Ieva Leimane-Veldmeijere

Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA” direktore

Ko paredz ANO konvencijas 12. pants par vienlīdzīgu tiesībspējas atzīšanu?

1. Personām ar invaliditāti visur ir tiesības uz viņu tiesībspējas atzīšanu.

2. Personām ar invaliditāti līdzvērtīgi ar citiem ir rīcībspēja visās dzīves jomās.

3. Personām ar invaliditāti valsts nodrošina tā atbalsta pieejamību, kas tām varētu būt nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju.

4. Valsts nodrošina, ka visi ar rīcībspējas īstenošanu saistītie pasākumi paredz atbilstošas un efektīvas garantijas, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu. Veicot ar rīcībspējas īstenošanu saistītos pasākumus:- tiek ievērotas attiecīgās personas tiesības, griba un izvēle, - netiek pieļauti interešu konflikti un ietekmes ļaunprātīga izmantošana, - tie ir samērīgi un atbilstoši konkrētās personas apstākļiem, - tos piemēro pēc iespējas īsāku laiku un regulāri pārbauda kompetenta, neatkarīga un objektīva iestāde vai tiesas instance.

5. Valsts veic pasākumus, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības iegūt īpašumu vai to mantot, kontrolēt savas finanšu lietas un vienlīdzīgi izmantot banku aizdevumus, hipotekāros kredītus un citus finanšu kreditēšanas veidus, un nodrošina, ka personām ar invaliditāti netiek patvaļīgi atņemts to īpašums.

ANO uzsver, ka daudzās valstīs praktizētā personu atzīšana par pilnībā rīcībnespējīgiem un aizgādņa iecelšana ir pretrunā Konvencijas 12. panta 2. paragrāfam.

ANO aicina dalībvalstis veidot mehānismus, lai personas ar invaliditāti varētu īstenot 12. pantā garantētās tiesības uz vienlīdzīgu tiesībspēju.

Tas nozīmē: nodrošināt cilvēku ar invaliditāti tiesības uz pašnoteikšanos; izstrādāt un ieviest atbalstītās lēmumu pieņemšanas mehānismu ieviest iepriekš pausto gribu – t.i. rakstiski paustas vēlmes par palīdzības veidiem,

kādus cilvēks vēlas saņemt krīzes situācijā, tostarp psihozes paasinājumā. atbalsta mehānismos ietvert alternatīvās un augumentatīvās komunikācijas metodes

Atbalstītā lemtspēja ir juridisks mehānisms, kas tiek izmantots kā alternatīva personas rīcībspējas ierobežošanai.

Personai rīcībspēja tiek saglabāta pilnā apjomā, bet tiek noteikts kādā/s dzīves jomā/s (veselības aprūpes, ikdienas aprūpe, juridiskie, finanšu jautājumi) un apjomā personai nepieciešams atbalsts, kuru nodrošina viena vai vairākas atbalsta personas.

Atbalstītā lemtspēja ir personisks lēmumu pieņemšanas process, kurā atbalsta sniedzējs/i palīdz personai ar intelektuālās attīstības traucējumiem vai psiho-sociāliem, vai kognitīviem traucējumiem plānot savu dzīvi un pieņemt lēmumus par savu dzīvi, veselības/sociālo aprūpi, finansēm un īpašumiem.

Personas atbalsta lokā parasti tiek iekļauti cilvēki, kurus pati atbalstāmā persona, ir izvēlējusies (tā var būt ģimene, draugi, vai profesionāli interešu aizstāvji vai atbalsta sniedzēji).

Kas ir atbalstītā lemtspēja?Kas ir atbalstītā lemtspēja?

Lielākoties atbalstītās lemtspējas jomas un apjomu nosaka tiesa, ņemot vērā personas vēlmes un intereses. Atbalsta personu/as ieceļ tiesa/bāriņtiesa vai cita institūcija. Ieceļot atbalsta sniedzēju, ir jāpārliecinās, ka persona izjūt uzticību pret atbalsta personu. Jāpārliecinās, ka nav ļaunprātīgas izmantošanas nolūks no atbalsta personas puses.

Persona vienmēr pati pieņem lēmumu pēc konsultēšanās ar atbalsta personu/ām pat, ja šāds lēmums ir pretējs viņu paustajai nostājai.

Atbalsta personu ieteikumi nav juridiski saistoši, bet ir noteikts pienākums konsultēties, pieņemot juridisku lēmumu. Atbalsta persona apliecina ar parakstu, ka ir konsultējusi personu. Atbalsta personas esamība un konsultācijas nodrošina, ka personas noslēgtajam darījumam ir juridisks spēks.

Cilvēki, kuri ir algoti atbalsta

sniedzēji

Citi, kurus es pazīstu

Cilvēki, kuri man patīk

Cilvēki, kurus es

mīlu

Es

Atbalstītās lemtspējas gadījumā persona pati izvēlēsies atbalsta personu/as no sev uzticamu cilvēku loka – (tuvinieki, draugi, kaimiņi, kāds no vietējās kopienās, piemēram, baznīcas draudzes).

Profesionāla atbalsta persona būtu nepieciešama:

- ja personai nav tuvinieku, draugu, kas būtu piemēroti atbalsta sniedzēji;

- ja persona nevēlas nevienu no tuviniekiem par atbalsta personu un pati izsaka vēlmi pēc profesionāla atbalsta sniedzēja.

Kāpēc atbalstītā lēmumu pieņemšana ir labāka nekā aizgādnība?

Atbalsta personas iecelšana neietekmē personas rīcībspēju (t.i. persona pilnībā saglabā rīcībspēju un saņem sev nepieciešamo atbalstu).

Atbalsta personu nevar nozīmēt pret personas gribu.

Atbalsta personas un atbalstītās personas attiecībās ir jāpastāv uzticībai. Atbalsta persona var rīkoties tikai saskaņā ar atbalstītās personas gribu un vēlmēm/norādījumiem.

Atbalsta persona palīdz atbalstītajai personai izprast informāciju, pieņemt lēmumus, pamatojoties uz viņa/viņas vēlmēm, izskaidrot atbalstāmā pozīciju trešajām pusēm un komunicēt ar tām.

1) Persona ar savu izvēlēto atbalsta personu/ām (atbalsta personu tīklu) vienojas par atbalsta sniegšanu un aizpilda kopīgi pieejamu vienošanās veidlapu.

2) Persona kopā ar izvēlēto atbalstītāju dodas uz Atbalsta sniedzēju resursu centru (citviet tas varētu būt notārs/tiesa), kas:Pārliecinās vai nepastāv interešu konflikts;Apstiprina noslēgto vienošanos jeb līgumu.

3) Apstiprinājums nepieciešams, lai trešās personas (piemēram, bankas, pasts, sociālās palīdzības dienesti, u.c. pakalpojumu sniedzēji ) būtu informēti, ka persona ar šo vienošanos jeb līgumu ir pilnvarojusi savu atbalsta personu/as palīdzēt lēmumu pieņemšanā un pārstāvēt personu noteiktos jautājumos.

Atbalsta personu piešķir tiesnesis personām, kuras veselības stāvokļa dēļ vai arī fizisku vai garīgu traucējumu dēļ nespēj aizstāvēt savas intereses.

1) Pieteikties uz atbalsta personu var pati persona vai radinieki.

2) Veselības un sociālo dienestu darbinieki, kas ir tieši iesaistīti personas aprūpē aizpilda iesniegumu par atbalsta personas nepieciešamību, balstoties uz konkrētiem faktiem un informē prokuroru.

3) Procesa laikā tiesnesim obligāti jārunā ar personu, kurai tiek lūgta atbalsta persona. Tiesnesis, balstoties uz savākto informāciju (arī medicīniskajām pārbaudēm) un tuvinieku liecībām, pieņem lēmumu par atbalsta personas piešķiršanu.

4) Konkrētu atbalsta personu var izvēlēties jau iepriekš pats pakalpojuma saņēmējs, ja invaliditāte ir nākotnē prognozējama. Ja šādu norādījumu nav, tiesnesis meklējot atbalsta personu, priekšroku varētu dot kādam no tuviniekiem. Publisko vai privāto pakalpojumu sniedzēji, kas tiešā veidā nodrošina personas aprūpi, nevar tikt iecelti par atbalsta personām.

5) Persona saglabā pilnu rīcībspēju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas neprasa atbalsta personas obligātu palīdzību vai īpašu pārstāvību. Persona var veikt visas nepieciešamās darbības, lai apmierinātu savas ikdienas vajadzības.

6) Atbalsta personas galvenie pienākumi:- Ņemt vērā atbalstāmās personas vajadzības un vēlmes;- Nekavējoties informēt personu par plānotajām darbībām, kā arī informēt tiesnesi

gadījumos, ja rodas domstarpības ar personu par plānotajām darbībām.

7) Atbalsta personas atcelšana - Ja persona pati, tās atbalsta persona, prokurors, vai tuvinieki konstatē apstākļus atbalsta personas atcelšanai, attiecīgā persona vēršas tiesā ar motivētu lūgumu. Šādu lūgumu apspriež gan ar pašu personu, gan ar atbalsta personu. Atbalsta personu tiesnesis var atcelt arī gadījumos, ja atbalsta personas palīdzība bijusi nepietiekama personas aizsardzībai.

Čehijas likums ietver samērā vienkāršu atbalsta personas regulējumu, ka alternatīvu mehānismu, ko tiesa var piemērot, vērtējot personas rīcībspēju.

1. Par atbalsta personas iecelšanu lēmumu pieņem tiesa.

2. Atbalsta sniedzējs apņemas atbalstīt personu juridisko darījumos, nodrošinot nepieciešamo informāciju, veicot personas vietā komunikāciju un palīdzot personai ar padomu.

3. Vienošanās par atbalsta sniegšanu stājas spēkā ar brīdi, kad tiesa to apstiprina.

4. Atbalsta sniedzējs darbojas atbalstāmās personas interesēs.

5. Atbalsta sniedzējs veic savus pienākumus saskaņā ar atbalstāmās personas lēmumiem.

6. Kad atbalstāmā persona veic rakstiskus juridiskus darījumus, tad atbalsta sniedzējs var pievienot savu parakstu un apliecināt savu lomu un to, ka personai ir sniegts atbalsts lēmuma pieņemšanā. Nepieciešamības gadījumā atbalsta sniedzējam ir arī tiesības iebilst pret atbalstāmās personas veikto juridisko darījumu pamatotību.

6. Tiesa atceļ atbalsta personu pēc atbalstāmās personas vai atbalsta sniedzēja lūguma, vai arī situācijās, ja atbalsta sniedzējs nepilda savus pienākumus.

Vēl Čehijas Civillikumā paredzēts cits alternatīvs mehānisms, kas neprasa nekādus finansiālus ieguldījumus – t.s. Tuvinieku nodrošinātā pārstāvība.

1. Ja persona pati nav spējīga garīgo traucējumu dēļ veikt juridiskas darījumus, tad personu var pārstāvēt ģimenes loceklis vai partneris (kritērijs partnerim - kopīga mājsaimniecība vismaz 3 gadus).

2. Pārstāvība var notikt tikai ar pārstāvamās personas piekrišanu un personai ir jāizskaidro pārstāvības būtības pietiekami saprotamā veidā.

3. Pārstāvis darbojas, vadoties no personas labākajām interesēm, ņemot vērā personas idejas un vēlmes tiktāl, cik tām neviens pamatoti neiebilst.

4. Pārstāvniecība attiecas uz ikdienas darījumiem, pārstāvim nav atļauts personas vietā dot piekrišanu jebkāda veida intervencei personas garīgajā un fiziskajā integritātē.

5. Pārstāvis var rīkoties ar personas ienākumiem, lai veiktu ikdienas darījumus, taču darījumiem bankā ir noteikts ikmēneša limits.

6. Personai var būt vairāki pārstāvji, bet ja tie nedarbojas saskaņā viens ar otru, tad abu rīcība netiek ņemta vērā.

7. Pārstāvība tiek izbeigta:

1) ja pati pārstāvamā persona vai tuvinieks vēlas to izbeigt;

2) ja spēkā stājas vienošanās par atbalstīto lemtspēju, tad pārstāvība tiek izbeigta tajā apjomā (tiktāl), cik persona ir rīcībspējīga.

1) Tiesībsargs; RC ZELDA; MDAC (Ungārija) vairākkārt ir uzsvēruši, ka jaunajā regulējumā trūkst alternatīvu rīcībspējas ierobežošanai - rīcībspējas ierobežošanai būtu jābūt kā galējam līdzeklim, kad ir izmantoti citi alternatīvi mehānismi personas lemstpējas atbalstīšanā.

2) Gan Tiesībsargs, gan RC ZELDA aicināja Saeimu jau šobrīd Civillikuma grozījumos iekļaut atbalstīto lemtspēju kā alternatīvu mehānismu, iesakot paredzēt pārejas periodu līdz kuram būtu jāizstrādā un jāpieņem attiecīgs normatīvais regulējums.

3) 2012. gada februārī, tiekoties ar labklājības ministri tika panākta izpratne par nepieciešamību meklēt iespējas ieviest Latvijā atbalstīto lemtspēju.

4) 2012. gada aprīlī MK deva uzdevumu LM sadarbībā ar TM līdz 01.12.2012. (termiņš pagarināts līdz 01.07.2013.) sagatavot un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem tiesiskajam regulējumam par atbalsta mehānismu personām ar invaliditāti, lai pilnveidotu rīcībspējas institūciju atbilstoši ANO konvencijas 12. pantam.

5) RC ZELDA plāno īstenot atbalstītās lemtspējas pilotprojektu.

Kas nepieciešams, lai ieviestu atbalstīto lemtspēju?Kas nepieciešams, lai ieviestu atbalstīto lemtspēju?

Nepieciešams likumā paredzēt atbalstīto lemtspēju, ko tiesa var piemērot kā alternatīvu mehānismu rīcībspējas ierobežošanai.

Lai gan bieži vien atbalstu varēs sniegt personas ģimene vai draugi, nākotnē būtu nepieciešams arī apmācīt profesionālas atbalsta personas, piemēram, paredzot apmācību uz personu vērstās domāšanas un plānošanas metodēs.

Likumā jāparedz mehānisms atbalsta personu uzraudzībai.

Jāparedz, kādai jābūt atbalsta personas rīcībai gadījumā, ja komunikācijas laikā secināts, ka atbalstāmā persona faktiski nav spējīga pieņemt konkrētu lēmumu vai, ja rodas konflikts attiecībā uz kāda lēmuma pieņemšanu starp atbalsta personu un atbalstāmo personu?

Likumā jāparedz atbalsta personas nepieciešamības pārskatīšanas kārtība, atcelšanas gadījumi un kārtība.

Paldies par uzmanību!

Ieva Leimane-Veldmeijere – ieva@zelda.org.lv

RC “ZELDA” biroja adrese: Mārupes iela 4-31, Rīga, LV – 1002Tālr: 67442828; www.zelda.org.lv; zelda@zelda.org.lv