Augstvērtīga tulkotā un

oriģinālliteratūra

bibliotēkāsGrāmatu apskats

Volfgangs Herndorfs

”Čiks’’

Lielākā daļa mūsdienu jauniešiem domātās literatūras

man uzdzen miegu jau grāmatnīcā aplūkojot grāmatu

vāciņus. Tā nu sanāca, ka Volfganga Herndorfa „Čiku”

lasīju tikai Māras Poļakovas tulkojuma dēļ cerībā, ka

nebūs tak galīgs draņķis (man ir nešķīstas aizdomas,

ka viņas tulkotās grāmatas oriģinālā iespējams nemaz

nav īpaši labas, bet viņa tās tulkojot slepeni

pārraksta, lai tās patiktu tieši man). Vispār jau „Čiks”

ir kaut kāds pusaudžu romānu tipiskāko klišeju

apkopojums – romāna galvenais varonis Maiks

Klingenbergs ir dikti garlaicīgs tips, kuram nav

neviena drauga, toties ir māte alkoholiķe, pusmūža

krīzes nomākts tēvs un vēl viņš ir līdz ausīm ieķēries

klases spicākajā meitenē, kura savukārt viņu pat

nepamana un neuzaicina uz savu dzimšanas dienas

ballīti, uz kuru ir ielūgti pilnīgi visi.

Marina Stepnova

“Lazara sievietes”

Romāna centrā ir Lazars Lints, ģeniāls

zinātnieks un reizē liels, apjucis bērns, un

trīs sievietes, kuru dzīves un likteņi saistīti

ar šo pretrunu plosīto personību. Marusja,

Lazara vecākā kolēģa un drauga sieva, ir

jaunā zinātnieka slepenā mīla, šīs jūtas tā

arī paliek viņa rūpīgi glabāts noslēpums.

Gaļina, jauna un naiva praktikante, pat

nenojauš, ka kļuvusi par jau krietni

padzīvojušā Lazara kaisles objektu. Tomēr

pavisam drīz viņas dzīve sagriežas kājām

gaisā, atraisot jaunajā sievietē vistumšākās

dziņas un uz mūžu laupot spēju mīlēt.

Ludmila Uļicka

“Mēdeja un viņas bērni”

Ik gadus aprīlī sākas "ģimenes sezona". Mēdejai

Mendesai, pēdējai tīrasiņu grieķietei šai Krimas

piekrastē, jau ir pāri septiņdesmit un savu bērnu

nav, bet no malu malām - no Maskavas un

Taškentas, no Lietuvas un Gruzijas - bēgdami no

ikdienas, pie Mēdejas sabrauc radu bērni un

mazbērni. Ar rāmu garu un likteņa griežos rūdītu

atturīgu labvēlību viņa uzņem raibo baru, kurā

arvien ir kāda jauna mīlestība, jauni dzīvesbiedri

un bērni. Romāna plašo audumu veido ģimenes

noslēpumi - Mēdejas un viņas tuvinieku dzīves un

mīlestības stāsti, kuru viducī rimti paliek mūžsenā

Krimas zeme un šī apbrīnojamā sieviete. No krievu

valodas tulkojusi Māra Poļakova. Māksliniece Gita

Treice.

Mariama Petrosjana

”Nams, kurā…”

Pilsētas nomalē, starp standarta daudzstāvu

ēkām atrodas Pelēkais nams, kurā dzīvo

Sfinkss, Aklais, Lords, Tabaki, Maķedonijas

Aleksandrs, Mellais un daudzi citi. Grāmatas

varoņi dzīvo pasaulē, kurā valda īpatnēji

likumi, taču to izcelsmi īsti neviens neatceras.

Pelēkajā namā katram ir iesauka, un vienā

dienā tajā reizēm mēdz notikt tik daudz, cik

mums Ārienē nepiedzīvot pat visā mūžā. No

krievu valodas tulkojusi Māra Poļakova.

Sandro Veronēzi

”Pagātnes spēks”

Vārdi peld mākoņos, tos nevar savirknēt un man

nav pat ko pateikt. Brīdī, kad izlasīju „Pagātnes

spēku”, īsti nezināju, ko domāt. Tāpat arī

nevarēju ielikt vērtējumu Goodreads portālā.

Neteikšu, ka tagad viss ir skaidrs, bet es

domāju, tātad- dzīvoju. Tā jau laikam mēdz

teikt- ja tu domā, tad esi. Un jā, kad aizvēru

grāmatas vākus, liekot tiem sargāt iekšpusē

esošo tekstu, es piedzīvoju veselu emociju

virpuli un kādu laiku biju pilnīgi paralizēta no

apkārtējā. Mazs haosiņš galvā, kas neļauj

impulsiem pārvietoties pa neironiem.

Mika Valtari

’’Turms, nemirstīgais”

Pasaulslavenā somu rakstnieka Mikas Valtari

(1908-1979) romāns ''Turms, nemirstīgais'' (1955)

ir mistiska un aizraujoša odiseja, kas norit 500

gadu pr. Kr. Daudz baudu un ciešanu

pieredzējušais Turms stāsta par savas identitātes

un piepildījuma meklējumiem dzīves garumā.

Jaunais Turms neatceras nedz vecākus, nedz

dzimteni. Nozieguma dēļ viņš no Jōnijas bēg uz

Delfu templi un nonāk grieķu-persiešu karu

virpulī, dzīvo Sicīlijā pie teiksmainās mežu

tautas sīkaniem, pieredz samaitāto un

barbarisko Romu un pēdīgi nonāk savā tēvzemē -

skaistajā un civilizētajā Ertrūrijā.

Leons Briedis

“Rīta Rūsa”

“Jāņa Rozes apgādā” klajā nācis dzejnieka un

tulkotāja Leona Brieža (1949) jaunais dzejas

krājums “Rīta rūsa”. Krājums tapis pēdējo trīs gadu

laikā un ir dzejnieka sava veida liriskās pieredzes

kvintesence, kas skaidri iezīmē dzejnieka poētisko

kredo – spontāni, vitāli, organiski un dabiski atklāt

mūsdienu cilvēka daudzveidīgās un nereti

pretrunīgās izjūtas un pārdzīvojumus, saglabājot

noteiktus un mērķtiecīgus ētiskos un estētiskos,

nākamībā orientētus vērtību kritērijus. Grāmatā

atspoguļojas pats Dzejnieks, viņa Dzīve un

Liktenis, kurš savu visīstāko, vispatiesāko izpausmi

un atklāsmi rod vienīgi sabalsī ar citu savu

līdzgaitnieku Dzīvi un Likteni.

Anda Līce

”Lielais lakats”

…vai putns pārlidojot pieskārās ar

spārnu, vai nopūtās kāds atraidīts un

bārs, un varbūt bārkstis sašūpoja

bērna pirkstiņš, neuzmanīgs vēl, bet

zinātkārs? Tad kaut kas notika, un

priekškars veras vaļā brīvi, lai mēs,

kas visu it kā redzējuši, simt pirmo

reizi brīnītos par dzīvi.

Anda Līce

Mākslinieks Rihards Delvers.

Elizabete Melbārzde

Kārlis Melbārzdis

“Mākslinieka dzīve”

Kārlis Melbārzdis (1902-1970) - izcils,

smalki niansēts kolorists, apmēram

3000 gleznu un studiju autors, viens

no Purvīša audzēkņiem, lielisks

mākslinieks un interesanta personība.

Grāmatā ievietotas viņa gleznu

reprodukcijas, sniegts mākslinieka

biogrāfijas apraksts, atmiņas, vēstuļu

fragmenti un foto no ģimenes arhīva.

Dace Lamberga

’’Rūdolfs Pērle”

Par Rūdolfu Pērli grāmatas autore, mākslas

zinātniece Dace Lamberga saka, ka līdzīgs

latviešu mākslā viņam nav neviens. „Rūdolfs

Pērle kā personība un kā mākslinieks bija

izteikts savrupa radošā ceļa gājējs, spilgti

individuāls, sevī noslēgts, ne ar vienu citu

nesajaucams radošs gars. Gleznotāja būtībai

bija tuva latviskā mentalitāte, taču mākslā

viņš ļāva valdīt vispārcilvēciskām tēmām un

noskaņām, kas stāv pāri zemju robežām un

tautu atšķirībām.“ Pērles daiļrade saistāma

ar simbolisma virzienu. Tiek pat uzskatīts,

ka viņš ir vienīgais īstais simbolists latviešu

mākslā.

Inta Pujāte

“Janis Rozentāls”

Janis Rozentāls bija nerimtīgs

meklētājs. Savā daudzpusīgajā

darbībā, kas aptvēra glezniecību,

grafiku un lietišķi dekoratīvo mākslu,

viņš ieviesa jaunus, ar laikmeta un

nacionālās atmodas tendencēm

saistītus principus, tādējādi 19. gs.

beigu un 20. gs. sākuma posmā

kļūdams par vienu no latviešu

profesionālās mākslas pamatlicējiem.

Eduards Kļaviņš

“Vilhelms Purvītis”

Viņa radītais kanoniskās,

neoromantisku noskaņu piesātinātas

ziemeļnieciskās ainavas tēls kā

poētisks arhetips ir dziļi iesakņojies

visplašākās latviešu sabiedrības

apziņā. (..) Pat varētu teikt, ka

Purvīša radītais neoromantiskais

Latvijas ainavas koptēls kļuvis par

sava veida nacionālās identitātes

zīmi.

Jānis Kalnačs

”Kārlis Padegs”

Gandrīz vai katrā mākslinieka darbā

ietverts kaut kas mazliet nepareizs, un

tieši apzinātais greizums padara tos tik

intriģējošus, gan trausli sāpīgus,

iemiesojot pasaules nenoteiktību un

neprognozējamību – ne puslīdz stabilo

tiešamību, bet sajūtu pasauli, kurā

netrūkst vilšanos un nepiepildāmu

ilūziju. (..) Vienlaikus Padega māksla

pauž nepārprotamu tieksmi pēc

harmonijas, ko reti izdodas sasniegt ne

tikai īstenībā, bet arī iedomu

ceļojumos.

Uga Skulme

”Atmiņu grāmata”

Ugam Skulmem veltīto monogrāfisko

albumu papildina mākslinieka paša

rakstītu memuāru grāmata. Grāmatu

sastādītāja, mākslas zinātniece Laima

Slava stāsta: „Sākot strādāt pie projekta,

bija skaidrs, ka Ugas Skulmes dēla Jurģa

Skulmes arhīvs glabā daudz un dažādus

maz zināmus, nepublicētus materiālus.

Tomēr realitāte pārspēja gaidīto — ne tikai

bagātais attēlu un dokumentu krājums,

bet arī daudzās burtnīcas ar Ugas Skulmes

rakstītām atmiņām izrādījās apjomīgs un

interesants materiāls.”

Imants Tilbergs

”Nāka”

Nāka” ir leģendārās Rīgas bītnieku paaudzes personības Imanta Tilberga, uz savas grāmatas vāka viņš sevi sauc — imt —, dzejoļu krājums. Tā producents un mākslinieks ir Ilmārs Blumbergs. Krājumā Imants Tilbergsapkopojis vien nelielu daļu no sacerētajiem dzejoļiem. Par savu „Nāku” Imants Tilbergssaka:

„Vai es drīkstu novilkt kurpes?Jo viss sākas un beidzas ar formu.Piedzimšana un rezultāts.Pelnu izkaisīšana un kosms.Es pametu arī to.Esmu vienas grāmatas autors un man pietiek ar to.”

Inese Zandere

“Putna miegā’’

Inese Zandere (1958) ir autore vairāk nekā divdesmit bērnu grāmatām, vairāku desmitu grāmatu redaktore, operas libretu autore, žurnāla „Rīgas laiks” redaktore, izdevniecības „Liels un mazs” galvenā redaktore. Par savu trešo dzejas krājums „Melnās čūskas maiznīca” (Neputns, 2003) Zandere saņēma Ojāra Vācieša literāro prēmiju (2003), Dienas gada balvu kultūrā (2004) un Literatūras Gada balvu (2004). Par krājumu “Putna miegā” dzejniece saņēmusi žurnāla “Latvju Teksti” dzejas balvu un Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes balvu “Sudraba tintnīca”.

’’Spāņu dzejas antoloģija 20.gs.’’

„Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs.” ir

pirmā apjomīgā spāņu dzejas izlase

latviešu valodā, tajā iekļauti 33 spāņu

dzejnieki. Sastādītājs, atdzejotājs un

pēcvārda autors ir Leons Briedis,

iekļauti arī Knuta Skujenieka un Egila

Plauža atdzejojumi. Grāmatas

mākslinieks Ilmārs Blumbergs īpaši šim

izdevumam radījis zīmējumu ciklu, kas

iedvesmots no Spānijas un spāņu

dzejas.

Rīgas teksts

Augusta Deglava romānam

“Rīga 100”

Zinātnisku rakstu krājums. Šis rakstu

krājums turpina Valsts pētījumu

programmas "Nacionālā identitāte"

projekta "Identitātes estētika: latviešu

literatūra, folklora un māksla -

vēsturiskās zīmes un mūsdienu simboli"

ietvarā iedibināto latviešu pamattekstu

pētījumu izdevumu sēriju. Mākslinieks

Aldis Aleks.

Edvarts Virza Raksti 5. sēj.-tulkojumi no franču valodas

Piektajā sējumā iekļauta Edvarta

Virzas tulkotā franču dzeja: Emīla

Verharna "Dzīves sejas" (1920), "Franču

19. gs. lirika" (1921), "Franču

renesanses laika lirika" (1930), kā arī

pāris desmiti presē palikušu, krājumos

neiekļautu franču lirikas darbu.

Imants Ziedonis

’’Piederības meklējumi.

Brīvības treniņš’’

Tā pamatā ir dzejnieka 80. dzimšanas

dienai veltītajā starptautiskajā

zinātniskajā konferencē „Imants

Ziedonis. Piederības meklējumi,

brīvības treniņš”, kas notika 2013. gada

maijā, nolasītie referāti. Izdevumā

publicēti 34 zinātniski pētnieciski raksti

par Imantu Ziedoni un viņa literāro

mantojumu, kā arī apaļā galda saruna

„Galds ir sargvieta...” un Gunāra

Janaiša fotogrāfijas. Grāmatas teksta

kopapjoms 518 lappuses.

Arturs Alliksārs

’’Dzeja”Arturu Alliksāru (1923–1966) var dēvēt par vienu

no savdabīgākajiem igauņu dzejniekiem. Ne

mazāk spilgts bijis arī viņa īsais mūžs: leģions,

apcietinājums, lēģeris Mordovijā, atgriešanās

Tartu, publicēšanās aizliegums, vēzis, pāragra

nāve. Arturs Alliksārs savā dzejā bija visu

konvenciju grāvējs, līdz ar to iemantoja jaunāko

kolēģu apbrīnu. Pēc viņa atgriešanās no lēģera

izveidojās neformāla Alliksāra dzejas

laboratorija. Tartu tik populārā kafejnīca

Werner kļuva par Alliksāra un viņa mācekļu

pulcēšanās vietu, par viņa “salonu, kabinetu un

kanceli”. Precīzi dzejnieka personību raksturo

igauņu rakstniece Vīvi Luika: «Alliksārs bija

jūtīgs un smalks cilvēks.»

Mariss Vētra’’Atbalsis. Raksti un

vēstules Eiropā 1921-1946’’

Lieliskais latviešu tenors un spožais memuārists

Mariss Vētra (1901–1965) savā mūžā ir sarakstījis

tiešām daudz. Dažādos preses izdevumos 40 gadu

laikā publicēti vairāk nekā tūkstoš rakstu. Šajā

krājumā pirmo reizi apkopoti mūsu Nacionālās

operas un citu Eiropas operteātru solista un

valdzinošo atmiņu stāstu autora raksti presē, kā arī

vēstules latviešu kultūras darbiniekiem un draugiem,

kas glabājas Latvijas muzejos, arhīvos un privātos

krājumos. Teksti sakārtoti divās daļās: Eiropā (1921–

1946) un Kanādā (1947–1965), kas atbilst arī Marisa

Vētras dzīves dalījumam.

Inga Gaile

”Āda”

Apgāds „Mansards” sērijā „Lugas”

laidis klajā dzejnieces Ingas Gailes

lugu „Āda”, kuras skatuves versija

pašlaik skatāma Ģertrūdes ielas

teātrī.

„Āda” ir Ingas Gailes poētiskā valodā

sarakstīta luga par Ādamu un Ievu

mūsdienu Rīgā. Varoņu mīlestības

meklējumi risinās pilsētas, naudas

un slavas kārdinājumu džungļos.

Fedja Teodors Tulio

Kinorežisora Teuvo Tulio dzīve

un filmas. Rakstu krājums.

Tulkotājas: Ingrīda Peldekse,

Gunta Paavola. Mākslinieki:

Ieva Stūre, Erlands Rubīns.

Artis Ostups

“Fotogrāfija un šķēres”

Arta Ostupa (1988) otrajā dzejas krājumā

ievietotie dzejoļi piesaka nobriedušu, nopietnu un

ar savu nesajaucamu balsi un tēlainību apveltītu

personību, kura vēlas reflektēt dzejas valodā gan

autora personisko laiku, tagadni estētiskā

pastarpinājumā, skaudru pagātni un nervus

kutinošu nākotni, gan citu, iepriekšējo literatūras

balsu veidoto Latvijas un pasaules dzejas telpu.

Artis Ostups attīstījies ļoti strauji un atklājis to

lasītājam saistošā un dzīvā tekstā.

Elvita Ruka

“Izdzīvo. Piedzīvo. Lido”Elvitas Rukas dokumentālos notikumos

balstītais romāns "Izdzīvo. Piedzīvo. Lido"

vienlaikus ir gan personisks stāsts, gan

vēstījums par autores (dzimusi 1970. gadā)

paaudzi kopumā. Romāns sākas kā

piedzīvojumu stāsts par ceļojumu uz

Alapajevas klosteri Krievijā, taču negaidīti

aizved drosmīgā un dziļā psiholoģiskā

ceļojumā romāna varones pagātnē. Tajā

dzīvespriecīgi un traģiski savijas viss, ko diktē

laiks un personiskie pārdzīvojumi, tiecoties

pēc ticības, mīlestības un līdzsvara. Tā kā

autore nāk no kino vides, grāmata ir

dinamiska, vizuāla un bagāta ar atsaucēm uz

kino.

Marts Pujāts

”Nāk gaismā pati lampa’’

Marts Pujāts tiek uzskatīts par visneparastāko

un “nepieradināmāko” savas paaudzes

dzejnieku. Viņa dzejoļi tulkoti un publicēti

dažādās valodās. Pirmais dzejoļu krājums „Tuk

tuk par sevi” (2000) apbalvots ar Klāva

Elsberga prēmiju. Dzejoļu krājums

“Двухзвёздочные церкви” (Divzvaigžņu

baznīcas) izdots Maskavā 2005. gadā

Aleksandra Zapoļa tulkojumā.

Tīts Aleksejevs

“Svētceļojums’’

Grāmata ļauj atskatīties uz Eiropas vēsturi

un kristietībā centrētas sabiedrības

vērtībām, iedzīvojoties ļoti spilgta varoņa

tēlā. Dodamies līdzi svētceļnieku pūlim

Pirmajā krusta karā, lasītājs ne vien aiziet

no tagadnes daudzvērtību brikšņiem, bet arī

uzasina savu skatienu, lai vērtos tagadnē un

nākotnē, – vai cilvēka prāts ir kļuvis brīvāks,

vai indivīda brīvība noteiktas kultūras un

reliģijas ietvaros ir iespējama? Vai brīvība

var izdzīvot, saskaroties ar īsta vai iedomāta

pretinieka brīvību? Kas izraisa nodevību?

Uldis Bērziņš

“Izņemts no skolas”

Audio grāmatu sērijā

"Klausāmgrāmata. Kultūras kanons"

Ulža Bērziņa septiņdesmit gadu

jubilejai par godu klajā laists viņa

jaunāko dzejoļu izlases CD "Izņemts

no skolas". Ulža Bērziņa dzejoļus

ierunājis Jaunā Rīgas teātra aktieris

Kaspars Znotiņš.

Valts Ernštreits

”Dark energy’’“Valta Ernštreita otrā dzejoļu grāmata piesaista

ar daudzpusīgu tematiku — laikmetam

raksturīgais kustības un komunikācijas ātrums,

tehnoloģiju klātbūtne un dažādu ideoloģiju cīņu

ainas šeit sadzīvo ar emocionāla patvēruma

meklēšanu, smalku attiecību liriku un tumšu,

futūristisku mistiku. Izvērstās verlibra vārsmas

ikdienas haotisko pieredzi nemanāmi savērpj

precīzos, emocionālos vērojumos, radot

klātbūtnes efektu – tik tuvu un vienlaikus tālu

viens no otra atrodas cilvēki, kas dzīvo gan

sarežģītu sistēmu un aparātu, gan arī savu šaubu

un vientulības ielenkumā,” atzīst grāmatas

redaktors Kārlis Vērdiņš.

Pēters Brūveris

“Mācos rakstīt”Pēters Brūveris rakstījis dzeju kā

pieaugušajiem, tā bērniem, libretus un dziesmu

tekstus teātra izrādēm. Regulāri publicējis

atdzejojumus un tulkojumus no leišu un turku

grupas valodām.

P. Brūvera dzeja tulkota leišu, krievu, zviedru,

angļu, turku u.c. valodās. Grāmatas nosaukums

"Mācos rakstīt" saistās ar Pētera Brūvera

biogrāfijas detaļām - pēc insulta, kad bija zudusi

rakstītprasme, to nācās apgūt no jauna. Indra

Brūvere-Daruliene, Pētera Brūvera meita: «Šī

grāmata tapusi, pateicoties tēta lielajam

gribasspēkam un iedzimtajam sportista garam.»

Gundars Ignats

”Pārbaudes laiks’’

Ja romāna košos tēlus - gan kādas

ministrijas Uzraudzības departamenta

jauno darbinieku, cerību spārnoto

censoni Ingaru, gan bezpersonisko

izpildītāju Robertu, gan koķeto pļāpu

Lindu, gan birokrātijas vezumu

velkošo departamenta direktori un vēl

citus - būtu radījusi viena autora

iztēle, varētu nenosmieties par

komiskajām situācijām un ierindas

absurdu ministriju kabinetos.

Inga Ābele

”Klūgu mūks”

Aizverot Ingas Ābeles jaunā romāna

"Klūgu mūks" pēdējo lappusi, es sajutos

kā no dziļas un tumšas vēstures dzelmes

iznirusi – tieši tik banāliem vārdiem man

gribas sākt recenziju, jo nekas precīzāk

neraksturo izjūtas pēc vairāk nekā 400

lappušu garā romāna izlasīšanas. Inga

Ābele savā darbā ir aptvērusi latviešu

jaunāko laiku autoriem neraksturīgi

plašu vēstures periodu, ģeogrāfiju un

tematiku.

Risto Isomeki

”Jūras pūķa sala”

Somu rakstnieks, žurnālists un vides

aktīvists Risto Isomeki (Risto Isomäki,

1961) latviešu lasītājiem ir pazīstams jau

pēc romāna “Sarasvatī smiltis”, kas

2006. gadā saņēma Tähtivaeltaja balvu

par labāko somu valodā uzrakstīto

zinātniskās fantastikas darbu. Viņš aktīvi

iesaistās diskusijās par vides aizsardzību

un klimata pārmaiņām, piedalījies

daudzos vides projektos Āfrikā un

Dienvidaustrumāzijā.