumu

Latvijas Bankas sistēmās apstrādāts?

Page 8: Bezskaidras naudas maksājumi 2013
Page 9: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

Maksājumu apjomi Latvijas Bankas

sistēmās pieaug

Page 10: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

Gadu mija atnesa izmaiņas EKS darbībā

Page 11: Bezskaidras naudas maksājumi 2013
Page 12: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

Norēķinu ātrums

• Līdz 2013. gada beigām latu norēķiniem divi cikli

• No 2013. gada 30. septembra eiro norēķiniem septiņi cikli

• No 2014. gada 1. janvāra tie maksājumi, kas pirms tam tika veikti

latos, tiek veikti eiro un apstrādāti septiņos ciklos.

Lēti norēķini

0.0043 līdz 0.0384 eiro par transakciju

Ko sniedz EKS sistēma tās dalībniekiem?

Page 13: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

Klientu maksāšanas līdzekļi – pieaugums 12.8% pēc skaita (līdz 297.7 milj.)

un 17.8% pēc apjoma (līdz 579.2 mljrd. eiro)

• 91.4% - latos, 5.2% - eiro un 3.4% - pārējās valūtās;

• pirmo reizi visvairāk maksājumi ar kartēm – 50.9%;

• kredīta pārvedumi – 46.9%;

• pārējie (čeki, tiešais debets, u.c.) – 2.2%.

Kā pērn attīstījās maksāšanas līdzekļi?

Page 14: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

151.6 milj. maksājumu ar kartēm (18.5% pieaugums; 2013. gads)

• 116.1 milj. no tiem – karšu pieņemšanas vietās (84.2%)

Kas bija straujāk augošais un biežāk

izmantotais maksāšanas līdzeklis?

internetā

Page 15: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

Maksājumi ar kartēm 2013. gadā – pieaugums 18.5% pēc skaita (līdz

151.6 milj.) un 17.6% pēc apjoma (līdz 3.2 mljrd. eiro).

• Kopumā izdotas 2.4 milj. maksājumu karšu (17.8 tūkst. karšu vairāk

nekā 2012. gada beigās).

• Pieejamas 25.9 tūkst. vietu (POS) karšu norēķiniem (pieaugums 5.3%)

Klientu kredīta pārvedumi – pieaugums 7.3% pēc skaita (līdz 139.7

milj.) un 17.8% pēc apjoma (līdz 575.7 mljrd. eiro).

Biežāk lietoto maksāšanas līdzekļu attīstība

Page 16: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

Kā mēs izskatāmies Baltijā?

Page 17: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

Latvija viena no pirmajām eiro zonā, kur

pilnībā ieviesti SEPA kredīta pārvedumi

Page 18: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

Komisijas maksa Latvijas

kredītiestāžu internetbankās

Pirms 01.01.2014. Pēc 01.01.2014

par iekšzemes pārskaitījumu vidēji 0.25 lati (0.36 eiro) vidēji 0.36 eiro

par SEPA kredīta pārvedumu eiro vidēji 5 lati (7.11 eiro) vidēji 0.36 eiro

Vienādi standarti iekšzemes un pārrobežu SEPA kredīta pārvedumiem

Viena cena – lētāki pārrobežu SEPA kredīta pārvedumi

Kāds ieguvums no SEPA kredīta pārveduma?

Page 19: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

• Latvijas Banka veicina raitu maksājumu sistēmu darbību. Latvijas Banka turpina nodrošināt divu starpbanku maksājumu sistēmu - TARGET2-Latvija un EKS - darbību. Vērojamas maksājumu skaita un apjoma pieauguma tendences pēc eiro ieviešanas; • EKS - ātra, lēta un droša SEPA maksājumu sistēma. Septiņi norēķinu cikli nodrošina maksājumu izpildi starp bankām ik pēc 1-2 stundām visas dienas garumā; tai pat laikā zemās komisijas maksas nodrošina lētus maksājumus banku klientiem; • Veiksmīga Latvijas Bankas latu maksājumu sistēmu pāreja uz eiro norēķiniem (SAMS funkcijas pārņem TARGET2-Latvija, EKS latu norēķini pārtraukti);

Secinājumi

Page 20: Bezskaidras naudas maksājumi 2013

• Latvija viena no pirmajām eiro zonas valstīm, kur tiek veikti tikai SEPA kredīta pārvedumi. Eiro ieviešana Latvijā pavēra durvis uz SEPA priekšrocībām - maksājumi eiro uz ārvalstīm tikpat izdevīgi un ērti kā Latvijā; • Būtisks pieaugums klientu maksāšanas līdzekļos. Visstraujāk augošais maksāšanas līdzeklis Latvijā - karšu maksājumi. Pirmo reizi karšu maksājumu skaits pārsniedz klientu kredīta pārvedumu skaitu.

Secinājumi