Augu molekulārā ģenētika

59
Nils Rostoks LU Bioloģijas fakultāte AUGU MOLEKULĀRĀ ĢENĒTIKA 2013. GADA 22. FEBRUĀRIS 1

description

Augu molekulārā ģenētika . Nils Rostoks LU Bioloģijas fakultāte . Kursa apjoms. 2 kredītpunkti 11 lekcijas 2 semināri Patstāvīgais darbs – sagatavot prezentāciju semināram Nobeigumā – eksāmens - PowerPoint PPT Presentation

Transcript of Augu molekulārā ģenētika

Page 1: Augu molekulārā ģenētika

1

Nils Rostoks LU Bioloģijas fakultāte

AUGU MOLEKULĀRĀ ĢENĒTIKA

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Page 2: Augu molekulārā ģenētika

2

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

2 kredītpunkti 11 lekcijas 2 semināri Patstāvīgais darbs – sagatavot prezentāciju semināram Nobeigumā – eksāmens

Prasības KP ieguvei: Lekciju apmeklējums, uzstāšanās ar referātu seminārā un aktīva dalība referātu apspriešanā (50% atzīmes), sekmīgi nokārtots rakstiskais eksāmens (50%)

KURSA APJOMS

Page 3: Augu molekulārā ģenētika

MĀCĪBU PLĀNS UN LEKCIJU SARAKSTS

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

3

Datums Lekcijas temats08.02.2013 Iepazīšanās, ievadlekcija15.02.2013 Augu ģenētikas vēsture. Augi kā ģenētikas modeļorganismi. 22.02.2013 Augu genomu struktūra un pētīšanas metodes 01.03.2013 Augu genomu struktūra un evolūcija. Genomu polimorfisms, poliploīdija

08.03.2013 Molekulāro marķieri un to genotipēšanas tehnoloģijas un to pielietojums genoma kartēšanā

15.03.2013 Kartēšana augos izmantojot eksperimentālas un dabiskas populācijas 22.03.2013 Lekcija nenotiek 29.03.2013 Lieldienu brīvdienas05.04.2013 Molekulārie marķieri augu selekcijā 12.04.2013 Seminārs. Augu genoma struktūra un molekulārie marķieri 19.04.2013 Augu - augu patogēnu molekulārā ģenētika un bioloģija

26.04.2013 Augu abiotiskā stresa izturības un hormonālās regulācijas molekulārā ģenētika

03.05.2013Transgēno augu iegūšanas vēsture, metodes un pielietojums fundamentālos pētījumos. Latvijas un ES likumdošana ĢMO kultūraugu līdzāspastāvēšanas un ierobežotas izmantošanas jomās Transgēno augu pielietojums biotehnoloģijā. Ģenētiski modificēti kultūraugi.

10.05.2013 Seminārs. Augu abiotiskais un biotiskais stress un ĢMO 17.05.2013 Lekcija nenotiek 24.05.2013 Eksāmens

Page 4: Augu molekulārā ģenētika

4MĀCĪBU MATERIĀLI

I

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Lekcijas

Page 5: Augu molekulārā ģenētika

5MĀCĪBU MATERIĀLI

II

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Lekcijas

Page 6: Augu molekulārā ģenētika

6 2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Nils Rostoks

AUGU GENOMU STRUKTŪRA

Page 7: Augu molekulārā ģenētika

7 AUGU GENOMI

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Kodola genoms

Mitohondriju genoms

Hloroplastu genoms

Papildus informācija par augu genomiem (Science, 2008)

http://www.sciencemag.org/plantgenomes/feature.html

Page 8: Augu molekulārā ģenētika

8GENOMA STRUKTŪRAS

SALĪDZINĀJUMS

Gēnu skaits

Cilvēks – 20 000 – 25 000

Arabidopsis – 25 498

Rīsi – 32 000 – 55 000

Gēnu blīvums un gēnu struktūra

Vidējais introna garums cilvēkam – 5.5 kbp, Arabidopsis – 152 bp, rīsiem – 387 bp

Vidējais kopējais intronu izmērs cilvēkam – 42 kbp, Arabidopsis – 0.74 kbp, rīsiem – 1.8 kbp

Vidējais kopējais eksonu garums cilvēkam – 1.49 kbp (8.7), Arabidopsis – 1.35 kbp (5.7), rīsiem – 1.34 (5.7)

Ren et al. (2006) In plants, highly expressed genes are the least compact. TIG, 22:5282013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Page 9: Augu molekulārā ģenētika

9GĒNU SKAITS AUGU

GENOMOS

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Arabidopsis – 25,498 gēni

Rīsi - 37,544 gēni (International Rice Genome Sequencing Project) no kuriem tikai 71% ir homologi Arabidopsis

Populus trichocarpa - > 45,000 gēni (~485 mbp genoms)

Bet jāņem vērā Bennetzen et al. (2004) Consistent over-estimation of gene number in complex plant genomes. Curr Opin Plant Biol, 7: 732

Page 10: Augu molekulārā ģenētika

10 CILVĒKU GĒNI

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Vidējais gēnu blīvums – 1 gēns 40 – 45 kbp

Vidējais gēna izmērs – 10 – 15 kbp, bet ļoti variabls

Vidējais starpgēnu attālums – 25 – 30 kbp

Vidējais kodējošās daļas izmērs – 1.5 – 1.8 kbp (500 – 600 kodoni)

Vidējais eksona izmērs - ~200 bp, skaits variabls (1 – 79)

Vidējais introna izmērs – ļoti variabls (simti līdz desmiti tūkstoši bp)

Human molecular genetics 2 (http://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/bv.fcgi?rid=hmg.table.686)

Page 11: Augu molekulārā ģenētika

11 CILVĒKA GĒNI

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Page 12: Augu molekulārā ģenētika

13 RĪSU GĒNI

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Vidējais gēnu blīvums – 1 gēns ~10 kbp

Vidējais gēna izmērs – 2.8 kbp

Vidējais starpgēnu attālums – 7.2 kbp

Vidējais eksona izmērs - ~310 bp, skaits 4.9

Vidējais introna izmērs – ~410 bp

Mew TW (2003) Rice Science: Innovations and Impact for Livelihood (http://books.irri.org/getpdf.htm?book=9712201848)

http://rice.plantbiology.msu.edu/

Page 13: Augu molekulārā ģenētika

14 KUKURŪZAS GĒNI

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Vidējais gēnu blīvums – 1 gēns ~44 kbp

Vidējais gēna izmērs – 4 kbp

Vidējais starpgēnu attālums – 20 kbp

Vidējais eksona izmērs - ~260 bp, skaits 4.6

Vidējais introna izmērs – ~600 bp

Haberer et al. (2005) Structure and Architecture of the Maize Genome. Plant Physiol, 139: 1612 http://www.plantphysiol.org/cgi/content/full/139/4/1612/TBL160

Page 14: Augu molekulārā ģenētika

15HEKSAPLOĪDO

KVIEŠU GĒNI

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Vidējais gēnu blīvums – > 100 kb (bet atkarīgs no genoma rajona)

Vidējais gēna izmērs – 2.2 kbp

Vidējais starpgēnu attālums – ?

Vidējais eksona izmērs - ~320 bp, skaits 2.8

Vidējais introna izmērs – ~690 bp

http://compbio.dfci.harvard.edu/tgi/

Page 15: Augu molekulārā ģenētika

16 MIEŽU GĒNI

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

4 BAC kloni (kopējais garums bp)

417,5 kbp

Kopējais gēnu skaits 20 Vidējais gēna garums (bp)

2,315

Vidējais proteīna garums (as)

336

Vidējais eksonu skaits 4.2 Vidējais eksona izmērs (bp)

244

Vidējais introna izmērs (bp)

398

Rostoks et al. (2002) FIG, 2:51

Page 16: Augu molekulārā ģenētika

17AUGU GENOMA STRUKTŪRA –

MOBILIE ĢENĒTISKIE ELEMENTI

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Transponējamo (mobilo) ģenētisko elementu klasifikācijas sistēma eikariotos

Wicker et al. (2007) A unified classification system for eukaryotic transposable elements. Nat Rev Genet, 8: 973

Page 17: Augu molekulārā ģenētika

18

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

1. KLASE – RETROTRANSPOZONI

Page 18: Augu molekulārā ģenētika

19TY1-COPIA UN TY3-

GYPSY

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Page 19: Augu molekulārā ģenētika

20RETROTRANSPOZĪCIJAS

MEHĀNISMS

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Retrotranspozīcija notiek ar copy – paste mehānismu, t.i., notiek esošā retrotranspozona kopēšana un insercija jaunā vietā genomā

Retrotranspozīcija notiek ar DNS transkripcijas un transpozīcijas mehānismu palīdzību

Page 20: Augu molekulārā ģenētika

21LTR RETROTRANSPOZONI

AUGU GENOMĀ

http://genomebiology.com/2004/5/6/2252013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Page 21: Augu molekulārā ģenētika

22

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Page 22: Augu molekulārā ģenētika

23

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Page 23: Augu molekulārā ģenētika

24

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Page 24: Augu molekulārā ģenētika

25RETROTRANSPOZONI AUGU

GENOMĀ

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

SanMiguel et al. (1996) Nested retrotransposons in the intergenic regions of the maize genome. Science, 274: 765

Sekvenē 280 kbp rajonu ap kukurūzas Adh1-F gēnu, identificē 10 jaunas retrotranspozonu grupas

Retrotranspozoni bieži insertējas viens otrā

Retrotranspozonu kopiju skaits 10 000 – 30 000 kopijas uz haploīdu genomu

Page 25: Augu molekulārā ģenētika

26MIEŽU

RETROTRANSPOZONI

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Pirmais miežu retrotranspozons atklāts 1996. gadā (Suoniemi et al. (1996) Retrotransposon BARE-1 is a major, dispersed component of the barley (Hordeum vulgare L.) genome. Plant Mol Biol, 30: 1321

1.4 x 104 kopijas uz haploīdu genomu. Kopā aizņem apmēram 3% no genoma

Pirmās miežu genoma sekvences parāda to pašu ainu kā kukurūzā (Dubcovsky et al. (2001); Rostoks et al. (2002)) - gēni ir kā salas retrotranspozonu jūrā

Page 26: Augu molekulārā ģenētika

27RETROTRANSPOZONU

JŪRAS MIEŽU GENOMĀ

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Page 27: Augu molekulārā ģenētika

28RĪSU UN MIEŽU GENOMU

KOLINEARITĀTE

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Page 28: Augu molekulārā ģenētika

29RETROTRANSPOZONI UN

RETROVĪRUSI

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Retrotranspozoni ir plaši izplatīti augu valstī, tie tiek transkribēti un to insercijas vietu polimorfisms vienas sugas ietvaros apliecina, ka tie ir aktīvi (Vicient et al. (2001) Envelope-class retrovirus-like elements are widespread, transcribed and spliced, and insertionally polymorphic in plants. Genome Res, 11: 2041)

Novērotas vīrusveidīgās daļiņas, kas satur GAG kapsīda proteīnu un integrāzi (Jaaskelainen et al. (1999) Retrotransposon BARE-1: Expression of encoded proteins and formation of virus-like particles in barley cells. Plant J, 20: 413)

Retrotranspozonu aktivitāte atkarīga no apkārtējās vides ietekmes, tos inducē kultivēšana augu audu kultūrās vai abiotiskais stress (Kalendar et al. (2000) Genome evolution of wild barley (Hordeum spontaneum) by BARE-1 retrotransposon dynamics in response to sharp microclimatic divergence. PNAS, 97: 6603

Page 29: Augu molekulārā ģenētika

30VLP ŠŪNU

EKSTRAKTOS

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

A – frakcija, kas satur lielas ~40 nm VLP

B – frakcija, kas satur GAG, IN un RT proteīnus. Redzamas mazās VLP

C – frakcija, kas satur GAG, IN un RT proteīnus. Parādītas gan lielās, gan mazās VLP. Mazās VLP (11 – 16 nm) satur tikai GAG, lielās (~35 nm) satur arī IN un RT

Jaaskelainen et al. (1999) Plant J, 20: 413

Page 30: Augu molekulārā ģenētika

31RETROTRANSPOZONU AKTIVITĀTI

IETEKMĒ VIDES FAKTORI

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Page 31: Augu molekulārā ģenētika

32RETROTRANSPOZONU AKTIVITĀTI

INDUCĒ AUDU KULTŪRAS

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS Hirochika et al. 1996

Page 32: Augu molekulārā ģenētika

33

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

2. KLASE – DNS TRANSPOZONI

Page 33: Augu molekulārā ģenētika

34TRANSPOZĪCIJAS

MEHĀNISMS

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Transpozīcija notiek ar cut – paste mehānismu

Transpozīciju veic enzīms transpozāze, kuru kodē pats transpozons (autonomie elementi), vai arī cits transpozons (neautonomie elementi)

Transpozīcijas rezultātā notiek genomiskās DNS rajona duplikācija

Transpozonam raksturīgi gala invertētie atkārtojumi. To sekvence un garums ir noderīgi transpozonu klasifikācijā

Page 34: Augu molekulārā ģenētika

35

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Page 35: Augu molekulārā ģenētika

36TRANSPOZONI UN GĒNU

VEIDOŠANĀS

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Līdz šim uzskatīts, ka transpozoni (retrotranspozoni) un to kodētie proteīni neveic nekādu saimniekorganismam nepieciešamu funkciju

Tomēr nesen atklāts, ka hAT klases transpozons miežos (pie šīs klases pieder arī kukurūzas Ac-Ds) ir specifisks tieši graudaugu grupai un tā kodējošā daļa ir pakļauta pozitīvai selekcijai, t.i., tas veic kādu organismam nepieciešamu funkciju

Muehlbauer et al. (2006) A hAT superfamily transposase recruited by the cereal grass genome. Mol Genet Genomics, 275: 553

Page 36: Augu molekulārā ģenētika

37TRANSPOZONI UN GĒNU

VEIDOŠANĀS

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

hAT klases transpozons Arabidopsis izrādījās nepieciešams normālai augu attīstībai

Elementa kodētais proteīns, ko nosauca par DAYSLEEPER, saistās pie DNS rajona, kas atrodas augšpus no Arabidopsis DNS reparācijas gēna Ku70

Bundock and Hooykaas (2005) An Arabidopsis hAT-like transposase is essential for plant development. Nature, 436: 282

Knip et al. (2012) The SLEEPER genes: a transposase-derived angiosperm-specific gene family. BMC Plant Biology, 12:192

Page 37: Augu molekulārā ģenētika

39KO VĒL SATUR AUGU

GENOMI?

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Gēni un dažādi transpozoni un retrotranspozoni ir galvenās augu genoma sastāvdaļas. Bet vai tas ir viss?

DNS čipu analīze (whole genome tiling array), lai novērtētu, kuri genoma rajoni tiek transkribēti par RNS

Izrādās, ka papildus zināmiem gēniem, ļoti daudzi genoma rajoni bez zināmas funkcijas tiek transkribēti, piedevām to transkripcija ir atkarīga no diennakts ritma (circadian rhythm)

Hazen et al. (2009) Exploring the transcriptional landscape of plant circadian rhythms using genome tiling arrays. Genome Biol, 10: R17

Page 38: Augu molekulārā ģenētika

40

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

GĒNU EKSPRESIJAS ANALĪZE AR DNS ČIPIEM S

AAAAAA

AAAAAA

Reverse transcription, dsDNA synthesis,

transcription/labelling Fragmentation of the cRNA

in vitro***

******

******

****** ******

*****

**

** **

**

*** ** *

*

*

probeset1

probeset2

***

************

******

*********

*** ***

************

******

*** ******

***

SCRI...

0.01

0.1

1

10

100

0.01

0.1

1

10

100

Norm

alize

d in

tens

ity (l

og sc

ale)

Control Drought Low_nitrate Salt Waterlog

Page 39: Augu molekulārā ģenētika

41AFFYMETRIX DNS

ČIPI

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Affymetrix GeneChip pārskats http://www.affymetrix.com/support/learning/training_tutorials/expression_data/eda_experimental_design/player.affx

Affymetrix Tiling Arrays pārskats http://www.affymetrix.com/support/learning/training_tutorials/tiling_analysis/tiling_array_analysis_fundamentals/player.html

Page 40: Augu molekulārā ģenētika

42ARABIDOPSIS

AFFYMETRIX TILING ČIPS

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

1 683 620 unikālas 25 n garas oligonukleotīdu zondes

Komplektā ietilpst 2 čipi – katram DNS pavedienam savs

No augu šūnām izdalīja kopējo RNS dažādos diennakts laikos (2 dienas, ik pēc 4 stundām, kopā 12 paraugi) un analizēja ar Arabidopsis Tiling čipu

Gēni, kuru ekspresija mainās diennakts laikā

Atsevišķi eksoni un introni, kuru ekspresija mainās diennakts laikā

Alternatīvais splaisings

Nekodējošās RNS (miRNS), kuru ekspresija mainās diennakts laikā

Dabiskās antisense RNS, kuru ekspresija mainās diennakts laikā

Page 41: Augu molekulārā ģenētika

43NEKODĒJOŠĀS RNS GĒNI

AUGU GENOMĀ

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Proteīnus nekodējošās RNS – rRNS (23S, 16S, 5S rRNS), tRNS, mazās kodola un citoplazmatiskās RNS (U4, U6 snRNS)

Daudzas citas mazas RNS molekulas, kuras regulē gēnu ekspresiju pēc transkripcijas

Short interfering RNS (siRNS) un mikro RNS (miRNS)

Divpavedienu RNS loma gēnu ekspresijas regulācijā:

siRNS apspiež vīrusu RNS replikāciju

miRNS regulē dažādu gēnu mRNS ekspresiju

Page 42: Augu molekulārā ģenētika

44 MIRNS

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

pri-miRNS kodējošais rajons parasti atrodas starpgēnu rajonos, to transkribē RNS Pol II

Proteīni DDL, CBC, SE un HYL1 izveido un stabilizē pri-miRNS sekundāro struktūru

DCL1 (Dicer-like1) šķeļ pri-miRNS un izveido pre-miRNS

pre-miRNS tiek transportēta no kodola citoplazmā, kur tā veido kompleksu ar Argonaute (Ago) proteīnu, kurš veic regulējamā gēna mRNS šķelšanu

Page 43: Augu molekulārā ģenētika

45 EPIGENOMS

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Epiģenētika – pētījumi par iedzimstošām izmaiņām gēnu darbībā, kas nav saistītas ar izmaiņām DNS sekvencē, it īpaši saistībā ar organisma attīstību

Epigenoms – katras organisma šūnas epiģenētiskais stāvoklis

Galvenās epiģenētikas pētītās parādības ir DNS metilācija (metilcitozīns) un histonu molekulu acetilācija

http://www.epigenesys.eu/

Page 44: Augu molekulārā ģenētika

46

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Page 45: Augu molekulārā ģenētika

47AUGU GENOMI IR

DINAMISKI

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Page 46: Augu molekulārā ģenētika

Figure 1. Significant hybridization differences are due to structural variation.

Springer NM, Ying K, Fu Y, Ji T, et al. (2009) Maize Inbreds Exhibit High Levels of Copy Number Variation (CNV) and Presence/Absence Variation (PAV) in Genome Content. PLoS Genet 5(11): e1000734. doi:10.1371/journal.pgen.1000734http://www.plosgenetics.org/article/info:doi/10.1371/journal.pgen.1000734

Page 47: Augu molekulārā ģenētika

49AUGU MITOHONDRIJU

GENOMS

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Arabidopsis mitohondriju genoms 1997. gadā, 366 924 bp

Satur 50 – 60 gēnus (ribosomālo proteīnu un elpošanas kompleksa I – IV gēni, rRNS un tRNS gēni,) daudzi gēni translocēti uz kodolu dažādos augu taksonos

Augu mitohondriju genomiem ir tendence palielināties uz starpgēnu rajonu izmēru rēķina (satur DNS no kodola un hloroplastu genomiem)

Kompleksi genomi, garums no 200 līdz 2400 kbp, var būt gan lineāri, gan cirkulāri genomi un tie var sastāvēt no vairākām daļām

Mitohondriju genomā esošie atkārtojumi veicina iekšmolekulāro rekombināciju

Kubo and Newton (2008) Angiosperm mitochondrial genomes and mutations. Mitochondrion, 8: 5

Page 48: Augu molekulārā ģenētika

50KUKURŪZAS MITOHONDRIJU

GENOMI

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Page 49: Augu molekulārā ģenētika

51DZĪVNIEKU

MITOHONDRIJU GENOMS

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Dzīvnieku mitohondriju genoms ir kompakts, apmēram 16 – 17 kbp liels, satur 13 proteīnu gēnus un 4 – 24 RNS gēnus, gēni nesatur intronus, gēni mēdz pārklāties

Katrā šūnā ir vairāki simti mitohondriju un katrs mitohondrijs satur vairākas genoma kopijas

Page 50: Augu molekulārā ģenētika

52AUGU HLOROPLASTU

GENOMS

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Augu hloroplastu genoms ir 120 – 190 kbp garš un kodē > 100 gēnus (tai skaitā visus proteīnu sintēzei nepieciešamos rRNS un tRNS gēnus), gēnos ir sastopami introni

Katrā hloroplastā ir vairākas (20 – 40) genoma kopijas, parasti arī paši hloroplasti šūnā ir vairākās kopijās

Plaši pielietots augu sistemātikā (piemēram, rbcL gēns, kodē ribuloses-1,5-bifosfāta karboksilāzes/oksigenāzes lielo subvienību – rubisko)

Page 51: Augu molekulārā ģenētika

53

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Saski et al. (2007) TAG, 115: 571

Page 52: Augu molekulārā ģenētika

54KODOLA, MITOHONDRIJU UN

HLOROPLASTU MIJIEDARBĪBAS

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Anterograde signāli – no kodola uz organellām

Retrograde (atpakaļejošie) signāli – no organellām uz kodolu

CMS – citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte – pa mātes līniju iedzimstoša nespēja veidot putekšņus, kuru nosaka defekti mitohondriju genomā (bieži ATP sintāzes gēnos). Šie defekti noved pie izmaiņām kodola gēnu ekspresijā (bieži MADS-box transkripcijas faktoros

CMS fenotipu var novērst, ja kodola genomā ir Rf (restorer of fertility) lokusi, kuri novērš defektīvo mitohondriju proteīnu uzkrāšanos

Woodson and Chory (2008) Coordination of gene expression between organellar and nuclear genomes. Nat Rev Genet, 9: 383

Page 53: Augu molekulārā ģenētika

55

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Nils Rostoks
Vajag paskaidrojumu par labo attēlu
Page 54: Augu molekulārā ģenētika

56PROTEĪNU TRANSPORTS

UZ ORGANELLĀM

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Organellas sintezē tikai daļu no tām nepieciešamajiem proteīniem

Kodolā kodēto proteīnu biosintēze notiek endoplazmatiskajā tīklā, pēc tam proteīni tiek transportēti uz to darbības vietu

Lai proteīni nonāktu organellās, tiem jābūt atbilstošam signālam, kas nosaka to transportu hloroplastos vai mitohondrijos

Page 55: Augu molekulārā ģenētika

57ORGANELLU GENOMS

AUGU ĢENĒTIKĀ

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Organellu genoms segsēkļos (Angiospermeae) tiek nodots pa mātišķo līniju, bet kailsēkļos (Gymnospermae) pa vīrišķo līniju

Organellu genomus neietekmē dzimumvairošanās un mejotiskā rekombinācija, tādēļ tie piemēroti populāciju ģenētikas pētījumiem

Segsēkļos mitohondriju un hloroplastu genoms izplatās tikai ar apaugļotām sēklām (sporofītu), bet kodola genoms var izplatīties arī ar putekšņiem (vīrišķo gametofītu). Rezultātā mitohondriju un hloroplastu genoms labāk piemērots populāciju diferenciācijas pētījumiem

Page 56: Augu molekulārā ģenētika

58SINTĒNIJA UN SALĪDZINOŠĀ

GENOMIKA

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

Visiem dzīvajiem organismiem uz zemes ir kopīga izcelsme, to var redzēt arī to genomos

Jo evolucionāri tuvāki pētāmie taksoni, jo līdzīgāki to genomi

Page 57: Augu molekulārā ģenētika

SINTĒNIJA

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

59

Sākotnēji šis termins nozīmēja, ka gēni ir uz vienas hromosomas, t.i., sintēniski (no grieķu valodas burtiski “uz viena pavediena”)

Termins tiek plaši lietots, lai uzsvērtu, ka gēnu kārtība hromosomā dažādiem organismiem ir vienāda (sintēniska)

Mikrosintēnija – gēnu kārtības saglabāšanās nelielā genoma rajonā

Kolinearitāte – gēnu (marķieru) kārtības saglabāšanās

Page 58: Augu molekulārā ģenētika

GĒNU KĀRTĪBAS SAGLABĀŠANĀS EVOLŪCIJAS GAITĀ (SINTĒNIJA)

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS

60

A B C D E

A X B C E A B CB’ D E

A B C D E A B C D E

Sākotnējā hromosomaJaunu sugu

veidošanās

Suga 1 Suga 2

Neatkarīga evolūcija mutācijas, gēnu duplikācijas, insercijas un delēcijas

Page 59: Augu molekulārā ģenētika

61SINTĒNIJAS PIELIETOJUMS

GENOMU KARTĒŠANĀ

Kukurūzas – rīsu gēnu sintēnija

Rīsu hromosoma ir sintēniska kukurūzas 3 un 8 hromosomai.

2013. GADA 22. FEBRUĀRIS