aprīlis/maijs 2012 · Eiropas Komisijas p˚rst˚vniec˛bas Latvij˚ vad˛t˚ja Inna Šteinbuka:...

C M Y K C M Y K C M Y K C M Y K C M Y K C M Y K C M Y K C M Y K C M Y K C M Y K C Y K C M Y K C M Y K C M Y K C M Y K C M Y K C M Y K C M Y K C M Y K C M Y K C M Y

aprīlis/maijs 2012Nr. 4/5 (202/203)

“leļļu karaļvalsts” lodziņi preiļosOjāra martinsona foto

“lOGs”mazajā pils ielā 1, rīgā, lV 1050, tālr. 6732 6634, 6750 8530 par lps 23. kongresa namatēvu – preiļu novada domes priekšsēdētāju alDi

aDamOViČU – un viņa vadītā novada ļaudīm lasiet žurnāla 2.–11. lpp.

Andris Jaunsleinis,

LPS priekßsédis

pasīVa VērOšaNa jāNOmaiNa ar aktīVU

DemOGrāfijas pOlitikULatvijas Republiku mēs atjaunojām, lai pasaulē būtu vieta Latvijas tautai un latviešu valodai.

Valdība ir atzinusi demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos kā problēmu, taču izliekas nemanām krīzi, kas var novest pie latviešu tautai liktenīgām sekām.

Vidusskolas beidzēju aptaujas liecina, ka vairums dzīves perspektīvu nesaista ar palikšanu Latvijā, un daudzas ģimenes neredz jēgu turpināt dzīvot teritorijās, kas valsts politikas rezultātā tiek atzītas par nomalēm. Kritisko situāciju arvien asāk izjūt pašvaldības. Investoru piesaistīšana kļūst aizvien grūtāka piemērotu cilvēkresursu trūkuma dēļ.

Līdz šim nenotiek nopietns darbs pie imigrācijas politikas. Bet modernai uzņēmējdarbībai trūkst pie-mērotu cilvēkresursu, un investori, iepazinušies ar situāciju novados un pilsētās, konstatē, ka Latvija nav piemērota vieta šo resursu trūkuma dēļ. Bailes nopietni risināt imigrācijas politikas problēmas var nākot-nē dārgi maksāt. Sabiedrība tiek dezorientēta – rodas iespaids, ka depopulācija un tautas izmiršana ir neizbēgama.

Tautas saglabāšanai ir iespējami dažādi risinājumi. Taču situācijā, kad investīcijas un darbaspēks brīvi pār-vietojas pāri robežām, ir tikai viena izeja – padarīt dzīvi Latvijā tik pievilcīgu, lai mums šeit patiktu dzīvot.

Pasivitāte var novest pie traģiskām sekām. Kad nākamās valdības attapsies, vietējā infrastruktūra būs jau sagrauta. Šāda bezatbildība maksās daudz dārgāk nekā 1996. gada eksperiments, kad valsts atteicās no pirmsskolas izglītības atbalsta. Ja toreiz valsts nebūtu bezatbildīga, tad tagad nevajadzētu risināt bērnu-dārzu problēmu.

Pašreizējā pasivitāte var novest pie nepieciešamības sagrauto infrastruktūru nākotnē būvēt no jauna. Tāpēc nekavējoši jārisina galvenie jautājumi, kas var situāciju uzlabot:

jāatsakās no ekonomikas attīstības bremzēšanas un darba algu pieauguma bremzēšanas; emigrācija •var apstāties tikai tad, ja atalgojums Latvijā kļūs samērojams ar atalgojumu Eiropas vienotajā ekono-miskajā telpā;jāpieņem mērķtiecīga un regulējama imigrācijas politika, kas vērsta uz trūkstošo cilvēkresursu nodro-•šinājumu augsti produktīvā un efektīvā ekonomikā;jāpārtrauc pārmērīga publisko pakalpojumu koncentrācijas politika, piemēram, veselības, transporta, •izglītības jomā, jo tas ir ceļš uz traģiskām un neatgriezeniskām sekām novadu depopulācijas dēļ.


KONKURSS “EIROPAS GADA PAŠVALDĪBA 2012”

Turpinot labās tradīcijas, ko LPS aizsāka, rīkojot konkursu “Sakoptākais Latvijas pagasts”, šogad pirmo reizi tiks noteikta Eiropas Gada pašvaldība Latvijā. Katru gadu konkursa tēma mainīsies atbilstoši Eiropas gada tēmai, un šis gads veltīts aktīvai un veselīgai novecošanai un paaudžu sadarbībai.

Konkursu “Eiropas Gada pašvaldība 2012” Latvijas Pašvaldību savienība rīko sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Veselības, Labklājības, Izglītības un zinātnes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Konkursa pirmā kārta jau noslēgusies, un šobrīd plānošanas reģioni izvērtē pieteiku-mus, lai trīs labākās pašvaldības no katra reģiona izvirzītu otrajai kārtai un noskaidrotu uzvarētājus četrās nominācijās, kā arī “Eiropas Gada pašvaldību 2012”.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis: – Mūsu pašvaldību bagātība ir aktīvs, vesels un laimīgs cilvēks. Pašvaldības dara un vēl var daudz darīt, lai iedzīvotāji justos lepni par savu novadu un pilsētu. Konkurss palī-dzēs apkopot labo praksi pašvaldībās veselīga dzīvesveida veicināšanā, paaudžu saliedēšanā, senioru kā vērtības apzināšanās, kā arī Eiropas Savienības vērtību popularizēšanā. Daloties labajās idejās, mēs liekam pašiem augt un mudinām citus neapstāties pie padarītā, bet doties uz priekšu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka: – Šā Eiropas gada divi būtiskākie mērķi ir atgādināt, cik svarīgs ir aktīvs dzīvesveids visa mūža garumā un cik nozīmīga ir paaudžu zināšanu apmaiņa. Ceru, ka šis konkurss būs spēcīgs pamudinājums ikvienam sākt šos mērķus īstenot ikdienā. Katra pašvaldība, kas atbalsta iedzīvotāju aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un paaudžu solidaritāti un popularizē arī citas Eiropas Savienības vērtības, ir pelnījusi šo titulu.

Veselības ministre Ingrīda Circene: – Cilvēka mūža ilguma pagarināšanās ir lielisks veselības aprūpes sasniegums, tādēļ ir būtiski gan valsts, gan pašvaldību līmenī veidot šādu atbalstošu politiku, kas veicina ikviena iespējas savu mūžu nodzīvot pēc iespējas aktīvāk, veselīgāk un pilnvērtīgāk. Veselības ministrija nule izstrādājusi un izdevusi jaunas vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā, jo pašvaldība ir vistuvāk katram iedzīvotājam un tieši vecāka gadagājuma cilvēki visvairāk izmanto pašvaldības piedāvātās iespējas ērtas un veselību veicinošas vides izmantošanā. Ceru, ka par Eiropas Gada pašvaldību kļūs tā pašvaldība, kas patiesi rūpējas par saviem iedzīvotājiem, radot tiem veselību veicinošu, drošu un ērtu vidi.

Labklājības ministre Ilze Viņķele: – Šis gads Eiropas Savienībā ir pasludināts par Eiropas gadu aktīvai nove-cošanai un paaudžu solidaritātei, un Labklājības ministrija ir atbildīgā institūcija par gada ietvaros veiktajiem nacionālajiem pasākumiem Latvijā, tādēļ esam gandarīti un pateicīgi ikvienam, kas ar savām idejām un aktivitātēm iesaistās gada kopējā pasākumu kalendārā. Paldies Latvijas Pašvaldību savienībai par šo inicia-tīvu, jo lielā mērā tieši no tā, cik ieinteresēta un atbildīga ir katra pašvaldība, atkarīga arī tās iedzīvotājiem atbilstoša vide. Ņemot vērā demogrāfijas tendences visā Eiropā, šāgada izvirzītās prioritātes un mērķi savu aktualitāti nezaudēs, gluži pretēji – aktīva dzīvesveida un paaudžu solidaritātes sekmēšanai jākļūst par ikdie-nas normu.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis: – Spēcīgas, saliedētas kopienas, kurās dažādu paaudžu cilvēki atbalsta cits citu un ir gatavi paši lemt un darīt, ir valsts ilgtspējas un attīstības pamats.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs: – Šogad pirmo reizi arī Latvijas pašvaldībām ir iespēja mēroties spēkiem par Eiropas Gada pašvaldības titulu. Tā ir lieliska iespēja ikvienai Latvijas pašvaldībai dalīties līdzšinējā pieredzē un popularizēt savus sasniegumus un devumu, atbalstot un iedrošinot iedzīvotājus. Ticu, ka mūsu pašvaldībām ir ar ko lepoties un paveiktais, mudinot iedzīvotājus pie-vērsties veselīgam dzīvesveidam, līdz ar to arī veicinot aktīvu un veselīgu novecošanos, kā arī dažādu paau-džu sadarbību, atkārtoti apliecinās, ka mums rūp ikviens iedzīvotājs katrā Latvijas novadā, pilsētā, reģionā.

aprīlis/maijsŠAJĀ NUMURĀ

“logs” viesospARĀdei gAtAvi!

lps 23. kongresu sagaidotLAtviJAs pAŠvALdībU sAvieNībĀ

No Lps vAdībAs ziņoJUMAMK UN Lps 2012. gAdA vieNoŠANĀs UN doMstARpībU

pRotoKoLsfiNANŠU UN eKoNoMiKAs JAUtĀJUMU KoMiteJĀ

tehNisKo pRobLēMU KoMiteJĀReģioNĀLĀs AttīstībAs UN sAdARbībAs KoMiteJĀ

Lps pĀRstĀvJi zeMKopībAs MiNistRiJAs KoNsULtAtīvAJĀs pAdoMēs

LAUKU AttīstībA – izAUgsMe vAi AttīstībA?veseLībAs UN sociĀLo JAUtĀJUMU KoMiteJĀ

LpsAiAizgLītībAs UN KULtūRAs JAUtĀJUMU KoMiteJĀ

bēRNU, JAUNAtNes UN ģiMeNes JAUtĀJUMU ApAKŠKoMiteJĀKAs MUMs JĀdARA, LAi ģiMeNēs dziMtU bēRNi

spoRtA JAUtĀJUMU ApAKŠKoMiteJĀLps ĀRēJo sAKARU NodAļĀ

es ReģioNU KoMiteJĀ UN Lps pĀRstĀvNiecībĀ bRiseLē

projektiiegULdīJUMs tAvĀ NĀKotNē!

tiKŠANĀs zAļAJĀ NovAdĀ pie JūRAs

lps 23. kongresu sagaidotNovAdU ApvieNībĀ

pieKRAstes pAŠvALdībU ApvieNībĀpAŠvALdībU sAbiedRisKo AttiecībU speciĀListU sANĀKsMes

LAtviJAs pAŠvALdībU izpiLddiReKtoRU AsociĀciJĀApeRitīvs vAi sALdēdieNs?

LAtviJAs LieLo piLsētU AsociĀciJĀLAtviJAs pAŠvALdībU MĀcībU ceNtRĀ

der zinātiNfoRMē MiNistRiJAs

heraldikaotRie pAŠvALdībU ģeRboņU svētKi

ziņasLAtviJAs piLsētĀs UN NovAdos

anekdotesAtpūtAi, AteLpAi, sMAidAM

redaktore gunta Klismeta 67326634, 29428303 fakss 67212241 [email protected] skype: guntaklismeta

redaktores vietnieCe daina oliņa 67508530, 29130839 fakss 67212241 [email protected] skype: dainolina

mŪsu adrese Latvijas pašvaldību savienība Mazajā pils ielā 1, Rīgā, Lv 1050

issN 1407-3560

izdevējdarbības licence Nr. 1740

bez redakcijas atļaujas pārpublicēt aizliegts

publicētie raksti ne vienmēr pauž Lps viedokli

2

1215

16313844

46485057586062646670

7576

78808182838990

92

100

102

112

gunta klismeta redaktore

daina oliņa redaktores vietniece

Žurnālu iespējams abonēt, piezvanot pa tālruni 67 508 530 vai 67 326 634

LOGS 1

ojāra martinsona foto

“Leļļu karaļvalstī” Preiļos

LOGS2

“logs” viesos

daina oliņa

diezin vai kāds apstrīdēs pastiprināto ievērību, ko dažādos Rīgas namos sēdošie varasvīri un sievas pēdējā gada laikā centušies veltīt Latgalei. Ministru kabinets uzņēmies virssaistības Latgales reģiona rīcī-bas plānā 2012. – 2013. gadam noteikto pasākumu ieviešanai, tur notiek dažādi forumi, semināri un tik-šanās visdažādākajos līmeņos, aizsardzības ministrs Artis pabriks Nacionālo bruņoto spēku parādi 4. maijā pieņēma nevis ierastajā 11. Novembra krastma-lā, bet gan Rēzeknē.

Latvijas pašvaldību savienība jau marta sākumā izlē-ma Lps 23. kongresu rīkot preiļos. parasti pašvaldību galvenais lēmējorgāns dalībniekus pulcē iespējami tuvu Rīgai pavisam prozaisku apsvērumu dēļ – lai visiem būtu vieglāk pieejams, tomēr šoreiz Lps valde atbalstīja tieši preiļu novada pieteikumu (līdz šim vienīgo reizi pašvaldību kongress Latgalē – Līvānos – notika pirms desmit gadiem). tāpēc šoreiz “Loga” pašpasludinātajai Latvijas apceļotāju vienībai nenā-cās lauzīt galvu, zīlēt vai lozēt, kurp doties. braucām raudzīt, cik gatavi “pašvaldību parādei” ir preiļu nova-da ļaudis. Un pētīt, kādā mērā paši latgalieši izjūt to, ka Rīgas “augstajos namos” sēdošie sākuši viņiem izrādīt pastiprinātu gādību.

daudzos novados, savu teritoriju kartē izrādot, mums likts minēt – ko atgādina robežu ieskautais laukums.

preiļu novadā bez pārliekas piepūles un iztēles samanāma radniecība ar otrādi apgriez-tu dižās itālijas “zābaku”. tas veidojies pakāpeniski: 2000. gadā radās viens no Latvijā pirmajiem – preiļu novads, pilsētai pievienojot preiļu un

Aizkalnes pagastu, bet vispārējās novadizāci-jas gadā “itāliskumu” pilnveidoja pelēču un saunas pagasts. Un, skat, pat “Roma” kartē atrodas īstajā vietā! tomēr preiļu novada domes priekšsēdē-tājs aldis adamovičs

uzreiz atgādina, ka populārais Latgales “bēdu stāsts” uz preiļu novadu īsti neattiecas: 2009. gadā jaunizvei-dotajā teritorijā dzīvoja vairāk nekā 11 tūkstoši iedzī-votāju, tautas skaitītāji pērn atraduši 10,7 tūkstošus, tāpēc iedzīvotāju blīvums ir augstākais Latgalē. 67 procenti latviešu un vairākums cittautiešu te dzīvojuši jau izsenis (dominē katoļi un vecticībnieki, pavisam maz luterāņu un pareizticīgo); referendumā pret otru valsts valodu nobalsojuši 78% novada iedzīvo-tāju, tikai 22% bijis cits viedoklis. bezdarba līmenis preiļu novadā sarucis zem 14%, Latgalē tikai lielpilsētā daugavpilī šis rādītājs ir zemāks. teritorijas attīstības indekss ierindo viņus 64. vietā valstī, no Latgales novadiem – augstāk par kaimiņiem. dabiskais pieau-gums gan ir ar mīnusa zīmi, kaut novada vadība cen-šas stimulēt dzimstību. varam jau tēlot ideālistus, kam nerūp manta, taču katrs atzīs, ka jūtamāks atspaids tomēr ir kāds “taustāms labums”, un joprojām spēkā padomju laiku teiciens: “Labāk saņurcīts rublis nekā pliks paldies.” Un “saņurcītais rublis” dāsnumā pārspēj pat daudzas pierīgas bagātnieku pašvaldības – ja viens no vecākiem ir vismaz gadu pierakstīts preiļu novadā un tajā deklarē arī jaundzimušo, vecākiem dome dāvina 150 latus.

“Visi grāfi beigti, tikai ģeogrāfi ne”

par pozitīvu piemēru demogrāfisko problēmu risinā-šanā noder Alda Adamoviča ģimene, kurā aug četras (!) atvases. vecākais dēls jau studē Rīgā, bet jaunā-kais šopavasar absolvē bērnudārzu. starp viņiem vēl desmitgadīgā meita un divpadsmitgadīgais dēls. to, ka ģimenes rūpes priekšsēdētājs nepazīst tikai no filmās redzētā un grāmatās lasītā, liecina stāsts par to, cik sarežģīti pakārtot dzīvi bērnu talantu attīstībai, kad viņi dzied, dejo, sporto. Četru vecāku pulciņš maiņu režī-mā cenšas savējos pievērst hokejam, arī Alda jaunākais ir viņu pulkā, bet treni-ņi – daugavpilī. taču sports pašam tētim bijusi un iespēju robežās ir sirdslieta. skolā pirmajā vietā bija garo distanču skrējieni, Aldis ticis pat Latvijas junioru čempiona godā 1500 m distancē, bet, stu-

parādei gatavi!

LOGS 3

dējot Universitātē, vēl bez skriešanas bijis iekļauts gandrīz visu sporta spēļu komandās.

Jau izsenis Latvijas Universitātē skandēta apakšvirs-rakstā citētā dziesma par “nemirstīgajiem ģeogrā-fiem”. 1988. gadā, uzsākot studijas, arī Aldis pie-vienojies Latvijā daudzinātajai “ģeogrāfu mafijai”. patiesībā ar viņa stāstiem par šo neparasto savienību varētu aizpildīt visas “Loga” viesizrādēm paredzē-tās lappuses. Un kā šajos brīžos iemirdzas novada “galvas” acis! Laikmetu griežos vēl pēdējā brīdī A. Adamovičs paspējis izbaudīt vienu no padomju laiku neapstrīdamajiem plusiem – ģeogrāfiem paredzētās prakses. Kad atvērtās robežas tautiešus vedināja uz poliju, ģeogrāfi devās pretējā virzienā – uz kalniem un tuksnešiem, uz baikālu un Jeņiseju. tie bija īsti studentiski gadi! Un turpinās joprojām. Kā “Likteņa ironijas” draugi veco gadu aizvada pirtī, tā jau vairāk nekā 20 gadus Aldis cenšas izbrīvēt laiku tā, lai vasarā kopā ar studiju biedriem uz pāris nedēļām “pazustu”, ar velosipēdiem nobraucot 500 – 800 kilometru. sākumā pa Latviju, tad pa kaimiņu valstīm, bet kopš

1998. gada viņi “apriteņojuši” visas baltijas jūras salas. Reizēm gan ģeogrāfu mafijas rindas tiek paplašinātas, dažos braucienos piedalījusies arī Alda «otrā pusīte», tomēr pārsvarā tas ir skarbiem piedzīvojumiem pilns brauciens, kas domāts īstiem vīriem. ģimenes galva ir bezgala pateicīgs par to, ka sieva – sākumklašu skolo-tāja – nekad nav liegusi viņam izbaudīt šīs “vīru spēles brīvā dabā”, uzņemoties rūpes par pēcnācēju kvar-tetu. priekšsēdētājs nemaz neslēpj, ka atvaļinājums mājas kārtībā neesot nekāds atvaļinājums, jo katru dienu kāds zvana vai piebrauc. īsti atslēgties spējot, tikai promesot. Šovasar gan izlēmuši atgriezties Latvijā un izbraukāt maršrutu no Jēkabpils līdz valkai.

studju noslēgumā Aldi uzmeklējis Jānis eglītis, kurš nule bija izveidojis vienu no valstī pirmajām – preiļu valsts ģimnāziju. viņaprāt, Adamovičs esot īstais pēctecis preiļu pamatskolas direktora amatā. ekonomiskās ģeogrāfijas speciālistam gan vēl nācās papildināt pedagoģijas zinības, vienlaikus esot direk-toram (no 1996. līdz 2006. gadam), kā arī fizkultūras un ģeogrāfijas skolotājam. tie bija skolas “ziedu laiki”, kad preiļu pamatskolā mācījās visvairāk audzēkņu no visām Latvijas līdziniecēm – 1100! Ar skolotāja gaitu sākumu un velobraucieniem gan saistās kāds

visai satraucošs notikums, ko tagad, protams, var atcerēties ar smaidu, taču tolaik... Jaunajam skolo-tājam Adamovičam pirmoreiz uzticēta audzināmā klase, bet radušās problēmas nokļūt mājās no Krimas. togad skola sākusies piektdienā, tāpēc telefoniski izlūdzies Jānim eglītim rast kādu aizstājēju pirmajā septembrī. tomēr, par spīti cerībām, arī pirmdienas rītā nav paspējis atgriezties, bet bērni jau otro reizi sanākuši, lai sveiktu jauno audzinātāju ar puķēm... varam iztēloties visu intermēdijā iesaistīto pušu izjūtu gammu, eglīša kungu ieskaitot! gatava epizode kādai kinolentei.

pamatskolas vadīšanas laikā direktors bijis arī paš-valdības deputāts. Kad par novada priekšsēdētā-ju kļuvušais Jānis eglītis ievēlēts saeimā, viņa vietā atkal iznācis sēsties Aldim Adamovičam. “Arī pēdējās vēlēšanās priekšsēdētājam tauta uzticējās pārliecino-

ši!” iestarpina sabiedris-ko attiecību speciāliste maija paegle. “Jā, kaut gan nemainīgi startēju no Tautas partijas, ko 2009. gadā arī mūsu pusē ļau-dis pieminēja ar nepatiku. Vēlot vietējo varu, cilvē-ki neskatās uz partijām. Sākumposmā tiešām biju aizrāvies ar Tautas partijas

progresīvajām idejām, bet, tālu prom, Latgalē esot, vēlāk kļuva neiespējami kaut ko ietekmēt.” tāpēc topo-šo Latgales partiju, kas grasās dienasgaismu ieraudzīt drīz pēc Lps kongresa, viens no tās veidošanas ini-ciatoriem Aldis Adamovičs saredz kā vertikālu, nevis horizontālu organizāciju.

tagadējās preiļu novada domes raibums itin nemaz netraucē ierindas darbu, turklāt no tp tajā ir visvairāk – pieci deputāti. pašvaldības pamatbudžeta izdevu-mu struktūrā izglītībai gan ir budžeta “lauvastiesa”, tomēr pēdējos gados tēriņi vairs nepārsniedz 50 procentus, jo tagad dome palielinājusi izdevumus teritorijas labiekārtošanai un mājokļu apsaimniekoša-nai. Neticami, taču populārais “bēdu stāsts” arī nekā-di nav savietojams ar domē uzzināto: preilieši esot starp pirmrindniekiem māju renovācijas aktivitātēs! divi nami jau uzposti, trešais top, vairākiem saņemti iesniegumi. pieticis vien kaimiņiem uzzināt, ka silti-nāto namu iemītniekiem šoziem apkure izmaksājusi teju vai trīsreiz lētāk. Arī veselības aprūpei šogad tērēs vairāk latu, kaut arī šī ir valsts funkcija, taču katrs zinām, cik “labi” valsts ar to tiek galā.

varas gaiteņos un medijos jau atkal virmo preiļu slim-nīcas iespējamā pārkārtošana par aprūpes centru, tomēr Aldis Adamovičs uzskata, ka grēks būtu vieglu roku iznīcināt tās lielāko vērtību – dzemdību nodaļu, kurā ir gan mūsdienīgs aprīkojums, gan izcili un piere-dzes bagāti speciālisti, gan neticams veikuma rādītājs – 15 gadu garumā tikpat kā nemainīgs jaundzimušo skaits – ap 300 gadā (aptuveni trešdaļa vietējo mazuļu,

“logs” viesos

LOGS4

otra trešdaļa – bijušā preiļu rajona teritorijas jaundzi-mušo, bet pārējie – acīmredzot šo vietu vecāki atzi-nuši par pietiekami kvalitatīvu un drošu, lai te pasaulē laistu savu lielāko dārgumu). Ja valsts atteiksies iesais-tīties, tad vismaz šogad dzemdību nodaļu finansēs pašvaldība. Absurdi vest dzemdētāju 40 minūtes līdz daugavpilij, ja tepat – ministres ingrīdas circenes dau-dzinātajā piecu minūšu gatavībā – jebkurā diennakts stundā ir telefoniski izsaucams ārsts un anesteziologs, kuriem nevajag velti nīkt naktis slimnīcā.

par vienu no preiļu novada slavas kaldinātājiem uzskatāms preiļu valsts ģimnāzijas un preiļu novada kultūras centra deju kolektīvs “gaida”, kas gaidas ivanovas vadībā pamanījies jau divos skolēnu dzies-mu un deju svētkos no ierastās līderības izkonkurēt

pat titulētākos Rīgas dejotājus. Laureātu dižkoncertā vef kultūras pilī 70 kolektīvu vidū bija pieci preiļu novada kolektīvi (trīs no tiem – dažādu vecumu grupu “gaidas”, vēl divas ilzes brokas vadītās “dancaru” gru-pas). Uzdrīkstos atklāt mazliet slepenu informāciju, ka “gaidas” tuvplānā varēs novērtēt arī Lps 23. kongre-sa dalībnieki, bet, rezumējot pašdarbības kolektīvu statistiku, Aldis Adamovičs uzsver, ka kultūras centrā vien to ir 19. turklāt arī domes darbinieki namam nemet līkumu (piemēram, dejotāju galvenās gaidas dzīvesbiedrs novada izpilddirektors vladimirs

ivanovs dzied vīru vokālajā ansamblī, kas Latvijā izcīnījis ceturto vietu). Kongresa dele-gātiem vērts zināt, ka preiļos viņi varēs jus-ties sevišķi droši, jo te dzīvo un par policistu strādā vēl viens nova-da lepnums – spēka-vīrs Artis plivda. Ne velti pilsētā jau četrus gadus notiek viens no

Latvijas spēkamitriķu čempionāta posmiem, kas pulcē trīs četrus tūkstošus skatītāju. Šogad preiļos par vienu no dižākajām dienām kļūs 12. augusts, kad šeit pulcēsies gan stiprinieku atbalstītāji, gan “prāta vētras” fani, jo dziedošajiem puišiem te būs viena no sešām koncerttūres pieturvietām. tomēr par 2012.

gada galveno notikumu vismaz domes ļaudīm jau tagad nav šaubu – tas ir Lps 23. kongress.

Kaut kultūras nams renovēts pirms desmit gadiem, tas neko nav zaudējis no majestātiskuma un baltuma, tāpēc Lps kongresa norisei speciāli uzlabojumi nebija jāveic. te regulāri notiek visdažādākie koncerti, pie-mēram, maijā šeit varēs vērot vienīgo baleta festivāla koncertu ārpus Rīgas. Ja kongresa starpbrīdī iznāk laiks, varat iegriezties muzejā, kas atrodas šajā ēkā, kaut gan preilieši paredzējuši arī dažādas aktivitātes ārpus kon-gresa norises vietas. preiļu ļaudis prot saudzēt savus namus. Arī 2005. gadā celto preiļu galveno bib-liotēku, kas ir metodiskais centrs trim kādreizējiem

rajoniem – Ludzas, Rēzeknes un preiļu. protams, tagad jau Latvijā tapušas lepnas bibliotēkas, bet tolaik preiļu grāmatu krātuve bijusi viena no dižākajām. Arī mūs pārsteidza dāsnums, kas atvēlēts tādai “nepelnošai struktūrai” – trijos stāvos ne miņas no citviet redzētās pieblīvētības. te domāts arī par vājredzīgiem ļaudīm, kas var izmantot speciālu datoru, kurā lasāmais tiek palielināts pēc katra vēlmēm. Aizkustinoši jauks ir bērnu stūrītis mazajiem lasītājiem paredzētajā trešajā

LOGS 5

stāvā (esot pat divgadīgi bibliotēkas apmeklētāji!). te pirmoreiz ieraudzījām netipiskas lelles, ko vitrīnu pārapdzīvotības dēļ viņiem atdāvina slavenās “Leļļu karaļvalsts” saimniece Jeļena Mihailova.

“preiļu lepnuma vieta un veiksmes stāsts”

tā var dēvēt uzņēmīgās jeļenas mihailovas dzīvi, kurā hobijs pāraudzis ne tikai pašas ģimenes un drau-gu loku, bet viņas “leļļu karaļvalsti” daudzi tūristi

uzskata par Latvijas atpazīstamības zīmi. Lielpilsētā Naļčikā dzimusī Jeļena pēc megapolē Maskavā absol-vētās mākslas skolas apprecējās un pirms 27 gadiem nokļuva miniatūrajos preiļos. sākumā nav ticējusi, ka te vispār nekursē pilsētas autobusi – kā tad ļaudis tiekot uz darbu? toties neierastajā vidē radās iespēja aizpildīt brīvo laiku, ļaujot atdzimt bērnības sapnim par lellēm un mākslinieces profesiju. pamatdarbam – pieminekļu gravēšanai viņa velta dienas cēlienu, pēc tam pārorientējas uz leļļu pasauli. vispirms mājas pagalmā radās “karaļvalsts”, kur ne viens vien žurnāla lasītājs, iespējams, jau pabijis un sevi iemūžinājis kādā no speciāli fotografēšanai veidotajiem stūrī-šiem, lodziņiem, paaugstinājumiem. Ne jau ikdienas drānās, protams, Karaļvalstij piedien atbilstoši posti pavalstnieki! Neticami, ka visus daudzos tērpus šūdi-nājusi un cepures darinājusi pati Jeļena. Šajā valstībā vietā ir senais teiciens, ka “drēbes ceļ vīru”. Un ne tikai vīru vien, jo cieši cits pie cita sakarināti arī dāmām un bērniem domātie tērpi – visām gaumēm, izmē-riem un raksturiem. Atzīdamās, ka pati esot daudzu kompleksu mocīts cilvēks, kurš nekādi nebūtu pie-dabūjams pārģērbties svešā namā, galvenā Karaliene jūsmīgi stāsta, kā neierastajos tērpos atplaukst un

uzmirdz apmeklētāji. cik skaistas fotogrāfijas viņi aizved sev līdzi! pat neērti Jeļenas hobiju dēvēt par biznesu. Arī cenrādis ir pavisam pieticīgs. Neticami, taču ideja izrādījusies tik dzīvelīgi auglīga, ka “Leļļu karaļvalsts” kļuvusi par otru apmeklētāko objektu Latgalē... aiz Aglonas bazilikas! pērn vien 38 tūkstoši ciemiņu, daudz ārzemnieku. Arī mūsu vizītes dienā aprīlī pagozēties senatnē paspējuši beļģi un rumāņi, pēcpusdienā gaidāmi vēl citi tūristi.

tomēr Jeļenas Mihailovas īstā “paradīze” nav karaļ-valsts un greznie tērpi, bet pašgatavotās lelles. tās nav parastas spēļmantiņas, tās ir personības – katra ar savu raksturu un biogrāfiju. pašreiz karaļvalstī mitinās ap 260 leļļu, bet tās jau arvien nāk klāt, senākās vietu trūkuma dēļ aizceļo citur. izrādās, ka lelli un tērpu ar visvisādiem aksesuāriem autore spēj radīt četru dienu laikā. Audumu atgriezumi pārpārēm paliek no tērpu šūdināšanas, pārējās detaļas un sadzīves elementi gan prasa izdomu, lai saskatītu otrās elpas iespēju dažādos šķietami nederīgos niekos. stikla vitrīnās sadzīvo gan pasaku sižeti (diemžēl arī mēs izkritām eksāmenā – atminēt septiņus brāļu grimmu pasaku tēlus), gan latvju dainu situācijas, gan četri gadalaiki, ir arī visai “ellīga” vitrīna. tepat arī mūsu lai-kabiedri – Raimonds pauls un Alla pugačova, Anglijas karaliene ar princi Čārlzu, valdis zatlers ar kundzi, arī Krievzemes līderi – putins un Medvedevs. Nezinu, kā

pašiem varoņiem, bet man šīs lelles šķiet vēstām par saviem “dzīvajiem” līdziniekiem daudz vairāk nekā vēsi bezpersoniskās vaska figūras. Uz jautājumu, kā pie Jeļenas atnāk dažādie sižeti, viņa atbild nedo-mādama: “Tie nekad nav gājuši prom, galva pilna!”

“logs” viesos

LOGS6

visu izklāstīt negribu, jo Aldis Adamovičs cer šurp atvest arī kongresa delegātus. tomēr vēlos palaist izplatījumā karaļvalsts saimnieces sapni (cerībā, ka to sadzirdēs kādas pretimnākošas “ausis”) – atrast vietu vēl vienai leļļu galerijai galvaspilsētā. Ja uz attālajiem preiļiem skatīt šo bagātību brauc ļaužu tūkstoši, vai gan Rīgas tūrismam tas kaitētu?

tomēr domes ļaudis uzskata, ka vēl ilgi pirms “leļļu ēras” preiļi bijuši atpazīstami ar sieru un dejām, arī ar izglītības augsto kvalitāti. ģimnāzijas titulu vis katrai vidusskolai nepiešķir! preiļu 2. vidusskola jau astoņus gadus vidusskolas posmā īsteno tikai latviešu apmācības programmas. Nācies gan slēgt Aizkalnes pamatskolu, kur kopā ar pirmskolēniem bija tikai 28 audzēkņi, tāpēc nelikās pieņemami vienam pedago-gam mācīt apvienoto trīs klašu grupu. Novada lauku pamatskolās audzēkņus baro bez maksas, pilsētā – tos, kam ir trūcīgās ģimenes statuss, un daudzbērnu ģimeņu atvases. pedagogiem, kuri brauc uz lauku skolām, dome sedz ceļanaudu. preiļu vakara vidus-skolā mācās daudz jauno māmiņu. preiļos ir arī nelie-la, taču efektīva arodvidusskola, kur sagatavo frizierus, konditorus un komercdarbiniekus, kaut tā esot daļa, pēc priekšsēdētāja domām, no dīvainā konglomerāta – viduslatgales profesionālās vidusskolas.

vietā, kur tik laba izglītība, nav jābrīnās, ka domes “spicē” esošo vairākums ir pašmāju produkti. par priekšsēdētāju jau zinām, izpilddirektors vladimirs ivanovs smaidot noskaita: “Kaut arī vārds un uzvārds neliecina, esmu kristīts katolis. Beidzis Preiļu 1. vidus-skolu, tad “celtniekus” Politehniskajā institūtā, desmit gadus nostrādāju “Preiļu sierā”, tad pievērsos radošai

profesijai – mācījos pie slavenā Polikarpa Čerņavska, strādāju “Daiļradē”. Keramiķa darbnīcā ripa joprojām gaida mani Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet... 1997. gadā kļuvu par Preiļu novada domes priekšsēdētā-ju uz divarpus gadiem un kopš tā laika dažādos amatos arī velku šo “smago, nepateicīgo nastu”.”

pavisam negaidīti, jo parasti pašvaldībās nemēdz dau-dzināt priekšgājējus, vladimirs ivanovs nosaka, ka

preiļos allaž biju-ši ļoti progresīvi priekšsēdētāji, katrs no viņiem ir ienesis kādas jaunas būtiskas pārmaiņas. Nu visi sarunu bied-ri, cits citu papil-dinot, virknē katra nopelnus. vladimira laiks bijis visai smags, jo ap 1997. gadu sākās nesaska-

ņas ar Krieviju, enerģētiskā krīze, noturēt komunālo sfēru tolaik bija varoņdarbs. A. Adamovičs atzīst, ka tagadējo krīzi ar to faktiski nevar salīdzināt – ja zini, ka mazuta atlicis trim dienām un var apstāties katlumāja, lūk, tā bija īsti dramatiska situācija! ilmāra Meluškāna laikā sakārtoja daudzas ielas, uzcēla brīvdabas estrādi, atjaunoja stadionu, kur notika jau pēdējās trīszvaigžņu spēles. turklāt viņa vadībā izveidojās preiļu novads. Jāzeps Šņepsts spēja atjaunot kultūras namu. tagad jau daudzi piemirsuši skarbo ziņu 1995. gada presē, ka neilgi pirms pašvaldību sporta pasākuma iebruka preiļu kultūras nama griesti. tikai laimīga sagadīšanās (sacensības stadionā iekavējās) ļāva iztikt bez upuriem. Arī sporta manēžu uzcēla Šņepsta valdīšanas gados. savukārt Jāņa eglīša laikā triumfēja mūsdienu tehnikas sasniegumi – informatizācija un inovācijas. vieni no pirmajiem valstī viņi 2005. gadā domē ieviesa doku-mentu elektronisko apriti. Arī jaunā bibliotēka allaž saistīsies ar J. eglīša vārdu.

Rīdzinieki grib uzzināt, ar ko nākamībā saistīsies Alda Adamoviča laiks. izpilddirektors piemin gan novada veidošanas no slēguma posmu, kad bija jāva-da sarunas ar jaunpie-nācējiem, gan rajona padomes likvidēšanu un īpašumu kārtošanu. pats priekšsēdētājs uzskata, ka viņam kā ģeogrāfam un vides zinātņu maģis-tram patīk sakopta vide, tāpēc arī labiekārtošanai budžetā paredz vairāk līdzekļu un paplašina apstādījumus. pilsētā ir

LOGS 7

18 dalītās atkritumu šķirošanas laukumi, un iedzīvo-tāji šķiro tiešām apzinīgi. preilieši saņēmuši vairākus vides ministrijas iedibinātos “ābolus”.

24 stundas ar priekšsēdētāju?

savējā ir arī novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste maija paegle – visai netipiska šīs jomas

pārstāve, jo viņas mierpilnajā tēlā un klusinātajā balss intonācijā nevīd šim amatam bieži raksturīgā paš-apziņa, ambiciozitāte un citas radniecīgas publiskai personai noderīgas īpašības. tomēr Maija pierādījusi, ka arī “lēno un kluso racēju” veikums rezultātā ir tik-pat cienīgs. “Nevienu darbu neesmu meklējusi, tie paši mani atraduši,” apgalvo Maija. bijusi gan vācu valodas skolotāja, gan zemniece un divu meitu mamma, paš-valdības darba “karjera” sākusies Aizkalnes pagastā. No pagasta šaurības viņu “izcēlis” Jāzeps Šņepsts, kurš tolaik vadīja preiļu novada domi. Kopš 2003. gada

Maija ieņem pašreizē-jo posteni. tagad viņai daļu pienākumu palīdz veikt jānis vaivods, kura amats ir lietvedības spe-ciālists, bet lauku paš-valdībā jau katrs strikti sava “lauciņa” robežas nenošķir. “Neņemos apgalvot, ka līdzās priekšsēdētājam pavadu 24 diennakts stundas, kā reizēm stāsta kolēģes,

bet, kad vajag, esmu vienmēr gatava. Var šo darbu pieņemt kā sēdēšanu kabinetā, gaidot, kad dažādas iestādes un organizācijas piesūtīs materiālus avīzei vai interneta vietnei. Mums ar Jāni pašiem liekas interesanti “iet ļaudīs” – runāties, fotografēt. Mums praktiski nav brīvu piektdienas vakaru un sestdienu, kad notiek daudz pasākumu. Man patīk būt lietaskursā par visiem novada notikumiem. Nodeldētais teiciens par rokas turēšanu uz pulsa būtu vietā,” atzīst Maija.

Ja “Loga” ciemiņi novadā būtu ieradušies nedaudz agrāk – 14. aprīlī, kas zina, vai visur klātesošā Maija

paegle arī mūs neierautu “Cīruļputenī”. tā sauc tra-dicionālo skrējienu, uz kuru ierodas pat citu reģionu

skrietkārie ļaudis, šopavasar jau sestajā skrējienā pa preiļu ielām devās 250 dalībnieku. Astoņu un sešu kilometru distances, protams, saistīja trenētus un rūdītus skrējējus, toties tautas skrējiena divu kilomet-ru distance ir pa zobam gan lieliem, gan maziem, gan vientuļniekiem, gan kuplām ģimenēm, gan... priekš-sēdētājam. Nu jau piemirsušās bezsniega ziemas, tāpēc Latvijā un arī preiļu novadā atdzimst slēpošanas tradīcijas. Apstiprinājumu par atbalstu guvis pārro-bežu projekts trases ierīkošanai un izgaismošanai pilsētas parkā, nopirkti divi sniega motocikli. Šogad plānots iegādāties 60 slēpju pārus ar zābakiem, ko varēs iznomāt par simbolisku naudiņu, jo trūcīgo ģimeņu atvasēm grūti iegādāties inventāru.

iepazīstoties ar novada sociālo problēmu risināšanu, ieinteresēja nosaukums “preiļu pansija”. Kas varētu notikt pansionātā vai krīzes centrā, rīdziniekiem jau nepārprotami skaidrs no citās pašvaldībās redzētā, bet pansijā? cilvēkiem, kam dažādu iemeslu dēļ sarežģījušies dzīves apstākļi, iespējams par mūsdie-nām nelielu samaksu – 50 latiem (bez papildu maksas par komunālajiem pakalpojumiem) izīrēt kādu no 12 istabām uz dažiem mēnešiem vai ilgāku laiku. No

jauna atdzimušajā ēkā sadzīvo sociālā pansija un 29. februārī, klātesot labklājības ministrei ilzei viņķelei, trešajā stāvā atklātais preiļu krīzes centrs, kur arī iekār-totas 12 istabas, nepieciešamības gadījumā te vietas pietiktu 30 grūtdieņiem. Aldis Adamovičs uzskata,

“logs” viesos

LOGS8

ka krīzes centrs samezglojumu īslaicīgai risināšanai interesētu arī apkārtējo pašvaldību iedzīvotājus, tāpēc godīgi būtu, ja šādu centru uzturēšanā iesaistītos arī valsts. Kur liksi no vardarbības pasargāto? vai priekšsē-dētājam uz paša mājām pienāktos vest? pirmajā darba gadā centra astoņus darbiniekus algos no esf līdzek-ļiem, par turpmāko pagaidām vēl nav zināms. pilsētā un pagastos kopumā ir arī ap 70 sociālo dzīvokļu. Atšķirībā no pansijas sociālo dzīvokļu kontingents ir diezgan raibs, tāpēc ik pēc pusgada nākas pārvērtēt un lemt par uzturēšanās pagarināšanu vai izlikšanu. pirms diviem gadiem pašvaldība pārņēma bijušo preiļu rajo-na pansionātu, kurp pārvietoja arī līdz tam apkārtējos pansionātos izmitinātos “savējos”. Nupat gan šķiet, ka vajadzētu vairāk par 26 vietām. izrādās, ka vecainīši ir gana kustīgi, tāpēc, pretēji pieņēmumam par ilgām pēc mierpilnas mūža nogales dabas tuvumā un klu-sumā, viņiem patīk pansionāta atrašanās vieta pilsētā – veikali, kultūras pasākumi tepat tuvumā. Jaunajās sienās jau pirmās kāzas nosvinētas!

Novada sociālais budžets jūtami pieaudzis, jo aptu-veni desmitā daļa iedzīvotāju atbilst trūcīgās perso-nas statusam. zupas virtuve lauku pašvaldībā nelie-kas aktuāla, trūcīgie pilsētnieki var lēti paēst triju ēdienu pusdienas sociālā dienesta virtuvē. pagastu trūcinieki? vladimirs ivanovs daudznozīmīgi un tieši atbild: “Jautājums labs, bet... ja laukos cilvēks nevar sev nodrošināt dienišķo pārtiku, tā ir cita saruna!” Novada “galva” gan izlīdzinoši piebilst, ka galējā situācijā pagasta pārvaldnieki, kam viss zināms un redzams kā uz delnas, atradīs iespēju izsalkušo nogādāt līdz preiļiem. Novada kompaktā teritorija izkārtota tā, ka lielākais attālums līdz centram ir 14 kilometru, turklāt ceļi ir asfaltēti. tomēr sūroties par vietējo kūtrumu nebūtu korekti. interneta vietnē uzdotais jautājums “vai šopavasar sēsiet un stādīsiet dārzeņus?” pagai-dām uzrāda visai cerīgas atbildes – 74% to dara katru gadu, 10% (droši vien pilsētnieki) uzskata, ka visu var nopirkt veikalā vai tirgū, 7% mēģinās to darīt, 3% par to neinteresējas, tomēr domes rūpju lokā paliek arī tie seši procenti novada iedzīvotāju, kuriem izaudzēt pašiem sev pārtiku būtu vēlme, bet nav kur.

zemnieku saimniecības novadā ir gana lielas un stip-ras. izpilddirektors v. ivanovs gan iestarpina nelielu atkāpi ģeogrāfijā – preiļu novads atrodas tādā kā “lūzuma vietā”, aiz kuras sākas Latgales augstiene, kur

daudz mālainu un nelīdzenā reljefa dēļ grūti apstrā-dājamu zemju. tomēr problēmu sāk radīt zemes trū-kums. Jaunie ļaudis, kas negrasās pamest dzimteni un uzņēmīgi veido zemnieku saimniecības, atduras pret faktu, ka aptuveni 18 procentus Latvijas “dārguma” jau izpirkuši ārzemnieki. vietējiem ilgus gadus trūka atbilstošu līdzekļu, bet pašvaldībai nebija tiesību atteikt svešzemniekiem, lai nekonfliktētu ar likumu. beidzot šī problēma nonākusi arī “augsto namu” rūpju lokā, taču daudz kas jau novēlots. Laime, ka daļa svešo īpašnieku zemi iznomā vai vismaz stāda kārklus, jo šķeldu vajadzēs aizvien vairāk, arī preiļu novadā privātā investora iecerētajai koģenerācijas stacijai. Nebūtu jau slikti mazliet “piegriezt ciešāk” gāzes vadu no kaimiņu lielvalsts, kaut gan pašreizē-jā dārgās gāzes koģenerācijas stacija divus pēdējos gadus strādā ar peļņu.

Kaut arī preiļi nav diži liela pilsēta ar attiecīgiem rūp-niecības gigantiem, tomēr a/s “preiļu siers”, kas nav pārtraukusi ražošanu kopš 1972. gada, ir un, cerams, ilgi paliks šejienes vizītkarte. Kopš 1995. gada valdes

priekšsēdētājs ir Jāzeps Šņepsts, viņa amatā stā-šanās gads bijis pēdē-jais ar negatīvu darbības bilanci. par to liecina amizantas “miniskulp-tūriņas” populārāka-jiem sieriem, kas ieskauj vairas vīķes–freibergas atklāto centrālo piemi-nekli “siera dimants”, kur katra šķautne simbo-lizē savu Latvijas novadu (šā vārda tradicionālajā izpratnē). pilsētas cen-

trā ir firmas veikals “preilis”, kur var nopirkt tāda paša nosaukuma sieru, kā arī ārpus Latvijas populāro “Čedaru” asāku garšas izjūtu cienītājiem. te ražo arī sausos piena produktus un glazēto sieriņu “Mazulis”. pērnā gada apgrozījums bija 33 miljoni latu, uzņē-mumā ir vairāk nekā 300 strādājošo, produkcija galvenokārt ceļo pāri robežām – pat uz visai ekso-tiskām tālzemēm. “preiļu siers” pērn valstij nodokļos samaksājis 3,3 miljonus latu, bet pašvaldības budžetu papildināja 80% no 260 tūkstošiem latu iedzīvotāju

LOGS 9

ienākuma nodokļa. Aldis Adamovičs uzskata, ka val-stij vajadzētu izrādīt lielāku pretimnākšanu šādiem dižražotājiem, jo visi nekad nespēs kļūt par uzņē-mējiem. Akciju sabiedrība ir lielākais siera ražotājs un eksportētājs Latvijā, kas pakāpeniski pārtop par koncernu, piesaistot citus radniecīgus uzņēmumus. turklāt tas pilnībā ir pašmāju uzņēmums.

Jau minēts, ka bezdarba līmenis novadā nav draudīgs, te darbojas 277 zemnieku saimniecības, 227 siA, 74 individuālie komersanti un 57 individuālie uzņēmu-mi, tomēr vērā ņemams ir biedrību un organizāciju skaits – 71. Maija paegle uzskata, ka lielā mērā iedzī-votājus iekustina ziņa, ka kaimiņu biedrības/apvienī-bas u.c. projekts saņēmis LeAdeR atbalstu un viņiem tagad tapis kaut kas jauns. gandrīz katrā domes sēdē jāizskata lūgumi par līdzfinansējumu.

Novadu sapulcē ogrē šopavasar preiļu novada domes priekšsēdētājs uzstājās, lai pārējiem pateiktu, ka latgalieši vis paši nesēž uz krāsns – toreiz gan A. Adamovičs kļūdījies, pieminot septiņpadsmit 2011. gadā jaunreģistrētus uzņēmumus. patiesībā to skaits ir 31! (14 uzņēmumu tajā pašā laikā likvidējušies, tāpēc

statistikas bilance atbilst ogrē teiktajam.) protams, tie nav lieli, pārsvarā saistās ar pakalpojumu sfēru, bet galvenais, ka cilvēks spēj nodrošināt iztikšanu sev un varbūt vēl kādam.

latgales “viagra” un pretgrumbu krēms

preiļu pievārtē apciemojām vīngliemežu audzētavu “ošu mājas”, kur Latgalei neraksturīgo biznesu uzsācis ainis noviks ar kundzi. ierindas ļaudīm ierasts vīnglie-mezi nejauši pamanīt senos muižu parkos, te lēnuļus audzē voljēros. Ainis Noviks var kalpot par piemēru tam, kā kritiskā situācijā nezaudēt galvu, bet ķepu-roties. Jaunajos laikos izmēģināti dažādi biznesi, kas pamazām aizvērušies, bet nekustamo īpašumu tirdz-niecību krīze nobrucinājusi smagumsmagi ar visiem kredītiem. tad abi ar sievu atcerējušies, ka miteklim nopirktajā zemes pleķī bijis daudz vīngliemežu, ko sākumā spaiņiem vien dāsni dalījuši mammām, lai izbaro vistām un pīlēm. Nu katrs atradums kļuvis par dārgumu. durbē seminārā mazliet apgūtas pamatzinā-šanas, klāt nopirkti daži vaislas eksemplāri, un bizness

sācies. Audzētāju Latvijā liels pulks, bet tikai kādi des-mit ar to nodarbo-jas tiešām intensīvi. ošu māju iemītnieki ir vieni no rosīgā-kajiem. Audzētavai tagad ir sertifikāts, kas atļauj pārdot savus audzēkņus vaislai. Arī gliemežu gaļu un čaumalas, kurās francijā iepilda burgundiešu gaumē sagatavotu gliemeņu gaļu.

tomēr saimnieks pat nedomā slēpt, ka īsti ienesīgs šis bizness ir sasaistē ar tūristiem, kuriem tāpat kā mums liekas interesanti savām acīm redzēt un no pirmavota uzzināt daudzus faktus par šo eksotisko radījumu dzīvi un tikumiem. protams, zemdeguna murmulē-tāji to nespētu, bet Ainis ir gana atraktīvs stāstnieks, turklāt skanīgas balss īpašnieks. Kaut arī senatnē vīngliemeži bija augstmaņu delikatese, paši rāpotāji nav cimperlīgi. ziemu tie dus savos voljēros ar volā-notiem aizkariem – parastam tīklam tie tomēr spēj tikt pāri, bet volāns ceļu pagarina. būdami hermafrodīti, sevi atražot spēj abi dzimumi, turklāt – makten čakli. divu līdz četru gadu vecumā katrs pamanās reizi gadā maija beigās izdēt pa 60 oliņām, kas augustā jau sasniegušas “pilnbriedu”. Četrgadnieki spēj vairo-ties divreiz gadā. vienā kilogramā ir 40 vīngliemežu! esam atbraukuši “nelaikā” – rāpotāji tikko sāk mosties no ziemas miega, pašlaik jāveic pats grūtākais, netī-rākais un atbildīgākais darbs – jāizlasa beigtie eksem-plāri. sākot no maija līdz oktobrim, ciemiņi var braukt šurp skatīt paši. Un, protams, piedalīties degustācijā, jo Aiņa “otrajai pusei” esot dieva dots pavāres talants. vizīte gan jāpiesaka iepriekš. toties, ja viss izdosies, kā plānots, kongresa delegāti var sevi uzskatīt par lai-kus pieteiktiem degustācijas dalībniekiem, kuri varēs nobaudīt šo olbaltumvielām bagāto delikatesi. starp citu, kungi vīngliemežus varot uzskatīt par dabisko “viagru”, bet dāmām pazudīšot pašvaldības vadītāja darbā iemantotās grumbas.

“logs” viesos

LOGS10

Līdz otrajam pasaules karam preiļos bija 53 procen-ti ebreju, viņu galvenā nodarbošanās, kas katram labi zināma no “skroderdienu” peripetijām, saistī-jās ar 246 tirgotavām. Arī ar šūšanu. veikalu skaits sarucis daudzkārt, taču “skroderēšanas gēns”, par laimi, izrādījies sīkstāks – ogres trikotāžas kombināta filiāles vietā tagad darbojas Latvijas – dānijas kopuz-ņēmums “vs teKs”, kur darbu rod 150 vietējo, siA “JAtA” (140 strādājošo) pārsvarā šuj darba apģērbus skandināvijas valstīm. Arī mūsu dižāko benzīntanku darbinieku ietērpi caur īpašnieku valstīm atgriežas atpakaļ Latvijā. izpilddirektors atceras, ka esot plā-nojuši sarūpēt ietērpu siA “preiļu saimnieks” vai-rāk nekā 200 strādniekiem, bet cena tik niecīgam pasūtījumam sanākusi pārāk dārga! Aldis Adamovičs paskaidro, ka zem šīs “cepures” atrodas visa novada komunālā saimniecība. Konglomerāts gan esot prāvs un grūti vadāms, toties pluss ir nelielā administrācija un iespēja kārtot savstarpējos norēķinus bez pvN for-malitātēm. pie zaudētajiem uzņēmumiem jāpieskaita vienīgi linu fabrika, kur pārstrāde nenotiek. vladimirs ivanovs atgādina, ka 2000. gadā ar es finansējumu pat tika veikta pamatīga linu tirgus izpēte, diemžēl šīs atziņas palika nesaklausītas. Nelielās platībās vēl šajā pusē linus audzē, taču tagad, kad šai jomai liegtas valsts subsīdijas, cerības arvien sarūk. varbūt tomēr atradīsies kāds investors, kurš “zilo ezeru zemē” spēs atjaunot “zilo pogaļu” pārstrādes senās tradīcijas.

par pētījumiem un to lietderību sarunu tur-pināja attīstības daļas vadītājs zigmārs erts, kurš kopā ar projek-tu meitenēm sanitu meļko un inesi matisāni ir galve-nie “naudas taisītāji”. “Lentīšu griešanas” notikumu pērn bijis daudz, jo es projektos vien apgūti 2,6 miljoni latu. pērn septiņi ceļa posmi noasfaltēti LAd projekta ietvaros. v. ivanovs atceras: “Kad 2007. gadā LAD piedāvāja lauku ceļu atbalsta iespēju, mēs Preiļu rajonā bijām vienīgie, kas to izmantoja. Tālredzīgi darījām, kaut nezinājām, cik grūti drīzumā būs ar ceļu naudu.” Lielākais projekts ir ūdensvada un kanalizācijas sakārtošana preiļos

24 km garumā par 3,3 miljoniem latu (2,6 miljoni no Kohēzijas fonda). Ap kongresa laiku varbūt jau sāks rakt. ūdens krānā ir dzerams un gards, turklāt – viens no lētākajiem valstī. viens kubikmetrs maksā 1,29 latus. 500 dzīvokļos drīzumā uzstādīs elek-troniskos ūdens skaitītājus, kuru mērījumus nolasa no attāluma. Latgalieši sadzīvo draudzīgi, vairākos projektos preiļu novads sadarbojas ar kaimiņiem – Līvānu, dagdas un Krāslavas novadu, jo “pulkā labāk sokas” un var piesaistīt vairāk līdzekļu. pirmais bija eRAf kopprojekts par šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošanu, nākamais kopprojekts paredz uzstādīt skaitītājus.

priekšsēdētājs godīgi atzīst, ka Attīstības daļā jādo-mā par papildspēkiem. viņiem iznāk dubultslodze – jāstrādā gan ar attīstības dokumentiem, gan pro-jektiem, bet tikai retajā paredzēts neliels atalgojums projekta kuratoram. Šogad apritē būs ap padsmit projektu. par grūtākajiem zigmārs erts uzskata tos, kur ilgs laiks paiet līdz brīdim, kad ieraugi rezultātu. viens no pirmajiem projektiem bijis visai neparasts – darba tirgus izpēte preiļu novadā. “Laikam tolaik biju jauns un naivs, tagad ar pašvaldības pieredzi neredzētu jēgu pētījumam, ja nav līdzekļu un instrumentu, kā pēcāk iedzīvināt secinājumus. Šobrīd visi šķietami plāno pie-vērst īpašu uzmanību Latgalei, no Daugavpils foruma gaidīju kaut ko nozīmīgu, bet noklausījos gudrus pār-spriedumus par to, kā būtu, ja būtu. Uzskatu, ka Latvijai nepieciešams kāds jauns, jūtamāks satricinājums (var-būt pat no ārpuses), kas radītu radikālas izmaiņas. Tāda bija atmoda,” zigmāra secinājums apliecina politolo-ga kvalifikāciju.

Arī Aldis Adamovičs pagaidām nav sajūsmā par Latgales programmu: “Diemžēl naudu, kā parasti, paredz visai tukšiem pasākumiem – semināriem, kon-sultācijām, konferencēm. Arī biznesa inkubatoriem, bet mūsu inkubatorā pērn “izperināja” tikai trīs jaunus uzņē-mumus. Daža pašvaldība par simts tūkstošiem grib celt pieminekli, citiem nav nosiltināts vienīgais bērnudārzs. Par Latgales programmu jālemj pašiem latgaliešiem, nevis ministriem, no kuriem tikai Ilze Viņķele dzimusi šajā pusē. Jau nezin cik gadus, tiklīdz televīzijā piemin Preiļu pusi, kadrā noteikti parādās vientuļš zirga pajūgs ar braucēju.” būtu labāk ikreiz kraukli rādījuši! Kāpēc? gluži vienkārši tāpēc, ka šis putns ir iemūžināts nova-da ģerbonī. preiļu pilsētas seno zīmolu tajā papildi-na āboliņa četrlapītis – simbolizējot novada četrus

LOGS 11

pagastus. Krauklis nesen ceļoja līdzi novada vadītājam uz ģerboņa svinīgo pasniegšanu prezidenta pilī.

piemiņas vietas preiļos nav tikai krauklim vien. Aldis Adamovičs uzskaita ebreju piemiņas memoriālu, pie sērojošās mātes pieminekļa vietējie pulcējas 25. martā un 14. jūnijā, pat padomju karavīriem brāļu kapos

preiļos ir netipisks piemineklis “klusā dziesma” – bez ieročiem un karavīriem. par pieminekļiem intere-santu atmiņu stāstu priekšā cēla vladimirs ivanovs. Kad 1997. gadā viņš kļuvis par preiļu mēru, centrāla-jā laukumā likumsakarīgi atradusies ļeņina bronzas “galva”. pēc demontēšanas atradies pircējs par pie-ciem tūkstošiem latu (par šo naudu visām skolām nopirkti datori!), bet vēlāk, izrādās, sotbija izsolē par šo “galvu” nopelnītas 18 tūkstoši mārciņu! ir tomēr ļaudis ar tālredzīgu biznesa ožu!

toties joprojām nav izdevies atrast iespēju preiļu vēstures dižākā pieminekļa – muižas kompleksa atjauno-šanai. pēc ugunsgrē-ka 1979. gadā tai vie-nīgi nomainīja jumtu. projekts par aptuve-ni diviem miljoniem latu ir gatavs, tehnis-kais projekts jau “guļ” kopš 2005. gada, diemžēl eRAf līdzek-ļi tika citām Latvijas

pilīm. pašvaldības un iedzīvotāju spēkos ir vien skaisti sakopt vienu no lielākajiem Latvijas lauku parkiem.

mežs bez smaržas

Uz jautājumu, vai četru bērnu tēvs gribētu, lai atvases savu nākotni saistītu ar preiļiem, Aldis Adamovičs atbild pēc pauzes, necenšoties preses pārstāvjiem

zīmēt Latgales patriota tēlu “no matu galiņiem līdz papēžiem”: “Tas būs jāizlemj viņiem pašiem. Mans viedoklis ir nemainīgs – ja vien novadā būs gana daudz darba iespēju, cilvēkam, kam stresa un steigas pārpilna dzīve neiet pie sirds, kas vakaros pēc darba nevēlas izjust burzmu, te ir piemērota dzīvesvieta. Visi pamatpakalpo-jumi pieejami, kultūras namā daudz koncertu, izrāžu, sportam visplašākās iespējas. Un pa šoseju jau reizēm arī uz Rīgu mūsu ģimene aizbrauc baudīt kādu īpašu kultūras pasākumu.”

bet Attīstības daļas vadītājs zigmārs erts vēl papildina: “Daudzi mani klasesbiedri tagad strādā Rīgā, citi aizceļo-juši vēl tālāk. Varētu jau strā-dāt Rīgā, kur sievai, kādrei-zējai rīdziniecei, pie “Alfas” ir labs dzīvoklis, bet pietiek ieiet Biķernieku mežā, lai attaptos – kā gan mežs var būt bez smar-žas! Un vai pārpilns tramvajs būs tas, kas spēs tevi nomieri-nāt, braucot mājās pēc grūtas darbdienas?”

ojāra martinsona un preiļu novada domes arhīva foto

lps 23. kongresu sagaidot

LOGS12

• Latvijā pavisam ir 119 pašvaldības – deviņas repub-likas pilsētu un 110 novadu domes.

• Latvijas Pašvaldību savienības biedres ir visas 119 pašvaldības.

latvijas paŠvaldīBu savienīBas domĒ

2011. gadā Latvijas pašvaldību savienības kongress notika 20. maijā Koknesē, un tas bija 22. pēc kārtas.

No 2011. gada 20. maija līdz 2012. gada 17. maijam notikušas sešas Lps domes sēdes.

2011. gada 3. novembrī tika sasaukta Latvijas pašvaldību savienības ārkārtas domes sēde, kurā piedalījās arī finanšu ministrs andris vilks un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs edmunds sprūdžs, kā arī saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisi-jas priekšsēdētājs sergejs dolgopolovs.

domnieki apsprieda pašvaldībām nepieņemamos nosacījumus valdības piedāvātajiem budžeta kon-solidācijas pasākumiem. pašvaldību vadītāji pauda satraukumu par ieceri 2012. gadā par pieciem pro-centiem samazināt pašvaldību proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (iiN) sadalē – no 82% uz 77%, kas veido vairāk nekā 40 miljonus latu. saskaņā ar valdības plāniem lielāko daļu no konsolidācijas bija iecerēts veikt divos virzienos – samazinot pašvaldību ieņēmumu bāzi (pašvaldību daļu no iiN) un vien-laikus samazinot arī valsts atbalstu sociālās drošības pasākumiem. pašvaldībām nebija pieņemami, ka konsolidācijas smagumu tika plānots pārlikt uz paš-valdībām un šie pasākumi nebija apspriesti ne ar pašvaldībām, ne sociālajiem partneriem, kaut gan valdība gatavojās 4. novembrī šajos jautājumos pie-

ņemt izšķirošus lēmumus, lai uz to pamata uzņemtos starptautiskās saistības.Lps dome pieņēma lēmumu “par 2012. gada valsts budžeta konsolidāciju”, kurā pašvaldības izvirzīja prasību valdībai noteikt iedzīvotāju ienākuma nodok-ļa sadali nākamajam gadam šādā proporcijā: 84% pašvaldību budžetos un 16% valsts budžetā.

7. novembrī Lps domnieki tikās ar Ministru prezidentu valdi dombrovski un finanšu ministru andri vilku, lai pirms valdības sarunām ar starptautiskajiem aizdevē-jiem nonāktu pie vienošanās par nākamā gada budže-tu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali.Lps dome, balsojot par katru variantu atsevišķi, pieņēma lēmumu. pašvaldības diskusiju rezultātā piekrita, ka sadalījums starp pašvaldībām un valsti no iiN varētu būt 81% pret 19% un atbilstoši tam sociālās drošības tīkla pabalstu daļu (gMi, dzīvokļa pabalstu un pabalstu trūcīgajām personām) pašvaldības finan-sētu, sākot no 1. janvāra. Ja sarunās ar starptautiska-jiem aizdevējiem neizdotos panākt vienošanos, tad otrs pašvaldību atbalstītais variants pieļāva šādu iiN procentuālo sadalījumu: 80% pašvaldībām un 20% valstij – atbilstoši tam valsts apmaksātu garantēto minimālo ienākumu (gMi) visa gada garumā un dzī-vokļa pabalstu līdz apkures sezonas beigām.

30. novembrī notika Lps domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta un Latvijas pašvaldību savienības 2012. gada vienošanās un domstarpību protoko-la projektu. sēdē piedalījās arī Ministru prezidents valdis dombrovskis. Lps dome ar balsu vairākumu

latvijas paŠvaldīBu savienīBā

LOGS 13

pilnvaroja Lps priekšsēdi parakstīt mk un lps vieno-šanās un domstarpību protokolu.sarunās ar ministrijām un valdību panāktas vairākas vienošanās un kompromisi, taču dažos jautājumos puses pie kopsaucēja tā arī nenonāca, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē starp pašvaldī-bām un valsti. MK viedoklis par sadali bija 80%/20%, bet Lps palika pie iepriekš izteiktās nostājas par sadali 84%/16% apmērā. Lps domes sēdē tika panākts, ka valsts pašvaldībām garantē iiN ieņēmumus 98% apmērā iepriekš noteikto 96% vietā, un šis jautājums pārcelts uz vienošanās sadaļu.vienošanās nav panākta par valsts finansējumu spe-ciālajām izglītības iestādēm – tā kā valsts finansē tikai 77%, pārējais finansējums jārod pašvaldībām no saviem līdzekļiem. Lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu bērniem no piecu gadu vecuma, izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2012. gada 1. jūnijam jāizstrādā priekšlikumi, jo šīs kategorijas skolotāju algas aprēķi-nāšanas koeficients ir viszemākais. Lps arī uzskata, ka jāpalielina valsts budžeta dotācija mācību grāmatu iegādei par pusotru miljonu latu, lai tiktu nodrošinātas bērnu tiesības uz bezmaksas izglītību, diemžēl valsts var piešķirt dotāciju tikai 0,4 miljonu latu apmērā. vienošanās nav panākta arī par mērķdotācijas apjo-mu pašvaldību ielu un autoceļu finansējumam un par konsolidāciju sabiedriskā transporta pakalpojumiem un to sadales kārtību piecu miljonu latu apmērā.kompromiss savukārt panākts par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu un pašvaldību aizņēmumiem, galvoju-miem un ilgtermiņa saistībām. Attiecībā par sociālās drošības stratēģijas pasākumiem puses vienojās no valsts budžeta līdzfinansēt 2012. gadā izmaksātos gMi pabalstus 50% apmērā un līdz 2012. gada 1. maijam izmaksātos dzīvokļa pabalstus 20% apmērā un sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem 2012. gada valsts budžetā paredzēt finansējumu 44,61 miljonu latu.

15. decembrī apritēja 20 gadu, kopš nodibināta Latvijas pašvaldību savienība. Atzīmējot šo notikumu, Lps paplašinātajā domes sēdē akadēmiķe raita karnīte atspoguļoja Latvijas pašvaldību sistēmas attīstību 20 gados, bet Lps vecākais padomnieks māris pūķis ana-lizēja Latvijas pašvaldību savienības attīstību.

2012. gada 25. janvārī Lps domes sēdē ar pašvaldību vadītājiem tikās vides aizsardzības un reģionālās attīs-tības ministrs edmunds sprūdžs.sēdē tika apspriestas es fondu atbalsta iespējas terito-riju attīstībai 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma un pašvaldī-

bu referendumu likumprojekts. Šajā domes sēdē arī apstiprināja Lps ieņēmumu un izdevumu tāmi 2012. gadam un nolēma sasaukt Lps 23. kongresu 18. maijā.

28. martā Lps domes sēdē piedalījās Labklājības minis-trijas valsts sekretāre ieva jaunzeme, demogrāfijas lietu padomes izveidotās darba grupas vadītāja Ministru prezidenta padomniece integrācijas jautāju-mos sarmīte Ēlerte, saeimas deputāte daina kazāka un zemkopības ministre laimdota straujuma.Apspriežot jautājumu par pirmsskolas izglītības iestā-dēm, plašas un asas diskusijas izvērtās sakarā ar jauna pakalpojumu sniedzēja (privātie uzņēmēji) ienāk-šanu pirmsskolas izglītības sistēmā, kam tiek prasīts līdzfinansējums no pašvaldību budžetiem.dome pieņēma rezolūciju “par pirmsskolas izglītības iestādēm”, atbalstot valdības apņemšanos atjaunot atalgojuma nodrošinājumu pirmsskolas iestāžu peda-gogiem, vietu nodrošinājumu bērnudārzos visiem bērniem no pusotra gada vecuma, ja vecāki to vēlas, un katras pašvaldības tiesības patstāvīgi izvēlēties risi-nājuma formu, pieņemot pašvaldības saistošos notei-kumus, kas ņem vērā vietējās īpatnības un resursus.Lps dome aicina ministru kabinetu un saeimu palī-dzēt pašvaldībām ar finansēm, taču neregulēt to auto-nomajā kompetencē ietilpstošus jautājumus ar MK noteikumiem; atļaut es fondu izmantošanu un aiz-ņemšanos valsts kasē vai kredītiestādēs pašvaldību bērnudārzu celtniecībai; palielināt maksimāli pieļauja-mo bērnu skaitu bērnudārza grupiņā; no 2013. gada 1. janvāra atjaunot “māmiņu algas” pilnā apmērā, atceļot to griestus; garantēt, ka vienam no vecākiem darba vieta tiek saglabāta līdz brīdim, kad bērns sasniedzis divu gadu vecumu; izskaust valsts institūciju pārmērīgās biro-krātiskās prasības attiecībā uz bērnudārzu darbību.domes darba kārtībā bija arī jautājums par atbalstu uzņēmumu radīšanai un attīstībai laukos un par atbal-stu enerģētiskās koksnes loģistikas sistēmas izveidei, ar ko iepazīstināja zemkopības ministrijas pārstāvji.

sagatavojusi olga kokāne,Lps priekšsēža padomniece


LOGS14

Latvijas pašvaldību savienības valde darbojas šādā sastāvā:

andris jaunsleinis• – Lps priekšsēdis, ventspils novada domes deputāts;andris rāviņš• – Lps priekšsēža vietnieks, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs;edvīns Bartkevičs• – Lps priekšsēža vietnieks, Novadu apvienības priekšsēdētājs, ogres novada domes priekšsēdētājs;nellija kleinberga• – Novadu apvienības priekšsē-dētāja vietniece, skrundas novada domes priekš-sēdētāja;aleksandrs lielmežs• – Novadu apvienības priekš-sēdētāja vietnieks, Mālpils novada domes priekš-sēdētājs;gatis truksnis• – Jūrmalas pilsētas domes priekš-sēdētājs;inesis Boķis• – valmieras pilsētas domes priekšsē-dētājs;janīna jalinska• – daugavpils novada domes priekšsēdētāja;andrejs Ceļapīters• – Madonas novada domes priekšsēdētājs;aivars okmanis• – Lps tehnisko problēmu komi-tejas priekšsēdētājs, Rundāles novada domes priekšsēdētājs;ligita gintere• – Lps izglītības un kultūras jautā-jumu komitejas priekšsēdētāja, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja;gints kaminskis• – Lps Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs, Auces nova-da domes priekšsēdētājs;guntis libeks• – Lps veselības un sociālo jautāju-mu komitejas priekšsēdētājs, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs.

Laikposmā starp Lps 22. un 23. kongresu notikušas 11 valdes sēdes. valde izskatījusi, apspriedusi un pieņē-musi virkni svarīgu lēmumu, kā arī veikusi Lps domes sēžu organizēšanu, dokumentu projektu ierosināšanu un to sagatavošanu izskatīšanai Lps domē, tajā skaitā Ministru kabineta un Latvijas pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokola projektu.

2011. gada jūnija sēdē valde izskatīja pašvaldību finan-šu izlīdzināšanas likumprojekta izstrādāšanai vARAM izveidotās darba grupas rezultātus un iespējamos risi-nājumus. Atkārtoti valde apspriedusi nekustamā īpa-šuma nodokļa politiku, uzsverot, ka nepieciešams nodrošināt kadastrālās vērtības datu un kadastra datu kvalitāti. tāpat valde regulāri informējusi un disku-tējusi ar valdību un Ministru prezidentu par situāciju siltumapgādē. Lps valde arī pievērsusies kārtībai, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un deju izglītības programmas, un nolēmusi prasīt, lai

valdība nākamā gada budžetā atsevišķi no dotācijām paredzētu pašvaldībām finansējumu privātajām izglī-tības iestādēm, kas sniedz šo pakalpojumu. Jautājumu par profesionālo izglītību valde izskatīja šāgada jan-vāra sēdē un nolēma uzdot Lps izglītības un kultūras jautājumu komitejai turpināt sekot līdzi un analizēt izglītības un zinātnes ministrijas aktivitātes profesionā-lās izglītības reformā, lai šī tik ļoti svarīgā izglītības joma nenonāktu pašvaldību pārziņā bez finansējuma.

valde analizējusi iepriekšējā gada Ministru kabineta un Latvijas pašvaldību savienības vienošanās un domstar-pību protokolā fiksēto uzdevumu izpildi, piemēram, par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

2012. gada janvāra sēdē valde apsprieda jautājumu par sabiedriskā transporta pakalpojumiem un uzklau-sīja Lps tehnisko problēmu komitejas padomnieka Aino salmiņa ziņojumu par parādiem plānošanas reģionos un Lps un satiksmes ministrijas panākto kompromisu. Šajā sēdē arī izskatīja pašvaldību refe-rendumu likumprojektu, un valde tajā konstatēja virkni problēmu, kuru apzināšanai un precizēšanai uzdeva administrācijai apkopot pašvaldību viedokļus par šo likumprojektu.

februāra sēdē valde nolēma atbalstīt iniciatīvu rīkot konkursu “eiropas savienības gada pašvaldība” un aicināt plānošanas reģionus atbalstīt konkursa orga-nizēšanu un norisi, kā arī uzdeva Lps administrācijai sagatavot konkursa nolikumu. valdē tika atbalstīta pašvaldību sporta spēļu organizēšana 2012. gadā. Šis ierosinājums guvis pašvaldību atbalstu, un sporta spēles notiks 28. jūlijā Carnikavas novadā.

valde arī noklausījusies Lps komiteju priekšsēdētāju ziņojumus par aktualitātēm komitejās un par sarunu norisi starp Lps un ministrijām.

sagatavojusi olga kokāne,Lps priekšsēža padomniece

lps valdĒ

LOGS 15

latvijas pašvaldību savienība (lps) atrodas Rīgā, Mazajā pils ielā 1, Lv 1050; e–pasta adre-se: [email protected]; tālruņi: 67226536, 29446566.

organizācija reģistrēta Rīgā 1993. gada 17. novembrī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar numuru Lv40008020804.

andris jaunsleinis ievēlēts par Lps priekšsēdi Lps 20. kongresā Mārupē 2009. gada 21. augustā.

Lps ir 119 biedri: deviņas republikas pilsētu domes un 110 novadu domes.

Lps galvenais uzdevums ir pašvaldību interešu pār-stāvniecība valdībā, kā arī citās Latvijas un starp-tautiskās institūcijās. Lps dome arī izvirza Latvijas pašvaldību pārstāvjus eiropas vietējo un reģionālo varu kongresā (cLRAe) un eiropas savienības Reģionu komitejā (RK). Lps ir arī vispasaules pašvaldību orga-nizācijas (iULA) dalībniece.

Lps izstrādā pašvaldību savienības viedokli Latvijas pašvaldību politikā atbilstoši pašvaldību un to apvie-nību priekšlikumiem. Lps sniedz juridisku un meto-disku palīdzību pašvaldībām Latvijā, kā arī nodrošina pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem.

Lps koordinē un palīdz pašvaldībām atrast sadarbī-bas partnerus eiropā un citās pasaules valstīs. Lps Ārējo sakaru nodaļa sniedz pašvaldību politiķiem un darbiniekiem gan konsultācijas, gan informāciju par citu valstu pašvaldībām, kā arī citu valstu pašvaldības var saņemt aktuālu informāciju par dažādiem jautāju-miem, kas skar pašvaldību darbību Latvijā. Lps admi-nistrācijas darbinieki darbojas kā eksperti dažādu es un citu starptautisku projektu īstenošanā.

lps pārstāvniecība Briselē koordinē Lps lobēšanas aktivitātes eiropas savienībā un nodrošina sekre-tariāta funkcijas es Reģionu komitejas locekļiem. pārstāvniecība arī koordinē viedokļu izstrādi es RK izskatāmajos jautājumos un koordinē līdzdalību vietējo un reģionālo pašvaldību padomes (ceMR) darba grupās un priekšlikumu sagatavošanu ceMR izskatāmajos jautājumos.

Lps augstākais lēmējs – kongress – notika 2011. gada 20. maijā Kokneses novadā (Lps 22. kongress). Lps 22. kongress bija tiesīgs lemt, jo tajā bija pārstāvēta

vairāk nekā puse Lps biedru. Kongresa lēmumus pie-ņēma ar klātesošo delegātu balsu vairākumu.

Kongresu starplaikos Lps darbu vada dome, kas pul-cējusies sešās sēdēs. dome pieņēmusi lēmumus ar klātesošo balsu vairākumu.

Lps valde vada pašvaldību savienības darbu domes starplaikos. Laikposmā starp kongresiem valde pul-cējusies 11 sēdēs. valde pilnvarojusi Lps pārstāvjus pārstāvēt pašvaldību savienību un paust viedokli konkrētos jautājumos LR saeimā, Ministru kabinetā un citās valsts pārvaldes institūcijās.

Lps ietvaros darbojas latvijas novadu apvienība, latvijas piekrastes pašvaldību apvienība un latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācija.

Latvijas pašvaldību savienībā pastāvīgi darbojas pie-cas komitejas – finanšu un ekonomikas jautājumu, tehnisko problēmu, Reģionālās attīstības un sadar-bības, izglītības un kultūras jautājumu un veselības un sociālo jautājumu komiteja, divas apakškomite-jas – Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu un sporta jautājumu apakškomiteja, kā arī atsākusi darbu informātikas jautājumu apakškomiteja.

revīzijas komisija pēc kongresā apstiprinātā noliku-ma kontrolē Lps domes, valdes un administrācijas finansiālo darbību, Lps kongresa, domes un valdes lēmumu izpildi un Lps statūtu ievērošanu. Revīzijas komisija sniegusi atskaiti Lps 22. kongresam.

Latvijas pašvaldību savienības administrācija darbo-jas pēc Lps domes apstiprinātā nolikuma, aizstāvot pašvaldību intereses valsts varas un pārvaldes institū-cijās, un 2011. gadā sagatavojusi 481 atzinumu valdī-bas izstrādātajiem tiesību aktu projektiem.

Lps administrācija organizē sarunu protokola sagata-vošanu ar valdību, kā arī analizē problēmas pašvaldī-bu darbības laukā un piedāvā to apspriešanu politi-ķiem. Kongresu starplaikos Lps darbinieki devušies uz Latvijas pašvaldībām, kur tikušies ar pašvaldību vadītājiem, deputātiem un darbiniekiem, lai nodro-šinātu pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju, izstrādātu Lps viedokli Latvijas pašvaldību politikā atbilstoši pašvaldību un to apvienību priekšlikumiem, kā arī lai gatavotu publikācijas Lps žurnālam “Logs”.

Lps ir dalībniece biedrībā “Latvijas pašvaldību mācī-bu centrs”. Lps dibinātais uzņēmums ir siA “pKc”.

sagatavojusi mudīte priede,Lps ģenerālsekretāre

no lps vadīBas ziņojuma


LOGS16

saskaņā ar likuma “par pašvaldībām” 86. pantu, liku-ma “par pašvaldību budžetiem” 13. pantu un ministru kabineta 2004. gada 6. jūlija noteikumiem nr. 585 “kārtība, kādā ministru kabinets saskaņo ar pašval-dībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses” ministru kabinets un latvijas pašvaldību savienība vienojas:

i. pašvaldību pamatbudžets

1.1. nodokļu un nenodokļu ieņēmumi

ministru kaBineta viedoklis

Noteikt kopējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa progno-zi 2012. gadam 812,2 milj. latu apmērā.iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījumu pašvaldību un valsts budžetā noteikt attiecīgi 80%/20% apmērā. ieņēmumus pašvaldību budžetos no iedzīvo-tāju ienākuma nodokļa 2012. gadā prognozēt 649,7 milj. latu apmērā.Noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu 2012. gadā:Rīgas dome iekasē tieši budžetā 237,1 milj. latuventspils pilsētas dome iekasē tieši budžetā

8,6 milj. latu

valsts kases sadales konts 404 milj. latukopā 649,7 milj. latu

latvijas paŠvaldīBu savienīBas viedoklis

ņemot vērā, ka valsts budžetā plānots samazināt finan-sējumu sociālajiem pasākumiem un pamata infrastruk-tūras uzturēšanai, nododot atbildību pašvaldībām:

paredzētas reformas sociālās drošības tīkla stra-– tēģijas pasākumos (pašvaldībām vairs netiks kompensēti transporta izdevumi, kas radušies,

organizējot skolēnu pārvadājumus teritorijās, kur skolas ir slēgtas (reorganizētas) izglītības reformas rezultātā; tiek sašaurināts to personu loks, kas varēs saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ar atvieglotiem nosacījumiem, tādējādi palielinā-sies to cilvēku skaits, kas lūgs šos izdevumus segt no pašvaldību budžeta; no 2012. gada 1. maija pašvaldības vairs nesaņems valsts līdzfinansēju-mu dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai, finansējums pabalstam pilnībā būs jārod pašvaldību budžetā; pasākums “darba praktizēšana ar stipendiju paš-valdībās” tiek pārtraukts un tā vietā plānots atsākt īstenot aktīvās nodarbinātības pasākumu “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi”, taču tā ietvaros plā-nots nodarbināt mazāku skaitu cilvēku, līdz ar to prognozējams, ka pašvaldībās palielināsies pie-prasījums pēc pabalstiem, jo būtisks darba vietu skaita pieaugums valsts tautsaimniecībā tuvākajos gados netiek prognozēts);paredzēts samazināt valsts budžeta mērķdotāciju – pašvaldību autoceļiem (ielām) un dotāciju vietē-jiem reģionālajiem maršrutiem,

kā arī gaidāms pašvaldību darbības nodrošināšanai nepieciešamo resursu sadārdzinājums, kopumā palie-linot izdevumus pašvaldību budžetā 2012. gadā par vairāk nekā 40 milj. latu,uzskatām, ka pašvaldību budžetā ieskaitāmā iedzīvotā-ju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa ir nevis jāsama-zina, bet jāpalielina. Lai pašvaldības 2012. gadā varētu veikt papildu izdevumus, nodokļa ieņēmumu sadalīju-mam starp pašvaldību budžetu un valsts budžetu jābūt 84% un 16%, attiecīgi nodokļa ieņēmumiem pašvaldī-bu budžetā – 682,2 milj. latu.garantēt 2012. gada valsts budžeta likumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozi 100% apmērā katrai pašvaldībai.

puses vienojās

• Pašvaldībām, kas iedzīvotāju ienākuma nodokli saņem caur valsts kases sadales kontu, tiek garan-tēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 98% apmērā no plānotā ar nosacījumu, ka tiek noteikts iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem šādā apmērā: i ceturksnī – 20%, ii ceturksnī – 24%, iii ceturksnī – 27%, iv ceturksnī – 29%.

• Finanšu ministrija līdz nākamā mēneša 10. datu-mam izvērtē iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu faktisko izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši minētajam procentuālajam

ministru kabineta un latvijas pašvaldību savienības2012. gada

vienoŠanās un domstarpīBu protokolsrīgā 2011. gada 5. decembrī

LOGS 17

sadalījumam (viena trešā daļa no ceturkšņa progno-zes). gadījumā, ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde par vairāk nekā diviem procentiem (no gada sākuma), ar finanšu ministra atļauju to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskai-tāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašval-dībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze pārpildās, finanšu ministrijai ir tie-sības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un atdot to valsts budžetam.

pašvaldību pārējo nodokļu, nenodokļu ieņēmumu un ieņēmumu no maksas pakalpojumiem 2012. gadā prognozesNekustamā īpašuma nodoklis (NīN)1 96,36

milj. latut.sk.:

nekustamā īpašuma nodoklis par zemi 51,97 milj. latu

nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām 29,47 milj. latu

nekustamā īpašuma nodoklis par inženier-būvēm

1,34 milj. latu

nekustamā īpašuma nodoklis par mājokļiem 13,58 milj. latu

NīN parādu maksājumi 8 milj. latukopā nekustamā īpašuma nodokļu ieņē-mumi

104,36 milj. latu

iekšējie nodokļi par pakalpojumiem un precēm

6,7 milj. latu

kopā pārējie nodokļu ieņēmumi 111,06 milj. latu

Nenodokļu ieņēmumi pašvaldībās 21,75 milj. latu

ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 81,31 milj. latu

kopā nodokļu, nenodokļu ieņēmumi un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem

863,82 milj. latu

• Finanšu ministrijas novērtējums nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem 2012. gadā ir 116 milj. latu.

• Izvērtējot jūrmalas pilsētas domes faktisko nekusta-mā īpašuma nodokļa izpildi 2011. gada desmit mēne-šos, plānoto nekustamā īpašuma nodokļa progno-zes pieaugumu par zemi 2012. gadā un ņemot vērā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā dzīvojošo nodokļu maksātāju maksātspēju, sagatavojot likum-projektu “par valsts budžetu 2012. gadam”, iekļaut tajā pantu, kas nosaka, ka finanšu ministrijai, veicot pašval-dību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu atbilstoši likumam “par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, Jūrmalas pilsē-tas pašvaldībai izmantot nekustamā īpašuma nodokļa prognozi par zemi 3 277 573 latu apmērā.Jūrmalas pilsētas domei izstrādāt saistošos noteiku-mus “par atvieglojumu piešķiršanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem 2012. gadā” un līdz 2012. gada 15. janvārim iesniegt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

1.2. mērķdotācijas no valsts budžeta

puses vienojās

• Izglītības pasākumiem no valsts budžeta paredzēt mērķdotācijas 210,69 milj. latu apmērā, ja darba devē-ja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas noteiktas 24,09% apmērā, t.sk.:pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglī-tības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts soci-ālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

144,05 milj. latu

interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts soci-ālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

7,17 milj. latu

pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības ie stāžu, internātskolu, Izglītības iestāžu reģis-trā reģistrēto attīstības un rehabilitācijas centru un speciālo internātskolu, speciālo internātskolu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucēju-miem pedagogu darba samaksai un valsts soci-ālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

24,68 milj. latu

pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības ie stādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģis-trā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas cen-triem un speciālajām internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturēšanas izdevumiem

22,77 milj. latu

pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un seš-gadīgo bērnu izglītošanā nodarbināto pedago-gu darba samaksai un valsts sociālās apdrošinā-šanas obligātajām iemaksām

12,02 milj. latu

kopā 210,69 milj. latu


Nodrošināt valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām, attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturē-šanas izdevumiem pilnā apmērā atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 31. augusta noteikumiem Nr. 825 “speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība”, kas ir 30,4 milj. latu.Nodrošināt valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 18,03 milj. latu apmērā, lai varētu nodrošināt kvalitatī-vu mācību procesu.

puses vienojās

• Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2012. gada 1. jūnijam veikt Ministru kabineta 2010. gada 31. augusta noteikumu Nr. 825 “speciālās izglītības iestāžu, vis-pārējās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finan-sēšanas kārtība” izvērtējumu attiecībā uz speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas finansēšanu.

1 Nekustamā īpašuma nodokļa prognoze noteikta, pamatojoties uz pašvaldību iesniegto informāciju par nodokļu prognozi, kas aprēķināta, ņemot vērā Ministru kabineta 2010. gada 24. augusta noteikumu Nr. 802 “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi” noteiktos nosacījumus


LOGS18

• Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2012. gada 1. jūnijam izstrādāt priekšlikumus piecgadīgo bērnu kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanas risinā-jumam.

pārējais finansējums pašvaldībām caur nozares ministrijāmizglītības un zinātnes ministrijaI. Finansējums valsts pamatfunkciju īstenošanaifinansējums profesionālās ievirzes spor-ta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

3,15 milj. latu

dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1. kla-ses skolēniem

2,79 milj. latu

dotācija mācību literatūras iegādei 0,41 milj. latu

finansējums Mālpils profesionālās vidussko-las uzturēšanai

0,13 milj. latu

II. Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinan-sēto projektu un pasākumu īstenošanai

4,96 milj. latu



palielināt valsts budžeta dotāciju mācību grāmatu iegādei līdz 1,5 milj. latu (septiņi lati uz vienu skolē-nu), lai tiktu nodrošinātas bērnu tiesības uz bezmaksas izglītību.


valsts budžeta dotāciju mācību grāmatu iegādei pare-dzēt 0,41 milj. latu apmērā.

kultūras ministrijaI. Finansējums valsts pamatfunkciju īstenošanaiMērķdotācijas pašvaldību izglītības iestā-žu profesionālās ievirzes mūzikas un māk-slas izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

7,59 milj. latu



Lai nodrošinātu dziesmu svētku nepārtrauktību, gro-zīt dziesmu un deju svētku likumu, jau 2012. gadā atjaunojot valsts budžeta mērķdotāciju pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.palielināt valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglī-tības iestāžu profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām līdz 8,9 milj. latu, jo izglītības iestādēs būtiski palielinā-jies audzēkņu skaits (vismaz par 4000); atklātas jaunas profesionālās ievirzes izglītības iestādes.


2012. gada valsts budžeta likumprojektā Kultūras minis-trijas budžetā nav paredzēts finansējums mērķdotāci-jai pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. par finansējuma piešķiršanu mērķdotācijai pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām lemj 2012. gadā, izskatot iespējas to uzsākšanai 2013. gada 1. janvārī.

satiksmes ministrijaI. Finansējums valsts pamatfunkciju īsteno-šanaidotācija plānošanas reģioniem un republi-kas pilsētām, t.sk.:

15,03 milj. latu

kompensācija sabiedriskā transporta pakalpo-jumu sniegšanā radušos zaudējumu segšanai

10 milj. latu

finansējums sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanai

5,03 milj. latu

Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām)1

16,07 milj. latu


par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizē-šanu, finansējumu reģionālo starppilsētu, reģionālo vietējo, dzelzceļa un pilsētu maršrutiem


2012. gadā valsts budžeta dotācijas zaudējumu segša-nai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem plānotas 35 309 440 latu apmērā, t.i., par 5 000 000 latu jeb 14,16% mazāk nekā 2011. gadā.valsts budžeta dotāciju samazinājumu 2012. gadā 5 milj. latu sadalīt šādi:

sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem – reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā – 3 milj. latu, tajā skaitā sabiedriskā transporta pakalpo-jumu sniedzējiem pa dzelzceļu – 1 milj. latu;plānošanas reģioniem un republikas pilsētu pašval-– dībām – 2 milj. latu apmērā.

izskatīt iespēju palielināt biļešu tarifus par 5 – 7% starppilsētu pārvadājumos. paredzamie papildu ieņē-mumi – ap 1 milj. latu autobusiem un 0,8 milj. latu a/s “pasažieru vilciens”.izskatīt iespēju atļaut atsevišķos maršrutos skolēnu autobusos pārvadāt nelielu skaitu pasažieru tajos reģio-nālās vietējās nozīmes maršrutu posmos, kur sabiedris-kā transporta pakalpojumi nav nodrošināti ar regulāra-jiem reģionālajiem vietējās nozīmes pārvadājumiem, gadījumos, kad regulāro reģionālo vietējās nozīmes maršrutu pasūtīšana neliela pasažieru skaita dēļ nes ievērojamus zaudējumus valsts budžetam.

par autoostu pakalpojumiem


satiksmes ministrijai veikt grozījumu Ministru kabineta 1 iekļauti uz likumprojekta “par valsts budžetu 2012. gadam” 2. lasī-jumu papildu piešķiramie 0,7 milj. latu

LOGS 19

2010. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 634 “sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība”, pare-dzot, ka reģionālajos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos autobusu iebraukšana autoostā pasažieru apmaiņas veikšanai nav obligāta un tā var notikt citā ar pašvaldību saskaņotā vietā. paredzamais ietaupījums 2012. gadā – ap 300 tūkst. latu.satiksmes ministrijai izskatīt iespēju ar autoostu uztu-rēšanu saistītu jautājumu risināšanu nodot pašvaldību kompetencē pēc šādiem principiem:

tiek definētas vietas (pilsētas), kur obligāti jābūt •autoostām ar noteiktu pakalpojumu līmeni;tiek definēts minimālais pakalpojumu līmenis citās •autoostās, ko valsts gatava finansēt vai līdzfinansēt, ja šādi pakalpojumi tiek nodrošināti; tiek definēti arī kritēriji, kur šādas autoostas nepieciešamas;tiek paredzēts finansējums pašvaldībai par attiecīgā •noteiktā pakalpojumu līmeņa nodrošināšanu;pārvadātājiem valsts līdzfinansēto autoostu izman-•tošana (iebraukšana) ir bez maksas;pašvaldības var nodrošināt papildu pakalpojumus •“savās” autoostās, ja spēj nodrošināt finansējumu un uzskata par nepieciešamu saviem iedzīvotājiem.


Lps nepiekrīt piedāvātajam dotācijas sadalījumam zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpoju-mu sniedzējiem.Lps varētu piekrist plānotajiem konsolidācijas pasāku-miem, ja:

ar 2012. gada 1. aprīli notiek autoostu sistēmas reor-– ganizācija;braukšanas tarifu palielinājums starppilsētu maršru-– tos ir 5% – 7%;braukšanas tarifu paaugstinājums dzelzceļam ir 5% –7%;– nelegālo pārvadājumu apkarošana;– izmaiņas sociālās drošības tīkla pārvadājumu (trans-– porta) jomā;nerentablo reisu slēgšana reģionālās vietējās nozī-– mes maršrutu posmos, kur tos var savietot ar skolē-nu pārvadājumiem ar noteiktiem nosacījumiem.

autoostu sistēmas reorganizācija no 2012. gada 1. aprīļapašlaik valsts nav definējusi minimālo pakalpojuma – līmeni autoostās, arī paredzamo valsts līdzfinansē-jumu, līdz ar to grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 634 “sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība” izdarāmi pēc finansiālas ietekmes izvērtēšanas uz valsts un pašvaldību budžetiem.Autoostu reģistrācijas, darbības un finansēšanas – jautājums jānodod Autotransporta direkcijas kom-petencē, paredzot, ka izmaksas katrai autoostai izskatītu direkcija, izdalot atsevišķi autoostu uztu-rēšanas izdevumus no zaudējumu kompensācijas pārvadājumiem.tūlītēja autoostu likvidācija bez finansiālās ietek-– mes izvērtēšanas nav pieļaujama.

nelegālo pārvadājumu apkarošanaNeviens normatīvais akts šobrīd neregulē kārtību, – kādā veicami pasažieru neregulārie pārvadājumi

Latvijas teritorijā. Autopārvadājumu likumā ietverts tikai termina “pasažieru neregulārie pārvadājumi” skaidrojums, tādēļ nepieciešams izstrādāt detali-zētus noteikumus, kuros būtu noteikta pasažieru neregulāro pārvadājumu veikšanas kārtība.Nav atbalstāma situācija, ka vienos un tajos pašos maršrutos līdztekus dotējamiem sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem tiek veikti dažādu veidu pasažieru pārvadājumi uz komerciāliem principiem, ko veic juridiskās un fiziskās personas pēc savas iniciatīvas, raksturojot tos kā neregulāros pasažieru pārvadājumus un neievērojot virkni normatīvo aktu prasību. turklāt likumdevējs ir strikti noteicis, ka iekš-zemes komerciālie pasažieru pārvadājumi Latvijas teritorijā var pastāvēt līdztekus dotējamiem sabied-riskā transporta pakalpojumiem ne ilgāk kā līdz 2011. gada 31. decembrim (sabiedriskā transporta pakal-pojumu likuma pārejas noteikumu 10. punkts).Nepieciešams izdarīt grozījumus Autopārvadājumu – likumā:

• svītrot 1. panta 23. punkta otro teikumu;• papildināt likumu ar 34.1. pantu šādā redakcijā:

“34.1. pants. Pasažieru neregulārie pārvadājumi(1) Pasažieru neregulāros pārvadājumus veic pēc pasūtījuma, pārvadājot iepriekš nokomplektētu pasa-žieru grupu ar noteiktu brauciena mērķi. Pasažieru neregulāro pārvadājumu mērķis nevar būt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana.(2) Veicot pasažieru neregulāros pārvadājumus, ir aizliegts pārvadājamo pasažieru grupu papildināt vai veidot no jauna pasažieru regulāro pārvadājumu maršruta autoostās vai pieturvietās.(3) Kārtību, kādā veicami pasažieru neregulārie pārva-dājumi Latvijas teritorijā, nosaka Ministru kabinets.”

grozījumi Autopārvadājumu likumā virzāmi 2012. gada budžeta likumprojektu paketē.

sociālās drošības tīkla pasākumisatiksmes ministrijai un Labklājības ministrijai sadar-– bībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, iekšlietu ministriju un biedrībām “Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācija” un “Latvijas pašvaldību savienība” līdz 2012. gada 1. martam sagatavot priekšlikumus sociālās drošības tīkla stra-tēģijas pārvadājumu (transporta) jomas pasākumu administrēšanas uzlabošanai, lai efektīvāk izmanto-tu pasākumam nepieciešamos finanšu līdzekļus, tajā skaitā izvērtējot iespējas noteikt samērīgus pasažieru līdzmaksājumus. Ja šādi pasākumi netiek veikti, jārod papildu līdzekļi 1,5 milj. latu apmērā no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu ietvaros jāizskata iespēja samazināt atlaides visām invaliditā-tes grupām, sākot ar 2012. gada 1. jūliju.sociālās drošības tīkla ietvaros 2012. gadā turpināt – pasākumu “skolēnu pārvadājumu nodrošināšana sko-lēnu nogādāšanai skolās no apdzīvotām vietām, kur skolas ir slēgtas (reorganizētas) izglītības reformas rezultātā”. Nepieciešamais finansējums – 542 tūkst. latu.

Skolēnu pārvadājumi – reisu slēgšana, kur pasažieru apjoms ir neliels un kur tos var savietot ar skolēnu pārvadājumiem


LOGS20

sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2004. gada – 20. aprīļa noteikumos Nr. 327 “Kārtība, kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi”, paredzot, ka:

• skolēnu autobusi ir izmantojami pārvadājumiem ārpus skolas, ja pašvaldībā ir noteikta kārtība, kādā tie tiek organizēti (piemēram, nepieciešams novada pašvaldības atbildīgās amatpersonas rīkojums, kam pielikumā pievienots konkrētā brauciena pasažieru saraksts);

• ja pašvaldība vai tās institūcija ir pašpārvadājumu veicējs, uz to kā publisku (valsts) institūciju var attie-cināt es Regulas 561/2006 13.p. 1p. a) izņēmumu, kas atļauj nelietot tahogrāfu iekšzemes pārvadāju-mos, ja pārvadājumi nekonkurē ar komercpārvadā-jumiem.sagatavot grozījumus Autopārvadājumu likumā, – paredzot deleģējumu izdot Ministru kabineta noteikumus par neregulārajiem pārvadājumiem, kur tiktu definēts termins “skolēnu pārvadājumi”. Ministru kabineta noteikumos noteikt, ka:

• pašvaldības drīkst pieprasīt līdzmaksājumu auto-busu lietotājiem (izņemot skolēnus), nosakot ieka-sēšanas kārtību un līdzmaksājumu apmēru, kas nepārsniedz pašizmaksu;

• pašvaldības drīkst noteikt kārtību, kādā ar šiem auto-busiem drīkst pārvadāt citas pasažieru kategorijas.

Atbildīgā ministrija – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

puses vienojās

• Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2012. gada 1. martam izvērtēt nepieciešamos grozījumus Autopārvadājumu likumā un attiecīgi jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādi par neregulārajiem pārvadājumiem, kuros tiktu definēts termins “skolēnu pārvadājumi”.

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaI. Finansējums valsts pamatfunkciju īsteno-šanaiplānošanas reģionu, novadu teritorijas plā-nojumu un to grozījumu izstrādei

0,03 milj. latu

plānošanas reģionu darbības nodrošināšanai

t.sk. sabiedriskā transporta reģionālo vietējās nozīmes pārvadājumu organizēšana

0,87 milj. latu0,2 milj. latu

pašvaldību publiskajām bibliotēkām bez-maksas interneta un datoru izmantošanai

0,32 milj. latu

pašvaldību vienotās informācijas sistēmas uzturēšanai

0,31 milj. latu

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta pro-jektu finansējums pašvaldību komersantiem

1,4 milj. latu

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta pro-jektu finansējums pašvaldībām

12,57 milj. latu

II. Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinan-sēto projektu un pasākumu īstenošanaiKohēzijas fonda projektu finansējums paš-valdību komersantiem

25,3 milj. latu

Kohēzijas fonda projektu finansējums paš-valdībām

3,38 milj. latu

valsts atbalsts (5%) pašvaldībām 3. mērķa “pārrobežu sadarbība” projektiem

0,63 milj. latu

eRAf projektu finansējums pašvaldībām 33,97 milj. latu

esf projektu finansējums pašvaldībām 1,27 milj. latu



bibliotēku likuma 23. panta trešajā daļā noteikts, ka valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, inter-netu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus.2011. gadā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmā 30.00.00 “pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” tika iedalīts finansējums 316 975 latu apmērā, lai nodrošinātu iespēju pašvaldību publiskajās bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus. piešķirtās dotācijas apmērs veidoja tikai vienu trešo daļu no nepieciešamā finansējuma.Nepietiekamā finansējuma dēļ pašvaldībām bija jāpa-zemina vairāku sniedzamo pakalpojumu kvalitāte (pie-mēram, jāsamazina interneta ātrums). tas atstāj negatī-vu ietekmi uz arvien pieaugošā bibliotēku apmeklētāju skaita apkalpošanas iespējām.Nepieciešamais finansējuma apmērs ir 900 000 latu, kas pamatots ar vairāk nekā 800 bibliotēku izdevumu uzskaiti un vienotā bibliotēku tīkla uzturēšanas izdevu-mu aprēķiniem (aprēķinus veic un vienoto bibliotēku tīklu uztur Kultūras ministrijas aģentūra “Kultūras infor-mācijas sistēmas”).2012. gadā likumā “par valsts budžetu 2012. gadam” piešķirt dotāciju pašvaldību publiskajām bibliotēkām bezmaksas interneta un datoru izmantošanai 900 000 latu apmērā.

puses vienojās

• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri-jai un Kultūras ministrijai vienoties, izskatot iespēju uz likumprojekta “par valsts budžetu 2012. gadam” 2. lasījumu dotāciju pašvaldību publiskajām bibliotēkām bezmaksas interneta un datoru izmantošanai pārdalīt no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri-jas uz Kultūras ministriju, paredzot to Kultūras minis-trijas budžeta apakšprogrammā 22.11.00. “pašvaldību publisko bibliotēku vienotā tīkla nodrošināšana”.

• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju līdz 2012. gada 1. febru-ārim sagatavot priekšlikumus bibliotēku e–pakalpoju-mu pieejamībai un kvalitātes uzlabošanai.

• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju un satiksmes ministriju līdz 2012. gada 31. decembrim sagatavot priekšlikumus, lai būtiski samazinātu maksu par interneta pieslēgu-miem un interneta izmantošanu, ņemot vērā visas publiskā sektora aktivitātes interneta pieejamības uzla-bošanā un nodrošināšanā, tajā skaitā aktivitātes, kas

LOGS 21

tiek finansētas no es struktūrfondiem (platjoslas, vienas pieturas aģentūras utt.).

zemkopības ministrijaII. Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinan-sēto projektu un pasākumu īstenošanaieiropas Lauksaimniecības garantiju fonda projektu un pasākumu īstenošana

1,11 milj. latu

eiropas zivsaimniecības fonda projektu un pasākumu īstenošana

0,35 milj. latu

eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīs-tībai projektu un pasākumu īstenošana

14,3 milj. latu



valsts pamatbudžeta apakšprogrammai “zivju fonds” piešķirtajiem līdzekļiem ir jābūt atbilstošiem ieņēmu-miem valsts budžetā “zivju fonda” dotācijas veidošanai (aptuveni 650 tūkst. latu gadā). ņemot vērā sarežģīto valsts budžeta situāciju, Latvijas pašvaldību savienība varētu piekrist kompromisam par pakāpenisku fonda ieņēmumu daļas palielināšanu: 2012. gadā zivju fon-dam piešķirtie līdzekļi – 50% no ieņēmumiem; 2013. gadā – 75% no ieņēmumiem; 2014. gadā un turpmāka-jos gados – 100% no ieņēmumiem, ievērojot ieņēmu-mu daļas lielumu iepriekšējos gados.


ņemot vērā sarežģīto valsts budžeta situāciju un ikga-dējos fiskālās konsolidācijas pasākumus, finansējums tika samazināts visām nozarēm un funkcijām, tajā skai-tā arī zivju fonda izdevumiem, un nav iespējams rast papildu finanšu resursus resora izdevumu ietvaros zivju fonda darbības nodrošināšanai 121 tūkst. lata apmērā 2012. gadā, 283 tūkst. latu apmērā 2013. gadā un 446 tūkst. latu apmērā 2014. gadā.

ekonomikas ministrijaII. Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinan-sēto projektu un pasākumu īstenošanai

6,78 milj. latu


Finanšu ministrijaII. Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinan-sēto projektu un pasākumu īstenošanai

16,22 milj. latu


puses vienojās

• Paredzēt finanšu ministram tiesības dzēst Valsts kasē ņemto pašvaldību aizņēmumu neatmaksāto daļu, lai nodrošinātu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 15.1 punktā paredzētos dotācijas līdzekļus 6 milj. latu apmērā, kas sadalīti

pa attiecīgajām pašvaldībām likumprojekta “par valsts budžetu 2012. gadam” pielikumā minētajā apmērā.

• 2012. gadā Pasaules Bankas aizdevuma izglītības sis-tēmas attīstības projekta apakšprogrammai A “izmaksu efektivitāte” atmaksa ir 32 995,58 latu apmērā.

ii. pašvaldību speciālais budžets

par valsts un pašvaldību autoceļu finansējumu


Atbilstoši 2011. gada 4. novembrī Ministru kabineta sēdē nolemtajam (protokols Nr. 63, 6.§ 2. punkts) pare-dzēts finansējuma samazinājums satiksmes ministrijai 15 milj. latu apmērā, tajā skaitā 10 milj. latu samazinā-jums valsts un pašvaldību autoceļiem un 5 milj. latu samazinājums sabiedriskajam transportam. Atbilstoši iepriekš minētajam satiksmes ministrija valsts budžeta programmas 23.00.00 “valsts autoceļu fonds” finan-sējumu 2012. gadam ir paredzējusi 70,582 milj. latu apmērā. ņemot vērā, ka 2010. gadā satiksmes minis-trija, veicot valsts budžeta konsolidācijas pasākumus 2011. gada budžetam, samazinājumu valsts budžeta programmā “valsts autoceļu fonds” veica tikai budžeta apakšprogrammai 23.06.00 “valsts autoceļu pārval-dīšana, uzturēšana un atjaunošana” un finansējumu apakšprogrammai 23.04.00 “Mērķdotācija pašval-dību autoceļiem (ielām)” atstāja 2010. gada līmenī, satiksmes ministrija 2012. gada budžeta konsolidācijas pasākumu ietvarā lēma noteikt budžeta apakšprog-rammas 23.06.00 “valsts autoceļu pārvaldīšana, uztu-rēšana un atjaunošana” finansējumu 54,512 milj. latu un apakšprogrammas 23.04.00 “Mērķdotācija paš-valdību autoceļiem (ielām)” finansējumu 16,07 milj. latu atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumos Nr. 173 “valsts pamatbudžeta valsts auto-ceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība” noteiktajam sadalījumam.


Lps uzskata, ka mērķdotāciju apjoms 2012. gadā paš-valdībām saglabājams 2011. gada apmērā – 20,365 milj. latu. pamatojums:

2010. gada 26. novembrī valsts ceļiem tika pārskai-– tīti 4 milj. latu, pašvaldībām – nē (pamats – Ministru kabineta 2010. gada 26. novembra rīkojums Nr. 688 “par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp ministrijām”);2008. gada nogalē, apstiprinot valsts budžetu, – saeima bez kāda pamatojuma samazināja pašvaldī-bu mērķdotācijas par 11,4 milj. latu, izmainot finan-sējuma proporciju no 30%/70% uz 22,8%/77,2%, savukārt Ministru kabinets šīs izmaiņas 2009. gada 27. janvārī legalizēja, papildus pieņemot protokol-lēmumu Nr. 7, 73.§, kas paredzēja deficītu segt no es fondu pārdales;2011. gadā plānotais finansējums ir aptuveni trīs – reizes mazāks nekā 2008. gadā un šobrīd veido tikai 27% no autoceļu lietotāju maksājumiem, ko saskaņā ar likumu “par autoceļiem” būtu jāizmanto


LOGS22

autoceļu finansēšanai, ja tiktu ievērota proporcija 30%/70% un ievērots Autoceļu likums – pašvaldību mērķdotāciju apjoms sasniegtu 79,5 milj. latu;piedāvātais autoceļu un ielu finansējums pašvaldī-– bām apjoma ziņā atbilst 2001. gada līmenim, taču, ja piedāvāto finansējumu izvērtē 2000. gada cenās, tad tik zems valsts finansējums pašvaldību mērķdotāci-jām nav bijis nekad. valsts atbalsts pašvaldību auto-ceļiem un ielām ir 413 lati gadā uz vienu kilometru;pašreizējais piedāvājums paredz 16,07 milj. latu jeb – 32% samazinājumu pret šā gada faktu. Atbilstoši Autoceļu likumam 2011. gadā pašvaldībām bija jāsaņem 79,5 milj. latu;finansējuma samazinājums valsts un pašvaldību – ceļiem nav proporcionāls, jo, ja salīdzina bāzes finansējumu 2011. gadam, tad valsts ceļiem līdzekļi samazināti 10% apmērā, pašvaldībām – 21% apmērā.

puses vienojās

• Jautājumu par valsts un pašvaldību autoceļu un ielu finansēšanas modeli risināt 2012. gadā, vienojoties par iespējamiem finanšu avotiem.

• Ņemot vērā, ka autoceļu uzturēšanai paredzētais finansējums ir ierobežots, izskatīt iespēju kompensēt valsts un pašvaldību iztērētos līdzekļus autoceļu ārkār-tas uzturēšanai, ko veic, lai nodrošinātu transportlī-dzekļu satiksmi pa autoceļiem ārkārtējos laikapstākļos vai pa avārijas stāvoklī esošiem autoceļiem.

izskatīt iespēju pārdalīt satiksmes ministrijai citu – ministriju aktivitāšu ietvaros neapgūto es fondu finansējumu un novirzīt to papildus 3.2.1.2. aktivi-tātei “tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” un “satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās teritori-jās”, lai varētu izsludināt papildu konkursus iesniegu-mu atlases kārtas projektu īstenošanai 2012. gadā.izskatīt iespēju pārdalīt satiksmes ministrijai citu – ministriju aktivitāšu ietvaros neapgūto es fondu finan-sējumu un novirzīt to papildus 3.2.1.1. aktivitātei “valsts 1. šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” īstenošanai.izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 9. – marta noteikumu Nr. 224 “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli” 5. pielikuma 11. punktā, paredzot, ka luksoforu darbība avārijas gadījumos atsevišķās tranzīta ielās varētu tikt atjaunota arī ilgāk nekā 24 stundu laikā.izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. – septembra noteikumos Nr. 1052 “pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība”, nosakot pārejas laiku pašvaldību autoceļu un ielu reģistrāci-jai līdz 2014. gada 1. oktobrim.

● prognozēt pašvaldību speciālo budžetu kopējos pārē-jos ieņēmumus 25,6 milj. latu apmērā1, t.sk.:ieņēmumi no dabas resursu nodokļa 6,7 milj. latuieņēmumi no ziedojumiem un dāvi-nājumiem

3,4 milj. latu

1 summas var tikt precizētas2 Neieskaitot saņemtos transferta pārskaitījumus no citām pašval-

dībām

pašu ieņēmumi 3,5 milj. latupārējie ieņēmumi 12 milj. latukopā 25,6 milj. latu2

Azartspēļu nodoklis pašvaldību budžetos

4,6 milj. latu

iii. pašvaldību finanšu izlīdzināšana

puses vienojās

• Paredzēt finansējumu no valsts budžeta 15,49 milj. latu apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam (dotācija) pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kas ievietoti tajos līdz 1998. gada 1. janvārim, kā arī pašvaldī-bām ar zemākajiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.

• Sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2012. gadam”, iekļaut tajā pantu, kas nosaka, ka pašvaldības 2012. gadā veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzinā-šanas fondā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmu-miem un to sadales kārtību 2012. gadā noteiktajam procentam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmu-mu faktiskās izpildes. dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņem atbilstoši šajos noteikumos noteiktajam procentam no pašvaldību finanšu izlīdzi-nāšanas fondā iemaksātās summas.

• Noteikt, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā tiek izmantota nekustamā īpašuma nodokļa prognoze (zemei ar 25% pieauguma ierobežojumu), ko pašvaldī-bas aprēķinājušas saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 24. augusta noteikumos Nr. 802 “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi” noteiktajiem nosacījumiem.

iv. pašvaldību aizņēmumi, galvojumi un ilgtermiņa saistības

puses vienojās

• Paredzēt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinā-jumu 50 000 000 latu apmērā eiropas savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto pro-jektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamat-kapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu eiropas savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinan-sēto projektu īstenošanai, un 1 000 000 latu apmērā pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodroši-nāšanai tām pašvaldībām, kurām tiek uzsākts finanšu stabilizācijas process atbilstoši likumam “par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” un eiropas savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto

LOGS 23

projektu īstenošanai. pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu noteikt 40 000 000 latu apmērā par tām parāda saistībām, ko uzņemas kapitālsabiedrī-bas eiropas savienības un pārējās ārvalstu finanšu palī-dzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, un par tām parāda saistībām, ko uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes, kā arī apkures sezonas nodrošināšanai, kurināmā iegādei un investīcijām ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai.

• Paredzēt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinā-jumu 12 000 000 latu apmērā tiem infrastruktūras projektiem, kuros pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks par 75 procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 25 procentiem no kopējām izmaksām līdz pilnīgai objek-ta nodošanai ekspluatācijā 2012. gadā, profesionāli tehnisko skolu pārņemšanas, pašvaldību internātskolu, izglītības iestāžu internātu, sociālo programmu, pirms-skolas izglītības iestāžu investīciju projektiem un inves-tīcijām ārkārtas (avārijas) seku nekavējošai novēršanai.

• Paredzēt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinā-jumu 1 000 000 latu apmērā kurināmā iegādei un 5 000 000 latu apmērā pašvaldību autonomo funk-ciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei, pirm-pirkuma tiesību izmantošanai un investīciju veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos.

• Paredzēt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielināju-mu 7 000 000 latu apmērā Rīgas domes dienvidu tilta 3. kārtas būvniecības pabeigšanai.

• Pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa sais-tības atbilstoši likuma “par pašvaldību budžetiem” 22. pantam, izņemot saistības attīstībai nozīmīgu infrastruk-tūras projektu pabeigšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju, pakalpojumiem līdz trim gadiem, kas nepieciešami saimnieciskās darbī-bas nodrošināšanai, un eiropas savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īste-nošanai, kā arī publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās part-nerības projektu īstenošanai.

• Lai neaizkavētu Eiropas Savienības līdzfinansēto pro-jektu īstenošanu, atļaut finanšu ministram piešķirt aiz-ņēmumu vai sniegt galvojumu pašvaldībai arī gadīju-mos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņē-mumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašval-dība būs spējīga pildīt savas saistības un veikt maksāju-mus, kam iestājies atmaksāšanas termiņš.

• Pašvaldībām ir tiesības plānot budžetā aizņēmumu kā izdevumu finansēšanas avotu tikai pēc tam, kad ir atbal-stīts attiecīgais pašvaldības aizņēmuma pieprasījums.


Nodrošināt iespēju pašvaldībām saņemt aizņēmumu,

lai īstenotu attīstībai nozīmīgus infrastruktūras pro-jektus, kas nepieciešami pašvaldību funkciju izpildei. Nosacījumi aizņēmuma saņemšanai būtu pašvaldības domes lēmums par projekta noteikšanu par prioritāru, projekta realizācijas nepieciešamības pamatojums un neatliekamības pamatojums.

v. sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumi

puses vienojās

• No valsts budžeta līdzfinansēt 2012. gadā izmaksātos garantētā minimālā ienākuma (gmi) pabalstus 50% apmērā.

• No valsts budžeta līdzfinansēt līdz 2012. gada 1. mai-jam izmaksātos dzīvokļa pabalstus 20% apmērā.

• 2012. gada valsts budžetā paredzēt finansējumu 44,61 milj. latu apmērā šādiem sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem (pasākumi, kas tiek finansēti no pasaules bankas aizdevuma):sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākums

paredzētais finansējums 2012. gadā

garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšana, nosakot 40 latu mēne-sī pieaugušām personām un 45 latus mēnesī bērniem

11,25 milj. latu (50%) valsts budžeta finansējums11,25 milj. latu (50%) pašval-dību budžetu finansējums

dzīvokļa pabalsts (trūcīgām perso-nām/mājsaimniecībām atbilstoši to pieprasījumam un to ienākumu izvēr-tējumam (par periodu 01.01.2012. – 30.04.2012.))

2,33 milj. latu (20%) valsts budžeta finansējums9,34 milj. latu (80%) pašval-dību budžetu finansējums

trūcīgām personām noteikto pacienta iemaksu un līdzmaksājuma kompensāci-ja un stacionāra pakalpojuma apmaksa

5,86 milj. latu valsts budžeta finansējums

zāļu iegādes izdevumu kompensēšana trūcīgiem pacientiem 100% apmērā


Mājas aprūpes nodrošināšana pacien-tiem ar smagām slimībām (mājas aprū-pes dienests nodrošina hroniski slimo pacientu aprūpi un nav jābrauc neat-liekamās medicīniskās palīdzības brigā-dei, kas izmaksā dārgāk. Mājas aprūpes attīstība nodrošinās pakalpojumu mak-simāli tuvu pacientam, kā arī samazinās stacionēšanas gadījumus. pasākums neprasa personu līdzmaksājumu)


stacionāro pakalpojumu koncentrēša-na pacientiem ar garīgām slimībām, attīstot aprūpi dienas centros



LOGS24

primārās veselības aprūpes pakalpoju-mu pieejamības uzlabošana, piesaistot ģimenes ārsta praksei otru māsu


ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa ieviešana (laikā, kad nav pieejams ģimenes ārsts)


Līdzekļi zaudējumu kompensēšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par valsts noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā


Līdzekļi zaudējumu kompensēšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par invalīdu pārvadāšanu republikas pilsētās


vi. normatīvo aktu prasību izpilde un normatīvo aktu grozījumi

par pašvaldību sociālo palīdzību turpmākajos gados


grozīt sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu atbilstoši eiropas pašvaldību hartai. finansējot sociālās palīdzības pabalstus no pašvaldības budžeta, to veidus, apjomu, aprēķināšanas un izmaksas kārtī-bu pašvaldības nosaka savos saistošajos noteikumos. sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums to vairs nereglamentē.grozījumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzī-bas likumā tiek pieņemti līdz 2011. gada beigām, bet stājas spēkā 2012. gada 1. jūlijā, jo pašvaldībām būs jāizstrādā un jāpieņem jauni saistošie noteikumi par pašvaldības sociālo palīdzību. valsts līdzfinansējums 50% apmērā tiek nodrošināts līdz 2012. gada beigām izmaksātajiem garantētā minimālā ienākuma pabal-stiem, savukārt valsts līdzfinansējums 20% apmērā tiek nodrošināts līdz 2012. gada 1. maijam izmaksātajiem dzīvokļa pabalstiem.turpmākajos gados tiek nodrošināti tādi kopējie paš-valdību budžetu resursi, kas sniedz iespēju pašvaldī-bām vismaz minimālā līmenī pildīt pašvaldību autono-mās funkcijas.Ja valdība politiski izlemj saglabāt visā valstī vienādu garantētā minimālā ienākuma pabalstu, sākot no 2013. gada, pabalstu izmaksā no valsts budžeta, pamatojo-ties uz Ministru kabineta noteikumiem.

puses vienojās

• Pašvaldībām no 2013. gada 1. janvāra tiek nodrošinā-ta to datu, kas nepieciešami sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības administrēšanai un administrēšanas uzlabošanai, saņemšana tiešsaistes datu pārraides režīmā (izmantojot valsts datu savietotāju) no visiem valsts reģistriem, tajā skaitā valsts ieņēmumu dienesta. Nepieciešamības gadījumā tiks veikti atbilstoši grozīju-mi normatīvajos aktos. tiešsaistes datu pārraidi nodro-šina valsts reģionālās attīstības aģentūra.

• Pašvaldībām no 2012. gada 1. jūlija tiek nodrošināta tās informācijas, kas nepieciešama sociālo pakalpo-jumu un sociālās palīdzības administrēšanai un admi-nistrēšanas uzlabošanai, saņemšana no finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, kā arī no “Latvijas pasta” par tām fiziskajām personām, kuras pieprasa sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos tiek pieņemti līdz 2011. gada beigām.


pamatojoties uz Ministru kabineta 2011. gada 8. novem-bra (prot. Nr. 66, 26.§ 2.1. apakšpunkts) sēdē nolemto, ka no valsts budžeta tiek līdzfinansēts pabalsts garan-tētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai visu 2012. gadu un dzīvokļa pabalsts līdz 2012. gada 30. aprīlim, Labklājības ministrija iesniegusi valsts kance-lejā likumprojektu “grozījumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.Likumprojekta mērķis ir novērst pašvaldību norādītos trūkumus sociālās palīdzības sistēmā, kā arī nodrošināt valsts līdzfinansējumu pašvaldībām pabalsta gMi līme-ņa nodrošināšanai visu 2012. gadu un dzīvokļa pabalsta izmaksām līdz 2012. gada 30. aprīlim (attiecīgi 50% un 20% apmērā no pašvaldību sociālo dienestu izmaksā-tās summas).Likumprojekts:

paredz no 2012. gada 1. janvāra ienākumu veidu •sarakstā, kurus neņem vērā, izvērtējot klienta mate-riālo situāciju, vairs neiekļaut vecāku pabalstu, ģime-nes valsts pabalstu un bezdarbnieka stipendiju. Šie ienākumu veidi paredzēti, lai nodrošinātu personu pret ienākumu samazinājumu vai izdevumu pie-augumu noteiktās dzīves situācijās, un, neņemot tos vērā, veidojas situācija, ka klientam tiek sniegta palīdzība “dubultā”, uz ko norādīja pašvaldības;paredz atteikties no klienta līdzdarbības pienāku-•mu ierobežojumiem, kas noteikti likumā “par soci-ālo drošību”, kas dod iespēju līdzdarbības pienāku-mus mērķtiecīgāk pielāgot klientu dažādo situāciju risināšanai;noregulē pašvaldības sociālā dienesta tiesības orga-•nizēt darbspējīgo klientu iesaisti pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un apgūšanai, slēdzot līgumu ar klientu par veica-majiem pasākumiem, un noteikt pasākumu vietu, laiku, abu pušu tiesības, pienākumus un atbildību;nosaka, ka sociālās palīdzības pabalsti (ne tikai •pabalsts gMi līmeņa nodrošināšanai) tiek sama-zināti vai netiek piešķirti, ja klients atteicies no līdzdarbības savas sociālās problēmas risināšanā, sniedzis nepatiesas ziņas vai nav tās sniedzis vispār, kā arī nosaka, kādos gadījumos persona netiek iekļauta mājsaimniecības sastāvā materiālā stāvokļa izvērtēšanai un attiecīgi sociālās palīdzības pabalsta apmēra aprēķināšanai;nosaka nepieciešamību operatīvi reaģēt uz izmai-•ņām klienta sociālajā un materiālajā situācijā, kā arī aktīvi atteikt sociālo palīdzību negodīgiem sociālās palīdzības saņēmējiem un klienta pienākumu atlī-dzināt pašvaldībai nepamatoti saņemto sociālās palīdzības pabalstu;

LOGS 25

paredz, ka likuma pārejas noteikumu 22. pun-•kta norma par valsts līdzfinansējumu pašvaldībām tiek pagarināta un valsts nodrošina līdzfinansēju-mu pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai visu 2012. gadu un dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai līdz 2012. gada 30. aprīlim. ņemot vērā, ka valsts saglabā līdzfinansējumu pabalstam garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai, tiks saglabāts arī valstī vienoti noteiktais garantētā mini-mālā ienākuma līmenis. Atteikšanās no šā līmeņa nozīmē pāreju uz būtisku sociālās palīdzības sistē-mas reformu. Lai šādu reformu veiktu, Labklājības ministrija sākotnēji veiks pētījumu par sociālās palī-dzības sistēmu un tās piemērotāko modeli Latvijas situācijai. pēc tam 2012. gada laikā tiks izstrādāta sociālās palīdzības sistēmas reforma. savukārt dzī-vokļa pabalsts jau šobrīd no valsts puses netiek reglamentēts, iedzīvotāji šo pabalstu var saņemt, pamatojoties uz katras pašvaldības noteiktajiem saistošajiem noteikumiem, kuros pašvaldība pati autonomi ir noteikusi pabalsta apjomu un aprēķi-nāšanas un izmaksas kārtību, līdz ar to šā pabalsta līdzfinansēšana no valsts puses tiek plānota tikai līdz 2012. gada 30. aprīlim.

par valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanu

puses vienojās

• Atbilstoši Meliorācijas likuma normām nodrošināt valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu (kā pub-lisko infrastruktūru) ekspluatāciju un uzturēšanu un Meliorācijas kadastra uzturēšanu likumprojekta “par valsts budžetu 2012. gadam” finansējuma ietvaros.

par grozījumiem ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos nr. 1036 “audžuģimenes noteikumi”


Ministru kabineta noteikumu projekts “grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteiku-mos Nr. 1036 “Audžuģimenes noteikumi”” (izsludināts vss 21.04.2011., prot. Nr. 16, 11.§, vss–382) paredz mini-mālā pabalsta apmēra palielināšanu bērna uzturam audžuģimenē.spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka pabal-stu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inven-tāra iegādei audžuģimenei izmaksā no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kas noslēgusi līgumu ar audžuģi-meni. pašvaldība nosaka pabalsta apmēru bērna uztu-ram, ņemot vērā, ka tas nedrīkst būt mazāks par 27 latiem mēnesī. Ja stāsies spēkā projektā piedāvātais normatīvais regulējums, tad atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 1. jūlija noteikumiem Nr. 348 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” minimā-lo uzturlīdzekļu apmērs katram bērnam no viņa pie-dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai būs 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (2012. gadā tas būtu 50 latu), savu-kārt katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegša-

nas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai tie ir 30% apmē-rā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (2012. gadā tas būtu 60 latu).Noteikumu projekts paredz, ka izdevumu izmaiņas turpmākajiem gadiem tiks nodrošinātas pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros, kas nozīmē, ka 2012. gadā pašvaldību budžetā šim mērķim papildus būs nepie-ciešami 307 584 lati.Uzskatām – ja palielinātais minimālā pabalsta lielums tiek noteikts kā obligāts visām pašvaldībām, tad izde-vumi pabalsta pieaugumam pašvaldībām jānodrošina no valsts budžeta līdzekļiem dotācijas veidā. Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pašvaldības, izvērtējot savas finansiālās iespējas, jau šobrīd drīkst izmaksāt lielākus pabalstus, nekā tas ir noteikts Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr. 1036 “Audžuģimenes noteikumi”.


spēkā esošā bērnu tiesību aizsardzības likuma 36. panta otrā daļa paredz, ka pašvaldība palīdz audžuģi-menēm bērnu audzināšanā un nodrošina nepiecieša-mos sociālos pakalpojumus. Audžuģimenei ir tiesības saņemt līdzekļus bērna uzturam. Šo līdzekļu apmērs nedrīkst būt mazāks par apmēru, kādu, pamatojoties uz civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets. Ministru kabineta 2003. gada 1. jūlija notei-kumu Nr. 348 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” (izdoti saskaņā ar civillikuma 179. panta piekto daļu) 2. punkts noteic, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bēr-niem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecu-ma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Attiecīgi jau patlaban, ņemot vērā bērnu tiesību aiz-sardzības likumā noteikto, pašvaldības nedrīkst mak-sāt pabalstu audžuģimenē ievietota bērna uzturam, kas būtu mazāks par apmēru, kādu, pamatojoties uz civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets (minimālo uzturlīdzekļu apmērs bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasnieg-šanai ir noteikts 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (50 latu), bēr-nam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% (60 latu)).tādējādi Ministru kabineta noteikumu projekts “grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 19. decem-bra noteikumos Nr. 1036 “Audžuģimenes noteikumi”” (izsludināts vss 21.04.2011., prot. Nr. 16, 11.§, vss–382) paredz nevis voluntāru minimālā pabalsta apmēra palielināšanu bērna uzturam audžuģimenē, bet gan Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteiku-mu Nr. 1036 “Audžuģimenes noteikumi” 43.1. un 45.2. apakšpunkta pārveidi atbilstoši augstākai jau spēkā esošai tiesību normai (bērnu tiesību aizsardzības liku-ma 36. panta otrā daļa). Jāatzīmē, ka patlaban Ministru kabineta noteikumos noteiktā norma ir pretrunā ar likuma normu.


LOGS26

ņemot vērā minēto, objektīvi nav pamata uzskatīt, ka pašvaldībām rodas papildu izdevumi, ja vien pašvaldī-bas ievēro bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto. Atbilstoši Labklājības ministrijas rīcībā esošajai informā-cijai tikai divas pašvaldības patlaban izmaksā mazāku atlīdzību, nekā paredz bērnu tiesību aizsardzības likums (izmaksājamais pabalsts ir noteikts 40 latu), no kurām viena jau tuvākajā laikā domes sēdē lems par iespēju noteikto pabalsta apmēru paaugstināt. savukārt vidē-jais pašvaldību izmaksātais pabalsta apmērs valstī ir 80 latu. tāpat arī grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr. 1036 “Audžuģimenes noteikumi” neliegs iespēju pašvaldībām atbilstoši to finansiālajām iespējām noteikt lielākus pabalstus bērna uzturam, nekā tos paredzēs noteikumi.

par Baldones pašvaldības valsts kasē ņemtā kredīta dzēšanu vidusskolas rekonstrukcijas turpināšanai


1991. gada 11. jūlijā Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma lēmumu Nr. 178 “par celtniecību baldonē sakarā ar uzņēmuma “Radons” rekonstrukciju”, saska-ņā ar kuru baldonē par valsts budžeta līdzekļiem bija jāuzceļ virkne sociālas nozīmes objektu, tajā skai-tā vidusskola. vidusskolas rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 1994. gadā un bija jāpabeidz 2004. gadā, taču nepietiekamā valsts budžeta finansējuma dēļ būvniecī-bas darbi iekavējās. Lai varētu pabeigt iesāktos darbus, pašvaldība bija spiesta ņemt vairākus aizņēmumus valsts kasē. Kopumā skolas rekonstrukcijai pašvaldī-ba aizņēmusies 1 438 270 latus, no kuriem atmaksāti 421 800 latu. Uz 2012. gada 1. janvāri atmaksājamās kopējās summas atlikums būs 1 016 470 latu, kredīta procenti – 355 945 lati, procenti par kredīta apkalpoša-nu – 14 904 lati, pavisam kopā – 1 387 319 latu.Uzskatām, ka Ministru kabinetam ir jānodrošina lēmu-ma Nr. 178 izpilde attiecībā uz baldones vidusskolas rekonstrukciju, pilnībā dzēšot šim mērķim pašvaldības ņemtos kredītus valsts kasē. Kredīta dzēšana ļautu pašvaldībai pabeigt skolas rekonstrukciju – 15 mācību kabinetu izbūvi sākumskolas vajadzībām un vecā mācī-bu korpusa kapitālo remontu, kam kopumā nepie-ciešami vēl vismaz 800 000 latu. Lielie kredīta mak-sājumi baldones novada domei liedz iespēju pabeigt baldones vidusskolas rekonstrukciju, kas uzsākta pirms 17 gadiem un bija pilnībā jāveic par valsts budžeta līdzekļiem.

puses vienojās

• Saskaņā ar 2008. gada 23. decembra Ministru kabi-neta rīkojumu Nr. 833 “par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu baldones vidusskolas rekonstrukcijas pro-jektam” ir atzīts par spēku zaudējušu 1991. gada 11. jūlija Ministru padomes lēmums Nr. 178 “par celtniecību baldonē sakarā ar uzņēmuma “Radons” rekonstrukciju” un baldones novada domei no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ienākumiem baldones vidussko-las rekonstrukcijas projekta pabeigšanai piešķirts finan-sējums 200 000 latu apmērā (2009. gadā – 100 000 latu, 2010. gadā – 100 000 latu).

• Lai Baldones novada pašvaldība varētu pilnībā pabeigt baldones vidusskolas rekonstrukcijas darbus, finanšu ministrijai uz likumprojekta “par valsts budže-tu 2012. gadam” 2. lasījumu iesniegt priekšlikumu papildināt likumu ar jaunu pantu, kas paredz finanšu ministram 2012. gadā tiesības dzēst baldones novada domes valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksāto daļu 200 000 latu apmērā. Šo priekšlikumu finanšu ministrijai iesniegt pie nosacījuma, ja baldones nova-da dome līdz priekšlikuma iesniegšanas termiņam ir noslēgusi vienošanos ar finanšu ministru un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru par vien-reizēju ārkārtas risinājumu, kas paredz, ka baldones novada pašvaldība 2012. un 2013. gadā paredzēs finan-sējumu savā budžetā baldones vidusskolas rekon-strukcijas projekta pabeigšanai 200 000 latu apmērā un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veiks kontroli pār šā uzdevuma izpildi.

likums “par nekustamā īpašuma nodokli”


Aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli arī mobilo sakaru operatoru inženierbūves – mobilo sakaru mastus un torņus. veikt grozījumus likumā “par nekustamā īpašu-ma nodokli”, papildinot 1. panta otrās daļas 31. punkta f ) apakšpunktu ar vārdiem “izņemot mobilo sakaru ope-ratoru mastus un torņus”.Lps un zemkopības ministrijas sarunās panākta vieno-šanās, ka par valsts meža ceļiem tiks maksāts nekus-tamā īpašuma nodoklis, lai kompensētu pašvaldību budžeta ieņēmumos atlaidi par jaunaudžu platībām (cirsmu koncentrēšanas gadījumos). grozīt likumu “par nekustamā īpašuma nodokli”, izsakot likuma 1. panta otrās daļas 33. punktu šādā redakcijā: “33. autoceļus, ielas un ceļus, izņemot valsts meža ceļus, vietējās nozīmes ūdenspiegādes cauruļvadus, vietējās nozīmes notekūdeņu cauruļvadus, vietējās nozīmes elektropārvades un sakaru kabeļus”.


Ministru kabineta 2011. gada 22. novembra sēdē, izska-tot jautājumu “grozījumi likumā “par nekustamā īpa-šuma nodokli””, tika pieņemts lēmums jautājumu par mobilo sakaru mastu un torņu iespējamo aplikšanu ar nodokli risināt 2012. gadā, jo plašāka inženierbūvju aplikšana saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto informatīvo ziņojumu “priekšlikumi nekustamā īpašu-ma nodokļa piemērošanai 2012. gadā un turpmākajos gados” ir paredzēta, tikai sākot ar 2013. gadu.Ministru kabineta 2011.gada 22. novembra sēdē, izska-tot jautājumu “grozījumi likumā “par nekustamā īpa-šuma nodokli””, tika nolemts, ka jautājumu par meža ceļu aplikšanu ar nodokli vēl ir jāizvērtē zemkopības ministrijai kopā ar finanšu ministriju, jo jautājums var skart valsts akciju sabiedrību izmaksājamo dividenžu samazināšanos.

priekšnoteikumi nekustamā īpašuma nodokļa reformai

LOGS 27


vienā vērtību zonā būtiski labākām ēkām noteikta – atbilstoši augstāka vērtība, salīdzinot ar būtiski slik-tāku ēku, būtiski labākam zemesgabalam noteik-ta atbilstoši augstāka vērtība, izslēgta iespējamība kadastrālajai vērtībai būt apgriezti proporcionālai pret faktisko situāciju. sabiedrība kopumā izprot un akceptē kadastrālās vērtības.Kadastrs (tā dati) atspoguļo faktisko situāciju (t.sk. – novērstas datu un sistēmiskās kļūdas, kas sagroza kadastrālās vērtības), dati ir viennozīmīgi interpre-tējami. dati, kas tiek reģistrēti gan Kadastrā, gan zemesgrāmatā, ir identiski, visiem reģistrētajiem datiem, kas jāizmanto nodokļa administrēšanā, tiek nodrošināta to automātiskas apstrādes iespēja, tie tiek reģistrēti strukturētu datu lauku veidā.

gadījumā, ja netiek atbalstīts priekšlikums deleģēt tiesības pašvaldībām noteikt nodokļa likmi likumā noteikta koridora ietvaros (0,2 – 3%) un/vai ja tiek palielināta likme mājoklim, nepieciešams piemērot ar nodokli neapliekamo minimumu platības veidā par katru deklarēto personu.pasākumus kadastrālās vērtības noteikšanas metožu pilnveidošanai, Kadastra datu papildināšanai un preci-zēšanai, lai tie iespējami pilnīgāk atbilstu reālajai situā-cijai dabā, jāveic valsts zemes dienestam.Mērķis – novērst nevienlīdzīgo slogu starp līdzīgiem nodokļa objektiem dažādās valsts teritorijās; pirmām kārtām tas jānovērš, pilnveidojot un uzlabojot kadas-trālās vērtēšanas sistēmu, panākot, ka sabiedrība izprot un kopumā akceptē kadastrālās vērtības.


informatīvais ziņojums “priekšlikumi nekustamā īpašu-ma nodokļa piemērošanai 2012. gadā un turpmākajos gados” ir izskatīts un akceptēts Ministru kabineta sēdē š.g. 8. novembrī. Šajā Ministru kabineta sēdē, izskatot šo ziņojumu un ņemot vērā Latvijas pašvaldību savienī-bas ierosinājumus gan par kadastrālajām vērtībām, gan nodokļa sistēmu kopumā, tika doti uzdevumi visām ministrijām, tādēļ šobrīd jautājums vairs nav aktuāls.

puses vienojās

• 2012. gadā Tieslietu ministrijai iesniegt Ministru kabi-netā koncepciju par kadastrālās vērtēšanas sistēmas piln-veidošanu un Kadastra datu aktualitātes nodrošināšanu.

nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai nepie-ciešamo datu nodrošināšana, aktualizācija un kvali-tātes uzlabošana

puses vienojās

• Apvienot Nekustamā īpašuma valsts kadastra infor-mācijas sistēmu un valsts vienoto datorizēto zemesgrā-matu informācijas sistēmu līmenī.

• 2011. gadā Tieslietu ministrijai iesniegt noteiktā kār-tībā normatīvo regulējumu, lai valsts zemes dienests nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzī-

bām veiktu visu ar nodokli apliekamo inženierbūvju reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra infor-mācijas sistēmā. iespējamais risinājums – inženier-būvju reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz lietotāju iesniegto deklarāciju pamata tikai nodokļa vajadzībām.

• 2011. un 2012. gadā Valsts zemes dienestam nodro-šināt tā rīcībā esošo pilnās tehniskās inventarizācijas datu ievadīšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. tieslietu ministrijai nodrošināt, lai neveidotos situācija, ka ir veiktas izmaiņas kadastrālās vērtības aprēķinā, taču aprēķinam nepieciešamie dati reģistros nav ievadīti vai savākti.

• 2012. gadā Tieslietu ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt grozījumus normatīvajos aktos, nodro-šinot kadastrālo vērtību noteikšanu būvēm, kurām tā nav noteikta.

• 2012. gadā Tieslietu ministrijai nodrošināt zemesgrāmatu datu sinhronizāciju ar Nekustamā īpa-šuma valsts kadastra datiem.

• 2012. gadā Tieslietu ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt grozījumus normatīvajos aktos, nosa-kot termiņu, līdz kuram jāreģistrē īpašuma tiesības par būvēm ar nenoskaidrotu piederību (Kadastra reģistrā par īpašnieku datu nav), vienlaikus paredzot, ka pēc noteiktā termiņa beigām bezīpašnieka būves pāriet zemes īpašnieka īpašumā.

• 2012. gadā Tieslietu ministrijai nodrošināt dažādu lie-tošanas tiesību reģistrāciju valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, identificējot lietošanas tiesības kadastra objektu un zemes vienības daļu līmenī strukturētu datu lauku veidā. Reģistrējamiem īres līgumiem minimāli nodrošināt šādus strukturētu datu lauku veidus: kadas-tra apzīmējums, adrese, īres līguma termiņa sākums un beigas, īrnieka vārds, uzvārds un personas kods.

• 2012. gadā Tieslietu ministrijai nodrošināt, ka īpa-šuma sastāvā ietilpstošo fizisko objektu sadalīšana vai apvienošana iespējama tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma izpratnē.

• 2012. gadā Tieslietu ministrijai sagatavot un noteik-tā kārtībā iesniegt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka dzīvokļa īpašumos mājas ir sadalāmas un dzīvokļa īpašumi reģistrējami tikai tādā gadījumā, ja sadalījums atbilst dzīvokļa īpašuma likuma normām, tur paredzot, ka Nekustamā īpašuma valsts kadas-tra informācijas sistēmā un valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu informācijas sistēmā dzīvokļa īpašuma kopīpašuma domājamo daļu aprēķināšana un reģistrē-šana notiek automātiski.


2012. gadā tieslietu ministrijai izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt normatīvo aktu grozījumus, nodrošinot normu savstarpējo saskaņotību un visu pretrunu novēr-šanu visos normatīvajos aktos, kas skar Nekustamā


LOGS28

īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu un valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, tajā skaitā konsoli-dējot vienā likumā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu un zemesgrāmatu likumu.Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistē-ma un valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatas infor-mācijas sistēma pilnvērtīgi saistītas ar visām pārējām valsts un pašvaldību informācijas sistēmām, kurās ir jebkādi dati par nekustamajiem īpašumiem.2012. gadā tieslietu ministrijai nodrošināt automātis-ku iespēju iegūt datus par katra nekustamā īpašuma īpašniekiem, tiem katram piederošajām domājamajām daļām, īpašuma sastāvu uz noteiktu datumu, laiku, kad attiecīgie dati juridiski bija spēkā, un aktuālos datus. galvenais identifikators īpašumiem – kadastra numurs, objektiem – kadastra apzīmējums.2012. gadā tieslietu ministrijai nodrošināt, lai darījumi ar nekustamajiem īpašumiem obligāti un laikus tiktu reģis-trēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.2012. gadā tieslietu ministrijai nodrošināt dabā neeso-šo palīgēku un mazēku dzēšanu no Nekustamā īpašu-ma valsts kadastra informācijas sistēmas, kā arī dzīvoja-mo māju palīgēku un nedzīvojamo ēku palīgēku datu inventarizāciju un precīzu identifikāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.2012. gadā tieslietu ministrijai nodrošināt būvju un telpu grupu klasifikācijas sakārtošanu ar mērķi nodro-šināt viennozīmīgi interpretējamus datus, izslēdzot iespējas, manipulējot ar klasifikāciju, mainīt kadastrālās vērtības, nodrošinot klasifikācijas atbilstību būvniecības normatīviem, nekustamā īpašuma nodokļa politikai un reālajai telpu grupu izmantošanas specifikai, vienlaicī-gi neuzliekot privātīpašniekiem nesamērīgus pienāku-mus. 2012. gadā tieslietu ministrijai nodrošināt telpu grupu lietošanas veidu datu inventarizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nodroši-not kadastra informācijas datu aktualitāti.2012. gadā tieslietu ministrijai izstrādāt īpašu risinā-jumu, kas nodrošinātu Kadastrā nereģistrēto būvju ierakstīšanu Kadastrā:

kā veicinošu pasākumu paredzēt likumā “par nekus-– tamā īpašuma nodokli” spēkā esošās normas, kas paredz neaplikt “saimnieciskās darbības veikšanai paredzētās uzceltās vai rekonstruētās ēkas – vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš to nodoša-nas ekspluatācijā” attiecināšanu uz visām eksplua-tācijā nodotām ēkām;kā piespiedu pasākumu (lai nodrošinātu vienlīdzī-– gu nodokļa nastu gan tiem ēku īpašniekiem, kam trešās puses pieprasa būves reģistrāciju Kadastrā, gan tiem, kuriem šādas prasības no trešajām pusēm nav) normatīvajos aktos paredzēt – būves priekšre-ģistrāciju tikai nodokļa aprēķina vajadzībām, kadas-trālo vērtību nosakot pēc aptuvenas būves platības un piemērojot attiecīgajā zonā lielāko būves kadas-trālo bāzes vērtību, kā arī likumā “par nekustamā īpašuma nodokli” nosakot nodokļa maksāšanas pienākumu zemes īpašniekam.

2012. gadā tieslietu ministrijai nodrošināt vienādu juridisko īpašuma tiesību statusu pilnajā privatizācijā privatizētajiem dzīvokļa īpašumiem, kuru īpašnieki ierakstīti Kadastra reģistrā un/vai zemesgrāmatā.

2012. gadā tieslietu ministrijai nodrošināt dzīvokļa īpašuma kopīpašuma domājamo daļu automātisku aprēķināšanu un automātisku reģistrāciju, nodrošinot kopīpašuma domājamo daļu atbilstību dzīvokļa īpašu-ma likuma normām.


Atbilstoši Ministru kabineta dotajam uzdevumam tieslietu ministrija izstrādās un iesniegs Ministru kabi-netā koncepciju par Nekustamā īpašuma valsts kadas-tra informācijas sistēmas un valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas apvienošanu, kurā tiks detalizēti apska-tīti ar sistēmu apvienošanu saistītie jautājumi.Ministru kabinets uzskata, ka pašvaldības jau šobrīd spēj pietiekami kvalitatīvi administrēt nekustamā īpa-šuma nodokli, līdz ar to norādītās nepilnības nav šķēr-slis nekustamā īpašuma nodokļa reformas īstenošanai atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem. tieslietu ministrija un valsts zemes dienests turpinās darbu pie datu nodrošināšanas, aktualizācijas un kvali-tātes uzlabošanas atbilstoši jau pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem.tieslietu ministrija jau 2011. gadā sagatavojusi nepie-ciešamos grozījumus, lai nodrošinātu dabā neesošo būvju, tajā skaitā palīgēku un mazēku, dzēšanu no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sis-tēmas. Nepieciešamie grozījumi Kadastra likumā pie-ņemti saeimā 1. lasījumā.tieslietu ministrija izstrādājusi Ministru kabineta notei-kumu projektus, paredzot vienkāršotu kārtību vietējai pašvaldībai ierosināt būves reģistrāciju Kadastra infor-mācijas sistēmā, iesniedzot deklarāciju par ar nodokli apliekamajām, bet Kadastra informācijas sistēmā nere-ģistrētajām būvēm, norādot tikai minimālo datu apjo-mu (nekustamā īpašuma objekta raksturojošos datus), kas ir nepieciešams kadastrālās vērtības aprēķināšanai.

Ģeoportāls un ģeotelpisko datu savietotājs


Noteikt, ka visi ģeotelpiskie dati, kas pašvaldībām nepieciešami to funkciju veikšanai, tajā skaitā nekus-tamā īpašuma nodokļa administrēšanai, ir nododa-mi bez maksas vai tiek nodrošināta to izmantošana bez maksas. Nepieciešamības gadījumā atbildīgajām ministrijām iesniegt Ministru kabinetā attiecīgus grozī-jumus normatīvajos aktos.valsts reģionālās attīstības aģentūrai nodrošināt, ka eRAf projekta Nr. 3dp/3.2.2.1.1/08/ipiA/iUMepLs/005 “pašvaldību funkciju atbalsta sistēmas izveides 1. kārta” (ar kopējo finansējumu 1 440 400 latu) visas realizētās atbalsta funkcijas nekustamā īpašuma nodokļa admi-nistrēšanai ir savietojamas ar visām šobrīd pašvaldību izmantotajām nekustamā īpašuma nodokļa adminis-trēšanas programmatūrām.Līdz ģeoportāla un ģeotelpisko datu savietotāja izvei-dei pašvaldībām tiek nodrošināta iespēja vienam lie-totājam bez maksas aplūkot valsts zemes dienesta un tā rīcībā esošās vA “Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras” ģeotelpiskos datus portālā kadastrs.lv.

LOGS 29


valsts zemes dienests jau šobrīd pašvaldībām nodod visus Kadastra informācijas sistēmas ģeotelpiskos datus, un tie nekustamā īpašuma nodokļa administrē-šanas vajadzībām pieejami pašvaldību programmatū-rā, kas tiek izmantota nodokļa aprēķinam. saskaņā ar ģeotelpiskās informācijas likuma normām valsts zemes dienestam nav tiesību izplatīt vA “Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra” ģeotelpiskos datus.

puses vienojās

• Noteikt, ka valsts institūcijām, izgatavojot jebkā-da veida elektroniskos kartogrāfiskos vai ģeotelpiskos materiālus, ir jānodrošina to automātiskās savieto-šanas iespējamība ar eksistējošiem valsts uzturētiem ģeotelpiskajiem datu slāņiem.

• Valsts reģionālās attīstības aģentūrai, realizējot ģeo-portāla un ģeotelpisko datu savietotāja projektus:

nodrošināt iespēju visām pašvaldībām pārlūkot, attāli-– nāti savietot ģeoportālā un ģeotelpisko datu savietotā-jā publicētos elektroniskos ģeotelpiskos datu slāņus, ja konkrētie karšu slāņi ir nepieciešami pašvaldības funkciju veikšanai, noslēdzot normatīvo aktu prasī-bām atbilstošus licences līgumus ar datu turētājiem;nodrošināt iespēju visām pašvaldībām veikt attāli-– nāto elektroniskās ģeotelpiskās informācijas iegū-šanu ar pašvaldības izmantotās nekustamā īpašuma nodokļa programmatūras starpniecību, noslēdzot normatīvo aktu prasībām atbilstošus licences līgu-mus ar datu turētājiem;nodrošināt pašvaldībām iespēju saņemt elektronis-– kos ģeotelpiskos datus, kas publicēti ģeoportālā un ģeotelpisko datu savietotājā, kas nepieciešami paš-valdību funkciju veikšanai, to pilnvērtīgai izmanto-šanai pašvaldību programmatūrās, noslēdzot nor-matīvo aktu prasībām atbilstošus licences līgumus ar datu turētājiem.

• Attiecīgajām nozares ministrijām, kuru pārraudzībā atrodas datu turētāji, sadarbībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2012. gada 1. jūlijam sagatavot normatīvo aktu projektus, lai nodroši-nātu pašvaldībām iespēju noslēgt bezmaksas licences līgumus ar datu turētājiem, kas to vēl nenodrošina.

dzīvesvietas deklarēšana, dzīvojamo telpu īre

puses vienojās

• 2012. – 2013. gadā Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai nodrošināt iedzīvotāju reģistra, Adrešu reģis-tra un Kadastra reģistra datu sasaisti, lai pašvaldībām nodrošinātu viennozīmīgu deklarēto/reģistrēto dzīves-vietu sasaisti ar kadastra objektiem, t.sk. telpu grupām.

• 2012. gadā Iekšlietu ministrijai izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt grozījumus dzīvesvietas deklarēšanas likumā, nosakot:

deklarējot dzīvesvietu, jānorāda tiesiskais pamats, – izņemot īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un paša īpašnieka pieteiktas personas;

ja īres līgums ir reģistrēts valsts vienotajā datorizē-– tajā zemesgrāmatā strukturētu datu lauku veidā, tad uz šā līguma pamata attiecīgajā īpašumā dzīvojo-šām personām ir automātiskas tiesības deklarēt to par savu dzīvesvietu. izpildes termiņš – 2011. gads.

• 2012. gadā Ekonomikas ministrijai un Tieslietu minis-trijai izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt grozījumus dzīvokļa īpašuma likumā un normatīvajos aktos, kas reglamentē īri mājās un ēkās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, kā arī saistītajos normatīvajos aktos, paredzot, ka īres līgumi ir saistoši trešajām personām un tie rada tie-siskas sekas, kā arī, ka tiesības, kas izriet no īres līgumiem, valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā tiek reģistrē-tas kadastra objektu līmenī strukturētu datu lauku veidā.


īres līgumi zemesgrāmatā reģistrējami bez maksas.


Atbilstoši tiesību sistēmas pamatprincipiem reģistrāci-jas darbības, kas tiek veiktas, lai nostiprinātu personas tiesības, tiek finansētas par šīs personas līdzekļiem, vei-cot atbilstošu maksājumu, nevis no valsts vispārējiem ieņēmumiem.

tirgus darījumu datu bāze, kadastrālo vērtību zonē-jumu un bāzes vērtību izstrāde un novērtējums

puses vienojās

• Pašvaldības, kurām nepieciešami tirgus darījumu datubāzes dati, tos var saņemt saskaņā ar esošo kārtī-bu, noslēdzot līgumu ar valsts zemes dienestu par datu saņemšanu.


Atbilstoši valsts pārvaldes iekārtas likumam iestāžu sadarbība notiek bez maksas. tā kā pašvaldības tiek iesaistītas kadastrālo vērtību bāzes izstrādē, tām ir jādod tiesības bez maksas saņemt un izmantot datus no valsts zemes dienesta tirgus darījumu datubāzes.tā kā ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināmās kadastrālo vērtību zonas ietekmē katru nekustamā īpa-šuma īpašnieku, tad šādu zonu apstiprināšanai jānotiek līdzīgā procedūrā, kāda noteikta pašvaldību teritoriju plānojumu sabiedriskajai apspriešanai. iedzīvotājiem ir jānodrošina iespēja iepazīties ar projektiem, saņemt skaidrojumu par tiem, izteikt savus priekšlikumus.tā kā ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināmās kadastrālo vērtību bāzes vērtības ietekmē katru nekus-tamā īpašuma īpašnieku, ir nepieciešams informēt klātienē par bāzes vērtību projektiem katras vērtību zonas nekustamo īpašumu īpašniekus, dodot iespēju noskaidrot neizprastos jautājumus, īpaši tajās teritori-jās, kur tiek veiktas lielākās izmaiņas.


valsts pārvaldes iestāžu, tajā skaitā pašvaldību, funkci-jas kadastrālo vērtību bāzes izstrādē ir skaidri noteiktas


LOGS30

normatīvajos aktos un nav pierādīta nepieciešamība tās mainīt. pašvaldību funkciju veikšanai nav nepiecie-šama tirgus darījumu datubāzes informācija.valsts zemes dienestam ir jāturpina nodrošināt sabied-rības informēšanu par kadastrālo vērtību veidošanas kārtību, pašvaldību un sabiedrības iesaistīšana kadas-trālo vērtību bāzes izstrādē tiks risināta, izstrādājot koncepciju par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnvei-došanu saskaņā ar pušu vienošanos pie 6. jautājuma.

dalīta īpašuma problemātika

puses vienojās

• 2012. gadā Tieslietu ministrijai izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt grozījumus normatīvajos aktos saistībā ar nomas maksas noteikšanu dalīta īpašuma gadīju-mos.

• 2012. – 2013. gadā Tieslietu ministrijai rast tiesiskus risinājumus, lai noteiktu un veicinātu vienota īpašuma veidošanos.


tiek aizliegta jaunu dalīto īpašumu (ēka bez zemes) veidošana līdz precīza tiesiskā regulējuma pieņemša-nai, kas attiektos uz visu būves dzīves ciklu.2012. gadā tieslietu ministrijai sadarbībā ar finanšu ministriju rast risinājumu situācijām, kad kopīpašumā ir gan dzīvojamās telpu grupas, gan nedzīvojamās, paredzot vai nu vienkāršāku atsevišķā īpašuma (līdzī-gi kā dzīvokļa īpašuma) izveidi, vai lietošanas tiesību reģistrāciju kadastrā vai zemesgrāmatā, nodrošinot lietošanas tiesību viennozīmīgu sasaisti ar kadastrā reģistrētu telpu grupu, atļaujot visiem kopīpašniekiem kopā pieņemt lēmumu – izvēlēties, vai maksāt nekus-tamā īpašuma nodokli atbilstoši kopīpašumā esošajām domājamajām daļām vai atbilstoši telpu grupu lietoju-mam, ja kadastrā fiksēts katras ēkā esošās telpu grupas lietotājs – kopīpašnieks.2012. gadā tieslietu ministrijai sadarbībā ar finanšu ministriju rast risinājumu situācijām, kad kopīpašumā ir zemes vienība, kuras tālāka sadale nav iespējama, paredzot iespēju visu zemes vienību sadalīt daļās un reģistrēt katras daļas lietošanas tiesības kadastrā, atļau-jot visiem kopīpašniekiem kopā pieņemt lēmumu – izvēlēties, vai maksāt nekustamā īpašuma nodokli atbil-stoši kopīpašumā esošajām domājamajām daļām vai atbilstoši zemes vienības daļu lietojumam, ja Kadastrā fiksēts katras zemes vienībā ietilpstošās zemes vienības daļas lietotājs – kopīpašnieks.


Nepieciešams būtiski ierobežot dalītā īpašuma vei-došanās iespējas nākotnē, likumā paredzot konkrētus nosacījumus, kad uz noteiktu laiku ir pieļaujama zemes un ēkas dalīta īpašuma pastāvēšana, kā arī kādas faktis-kās un tiesiskās sekas rodas, šim termiņam beidzoties. zemes nomas līgumu apbūvei var slēgt tikai uz noteiktu laiku, un tas ir obligāti ierakstāms zemesgrāmatā pirms būvniecības uzsākšanas. zemes un ēkas īpašniekiem

attiecīgi ir savstarpējas pirmpirkuma tiesības, ja viena no pusēm vēlas savu īpašumu atsavināt. Nosakāms liegums atsavināt īpašuma (gan ēkas, gan zemes) daļu, lai novērstu sarežģītu, strīdīgu attiecību veidošanos. Nomas līguma termiņa beigās ēkas īpašniekam ir pie-nākums ēku nojaukt. Ja tas netiek izdarīts, ēkas īpašu-ma tiesības uz likuma pamata pāriet zemes īpašniekam vai arī zemes īpašnieks to var nojaukt uz ēkas īpašnieka rēķina. tāpat likumā jāparedz, ka nav pieļaujama esoša vienota īpašuma sadalīšana patstāvīgos īpašumos.tāpat dalītā īpašuma tiesiskā regulējuma kontekstā risināmi jautājumi saistībā ar jau esošā dalītā īpašuma problēmjautājumu atrisināšanu (piespiedu, brīvprātī-gais dalītais īpašums). Nosakāms tiesiskais regulējums attiecībā uz apbūvei piesaistāmā funkcionāli nepiecie-šamā zemesgabala noteikšanu, nomas maksas noteik-šanu, pirmpirkuma tiesību izmantošanu un dalīta īpa-šuma izbeigšanu.

par grozījumu latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā

puses vienojās

• Tieslietu ministrijai 2012. gada budžeta likumpro-jektu paketē virzīt likumprojektu “grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (vss–915), kas nosaka principu, ka pašvaldību institūciju (pašvaldības administratīvās komisijas, būvvaldes, pašvaldības poli-cijas, pašvaldības autotransporta kontroles institūcijas) uzliktie naudas sodi tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā, kā arī precīzi nosaka pašvaldību kompetenci adminis-tratīvo pārkāpumu sodu noteikšanā.

par tieslietu ministrijas kompetences jautājumiem

puses vienojās

• Tieslietu ministrijai līdz 2012. gada 1. jūnijam atkārtoti izvērtēt Ministru kabineta un Latvijas pašvaldību savie-nības 2012. gada vienošanās un domstarpību protoko-lā ietvertos jautājumus, kas ir tieslietu ministrijas kom-petencē, sagatavot informatīvo ziņojumu un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministru prezidents valdis dombrovskisLatvijas pašvaldību savienības priekšsēdis andris jaunsleinis

LOGS 31

andris jaunsleinis,Lps priekšsēdis un komitejas priekšsēdētājs,

sanita Šķiltere un lāsma Ūbele,Lps padomnieces

finanšu un ekonomikas jautājumos

Lps finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā darbojas gandrīz 70 pašvaldību politiķu un darbi-nieku. Komitejas priekšsēdētājs ir Lps priekšsēdis andris jaunsleinis, priekšsēdētāja vietnieks – Mālpils novada domes priekšsēdētājs aleksandrs lielmežs. Komitejas darbu organizē Lps padomnieces sanita Šķiltere un lāsma Ūbele.

finanšu un ekonomikas jautājumu komitejai piekritīgo jautājumu loks ir plašs un daudzveidīgs – tā nodarbo-jas ar nodokļu un nenodokļu politikas un ieņēmumu, valsts budžeta mērķdotāciju un dotāciju, pašvaldību aizņēmumu un galvojumu, grāmatvedības, pašvaldī-bu finanšu izlīdzināšanas, sabiedriskā sektora atlīdzī-bas politikas, Nekustamā īpašuma valsts kadastra un zemesgrāmatas, nekustamo īpašumu kadastrālās vēr-tēšanas sistēmas, es struktūrfondu un Kohēzijas fonda un citiem jautājumiem, kas skar pašvaldību budžetu. Regulāri viesi komitejā ir finanšu ministrijas, valsts kases un valsts zemes dienesta pārstāvji.

Komitejas ikdienas darbs saistīts ar ministriju saga-tavotajiem normatīvo aktu projektiem (likumprojek-tiem un Ministru kabineta noteikumu projektiem) – informējot par tiem pašvaldības, apzinot pašvaldību viedokli un sagatavojot atzinumus, piedalīšanos starp-institūciju saskaņošanas sanāksmēs, Ministru kabine-ta komitejas un Ministru kabineta sēdēs, saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, aizstā-vot pašvaldību pozīciju, un līdzdarbošanos ministriju veidotajās darba grupās par pašvaldībām aktuāliem jautājumiem, priekšlikumu izstrādāšanu normatīvo aktu pilnveidošanai u.c.

Komitejas darba svarīgākais jautājums ir nākamā gada pašvaldību budžets. sarunās ar finanšu minis-

triju un valdību par 2012. gada budžetu tika pārrunāti galvenie jautājumu bloki:

plānotās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodok-•ļa un nekustamā īpašuma nodokļa politikā, šo nodokļu ieņēmumu prognozes un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu;mērķdotācijas un dotācijas no valsts budžeta paš-•valdībām;pašvaldību aizņēmumi un galvojumi un ilgtermiņa •saistību uzņemšanās iespējas pašvaldībām;finansējums sociālās drošības tīkla stratēģijas pasā-•kumiem 2012. gadā.

Arī 2012. gada valsts budžeta veidošanas proce-sā dominēja vārds “konsolidācija”. valdība vienojās par fiskālās konsolidācijas pasākumiem 156,1 miljona latu apmērā, kas ietver gan konsolidētā kopbudže-ta izdevumu samazināšanu par 89,7 milj. latu, gan ieņēmumu palielināšanu par aptuveni 66,4 milj. latu. samazinājums būtiski skar pašvaldībām nozīmīgas jomas – finansējumu valsts un pašvaldību autoceļiem un sabiedriskajam transportam, sociālās drošības tīkla pasākumu īstenošanai, veselības jomai u.c.

tā kā no valsts puses papildus tika iekārota arī pašval-dībām piekrītošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņē-mumu daļa, diskusijas par nodokļa sadali starp budže-tiem bija jo īpaši spraigas. sākotnēji finanšu ministrijā tika skatīts variants samazināt pašvaldību proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē no 82% uz 77%, bet sarunu noslēgumā panācām, ka pašvaldību budže-tā novirzāmi 80% no nodokļa ieņēmumiem, kas saska-ņā ar prognozēm ir 649,7 milj. latu. 2011. gadā, kad pašvaldību daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa sada-lījumā bija 82%, faktiskie nodokļa ieņēmumi pašval-dību budžetā veidoja 649,4 milj. latu. Šāgada pirmajā ceturksnī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi bija lielāki, nekā plānots, dodot cerību, ka arī gada kopējie ieņēmumi būs lielāki par prognozētajiem.

nekustamā īpašuma nodokļa prognoze 2012. gadam, kas apstiprināta pašvaldību finanšu izlīdzinā-šanas aprēķinam, ir 96,4 milj. latu, taču, ņemot vērā, ka ne visi plānotie ieņēmumi no nodokļa iekļauti šajā prognozē, visticamāk, tā pārsniegs 100 milj. latu. 2011. gadā ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa paš-valdībās kopumā sasniedza 110 milj. latu.

Jāatzīmē, ka vienošanās ar valdību paredz, ka 2012. gadā par gandrīz 600 tūkstošiem latu tiek palielināta valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzinā-šanas fondam, un tā ir 8,4 milj. latu.

FinanŠu un ekonomikas jautājumu komitejā


LOGS32

Attiecībā uz aizņēmumiem Lps, ņemot vērā pašval-dību vajadzības, pauda viedokli, ka jau 2012. gadā ir jānodrošina iespēja ņemt kredītus pašvaldību attīs-tībai nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai. par šo jautājumu neizdevās panākt vienošanos, taču mērķu loks, kam pašvaldība var aizņemties, paplaši-nāts – šogad var aizņemties arī pirmsskolas izglītības iestāžu investīciju projektiem, investīcijām ārkārtas (avārijas) seku nekavējošai novēršanai un investīciju veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos.

Ar valdību panākta vienošanās arī par šādiem jautā-jumiem:

pašvaldībām, kas iedzīvotāju ienākuma nodokli −saņem caur valsts kases sadales kontu, tiek garan-tēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 98% apmērā no plānotā;paredzēt finansējumu no valsts budžeta 1,4 milj. latu −apmērā pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kas ievietoti tajos līdz 1998. gada 1. janvārim;paredzēt finansējumu no valsts budžeta 5,7 milj. −latu apmērā pašvaldībām ar zemākajiem vērtēta-jiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju pēc paš-valdību finanšu izlīdzināšanas;no valsts budžeta līdzfinansēt 2012. gadā izmaksā-−tos garantētā minimālā ienākuma pabalstus 50% apmērā, kā arī līdz 2012. gada 1. maijam izmaksā-tos dzīvokļa pabalstus 20% apmērā.

2012. gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prog-nozēti 4,516 mljrd. latu apmērā, bet izdevumi – 4,641 mljrd. latu. finanšu ministrija uzsver, ka īstenots valdī-bas iepriekš uzstādītais fiskālās politikas mērķis saga-tavot 2012. gada budžetu, vispārējās valdības budžeta deficītam nepārsniedzot 2,5% no iKp (125 milj. latu).

Kopumā laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam veik-ti konsolidācijas pasākumi 2,3 mljrd. latu apmērā. Aptuveni 930 milj. latu veido īstenotie pasākumi budžeta ieņēmumu pusē, savukārt pasākumi budže-ta izdevumu pusē kopumā veido 1,4 mljrd. latu.

galvenās tēmas, kas bijušas finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas darba kārtībā pārskata periodā, ir šādas:

nekustamā īpašuma nodokļa politika turpmākajos •gados;

nekustamo īpašumu kadastrālās vērtēšanas attīs-•tība;jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma •izstrāde;nodokļu atbalsta pasākuma īstenošana;•pirmsskolas izglītības finansēšanas sistēmas •maiņa;eiro ieviešanas procesa pasākumu plānošana.•

nekustamā īpašuma nodokļa politika, nekustamā īpašuma valsts kadastra un zemesgrāmatas jautājumi un kadastrālā vērtēšana

2011. gadā pēc ilgām diskusijām darba grupās finanšu ministrija virzīja izskatīšanai Ministru kabinetā infor-matīvo ziņojumu “par priekšlikumiem nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai 2012. gadā un turp-mākajos gados”, ko Ministru kabinets akceptēja 2011. gada 8. novembra sēdē.

saistībā ar šo ziņojumu valsts zemes dienestam tika 2012. gadā atvēlēti papildu resursi kadastra datu pre-cizēšanai, un tieslietu ministrija apņēmās nodrošināt kadastra datu un zemesgrāmatu datu sinhronizāci-ju. Ministrijām uzdots sasaistīt iedzīvotāju reģistra, Adrešu reģistra un Kadastra reģistra datus, lai nodro-šinātu viennozīmīgu deklarēto/reģistrēto dzīvesvietu sasaisti ar kadastra objektiem, t.sk. telpu grupām. cerēsim, ka uzdotie darbi tiks veikti.

vienlaikus Ministru kabinets uzdeva atkārtoti izvērtēt papildu nepieciešamos darbus, ko identificējušas pašvaldības, bet ko tobrīd neapņēmās veikt valsts institūcijas.• Veidot īpašu risinājumu kadastrā nereģistrētām būvēm, ar nodokļa palīdzību veicinot un nodrošinot būves ierakstīšanu kadastrā:– kā veicinošu pasākumu paredzēt – uz visām eksplua-tācijā nodotām ēkām attiecināt šobrīd spēkā esošo normu, kas paredz neaplikt saimnieciskās darbības veikšanai paredzētās uzceltās vai rekonstruētās ēkas – vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš to nodoša-nas ekspluatācijā;– kā piespiedu pasākumu (lai nodrošinātu vienlīdzīgu nodokļa nastu gan tiem ēku īpašniekiem, kam trešās puses pieprasa būves reģistrāciju kadastrā, gan tiem, kuriem šādas prasības no trešajām pusēm nav) pare-dzēt – būves priekšreģistrāciju tikai nodokļa aprēķina vajadzībām, kadastrālo vērtību nosakot pēc aptuvenas būves platības un piemērojot attiecīgajā zonā lielāko būves kadastrālo bāzes vērtību, kā arī likumā nosakot nodokļa maksāšanas pienākumu zemes īpašniekam.• Tiek aizliegta jaunu dalīto (ēka bez zemes) īpašumu veidošana līdz precīza tiesiskā regulējuma pieņemšanai, kas attiektos uz visu būves dzīves ciklu.• Īstenot darba grupas viedokli – viss valstij piekritīgais un īpašumā esošais īpašums jāapliek ar nekustamā īpašuma nodokli.

LOGS 33

• Nodrošināt ar nodokli kopš 2010. gada 1. janvāra apliekamo inženierbūvju reģistrāciju kadastrā.• Precīzu kritēriju noteikšana, pēc kuriem telpu grupa tiek klasificēta kā dzīvojamo telpu grupa, lai novērstu mājokļa nodokļa likmes negodprātīgu izmantošanu.• Risinājums situācijām, kad kopīpašumā ir gan dzī-vojamās telpu grupas, gan nedzīvojamās, paredzot vai nu vienkāršāku atsevišķā īpašuma (līdzīgi kā dzīvok-ļa īpašuma) izveidi, vai lietošanas tiesību reģistrāciju kadastrā vai zemesgrāmatā, nodrošinot lietošanas tie-sību viennozīmīgu sasaisti ar kadastrā reģistrētu telpu grupu. Atļaut visiem kopīpašniekiem kopā pieņemt lēmumu – izvēlēties, vai maksāt nekustamā īpašuma nodokli atbilstoši kopīpašumā esošajām domājama-jām daļām vai atbilstoši telpu grupu lietojumam, ja kadastrā fiksēts katras ēkā esošās telpu grupas lieto-tājs – kopīpašnieks.• Risinājums situācijām, kad kopīpašumā ir zemes vienība, kuras tālāka sadale nav iespējama, paredzot iespēju visu zemes vienību sadalīt daļās un reģistrēt katras daļas lietošanas tiesības kadastrā. Atļaut visiem kopīpašniekiem kopā pieņemt lēmumu – izvēlēties, vai maksāt nekustamā īpašuma nodokli atbilstoši kopīpa-šumā esošajām domājamajām daļām vai atbilstoši zemes vienības daļu lietojumam, ja kadastrā fiksēts katras zemes vienībā ietilpstošās zemes vienības daļas lietotājs – kopīpašnieks.• Kadastra datu atbilstības nodrošināšana faktiskajai situācijai, lai noteiktu aktuālās kadastrālās vērtības un taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, tajā skaitā ēku fiziskā nolietojuma automātisku aktuali-zēšanu kadastrā, kadastra datu inventarizāciju, datu iegūšanu no citām valsts un pašvaldību informācijas sistēmām, izmantojot informācijas sistēmu savietotāju.• Veikt grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā:– noteikt, ka, deklarējot dzīvesvietu, jānorāda tiesiskais pamats, izņemot īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un paša īpašnieka pieteiktas personas;– noteikt: ja īres līgums ir reģistrēts Kadastra reģistrā, tad uz šā līguma pamata attiecīgajā īpašumā dzīvojo-šām personām ir automātiskas tiesības deklarēt to par savu dzīvesvietu.• Nodrošināt, lai darījumi ar nekustamajiem īpašu-miem tiktu obligāti un laikus reģistrēti.• Dzīvojamo māju palīgēku un nedzīvojamo ēku palīgēku precīza identifikācija kadastrā.• Ēku (telpu grupu) klasifikācijas sakārtošana un neat-bilstošo ierakstu labošana, primāri risinot telpu grupu lietošanas veida 1274 un palīgtelpu telpu grupu piemē-rošanu.• Nodrošināt automātisku iespēju iegūt ziņas par katra īpašuma īpašniekiem, viņiem katram piederošām domājamajām daļām, īpašuma sastāvu uz noteiktu datumu, laiku, kad tie juridiski bija spēkā, un aktuālos datus; datu automātiskās apstrādes iespēja, izmantojot kadastra numurus un kadastra apzīmējumus.• Nodrošināt vienādu juridisko īpašuma tiesību statu-su pilnajā privatizācijā privatizētajiem dzīvokļa īpašu-miem, kuru īpašnieki ierakstīti Kadastra reģistrā un/vai Zemesgrāmatā.

Atbildot uz Ministru prezidenta lūgumu sniegt vie-dokli par šo darbu nepieciešamības izvērtējumu no ministriju viedokļa, Lps šāgada 12. aprīlī lūdza prem-jera palīdzību, norādot, ka šie darbi ir būtiski un valsts institūcijām tie būtu jāveic. turklāt vairāki no pašval-dību identificētajiem jautājumiem iekļauti arī dek-larācijā par valda dombrovska vadītā Ministru kabi-neta iecerēto darbību (par dalītajiem īpašumiem), Ministru kabinets tos uzdevis jau iepriekš (laikus ierakstīšana zemesgrāmatā), tie iekļauti Lps un MK vienošanās protokolā, tomēr atbildīgās institūcijas šos darbus joprojām nav veikušas.

balstoties uz informatīvo ziņojumu, finanšu ministrija valsts budžeta paketē iesniedza grozījumus likumā “par nekustamā īpašuma nodokli”, kā konceptu-ālu reformu paredzot, ka 2013. gadā pašvaldībām tiktu dotas tiesības pašām noteikt nodokļa likmes 0,2 – 3% robežās. veikti vairāki citi grozījumi, kas ietekmēja pašvaldību darbu jau kopš 2012. gada 1. janvāra. diemžēl saeima neatbalstīja Ministru kabi-neta priekšlikumu, ko atbalstīja arī Lps – aplikt ar 1,5% likmi juridiskajām personām piederošās dzīvojamās mājas, kas nav izīrētas. saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lielā vienprātībā nolēma pie šā priekšlikuma (kā derīga un vērtējama) atgriezties 2012. gada martā. vienlaikus saeima uzdeva Ministru kabinetam iesniegt grozījumus šajā likumā, paredzot principus, kādi pašvaldībām jāievēro, lemjot par nodokļa likmēm.

finanšu ministrijā šāgada pirmajos mēnešos notikušas vētrainas diskusijas, kurās visi iesaistītie vēlējās norā-dīt, kā pašvaldībām būtu jāpieņem lēmumi un kādus lēmumus tās noteikti nedrīkstētu pieņemt. to rezultā-tā fM nodevusi apspriešanai vairākus principus.

Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes, pašvaldība ievēro šādus principus:– objektīva grupējuma princips – saskaņā ar to nodok-

ļa maksātāji vai nodokļa objekti tiek grupēti atbilsto-ši objektīviem kritērijiem;efektivitātes princips – saskaņā ar to pašvaldība – samēro nodokļa administrēšanas izdevumus ar nodokļa ieņēmumiem;atbildīgas budžeta plānošanas princips – saskaņā ar – to pašvaldība salāgo savus pienākumus ar to izpildei nepieciešamajiem līdzekļiem;prognozējamības un stabilitātes princips – saskaņā – ar to nodokļa likmes savlaicīgi tiek noteiktas vismaz divu taksācijas gadu periodam, ja nekustamā īpa-šuma bāzes vērtības palielinājums vai samazinā-jums, salīdzinot bāzes vērtības taksācijas gadā un pirmstaksācijas gadā, ir mazāks par 20 procentiem.

Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes, pašvaldība var piemērot šādus principus:

uzņēmējdarbības atbalsta princips – saskaņā ar to – pašvaldība izmanto nodokļa likmi kā līdzekli savas teritorijas uzņēmēju vai noteiktu uzņēmējdarbības veidu konkurētspējas paaugstināšanai, ievērojot


LOGS34

Eiropas Komisijas 2006. gada 15. decembra regulas Nr. 1998/2006 nosacījumus par līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam;sociālās atbildības princips – saskaņā ar to pašval-– dība rēķinās ar nodokļa likmes ietekmi uz sociāli mazaizsargāto un trūcīgo iedzīvotāju grupām, kā arī uz iedzīvotāju maksātspēju;teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas prin-– cips – saskaņā ar to pašvaldība izmanto nodok-ļa likmi savas teritorijas attīstības veicināšanai un sakārtošanai.

otra būtiskākā finanšu ministrijas rosinātā izmai-ņa paredz noteikt, ka “nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināma par 50 procentiem no aprēķinā-tās nodokļa summas par mājokļiem un tiem piekrītošo zemi personai, ja šai personai (pašai vai kopā ar laulāto) vai tās laulātajam taksācijas gada 1. janvārī aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu (ieskaitot bērnus pēc pilngadības sasniegšanas, kamēr tie turpina vispārējās, profesionā-lās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai) un ja per-sonai vai tās laulātajam kopā ar bērniem šajā objektā ir deklarētā dzīvesvieta”.

taču finanšu ministrija pati pārkāpj jebkādus prog-nozējamības principus, jo plāno samazināt nodok-ļa likmju “koridoru” līdz 1,5% (šobrīd likums “par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka pašvaldības 2013. gadā var noteikt nodokļu likmi robežās no 0,2 līdz 3 procentiem). Jaunā finanšu ministrijas iecere paredz, ka pašvaldības noteiktā nodokļa likme vai likmes drīkstēs pārsniegt 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības tikai tad, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteik-tajai kārtībai. tādējādi pašvaldību rīcības brīvība būs visai maza – tās drīkstēs pazemināt nodokli zemei, ēkām un inženierbūvēm un paaugstināt nodokli dzī-vojamajām mājām.

finanšu komitejas dalībnieki, apspriežot šo jautāju-mu, ļoti asi kritizēja plānoto grozījumu likumā, norā-dot, ka valdībai un saeimai ir jāizšķiras – vai nu paš-valdībām tiek ļauts brīvi lemt par nekustamā īpašuma nodokļa likmes (likmju) lielumu savā teritorijā, vai arī jāsaglabā princips, ka likumā ir noteiktas konkrētas nodokļa likmes un pašvaldības attiecīgi tās piemē-ro; demokrātijas imitēšana nav nepieciešama. tā kā netiek piedāvāts mainīt nekustamā īpašuma nodokļa prognozes noteikšanas kārtību, tad gadījumā, ja šādi grozījumi tiks akceptēti, pašvaldības faktiski drīkstēs tikai samazināt nodokļa likmi, turklāt samazinājums būs jāveic uz pašvaldības budžeta citu izdevumu ierobežošanas rēķina, jo valsts uzskatīs, ka pašvaldī-bas rīcībā ir viss nodokļa apjoms.

Šobrīd likumprojekts ir saskaņošanas procesā, un klāt pie iepriekšminētā kā būtiskākie lps lūgtie precizē-jumi jāmin vēl šādi:

principus ievērot ne tikai attiecībā uz nekustamā •

īpašuma nodokli, bet arī uz pārējiem nodokļiem, tāpēc būtu jāsagatavo attiecīgi grozījumi likumā “par nodokļiem un nodevām”;tā kā jaunā atvieglojuma piešķiršanai (daudzbērnu •ģimenēm) nepieciešamie dati ir valsts reģistros, nav pieļaujami likt nodokļu maksātājam tos vēl-reiz iesniegt pašvaldībai, tāpēc nepieciešamos datus par to, kuram īpašniekam par kuru īpašu-mu ir jāpiemēro valsts noteiktais atvieglojums, pašvaldībām nosūtītu valsts informācijas sistēmu savietotājs.

tā kā lielākās problēmas saistībā ar nekustamā īpa-šuma nodokli šobrīd rada valsts reģistru savstarpējā neatbilstība un neatbilstība faktiskajai situācijai, kā arī ne vienmēr izskaidrojamās kadastrālās vērtības, esam aktīvi iesaistījušies ne tikai reģistru un vērtēšanas jautājumu risināšanā, bet arī strādājam pie dažādiem normatīvajiem aktiem, kuru rezultātā dati tiek/tiktu kārtoti. galvenie no tiem ir dalītā īpašuma tiesiskais regulējums (tieslietu ministrijas ziņojums par tiesiskā regulējuma izstrādes gaitu, kas paredz atteikšanos no dalītā īpašuma (zeme un ēkas atsevišķi)), kadastra darbību reglamentējošie MK noteikumi, dzīvokļa īpašumu (jo īpaši pilnajā privatizācijā privatizēto) ierakstīšana zemesgrāmatā, tiesiskā regulējuma piln-veidošanas nepieciešamība, lai veicinātu nekusta-mo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, normatīvo aktu izstrādes nepieciešamība, lai Kadastra reģistra un zemesgrāmatas dati nebūtu pretrunīgi, personu identifikācija, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēts piešķirt personas identifikatoru u.c.

pie nozīmīgiem sasniegumiem jāmin Ministru kabi-neta un Latvijas pašvaldību savienības 2012. gada vienošanās un domstarpību protokolā panāktās vie-nošanās (uzskaitītas tikai dažas no tām):

2012. gadā tieslietu ministrijai iesniegt Ministru •kabinetā koncepciju par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanu un kadastra datu aktuali-tātes nodrošināšanu;apvienot Nekustamā īpašuma valsts kadastra •informācijas sistēmu un valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu informācijas sistēmu līmenī;2012. gadā tieslietu ministrijai nodrošināt •zemesgrāmatu datu sinhronizāciju ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra datiem;

LOGS 35

2012. gadā tieslietu ministrijai sagatavot un noteik-•tā kārtībā iesniegt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot termiņu, līdz kuram jāreģistrē īpašuma tiesības par būvēm ar nenoskaidrotu piederību (Kadastra reģistrā par īpašnieku datu nav), vien-laikus paredzot, ka pēc noteiktā termiņa beigām bezīpašnieka būves pāriet zemes īpašnieka īpa-šumā;2012. gadā tieslietu ministrijai sagatavot un noteik-•tā kārtībā iesniegt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka dzīvokļa īpašumos mājas ir sadalāmas un dzīvokļa īpašumi reģistrējami tikai tādā gadīju-mā, ja sadalījums atbilst dzīvokļa īpašuma likuma normām, tur paredzot, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un valsts vie-noto datorizēto zemesgrāmatu informācijas sis-tēmā dzīvokļa īpašuma kopīpašuma domājamo daļu aprēķināšana un reģistrēšana notiek auto-mātiski;valsts reģionālās attīstības aģentūrai, realizējot •ģeoportāla un ģeotelpisko datu savietotāja pro-jektus:nodrošināt iespēju visām pašvaldībām pārlūkot un – attālināti savietot ģeoportālā un ģeotelpisko datu savietotājā publicētos elektroniskos ģeotelpiskos datu slāņus, ja konkrētie karšu slāņi ir nepiecieša-mi pašvaldības funkciju veikšanai, noslēdzot nor-matīvo aktu prasībām atbilstošus licences līgumus ar datu turētājiem;nodrošināt iespēju visām pašvaldībām veikt attā-– lināto elektroniskās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu ar pašvaldības izmantotās nekustamā īpašuma nodokļa programmatūras starpniecību, noslēdzot normatīvo aktu prasībām atbilstošus licences līgumus ar datu turētājiem;nodrošināt pašvaldībām iespēju saņemt ģeopor-– tālā un ģeotelpisko datu savietotājā publicētos elektroniskos ģeotelpiskos datus, kas nepiecieša-mi pašvaldību funkciju veikšanai, to pilnvērtīgai izmantošanai pašvaldību programmatūrās, noslē-dzot normatīvo aktu prasībām atbilstošus licences līgumus ar datu turētājiem;attiecīgajām nozares ministrijām, kuru pārraudzī-•bā atrodas datu turētāji, sadarbībā ar vides aizsar-dzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2012. gada 1. jūlijam sagatavot normatīvo aktu projek-tus, lai nodrošinātu pašvaldībām iespēju noslēgt bezmaksas licences līgumus ar datu turētājiem, kas to vēl nenodrošina;2012. – 2013. gadā tieslietu un iekšlietu ministrijai −nodrošināt iedzīvotāju reģistra, Adrešu reģistra un Kadastra reģistra datu sasaisti, lai pašvaldībām nodrošinātu viennozīmīgu deklarēto/reģistrēto dzīvesvietu sasaisti ar kadastra objektiem, t.sk. telpu grupām.

Nu jau tradicionāli esam iebilduši un lūguši precizēt gan kadastrālo vērtību bāzi, gan kadastrālās vērtēša-nas noteikumus, gan arī kadastrālās vērtēšanas attīstī-bas koncepciju, taču valsts iestāžu vēlme pēc būtības

sakārtot šos jautājumus ir bijusi neliela, tomēr, ņemot vērā pieaugošo (kadastrālajām vērtībām neglaimojo-šo) faktu daudzumu, turpināsim uzstāt uz nepiecieša-majiem grozījumiem. Kadastrālās vērtēšanas attīstības koncepcijā tieslietu ministrija rosina izšķirties nevis par būtību, bet par formu, piemēram, kā labāk vākt datus, nenorādot, kādi dati tad būtu jāvāc, lai gan tiek apgalvots, ka kadastra datu izmantošanas iespē-jas kadastrālajā vērtēšanā esot izsmeltas. tāpat pēc formas tiek piedāvāts pašvaldībām un valsts zemes dienestam “apmainīties” ar pienākumiem – zemei lie-tošanas mērķus valsts zemes dienests varēšot noteikt no jaunveidojamās informācijas sistēmas Atis (pagai-dām nav zināms, kad tā ieraudzīs dienasgaismu un vai tiešām informācijas sistēma pati spēs dažādās klasifikācijas padarīt par vienu), bet pašvaldības varē-šot pārņemt būvju tipu noteikšanu. No pašvaldībām izskanējis viedoklis, ka gadījumā, ja katram īpašumam būtu dabā norādīta un redzama tā kadastrālā vērtība, tad gan atbildīgās institūcijas novērstu problēmas ļoti ātri, nevis atrakstītos. Ja pašvaldība pati lems par nodokļa likmēm, laikam šāds ierosinājums tiešām ir apsverams.

jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izstrāde

2011. gadā atsākās diskusijas par jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavoja likumpro-jektu, kurā tika ņemta vērā Lps 18. kongresā pieņemtā rezolūcija “par pašvaldību funkciju finansējuma un atbildības par to izpildi samērojamību”.

Likumprojekts paredzēja, ka:ir četri izdevumus raksturojošie demogrāfiskie •kritēriji;tiek atcelts kopējās finanšu nepieciešamības dalī-•jums: 47% (republikas pilsētas) – 53% (novadi);pašvaldību kopējā minimālā finanšu nepiecieša-•mība nevar būt mazāka par 17,2 procentiem no valsts un pašvaldību budžetu kopējiem nodokļu ieņēmumiem, ieskaitot valsts sociālās apdrošinā-šanas obligātos maksājumus.

tādējādi pašvaldību finanšu nepieciešamība (izlī-dzināmais finanšu apjoms) tiktu sasaistīta ar valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļa ieņēmumiem – jo lielāki nodokļu ieņēmumi valstī kopumā, jo lielā-ka finanšu nepieciešamība (pašvaldībām līdzekļu apjoms palielinās); jo mazāki nodokļu ieņēmumi – jo mazāka finanšu nepieciešamība (pašvaldībām līdzek-ļu apjoms samazinās). pašvaldību budžeti mainītos atbilstoši situācijai valsts budžetā kopumā, ieņēmu-mu izmaiņas pašvaldību budžetā būtu proporcio-nālas ieņēmumu pieaugumam vai samazinājumam valsts budžetā kopumā;

maksimālā pašvaldību iemaksas likme pašvaldību •finanšu izlīdzināšanas fondā ir 30% (šobrīd – 45%);


LOGS36

minimālā valsts budžeta dotācijas likme ir 50% no •pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (šobrīd – apmēram 10%). Šāds valsts budžeta dotācijas lieluma noteikšanas mehānisms veicinātu valsts atbildību par vienmērīgu un līdzsvarotu valsts teritorijas attīstību. visām ministrijām (ne tikai vARAM) kopumā būtu jāvērtē, kā to lēmumi ietekmēs valsts reģionu attīstību, līdz ar to arī konkrēto pašvaldību budžetus. Jo vairāk ieņēmumu pašvaldībām būs pašām, jo mazāka dotācija no valsts budžeta būs jānovirza izlīdzināšanas fondam. Un pretēji – jo mazāk ieņēmumu būs pašvaldībām, jo lielāka dotācija būs jāparedz valsts budžetā. Likumprojektā attiecībā uz valsts budžeta dotācijas lieluma maiņu bija iestrādāts trīs gadu pārejas periods.

pašvaldību grupu (republikas pilsētu un novadu) sarunās tika panākta vienošanās, ka kritēriji papildināmi ar vēl vienu – pašvaldības teritorijas platība, taču vienošanās par šā kritērija svaru vēl nav panākta.

tā kā likumā “par valsts budžetu 2012. gadam” noteikts, ka Ministru kabinetam līdz 2012. gada 31. decembrim jāiesniedz saeimā likumprojekts par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, vARAM atjaunojusi darba grupu likumprojekta izstrādei. tajā Lps aicina turpināt darbu pie jau sagatavotā likumprojekta.

nodokļu atbalsta pasākums

Komiteja aktīvi iesaistījās likumprojekta “Nodokļu atbalsta pasākuma likums” izstrādē, jo pasākumu plānots attiecināt arī uz nekustamā īpašuma nodokli (NīN). Nodokļa atbalsta pasākums iecerēts kā vienreizējs pasākums nokavējuma naudas un daļējas soda naudas dzēšanai, ja persona līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļa pamatparādu. tā būtība – nodokļu maksātājam tiek dzēsta nokavējuma nauda un 90% soda naudas, ja pilnā apmērā tiek samaksāts nodokļa pamatparāds un 10% soda naudas. pasākuma mērķis ir atvieglot nodokļu maksātājiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parādu slogu un

palielināt budžeta ieņēmumus. Nodokļa atbalsta pasākums attiecināms uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmuma ienākumu nodokli, pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, dabas resursu nodokli un NīN.

saskaņā ar izstrādāto likumprojektu nodokļu atbalsta pasākumu attiecībā uz NīN administrē pašvaldība, ja tā viena mēneša laikā no pasākuma uzsākšanas datuma likuma “par pašvaldībām” 46. panta noteiktajā kārtībā ir izdevusi saistošos noteikumus par nodokļa atbalsta pasākuma piemērošanu NīN un ar to saistītajiem maksājumiem par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Ja pašvaldības dome šādu lēmumu nav pieņēmusi, nodokļu atbalsta pasākums NīN attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā netiek īstenots.

sākotnēji bija iecerēts, ka nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datums būs šāgada 1. jūnijs, taču, ņemot vērā, ka likumprojekta saskaņošana ar eiropas Komisiju ir ieilgusi, visticamāk, uzsākšanas datums tiks pārcelts uz vēlāku laiku. pagaidām likumprojekts “Nodokļu atbalsta pasākuma likums” saeimā ir pieņemts otrajā lasījumā, trešajā lasījumā to plānots skatīt pēc eiropas Komisijas viedokļa saņemšanas.

ņemot vērā, ka saistībā ar nodokļu atbalsta pasāku-ma likumprojektu tika izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 149 “Kārtība, kādā kārtējie nodokļu maksājumi un noka-vētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā”, Lps izdevās panākt, ka attiecībā uz nekustamā īpa-šuma nodokļa maksājumiem turpmāk tiks mainīta maksājumu ieskaitīšanas kārtība budžetā – vispirms maksājumus novirzīs nodokļa parādu segšanai un tikai pēc tam – kārtējo nodokļa maksājumu segša-nai. Noteikumos esošā kārtība nosaka, ka nodokļu maksātāja veiktais maksājums primāri ir novirzāms kārtējo nodokļu maksājumu segšanai un tikai pēc tam nokavētajiem nodokļu maksājumiem. praksē vei-dojas situācija, ka, vispirms sedzot kārtējo nodokļu maksājumu summas, senāk radušies nodokļu parādi ilgstoši netiek samaksāti, kā rezultātā atsevišķos gadī-jumos tiem var iestāties piedziņas noilgums un tos vispār vairs nevar iekasēt. Jaunā kārtība šo situāciju mainīs – nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem būs mazākas iespējas izvairīties no NīN nesamaksā-šanas. grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 149 gan vēl jāpieņem valdībā.

pirmsskolas izglītības finansēšanas sistēmas maiņa

Šāgada sākumā tika izveidota demogrāfisko lietu padomes darba grupa par pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību pašvaldībās. darba grupas uzde-vums bija individuāli izskatīt katrā pašvaldībā esošās

LOGS 37

problēmas saistībā ar bērnudārzu nodrošinājumu un konstatētajām problēmām izvirzīt individuālus risi-nājumus, taču tajā pēc privāto bērnudārzu pārstāvju ierosmes lielākoties spriests par principa “nauda seko bērnam” ieviešanu pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmā Latvijā.

princips “nauda seko bērnam” paredz, ka pakalpo-juma saņēmējs (ģimene) var brīvi izvēlēties pirms-skolas izglītības pakalpojuma sniedzēju neatkarīgi no tā juridiskā statusa – t.i., pašvaldības bērnudārzu vai privāto bērnudārzu. izdarot izvēli, nebūtu svarī-gi, vai pašvaldība, kurā deklarēta bērna dzīvesvieta, var nodrošināt bērnudārza pakalpojumu vai nevar. tātad arī tajās pašvaldībās, kas spēs nodrošināt vietas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē (pii) visiem, kas to vēlas, ģimene varēs brīvi izdarīt izvēli par labu jebkuram privātajam bērnudārzam, arī ārpus pašval-dības teritorijas. Ja ģimene izvēlēsies privāto pii, no pašvaldības budžeta privātajai pii par katru bērnu būs jānovirza noteikts finansējums, kam, pēc privāto bērnudārzu pārstāvju domām, vajadzētu sastāvēt no divām daļām: vidējām bērna uzturēšanas izmaksām pašvaldības pii un t.s. lietojuma vērtības (lietojuma vērtību uz vienu bērnu piedāvāts aprēķināt šādi: 5% no pašvaldības bērnudārza (nekustamais īpašums (zeme + ēka)) kadastrālās vērtības attiecinot pret bērnu skaitu pašvaldības pii).

Lps asi iebilda pret šādām iecerēm, norādot, kaplānojot pašreizējos un nākotnes attīstības pro-•jektus, pašvaldību izejas pozīcija bijusi nodrošināt pieprasījumu pēc pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojuma pilnībā. Šobrīd norit aktīvs darbs, lai ar vietām bērnudārzos nodrošinātu mazuļus no pusotra gada vecuma, kas pašvaldībām kā obligāts pienākums tika uzlikts pagājušā gada vasarā, gro-zot vispārējās izglītības likumu. Mainoties nostā-jai, ka pašvaldība vairs nav galvenais šā pakalpoju-ma sniedzējs (paralēli visā valstī attīstīsies privāto bērnudārzu tīkls), veidosies situācijas, kad jaunuz-būvētie vai rekonstruētie bērnudārzi būs paredzē-ti daudz lielākam bērnu skaitam, nekā konkrētajos apstākļos tas būtu nepieciešams (velti iztērēta nodokļu maksātāju vai es fondu nauda). Līdz ar to arī nākotnē uzturēšanas izdevumi (kas apmaksāti no nodokļu maksātāju naudas) uz vienu bērnu būs lielāki, nekā tie varētu būt. pirmsskolas izglītī-bas iestāžu infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir ieguldīti desmitiem miljonu latu (pašvaldību un valsts budžeta un es fondu līdzekļi), ņemot vērā sabiedrības pieprasījumu un tā tendences;palielināsies pašvaldību budžeta izdevumi pirms-•skolas izglītības un aprūpes pakalpojuma nodro-šināšanai.

ikviena privātā pirmsskolas izglītības iestāde, kas atbildīs valsts izvirzītajām prasībām un būs reģistrēta izglītības iestāžu reģistrā, varēs uzsākt darbu vēlamajā vietā un laikā (kā arī beigt darbu). ikvienam bērnam,

kas pašvaldības pii vietā izvēlēsies privāto bērnudār-zu, pašvaldībai būs jādod līdzi atbilstošs finansējums. turklāt pašvaldībām privātā pakalpojuma sniedzē-jam obligāti būs jāsedz t.s. lietojuma vērtība (telpu nomas izdevumi, aizdevuma kredītprocentu apmak-sa u.tml.).

varētu veidoties situācija, ka tiks uzturēti pustuk-ši pašvaldību bērnudārzi un vienlaikus finansējums būs novirzīts privātajiem bērnudārziem. tāpat – jo mazāks bērnu skaits pašvaldības pii, jo lielāki uztu-rēšanas izdevumi uz vienu bērnu un lielāks maksā-jums privātajam bērnudārzam; jo lielāki pašvaldības ieguldījumi savās pirmsskolas izglītības iestādēs – jo lielāks maksājums privātajam bērnudārzam. tādējādi pirmsskolas izglītības iestāžu tālāka attīstība tuvākajos gados var kļūt neparedzama.

Lps izdevās panākt, ka principa “nauda seko bērnam” iedzīvināšana tiek atlikta. demogrāfisko lietu pado-me vienojās, ka 2013. gadā valsts atjaunos dotāciju visu pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai pašvaldībām, savukārt pašvaldībām, kas šobrīd nevar nodrošināt vietas bērnudārzos, būs pienākums līdzfi-nansēt vecākiem pieejamību privātajos bērnudārzos vai risināt rindu jautājumu citādā veidā.

eiro ieviešanas procesa pasākumu plānošana

Latvijai joprojām ir apņemšanās ieviest eiro 2014. gadā, tādēļ rit darbs pie eiro ieviešanas procesa pasākumu plānošanas, kurā iesaistīta arī Lps. finanšu ministrija jau izstrādājusi koncepcijas projektu par normatīvo aktu sakārtošanu saistībā ar eiro ieviešanu. tajā paredzēts, ka visi normatīvie akti, tajā skaitā paš-valdību saistošie noteikumi, kuros minētas summas latos, tiks grozīti līdz eiro ieviešanas dienai.

tā kā precīzs valūtas maiņas kurss būs zināms tikai pēc tam, kad eiropas padome “Līguma par eiropas savienības darbību” 140. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā to būs fiksējusi, kas varētu notikt aptuveni pusgadu pirms eiro ieviešanas dienas, t.i., 2013. gada 1. jūlijā, tad pašvaldībām jāņem vērā, ka nākamgad grozījumi saistošajos noteikumos būs jāsagatavo un jāpieņem salīdzinoši īsā laikā.

vienlaikus uzsākts darbs arī pie eiro ieviešanas likum-projekta izstrādes. Jau šogad pašvaldībām jāsāk plā-not un 2013. gada budžetā jāparedz līdzekļi infor-mācijas sistēmu (grāmatvedības, budžeta, personāla u.c.) pielāgošanai eiropas vienotās valūtas ieviešanai.

paldies visiem par aktīvu līdzdalību Finanšu un eko-nomikas jautājumu komitejas sēdēs, viedokļu pau-šanu par darba kārtības aktuāliem jautājumiem, kā arī visu pašvaldību pārstāvēšanu ministriju veidota-jās darba grupās!


LOGS38

pārskata periodā deviņās komitejas sēdēs izskatīti 43 jautājumi un sniegti atzinumi par 27 normatīvo aktu projektiem.

Komiteja risina jautājumus par autoceļu un ielu finansējumu, pasažieru pārvadājumu organizēšanu, enerģētiku, atkritumu apsaimniekošanu, būvniecī-bu, dzīvokļu un komunālo jomu un publiskajiem iepirkumiem. tehnisko problēmu komiteja sagata-vojusi priekšlikumus Lps sarunām ar ekonomikas, Aizsardzības, vides aizsardzības un reģionālās attīs-tības, satiksmes un iekšlietu ministriju, kā arī sagata-voti priekšlikumi Lps pilnvaroto pārstāvju sarunām ar Ministru prezidentu – jautājumos par autoceļu uzturēšanu, publisko iepirkumu, pašvaldību komuni-kācijas problēmām ar LiAA u.c.

enerģētika

trīs komitejas sēdēs izskatīts jautājums par siltumap-gādes pakalpojumu parādsaistībām, veicot pašval-dību anketēšanu.

Arī šajā pārskata periodā esam sagatavojuši atklātu vēstuli valdībai un piespieduši to gatavot infor-matīvo ziņojumu par situāciju siltumapgādē, īpaši uzsverot, ka:

uzkrātie parādi un to apjoma turpmāks pieau-– gums apdraud visu iedzīvotāju tiesības uz garan-tētu komunālo pakalpojumu saņemšanu;valstiska regulējuma trūkums negarantē parādu – apjoma savlaicīgu kontroli un parādu piedziņu, būtiski apdraud komunālo pakalpojumu sniedzē-ju un apsaimniekotāju spēju sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, pastāv reāli drau-di namu apsaimniekotāju bankrotam;saeima trīs gadu laikā nav spējusi pieņemt grozī-– jumus civilprocesa likumā, kas paredzētu maksāt-nespējīgo nekustamo īpašumu izsoles rezultātā

iegūtos līdzekļus pirms hipotekāro kredītu parāda kompensēšanas līdz 10% no izsolē iegūtajiem līdzekļiem novirzīt mājokļu apsaimniekošanas parādu dzēšanai;vidējais tiesvedības termiņš pirmās instances tie-– sās komunālo maksājumu parādu piedziņā ir no gada līdz pusotram, savukārt maksa tiesu izpildī-tājiem par tiesas spriedumu izpildes īstenošanu (līdz 500 latiem) nereti pārsniedz piedzenamo parādu apjomu;parādsaistību apjoms pirms apkures sezonas – uzsākšanas gada laikā pieaudzis vidēji par 20% un, pēc mūsu prognozēm, beidzoties apkures sezonai, atkal tuvosies 30 – 35 miljoniem;sešu gadu laikā apkures tarifs pieaudzis 1,7 reizes;– strauji pieaug to iedzīvotāju skaits, kas nespēj – norēķināties par siltumapgādes pakalpojumiem (pēc statistikas datiem – 51% mājsaimniecību);pašvaldību izdevumi gMi un dzīvokļa pabalstu – izmaksai 2011. gadā pieauga vidēji par 20%, tajā pašā laikā valdība nespēj sniegt garantijas par līdz-finansējumu 2012. gadā, un, beidzoties apkures sezonai, līdzfinansējums dzīvokļa pabalstiem tiks pārtraukts;nespējot sniegt pietiekamu finansiālu atbalstu – pašvaldībām, valsts institūcijas cenšas centrali-zēti izstrādāt vienotus kritērijus pašvaldību atbal-stam, tādējādi radot apstākļus pašvaldību sociālā budžeta nelietderīgai izmantošanai.

Komiteja sagatavoja un ar Lps valdes akceptu iesnie-dza priekšlikumus valdībai un saeimai.

Jautājumi par siltumapgādi valdībā izskatīti trīs rei-zes, un esam panākuši, ka:

ekonomikas ministrija izstrādājusi likumprojektu •“parāda atgūšanas likums”, kas vienlaikus paredz arī nosacījumus parādnieku kredītvēstures datu-bāzes izveidošanai, ko ir tiesīgi veidot parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji;

tehnisko proBlĒmu komitejā

aivars okmanis, Lps tehnisko problēmu komitejas priekšsēdētājs,aino salmiņš un paulis Barons, Lps padomnieki,

un andra miklucāne, padomnieka palīdze

LOGS 39

izstrādāts likumprojekts “grozījumi civilprocesa •likumā”, papildinot civilprocesa likumu ar jaunu 30.3 nodaļu “Lietas par maza apmēra prasībām” (250.18 – 250.27 pants); šis likumprojekts ir pie-ņemts, un regulējums par maza apmēra prasību izskatīšanu stājies spēkā 2011. gada 1. oktobrī;saeimai sagatavoti priekšlikumi grozījumiem •dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un dzīvokļa īpašuma likumā;valdības informatīvajā ziņojumā iekļauts uzde-•vums pārskatīt ar sprieduma izpildi saistīto mak-sājumu apmēru, ko veido tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā un izpilddarbību veikša-nai nepieciešamie izdevumi.

tomēr jāatzīmē, ka banku lobijs saeimā un valdībā nav ļāvis pieņemt saprātīgu risinājumu veco (iepriek-šējo sezonu) parādu samazinājumam, no kuriem vai-rāk nekā puse ir saistīti ar hipotekārajiem kredītiem, un piedāvātie grozījumi normatīvajos aktos parādu problēmu risinās tikai daļēji.

Komitejas sēdēs analizēta arī es aktivitāšu ieviešanas gaita siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugsti-nāšanai un dzīvojamo māju siltināšanā. esam anali-zējuši Rīgas un cēsu pašvaldības pieredzi Inteliģentās enerģijas eiropas programmas “intense” ieviešanā.

Komitejas sēdēs apspriesta situācija elektrības tirgū, un sagatavoti priekšlikumi atjaunojamās enerģijas likumam.

komiteja uzsver, ka vietējās enerģijas izmantošanu bremzē fosilās enerģijas mārketings, nesakārtotā nor-matīvo aktu bāze un lobijs. Latvija enerģētisko koksni (pēc siltumspējas) eksportē tikpat daudz, cik iepērk dabasgāzi, taču gāzes iepirkums maksā divreiz vairāk. tec saražotās enerģijas cenas ir ievērojami augstā-kas par vidējo cenu es tirgū. Katru dienu misteram Putinam par dabasgāzi maksājam gandrīz miljonu latu (329 miljoni gadā). dabasgāzes koģenerācijas staciju enerģijas cenā iekļauta maksa par uzstādī-to jaudu (vairāk nekā 60 miljoni latu), nevis radīto preci – enerģiju. Šāda politika pazemina “Latvenergo” konkurētspēju “Nord pool” biržā un sadārdzina iedzī-votājiem maksājumus par elektrību. Atjaunojamā enerģija dod iespēju noslēgt pilnu enerģijas ciklu un līdz ar to pilnu finanšu aprites ciklu, radot pamatu jaunām darba vietām un drošai, videi draudzīgai un ilgtspējīgai enerģētikas attīstībai.

sagatavojot priekšlikumus likumprojektam “atjaunojamo energoresursu likums”, komitejas locekļi vienojās, ka:

precīzi jādefinē likuma mērķi, paredzot, ka obligā-•ti jāstimulē mazo un vidējo energoapgādes uzņē-mumu darbība siltuma pieprasījuma un energore-sursu sagatavošanas tuvumā;valsts atbalsts definējams kā obligāts elektroener-•ģijas iepirkums, atsakoties no visu veidu piemak-

sām, kas līdz šim definētas nekorekti, bez ekono-miska vai cita pamatojuma;jāīsteno universāls obligātais iepirkums elektroener-•ģijai, kas ražota no atjaunojamās enerģijas resur-siem, izmantojot feed–in tarifa atbalsta principu;jādefinē termins “koģenerācijas cikls”;•pašvaldību interesēs ir iespējami efektīvāka sil-•tumenerģijas ražošana koģenerācijas procesā, paredzot lielāku loģistikas un koģenerācijas cikla atmaksāšanās īpatsvaru elektrības sadaļai;jāizstrādā pašvaldību rīcības plāns atjaunojamās •enerģijas jomā;pašvaldības rīcības plānā – teritorijas plānojumā •(ja to nosaka normatīvie akti) jāiekļauj plānotais atjaunojamo enerģijas ražotņu veids, jauda, skaits un izvietojums un tas jāsaskaņo ar energotīklu īpašniekiem.

Jāatzīmē, ka komitejai domas dalās par siltuma tarifu regulēšanas principiem un metodēm koģenerācijas procesā. pašlaik izveidojusies situācija, ka, pastāvot centralizētai siltumapgādes regulēšanai, pašvaldībām nav objektīvas pieejas visiem datiem, kas dotu iespē-ju salīdzināt pašreizējā komersanta pakalpojumu izmaksas ar citu pretendentu piedāvājumu izmaksām (ir zināmi tarifi, bet nav zināma siltuma cena). tajā pašā laikā ekonomiski nemotivēts politisks balsojums par tarifu pamatojumu var negatīvi ietekmēt siltum-apgādes uzņēmumu attīstību un investoru piesaisti.

Komiteja priekšlikumus nosūtījusi ekonomikas minis-trijai un savu viedokli prezentējusi ekonomikas minis-trijas un Lps sarunās, kas notika šāgada 12. aprīlī. esam vienojušies, ka problēmas risinājumam ir divi ceļi – vai nu izstrādāt jaunu likumprojektu, vai apspriest, adaptēt un iekļaut elektroenerģijas tirgus likumā jaunu nodaļu par elektrību, kas ražota no atjauno-jamajiem energoresursiem. (Šādā dokumentā iesa-kām atteikties no visiem formālo starpinstitucionālo procesu un procedūru aprakstiem, kas it kā saistīti ar es direktīvu normu pārņemšanu; esam vienojušies, ka likumprojekta izstrādāšanā no jauna darba grupā tiks iesaistīti arī Lps pārstāvji.)

Janvāra sēdē komiteja analizēja jautājumu par elek-troenerģijas pakalpojumu iepirkumu organizēšanu pašvaldībās, diskusijās iesaistot galvenos elektro-enerģijas tirgotājus – siA “enefit” un “Latvenergo”, kā arī iepirkuma uzraudzības biroja vadību.

komiteja neatbalstīja likumprojektu “grozījumi aizsargjoslu likumā”, kas paredzēja aizsargjoslas platumu palielināt 3 – 4 reizes lielāku par vēja elek-trostacijas augstumu no zemes virsmas līdz būves augstākajam punktam. Ja tiktu pieņemti šādi grozīju-mi, aizsargjoslu teritorijā esošie zemes īpašnieki radī-tu ap savu īpašumu zonu (līdz 800 m platu), kurā tiem veto (aizlieguma) tiesības uz kaimiņu saimniecisko darbību, vēja enerģētikas jomā tiktu pārtraukta jaunu vēja elektrostaciju būvniecība. pateicoties pamatīgi


LOGS40

sagatavotiem argumentiem, saeimā likumprojekts noraidīts un tiek pārstrādāts.

autoceļi

Komiteja vairākkārt savās sēdēs izvērtējusi finansēju-mu pašvaldību autoceļiem un ielām. pārskata perio-dā organizētas divas sarunas ar satiksmes ministriju. sadarbībā ar ministriju uzsākusi darbību ceļu fonda padome. Lai gan autoceļu nozari 2011. gadā skāra konsolidācija desmit miljonu latu apmērā, pēc vieno-šanās ar satiksmes ministru samazinājums tika attieci-nāts tikai uz valsts autoceļiem.

pēc 2011. gada 5. maija sarunām ar satiksmes ministri-ju komiteja panāca, ka:

2011. gada jūnijā valdība pieņēma lēmumu par – papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldību mērķ-dotācijām 3,4 miljonu latu apmērā, kas atbilst papildu finansējumam diviem mēnešiem;aktivitātei “tranzīta maršrutu (ielu) sakārtošana pil-– sētas teritorijās” tika izsludināta papildu trešā kārta ar finansējumu desmit miljonu latu apmērā (pēc šāgada 5. aprīļa vienošanās ar premjeru un vieno-šanās koalīcijas padomē 23. aprīlī pastāv varbūtī-ba, ka tiks atbalstīti visi 29 pašvaldību projekti).

2011. gada 30. augustā komitejas sēdē tika izska-tīts satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par iespējām palielināt ceļu atjaunošanai pieejamos finanšu līdzekļus, kas paredz autoceļiem piešķiramos valsts budžeta līdzekļus piesaistīt šādiem ceļu lietotāju maksājumiem: 100% transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis; daļa no akcīzes nodokļa naftas produktiem, tajā skaitā attiecīgs procentuāls sadalījums pa gadiem (2012. gadā – 40%, 2013. gadā – 50%, 2014. gadā – 60%, 2015. gadā – 70% un 2016. un turpmākajos gados – 80%). ziņojums paredzēja, ka 30% no valsts autoceļu fonda programmas finansēju-ma izmantojami pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai kā mērķdotācija. diemžēl šis ziņojums valdības sēdē tā arī nav izskatīts. Jāatzīmē, ka pašlaik autoceļu uztu-rēšanai tiek paredzēti 26% no akcīzes nodokļa, bet nekas no transporta nodevas.

veidojot 2012. gada budžetu, valdība un saeima ignorē-ja gandrīz visas iepriekšējās Lps un satiksmes ministrijas norunas, un šāgada finansējums ir 16,07 milj. latu jeb par 32% mazāk nekā faktiskais finansējums iepriekšējā gadā. Reāli tas atbilst 2001. gada līmenim, taču, ja pie-dāvāto finansējumu izvērtē 2000. gada cenās, tad tik zems valsts finansējums pašvaldību mērķdotācijām nav bijis nekad. pašreizējais valsts atbalsts pašvaldību auto-ceļiem un ielām ir 413 lati gadā uz vienu kilometru.

sastādot 2012. gada budžetu, valdībā panācām, ka:jautājumu par valsts un pašvaldību autoceļu un – ielu finansēšanas modeli risinās 2012. gadā, vieno-joties par iespējamiem finanšu avotiem;

autoceļu uzturēšanai paredzētais finansējums ir – ierobežots; izskatīt iespēju kompensēt valsts un pašvaldību iztērētos līdzekļus autoceļu ārkārtas uzturēšanai, ko veic, lai nodrošinātu transportlī-dzekļu satiksmi pa autoceļiem ārkārtējos laikap-stākļos vai pa avārijas stāvoklī esošiem autoceļiem.

Šāgada 5. aprīlī sarunās ar premjeru tika panākts, ka jautājums par papildu finansējumu pašvaldī-bu autoceļiem un ielām tiks izskatīts un satiksmes ministrija sagatavos informatīvo ziņojumu par finan-sējuma palielināšanu budžeta programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 4 264 000 latu apmērā pašvaldību autoceļu un ielu finansējumam. pamatojoties uz šo sarunu, Lps nosūtījusi vēstuli premjeram un satiksmes ministram par papildu finansējuma piešķiršanu.

Atbilstoši iepriekšējā Lps kongresa lēmumam tehnisko problēmu komiteja sarunās ar satiksmes ministriju uzstādīja šādus nosacījumus:

risināt jautājumu par Autoceļu fonda atjaunošanu;– sagatavot izskatīšanai valdības sēdē jautājumu par – valsts un pašvaldību autoceļu finansēšanas mode-li, paredzot finansējumu autoceļu uzturēšanai ne mazāku par 40% no akcīzes nodokļa naftas pro-duktiem, sākot ar 2013. gadu.

sarunās ar ministriju esam vienojušies, ka Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumos Nr. 173 “valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda program-mai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība” noteiktie koeficienti valsts budžeta mērķdotāciju sadalījumam starp pašvaldībām aprēķināti, ņemot vērā līdz 2009. gadam reģistrēto pašvaldību ceļu un ielu parametrus, un tiks saglabāti līdz 2013 .gadam.

sabiedriskais transports

2012. gadā zaudējumu segšanai sabiedriskā transpor-ta pakalpojumu sniedzējiem valsts budžeta dotācijas plānotas 35 309 440 latu apmērā, t.i., par 5 000 000 latu jeb 14,16% mazāk nekā 2011. gadā.

Komiteja sagatavoja priekšlikumus konsolidācijas pasākumu veikšanai, un tie fiksēti Lps un valdības 2011. gada 5. decembra vienošanās un domstarpību protokolā.

Jāatzīmē, ka braukšanas tarifu paaugstināšana starp-pilsētu un dzelzceļa pārvadājumos ir vienīgais veik-tais pasākums no plānotajiem pasākumiem piecu miljonu konsolidācijai. saeima un valdība nav veikusi nekādus pasākumus nelegālo pārvadājumu apka-rošanā, nepamatoti ilgi tiek gatavoti priekšlikumi par līdzfinansējuma paredzēšanu personām, kurām valsts noteikusi braukšanas maksas atvieglojumus. Kā zināms, sociālā tīkla stratēģijas ietvaros nākamgad braukšanas maksas atvieglojumi netiks paredzēti.

LOGS 41

Nav izpildīta MK un Lps protokola sadaļa, kas paredz, ka satiksmes ministrijai kopīgi ar vARAM līdz 2012. gada 1. martam jāsagatavo nepieciešamie grozījumi Autopārvadājumu likumā un arī jauni Ministru kabi-neta noteikumi par neregulārajiem pārvadājumiem, kur tiktu definēts termins “skolēnu pārvadājumi”. savus priekšlikumus saistībā ar skolēnu pārvadāju-miem komiteja izteica jau 2011. gada jūnija sēdē, tomēr vARAM tā arī pietrūcis drosmes tos sagatavot izskatīšanai.

Reālais valsts atbalsta deficīts sabiedriskā transporta pakalpojumiem 2012. gadā ir 5 + 1,77 + 3,2 = 9,77 miljoni latu, kur 1,77 miljoni latu ir nesegtie zaudēju-mi par 2011. gadu, bet 3,2 miljoni latu – prognozētie nesegtie zaudējumi 2012. gadā saistībā ar dīzeļdeg-vielas cenu pieaugumu.

spēkā esošie normatīvie akti nedod skaidru metodiku nepieciešamā tīkla apjoma un maršrutu regularitātes noteikšanai. Līdz ar to finansējums tiek pakārtots ieda-līto budžeta līdzekļu daudzumam, nevis ekonomiski un sociāli aprēķinātai maršrutu nepieciešamībai.

komiteja vienojusies ar satiksmes ministriju, ka:šāgada maijā valdībā tiks iesniegts finanšu piepra-– sījums 1,77 miljonu latu apmērā 2011. gada neseg-to zaudējumu kompensācijai;jāpanāk konceptuāls risinājums par valsts noteik-– tajiem braukšanas maksas atvieglojumiem 11,9 milj. latu apmērā.

Šāgada 20. aprīlī valdība pieņēma lēmumu, ka satiksmes ministrijai sadarbībā ar finanšu ministriju jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabineta 2012. gada 31. jūlija sēdē priekšlikumi par iespē-jām īstenot sociālās drošības tīkla stratēģijas pasā-kumu zaudējumu segšanai pārvadātājiem par valsts noteiktajiem braukšanas atvieglojumiem noteiktām pasažieru kategorijām un nepieciešamo finansējumu turpmāk paredzēt bāzes izdevumos.

komiteja uzskata, ka nepieciešama maršrutu tīkla apjoma noteikšanas metodika:

cik reižu dienā vai nedēļā ar novadu (rajonu) cen-– triem atkarībā no iedzīvotāju skaita, skolu, dar-bavietu, veselības, pašvaldības un sociālo ie stāžu atrašanās vietas nepieciešams sabiedriskais trans-ports (balstoties uz iepriekšējo sabiedriskā trans-porta izmantošanas statistiku);nosakot braukšanas tarifus, ņemt vērā katras teri-– torijas sociālo un ekonomisko situāciju;noteikt minimālo pasažieru skaitu reisā, kas nepie-– ciešams, lai saglabātu maršrutu.

tā vietā satiksmes ministrija piedāvā grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 26. oktobra notei-kumos Nr. 1226 “sabiedriskā transporta pakalpo-jumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpo-

juma tarifa noteikšanas kārtība”. Komiteja uzskata, ka grozījumu projekts ir vērsts uz to, lai kompetentās ie stādes uzspiestu uzņēmumiem saistības sabiedris-kā transporta pakalpojuma jomā, nepiešķirot tiem pietiekamu kompensāciju par izmaksām, kas radušās par pieprasītajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, respektīvi – nepiešķirtu pietiekamas kompensācijas. Ar šiem noteikumu grozījumiem paredzētā turpmā-kā sabiedriskā transporta pakalpojumu finansējuma samazināšana ir absolūtā pretrunā ar Regulas notei-kumiem un izraisīs līdzšinējās sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas sistēmas likvidēšanu.

Komiteja sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā, pie-prasot izslēgt normu, kas paredz pašvaldībām no sava budžeta piemaksāt gadījumā, ja valstij pietrūkst naudas reģionālo vietējo maršrutu finansēšanai.

izskatot jautājumu par Ministru kabineta noteikumu projektu “kārtība, kādā valsts budžetā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionā-lajos maršrutos paredzētos līdzekļus sadala starp plānošanas reģioniem”, komitejā vienošanās netika panākta. piedāvātajam normatīvajam aktam atbal-stu izteica tikai Latgales un Kurzemes plānošanas reģions, Rīgas reģions izteica atbalstu ar iebildēm, bet zemgales un vidzemes plānošanas reģions piedāvātā sadalījuma kritērijus neatbalstīja. vairāki komitejas locekļi uzsvēra, ka atbalstāmi šādi pamatkritēriji: paš-izmaksa un ceļu segums, iedzīvotāju blīvums, kvalitā-tes un peļņas rādītāji, savukārt autobusu noslogojums un pārvadātāju ieņēmumi jāskata kontekstā ar paš-izmaksu. valdības sēdē Lps aktīvi iebilda pret šādu sadalījumu, jo tādā gadījumā atbalstu zemgales reģio-nā valsts samazinātu par vairāk nekā 47%. Atkārtoti izskatot jautājumu, panācām, ka valsts atbalsts plāno-šanas reģionos nevar būt mazāks par 30%.

Būvniecība

vairāk nekā trīs gadus saeimā apspriešanā nodots Būvniecības likums, tas vairākreiz pārstrādāts, un pēdējā gada laikā komiteja panākusi vienošanos ar ekonomikas ministriju, ka būvniecības nozarē:

sertifikācijas sistēma jāsaglabā, taču maināms tās •ietvars, atsakoties no ikviena speciālista obligā-tas kompetences izvērtēšanas reizi piecos gados; atbalstāma obligāto apdrošināšanas principu ieviešana nozarē;būvniecības nozarē ir jāievieš nevis kolektīvās atbil-•dības princips, bet gan tas, ka projektētājs atbild par projektu, būvnieks – par būves kvalitāti un dro-šumu, pasūtītājs – par korektu piedāvājumu;sabiedriskajā apspriešanā pilnīgi pietiek ietekmes •uz vidi novērtēšanas procesā (objektiem, kas var būtiski ietekmēt vidi, piemēram, cūku vai mājput-nu intensīvās audzēšanas kompleksi) un teritorijas plānošanas, t.sk. par detālplānojumu, un tālākajā


LOGS42

procesā ar saskaņojumu ar trešām personām, kārtību atrunājot vispārīgajos būvnoteikumos, saskaņojumu veidus izdalot starp pilsētām un novadiem diferencēti;būvniecības informācijas sistēmas ieviešana jāuz-•sāk jau šogad un uzturama par valsts līdzekļiem;likumam jāstājas spēkā vienlaicīgi ar Ministru •kabineta pieņemtajiem vispārīgajiem būvnotei-kumiem, kas atbilst šim likumam.

komiteja uzskataBūvniecības uzraudzība saglabājama pašvaldī-bu līmenī. vairākas pašvaldības kategoriski iebilst pret plānošanas reģionu ieviešanas ideju, tā būs neefektīva un nekādi neveicinās būvniecības procesa vienkāršošanu valstī. Nav skaidrs, vai funkcijas tiks dublētas ar vietējo pašvaldību funkcijām. tāpat nav skaidrs, kam būs piekritīga administratīvā lieta, ja būvdarbu gaitā, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un paaugstinoties būvmateriālu cenām, būvdarbu līgumcena sasniegs 120 000 latu. projekta anotācijā būtu jāpaskaidro šādas plānošanas reģiona būvval-des izveidošanas nepieciešamība un mērķi. saeima nav izlēmusi, kāda institūcija (valdības veidota vai vēlēta apriņķa pašvaldība) veiks pārvaldes funkcijas reģionālajā līmenī, loģiskāk būtu reģionālajā līmenī veikt būvniecības valsts kontroli, respektīvi, izvei-dot valsts būvinspekcijas reģionālās struktūrvienības, nevis būvvaldes. Jāatzīmē, ka pašlaik saeimas darba grupa tomēr atbalstījusi viena līmeņa būvvaldes insti-tūcijas saglabāšanu.

Būvalžu kompetencē nedrīkst ietilpt ekspluatācijā esošu ēku kontrole, pēc būtības nav loģiska būvin-spektora kompetence, jo tā nav būvniecība. tieslietu ministrijai jānodrošina būvju un telpu grupu klasifi-kācijas sakārtošana ar mērķi nodrošināt viennozīmīgi interpretējamus datus, lai izslēgtu iespēju, manipulē-jot ar klasifikāciju, mainīt kadastrālās vērtības, nodro-šināt klasifikācijas atbilstību būvniecības normatīviem, nekustamā īpašuma nodokļa politikai un reālajai telpu grupu izmantošanas specifikai, vienlaikus neuzliekot privātīpašniekiem nesamērīgus pienākumus. 2012. gadā tieslietu ministrijai jānodrošina telpu grupu lietošanas veidu datu inventarizācija Nekustamā īpa-šuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nodrošinot kadastra informācijas datu aktualitāti.

Būvju klasifikācija nav veicama pēc tās izmantoša-nas veida, bet pēc būvnormatīviem. Jābūt pilnīgi jau-nai būvju klasifikācijas politikai, atsakoties no telpu grupu lietošanas veida iedalījuma.

Attiecībā par būvniecības ieceri jānosaka, ka būvnie-cības dokumentāciju, kur akceptē apliecinājuma karti, izskata desmit darba dienu laikā (kā līdz šim), bet būv-niecības dokumentāciju, kur akceptē paskaidrojuma rakstu (vēl vienkāršāki gadījumi) – piecu darba dienu laikā. Republikas pilsētās piecu darba dienu laikā nav iespējams pieņemt lēmumu par būvniecības ieceres akceptēšanu, izdarot atzīmi apliecinājuma kartē, vai atteikumu akceptēt būvniecības ieceri par būvniecību vienkāršotā kārtībā. Arī veicot būvniecību vienkāršo-tā kārtībā, nereti nepieciešama objekta apsekošana dabā, lai konstatētu, vai nav veikta patvaļīga būvnie-cība, turklāt lielajās pašvaldībās piecu dienu laikā saņemt, izskatīt būvniecības ieceri un sagatavot argu-mentētu administratīvo aktu nav iespējams.

pēdējā laikā vērojama tendence, ka personas iero-sina būves funkcijas maiņu vienkāršotā kārtībā, lai, attiecīgi izmainot funkciju, samazinātu nekustamā īpašuma nodokli. tomēr, izvērtējot apbūves noteiku-mus, secināms, ka šāda funkcijas maiņa bez pārbūves nav iespējama, jo tādējādi netiktu nodrošināta būves palīgizmantošana (piemēram, nepieciešamais mini-mālais autostāvvietu skaits), kā arī bieži vien nākas secināt, ka netiek nodrošināta būvnormatīvu prasība attiecībā uz jauno funkciju.

Lai sagatavotu pamatotu, argumentētu rakstveida attei-kumu, to nebūs iespējams veikt piecu darba dienu laikā. izskatot būvniecības dokumentāciju (vienkāršo-tās būvniecības), amatpersonai ir jāpārbauda tieši tāds pats jautājumu loks kā izskatot būvprojektu (atbilstība teritorijas atļautajai izmantošanai, apbūves noteiku-miem). Nesamērīgi īss laiks dokumentu izskatīšanai būvvaldē palielinās iespējamību, ka lēmumi tiks pie-ņemti, neizvērtējot būvniecības ieceres atbilstību visu normatīvo aktu prasībām, kas savukārt palielina risku, ka augstāka iestāde vai tiesa šos lēmumus atcels.

publiskie iepirkumi

Komiteja savās sēdēs sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem publisko iepirkumu likumā (piL) un iesniegusi saeimas atbildīgajā komisijā. pašvaldību viedokļi izvērtēti arī sarunā pie ministru prezidenta šāgada 5. aprīlī.

saeimas izveidotajā darba grupā tika izvērtēti vairāk nekā 80 priekšlikumu. darba grupā esam vienojušies par šādiem priekšlikumiem:

netika izslēgts izņēmums, kas paredz slēgt līgumus – bez likuma piemērošanas ar pašvaldību kapitālsa-biedrībām;panākts kompromiss – precizēta definīcija, kas ir –

LOGS 43

pilnīgā kontrole un ko nozīmē termins “galveno-kārt sniedz pakalpojumus” – t.i., 80%;Lps vienojusies ar iUb izteikt 3. panta pirmās daļas 7. – punktu šādā redakcijā: “tādas institūcijas veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm, vai sniegtajiem pakalpo-jumiem, kura vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

– tā atrodas viena vai vairāku pasūtītāju pilnīgā kontrolē (šāda kontrole izpaužas kā tiesības ietekmēt kontro-lē esošās institūcijas darbības būtiskus mērķus un lēmumus);

– vismaz 80% tās apgrozījuma naudas izteiksmē veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošo pasūtītāju interesēs vai citu pasūtītāju interesēs, kurus kontrolē šo institūciju kontrolējošie pasūtītāji;

– tās kapitāla daļas vai akcijas pilnībā pieder pasūtītā-jiem, kas to kontrolē”;saskaņots minimālais piedāvājumu iesniegšanas – termiņš b daļas pakalpojumiem – desmit dienas;precizēta 11. panta 4. daļa; persona – piegādātājs;– apakšuzņēmēju obligāta norādīšana, kas pilda vis-– maz 20% no apjoma; ir tiesības pārbaudīt šo apakš-uzņēmēju maksātspēju un saskaņot ar pasūtītāju;labota kļūda saistībā ar iepriekšējo informatīvo – paziņojumu publicēšanu – par pasūtītāja tiesībām mainīt termiņu;paredzētas iespējas prasīt samaksu arī par noliku-– ma dokumentācijas nosūtīšanu par visiem iepir-kumiem.

Likumā tiks iestrādāts drošības depozīta jēdziens publisko iepirkumu likuma 52. pantā, paredzot papil-du piedāvājuma nodrošinājuma veidu – drošības depozītu, ko pretendents var iemaksāt pasūtītāja norādītajā finanšu institūcijas (kredītiestādes vai valsts kases) kontā, piemērojot visus tos pašus nosacījumus attiecībā uz piedāvājuma nodrošinājuma derīguma termiņu un nodrošinājuma ieturēšanu, kas minēti publisko iepirkumu likuma pašreiz spēkā esošajā redakcijā attiecībā uz trešās personas galvojumu.

komiteja neatbalsta:pienākumu pārtraukt konkursu, ja ir iesniegts tikai – viens piedāvājums;nav atbalstīts komitejas priekšlikums kritērijā – “nepamatoti lēts piedāvājums” ietvert arī nepa-matoti zemas darbietilpības kritēriju. pašvaldības uzsver, ka viena no aktuālākajām problēmām ir nepamatoti lēta piedāvājuma pierādīšana gan pakalpojumu, gan arī būvdarbu iepirkumos. Nav skaidri saprotams, kas ir pietiekams pamatojums, lai piedāvājumu uzskatītu par nepamatoti lētu, jo nav nekādu kritēriju vai nosacījumu, atbilstoši kuriem piedāvājums būtu uzskatāms par nepa-matoti lētu;neesam panākuši vienošanos par 8.– 1 sliekšņa paaugstināšanu. Komiteja aicināja paaugstināt noteiktos līgumcenu sliekšņus, no kuriem tiek piemērotas piL noteiktās procedūras, t. sk. līgum-cenas robeža, no kuras iepirkums veicams piL 8.1 panta kārtībā, tādējādi samazinot pasūtītāju administratīvo slogu, it sevišķi es struktūrfondu

līdzfinansēto projektu realizēšanā. ierosinājām šo līgumcenu sliekšņu koriģēšanas mehānismu turpmāk piesaistīt es noteikto līgumcenu sliek-šņu koriģēšanas mehānismam, t.i., mainoties es noteiktajiem līgumcenu sliekšņiem, paredzēt, ka tiek mainīti sliekšņi arī nacionālajā līmenī, nosakot konkrētas procentuālas attiecības, kādas jāsagla-bā starp es noteiktajiem līgumcenu sliekšņiem un nacionālajā līmenī apstiprinātiem līgumcenu sliekšņiem;nav atbalstīts komitejas priekšlikums par iesnie-– guma tiesisko nodrošinājumu – par nepamatotām sūdzībām (piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā ir ieviestas nodevas, un līdz ar to sūdzību skaits samazinās);par piegādātāja reputāciju – diskusijas plā-– nots pārcelt un par šo vienoties uz 3. lasījumu. Komiteja aicina definēt likumā terminu “piegā-dātāja reputācija” – kā vienu no atlases kritērijiem saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijos, izvēloties pretendentu. Likumā jāiestrā-dā instrumenti pretendenta iepriekšējās darbības rezultātu novērtējumam, vienlaikus radot atbilstī-gus aizsarg pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret piedāvātājiem.

Komiteja nav atbalstījusi grozījumus administratīvo pārkāpumu kodeksā (ApK), kas skar arī iepirkumu procedūru, un aicina iUb pārstāvjus organizēt saska-ņošanas sanāksmi (ne tikai elektroniski saskaņot), lai pārrunātu un izdiskutētu šos grozījumus ApK.

Komiteja nav atbalstījusi obligāto centralizēto iepir-kumu ieviešanu pašvaldībās preču grupām, kuras noteikusi valsts. ieviešot obligātu centralizēto iepirku-mu, tiek mazināta mazo un vidējo uzņēmēju iespēja piedalīties konkursos, process ir dārgāks un ilgāks, kā arī palielinās korupcijas riski. Nav pietiekami objektīvi izvērtēts piedāvājums, ka pašvaldībām ir obligāts pie-nākums noteikta veida preces pirkt, izmantojot tikai un vienīgi eis starpniecību. pašvaldībām ir atšķirīgas vajadzības un prasības attiecībā uz konkrētu preču specifikāciju, un tikai teorētiski iespējams, ka viena vai divu veidu piedāvātā prece būs derīga visiem pasūtītājiem. Attiecīgi šāds ierobežojošs noteikums var radīt problēmas pašvaldību ikdienas darbības nodrošināšanā.


LOGS44

gints kaminskis,Lps Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas

priekšsēdētājs,jānis piešiņš un gunta lukstiņa,

Lps padomnieki

vērtējot Reģionālās attīstības un sadarbības komite-jas darbu pārskata periodā un salīdzinot ar iepriekšē-jo gadu, jāatzīst, ka mums joprojām tiek solītas radi-kālas pārmaiņas. pērn solīja likvidēt reģionus, bet tas nenotika, jo tika atlaista gan valdība, kas apņēmās to izdarīt, gan saeima, kas to atbalstīja, tiesa gan, vismaz ministriju likvidēja.

Uzklausot komitejā jauno ministru par paredzē-to reformu turpināšanu (valsts prezidents vēstulē Ministru prezidentam iesaka stiprināt vietējās paš-valdības un izšķirties apriņķu veidošanas jautājumā, taču atbildīgajam ministram aktuālāks ir plānošanas reģionu liktenis), skaidru atbildi nesaņēmām. tā vietā tiekam skubināti atbalstīt vietējo referendumu kā līdzekli, lai novērstu dziļo plaisu starp varu un tautu. diemžēl netiek ievērots, ka plaisa īstenībā ir starp tautu un centrālo (ne vietējo!) varu. Ja galarezultā-tā, neraugoties uz mūsu iebildumiem, pieņems šo likumu kā iespēju apstrīdēt jebkuru būvprojektu, paredzams attīstības apsīkums. starplaikā notikušais nacionālais referendums par otru valsts valodu lika politiķiem secināt, ka referendumi ir nopietna lieta.

pretēji – uz attīstības stimulēšanu – vērsts komitejā atbalstītais priekšlikums, kas izriet no iepriekšējā Lps kongresa rezolūcijas par ekonomikas vadības princi-pu maiņu – nodalīt daļu no valsts investīciju budže-ta pašvaldību rīcībā un reģionālo attīstību savukārt paredzot valsts budžetā kā atsevišķu nozari ar savām atsevišķām finansēm.

Lai šie priekšlikumi īstenotos, komiteja rūpīgi izana-lizēja attīstības plānošanu tās dažādajās formās. vētītas gan reģionālās attīstības politikas pamatno-stādnes, gan jaunā teritorijas attīstības plānošanas likuma nianses, gan likumam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi par vietējās pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem. Normatīvo aktu autori saņēmuši atzinīgu vērtējumu par pieņemto pieeju – padarīt attīstības plānošanu, no vienas puses, elas-tīgāku un, no otras puses, tajā pašā laikā izvairoties no nemitīgajiem grozījumiem ar to garo un sarežģīto procesu.

tomēr nevar uzskatīt, ka panākts būtisks progress – jaunā pieeja (tā saucamā pašvaldību kvota) vēl ne līdz galam un pilnīgi tiek atbalstīta valsts struktūrās. savukārt tās aktīvi propagandē “patēriņa grozus”, kas mēģina noteikt vienādotu pakalpojumu apjomu dažādu līmeņu attīstības centros. ideja, ka normatīvi jānosaka, kāda būs katras pilsētas vieta hierarhis-kā apkalpes sistēmā, atgādina padomju laiku “per-spektīvo ciematu” normatīvo sarakstu, tikai augstākā pakāpē. Kas notiks ar pārējām pilsētām, ciemiem un lauku teritorijām ārpus nedaudzajiem perspektīva-jiem attīstības centriem? vai te nav meklējams viens no sākumpunktiem vienvirziena ceļam uz lidostu?

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvāto it kā niecīgo grozījumu Ministru kabine-ta noteikumos par pašvaldību attīstības indeksiem (datu aktualizācija pēc jaunākās statistikas datiem) izskatīšana komitejā pārvērtās par nopietnu prob-lēmu. Komiteja neiebilda pret datu aktualizāciju,

reĢionālās attīstīBas un sadarBīBas komitejā

LOGS 45

bet kategoriski noraidīja izmantoto attīstības indeksa izstrādes metodiku.

Šobrīd jau 32 pašvaldības izteikušas gatavību nopiet-nai sarunai ar indeksa izstrādātājiem par jaunu pieeju tā noteikšanai – deleģējušas savus pārstāvjus. pirmais solis – gadskārtējās sarunās ar ministriju jāpanāk ministrijas vadības principiāla piekrišana jaunam risi-nājumam vai vismaz darbam pie tā izstrādes. Līdz tam laikam ministrijas speciālisti apkopo citu valstu piere-dzi un izstrādā pirmos priekšlikumus, mēģinot vienu universālu rādītāju aizstāt ar atšķirīgiem uzdevumiem piemērotu specializētu rādītāju kopu. Jāpārskata arī attīstības indeksu piemērošanas prakse, jo indekss zaudē vērtību, ja to piemēro daudzu atšķirīgu kritē-riju garas rindas otrā galā. vienlaikus jāuzsver, ka bez plašāka spektra statistikas datu pieejamības nevar izstrādāt ne nopietnu salīdzināšanas metodiku admi-nistratīvo teritoriju attīstībai, ne arī pašvaldību kā institūciju salīdzinājumam, kaut tāds varētu būt inte-resants. to secinājusi arī darba grupa, kas pēc komite-jas pērnā gada ieteikuma tika izveidota no pašvaldību pārstāvjiem kopā ar centrālās statistikas pārvaldes un ministriju pārstāvjiem. diemžēl joprojām galvenais vietējā un reģionālā līmeņa statistisko datu apjoma samazinājums krīzes ietekmē ir tieši pēckrīzes perio-da aktualitātes – ekonomikas – veicināšanas jomā, turpretī kultūras jomā ir pat neliels pieaugums.

starp daudzajām izskatītajām tābrīža aktualitātēm jāmin pārrobežu sadarbība (uz igaunijas – Latvijas, Latvijas – Lietuvas, baltijas jūras reģiona, Latvijas – Lietuvas – baltkrievijas un igaunijas – Latvijas – Krievijas programmu bāzes), iniciatīva “gribu strādāt laukos”, Meža likuma grozījumi attiecībā uz jaunu kategoriju – mežaparkiem, kas dod lielākas iespējas pašvaldībām izmantot arī citu īpašumu mežus rekreā-cijas vajadzībām, vietējā līmeņa teritoriālplānošanas noteikumi (jauna veida teritoriālplānošanas doku-menti, kas ir atbilstoši attīstītākas plānošanas praksei un samazina plānošanai nepieciešamo laiku, respek-tīvi – izmaksas), arī gadskārtējo sarunu tematika un citas tēmas, taču īpaši jāatzīmē vietējā ģeodēziskā tīkla veidošanas noteikumi.

Attīstot jau pasen pieņemto ģeotelpiskās informā-cijas likumu un ievērojot pašvaldību vajadzību pēc precīzas un apkopotas topogrāfiskās informācijas, kā arī ievērojot zvērināto mērnieku iespējas un intere-ses, jaunie vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi paredz palielināt pašvaldību iespējas un atbildību par zemes vienību topogrāfiskiem uzmērījumiem. daļa paš-valdību īstenībā jau izpilda noteikumu prasības, bet daļai tie prasa pilnveidot sadarbību ar mērniekiem un valsts aģentūru šajā jomā. Katrā ziņā pie reālā darba izvērtējuma komitejai vēl būs jāatgriežas.

pārskata periodā relatīvi jauna darba forma komitejai bijusi iepazīšanās ar dažādu jomu speciālistu vērtē-jumiem par vienu vai otru problēmu, kas vairāk vai mazāk attiecas uz attīstību un sadarbību. te var minēt

iepazīšanos ar starptautisku pētījumu par skolu tīkla un attīstības kopsakarībām (Latvijā apsekotas 53 skolu un kopienu sadarbības), pildot Apvienoto Nāciju organizācijas tūkstošgades attīstības mērķus.

interesanti bija iepazīties arī ar diviem savstarpēji sais-tītiem pētījumiem – “Kas ir un kas būs Latvijas lauki?” un “Latvijas lauku telpas attīstība un tās izaicinājumi”. pētījumu autori, izvērtējot pašreizējo situāciju lauk-saimniecībā un zivsaimniecībā, ierosina, pirmkārt, precizēt jēdzienu “lauku teritorija”, no tās izslēdzot lielpilsētu guļamrajonus, otrkārt, precizēt jēdzienu “attīstības centri”, pārskatot bijušo rajonu centru pil-sētu lomu, treškārt, diferencēt ciemu jēdzienu (gal-venokārt pēc iedzīvotāju skaita), ceturtkārt, sīkāk diferencēt iedzīvotāju skaita un nodarbinātības prog-nozes un, piektkārt, uz analīžu pamata izstrādāt lauku attīstības scenārijus ilgākam laikposmam.

Komiteja neatbalsta ieviesušos praksi, ka ministrijas gadiem strādā, izpildot valdības uzdevumu, tikai laiku pa laikam pagarinot termiņus un atceļot pir-matnējo uzdevumu. Mēs uzskatām, ka tikmēr, kamēr uzdevums nav izpildīts (kaut arī termiņš pārcelts), to no pirmatnējā normatīvā akta nevajadzētu svīt-rot. pretējā gadījumā praksē sastopamies, ka pirms gadiem pieņemtam likumam nav visu tā izpildi regu-lējošo Ministru kabineta noteikumu, bet neviens nav atbildīgs, jo spēkā jauns termiņš un pirmsākuma uzdevums atcelts. tāds liktenis piemeklējis, piemē-ram, likuma uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt apriņķu izveidošanas likumprojektu.

tas cita starpā noved pie tā, ka gadskārtējās sarunās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju daudzi jautājumi atkārtojas ik gadu.

Attīstoties tehnoloģijām, plašāks kļuvis komitejas sēžu dalībnieku loks, jo bez klātesošajiem pašvaldību pār-stāvjiem tagad sēdes pārraidi noskatās apmēram 20 inte-resentu neklātienē. iespējams, ka nākotnē sēde vispār varēs notikt neklātienē, toties interaktīvi – abām pusēm aktīvi sazinoties, ne tikai noskatoties. Klātienē aktīvākie bijuši maruta Blūma, mārtiņš Bojārs, māris dzenītis, vija jablonska, daiga jurēvica, nellija kleinberga, jānis leitis, juris līcis, kaspars Ļaksa, edvīns meņķis, gunita osīte, Cilda purgale, uldis rozenbergs, guna Švika, dace vilne, miervaldis ziediņš – viņiem un arī nenosauktajiem – paldies par darbu!


LOGS46

Latvijas pašvaldību savienību zemkopības ministrijas konsultatīvajās padomēs pārstāv Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs monvīds Švarcs, salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs dagnis straubergs, gulbenes novada domes priekšsēdētājas vietnieks dainis Švika un Lps padomniece sniedze sproģe.

meža nozarē šajā gadā svarīgākais – meža likuma grozījumu pieņemšana. pašvaldībām tagad iespē-jams veidot ne tikai parkus, bet arī mežaparkus, ja meža teritorija ir ar sabiedrisku vai kultūrvēsturisku nozīmi un cilvēki to izmanto rekreācijai. tas jāsaskaņo ar meža zemes īpašniekiem. īpašs statuss piešķirts mežiem pilsētās un ciemos – šajās teritorijās meža apsaimniekošanas papildu nosacījumus paredz arī pašvaldību saistošie noteikumi. Likuma jaunā norma, kas gan daudzviet jau izraisījusi nesaprašanos, nosa-ka, ka meža apsaimniekošana nedrīkst būt pretrunā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentu pra-sībām. tas nenozīmē, ka pašvaldība var ierobežot saimniecisko darbību pret īpašnieka gribu, bet gan to, ka meža apsaimniekošanas plānu un pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu prasības ir vienādotas.

patīkami, ka ikgadējās Meža dienās pašvaldībās notiek izzinoši pasākumi, tiek stādītas alejas un skvē-ri, sakārtotas un ierīkotas jaunas dabas takas, parki, atpūtas un sporta vietas.

medību saimniecību Latvijā palīdz uzraudzīt Medību saimniecības attīstības fonda (MsAf) padome, kuras pamatuzdevums ir sadalīt fonda līdzekļus (2012. gadā – 99 532 latus) atbilstoši medību saimniecības attīstī-bas vadlīnijām.

fonda padome zemkopības ministres vadībā izvērtē iesniegtos projektus atbilstoši šādām kategorijām:

medījamo dzīvnieku monitorings un populācijas – papildu aizsardzības pasākumi;medījamo dzīvnieku un to populācijas zinātniskā – izpēte;līdzdalība starptautiskajās medību organizācijās;– mednieku izglītošana.–

projektu pieteikumi šogad tika iesniegti par 149 746 latiem. padome tos izvērtēja pēc iegūto punktu skaita, ņemot vērā arī konsultatīvās padomes ieteikumus.

MsAf padomes locekļi aktīvi piedalās arī citos ar medību saimniecību saistītos pasākumos, piemēram, Medību likuma grozījumu izstrādē. tāpat padomes pārstāvji piedalās diskusijās par pašvaldību lomas palielināšanu konfliktu risināšanā starp mednieku

kolektīviem un zemnieku saimniecībām sakarā ar sējumu postījumiem. gribētos, lai lielāka uzmanība un vairāk projektu būtu virzīti uz jaunās mednieku paaudzes piesaistīšanu un izglītošanu.

zivsaimniecības nozare Latvijā pārstāv trīs galvenās darbības sfēras – zvejniecību, zivju apstrādi un akva-kultūru. vides un saimnieciskās darbības iespējas Latvijas reģionos būtiski atšķiras. par zivsaimniecībai nozīmīgām teritorijām atzīta visa piekraste un arī teritorijas valsts iekšienē, kur atrodas Latvijas lielā-kie ezeri, kuros notiek komerciālā zveja. Šajā plā-nošanas periodā zivsaimniecībai nozīmīgo reģionu platība aizņem 49,5% no valsts kopējās teritorijas. ekonomiskā attīstība zivsaimniecībai nozīmīgajās teritorijās ir atkarīga no pamatinfrastruktūras un tās kvalitātes.

eiropas zivju fonda (ezF) rīcības programmas mēr-ķis ir veicināt arī maza mēroga infrastruktūras, kā arī ar zivsaimniecību saistītās infrastruktūras kvalitā-tes uzlabošanu un dažādot nodarbošanās iespējas zivsaimniecībai nozīmīgajās teritorijās, lai saglabātu apdzīvotību un teritorijas pievilcību.

ezf teritorijā izveidotas 24 vietējās rīcības grupas. pašreizējais plānošanas periods sākās 2007. gadā, bet vietējo rīcības grupu stratēģijas apstiprināja tikai 2010. gada sākumā. tagad varam secināt, ka vie-tējām rīcības grupām, tajā skaitā pašvaldībām, šis nav bijis veiksmīgs periods, jo vēlu tika izsludināti 4. rīcības pasākumi un arī naudas bija par maz, lai īstenotu nozīmīgus infrastruktūras projektus. tika gan apzinātas vajadzības ezf teritorijās, un to ir daudz vairāk nekā iespēju. par labu praksi nevar uzskatīt to, ka noteikumi tika mainīti “spēles vidū”. Arī LeAdeR principi nedarbojas, ja stratēģijas veido “no lejas uz augšu”, bet līdzekļi pa kārtām un papildu nosacījumi virzīti “no augšas uz leju”. vēl aizvien neatrisināts ir īpašumtiesību jautājums, tāpēc nav iespējams sakār-tot publiskās ūdenstilpes, ja tām nav saimnieka. Šajā

lps pārstāvji zemkopīBas ministrijas konsultatīvajās padomĒs

24,5

49

28,4

10,5

4,6117

+ 2,8

+ 2,76

- 5,56

24,5

46,2

25,6

16,1

4,6117

Priekšlikums finanšu līdzekļu pārdalei EZFUzraudzības komitejā tika apstiprināts

bez pašvaldību atbalsta

Nr.

1.

2.

3.

4.

5.

RP prioritārais virziens

RP kopējaispubliskais

finansējums,milj. Ls

RP kopējais publiskaisfinansējums pēc finanšu

līdzekļu pārdales,milj. Ls

Pasākumi Kopienas zvejas flotes sabalansēšanai

Zivsaimniecības reģionuilgtspējīga attīstībaTehniskā palīdzība

kopā

Kopējās ieinteresētības pasākumi

Akvakultūra, zveja iekšējos ūdeņos, zivsaimniecības un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings

LOGS 47

laikā diemžēl nav izdevies panākt izpratni par to, kā atbalstīt vietējo plānus un pieņemt viņu vajadzības, dot iespējas katrā teritorijā uzlabot uzņēmējdarbības vidi un dzīves kvalitāti.

Labāka situācija ir ar latvijas zivju fondu, kas ir valsts budžetā kārtējam gadam zemkopības ministri-jas apakšprogrammai “zivju fonds” piešķirtā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, kā arī fizisko un juridis-ko (arī ārvalstu) personu ziedojumi un dāvinājumi. fonda līdzekļus izmanto zivju atražošanas un aizsar-dzības pasākumu nodrošināšanai un tādu zinātnisko pētījumu finansēšanai, kas saistīti ar zivju resursu, piesārņojuma un saimnieciskās darbības ietekmes uz zivju resursiem izpēti.

saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 388 “zivju fonda nolikums” 2011. gadā pašvaldības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību zivsaimniecī-bas attīstībai no zivju fonda finanšu līdzekļiem varēja iesniegt projektus izskatīšanai zivju fonda padomē par šādiem pasākumiem:

zinātniskās pētniecības programmu finansēšanai •un līdzdalībai starpvalstu sadarbībā zinātniskajos pētījumos zivsaimniecībā, izņemot tādu iesniegto programmu un pētījumu finansēšanu, kas preten-dē uz finansējuma saņemšanu no citu valsts vai eiropas savienības fondu finansējuma;zivju resursu pavairošanai un atražošanai pub-•liskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kur zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā;zivju resursu aizsardzības pasākumiem, ko veic •valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība (izņemot attiecīgās institūcijas kārtējos izdevumus);sabiedrības informēšanas pasākumiem par zivju •resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību, tajā skai-tā publicistikas izdevumiem, mācību vai uzziņu literatūrai, informatīvi izglītojošiem televīzijas rai-dījumiem vai radioraidījumiem;dalībai starptautiskos pasākumos, konferencēs un •apmācībās saistībā ar zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību, izņemot atbalstu profesionālajai apmācībai, partnerattiecībām, sadarbībai un pie-redzes apmaiņai, kas tiek finansēta saskaņā ar nor-matīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un eiropas savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā profesionālajai apmācībai, partnerattiecību, sadarbības un pieredzes apmaiņas veicināšanai.

pasākumā “zinātniskās pētniecības programmu finansēšana un līdzdalība starpvalstu sadarbībā zinātniskajos pētījumos zivsaimniecībā” 2011. gadā tika īstenoti pieci pašvaldību iesniegtie projekti par

kopējo summu 6354 lati. Četru šā pasākuma projektu īstenošanas rezultātā izstrādāja dažādu ūdenstilp-ju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus, bet viena projekta izpildes gaitā tika veikti ezera zivsaim-nieciskie pētījumi.

2011. gadā par zivju fonda pasākuma “zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā” līdzekļiem kopumā tika īstenoti 33 projekti par kopējo summu 69 518 lati, no tiem 29 pašvaldī-bu projekti par kopējo summu 59 212 lati un viens biedrības (tai noslēgts nomas līgums ar pašvaldību par ūdenstilpes apsaimniekošanu) projekts par 2841 latu. Šo pašvaldību un biedrības projektu īstenošanas rezultātā pērn 39 ūdenstilpēs tika ielaisti 186 360 zandartu mazuļu, 126 520 līdaku mazuļu, 10 000 alatu mazuļu, 5000 plaužu mazuļu, 1 110 000 līdaku kāpuru un 2000 vēžu.

pasākumā “zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kom-petencē ir zivju resursu aizsardzība” 2011. gadā tika īstenoti 12 pašvaldību iesniegtie projekti par kopējo summu 46 370 latu. Šo pašvaldību projektu īstenoša-nas rezultātā galvenokārt tika iegādātas dažādas lai-vas, to motori un piekabes laivu pārvadāšanai, kā arī binokļi un cits aprīkojums zivju resursu aizsardzības darbību veikšanai.

zivju fonda pasākumos “sabiedrības informēšanas pasākumi par zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību” un “dalība starptautiskos pasākumos, konferencēs un apmācībās saistībā ar zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību” pašvaldības 2011. gadā projektus neie-sniedza.

zivju fonda projektu īstenošanā aktīvākās un veiksmī-gākās bijušas tās pašvaldības, kurām ir arī laba sadar-bība zivju resursu aizsardzības jomā ar valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi: alūksnes novada pašvaldība, Burtnieku novada pašvaldī-ba, dagdas novada dome, engures novada dome, jēkabpils pilsētas pašvaldība, krāslavas novada dome, madonas novada pašvaldība un biedrība “kāla ezera padome”, rēzeknes novada pašvaldība, riebiņu novada dome, salacgrīvas novada dome, saulkrastu novada dome un viesītes novada dome un “saukas dabas parka biedrība”.

Lauku atbalsta dienests norāda, ka zivju fonda pro-jektu administrēšanas gaitā veiksmīgi sadarbojas ar visām pašvaldībām, taču vēlas uzsvērt, ka īpaši rūpīgi sagatavotus dokumentus iesniedz dagdas, limbažu un alūksnes novada pašvaldība, kā arī rēzeknes novada pagastu pārvaldes.


LOGS48

sniedze sproģe,Lps padomniece

lauku attīstības jautājumos

Bieži uzdodu jautājumu: kas latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir lauki? kas vispār ir attīstība? plānošanas dokumentos un investīciju plānos atrodu pārsvarā tikai tiekšanos uz izaugsmi (vairāk, lielāku, apjomī-gāku...). atbildi gandrīz nekad nesaņemu, un tāpēc šajā reizē pārdomas par to, ka mūsu mīļās latvijas valsts glābšana ir tikai mūsu pašu – pašvaldību un iedzīvotāju rokās.

pārņem izjūta, ka daļa ministriju ierēdņu nemaz tā īsti neapjauš, kāda īstenībā ir situācija valstī, ka poli-tiskajām partijām nav laika par to domāt, bet 100 priekšstāvju klausās ziņojumus par Nacionālā attīstī-bas plāna (NAp) sagatavošanas gaitu, taču “atslēgas jautājumus” neuzdod un izskatās tādi apmulsuši… Negribētos, ka turpinās ierastā prakse, kad pašvaldī-bu attīstības programmas un noteiktās prioritātes teri-torijas attīstībai turpina uzskatīt par mazsvarīgām, ka turpinās augstprātība un “no centra labāk redzams” taktika.

Klausoties par ekonomikas izrāvienu, gribot negri-bot ausīs skan jautājums: vai lauku teritorijai tas nozī-mē to pašu ko “bagāts cilvēks apdzīvotos laukos”? Valsts (tā valsts daļa, kas ir pie lemšanas ministriju un parlamenta līmenī) sola atbalstīt industriālo politiku un policentrisko attīstību, bet varbūt beidzot varētu ļaut pašvaldībām atbalstīt mazo un vidējo uzņēmēju saimniecisko rosību savā teritorijā?

Arvien biežāk nākas dzirdēt un pārlasīt tieši to Latvijas un pasaules ekonomistu viedokli, kuri alternatīvi raugās uz ekonomikas mērķiem un nepieņem faktu, ka “izaugsme kā ekonomikas mērķis tiek uzskatīta par pašsaprotamu”, jo atzīst, ka “ar to saistītā kapitāla kon-centrācija un globalizācija ir novedusi pasauli pie bīs-tamas robežas”. tas noteikti nav nejauši, ka tieši šādu informāciju ieraugu, jo piederu pie tiem, kam nav bail

domāt citādāk un šo citādo viedokli arī izteikt, bet domubiedrus valsts pusē grūti atrast, jo saprotams, ka cilvēkiem ir grūti mainīt savu vērtību sistēmu un atteikties no priekšstatiem, kas šķiet acīmredzami un pašsaprotami.

toties ir patiess prieks, ka vairākums pašvaldību cilvē-ku saprot, ka valdībā plānotā un atbalstītā izaugsme ved strupceļā ne tikai lielas teritorijas, bet diemžēl arī valsti kopumā. grūti apzināties, ka lielumlielā daļa no tiem, kas lemj par valsts attīstību, dažkārt daudzina ANo 1987. gadā formulēto mērķi “ilgtspējīga attīstī-ba”, taču visbiežāk to uzskata par sinonīmu “ekono-mikas izaugsmei ilgtermiņā”.

Šeit gribas citēt amerikāņu ekonomistu hermanu deilī (viņu uzskata par vienu no stacionārā stāvok-ļa ekonomikas korifejiem), kurš ļoti precīzi skaidro “izaugsmes” un “attīstības” jēdzienus: “Izaugsme ir tad, ja kādas lietas ir vairāk, attīstība ir tad, ja pie tā paša daudzuma mums šī lieta ir labākā kvalitātē.” tātad izaugsme nozīmē “kļūt lielākam”, attīstība – “kļūt labā-kam”! No pieredzes zinām, ka ne vienmēr tas, kas lielāks, ir arī labāks. Līdz ar to nav īsti pareizi izaugsmi izvirzīt par mērķi, jo katrai izaugsmei pienāk gals, izaugsme nekad nevar būt ilgtspējīga pat tīri fiziskā izpratnē.

tādēļ arī man pareizāks šķiet “ilgtspējīgas attīstības” jēdziens. protams, ja attīstība attīstības dēļ nav paš-mērķis, bet svarīgi, lai attīstība kaut ko sniegtu arī labklājībai (vārds “ekonomika” taču tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “mājas kārtība”, kas liecina, ka tai ir daudz plašāka nozīme, jo, lai mājās būtu kārtība, ar naudu un materiālajiem labumiem vien nepietiek). Latviešu valodā ar “labklājību”, man gribas domāt, esam pieraduši saprast to, ka cilvēkam “klājas labi”. Un ticu, ka katra Latvijas cilvēka dzīves mērķis ir dzī-vot laimīgi (ar laimi saprotot procesu, kurā laimi veido tās cilvēka vērtības, kas viņam ir pašpietiekamas). vai to varam garantēt tikai ar nozaru un policentrisko attīstību? Manuprāt, katras teritorijas iedzīvotājiem nepieciešams mājoklis, ēdiens, apģērbs un citi mate-riālie labumi, kā arī veselība, tīrs ūdens, acis priecē-joša ainava, ģimene, darbs, drošība, kultūra, fiziskās aktivitātes, māksla, spēja pārvietoties, sazināties un daudz kas cits! Un ar to ir par maz, ka labi klājas tikai “vidējam cilvēkam”.

Kā gribētos, lai Latvija, izvēloties NAp un es prioritā-tes, ekonomikas attīstībā plānotu ne tikai kvantitatī-vas pārmaiņas, bet redzētu, ka pašvaldības ir lielisks palīgs tieši kvalitatīvo pārmaiņu īstenošanā, ļaujot

LAUKU ATTĪSTĪBA – izaugsme vai attīstīBa?

LOGS 49

katrā teritorijā cilvēkiem justies piederīgiem, atbalstīt jaunu produktu radīšanu (vai jaunu īpašību piešķirša-nu jau esošam produktam), izmantot jaunās tehno-loģijas produkcijas ražošanā ne tikai lielajos centros un lielajiem ražotājiem, meklēt katrā teritorijā jaunus resursu avotus, atraisīt cilvēku radošo garu, valstī kopumā meklēt jaunus noieta tirgus mūsu kvalitatī-vajām precēm u.c. saprotot, ka pasaules ekonomika, kas aug, drīz nevarēs iekļauties pasaulē, kas neaug, varbūt daba jau ir ieslēgusi pašregulējošu slēdzi, un vulkānu izvirdumi, zemestrīces, plūdi, sausumi un citas parādības nav nejaušas. “Kosmosa kuģa ekono-mika” novedusi pie tā, ka atkal jāsāk radīt darbavietas, jo nodarbinātības problēma ieguvusi pavisam citas nianses ne tikai Latvijā vien.

Aizfilozofējos par augstām un tālām lietām, bet tāds pats šo lielo lietu mikromodelis jau ir tepat blakus... “Lielajiem” ir palīdzēts modernizēties, “policentriem” – attīstīt infrastruktūru, svērts un mērīts iKp un ekspor-ta apjoms. Ar to nepietiek, jo arī citās pašvaldībās vēl ir cilvēki, kas prot un grib strādāt, kam kauns izdzīvot no sociālajiem pabalstiem. pašvaldības ir gatavas darboties pašas vai kopā ar vietējiem uzņēmējiem veidot “sociālos uzņēmumus”, ir gatavas kooperēties ar uzņēmējiem, būt virzītājspēks teritorijas attīstīša-nai, nodarbinātības veicināšanai, pašu resursu mak-simālas pievienotās vērtības radīšanai. tikai – ļaujiet to darīt! ļaujiet īstenot teritorijā noteiktās prioritātes, atbalstiet to! tas vairs neskan kā lūgums no pašvaldī-bu puses, tas jau ir izmisuma kliedziens. Jo gribas, lai ekonomikas izrāvienā ne tikai daži “izraujas”, bet lai Latvija attīstās kopā, lai gribas šeit dzīvot, radīt ģimeni, lai visiem labi klājas mūsu Latvijā.

ikgadējās sarunās ar zemkopības ministriju vienmēr esam centušies turēt šo latiņu augstu. Lai arī viss nav izdevies, kā mēs vēlētos, tomēr jāatzīmē, ka Lauku attīstības plānā iedibinātā kaut nelielā kvota katrai pašvaldībai (pamatpakalpojumu pasākums) attais-nojas un būtu ieviešama arī citu fondu praksē, jo, nosakot “ēdienkarti” kopīgo mērķu sasniegšanai, tiek dota iespēja pašvaldībām teritorijā izvēlēties, kādus pasākumus īstenot vispirms, kādus atstāt vēlākam laikam, kad darba vietu radīšana un mobilitāte jau teritorijā puslīdz sasniegta.

protams, sarunās ministriju darbinieki uzklausījuši un apliecinājuši, ka ir svarīgi dzirdēt “pa tiešo”, kādas problēmas aktuālas novadu pašvaldībām (novadu pagastiem un mazpilsētām) un to pārstāvētajiem iedzīvotājiem Latvijas dažādās vietās, diemžēl šī “sko-lošana” nes niecīgus rezultātus. tik bieži runājam cits citam garām, un rezultātā esam tur, kur esam. tajos brīžos, kad saka, ka 90–tajos bija tikpat grūti, saku – jā, grūti bija ļoti, bet ne tik, jo veidojām savu val-sti, skaidri redzējām gaismu tuneļa galā, nedomājot gājām aizstāvēt savu ideju, gājām pastalās, jo cerība nebija nogalināta un ienaidnieks bija tur – ārā. tagad – varbūt pieredze traucē. tomēr negribas pieļaut, ka par tik nozīmīgu teritoriju (Latvijas laukiem) valsts

ilgstoši nedomā, daudzas jo daudzas cerības saminot dubļos, un pa šiem dubļiem arvien vairāk un vairāk tieši ekonomiski aktīvo cilvēku “aizbrien pasaulē”.

Nobeigumā atļaušos citēt ekonomistu dž. stjuartu Millu (1848. gads): “Vislabākais cilvēku sabiedrības stāvoklis ir tāds, kur neviens nav nabags, kur bagātākie nebīstas kļūt nabagāki, jo tiem nav pamata baidīties, ka kāds vēlēsies viņus atstumt atpakaļ, lai pats izrautos uz priekšu... Kļūdās tie, kuri uzskata savstarpēju cīņu zem saules par cilvēcisku būtņu normālu stāvokli; ka cīkstēšanās, grūstīšanās un kāpšana citiem uz kājām, kas ir pamatā eksistējošai sabiedrības dzīvei, ir visvairāk piemērota cilvēku sabiedrībai. Tie ir raksturīgi simptomi tikai vienai industriālā progresa fāzei.”

Un tomēr – ļoti ticu, ka savu valsti mēs nosargāsim, par spīti visām grūtībām! Un ne tikai nosargāsim, bet pratīsim izveidot tādu, par kādu katrs sapņojam. Un, ja mums vēl izdotos visiem kopā redzēt to “pareizo sapni”, tad taču tas materializētos, vai ne? varbūt jau nākamajā plānošanas periodā? ticu, ka mūsu tauta ir spējīga attīsties pašu spēkiem!

“Visi dzīvībai svarīgie produkti iespēju robežās ir jāražo pašu valstī. Tikai tāda valsts spēs būt patiesi neatkarī-ga. Jebkura valsts, kuras ekonomika atkarīga no citām valstīm, ir ne vien pakļauta krīzēm, bet var kļūt arī par dažādu veidu izspiešanas upuri. Patiesi neatkarīgas val-stis var veidot veselīgas tirdzniecības attiecības ar citām valstīm, apmainot ražošanas pārpalikumus un specifis-kus produktus, taču saglabājot ekonomisko neatkarību un nenonākot parādu jūgā!” (dr.oec., profesors i. brīvers.)

ticēsim tam un mainīsim esošo (ne)kārtību kopā!


LOGS50

guntis libeks,Lps veselības un sociālo jautājumu

komitejas priekšsēdētājs,un

silvija Šimfa,Lps padomniece

Laikposms no Lps 22. līdz 23. kongresam pagājis divās zīmēs, kas noteica un iespaidoja mūsu komi-tejas darbu, – joprojām turpinājās krīze finanšu un ekonomikas jomā un līdz ar to arī sociālā krīze valstī, kā arī kārtējā abu nozaru politikas veidotāju – labklā-jības un veselības ministru maiņa. Lai noskaidrotu, ar kādiem uzstādījumiem ministriju nāk vadīt ilze viņķele (Labklājības) un ingrīda Circene (veselības) un uzsvērtu tos aktuālos un asos jautājumus, ar ko cīnās pašvaldības šajās jomās, viņas tika aicinātas un piedalījās komitejas sēdēs. Šīs jomas vissāpīgāk skar un vēl ilgi skars krīze un tās ietekmes inerce.

labklājības jomā vērā ņemami uzlabojumi nav noti-kuši. Laikposmā starp kongresiem nav būtiski sama-zinājies trūcīgo personu daudzums. personu skaits, kurām konkrētajā mēnesī ir trūcīgās personas statuss, svārstījies no nepilniem 160 tūkstošiem līdz pāri par 170 tūkstošiem, bezdarbnieku skaits ap 135 tūksto-šiem, brīvo darba vietu skaits – ap divarpus tūksto-šiem. Negatīvie procesi stagnē. tas rada problēmas pašvaldību sociālajā darbā, jo tā mērķis ir iespējami ātrāk un efektīvāk palīdzēt personai (ģimenei) atrisi-nāt krīzes situāciju, lai tā neieilgtu un cilvēki nekļūtu par ilglaicīgiem vai pastāvīgiem sociālās palīdzības sistēmas klientiem. Lielākajai daļai no pašreizējiem sociālās palīdzības saņēmējiem būtiskākie krīzes pār-varēšanas līdzekļi ir un būs nodarbinātība un adek-vāts atalgojums, taču šīs jomas ietekmēšanā pašval-dībām praktiski nav instrumentu, bet valsts centrālās valdības personā tos neprot vai nespēj izmantot. visu krīzes smagumu uz saviem pleciem turpina iznest iedzīvotāji un pašvaldības.

veselības aprūpe savā hroniskajā krīzē ieslīgusi jau daudzus gadus pirms vispārējās finanšu un ekono-mikas krīzes. Lps visu šo laiku bijusi opozīcijā pret līdz šim veiktajām veselības jomas reformām, kas uz veselības aprūpes finansēšanas hroniskās krīzes fona situāciju pasliktinājušas, un nemitīgi paudusi par to savu viedokli visdažādākajos veidos.

komitejas sēdēs izskatītie svarīgākie jautājumi:Ministru kabineta un Latvijas pašvaldību savienī-•bas 2012. gada vienošanās un domstarpību pro-tokola jautājumi, kas attiecas uz veselības aprūpes un sociālo sfēru; sociālās drošības tīkla stratēģija (ziņotāji – LPS Veselības un sociālo jautājumu komi-tejas priekšsēdētājs Guntis Libeks un LPS padomnie-ce Silvija Šimfa);Labklājības ministrijas darba aktualitātes un turp-•mākā politika sociālajā jomā (labklājības ministre Ilze Viņķele);sociālā palīdzība atkarību slimniekiem • (slimnīcas “Ģintermuiža” narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune);sociālo dienestu un baznīcas sadarbība krīzes •mazināšanā (Kristīgās akadēmijas rektore Skaidrīte Gūtmane);bezmaksas braukšanas biļešu piešķiršana sabied-•riskajā transportā daudzbērnu ģimeņu bērniem un vecākiem (biedrības “Es gribu dzīvot” vadītāja Māra Zvaigznīte);sociālās un veselības aprūpes jomas jautājumi, kas •būtu ierosināmi izskatīšanai ikgadējās sarunās ar vARAM un citām ministrijām;Rīgas pilsētas Kristīgo draudžu kolēģijas piecu •gadu sadarbības pieredze galvaspilsētā (Rīgas domes deputāts, Rīgas pilsētas Kristīgo draudžu kolēģijas priekšsēdētājs Jānis Šmits);sabiedrības veselības veicināšanas darbs Rīgā – •pieredze un perspektīvas (Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes priekšniece Irēna Kondrāte);veselības veicināšana – pašvaldības atbildība vai •iespēja; iecavas novada veselības veicināšanas programma 2012. – 2016. gadam (Iecavas novada domes deputāte Beāta Bundule);rekreācijas speciālisti • (Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētais profesors Ivars Kravalis);MK noteikumu projekts “grozījumi Ministru kabi-•neta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”” (LPS padomniece Silvija Šimfa);sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības liku-•ma grozījumu projekts (Labklājības ministrijas

veselīBas un soCiālo jautājumu komitejā

LOGS 51

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departa-menta direktors Visvaldis Gūtmanis, Sociālās palīdzī-bas un sistēmas monitoringa nodaļas vadītāja Anda Masejeva un vecākā referente Maruta Pavasare);darba un sociālo lietu valsts inspekcijas likum-•projekts (Labklājības ministrijas vecākais nozares eksperts ES tiesību jautājumos Māris Badovskis);eiropas gads par aktīvu novecošanu un paaudžu •solidaritāti (2012) (LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītājas vietniece Agnese Gaile);Jūrmalas domes pieredze veselīga dzīvesveida un •veselīgas novecošanas veicināšanā (Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes vadītāja Laima Grobiņa, p/a “Jūrmalas sociālās aprūpes centrs” vadītāja Agita Bērzupe un vadītājas vietniece Skaidrīte Šteinberga);pētījumu datu izmantošana sabiedrības veselības •politikas veidošanā un izvērtēšanā (Veselības minis-trijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate);Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradu-•mu pētījuma 2010. gada aptaujas rezultāti (Veselības ekonomikas centra Datu analīzes nodaļas vecākā speciāliste Iveta Pudule).

veselības aprūpe

2011. gada 13. jūnijā notikušajās lps sarunās ar veselības ministriju, kad to vēl vadīja ministrs Juris bārzdiņš un valsts sekretārs bija Rinalds Muciņš, disku-tējām par šādiem jautājumiem:

veselības aprūpes attīstības plāns, t.sk. slimnīcu •tīkla attīstība, ģimenes ārstu prakšu skaits, izvie-tojums, nepieciešamais atbalsts ārstiem, uzsākot ģimenes ārsta praksi:veselības ministrijas izstrādātais sabiedrības veselī-– bas pamatnostādņu 2011. – 2017. gadam projekts,darba grupas galaziņojums par lokālo slimnīcu un – traumpunktu darba izvērtēšanu,sociālās drošības tīkla pasākumi veselības aprūpes – jomā, pasākumi, kas jāturpina 2012. gadā, pacientu līdzmaksājumi;primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieeja-•mība:ģimenes ārstu darbība pašvaldībās, pieejamī-– ba pacientam, ģimenes ārstu darbības kvalitātes novērtēšana, otrās māsas/ārsta palīga darbība ģimenes ārstu praksēs,veselības ministrijas atbalsta palielināšana feldšeru – punktiem,par tiesībām ģimenes ārsta palīgam izrakstīt valsts – kompensējamos medikamentus slimniekiem ar hroniskām slimībām;neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošinā-•šana pašvaldībās, traumpunktu darbība, pacientu transportēšanas apmaksa, pārvedot viņus no vie-nas ārstniecības iestādes uz citu:vienota valsts neatliekamās medicīniskās palīdzī-– bas dienesta izveide,valsts apmaksātās neatliekamās medicīniskās palī-– dzības apjoma noteikšana zobārstniecībai pieau-gušajiem,

problēmas un priekšlikumi situācijas uzlabošanai;– e–veselības aktualitātes;•medicīnas statistikas pieejamība pašvaldībām;•medikamentu maksimāli pieļaujamās cenas •(nekonsekvence zāļu valsts aģentūras noteiktajām maksimālajām cenām);kompensējamo medikamentu pieejamība, līdz-•maksājumu apjoms;onkoloģisko slimību profilakse: vēža skrīnings; •valsts apmaksātie profilaktiskie pasākumi;pašvaldību loma veselīga dzīvesveida nodrošināša-•nā iedzīvotājiem.

Uzsākot darbu jaunajā postenī, pagājušā gada nogalē ar veselības ministrijas darba aktualitātēm un turpmā-ko politiku veselības aprūpes jomā iepazīstināja vese-lības ministre ingrīda Circene. Šī ministres un mūsu komitejas dalībnieku diskusija uzskatāmi atspoguļo pašreizējo situāciju, viedokļus un priekšlikumus.

i. Circene: – Veselības ministrija noteikusi trīs galvenās jomas, ko nepieciešams uzlabot. Prioritāte ir pieejamība, bet nav skaidras definīcijas, un izpratne par valsts un pašvaldību pienākumiem pieejamības nodrošināšanā atšķiras. Valstij jānodrošina finansējums šai nozarei. VM analizē un rēķina šā finansējuma nodrošinājumu un izlietojumu.

Attiecībā uz primāro veselības aprūpi un neatliekamo palīdzību konstatēts, ka lielākā daļa neatliekamās palī-dzības neatbilst dzīvības glābšanas funkcijai. Lai mainītu situāciju, jāstiprina ģimenes ārstu darbs, jāveicina spe-ciālistu pieejamība, konsultācijas. Panākta vienošanās ar ģimenes ārstu profesionālajām organizācijām, ka jānostiprina ģimenes ārstu komandas darbs astoņas stundas dienā vienā vietā. No sociālās drošības stratēģi-jas līdzekļiem tiek finansēts otrās māsas darbs ģimenes ārsta praksē.

Kopumā veselības aprūpē finanšu ir par maz. VM prasī-jusi vairāk nekā divus miljonus latu neatliekamajai palī-dzībai. Taču paralēli jāizvērtē pašreizējo līdzekļu izlieto-juma efektivitāte. Vienas NMP brigādes izmaksas gadā ir 136 tūkstoši latu. Par šo pašu naudu var nodrošināt 1300 – 1400 mājas aprūpes vizīšu gadā, veicot plašāku darbu (bērnu patronāžas, vakcinācijas, paliatīvā aprūpe, palīdzība cilvēkiem ar psihiatriskām diagnozēm u.c.).

Slimnīcās nepieciešams uzlabot finanšu vadības procesu. 13. decembrī Ministru kabineta sēdē iekļauts VM ziņo-jums par situāciju šajā jomā valsts kapitālsabiedrībās. Veselības ministrija aicina pēc līdzīgas metodikas ana-lizēt un vērtēt arī pašvaldību kapitālsabiedrību darbu, jo ir slimnīcas, kas pie vienāda finansējuma strādā bez parādiem un pārstrādēm, bet citām tajā pašā laikā ir miljonu parādi. Tas liecina par problēmām plānošanā un finanšu vadībā.

VM savām kapitālsabiedrībām noteikusi desmit punktus, kuros būtu veicama analīze un izmaiņas:

uzņemšanas nodaļu darbs klientu šķirošanā, primā-•rās veselības aprūpes uzlabošana, lai klientiem nebū-tu jānonāk slimnīcā;


LOGS52

medikamenti – piemēram, izmainot medikamentu •sadales un kontroles pieeju, vienai no slimnīcām izde-vies samazināt izdevumus zāļu iegādei par 30%;atalgojuma sistēma – ir iestādes ar ļoti skaidriem, •noteiktiem, caurspīdīgiem atalgojuma principiem, un tādas, kur ir dažādas piemaksas un atlīdzības par papildu darbiem u.c.; Valsts kontrole norādījusi uz skaidru, vienotu principu nepieciešamību;rentabilitāte, lietderīgums un tā izvērtējums – tas sais-•tīts ar abiem iepriekšējiem, jo, izmantojot dažādas tehnoloģijas un metodes, nonākam pie galasasnie-gumu vērtēšanas. Lielajās slimnīcās izvērtēts naudas ieguldījums un iznākums, kas saistās ar iedzīvotāju veselību. Izvērtējot efektivitāti, pārskatīsim finansēju-mu rentabilitātes aspektā;centralizētie iepirkumi – jo lielāks apjoms, jo izde-•vīgāki noteikumi; pašvaldību slimnīcām atsevišķos gadījumos tas gan var nederēt;kontrole – īpašnieka kontrole pār kapitālsabiedrības •darbu, valdes regulāras atskaites, lai problēmas risi-nātu nekavējoties, nesakrājot milzīgos mērogos;priekšapmaksas sistēma un skaidras naudas turēšana •– valsts kapitālsabiedrībām tas ir būtisks jautājums, un tiks noteikti limiti;e–veselības ieviešana, kas, nenoliedzami, ļaus tau-•pīgāk un efektīvāk izmantot naudu izmeklējumiem. 2012. gadā testa režīmā tiks palaista datubāze, e–recepte, reģistrēšana;tiek gatavots iepirkums e–veselības sasaistei ar •nodokļu maksāšanu, tas pašlaik ir plaši apspriests projekts un darbojas visās ES dalībvalstīs dažādās konfigurācijās. Lietuva 2009. gadā pieņēma likumu par obligāto veselības apdrošināšanu – no iedzīvo-tāju ienākuma nodokļa maksājuma trīs procentus no tā, ko maksā darba ņēmējs, un sešus procentus no tā, ko maksā darba devējs, nodalīja kā veselības nodok-li. Darbspējas vecumā esošie, bet bez attaisnojoša iemesla nodokli nemaksājošie saņem mazāk veselības aprūpes pakalpojumu. Uz bērniem un pensionāriem apdrošināšana neattiecas, attaisnotie nemaksātāji ir skolēni, studenti, māmiņas ar bērniem, reģistrētie bezdarbnieki;uzsāktas sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju •par to, ka jāatjauno veselības mācība skolu program-mās, tam jābūt atsevišķam priekšmetam, un kļūda bija to integrēt citā programmā.

Komitejas priekšsēdētājs guntis libeks norādīja uz nepieļaujamajām krasajām atšķirībām veselības aprū-pes pieejamībā lauku un pilsētu iedzīvotājiem, kā arī nepamatotajām atšķirībām dažādu slimnīcu finansē-

šanā. vienu un to pašu diagnožu ārstēšanas izmak-sas būtiski atšķiras starp dažādiem slimnīcu veidiem. Krīzes laikā izveidotā jaunā neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēma ir daudz dārgāka nekā reorganizētā, un ministrijai būtu jāpievērš uzmanība administratīva-jām izmaksām šajā dienestā. valsts veidotie e–projekti vienmēr ir zaudējuši privātajiem. ieteikums būtu izslu-dināt konkursu, jo temps, kādā tas notiek, ir nepieļau-jami gauss.

g. libeks: – Medicīnas finansēšana atgriezusies pie tāmes finansēšanas principa, bet tas nestimulē pakal-pojumu sniedzēju. Pašvaldību kapitālsabiedrības būtī-bā vada valsts ar Ministru kabineta noteikumiem un līgumiem, jo finansējums ir valsts rokās. Pašvaldības kā īpašnieks šādā situācijā var darīt ļoti maz. Iespējams, jāatgriežas pie jautājuma, ka valstij jāpārņem šīs pašval-dību kapitālsabiedrības.

Lps padomniece silvija Šimfa: – Gribētu iebilst un atgādināt LPS viedokli – izveidojot vēlētas otrā līmeņa pašvaldības, kā viena no to funkcijām būtu šā veselības aprūpes sekundārā līmeņa organizēšana un finansēša-na, ko Veselības ministrija līdz ar finansējumu nodotu reģioniem.

ainars melders: – Nepieciešams veselības likums, jo nozare nevar darboties, pamatojoties tikai uz MK notei-kumiem. Ministrijai jāpārskata līgumu saturs, kas paš-valdībām jāslēdz par feldšeru punktiem, līgumi ir netais-nīgi. Veselības ministrijai jāpievērš uzmanība ģimenes ārstu darba kvalitātei, jāapspriež jautājums par to, cik ilgi pēc pensijas vecuma sasniegšanas ģimenes ārsts var kvalitatīvi pildīt savus pienākumus. Laukos problēma ir speciālistu trūkums. Lokālajās slimnīcā viņi bija, taču tās reorganizētas, bet ģimenes ārsti nespēj veikt visu to pašu, ko dara speciālisti. Lauku iedzīvotājiem tādēļ ir problēmas.

i. Circene: – Paldies lauku ģimenes ārstiem, kas šajos apstākļos tomēr strādā un labi strādā. Jāstiprina feldšeru darbība. Nacionālais veselības dienests analizēs situā-ciju, lai izkārtotu tā, ka uz vietas būtu feldšeri un neva-jadzētu izmantot tā saucamās braucošās neatliekamās palīdzības brigādes. Par stacionāriem un speciālistiem ir pilnīga taisnība. Bez darba stacionārā, paliekot ar nelie-lu samaksu, speciālists, protams, aiziet no tās vietas, jo pilsētā iespējams sniegt maksas pakalpojumus. Likums ir vajadzīgs, tas iestrādāts arī Dombrovska valdības de klarācijā. Pašvaldībām kā īpašniekiem tomēr ir ļoti liela nozīme slimnīcu darba sakārtošanā. Tā, nomainot Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdi situācijā, kad izvei-dojies ļoti liels parāds, izdevās situāciju nostabilizēt, un parādi vairs nepieaug. Ja tas būtu izdarīts pirms pusgada vai gada, tad tagad stāvoklis būtu daudz labāks.

vita pūķe: – Ministrija vairs nefinansēs sabiedrības vese-lības veicināšanas speciālistus pašvaldībās, un šī joma pāriet uz pašvaldību pleciem līdz ar cerību, ka ģimenes ārstu otrās māsas varētu būt tās, kas sadarbībā ar pašval-dībām veiks profilakses un veselību veicinošās aktivitātes. Bet finansējums ir no sociālās drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem, kas paredzēti līdz 2013. gada beigām. Kas būs

LOGS 53

tālāk? Ļoti aktuāla ir arī feldšeru saglabāšana teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Tāpat nepieciešams papil-dus stimulēt ģimenes ārstus, lai viņi ietu strādāt uz perifē-riju, atvērtu otrās prakses vietas. Kas notiks ar stacionāro palīdzību ilgtermiņā?

i. Circene: – Šogad sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanai līdzekļi no 91 miljona samazināti uz 38 miljoniem, no kuriem 20 miljoni paredzēti veselībai. Konceptuāli sagatavota programma, kādiem pasāku-miem būs vajadzīga nauda nākamajā un aiznākamajā gadā. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir mātes un bērna veselība, kā arī otrās māsas ģimenes ārstu praksēs. Jāstiprina dienas stacionāri.

līga kozlovska: – No 1374 ģimenes ārstiem, kuriem ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, tikai simts veic veselības aprūpi mājās. Ģimenes ārstu prakses gaida rindā uz tiesībām veikt šo aprūpi mājās, jo trūkst kvotu. Kāds ir plāns šīs situācijas risināšanai? Lūgums ministrei atbalstīt ieteikumu par izteiksmīga koeficienta ievieša-nu lauku ģimenes ārstu praksēm, ko pērn izstrādāja Veselības ministrijā izveidotā darba grupa par pašvaldī-bas lomas stiprināšanu primārās veselības aprūpes pie-ejamības uzlabošanā. Diemžēl īstu stacionāro palīdzību var saņemt tikai reģionālajās slimnīcās.

i. Circene: – Vispareizāk, ja to darītu ģimenes ārsta otrā māsa, kas pazīst pacientus, zina viņu hroniskās kaites.

juris landorfs: – Aprūpes slimnīca ar traumpunktu – kāds ir šādu ārstniecības iestāžu liktenis? Jāpārskata hos-pitalizācijas plāns un aprūpes slimnīcu un dienas stacio-nāru izmaksas. Pacientam ir izdevīgāk uzturēties aprūpes slimnīcā. Jāpārskata darba nespējas lapu izsniegšanas kārtība.

i. Circene: – Jāvienojas par apjomu, kādu slimnīca var sniegt, ņemot vērā katrā pieejamo speciālistu skaitu. Nevajag slimniekus pārvadāt, ja ir visi nepieciešamie spe-ciālisti, lai palīdzību sniegtu uz vietas. Jāpārskata maksi-mālais ārstēšanās ilgums, kas mums ir 180 dienas, bet, piemēram, Lietuvā 120 dienas. Izveidota darba grupa par diagnozēm atbilstošu ārstēšanās ilgumu izstrādi, un mazināsim kopējo, saglabājot iespēju, ka atseviš-ķos, īpaši sarežģītos gadījumos to var saglabāt. Mums ir atbalsts no LDDK, ārstu asociācijām, un kopā ar Labklājības ministriju pie tā strādājam.

andrejs spridzāns: – Kas turpmāk notiks ar lokālajām slimnīcām?

i. Circene: – Mums nav mērķis iznīcināt stacionāro palīdzību. Līdzšinējo pasākumu laikā stipri palielinā-jies pacientu attālums līdz slimnīcām. Uz dažām vie-tām brauksim, lai apspriestu pakalpojumu strukturālās izmaiņas atkarībā no speciālistu esamības un konkrē-tajām iespējām. Negrasāmies likvidēt šo tīklu. Vispirms tiksimies ar pašvaldībām un stacionāriem un vienosimies par konkrētu apjomu.

s. Šimfa: – Vai ir iespējams, ka mēs atgrieztos arī pie valsts finansētas plānveida palīdzības, un kad tas varētu

notikt? Pašvaldību pansionāti spiesti veikt tiem nerak-sturīgas funkcijas, jo valstī nav nodrošināta pietiekama paliatīvā un gerontoloģiskā aprūpe.

i. Circene: – Dienas stacionāri ir reāla plānveida palī-dzība, un pirmām kārtām jāattīsta to darbs. Otrkārt, jāsamazina gaidīšanas rindas un jānostiprina speciālisti, lai nebūtu šo ielaisto gadījumu. Stiprināsim aprūpi dzī-vesvietā.

līga kozlovska: – Šajā sakarā ir priekšlikums paplašināt to diagnožu loku, pie kurām iespējams veikt mājas aprū-pi paliatīvās aprūpes pacientiem pansionātos.

i. Circene: – Lūdzu, iesniedziet priekšlikumus, un izskatī-sim, kuras diagnozes varam iekļaut.

ināra gaile: – Vajadzētu domāt par sociālās aprūpes pansionātu specializāciju, tieši ņemot vērā klientu vese-lības stāvokli.

vija keršus: – Kā lai dienas stacionāru izmanto cilvēki, kas dzīvo 50 un vairāk kilometru no tā?! Lietuvas piero-bežā tādu ir ļoti daudz.

i. Circene: – Mēs nevaram atrisināt visas sociālās un transporta problēmas. Taču dienas stacionāros iespē-jams arī nakšņot, ja tas nepieciešams.

Konceptuālo viedokli veselības aprūpes jautājumā Lps pauda atzinumā par informatīvo ziņojumu “par līgumu noslēgšanas gaitu starp nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādēm”:“Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta Veselības minis-trijas prasību piešķirt veselības nozarei papildu finan-sējumu 10 257 965 latu apjomā, lai nodrošinātu valsts iedzīvotājiem stacionārās veselības aprūpes pieejamību 2012. gadā.Latvijas Pašvaldību savienība neatbalsta un kategoriski iebilst pret alternatīvajiem piedāvājumiem, ja netiek risi-nāts jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu, kas VM ziņojumā ir šādi:

būtiski samazināt stacionāro pakalpojumu sniedzēju – skaitu, koncentrējot palīdzību un finanšu līdzekļus Latvijā tikai desmit slimnīcās;samazināt iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu – grozu, piemēram, samazinot laboratoriskos un tādus vizuālās diagnostikas izmeklējumus kā rentgenolo-ģija, kodolmagnētiskā rezonanse, datortomogrāfija, ultrasonogrāfija, tādējādi ietaupītos līdzekļus novir-zot tarifa celšanai.

Šāds radikāls slimnīcu skaita un valsts apmaksātā pakal-pojumu groza samazinājums vēl vairāk apgrūtinās vese-lības aprūpes pieejamību, kas jau tā ir sarežģīta, bezdarb-nieku skaita palielināšanos, mediķu aizbraukšanu no valsts, smagas sociālo problēmu konsekvences teritorijās, kur darbojas šīs potenciālai likvidācijai paredzētās ārst-niecības iestādes. Šāda notikumu attīstība radīs smagus cilvēkresursu un ekonomiskos zaudējumus ilgtermiņā. Tā zināmā mērā izraisīs humanitāro krīzi.”

Nauda tika piešķirta, un prognozētie alternatīvie risi-nājumi pagaidām nav īstenoti, taču līdzšinējo un arī šīs


LOGS54

valdības attieksme pret veselības aprūpes nozari pali-kusi iepriekšējā. tā ir bumba ar laika degli, jo pie šādas politikas šie un citi vēl smagāki alternatīvie risinājumi var tikt celti galdā jebkurā brīdī.

Šajā laikā, neraugoties uz vispārējo neskaidro un saspringto situāciju veselības aprūpē, jo to, kas atka-rīgs un kas ir veselības aprūpes pieejamības jomā pašvaldības kompetencē, pašvaldības ar uzviju izda-rījušas un pat bijušas spiestas aizstāvēt pret valdības reformām, kas šo pieejamību samazina, tās arvien pamatīgāk pievērsušās veselības veicināšanas funk-cijas izpildei. jūrmala allaž šajā jomā bijusi līdere, bet nu sasparojusies arī rīga, kā arī citas pašvaldības. priecē, ka tam nopietni pievēršas arī novadi, piemē-ram, savu veselības veicināšanas stratēģiju izstrādājis iecavas novads. Komiteja rūpējas, lai labās prakses piemēri kļūtu zināmi visām pašvaldībām un rosinātu arī citas mērķtiecīgi darboties veselības veicināšanas jomā.

2011. gada jūnijā beļģijā, Ljēžā, notika ikgadējā pasaules veselības organizācijas (pvo) Eiropas Veselīgo pilsētu tīkla un Nacionālo veselīgo pilsētu tīkla uzņēmējdarbī-bas un tehniskā konference, kurā kā šā tīkla pilntiesī-ga dalībniece piedalījās arī Jūrmalas pilsētas domes delegācija. Šajā konferencē tika pieņemta nozīmīga deklarācija, kas var kalpot kā labs pieturas punkts pašvaldības stratēģiju un veselības veicināšanas plānu izstrādē.

Ljēžas deklarācijapar jauno Eiropas politiku veselībai un labklājībai

Veselība 2020(sākotnējās konsultācijas par Veselību 2020 ar 332 dalībniekiem no 30 Eiropas valstīm un 95 pilsētām)

Mēs, mēri un Eiropas reģiona pilsētu augstākās politiskās amatpersonas, sapulcējoties ikgadējā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Veselīgo pilsētu tīkla un Nacionālo veselīgo pilsētu tīkla uzņēmējdarbības un tehniskajā konferencē Ljēžā (Beļģijā) 2011. gada 15. – 18. jūnijā:atzīstam sarežģīto un strauji mainīgo globālo, reģionālo un nacionālo spēku kārtību, piemēram, ekonomisko rece-siju, klimata pārmaiņas, urbanizāciju, nabadzību, mūsu novecojošo iedzīvotāju un migrācijas problēmu, kā arī tehnoloģiju un komunikāciju attīstību, kas strauji maina ainu veselības, sociālajā un ekonomikas jomā mūsu pil-sētās, radot jaunas iespējas un izaicinājumus mūsu kopē-jā mērķa sasniegšanai veselības un labklājības jomā;atbalstām noteikto un savlaicīgo PVO Reģionālā Eiropas biroja iniciatīvu paātrināt un veicināt jaunas vienotas Eiropas politikas attīstību veselības un sociālajā jomā Eiropa 2020, kas var vienot, sakārtot un stiprināt mūsu individuālo un kolektīvo kapacitāti, lai rīkotos veselības un veselības vienlīdzības nodrošināšanā Eiropas reģionā, nacionālā un vietējā līmenī;un apsveicam, ka politikā tiek akcentēta praktisku prob-lēmu risināšana, pamatojoties uz vērtībām, pašreizējo situāciju un mērķiem; pieejas “visa valdība” un “visa sabiedrība” izmantošanu; tās ciešo koncentrēšanos uz veselību kā indivīda tiesībām; līdzdalības tiesības un

caurspīdīgumu lēmumu pieņemšanā; efektīvu veidu noteikšanu, lai risinātu problēmas veselības jomā mūsu pilsētās, ieskaitot sociāla rakstura veselību ietekmējošus faktorus, nevienlīdzību starp dažādiem sociālajiem slā-ņiem, neinfekcijas slimību epidēmiju, garīgo veselību un traumas. Kopīgu mērķu nospraušana ievērojami palīdzēs nodrošināt monitoringu un atskaitīšanos.

RekomendācijasVeidojot vietējo pašvaldību zināšanas un pieredzi par vajadzībām, vērtībām, mūsu iedzīvotāju ikdienas veselī-bu un problēmām labklājības jomā un mūsu plašo starp-nozaru pieredzi, gatavojot un īstenojot pilsētu veselības plānus, mēs rekomendējam, ka Veselības 2020 process un politika:

skaidri • atzīst vietējo pašvaldību galveno lomu, nozī-mīgumu nodrošināšanai vietējā līmenī un sabiedrī-bas veselības jautājumu identificēšanu, kurus varētu risināt vietējā līmenī;veicina• aktīvu partnerību ar vietējām pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, augstskolām un uzņē-mējiem;uzsver• nepieciešamību panākt vienprātību starp part-neriem un atbalstu veselības politikai;nodrošināt • konkrētus rīkus, lai veicinātu efektīvu veselības pārvaldību: veselības ietekmes izvērtējumu, caurspīdīgumu, starpnozaru darbu un atbildību;stiprināt • vietējo pašvaldību kapacitāti un kompeten-ci, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību, un pilnvaras un mazāk pasargāto grupu vajadzības;nodrošināt • vadību, lai veicinātu sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības sektoru;paātrināt • pētījumus par veselības efektiem un pama-tīgu ekonomisko analīzi par dažādiem modeļiem un nacionālo atbalstu vietējām pašvaldībām saistībā ar pienākumu nodošanu un pilnvarām veselības un labklājības jomā;risināt • jautājumus saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, migrāciju, novecošanos, kultūras un etnisko dažā-dību, bioloģisko dažādību un klimata pārmaiņām pilsētās un lauku apvidos;nodrošināt • politikas rekomendāciju saikni, nodoša-nu un pielāgošanu visām Eiropas reģiona daļām caur nepārtrauktām, aktīvām konsultācijām ar reģiona pilsētām;veidot • skaidru, vienkāršu un iedvesmojošu Veselību 2020 plašai Eiropas auditorijai, ietverot jauniešus;atzīt • Veselīgo pilsētu tīkla potenciālu, lai to izmantotu kā efektīvu iespēju Veselības 2020 īstenošanai.

ApņemšanāsŠis jaunais kopīgais veselības politikas ietvars rada svai-gu, dinamisku un saistošu platformu vēl lielākai ietekmei labāk koordinētai un mērķtiecīgākai sabiedrības veselī-bas kopienai. Tas ir mūsu laiks. Tāpēc mēs apņemamies būt proaktīvi partneri attīstības un konsultāciju procesā; izmēģināt jaunas idejas; būt par avotu vietējām zināša-nām un piemēriem; aktīvi aizstāvēt mūsu kopīgo veselī-bas vīziju un mērķus.

Šo dokumentu konferences dalībpilsētu politisko līde-ru vārdā pvo iesniedza Ljēžas provinces politiskais līderis veselības jomā džordžs pīrs.

LOGS 55

labklājība

2011. gada 11. maijā lps un labklājības ministrijas sarunās, kad ministriju vēl vadīja ilona Jurševska un valsts sekretārs bija Ringolds beinarovičs, tika apspries-ti šādi jautājumi:

sociālās palīdzības sistēmas iespējamā maiņa;•Labklājības ministrijas attieksme pret nereģistrēta-•jiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem;pašvaldību pansiju juridiskais statuss;•speciālo rehabilitācijas programmu pieejamība;•MK 2011. gada 8. marta noteikumi Nr. 181 “grozījumi •Ministru kabineta 2003. gada 3. jūnija noteikumos Nr. 291 “prasības sociālo pakalpojumu sniedzē-jiem””, ar kuriem ieviesta riska novērtēšana ģime-nēs, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi;pašvaldību sociālo dienestu juridiskais statuss;•iespējamie grozījumi transportlīdzekļa eksplua-•tācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlī-dzekļu nodokļa likuma 6. pantā;par pabalsta izmaksu valsts un pašvaldību institūci-•jās invalīdam, kuram nepieciešama kopšana;ģimenes valsts pabalsta reforma;•ģimenes valsts politikas īstenošanas problēmas krī-•zes apstākļos, demogrāfiskā situācija, iespējamais atbalsts ģimenēm pašvaldībās;pagaidu sabiedrisko darbu pieredze pašvaldībās •un iespējamie risinājumi nākotnē.

stājoties amatā jaunajai ministrei ilzei viņķelei, komi-teja aicināja viņu uz sēdi, lai uzzinātu, pie kādiem mērķiem un uzdevumiem turpmāk strādās ministrija, un informētu ministri par tiem jautājumiem, kas ir aktuāli pašvaldībām, īstenojot valsts politiku sociālajā jomā, kā arī tiem, kas, neraugoties uz Lps neatlaidību, joprojām ir nesaprasti un ministrijas noraidīti.

Labklājības ministre informēja par trim galvenajiem virzieniem, kuros LM koncentrēs spēkus:

sociālo pabalstu reforma• (pašreizējās sistēmas un situācijas izpēte, analīze, īpašu uzmanību veltot gMi pabalsta piešķiršanas principiem un atbildī-bas sadalījumam starp valsti un pašvaldībām);nodarbinātības politika• (izdevies saaicināt uz kop-darbību šajā jautājumā arī izM un eM, panākta saprašanās par risināmajiem jautājumiem). iecerēts veidot nodarbinātības padomi, kuras sastāvā būs nozaru ministri, un nodarbinātības padomes valdi kā instrumentu, kas īstenos padomes lēmumus. politikas mērķgrupas ir jaunieši bezdarbnieki un pirmspensijas vecuma personas, kas sakarā ar iece-rēto pensionēšanās vecuma paaugstināšanu ir īpaši svarīga grupa. izM ir ļoti liela loma un atbildība profesionālās izglītības un mūžizglītības jomā;demogrāfijas jautājumi• (īpaša uzmanība un atbalsts būs bērnu aprūpei audžuģimenēs un vietu nodrošināšanai bērnudārzos. LM sarmītes ēlertes vadībā strādā darba grupa, lai, izanalizējot situāci-ju, katrai pašvaldībai atrastu piemērotāko risināju-mu bērnudārza vietu nodrošināšanai).

Komitejas dalībnieki interesējās, kas tiks darīts šogad,

lai pabalstu saņēmēji neveidotos kā konstanta, pastā-vīga grupa.

lm valsts sekretāres vietnieks ingus alliks paskaidro-ja, ka līdz marta beigām LM analizēs situāciju, lai lēmu-mi netiktu pieņemti, balstoties uz pieņēmumiem, un atgādināja par 2011. gada beigās pieņemtajiem grozī-jumiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas pastiprina līdzdarbības pasākumu lomu. i. Alliks norādīja uz objektīvo situāciju, ka uz aptuve-ni 130 tūkstošiem bezdarbnieku gadā tiek radītas ap 15 000 darba vietu. pārējiem bezdarbniekiem nav citas izejas kā vien lūgt sociālo palīdzību. Alternatīva ir algotie pagaidu sabiedriskie darbi.

Komiteja norādīja, ka LM nepieciešams lemt pēc būtības par 100 latu kopšanas pabalsta neatņemšanu invalīdam gadījumos, kad tā stāvoklis ir tik smags, ka ģimenes locekļi nespēj veikt pienācīgu aprūpi un profesionālu palīdzību var sniegt pašvaldību sociālās aprūpes institūcijās. Ja invalīds saņem šo pabalstu, tad kopā ar likumā noteikto pensijas daļu viņš ir spējīgs apmaksāt pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā, bet, ja to noņem, tad viņam vairs nepietiek tam līdzekļu. Ministre i. viņķele atbil-dēja, ka par to LM domās un jāturpina sarunas ar Lps.

Komiteja uzsvēra, ka nākamajā plānošanas periodā no 2014. gada ir jāparedz iespēja eiropas struktūrfondu finansējumu izmantot arī pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju infra-struktūras sakārtošanai. Latvija šajā ziņā ļoti atpaliek no Lietuvas un igaunijas, kur netaupa naudu jaunu un efektīvu aprūpes tehnoloģiju un materiālu iegādei un izmantošanai slimniekiem un veco ļaužu pansionātos. tas uzlabo gan klientu dzīves kvalitāti, gan darba dro-šību aprūpētājiem. Ministre pieņēma šo ierosinājumu tālākai izskatīšanai LM.

Komitejas dalībnieki norādīja, ka LM un valdībai jau-najā plānošanas periodā esf līdzekļi mērķēti un kom-pleksi jāizmanto bērnudārzu problēmas atrisināšanai, un i. viņķele neiebilda pret šo ierosinājumu.

Komiteja ierosināja LM kopā ar pašvaldībām risināt jautājumu par atbalstu bērniem un jauniešiem no nelabvēlīgajām ģimenēm, kuri uzrāda labas spējas un


LOGS56

atzīstamus mācību rezultātus un nevēlas pieņemt vecā-ku antisociālo dzīvesveidu, lai šie bērni pēc pamat-izglītības iegūšanas varētu turpināt mācības un apgūt profesiju. Ministre pieņēma šo ierosinājumu.

viens no Lps konceptuāliem atzinumiem sociālajā jomā attiecas uz sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanas turpināšanas nepieciešamību:“Latvijas Pašvaldību savienība, iepazīstoties ar LM saga-tavoto informatīvā ziņojuma projektu “Par sociālās dro-šības tīkla stratēģijas pasākumu turpināšanas nepiecie-šamību pēc 2011. gada 31. decembra”, pilnībā atbalsta viedokli, ka stratēģijas īstenošana jāturpina.Operatīvās informācijas dati par šāgada trim ceturk-šņiem liecina, ka situācija iedzīvotāju sociālās drošības jomā nav būtiski uzlabojusies. No augstākā negatīvā punkta, kas bija martā – 190 825 personas, kam spēkā trūcīgās statuss (79 545 GMI pabalsta saņēmēji un 57 110 dzīvokļa pabalsta saņēmēji), līdz augustam, kad šo rādī-tāju veido 63 960 trūcīgo personu (62 988 GMI saņē-mēji, 35 793 dzīvokļa pabalsta saņēmēji), ņemot vērā sezonalitāti, būtiskas pozitīvas pārmaiņas nav notikušas. Uz 9. oktobri valstī reģistrēti 131 599 bezdarbnieki un tikai 3881 darba vakance. 2010. gadā īpaši pieauga bez-darbnieku skaits, kas bez darba bija vairāk nekā gadu. 2011. gada aprīlī ilgstošie bezdarbnieki veidoja 41,2% no visa reģistrēto bezdarbnieku skaita, un tas nozīmē, ka viņi nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. 2012. gadā plānots algotajos sabied-riskajos darbos nodarbināt tikai 25 000 bezdarbnieku.No šiem skaitļiem un tendencēm var secināt, ka arī nāka-majā gadā aptuveni 100 000 valsts iedzīvotāju būs bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Būtiski ir nodrošināt, lai visi iedzīvotāji, kuriem šogad piešķirts un 2012. gadā būs spēkā attiecīgais palīdzības saņēmēja statuss, šo sociālo palīdzību arī saņemtu (trūcīgās personas statuss tiek pie-šķirts uz sešiem un 12 mēnešiem).Šā iemesla dēļ LPS uzstājīgi lūdz gan ziņojumā, gan tā 1. pielikumā iestrādāt nepieciešamo finansējumu valsts līdzdalības nodrošināšanai garantētā minimālā ienā-kuma pabalsta (GMI) un dzīvokļa pabalsta izmaksas nodrošināšanai vismaz 2012. gadā.No otras puses, LM un LPS šāgada pavasarī panāktās vienošanās politiskā līmenī par izmaiņām sociālās palī-dzības sistēmā, tajā skaitā objektīvu iemeslu dēļ, nav rezultējušās Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumu veidā. LPS uzskata, ka tagad šo jau-tājumu nevajadzētu sasteigt, jo tas jāvirza kontekstā ar virkni citu jautājumu, kas saistīti ar budžetu veidošanas procesu un normatīvajiem aktiem.”

pašlaik joprojām turpinās diskusijas par to, kādai jābūt sociālās palīdzības sistēmai, un mēs turpinām aizstā-vēt pašvaldību likumīgās tiesības pašām lemt par savu budžeta līdzekļu izlietošanu autonomo funkciju izpil-dei sociālajā jomā.

Mēs vēlamies no nozaru ministrēm skaidras atbildes par to, kā viņas vērtē un ko (kā valdības locekles) dara vai darīs, lai izmainītu negatīvo situāciju attiecībā uz ceļu stāvokli valstī, kas būtiski apgrūtina un pasliktina gan veselības, gan sociālās jomas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. tāpat arī gaidām ministru skaidrojumu, ko

darīt un kā rīkoties situācijā, kad ir apdraudēta mākslas, mūzikas un sporta skolu pastāvēšana – ja to vairs nebūs, bērniem un jauniešiem atņemsim ne vien iespējas liet-derīgi un veselīgi pavadīt brīvo laiku, bet tas radīs labvē-līgu augsni antisociālai uzvedībai, atkarībām, slimībām, noziedzībai, agrīnai nāvei. par to un citiem aktuāliem jautājumiem noteikti runāsim 2012. gada sarunās.

Komitejas darbs prasa tajā iekļāvušos politiķu un spe-ciālistu lielu pašaizliedzību – padarot savu ikdienas grūto darbu, viņi atrod vēl laiku un spēku, lai dar-botos visu pašvaldību interešu labā. paldies visiem komitejas dalībniekiem, jo katra ieguldījums ir svarīgs, taču īpašu paldies pelnījuši cēsu novada pašvaldības aģentūras “sociālais dienests” direktore iveta sietiņsone, dobeles novada domes priekšsē-dētājs andrejs spridzāns un priekšsēdētāja vietnieks, sociālās komitejas priekšsēdētājs kaspars Ļaksa, ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece vita pūķe un vispārējā tipa pansionāta “Madliena” direktors, Latvijas pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienības priekšsēdētājs alvars Šteinbergs, balvu novada domes deputātes – pašvaldības sociālā dienesta vadītāja anita petrova un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāci-jas prezidente līga kozlovska, valkas novada domes deputātes – Latvijas bērnu fonda valkas nodaļas vadī-tāja mārīte magone un sociālo lietu komitejas priekš-sēdētāja, NvA valkas filiāles vadītāja erna pormeistere, ventspils pilsētas domes sociālā dienesta vadītāja dace kaņepe, Rīgas domes Labklājības departamenta direk-tores vietnieks, sociālās pārvaldes priekšnieks mārtiņš moors, Administrēšanas nodaļas vadītāja Baiba skuja, veselības pārvaldes priekšniece irēna kondrāte un priekšnieces vietniece, veselības aprūpes pieejamības uzraudzības nodaļas vadītāja inga solovjova, Jelgavas pilsētas sociālo lietu pārvaldes vadītāja rita stūrāne un veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītājs jānis vērzemnieks, Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldes vadītāja laima grobiņa, Jūrmalas pilsētas domes deputāte, sociālo, veselības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja dzintra homka un Jūrmalas psiA “veselības un sociālās aprūpes centrs – sloka” valdes priekšsēdētājs aivars smagars, Aizkraukles novada domes deputāte, sociālā dienesta vadītāja ināra gaile, gulbenes novada sociālā dienes-ta sociālo pakalpojumu nodaļas vadītājs artis stuburs, priekules novada domes priekšsēdētāja vija jablonska un Kalētu pagasta pārvaldes vadītāja agrita driviņa, Auces novada domes priekšsēdētāja vietniece vija keršus, Alūksnes novada sociālā dienesta vadītājas vietniece vija vārtukapteine, skrīveru novada sociālā dienesta vadītāja ilze rudzīte un citi.

Laikā starp kongresiem Lps veselības un sociālo jau-tājumu komitejas darbā sāka piedalīties vairāk paš-valdību politiķu, taču joprojām aicinām nākt mūsu pulkā gan pašvaldību vadītājus, gan politiķus, kuri savā domē vada veselības un sociālo jautājumu komiteju!

Ar sarunu protokoliem, kā arī citu informāciju par komitejas darbu var iepazīties Lps mājaslapā, infolapā un žurnālā “Logs”.`

LOGS 57

alvars Šteinbergs,LpsAiA priekšsēdētājs

latvijas pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienība (lpsaia) ir brīvprātīga apvienība, kas dar-bojas Latvijas pašvaldību savienības paspārnē, un to veido Latvijas pašvaldību sociālās aprūpes institūciju vadītāji. LpsAiA dibināta 2007. gada oktobrī. Šobrīd LpsAiA biedri ir 62 sociālās aprūpes institūcijas.

lpsaia mērķis ir apvienot visas pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas:

kopīga viedokļa formulēšanai,•problēmu definēšanai un risināšanai,•pieredzes un informācijas apmaiņai,•kopīga viedokļa pārstāvēšanai un aizstāvēšanai •pašvaldību un valsts institūcijās.

LpsAiA galvenās aktivitātes saistītas ar iesaistīšanos normatīvo aktu tapšanas procesā, sniedzot savus atzi-numus par dokumentiem, kas tiek nosūtīti saskaņoša-nai ar Latvijas pašvaldību savienību, un paužot apvienī-bas viedokli darba grupās, kur top uz nozari attiecināmi normatīvie akti. Mēs cenšamies aktīvi piedalīties šajos procesos, lai pēc tam pašiem nebūtu jāvadās pēc nekvalitatīviem noteikumiem un lēmumiem.

LpsAiA vēlas uzlabot sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas kvalitāti latvijā. Apvienība vēršas pret nereģistrētiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas, pārkāpjot sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17. pantu, nav reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, tādējādi radot pamatotas bažas par sniegto pakalpojumu kvalitāti un atbilstību normatīva-jos aktos noteiktajām prasībām.

LpsAiA cenšas panākt, mūsuprāt, taisnīgas izmaiņas normatīvajos aktos, kas ļautu cilvēkam, kuram nepie-ciešama kopšana, pašam izlemt, kā rīkoties ar viņam likumīgi piešķirto pabalstu.

Latvijas pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienī-ba griezusies saeimas sociālo un darba lietu komisijā un

budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ar lūgumu veikt grozījumus transportlīdzekļa ekspluatācijas nodok-ļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 6. pantā, nosakot, ka transportlīdzekļa eksplua-tācijas nodokli nav jāmaksā par invalīdiem paredzētu transportlīdzekli, kura īpašnieks, turētājs vai valdītājs ir sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts soci-ālo pakalpojumu sniedzējs. Atbrīvojumu piemēro par vienu šim pakalpojumu sniedzējam īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu transportlīdzekli. LpsAiA savu lūgumu veikt grozījumus transportlīdzekļa ekspluatā-cijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 6. pantā pamato ar to, ka pašvaldību un valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabi-litācijas institūcijās (pavisam 122) kopumā dzīvo 6301 invalīds (2009. gada dati), kuriem ir jānodrošina nokļū-šana ārstniecības iestādēs, pie ārstiem speciālistiem, uz veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju utt. Šādi grozījumi, pēc LpsAiA aprēķiniem, prasītu no valsts budžeta 15 000 latu. diemžēl neesam atraduši “dzirdīgas” ausis mūsu politiķu vidū.

Kopīgiem spēkiem cenšamies risināt dažādas situāci-jas. tā, piemēram, skrīveru aprūpes centra direktors bija sašutis, kad Jēkabpils slimnīca pieprasīja, lai pan-sionāts savam klientam uz slimnīcu atgādā acu pilie-nus. tie maksā santīmus, bet attālums no skrīveriem līdz Jēkabpilij un atpakaļ – 100 km. citreiz slimnīcas pieprasa, lai pansionāta iemītniekam līdzi tiktu doti kopšanas līdzekļi (pamperi) un atsevišķi medikamenti. Mēs uzskatām, ka tas jānodrošina ārstniecības iestā-dei, un Nacionālais veselības dienests savā skaidroju-mā apstiprinājis mūsu viedokli.

tomēr galvenais uzdevums ir panākt, lai nākamajā es plānošanas periodā, kas ilgs no 2014. līdz 2020. gadam, Labklājības ministrija paredzētu līdzekļus arī ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem infrastruktūras attīstībai. Ar infrastruktūru nav jāsaprot tikai ēku remonts, tās ir arī funkcionālās gultas, pretizgu-lējumu matrači, speciāli skapīši ar paceļamām virsmām. Šāds komplekts vienam cilvēkam maksā ap tūkstoti latu – pansionātiem tādas naudas attīstībai nav.

Latvijas pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvie-nība eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012) aktivitātes “Aktīva un veselīga dzī-vesveida sekmēšana” ietvaros šāgada 6. jūnijā aici-na visas Latvijas sociālās aprūpes institūcijas organi-zēt sporta pasākumus sociālās aprūpes institūciju iemītniekiem un darbiniekiem un 1. oktobrī atzīmēt starptautisko veco ļaužu dienu visos Latvijas sociālās aprūpes centros!

latvijas paŠvaldīBu soCiālās aprŪpes institŪCiju apvienīBā

(lpsaia)


LOGS58

ligita gintere,Lps izglītības un kultūras jautājumu komitejas

priekšsēdētāja,un olga kokāne,Lps padomniece

pārskata periodā notikušas četras izglītības un kul-tūras jautājumu komitejas sēdes, trīs sarunu raundi ar izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, trīs tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru robertu Ķīli, divi sarunu raundi ar Kultūras ministrijas pār-stāvjiem un viena tikšanās ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi–Grendi.

2011. gada vasarā komitejas uzmanības lokā bija profesionālās ievirzes izglītības programmu finan-sēšanas modeļa reforma, jo likumdevējs paplašinājis to personu loku, kurām ir tiesības uz valsts budžeta finansējumu. tas pašvaldībām radīja bažas, ka attie-cīgi var samazināties valsts dotācijas lielums. sarunās ar KM izdevās panākt, ka valsts dotācijas lielums pašvaldībām profesionālās ievirzes izglītības prog-rammu finansēšanai netiek samazināts. Šajā sakarā arī notika vairākas tikšanās ar Kultūras ministrijas un Kultūrizglītības un nemateriālā kultūras mantojuma centra darbiniekiem. Lps pārstāvji aicināja ministriju

noteikt pārejas periodu, un ministrija solīja priekš-likumu izvērtēt, taču rezultātā pārejas periods neti-ka noteikts. Radās arī sarežģījumi dotācijas sadales metodikas noteikšanā. tika piedāvāti vairāki mode-ļi, kuru apspriešanā piedalījās pašvaldību pārstāvji no plānošanas reģioniem. Atsevišķas pašvaldības ar sasniegtajiem rezultātiem palika neapmierinātas, tādēļ šāgada sarunās turpināsim iztirzāt jautājumu par profesionālās ievirzes izglītības programmu finansē-šanas kārtību.

otrs vēl neatrisināts jautājums ir valsts mērķdotāci-jas atjaunošana amatieru kolektīviem. 2011. gada sarunās KM solīja dotācijas plūsmu atjaunot 2012. gadā, taču nenoteica konkrētu datumu. Nomainoties valdības sastāvam (rīkojuma Nr. 2 sekas), ministrija un Lps veikusi pētījumus, lai noteiktu dotācijas lielumu un izlietojuma mērķus. pētījuma dati liecina, ka 2011. gadā kopējās izmaksas par vidējo atalgojumu mēne-sī kolektīvu vadītājiem un speciālistiem (ieskaitot sociālo nodokli) 119 pašvaldībās bija 5 406 635 lati. savukārt vidējais atalgojums gadā vienam kolektīvam 119 pašvaldībās (tajā skaitā telpas, materiāltehniskais aprīkojums, notis, deju apraksti, transports, tērpi un cits aprīkojums) izmaksā 3 528 765 latus. Lps jop-rojām uzstāj, ka, lai nodrošinātu dziesmu un deju svētku nepārtrauktību, savs finansiālais pienesums šajā procesā ir jāveic valstij. sarunās tika apspriesta arī ministrijas metodiskā palīdzība kultūras iestāžu vadītājiem un kultūras speciālistiem, un ministrija pat solīja apmācības programmas izveidošanu, taču tas palicis neizpildīts.

2012. gada 23. februārī izglītības un kultūras jautāju-mu komitejas sēdē piedalījās kultūras ministre Žaneta Jaunzeme–Grende. sarunā par dziesmu un deju

svētku nepārtrauktības nodrošinājumu noskaidro-jās, ka ministrija meklē finansējumu amatieru kolek-tīviem un vēlas izpētīt izmantojuma mērķus. savukārt attiecībā uz bibliotēku projektu “trešais tēva dēls”

izglītīBas un kultŪras jautājumu komitejā

LOGS 59

pašvaldības saņēma solījumu, ka valsts finansējums paliks iepriekšējā gada līmenī. sarunā tika apspriesta arī nemateriālā kultūras mantojuma likumprojekta tapšanas gaita, jo komitejas dalībnieki uzskata šādu likumu par ļoti nepieciešamu un izteica bažas, vai likums spēs nodrošināt nemateriālā kultūras manto-juma saglabāšanas ilgtspēju.

izglītības un kultūras komiteja izskatījusi vairākus paš-valdībām svarīgus jautājumus: profesionālās izglītī-bas reformas mērķi un uzdevumi, skolēnu reģistrācija izglītības iestādēs, profesionālās ievirzes izglītības finansējuma jaunā modeļa priekšrocības un trūkumi u.c.

sarunās ar izglītības un zinātnes ministriju komiteja apspriedusi jautājumu par profesionālās izglītības attīstību, tās finansēšanas modeli un pašvaldību savstarpējiem norēķiniem. Kā zināms, ministrijas piedāvātais modelis pašvaldību profesionālo skolu finansēšanā netika atbalstīts Ministru kabinetā, un šis jautājums nav atrisināts vēl šim. Komiteja šo jautājumu pieteikusi izM un Lps sarunās par 2013. gada budžetu.

sakarā ar izglītības valsts kvalitātes dienesta pētījumiem par izglītības vecuma bērnu reģistrāciju izglītības iestādēs un secinājumiem, ka pārāk liels skaits bērnu nav reģistrēti izglītības iestādēs, komiteja savā sēdē izskatīja šo jautājumu un nolēma, ka ir nepieciešams pastiprināt aizbildņu atbildību par bērnu savlaicīgu reģistrāciju (no piecu gadu vecuma) kādā no izglītības iestādēm. Komiteja apstiprināja grozījumu projektu izglītības likumā, un tas tika iesniegts izglītības un zinātnes ministrijā.

pēc valdības nomaiņas komitejai ar izglītības un zinātnes ministru robertu Ķīli ir bijušas vairākas tikšanās, kurās apspriesti šādi jautājumi: par pašvaldību un valsts budžeta norēķinu sistēmu savstarpēju izlīdzināšanu par izglītības pakalpojumiem uz vienu skolēnu; par pašvaldību kompetences maiņu izglītības iestāžu uzturēšanā, pārejot uz valsts galvojuma sistēmu; par mazo skolu programmu; par mācību saturu un mācību gadu; par profesionālās izglītības reformu un pašvaldības lomu tajā. Komitejai bijušas vēl citas tikšanās ar ministrijas speciālistiem

par profesionālo izglītību. sarunu rezultātā vairāki pašvaldību pārstāvji ir pieteikušies un darbojas profesionālās izglītības sistēmas reformas koncepcijas izstrādes darba grupās.

Un nobeigumā patīkamas ziņas no izglītības un zināt-nes ministrijas – 8. maijā Ministru kabinets atbalstījis izM plānu ieguldīt papildu 62 miljonus latu eiropas savienības fondu finansējuma profesionālās izglītī-bas un zinātnes attīstības aktivitātēs. Ar šo lēmumu tiek pieteikts līdz šim lielākais un mērķtiecīgākais ieguldījums Latvijas profesionālās izglītības attīstībā.izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis jau iepriekš norādījis, ka, saņemot papildu 31 miljonu latu finan-sējumu aktivitātes “Mācību aprīkojuma moderni-zācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” projektiem, Latvijā būs iespēja pilnībā modernizēt un nostiprināt līdz pat desmit eiropas līmeņa profesionālās izglītības centrus, kuriem jānodrošina augsta līmeņa un darba tirgus prasībām atbilstoša profesionālā izglītība, kā arī jāceļ tās prestižs.Kopā profesionālās izglītības iestāžu modernizācijā tiks ieguldīti aptuveni 100 miljoni latu es fondu finan-sējuma, kas būtiski sildīs Latvijas ekonomiku.tāpat saskaņā ar jauniešu bezdarba mazināšanas rīcības plānu saņemts eK un valdības atbalsts papildu finansējuma piešķiršanai 4,3 miljonu latu apmērā aktivitātē “atbalsts sākotnējās profesionālās izglītī-bas programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai”. Līdz ar to, jau sākot ar šāgada rude-ni, būs iespēja uzņemt daudz lielāku audzēkņu skaitu viena gada un pusotrgadīgajās profesionālās izglītības programmās, iesaistot apmācībās arī bezdarbniekus ar zemu izglītības līmeni, tā sniedzot atbalstu papildu 2000 jauniešiem, kuriem nav attiecīgas profesionālas kvalifikācijas, lai konkurētu darba tirgū.savukārt divi miljoni latu no plānotajām virssaistībām tiks ieguldīti aktivitātē “profesionālās orientācijas un karjeras izglītības attīstība izglītības sistēmā”, lai jau 2013. gadā atjaunotu karjeras izglītības pasākumu ieviešanu visā Latvijā.


LOGS60

inta purviņa,Lps bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu

apakškomitejas priekšsēdētāja,un

elita kresse,Lps padomniece

bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomi-tejas darbs Latvijas pašvaldību savienībā organizēts ciešā sadarbībā ar izglītības un kultūras jautājumu komiteju un veselības un sociālo jautājumu komi-teju. Apakškomiteju vada olaines novada domes priekšsēdētāja vietniece inta purviņa.

tāpat kā iepriekšējos periodos, arī pagājušajā gadā un šogad apakškomitejas darba kārtības svarīgākie jautājumi saistīti ar bērnu tiesību ievērošanu un aiz-sardzību, bērnu aizsardzību pret vardarbību, bērnu veselības uzlabošanu, kvalitatīvas izglītības un jo īpaši pirmsskolas izglītības pieejamību, kā arī jaunatnes politiku.

Apakškomitejas sēdēs piedalījusies Labklājības ministrijas bērnu un ģimenes politikas departamenta

direktore līvija liepiņa, kura ziņoja par pamatno-stādņu “bērniem piemērota Latvija” īstenošanu un bērnu stāvokli Latvijā, valsts bērnu tiesību aizsardzī-bas inspekcijas priekšniece Laila Rieksta–Riekstiņa, informējot par aktuāliem jautājumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā, un izglītības un zinātnes ministri-jas politikas koordinācijas departamenta Jaunatnes politikas nodaļas vadītāja diāna sīmansone, kura iepazīstināja ar jaunatnes politikas prioritātēm 2012. gadā un atbalsta instrumentiem pašvaldībām jaunat-nes jomā.

savukārt saldus novada domes deputāte un Latvijas Mazpulku padomes priekšsēdētāja ilze kļava aktu-alizējusi jautājumu par latvijas mazpulku nākotni. organizācijas mērķis ir veicināt, lai ikviens bērns veidotos par pilnvērtīgu personību – gudru, darbīgu un labu cilvēku, un palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei. Mazpulkiem šobrīd pietrūkst jaunu vadītāju, un, tikai pateicoties pieredzējušo vadītāju entuziasmam un veiksmei pro-jektu konkursos, biedrība turpina darboties, taču, samazinoties bērnu skaitam laukos un novecojot mazpulku vadītājiem, mazpulki var “iznīkt” desmit divdesmit gadu laikā. Lai mazpulku organizācija varē-tu pilnvērtīgi attīstīties, ir nepieciešama mērķtiecīga valsts jaunatnes politika, finansiāli atbalstot kvalitatī-vas jauniešu organizācijas, kas veido sociāli atbildīgu sabiedrību.

Latvijas pašvaldību savienība līdz ar dažādu valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju dalībniekiem pār-stāvēta demogrāfisko lietu padomē, kas izveidota ar mērķi veicināt vienotas valsts demogrāfiskās politikas izveidi un īstenošanu visos valsts pārvaldes līme-ņos. problēmas ar bērnudārzu pieejamību daudzās pašvaldībās ir viens no šķēršļiem, kas ģimenes kavē pieņemt lēmumu par pēcnācēju radīšanu. Šobrīd 19 no 119 pašvaldībām rindā uz bērnudārzu katrā pašval-dībā gaida vairāk nekā 60 bērnu. Lai rastu risinājumu problēmai par pirmsskolas izglītības iestāžu pieeja-mības nodrošināšanu ikvienam bērnam no pusotra gada vecuma, demogrāfisko lietu padomes izveido-tajā darba grupā iesaistījušies saeimas, Ministru pre-zidenta biroja, Latvijas pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Rīgas domes pārstāvji, speciālisti no Labklājības, izglītības un zinātnes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri-jas, Latvijas darba devēju konfederācijas, Latvijas samariešu apvienības, vecāku iniciatīvas grupas “Nauda seko bērnam” pārstāvji, kā arī pieaicinātie pārstāvji no Latvijas privāto pirmsskolu biedrības. Jāsaka, ka debates darba grupas sēdēs bijušas dedzī-

BĒrnu, jaunatnes un Ģimenes jautājumu apakŠkomitejā

LOGS 61

gas, bieži vien skarbas un asas, jo Latvijas pašvaldību savienības un citu darba grupas pārstāvju viedokļi būtiski atšķiras.

2012. gada 28. martā Latvijas pašvaldību savienības domes sēdē vienbalsīgi tika pieņemta rezolūcija “par pirmsskolas izglītības iestādēm”. Lai apspriestu jautājumu par bērnudārzu pieejamību, sēdē piedalī-jās arī demogrāfijas lietu padomes izveidotās darba grupas vadītāja Ministru prezidenta padomniece integrācijas jautājumos sarmīte Ēlerte, kura prezen-tēja darba grupas redzējumu, kā risināt bērnudārzu pieejamības problēmu – ar MK noteikumiem visā valstī vienādi. darba grupa secinājusi, ka līdzšinējā izglītības un zinātnes ministrijas veiktā uzskaite par bērniem, kas reģistrēti rindā uz vietu pirmsskolas izglītības iestādēs, ir neprecīza. vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atzinusi, ka rindā uz bērnudārzu gaida 11 800 bērnu, nevis 34 tūkstoši. Kritiskākā situācija ir Rīgā un pierīgas pašvaldībās. Kopumā Latvijā pirmsskolas izglītību nodrošina 978 bērnudārzi; no tiem 874 ir pašvaldību, bet 104 – pri-vātie.

Lps domes pieņemtajā rezolūcijā teikts, ka “prob-lēmas ar bērnudārziem ir vēsturiski radušās kļūdainas valsts politikas rezultātā, kad valsts atteicās no pienāku-ma maksāt algas bērnudārzu pedagogiem, un problē-mu risinājums daudzās pašvaldībās ir aizkavēts, valstij aizliedzot aizņemties jaunu bērnudārzu celtniecībai”. pašvaldībām ir tiesības izvēlēties savu autonomo funkciju nodrošināšanai piemērotāko, individuālu risinājumu, jo situācija katrā pašvaldībā ir atšķirīga. privātie bērnudārzi ir viena no iespējām panākt efek-tīvāku pakalpojumu sniegšanu, īpaši gadījumos, kad pašvaldības bērnudārzos nepietiek vietu.

Lps dome rezolūcijā atbalsta valdības apņemša-nos atjaunot atalgojuma nodrošinājumu pirmsskolas iestāžu pedagogiem; vietu nodrošinājumu bērnu-dārzos visiem bērniem no pusotra gada vecuma, ja vecāki to vēlas; katras pašvaldības tiesības patstāvīgi izvēlēties risinājuma formu, pieņemot pašvaldības saistošos noteikumus, kas ievēro vietējās īpatnības un resursus.

Ar šo rezolūciju Lps dome aicina ministru kabinetu un saeimu

palīdzēt pašvaldībām ar finansēm, taču neregulēt •pašvaldības autonomajā kompetencē esošus jau-tājumus ar Ministru kabineta noteikumiem;atļaut es fondu izmantošanu un aizņemšanos •valsts kasē vai kredītiestādēs pašvaldību bērnu-dārzu celtniecībai;palielināt maksimāli pieļaujamo bērnu skaitu bēr-•nudārza grupiņā;no 2013. gada 1. janvāra atjaunot “māmiņu algas” •pilnā apmērā, atceļot arī “māmiņu algu” griestus;garantēt, ka vienam no vecākiem darba vieta tiek •saglabāta līdz brīdim, kad bērns sasniedzis divu gadu vecumu;izskaust valsts institūciju pārmērīgās birokrātiskās •prasības attiecībā uz bērnudārzu darbību.

Rezolūcija iesniegta demogrāfisko lietu padomē, Ministru kabinetā un saeimā.

demogrāfisko lietu padome 4. aprīļa sēdē vienojās, ka bērnudārzu pieejamības uzlabošanai iedzīvinās principu “nauda seko bērnam”, kā arī no 2013. gada dubultos sociālās iemaksas pensijas kapitālā vecā-kiem, kas kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam.

Ministru prezidents valdis dombrovskis norādīja, ka pašvaldībām, kuras nevar nodrošināt vietas bērnu-dārzos, būs pienākums līdzfinansēt vecākiem pieeja-mību privātajos bērnudārzos, nodrošināt aukļu die-nestu vai kā citādi risināt šo jautājumu. savukārt valsts no savas puses paredz atjaunot dotāciju pirmssko-las izglītības pedagogiem, kas pašvaldībām atbrīvos līdzekļus bērnudārzu rindu problēmas risināšanai. premjers apsolīja, ka valsts apņemsies nākamgad no valsts budžeta papildus piešķirt 23 miljonus latu pedagogu algām bērnu apmācībai no pusotra līdz četriem gadiem un izstrādāt principu “nauda seko bērnam”, savukārt pašvaldībām jāapņemas nodro-šināt bērnudārzu pieejamību visiem bērniem, kuru vecāki būs izteikuši šādu vēlmi.

demogrāfisko lietu padome, ņemot vērā pašvaldību piedāvātos risinājumus, atbalstīja ieceri veikt grozī-jumus normatīvajos aktos, kas paredz pierīgas reģio-nam nodrošināt piekļuvi eiropas savienības struktūr-fondu finansējumam, ļaut pašvaldībām aizņemties naudu pašvaldību investīciju projektiem, kas saistīti ar pirmsskolas izglītības grupu izveidi pie skolām, kā arī rast risinājumus pvN likmes atcelšanai publiskās un privātās partnerības projektiem.

ģimeni un dzimstību Latvijā apdraud ne tikai ekono-mikas, bet arī garīgo vērtību krīze, kad zūd izpratne par pamatvērtībām, ģimeni, savstarpēju cieņu un mīlestību. Lai mums visiem kopā izdodas stiprināt ģimeniskās vērtības sabiedrībā un izjust gandarījumu par paveikto!


LOGS62

ilze mutjanko,Lps padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

sabiedriskās domas pētījumu centrs sKds pēc ventspils novada domes iniciatīvas šāgada sāku-mā Ances un Jūrkalnes pagastā veica pētījumu ar mērķi noskaidrot, kādi īpaši pašvaldības nodrošināti atvieglojumi un pabalsti būtu noteicošie, lai ģime-ne izlemtu laist pasaulē bērnus. Šo var uzskatīt par pilotprojektu, jo ventspils novads ir pirmā pašvaldī-ba Latvijā, kas veikusi plašu aptauju, kuras rezultātā tapis nozīmīgs pētījums, kas, iespējams, palīdzēs risināt šobrīd tik aktuālo demogrāfijas problēmu.

Lai pētījuma rezultātus atklātu plašākai sabiedrībai, 12. aprīlī ventspils novada dome Latvijas pašvaldību savienībā organizēja preses konferenci – diskusiju, kurā piedalījās ventspils novada domes priekšsēdē-tājs aivars mucenieks, veselības ministre ingrīda Circene, sKds valdes loceklis arnis kaktiņš, demo-grāfs ilmārs mežs, mūziķis igo un citi interesenti, kas atbalsta dzimstības veicināšanu Latvijā.

Jūrkalnes un Ances pagastā tika aptaujātas 184 sie-vietes vecumā no 15 līdz 50 gadiem, un pētījumā noskaidrots, ka aptaujātajām pašlaik kopumā vidēji katrai ir 1,38 bērni. savukārt par visvēlamāko bērnu skaitu vienā ģimenē pašreizējā Latvijas situācijā aptaujātās sievietes min 2,33 bērnus (visu atbilžu vidējā aritmētiskā vērtība), bet gadījumā, ja tiktu nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi, viņas vidēji vēlētos 2,58 bērnus. tas pierāda, ka vismaz vienu bērnu katra sieviete vēl vēlas, un tas jau būtu ievēro-jams situāciju uzlabojošs faktors.

sKds valdes loceklis arnis kaktiņš preses konferen-cē uzsvēra, ka pētījumā piedalījušās gandrīz visas

abu pagastu sievietes un rezultātus iespējams pie-mērot arī citiem līdzīgiem pagastiem: “Tagad mums ir zināms, ko grib sievietes. Jautājums – ko spēs paveikt pašvaldības?”

viņam un klātesošajiem atbildi sniedza ventspils novada domes priekšsēdētājs aivars mucenieks: “Balstoties uz šo pētījumu, pašvaldībā izstrādājam priekšlikumus un virzīsim tos tālāk īstenošanai, turklāt tie noderēs ne tikai Ventspils novadā vien. Pirmais, ko vēlamies izdarīt savā pašvaldībā – bērna piedzimšanas pabalstu, kas patlaban ir piecdesmit latu, iesākumā gribam palielināt līdz simts latiem, kā arī plānojam nodrošināt bezmaksas pusdienas skolās atvasēm no triju un vairākbērnu ģimenēm.”

savukārt veselības ministre ingrīda Circene atzī-mēja, ka problēma slēpjas attieksmē un domāšanas veidā: “Zināms, ka vislielākais dzimstības pacēlums bija pēc kara, kad nebija pieejami daudzi mūsdienu labumi, bet tomēr dzima bērni. Nopietna uzmanība jāpievērš tam, ka tikai seši procenti aptaujāto norādīju-šas, ka bērnu radīšana saistāma ar patriotiskām jūtām. Tā ir mūsu attieksme – nopirksim jaunu mašīnu, māju vai atļausimies bērnu? Pētījums ir svarīgs, lai saskatītu, ka materiālā daļa ieņem nozīmīgu vietu mūsu dzīvē.”

Arī Lps vecākais padomnieks māris pūķis diskusijā akcentēja to, ka “nevar viennozīmīgi salīdzināt mūs-dienas ar pēckara periodu bērnu dzimšanas ziņā, jo mūslaikos tomēr ir daudzas finansiālās vajadzības, kas jānodrošina. Vēl demogrāfija ir saistīta ar inflāci-ju, un tās sekas var dramatiski ietekmēt demogrāfisko situāciju valstī. Šobrīd ir jāattīsta ekonomika, lai būtu no kā finansēt demogrāfiskā stāvokļa veicināšanas pasākumus”.

kas mums jādara, lai ĢimenĒs dzimtu BĒrni

LOGS 63

pētījumā kā faktorus, no kuriem ļoti lielā mērā atka-rīgs tas, vai tuvāko trīs gadu laikā viņas ir gatavas laist pasaulē vēl kādu bērnu, aptaujātās sievietes visbie-žāk uzsvērušas:

personīgo finansiālo situāciju (60%);•valsts pabalstus (50%);•darba esamību (pašai) (49%);•personīgo veselības stāvokli (48%).•

Nedaudz retāk aptaujas anketās atzīmēti šādi fak-tori:

darba esamība partnerim vai laulātajam (42%);•piemērota partnera esamība (39%);•partnera vai laulātā veselības stāvoklis (36%);•iespējas izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu •(34%);sadzīves apstākļi (32%);•palīdzības pieejamība bērna aprūpē (27%).•

Aptaujas dati liecina, ka no piedāvātā īpašo atvieg-lojumu un pabalstu saraksta, kas varētu veicināt jaunu bērnu laišanu pasaulē, Ances un Jūrkalnes pagasta sievietes kā sev personīgi ļoti motivējošus visbiežāk atzīmējušas:

vienreizējs pabalsts par bērnu nevis 50 latu, kā – tas ir pašreiz, bet gan 200 latu par pirmo bērnu, 400 par otro un 500 par trešo un katru nākamo bērnu – šo punktu atzīmējušas 66% sieviešu;iespēja bez maksas izmantot bērnudārza pakal-– pojumus mazulim no divu gadu vecuma, lai vecāki varētu strādāt, kā arī pašvaldības apmak-sāta ēdināšana dārziņā – šo iespēju uzsver 65% sieviešu;iespēja ģimenēm, kurās ir divi un vairāk bērnu, – vasarā viņus sūtīt pašvaldības sarūpētajos dar-bos (piemēram, garantējot, ka pusaudzis varēs vienu mēnesi strādāt četras stundas dienā, par to saņemot 100 latu) – to atbalsta 57% aptaujāto sieviešu.

vēl pie ieteikumiem vietējām varām jāpiemin arī citi motivējoši faktori: bērniem ēdināšana skolā par

brīvu; pabalsts skolas piederumu iegādei, mācību gadu uzsākot; iespēja ģimenēm ar bērniem īrēt mājokli no pašvaldības dzīvojamā fonda; vairāk-bērnu ģimenēm pašvaldības nodrošinātās atlaides komunālajiem maksājumiem; nekustamā īpašuma nodokļa atlaide atkarībā no bērnu skaita; kultūras pasākuma bezmaksas (pašvaldības segts) apmeklē-jums utt.

savukārt mūziķis igo bija uzaicināts piedalīties dis-kusijā, jo vairākus gadus darbojas Jūrkalnes draugu kopā un atbalsta dzimstības veicināšanas domu-biedru grupu. “Mēs Jūrkalnē pirms desmit gadiem bez iepriekšējas izpētes aizsākām dažādas sabiedris-kas aktivitātes, un šajos desmit gados abos novados izdarīts bezgala daudz, bet vēl vairāk ieceru ir plā-nos. Tomēr, ieraugot Jūrkalni, mani draugi un ciemiņi saprot, kas viss nav tik rožaini, tāpēc ir liels prieks, ka no mūsu Jūrkalnes draugu kopas iniciatīvas attīstījies tālāks rīcības plāns, veikts pētījums un tagad jau aiz-sākti pirmie soļi sadzīves un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai,” – tā mūziķis igo.

preses konferenci bija iespējams vērot tiešraidē internetā, ko izmantoja arī pašas pētījuma dalībnie-ces, kas pasākumu vēroja Jūrkalnes pagasta bibliotē-kā. diskusijas laikā no skatītājām atnāca ziņa: “Mūsu komentārs par diskusijā teikto ir īss – ja mazajos pagas-tos būtu pastāvīgas darba vietas un dzīvojamais fonds, tad jaunajām ģimenēm nebūtu problēmu audzināt vairākus bērnus un tās nedotos dzīvot ārpus pagastiem vai valsts.”

Šo ventspils novada domes iniciatīvu var vērtēt ļoti pozitīvi, jo diskusijā arī izskanēja viedoklis, ka paš-valdība uzņēmusies daļu no valstiskas nozīmes jau-tājumu risināšanas. galvenā pētījuma atziņa – abiem pagastiem ir iespēja uzlabot dzimstības rādītājus, turklāt tas iespējams visā valstī. veidojot sarunu starp valsti, iedzīvotājiem un pašvaldībām, mums jārisina šī samilzusī demogrāfijas problēma, tikai tas jādara ar lielu gribu un savstarpēju sapratni.


LOGS64

jānis neimanis,Lps sporta jautājumu apakškomitejas priekšsēdētājs,

un guntis apīnis,Lps padomnieks sporta jautājumos

No sporta nozares viedokļa 2012. gads ir īpašs – olim-piskais gads. Arī eiropas savienība sasaistījusi šo gadu ar sportu – eiropā tas ir aktīvas novecošanas un paau-džu solidaritātes gads. savukārt pašvaldībām katrs gads ir kā olimpiskais.

Atskatoties uz Lps sporta apakškomitejas darbu kopš iepriekšējā kongresa, atzīmēsim svarīgākos notikumus.

2011. gada 20. jūlijā notika izglītības un zinātnes ministrijas un latvijas pašvaldību savienības sarunas par jautājumiem, kas attiecas uz sportu. tajās tika pārru-nāta jaunā sadales kārtība un kritēriji, atbilstoši kuriem no 2012. gada 1. janvāra notiek finansējuma piešķiršana profesionālās ievirzes sporta izglītības programmām pedagogu atalgojumam. Lps pārstāvji aizstāvēja vie-dokli, ka, ņemot vērā jauniešu sporta attīstības kā valsts sporta politikas prioritātes nozīmi, līdzšinējais dotāci-jas apjoms sedz tikai aptuveni 50% no nepieciešamā šobrīd strādājošo treneru darba algu nodrošināšanai, bet no 2012. gada 1. janvāra uz finansējumu profesionā-lās ievirzes izglītības programmām var pretendēt arī pri-vātpersonu dibinātas izglītības iestādes, un nepiecie-šams ne tikai saglabāt līdzšinējo valsts dotācijas apjomu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmām, bet arī rast iespēju to palielināt. Jautājumā par izglītības un zinātnes ministrijas un pašvaldību sadarbību sporta statistikas apkopošanā vienojāmies, ka jāveicina statis-

tikas apkopošanas procesa datorizācija, kā arī jāpanāk, lai dažādās statistikas atskaitēs nebūtu jāsniedz infor-mācija par vienu un to pašu jautājumu. sarunās tika pārrunāta arī izM un pašvaldību sadarbība, organizējot sporta bāzu darbības pārbaudes.

Šogad sarunas par sporta jautājumiem notiks 18. jūlijā, un ar izglītības un zinātnes ministriju saskaņoti tajās izskatāmie jautājumi:

izglītības un zinātnes ministrijas sporta departa-•menta reorganizācija;profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu •finansējums;sporta stundas vispārizglītojošajās skolās;•statistikas apkopošana sporta jomā;•sadarbība sporta internātu izveidē un uzturēšanā;•eiropas savienības struktūrfondu līdzekļu piesais-•tes iespējas sportā 2014. – 2020. gada periodā;sporta politikas pamatnostādnes 2013. – 2020. •gadam;valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktū-•ras attīstības koncepcija;pašvaldības tiesības piešķirt naudas balvas par •izciliem sasniegumiem sportā.

2011. gada 1. novembrī sporta jautājumu apakško-mitejas sēdē tika apspriests izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “par sporta centru un līdzīgu projektu turpmāko finan-sēšanu” un mk sēdes protokollēmuma projekts, kas cita starpā paredz noteikt, ka

sporta infrastruktūras attīstībai Latvijā izmantojami – dažādi finanšu avoti,valsts investīcijas sporta infrastruktūras attīstībai tiek – paredzētas tieši attiecīgā projekta īstenotājam;izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2012. gada 1. – jūnijam jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktū-ras attīstības koncepcija, nosakot kritērijus valsts budžeta finansējuma piešķiršanai.

Šobrīd protokollēmums ir pieņemts Ministru kabinetā un atliek cerēt, ka ne tikai taps jauna koncepcija, bet arī tiks atrasti resursi, lai investīcijas sporta infrastruktū-ras attīstībā būtu iespējamas. Komitejas sēdē izvirzījām principus, pēc kuriem būtu jāvadās, plānojot turpmā-kās investīcijas. Uzskatām, ka precīzi jādefinē sporta objektu celšanas mērķi – vai tas domāts augstas klases sportam vai masu sportam un attiecīgi valsts investīciju programmā šie divi virzieni jānodala. sporta objektu būvniecības valsts investīciju programmai būtu jābūt par sporta nozari atbildīgās – izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē. svarīgi, lai, sporta objektu celtniecību plānojot, tiktu izvērtēta to turpmākās dar-bības efektivitāte – uzturēšanas iespējas, noslogojums un lai uzceltajās sporta bāzēs strādātu kvalificēti trene-ri, saņemot par darbu atbilstošu atalgojumu. Komiteja

sporta jautājumu apakŠkomitejā

LOGS 65

atbalstīja carnikavas novada pašvaldības sporta darba vadītāja roberta raimo priekšlikumu, ka, izmantojot igaunijas pieredzi iedzīvotāju veselīga dzīvesveida paradumu ieviešanā, nepieciešams veidot atklāta tipa brīvdabas sporta objektu tīklu visā valstī tā, lai no jebkuras vietas ne vairāk kā 30 minūšu brauciena attālumā būtu šāds objekts – pieejams iedzīvotājiem un gana lēts celtniecības un turpmākās uzturēšanas ziņā. Šim nolūkam vajadzētu atrast iespēju piesaistīt eiropas savienības fondu līdzekļus.

2012. gada 8. martā komitejas sēdē piedalījās izglītības un zinātnes ministrijas sporta departamen-ta pārstāvji, kuri informēja par aktualitātēm nozarē – sporta budžeta sadalījumu 2012. gadā, plānoto minis-trijas reorganizāciju, kā arī par to, ka uzsākts darbs pie valsts sporta politikas pamatnostādņu izstrādes laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam sakarā ar to, ka beidzas līdzšinējo nozares plānošanas dokumentu – Nacionālās sporta attīstības programmas un sporta politikas pamatnostādņu darbības termiņš.

Šāda dokumenta nepieciešamība jau pirms diviem gadiem tika uzsvērta Lps 21. kongresa pieņemtajā rezolūcijā “par sportu”. Arī Lps atzinumos par dažā-diem ar sportu saistītiem normatīvo aktu projektiem vienmēr aicina izglītības un zinātnes ministriju neka-vēties ar plānošanas dokumentu izstrādes uzsākšanu, jo, gatavojot nozares attīstības stratēģiju, ir svarīga savlaicīga, iespējami plaša un atklāta diskusija pirms dokumentu galīgās pieņemšanas. Līdz šim notikušas vairākas dokumenta izstrādes darba grupu sēdes, un tajās vienmēr piedalās arī Lps pārstāvji.

Lai iesaistītu šajā darbā pašvaldības, komitejas sēdē tika nolemts rīkot informatīvu sanāksmi Latvijas paš-valdību sporta darba vadītājiem un organizatoriem. tas nepieciešams arī tāpēc, lai iezīmētu problēmas, kādas ir pašvaldību sporta jomā, un apmainītos ar darba pieredzi. Jautājums par šāda pasākuma norises laiku un vietu pagaidām ir atklāts.

18. aprīlī komitejas sēdē galvenais jautājums bija par pašvaldību darbinieku sporta spēļu atjaunošanu. Šī labā tradīcija tika pārtraukta ekonomiskās krīzes dēļ. gatavojot gadumijas žurnālu “Logs”, tika intervēti visu pašvaldību vadītāji, un vairāki no viņiem ierosināja, ka būtu nepieciešams spēles atjaunot. tiesa, ņemot vērā, ka pēdējās pašvaldību darbinieku sporta spēles notika vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas, nepieciešams pārdomāt, kādā formā iespējams sarī-kot sacensības 119 pašvaldībām.

Šo uzdevumu Lps valde uzticēja sporta jautājumu apakškomitejai, kas nolēma nerīkot pašvaldību dar-binieku sporta spēles līdzšinējā formā, bet organizēt sacensības kādā no tradicionālajiem masu sporta veidiem (skriešanā, riteņbraukšanā, slēpošanā, soļo-šanā, nūjošanā). organizēt šādu pasākumu skrie-šanā ir pieteikusies carnikavas novada pašvaldība, kas izstrādājusi un iesniegusi nolikumu. sacensības notiks šāgada 28. jūlijā, un tajās pašvaldību dar-binieki sacentīsies 5000 m un 1000 m skriešanā un stafetē, ar šo pasākumu atbalstot eiropas vese-līgas novecošanas un paaudžu solidaritātes gadu un popularizējot veselīgu dzīvesveidu un sportiskas aktivitātes.

sestdien, 2012. gada 28. jūlijā,Carnikavas sporta kompleksā Carnikavā, smilšu ielā 1

eiropas aktīvas novecošanas un paaudžu solidaritātes gadam veltītālatvijas paŠvaldīBu darBinieku sporta diena

sporta dienu organizē Latvijas pašvaldību savienība sadarbībā ar carnikavas novada domi un atbalstītājiem.

dalībnieku ierašanās un reģistrācija – no plkst. 9 līdz 10.30.sacensību atklāšanas parāde – plkst. 11.sacensību sākums – pulksten 12.

sacensību komandā var iekļaut pašvaldības administrācijas darbiniekus un pašvaldības deputātus.Katrā komandā drīkst startēt 20 dalībnieki, bet ieskaites vērtējumā tiks ņemti vērā trīs labākie rezultāti 5 km distancē un pieci labākie rezultāti 1 km distancē.

vērtēšana notiks starp republikas nozīmes pilsētām; lielo novadu pašvaldībām (vairāk nekā 5000 iedzīvotāju); vidējo novadu pašvaldībām (3000 – 5000 iedzīvotāju); mazo novadu pašvaldībām (līdz 3000 iedzīvotāju).

pieteikšanās notiek elektroniski saskaņā ar pieteikšanās formu carnikavas sporta centra portālā www.sports.carnikava.lv līdz 1. jūlija plkst. 12.


LOGS66

pārskata periodā Lps Ārējo sakaru nodaļa turpināja darbu pie galvenajiem pamatdarbības virzieniem:

sekmēja pašvaldību starptautisko sadarbību,•aizstāvēja un pārstāvēja pašvaldību intereses gan •Latvijā, gan eiropas savienībā un starptautiskajās institūcijās,izstrādāja un vadīja projektus.•

attīstīBas sadarBīBa

Latvija arvien vairāk iesaistās pasaules mēroga notiku-mos un jautājumu risināšanā par ilgtspējīgu attīstību, nabadzības mazināšanu un citiem saistībā ar palī-dzību mazāk attīstītajām valstīm. Kamēr lielo donor-valstu uzmanība galvenokārt ir pievērsta Āfrikas un Āzijas reģioniem, Latvijas iespējas lielākoties saistītas ar ekonomiskās izaugsmes, stabilitātes un demo-krātijas stiprināšanu tuvākajos reģionos. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, iesaistoties attīstības sadarbībā, par prioritārajām valstīm noteikusi bijušās padomju republikas – gruziju, Moldovu, Ukrainu un baltkrieviju.

īstenojot attīstības sadarbības politiku, Latvija nesniedz tiešu finansiālu palīdzību, bet atbalsta dalī-šanos mūsu valsts pieredzē valsts pārvaldes reformu īstenošanā, demokrātiskas sabiedrības un sociālās attīstības veicināšanā, vides aizsardzībā, izglītības sis-tēmas uzlabošanā un citās jomās. Latvijas ekspertu zināšanas un praktiskā pieredze ir līdzekļi, ar kuriem Latvija var sniegt būtisku ieguldījumu tuvējā reģiona stabilitātes un attīstības veicināšanā.

Latvijas pašvaldību savienībai ir ievērojama pieredze attīstības sadarbības projektu īstenošanā. daudzu gadu garumā Lps uzņēmusi mācību un pieredzes apmaiņas vizītēs gruzijas, Moldovas, Ukrainas, irākas, Armēnijas, Kirgizstānas, tadžikistānas, Azerbaidžānas, baltkrievijas un citu valstu pašval-dību pārstāvjus. starpvalstu sadarbība palīdz arī

Latvijas pašvaldībām un uzņēmējiem atklāt jaunas iespējas.

azerbaidžāna

Uz vienu no bijušajām Aizkaukāza padomju republi-kām – azerbaidžānu – 2011. gada jūnija sākumā devās Latvijas pašvaldību vadītāju delegācija Lps priekšsēža Andra Jaunsleiņa vadībā. vizītes mērķis bija veicināt sadarbību pašvaldību līmenī un pieredzes apmaiņu.

vizītes laikā Lps delegācija apmeklēja Azerbaidžānas pašvaldības, ar kurām Latvijas pašvaldības – amatas novads, Ķekavas novads, Cēsu novads, ventspils novads un grobiņas novads – veido draudzīgus sakarus un partnersadarbību dažādās tautsaimniecī-bas nozarēs. pašvaldību vadītāju vizīte Azerbaidžānā notika vienlaikus ar Latvijas zinātnieku un uzņēmē-ju tirdzniecības misiju vides jomā, kurā piedalījās uzņēmumu pārstāvji. Misijas ietvaros bija organizēts Azerbaidžānas un Latvijas vides biznesa forums, kur apaļā galda ietvaros abu valstu uzņēmēji diskutēja par sadarbību vides jomā un nākotnes perspektīvām, kontaktbirža ar Azerbaidžānas lielāko kompāniju līdz-dalību, kā arī vizītes uz uzņēmumiem un individuālas tikšanās ar potenciālajiem biznesa partneriem.

pēc diviem mēnešiem – 2011. gada 22. – 29. augus-tā – Azerbaidžānas pašvaldību vadītāju delegācija ieradās atbildes vizītē Latvijā ar konkrētu mērķi – noslēgt līgumus par sadarbību ar Latvijas pašvaldī-bām. vizītes laikā viesi apmeklēja Amatas, cēsu, Ķekavas, ventspils, grobiņas un stopiņu novadu, un tika noslēgti četri sadarbības līgumi – starp Ķekavas novada un Nizami pašvaldību, Cēsu novada un M.A. Rasulzada pašvaldību, ventspils novada un Novkhani pašvaldību un amatas novada un ismajilli pašvaldību par draudzību un sadarbību kultūrā un izglītībā, uzņēmējdarbībā un cilvēkresursu attīstībā un pašvaldību darba pieredzes apmaiņā.

Jau pavisam drīz – 27. maijā uz Azerbaidžānu dosies amatas novada pašvaldības delegācija un 6. jūni-jā – Latvijas pašvaldību vadītāju delegācija, lai tiktos ar Azerbaidžānas pašvaldībām, kas izteikušas vēlmi sadarboties ar jēkabpils pilsētu un stopiņu nova-da, preiļu novada, kārsavas novada un salacgrīvas novada pašvaldību.

Baltkrievija

2011. gadā no 23. līdz 27. augustam mācību un pie-redzes apmaiņas vizītē Lps viesojās delegācija no Baltkrievijas, kuras sastāvā bija dažādu sfēru eksperti, pētnieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

lps ārĒjo sakaru nodaĻā

zane dūze, Lps Ārējo sakaru nodaļas vadītāja,kristīne kūlīte, Lps ārējo sakaru speciāliste,elita kresse, Lps ārējo sakaru koordinatore

LOGS 67

“Attīstības sadarbības pieredze mums likusi secināt to, ko agri vai vēlu izjūt jebkurš tiešām labs skolotājs, – citus mācot, mēs daudz labāk saprotam savu darbu, spējam novērtēt sasniegto un izvirzīt skaidrākus mērķus paši savu pašvaldību attīstībai, kā arī uzdevumus šo mērķu sasniegšanai,” atzīst Lps priekšsēdis andris jaunsleinis.

baltkrievijas delegācija vizītes laikā Latvijas pašvaldību savienībā iepazinās ar pašvaldību sistēmu Latvijā, administratīvi teritoriālo dalījumu, reformas etapiem, pašvaldību funkcijām un finanšu sadalījuma specifiku Latvijas pašvaldībās. baltkrievu kolēģi viesojās saldus novada pašvaldībā. baltkrievijas delegācijas vizīte Latvijā notika zviedrijas SKL International projekta ietvaros ar starptautiskās attīstības sadarbības aģentū-ras sidA (Swedish International Development Agency) atbalstu.

stāstot par Latvijas pašvaldību sadarbību ar baltkrieviju, noteikti jāmin 1. Baltkrievijas un latvijas sadarbības pašvaldību forums, kas risinājās šāgada 28. – 30. martā Baltkrievijā, vitebskas apgabala novopolockā. pasākuma tēma bija “baltkrievijas un Latvijas reģionālās un sadraudzības pilsētu sadarbī-bas perspektīvie virzieni”, un foruma mērķis – veici-nāt baltkrievijas un Latvijas sadarbības attīstību un paplašināt un nostiprināt starpreģionālos sakarus tirdzniecības un ekonomikas, investīciju un kultūras jomā, aktivizējot partnerattiecības starp baltkrievijas un Latvijas pašvaldībām.

Latviju šajā starptautiskajā pasākumā pārstāvēja 27 pašvaldības, kā arī baltkrievijas vēstnieks Latvijā aleksandrs gerasimenko, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra viet-nieks aivars draudiņš, Latvijas pašvaldību savie-nības priekšsēdis andris jaunsleinis un Latvijas – baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrī-bas valdes priekšsēdētājs alfrēds Čepānis. Kopumā forums pulcēja vairāk nekā 250 dalībnieku no abām valstīm.

foruma laikā notika plenārsēde, kurā apsprieda baltkrievijas un Latvijas sadarbības aktuālos jautāju-mus, piedaloties abu valstu ieinteresēto ministriju

un resoru pārstāvjiem. foruma laikā jelgavas novada pašvaldība noslēdza vienošanos par sadarbību ar baltkrievijas baranoviču pašvaldību, ogres pašvaldī-ba parakstīja sadraudzības pilsētu līguma projektu ar baltkrievijas pilsētu sloņimu, un ikšķiles pašvaldība noslēdza pilsētu sadraudzības līguma projektu ar stoļinas pilsētu, kas atrodas netālu no baltkrievijas un Ukrainas robežas.

alūksnes novada pašvaldība 2011. gadā noslēgusi vienošanos par sadarbību ar baltkrievijas ļahoviču pašvaldību, un šajā forumā piedalījās abu pašvaldību delegācijas. sadarbības partneri – ļahoviču pašval-dības pārstāvji izteica konkrētus sadarbības priekšli-kumus iespējamiem investoriem. viņi ir ieinteresēti piesaistīt investorus, kas vēlētos atvērt kopuzņēmu-mus baltkrievijā, īpaši kokapstrādes jomā, savukārt no gomeļas izskanēja interese par zivju rūpniecī-bu. Attīstot darbību baltkrievijā, uzņēmējiem rastos iespēja strādāt arī Krievijas un Kazahstānas valstu tirgum, kas ir vienota ekonomiskā zona.

moldova

Neparasta 2011. gadā bija Moldovas pašvaldību vadī-tāju mācību vizīte Latvijā no 27. novembra līdz 3. decembrim, ko organizēja Latvijas pašvaldību savienī-ba sadarbībā ar korporatīvās un sabiedriskās vadības konsultāciju grupu “corporate & public Management consulting group”. Neparasta tādēļ, ka tajā piedalījās 18 Moldovas pašvaldību vadītājas – sievietes. vizītes mērķis bija dalīties pieredzē pašvaldību vadīšanā, kā arī diskutēt un meklēt risinājumus vienlīdzīgu iespē-ju, integrācijas un dzimumu līdztiesības jautājumos.

Kolēģes no Moldovas vēlējās uzzināt, kā šeit tiek organizēts darbs vietējās varas iestādēs, iedzīvotāju problēmu apzināšanā un risināšanā. Moldāvietes atzina, ka viņu valstī dzimumu līdztiesības jautājums ir tik aktuāls, lai pievērstu pasaules uzmanību.

Lai moldāvu kolēģēm viesošanos Latvijā padarītu pēc iespējas saistošāku, piepildītāku un pieredzes bagātāku, viešņām bija iespēja apmeklēt skrundas novadu, jaunpils novadu un kuldīgas novadu, kur vadības grožus savās rokās tur sievietes: skrundas novadā – nellija kleinberga, Jaunpils novadā – ligita gintere un Kuldīgā – inga Bērziņa. Novados dele-gācija tikās ar pašvaldības vadību un darbiniekiem, apmeklēja vairākas pašvaldību iestādes, skolas un ārstniecības iestādes.

tā kā Moldovas pārstāves interesēja dzimumu līdz-tiesības jautājumu risināšana Latvijā, viņas apmek-lēja arī Labklājības ministriju un Kultūras ministriju, vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļā diskutējot par vienlīdzības un dzimumu līdztiesības ievērošanu darba tirgū, kā arī par darba un ģimenes dzīves apvienošanu. tikšanās laikā Kultūras ministrijā dele-gācija iepazinās ar integrāciju, pilsoniskās sabiedrī-bas attīstību un etniskajām minoritātēm Latvijā un diskutēja par valsts atbalstu etniskajām minoritātēm izglītības, kultūras un valodas jautājumos. Latvija tika


LOGS68

izvēlēta apmācību programmas īstenošanai tāpēc, ka jau iepriekš izveidojusies laba sadarbība starp abām valstīm gan parlamentārā, gan pašvaldību līme-nī. Moldāvu delegācijas viesošanos Latvijā finansē-ja United Nations Entity for Gender Equality and the Empowerment of Women.

Šobrīd latvijas pašvaldību savienība īsteno divus eiropas Komisijas EuropeAid finansētus attīs-tības sadarbības projektus – “WTD – Working together for development: a new Challenge for local authorities associations and Civil society networks” un “platForma”.

Wtd projekts balstās uz ilgtermiņa attīstības vīziju. projekta mērķis ir stiprināt vietējo pašvaldību un nevalstisko organizāciju lomu attīstības jomā, stip-rinot to kapacitāti un izplatot labo praksi attīstības jomā gan projektā iesaistītajās valstīs, gan eiropas savienības līmenī. tas ir jauns izaicinājums pašval-dību asociācijām un nevalstiskajām organizācijām – darboties kā attīstības aģentiem eiropā un ārpus tās sadarbībā ar eiropas savienības iestādēm, īstenojot eK attīstības politiku.

Wtd projekts ir attīstības projekts, ko izstrādājusi ALdA (Association of Local Democracy Agencies) ciešā sadarbībā ar partneriem no 16 dažādām valstīm. projektā iesaistījušās gan pašvaldību asociācijas (tajā skaitā Latvijas pašvaldību savienība), gan nevalstiskās organizācijas. pašvaldību asociācijām un nevalstiska-jām organizācijām ir plašas zināšanas par vietējām kopienām, un to sadarbībai un kopējām aktivitātēm ir svarīga loma attīstības jomā.

Šāgada otrajā pusē Latvijas pašvaldību savienība ar Wtd projekta palīdzību organizēs semināru latvijas pašvaldībām par attīstības jautājumiem. projekta ietvaros tiks finansētas vietējo pašvaldību aktivitātes attīstības jomā, kas saņems apakšfinansējumu (sub–granting) tiešā veidā no Wtd projekta (re–granting).

Latvijas pašvaldību savienība 2012. gada nogalē izslu-dinās projektu pieteikumu konkursu latvijas paš-valdībām par kopējo summu 5375 eiro, lai veicinātu pašvaldību iesaistīšanos attīstības sadarbības jomā, gūstot jaunu pieredzi un zināšanas.

plašāka informācija par projektu: www.alda-europe.eu/wtd.

“platForma” – eiropas vietējo un reģionālo paš-valdību platforma attīstības sadarbībai – ir EuropeAid finansiāli atbalstīta projekta ietvaros izveidots sadar-bības tīkls, kura galvenie mērķi ir koordinēt eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību darbību attīstības sadarbības jomā, īpaši eiropas līmeņa attīstības sadar-bības politikas definēšanā un ieviešanā; veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu; veicināt eiropas

vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanos es attīs-tības sadarbības programmu īstenošanā; stiprināt sai-tes ar nevalstiskajām organizācijām (t.sk. coNcoRd – eiropas Nvo konfederācija attīstības sadarbībai).

plašāka informācija par projektu: http://www.plat-forma-dev.eu/index.php.

Šāgada 2. un 3. aprīlī Latvijas pašvaldību savienības valdes delegācija piedalījās “platformas” starptau-tiskajā forumā itālijas pilsētā Florencē. Šo forumu

organizēja eiropas Municipalitāšu un reģionu pado-mes (ceMR) itālijas nodaļa sadarbībā ar toskānas reģionu, un tajā piedalījās 150 delegātu no 20 pasau-les valstīm.

Attīstības sadarbības (mērķtiecīgas un koordinētas atbalsta sniegšanas trešajām valstīm) jautājumiem veltītā foruma dalībnieki aicināja eiropas Komisiju konkrētāk paust savu nostāju un veidot skaidru stra-tēģiju vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanai es attīstības sadarbībā. tāpat foruma dalībnieki aicināja eiropas parlamentu un es padomi atbalstīt eiropas Komisijas priekšlikumu saglabāt nevalstisko organi-zāciju un pašvaldību atbalsta programmu (Non–state actors and local authorities programme), kā arī 2014. – 2020. gada es plānošanas periodā palielināt prog-rammas budžetu no 1,3 miljardiem līdz diviem miljar-diem eiro.

forumā tika pieņemta deklarācija par es attīstības sadarbības politikas virzību nākotnē. deklarācija atsaucas uz eiropas Komisijas 2011. gada oktobra

LOGS 69

ziņojumu “par es attīstības sadarbības politikas efek-tivitātes paaugstināšanu” (Agenda for Change), kurā uzsvērta vietējo un reģionālo pašvaldību loma es attīstības sadarbības politikas veidošanā un decentra-lizētas sadarbības veicināšanā.

darbība starptautiskajās organizācijās

eiropas padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā (Clrae)

viena no cLRAe funkcijām ir sagatavot ziņojumus par eiropas vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu eiropas padomes dalībvalstīs (kopskaitā 47), regulāri sekojot vietējās demokrātijas attīstības procesiem monitoringa misijas vizītēs.

Šāda vizīte notika arī Latvijā 2010. gadā, un 2011. gada oktobrī 21. kongresa plenārsēdē cLRAe vietējo pašvaldību palātas prezidents Žans Klods frekons (francija) ziņoja par vietējo un reģionālo demokrā-tiju latvijā. ziņojumā tika pozitīvi novērtēts tas, ka Latvijā izveidota mūsdienīga vietējās pārvaldes sistē-ma, kas atbilst augstākajiem eiropas standartiem, un likums “par pašvaldībām” ir labs pamats pašvaldību attīstībai. tomēr ziņojumā paustas bažas, ka pašval-dībām Latvijā ir neadekvāti zemi finanšu resursi, kas ekonomiskās krīzes rezultātā turpina samazināties, turklāt iespējas saņemt pašvaldību aizņēmumus kapi-

tāla tirgū ir ļoti ierobežotas. tāpat ziņojumā minēts, ka joprojām nav atrisināts jautājums par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Kongresa rekomendācijās Latvijas institūcijas tika aicinātas:

palielināt vietējo pašvaldību finansiālo autonomi-•ju, dažādojot to ienākumu avotus, kā arī palielinot to finanšu resursu īpatsvaru, kur pašvaldības var ietekmēt nodokļu aprēķina bāzi un likmi;izveidot programmu, lai atjaunotu vietējo pašval-•dību rīcībspēju, atgūstoties no ekonomiskās krīzes, vienlaikus samazinot valdības finanšu pārraudzību;pārskatīt pašvaldību aizņēmumu nosacījumus, •padarīt tos elastīgākus un aizņēmumus brīvāk pieejamus;

precizēt piecu plānošanas reģionu• tiesisko pozī-ciju un piešķirt tiem pienācīgu autonomo statusu;uzsākt likumdošanas procesu, kura rezultātā Rīgai •tiktu piešķirts īpašs tiesiskais statuss;piešķirt nepilsoņiem tiesības balsot vietējās vēlē-•šanās, lai veicinātu to integrāciju Latvijas sabied-rībā;par vietējām pašvaldībām atbildīgās institūcijas •nozīmēt augsta līmeņa ministrijas pārstāvi apmek-lēt kādu no kongresa plenārsēdēm un prezentēt Latvijas pašvaldību reformas norisi un rezultātus.

Līdzīgi 22. kongresa plenārsēdē šāgada martā iztirzāja vietējo un reģionālo demokrātiju mūsu kaimiņvalstī lietuvā. debatēs īpaša uzmanība tika veltīta minori-tāšu jautājumam, kad Krievijas delegācijas pārstāvis vsevolods beļikovs pārmeta Lietuvai mazākumtautī-bu tiesību pārkāpumus, minot, ka krievvalodīgajiem neesot iespējas izglītoties savā dzimtajā valodā, tur-klāt beļikova kungs atļāvās apgalvot, ka Lietuvā pastā-vot rasisms un ksenofobija.

eiropas municipalitāšu un reģionu padomē (Cemr)

eiropas Municipalitāšu un reģionu padome 2012. gadu sagaidīja jaunā kvalitātē, gan skaidrāk izvirzot galvenās darbības jomas (lobēšana un informēšana), gan arī pārstrukturējot iepriekš izveidotās ekspertu sadarbības formas, turpmāko darbu organizējot pēc tematisko platformu un fokusgrupu principa. tāpat palielinājies tās biedru loks, pievienojoties Lps ilg-gadējam sadarbības partnerim – gruzijas vietējo pašvaldību asociācijai.

pēdējā gada laikā, ņemot vērā gatavošanos nāka-majam finanšu plānošanas periodam, dinamisms un brīžiem pat asa viedokļu apmaiņa noris kohēzijas politikas fokusgrupā. tajā sagatavota ceMR nostāja par es Kohēzijas politikas regulu priekšlikumiem 2014. – 2020. gada plānošanas periodam, kā arī vienoto stratēģisko satvaru nākamajam plānošanas periodam. pateicoties aktīvai baltijas valstu pašval-dību asociāciju pārstāvju darbībai, kopējā pozīcijā tika iekļauta nostāja baltijas valstīm noteikt kohēzi-jas politikas atbalsta nepārsniedzamo likmi vismaz iepriekšējā līmenī, proti, Latvijas gadījumā tas būtu 3,7% apmērā no iKp.

tāpat jāizceļ Lps pārstāvju aktīvā līdzdalība fokus-grupā “pašvaldības kā darba devēji” un līdzdalībā sociālā dialoga sanāksmēs, kas notiek sadarbībā ar eiropas sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federāciju (epsU). tajā notikusi aktīva domu apmaiņa par dažādām Latvijā aktuālām tēmām, piemēram, par mūžizglītības jautājumiem, ļaujot salīdzināt mūsu valsts pieredzi ar igauniju un skandināvijas valstīm, tādējādi gūstot jaunas ierosmes efektīvām un intere-santām aktivitātēm Latvijā.


LOGS70

agita kaupuža,Lps padomniece es jautājumos un Lps

pārstāvniecības vadītāja briselē

Aktīva darbība eiropas savienības Reģionu (es RK) komitejā ir veids, kā aizstāvēt vietējo un reģionālo paš-valdību intereses un ietekmēt eiropas Komisijas sagata-votos likumprojektus. es RK ir viena no es institūcijām ar konsultatīvu lomu. tajā ir 344 pastāvīgie locekļi un 344 aizvietotāji, Latvijas delegācijai aizņemot septiņas pastāvīgo pārstāvju un septiņas aizvietotāju vietas.

Latvijas delegācijā kā pastāvīgie pārstāvji darbojas: delegācijas vadītājs Lps priekšsēdis andris jaunsleinis, Liepājas pilsētas domes deputāts guntars krieviņš, Mālpils novada domes priekšsēdētājs aleksandrs lielmežs, grobiņas novada domes deputāts jānis neimanis, saldus novada domes priekšsēdētāja indra rassa, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs leonīds salcevičs un Rīgas domes deputāts dainis turlais. tāpat aktīvi komisiju sanāksmēs darbojas septiņi aizvietotāji:

ogres novada domes priekšsēdētājs edvīns Bartkevičs, valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs inesis Boķis, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja ligita gintere, skrundas novada domes priekšsēdētāja nellija kleinberga, Rīgas domes deputāts viktors gluhovs, balvu novada domes deputāts jānis trupovnieks un ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais viet-nieks infrastruktūras jautājumos jānis vītoliņš.

RK Latvijas delegācijas pārstāvji darbojas sešās komi-sijās: pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu

un ārlietu komisijā (civeX), izglītības, jaunatnes, kul-tūras un pētniecības komisijā (edUc), dabas resursu komisijā (NAt), vides, klimata pārmaiņu un enerģē-tikas komisijā (eNve), teritoriālās kohēzijas politikas komisijā (coteR) un ekonomikas un sociālās politikas komisijā (ecos), kā arī pagaidu budžeta komisijā. tāpat delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis pagājušā gada nogalē iesaistījies eiropas savienības valstu reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (coRLeAp) darbībā, tādējādi cerot sekmēt arvien vairāk Latvijas pašvaldību sadarbību ar Armēnijas, Azerbaidžānas, baltkrievijas, gruzijas, Moldovas un Ukrainas pašvaldībām.

pēdējā gada laikā daudzi Latvijas delegācijas iesniegtie priekšlikumi iekļauti ziņotāju sagatavotajos kompro-misos, kā arī apstiprināti bez izmaiņām. “Tas norāda uz priekšlikumu aktualitāti un pareizi izvirzītām pozīcijām. Veidojot šo delegāciju, maksimāli centāmies saglabāt iepriekšējo, jau pieredzējušo sastāvu. Tagad redzam šā lēmuma augļus un varam pilnvērtīgi strādāt, nezaudē-jot laiku. Manuprāt, darbības kvalitāte uzlabojusies, jo mums ir pieredze, spējam labi sadarboties komandā. Tāpat LPS pārstāvniecībai izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Republikas pastāvīgajiem pārstāvjiem ES un ministrijām Latvijā. Darbs arvien uzlabojas, lai gan, pro-tams, vienmēr gribas, lai būtu ātrāk un labāk,” vērtē rk latvijas delegācijas vadītājs andris jaunsleinis.

darbs pie priekšlikumiem RK atzinumos notiek ne tikai sadarbībā ar Lps padomniekiem un pastāvīgajiem pār-stāvjiem es, bet arī ar igaunijas un Lietuvas pašvaldību pārstāvniecībām briselē, izvirzot kopīgas prioritātes un identificējot vienotas intereses, jo īpaši attiecībā par es

kohēzijas politikas regu-lu priekšlikumiem 2014. – 2020. gada plānoša-nas periodam. “Mēs tagad spējam labāk strā-dāt pie grozījumiem, kas man liekas interesanti. Kaut arī lielajā okeānā tā šķiet tikai pilīte, tomēr ir patīkami, ka vari ar savu balsi ietekmēt, ieteikt vai informēt, diskutēt ar atzi-numu sagatavotājiem par savām interesēm,” ar

gandarījumu secina enve komisijas pārstāvis valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs inesis Boķis.

Latvijas delegācija kopā ar Lietuvas un igaunijas pār-stāvjiem ne tikai gatavo un iesniedz kopīgus grozījumus likumdošanas ierosinājumiem, bet arī piedalījusies lauk-saimnieku atbalsta akcijā briselē, kas norisinājās 2011. gada oktobrī. Motivāciju solidārajam solim skaidro RK Latvijas delegācijas vadītājs: “Reģionu komitejas Latvijas

es reĢionu komitejā un lps pārstāvnieCīBā BriselĒ

LOGS 71

delegācija pilnībā atbalsta Latvijas lauksaimnieku prasības un kategoriski noraida mēģinājumus pretnostatīt Latvijas lauksaimnieku un Latvijas nacionālo viedokli par tiešajiem maksājumiem. Tādai pašai nostājai jābūt arī jautājumā par kopējo lauksaimniecības un kohēzijas politiku.”

tiešo maksājumu un lauku attīstības jautājuma skatīša-nā visvairāk iesaistījusies nat komisija, kurā darbojas Aleksandrs Lielmežs un Jānis Neimanis. pēc pamatīga darba šajā komisijā atzinumi par Latvijai tik aktuālajiem jautājumiem pieņemti maija sākumā notikušajā RK 95. plenārsēdē. “Lai gan RK atzinums par kopējo lauksaim-niecības politiku tapis divu gadu laikā un skatīts NAT komi-sijā vismaz četras reizes, tas, vienalga, izsaucis daudz pret-runīgu viedokļu. Nenoliedzami, lauksaimniecības apstākļi Eiropā ir ļoti atšķirīgi, piemēram, Eiropas ziemeļos nupat nokusis sniegs, bet dienvidos jau vāc pirmo ražu. Vecajām dalībvalstīm izveidojies pietiekami liels atbalsts, bet ierobe-žoto finanšu līdzekļu dēļ jaunajām dalībvalstīm tiek nodro-šināts daudz mazāks atbalsts. Šeit panākt vienprātību ir

gandrīz neiespējami. Pozitīvi vērtējams tas, ka Baltijas valstu delegācijām izdevies panākt, ka atzinumā uzsvērts nevienlīdzīgais atbalsta sadalījums, īpaši attiecībā uz Baltijas valstīm, kuras Eiropas Savienībā saņem vismazākos tiešos maksājumus. Gribētos, lai tiešo maksājumu līmenis arī mūsu valstī būtu vismaz 80 procentu apmērā no ES

vidējā līmeņa,” tiešo maksājumu jautājuma risinājumā panākto vērtē aleksandrs lielmežs.

par turpmāk darāmo lauku attīstības jomā es un nacio-nālajā kontekstā spriež nat komisijas pārstāvis jānis neimanis: “Jādomā ne tikai par tiešajiem maksājumiem, bet arī par lauku dzīvesveida uzturēšanu tādā līmenī, lai mūsu lauki nepaliek tukši. Mums jāturpina attīstīt lauku infrastruktūru, taču būtiski atrast saskaņu arī nacionālā līme-nī un jārisina dramatiskā situācija ar ceļiem. Ja nākamajā periodā finanšu līdzekļu būs mazāk, jau laikus jādomā, kā nodrošināt labus ceļus no reģionālā centra uz laukiem, lai lauku cilvēks laikus un ar mazākiem degvielas tēriņiem varē-tu no savas saimniecības nokļūt pašvaldības centrā.”

pēdējā gada laikā dažādās RK komisijās skatīti vēl daudzi citi būtiski jautājumi, ieinteresējot delegācijas pārstāvjus izmantot gūto informāciju un zināšanas ikdienas darbā

savā pašvaldībā. tā, pie-mēram, Coter komisijas pārstāvis dainis turlais vērīgi sekojis līdzi likum-došanas norisēm saistībā ar iepirkuma procedū-rām: “Rīgas domē atbildu par sabiedrisko kārtību, drošību un korupcijas jau-tājumiem, tāpēc visvai-rāk sekoju līdzi tieši šīm jomām. Esmu, piemēram, izmantojis RK skatītos atzi-

numus un ar tiem saistītos dokumentus mūsu organizē-tajā konferencē par publisko iepirkumu. Jāatzīst, ka valsts institūciju pārstāvji, kas uzrauga iepirkumus, ar interesi klausījās par gaidāmajām likumdošanas izmaiņām ES. Tāpat katrreiz pēc komisiju sanāksmēm un plenārsēdēm vai nu informēju, vai nosūtu dokumentus ar komentāriem attiecīgajiem Rīgas domes departamentiem – Labklājības, Izglītības departamentam, lai RD administrācija būtu lietaskursā par dokumentiem, kas izskatīti un stāsies spēkā nākamajā finanšu periodā.”

vēl viens Rīgas domes pārstāvis Latvijas delegācijā ir arī deputāts viktors gluhovs, kurš darbojas eCos komisi-jā un ar interesi seko jautājumam par uzņēmumu kon-kurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu 2014. – 2020. gadam: “Mēs dzīvojam savā valstī, domā-jam par savu dzīvi varbūt pilsētas vai novada ietvaros, bet ne vienmēr atceramies, ka Eiropas Savienība varētu būt lielā iespēja. Šīs programmas ietvaros saskatu mūsu iespē-ju sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmējdarbību.”

par uzņēmējdarbību, tikai kultūras nozarē, domā eduC komisijas pārstāve ligita gintere, aicinot meklēt iespē-jas attīstīt Latvijā radošo industriju. Lai gan tās apzinā-šana un politikas attīstība Latvijā uzsākta 2005. gadā, tomēr nepieciešama daudz aktīvāka un plašāka darbī-ba. “Mums Latvijā ir tik daudz talantīgu un radošu cilvēku mākslā, mūzikā, dizainā! Kāpēc mēs to pilnībā neizman-tojam un nemēģinām atrast Latvijas “Nokia” kultūras jomā?” mudina L. gintere, aicinot izpētīt Lielbritānijas un igaunijas iegūto pieredzi šajā jomā.

par to, cik svarīgi ir lūkoties pēc aizvien jaunām iespē-jām ne tikai radošajā industrijā, bet arī pilsētvides attīs-tībā, šāgada martā kopenhāgenā notikušajā RK organi-

zētajā 5. eiropas reģionu un pilsētu samitā pār-liecinājās latvijas dele-gācijas pārstāve indra rassa: “Ļoti spilgta likās Kopenhāgenas pilsētas galvenā arhitekta uzstāša-nās. Protams, Saldus pēc lieluma nav salīdzināma ar Kopenhāgenu, taču uzstādījumi līdzīgi – sva-rīga ir ideja, vēlme izvirzīt mērķi un tad arī strādāt pie

tā sasniegšanas. Ļoti daudzas Kopenhāgenas pašvaldības pārstāvju uzstāšanās apliecināja – ja tu ļoti noteikti strādā pie mērķa sasniegšanas, tad arī panāc, ko vēlies.”

Aicinām arī turpmāk sekot līdzi RK Latvijas delegāci-jas aktivitātēm Lps mājaslapas sadaļā Darbība Eiropā (www.lps.lv/darbiba_eiropa)! par tām jūs informē Lps pārstāvniecība briselē, kurā kopš pagājušā gada sep-tembra ilggadējās aktīvās vadītājas evitas gržibovskas vietā nu rosās Lps padomniece es jautājumos un pār-stāvniecības vadītāja Agita Kaupuža. pārstāvniecība ne tikai īsteno RK Latvijas delegācijas sekretariāta funk-cijas, bet arī visos iespējamos veidos cenšas palīdzēt mūsu pašvaldībām, informējot, atbalstot un veicinot to atpazīstamību un popularitāti eiropas savienībā.


LOGS72

starptautiskie projekti

teritoriālās sadarbības projekti

“EgoPrise”Latvijas pašvaldību savienība ir viens no 22 partneriem baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas līdz-finansētajā projektā “EgoPrise” jeb “E–pārvaldes risinājumi kā līdzeklis mazo un vidējo

uzņēmumu (mvu) atbalstam Baltijas jūras reģiona lauku teritorijās”. projekta mērķos ietilpst pakalpo-jumu procesu ķēdes optimizēšana starp valsts pārval-des iestādēm un MvU, tādējādi mazinot administra-tīvos šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī jaunu e–pakalpojumu attīstīšana, kas atvieglotu MvU (īpaši lauku teritorijās) piekļuvi informācijai un kvalificētam darbaspēkam.preiļu novada dome un ventspils pilsētas dome, kas iesaistītas “EgoPrise” projektā kā pilotpašvaldības, šajā pārskata periodā veikušas izpēti par pašvaldī-bu pakalpojumiem uzņēmējiem un sagatavojušas priekšlikumus to optimizācijai, kā arī izstrādājušas pakalpojumu elektronizācijas plānus. Abas pašval-dības pamatā pētījušas trīs veidu pakalpojumus, kas saistīti ar atļauju izsniegšanu – publisko pasāku-mu organizēšanai, tirdzniecībai publiskās vietās un tirdzniecības organizēšanai publiskās vietās. projekts noslēgsies šāgada decembrī.plašāka informācija par projektu: www.egoprise.eu/.

4poWerŠāgada janvārī uzsākts iNteRReg ivc programmas trīs gadu projekts 4poWeR

jeb “politika un valsts un privātā part-nerība jūras piekrastes vēja enerģijai (jpve)”, kur Lps ir viens no 12 part-neriem. 4poWeR mērķis ir veicināt pieredzes apmaiņu starp attīstītākiem

reģioniem šajā jomā (Rostoka, dandija) un mazāk attīstītiem reģioniem (emdena, groningena, Rimini, Azoru salas, Malta, Latvija), lai radītu vienotu izpratni par pašreizējiem un nākotnes izaicinājumiem Jpve attīstībā.ciešā partneru sadarbībā projekta ietvaros paredzēts nodarboties ar divām tēmām – efektīvas reģionālās politikas ietvara izveidi un labvēlīgas uzņēmējdar-bības un inovāciju klimata izveidi. projekta ieviešanā paredzēti trīs posmi: diverģence (situācijas noteikša-na reģionos, salīdzinošā dokumentu analīze), konver-ģence (labās prakses piemēri, tematiskās vadlīnijas) un rezultātu iestrāde stratēģijās (vietējās/reģionālās stratēģijas, projektu ieviešanas plāns, es Jūras piekras-tes vēja enerģijas harta).

“OSEPA”turpinājās darbs iNteRReg ivc programmas projek-tā “osepA” (“Atvērtā koda programmatūras izman-tošana Eiropas publis-kajā pārvaldē”/“Open Source software usage by

European Public Administrations”), kur Lps ir viens no partneriem kopā ar 12 citiem partneriem no 11 eiropas savienības valstīm. “osepA” projekta mērķis ir pievērst uzmanību potenciālajiem ieguvumiem no atvērtā koda programmatūras izmantošanas publis-kajā pārvaldē un identificēt šķēršļus tā ieviešanai un izplatīšanai, izpētīt iemeslus, kādēļ publiskā admi-nistrācija vēl nav pārgājusi uz atvērtā koda program-matūras programmām, un izstrādāt vadlīnijas tām publiskās pārvaldes iestādēm, kas ir gatavas to darīt, balstoties uz veiksmīgajiem piemēriem.“osepA” nav tikai pētījums vai dalīšanās zināšanās un pieredzē, tas nav tikai projekts, kas popularizē atvērtā koda programmatūru. projektam ir ambiciozs mēr-ķis – izvērst eiropas līmeņa diskusiju par pārmaiņām politikas ietvarā, kuras nepieciešams iniciēt, lai pub-liskajā pārvaldē varētu pilnībā izmantot atvērtā koda programmatūras sniegtās priekšrocības.Šajā pārskata posmā projekta ietvaros notikuši vai-rāki darba semināri projekta partneru valstīs – Kiprā, itālijā, beļģijā, vācijā un Čehijā. tajos piedalījušies gan Lps padomnieki, gan Latvijas pašvaldību dator-speciālisti. darba seminārā shotenas pašvaldībā beļģijā, kas ir viens no visvairāk pieredzējušajiem projekta partneriem, ar savu labo praksi atvērtā koda risinājumu izmantošanā dalījās arī valmieras pilsēta; tāpat valmieras labais piemērs tika prezentēts arī projekta konferencē Čehijas pilsētā Jihlavā. projekta ietvaros veikta lielākās daļas eiropas valstu valsts pār-valdes institūciju un pašvaldību aptauja par šķēršļiem un grūtībām, kas traucē atvērtā koda risinājumus izmantot ikdienas darbā. projekts noslēgsies 2012. gada 31.decembrī.

“Pilsētas tīrākai Baltijas jūrai”pērnā gada maijā Latvijas pašvaldību savienība un partneri no somijas un igaunijas uzsāka projektu

LOGS 73

“baltic sea challenge – cities for a healthier sea” (“Pilsētas tīrākai Baltijas jūrai”), kura mērķis ir veicināt brīv-prātīgas aktivitātes ūdens aizsardzībai baltijas pilsētās un vietējās pašvaldībās. projekts noslēdzās šāgada aprīlī.projekta aktivitātes cieši saistītas ar baltijas jūras izaicinājuma

kampaņu (Baltic Sea Challenge campaign), kas aiz-sākta 2007. gadā somijā. projekta vadošais partneris ir helsinku vides centrs. projekts īstenots ar eiropas savienības central baltic interreg ivA 2007 – 2013 programmas finansiālu atbalstu.pagājušā gada jūnijā projekta ietvaros notika starptau-tisks seminārs jūrmalā, kur baltijas jūras aizsardzības jautājumi tika apskatīti no dažādiem aspektiem – paš-valdību pārvaldes, biznesa interešu, dabas aizsardzī-bas, izglītības un komunikācijas. projektā tika rīkoti arī divi vietējie semināri rojā un salacgrīvā, diskutējot par piekrastes pašvaldībām aktuāliem jautājumiem – piekrastes infrastruktūras attīstību, piekrastes īpašum-tiesību sakārtošanu un piekrastes attīstības jautāju-miem eiropas savienības nākamā plānošanas perioda kontekstā. vairāku Latvijas pašvaldību pārstāvji arī piedalījās projekta partneru helsinku pilsētas, turku pilsētas un centrum balticum rīkotajos pasākumos – vasaras skolā igaunijā, mācību vizītē un noslēguma seminārā turku.informāciju par projektu varat skatīt projekta mājasla-pā: http://www.itamerihaaste.net/en/cities_for_a_healthier_sea.

paŠvaldīBu sadraudzīBas projekti

“Kaimiņi – paplašinot sadraudzības iespējas”pagājušā gada otrā puse un šāgada sākums Lps bija aktīvs laiks eiropas savienības programmas “eiropa pilsoņiem” finansētos projektos. 2011. gadā Lps kā

vadošais partneris īstenoja projektu “Kaimiņi – papla-šinot sadraudzības iespējas”. Lps partneri projektā bija kaimiņvalstu – igaunijas, Lietuvas un polijas – paš-valdību asociācijas.projekta ietvaros notika semināri visās partnervalstīs, diskutējot par pašvaldību un iedzīvotāju sadarbī-bas lomu ekonomiskās krīzes seku mazināšanā un uzņēmējdarbības veicināšanā, kā arī par pašvaldību iespējām iesaistīties attīstības sadarbībā. Novembrī pieciem dalībniekiem no katras dalībvalsts bija iespē-ja piedalīties brīvprātīgā darba iespējām veltītajā mācību vizītē ziemeļīrijā sadarbībā ar daunpatrikas sadraudzības partnerību (Downpatrick Twinning Partnership). projekta ietvaros izveidota videofilma, kas stāsta par konkrētu pašvaldības sadraudzības pie-mēru – rēzeknes novada sadraudzību ar pašvaldībām ārvalstīs. projekts noslēdzās īsi pirms ziemassvētkiem ar konferenci rīgā, kas kopā pulcināja vairāk nekā 80 dalībniekus no četrām valstīm.

“sadraudzības ieguvumi”2011. gada novembrī programma “eiropa pilsoņiem” piešķīra finansējumu jaunam Lps iesniegtam projek-tam – “sadraudzības ieguvumi” (Winning in Twinning). Šoreiz partneru loks ģeogrāfiski ievērojami paplaši-nājies – partnerību veido Latvijas, igaunijas, Maltas, francijas, bulgārijas un Rumānijas pašvaldību aso-ciācijas, kā arī Lps uzticamais projektu partneris – daunpatrikas sadraudzības partnerība.

Līdz šim projekta ietvaros notikuši semināri ziemeļīrijā un Maltā, kur ar savu pieredzi iedzīvotāju iesaistīšanā iepazīstināja arī salaspils novada pašval-dība. projekts ilgs līdz 2012. gada nogalei. Šajā laikā plānots seminārs Jūrmalā, uzsverot eiropas aktīvas


LOGS74

novecošanas gada tematiku, tāpat arī notiks semināri Rumānijā un francijā. projekta ietvaros paredzēts atjaunināt informatīvo brošūru par Latvijas un ārval-stu sadraudzības saitēm.

“aktīva iedzīvotāju dalība sociālās politikas veidošanā”Lps kā viens no partneriem kopā ar amatas novadu un pašvaldībām no itālijas un vācijas iesaistījusies projektā “Aktīva iedzīvotāju dalība sociālās politi-kas veidošanā” (Active citizenship for social policies). vācijas projekta partnera rīkotajā seminārā tika disku-tēts par dažādu sabiedrības grupu nodarbinātības un sociālo problēmu integrētu risināšanu.savukārt pagājušā gada jūnijā viens no projekta semināriem notika Amatas novadā un bija veltīts aktivitātēm trūcīgo ģimeņu un indivīdu atbalstam pilsētās un piepilsētu apkaimēs. projekta noslēguma seminārs par mikrofinansējuma piesaisti projektu

īstenošanai notika itālijas pilsētā bollatē, kur tika noslēgts sadraudzības līgums starp “comuni insieme per lo sviluppo sociale” (itālija), Lps un Amatas novadu (Latvija) un vācijas pilsētu Mīlbergu, bad Lībenverdu, falkenbergu un ībigavu tīklu. projekta ietvaros arī izdota pašvaldību sadarbības praktiskā rokasgrāmata projektu izstrādātājiem un iesnie-dzējiem.

“pilsētas ilgtspējīgai attīstībai”2012. gadā tiek īstenots arī projekts “pilsētas ilgtspē-jīgai attīstībai” (Small Towns for Sustainable Growth), kurā Lps kā projekta partneris veido partnerību ar pašvaldībām itālijā, spānijā, vācijā un bulgārijā. projekta galvenais temats ir pašvaldības, privātā sek-tora un nevalstisko organizāciju sadarbība jauniešu nodarbinātības veicināšanā, vienlaikus saglabājot un atjaunojot kultūrvēsturisko mantojumu.

Šāgada februārī pirmais projekta seminārs notika itālijas pilsētās Kāzalbeltrame, granoco un Rečeto, kura laikā projekta partneri iepazinās ar itālijas paš-valdību veiksmīgajiem piemēriem, kā atbalstīt jau-niešus darba meklējumos, iesaistot viņus kultūr-vēsturiskā mantojuma atjaunošanā. Jūlijā projekta seminārs notiks Rīgā, dodot iespēju iepazīt Rīgas labo praksi kultūras vērtību saglabāšanā un pašval-dības attīstībā.

projekti

LOGS 75

uzsākts jauns interreg ivC projekts lauku teritoriju attīstībai – GRISI PLUS (Lauku ģeomātikas1 informācijas sabiedrības iniciatīva plus).

gRisi pLUs ir eiropas Komisijas iNteRReg ivc prog-rammas 4. uzsaukuma ietvaros atbalstīts projekts. tas apvieno 14 partnerus no 11 es dalībvalstīm2. projekta vadošais partneris ir Žēras (francijā) pro-vinces tirdzniecības un rūpniecības kamera, kurai ir ievērojama un ilgstoša pieredze, īstenojot inovācijas, kā arī izmantojot komunikāciju tehnoloģijas lauku teritorijas atbalstošos projektos.

No Latvijas projektā piedalās divi partneri – latvijas pašvaldību savienība un vidzemes plānošanas reģions.

Mūsdienās lauku teritorijām nāk priekšā dažādi izai-cinājumi: iedzīvotāju skaita samazināšanās un nove-cošanās, vietējās ekonomiskās situācijas pasliktināša-nās, izolētība, nepietiekama informācijas un komu-nikāciju tehnoloģiju izmantošana (vai tās neesamība) un inovāciju trūkums. gRisi pLUs projekta mērķis ir risināt šos jautājumus, ieviešot jauninājumus es valstu lauku teritorijās, izmantojot ģeogrāfiskās informāci-jas un ģeomātikas rīkus.

Lai sasniegtu šo mērķi, partneri dalīsies pieredzē un apzinās un izstrādās labās prakses ieviešanas plānus ar lauku teritoriju attīstību saistītās sfērās:

lauku teritoriju pievilcības veicināšana nolūkā pie-•saistīt jaunus iedzīvotājus, sniedzot viņiem iespēju strādāt attālināti, izmantojot jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas;vietējo produktu popularizēšana, izmantojot ģeo-•mātikas rīkus un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas.

par spīti tam, ka “Lufthansa” aviolīniju darbinieki streikoja un satiksme tika slēgta, jo uzsniga 2 cm biezs sniegs, no 6. līdz 9. februārim Francijas pilsētā ošā (slavenā d’Artanjana prototipa dzimtajā pilsētā) notika gRisi pLUs projekta uzsākšanas sanāksme, mācību vizīte un atklāšanas konference.

Mācību vizītes laikā partneri iepazinās ar Žēras pro-vinces labās prakses piemēriem.

soho solo projekta ietvaros sešu gadu laikā 50 Žēras provinces ciematos uz pastāvīgu dzīvesvietu tika aicinātas 500 ģimenes. soho soLo program-mas mērķis ir piesaistīt cilvēkus, kuri vēlas lauku teritorijā dzīvot un strādāt, izmantojot attālināto pieeju. programmas ietvaros tiek nodrošināta atbil-stoša infrastruktūra, lai varētu strādāt attālināti, kā arī individuāli tiek meklētas darba iespējas sievai/vīram, izglītības nodrošināšana bērniem un kopumā ģimenes integrācija pašvaldībā. Lps pārstāvji atzīst, ka šo praksi var pārņemt un ieviest Latvijā lauku paš-valdībās.

geoWine projekta ietvaros, izmantojot ģeomātikas rīkus, izveidota provinces vīndaru, vīna pagatavoša-nas un katras konkrētās produkcijas datubāze, ar kuru jebkurš pircējs (mobilā telefona lietotājs) var iepazī-ties no jebkuras pasaules vietas.

projekta starptautiskajā atklāšanas konferencē gal-venais temats bija ģeomātika. eiropas Komisijas, francijas zemes pārvaldības un teritoriālās attīstības aģentūras, francijas Lauku tīkla, Nacionālā ģeogrāfijas institūta un 14 projekta partneru pārstāvji diskutēja par pasākumiem, kas jāveic lauku teritoriju attīstībai līdz 2020. gadam.

Lps sadarbībā ar ģeomātikas ekspertu Jāni Kaminski izstrādās Latvijas ģeomātikas portretu, ko prezentēs nākamajā partneru tikšanās reizē 11. jūlijā Rīgā. Jūlija otrajā nedēļā Lps un vpR arī organizēs partneru vadības sanāksmi, pieredzes apmaiņas semināru, kā arī ģeomātikas speciālistu semināru, kura laikā katrs partneris prezentēs divus labās prakses piemērus.

1 Ģeomātika ir disciplīna, kas apvieno zemes zinātnes ar infor-mācijas tehnoloģijām: ģeogrāfija + informātika 2 11 GRISI PLUS partneru valstis ir Francija, Īrija, Latvija, Kipra, Malta, Čehija, Slovēnija, Rumānija, Bulgārija, Igaunija un Grieķija

ieguldījums tavā nākotnĒ!

Publikācija sagatavota un publicēta ar Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu INTERREG IVC programmas ietvaros. Publikācija atspoguļo vienīgi autoru uzskatus, un par publikācijas saturu atbild tās autores: Mudīte Priede – GRISI PLUS projekta vadītāja ([email protected]), un Ilze Mutjanko – projekta komunikācijas speciāliste ([email protected]).

projekti

LOGS76

zane zīlīte

13. aprīlī Latvijas piekrastes pašvaldību vadītāji un speciālisti tikās salacgrīvas novada kuivižos, lai izskatītu galvenos piekrastei aktuālos jautājumus. semināra dalībnieki pauda neapmierinātību ar pare-dzēto eiropas zivsaimniecības fonda līdzekļu pārdali, atņemot potenciālo finansējumu rīcību grupām un pašvaldībām.

Nākamie divi darba kārtības izskatāmie jautājumi bija saistīti ar piekrastes infrastruktūras atbalstu vir-zienu iekļaušanu Nacionālajā attīstības plānā (NAp). pārresoru koordinācijas centra pārstāvis pēteris vilks pastāstīja par Nacionālā attīstības plāna un tā prioritā-tes “izaugsmi atbalstošas teritorijas” izstrādi. vARAM telpiskās plānošanas departamenta vecākās referen-tes dace granta un kristīne rasiņa informēja par priekšlikumiem piekrastes infrastruktūras attīstībai, kas tapuši sadarbībā ar visām piekrastes pašvaldībām.

priekšlikumi apkopoti sešos atbalsta virzienos:ostu infrastruktūra un kuģošanas drošība;•piekrastes publiskā infrastruktūra, lai uzlabotu •piekrastes sasniedzamību un pieejamību, saglabājot dabas vērtības;uzņēmējdarbība, lai mazinātu sezonalitātes •ietekmi, tostarp veselības tūrisms un kūrortresursu izmantošana;pielāgošanās klimata pārmaiņām un degradācijas •novēršana;vides kvalitātes nodrošināšana, tajā skaitā projekti •krasta erozijas seku mīkstināšanai un applūšanas riska mazināšanai; piekrastes identitātes stiprināšana.•

piekrastes pašvaldību vadītāji pieņēma lēmumu iero-sināt šo atbalsta virzienu ietveršanu Nacionālajā attīs-tības plānā.

pēc tam semināra dalībnieki uzklausīja vARAM telpiskās plānošanas departamenta vecākās referen-tes daigas paršovas ziņojumu par zemes pārvaldības likuma projektu pēc tā izskatīšanas vairākkārtējās star-pinstitūciju sanāksmēs un nolēma, ka, lai zemes pār-valdības likumprojekta turpmākajā virzībā uz Ministru kabinetu un saeimu pārliecināti argumentētu par vai pret pludmales nodošanu pašvaldību īpašumā, kā arī apzinātu kopējo pludmales pārvaldībai nepieciešamo finansējuma apjomu, nepieciešams apkopot infor-māciju par finansējumu katras pašvaldības pludmales

apsaimniekošanai un tās perspektīvai labiekārtošanai.Lai koordinētu turpmāko sadarbību starp pašvaldī-bām, plānošanas reģioniem un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, semināra dalībnieki tika informēti par akceptētajiem, kā arī sagatavotajiem projektiem. Apsveicami, ka ir apstiprināts pieteikums par finansējuma piesaisti no Norvēģijas finanšu instru-menta projektam “institucionālās kapacitātes stipri-nāšana teritorijas attīstības plānošanā un reģionālās attīstības pasākumu ieviešanā latvijā”, kura ietvaros tiks īstenota aktivitāte piekrastes infrastruktūras ilgter-miņa tematiskā plānojuma izstrādē.

tiks īstenots arī igaunijas – Latvijas programmas projekts “piekrastes un jūras telpiskā plānošana pērnavas līcī igaunijā un piekrastes pašvaldībās latvijā”, kura vadošais partneris ir igaunijas iekšlietu ministrija, savukārt partneri – pērnavas rajona adminis-trācija, Kurzemes plānošanas reģiona administrācija un pāvilostas, Rojas un engures novada pašvaldība (stratēģiskie partneri – vides aizsardzības un reģionā-lās attīstības ministrija un Rīgas plānošanas reģiona administrācija). tā ietvaros izstrādās vadlīnijas par funkcionālo sasaisti starp piekrastes un jūras plāno-šanu un rokasgrāmatu erozijas ietekmes mazināšanai. tiks veikti arī konkrēti darbi, piemēram, Rojā pie jūras veidos glābšanas un avārijas dienestu.

patīkams pārsteigums bija ciemiņu līdzatvestā, vēl pēc tipogrāfijas krāsas smaržojošā brošūra “mākslīgie mit-rāji ūdens piesār-ņojuma samazi-nāšanai”, ko saga-tavojusi Mg.sc.ing. linda grinberga un dr.sc.ing. viesturs jansons. Šis izdevums tapis ar mērķi apzināt un attīstīt pašval-dību brīvprātīgās iniciatīvas baltijas jūras aizsardzībai, kā arī dalīties ar labās prakses pie-mēriem. izdevumā aplūkots konkrēts piemērs antropo-gēnās ietekmes uz jūru samazināšanai – lauksaimnie-cības noteces un sadzīves un lietus notekūdeņu kvali-tātes uzlabošana, izmantojot mākslīgos mitrājus.

tikŠanās zaĻajā novadā pie jŪras

LOGS 77

semināra noslēguma daļā salacgrīvas nova-da domes priekš-sēdētājs dagnis straubergs prezentē-ja salacgrīvas novadu kā zaļo novadu un pastāstīja par jauno tā pārvaldībā – kat-ram novada ciemam ir izvēlēts savs ciema vecākais, kurš pārstāv

ciema iedzīvotājus sarunās ar pašvaldības vadību. sekoja ekskursija pa novadu, vērojot zaļo tehno-loģiju piemērošanas risinājumus – Kohēzijas fonda programmas “infrastruktūra un pakalpojumi” gaitā izbūvēto atdzelžošanas staciju, bērnu rotaļu lauku-mu, kura apgaismojumam izmanto saules baterijas un vēja ģeneratorus, jūras siltuma kā atjaunojamās enerģijas izmantošanas projektu – siltuma sūkni un uz salacgrīvas vidusskolas jumta uzstādītos saules kolektorus.

Raksts sagatavots ar Eiropas Savienības Central Baltic Interreg IVA 2007–2013 programmas finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild tā autore.


LOGS78

edvīns Bartkevičs,Novadu apvienības

priekšsēdētājs

Novadu apvienības valde darbojas desmit dalībnieku sastāvā:edvīns Bartkevičs, Novadu apvienības priekšsēdē-tājs, ogres novada domes priekšsēdētājs;aleksandrs lielmežs, Mālpils novada domes priekš-sēdētājs;māra juzupa, priekuļu novada domes priekšsēdētāja;andrejs Ceļapīters, Madonas novada domes priekš-sēdētājs;juris dombrovskis, ciblas novada domes priekšsē-dētājs;andris vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs;juris Šulcs, tukuma novada domes priekšsēdētājs;nellija kleinberga, skrundas novada domes priekš-sēdētāja;valdis veips, bauskas novada domes priekšsēdētājs;andrejs radzevičs, durbes novada domes priekšsē-dētājs.

pārskata periodā notikušas četras valdes sēdes, divas novadu dienas, kā arī tikšanās ar valsts prezidentu andri Bērziņu.

valdes sēdēs apspriesta Novadu dienu sagatavošana, kā arī izvirzītas apspriešanai diskusiju tēmas Novadu dienās.

2011. gada 7. oktobrī valde pieņēma lēmumu “par valsts finansējuma papildu piešķiršanu”. Apspriedusi situāciju, kāda 2011. gadā izveidojusies valsts mērķ-dotāciju sadalē pašvaldībām pašvaldību speciālajām

pirmsskolas iestādēm, internātskolām, sanatorijas tipa internātskolām un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturēšanas izdevumiem, Novadu apvienības valde secināja, ka finansējums kopumā šim nolūkam pare-dzēts tikai 25% apmērā no nepieciešamā. Uzskatot šādu samazinājumu par kritisku un vērtējot to kā apdraudējumu speciālo izglītības iestāžu saglabā-šanai valstī, Latvijas Novadu apvienības valde kate-goriski iebilda pret uzturēšanas izdevumiem pare-dzētās valsts dotācijas krasu samazinājumu un lūdza izglītības un zinātnes ministriju piešķirt papildu finan-sējumu pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestā-dēm, internātskolām, sanatorijas tipa internātskolām un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturēšanas izdevu-miem 7,5 miljonu latu apmērā.

2011. gada 19. oktobrī tikšanās laikā ar valsts pre-zidentu andri Bērziņu novadu pārstāvji apsprieda šādas tēmas:

novadu pašvaldību budžets, finanšu izlīdzināša-•nas sistēmas maiņa – draudi novadu pašvaldību finanšu stabilitātei, ceļu fonda finansiālais nodro-šinājums, lauku skolu pastāvēšana (viena bērna izglītības izmaksas laukos un pilsētās);es struktūrfondu līdzekļu efektīva apguve laik-•posmā no 2013. līdz 2020. gadam – reģionālās attīstības garants;birokrātijas un lielā normatīvisma negatīvā ietek-•me valsts pārvaldē un ekonomikas attīstībā;

novadu apvienīBā

LOGS 79

ceļu stāvoklis un situācija ceļu fonda finansiālajā •nodrošinājumā;situācija siltumapgādē un sociālās problēmas bez-•darba un komunālo maksājumu kontekstā;sociālie jautājumi.•

novadu dienā skrundā 2011. gada 4. novembrī diskusijas notika darba grupās. Attīstības plānoša-nas speciālisti apsprieda atšķirības starp agrāko un jauno teritorijas attīstības plānošanas likumu un jauninājumus, attīstības vadības principu maiņu un jaunā teritorijas attīstības plānošanas likuma ietva-ru, stratēģisko telpiskās plānošanas likumu, kā arī iepazinās ar skrundas novada pieredzi teritorijas attīstības plānošanā kopīgi ar iedzīvotājiem. finanšu un budžeta speciālisti kopā ar finanšu ministrijas pārstāvjiem pārrunāja valsts makroekonomiskās attīs-tības scenāriju 2012. gadam, nodokļu prognozes šim gadam un aktualitātes un problēmjautājumus saistībā

ar pašvaldību pārskatiem un pašvaldību finansēm. sociālā darba speciālisti iepazinās ar skrundas nova-da sociālā dienesta pieredzi un kopīgi ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem apsprieda valsts un pašvaldību sociālās palīdzības sistēmas reformu. tika apskatīts arī ģimenes ārstu prakšu un sociālo dienestu, kā arī sociālo dienestu un skolu attiecību pašreizējais un vēlamais modelis.

novadu diena ogrē 2012. gada 20. aprīlī notika jau Lps 23. kongresa gaisotnē, jo divās darba gru-pās tika apspriesti priekšlikumi kongresa dokumentu projektiem. Novadu dienā piedalījās arī pārstāvji no izglītības un zinātnes ministrijas un pārresoru koor-dinācijas centra vadītājs mārtiņš krieviņš un viņa vietnieks pēteris vilks.

plenārsēdē ar runu uzstājās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs edmunds sprūdžs, kurš aktualizēja vairākus jautājumus: deputātu skaits paš-valdībā, interešu konflikts, pašvaldības domes priekš-sēdētāja atcelšana no amata, pašvaldību tiesības rīkoties ar savu mantu, pašvaldības loma uzņēmēj-darbībā. pašreizējo novadu pārvaldības struktūru ministrs uzskata par sadrumstalotu, esot problēmas operatīvi pieņemt lēmumus, tāpēc deputātu skaitu pašvaldībās nepieciešams samazināt. tomēr šajā un citos jautājumos vēl turpināsies diskusijas. e. sprūdžs aicināja pašvaldības izteikt viedokļus un ierosināju-mus šajā sakarā.

Novadu dienas turpinājumā darbs noritēja dalīti: izglī-tības reformas darba grupa, ko vadīja Lps izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja ligita gintere, Lps priekšsēdis andris jaunsleinis un padomniece olga kokāne, apsprieda izglītības prob-lēmas un to iespējamos risinājumus, bet attīstības plānošanas, struktūrfondu apguves un uzņēmējdar-bības attīstības darba grupa Lps tehnisko problēmu komitejas priekšsēdētāja aivara okmaņa un vecākā padomnieka māra pūķa vadībā centās iezīmēt eko-nomikas attīstību un pašvaldību vietu Nacionālajā attīstības plānā.

izglītības jomā uzmanības lokā ir jautājumi par princi-pu “nauda seko bērnam (skolēnam)”, bezmaksas izglī-tību un nepieciešamību noteikt bezmaksas “pakalpo-jumu grozu”, profesionālās izglītības un specializēto skolu attīstību, mazo skolu attīstības programmu, profesionālās izglītības reformas un pirmsskolas izglī-tības problēmām, kas jārisina decentralizēti, katrai pašvaldībai ņemot vērā vietējos apstākļus. savukārt attīstības plānošanā un uzņēmējdarbības veicināšanā ieinteresētie par sāpīgākajām problēmām pirmām kārtām uzskata ceļu infrastruktūras slikto stāvokli, kā arī represīvo vidi, nelīdzsvaroto reģionālo attīstību u.c.

pēc darba grupās visi Novadu dienas dalībnieki atkal pulcējās ogres kultūras nama lielajā zālē, kur iepazi-nās ar abu grupu prezentācijām, kam sekoja disku-sijas, kas vainagojās ar priekšlikumiem dokumentu projektu veidā Lps 23. kongresam.


LOGS80

edmunds pētersons,Latvijas piekrastes

pašvaldību apvienības valdes

priekšsēdētājs

Latvijas piekrastes pašvaldību apvienības (LppA) dar-bība 2011. un 2012. gadā bija vērsta divos galvenajos virzienos.

pirmkārt, tās bija aktivitātes, lai atbalstītu • katras piekrastes pašvaldības izteikto priekšlikumu apkopošanu piekrastes infrastruktūras attīstībai ar domu virzīt to iekļaušanu Nacionālajā attīstības plānā nākamajam plānošanas periodam un reģionālās politikas pamatnostādnēs.otrkārt, tās bija aktivitātes, lai apzinātu pašvaldību •uzskatus, vienotos un normatīvajos aktos iekļautu piekrastes pašvaldību viedokli – zemes pārvaldības likumprojektā jautājumos par piekrastes sauszemes daļas – pludmales piederību un piegulošo piekrastes ūdeņu pārvaldību, Ministru kabineta noteikumos par administratīvo teritoriju un to teritoriālo iedalījuma vienību

robežu noteikšanas kārtību, kuros tagad atbilstoši LppA sapulcē 2011. gada rudenī pieņemtajam lēmumam piekrastes pašvaldību jūras puses robeža noteikta pa krasta līniju vai līnijām, kas savieno konkrētas ostas pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko būvju vai citu būvju punktus.

LppA biedri piedalījās arī piekrastes koordinācijas padomes darbā, vērtēja piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādņu 2011. – 2017. gadam un rīcības prog-rammas īstenošanu, sagatavoja priekšlikumus par piekrastes pašvaldību kompetenci jūras telpiskajā plā-nošanā, papildināja Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” sagatavotās piekrastes apbūves vadlī-nijas, piedalījās eiropas Komisijas OurCoast iniciatīvas rīkotajā starptautiskajā konferencē Rīgā un aizstāvēja pašvaldību intereses eiropas zivsaimniecības fonda finansējuma potenciālā sadalē.

sekojot ierastajam ritmam, pārskata periodā notiku-šas Latvijas piekrastes pašvaldību apvienības valdes sēdes un divas pašvaldību vadītāju sapulces, kurās tika pieņemti lppa lēmumi par:

piekrastes infrastruktūras attīstības prioritātēm;•piekrastes attīstības priekšlikumiem;•eiropas zivsaimniecības fonda 4. prioritātes •sadalījumu;piekrastes pašvaldību priekšlikumu integrāciju •Nacionālajā attīstības plānā par piekrastes infrastruktūras attīstību;piekrastes pašvaldību aptauju par pludmales •apsaimniekošanas finansējumu.

piekrastes paŠvaldīBu apvienīBā

LOGS 81

ilze mutjanko,Lps padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

pagājušais rudens pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistiem aizsākās ar valsts reģionālās attīstības aģentūras (vRAA) organizētajiem semināriem “vai tavs kaimiņš zina…?”, kas tika rīkoti sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību. pavisam septembrī un oktobrī notika pieci semināri – katrā plānošanas reģionā viens, un pašvaldību sabiedrisko attiecību un komunikācijas speciālisti varēja izvēlēties sev pie-mērotāko vietu un laiku. semināri notika Jūrmalā, Liepājā, daugavpilī, valmierā un Jelgavā.

semināros tika prezentēti un apspriesti eiropas savienības fondu publicitātes jautājumi, piemēram, kā pašvaldībās īsteno projektu publicitāti un kādas aktivi-tātes notiek, lai iedzīvotājus informētu par šiem projek-tiem. savā pieredzē par publicitātes aktivitātēm dalījās Liepājas, valmieras un Jelgavas pilsētas un ogres, Kuldīgas, Līvānu, Jēkabpils, gulbenes un dobeles novada pašvaldību pārstāvji. semināros uzstājās arī Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja inta Brikše, kura ļoti saistoši izklāstīja tēmu par pašvaldību un sabiedrību: vajadzībām un intere-sēm komunikācijas procesā. savukārt Lps priekšsēdis andris jaunsleinis un vecākais padomnieks māris pūķis semināru dalībniekiem skaidroja jauno pie-eju es fondu apguvē nākamajā plānošanas periodā. vRAA pārstāvji informēja par sadarbību un informāci-jas apmaiņu starp pašvaldībām un aģentūru.

2012. gada 9. martā pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti atkal pulcējās kopā, lai kārtējā sanāksmē

apspriestu divas tēmas – pašvaldību apbalvojumu izveidošanas un novadu un pagastu ģerboņu izstrā-des un apstiprināšanas kārtību un pašvaldību pieredzi informatīvo izdevumu veidošanā. par ģerboņiem un apbalvojumiem izsmeļošu informāciju sniedza valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs mākslinieks gra-fiķis laimonis Šēnbergs un priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos ramona umblija. otrajā sanāksmes daļā Naukšēnu, gulbenes un dundagas novada pašvaldību pārstāvji dalījās pieredzē par sava novada informatīvo izdevumu veidošanu.

Neilgi pēc tam, 2. maijā, pēc pašvaldību sabiedris-ko attiecību speciālistu ierosinājuma tika organizēta sanāksme par pašvaldību gada publisko pārskatu veidošanu. to bija iespējams arī vērot tiešraidē inter-netā Lps mājaslapā. vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pašvaldību finanšu nodaļas vadī-tāja irēna koteļņikova strukturētā prezentācijā vērsa uzmanību uz galvenajiem pamatprincipiem publisko pārskatu veidošanā. sanāksmē tika izskaidroti pār-skata mērķi, kā arī sniegta informācija par normatīvo regulējumu, kas attiecas uz pārskatiem. sanāksmes videoieraksts un prezentācija atrodama Lps mājasla-pā, sadaļā Pasākumi.

Nākamā sanāksme notiks 4. jūnijā gulbenes nova-dā. tā tiks organizēta semināra veidā par jaunie-šu brīvprātīgā darba veicināšanu un komunikācijas iespējām ar sabiedrību. darba kārtībā plānots iepa-zīties ar gulbenes novada un ārzemju viesu – Maltas pašvaldību asociācijas pieredzi jauniešu brīvprātīgajā darbā, kā arī būs iespēja piedalīties meistarklasē “dialogs kā princips ikdienā”, kurā varēs gūt ieskatu veiksmīga dialoga veidošanā ar sabiedrību, izmanto-jot gan tradicionālos, gan jaunos medijus.

paldies visiem pašvaldību pārstāvjiem, kuri atsaucas aicinājumam uzstāties sanāksmēs un gatavo pre-zentācijas, dalās pieredzē ar kolēģiem un palīdz sanāksmju organizēšanā, kā arī visiem sanāksmju un semināru apmeklētājiem! Mēs vienmēr esam atvērti ierosinājumiem, piedāvājumiem un viedokļiem par sanāksmju norisi, saturu un tēmām.

paŠvaldīBu saBiedrisko attieCīBu speCiālistu sanāksmes


LOGS82

normunds tropiņš, LpiA valdes priekšsēdētājs,un sniedze sproģe, Lps padomniece

Kā jau tas labu laiku pieņemts, Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LpiA) sanāksmes regulāri notiek gan Rīgā, gan kādā no Latvijas pašvaldībām. to darbā piedalās ne tikai izpilddirektori, bet arī viņu viet-nieki, pārvalžu vadītāji un “dienas tēmas” speciālisti, turklāt tā ir lieliska iespēja iepazīties ar kolēģu paveikto savas pašvaldības attīstībā.

Neraugoties uz to, cik noguruši no lielās ikdienas stei-gas un darba apjoma esam, tomēr katra mēneša pirmā trešdiena/piektdiena (ierastais sanāksmes datums Rīgā/izbraukumā) tiek ieplānota visa gada garumā, lai pašvaldību izpildinstitūciju pārstāvji dotos uz kādu no novadiem/pilsētām, kur izskatām pašu izvēlētu aktuā-lu tēmu, kā arī kolēģa sarūpētu kārtīgu pēcpusdienas programmu vēl pēc oficiālo jautājumu izskatīšanas un diskusijas ar ministriju pārstāvjiem.

Rīgas dienas parasti ir īsākas, daļa sanāksmes dalīb-nieku, vēl nesagaidot beigas, dodas kārtot dažādas darīšanas pa galvaspilsētas iestādēm... Rīgas sanāksmēs parasti piedalās ap 80 – 140 dalībnieku, bet izbrauku-ma sanāksmes apmeklē vēl kuplāks pulks. Atkarībā no dienaskārtības rakstura uzdoto jautājumu un komentā-ru daudzums atšķiras. izpilddirektoru sanāksmju dalīb-nieki emocijas netur ieslēgtas sevī, ja valsts ierēdņi nerunā vai neuzklausa pēc būtības, neizprot situāciju un nevēlas labot pieļautās kļūdas. tas saprotami, jo te nenotiek politiskās vienošanās, bet saimniecisko jautā-jumu risināšana ar cerību un vēlmi uzlabot pašvaldību darbu, jo katru dienu taču jāskatās acīs saviem iedzīvo-tājiem! ļoti ceram, ka pēc sanāksmēm arī atgriezeniskā saikne uz pašvaldību ar diskutēto jautājumu atreferēju-mu darbojas tikpat labi.

vērtīga, kā atzīst paši pašvaldību darbinieki, ir kolēģu darbības apskate, visu Latvijas novadu iepazīšana,

kultūrvēstures un tradīciju apzināšana. tā veidojas kopaina par situāciju valstī. vai daudzi izmanto šādu iespēju, īpaši pie valsts varas esošie?

svarīgi arī “mājastēvam/mājasmātei” no kolēģiem izjust apbrīnu un dzirdēt paslavēšanu par paveikto, bieži vien “baltā skaudība” noder kā uzmundrinājums. prieks par tiem, kuri pirms sēdes satraucas, ko kolēģiem parādīt, un kopīgs gandarījums par to, ka jebkurā vietā ir unikā-las vērtības – cilvēki, daba, kultūrvēsturiskās un tradīciju bagātības, ka varam parādīt, cik dažādi, interesanti un vērtību pilni ir visi novadi un pilsētas. Un cik liels gan-darījums ir visiem par pleca izjūtu un sirsnīgajām attie-cībām kolēģu vidū! zinoši, darbotiesgriboši, iniciatīvas un radošas izdomas pilni izpilddirektori un darbinieki ir milzumvērtīgs spēks! Un to novērtē gan iedzīvotāji, gan pašvaldības vadība.

Atgādināsim jautājumu loku, kas izskatīts gada laikā (visa gada garumā LpiA darbu žurnālā “Logs” cītī-gi aprakstījusi mūsu skrībente daina oliņa). Ne reizi vien diskutēts, arī lūgts un prasīts ministriju darbinie-kiem mazināt birokrātiju un ļaut strādāt visdažādākajās jomās – daudzpusēja pieeja sociālās palīdzības pakal-pojumu un aprūpes nodrošināšanā; organizatoriskie pasākumi neatliekamās medicīniskās palīdzības orga-nizēšanā; siltumapgādes un enerģētikas problēmas; es fondu stratēģiskā plānošana pašvaldībās (notika plānošanas seminārs). decembris, kā ierasts, ir gada atskaites un izvērtēšanas laiks. Šo gadu sākām ar disku-siju par Atlīdzības likumu un par arvien sarūkošo ceļa fondu. turpinājām par teritorijas attīstības plānošanu, zemes reformas un kadastra jautājumiem un pašval-dību iespējām organizēt un atbalstīt uzņēmējdarbību teritorijā.

izbraukuma sanāksmes no 2011. gada jūnija līdz šāga-da maijam notikušas Balvos, vecumniekos, kandavā, mālpilī, skrīveros un aizputē. paldies par saturīgajām novada apskates programmām un lieliski sagatavota-jiem pasākumiem!

Liela vērtība ir LpiA draugi un sadarbības partneri tuvākās un tālākās zemēs. Kontakti veiksmīgi attīstās ar Čehijas (stMoU) un Norvēģijas izpilddirektoru asociācijām. Maijā mūsu valdes locekļi Normunds tropiņš un guntars Jākobsons piedalījās stMoU kon-gresā ostravā. Jūlijā 40 izpilddirektoru delegācija vie-sojās pie ilggadējiem sadarbības partneriem Čehijā. Norvēģijas asociācijas pārstāvji apmeklēja Latviju martā un decembrī, bet LpiA valde pabija Norvēģijā septembrī iepazīšanās vizītē.

latvijas paŠvaldīBu izpilddirektoru

asoCiāCijā

LOGS 83

paldies LpiA dalībniekiem, kas regulāri piedalās Lps komitejās un darba grupās, sarunu grupās ar minis-trijām un arī deva savu ieguldījumu Novadu dienās skrundā un ogrē! LpiA pārstāvību Lps valdē nodroši-na priekšsēdētājs Normunds tropiņš.

Liels gandarījums par plašo dalībnieku pulku, kas LpiA sauc par savu organizāciju, tomēr vēl ir neliels skaits pašvaldību, kas neapmeklē sanāksmes un seminārus. gaidām vienmēr priekšlikumus darba novērtējumam un tā uzlabošanai!

sanāksmju organizēšana un aktualitāšu apspriešana ir ikmēneša valdes sēžu redzeslokā. tiek apspriesti “karstie jautājumi”, dažāda aktuāla informācija. paldies

valdes locekļiem par valdes darbam atvēlēto laiku!

paldies arī kolēģiem Lps, kas palīdzējuši LpiA darba nodrošināšanā! Un vēl daži pALdies: Rīgas Austrumu izpilddirekcijai par palīdzību Rīgas sanāksmju nodro-šināšanā, “Loga” redakcijai – dainai un guntai par ikmēneša aprakstiem, LpMc un otrai guntai (Liepai) par līdzdalību sanāksmēs un apmācību organizēšanu, ministriju un citu institūciju pārstāvjiem par diskusi-jām, “Latvijas valsts mežiem” un edvīnam zakovicam par līdzdalību un sadarbību!

paldies jums katram, kas darbojas LpiA un sauc to par savu asociāciju! izturību šajā laikā un možu garu mums katram un visiem kopā!

daina oliņa

latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas 13. aprīļa izbraukuma sēdes temats bija īsti “degpunk-tisks” – pašvaldību iespējas atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību. Jau labu laiku Latvijas augšāmcelšanās tiek saskatīta tikai un vienīgi tur.

Mājasmāte – aizputes nova-da izpilddirektore astrīda eņģele īsajā ievadsveicienā kolēģiem pieminēja to, ka izpilddirektoru asociāci-jas 15 gadu garajā vēsturē izbraukuma sanāksme pir-moreiz notiek Aizputē un ka speciāli šim vēsturiska-jam brīdim par godu saule triumfējusi pavasara nepa-

stāvīguma un lietavu priekšā. (pat tebras krastu nogā-zes bija pamanījušās izrotāties ar zilajiem vizbuļiem.) tikpat kodolīgs, sveicot kuplo ciemiņu pulku, bija aizputes novada domes priekšsēdētājs aivars Šilis, kurš ar kopā ar izpilddirektoriem vadīja garās dienas lielāko daļu, pēc sanāksmes reglamentā ieplānota-

jām runām un prezentācijām ļaujot “runāt” novadā paveiktajam.

pretēji pasākuma saimniekiem, kuri lomu spēlēs nomaina cits citu, nemainīgs ir lpia priekšsēdētājs normunds tropiņš un viņa ziņojums par valdes sēdē nolemto. svarīgākais – nākamajā izbraukuma sēdē 1. jūnijā izpilddirektorus gaidīs salacgrīvas novadā.

pirmā referenta gods bija uzticēts vides aizsardzī-bas un reģionālās attīstības ministram edmundam sprūdžam, kuru var uzteikt par izvēlēto formu – brīvu sarunu ar klātesošajiem, nevis iepriekš sagatavotu sausu prezentāciju. tieši tāpēc rakstā atspoguļojam diskusiju gandrīz pilnībā, lai arī klāt nebijušajiem rastos priekšstats par pašvaldību ministra uzskatiem, plāniem un nodomiem. Ministrs akcentēja svarīgāko, kas, viņaprāt, apliecina uzņēmējdarbības nozīmīgu-mu ikvienā teritorijā.

pirmkārt, reģionu attīstība ir cieši saistīta ar dar-bavietu radīšanu. tā ir aksioma. tomēr e. sprūdžs jēdzienu “darbavietas” nesaista ar pašvaldības nodro-šinātām darba iespējām. par īstām un ilgtermiņa darbavietām viņš uzskata uzņēmēju radītās. Ministrs

aperitīvs vai saldĒdiens?

kopības izjūta un lieliskas savstarpējās attiecības ir liela bagātība, ko mums neviens neatņems!


LOGS84

nepiekrīt stratēģijai, ka pašvaldības iesaistās darba-vietu izveidē. toties ministrijas rūpju lokā ir nodoms – ļaut pašvaldībām aktīvāk atbalstīt uzņēmējus (nodot viņiem daļu infrastruktūras, iesaistoties privātajā un publiskajā partnerībā u.c.). pašlaik tiesības rīkoties ar sev uzticēto mantu vietējai varai ir pārāk ierobežotas.

otrkārt, pašvaldību ministrs uzsvēra, ka neviena uzņēmēju grupa nav pārāka pār citām, kaut arī tās būtiski atšķiras. valdība un ministrijas ir gatavas ar visām sadarboties vienādi.

* jaunie uzņēmēji pašsaprotami uzreiz nespēj dot lielu ekonomisko potenciālu – daudz darba vietu, nodokļus utt. bieži viņu pirmo projekti pat bankrotē, un tas ir normāli. taču bez noteikta daudzuma mazo uzņēmēju Latvijai nav pamata nākotnē cerēt uz savu “skype”, “Nokia” utt. daudz rosinošu domu ietverts Latgales attīstības programmā, jo tā satur plānus ne tikai šim reģionam vien:

uzņēmējdarbības problēmas, kas saistītas ar finan-– sējuma pieejamību, administratīvo slogu, kontro-lējošo institūciju pārcentību u.tml.;sociālekonomiskās problēmas. Nevajag no rīta – mosties, čīkstot par visiem un visu, bet vajag pie-celties un teikt: ko es šodien izdarīšu? e. sprūdžs gan piebilda, ka viņš šos neuzņēmīgos slinkotājus nekariķē – valsts ir darījusi visu, lai tāda attieksme rastos. iniciatīvas trūkst, tāpēc jārada apstākļi, kā to atraisīt. tā, piemēram, veidojot konsultantu tīklu, mudinot biznesa inkubatora darbiniekus nesēdēt četrās sienās, gaidot kādu potenciālo uzņēmēju, bet pašiem tos aktīvi meklēt.

* esošie uzņēmumi ir svarīgi kaut vai tāpēc vien, ka šobrīd šajā grupā ir lielākais potenciāls. tur jau ir darbinieki, notiek ražošana, diemžēl nereti attīstība nav pietiekama. iemesli tam ir dažādi, brīžam pat neticami, taču reālajā dzīvē noklausīti: piemēram, nav iespējams atrast 15 jaunus darbiniekus (šuvējas); uzņēmums nespēj samaksāt par elektrības jaudas palielinājumu; nereti bremzē ceļu sliktā infrastruk-tūra. Atslēgas vārds sadarbībai ar esošajiem uzņē-mējiem ir “individuāla pieeja”. e. sprūdžs uzskata,

ka tieši vRAA struktūras varētu atrasties reģionos un to darbinieki palīdzētu šādiem uzņēmējiem kopīgi atrisināt problēmas. Kāda reģionālā attīstība var būt Rīgā? Nekāda! tāpēc tieši vRAA varētu “sadalīt rei-zinātājos”, katra segmenta veikumu vērtētu pēc tā, cik sekmīgi šajā Latvijas reģionā darbojas uzņēmēji un kāds ir uzņēmēju vērtējums par saņemto atbalstu. teorētiski un “uz papīra” arī tagad var atrast bezgala daudz programmu, aizdevumu iespēju utt. diemžēl dzīvē pat rīdziniekam grūti visus šos labumus atrast. programmas nav sinhronizētas, katra apkalpo šauru jomu, uzņēmējam jātērē daudz laika, meklējot īsto, kas atbilst viņa darba specifikai. Nepieciešama pār-nozaru sadarbības programma – ne politiskā, bet praktiskā līmenī.

* pēc edmunda sprūdža domām, ir aplami par inves-toriem dēvēt tikai tos, kas gatavi radīt tūkstoti darba vietu un simts miljonu apgrozījumu jau pirmajā gadā. būsim pieticīgāki! tomēr ministrs vēlētos sagaidīt lielāku atdevi no Latvijas investīciju un attīstības aģen-tūras darbiniekiem. daudz svarīgāk vērtēt investoru piedāvājuma kvalitāti. var jau arī “štancēt vēja ģene-ratoriem kājas”, jo mūsu lētais darbaspēks ārzemnie-kiem patīk, taču Latvijai vērtīgāks būtu piedāvājums augsto tehnoloģiju un pētniecības attīstībā. Lai mūsu speciālisti apgūst ārzemnieku pieredzi, bet vēlāk uz jauno zināšanu bāzes rada savu uzņēmumu ar inova-tīvu pieeju!

treškārt, katram es struktūrfondu projektam jārada darba vietas! Ne tādas, kur pārkrauj ķieģeļus, bet ilgt-spējīgas darbavietas! struktūrfondu nauda jāvērtē kā labam investīciju baņķierim – meklēt naudas ieguldei to vietu, kurā viens lats visātrāk atnestu visvairāk latu. tā ir uzņēmējdarbība un darbavietas. pretēji daudzu zālē sēdošo domām, ministra sajūsmu neizraisa kār-tējā par es struktūrfondu naudu atjaunotā ietve vai 5 km ceļš. sevišķi tad, ja līdz darbavietai vai biznesa inkubatoram joprojām paliek desmit kilometru nesa-kārtota ceļa. Mīkstinot strikto uzstādījumu, ministrs gan piebilda, ka svarīgs esot arī trotuārs un strūklakas, tomēr šiem objektiem kārta pienāks tad, kad būs sapelnīta nauda, lai tos spētu uzturēt. Neražosim

LOGS 85

objektus, kas izmaksā naudu, bet tos objektus, kas ienes naudu!

jautājumu un atbilžu krustugunīs

* Pašvaldības baidās saņemt kontrolējošo institūciju pārmetumus, kaut arī apzinās, ka izvēle bijusi pareiza un nākotnē uzņēmums atbildīs visām ministra nosauk-tajām prasībām. Kā sabalansēt pirmā brīža šķietamo neizdevīgumu ar izdevīgumu nākotnē? – es jūsu vietā riskētu. ceram, ka ministrijas jaunais valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs, kurš ir viens no zinošākajiem struktūrfondu speciālistiem, palīdzēs radīt apstākļus, kuros pašvaldība varētu uzņemties risku, nebaidoties no pārmetumiem.

* Kuros normatīvajos aktos plānotas izmaiņas, kas līdz šim ierobežoja pašvaldību atbalstu uzņēmējiem? – tādi ir sagatavoti vairāki, no galvas nosaukt grūti (ministrs sola atsūtīt sarakstu Lps).

* Patīkami dzirdēt, ka ministrs izprot gan pašvaldības, gan uzņēmēju problēmas. Kāds ir viņa viedoklis par pašvaldību aicinājumu ES fondu līdzekļu daļu nodot pašvaldību pārziņā, ļaujot uz vietas izlemt, kur naudu vissvarīgāk ieguldīt? – Ministrs atzīst, ka bijuši pārpra-tumi, piemēram, saistībā ar mazajām arhitektūras formām, kas sākumā patika gan finanšu ministrijas speciālistiem, gan eiropas savienības pārstāvjiem, bet pēcāk viedoklis mainījās. tomēr problēma ir abpusē-ja. Jācenšas lietderīgāk izmantot atlikušās struktūrfon-du “astes”, bet nākotnei plānot iespējami atdevīgākus projektus. pašvaldību ierosinātajam principam piekrīt ne tikai Lps un pats ministrs, arī eiropas Komisija atzīst, ka nākamajā plānošanas periodā priekšroka dodama konkrētā teritorijā nozīmīgiem projektiem, nevis sektorālām investīcijām. patīkami pārsteidza e. sprūdža teiktais, ka, viņaprāt, 30 procenti ir pat pārāk maza daļa. Jāsāk no otras puses! Jāizskaitļo tās problēmas, ko nevar atrisināt novadu vai reģionu līmenī. diezin vai tām būtu nepieciešami 70 procenti struktūrfondu summas. tomēr atsevišķos jautājumos jāatrod sinerģija starp sektoru un teritoriālo principu, tāpēc pagaidām pašvaldību ministrs nav gatavs paust simtprocentīgu atbalstu Lps priekšlikumam. tam vēl nepieciešama detalizēta analīze.

lps padomniece sniedze sproģe precizēja, ka LPS minētie 30 procenti nav uzskatāmi par patiesību pēdē-jā instancē, bet vien par aptuvenu norādi uz dalīju-ma proporcijām. Lai beidzot izstrādātie teritoriju plāni nebūtu vis radīti pēc “augšu” komandas, bet gan savas teritorijas un iedzīvotāju interesēs. Lai struktūrfondi kļūtu par reālu iespēju ieceres īstenot. Līdz šim nauda ir ieguldīta, piemēram, tikai lielajos autoceļos, dažā pat divreiz, taču cilvēki dzīvo arī tur, kur ir “bezceļš”. Ceļus vajag visiem, bet to nevarēja izdarīt par 140 tūkstošiem latu “lauku naudas”. Sanāk tikai daži kilometri ietvju vai bez asfalta kāds ceļa posms... Vajag pašvaldību rīcībā nodot summu un noteikt prioritātes, no kā var izvēlēties katrai teritorijai nepieciešamos projektus, lai tiešām tur

uzņēmēji būtu un cilvēkiem gribētos dzīvot! Pa dubļiem izbridis, diemžēl negrib vairs atpakaļ brist, bet pa labu ceļu braukāt turp un šurp! – Ministrs sprūdžs atzina, ka līdz šim līdzekļu sadalē valdījis princips – dot kat-ram pa druskai, bet iznākumā mums nav nekā. ceļš, kuram sakārtots tikai viens posms, nenes atdevi, jo pa to nevar sākt ripot ekonomika un nauda. protams, ir grūti un nepatīkami paziņot: tam dosim, bet citam novadam šogad nedosim, tāpēc iepriekš jāpieņem konkrēts plāns, ka noteiktā periodā tiks sakārtoti visi Latvijas ceļi. tas ļautu ar izpratni paciesties.

* Latvijā radies daudz biznesa inkubatoru. Kā jūs vēr-tējat to devumu? Kā jāsaprot frāze par šīs iestādes spe-ciālistu “iziešanu ielās”? – biznesa inkubatori ir dažādi, ministrs domā, ka daļa no to darbiniekiem beidzot ir “izgājuši ielās”, diemžēl daudzi iesprūduši pirmajā attīstības fāzē, nodrošinot tikai uzņēmēju izmitinā-šanu. inkubatora atbalstam būtu jāietver iespējamo atbalsta pretendentu sagatavošana līdz noteiktam gatavības līmenim, lai, dalot finansējumu, nenāktos salīdzināt banānus un ābolus. biznesa inkubatoriem jāspēj nodrošināt mārketinga stratēģija, jāizpēta tir-gus, jāved savi uzņēmēji uz iespējamām investīciju un eksporta valstīm, piemēram, Ķīnu. Nepietiek sēdēt inkubatorā pašu zemē un “pūst virsū uzņēmējiem maigu, siltu gaisu”!

* Jūs minējāt skaistu jaunvārdu “sinerģija” un sadarbī-ba. Kāpēc jūsu plānos netiek minēta daudziem ierastā kooperācija? Tas gan nebūs lielais pasaules tirgus, bet saimnieciskā rosība konkrētā teritorijā, kas bezgala svarīga. – Latviešiem ir raksturīgi nesadarboties. Ja pašvaldība mēģina un spēj aktivizēt sadarbošanos, tad starp vietējiem uzņēmējiem, starp pašvaldību un nevalstisko sektoru var rasties gan sinerģija, gan sadarbība. vajag un var!

* Daudzi ekonomisti un citi vadošie darbinieki atbal-sta teoriju, ka uzņēmējdarbība jāveicina galvaspilsētā un lielajos attīstības centros. Ko plānojat reģionos? – Nešaubos, ka kāds no stratēģiskajiem dokumentiem ietver atbildi uz šo jautājumu, bet pagaidām – bez attiecīga finansējuma – tam nav nozīmes. somijas reģionālā politika tiek vērtēta kā veiksmīga, viņiem izdevies noturēt iedzīvotājus arī laukos, jo pilsētās dzīvo 60 procentu (citur eiropā 80 un vairāk procen-tu) somu. diemžēl tagad somi ir noraizējušies, ka drī-zumā arī viņus varētu skart lauku depopulācija, vien-laikus viņi apzinās, ka jūtamu pretpasākumu tam vairs nebūs. tas mudina uzdot labu jautājumu – vai vērts mēģināt mākslīgi kavēt šo procesu? varbūt jāmeklē gudrāki risinājumi. bieži izskan populistiskas idejas – dodiet konkrētam reģionam nodokļu atlaides, un visi metīsies turp. Jēga ir tikai ilgtermiņa investīcijām – tādām, kas spētu mainīties atbilstoši situācijai. vajag investēt cilvēkresursos – zināšanās utt.

* Daudzas pašvaldības ir spiestas investēt sakārtotā vidē, lai cilvēki tur paliktu dzīvot. Pašvaldība apzinās, ka pa sakārtotiem ceļiem iedzīvotāji brauks uz darbu tuvā-


LOGS86

kajā pilsētā, tomēr paliks dzīvot novadā. – tas ir reāls reģionālās politikas risinājums. es jau neiebilstu pret celiņiem vispār. problēmu rada tas, ka sākumā mēs investējam objektos, ko dārgi uzturēt (peldbaseini, sporta zāles utt.). gudrāk būtu bijis vispirms investēt tur, no kurienes nauda varētu “augt laukā”, tad nopel-nīto pamazām guldīt dzīves uzlabošanai.

* Uzņēmējus nereti aizbaida sabiedriskās apspriešanas, tā bijis jau daudzviet. – NAp to palīdzēs noregulēt, būs arī reģionālās attīstības pamatnostādnes. ceru, ka sava nozīme iedzīvotāju attieksmes maiņā būs arī tam, ka līdzīgi šodienas sarunai par uzņēmējdar-bības nepieciešamību tiek un tiks runāts visur. No jaunā būvniecības likuma plānots izņemt prasību pēc sabiedriskās apspriešanas. protams, nedrīkst pieļaut situāciju, kurā iedzīvotājiem nebūs nekādu iesais-tes iespēju. pašvaldību referendumi, ko iedzīvotāji varēs organizēt pirms būvatļaujas izsniegšanas, to labi noregulēs.

* Iepazīstot Vācijas pašvaldību darbu, kļuva redzams, ka tur ir strikti spēles noteikumi vietējam tirgum, valsts tirgum un Eiropas tirgum. Mums, Latvijā, mazais uzņē-mējs lauku pašvaldībā nav spējīgs maksāt Rīgas līme-ņa nodokļus, bet samazināt tos mums nav tiesību. – piekrītu, ka pašvaldībām jādod tiesības saviem uzņēmējiem noteikt zemākus nodokļus.

* Kā NAP prioritātes un vadmotīvs uzlabos lauku dzīvi? – “ekonomikas izrāviens” ir neliels mārketinga triks, bet trīs prioritātes ir visnotaļ konkrētas un atbalstāmas, jo spēs nodrošināt izrāvienu. Līdzšinējā situācija, kad attīstība notika tikai dažos valsts punktos, turpmāk nav pieļaujama. Nepieciešama līdzsvarota attīstība. Kļūdaini turpināt atbalstīt tos, kam līdz šim labāk sek-mējies, jo tā atpalicēji mūžam paliks astē.

* Kāpēc VARAM neuzņēmās vadošo lomu elektrības iepirkumā, bet tam laiku un līdzekļus nācās tērēt vairāk nekā simt pašvaldībām? Tajā pašā laikā valsts ir gatava ieguldīt sabiedrības naudu lietuviešu projektā. – Abi jautājumi ir tādi, par kuriem kaut ko pateikt varētu, bet varbūt labāk nevajag. (Aplausi.) Neviens no minē-tajiem nav šīs valdības projekts, taču strādāt ar tiem nāksies. Ja eiropas savienības prasība ir elektrības tirgus liberalizācija, mums atliek vienīgi censties no tā paņemt labāko iespējamo. ekonomikas ministrijas kompetencē negribu iejaukties. turpretim līdz reā-lam lēmumam par visaginu vēl tālu.

* Jau sen dzirdēti nostāsti par Latvijas ierēdņu, piemē-ram, Pārtikas un veterinārā dienesta pārlieku lielo izta-pību un centību normu ievērošanā. Ārzemēs redzētais šķiet tīrās briesmas, salīdzinot ar mūsu sterilitāti, bet birokrātija un kontrole aizdzen no pašvaldībām uzņē-mējus. Līdzīgi ir ar Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem. Ne viens vien uzņēmējs “aizrotē” uz Rīgu, jo tur lielajā barā labāk varot noslēpties. Liekas, ka kontrolētāju pārmērīgā uzcītība vajadzīga tikai viņiem pašiem, lai sevi uzturētu. – teiktajā ir gan taisnība, gan stereotipi.

dažs baidās uzsākt uzņēmējdarbību tikai tāpēc, ka kaimiņš, lūk, izstāstījis par savu slikto pieredzi. tādēļ gaidu referenduma likumu. pašlaik mēs it kā cenša-mies iestāstīt sabiedrībai, ka var darīt visu, izņemot to, ko aizliedz likums. tikko kāds uztaisa “lažu”, ierēdņi momentā atbild ar jaunu normatīvo aktu, kas īstenībā ir tikai viena gadījuma izprovocēts. Ja tauta referen-dumā pret to iestāsies, varbūt nākotnē no apburtā loka varēsim izkļūt. Aicinu visus, kuru pašvaldībās uzņēmēji saskārušies ar reālām pārmērīgas kontroles problēmām, darīt man to zināmu! cīnīties ir iespē-jams tikai ar konkrētu gadījumu, nevis vispārējām aizdomām.

* Beidziet runāt un sapņot! Kāpēc novadu izpilddirek-tori satraucas? Kopš Autoceļu fonda likvidēšanas arvien vairāk tuvojamies bedrei! Neiet sabiedriskais transports, braucam ar veciem autiņiem un dauzām tos pa bedrēm, uzņēmēji nespēj labot tehniku un uzņēmumus teritorijā slēdz. Nesakārtotie ceļi ir viens no iemesliem, kāpēc cil-vēki izbrauc no teritorijas, no valsts. Beidzot jāatjauno Ceļu fonds! – piekrītu, ar satiksmes ministru mums viedokļi sakrīt, bet tas nav vienas dienas darbs, šī problēma jāpaceļ citā līmenī! Lai visi saprot, ka ceļu stāvoklis var izšķirt būt vai nebūt reģiona attīstībai.

* Kā jūs vērtējat “piespiedu laulības” novadu veidošanā un varbūtējo iespēju sadalīties? – Nekādu šķiršanos es nepieļaušu, tikai “pār manu līķi”! esmu gatavs aiz-braukt uz katru strīdīgo pašvaldību un uz vietas palī-dzēt atrisināt viņu strīdus. saistībā ar reģionu robe-žām gan varētu būt izmaiņas. Aicināšu drīzāk kaimiņu novadus sadarboties. varbūt drīzumā kāds sadomās apvienoties, tur iebildumu nevar būt. Nākotnē domā-jam vairāku novadu kopējam projektam dot augstāku vērtējuma koeficientu.

* Negodīgi vērtēt ES projektus pēc tā, cik novadā attīstīta uzņēmējdarbība. Pie mums, Aizputē, bija daudz lielu uzņēmumu. Laikiem mainoties un krīzei sākoties, tie izputēja uz neatgriešanos. Uzņēmēji mums ir un būs, taču tie nekad nebūs lieli. – Četri kritēriji, kas noteiks pašvaldības projekta veiksmi:

rada vai nerada darbavietas,•rada vai nerada iKp pieaugumu valstī kopumā,•rada papildieņēmumus pašvaldības budžetā,•samazina pašvaldības izdevumus par kaut ko.•

Ja viena no šīm pozīcijām būs pašvaldības projektā un jūs spēsit to aizstāvēt un pamatot, projekts der.

Jautājumu birums stipri vien paildzināja ministra edmunda sprūdža plānoto uzstāšanos, diemžēl turp-māko līdzdalību LpiA sēdē viņam liedza uzstāšanās Latvijas Radio. vairākums nākamo referentu bija saga-tavojuši prezentācijas, kas publiskotas Lps interneta vietnē http://lps.lv/izpilddirektoru_asociacija/?task=sessions&committee_id=1429, tāpēc tās tikai piemi-nēsim, atstājot pētīšanu interesentu ziņā.

zemkopības ministriju izpilddirektoru izbraukuma sēdē Aizputē pārstāvēja vesels speciālistu “desants”,

LOGS 87

kas uzņēmējdarbības iespējas analizēja atbilstoši ministrijas profilam: veterinārā un pārtikas pārstrā-des departamenta direktora vietniece dace ugare informēja par pārtikas produktu ražošanas un izplatī-šanas iespējām, viņas kolēģe – veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta direktore zanda matuzāle – par Lauku attīstības programmā ietverto atbalstu jaunu mikrouzņēmumu radīšanai un attīstībai, kā arī par LeAdeR programmā pieejamo atbalstu mājražo-tājiem. zM iepirkumu uzraudzības biroja speciāliste agnese Briška skaidroja plānotās izmaiņas publisko iepirkumu likumā un zM tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārtikas nozares nodaļas vadītāja ilona mežiniece – par pārtikas publisko iepirkumu organi-zēšanu. vietējiem ražotājiem ir ļoti svarīgi, lai iepirku-mos būtu lielāks Latvijas produktu īpatsvars.

Šo pašu vēlmi apliecināja arī nākamie runātāji – tirdz-niecības parka “imanta Retail park” direktors arnis veisbārdis un nomas departamenta vadītāja jana jevsejeva. viņi pastāstīja par Latvijas ražotāju iespē-jām pārdot savas preces jaunajā Rīgas tirdzniecības parkā imantā, ko atvērs 23. augustā. Līgumu slēgšana jau sākusies. cerams, ka imantiešu piedāvājums būs ieinteresējis LpiA sēdes dalībniekus, īpaši noslēguma degustāciju autorus.

Latvijas Lauku foruma valdes loceklis āris ādlers prezentēja vietējo rīcību grupu pētījumus par terito-rijas attīstības iespējām, mājražotājiem un mikrouz-ņēmējiem. Kas ir nepieciešams, lai valsts, privātā un nevalstiskā sektora partneri strādātu kopā, lai radītu labvēlīgākus apstākļus ekonomiskai izaugsmei un nodarbinātības palielināšanai? Arī šo ilustratīvi atrak-tīvo un pārdomas rosinošo prezentāciju atradīsit Lps interneta mājaslapā.

Latvijas amatniecības atdzimšanas patriarhs un Latvijas Amatniecības kameras (LAK) prezidents vilnis kazāks atgādināja, ka amatu prasme kopš senlaikiem ļāvusi latviešiem izdzīvot, tāpēc to vajag saglabāt un godā celt. Mājražošana ir viens no izdzī-vošanas veidiem, ko lielražošana diemžēl centās nomākt, tomēr tā atkal atdzimst arvien jūtamāk, aiz-ņemot aptuveni piecus procentus kopējā ražošanas bilancē. v. Kazāks mudināja visus mājražotājus kļūt patstāvīgiem un iekļauties profesionālo amatnieku rindās, pasargājot sevi no daudziem ierēdņu sace-rētiem ierobežojumiem. padsmit Latvijā ierīkotos Amatniecības centrus viņš uzskata par “nabagmā-jām”, jo kārtīgs amatnieks nekad nespēs strādāt svešā mājā bez saviem instrumentiem utt. tur var papļāpāt, bet ne nodarboties ar amatniecību. Nevajag centra-lizēt to, kas var augt tikai decentralizēti! tomēr vilnis Kazāks atzina, ka seno arodu prasmju pārmantoja-mība ir svēta lieta, kas jāturpina, un izpilddirektori esot vienīgie, kas savās pašvaldībās var izveidot īstas meistardarbnīcas.

papildus Lps interneta vietnē publiskotajām prezen-tācijām LAK prezidents mudināja sekot informācijai

www.lak.lv, www.kkdi.lv un blogam Vilnis Kazāks.

sēdes pamattēmai ne gluži atbilstoša, tomēr aktua-litātes ziņā LpiA sēdei visnotaļ svarīga bija Latvijas olimpiskās komitejas viceprezidenta Žorža tikmera informācija par gatavošanos olimpiskajai dienai, kas notiks 2012. gada 28. septembrī. Lai izdotos pasā-kums, kur 75 norises vietās visos Latvijas reģionos pie-dalīsies vairāk nekā 60 tūkstoši dalībnieku, nepiecie-šams pašvaldību atbalsts – ietērpt sporta skolotājus oficiālajos pasākuma t–kreklos, sarūpēt balvas skolē-nu godalgoto vietu kolektīviem, jo LoK apbalvos tikai labākos, kā arī noorganizēt transportu pašvaldības skolēnu nokļūšanai uz KhL maču Rīgā, kas būs balva no LoK. Kas konkrēti notiks olimpiskajā dienā, ietei-camo paraugprogrammu, pieteikšanās termiņu un noteikumus, paredzētos konkursus – sēdē klāt nebi-jušie var izpētīt un izzināt prezentācijā.

pretēji izpilddirektoriem, kas Aizputē tikās pirmoreiz, žurnāls “Logs” par šo novadu un tā ļaudīm rakstīja visai nesen – pērnajā augustā, tāpēc novada apskati vairāk atspoguļosim fotoattēlos. prieks bija vērot, kā aizvadītajos mēnešos turpinājis atdzimt signes un uģa pucenu aprūpētais “mākslinieku darbnīcu un rezidenču centrs “serde””.

par Aizputes mākslinieku maiņas izaugsmi jau 20 gadus rūpējas aizputes mākslas skola direktora armanda ausmaņa vadībā.


LOGS88

Modernā atdzel-žošanas stacija tagad pilsētnie-kiem ļauj dzert ūdeni no krāna, tomēr seno ūdens-torni pagaidām saglabā kā vēstures relikviju. Aizputes novada jaunā sporta halle drī-zāk atgādina deju zāli, bet blakus esošajā aizputes vidusskolā izpild-direktoriem nācās

rātni sasēst skolas solos, lai noklausītos skolas direk-tores livetas sprūdes vēstījumus par 90 gadu jauno skolu ar pustūksto-ti audzēkņu un apbrīnotu tās lepnumu – vācu firmas iekārtoto ķīmijas paraug-laboratoriju. garās un izzi-ņas jomā pārbagātās die-nas izskaņā paši izturīgākie vēl izstaigāja boju Meža

muzeja ekspozīciju Kazdangas pilī.

kazdangas saie-ta namā bija sarīkota tikša-nās ar vietējiem uzņēmējiem un viņu produkcijas degustācija. siA “elpa” vadītājs gundars sisenis gandarīts vēroja, ka ciemiņi labi

pazīst Kazdangas sieru un piena produktus. sia “eko vīns” saimnieks varis sants pamazām paplašina vīna klāstu, bet evija kopštāle (sia “ evi & jo” preču zīme “ durbes veltes”) līdztekus vīnam spēj no augļiem, ogām un dārzeņiem (pat pienenēm!) uzburt daž-nedažādus konservus, kompotus, ievārījumus.

spītējot “mel-nās” piektdienas zīmogam, sēde Aizputes novadā visiem un katram bija iespaidiem, pārdomām un vērojumiem pār-pilna. tomēr, pasākumu vēl-reiz prātā virpi-not, mazliet žēl, ka garo disku-

siju īstos varoņus – mazos un vidējos uzņēmējus (izņemot g. siseni) – sastapām pašā dienas izskaņā. dižākie runātāji, kuru pienākumos un spēkos varētu būt uzņēmīgajiem ļaudīm palīdzēt, tobrīd jau bija atgriezušies Rīgas kabinetos. varbūt, paredzot vado-šo kadru “viesizrāžu” īsumu, uzņēmējus vajadzēja piedāvāt vērmelīgi rūgtenā “aperitīva” vietā, nevis atstāt “saldajam ēdienam”?

LOGS 89

Biedrības “latvijas lielo pilsētu asociācija” (llpa) biedri pārstāv vairāk nekā 50% visu Latvijas iedzīvotāju un ražotāju intereses, radot vairāk nekā 70% no Latvijas iekšzemes kopprodukta un piesaistot vislielāko investī-ciju apjomu, tādējādi radot lielāko inovatīvo produktu un pakalpojumu apjomu.

LLpA dibināta 2001. gadā ar mērķi veidot ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko sakaru un kul-tūras jomā. Jau desmit gadus LLpA sekmīgi īsteno savu biedru intereses vietējā, nacionālā, reģionālā un starptautiskā mērogā, tajā skaitā sadarbībā ar tādiem sadarbības partneriem kā Latvijas darba devēju konfe-derāciju, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Rektoru padomi, eiropas Komisijas pārstāvnie-cību Latvijā un citām organizācijām.

LLpA savu darbību īsteno trīs līmeņos – regulāri orga-nizējot gan lielo pilsētu vadītāju, gan pilsētu izpild-direktoru, gan pašvaldību speciālistu sanāksmes, lai kopīgi pārrunātu aktuālākās savas jomas problēmas, un tikšanās ar nozaru ministriju un parlamenta, kā arī citu valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem, lai risinātu pašvaldībām saistošus jautājumus un apmainītos ar labākajiem prakses piemēriem.

LLpA rezultativitāti raksturo tās sasniegumi sadarbībā ar saeimu, Ministru kabinetu, nozaru ministrijām un starp-nozaru darba grupām, sniedzot priekšlikumus un savu redzējumu par nepieciešamajiem grozījumiem vai labo-jumiem pašvaldību darbību reglamentējošos normatīva-jos aktos. tāpat notiek aktīva sadarbība ar es institūcijām, organizējot ikgadējas darba vizītes briselē, lai tiktos ar es komisāriem, vēstniekiem, eiropas Komisijas vadošajiem ierēdņiem un ģenerāldirektorātu pārstāvjiem.

Šāgada marta beigās LLpA pieredzes apmaiņas nolū-kos apmeklēja Lietuvas vienu no attīstības ziņā straujāk augošajām pilsētām – druskininkus, lai kopīgi ar domes priekšsēdētāju un speciālistiem diskutētu par es fondu apguvi un izmantojumu pilsētas infrastruktūras attīstībā, attīstības veicināšanas iespējām lielākajās valsts pilsētās, kā arī iepazītos ar druskininku labās prakses piemēriem infrastruktūras objektu izveidē un kūrorta jomas attīstībā.

LLpA darbība šobrīd balstās uz izstrādāto asociācijas darbības stratēģiju 2012. – 2017. gadam, saskaņā ar kuru LLpA darbība tiek īstenota septiņās prioritārajās jomās:1) pilsētu attīstības jautājumi:

– investīciju piesaiste,– uzņēmējdarbības veicināšana;

2) pašvaldību finanšu jautājumi;3) sociālie un veselības jautājumi;4) apsaimniekošanas jautājumi;5) izglītības jautājumi;6) juridiska satura jautājumi;7) sabiedriskās drošības un kārtības jautājumi.

Apzinoties šābrīža situāciju valstī, kad tiek strādāts pie valsts vidēja termiņa attīstības virzienu noteikšanas, LLpA aktīvi iesaistās Latvijas Nacionālā attīstība plāna izstrādes procesos un Latvijas prioritāšu izvirzīšanā eiropas savienības fondu 2014. – 2020. gada plānoša-nas periodam.

LLpA savu ieguldījumu valsts attīstības plānošanā sniedz, piedaloties Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam izstrādes darba grupās, valsts prezidenta vadītās stratēģiskās attīstības komisijas sēdēs, kur pār-stāv pilsētu intereses, domājot par policentrisku attīstī-bu valstī, kā arī piedaloties citās darba grupās, paužot pilsētu viedokli par valsts ilgtermiņa attīstību.

LLpA šobrīd aktualizējusi arī tādus jautājumus kā paš-valdību savstarpējie norēķini, fiskālā disciplīna, nodok-ļu politika, pašvaldību finanšu izlīdzināšana, augstā-kās, profesionālās un pirmsskolas izglītības attīstība valstī, reģionālo slimnīcu attīstība, sociālās palīdzības no drošināšana, enerģētika un energoefektivitāte, komu-nālo maksājumu parāda problēmas, mājokļu politika, sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšana pašval-dībās, t.sk. jautājumi par atskurbšanas telpām, trokšņu novēršanu un preventīviem piespiedu līdzekļiem, tāpat tiek aktualizēti juridiska satura jautājumi – lēmējvaras un izpildvaras nodalīšana pašvaldībā, pašvaldību tiesības veikt komercdarbību, administratīvie pārkāpumi u.c.

LLpA, mainoties līdzi laikam un meklējot risinājumus vēl veiksmīgākai informācijas apmaiņai par pilsētu aktuālajiem jautājumiem, aprīlī izstrādājusi jaunu mājaslapu, kur iespējams iegūt aktuālāko informāciju par asociācijas darbībām katrā no septiņām LLpA prio-ritārajām jomām.

Laipni aicināti apmeklēt LLpA mājaslapu www.llpa.lv un sekot līdzi LLpA aktivitātēm, līdzdarbojoties jautāju-mu risināšanā par valsts tālāku attīstību!

latvijas lielo pilsĒtu asoCiāCijā (llpa)


LOGS90

gunta liepa,Latvijas pašvaldību mācību

centra direktore

Nākamgad – 2013. gada martā – latvijas pašvaldību mācību centrs (lpmC) atzīmēs apaļu jubileju, jo pašvaldību darbinieku profesionālo pilnveidi veic jau gandrīz 20 gadus.

lpmC pamatmērķis ir pilsoniskās sabiedrības stipri-nāšana, sniedzot ieguldījumu izglītotas un demokrā-tiskas sabiedrības attīstībā, sekmējot nodarbinātību un profesionālo izaugsmi, konkurētspēju un vēlmi sadarboties, kā arī veicināt pilsonisko līdzdalību pub-liskajā pārvaldē personām un organizācijām, tajā skaitā arī pašvaldību darbinieku un to institūcijās strā-dājošo izglītošanu veicamā darba jautājumos.

Mēs regulāri sekojam līdzi izmaiņām pašvaldību jomā un prognozējam notikumu attīstības gaitu, tādējādi esam zinoši jautājumos, kas svarīgi pašvaldībām, jo uzkrāta ievērojama pieredze un prakse.

Aizvadītais gads mācību centram bijis intensīvs – izstrādājām gan dažādas mācību programmas, gan veicām projektus un iepirkumus, arī bezmaksas mācī-bas. Mācību centra dalībnieku un mācību grupu skai-tu skatiet tabulās!

Akcentēšu aktuālākās mācību programmas.

40 stundu mācību programma “Bērnu tiesību aizsar-dzība” izstrādāta, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 729 “Noteikumi par speciālistu zināšanu apguves

kārtību bērnu tiesību aizsardzības jomā un šo zināša-nu saturu”, un iepirkuma rezultātā veicām valsts un pašvaldību speciālistu apmācību organizēšanu un vadīšanu. Mācības notika Rīgā, daugavpilī, Liepājā, ventspilī, gulbenē, valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī, saldū un Jelgavā. Kopā mācību programmu apguva 1600 dalībnieku. Arī šobrīd mācības par bērnu tie-sību aizsardzību turpinās – visas grupas jau nokom-plektētas un gaida mācību sākumu.

savukārt atbilstoši jaunajai 40 stundu mācību prog-rammai “speciālistu apmācību mediācijas kā kon-fliktu risināšanas metodes izmantošanai skolā orga-nizēšana un vadīšana” tika apmācīti 50 izglītības ie stāžu darbinieku, to vidū sociālie pedagogi, psiho-logi un direktoru vietnieki audzināšanas darbā.

interesanta un vajadzīga mācību programma tika izstrādāta ziemeļu Ministru padomes Nord+ prog-rammas projekta “izpratnes veidošana par videi drau-dzīgu celtniecības un interjera materiālu lietošanu” ietvaros. programmā “Būvmateriālu un iekštelpu materiālu lietošanas vides un veselības aspekti” iespējams apgūt zināšanas par iekštelpu interjera priekšmetu un būvmateriālu ķīmisko emisiju, kurā brīdī tie var kļūt veselībai kaitīgi un kāda ir to ilgdzīve. pašvaldību izpilddirektori un iepirkuma speciālisti mācījās izprast interjera priekšmetu un būvmateriālu specifikācijas, atpazīt videi draudzīgus materiālus un veikt “zaļo” iepirkumu.

latvijas paŠvaldīBu māCīBu Centrā

Latvijas Pašvaldību mācību centraizglītojamo (dalībnieku) skaits 1993.–2011. g.

1993

7000

6000

5000

4000

3000

2000

1000

0

1235

3343 3256

3803

3200

2710

39864310

3892

4867 5212

5930

4648

5535

6210

2678

1761

54455047

1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

76

95

184

5

10

14

15

17

6

10 1

14m c bu grupas

B ri tiesas

Finanses

Iedz vot ju re istrs

Izgl t ba

Kult ra

Lietved ba

Pa vald bu darbs

Saimnieko ana

Soci l apr pe

Psiholo ija

Projekta m c bas

Dzimtsaraksti

Valodas

Mācību grupas 2011. g.

www.lpmc.lv

LOGS 91

Jāatzīmē, ka atbilstoši bērnu tiesību aizsardzības liku-ma 58. pantam par likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem to veic pašvaldības sadarbībā ar bērnu vecākiem, izglītības iestādēm, valsts policiju, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm. pašvaldība iekārto profilakses lietu un izstrādā soci-ālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu ikvienam bērnam, arī tiem, kas ubago, klaiņo vai veic citas darbības, kas var novest pie prettiesiskas rīcības. tā paša likuma 66. pants reglamentē pašvaldību kompetenci bērnu tiesību aizsardzībā, kur teikts, ka jāizstrādā un jāīsteno programmas darbam ar ielas bērniem un jāveic citi pasākumi, kas nodrošina bērnu tiesības, iesaistot sabiedrību un koordinējot sabied-risko organizāciju darbību.

taču prakse liecināja, ka līdz šim šāda veida regulāra sadarbība starp institūcijām un bērnu individuālo profilaktisko lietu veidošana, iekļaujot sociālās korek-cijas programmā, bija izņēmums un tika veikta tikai dažās pašvaldībās, nevis sistemātisku likumsakarīgu darbību kopums, jo nepietika zināšanu un prasmes sociālās korekcijas programmas veidošanai. Arī mācī-bu centrā nebija izstrādāts korekcijas programmas paraugs vai vadlīnijas, kas atbilstu pašreizējiem nor-matīvajiem aktiem, tāpēc mudinājām dalīties pie-redzē pašvaldības, kas jau bija ķērušās pie sociālās korekcijas programmas izstrādes un īstenošanas.

LpMc sagatavoja projektu “Bērnu un jauniešu likumpārkāpēju individuālās prevencijas īsteno-šana dzīvesvietās” un iesniedza to Latvijas – Šveices Konfederācijas sadarbības grantu shēmā. projekta rezultātā tapa ieteicamā metodika un vadlīnijas par uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmas izveidi nepilngadīgajiem likumpārkā-pējiem, kas nonākuši policijas redzeslokā, kā arī bēr-niem un jauniešiem, kuri ir riska grupā. tāpat projekta ietvaros tika izstrādāts profilakses lietas sastādīšanas paraugs, starpinstitūciju sadarbības līgumi un ietei-kumi risku novērtēšanai ģimenēs saskaņā ar MK 2011. gada 8. marta noteikumiem Nr. 181.

Jāatzīmē, ka sociālie darbinieki, kas strādā ar nelabvēlī-gām ģimenēm, ir apguvuši risku novērtēšanas kritēri-jus ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelab-

vēlīgi apstākļi, un prot tos novērtēt. Reizēm gan nākas dzirdēt, ka tiekot izdomāti savi ģimenes risku novērtē-šanas kritēriji un pieejas, tādēļ gribu uzsvērt, ka tas ir ļoti riskanti – faktiski pussolis no tiesas lietas, jo kurš gan var apgalvot un uz kāda pamata, ka tā ir riska ģimene, tā var būt arī neslavas celšana. strādājot šajā jomā, aicinu tomēr ievērot apstiprinātos normatīvos aktus.

Mūsu pilotprojekts aptvēra limbažu, Balvu un aizputes novadu, kur dalījāmies informācijā un apkopojām pašvaldību pieredzi. Šobrīd jau ir skaidrs, ka nevienu bērnu un jaunieti nevajadzētu sūtīt pro-jām no savas vides, bet gan uz vietas pašvaldībā rūpē-ties par tiem, kas dzīvo nelabvēlīgās un riska ģimenēs. pieaugušajiem ir jāatpazīst cēloņi un iemesli un tad kopīgiem spēkiem jāmēģina tos samazināt, mainīt un ietekmēt. daudzas pašvaldības jau pieņem darbā speciālistus, kuri strādā ar nepilngadīgajiem riska gru-pas bērniem un jauniešiem.

Mācību centram ir ilggadēja sadarbība ar nodarbinātības valsts aģentūru, piedāvājot bez-darbniekiem un darba meklētājiem mācību prog-rammu latviešu un angļu valodas apguvei un sociālās aprūpes kvalifikācijas ieguvei. Šogad piedalījāmies arī rīgas domes sabiedrības integrācijas fonda izsludi-nātajā konkursā par latviešu valodas mācībām Rīgas pilsētā strādājošiem iedzīvotājiem un izveidojām astoņas mācību grupas.

Mūsu mācību darbs ir daudzveidīgs un plašs. pašvaldību un to institūciju darbinieki jebkurā laikā var kļūt par mūsu mācību dalībniekiem, jo nekad nav par vēlu sākt, bet gan ir tieši laikā.

individuālās izglītības programmas apguves plāns. izstrāde un īstenošana.

jaunatnes lietu speciālistu mācības

nekustamā īpašuma nodokļa parādu piedziņas process un aktuālie jautājumi

der zināt

LOGS92

atjaunoti kultūrvēsturisko novadu ģerboņi11. aprīlī valsts prezidents Andris bērziņš izsludinājis vidzemes, latgales, kurzemes un zemgales ģerboņu likumu, kura mērķis ir noteikt kultūrvēsturisko apga-balu ģerboņu kā valsts simbolu tiesisko aizsardzību un to izmantošanu.Šo likumu, ņemot vērā valsts heraldikas komisijas viedokli, valsts prezidents ierosināja, izmantojot savas satversmes 65. pantā noteiktās tiesības, un iesnie-dza izskatīšanai saeimai 2011. gada 28. decembrī. Šis likumprojekts bija pirmais valsts prezidenta Andra bērziņa saeimai iesniegtais likumprojekts.Likums nosaka, ka ģerboņi būs jālieto likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadīju-mos, kā arī tām valsts un pašvaldību institūcijām, kurām šādas tiesības nosaka valsts prezidenta rīkojums.Likums neparedz piesaistīt ģerboņus konkrētām valsts

administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībām, bet gan noteiktos gadījumos ļauj tos izmantot valsts un pašval-dību institūcijām un privātpersonām.

Valsts apbalvojums – pašvaldības vadītājamLatvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā 4. maijā Rīgas pils ģerboņu zālē notika triju zvaigžņu ordeņa, viestura ordeņa un Atzinības krusta pasnieg-šanas svinīgā ceremonija. Apbalvojumu saņēma arī pašvaldības vadītājs – par triju zvaigžņu ordeņa kava-lieri iecelts ilggadējais iecavas novada domes priekš-sēdētājs, Latvijas pašvaldību savienības domes loceklis jānis pelsis par nopelniem pašvaldības un sabiedriskajā darbā, pilsoniskas sabiedrības veidošanā, iecavas nova-da izaugsmes veicināšanā un tautsaimniecības attīstībā.

sagatavojis valsts prezidenta preses dienests

inFormĒ valsts prezidenta kanCeleja

jauni transportlīdzekļu nodokļu atvieglojumi

saeimā 29. martā galīgajā lasījumā pieņemtie grozī-jumi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis nav jāmaksā personai, kuras vai kuras laulātā apgādībā ir bērns ar pārvietošanās traucējumiem. Atbrīvojumu piemēros par vienu šādai personai turējumā vai valdīju-mā reģistrētu transportlīdzekli (līdz šim no nodokļa bija atbrīvots transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai valdītājs, kurš pats ir pirmās, otrās vai trešās grupas invalīds).tāpat likumā precizēts, ka 2012. gadā transportlīdzek-ļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojums 20 procentu apmērā attiecas uz personu, kurai pašai vai kopā ar laulāto vai kuras laulātajam apgādībā ir trīs nepilngadī-gi bērni vai vairāk.Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis nebūs

jāmaksā arī par vēsturiskajiem spēkratiem un sporta automašīnām, kā arī par laiku, kad transportlīdzeklis bijis nozagts, apķīlāts, noņemts no uzskaites atsavinā-šanai vai izvešanai no Latvijas vai izvests no Latvijas un reģistrēts ārzemēs.Likuma grozījumi paredz nākamgad no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa nomaksas atbrīvot zemnieku saimniecības, kas transportlīdzekli izmanto tikai un vienīgi savā saimnieciskajā darbībā, kā arī zem-nieku saimniecības, kas saņem platību maksājumus. Nodoklis nebūs jāmaksā, ja ieņēmumi no lauksaimnie-ciskās ražošanas ir vismaz 3000 latu, neskaitot valsts un eiropas savienības atbalstu. savukārt, ja šādai zemnieku saimniecībai reģistrēti vairāki vieglie transportlīdzekļi, nodokļa atbrīvojums attieksies tikai uz vienu.Likums nosaka, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā transportlīdzekļa turētājs, ja tam ir gan īpašnieks, gan turētājs.

sagatavojis saeimas preses dienests

inFormĒ saeima

LOGS 93

noteikta ilgtermiņa saistību uzņemšanās kārtība pašvaldībām

3. aprīlī Ministru kabinets apstiprinājis finanšu minis-trijas sagatavotos noteikumus Nr. 232 “noteikumi par pašvaldību ilgtermiņa saistībām 2012. gadā”, kas paredz kārtību, kādā pašvaldības ar finanšu minis-tra atļauju var uzņemties ilgtermiņa saistības attīstī-bai nozīmīgu infrastruktūras projektu pabeigšanai. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz likumā par valsts budžetu 2012. gadam noteikto, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības, izņemot attīstī-bai nozīmīgu infrastruktūras projektu pabeigšanai MK noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju.Lai saņemtu finanšu ministra atļauju un varētu uzņem-ties ilgtermiņa saistības, finanšu ministrijā jāiesniedz pašvaldības domes lēmums par uzsāktā būvdarbu pro-jekta noteikšanu par prioritāru un attīstībai nozīmī-gu infrastruktūras projektu, kura pabeigšanai izvēlēts finansēšanas modelis – ilgtermiņa saistības (lēmumā jānorāda saistību izpildes finansējuma avoti un apmērs līdz pilnīgai projekta pabeigšanai), kā arī saskaņā ar pašvaldības domes lēmumu sagatavots iesniegums par ilgtermiņa saistību uzņemšanos, to ekonomiskais un projekta prioritātes pamatojums, pašvaldības izziņa par kreditoru un debitoru parādiem, pašvaldības aizņēmu-mu, galvojumu un ilgtermiņa saistību kopējais apmērs, iekļaujot tajā arī jaunās plānotās ilgtermiņa saistības, ar attiecīgajiem darbu veicējiem noslēgto līgumu aplieci-nātas kopijas, pašvaldības domes priekšsēdētāja aplie-cinājums par pašvaldības faktisko ieguldījumu latos un

procentos no kopējām projekta izmaksām dokumentu iesniegšanas dienā, pamatojot to ar dokumentiem, pro-jekta īstenošanas laika grafiks, ilgtermiņa saistību līguma projekts un iepirkumu uzraudzības biroja atzinums.

pašvaldību iestāžu nekustamo īpašumu nomāšana būs atklātāka

24. aprīlī Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi liku-mā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, lai paredzētu kār-tību, kādā publiskas personas, to iestādes un kapitāl-sabiedrības nomā nekustamos īpašumus un publicē informāciju par nomātajiem un nomāt paredzētajiem nekustamajiem īpašumiem.Līdz šim neviens ārējais normatīvais akts nenoteica kārtību, kādā publiskas personas un kapitālsabiedrības nomā nekustamo īpašumu savu funkciju nodrošināša-nai un publicē informāciju par tiem. Ar grozījumiem likumā samazināts arī potenciāli izmantojamo nekus-tamo īpašumu piedāvājums publiskajam sektoram un attiecīgi tiek veicināts nomas maksas sadārdzinājums.turpmāk arī pašvaldībām un to iestādēm noteikts pienākums nekustamos īpašumus nomāt, ievērojot šā likuma noteikumus un nodrošinot informācijas publisku pieejamību. pašvaldību nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kārtība jānosaka pašvaldības domei.

sagatavojušas fM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece agnese Beļkeviča un eksperte

lelde kaunese

inFormĒ FinanŠu ministrija

uzlabotas pašvaldību iespējas administrēt nīn10. aprīlī Ministru kabinets atbalstījis tieslietu ministrijas izstrādātos MK noteikumus “kadastra objekta reģis-trācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”. Lai uzlabotu pašvaldību iespējas administrēt nekusta-mā īpašuma nodokli (NīN), turpmāk pašvaldībām būs tiesības uz deklarācijas pamata Kadastra informācijas sistēmā reģistrēt tās būves, kuru īpašnieki nav izpildījuši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā uzdoto pie-nākumu – reģistrēt būvi Kadastra informācijas sistēmā.Kā zināms, viens no priekšnoteikumiem NīN aprēķinā-šanai ir būves reģistrācija, un līdz šim pirms reģistrāci-jas bija jāveic pilna būves kadastrālā uzmērīšana, kas pašvaldībai prasīja ievērojamus, ar potenciāli iekasētā nodokļa apmēru nesamērojamus finansiālos resursus. turpmāk būves kā nekustamā īpašuma nodokļa objek-tus Kadastra informācijas sistēmā reģistrēs, pamatojo-ties uz pašvaldības kā nodokļa administrācijas aizpildītu deklarāciju, kas šajā gadījumā aizstāj būves kadastrālo uzmērīšanu un nodrošina minimāli nepieciešamo datu

ieguvi būves kadastrālās vērtības aprēķinam.tāpat noteikumi paredz vienkāršotu ieraksta dzēšanu no Kadastra informācijas sistēmas, neveicot tās apse-košanu dabā. ierakstu par būvi turpmāk dzēsīs no Kadastra informācijas sistēmas uz pašvaldības būvval-des izsniegtā dokumenta pamata.turpmāk valsts zemes dienests nekonstatēs patvaļīgās būvniecības pazīmes un nereģistrēs tās Kadastra infor-mācijas sistēmā. Šī funkcija paliks tikai pašvaldību būv-valdes kompetencē, savukārt vzd sagatavos un nodos pašvaldībām sarakstus ar ēkām, kurās līdz šim reģistrē-tas patvaļīgās būvniecības pazīmes. Kadastra informāci-jas sistēmā vairs neuzturēs arī atzīmi par atsavināšanas aizliegumu būvēm, kas nav ierakstītas zemesgrāmatā.Noteikumi paredz būvju kadastrālo uzmērīšanu neveikt inženierbūvēm, kuras Kadastra informācijas sistēmā tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs reģistrē uzskaites vai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzī-bām. inženierbūves Kadastra informācijas sistēmā varēs reģistrēt, aizpildot inženierbūvju datu deklarāciju.

sagatavojusi tM preses sekretāre ksenija novikova

inFormĒ tieslietu ministrija

der zināt

LOGS94

pašvaldību bibliotēkām piešķirti vairāk nekā 300 000 latu

24. aprīlī valdība nolēma pašvaldībām piešķirt valsts budžeta finansējumu – kopumā 316 975 latu apmē-rā, lai arī šogad tās spētu nodrošināt iedzīvotājus ar bezmaksas interneta un datora lietošanas pakalpoju-miem pašvaldību publiskajās bibliotēkās.vARAM sagatavotie MK noteikumi “kārtība, kādā nodrošina iespēju pašvaldību publiskajās biblio-tēkās bez maksas izmantot internetu un datorus 2012. gadā” paredz katrai pašvaldībai konkrētu valsts budžeta finansējuma apjomu, lai tās segtu interne-ta abonēšanas un palīdzības dienesta pakalpoju-mu izmaksas, kas radušās valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā laikposmā no 2012. gada 1. jan-vāra līdz 31. decembrim.piešķirtā finansējuma izmaksu pašvaldībām veiks vARAM pārraudzībā esošā valsts reģionālās attīstības aģentūra.

veiktas izmaiņas pilsētvides prioritātes normatīvajā regulējumā2. maijā valdība akceptējusi grozījumus eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētās pilsētvides prio-

ritātes normatīvajā regulējumā, paredzot labvēlīgā-kus nosacījumus finansējuma saņēmējiem situācijās, kad projektos veidojas finanšu līdzekļu atlikums.turpmāk finansējuma saņēmējiem būs iespējams īstenot papildu pasākumus – to paredz grozījumi MK 2010. gada 26. janvāra noteikumos Nr. 91 “noteikumi par darbības programmas “infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.6.1.1. aktivitāti “nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstī-bai”” un MK 2010. gada 14. septembra noteiku-mos Nr. 843 “noteikumi par darbības programmas “infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.6.2.1. aktivitāti “atbalsts novadu pašvaldību kom-pleksai attīstībai””.Lai novērstu pārāk lielu saistību uzņemšanās ris-kus, pašvaldību līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt 60% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. tāpat noteikts, ka projektā nav iekļaujamas mazo arhitektūras formu izmaksas, jo tās nevar attiecināt uz projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. savukārt noteikumi paredz atbalstīt virszemes komunikāciju infrastruktūras pārbūvi situācijās, kad nebūs iespē-jams no tā izvairīties.

sagatavojusi vARAM sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā referente linda tilta

inFormĒ varam

pašvaldības izstrādā internacionalizācijas plānus

Kā Latvijā, tā arī citās eiropas valstīs pašvaldības arvien lielāku potenciālu un ieguvumus saskata dažādos internacionalizācijas procesos. Latvijā internacionali-zācijas jēdziens pilsētu attīstības plānošanas jomā tiek izmantots galvenokārt attiecībā uz starptautisko sadar-bību, tomēr, lai nodrošinātu pilsētu konkurētspējas paaugstināšanu, ārvalstu tiešo investīciju apjomu pie-augumu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, inter-nacionalizācijas procesam ir jābūt plašākam, aptverot vairākas jomas.Lai nodrošinātu reģionu stratēģisku pieeju finansēju-ma apguvē nākamajā eiropas savienības fondu plāno-šanas periodā (2014 – 2020), valsts reģionālās attīstī-bas aģentūra kopā ar partneriem no saksijas–Anhaltes (vācijā), eszakas–Anfoldes (Ungārijā) un valensijas un

paternas pašvaldības (spānijā) iesaistījusies iNteRReg ivc programmas projektā “starpreģionālās partnerī-bas platforma”.Šā projekta ietvaros izstrādāta metodoloģija, kas paš-valdībām kalpos kā ietvars, izvērtējot un plānojot starp-tautiskās aktivitātes. savukārt trijās Latvijas pašvaldībās – daugavpils un valmieras pilsētā un Cēsu novadā – jau tiek izstrādāti konkrēti internacionalizācijas plāni. galvenais uzstādījums tajos ir atbildēt uz jautājumu: kā pašvaldība, izmantojot starptautiskos kontaktus un pie-redzi, es programmas, ārējo mārketingu un citas aktivi-tātes, var sasniegt savos attīstības plānos izvirzītos mēr-ķus? tālāk nepieciešams rūpīgs pašvaldības kapacitātes izvērtējums un rīcība, lai uzlabotu darbinieku kompe-tenci, motivāciju un iespējas šos mērķus sasniegt.tā, piemēram, internacionalizācijas plānu izstrādes gaitā aktualizēta pašreizējā situācija industriālajās teritorijās pilotprojektā iesaistītajās Latvijas pilsē-tās. degradēta ražošanas teritoriju vide ir viena no daugavpils pilsētas attīstības problēmām, jo pilsē-ta vēsturiski veidojusies kā nozīmīgs Austrumlatvijas industriālais centrs, tomēr nepārdomātā industriālā politika 90. gados pasliktināja ēku un teritoriju stāvokli ražošanas teritorijās. projekta ietvaros gūtā starptautis-kā pieredze sekmēs finansējuma piesaistes aktualizē-

inFormĒ vraa

LOGS 95

šanu industriālajām teritorijām gan pilsētas, gan valsts līmenī.Kā īpaši veiksmīgi instrumenti reģionu internaciona-lizācijai jāizceļ reģiona mārketinga stratēģijas spānijā un vācijā. tā, piemēram, paternas pilsētas mārke-tings – veids, kā pilsēta kopā ar uzņēmējiem un citiem ieinteresētajiem mērķtiecīgi sevi pozicionē kā platfor-mu starptautiskām biznesa un investīciju iespējām. Šim mērķim izstrādāta vienota stratēģija, aktivitātes un vizuālā identitāte, ko izmanto gan pašvaldība, gan arī uzņēmēji, un to atbalsta institūcijas. savukārt Cēsis no Latvijas un ungārijas partneri izceļ labo pieredzi, pozicionējot savas teritorijas kā kultūras bagātību un tūrismam pievilcīgas vietas, t.sk. rīkojot dažādus festi-vālus un pasākumus starptautiskā līmenī.vairāk informācijas par projektu meklējiet vRAA mājaslapā, kā arī www.i-p-p.eu!

Projekts “Science link” – uzņēmējdarbības attīstībai

vRAA iesaistījusies jaunā projekta “science link” ieviešanā Latvijā, ko īsteno 18 partneri no asto-ņām valstīm. vadošais partneris

tajā ir Deutsches Elektronen–Synchrotron, Academic/scientific institution (DESY, vācijā).projekta ietvaros uzņēmējiem un zināt-niekiem tiek piedāvāta iespēja bez mak-sas veikt pētījumus savas jaunās pro-dukcijas izpētē vai attīstībā. pētījumus iespējams veikt vācijas un zviedrijas izpētes centros, arī DESY un Lundas uni-versitātē.Šobrīd visās projektā iesaistītajās valstīs notiek konsultāciju un kontaktpunktu

izveide, kuru uzdevums ir reģionālo vajadzību apzi-nāšana. Latvijas kontaktpunkts ir valsts reģionālās attīstības aģentūra. Lai kontaktpunkta darbība būtu efektīvāka, tiks veikts pētījums, kurā noskaidros vietē-jo pašvaldību un reģionālās vajadzības un piemeklēs efektīvākos risinājumus, kā arī sagatavos noderīgus ieteikumus un sniegs atbalstu, meklējot piemēro-tus instrumentus un pakalpojumus. Nozīmīgs atbalsts veiksmīgai projekta virzībai būs arī labākās pieredzes pārņemšana no kaimiņvalstu veiksmīgākajiem piemē-riem.17. aprīlī Latvijas Universitātes cietvielu fizikas institūtā notika projekta “science Link” konference “sCienCe LINK – reģionu, uzņēmējdarbības un zinātnes attīstī-bai”, kurā piedalījās projekta partneri no baltijas jūras reģiona valstīm un potenciālie dalībnieki no Latvijas – zinātnieki un pārstāvji no pašvaldību un uzņēmēj-darbības vides.projekta ietvaros izsludināta pieteikšanās pirmā kārta, un uzņēmēji tiek aicināti pieteikties, lai bez mak-sas veiktu nepieciešamos eksperimentus produkcijas izstrādei vai attīstībai. Lai pieteiktos, jāaizpilda pietei-kuma forma, kas atrodama projekta mājaslapā www.science-link.eu, sadaļā first call.

atbalsta ugunsdrošības pasākumus izglītības iestādēs

Šāgada sākumā starp finanšu ministriju un Šveices valdību tika noslēgts pēdējais pro-

jekta līgums par atbalstu ugunsdrošības pasākumiem skolās. projekta “atbalsts ugunsdrošības pasākumiem pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs” finansē-jums plānots 1,63 miljonu latu apmērā, tajā skaitā 245 tūkstoši latu būs Latvijas valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējums.Atbalsts paredzēts tām vispārējās izglītības iestādēm, kur finansējuma nepietiekamības rezultātā izveido-jusies bērniem un jauniešiem veselību apdraudo-ša situācija. projekta ietvaros atbalstu ugunsdrošī-bas pasākumu nodrošināšanai saņems 137 izglītības iestādes no 63 pašvaldībām (finansējuma saņēmēju saraksts atrodams vRAA mājaslapā).projekta galvenais mērķis ir uzlabot ugunsdrošību pašval-dību vispārējās izglītības iestādēs attālos un mazattīstītos reģionos. Lai izglītības iestādēs nodrošinātu drošu mācī-bu vidi, tajās ir jābūt ierīkotām ugunsaizsardzības sistē-mām saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošo norma-tīvo aktu prasībām. Ugunsdrošības sistēmu uzstādīšanu skolās plānots uzsākt nākamā gada otrajā ceturksnī. projektā tiks atbalstītas gan ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas, gan izgaismoto izeju un evakuācijas kustības virzienu norādītājzīmes, kā arī balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas un apmācību nodrošināšana par ugunsdrošību atbildīgajām perso-nām izglītības iestādēs.Uzsākot programmas ieviešanu, vRAA rīkoja seminā-ru projektā iesaistītajiem novadu pašvaldību un vis-pārējās izglītības iestāžu pārstāvjiem. tā materiāli un prezentācijas pieejamas vRAA mājaslapā – www.vraa.gov.lv, sadaļā Latvijas – Šveices sadarbības programma/ Atbalsts ugunsdrošības pasākumiem.

divus miljonus ieguldīs triju pašvaldību infrastruktūrā

valsts reģionālās attīstības aģentūra 16. aprīlī parakstīja pirmās vienošanās par projektu īstenošanu eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātē “atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”. vRAA direktore solvita zvidriņa vienošanos noslēdza ar preiļu novada domes priekšsēdētāju aldi adamoviču, Ludzas nova-da domes priekšsēdētāju alīnu gendeli un siguldas novada pašvaldības vadītāju uģi mitrevicu.Šobrīd aktivitātes ietvaros izsūtīti vēl 11 uzaicinājumi pašvaldībām iesniegt projektu idejas, savukārt ogres, balvu un valkas novada pašvaldības projektu pieteiku-mi atrodas vērtēšanas procesā.Lai gan vienošanās par finansējuma saņemšanu no eRAf tika noslēgtas aprīlī, pašvaldību projektu īste-nošana norit pilnā sparā. siguldā tiek atjaunota un labiekārtota dzelzceļa stacija un tās apkārtne. siguldas novada pašvaldības vadītājs U. Mitrevics, parakstot vienošanos ar vRAA, sacīja: “Jau šovasar Siguldas cen-trā – Siguldas dzelzceļa stacijā būs redzami projekta

der zināt

LOGS96

konkurss “eiropas uzņēmējdarbības veicināšanas balva 2012”

ekonomikas ministrija aicina valsts, reģionālā vai vietējā līme-ņa iestādes, kā arī publiskā un privātā sektora partnerības orga-nizācijas, kuru īstenotie projekti guvuši panākumus reģiona eko-nomikas uzlabošanā, piedalīties

eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā “eiropas uzņēmējdarbības veicināšanas balvas 2012”, kura mērķis ir apzināt un novērtēt veiksmīgākos uzņēmēj-darbības veicinātājus visā eiropā, īpaši izcelt uzņēmēj-darbības paraugpolitiku un labo praksi, vairot zinā-šanas par uzņēmējdarbības pievienoto vērtību un iedvesmot potenciālos uzņēmējus uzsākt biznesu. galvenā balva tiks piešķirta tai uzņēmējdarbības ini-ciatīvai, ko eiropas līmeņa žūrija uzskatīs par visrado-šāko un iedvesmojošāko eiropā.dalībai konkursā var pieteikties piecās kategorijās:

rezultāti. Tiek atjaunota dzelzceļa stacijas ēka, kurā atra-dīsies gan Tūrisma informācijas centrs, gan pašvaldības policija. Projekta ietvaros atjaunos arī Stacijas laukumu, kur novietos pilsētai dāvināto Laimas pulksteni.”preiļos projekta “gājēju ietves un veloceliņa izbūve no Brīvības ielas preiļos līču ciema virzienā” ietvaros izbūvēs gājēju ietvi ar veloceliņu pusotra kilometra garumā no preiļiem līdz Līču ciemam, kur ikdienā ceļu mēro daudzi iedzīvotāji. “Esam iecerējuši pilsētā īstenot vēl divus apjomīgus projektus – Preiļu ģimnāzijas energoefektivitātes paaugstināšanas un Preiļu mūzikas un mākslas skolas renovācijas projektu,” atklāj preiļu novada domes priekšsēdētājs a. adamovičs.savukārt ludzas pilsētā īstenos projektu “satiksmes infrastruktūras sakārtošana ludzas pilsētas un apkār-tējo teritoriju pieejamības veicināšanai”, kura ietvaros atjaunos pilsētas maģistrālo – Latgales ielu. “Tam, ka esam vieni no pirmajiem, kuri paraksta vienošanos par projekta īstenošanu, jāpateicas mūsu speciālistiem. Šobrīd noslēdzies iepirkums par darbu veikšanu, un ceram, ka projektu pabeigs jau šāgada augustā,” informēja Ludzas novada domes priekšsēdētāja a. gendele.plašāka informācija par vRAA administrētajām es fondu aktivitātēm pieejama mājaslapā – www.vraa.gov.lv, sadaļā ERAF 2007 – 2013.

viens klikšķis līdz studijām ar www.latvija.lv/studijas palīdzību

no 2. līdz 17. jūlijam visiem studētgribētājiem būs iespēja ātri un ērti pieteikties studijām 11 lielāka-jās Latvijas augstskolās, izmantojot vienotā valsts un pašvaldību portāla www.Latvija.lv/studijas sniegtos pakalpojumus.

topošie studenti pieteikumu studijām varēs iesniegt jebkurā no piedāvātajām studiju programmām Rīgas tehniskajā universitātē, Rīgas starptautiskajā ekono-mikas un biznesa administrācijas augstskolā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, banku augstskolā, Latvijas Universitātē, ventspils augstskolā, daugavpils universitātē, informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, Rēzeknes augstskolā, Liepājas universitātē un vidzemes augstskolā.Šī kārtība ļauj ietaupīt līdzekļus, jo pieteikuma nofor-mēšanai ir vienota maksa neatkarīgi no izvēlēto augst-skolu un izvēlēto studiju programmu skaita – 20 lati. Neapšaubāmi, elektroniska pieteikšanās studijām ļauj ietaupīt arī transporta izdevumus. No reģistrācijas maksas ir atbrīvoti bāreņi un 1. grupas invalīdi, uzrādot apliecinošus dokumentus.Nākamais solis ir studiju programmu prioritāšu izvei-de. Šogad vienotajā pieteikumā studijām iespējams norādīt līdz pat 20 prioritātēm no visu 11 augstskolu studiju programmu klāsta. prioritāšu secību elektronis-ki var mainīt līdz 17. jūlijam.Ja izvēlētajās programmās ir iestājpārbaudījumi, tad no 18. līdz 20. jūlijam notiks iestājpārbaudījumu kārtošana. e–pakalpojumā var izvēlēties iestājpār-baudījumu kārtošanas vietu un laiku, savukārt pēc tam savā e–pakalpojuma profilā uzzināt saņemto novērtējumu.vienotās uzņemšanas pamatstudiju programmās 1. kārta noslēdzas 20. jūlijā, un studiju konkursa rezultāti tiks parādīti e–pakalpojumā. pēc reflektanta izvēles konkursa rezultātus iespējams saņemt arī ar īsziņu mobilajā tālrunī vai e–pastā.gadījumā, ja reflektants nav ieguvis studiju vietu 1. kārtā un nav pārdomājis, tad viņam no 20. līdz 24. jūlijam jāreģistrējas 2. kārtai. to var izdarīt, izmantojot e–pakalpojumu vai atnākot uz jebkuru no augstskolu uzņemšanas punktiem. Konkursa 2. kārtas noslēgums – 24. jūlijā.svarīgi atcerēties, ka reflektantam obligāti personīgi jāierodas jebkurā no augstskolu uzņemšanas punk-tiem un jāapstiprina savs pieteikums, arī tad, ja aizpil-dīts elektroniskais pieteikumus.

sagatavojuši vRAA sadarbības un informācijas departamenta projektu vadītāji ilze telica, Katrīna Duka–Gulbe un mikus jēkabsons

inFormĒ ekonomikas ministrija

LOGS 97

rasts papildu finansējums tranzītielu sakārtošanai

8. maijā valdība pieņēmusi lēmumu par valsts budže-ta virssaistībām 2007. – 2013. gada plānošanas perio-da eiropas savienības fondu aktivitātēs. Šis lēmums ļaus īstenot visus atbilstošos tranzītielu sakārtošanas projektus.ņemot vērā autoceļu nozares prioritāti un pērn novembrī valdībā lemto, nepieciešams nodrošināt papildu finansējumu ceļu infrastruktūras sakārtošanai, tāpēc satiksmes ministrijas pārziņā esošajai eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātei “tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” valdība lēmusi papil-dus piešķirt 23,89 miljonus latu, savukārt Kohēzijas fonda aktivitātei “TEN–T autoceļu tīkla uzlabojumi” papildus paredzēti 35,04 miljoni latu.paredzēts, ka šīs valsts budžeta virssaistības tiks nodrošinātas no programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums eiropas savienības politiku instrumen-tiem un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai” plānotā valsts budžeta finansējuma. veicot pārdali sM aktivi-tāšu ietvaros, finansējums tiktu piešķirts visiem akti-vitātes “tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” tre-šajā atlases kārtā iesniegtajiem projektiem, kas atbilst administratīvajiem un atbilstības vērtēšanas kritēri-jiem, projektu iesniedzējiem veicot nepieciešamos precizējumus, kā arī kvalitātes kritērijos nav saņēmuši mazāk par 10 punktiem. tas nozīmē, ka pašvaldības, kuru projekti šobrīd noraidīti finansējuma trūkuma dēļ, var gatavoties projektu īstenošanai.

ar eraF līdzfinansējumu sakārtos tranzītielas sešās pilsētās

satiksmes ministrija apstiprinājusi sešu tranzītielu sakārtošanas projektus, kuriem kopējais pieejamais eRAf līdzfinansējums ir 10,84 miljoni latu.Kopumā eRAf darbības programmas “infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātē “tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” tika iesniegti 33 projekti.vislielākais eRAf līdzfinansējums tranzītielu sakār-tošanai – 2,5 milj. latu piešķirts trim projektiem – jēkabpils pilsētas domes iesniegtajam projektam “Neretas ielas rekonstrukcija”, Bauskas novada paš-valdības projektam “tranzītielu sakārtošana bauskā”, kā arī viļānu novada domes iesniegtajam projektam “tranzītielas rekonstrukcija viļānu pilsētas teritorijā, a/c p58 posms 0.5–2.5 km”.eRAf līdzfinansējums 1,22 milj. latu apmērā paredzēts rēzeknes pilsētas domes projektam “Atbrīvošanas alejas posmā no Latgales ielas līdz pilsētas robežai rekonstrukcija, Rēzeknē” un alūksnes novada paš-valdības apstiprinātajam projektam “tranzītceļa p43 maršruta rekonstrukcija Alūksnes pilsētā”.savukārt ventspils pilsētas pašvaldības iestādes “Komunālā pārvalde” iesniegtajam projektam “valsts 1. šķiras autoceļa p108 – zvaigžņu ielas posma rekonstruk-cija, ventspilī” eRAf līdzfinansējums būs 0,77 milj. latu.

sagatavojuši sM Komunikācijas nodaļas vadītāja elīna Balgalve un sabiedrisko attiecību speciālists

rolands rumba

inFormĒ satiksmes ministrija

uzņēmējdarbības gara veicināšana– – vērtēs valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa pasākumus un ini-ciatīvas, kas veicina uzņēmējdarbības domāšanas veidu, īpaši jauniešu un sieviešu vidū;ieguldījums prasmēs– – vērtēs reģionālā vai vietējā līmeņa iniciatīvas, kas palīdz uzlabot uzņēmējdarbī-bas, profesionālās, tehniskās un vadības prasmes;uzņēmējdarbības vides uzlabošana– – vērtēs reģio-nālā vai vietējā līmeņa inovatīvo politiku, kas veici-na uzņēmumu veidošanu un izaugsmi, vienkāršo uzņēmumiem paredzētas likumdošanas un admi-nistratīvās procedūras un īsteno principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”;atbalsts uzņēmējdarbības internacionalizēšanai– – vērtē politiku, kas mudina uzņēmumus, īpaši mazos un vidējos vairāk izmantot es un pasaules tirgus sniegtās iespējas;atbildīga un iekļaujoša uzņēmējdarbība– – vērtēs reģionālā vai vietējā līmeņa pasākumus, kas veicina uzņēmumu sociālo atbildību un ilgtspējīgu uzņē-mējdarbības praksi.

Konkursam ir divas atlases kārtas – vispirms nacionāla līmeņa atlases kārta, pēc tam – eiropas mēroga atlase,

kurā augsta līmeņa žūrija izvēlēsies piecus uzvarētājus.Nacionālā līmeņa atlasei pretendentiem līdz 30. jūnijam jāaizpilda pieteikuma veidlapa un jāno-sūta ekonomikas ministrijai. Kontaktpersona ir eM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Uzņēmējdarbības, ārvalstu investīciju piesaistes un eks-porta nodaļas vecākā referente ilze lore (67013099; [email protected]).Nacionālā līmeņa divus uzvarētājus paziņos 9. jūlijā, un viņi tiks nominēti eiropas līmeņa konkursam. eiropas līmeņa atlase notiks līdz 13. septembrim. visi dalīb-nieki, ko katra valsts izvirzīs eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas konkursam, tiks aicināti piedalīties apbalvošanas ceremonijā 14. novembrī Kiprā.papildu informāciju meklējiet ekonomikas ministrijas mājaslapā: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30376, kā arī eiropas Komisijas mājas-lapā: http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/best-practices/european-enterprise-promotion-awards/index_lv.htm.

sagatavojusi eM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja evita urpena

der zināt

LOGS98

izstrādāti vienoti noteikumi aizsargjoslu ekspluatācijai ap meliorācijas būvēm

2. maijā valdība apstiprināja zemkopības ministrijas izstrādātos noteikumus “noteikumi par ekspluatāci-jas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantoja-mās zemēs un meža zemēs”.Normatīvie akti, kas līdz šim noteica aizsargjoslu eks-pluatācijas metodiku ap meliorācijas būvēm un ierīcēm lauksaimniecībā izmantojamā zemē un meža zemē, noteica aizsargjoslu ap valsts un koplietošanas meliorā-cijas būvēm un ierīcēm, bet neregulēja aizsargjoslu ap valsts nozīmes meliorācijas sistēmām. tāpat līdzšinējais regulējums neparedzēja aizsargjoslu ap pašvaldības meliorācijas sistēmām, kas palika trešo personu valdī-jumā, pašvaldībām apsaimniekošanā pārņemot valsts meliorācijas sistēmas. Noteikumi stājas spēkā 1. jūnijā.

jauna kārtība koku ciršanai ārpus meža

2. maijā valdība apstiprināja arī zM izstrādātos “noteikumus par koku ciršanu ārpus meža”, kas paredz, ka kokus ārpus meža zemes īpašnieks vai tiesiskais valdī-tājs cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot gadījumus, kad koku ciršanai ārpus meža nepieciešama atļauja.salīdzinot ar līdz šim spēkā esošo redakciju, vairākās teritorijās atļauja vairs nav nepieciešama (piemēram, dabiskas izcelsmes koku rindas, baltijas jūras un Rīgas līča aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības josla u.c.), bet ir iekļauts arī jauns, līdz šim nebijis nosa-cījums, ka koku ciršanai ir nepieciešama pašvaldības atļauja, ja koks sasniedzis caurmēru 60% apmērā no īpaši aizsargājama koka caurmēra.Noteikumi paredz, ka atļauju koku ciršanai ārpus meža turpmāk izsniegs tikai pašvaldība, izņemot aizsargājama koka nociršanai, īpaši aizsargājamās augu sugas koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un koku ciršanai aizsargājamo aleju teritori-jās, kad atļauju izsniegs dabas aizsardzības pārvalde.Ja nepieciešams nocirst kokus būvniecības vai derīgo izrakteņu ieguves procesā, tad kompetentās institū-cijas izsniegtā būvatļauja, zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja ir uzskatāma arī par koku ciršanas atļauju. tas gan neatbrīvo zemes īpašnieku no zaudējumu atlīdzi-nāšanas, ja koku ciršana paredzēta pilsētā vai ciemā.Noteikumi nosaka vispārīgu atļauju izsniegšanas kār-tību, paredzot, ka vietējā pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem var konkrētāk noteikt iesniegumu iesnieg-šanas un koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, dažādu ekspertu piesaistīšanu izvērtēšanā vai koku ciršanas komisijas izveidošanu, kā arī noteikt gadījumus, kad koku ciršanai ir nepieciešama sabiedriskā apspriešana, un piemērojama sabiedriskās apspriešanas procedūra.vienlaikus noteikumi arī nosaka vienotu metodiku

zaudējumu aprēķināšanai par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu ārpus meža pilsētas un ciema teritorijā, kā arī gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība nav jāmaksā.

lauksaimnieku konkurss “sējējs 2012”zemkopības ministrija aicina lauku uzņēmējus pie-teikties lauksaimnieku vidū iecienītajam konkursam “sējējs 2012”. izvirzīt pretendentus konkursam aici-nātas arī pašvaldības un lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas. Konkursa dalībnie-kus šogad vērtēs 11 grupās, un tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā.dalībnieki konkursā “sējējs 2012” tiks vērtēti šādās nominācijās: “lopkopība”, kurā vērtēs piena un gaļas ražošanas saimniecības, kā arī jau tradicionālajās nominācijās “augkopība”, “lauksaimniecības koope-ratīvs” un “Ģimene lauku sētā”. otro gadu konkursā vērtēs dalībniekus nomināciju grupā “lauku attīstības projekts”, kurā noteiks sekmīgākos projektus lauk-saimniecībā, inovācijās un pārtikas ražošanā. Šogad ieviesta jauna nominācija – “gada leader grupa”, kurā tiks vērtētas vietējās rīcības grupas, kas aktīvi dar-bojas vismaz trīs gadus. tāpat šogad dalībniekus vēr-tēs arī nominācijās “jaunais veiksmīgais zemnieks”, “Rītdienas sējējs – mazpulks” un “jaunais zinātnieks lauksaimniecībai un lauku attīstībai”.pieteikumi līdz 20. jūnijam konkursa grupās “Lopkopība”, “Augkopība” un “ģimene lauku sētā” jāie-sniedz Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKc) konsultāciju birojos, konkursa grupā “Lauksaimniecības kooperatīvs” – Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA) Rīgā, Republikas laukumā 2, bet nomi-nāciju grupā “Lauku attīstības projekts” un konkursa grupās “gada LeAdeR grupa” un “Jaunais veiksmīgais zemnieks” – Lauku atbalsta dienestā (LAd). Konkursa grupā “Rītdienas sējējs – mazpulks” pieteikumi līdz 20. jūnijam jāiesniedz biedrībā “Latvijas Mazpulki” Rīgā, ezermalas ielā 24/26, savukārt grupā “Jaunais zinātnieks lauksaimniecībai un lauku attīstībai” – līdz 1. jūlijam Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijā (LLMzA) Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 204. kabinetā.Jau sesto gadu tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā. pretendentus šai nominācijai izvirza zM un tās padotībā esošās iestādes, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas un LLMzA. pretendenti jāpiesaka līdz 15. jūlijam zemkopības minis-trijas preses un sabiedrisko attiecību nodaļā Republikas laukumā 2, 23. stāvā, 2302. kabinetā.Katrā konkursa grupā noteiks vienu laureātu, kurš saņems sudraba medaļu, diplomu un naudas balvu. Konkursa dalībniekus godinās konkursa noslēguma pasākumā oktobrī. iepazīties ar konkursa nolikumu, vērtēšanas kritērijiem, pieteikuma veidlapām un citu ar konkursu saistīto informāciju var zM interneta mājas-lapas www.zm.gov.lv sadaļā “sējējs 2012”.

sagatavojušas zM sabiedrisko attiecību speciālistes rūta rudzīte un viktorija kalniņa

inFormĒ zemkopīBas ministrija

LOGS 99

reklāma

liene Barone,siA “barons consulting” vadītāja

informācijas un komunikāciju tehnoloģijas mūsdie-nās iegūst arvien lielāku nozīmi gan pašvaldību, gan saimnieciskās, gan privātās dzīves jomā. No interneta pieejamības atkarīga uzņēmumu attīstība, privāto lie-totāju sabiedriskās aktivitātes, piemēram, norēķini, izmantojot internetbankas pakalpojumus, elektro-niskā saziņa ar valsts un pašvaldību iestādēm un to sistēmām vai saziņa ar klientiem un sadarbības part-neriem. tāpat tiešsaistē var iegūt dažādu informāciju, iegādāties preces vai piedāvāt savus pakalpojumus.

Lai pietiekami kvalitatīvi varētu izmantot visus interne-tā pieejamos pakalpojumus, lietotājam nepieciešams pieslēguma ātrums, kura jauda ir tuvu 10 megabi-tiem sekundē (Mbps). 2011. gada dati liecina, ka no 8 210 60 mājsaimniecībām Latvijā platjoslas pieslē-gums1 bija pieejams 21,9% (datu avots: csp, eiropas Komisijas ziņojums un Eurostat).

Kvalitatīvu platjoslas interneta pieslēgumu Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās dažādi pakalpojumu snie-dzēji piedāvā, sākot no 6,99 latiem, tomēr daudzviet pastāvīgs un stabils pieslēgums līdz šim nav bijis pieejams. turklāt nav nemaz jābrauc uz mazajiem cie-miem Latgales viņā galā – šāda situācija vērojama arī dažā labā jaunuzbūvētajā ciematā pierīgā. protams, nepieciešamības spiesti, Latvijas iedzīvotāji līdz šim izlīdzējušies, kā spējuši – 19,3% no mājsaimniecībām ar interneta pieslēgumu lieto mobilo bezvadu pie-slēgumu, izmantojot vismaz trešās paaudzes tālruni (UMts, mobilais WiMax u.c.) vai vismaz trešās paau-dzes modemu (Usb modems, portatīvā datora datu karte u.c.) (datu avots: csp).

protams, cerību uz piekļuvi internetam nākotnē vieš Latvijas valsts radio un televīzijas centra iecerētais kopumā 119 milj. eiro vērtais platjoslas ieviešanas projekts Latvijas laukos. MK dokumentos norādīts, ka optisko saikni jeb tautā dēvēto vidējo jūdzi paredzēts ievilkt tā sauktajās baltajās zonās, kur nav nevie-na interneta pakalpojumu sniedzēja, kura pieslēgu-ma ātrums pārsniedz 2 Mbps. zonas iezīmētas pēc 2011. gada maija datiem veidotā kartē (www.lia.lv/statistika/). tikai pēc tam, kad būs pabeigts darbs pie maģistrālēm, savu darbu varēs sākt lokālie interneta pakalpojumu sniedzēji, lai ar dažādām tehnoloģijām padotu interneta signālu tālāk klientiem. Šāds nori-

1 saskaņā ar satiksmes ministrijas definīciju platjoslu sakarus var definēt kā datu pārraides kapacitāti, kas ļauj kombinēt balss, datu un video servisu izmantošanu ar nelieliem ierobežojumiem, turklāt datu pārraides ātrums ir lielāks vai vienāds ar 256 Kbit/s. Latvijā platjoslas definīcija nosaka, ka platjosla ir piekļuve datu pārraidei, kura pastāvīgi ir tiešsaistē un kuras datu pārraides āt-rums ir vismaz 256/128 Kbit/s

ses plānojums gan izklausās labi, taču zemniekam Kurzemes viducī vai pašvaldību struktūrai Augšzemes malā jaudīgs interneta pieslēgums ir nepieciešams šobrīd, nevis pēc pāris gadiem.

Šādu iespēju jau tagad piedāvā satelītkomunikāciju risinājumu uzņēmums sia “Barons Consulting”, kas kopš pagājušā gada augusta sniedz interneta pakal-pojumus, izmantojot jaunākās paaudzes toowaytM tehnoloģijas. internets caur satelītu Latvijā gan nav nekas jauns, tomēr šis risinājums no iepriekšējiem atšķiras gan ar tehnoloģijām un tehniskajām iespējām, gan iepriecina ar krietni zemākām izmaksām. Šī teh-noloģija tiek nodrošināta, izmantojot eutelsat 9˚ east KA joslas satelītu. Šim risinājumam nav nepieciešams telefona pieslēgums. vajadzīgs tikai elektrības pie-slēgums, satelītantena, modems un dators. tooway™ nodrošina augsta ātruma pieslēgumu, kura kvalitāte ir pielīdzināma AdsL2 jaudai, turklāt izmaksas ir, sākot no viena lata dienā. Šī piekļuve internetam ir pat 70 reižu ātrāka par pieslēgumiem, kas izmanto telefo-na komunikācijas. interneta pieslēgums caur satelītu garantē augstu kvalitāti jebkurā vietā: ielejās, zemes vidienē un pat attālos nostūros.

Atkarībā no izvēlētā tarifa nodrošinātais lejupielādes ātrums ir līdz pat 10 mbps un augšupielādes ātrums – līdz 4 mbps. datu apjoma ierobežojums mazākajam tarifam ir 4 gb jeb, runājot saprotamā valodā, aptuveni 180 stundu sērfošanu internetā, 20 videoklipu noska-tīšanos, 60 mūzikas failu noklausīšanos, 60 fotoattēlu lejupielādi, 250 dokumentu lejupielādi, vienu filmu un 2500 elektroniskā pasta vēstules. Lielākajiem tari-fiem pieejams neierobežots datu apjoms, un pieslē-guma jauda atbilst gan vidēja, gan liela uzņēmuma vai organizācijas vajadzībām.

Uzsākt tooway™ lietoša-nu ir vienkāršāk par vien-kāršu! pie ēkas tiek uzstā-dīta un pozicionēta maza izmēra satelītantena. pēc tam atliek tikai pieslēgt modemu datoram un sākt lietot internetu.

izsmeļošu informāciju par tarifiem, to apjomiem, ātru-miem un izmaksām varat atrast toowaytM mājaslapā www.tooway-sat.net. 2012. gadā īpaši pašvaldību iestādēm piedāvājam izdevīgus pieslēgšanas nosa-cījumus un atlaides uztveršanas iekārtu īrēšanai.

Labprāt sniegsim jums papildu informāciju gan par tehniskajiem jautājumiem, gan iespējām. Mūsu tālru-nis: 67881313; e–pasts: [email protected].

platjoslas internets ar jaunās paaudzesTooway™ tehnoloĢijām

heraldika

LOGS100

pagājušā gada 25. oktobrī valsts prezidents Andris bērziņš iedibināja tradīciju, kuras laikā notiek novadu un pagastu ģerboņu svinīgā pasniegšana. Līdz pir-majiem svētkiem lielākais vairums pašvaldību sava novada jaunos simbolus jau bija izveidojušas, tāpēc čaklākajiem nācās iztikt bez svinīgas ceremonijas. Rudenī pirmatklājēju gods tika četriem novadiem – baltinavas, grobiņas, Līgatnes un Nīcas, kā arī bērzaunes pagastam. iedibinot tradīciju, prezidents uzsvēra: “Karogs, ģerbonis, himna – tie ir simboli un zīmes, kas vieno nāciju, veicinot un nostiprinot pie-derību savai valstij. Ikviens īstens patriots dzimtenes izjūtu pirmām kārtām saista ar savu pagastu, novadu, pilsētu, ar savām dzimtajām mājām. Lai jaundibinātie Ģerboņu svētki kalpo par cieņas apliecinājumu visām tām Latvijas pašvaldībām, kas kopj un godā lokālpat-riotisma tradīcijas!”

Atbilstoši iecerei pēc trim četriem mēnešiem uz svēt-kiem tiek aicināti tie novadi un pagasti, kas šajā laikā izstrādājuši un likumā noteiktajā kārtībā saskaņojuši savas pašvaldības simbolus. 23. martā valsts prezi-denta pilī uz otrajiem Ģerboņu svētkiem ieradās pār-stāvji no alojas, auces, ādažu, iecavas, inčukalna, kocēnu, pārgaujas, preiļu, rucavas un siguldas novada, kā arī valkas novada kārķu pagasta. “Liels gods, ka uz šiem Ģerboņu svētkiem sanākušas vienpad-smit pašvaldības, tas nozīmē, ka pasākums uzņēmis apgriezienus,” kuplo ciemiņu pulku uzteica valsts prezidents andris Bērziņš. “Prieks, ka varam satikties, paskatīties viens uz otru un novērtēt jūsu ieguldījumu sava novada attīstībā un atpazīstamībā. Tieši šobrīd, kad pasaule ir tik mainīga, katram pagastam un nova-dam ir svarīgi izvēlēties savu piederības zīmi.” savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme–Grende uzsvēra, ka ģerbonis vajadzīgs, jo tas ir skaidrs un ciešs identi-tātes apliecinājums, kas atšķir mūs citu no cita.

svinīgajā pasākumā pašvaldību pārstāvji īsi iepa-zīstināja ar savu novadu, prezentācijās parādot tā skaistākās un raksturīgākās vietas, kā arī klātesošajiem izskaidroja jau-nā ģerboņa simbolu nozī-mi. tā, piemē-ram, inčukalna novada ģerbo-ņa divi čiekuri simbolizē abas apvienotās te ri-to ri jas – vangažus un inčukalnu, savukārt čiekurs nozī-mē jaunu dzīvību, tā sēklas dod iespēju augt skaistām, jaunām priedēm.

auces novada ģerboņa sudraboti zeltītajā pasta ragā iekodētas vairākas nozīmes – senākā norāda uz saikni ar grāfu Medemu dzimtu, kuras ģerbonī bija pasta

rags, jaunākā atgādina, ka gandrīz 20 gadus Aucē notiek gunāra ordelovska starptautiskais pūtēju orķestru festivāls. svētkos gan pasta ragu neviens nepūta, toties Auces mūzikas skolas absolvents artūrs krūmiņš klātesošos priecēja ar mežraga solo. Aucenieki līdzi bija atveduši arī neparastas “gotiņu” konfektes ar sava novada simboliku.

pārgaujas novada domes priekšsēdētājs hardijs vents klātesošajiem nesa sveicienu no latviskākā valsts novada. pirms darba pie kopējā ģerboņa vispirms

tika izstrādāts ģerbonis stalbes pagastam, kuram vēl nebija savas identitātes zīmes. Un tikai tad, liekot kopā visu pagastu ģerboņu simbolus, tapa vienotais pārgaujas novada ģerbonis. heraldiskā ūdensroze simbolizē hanzas savienībā ietilpstošo straupi, par stalbes purvu atgādina dzērvene, bet ozollapas vēsta par Ungurmuižas lepno ozolu aleju.

kocēnu novada domes priekšsēdētājs jānis olmanis valsts prezidentam un valsts heraldikas komisijai pasniedza dāvanu – ierāmētu zilākalna fotogrāfiju. tā ir novada augstākā virsotne, ģeogrāfiskais centrs

otrie paŠvaldīBu ĢerBoņu svĒtki

LOGS 101

un svētvieta, kas iekodēta arī jaunajā ģerbonī. par tās īpašo vietu Latvijas likteņgaitās atgādināja Kocēnu novada domes deputāta modra kokina nolasītais Andreja pumpura dzejolis “imanta” un sociālā die-nesta psiholoģes ineses Ķirses kokles spēle.

ciemiņu raibajā pulkā bija arī kāds pavisam neparasts viesis – preiļu novadam līdzi bija “atlidojis” krauklis. Šis gudrības, spēka un drosmes simbols bijis grāfu borhu dzimtas ģerbonī, vēlāk to savā ģerbonī iemūžināja preiļu pilsēta, tagad kopā ar pievienotos pagastus sim-bolizējošo āboliņa četrlapīti tas iemūžināts preiļu novada jaunajā ģerbonī.

vienīgā pagasta pārstāvji novadu saimē – kārķenie-ki pasākumu kuplināja ar pamatskolas audzēkņu nodziedāto daumanta Ķīkuļa sacerēto Kārķu himnu. heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece ramona umblija pēc pasākuma to emocionāli nosauca par “skaistāko himnu pasaulē”. Katram savas valsts, sava novada un pagas-ta patriotam viņa dzimtā vieta šķiet pati labākā un skaistākā, taču vēl patīkamāk, ja to novērtē arī pārējie, tas ir īpaši nozīmī-gi. sudraba laukā zils krusts, uz tā zelta bite – tāds ir kārķu ģerbonis, kas simbolizē garīgas vērtības, stipras tradīcijas, strā-dīgumu un videi draudzīgu saimniekošanu pagastā. zilā krāsa liecina par igaunijas pierobežu, vienlaikus tā ir arī cerību krāsa, jo ne tikai kārķenieki, bet arī citi otro ģerboņa svētku dalībnieki dzīvo ar cerību, ka viss būs labi!

sagatavojušas pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistes – jana Bunkus (inčukalna novads),

elīna upīte (Kocēnu novads), Jolanta Vaido–Zālīte (pārgaujas novads) un sandra pilskalne

(Kārķu pagasts)

ziņas

LOGS102

rīgā atklāts pirmais zinātnes rotaļlaukums latvijā

25. aprīlī Rīgā, bērnu un jauniešu vides izglītības cen-trā “rīgas dabaszinību skola” ernestīnes ielā 8a, tika atklāts pirmais zinātnes rotaļlaukums Latvijā. tas tapis ar Rīgas domes atbalstu un sadarbībā ar brīvprātīga-jiem un īstenots sabiedrības integrācijas programmas atbalstītajā projektā “zinātnes rotaļlaukums”.Līdz šim galvaspilsētā veidotie rotaļlaukumi domāti galvenokārt pirmsskolas vecuma bērniem, bet intere-santu izklaides laukumu trūkst sākumskolas un pamat-skolas vecuma skolēniem. tādēļ projekta autori un dabaszinību skolas direktore daiga kalniņa radījuši laukumu, kurā skolēniem iespējams veikt viņu attīstī-bas līmenim atbilstošus aizraujošus eksperimentus un pētījumus.

zinātnes rotaļlaukumā izvietotas desmit atrakcijas, ar kuru palīdzību sākumskolas un pamatskolas vecuma bērni var izzināt dabaszinātņu likumsakarības, piemē-ram, izprast sviras darbības principu, skaņas pārvieto-šanos, impulsa nodošanu, izmērīt cilvēka zarnu garu-mu, palīdzēt ķirzaciņai nogādāt olu drošībā, izvirzīt hipotēzi par bumbiņas ripošanas ātrumu atkarībā no ceļa veida un to pārbaudīt. Katrai aktivitātei pievienots apraksts par to, kā tā izmantojama un pēc kādiem prin-cipiem darbojas.bērnu un jauniešu vides izglītības centrs “Rīgas dabaszinību skola” (Rds) izveidots 1995. gadā uz Rīgas skolēnu pils Naturālistu stacijas bāzes un pašreiz ir vie-nīgais vides izglītības centrs Latvijā. Rds organizē vides izglītības pulciņu nodarbības, nometnes skolēnu brīvlai-kos, konkursus, sniedz metodisko atbalstu vides izglītībā pedagogiem, piedāvā skolotājiem un skolēnu grupām pētnieciskas nodarbības dabaszinību, dabas izpētes un ķīmijas laboratorijā, kā arī interaktīvajā siltumnīcā.

Babītes novada pašvaldība – uzņēmumiem draudzīgākā pašvaldību iestāde

Martā Latvijā norisinājās kampaņa “uzslavē labu servisu”, kurā piedalījās 177 uzņēmumi un iestādes,

apmeklētājiem sniedzot iespēju novērtēt saņemtās apkalpošanas kvalitāti un uzslavēt vienu vai vairākus darbiniekus.pirmo reizi kampaņā piedalījās arī babītes novada paš-valdība. Kampaņas laikā tika saņemtas vairāk nekā 50 uzslavas, kurās atzīmē-ta un uzsvērta gan kon-krētu pašvaldības dar-binieku, gan atsevišķu pašvaldības nodaļu kompetence, laipnība, apkalpošanas kvalitāte un ātrums. visvairāk uzslavu saņēmusi pro-jektu vadītāja jolanta pupkeviča un salas filiālbibliotēkas vadītāja daina auziņa, kā arī babītes novada pašvaldības sociālais dienests.Kampaņas “Uzslavē labu servisu” noslēguma pasāku-mā 13. aprīlī tika apbalvoti uzslavētākie uzņēmumi (1. un 2. kategorijas dalībnieki) un valsts un pašvaldību iestādes (3. kateogrijas dalībnieki), kas nodrošina aug-stu klientu servisa kvalitāti. valsts un pašvaldību iestāžu vērtējumā apbalvojumus piešķīra divās nominācijās: “sabiedrībai draudzīgākā valsts un pašvaldību iestāde” un “Uzņēmumiem draudzīgākā valsts un pašvaldī-bu iestāde”. par uzvarētājiem šajās nominācijās atzīts valsts zemes dienests kā sabiedrībai draudzīgākā valsts un pašvaldību iestāde un patentu valde kā uzņē-mumiem draudzīgākā valsts iestāde, savukārt Babītes novada pašvaldība ieguvusi atzinību kā uzslavētākā pašvaldību un uzņēmumiem draudzīgākā pašvaldī-bu iestāde iestāde 2012. gadā.

jūrmalā jurģi pašvaldības dzīvojamajās mājās līču ielā

23. aprīlī tika nodotas ekspluatācijā Jūrmalas pašval-dības dzīvojamās mājas līču ielā 2, un pie jauna dzī-vokļa atslēgām tika 65 īrnieki. pašvaldības dzīvokļus saņēma galvenokārt denacionalizēto māju īrnieki.pēc šo māju nodošanas ekspluatācijā rindā pēc paš-valdības palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanai Jūrmalā gaida 243 personas (ģimenes). vēl pirms gada rindā bija ap 500 personām.projektu dzīvojamajām mājām Līču ielā 2, ko izstrādāja pirms vairāk nekā diviem gadiem, īstenojot pašval-dības mājokļu programmu, pagājušā gada pavasarī no jauna saskaņoja ļoti īsā laikā, sadarbojoties paš-valdības siA “Jūrmalas attīstības projekti” un Jūrmalas domes pilsētplānošanas nodaļai.Jūrmalas domes priekšsēdētājs gatis truksnis savā apsveikumā uzsvēra, ka šīs ir pašvaldības pirmās dzīvo-jamās mājas Jūrmalā, kas uzbūvētas kopš neatkarības atgūšanas. paredzams, ka pēc nākamo pašvaldības dzīvojamo namu uzcelšanas dīķu ielā 30 Jūrmalā vairs nebūs dzīvokļu rindas.

latvijas pilsĒtās un novados

LOGS 103

būvniecību veica siA “Re&Re”, kas pašvaldības iepir-kuma konkursā uzvarēja jau 2008. gadā, apņemoties uzcelt trīs mazstāvu daudzdzīvokļu mājas ar 65 divu un trīsistabu dzīvokļiem Līču ielā 2, izveidot infrastruk-tūru un labiekārtot to apkārtni par 1,75 miljoniem latu (bez pvN). projektu pilnībā finansēja Jūrmalas pilsētas dome.Uzrunājot jauno māju īrniekus, domes priekšsēdē-tāja vietniece pilsētsaimniecības jautājumos larisa loskutova pateicās visiem, kas palīdzēja tapt šīm paš-valdības dzīvojamām mājām – projekta attīstītājiem sia “jūrmalas attīstības projekti” un valdes priekš-sēdētājam Andrim Jankovam–Priedem, celtniekiem – sia “re&re” un valdes priekšsēdētājam aināram pauniņam, būvprojekta vadītājam jānim punduram un visam celtnieku kolektīvam. Atzinība arī arhitektam un autoruzraugam andrim lakševicam no “raps arhitekti”.

Jūrmalas pilsētas muzejam – 50

3. maijā Jūrmalas pil-sētas muzejs svinēja savu piecdesmito d z i m š a n a s dienu ar četru jaunu izstā-žu atklāšanu. tās veidojuši muzeja dar-binieki, un šoreiz tajās skatāma maza daļiņa no tā, kas tiek glabāts muzeja krā-tuvēs, sākot no pašiem tā pirmsāku-miem.

Jūrmalas pilsētas muzejs ir tikai dažus gadus jaunāks par pašu Jūrmalas pilsētu. Apvienojot Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu un Rīgas rajona slokas un Ķemeru pilsētu, 1959. gada 11. novembrī tika izveidota Jūrmalas pilsēta, bet 1962. gada 1. maijā dibināts Jūrmalas novadpētniecības muzejs. Šo gadu laikā muzejs mainī-jis gan nosaukumus, gan atrašanās vietas, taču, sākot ar 1997. gada nogali, ieguvis pastāvīgu mājvietu Majoros, tirgoņu ielā 29 – ēkā, kas šo gadu laikā, pateicoties vairākkārtējām rekonstrukcijām, no padomju laika ķīmiskās tīrītavas un veļas mazgātavas pārtapusi par Jūrmalas pilsētas vizītkarti un vienu no modernākajiem muzejiem Latvijā.visās muzeja izstāžu zālēs 3. maija pēcpusdienā tika atklātas muzeja darbinieku veidotās izstādes – muzeja vēstures izstāde “satikšanās muzejā”, mākslas izstā-de “muzeja pirmsākumi. mārtiņa pormaņa mākslas kolekcija. 16. – 20. gadsimts”, mūsdienu mākslas izstāde no muzeja krājuma “savējie” un fotoizstāde “mans muzejs jūrmalā”.

fotoizstāde „Mans muzejs Jūrmalā” tapusi, pateico-ties 2011. gada nogalē Jūrmalas pilsētas muzeja un Jūrmalas vēstures un mākslas biedrības izsludinātajam konkursam “Mans muzejs Jūrmalā”, kura mērķis bija ne tikai popularizēt Jūrmalas muzejus, bet arī izveidot kvalitatīvu fotoattēlu kolekciju muzeja vajadzībām. Konkursā varēja piedalīties ikviens fotoamatieris vai profesionālis, kurš iesniedza konkursa tēmām un noli-kumam atbilstošus darbus.visas Jūrmalas pilsētas muzeja 50 gadu jubilejai veltī-tās izstādes būs skatāmas līdz 3. jūnijam.zīmīgi, ka 3. maijā Jūrmalas pilsētas dome pieņēma lēmumu turpmāk Jūrmalas pilsētas muzeja un tā filiāļu – Aspazijas mājas un Jūrmalas brīvdabas muzeja – eks-pozīciju un izstāžu apmeklējumu atļaut bez maksas. tas attiecas arī uz brīvdabas muzeja bērnu rotaļu lau-kuma izmantošanu.svētki Jūrmalā turpināsies ar kūrorta vasaras sezonas atklāšanu 26. maijā, kad krāšņā gājienā no Jūrmalas pil-sētas domes līdz pat dzintaru koncertzālei piedalīsies Jūrmalas pilsētas domes vadība, pārstāvji no Jūrmalas uzņēmumiem – viesnīcām, rehabilitācijas centriem, velonomas punktiem, pilsētas pakalpojumu centriem u.c., būs iespēja vērot daudzveidīgus priekšnesumus, bet vakarā paredzēts īpašs kūrorta vasaras sezonas atklāšanas koncerts un, protams, svētku uguņošana. savukārt dzintaru koncertzāle sezonu sāks 1. jūnijā ar “the Nordic symphony orchestra” un šarmanto Anu tali pie diriģenta pults. dienu vēlāk – 2. jūnijā paredzē-ta vasaras sezonas atklāšana līvu akvaparkā.

Šovasar talsos būs vērienīgi būvdarbi

talsu pilsētā šogad plānots uzsākt vairāku objektu būvniecību eiropas Reģionālās attīstības fonda finan-sētajā aktivitātē “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”. Kopējais šīs aktivitātes finansējums talsu pilsētai ir 6 419 410 latu, no kuriem daļa jau iegul-dīta pilsētas ielās, bet par atlikušo tiks rekonstruēta un paplašināta mūzikas skola, tautasnams, sauleskalna brīvdabas estrāde, kā arī turpināsies talsu pilsētas ielu rekonstrukcija.projekts “ielu infrastruktūras uzlabošana” tika uzsākts jau 2009. gadā, taču rekonstrukcijas darbus nevarēja pabeigt noteiktajā termiņā, jo dažādu iemeslu dēļ kavējās siA “talsu ūdens” projekta “ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība talsos” ieviešana. tomēr 2011. gada nogalē darbi brīvības, Lielajā, darba un K.

ziņas

LOGS104

valdemāra ielā posmā no dundagas līdz Lielgabalu ielai tika pabeigti. Šobrīd izsludināts jauns iepir-kums Laidzes ielas un K.valdemāra ielas (posmā no Lielgabalu līdz brīvības ielai) rekonstrukcijas darbiem. pirms ielu rekonstrukcijas tiks veikti darbi ūdenssaim-niecības projektā, tad ierīkota lietusūdeņu kanalizā-cijas sistēma un visbeidzot sakārtota iela. Šī divu ielu rekonstrukcija jāpabeidz līdz rudenim.Noslēgusies pretendentu piedāvājumu saņemšana ielu rekonstrukcijas darbiem projektā “ielu infrastruktū-ras uzlabošana talsos sasniedzamības sekmēšanai”, kura ietvaros tiks rekonstruētas Lielgabalu, talsciema, ziemeļu, Lidlauka, ošu, Apšu, Lauku, Līkā un pīlādžu iela, kā arī draudzības, ezera ielas un ezeru laukums. darbus paredzēts uzsākt šovasar, bet projektu pabeigt 2013. gada septembrī.vispatīkamākais notikums pēc ilgās un nogurdinošās iepirkuma procedūras ir iespēja slēgt līgumu ar kon-kursa uzvarētājiem un uzsākt tautasnama un mūzi-kas skolas rekonstrukcijas darbus. tie tiks veikti pro-jekta “kultūras infrastruktūras atjaunošana talsos” ietvaros. Šajā projektā saņemti arī atklātā konkursa “sauleskalna brīvdabas estrādes kompleksa rekons-trukcija jaunatnes ielā 1a, jaunatnes ielā 6, jaunatnes ielā, saules ielā 2a talsos un talsu novadā, 1. kārta” pretendentu piedāvājumi, ko vēl nepieciešams izvēr-tēt. būvdarbus estrādē paredzēts uzsākt šovasar.plānotie vērienīgie darbi ir vairāku gadu talsu pilsētas domes un talsu novada pašvaldības speciālistu darba rezultāts, kas tuvākajā laikā pārtaps reālās būvēs, kas no jauna iekļausies savdabīgajā pilsētas ainavā.

“piejūras” sadzīves atkritumu poligonā ziedēs rozes

pavasaris ir laiks, kad sazied pļavas, pakalni un dārzi, un ikviens vēlas sakopt un sakārtot savu apkārtni, sapost māju un izdaiļot sētu. Aprīlī visas Latvijas iedzīvotāji veica sakopšanas un tīrīšanas darbus Lielajā talkā, bet maijs ir ziedu mēnesis, kad cenšamies iekrāsot jau sakopto apkārtni ar smaržīgiem un krāšņiem ziediem.sia “atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “piejūra”” valdes locekļi un administrācijas darbinie-ki no Jūrmalas, tukuma un talsiem 3. maijā ieradās sadzīves atkritumu poligonā “janvāri”, kur kopīgi ierīkoja rožu dobi. deviņas sārtas un sarkanas rozes, ko poligonam dāvāja rožu audzētājs un sabiedrības valdes loceklis guntars valants no Jūrmalas, nu prie-cēs ikvienu poligona apmeklētāju. Kā zaļi domājošs akcents un trauslo ziedu “stiprais plecs” rožu dobes vidū tika iedēstīts skujenis – mūžzaļa tūja. cerams, ka atradīsies arī labvēļi, kas turpinās mūsu ideju par rožu dobes paplašināšanu un ieradīsies ciemos ar savas mīļākās rožu šķirnes stādu, lai poligonā radītu acīm tīkamu, ziedošu, smaržu reibinošu saliņu.tas ir jauks un aicinošs žests, kas rosina ikvienu mūsu mazās, zaļās Latvijas iedzīvotāju rūpēties par skaistu un estētisku vidi sev apkārt un sākt ar pašu vienkāršā-ko – apkārtējās vides sakopšanu, šķirojot atkritumus. visās deviņās AAs “piejūra” reģiona pašvaldībās – Jūrmalā, tukuma, talsu, Kandavas, Rojas, Mērsraga, Jaunpils, engures un dundagas novadā – ierīkoti dalī-

to atkritumu laukumi, kur iedzīvotāji aicināti novietot šķirotos atkritumus. Zvanveidīgie dzeltenie un zaļie konteineri speciāli izgatavoti tā, lai tajos pēc iespējas mazāk tiktu ievietoti piemaisījumi ar sadzīves atkritu-miem, tāpēc zaļais konteiners paredzēts stiklam, un tajā var ievietot stikla pudeles, burkas, bet ne logu stiklus, dzeltenajos konteineros – gan papīru, gan pet pudeles un arī skalotas tetrapakas nepieciešams ievie-tot saplacinātas un dalīti, kas, protams, aizņem laiku, toties šķirošanas līnijās nonāk atbilstoši prasībām, lai visas šīs lietas varētu uzsākt otrreizēju dzīvi. tāpat visās piejūras reģionā esošajās atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijās iedzīvotāji bez maksas sašķirotā veidā var nodot stiklu, pet pudeles, papīru, kartonu, tajā skaitā makulatūru lielākos daudzumos, kā arī nolietoto sadzīves tehniku un bīstamos (baterijas, elektropreces) atkritumus.diemžēl ir cilvēki, kuriem nerūp savas apkārtnes skaistums, un viņi pamanās savus sadzīves atkritumus novietot šķiroto atkritumu laukumos, lai gan to vaja-dzētu darīt savas mājas sadzīves atkritumu konteine-ros. tāpēc daudzviet pie šķiroto atkritumu laukumiem jau izvietotas videonovērošanas kameras, lai apturētu neapzinīgu cilvēku rīcību. sods ir bargs – līdz pat 500 latiem.centīsimies kopīgiem spēkiem saglabāt savu Latviju ekoloģiski tīru un rūpēsimies par savu un apkārtējo veselību!

kandavā būs “lustīga dzīvošana” un tautas deju kolektīvu sadejošana

Ja vēlaties maija pēdējā nedēļas nogalē nedaudz atpūsties un baudīt

svētku atmosfēru, tiekat aicināti uz Kandavu, kur no 25. līdz 27. maijam notiks kandavas novada svētki “lustīga dzīvošana”. Šoreiz svētku tēma – “tā nav dzīve, tas ir kino”. pasākumu būs daudz un dažādi, bet visu caurvīs kino motīvs.programmā paredzēts grupas “Labvēlīgais tips”, tautas muzikantu un vasarsvētku koncerts Kandavas evaņģē-liski luteriskajā baznīcā, nakts spēkavīru sacensības, peldošo objektu parāde Abavā “Klīstošais holandietis”, konference “Nepazīstamā hercogiste”, velobrauciens, balle, diskotēka un daudz citu aizraujošu pasākumu.Lai attīstītu un popularizētu tautas deju kolektīvu vasa-ras satikšanos un iepazīstinātu eiropas savienības val-stu pārstāvjus ar latviešu tautas dejām, 7. jūlijā Kandavā sadejos dažādu paaudžu deju kolektīvi. Kandavas pilsēta gaida apmēram 300 viesu eiropas Mazās hartas sanāksmē, tādēļ sestdienas koncertos iepriecinās sevi, Kandavas iedzīvotājus un hartas dalībniekus ar krāš-ņām un aizraujošām latviešu dejām.7. jūlijā Kandavā notiks ne vien dienas koncerti brīvda-bā, bet arī Amatnieku tirdziņš promenādē, deju kolek-tīvu parāde un hartas noslēguma pasākums ar lielkon-certu un zaļumballi brīvdabas estrādē “ozolāji”.Kolektīvi var pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu un nosūtot to organizatoriem līdz 10. jūnijam elektro-niski: [email protected] vai [email protected].

LOGS 105

kuldīgas velodienā velosipēdi ziedēs

26. maijā pasākuma “velodiena kuldīgā” ietvaros notiks nebijusi akcija “ziedošais velosipēds”. pasākuma organizatori aicina ikvienu – gan individuālos braucē-jus, gan braucēju atbalstītājus, gan komandu dalībnie-kus iesaistīties tajā, izrotājot vienu velosipēdu.

izrotātie braucamrīki jānogādā Rātslaukumā pirms pasākuma sākuma, lai visas velodienas garumā tos varētu apskatīt interesenti, dalībnieki un žūrija. Akcijas mērķis – radīt pozitīvas emocijas un raisīt idejas, kā iespējams izrotāt velosipēdus ar ziedu un dažādu papildelementu palīdzību. visas dienas garumā notiks izrotāto velosipēdu vērtēšana, un uzvarētāji saņems sponsoru sagatavotās balvas.turpinot pagājušā gada tradīcijas, ikviens braucie-na dalībnieks aicināts ierasties krāsainās drēbēs, vei-dot vienotu komandas noformējumu, kā arī atrak-tīvi un interesanti noformēt savu velosipēdu. pēc pasākuma atklāšanas dalībnieki dosies veloparādē no Rātslaukuma pa baznīcas ielu pāri senajam ķieģeļu tiltam pār ventu, lai sāktu velobraucienu.Reģistrējies braucienam jau tūlīt – www.velokuldiga.lv!

vērienīgi modernizēts liepājas latviešu biedrības nams

24. aprīlī Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja viet-niece silva golde un būvvaldes komisija devās uz Liepājas Latviešu biedrības namu, lai valdes locek-les vitas hartmanes vadībā iepazītos ar veikto ēkas modernizāciju un nodotu namu ekspluatācijā.“Šī ir zīmīga un priecīga diena visai Liepājai – projekts noslēdzies, un pašvaldības vārdā saku paldies visiem projektā iesaistītajiem,” pēc lēmuma nodot biedrības namu ekspluatācijā sacīja s. golde. “Pēdējos gados mēs esam mērķtiecīgi strādājuši kultūras iestāžu sakār-tošanā. Domāju, ka visi liepājnieki to pamanījuši Dārza ielā, mums ir skaistas telpas Lietišķās mākslas centram un amatniekiem, bibliotēku telpas pamazām izvietojam jaunās, modernās telpās, ir atjaunots Liepājas teātris, pašlaik tiek atjaunots Liepājas muzejs. Un tagad labā kārtībā nododam biedrības namu.”biedrības nama apskates laikā projekta vadītājs gatis griezītis izrādīja siltinātās un paplašinātās Leļļu teāt-ra telpas, paplašināto baleta zāli, gaišās un sakār-totās pagrabtelpas, rekonstruēto pagalma teritoriju, Kamerzāli un citas renovētās telpas. Liepājas Latviešu biedrības namā veikta tik nepieciešamā sienu silti-

nāšana, ventilācijas un ugunsgrēka trauksmes signa-lizācijas sistēmas izbūve, logu un ārdurvju nomaiņa, ūdensvada, kanalizācijas un elektroinstalācijas tīklu daļēja nomaiņa un citi darbi. Lai šos uzlabojumus varētu nosargāt no salaušanas un izdemolēšanas, ierī-kota videonovērošana.pēc nama svinīgās nodošanas ekspluatācijā v. hartmane teica lielu paldies ģenerāluzņēmējam – a/s “Upb”, apakšuzņēmējiem siA “Upb Nams” un “dzintars Ab”, tehniskā projekta izstrādātājam siA “Arhitekta g. vīksnes birojs”, projekta vadītājam un citiem projek-ta realizētājiem. “Paldies arī pašvaldībai, kas piešķīra līdzekļus, lai paralēli projektam varētu atjaunot grīdas un sakārtot siltummezglu. Ekonomija ir jūtama – aukstajos ziemas mēnešos ietaupījums sasniedza 30 procentus, un ieguldītie pašvaldības līdzekļi atmaksājas,” sacīja vita hartmane.Kopējās izmaksas objektā (tehniskā apsekošana, pro-

jektēšana, tehniskā projekta izstrādes uzraudzība, būvekspertīze, būvniecība, autoruzraudzība, būvuz-raudzība) ir 833 501 lats (t.sk. pvN), un tas tika finansēts eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Liepājas kultūras iestāžu rekonstrukcija un energoefektivitātes paaugstināšana” ietvaros.Liepājas pašvaldība līgumu ar būvniekiem par LLbN ēkas siltināšanas, renovācijas un vides labiekārtošanas darbu sākšanu parakstīja 2011. gada 16. maijā, būvnie-cība tika uzsākta 2011. gada 1. jūnijā un pabeigta šāgada 13. aprīlī.projekta laikā vienlaicīgi tika realizēti trīs savstarpēji saistīti būvprojekti – “Liepājas Latviešu biedrības nama rekonstrukcijas 3. kārtas izmaiņas – 5. un 6. kārtas būv-niecība”, “ēkas inženiertīklu renovācija, Rožu laukumā 5/6, Liepājā” un “Šķūņu nojaukšana un daļējs teritori-jas labiekārtojums Rožu laukumā 5/6, Liepājā”.

liepājā sāksies jaunas tramvaja līnijas izbūve

ērta, ātra, klusa, videi draudzīga pārvietošanās no mājām uz darbu, tīrāks gaiss pilsētā, mazāk sastrēgu-mu ielu krustojumos, plašas pilsētas teritorijas labie-kārtošana un vides pieejamības risinājumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, veloceliņš, jaunas pazemes inženierkomunikācijas, elektroapgādes un ielu apgaismojuma tīklu rekonstrukcija un izbūve – šie nebūt nav visi labumi un ieguvumi, ko Liepājai dos jaunā tramvaja līnija, ko plānots uzbūvēt vēl šogad.

ziņas

LOGS106

Liepāja ir pirmā pilsēta Latvijā, kur pēc valsts neat-karības atgūšanas tiks izbūvēta jauna tramvaja līnija, tāpēc 12. aprīlī notika liepājas tramvaja līnijas paga-rināšanas jeb izbūves projekta uzsākšanas svinīga atklāšana, kurā piedalījās pašvaldības, projektētāju, būvnieku, uzņēmuma “Liepājas tramvajs” un mediju pārstāvji.pasākuma ievadā pilsētas domes ēkā tika atklāta kolekcionāra Jura Raķa seno fotogrāfiju izstāde par Liepājas tramvaja līnijas būvniecību un attīstību līdz mūsdienām. pēc tam pasākuma dalībnieki ar tramva-ju vispirms devās braucienā pa pašreizējo līniju līdz Klaipēdas un tukuma ielas krustojumam, no kurienes sāksies jaunās līnijas būvniecība. tad, pēc pārsēšanās autobusā, visi apskatīja vēl būvējamās līnijas maršrutu, kas virzīsies pa tukuma, ventas un M. Ķempes ielu.uldis sesks, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs: “Līdz ar projekta īstenošanu beidzot piepildīsies sapnis, ko esam lolojuši kopš 1986. gada, kad toreizējā pilsētas izpildkomiteja pieņēma lēmumu par tramvaja līnijas izbūvi līdz Ezerkrasta dzīvojamajam masīvam, kas ir lielākais pilsētā. Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanas projekts ir vērienīgs un nozīmīgs, jo veicinās vides un pilsētas infrastruktūras sakārtošanu jaunās trases mar-šrutā. Turpmāk pārvietošanās ar tramvaju būs vēl ērtāka tiem vairāk nekā 11 tūkstošiem liepājnieku, kas dzīvo Ezerkrastā, taču projekts ļaus sakārtot arī esošās tram-vaja līnijas posmus, tātad ieguvēji būs visi liepājnieki. Domāju, ar projekta rezultātiem varēs lepoties gan mūsu bērni, gan mazbērni! Paldies visiem, kas palīdzējuši un piedalījušies, lai mēs kārtējo reizi apliecinātu sev un citiem, ka liepājnieki rullē!”tramvaja līnijas izbūve iespējama, pateicoties eRAf līdzfinansējumam 85 procentu apjomā no kopējās projekta naudas; atlikušos 15 procentus nodrošinās uzņēmums siA “Liepājas tramvajs”.

ventspilī atkal būs “govju parāde”

Šogad ventspilī jau otro reizi notiks pasaulē populārais mākslas un mece-nātisma pasākums “govju parāde ventspils 2012”, un 30. jūnijā ventspils

ielās, skvēros un parkos iemājos 24 krāšņas un daudz-veidīgas “govju parādes” dalībnieces. Atcerēsimies – pirms desmit gadiem, 2002. gada vasarā, ventspilī

pirmoreiz tika īstenots publiskās mākslas un mece-nātisma projekts “cow parade ventspils 2002”, un ventspils bija pirmā pilsēta Austrumeiropā, kas uzņē-ma “govju parādi”.2012. gada govju parādes figūras uz Latviju atceļo-ja marta beigās, un lielākā daļa no tām jau nodo-tas māksliniekiem, kuri tās pārvērtīs mākslas darbos. gotiņas apgleznos mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, igaunijas un Azerbaidžānas, kā arī ventspils bērni, ventspils Augstskolas studenti, sportisti un pazīstami ventspilnieki.vienu gotiņu būs iespējams veidot visiem “govju parā-des ventspils 2012” atklāšanas pasākuma dalībniekiem. “tautas govs” tapšanā varēs piedalīties ikviens, kurš par simbolisku samaksu iegādāsies krāšņas ziedu uzlīmes un uzlīmēs tās uz gotiņas. Katrs “tautas govs” veidotājs saņems sertifikātu par dalību mākslas darba veidošanā.Lai katram interesentam ērti un vienuviet būtu iespē-jams noskaidrot visus ar govju parādi saistītos jautā-jumus, kopš 20. aprīļa ventspils pilsētas pašvaldība piedāvā apmeklēt jauno, īpaši šim pasākumam vel-tīto mājaslapu http://www.cowparade.ventspils.lv. savukārt informāciju par pilsētu un pilsētā notiekošo arī turpmāk atradīsit www.ventspils.lv, bet informāciju par to, kā nopelnīt ventspils naudu “ventus”, ko apska-tīt ventspilī, kur šeit atpūsties, paēst un nakšņot, iespē-jams uzzināt ventspils virtuālajā vēstniecībā www.visitventspils.com.

aicina pieteikties dalībai ventspils starptautiskajā ziedu paklāju festivālā

ventspils pilsētas pašvaldība aicina līdz 1. jūlijam pie-teikties dalībai ventspils starptautiskajā ziedu paklā-ju festivālā, kas norisināsies jau divpadsmito reizi. festivāls, kā ierasts, notiks ostas ielas promenādē no 3. līdz 5. augustam ventspils pilsētas svētku ietvaros.starptautiskais ziedu paklāju festivāls ik gadu piesaista lielu dalībnieku un skatītāju uzmanību. ziedu paklāju veidošanā piedalās ne tikai Latvijas floristi un ziedu mīļotāji, bet arī dalībnieki no ārvalstīm. darbs pie ziedu paklāju izveides sākas pilsētas svētku piektdienā, bet skatītāju un žūrijas vērtējumam tie tiek nodoti sestdie-nas rītā. pagājušajā gadā festivālā piedalījās rekordliels komandu skaits – kopumā 44 komandas, no tām 14 jauniešu komandas un sešas komandas no ārzemēm.Šogad festivāla devīze ir “putni”, un katrai komandai tā būs jāatspoguļo savā ziedu paklājā. ventspils pašval-dības siA “ventspils labiekārtošanas kombināts” gaida gan jaunas komandas, gan tās, kas jau startējušas ziedu festivālā. festivālā aicināti piedalīties nozares intere-senti, speciālisti un profesionāļi – ziedu veikali, saloni un skolas – no Latvijas un ārvalstīm. vairāk informācijas par ziedu paklāju festivālu meklējiet ventspils portālā www.ventspils.lv!

jelgavā top unikāls gājēju tilts

Jelgavā rudenī atklās jauno, baltijā unikālo gājēju tiltu pār driksas upi, kuram jelgavnieki aptaujā izvēlējušies mītavas tilta vārdu. tas savienos pilsētas centru ar pasta salu.

LOGS 107

150 metru garais tilts nolaists 28 vantīs, ko tur divi piloni. gājējiem paredzētā josla ir trīsarpus metru plata. tagad notiek tilta apdares darbi – koka “grīdas” un margu montāža, pēc šo darbu veikšanas uzstādīs gaismekļus un soliņus.Šogad sāksies arī pasta salas labiekārtošana, lai izveido-tu mūsdienīgu un pievilcīgu brīvā laika pavadīšanas un aktīvās atpūtas vietu. pasta sala tiks labiekārtota, izvei-dojot nepieciešamo infrastruktūru – gājēju un velo-celiņus, soliņus, apgaismojumu, pasākumu norises laukumus, bērnu rotaļu laukumus, apstādījumus un tualetes. plānots, ka pasta salā notiks smilšu skulptūru un Ledus skulptūru festivāli, kā arī dažādi koncerti.

jelgavnieki gatavojas pilsētas svētkiem

5. maijā Jelgavā tika atklāta jaunā tūrisma sezona, ko simboliski iezīmēja strūklakas ieslēgšana pie Jelgavas svētās trīsvienības baznīcas torņa. Maija pēdējās nedēļas nogalē no 23. līdz 27. maijam jelgava svinēs pilsētas svētkus, piedāvājot katram apmeklētājam košu un saistošu programmu. svētki ir vēl viena iespē-ja, kā jelgavniekos veicināt piederības izjūtu pilsētai un kā ar Jelgavu iepazīstināt viesus. viens no spilgtākajiem pilsētas svētku pasākumiem ir gājiens, kurā katrs cen-šas sevi parādīt no labākās, atraktīvās puses. cilvēkiem šī tradīcija ir svarīga, lai sajustu piederību savam darba, radošajam vai sporta kolektīvam un pilsētai. tādēļ arī Jelgavas svētku moto ir nemainīgs – “es mīlu Jelgavu”. svētkus ieskandinās koncerti dažādiem vecumiem un gaumēm. 25. maijā pilsētas svētku gājienā ikviens varēs novērtēt jelgavnieku iznesīgumu un pārsteidzo-šo asprātību. svētku laikā notiks vii Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru festivāls “taureņu salidojums”. sestdien, 26. maijā, būs Amatu diena, kad hercoga Jēkaba laukumā speciāli izveidotās amatnieku ielās pulcēsies simtiem amatnieku un mācekļu, demons-trējot savu arodu prasmes un aicinot ikvienu pašam izmēģināt roku dažādās radošās darbnīcās. Lielupē ar Jelgavas pilsētas svētku regati tiks atklāta Jelgavas Jahtkluba sezona ķīļjahtām un mikrokreiserjahtām, bet pļavā pretī Jelgavas pilij – jātnieku sporta sacensības iejādē. Ap tūkstoti dalībnieku no labākajiem Rīgas, Jelgavas pilsētas un novada deju kolektīviem izdejos “Mīlestības vēstules Jelgavai” speciāli pilsētas svētkiem iestudētā deju lieluzvedumā zemgales olimpiskā cen-tra stadionā. būs arī retro koncerts un latviešu estrā-des zaļumballe “vintage” stilā, kā arī multimediāla strūklaku izrāde, kurā sinerģijā darbosies visdažādākie

specefekti – gaismas, skaņa, ūdens, video, dūmi, lāze-ri un pirotehnika, aicinot vairāk nekā stundu doties neparastā audiovizuālā fantāzijas ceļojumā.

riebiņu novadā laternas iededzina saules un vēja enerģija

pavasarim tuvojoties, projekta “atjaunojamo ener-goresursu pielāgošanas iespējas latgales reģionā, utenas apriņķī un paņevežas apriņķī” ietvaros eks-pluatācijā tika nodotas 16 hibrīda laternas, kas darbojas no saules un vēja enerģijas. 12 no tām ir izvietotas pie Riebiņu vidusskolas, vēl četras pie Riebiņu pirmsskolas izglītības iestādes “sprīdītis”. Riebiņu novads ir pirmais Latgalē, kurā vakara stundās gaisma laternās rodas no saules un vēja enerģijas. interesentiem te iespējams tuvāk iepazīties ar šo mūsu valstī vēl svešo un eksotisko tehnoloģiju, kuru citur pasaulē jau veiksmīgi izmanto vairāk nekā pusgadsimtu. ierīkojot ar saules paneļiem darbināmas laternas, kas izgatavotas kombinācijā ar nelieliem vēja ģeneratoriem, pašvaldībai nākotnē vairs

nebūs jāapmaksā elektrības rēķini. sākotnēji kapitālie-guldījumi ir lieli, bet, ņemot vērā elektroenerģijas tarifu nepielūdzamo kāpumu un iepriekš veiktos aprēķinus, ir paredzams, ka šādu hibrīda laternu uzstādīšana atmak-sājas aptuveni piecos gados. Šādu investīciju ir daudz izdevīgāk veikt, ja jāizbūvē jaunas laternas ar visu elek-trības kabeļu ieguldīšanu. Jo garākā posmā jāiegulda elektrības kabeļi, jo augstākas ir apgaismojuma izbūves izmaksas un jo izdevīgākas ir hibrīda laternas. elektrības kabeļu izbūves darbi apgaismojuma ierīkošanas kop-tāmē bieži veido pāris tūkstošus latu, tātad izmaksas ir tuvas tām, kādas prasītu neatkarīgu, saules paneļu dar-bināmu laternu ierīkošana. cerams, ka nākotnē Riebiņu novada domei izdosies piesaistīt finanšu līdzekļus ģeotermālās apkures ierīkošanai pašvaldības iestādēs un atkal rādīt piemēru, kā integrēt jaunās tehnoloģijas, rūpēties par vidi un taupīt resursus.

Aglonas novads – spēka zeme dvēselei

tapusi īsfilma “spēka zeme dvēselei” par Aglonas novadu, kas aicina un gaida ikvienu, jo Aglonas novadā ir savs krāšņums un dabas bagātības, ko vērts ir ne tikai aplūkot, bet arī izbaudīt, sajust garīgās, laicīgās, ener-ģētiskās vērtības, ieraudzīt 63 zilo ezeru spoguļus, kas atspīd novada debesīs. īsfilmas veidošanā milzīgu iegul-dījumu – iniciatīvas, finansiālo un organizatorisko – devis Aglonas novada uzņēmējs arturs gražulis, kurš ar neat-laidīgu centību un aizrautīgu sajūsmu filmas tapšanas

ziņas

LOGS108

gaitās daudzas dienas pavadīja kopā ar operatoru jāni viduskalnu, ināru gražuli un zani ločmeli. palīdzīgu roku sniedza siA “Aglonas cakuli”, jo Mihalīnas cakules viesmīlība filmēšanas darba grupai daudzus rītus bija kā virzītājspēks ikdienas darbam. filmas tapšanā iesais-tījās Aglonas novada pagastu pārvalžu, iestāžu vadītāji, uzņēmēji un viesu māju īpašnieki. ikviens ar prieku un uzņēmību bija gatavs palīdzēt. vēlme un iecere cildināt Aglonas novada vārdu ir realizējusies, un īsfilma “spēka zeme dvēselei” ikvienam stāstīs par Aglonu kā unikālu vietu ar bagātu kultūrvēsturisko un sakrālo mantojumu, ar neparastu dabu un viesmīlīgiem ļaudīm, gleznainiem skatiem, amatnieku darbnīcām, tūrisma atpūtas vietām un arī uzņēmējdarbības iespējām. Atbalstu videofilmas tapšanai sniedza arī Aglonas novada dome, turpmāk īsfilma tiks izmantota Aglonas novada reprezentācijām.

unikāls mākslas projekts valkā un valgā

valkas novada dome ir uzsākusi unikāla projekta “valkas mākslas skolas kā kopīga pārrobežu kul-tūrizglītības cen-tra attīstība” (art school “Walk”) realizāciju.

valkas mākslas skolā plānots ieviest mākslas izglītības programmas igauņu valodā, izstrādāt jaunu skolas organizācijas modeli un nodarbināt speciālistus ar igauņu valodas zināšanām. skolas vajadzībām tiks iegādātas mēbeles, metodoloģiskie materiāli, māk-slas vēstures grāmatas (igauņu un latviešu valodā) un kokgriešanas instrumentu komplekts. valkas Mākslas skolā jau ir notikusi pirmā igauņu valodas programmu ieviešanas izstrādes darba grupas sanāksme. paredzēts organizēt arī vairākus Latvijas un igaunijas kultūrizglītī-bas pasākumus, tuvākais no tiem – grafiti meistarklase – paredzēts jūnijā. projekta īstenošanas laiks ir no 2012. gada 1. marta līdz 2013. gada 31. augustam, un tā vadošais partneris ir valkas novada dome. Kā partneris projektā darbo-jas valgas pilsētas valde. projektu īsteno igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Kopējais projekta budžets ir 144 035 eiro, programmas finansējums ir 122 430 eiro.

“kad valkā ienāk ceriņi”

Maija beigās ar krāšņiem svētkiem valkas pilsētā noslēgsies akcija “kad valkā ienāk ceriņi”. Šo pro-jektu realizē valkas novada dome un valkas pilsētas kultūras nams kopā ar daudziem sadarbības partne-riem. pilsētā notiks ceriņu tematikai veltītas izstādes un uzvedumi. Akcijas ietvaros paredzēts savākt naudas ziedojumus Lugažu skvēra ceriņu stādījumu izveidei. svētkus radīt mēs varam tikai visi kopā! tāpēc pasāku-ma idejas autors aivars ikšelis aicina visus valcēniešus,

arī tos, kuri šobrīd ir kaut kur plašajā pasaulē, pieda-līties ceriņu akcijas projektā ar ziedojumiem ceriņu stādu iegādei. Līdz 26. maijam to var izdarīt ziedojumu kastē valkas pilsētas kultūras namā vai ieskaitot valkas novada domes ziedojumu kontā As “seb banka”, konts Lv15UNLA0050014343001, ar norādi “ceriņu stādu iegādei”. sestdien, 26.maijā, ja laika apstākļi būs lab-vēlīgi, ziedotāji varēs iestādīt savus ceriņu krūmus, jo sena valcēniešu tradīcija ir – katram savs iestādīts koks vai krāšņumkrūms. Aicinām visus esošos un bijušos val-cēniešus šai dienā valku izveidot par ziemeļvidzemes pierobežas ceriņu ziedu galvaspilsētu!

valmieras kultūras karte

Lai rosinātu vietējo kultūras dzīvi un akcentētu, ka valmiera nav tikai uz ražošanu vērsta pilsēta, bet tā lepojas ar bagātīgu un kvalitatīvu kultūras piedā-vājumu, valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar valmieras pilsētas un tuvākās apkārtnes kultūras iestā-dēm izveidojusi jaunu kultūras “produktu” – valmieras kultūras karti. Kartes ideja ir piedāvāt tās īpašniekam iespēju par izdevīgāku cenu apmeklēt kultūras un atpūtas pasākumus septiņās kultūras iestādēs. Kartes īpašnieks varēs saņemt atlaides, sākot no 15 procen-tiem valmieras Kultūras centrā, valmieras drāmas teātrī, valmieras muzejā, galerijā “Laipa”, džeza klubā restorānā “parks”, kinoteātrī “gaisma” un dikļu pilī. Kartes sadarbības partneri ir arī valmieras integrētā bibliotēka un valmieras valsts ģimnāzijas galerija “Ledus pagrabs”.

Lai saņemtu valmieras kultūras karti, neierobežotā laika periodā jāapmeklē sarīkojumi piecās no septi-ņām kultūras iestādēm. iegādājoties biļeti uz pasāku-mu, jālūdz kasierim uzspiest zīmodziņu valmieras kul-tūras kartes brošūrā īpaši šim mērķim paredzētā vietā. Kad aizpildītas vismaz piecas no septiņām zīmogiem paredzētajām vietām, valmieras tūrisma informācijas centrā (Rīgas ielā 10), zīmogu kartiņu varēs apmainīt pret valmieras kultūras karti. valmieras kultūras karte tiks izsniegta bez maksas. Karte būs personalizēta – uz tās tiks iespiests kartes īpašnieka vārds un uzvārds, tā tiks reģistrēta elektroniskajā sistēmā. ikviens, kurš to vēlēsies, pēc kartes saņemšanas turpmāk varēs saņemt arī jaunāko informāciju par pasākumiem visās kultūras iestādēs. valmieras drāmas teātra mārketin-ga direktore agita mačuka atzinīgi novērtēja jauno ideju.

LOGS 109

Jānis Olmanis – Baltās Lilijas ordeņa kavalieris

Latvijas skautu un gaidu centrālās organizācijas rīkotajā skautu vienību vadītāju (Lsgco) ikga-dējā konferencē Kocēnu novada domes priekš-sēdētājs un Kocēnu 38. skautu vienības vadītājs Jānis olmanis par izci-liem nopelniem skautu kustības attīstībā saņē-mis starptautisku skautu organizācijas apbalvoju-mu – Baltās Lilijas ordeni. to pasniedz jau kopš 1923. gada. Jāatzīmē, ka viņš ir pirmais pašvaldības vadītājs Latvijā, kas saņēmis šo ordeni. Jānis olmanis Kocēnu 38. skautu vienību vada jau kopš tās pirmsākumiem. vienība aktīvi darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, to laikā kocēniešu skautu vienība organizējusi un piedalījusies vairāk nekā 80 nometnēs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. vienmēr kopā ar bērniem un jauniešiem ir viņu vadītājs Jānis olmanis. Kocēnu 38. skautu vienībā paš-laik aktīvi iesaistījušies vairāk nekā 30 bērnu un jauniešu no dažādām vecuma grupām, tā ir viena no lielākajām un aktīvākajām skautu vienībām Latvijā.

iesvētīts pārgaujas novada karogs

otro gadu pēc kārtas 4. maijs pārgaujas novadā aizrit īpaši svinīgā gaisotnē. pērn pacilātības izjūtu radīja stalbes pagasta jaunās piederības zīmes – karoga iesvētīšana. Šogad stalbes tautasnamā novada iedzī-votāji pirmoreiz redzēja diženo pārgaujas novada karogu. pirms mēneša valsts prezidents pārgaujas novada pārstāvjiem svinīgi pasniedza ilgi gaidīto un loloto novada ģerboni, tāpēc vajadzēja turpināt nova-da simbolikas pilnveidošanu, iemūžinot ģerboni nova-da karogā. savu jaunāko, bet svarīgāko no brāļiem zālē jau sagaidīja Raiskuma, stalbes un straupes karogs. Jau karogam topot, tā darinātāja rudīte grasberga atzinīgi vērtēja gan spēcīgo krāsu salikumu, gan izvēlētos sim-bolus, kas norāda uz spēku, skaistumu un veselību!” Arī skatītāju rindās skanēja čuksti: “skaists karogs!”Karogu iesvētīja luterāņu mācītājs gints polis: “Mīļais debesu Tēvs! Mēs pateicamies, ka esi Pārgaujas novadu

uzturējis un dari to joprojām ar savu gādību. Mēs lūdzam – svētī un apgaismo mūs ar savu svēto garu. Sargi un vadi, un ļauj tautai dzīvot sadraudzībā un saticībā, pieau-got ticībā un mīlestībā uz Tevi. Iesvētī šo karogu! Izlūdzos žēlastību un svētību tiem cilvēkiem, kuri zem šī karoga ies un apliecinās savu piederību.”vakara vadītājs dainis siliņš, gatavojoties šim svinī-gajam pasākumam, pārlasīja trīs visiem labi zināmas grāmatas – “straupe”, “stalbe” un “Raiskums”, kuras simbolizē ģerbonī redzamo rozi, dzērveni un ozol-lapu. Reti par kuru lielpilsētu ir veikti tik pamatīgi un pārdomāti pētījumi un izdotas tik kvalitatīvi noformē-tas grāmatas! “Katram pagastam ir ar ko lepoties, visiem kopā lepnuma ir trīsreiz vairāk,” klātesošajiem teica dainis siliņš. Šo lepnumu izrādīja arī pārgaujas nova-da domes priekšsēdētājs hardijs vents. Noliecoties uz ceļa un svinīgi noskūpstot karogu, priekšsēdētājs solīja: “ Novada iedzīvotāju vārdā es apsolu šo novada vienotības simbolu augstu turēt un godam nest!”

top stopiņu novada josta

Kā iedzīvotāju un viesu dāvana novada 125. gadadie-nā top stopiņu novada josta. tautas lietišķās mākslas studijas “Ulbroka” tautas daiļamata meistares Baibas kurzemnieces vadībā Ulbrokas bibliotēkā jau kopš 2011. gada 17. oktobra katrs, kurš vēlas, ieauž jostā vienu raksta elementu no sagatavotā vai pašradītā raksta, kas sastāv no 23 rakstu diegiem. tiek gaidīts un apmācīts ikviens – liels vai mazs – stopiņu novada iedzīvotājs vai viesis.

stopiņu novada ļaudis un ciemiņi jostas rakstu zīmju ceļā ievij emocijas – prieku, sajūsmu, līdzpārdzīvoju-mu, sirds mīlestību un vēsturisko atbildību laika zīmju vēstījumā. spilgtais krāsu salikums, izveidotie latvju rakstu elementi, bibliotēkas rosinošā kultūrvide, atbal-stītāju individuālā attieksme un tehnoloģijas laikmeta iezīmes ir apliecinājums vēsturisko, filozofisko un nacionālo domu vienotībai, jo katra dalībnieka iekšē-jais atskaites punkts ir vērtība, kas spēj stiprināt ģimeni, novadu, laikmetu un spēj saistīt un vienot dažādu vecumu, dzimumu, tautību un profesiju pārstāvjus. 2012. gada 12. aprīlī jostas garums jau pārsniedza 20 metrus, tās aušanā bija piedalījušies 213 stopiņu nova-da iedzīvotāji un viesi. Jostu audīs līdz jūlija vidum.

ziņas sagatavojuši: indra vilde, dzintra āboliņa, ilze aizsila, veronika ramāne, jolanta skujeniece, inga priede, ilze dravniece, jana Bergmane, dace Ķēde,

aigars Štāls, valerijs liepa (foto), kristīne duļbinska, ventspils pilsētas domes pilsētas mārketinga

nodaļa, līga klismeta, āris elsts, inguna medne, līga tarbuna, elīna upīte un jolanta vaido-zālīte

ziņas

LOGS110

ilze eglāja,ventspils Augsto tehnoloģiju parka Attīstības un mārketinga daļas vadītāja

Aprīļa beigās tika paziņoti uzvarētāji konkursam ar intriģējošu nosaukumu “Mums pieder debesis 2012”, ko jau trešo gadu organizēja ventspils Augsto tehno-loģiju parks. Konkursa mērķis ir veicināt 15 – 18 gadus vecu jauniešu izpratni par kosmosa tehnoloģijām, lai rosinātu viņus apgūt ar tām saistītās studijas (kosmiskās it, inženierzinātnes un dabaszinātnes).

Šogad žūrija četru cilvēku sastāvā izvērtēja 49 konkur-sa darbus, kurus iesnieguši 45 Latvijas skolēni (četri konkursa dalībnieki sagatavojuši divus darbus). 31 mei-tene un 14 puiši sapņoja vasarā doties uz Asv Kosmosa un raķešu centru un piedalīties starptautiskajā jaunie-šu kosmosa nometnē “international space camp”. Konkursa darbi šogad ir ārkārtīgi daudzveidīgi –dažādi video, multfilmas un īsfilmas, “lunomobiļa” modelis, zinātniski pētnieciskie darbi, dažādas prezentācijas, plakāti, kosmosa kuģu maketi, saules sistēmas planē-tu modeļi, interaktīvs planetārijs ar ķermeņa kustību vadību, galda spēles, dziesmas, dzejolis, izšūtas pie-spraudes, tērpu modeļi un pat lelle.

Žūrijas uzdevums bija novērtēt katru darbu desmit baļļu sistēmā pēc trim kritērijiem: darba oriģinalitāte un jaunrade; darba kvalitāte un sarežģītības līmenis; vai konkursā iesniegto darbu ir iespējams veiksmīgi izmantot tālāk, lai Latvijā veicinātu izpratni un interesi par kosmosa tehnoloģijām. Kopējam punktu skaitam klāt tika summēta darba autora atzīme angļu valodā. Maksimāli bija iespējams iegūt 130 punktus.

puišu konkurencē par uzvarētāju kļuva daugavpils valsts ģimnāzijas skolēns raimonds munčs, kurš ieguva 109,5 punktus. viņš konkursam iesniedza video, kurā savas dziesmas pavadījumā stāsta par kosmosu un glezno. video izceļas ar interesantu tehniku, un žūrija atzina, ka atmiņā iespiedusies gan dziesma, gan pats video. Raimonds no iespējamiem 130 punktiem ieguva 109,5 punktus.

sīvajā meiteņu konkurencē uzva-rētājas gods tika rīgas angļu ģim-nāzijas skolniecei annijai korpai, kura konkursam iesniedza kosmo-sa kuģa mode-li “Kosmoss–skrāpis”. Modeļa izveidošanā ie gul-dīts nopietns darbs un daudz laika, ko novērtēja arī žūrija, Annijas darbam piešķirot 115 punktus.

ceremonijā tika apbalvota arī Latvijas aktīvākā skola, no kuras audzēkņiem saņemts visvairāk darbu. Šogad šo titulu ieguva rīgas valsts 1. ģimnāzija. Aktīvākā skola balvā ieguva 20 brīvbiļetes uz bērnu zinātnes centru “z(in)oo”, ko varēs izmantot pēc saviem ieska-tiem, piemēram, mācību gada beigās piešķirt skolas labākajiem skolēniem vai skolotājiem, dāvāt tās olim-piāžu dalībniekiem un laureātiem.

ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes priekšsēdē-tājs un konkursa idejas autors ivars eglājs 2012. gada “debesu iekarotāju” veikumu raksturo tā: “Prieks, ka ar katru gadu tiek iesniegts arvien vairāk darbu un tie kļūst kvalitatīvāki, radošāki un interesantāki, atklājot Latvijas jauniešu talantus.”

Abiem uzvarētājiem viss tikai priekšā – 19. jūlijā Annija un Raimonds kopā ar bērnu zinātnes centra “z(in)oo” vadītāju paulu irbinu dosies uz Asv, kur nedēļu aktīvi darbosies nometnē kopā ar jauniešiem no visas pasau-les. Jebkurš no četriem iepriekšējo gadu uzvarētājiem (2010. gadā uzvarēja Anna cirmane no Jelgavas valsts ģimnāzijas un Aleksejs sazonovs no Rīgas Klasiskās ģimnāzijas, bet 2011. gadā – Rūdolfs blaumanis no valmieras valsts ģimnāzijas un Laura Līce no brocēnu vidusskolas) apliecinās, ka nometne ir neaizmirstams piedzīvojums. tās laikā dalībniekiem ir jāveic gan individuāli uzdevumi, gan arī darbs komandā, jākons-truē raķešu modeļi, jāveido karstumizturīgi vairogi, var izbaudīt brīvo kritienu un griešanos tā sauktajā centrifūgā, piedalīties dažādās simulācijās un izbaudīt astronauta izjūtas, arī sēdēt pie kontroles un vadības pults. pastaiga pa Mēness virsmu, kosmosa kuģa palai-šanas simulācijas, astronautu zemūdens apmācības un dažādu trenažieru izmēģināšana – tas ir aizraujoši ikvienam. Nenovērtējama ir iespēja uzlabot savas angļu valodas prasmes, kā arī satikt un sadraudzēties ar citiem jauniešiem no vairāk nekā 20 pasaules valstīm – Asv, Kostarikas, singapūras, Ķīnas, Ungārijas, grieķijas un citām.

annijai un raimondam “pieder deBesis”

LOGS 111

reklāma

sekmīgi noslēdzies pirmais mācību gads Baltijā pirmajā moduļu tipa pirmsskolas izglītības iestādē (pii) Babītē. tā pašvaldībai ļāvusi pilnībā nodrošināt ar vietām visus 2008. gadā dzimušos bērnus no vairāk nekā 40 novada ģimenēm. tāpat jaunatklātā babītes pii ir necerēti opera-tīvs un tālredzīgs risinājums pagājušā gada augustā veik-tajām izmaiņām vispārējās izglītības likumā, kas turpmāk paredz nodrošināt vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītī-bas iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma.

ideja par moduļu bērnudārza izveidi aizgūta no skan-dināvijas valstīm, kur mācību nodrošināšana šāda vei-da iestādēs ir plaši izplatīts un efektīvs risinājums, īpaši situācijās, kad nepieciešams nodrošināt kvalitatīvas papildu telpas uz noteiktu laika periodu.

Jaunā moduļu tipa pirmsskolas izglītības iestāde babītē izveidota sadarbībā ar uzņēmumu “Cramo”, kas zie-meļvalstīs pēdējo desmit gadu laikā izveidojis kopumā 8000 moduļu bērnudārzu un skolu vajadzībām, no kuriem aptuveni puse šobrīd tiek izmantoti vairāk nekā 400 pirmsskolas izglītības iestādēs un vēl aptuveni tik-pat daudz skolās. babītes pii ieguldītās vienreizējās in-vestīcijas ir ap 32 600 latiem (ieskaitot pvN).

Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs andrejs ence skaidro, ka dzimstības rādītājiem novadā ir tendence samazināties, tādēļ “cramo” piedāvātā mo-duļu telpu īre uz noteiktu laika periodu ir finansiāli izde-vīgākais variants, turklāt nodrošina operatīvu risinājumu strauji pieaugušajām, taču nepastāvīgajām un mainīga-jām rindām uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.

savukārt Ķekavas novada pašvaldības bērniem jau pē-dējos divus mācību gadus iespējams mācīties tuvāk mājām, nemērojot tālo ceļu uz izglītības iestādi citā novadā. problēmu ar akūtu vietu trūkumu sākumskolā Ķekavas novada dome atrisināja, pie Ķekavas vidus-skolas un pļavniekkalna sākumskolas uzstādot “cra-mo” pārvietojamās moduļu sistēmas, kurās izbūvētas attiecīgi trīs un divas papildu klases, kā arī citi mācību kabineti. Katras skolas piebūves apjoms ir 189 m².

Līdz šim ap 130 skolēnu bija spiesti mācīties citā nova-dā vai pilsētā, kas radīja būtiskus izdevumus pašvaldī-bai. ņemot vērā, ka Latvijas izglītības sistēma paredz, ka nauda seko skolēnam, katru gadu pašvaldība šim nolūkam maksāja no sava budžeta ap 450 000 latu. 2010. gada 1. septembrī vairāk nekā 100 skolēnu mā-cību gadu uzsāka jaunajos moduļos, kas pielāgoti mā-cību procesa vajadzībām. Ķekavas novada domes priekšsēdētājs roberts jurķis uzsver, ka šādu moduļu noma pašvaldībai izmaksā krietni mazāk nekā maksāt citiem novadiem vai pilsētām par tiem Ķekavas novada skolēniem, kas tur mācās, turklāt tas ir labākais pagaidu risinājums, jo paredzēta jaunas skolas būvniecība.

pļavniekkalna sākumskolas direktore agita Baltma-ne stāsta, ka, pateicoties papildu telpām, kas tika izvei-

doties no “cramo” moduļiem, skolā var uzņemt par 20 bērniem vairāk, kas ir vēl viena klase.

Moduļu lielākā priekšrocība ir tā, ka telpas iespējams iegūt tur, kur tās vajadzīgas, nevis pielāgot esošās, kas ir neatbilstošas vai neatrodas īstajā vietā. Ķekavas sko-lu gadījumā no moduļiem tika izveidotas piebūves pie jau esošas infrastruktūras, neveidojot jaunu skolu. tur-klāt tas bija iespējams 14 dienās, iekļaujot transportē-šanu, uzstādīšanu un apdari. Noslodzei pieaugot, sko-lu tikpat ātri iespējams papildināt ar vajadzīgo moduļu skaitu, savukārt, tai samazinoties, liekos moduļus var demontēt un atdot atpakaļ “cramo”, tādējādi lietderīgi izmantojot pašvaldības budžetu.

“cramo” moduļu tipa ēkas ir speciāls risinājums si-tuācijās, kad nepieciešams nodrošināt kvalitatīvas un specializētas telpas īstermiņa periodam, parasti līdz pieciem gadiem. visbiežāk moduļu tipu ēkas iznomā gadījumos, kad relatīvi strauji pieaug bērnu skaits un ir steidzami nepieciešamas papildu bērnudārza gru-pas vai skolas mācību klases, kā arī tad, ja jāpaplašina esošās telpas vai tās jānodrošina no jauna ļoti īsā laika periodā (sākot no diviem mēnešiem), tajā skaitā esošo telpu plānota vai ārkārtas kapitālā remonta gadījumā.

“cramo” risinājumi nekādā veidā nekonkurē ar stan-darta pirmsskolas izglītības iestāžu ēku būvniecību. “cramo” risinājumi parasti tiek izmantoti bērnu skaita īslaicīgas (3 – 5 gadi) palielināšanās gadījumā, kā arī to pāris gadu posmā, kamēr tiek būvēta jaunā bērnudār-za vai skolas ēka.

“Cramo group”jānis Freimanis, siA “cramo” produktu grupas vadītājs

tālr.: 67797413Mob. tālr.: 28323555

Adrese: Rīgā, Mellužu ielā 1e–pasts: [email protected]

www.cramo.lv

paŠvaldīBu izglītīBas iestāŽu telpu trŪkumu risina ar moduĻu telpām

Baltijā pirmajā moduļu tipa pirmsskolas izglītības iestādē Babītē sekmīgi aizvadīts pirmais mācību gads.

anekdotes

LOGS112

divu draudzeņu saruna:– Nolēmu atgriezties pie sava vīra!– Kāpēc?– Nevaru mierīgi noskatīties, kā tas nelietis bauda dzīvi!

J J Jtiesnesis: – Lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc jūs no seifa paņēmāt ti-kai naudu, bet rotas atstājāt?tiesājamais:– Jūs man uzdodat tieši to pašu jautājumu, ko uzdeva mana sieva.

J J JArheologi Alūksnes rajonā atraduši vecus darbarī-kus. tie mūsu senči gan bijuši gudri! viņi izdomāja ierakt zemē darbarīkus, lai nav jāstrādā!

J J J– saki man, kas tu esi, un es pateikšu, kas ir tavi draugi!– es esmu miljonārs.– tad es esmu tavs draugs!

J J J– tēti, man vajag ar tevi parunāt! – Man nav laika. saki īsi un konkrēti. – desmit latu.

J J Jdivas draudzenes sēž kafejnīcā:– par valiju es gan neko sliktu nevaru sacīt...– Nu labi, tad parunāsim par kādu citu...

J J Jpaniskas bailes no alus beigšanās – navalusfobija.

J J Jdēls jautā tēvam:– No kā es esmu mantojis savu inteliģenci?– droši vien no mātes, jo man vēl joprojām ir manējā.

J J JĶenguriem audzināt divus bērnus nav pa kabatai!

J J Jzebras ir zirgi, kuri izbēguši no cietuma!

J J JAizbraucu savākt no ballītes piedzērušos draugu. ta-gad abi sēžam un gaidām, kad mūs savāks.

J J J– Kāpēc, kad tava sieva sāk dziedāt, tu izej uz balkona?– Lai kaimiņi nedomātu, ka es viņu situ.

J J J– es tevi kaut kā vairs neredzu kopā ar to blondīni, ar kuru tevi redzēju agrāk.– viņa apprecējās.– Ar ko?– Ar mani.

vīrs atnācis uz veikalu, lai nopirktu dāvanu. pārdevēja viņam jautā:– Jums sievai vai arī ko dārgāku?

J J J– vai jums ir rekomendācija no iepriekšējās darba-vietas?– Jā, tur man rekomendēja pameklēt citu darbavie-tu.

J J JAtgriezies no darba, vīrs rāj sievu:– Šorīt tu uzvārīji tik stipru kafiju, ka es darbā neaiz-vēru ne aci...

J J J– dārgais, ārsts man ieteica atpūsties vai nu Kanāriju, vai bahamu salās. Kur mēs brauksim?– pie cita ārsta!

J J J– Mana sieva tā lāpa bikses – namaz nevar pamanīt...– bet mana mazgā kreklus, arī nevar pamanīt.

J J JJānītis jautā tēvam, kurš mazgā traukus:–tēti, cik ilgi tu jau strādā pie mammas?

J J J– Kāpēc tu neēd? – jautā māte. – tu taču teici, ka esi izsalcis kā vilks.– bet, vai tad tu esi redzējusi, ka vilks būtu ēdis bur-kānus?

J J Jsieva mazgā grīdu, vīrs sēž uz dīvana un lasa avīzi. sieva vēršas pie vīra:– pacel kājas, lai es varu izmazgāt grīdu!– tu bez manas palīdzības nevari pat grīdu izmazgāt!

J J J– paklausieties, jūs jau pusstundu turat klausuli un nerunājat!– Netraucējiet, lūdzu, es sarunājos ar sievu.

J J JAutobusu pieturā:– sveiks! sen neesmu tevi redzējis. Nu, vai esi appre-cējies?– Nē.– Ko tad tu gaidi?– Autobusu.

J J J– cik tev gadu?– drīz būs astoņpadsmit, bet pagaidām četrpadsmit.

J J J– tēt, es nosapņoju, ka tu man iedevi piecus latus!– tu tos vari paturēt sev.

Andris Jaunsleinis,

LPS priekßsédis

pasīVa VērOšaNa jāNOmaiNa ar aktīVU

DemOGrāfijas pOlitikULatvijas Republiku mēs atjaunojām, lai pasaulē būtu vieta Latvijas tautai un latviešu valodai.

Valdība ir atzinusi demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos kā problēmu, taču izliekas nemanām krīzi, kas var novest pie latviešu tautai liktenīgām sekām.

Vidusskolas beidzēju aptaujas liecina, ka vairums dzīves perspektīvu nesaista ar palikšanu Latvijā, un daudzas ģimenes neredz jēgu turpināt dzīvot teritorijās, kas valsts politikas rezultātā tiek atzītas par nomalēm. Kritisko situāciju arvien asāk izjūt pašvaldības. Investoru piesaistīšana kļūst aizvien grūtāka piemērotu cilvēkresursu trūkuma dēļ.

Līdz šim nenotiek nopietns darbs pie imigrācijas politikas. Bet modernai uzņēmējdarbībai trūkst pie-mērotu cilvēkresursu, un investori, iepazinušies ar situāciju novados un pilsētās, konstatē, ka Latvija nav piemērota vieta šo resursu trūkuma dēļ. Bailes nopietni risināt imigrācijas politikas problēmas var nākot-nē dārgi maksāt. Sabiedrība tiek dezorientēta – rodas iespaids, ka depopulācija un tautas izmiršana ir neizbēgama.

Tautas saglabāšanai ir iespējami dažādi risinājumi. Taču situācijā, kad investīcijas un darbaspēks brīvi pār-vietojas pāri robežām, ir tikai viena izeja – padarīt dzīvi Latvijā tik pievilcīgu, lai mums šeit patiktu dzīvot.

Pasivitāte var novest pie traģiskām sekām. Kad nākamās valdības attapsies, vietējā infrastruktūra būs jau sagrauta. Šāda bezatbildība maksās daudz dārgāk nekā 1996. gada eksperiments, kad valsts atteicās no pirmsskolas izglītības atbalsta. Ja toreiz valsts nebūtu bezatbildīga, tad tagad nevajadzētu risināt bērnu-dārzu problēmu.

Pašreizējā pasivitāte var novest pie nepieciešamības sagrauto infrastruktūru nākotnē būvēt no jauna. Tāpēc nekavējoši jārisina galvenie jautājumi, kas var situāciju uzlabot:

jāatsakās no ekonomikas attīstības bremzēšanas un darba algu pieauguma bremzēšanas; emigrācija •var apstāties tikai tad, ja atalgojums Latvijā kļūs samērojams ar atalgojumu Eiropas vienotajā ekono-miskajā telpā;jāpieņem mērķtiecīga un regulējama imigrācijas politika, kas vērsta uz trūkstošo cilvēkresursu nodro-•šinājumu augsti produktīvā un efektīvā ekonomikā;jāpārtrauc pārmērīga publisko pakalpojumu koncentrācijas politika, piemēram, veselības, transporta, •izglītības jomā, jo tas ir ceļš uz traģiskām un neatgriezeniskām sekām novadu depopulācijas dēļ.


KONKURSS “EIROPAS GADA PAŠVALDĪBA 2012”

Turpinot labās tradīcijas, ko LPS aizsāka, rīkojot konkursu “Sakoptākais Latvijas pagasts”, šogad pirmo reizi tiks noteikta Eiropas Gada pašvaldība Latvijā. Katru gadu konkursa tēma mainīsies atbilstoši Eiropas gada tēmai, un šis gads veltīts aktīvai un veselīgai novecošanai un paaudžu sadarbībai.

Konkursu “Eiropas Gada pašvaldība 2012” Latvijas Pašvaldību savienība rīko sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Veselības, Labklājības, Izglītības un zinātnes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Konkursa pirmā kārta jau noslēgusies, un šobrīd plānošanas reģioni izvērtē pieteiku-mus, lai trīs labākās pašvaldības no katra reģiona izvirzītu otrajai kārtai un noskaidrotu uzvarētājus četrās nominācijās, kā arī “Eiropas Gada pašvaldību 2012”.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis: – Mūsu pašvaldību bagātība ir aktīvs, vesels un laimīgs cilvēks. Pašvaldības dara un vēl var daudz darīt, lai iedzīvotāji justos lepni par savu novadu un pilsētu. Konkurss palī-dzēs apkopot labo praksi pašvaldībās veselīga dzīvesveida veicināšanā, paaudžu saliedēšanā, senioru kā vērtības apzināšanās, kā arī Eiropas Savienības vērtību popularizēšanā. Daloties labajās idejās, mēs liekam pašiem augt un mudinām citus neapstāties pie padarītā, bet doties uz priekšu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka: – Šā Eiropas gada divi būtiskākie mērķi ir atgādināt, cik svarīgs ir aktīvs dzīvesveids visa mūža garumā un cik nozīmīga ir paaudžu zināšanu apmaiņa. Ceru, ka šis konkurss būs spēcīgs pamudinājums ikvienam sākt šos mērķus īstenot ikdienā. Katra pašvaldība, kas atbalsta iedzīvotāju aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un paaudžu solidaritāti un popularizē arī citas Eiropas Savienības vērtības, ir pelnījusi šo titulu.

Veselības ministre Ingrīda Circene: – Cilvēka mūža ilguma pagarināšanās ir lielisks veselības aprūpes sasniegums, tādēļ ir būtiski gan valsts, gan pašvaldību līmenī veidot šādu atbalstošu politiku, kas veicina ikviena iespējas savu mūžu nodzīvot pēc iespējas aktīvāk, veselīgāk un pilnvērtīgāk. Veselības ministrija nule izstrādājusi un izdevusi jaunas vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā, jo pašvaldība ir vistuvāk katram iedzīvotājam un tieši vecāka gadagājuma cilvēki visvairāk izmanto pašvaldības piedāvātās iespējas ērtas un veselību veicinošas vides izmantošanā. Ceru, ka par Eiropas Gada pašvaldību kļūs tā pašvaldība, kas patiesi rūpējas par saviem iedzīvotājiem, radot tiem veselību veicinošu, drošu un ērtu vidi.

Labklājības ministre Ilze Viņķele: – Šis gads Eiropas Savienībā ir pasludināts par Eiropas gadu aktīvai nove-cošanai un paaudžu solidaritātei, un Labklājības ministrija ir atbildīgā institūcija par gada ietvaros veiktajiem nacionālajiem pasākumiem Latvijā, tādēļ esam gandarīti un pateicīgi ikvienam, kas ar savām idejām un aktivitātēm iesaistās gada kopējā pasākumu kalendārā. Paldies Latvijas Pašvaldību savienībai par šo inicia-tīvu, jo lielā mērā tieši no tā, cik ieinteresēta un atbildīga ir katra pašvaldība, atkarīga arī tās iedzīvotājiem atbilstoša vide. Ņemot vērā demogrāfijas tendences visā Eiropā, šāgada izvirzītās prioritātes un mērķi savu aktualitāti nezaudēs, gluži pretēji – aktīva dzīvesveida un paaudžu solidaritātes sekmēšanai jākļūst par ikdie-nas normu.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis: – Spēcīgas, saliedētas kopienas, kurās dažādu paaudžu cilvēki atbalsta cits citu un ir gatavi paši lemt un darīt, ir valsts ilgtspējas un attīstības pamats.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs: – Šogad pirmo reizi arī Latvijas pašvaldībām ir iespēja mēroties spēkiem par Eiropas Gada pašvaldības titulu. Tā ir lieliska iespēja ikvienai Latvijas pašvaldībai dalīties līdzšinējā pieredzē un popularizēt savus sasniegumus un devumu, atbalstot un iedrošinot iedzīvotājus. Ticu, ka mūsu pašvaldībām ir ar ko lepoties un paveiktais, mudinot iedzīvotājus pie-vērsties veselīgam dzīvesveidam, līdz ar to arī veicinot aktīvu un veselīgu novecošanos, kā arī dažādu paau-džu sadarbību, atkārtoti apliecinās, ka mums rūp ikviens iedzīvotājs katrā Latvijas novadā, pilsētā, reģionā.


aprīlis/maijs 2012Nr. 4/5 (202/203)

“leļļu karaļvalsts” lodziņi preiļosOjāra martinsona foto

“lOGs”mazajā pils ielā 1, rīgā, lV 1050, tālr. 6732 6634, 6750 8530 par lps 23. kongresa namatēvu – preiļu novada domes priekšsēdētāju alDi

aDamOViČU – un viņa vadītā novada ļaudīm lasiet žurnāla 2.–11. lpp.

aprīlis/maijs 2012 · Eiropas Komisijas p˚rst˚vniec˛bas Latvij˚ vad˛t˚ja Inna Šteinbuka:...

Documents

Transcript of aprīlis/maijs 2012 · Eiropas Komisijas p˚rst˚vniec˛bas Latvij˚ vad˛t˚ja Inna Šteinbuka:...