AUGSTSPRIEGUMA 110 - 220 kV ELEKTROP RVADES LNIJU ... · a.sauhats, g.pašnins, a. utns...

A.Sauhats, G.Pašnins, A. Ut�ns

AUGSTSPRIEGUMA 110 - 220 kV ELEKTROP�RVADES L�NIJU AIZSARDZ�BA “LIDA”

TEHNISKAIS APRAKSTS

SATURS 1. PAMATRAKSTUROJUMU UN PIELIETOJUMA SF�RA. ........................................101

1.1. Galven�s funkcijas...........................................................................................101 1.1.1. Aizsardz�bas. .....................................................................................101 1.1.2. Autom�tikas.......................................................................................101 1.1.3. Rezerv�šanas. ....................................................................................101

1.2. Servisfunkcijas..................................................................................................102 2. AIZSARDZ�BAS “LIDA” TEHNISKIE DATI..............................................................201 3. �R�JO PIESL�GUMU SH�MA..................................................................................301 4. AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS. ................................................401

4.1. Ievads................................................................................................................401 4.2. Garendiferenci�l� str�vas aizsardz�ba (GDA). ................................................401

4.2.1.Darb�bas princips. ...............................................................................401 4.2.2.Datu apmai�a......................................................................................401 4.2.3. Aizsardz�bas nostr�des raksturl�knes.................................................403 4.2.4.Aizsardz�bas darba algoritms..............................................................405 4.2.5. Diferenci�l�s aizsardz�bas blo��šanas...............................................405 4.2.6. Diferenci�l�s aizsardz�bas papildu funkcijas.....................................407 4.2.7. GDA puskomplektu GPS sinhroniz�cija. ..........................................408

4.3. Distantaizsardz�ba (DA). ..................................................................................411 4.3.1. Palaišanas organs. ..............................................................................411 4.3.2. Boj�juma veida un boj�to f�zu identific�šanas org�ns......................411 4.3.3. Distantm�rorg�nu darb�bas princips. .................................................412 4.3.4. Daudzpak�pju aizsardz�bas izveidošana............................................412 4.3.5. Blo��šana pie spriegum��žu boj�jumiem. .......................................413 4.3.6. Blo��šanas princips pie sv�rst�b�m...................................................414 4.3.7. Darb�ba pie tuviem �ssl�gumiem. ......................................................414

4.4. Zemessl�gumu str�vas aizsardz�ba (ZSA)........................................................418 4.5. Maksim�l�s str�vas aizsardz�ba (MSA). ..........................................................420 4.6. P�rslodzes aizsardz�ba (PSA) . .........................................................................421 4.7. Aizsardz�bu darb�bas pa�trin�šana. ..................................................................422 4.8. Autom�tisk� atk�rtot� iesl�gšana(AAI)............................................................423 4.9. Sl�dža boj�juma aizsardz�ba (SBA). ................................................................426 4.10. Boj�juma vietas noteikšana. ...........................................................................427

5. IZEJAS RELEJI...............................................................................................................501 6. DISKR�TIE IEEJAS SIGN�LI. .....................................................................................601 7. VAD�BAS PANELIS. .....................................................................................................701

7.1. Ier�ces iestat�jumi..............................................................................................701 7.2. Inform�cijas izvešana ier�ces indikator�...........................................................703

8. CIPARU OSCILOGRAFA FUNKCIJA..........................................................................801 9. RE�L� LAIKA PULKSTENIS, SINHRONIZ�ŠANA. ................................................901 10. DATU APMAIA AR PERSON�LO DATORU........................................................1001 11. AIZSARDZ�BAS “LIDA” IESTAT�JUMU TABULA.................................................1101

PAMATRAKSTUROJUMU UN PIELIETOJUMA SF�RA

101

1. PAMATRAKSTUROJUMU UN PIELIETOJUMA SF�RA. Aizsardz�ba “LIDA” paredz�ta 110-220 kV t�klu gaisvadu l�niju aizsardz�bai.

1.1. Galven�s funkcijas.

1.1.1.Aizsardz�bas.

� Diferenci�l� str�vas aizsardz�ba. � 5 - zonu distantaizsardz�ba pret starpf�žu �ssl�gumiem. � 5 - zonu distantaizsardz�ba pret zemessl�gumiem. � 2 - pak�pju maksim�l�s str�vas aizsardz�ba. � 2 - pak�pju p�rslodzes aizsardz�ba. � 4 - pak�pju zemessl�gumu str�vas aizsardz�ba. � Blo��šana pie sv�rst�b�m. � Blo��šana spriegum��zu boj�jumiem. � Sl�dža boj�juma aizsardz�ba.

1.1.2. Autom�tikas.

� Autom�tisk� atk�rtot� iesl�gšana (AAI). 2- k�rt�ga tr�sf�zu autom�tisk�

atk�rtot� iesl�gšana ar sinhronisma un spriegumkontrol�m.

1.1.3. Rezerv�šanas.

� Sl�dža boj�juma rezerv�šana. � Kop�u aizsardz�bas rezerv�šana.

PAMATRAKSTUROJUMU UN PIELIETOJUMA SF�RA

102

1.2. Servisfunkcijas. Ier�ces servisa funkciju saraksts ir uzr�d�ts tabul� 1.1.

Servisa funkciju vair�kums ir pieejams operatoram k� uz vietas (vad�ba ar ier�ces pog�m un inform�cijas atspoguošana ieb�v�t� indikator�), t� ar� no att�luma (pie person�l� datora, piesl�gta tieši pie ier�ces vai pa t�lru�a kan�liem).Ier�ces servisa funkciju nodrošin�jumam ir izstr�d�ta attiec�ga person�la datora programmat�ra: � “Remilink” programma – sakaru programma, kura nodrošina inform�cijas apmai�u starp

person�lo datoru un ier�ci, t� ir apg�d�ta ar iestat�jumu redaktoru; � “Smoky” programma, paredz�ta oscilogrammu caurskat�šanai, aizsardz�bas darba

anal�zei, vektora diagrammu uzb�vei, harmoniskai un sign�lu simetrisko komponenšu anal�zei.

Ier�ces servisa funkcijas

Tabula 1.1.

Ier�ces funkcijas Atspoguošana ieb�v�t� indikator�, vad�b� ar pog�m

Atspoguošana person�laj� dator�, vad�ba izmantojot

programmat�ru Notikumu sarakstu veidošana aizsardz�bas un autom�tikas darb�bai un �r�jiem vad�bas sign�liem

Notikumu caurskate Notikumu caurskate - “Remilink”

Analogo sign�lu pašreiz�jo efekt�vo v�rt�bu apr��ins un diskr�to sign�lu st�voka apskate Caurskate Caurskate – “Remilink”

Analogo sign�lu moment�no v�rt�bu, diskr�to sign�lu st�voka un aizsardz�bas darba procesa re�istr�cija un ierakst�šana oscilogramm�s

Oscilogrammu caurskate-

“Smoky”

Oscilogrammu, glab�tu ier�c�, saraksta veidošana un oscilogrammu p�rs�t�šana person�laj� dator�

Oscilogrammu saraksta

caurskate, oscilogrammu ieraksts dator� – “Remilink”

Darbs ar ier�ces iestat�jumiem Caurskate un izmai�a Caurskate un izmai�a – “Remilink”

Darbs ar ier�ces iestat�jumu grup�m Akt�v� iestat�jumu grupa –

atspoguošana un izmai�a no �r�jiem diskr�tiem sign�liem

Akt�v� grupa atspoguošana – “Remilink”

Boj�juma veida un att�luma l�dz boj�juma vietai noteikšana Rezult�tu caurskate Rezult�tu caurskate –

“Remilink”

Astronomisk� laika izr�de, to korekcija un sinhroniz�šana no �r�ja sign�la / komandas

Caurskate un izmai�a, sinhroniz�šana no diskr�t�

ieeja

Caurskate, sinhroniz�šana ar person�l� datora laiku –

“Remilink” Pamat bloku darba k�rt�bas nep�rtraukta test�šana

Boj�juma signaliz�cija, boj�juma c�lo�a uzr�di

Ier�ces operat�v�s barošanas kontrole

Atz�m�šana un barošanas atsl�gšanas / piesl�gšanas

laika uzr�d�šana, signaliz�cija

Ier�ces barošanas atsl�gšanas / piesl�gšanas laika

atspoguošana – “Remilink”

AIZSARDZ�BAS “LIDA” TEHNISKIE DATI.

201

2. AIZSARDZ�BAS “LIDA” TEHNISKIE DATI.

Tehnisk�s iesp�jas Kontrol�jamo analogo sign�lu skaits 10 Kontrol�jamo diskr�to sign�lu skaits 20 Izejas releju skaits 17 Glab�jamo iestat�jumu grupu skaits 4

Analogie sign�li

Nomin�la sign�la frekvence fnom 50 Hz Frekven u diapazons 45-55 Hz Analogciparu p�rveidošanas frekvence 1000 Hz

Sprieguma ieejas

Nomin�lais spriegums Unom 57V Pat�ri�š sprieguma ��d�s <0,5 VA uz f�zi Dinamiskais diapazons 0,05-1,6 Unom M�r�jumu neprecizit�te (pie f nom): U � Unom U � U nom

<1,5% Unom <1,5% U

Maksim�lais spriegums: ilgstoši �slaic�gi (<5sek.)

1,6 Unom 2 Unom

Str�vas ieejas

Nomin�l� str�va Inom 1A vai 5 A Pat�ri�š str�vas ��d�s <0,5 VA uz f�zi Dinamiskais diapazons 0,01 – 35 Inom M�r�jumu neprecizit�te (pie f nom): I � Inom I � Inom

<2% Inom <2% I

Maksim�la str�va: ilgstoši �slaic�gi (<3sek.)

2 Inom

35 Inom

Diskr�tie sign�li L�dzspriegums (Ulog) = ( 180 - 240) V

Ieejas pretest�ba 68 kOhm

AIZSARDZ�BAS “LIDA” TEHNISKIE DATI.

202

Izejas kontakti

Skaits 17 Komut�cijas sp�ja 0,15 A, 220 V DC

Pulkstenis un kalend�rs

Iekš�jais kalend�rs 2000 – 2099 gads Pulkste�a neprecizit�te 3 ms/min pie 25 0 C

Temperat�ras diapazons

Glab�šanas -400C l�dz 700C Darba -50 C l�dz 500 C

��

Tips RS 232 �trums str�d�jot caur mod�mu 300-4800 bodi

Operat�v� barošana

L�dzspriegums vai mainspriegums Uop 110 – 250 V Pat�ri�š barošanas ��d� � 25 VA

Izol�cija

Izol�cijas starp galvaniski atdal�t�m ��d�m p�rbaude 1,5 kV 1 min. laik� Izol�cijas pretest�ba � 10 M� ar 1000 V

Gabar�ti un masa

Gabar�ti 315x265x250 Masa � 10 kg

�R�JO PIESL�GUMU SH�MA

301

3. �R�JO PIESL�GUMU SH�MA.

X2 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

IA IA*kop. IB IB*kop. IC IC * kop. 3Io1 3Io2

11 12 13 14 15 16 17 18 19 20

Ua Ua*kop. Ub Ub*kop. Uc Uc * kop.

3Uo1 3Uo2

Serial number 0999

X1

X3

X4

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

BI 1 BI 2 BI 3 BI 4 U log( - ) BI 5 BI 6 BI 7 BI 8 U log( - ) BI 9 BI 10 BI 11 BI 12 U log( - ) BI 13 BI 14 BI 15 BI 16 U log( - )

U log(+)

U log(+)

U log(+)

U log(+)

X5

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

BI 17 BI 18 BI 19 BI 20 U log( - )

U

log(+)

X7

3Io||1 3Io||2

U11 U12

1

2

3

4

5 6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

BO 1 BO 1 BO 2 BO 2 BO 3 BO 3 BO 4 BO 4 BO 5 BO 5 BO 6 BO 6 BO 7 BO 7 BO 8 BO 8

X6

1

2

3

4

5 6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

BO 9 BO 9 BO 10 BO 10 BO 11 BO 11 BO 12 BO 12 BO 13 BO 13 BO 14 BO 14 BO 15 BO 15 BO 16 BO 16

X8

BO 17 BO 17

Uop

Ia kop Ia*

Ib*

Ic*

Ib kop

Ic kop

Ua kop

Ub kop

Uc kop

GPS

AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.

401

4. AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.

4.1. Ievads.

Elektrop�rvades l�niju kompleks� aizsardz�ba realiz� 110-220 kV l�niju diferenci�l� str�vas aizsardz�bu , distantaizsardz�bu pret visu veidu �ssl�gumiem , zemessl�gumu str�vas aizsardz�bu , maksim�l�s str�vas aizsardz�bu starpf�žu �ssl�gumiem un p�rslodzes aizsardz�bu un ir apg�d�ta ar autom�tikas funkcij�m (tr�sf�zu autom�tisk� atk�rtot� iesl�gšana ar sinhronisma kontroli un spriegumu kontroli, sl�džu boj�juma rezerv�šana). Aparat�ra veidota uz mikroprocesoru tehnikas elementu b�zes un, t�tad, inform�cijas apstr�dei izmanto ciparu principus un caur t�lru�a sakaru kan�liem var tikt piesl�gta pie energosist�mas relejdienesta datoriem.

4.2. Garendiferenci�l� str�vas aizsardz�ba (GDA).

4.2.1.Darb�bas princips. L�nijas mikroprocesoru diferenci�l� str�vas aizsardz�ba sast�v no diviem puskomplektiem, kurus uzst�da l�nijas abos galos; sakaru kan�ls tos savieno sav� starp�. Aizsardz�ba izveidota p�c principa “Master / Master” – abi puskomplekti ir vienl�dz�gi. Apr��inot diferenci�l�s str�vas tiek izmantoti f�žu str�vu vektori abos l�nijas galos. Datu apmai�u starp puskomplektiem veic caur ciparu optisko sakaru kan�lu ar �trumu 64 kbit/s.

4.2.2.Datu apmai�a. Inform�cijas apmai�a starp puskomplektiem notiek nos�tot datu paketes virknes form�t�. Katr� paket� ietilpst f�žu str�vu ortogon�l�s komponentes, laika iez�mes, kuras ir nepieciešamas sakaru kan�la kav�juma apr��inam, inform�cija par palaišanas elementa st�vokli, inform�cija par str�vmai�u pies�tin�šanu, k� ar� papildus dati, kuri nodrošina datu paketes autentiskumu. Ier�ces pievienošana pie sakaru kan�la notiek caur protokolu konvertoru “ACPAR” – att.4.1.

Att.4.1. Ier� u “LIDA 32/15” un “ACPAR” savienošanas sh�ma.

ACPAR

1 4 5 8 9

Lida 32/15 RS-422

GND TX+ TX- RX+ RX-

X3

1 4 5 8 9

GND RX+ RX- TX+ TX-


402

Lai nodrošin�tu datu apmai�u abos puskomplektos ir nepieciešams iestat�t sekojošie iestat�jumi:

Tabula 4.1.

Iestat�jumu grupa – “Visp�r�jie iestat�jumi”

Nosaukums, iestat�juma numurs

Iestat�juma v�rt�ba

UART iest. Nr.:5006

Speed = 57,6 kBod

UART iest. Nr.:5007

Parity = even

UART iest. Nr.:5008

Status = Master/Slave

J� vienam GDA puskomplektam iestat�jums Nr.:5008 “UART Status = Master”, tad otram puskomplektam tam iestat�jumam j�b�t “UART Status = Slave”.

Protokola konvertora “ACPAR” iestat�jumi tiek iestat�ti atbilstoši “Ier�ces “ACPAR” tehniskajam aprakstam”. Datu apmai�as laik� tiek veikta inform�cijas autentiskuma kontrole. Gad�jum� ja tiek atkl�tas k�das, tiek konstat�ts sakaru kan�la boj�jums, un nostr�d� sign�lrelejs BO16 un ier�c� ieb�v�t� indikator� tiek izgaismots pazi�ojums:

L�nijas abu galu str�vu m�r�jumu sinhroniz�cijai katrs puskomplekts apr��ina sakaru l�nijas kav�juma laiku. Pie tam tiek dom�ts, ka sakaru kan�ls ir simetrisks, tas ir: p�rraid�mas inform�cijas kav�juma laiks ir vien�ds uztveramas inform�cijas kav�juma laikam. Sakaru kan�la nesimetrija var ietekm�t aizsardz�bas darbsp�ju. Pieaujam�s nesimetrijas v�rt�bu var noteikt izejot no konkr�tiem iestat�jumiem, kuri noteic aizsardz�bas nostr�des raksturl�kni.

****************** UZMANIBU !!!

GDA: Sakaru Partrauk.


403

4.2.3. Aizsardz�bas nostr�des raksturl�knes.

Nostr�des raksturl�kne ir par�d�ta att�l� 4.2. Diferenci�l�s aizsardz�bas darbs ir noteikts ar sekojošiem iestat�jumiem:

Tabula 4.2.

Iestat�jumu grupa – “Iestat. grupa N. x ” - (x = 1÷4).

Iestat�juma numurs Iestat�juma apz�m�jums Iestat�jumu diapazons

Solis

iestat�jums Nr.: x098

GDA pal. skaits = __

4 ÷ 12

1


I dif.min = _,__Inom

0,10 ÷ 1,00

0,01


I par.(1-2)=__,__Inom

0,10 ÷ 35,00

0,01


tg (Alfa1) = _,__

0 ÷ 2,00

0,01


tg (Alfa2) = _,__

0 ÷ 4,00

0,01


tg (Alfa3) = _,__

0,50 ÷ 6,00

0,01


I piesat. =__,__Inom

0,10 ÷ 20,00

0,01


I(100Hz)=___%I(50Hz)

15 ÷ 100

1


(kTA2/kTA1) = _,___

0,100 – 2,000

0,001


GDA funkcija

akt�v� / neakt�v�

-


404

Katras f�zes diferenci�l� str�va tiek apr��in�ta ,ka abu puskomplektu f�žu str�vu vektoru summa:

21 IIIdif�� .

Bremz�šanas str�va tiek apr��in�ta , ka abu puskomplektu f�žu str�vu skal�r� summa

d�lit� uz divi: 2/)( 21 IIIbremz �� ,

kur I1, I2 – pirm� un otr� puskomplekta f�žu str�vas.

Norm�l� rež�m� raksturl�k�u “Posma1, Posma2” bremz�šanas intensit�ti noteic iestat�jumi: Idif min, Ipar(1-2), tg(Alfa1), tg(Alfa2) (att.4.2.). Lai atmestu diferenci�lo str�vu apr��ina nepareizus rezult�tus kad l�nijas str�vmai�i pies�tin�s, aizsardz�ba apr��ina f�žu str�vu otr�s harmonikas v�rt�bu. Str�vmai�u pies�tin�šanu konstat� kad ir izpild�ti divi nosac�jumi: � f�žu str�vas pamatharmonikas v�rt�ba p�rsniedz iestat�jumu

I > I piesat. � otras harmonikas v�rt�bas procentu�lais sam�rs ar pirm�s harmonikas v�rt�bu

p�rsniedz iestat�jumu I(100Hz) = xx % I(50Hz).

Str�vmai�iem pies�tinoties aizsardz�bas darbs notiek p�c raksturl�knes “Posma3” ar

iestat�jumu tg(Alfa3).

Att.4.2. Diferenci�l�s aizsardz�bas nostr�des raksturl�knes.

Idif.min

Idif

Ibremz.

Alfa2

Alfa1

Alfa3

Posma3

Posma2

Posma11

Ip�rej. (1-2)


405

4.2.4.Aizsardz�bas darba algoritms.

Katrs aizsardz�bas puskomplekts izpilda diferenci�lo str�vu vektoru apr��inu un to sal�dzin�šanu ar bremz�šanas str�v�m atbilstoši izv�l�tai darba raksturl�knei. Datu pakešu pien�kšanas interv�ls ir 4 ms pie sakaru kan�la caurlaides sp�jas 64 kbit/s.

Pie nosac�juma izpildes Idif > Ibremz nostr�d� aizsardz�bas palaišanas elements. Lai aizsardz�ba nostr�d�tu uz sl�dža atsl�gšanu (relejs BO1) ir nepieciešams vair�ku palaišanas nosac�jumu esam�bas apstiprin�jums. Apstiprin�jumu skaits tiek noteikts ar iestat�jumu “GDA pal.skaits”. Jebkura puskomplekta nostr�de uz sl�dža atsl�gšanu izsauc otra puskomplekta palaišanas elementa nostr�di neskatoties uz nosac�juma Idif > Ibremz izpildi. Ja k�ds no puskomplektiem p�riet uz darbu p�c raksturl�knes “Posma3” (str�vmai�iem pies�tinoties), tad ar� otrais puskoplekts autom�tiski tiek p�rsl�gts uz darbu p�c raksturl�knes “Posma3” (att.4.2).

Iestat�jums “kTA2/kTA1” auj abu l�nijas galu str�vas reduc�t pie viena m�roga gad�jum� ja abu l�nijas galu str�vmai�u transform�cijas koeficienti vai puskomplektu nomin�las str�vas atš�iras. Pret�ja gala puskomplekta “kTA2” tiek apr��in�ta: kTA2 = kTA * Inom2, kur kTA - pret�ja gala puskomplekta str�vmai�u transform�cijas koeficients, Inom2 - pret�ja gala puskomplekta nomin�la str�va (1 vai 5 A). Sav�ja gala puskomplekta “kTA1” tiek apr��in�ta: kTA1 = kTA * Inom1, kur kTA - sav�ja gala puskomplekta str�vmai�u transform�cijas koeficients, Inom1 - sav�ja gala puskomplekta nomin�la str�va (1 vai 5 A). Ar iestat�jumu “GDA funkc.” (akt�v� / neakt�v�) diferenci�lo aizsardz�bu var izvest no darba.

4.2.5. Diferenci�l�s aizsardz�bas blo�šanas.

Lai nov�rstu diferenci�l�s aizsardz�bas k�daino nostr�di lielas nebilances str�vas rezult�t� norm�laj� rež�m� vai sakaru l�nijas kav�juma laika izmai�as rezult�t�, aizsardz�ba ir apg�d�ta ar div�m blo��šan�m:

1. blo��šana p�c nebilances str�vas; 2. blo��šana p�c fakta, ka sakaru l�nijas kav�juma laiks iziet �rpus pieaujam�m

robež�m.

Blo�šana p�c nebilances str�vas ir noteikts ar sekojošiem iestat�jumiem:

Tabula 4.3.


Solis


Ineb.maks= _,__ Inom 0,05 – 0,50 0,01

iestat�jums Nr.: x109 Tneb.maks = _,_ s

1,0 ÷ 9,9

0,1


406


Ineb.blok.**********

akt�v�/neakt�v�

-

Blo��šana iest�jas, ja laik� garum�, noteikt� ar iestat�jumu “Tneb.maks”, diferenci�l�s str�vas v�rt�ba p�rsniedz iestat�jumu “Ineb.maks”.

Blo��šanas gad�jum� nostr�d� sign�lrelejs BO16 un indikator� par�d�s zi�ojums:

Atbilstoši iestat�juma “Ineb.blok” v�rt�bai (akt�v� / neakt�v�) blo��šana p�c nebilances str�vas var b�t akt�va, tad diferenci�l� aizsardz�ba tiek blo��ta, vai neakt�va, tad diferenci�l� aizsardz�ba nerea�� uz blo��šanu.

Blo�šana p�c fakta, ka sakaru l�nijas kav�juma laiks iziet �rpus pieaujam�m robež�m, tiek noteikta ar iestat�jumiem tabul� 4.4.

Tabula 4.4.


Solis


kanal T/2 nom=_,__ ms 0,01 – 9,99 0,01


kanal T/2 dlt=_,__ ms

0,01 – 6,00

0,01


kanalT blok**********

akt�v� / neakt�v�

-

Blo��šana iest�jas, kad sakaru l�nijas kav�juma laika novirze no iestat�juma “kanal T/2 nom” p�rsniedz iestat�jumu “kanal T/2 dlt”. Rezult�t� nostr�d� sign�lrelejs BO16 un indikator� par�d�s zi�ojums:

Atbilstoši iestat�juma “kanal T blok” v�rt�bai (akt�v� / neakt�v�) blo��šana p�c fakta, ka

****************** UZMANIBU !!!

GDA:Idif.>Ineb.maks

****************** UZMANIBU !!!

GDA:Tkan <> Tkan nom


407

sakaru l�nijas kav�juma laiks iziet �rpus pieaujam�m robež�m, var b�t akt�va, tad diferenci�l� aizsardz�ba tiks blo��ta, vai neakt�va, tad diferenci�l� aizsardz�ba nerea�� uz blo��šanu. Iestat�jumu “kanal T/2 nom” var uzdot div�j�di:

� ja sakaru l�nijas kav�juma laiks ir zin�ms, iestat�jumu var iestat�t iestat�jumu rež�m�, uzliekot attiec�go iestat�juma “kanal T/2 nom” v�rt�bu;

� ja sakaru l�nijas kav�juma laiks nav zin�ms, var p�rierakst�t sakaru l�nijas re�lo kav�juma laiku, kurš j�uzskata k� jauna iestat�juma “kanal T/2 nom” v�rt�ba. Priekš tam ir nepieciešams ieiet iestat�jumu rež�m� un iev�st paroli Password = 022. Rezult�t� tiks atsvaidzin�ti iestat�jumi “kanal T/2 nom” visiem etriem iestat�jumu grup�m.

4.2.6. Diferenci�l�s aizsardz�bas papildu funkcijas.

Katr� puskomplekt� ir paredz�ta iesp�ja vad�t cita puskomplekta izejas relejus (BO12; BO13; BO14; BO15) aktiviz�jot lo�isk�s ieejas (BI17; BI18; BI19; BI20). Lo�isk�s ieejas BI17; BI18; BI19; BI20 rea�� tikai uz sprieguma padošanu un noved pie cita puskomplekta attiec�ga BO nostr�des uz laiku, kuru nos�ka iestat�jums: iestat�jums N:5009 “BO(12-15)Imp.=_,_ s”.

Š� funkcija str�d� neatkar�gi no diferenci�l�s aizsardz�bas, tas ir vienm�r, kad ir sakaru kan�ls starp puskomplektiem. Viena puskomplekta lo�isko ieeju atbilst�ba otr� puskomplekt� bin�raj�m izejam ir par�d�ta att�l� 4.3.

Att.4.3.

Lida 32/15

BI 17

BO 13

Lida 32/15

BI 17 BO 12

BI 18 BO 13

BI 19 BO 14

BI 20 BO 15

BO 12

BO 14

BO 15

BI 18

BI 19

BI 20

BO(12-15)Imp


408

4.2.7. GDA puskomplektu GPS sinhroniz�cija

Izmantojot sinhroniz�cijas sign�lu no GPS modua var sinhroniz�t GDA puskomplektu m�r�jumus, kurus neiespaido sakaru kan�lu laika aizture un nesimetrija. Garendiferenci�l�s

aizsardz�bas, izmantojot GPS sinhroniz�ciju, principi�l� sh�ma parad�ta Att.4.4. .

Att.4.4. GDA izmantojot GPS sinhroniz�ciju

GPS modulis uztver inform�ciju no zemes pavado�iem un izdod sinhroniz�cijas impulsu

un prec�za laika sign�lus. Diferenci�l�s aizsardz�bas abi puskomplekti GDA1 UN GDA2 veic kontrolejamo lielumu (str�vu un spriegumu) apstr�di sinhroniz�cijas impulsa no GPS modua pien�kšanas moment�. T�d� veid� abi puskomplekti apmain�s ar f�zu str�vu ortogon�l�m komponent�m, kuras ir sinhroniz�tas laik�. GPS modulis s�ta sinhroniz�cijas impulsu katras 10 ms; t�p�c, ja inform�cijas p�rraides aizture no viena puskomplekta uz otru nep�rsniedz 10 ms, tad š� aizture neiespaido diferenci�l�s aizsardz�bas darbu. GPS modua pievienošanas sh�ma ir par�d�ta Att.4.5. Aizsardz�ba nep�rtraukti kontrol� GPS sinhroniz�cijas esam�bu un, ja jebkur� puskomplekt� sinhroniz�cijas impulss nepar�d�s, aizsardz�ba autom�tiski p�riet rež�m�, kur� sakaru kan�la laika aizture tiek apr��in�ta. Kad sinhroniz�cijas sign�li no jauna par�d�s abos puskomplektos, aizsardz�ba autom�tiski p�riet sinhroniz�to datu apmai�as rež�m�. T�d� veid� GPS sinhroniz�cijas esam�ba / paž�šana neiespaido aizsardz�bas darba gatav�bu.

GPS modua darba parametrus var kontrol�t uz ier�c�s ieb�v�t� indikatora “Monitor” rež�m� (sk. p.7.2). Uz displeja tiek izvad�ta sekojoša inform�cija par GPS modua darb�bu:

~ ~

GDA1 GDA2

Sakaru kan�ls

GPS modulis

GPS modulis

GPSstatus= ********* GPS mode = ********* Antenna = **********

NtrackSAT = **


409

Ja puskomplektam ir GPS sinhroniz�cija, t� displej� tiek izvad�ta sekojoša inform�cija:

GPS modua antenas st�voklis atspoguots sekojoši: “Antenna = normal” – antena ir

piesl�gta un funkcion�, “Antenna = overcur./undercur./no bias” – antenas kabel� �ssl�gums vai p�rtraukums.

Pavado�u skaits, ar kuriem GPS modulis uztur sakarus, par�d�ts uzrakst�: “NtrackSAT = XX”. GPS norm�lam darbam ir nepieciešams, lai nov�roto pavado�u skaits b�tu vair�k par 2.

Ja starp “Lida 32/15” un GPS moduli nav sakaru kan�la, displej� par�d�s inform�cija:

Ar� sinhroniz�tu datu apmai�as starp puskomplektiem esam�ba tiek atspoguota displej� “GPS sync. = aktiva” :

Sinhroniz�to datu apmai�as rež�m� (“GPS sync. = aktiva”) netiek veikts sakaru kan�la aiztures apr��ins “kanala T/2 = 0,00 ms”, t�p�c aizsardz�bas blo��šana p�c sakaru kan�la aiztures novirzes fakta tiek izvesta no darb�bas (sk.p.4.2.5). Bez sinhroniz�cijas impulsa, GPS modulis uztver no pavado�iem un nodod ier�cei “Lida 32/15” vienota prec�z� laika “Coordinated Universal Time” v�rt�bu. Nepieciešama nob�de no vienot� prec�z� laika tiek iestat�ta ar “iestat�jums N:5010, GMT offset = +__ h”. Latvijai š� nob�de ir: “GMT offset = +03 h”. Sa�emot no GPS modua datus par vienotu laiku, ier�ces “Lida 32/15” iekš�jais astronomiskais taimeris tiek iestat�ts atbilstoši šim laikam.

GPSstatus= NarrowBand GPS mode = Pos.Hold

Antenna = normal NtrackSAT > = 3

GPSstatus= NoCommunic GPS mode = NoCommunic Antenna = NoCommunic

NtrackSAT = NoCommunic

T/2maks = _,__ ms kanala T/2 = 0,00 ms

T/2min = _,__ ms GPS sync. = aktiva


410

Att.4.5. “LIDA 32/15” un “GPS uztv�r�js” savienošanas sh�ma.

Lmaks = 10m

Barošana (=/~ 110-220)V

Antenna

X1 DB-9

RG-58 kabelis

GPS uztv�r�js

LIDA 32/15 1 9 2 3 5

1 9 3 2 5

Lmaks = 20m

GPS DB-9


411

4.3. Distantaizsardz�ba (DA) .

4.3.1. Palaišanas org�ns. Distantm�rorg�nu nostr�de iesp�jama tikai tajos gad�jumos, kad nostr�d�juši palaišanas org�ni un nav nostr�d�juši blo��šanas . Distantaizsardz�bas palaišana notiek: � ja pret�jas sec�bas str�va p�rsniedz uzdoto v�rt�bu; � ja str�va kaut vien� f�z� p�rsniedz uzdoto v�rt�bu;.

Nostr�des l�me�us C uzdod ar iestat�jumiem. Šie iestat�jumi vienlaic�gi ir izmantojami ar� blo��šanai sprieguma ��žu boj�jumiem.

Pirmais palaišanas variants - ja pret�j�s sec�bas str�vas v�rt�ba p�rsniedz l�meni

I2 � C1. Otrais palaišanas variants - ja kaut vienas f�zes str�vas v�rt�ba p�rsniedz uzdoto l�meni

Imaks�� C2 .

Dotais nosac�jums vienlaic�gi tiek izmantots blo��šan� pie sv�rst�b�m ( sk.4.3.6).

Palaišanas org�na nostr�des laiks – 4 ms. Palaišanas org�ns izmanto iestat�jumus Nr.x034: I2 un Nr.x035: Ipal .

4.3.2. Boj�juma veida un boj�to f�zu identific�šanas org�ns.

Realiz�ta �ssl�guma dal�šana divos pamat veidos : � starpf�žu �ssl�gumi bez zemes; � vienf�zes vai divf�zu uz zemi. Boj�to f�žu noteikšana notiek sal�dzinot l�nijas str�vu simetrisko sast�vdau vektorus

saska�a ar algoritmu:

1. P�rbauda nesimetriju saska�� ar izteiksmi I0 �� 0,1 Inom

un 8I0 �� I1,

ja nosac�jums ir izpild�ts- konstat� zemes �ssl�gumu un p�riet pie punkta 5.izpildes 2. Ja nosac�jums nav izpild�ts tad p�rbauda nesimetrijas kl�tb�tni

I2 ��0,1Inom un

8I2 �� I1, ja nosac�jums ir izpild�ts- konstat� starpf�žu �ssl�gumu un p�riet pie punkta 4. izpildes. 3. Ja nosac�jums nav izpild�ts ( nav nesimetrijas), tad p�rbauda tr�sf�zu �ssl�guma faktu

I1 �� 0,1Inom , kur Inom - l�nijas nomin�l� f�zes str�va.


412

Ja ar� šis nosac�jums netiek izpild�ts, tad tiek konstat�ta k�daina palaišana un ier�ce atgriežas s�kuma st�vokl�.

4. Ja �ssl�gums atpaz�ts k� starpf�žu �ssl�gums, tad tiek realiz�ta boj�to f�zu identific�šana. To veic p�rbaudot str�vu tieš�s un pret�j�s sec�bas vektoru le��isk�s sakar�bas �ssl�gumiem attiec�gi starp f�z�m AB, BC, CA:

0°< arg( I2a/I1a ) <120° ;

120°< arg( I2a/I1a ) <240° ; 240°< arg( I2a/I1a ) <360° ,

kur I1a un I2a f�zes A tieš�s un pret�jas sec�bas vektori.

5. Konstat�jot �ssl�gumu pret zemi boj�t�s f�zes atpaz�st p�rbaudot le��isk�s sakar�bas starp pret�j�s un nullsec�bas str�vas vektoriem attiec�gi �ssl�gumiem uz zemi f�z�m A vai BC0 , B vai CA0 ,C vai AB0 saska�� ar izteiksm�m:

- 25° < arg ( I2a/I0 ) < 95° ; 95° < arg ( I2a/I0 ) < 215 °; 215° < arg ( I2a/I0 ) <- 25° ,

kur I0- nullsec�bas str�vas vektors. Boj�juma veida un boj�to f�zu identific�šanas org�na darb�ba notiek bez iestat�jumiem. 4.3.3. Distantm�rorg�nu darb�bas princips.

Pie starpf�žu un divf�zu zemessl�gumiem identific� boj�t�s f�zes un izskaito �ssl�guma cilpas pretest�bu p�c t.s. klasisk� algoritma

nm

nm

IIUU

Z

� ,

kur m,n - indeksi, kuri atbilst boj�t�m f�z�m. Pie vienf�zes zemessl�gumiem izmanto algoritmu, kurš da�ji kompens� p�rejas

pretest�bu iespaidu. Reakt�vo un akt�vo cilpas pretest�bu atrod p�c izteiksmes:

X= Im ( Ua/Io ) / Im ((( Ia+kIo)) / Io) ; R = Re ( Ua / (Ia + kIo )) ,

kur k - kompens�cijas koeficients, kuru savuk�rt nosaka sekojoši: k= ( Z0-Z1 ) / 3Z1.

4.3.4. Daudzpak�pju aizsardz�bas izveidošana.

P�c �ssl�guma cilpas pretest�bas apr��in�šanas tiek p�rbaud�ts vai š� kompleks� pretest�ba nok�st k�d� no piec�m zon�m ( skat. z�m.4.4).Zonu virzieni atbilst z�m.4.4. un nevar b�t izmain�ti. Zonu robežas uzdoti ar iestat�jumiem: vienf�zes zemessl�gumiem - R1f-z, R2f-z, R3f-z ,R4f-z, R5f-z, X1f-z, X2f-z, X3f-z ,X4f-z, X5f-z ; starpf�žu �ssl�gumiem R1f-f, R2f-f, R3f-f ,R4f-f, R5f-f, X1f-f, X2f-f, X3f-f , X4f-f , X5f-f.


413

Att.4.4. Distantm�rorg�nu darb�bas zonas

Vis�m zon�m ar iestat�jumiem T1, T2, T3, T4, T5 tiek uzdoti nostr�des laiki. Minim�lais zonas m�rorg�na nostr�des laiks – 23 ms. P�c nostr�des nosac�jumu pazušanas zonas m�rorg�ni atgriez�s izej�s st�vokl� ar 50 ms laika kav�jumu.

Le��i 1, 2 ( skat. z�m.2.4) : 1 – 15 ˚, 2 – 65 ˚ . Bet 3 ( l�nijas �patn�j�s pretest�bas le��is) uzdots ar iestat�jumiem ( uzdod le��u kosinusus un sinusus).

4.3.5. Blo�šana pie spriegum�žu boj�jumiem.

Lai blo��tu distantaizsardz�bas m�rorg�nu spriegum��žu boj�juma gad�jum�, tiek p�rbaud�tas sekojošie nosac�jumi: 1. Pret�jas sec�bas sprieguma U2 par�d�šan�s, kurš p�rsniedz iestat�jumu Nr.x037:U2

un pret�jas sec�bas str�va nep�rsniedz iestat�jumu Nr.x034:I2. 2. Sign�la no spriegum��žu autom�ta par�d�šan�s uz ier�ces lo�isk�s ieejas.

Ja izpild�s kaut viens no augst�k min�tiem (1. vai 2.) nosac�jumiem, distantaizsardz�ba nekav�joties tiek blo��ta. Inform�cija par distantaizsardz�bas blo��šanu tiek izv�sta uz displeju. Norm�laj� rež�m� indikator� tiek izgaismots

X1 X2

X5

R1 R2 R5

��

R

2

1

3

R3 R4

X3 X4


414

uzraksts DA=”+”. Blo��šanas rež�m� “+” z�me tiek main�ts uz “-“ z�mi , un sasl�dzas izejas releja BO10 kontakti.

Nosac�jumi, kad distantaizsardz�ba atgriežas no blo��šanas: 1. Ja sign�ls par sprieguma ��žu autom�ta atsl�gšanos paz�d, distantaizsrdz�ba atgriežas

darb� bez papildus nosac�jumiem. 2. Atgrieze no blo��šanas, kura notika pie U2 esam�bas un I2 neesam�bas (1. blo��šanas

nosac�jums), ir atkar�ga no blo��šanas nosac�juma ilguma. P�c ilguma atš�ir �slaic�gu (l�dz 6 s) un ilgu (p�ri 6 s) blo��šanu.

�slaic�gas blo��šanas gad�jum� ier�ce deblo��jas, ja: � 6 s laika ritum� spriegums U2 pazemin�j�s zem iestat�juma Nr.x037:U2; � 6 s laika ritum� str�va I2 p�rsniedz iestat�jumu Nr.x034:I2.

Ja blo��šanas nosac�jumi saglab�jas ilg�k par 6 s, deblo��šanai ir nepieciešami papildus nosac�jumi: � visu f�žu spriegumi nep�rsniedz iestat�jumu Nr.x069:Umin un visu f�žu str�vas

nep�rsniedz iestat�jumu Nr.x080:Imin. � visu f�žu spriegumi p�rsniedz iestat�jumu Nr.x070:Umaks. Sign�lreleja BO10 atgrieze notiek p�c 50 ms p�c DA blo��šanas nosac�jumu pazušanas .

4.3.6. Blo�šanas princips pie sv�rst�b�m.

Šim nol�kam izmanto moderniz�tu principu, kurš realiz� distantaizsardz�bas palaišanu pie kaut vai �slaic�gas nesimetrijas nosac�juma. Š� principa defektu, t.i. atteices iesp�ju pie tr�sf�zu �ssl�gumiem , nov�rš ar palaišanas papildnosac�jumu p�c av�rijas komponentu rašan�s fakta. Bez tam, pretest�bas m�rorg�nu nostr�de tiek atauta pie nosac�juma Imaks�� C2 izpildes (sk.4.3.1).T�d�j�di iestat�juma C2 v�rt�ba tiek izv�l�ta liel�ka par maksim�lo asinhron� rež�ma str�vu ( aizsardz�bas uzst�d�šanas viet� ).

Sv�rst�bu identific�šanas org�na darb�ba notiek bez iestat�jumiem.

4.3.7. Darb�ba pie tuviem �ssl�gumiem.

Tuvo tr�sf�zu �ssl�gumu gad�jum�, ja tiek fiks�ta zema sprieguma U , atbilstoša �ssl�guma cilpai, v�rt�ba ( U�� 0,05Unom ) , t� tiek aizvietota ar gl�bjamo atmi�� (800 ms) sprieguma Uatm v�rt�bu un izmantojot šo aizvietošanu tiek atpaz�ts pareizais �ssl�guma virziens. Ja ar� atmi�� glab�j�s zema sprieguma v�rt�ba ( sl�dža iesl�gšana uz �ssl�gumu, kad spriegummai�is izvietots aizsarg�m� l�nij� ) notiek distantaizsardz�bas blo��šana un str�vas aizsardz�bu pa�trin�juma algoritma palaišana. P�c sl�dža atsl�gšanas distantaizsardz�bas darb�ba tiek atjaunota.

Pareiz� darb�ba pie tuviem �ssl�gumiem tiek nodrošin�ta bez iestat�jumiem.


415

Distantaizsardz�bas iestat�jumu tabula.

Tabula 4.5. Indik�cija Nosaukums M�rvien�bas Diapazons Solis

1 2 3 4 5 x001 DA Ka = _ ,__

Str�vas 3I0 kompens�cijas koeficienta re�l� daa Ka=Re(Z0-Z1/3Z1)

-

0,00 ÷ 3,00

0,01

x002 DA Kr = _ ,__

Str�vas 3I0 kompens�cijas koeficienta imagin�r� daa Kr=Im(Z0-Z1/3Z1)

-

0,00 ÷ 4,50

0,01

x003 DA R1f-z = ___,__ Ohm

1. zonas akt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm

0,00 ÷ 300,00 0,01

x004 DA R2f-z = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x005 DA R3f-z = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x006 DA R4f-z = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x007 DA R5f-z = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x008 DA X1f-z = ___,__ Ohm

1. zonas indukt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm

0,00 ÷ 300,00

0,01

x009 DA X2f-z = ___,__ Ohm

2. zonas indukt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam

Ohm

0,00 ÷ 300,00

0,01

x010 DA X3f-z = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x011 DA X4f-z = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x012 DA X5f-z = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x013 DA R1f-f = ___,__ Ohm

1. zonas akt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm

0,00 ÷ 300,00

0,01


416

1 2 3 4 5

x014 DA R2f-f = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x015 DA R3f-f = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x016 DA R4f-f = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x017 DA R5f-f = ___,__ Ohm

5. zonas akt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam

Ohm

0,00 ÷ 300,00

0,01

x018 DA X1f-f = ___,__ Ohm

1. zonas indukt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm

0,00 ÷ 300,00

0,01

x019 DA X2f-f = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x020 DA X3f-f = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x021 DA X4f-f = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x022 DA X5f-f = ___,__ Ohm

5. zonas indukt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam

Ohm

0,00 ÷ 300,00

0,01

x023 DA T1= _,__ s

1. zonas nostr�des laiks

s

0,00 ÷ 9,99

0,01

x024 DA T2= _,__ s


s

0,00 ÷ 9,99

0,01

x025 DA T3= _ ,__ s


s

0,00 ÷ 9,99

0,01

x026 DA T4= _ ,__ s


s

0,00 ÷ 9,99

0,01

x027 DA T5= _ ,__ s


s

0,00 ÷ 9,99

0,01


417

1 2 3 4 5 x028 DA COS(l�nija) = _ ,___

L�nijas le��a kosinuss

-

0,000 ÷ 1,000

0,001

x029 DA SIN(l�nija) = _ ,___

L�nijas le��a sinuss

-

0,000 ÷ 1,000

0,001

x030 DA N1 = _

Pa�trin�m� no TVA DA zona

-

0 ÷ 5

1

x031 DA Tn1 = _ , __s

DA (x030) nostr�des laiks pa�trinot no TVA

s

0,00 ÷ 9,99

0,01

x032 DA N2 = __

Pa�trin�m�s DA zonas (divas) iesl�dzot jaudas sl�dzi

-

0 ÷ 55

1

x033 DA N3 = _

DA zona pa�trin�juma komandai uz TVA

-

0 ÷ 5

1

x034 DA I2 = _ ,__ Inom

Pret�j�s sec�bas str�va I2 / Inom

0,02 ÷ 4,00 0,01

x035 DA Ipal = _ ,__ Inom

Palaišanas str�va Ipal / Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01

x036 DA Ufmin= _ ,__Unom

Blo��šanas no spriegum��žu boj�juma atgriešanas spriegums

Ufmin /Unom

0,00 ÷ 2,00

0,01

x037 DA U2 = _ ,__ Unom

Pret�j�s sec�bas spriegums

U2 /Unom 0,00 ÷ 2,00 0,01


418

4.4. Zemessl�gumu str�vas aizsardz�ba (ZSA ).

Aizsardz�b� “LIDA” tiek realiz�ta zemessl�gumu str�vas aizsardz�ba (ZSA) , kura kontrol� str�vas un sprieguma nullsec�bas komponenti. Str�vas aizsardz�ba satur 4 palaišanas pak�pes , katra no kur�m var b�t virz�ta vai nevirz�ta. Virziena elementa izmantošana tiek uzdota ar iestat�jumu . Virz�tas pak�pes darb�ba s�k�s , ja sprieguma un str�vas nullsec�bas komponentes p�rsniedz uzdot�s v�rt�bas un ja le��is starp t�m ir darb�bas zonas robež�s, tad s�kas aizsardz�bas nostr�des laika atskaite . Nevirz�tas pak�pes darb�ba s�k�s , ja str�vas nullsec�bas komponentes p�rsniedz uzdot�s v�rt�bas , tad s�kas aizsardz�bas nostr�des laika atskaite . Zemessl�gumu aizsardz�ba str�d� neatkar�gi no distantaizsardz�b�m.

Zemessl�gumu str�vas aizsardz�bas iestat�jumu tabula. Tabula 4.6.

Indik�cija Nosaukums M�rvien�bas Diapazons Solis

1 2 3 4 5 x038 ZSA 3Io1.p = _ ,__ Inom

1. pak�pes nostr�des str�va 3I0nom/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01

x039 ZSA 3Io2.p = _ ,__ Inom

2. pak�pes nostr�des str�va 3I0/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01

x040 ZSA 3Io3.p = _ ,__ Inom


x041 ZSA 3Io4.p = _ ,__ Inom


x042 ZSA T1.p = _ ,__ s

1. pak�pes nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01

x043 ZSA T2.p = _ ,__s


x044 ZSA T3.p = _ ,__s


x045 ZSA T4.p = _ ,__s

4. pak�pes nostr�des laiks

s 0,00 ÷ 9,99 0,01

x046 ZSA N1 = _

Pa�trin�m� no TVA ZSA pak�pe

- 0 ÷ 4 1

x047 ZSA Tn1 = _ ,__ s

ZSA (x047) nostr�des laiks pa�trinot no TVA

s 0,00 ÷ 9,99 0,01

x048 ZSA N2 = _

Pa�trin�m� ZSA pak�pe iesl�dzot jaudas sl�dzi

- 0 ÷ 4 1

x049 ZSA Tn2 = _ ,__ s

ZSA ( x048 ) nostr�des laiks iesl�dzot jaudas sl�dzi

s 0,00 ÷ 9,99 0,01

x050 ZSA ZSA pak�pe pa�trin�juma - 0 ÷ 4 1


419

N3 = _ komandai uz TVA 1 2 3 4 5

x051 ZSA 3Iomin = _ ,__ Inom

ZSA virziena elementa minim�l� str�va

3I0/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01

x052 ZSA 1.p.virziens = _

ZSA 1.pak�pes virziens: “0” – virziena nav “1” - virziens ir

- 0 ÷ 1 1



- 0 ÷ 1 1


ZSA 3.pak�pes virziens: “0” – virziena nav “1” – virziens ir

- 0 ÷ 1 1



- 0 ÷ 1 1

Virziena elementa nostr�des nosac�jumi

3Uo �� 0,05Unom (0,05*57,7V) , 3Io> Nr.x051:3Iomin un -(180-25��) �� 25��, kur � = 3U0 ^ (-3I0); � ir pozit�vs, ja (-3I0) apsteidz 3U0

Minim�lais pak�pes nostr�des laiks - 10 ms , m�rorg�na atgriešanas laiks - 50ms.


420

4.5. Maksim�l�s str�vas aizsardz�ba (MSA).

MSA m�rorg�ni sal�dzina f�zu str�vu pirm�s harmonikas v�rt�bas ar ier�ces iestat�jumiem. Ja izpild�ti k�das aizsardz�bas pak�pes palaišanas nosac�jumi, tad tiek s�kta nostr�des laika atskaite. Str�vu kontroli un laika atskaiti ar periodiskumu 0,001 sek. vienlaic�gi izpilda visas pak�pes. Beidzoties nostr�des laikam caur releju bloku tiek dota sl�dža atsl�gšanas komanda . Ja palaišanas nosac�jumi paz�d pirms nostr�des laika beig�m, tad tiek p�rtraukta laika atskaite un ieejas sign�lu re�istr�cija atmi�� .

Str�vas-laika iestat�jumus var br�vi izv�l�ties ataut� iestat�jumu diapazon� .

Maksim�l�s str�vas aizsardz�ba (MSA) str�d� neatkar�gi no distantaizsardz�b�m.

Maksim�l�s str�vas aizsardz�bas iestat�jumu tabula. Tabula 4.7.


x056 MSA I1.p = _ ,__ Inom

1.pak�pes nostr�des str�va I/ Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01

x057 MSA I2.p = _ ,__Inom

2.pak�pes nostr�des str�va I/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01

x058 MSA T1.p = _ ,__ s

1.pak�pes nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01

x059 MSA T2.p = _ ,__ s


x060 MSA N1 = _

Pa�trin�m� MSA pak�pe iesl�dzot jaudas sl�dzi

- 0 ÷ 2 1

x061 MSA Tn1 = _ ,__s

MSA (x060) nostr�des laiks iesl�dzot jaudas sl�dzi

s 0,00 ÷ 9,99 0,01

Minim�lais pak�pes nostr�des laiks- 10 ms, m�rorg�na atgriešanas laiks- 50ms.


421

4.6. P�rslodzes aizsardz�ba (PSA) .

P�rslodzes aizsardz�ba apr�kota ar laika aizst�ri l�dz 99,99 s .

Satur divas pak�pes : 1.pak�pes izejas - BO1. Pie 1. pak�pes nostr�des netiek palaista AAI, bet , vienlaic�gi , tiek palaista SBA . 2.pak�pes izeja – BO2 . Pie 2. pak�pes nostr�des netiek palaista AAI un netiek palaista SBA .

Re�istratora funkcijas palaišana notiek 50 ms pirms izejas releja .

P�rslodzes aizsardz�ba (PSA) str�d� neatkar�gi no distantaizsardz�b�m.

P�rslodzes aizsardz�bas iestat�jumu tabula. Tabula 4.8.


x062 PSA I1.p = _ ,__ Inom


x063 PSA I2.p = _ ,__Inom


x064 PSA T1.p = __ ,__ s


x065 PSA T2.p = __ ,__ s


.


422

4.7. Aizsardz�bu darb�bas pa�trin�šana.

Aizsardz�bu darb�bas pa�trin�šanas algoritmu palaiž:

1.Jebkurai sl�dža iesl�gšanai uz laiku 2,0 s. Ja 2,0 s laika posm� notiek uzdotas ar iestat�jumu (DA- Nr. x032, ZSA – Nr. x048, MSA – Nr. x060 ,)pak�pes palaišana, tad neatkar�gi no t�s pak�pes laika iestat�juma nostr�des laiks tiks uzdots:

- distantaizsardz�b�m tiek uzdots l�dz�gs nullei nostr�des laiks. - str�vas aizsardz�bas nostr�des laiks tiek uzdots ar speci�lo iestat�jumu (ZSA – Nr. x049, MSA – Nr. x061)

2.Gad�jum�, ja tiek fiks�ti ieejas sign�li

- distantaizsardz�bas (DA) pa�trin�jums no TVA – BI12 - zemessl�gumu str�vas aizsardz�bas (ZSA) pa�trin�jums no TVA – BI13.

Ja 0,5 s laika posm� p�c fiks�cijas sign�la v�rt�bas ”lo�iskais vieninieks” notiek attiec�g�s aizsardz�bas uzdotas ar iestat�jumu (DA - Nr.x030, ZSA – Nr. x046)pak�pes palaišana, tad neatkar�gi no t�s pak�pes laika iestat�juma nostr�des laiks tiks uzdots ar speci�lo iestat�jumu (DA - Nr. x031, ZSA – Nr. x047).

Gad�jumos, kad nostr�d� distantaizsardz�bas vai virz�t�s zemessl�gumu aizsardz�bas uzdota ar iestat�jumu( DA – Nr. x033, ZSA – Nr.x050)pak�pe, iek�rta �ener� dom�tos pret�j� l�nijas gala iek�rta pa�trin�jumam izejas sign�lus – nostr�d� attiec�gi releji BO8 vai BO9.


423

4.8. Autom�tisk� atk�rtot� iesl�gšana.

“LIDA” realiz� vienk�rt�go vai divk�rt�go atkar�b� no iestat�juma Naai (Nr. x074) autom�tisku atk�rtotu iesl�gšanu (AAI) ar sinhronisma kontroli un spriegumkontroli vai bez t�s.

AAI cikla palaišana nepieciešami sekojošie priekšnosac�jumi:

1. Tiek �ener�ta iekš�ja komanda «AAI palaišana». 2. Tiek �ener�ta �r�j� komanda «AAI palaišana». 3. Nav �r�ja sign�la «AAI aizliegta». 4. Nav iekš�jas AAI blo��šanas (nostr�d�ja SBA ; AAI nav sagatavojusies jaunam darb�bas

ciklam ; sl�dža iesl�gšana uz �ssl�gumu , kura tiek defin�ta , ja par�d�s lo�iskais «1» ieej� «Sl�dzis iesl�gt» vai �r�jas komanda «Iesl�gt sl�dzi» izpildes gad�jum�).

5. Visu aizsardz�bu m�rorg�ni atrodas izejas (nenostr�d�juša) st�vokl�.

AAI realiz�cijas funkcija ir uzdota ar iestat�juma Nr. x066 pal�dz�bu.

Sl�dža iesl�gšanas nosac�jumi AAI realiz�cijas gait�:

Tiek izpild�ti konkr�ta AAI veida nosac�jumi. AAI veids tiek uzdots ar iestat�jumu Nr.x067 un Nr. x068 pal�dz�bu (sk. zem�k). 1. Nav pret�j�s sec�bas sprieguma U2 (laika posm� 0,5 s). 2. Nav �r�ja sign�la «AAI aizliegta» . 3. Tiek fiks�ts lo�iskais sign�ls («1») «Sl�dža gatav�ba». 4. Netiek fiks�ts boj�jums sprieguma ��d�s (ja tiek realiz�ta AAI ar sinhronisma vai

sprieguma kontroli). 5. Ja f�zu str�vas nep�rsniedz iestat�jumu v�rt�bu Nr.x080 Imin .

Visiem nosauktiem p.p.1-5. nosac�jumiem j�saglabas v�s maz laika posm� 0,05 s , bet šo nosac�jumu gaid�šanas laiks tiek uzdots ar iestat�jumu Nr.x077.

AAI realiz�cijas veidi tiek uzdoti ar iestat�jumu Nr.x067 un x068 pal�dz�bu. Ja iestat�jumam Nr.x067 uzdota v�rt�ba «0» tiek realiz�ta AAI bez sinhronisma vai sprieguma kontroles. Ja iestat�jumam Nr.67 uzdota v�rt�ba «1» notiek sinhronisma kontrole. Ja iestat�jumam Nr.x067 uzdota v�rt�ba «2» notiek sinhronisma un spriegumu kontrole. Savuk�rt spriegumu kontroles veids tiek uzdots ar iestat�jumu Nr.x068 «Spriegumkontrole» pal�dz�bu.

Ja iestat�jumam Nr.x068 uzdota v�rt�ba «1» AAI tiek realiz�ta , ja :

Ul < Umin ;

Uk >Umaks ,

kur Umin un Umaks – iestat�jumu Nr.x069 un Nr.x070 v�rt�bas. Ja iestat�jumam Nr.x068 uzdota v�rt�ba «2» tiek realiz�ta , ja


424

Ul > Umaks ; Uk < Umin .

Ja iestat�jumam Nr.x068 uzdota v�rt�ba «3» tiek realiz�ta , ja

Ul > Umaks vai Ul < Umin ;

Uk < Umin Uk > Umaks .

Iesl�gšana ar sinhronisma kontrole – notiek p�rbaudot kop�u un l�nijas spriegumu frekven u starp�bu. AAI tiek realiz�ta , ja frekven u starp�ba nep�rsniedz iestat�jumu delta F (Nr.x072 ) un le��is starp šiem spriegumiem nep�rsniedz iestat�jumu Alfa (Nr.x073 ) . Ar iestat�jumu pal�dz�bu uzdod bezstr�vas pauzes pirms pirm�s Taai1 (Nr.x075) un otr�s Taai2 (Nr.x076 ) AAI .

AAI realiz�cijai tiek izmantota kop�u un l�nijas spriegumu sal�dzin�šana. Ar iestat�juma “F�ze” (Nr.x071) pal�dz�bu tiek uzdots konkr�tas, izmantojamas sal�dzin�šanai f�zes nosaukums (“1” – A , “2” – B vai “3”- C ) . Izmantojamu AAI sinhronisma kontroles spriegumu piesl�gšanas p�rbaudei paredz�ta spriegumu v�rt�bu un le��a starp tiem indik�cija. Ja abu izmantojamu spriegumu v�rt�bas atbilst nosac�jumam: U>Umaks , tad inform�cija tiek att�lota sekojoši:

“U .vert = 1, Uk ^ Ul = 5 ��”

Ja kaut viena sprieguma v�rt�ba neatbilst nosauktam nosac�jumam ,tad le��is netiek apr��in�ts, un inform�cija tiek att�lota sekojoši:

“U .vert = 0 , Uk ^ Ul = 0 ��” Divk�rt�ja AAI gad�jum�, ja pirm� sl�dža iesl�gšana bija sekm�ga ( par sekm�g�m iesl�gšan�m tiek pie�emt�s t�das, p�c kur�m 15 sekunžu laik� nenotiek issl�gumi), vai p�c sekm�gas otras iesl�gšanas AAI pilna cikla gatav�ba atjaunojas p�c 15 sekund�m.


425

Autom�tisk� atk�rtot� iesl�gšanas iestat�jumu tabula. Tabula 4.9.

Indik�cija Nosaukums M�rvien�bas Diapazons Solis x066 AAI AAI funkcija = _

“0” - atsl�gta “1” - iesl�gta

- 0 ÷ 1 1

x067 AAI Kontrol. veids= _

“0” - bez kontrol�m “1” - ar sinhrokontroli “2” - ar sinhro- un spriegumkontroli

- 0 ÷ 2 1

x068 AAI Spriegkontrole=_

“1”- (-Ul+Uk ) “2”- (+Ul-Uk ) “3”- (-Ul+Uk) vai (+Ul-Uk)

- 1 ÷ 3 1

x069 AAI Umin = _,__ Unom

Sprieguma neesam�bas iestat�jums

Umin/Unom 0,02 ÷ 2,00 0,01

x070 AAI Umaks =_ ,__ Unom

Sprieguma esam�bas iestat�jums

Umaks/Unom 0,00 ÷ 2,00 0,01

x071 AAI Faze = _

Sprieguma f�ze : “1” - Ua “2” - Ub “3” - Uc

-

1 ÷ 3 1

x072 AAI delta F= _ ,__Hz

Pieaujam� frekven u starp�ba

Hz

0,01 ÷ 0,50

0,01

x073 AAI Alfa = __ grads

Pieaujamais le��is

gr�ds 5 ÷ 75 5

x074 AAI Naai = _

AAI k�rtas

- 1 ÷ 2 1

x075 AAI Taai1= _ ,__s

1.k�rtas laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01


2.k�rtas laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01

x077 AAI Tgaid.= __ ,__s

AAI nosac�jumu gaid�šanas laiks

s 00,05 ÷ 30,00 0,01


426

4.9. Sl�dža boj�juma aizsardz�ba (SBA).

SBA nostr�dei ir nepieciešami sekojošie nosac�jumi: 1. Jeb kuras aizsardz�bas nostr�de. 2. �r�jas komandas «SBA palaišana» esam�ba . 3. �r�jas komandas «Atsl�gt sl�dzi ar SBA palaišanu» esam�ba.

Ar iestat�juma Nr. x078:SBA funkcija pal�dz�bu ir iesl�gta sl�dža boj�juma aizsardz�ba. P�c SBA palaišanas bez laika kav�juma tiek nosl�gti releju BO1,BO2 kontakti uz laiku , kurš tiek uzdots ar iestat�juma Nr. x081:Tatgr. pal�dz�bu. Laika posm� , kurš tiek uzdots ar iestat�jumu Nr. x079:Tsba , notiek f�žu str�vu v�rt�bu kontrole un , ja str�va ir liel�ka par iestat�jumu Nr. x080: Imin, nostr�d� releji BO5, BO6, šie releji notur kontaktus nostr�d�juš� st�vokl� laika posmos, kuri tiek uzdoti ar iestat�jumu Nr. x082:Impulss un Nr. x083:Impulss pal�dz�bu. SBA nostr�des gad�jum� tiek aizliegta AAI un notiek lo�isk� sign�la palaist AAI atmi�as t�r�šana.

Sl�dža boj�juma aizsardz�bas iestat�jumu tabula.

Tabula 4.10.

Indik�cija Nosaukums M�rvien�bas Diapazons Solis x078 SBA SBA funkcija= _


- 0 ÷ 1 1

x079 SBA Tsba= _ ,__s

SBA nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99

0,01

x080 SBA Imin = _ ,__ Inom

SBA str�va Imin/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01


427

4.10. Boj�juma vietas noteikšana.

Ier�c� ir divi neatkar�gi algoritmi att�luma l�dz boj�juma vietai noteikšanai: 1. Inform�cijas apmai�as iesp�ja un m�r�jumu sinhroniz�cija abiem l�nijas galiem auj

realiz�t boj�juma vietas noteikšanu izmantojot apgriezt�s sec�bas str�vas un spriegumus. Att�luma l�dz boj�juma vietai apr��ins tiek veikts p�c formulas:

)( 221

2122

��

�

�

�IIZ

ILZUUL lin

fault

kur �2U , �

2I - apgriezt�s sec�bas spriegums un str�va vien� l�nijas gal�;

2U ,

2I - apgriezt�s sec�bas spriegums un str�va otraj� l�nijas gal�; 1Z - tieš�s sec�bas l�nijas �patn�ja pretest�ba; linL - l�nijas garums.

Diferenci�l� aizsardz�ba (GDA) uzs�k datu uz�emšanu att�luma l�dz boj�juma vietai apr��in�m moment� , kad GDA darbojas uz l�nijas atsl�gšanu . 2. Distantaizsardz�ba (DA) uzs�k datu uz�emšanu att�luma l�dz boj�juma vietai

apr��in�m DA darb�bas uz l�nijas atsl�gšanu laik�. Att�luma l�dz boj�juma vietai apr��ins p�c distantaizsardz�bas uz�emtiem datiem notiek p�c formul�m: � vienf�zes �ssl�gumam:

]

)(Im[

]/Im[

0

10

0

IZIkI

IUl

F

Ffault �

� ,

kur UF, IF – boj�t�s f�zes spriegums un str�va; I0 – nullsec�bas str�va 3�0; Z1 – tieš�s sec�bas �patn�ja pretest�ba; k – str�vas 3I0 kompens�cijas koeficients.

� starpf�žu �ssl�gumiem:

])Im[(

])Im[(

32121

3221

FFF

FFFfault IZII

IUUl

� ,

kur UF1, UF2 – boj�to f�žu spriegumi;

IF32 –neboj�t�s f�zes apgriezt�s sec�bas str�va; IF1; IF2 – boj�to f�žu str�vas.


428

Att�luma l�dz boj�juma vietai apr��ina rezult�ti (no DA un GDA) tiek re�istr�jas “notikumos” un to var caurskat�t ieb�v�t� indikator� vai person�laj� dator�. L�nijas parametri att�luma l�dz boj�juma vietai apr��inam tiek ieviesti ar iestat�jumiem:

Iestat�jumu grupa – “Iestat. grupa N. x ” (x = 1÷4). Tabula 4.11.

Iestat�juma numurs Iestat�juma apz�m�jums Iestat�jumu diapazons Solis iestat�jums Nr.: x088 X1 = _ , ___Ohm/km 0,00 ÷ 0,50 0,01

iestat�jums Nr.: x 089 R1 = _ ,___ Ohm/km 0,00 ÷ 0,50 0,01 iestat�jums Nr.: x 090 X0 = _,___ Ohm/km 0,00 ÷ 1,50 0,01

iestat�jums Nr.: x 091 R0 = _ ,___ Ohm/km 0,00 ÷ 1,50 0,01

iestat�jums Nr.: x 094 Km = _,_ 0,0 ÷ 9,9 0,1

iestat�jums Nr.: x 095 Lm = ___,_ km 0,0 ÷ 300,0 0,1

iestat�jums Nr.: x 096 L lin. = ___,_ km 0,0 ÷ 300,0 0,1

IZEJAS RELEJI.

501

5. IZEJAS RELEJI. Izejas releju saraksts un to funkcijas ir uzr�d�ti tabul� 5.1. Katrs izejas relejs ir apg�d�ts ar iekš�jo programmas hister�zisu – relejs var izmain�t savu st�vokli (nostr�d�jis - > atgriezts, atgriezts - > nostr�d�jis) tikai tad, ja iepriekš�jais st�voklis turpin�j�s ne maz�k, ka 50 ms pirms jaunas komandas par�d�šan�s. Katram relejam ir viens sasl�dzošais (norm�li atsl�gtais) kontakts. Sign�l� relejam BO17 ir atsl�dzošais (norm�li sasl�gtais) kontakts, kurš norm�laj� ier�ces darba rež�m� ir atsl�gts un sasl�dzas, ja ier�cei nav operat�vas barošanas, k� ar� ier�ces iekš�j� boj�juma gad�jum�. Šaj� gad�jum� uz ier�ces ieb�v�taj� indikator� par�d�s pazi�ojums par bloka boj�jumu.

Ier�ces izejas releji Tabula 5.1.

Nr. Apz�m�-

jums Funkcion�lais uzdevums

1 BO1 GDA , DA(1.-5.zonas r ) , ZSA (1.-4.pak�pes), MSA(1.-2.pak�pes) 2 BO2 PSA1, 2.pak�pes nostr�des gad�jum� 3 BO3 atsl�gt sl�dzi , ja pien�k atbilstoša �r�j� komanda 4 BO4 sl�dža boj�juma aizsardz�bas nostr�de; 5 BO5 aizliegt AAI iekš�ji defin�tu iemeslu d� ( SBA nostr�de, sl�dža atsl�gšana p�c

iesl�gšanas uz �ssl�gumu ) 6 BO6 iesl�gt sl�dzi , ja pien�k atbilstoša �r�j� komanda; 7 BO7 iesl�gt sl�dzi AAI rež�m� 8 BO8 pa�trin�t pret�ja gala DA 9 BO9 pa�trin�t pret�ja gala ZSA 10 BO10 spriegum��žu boj�jums 11 BO11 sl�dža ��žu boj�jums (kontaktu BI1 ,BI2 st�voklis veido aizliegto

kombin�ciju) 12 BO12 impulsveida komanda, impulsa ilgums tiek uzdots ar iestat�juma sk.Att.4.3; 13 BO13 impulsveida komanda, impulsa ilgums tiek uzdots ar iestat�juma sk.Att. 4.3; 14 BO14 impulsveida komanda, impulsa ilgums tiek uzdots ar iestat�juma sk.Att .4.3; 15 BO15 impulsveida komanda, impulsa ilgums tiek uzdots ar iestat�juma sk.Att. 4.3; 16 BO16 sakaru kan�la boj�jums, GDA blo��šana 17 BO17 ier�ces vai operat�v�s barošanas ��žu boj�jums

Releju BO1, BO2, BO3 kontakti paliek nostr�d�juš� st�vokl� , kam�r sagl�bjas nostr�des nosac�jumi un v�l laika posmu, kurš tiek uzdots ar iestat�juma Nr. x081 (atgriešanas laiks) pal�dz�bu.

Releja BO4 kontakts saglab� nostr�d�jušo st�vokli laika posm�, kurš tiek uzdots ar iestat�juma Nr.x082 pal�dz�bu ( impulsveida nostr�des sign�ls ). BO5 – impulsveida komanda, impulsa ilgums tiek uzdots ar iestat�juma Nr.x083

IZEJAS RELEJI.

502

pal�dz�bu.

BO6 ,BO7 - impulsveida komanda, impulsa ilgums tiek uzdots ar iestat�juma Nr.x084 pal�dz�bu.

BO8, BO9, BO10 – kontakti paliek nostr�d�juš� st�vokl� , kam�r saglab�jas nostr�des nosac�jumi . Nostr�d� bez laika kav�juma un atgriez�s ar� bez laika kav�juma. Relejam BO11 nostr�des kav�jums tiek uzdots ar iestat�juma Nr.x085 pal�dz�bu. Kontakts paliek nostr�d�juš� st�vokl� , kam�r saglab�jas nostr�des nosac�jumi .

BO12, BO13, BO14, BO15 -- impulsveida komanda, impulsa ilgums tiek uzdots ar iestat�juma Nr. 5009 pal�dz�bu.

DISKR�TIE IEEJAS SIGN�LI.

601

6. DISKR�TIE IEEJAS SIGN�LI. Ier�ces diskr�to ieeju sign�lu saraksts un šo sign�lu funkcijas ir par�d�ts tabul� 6.1. Diskr�to ieeju aktiv� ar l�dzsprieguma padošanu uz attiec�go ieeju “BI”. Katr�m etr�m diskr�t�m ieej�m ir kop�jais m�nuss (skat. �r�jo piesl�gumu sh�mu). Katra diskr�t� ieeja ir apg�d�ta ar programmat�ras aizsardz�bu no “vibr�šanas” – jaunu lo�isk�s ieejas st�vokli pie�em, ja šis st�voklis apstiprin�j�s 5 ms laik�.

Diskr�tas ieejas Tabula 6.1.

Nr. Apz�m�- jums Funkcion�lais uzdevums

1 2 3

1 BI 1 “Sl�dzis iesl�gts” (lo�isk� vieninieka parad�šanas gad�jum� AAI tiek blo��ts uz 15 sekund�m)

2 BI 2

“Sl�dzis atsl�gts” (lo�isk� vieninieka parad�šanas gad�jum� tiek �ener�ta pa�trin�šanas komanda vis�m aizsardz�b�m , lo�iskas n�les

par�d�šanas gad�jum� lo�iskais vieninieks tiek saglab�ts atmi�a 2 sekunžu laik�)

3 BI 3

“Iesl�gt sl�dzi” (komanda tiek izpild�ta atkar�b� no iestat�juma Nr.x086 v�rt�bas. Šis iestat�jums uzdod iesl�gšanas veidu. Ja tiek uzdota lo�isk� n�le, tad iesl�gšana notiek bez spriegumu vai sinhronisma kontrol�m. J� tiek uzdots lo�iskais vieninieks, tad tiek realiz�ta komanda ar visu veidu kontrol�m: notiek kop�u un l�nijas spriegumu un sinhronisma kontrole, pie tam kontroles tiek realiz�tas neatkar�gi no AAI iestat�jumiem. Komandas BI3 izpildes gad�jum� AAI tiek blo��ta 15 sekunžu laik�)

4 BI 4 “Atsl�gt sl�dzi bez SBA palaišanas” 5 BI 5 “Atsl�gt sl�dzi ar SBA palaišanu” 6 BI 6 “Sl�dža gatav�ba” 7 BI 7 “Palaist AAI” ( sign�ls tiek glab�ts atmi�� 0,25 s laika posm� ) 8 BI 8 “SBA palaišana”

9 BI 9 “AAI aizliegta” ( sign�ls tiek ierakst�ts atmi�� uz laiku, kurš tiek

uzdots ar iestat�jumu Nr.x087, sign�ls p�rtrauc AAI cikla izpildi un , vienlaic�gi, tiek p�rtraukta sign�la «Palaist AAI» glab�šana atmi��).

10 BI 10 “Iestat�jumu grupa” 11 BI 11 “Iestat�jumu grupa” 12 BI 12 “Iestat�jumu izmai�as iesp�jas blo�šana”. 13 BI 13 “DA telepa�trin�jums” ( sign�ls tiek ierakst�ts atmi�� uz laiku 0,5 s ) 14 BI 14 “ZSA telepa�trin�jums” (sign�ls tiek ierakst�ts atmi�� uz laiku 0,5 s )

15 BI 15 “Spriegum�žu autom�ta boj�jums” ( parasti tiek izmantota ��žu aizsarg autom�ta kontakts: autom�ta atsl�gšana atbilst BI15=1 )

16 BI 16 Sinhroniz�šana ar �r�jiem sinhroimpulsiem

DISKR�TIE IEEJAS SIGN�LI.

602

1 2 3

17 BI 17 sk. Att .4.3 18 BI 18 sk. Att. 4.3 19 BI 19 sk. Att .4.3 20 BI 20 sk. Att. 4.3

VAD�BAS PANELIS

701

7. VAD�BAS PANELIS. 7.1. Ier�ces iestat�jumi.

Ier�ce ir apg�d�ta ar 4 iestat�jumu grup�m “Iestat. grupa N.(1-4)” k� ar� vis�m grup�m kop�jiem iestat�jumiem “Visparejie iest.”. Akt�vu iestat�jumu grupu var izv�l�t ar �r�jiem diskr�tiem sign�liem BI10, BI11 saska�� ar tabulu 7.1.

Akt�vu iestat�jumu grupu izv�le

Tabula. 7.1. Diskr�to sign�lu st�voklis (1- akt�vs, 0- neakt�vs) Akt�vas iestat�jumu grupas

numurs diskr�tais sign�ls BI11 diskr�tais sign�ls BI10

grupa Nr.1 0 0 grupa Nr.2 0 1 grupa Nr.3 1 0 grupa Nr.4 1 1

Iestat�jumiem pieš�irti sekojošie numuri:

1. iestat�jumu grupa : iestat�jumi N (1001-1113); 2. iestat�jumu grupa : iestat�jumi N (2001-2113); 3. iestat�jumu grupa : iestat�jumi N (3001-3113); 4. iestat�jumu grupa : iestat�jumi N (4001-4113); Visp�r�jie iestat�jumi : iestat�jumi N (5001-5009).

Iestat�jumu nosaukumi, to pieaujamas robežas un apz�m�jums indikator� uzr�d�ti tabul�.11.1. Iestat�jumus var caurskat�t, izmain�t un ierakst�t no person�l� datora (ar programmu “Remilink”) vai ar ier�ces vad�bas pog�m “Iestatijumi” rež�m�. Ieejot rež�m� “Iestatijumi” nepieciešams nospiest pogu “U”, indikator� tiek izgaismota inform�cija par ier�ces tipu, t�s r�pn�cas numurs: Lida 32/15 N.XXX un ier�ces k�rtas numurs sakaru apl�: on line N.XX.

“Iestat�jumi” rež�m� vad�bas pogas izpilda sekojošas funkcijas: poga U:

� vajadz�ga vad�bas punkta izv�le; � iestat�juma jaunas v�rt�bas apstiprin�jums, ja šis iestat�jums tika main�ts;

poga S: � indikatora k�rt�ja segmenta aktiviz�cija – akt�vais segments mirgo;

pogas � / �: � p�rvietošan�s uz leju / uz augšu starp vad�bas punktiem; � p�rvietošan�s uz leju / uz augšu starp izv�l�tas grupas iestat�jumiem; � v�rt�bas palielin�šana / samazin�šana indikatora akt�vaj� segment�. Ja pogas � / � ilgstoši tur nospiest� st�vokl�, p�rvietošan�s vai v�rt�bas izmai�a notiek autom�tiski pa�trin�t� rež�m�. Ja mainot iestat�jumu t�s v�rt�ba iziet �rpus pieaujam�m robež�m, indikator� par�d�s pazi�ojums “Vertiba NAV korekta !!!”. Lai ierakst�t jaunas iestat�jumu v�rt�bas past�v�g� atmi�� nepieciešams iev�st paroli “Password = 965” , p�c tam nospiest pogas “U” un “�”.

VAD�BAS PANELIS

702

Linijas aizsardziba Lida 32/15 N.xxx

on line N.xx

�

*************** xx-xx-xx xx:xx:xx Yr Mn Dt Time

�

� �

*************** Iestat. grupa N.1

iestat.N:(1001-1113)

1gr. DA =‘+’ GDA =‘+’ ‘U’ - Iestatijumi ‘S’ - Monitor ‘<’ - Notikumi

U

U 'DA' iestat. 1 gr. iestatijums N: 001 Ka = X,XX

� S

'DA' iestat. 1 gr. iestatijums N: 001 Ka = A,XX

segmenta aktiviz�šana – akt�vais segments mirgo

*************** Visparejie iest.

iestat.N:(5001-5009)

� �

*************** Password = 000

� �

�

�

'DA' iestat. 1 gr. iestatijums N: 002 Kr = X,XX

� �

'DA' iestat. 1 gr. iestatijums N: 107

DFAfunkc. = aktiva

� �

segmenta v�rt�bas izmai�a

U

iestat�juma jaunas v�rt�bas apstiprin�jums

ieeja rež�m� “Iestatijumi”

izeja no iestat�jumu rež�ma

ier�ces tips, r�pn�cas numurs, ier�ces k�rtas numurs sakaru apl�

Pašreiz�jais laiks

VAD�BAS PANELIS

703

7.2. Inform�cijas izvešana ier�ces indikator�.

Darba norm�laj� rež�m� (dež�rrež�m�) uz ieb�v�tu indikatoru tiek izvesta sekojoša inform�cija: � pamata aizsardz�bu pašreiz�jais statuss un pašreiz�ja iestat�jumu akt�v� grupa

1gr. - pirm� iestat�jumu grupa ir akt�va; DA = ‘+’ - distantaizsardz�bas funkcija ir akt�va (‘+’), ir blo��ta (‘-‘); GDA = ‘+’ - diferenci�las aizsardz�bas funkcija ir akt�va (‘+’), ir blo��ta (‘-‘); U – Iestatijumi – lai ieietu iestat�jumu rež�m�, nospiediet pogu ‘U’; S - Monitor – lai ieietu rež�m� “Monitor”, nospiediet pogu 'S’; < – Notikumi – lai ieietu rež�m� “Notikumi”, nospiediet pogu ‘�’;

� ier�ces pamatbloku test�šanas rezult�ti;

“_X_X_X_X_X_X_” – atrastas k�das apz�m�jums;

� l�nijas atsl�gšanas / iesl�gšanas p�d�jie tr�s c�lo�i;

Lai no indikatora nodz�stu l�nijas atsl�gšanas / iesl�gšanas c�lo�u inform�ciju, ir nepieciešams nospiest pogu “�”.

“Monitor” rež�m� indikator� tiek izvestas kontrol�jamo analogo un izskaitoto sign�lu pašreiz�jas v�rt�bas un �r�jo diskr�tu sign�lu st�voki: � Kontrol�jamie analogie sign�li: Ia, Ib, Ic, 3Io, 3Io||, Ua, Ub, Uc, 3Uo, Ul:

1gr. DA = ‘+’ GDA = ‘+’ ‘U’ - Iestatijumi ‘S’ - Monitor ‘<’ - Notikumi

1gr. DA = ‘+’ GDA = ‘+’ *********************** WARNING !!! _X_X_X_X_X_X_ Error

1gr. DA = ‘+’ GDA = ‘+’ GDA nostrade

AAI-1.karta DA-2.z.nostrade

Ia= _,___ kA ___ gr Ib= _,___ kA ___ gr Ic= _,___ kA ___ gr Io= _,___ kA ___ gr

VAD�BAS PANELIS

704

Str�vu un spriegumu le��i tiek m�r�ti attiec�b� uz sprieguma ‘Ua’ le��i, kurš ir pie�emts nulle gr�du (“0 gr”).

� izskaitotie lielumi: Ia1,Ia2,Ia dif., Ia bremz., Ib1,Ib2,Ib dif., Ib bremz., Ic1,Ic2,Ic dif.,

Ic bremz.

Ia1, Ia2 – f�zes ‘�’ str�vas l�nijas sava un pret�ja gala; Ia dif. – f�zes ‘A’ izskaitot�s diferenci�l�s str�vas modulis; Ia bremz. – f�zes ‘A’ bremz�šanas str�va, izskaitota p�c aizsardz�bas nostr�des grafika;

Str�vu Ia1, Ia2, Ib1, Ib2, Ic1, Ic2 le��i tiek m�r�ti attiec�b� uz str�vas Ia1 le��i, kurš ir pie�emts nulle gr�du (“0 gr”).

� apr��ina lielumi, kuri atspoguo apmai�as ar datiem procesu starp diferenci�l�s

aizsardz�bas diviem puskomplektiem: T/2 maks, T/2 min - sakaru kan�la kav�jumu pieaujamais laiks, kan�la T/2 – faktiskais sakaru kan�la kav�jumu laiks .

� �r�jo diskr�tu sign�lu un komandu st�voki:

Lai ieietu “Monitor” rež�m� ir nepieciešams nospiest pogu “S”. N�kam� / iepriekš�ja parametra caurskat�šanai ir j�nospiež pogas “� / �”.

Ia1= _,___ kA ___ gr Ia2= _,___ kA ___ gr

Ia dif. = _,___ kA Ia bremz.= _,___ kA

T/2maks = _,__ ms

kanala T/2 = _,__ ms T/2min = _,__ ms

Sledzis ieslegts =_ Sledzis atslegts =_

Kom.Ieslegt Sledzi=_ Atsl.Sledzi bezSBA=_

VAD�BAS PANELIS

705

Ja parametra v�rt�ba p�rsniedz pieaujamo indik�cijai robežu, par�d�s simboli:

Notikumu caurskates rež�ms - “Notikumi” – auj caurskat�t p�d�jus 7 notikumus, kurus ier�ce ieraksta atmi�a, ka ar� att�luma l�dz boj�juma vietai apr��ina rezult�ti. Notikumu saraksts, kurus ier�ce ieraksta ir uzr�d�ts tab.7.2.

Ieejot notikumu caurskates rež�m� ir nepieciešams nospiest pogu �. Viena no notikumiem izv�lei j�nospiež pogu “U”. Caurskat�t izv�l�to notikumu var ar poga “�/�” pal�dz�bu. Caurskat�ma notikuma beigu paz�me ir pazi�ojums: “Notikuma beigums”. P�riet uz n�košo notikumu var ar pog�m “�/�” .

Ia= _,___ kA ___ gr Ib= _,___ kA ___ gr Ic= _,___ kA ___ gr Io= _,___ kA ___ gr

��

Ua= _,___ kV ___ gr Ub= _,___ kV ___ gr Uc= _,___ kV ___ gr Uo= _,___ kV ___ gr

� �

Ia= >,>>> kA >>> gr

VAD�BAS PANELIS

706

Ier�ce autom�tiski iziet no “Monitora” un “Notikumi” rež�ma, ja 5 min laik� netika nospiesta neviena vad�bas poga.

1gr. DA = ‘+’ GDA = ‘+’ ‘U’ - Iestatijumi. ‘S’ - Monitor ‘<’ - Notikumi

Notikuma Laiks: Notikums N.7:

04-02 14:10:43 'U' - caurskatit

DA-_.z.nostr/A0-lin GDA nostrade AAI _. karta MSA nost./_

U

GDA Boj.'AB'___,_km Sledza Bojajuma Aiz. Notikuma beigums Notikuma beigums

� � � �

Notikuma Laiks: Notikums N.6: 04-01 10:10:46 'U' - caurskatit

Notikuma Laiks: Notikums N.1:

04-01 03:59:46 'U' - caurskatit

�

VAD�BAS PANELIS

707

Indikatora pazi�ojumi par notikumiem Tabula 7.2.

Uzraksts indikator�

Paskaidrojums

1 2

DA- _.z.nostrade /“ __” - lin

DA 1. ÷ 4.zonas nostr�de. “_ _”- boj�to f�žu

nosaukums , virziens

DA -_.z.nostrade / ”__” - kopn

DA 5.zonas nostr�de. “_ _”- boj�to f�žu nosaukums , virziens

ZSA _ pakape

ZSA 1.÷ 4 .pak�pes nostr�de

MSA _ pakape

MSA 1.÷ 2 .pak�pes nostr�de

PSA _ pakape

PSA 1.÷ 2 .pak�pes nostr�de

SBA nostrade

Sl�dža boj�juma aizsardz�bas nostr�de

AAI _. karta

AAI 1.÷ 2 .k�rta

Spr.kezu bojajums!!!

Blo��šana spriegum��žu boj�jumiem

SKautom�ta atsl.

Blo��šana spriegum��žu autom�ta atsl�gšanai

Sledza kezu bojajums

Sl�dža ��žu boj�jums (BI1,BI2)

Kom.- ATSLEGT bez SBA

�r�j� komanda – atsl�gt sl�dzi bez SBA palaišanas

Kom.- ATSLEGT ar SBA

�r�j� komanda – atsl�gt sl�dzi ar SBA

palaišanas

Komanda – IESLEGT

�r�ja komanda – iesl�gt sl�dzi

Kom.-DA paatrinajums

�r�j� komanda – pa�trin�t DA no TVA

Kom.-ZSApaatrinajums

�r�j� komanda – pa�trin�t ZSA no TVA

GDA nostrade

GDA nostr�de

VAD�BAS PANELIS

708

1 2

GDA Boj.'___'___,_km

Boj�juma vietas noteikšana p�c GDA

nostr�des (U2 ; I2 )

DA Boj.'___'___,_km

Boj�juma vietas noteikšana p�c DA nostr�des

Iestatijumu izmaina

Iestat�jumu izmai�a

'LIDA' Atslegta !!!

Operat�v� sprieguma no�emšana

Piesp. Palaisana

Piespiedpalaišana

'LIDA' Ieslegta

Operat�v� sprieguma padošana

CIPARU OSCILOGRAFA FUNKCIJA.

801

8. CIPARU OSCILOGRAFA FUNKCIJA.

Ier�cei ir ieb�v�ta av�rijas procesu ierakst�šanas funkcija. Oscilogrammas tiek saglab�tas ier�ces energoneatkar�gaj� atmi�� un tie var b�t p�rs�t�tas person�laj� dator� ar programmu “Remilink” un caurskat�tas ar programmu “Smoky”. Oscilogramm� tiek re�istr�ti analogie sign�li, ieejas diskr�to sign�lu st�voki, vad�bas komandas izejas relejiem , k� ar� palaišanas elementu un aizsardz�bas iekš�ju komandu st�voki.

Oscilogramm� tiek palaista p�c jebk�das aizsardz�bas palaišanas elementa nostr�des, �r�jo komandu aktiviz�ciju gad�juma, k� ar� spriegumu ��žu vai sl�dža ��žu boj�juma gad�jum�, pie sakaru p�rtraukuma starp diferenci�l�s aizsardz�bas puskomplektiem iest�šanos. Oscilogrammu var palaist ar komandu no person�l� datora vai ar ier�ces vad�bas pogu pal�dz�bu (vienlaic�gi nospiežot pogas �/�).

Oscilogrammas pirmsav�rijas rež�ma ierakst�šanas laiku iestata ar iestat�jumu “Tpre”. Av�rijas rež�ma ierakst�šanas laiks tiek noteikts ar palaišanas nosac�jumu/sign�lu pazušanas faktu. Iestat�jums “Trecmax” ievieš av�rijas rež�ma ieraksta maksim�lo laiku. Ja palaišanas nosac�jumi nebeidz�s – p�c laika “Trecmax” tiks palaista n�koša oscilogramma. Oscilogrammu ierakstot notiek datu saspiešana. Saspiešanas pak�pe tiek noteikta ar iestat�jumu “Compression”.

Ciparu oscilografa iestat�jumi: Iestat�jumu grupa – “Vispareije iestat.”

Iestat�juma numurs Iestat�jumu apz�m�jums Iestat�jumu diapazons Solis

iestat�jums Nr.: 5003 T pre = ___ ms 50 - 250 1 iestat�jums Nr.: 5004 T recmax = __,_s 1,0 – 30,0 0,1 iestat�jums Nr.: 5005 Compression = __ % 0 - 10 1

Oscilogrammu atmi�u var att�r�t iestat�jumu rež�m� ierakstot paroli “Password = 020”.

Rezult�t� b�s nodz�sti ar� visi notikumi.

RE�L� LAIKA PULKSTENIS, SINHRONIZ�CIJA.

901

9. RE�L� LAIKA PULKSTENIS, SINHRONIZ�ŠANA.

Ier�ce ir apg�d�ta ar astronomisk� laika taimeru ar manu�l�s un autom�tisk�s korekcijas iesp�ju un iesp�ju sinhroniz�t no �r�j� sign�la vai komandas. Taimera r�d�jumi tiek atspoguoti un tos var izmain�t: � uz vietas – tiek atspoguotas ieb�v�t� indikator� iestat�jumu rež�m�, tos maina ar vad�bas

pog�m; � no att�luma – tiek atspoguotas person�laj� dator� programmas “Remilink” log� un var

b�t sinhroniz�ti ar person�l� datora laiku. Taimera prec�zu sinhroniz�šanu var veikt ar sinhroimpulsu padošanu diskr�ta ieej� BI16. Ier�ce rea�� uz sinhroimpulsu tikai laika interv�l� sakot ar pašreiz�jas min�tes 55 s un beidzot ar n�kam�s min�tes 05 s. Pie tam: � ja sinhroimpulss pien�ca laika interv�l� “55 s – 00 s”, taimera sekundes un milisekundes

tiek nomestas uz “0” un pielikta viena min�te (l�dz sinhroniz�šanai taimers atpalika); � ja sinhroimpulss pien�ca laika interv�l� “00 s – 05 s”, taimera sekundes un milisekundes

tiek nomestas uz “0” un min�te netiek pielikta (l�dz sinhroniz�šanai taimers steidz�s).

DATU APMAIA AR PERSON�LO DATORU.

1001

10. DATU APMAI A AR PERSON�LO DATORU.

Ier�ce ir apg�d�ta ar standarta asinhrono interfeisu “RS232” un ar attiec�go programmat�ru, kas auj veikt datu apmai�u starp ier�ci un person�lo datoru k� tieši t� ar� pa t�lru�a sakaru kan�liem. Datu apmai�a starp ier�ci un datoru tiek nodrošin�ta ar programmu “Remilink”. Sakaru kan�lam izmanto tr�sdzislu ekran�to kabeli. Ja pie viena person�la datora / modema ir j�piesl�dz vair�kas ier�ces, katrai ier�cei ir nepieciešams pieš�irt savu numuru (adresi) sakaru apl�. Ier�ces numurs sakaru apl� tiek uzr�d�ts, ieejot iestat�jumu rež�m� - on line N.XX, šo numuru var izmain�t ar vad�bas pog�m un ierakst�t p�c paroles ievad�šanas Password = 965. Ier�ces un person�l� datora / modema pievienošanas pie sakaru kan�la sh�mas ir par�d�tas att�l� 10.1. Ekran�ta kabea maksim�lais garums starp ier�ci un person�lo datoru / modemu vai starp div�m ier�c�m nedr�kst b�t liel�ks par 200 m. Kabea novietošana kop�j� kan�l� ar sp�ka kabeiem nav v�lama.

DATU APMAIA AR PERSON�LO DATORU.

1002

Att.10.1. Sakaru kan�lu pievienošanas sh�mu varianti.

PC REDI REMI LIDA

DB-25

2

3

7

X2

3

2

5

PC REDI REMI LIDA

DB-9

3

2

5

X2

3

2

5

MODEM REDI REMI LIDA

DB-25

2

3

7

X2

2

3

5

MODEM REDI REMI LIDA

DB-25

3

2

7

X2

3

2

5

REDI REMI LIDA

X2

3

2

5

AIZSARDZ�BAS “LIDA” IESTAT�JUMU TABULA.

1101

11. AIZSARDZ�BAS “LIDA” IESTAT�JUMU TABULA. Tabula11.1.

Indik�cija Nosaukums M�rvien�bas Diapazons Solis 1 2 3 4 5

x001 DA Ka = _ ,__

Str�vas 3I0 kompens�cijas koeficienta re�l� daa Ka=Re(Z0-Z1/3Z1)

-

0,00 ÷ 3,00

0,01

x002 DA Kr = _ ,__

Str�vas 3I0 kompens�cijas koeficienta imagin�r� daa Kr=Im(Z0-Z1/3Z1)

-

0,00 ÷ 4,50

0,01

x003 DA R1f-z = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00 0,01

x004 DA R2f-z = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x005 DA R3f-z = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x006 DA R4f-z = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x007 DA R5f-z = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x008 DA X1f-z = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x009 DA X2f-z = ___,__ Ohm

2. zonas indukt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam

Ohm

0,00 ÷ 300,00

0,01

x010 DA X3f-z = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x011 DA X4f-z = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x012 DA X5f-z = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x013 DA R1f-f = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01


1102

1 2 3 4 5

x014 DA R2f-f = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x015 DA R3f-f = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x016 DA R4f-f = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x017 DA R5f-f = ___,__ Ohm

5. zonas akt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam

Ohm

0,00 ÷ 300,00

0,01

x018 DA X1f-f = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x019 DA X2f-f = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x020 DA X3f-f = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x021 DA X4f-f = ___,__ Ohm


0,00 ÷ 300,00

0,01

x022 DA X5f-f = ___,__ Ohm

5. zonas indukt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam

Ohm

0,00 ÷ 300,00

0,01

x023 DA T1= _,__ s


s

0,00 ÷ 9,99

0,01

x024 DA T2= _,__ s


s

0,00 ÷ 9,99

0,01

x025 DA T3= _ ,__ s


s

0,00 ÷ 9,99

0,01

x026 DA T4= _ ,__ s


s

0,00 ÷ 9,99

0,01

x027 DA T5= _ ,__ s


s

0,00 ÷ 9,99

0,01


1103

1 2 3 4 5

x028 DA COS(l�nija) = _ ,___

L�nijas le��a kosinuss

-

0,000 ÷ 1,000

0,001

x029 DA SIN(l�nija) = _ ,___

L�nijas le��a sinuss

-

0,000 ÷ 1,000

0,001

x030 DA N1 = _

Pa�trin�m� no TVA DA zona

-

0 ÷ 5

1

x031 DA Tn1 = _ , __s

DA (x030) nostr�des laiks pa�trinot no TVA

s

0,00 ÷ 9,99

0,01

x032 DA N2 = __

Pa�trin�m�s DA zonas (divas) iesl�dzot jaudas sl�dzi

-

0 ÷ 55

1

x033 DA N3 = _

DA zona pa�trin�juma komandai uz TVA

-

0 ÷ 5

1

x034 DA I2 = _ ,__ Inom

Pret�j�s sec�bas str�va I2 / Inom 0,02 ÷ 4,00 0,01

x035 DA Ipal = _ ,__ Inom

Palaišanas str�va Ipal / Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01

x036 DA Ufmin= _ ,__Unom

Blo��šanas no spriegum��žu boj�juma atgriešanas spriegums

Ufmin /Unom

0,00 ÷ 2,00

0,01

x037 DA U2 = _ ,__ Unom

Pret�j�s sec�bas spriegums

U2 /Unom 0,00 ÷ 2,00 0,01

x038 ZSA 3Io1.p = _ ,__ Inom

1. pak�pes nostr�des str�va 3I0nom/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01

x039 ZSA 3Io2.p = _ ,__ Inom


x040 ZSA 3Io3.p = _ ,__ Inom


x041 ZSA 3Io4.p = _ ,__ Inom


x042 ZSA T1.p = _ ,__ s


x043 ZSA T2.p = _ ,__s


x044 ZSA T3.p = _ ,__s



1104

1 2 3 4 5

x045 ZSA T4.p = _ ,__s

4. pak�pes nostr�des laiks

s 0,00 ÷ 9,99 0,01

x046 ZSA N1 = _

Pa�trin�m� no TVA ZSA pak�pe

- 0 ÷ 4 1

x047 ZSA Tn1 = _ ,__ s

ZSA (x047) nostr�des laiks pa�trinot no TVA

s 0,00 ÷ 9,99 0,01

x048 ZSA N2 = _

Pa�trin�m� ZSA pak�pe iesl�dzot jaudas sl�dzi

- 0 ÷ 4 1

x049 ZSA Tn2 = _ ,__ s

ZSA ( x048 ) nostr�des laiks iesl�dzot jaudas sl�dzi

s 0,00 ÷ 9,99 0,01

x050 ZSA N3 = _

ZSA pak�pe pa�trin�juma komandai uz TVA

- 0 ÷ 4 1

x051 ZSA 3Iomin = _ ,__ Inom

ZSA virziena elementa minim�l� str�va

3I0/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01



- 0 ÷ 1 1



- 0 ÷ 1 1



- 0 ÷ 1 1

x055 ZSA 4.p.virz iens= _


- 0 ÷ 1 1

x056 MSA I1.p = _ ,__ Inom

1.pak�pes nostr�des str�va I/ Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01

x057 MSA I2.p = _ ,__Inom


x058 MSA T1.p = _ ,__ s


x059 MSA T2.p = _ ,__ s


x060 MSA N1 = _

Pa�trin�m� MSA pak�pe iesl�dzot jaudas sl�dzi

- 0 ÷ 2 1

x061 MSA Tn1 = _ ,__s

MSA (x060) nostr�des laiks iesl�dzot jaudas sl�dzi

s 0,00 ÷ 9,99 0,01

x062 PSA I1.p = _ ,__ Inom



1105

1 2 3 4 5 x063 PSA I2.p = _ ,__Inom


x064 PSA T1.p = __ ,__ s


x065 PSA T2.p = __ ,__ s


x066 AAI AAI funkcija = _


- 0 ÷ 1 1

x067 AAI Kontrol. veids= _

“0” - bez kontrol�m “1” - ar sinhrokontroli “2” - ar sinhro- un spriegumkontroli

- 0 ÷ 2 1

x068 AAI Spriegkontrole=_

“1”- (-Ul+Uk ) “2”- (+Ul-Uk ) “3”- (-Ul+Uk) vai (+Ul-Uk)

- 1 ÷ 3 1

x069 AAI Umin = _,__ Unom

Sprieguma neesam�bas iestat�jums

Umin/Unom 0,02 ÷ 2,00 0,01

x070 AAI Umaks =_ ,__ Unom

Sprieguma esam�bas iestat�jums

Umaks/Unom 0,00 ÷ 2,00 0,01

x071 AAI Faze = _

Sprieguma f�ze : “1” - Ua “2” - Ub “3” - Uc

-

1 ÷ 3 1

x072 AAI delta F = _ ,__Hz

Pieaujam� frekven u starp�ba

Hz

0,01 ÷ 0,50

0,01

x073 AAI Alfa = __ grads

Pieaujamais le��is

gr�ds 5 ÷ 75 5

x074 AAI Naai = _

AAI k�rtas

- 1 ÷ 2 1


1.k�rtas laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01


2.k�rtas laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01

x077 AAI Tgaid.= __ ,__s

AAI nosac�jumu gaid�šanas laiks

s 00,05 ÷ 30,00 0,01

x078 SBA SBA funkcija= _


- 0 ÷ 1 1

x079 SBA Tsba= _ ,__s

SBA nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99

0,01

x080 SBA Imin = _ ,__ Inom

SBA str�va Imin/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01


1106

1 2 3 4 5 x081 BI , BO BO(1-3).Tatgr =_ ,__ s

Atgriešan�s laiks s 0,05 ÷ 9,99 0, 01

x082 BI , BO BO 4.Impulss= _ ,__s

Impulsa ilgums s 0,05 ÷ 9,99 0,01

x083 BI , BO BO 5.Impulss= _ ,__s


x084 BI , BO BO 6,7.Impulss= _ ,__s

Impulsa ilgums

s 0,05 ÷ 9,99 0,01

x085 BI , BO BO 11.Tnostr.= _ ,__s

Nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01

x086 BI , BO BI 3.Iesl.veids = _

“0” - bez kontrol�m “1” - ar kontrol�m

- 0 ÷ 1 1

x087 BI , BO BI 9.Aiz.ilg. = __ s

AAI aizlieguma ilgums s 5 ÷ 30 1

x088 BVn* X1 = _,___ Ohm/km

Tieša sec�bas �patn�j� indukt�v� pretest�ba

Ohm/km 0,000 ÷ 0,500 0,001

x089 BVn* R1 = _,___ Ohm/km

Tieša sec�bas �patn�j� akt�v� pretest�ba

Ohm/km 0,000 ÷ 0,500 0,001

x090 BVn* X0 = _,___ Ohm/km

Nullsec�bas �patn�j� indukt�v� pretest�ba

Ohm/km 0,000 ÷ 1,500 0,001

x091 BVn* R0 = _,___ Ohm/km

Nullsec�bas �patn�j� akt�v� pretest�ba

Ohm/km 0,000 ÷ 1,500 0,001

x092 BVn* X atz. = ___ Ohm

Atzarojuma pretest�ba Ohm 0 ÷ 300 1

x093 BVn* L atz. = ___,_ km

L�nijas garums l�dz atzarojuma

km 0 ÷ 300,0 0,1

x094 BVn* Km = _,_

Mijindukcijas koeficients - 0,1 ÷ 9,9 0,1

x095 BVn* Lm = ___,_ km

Posma ar mijindukciju garums

km 0,0 ÷ 300,0 0,1

x096 BVn* L lin. = ___,_ km

L�nijas garums km 0,0 ÷ 300,0 0,1

x097 BVn* kTA || l�nija= ____

Paral�l�s l�nijas str�vmai�u transform�cijas koeficients

- 0 ÷ 4000 1

x098 GDA GDA pal.skaits = __

GDA m�rorg�na nostr�des apstiprin�jumu skaits

- 4 ÷ 12 1

x099 GDA I dif.min = _,__Inom

Raksturl�knes iestat�jums I dif.min/Inom 0,10 ÷ 1,00 0,01

x100 GDA I p�rej.(1-2)=_,__Inom

Raksturl�knes iestat�jums Ip�rej.(1-2) / Inom

0,10 ÷ 35,00 0,01


1107

1 2 3 4 5

x101 GDA tg (Alfa1) = _,__

Raksturl�knes iestat�jums - 0,00 ÷ 2,00 0,01

x102 GDA tg (Alfa2) = _,__

Raksturl�knes iestat�jums - 0,00 ÷ 4,00 0,01

x103 GDA tg (Alfa3) = _,__

Raksturl�knes iestat�jums -

0,50 ÷ 6,00 0,01

x104 GDA I piesat.=__,__Inom

Str�vas v�rt�ba , kuru p�rsniedzot notiek 2-�s harmonikas esam�bas p�rbaude

I piesat. /Inom 0,10 ÷ 20,00 0,01

x105 GDA I(100Hz)=__%I(50Hz)

2-�s harmonikas �patsvars attiec�b� pret 1-o harmoniku

% 15 ÷ 100 1

x106 GDA (kTA2/kTA1) = _,___

Otr� stravmai�u puskomplekta transform�cijas koeficienta attiec�ba pret pamata transform�cijas koeficientu

-

0,100 ÷ 9,999

0,001

x107 GDA GDA funkcija

GDA funkcijas aktiviz�šana

- akt�v� / neakt�v�

-

x108 GDA I neb.maks.= _,__ Inom

Maksim�li pieaujam� nebilances str�va

I neb.maks/Inom 0,05 ÷ 0,50 0,01

x109 GDA T neb.maks. =_,_ s

Maksim�li pieaujam�s nebilances str�vas fiks�cijas laiks pirms GDA blo��šanas

s 1,0 ÷ 9,9 0,1

x110 GDA Ineb.blok = *******

Blo��šanas aktiviz�šana p�c nebilances str�vas


-

x111 GDA kan�la T/2 nom = _,__s

Sakaru kan�la nomin�lais laiks

ms 0,01÷ 9,99 0,01

x112 GDA kan�la T/2 dlt= _,__ms

Novirze no sakaru kan�la nomin�l� laika

ms 0,01÷ 6,00 0,01

x113 GDA kan�laTblok= *******

Blo��šanas aktiviz�šana p�c sakaru kan�la laika


-


1108

izmai�as

Visp�r�jie iestat�jumi

5001 I lin.= _,___ kA

Nomin�l� str�va kA 0,000 ÷ 4,000 0,001

5002 U lin.= ___ kV

Nomin�lais spriegums kV 0 ÷ 220 1

5003 T pre = ___ ms

Pirmsav�rijas rež�ma ieraksta laiks

ms 50 ÷ 250 1

5004 T recmaks = __,_s

Maksim�lais oscilogrammas ieraksta laiks

s 1,0 ÷ 30,0 0,1

5005 Compression = __ %

Oscilogrammas datu kompresijas pak�pe

% 0 ÷ 10 1

5006 UART iest. Speed = ___,_ kBod

Datu apmai�as �trums kBod 9,6 ÷ 192,0 0,1

5007 UART iest. Parity = **********

Datu apmai�as bitu kontrole

even/odd even/odd

5008 UART iest. Status = **********

Puskomplekta UART status

Master/Slave Master /Slave

5009 BO(12-15)Impulss


5010 GMT offset = +__ h

stundas 0 ÷ 24 1

* Iestat�jumi boj�juma vietas noteikšanai (“BVn iest.”) tiek uzdoti prim�raj�s v�rt�b�s .

AUGSTSPRIEGUMA 110 - 220 kV ELEKTROP RVADES LNIJU ... · a.sauhats, g.pašnins, a. utns...

Documents

Transcript of AUGSTSPRIEGUMA 110 - 220 kV ELEKTROP RVADES LNIJU ... · a.sauhats, g.pašnins, a. utns...