Ehne ir šaura, bet aizraujoša upe ar ātru straumi, kas līkumo cauri neskartas dabas ap-vidiem, aizvedot ceļotāju arī līdz Latvijai.Ehne sākas Sakalas augstienes dienvidu daļā esošajā Veisjerva ezerā, kas atrodas 96,3  m virs jūras līmeņa. Upes garums ir 94  km, sa-teces baseins 573 km², platums lejtecē 30 m, kritums 62 m (0,58 m/km). Upes noteces ezers ir liela un sekla ūdenstilpne, kuras platība ir 487,5 ha, vidējais dziļums 1,3 m. Sākuma pos-mā Ehne ir tikai dažus metrus plata, ar maz ūdens.Ehnes upe no Latvijas robežas līdz Jeku upes ietekai un no Lēbiku šosejas tilta lejup pa straumi ir iekļauta Natura 2000 sarakstā (Palakmē dabas rezervāts). Rezervāta aiz-sargājamās vērtības ir upe, strauti un pa-lieņu pļavas, kā arī ūdens bezmugurkaul-nieks – zaļā upju-spāre.Ehnes augštecē upē no abām pusēm ieplūst daudzi strauti un grāvji. Tie pievienojas upei arī Tāgeperā, Holdrē, Korkilā, Patkilā, kā arī upes lejtecē. Upē ir reģistrētas 16 zivju sugas.Stāvais kritums un dziļā upes ieleja dod lie-lisku iespēju vairākās vietās būvēt ūdens-dzirnavas. Pirms Otrā pasaules kara pie upes darbojās 12 dzirnavas, mūsdienās nedarbojas vairs neviena.Pie Ehnes un tās pietekām redzami daudzi smilšakmens atsegumi un alas. Lielākās no tām atrodas Korkilā. Atsegumi ir arī Hermā pie Keisri upes, Kergemē jeb Kergekaldas at-segums, kura augstums ir vairāk nekā 20  m. Mazāki atsegumi ir arī pie Helmes dzirnavām un Pokardi ielejā. Pie Jeku upes ir tā sauktās Nehri elles. Suislepas atsegums ir pazīstams, pateicoties Jakoba Tammes eposam “Urgas“.Upei ir nozīmīga saistība ar Suislepas muižu. Tā ir uzbūvēta tieši pie upes. Turklāt upe bija svarīgs ceļš uz Vertsjerva ezeru. Barona ģi-mene bieži (Jāņos, barona dzimšanas dienā, 31.  jūlijā) gāja uz Tondi jeb Rožu salu ieturēt pikniku. Upē peldējās, upē bija jautri airēties. Barona ģimenei šim nolūkam bija tik liela lai-va, ka tajā ietilpa visa ģimene.Vēl pagājušajā gadsimtā upei kā ūdensceļam bija ļoti liela nozīme. Savā laikā Ehne bija arī svarīgs koku pludināšanas ceļš.Kāda leģenda stāsta, ka agrāk Ehnes nosau-kums esot bijusi Ahne (Alkatīgā upe). Tas tā-pēc, ka upē esot dzīvojis ūdensgars, kurš alcis pēc cilvēku dzīvībām. Katru gadu šis alkatīgais ūdensgars sev meslu vietā pieprasīja noslīku-šus cilvēkus.

• Upeirinteresanta – šaura,līkumaina,ātra.• Tākāupeskrastinavblīviapdzīvotiuntajosir daudz mežu, šeit var satikt daudz meža dzīv-nieku.• Divuvaitrīsstundugaruskanoebraucienusvar sākt no Alas ciema. • Ģimenesunmazākasgrupasvarbrauktarīpa Tāgeperas uzpludināto ezeru.• VienasdienasbraucienusvarveiktTāgepe-ras–Holdres apvidū un upes vidusdaļā Korkilā, kā arī Tervas pilsētas apkārtnē.• PaLēbiku–Susilepas13 kmgaroupespos-mu var braukt ar kanoe un ar smailītēm. • Vairāku dienu braucienā ar smailītēmvar doties upes lejteces posmos, iekļaujot Vertsjerva malā esošos aktīvās atpūtas ga-lamērķus un beidzot braucienu Suislepas, Pikasillas, Voremē, Ezeru muzeja, Kivilepes vai Poldri atpūtas vietā. Ja ir vēlēšanās, var apciemot arī Tondisāres salu.

Õhne on kitsas, kuid kiire vooluga ja haa-rav jõgi, mis lookleb läbi puutumatu looduse viies matkaja ka Lätimaa pinnale.Alguse saab Õhne jõgi Sakala kõrgustiku lõu-naosas olevast Veisjärvest, mis asub 96,3  m merepinnast kõrgemal. Jõe pikkus 94 km, valgala 573 km². Laius alamjooksul 30 m. Lan-gus on 62 m (lang 0,58 m/km). Jõe lähtejärv Võrtsjärv on suur ja madal veekogu, mille pindala on 487,5 ha, keskmine sügavus 1,3 m. Algusosas on Õhne ainult paari meetri laiune ja veevaene.Õhne jõgi on Läti piirist kuni Jõku jõe suud-meni ning Leebiku mnt sillast allavoolu mää-ratletud Natura alaks (Palakmäe loodusala). Loodusalal kaitstavateks väärtusteks on jõgi, ojad ja lamminiidud elupaigana ning vee selgrootutest rohe-vesihobu.Õhne jõkke suubub ülemjooksul mõlemalt poolt palju ojasid ja kraave. Neid lisandub edaspidigi nii Taageperas, Holdres, Koorkülas, Patkülas. Ka alamjooksul lisandub ojasid. Jões on registreeritud 16 kalaliiki.Suur langus ja sügav jõe org on andnud mit-mes kohas häid võimalusi vesiveskite ehitami-seks. Enne Teist Maailmasõda töötasid jõel 12 veskit, käesoleval ajal pole käigus enam ühtki veskit.Õhne ja tema lisajõgede ääres on palju liiva-kivipaljandeid ja koopaid. Suuremad neist on Koorkülas. Paljandeid leidub Härmal, Keisri jõe ääres, Kõrgemäe ehk Kõrgekalda paljand, mil-lel kõrgust üle 20 m. Ka Helme veski juures ja Pokardi orus on väiksemaid paljandeid. Jõku jõe ääres Roobel on nn. Nähri põrgud. Suis-lepa paljand on tuntud tänu Jakob Tamme lugulaulule “Urgas”.Jõe seos Suislepa mõisaga on üsnagi suur. Esi-teks ehitati mõis just jõe läheduse tõttu siia, kus ta praegugi asub, lisaks sellele oli jõgi olu-line liiklustee Võrtsjärvele. Paruni pere käis tih-ti (jaanipäeval, paruni sünnipäeval, 31. juulil) Tondi ehk Roosisaarel pikniku pidamas. Jões supeldi, jõel oli mõnus aerutada. Paruniperel oli selleks otstarbeks koguni nii suur paat, kuhu mahtus peale kogu pere.Veeteena oli jõgi veel möödunud sajandil väga tähtsal kohal. Omal ajal oli Õhne tähtis ka palgiparvetusteena.Ühe legendi järgi olevat Õhne jõe nimi vanasti Ahne. Seda sellepärast, et jões elanud näkk, kes olnud ahne inimelude peale. Igal aastal nõudis see ahne näkk endale andamit uppu-nud inimeste näol.

• Jõgionhuvitav-kitsas,käänuline,kiire.• Kuna jõekaldalasustustvähe,samaspaljumetsasid, siis on võimalus kohtuda paljude metsaelanikega.• Paari-kolmetunniseidkanuusõitesaabtehaalates Ala külast. • Pered ja väiksemad grupid saavad kanuu-sõitu teha ka Taagepera paisjärvel.• Päevamatkasid saab ette võttaTaagepera-Holdre piirkonnas ja jõe keskjooksul Koorkü-las ning suvituslinna, Tõrva, piirkonnas.• Kanuu-jasüstamatkasidvõimaliktehaLee-biku-Suislepa 13 km pikkusel jõelõigul. • Süstasõitjad saavad teha mitmepäevaseidmatkasid jõe alamjooksu lõikudel koos Võrts-järve äärsete aktiivse puhkuse sihtkohtadega (Suislepa, Pikasilla, Vooremäe, Järvemuu-seum, Kivilõppe või Poldri puhkealal lõpe-tades). Soovi korral saab külastada ka Tondi-saart.

LVEE

A

Ala sild Valga-Uulu maanteel LV / Alas tilts un Valgas–Ūlu ceļš

1

Taagepera Jaani kirik 200 m Kirik on rajatud 1674. aastal Püha Jo-hannese luteri abikirikuna. Taagepera kiriku teeb külastusobjektina huvitavaks kirikus paiknev Kessleri orel. Lisaks saab vaadelda 19. sajandist pärit altarimaali “Kolgata”. Kirik on külastamiseks avatud suveperioodil tee-liste kirikuna, võimalik telkida kiriku kõrval.LV / Tāgeperas Jāņa baznīcaBaznīca ir celta 1674. gadā. Par interesantu apskates objektu to padara baznīcā esošās Keslera darinātās ērģeles. Iespējams apskatīt arī 19. gs. altārgleznu “Golgāta”. Vasaras periodā baznīca ir atvērta ceļiniekiem, blakus baznīcai var nakšņot teltīs.

2

Mats Erdelli kabel Ala kalmistul Ala kalmistu lõunapoolses otsas paikneb esimese Eesti soost mõisniku Mats Erdelli kabel. Mats Erdell oli Taagepera Sõnni talu omanik, kelle üks järglasi – Hans Erdell – ostis 1868.a. Roobe mõisa päriseks. See oli üks varasemaid taolisi oste Liivimaa ajaloos.LV / Matsa Erdella kapliča Alas kapsētāAlas kapsētas dienvidu galā atrodas pirmā igauņu tautības muižnieka Matsa Erdella kapliča. Matss Erdells bija Tāgeperas Senni sētas īpašnieks, kura viens no pēcnācējiem – Hans Erdells – 1868. gadā pilnībā izpirka Robes muižu. Šis bija viens no pirmajiem šāda veida darījumiem Livonijas vēsturē.

3

RMK TAAgEpERA pUhKEKohT 50 m

LV / Tāgeperas atpūtas vieta

4

RMK TAAgEpERA pUhKEKohT B ujumiskoht, ujuvsild / peldvieta, peldošais tilts LV / Tāgeperas atpūtas vieta

5

TAAgEpERA Loss 150 m

100

+372 507 0117, www.taagepera.euTaagepera loss on eriline paik – siin põimuvad elegantsus ja maamiljöö, ajalugu ja tänapäev. Võimsa, juugendstiilis lossi lasi oma elupaigaks ehitada parun Hugo von Stryk juba rohkem kui sada aastat tagasi. Aastal 2003 avati siin hotell koos õdusa 40-kohalise à la carte restoraniga. Loss on valitud mitmeid aastaid järjest Eesti parimaks pulmakohaks.

C

Luhe–sirutare tee LV / Luhes–sirutares ceļš

D

Vastseveski–holdre loss LV / Vastseveski–holdres pils

7

holdre loss 50 m Holdre rüütlimõisa härrastemaja valmis 1910 ja arhitektuuriliselt on see juu-gendstiilis. Hoone projekteeris Otto Wildau. Holdre on Taagepera tütar, viimasest küll mitu korda pisem, kantud ometi samast hingusest. Nii Taageprea kui Holdre mõisad said rahvus-romantilise suuna art nouveau eredaks näiteks, olles mõjutatud Soome tolleaegsest arhitektuurist. Nõukogude ajal kasutati Holdre mõisahoonet pioneerilaa-grina. Nüüd on hoone erakätes.LV / holdres pilsHoldres bruņinieku muižas jūgendstila kungu māja celta 1910. gadā. Ēku projektēja Oto Vildaus. Holdre un Tāgepera ir veidota vienā un tajā pašā stilā. Abas muižas kļuva par nacionālā romantisma virziena –  art nouveau – spilgtiem piemēriem, iespai- dojoties no tā laika somu arhitektūras.

E

Vanaveski paisjärv LV / Vanaveski iedambētais ezers

8

RMK LAsAJäRVE LõKKEKohT 2,3 km

LV / Lasajerves atpūtas vieta

F

piiri sild LV / pīri tilts

G

omuli sild (Latvia) LV / omuļu tilts (Latvija)

H

Dzimavas (Läti) Läti paisu omanik: +371 2936 5326veski paisjärv (ainult väljatulek! 2€/ paat) + puhkekoht, metsiku matkaja majutus (lisatasu eest). LV/ Dzirnavu uzpludinātais ezers (tikai laivu izcelšana! 2€/ laiva) + atpūtas vieta, mežonīgā ceļotāja naktsmājas (par papildu samaksu).

I

Eesti–Läti piir (autoga ligipääs vaja 125m kanuusid kanda mööda korralikku liivateed)LV / Igaunijas–Latvijas robeža (piekļuve ar automašīnām. 125 m kanoe jānes pa īstu smilšu ceļu)

RIVERWAYS

Väljaandja / Izdevējs: Valgamaa Arenguagentuur, Viljandimaa Omavalitsuste Liit / Valgas apriņķa attīstības aģentūra, Viljandi apriņķa vietējo pašvaldību asociācija,

www.valgamaa.eeKartograafia / Kartogrāfija: OÜ Kaardikirjastus Jāņa sēta /

SIA ”Karšu izdevniecība Jāņa sēta” Piltide autorid / Foto:

Kalmer Lehepuu, Janek Joab, Imre Arro, Loodusturism.ee

vahemaa veekoguni

hotell, külalistemaja

hostel

talu, puhkemaja

kämping

puhkekoht

parkla

voodikohtade arv

saun

toitlustus

telkimiskohad

spordiväljakud

paadi rent

tasuta

tasuline

pikniku laud, pink

lõkkekoht

kuivtualett

joogivesi

elekter

varjualune

pood

bensiinijaam

kohvik

jalakäijate sild

vesiveski

kärestik

vaatamisväärsused

turismiteenused

jõele juurdepääs

marsruuti järvedes

kaugus, km

attālums līdz upei

viesnīca, viesu māja

jauniešu mītne

lauku māja

kempings

atpūtas vieta

stāvvieta

gultasvietu skaits

pirts

ēdināšana

telšu vietas

sporta laukumi

laivu noma

par brīvu

maksas

piknika galdi, soli

ugunskura vieta

sausā tualete

dzeramais ūdens

elektrība

nojume

veikals

degvielas uzpildes stacija

kafejnīca

gājēju tilts

ūdensdzirnavas

krāces

apskates vietas

tūrisma pakalpojumi

pieejas punkti upei

maršruti pa ezeriem

attālumi, km

Legend / Apzīmējumi

45

1 km

LV / Tāgeperas pils ir īpaša vieta – šeit savijas elegance un lauku vide, vēsture un mūsdienas. Jau vairāk nekā pirms simt gadiem šo vareno jūgendstila pili barons Hugo fon Strīks lika uzcelt kā savu dzīvesvietu. 2003. gadā šeit atvērta viesnīca ar mājīgu à la carte restorānu 40 viesiem. Pils vairākus gadus pēc kārtas ir atzīta par Igaunijas labāko kāzu rīkošanas vietu.

6

KIVIMäE TURIsMITALU hosTEL

43

50 m +372 5330 4252, www.siseturism.ee LV / Kivimēs tūrisma sētas viesnīca

Turismiinfokeskused / Tūrisma informācijas centri:

Valga Külastuskeskus / Valgas apmeklētāju centrs. Kesk 11, 68203 Valga, +372 766 1699, www.valgamaa.ee valga@visitestonia.com

Otepää TIK / Otepē TIC Tartu mnt 1, 67404 Otepää, +372 766 1200, www.otepaa.eu

Tõrva TIP / Tervas TIC Valga mnt 1, 68605 Tõrva, +372 766 3300, infopunkt@torva.ee

Tarvastu Raamatukogu / Tarvastu bibliotēka. Posti 52b Mustla 69701 Tarvastu vald, Viljandi maakond, +372 436 6262, raamatukogu@tarvastu.ee

Viljandi Turismiinfokeskus / Viljandi TIC Vabaduse plats 6, Viljandi, +372 433 0442, viljandi@visitestonia.com, www.viljandimaa.ee

Lood

ustu

rism

OÜ

Sc

KS

+37

2 52

7 27

01, w

ww

.lood

ustu

rism

.ee

Mei

e Li

igum

e

+

372

503

2748

, ww

w.m

eiel

iigum

e.ee

Parv

esau

n.ee

FS

+37

2 52

7 86

22, w

ww

.par

vesa

un.e

e

Roos

imäe

talu

+37

2 56

24 0

066,

mee

lis@

suis

lepa

.ee

Suisl

epa

Puhk

eala

Sc

, paa

did

+37

2 53

94 9

737;

ww

w.fa

cebo

ok.c

om

ww

w.su

islep

a.ee

Toon

us P

luss

Out

door

Adv

entu

re C

lub

+

372

505

5702

, ww

w.to

onus

plus

s.ee

Veet

ee O

Ü

+37

2 50

6 09

87, w

ww

.vee

tee.

ee

Vira

až S

port

s Clu

b

+37

2 51

2 72

19, w

ww

.vira

az.e

e

Võrt

sjär

ve S

A H

cR

+37

2 51

8 63

46, h

ttp:

//w

ww

.vor

tsja

rv.e

e/vo

rtsj

arv/

kale

purje

kas

Kanu

u / K

anoe

Süst

/ Ka

jaks

Ujuv

parv

/ Po

nton

u pl

osts

Tõuk

erat

tad

/ Skr

ejrit

eņi

Tõuk

ekel

gud

/ Stu

mja

mās

raga

vas

Ajal

oolin

e la

ev /

Vēst

urisk

ā la

iva

Lõbu

sõid

ud /

Izkl

aide

s bra

ucie

ni

Ujuv

saun

/ Pe

ldoš

ā sa

una

Teen

usep

akku

jad

/ Lai

vu n

oma

Sc KS cR FSH

20 h

elm

e or

dulin

nuse

var

emed

ja

h

elm

e ko

opad

2

,5 k

mAr

vata

vast

i 14.

saja

ndi e

simes

el p

oole

l ehi

-ta

tud

mui

stse

st k

indl

uses

t on

osal

iselt

säi-

linud

kõr

ged

akna

avad

ega

maa

kivi

müü

rid.

Linn

use

all o

rus v

ulise

b Ar

stia

llika

s. H

elm

e or

dulin

nuse

var

emei

st p

õhja

poo

l pai

k-ne

vate

s koo

bast

es p

alja

ndub

um

bes 3

m

ulat

uses

val

ge B

urtn

ieki

lade

me

liiva

kivi

. LV

/ h

elm

es o

rdeņ

a pi

lsdr

upas

un

hel

mes

ala

s. N

o 14

. gs.

pirm

ajā

pusē

ce

ltā se

nā c

ieto

kšņa

daļ

ēji s

agla

bāju

šies

lauk

akm

ens m

ūri a

r aug

stām

logu

ailā

m.

Blak

us p

ilska

lnam

iele

jā č

alo

Ārst

avot

s. U

z zi

emeļ

iem

no

Hel

mes

ord

eņa

pilsd

rupā

m

esoš

ajās

alā

s apt

uven

i 3 m

aug

stum

ā at

se-

dzas

bal

tais

Burt

niek

u sv

ītas s

milš

akm

ens.

O h

ärm

a si

ld

LV

/ h

erm

as ti

lts

21 Ru

lli e

ndin

e ra

keti

baas

,

prae

gune

lask

etiir

P

Rulli

rake

tibaa

s lik

vide

eriti

juba

196

0-te

l aas

tate

l. Ra

ketib

aasi

põhi

plaa

n,

õhut

õrje

pata

rei t

ulep

osits

ioon

on

Taav

idi

tähe

kuj

ulin

e.

LV /

Rulli

agr

ākā

raķe

šu b

āze,

taga

d ša

utuv

e. R

ulli

raķe

šu b

āzi l

ikvi

dēja

jau

20

. gs.

60. g

ados

. Raķ

ešu

bāze

s plā

noju

ms,

pret

gaisa

bat

erija

s šau

šana

s poz

īcija

s ir

Dāvidazvaigznesformā.

Q Le

ebik

u

LV

/ Lē

biku

R Va

htra

mäe

puh

keko

ht: p

ink!

LV

/ Va

htra

mē

atpū

tas v

ieta

: sol

s!

22 To

RUpI

LLIT

ALU

pU

hKE

MA

JA

30

3,5

km

+

372

527

8149

, ww

w.to

rupi

llita

lu.e

e

23 U

ue-s

uisl

epa

mõi

s S

Toitl

usta

min

e et

tete

llim

isel.

LV /

Jaun

ā su

isle

pas m

uiža

Ēd

ināš

ana

pēc

iepr

iekš

ēja

pasū

tījum

a.

24 sU

IsLE

pA p

Uh

KEM

AJA

D JA

Mo

TELL

2

00 m

+

372

539

4973

7, w

ww

.sui

slep

a.ee

/

turis

m/s

uisl

epap

uhke

maj

aLV

/ su

isle

pas b

rīvd

ienu

māj

as u

n m

otel

is

25 su

isle

pa p

uhke

koht

ja m

atka

rada

Õ

hne

jõe

kald

al o

n pu

hkep

lats

koo

s lõ

kkea

sem

e, k

alas

tusk

oha,

paa

disa

dam

a ja

ki

igeg

a. P

uhke

plat

si se

rvas

t alg

ab u

mbe

s 1km

pi

kkun

e m

atka

rada

mill

e la

udte

e võ

imal

dab

jalg

si lii

kum

ist n

ii su

vel k

ui ta

lvel

.LV

/ s

uisl

epas

atp

ūtas

vie

ta u

n pā

rgāj

ienu

ta

ka. K

ad S

uisle

pas m

uiža

, ābe

lei v

eltīt

ais

akm

ens,

smilš

akm

ens a

tseg

ums u

n pi

emiņ

as

akm

ens b

ada

gadi

em ir

aps

katīt

s, ta

d va

r dot

ies

uz E

hnes

upe

s kra

stu,

kur

atr

odas

atp

ūtas

la

ukum

s ar u

guns

kura

vie

tu, z

veja

s vie

tu, l

aivu

J Vo

ola

sild

LV /

Vola

s tilt

s

9 Jä

RVEs

ILM

A T

URI

sMIT

ALU

11

4

km

+

372

513

2507

, ww

w.ja

rvas

ilma.

ee

LV /

Jerv

esilm

as tū

rism

a sē

ta

K Je

ti–Ko

orkü

la si

ld, J

eti–

Kiin

imäe

tee

LV

/ Je

ti–K

orki

las t

ilts,

Jeti

–Kīn

imē

ceļš

10 Ko

orkü

la k

oopa

d

LV

/ Ko

rkila

s ala

s

L Ko

orkü

la V

eski

sild

,

Tõrv

a–Je

ti–V

algj

ärve

tee

LV

/ Ko

rkila

s ūde

nsdz

irna

vu ti

lts,

Terv

as–J

eti–

Valg

jerv

es ce

ļš

M Ki

mm

a si

ld, p

atkü

la–K

imm

a te

eLV

/ Ki

mm

as ti

lts,

pat

kila

s–Ki

mm

as

ceļš

N Ve

ski t

änav

a si

ld T

õrva

s

LV /

Vesk

i iel

as ti

lts T

ervā

11 sp

oRD

IKLU

bI V

IRA

Až

ho

sTEL

800

m

24

+37

2 51

2 72

19, w

ww

.vira

az.e

e

12 Tõ

RVA

pU

hKE

Koh

T

LV

/ Te

rvas

atp

ūtas

vie

ta

13 h

oTE

LL D

E To

LLy

26

1

km

+

372

763

3349

ww

w.h

otel

ldet

olly

.ee

14 Tõ

rva

Kiri

k–Ka

mm

ersa

al

5

00 m

Hel

me-

Tõrv

a ap

ostli

ku õ

igeu

su K

ristu

se

Sünd

imise

kiri

k pü

stita

ti aa

stai

l 190

3-19

04.

Om

a ka

he k

upli

ja k

ella

torn

iga

paist

is ho

o-ne

uhk

eim

ana

Vilja

ndi a

post

liku

õige

usu

prao

stko

nna

kirik

ute

hulg

as. 1

990.

a. ta

as-

tati

kirik

kam

mer

saal

ina.

Nõu

kogu

de a

jal

kasu

tati

kirik

ut k

a so

ola

- ja

tsem

endi

laon

a.LV

/ Te

rvas

baz

nīca

–kam

erzā

leH

elm

es-T

erva

s apu

stul

isko

pare

iztic

īgo

Krist

us d

zim

šana

s baz

nīcu

uzb

ūvēj

a 19

03.–

1904

. gad

ā, tā

s būv

mei

star

s bija

Kar

ls

Šurin

s. Ar

div

iem

kup

olie

m u

n zv

anu

torn

i ēk

a bi

ja le

pnāk

ā st

arp

Vilja

ndu

pare

iztic

īgo

kopi

enu

bazn

īcām

. 194

4. g

ada

sept

embr

ī sp

īvu

cīņu

laik

ā b

aznī

ca sm

agi c

ieta

, un

to a

tjaun

oja

tikai

199

0. g

adā

kā k

amer

zāli.

Pa

dom

ju la

ikos

baz

nīcu

izm

anto

ja k

ā sā

ls

un c

emen

ta n

olik

tavu

.

15 A

IRI b

&b

15

m

6

+

372

516

2233

16 Ü

LLE

b&b

140

m

18

+

372

763

3777

, 519

036

53

ht

tp://

ylle

kodu

maj

utus

.ee

17 Va

badu

ssõj

a

50

m

mäl

estu

ssam

mas

Tõr

vas

Tõrv

a G

ümna

asiu

mi k

õrva

l par

gis a

sub

Vaba

duss

õjas

lang

enut

e au

ks 1

928.

aas

tal

püst

itatu

d m

äles

tuss

amm

as. A

utor

on

Alek

-sa

nder

Elle

r. Tei

se m

aailm

asõj

a aj

al 1

940.

aa

stal

võe

ti m

onum

ent k

ohal

ike

puna

ste

võim

umee

ste

pool

t mah

a ja

taas

avat

i või

-du

päev

al, 2

3. ju

unil

1990

. aas

tal. K

oolip

oisid

ris

tisid

mäl

estu

smär

gi sõ

bral

ikul

t Juk

uks.

LV /

Nea

tkar

ības

kar

a pi

emin

eklis

Ter

vāPa

rkā

pie

Terv

as ģ

imnā

zija

s atr

odas

19

28. g

adā

uzst

ādīts

pie

min

eklis

Nea

tkar

ī-ba

s kar

ā kr

itušo

god

ināš

anai

. Aut

ors i

r Al

eksa

ndrs

Elle

rs. 1

940.

gad

ā vi

etēj

ie sa

rka-

nās v

aras

pār

stāv

ji pi

emin

ekli

noja

uca,

tas

tika

atja

unot

s 199

0. g

ada

23. j

ūnijā

–

Uzv

aras

die

nā. S

kola

s pui

kas p

iem

inek

li dr

audz

īgi i

esau

kuši

par J

uku.

18 U

DU

Mä

E pU

hKE

KÜLA

48

5 k

m

+37

2 55

67 4

520,

ww

w.u

dum

ae.e

e

LV /

Udu

mē

atpū

tas c

iem

s

19 M

ARJ

A T

ALU

34

3,6

km

+

372

5663

5565

, ww

w.m

arja

talu

.ee

LV

/ M

arja

s lau

ku m

ājas

soov

ituse

d lo

odus

es li

ikuj

ale!

•Prügipaneprügikastivõivõtaendagakaasa.

•Igaüheõigustekohaseltvõidloodusesvabalt

liiku

da ja

lgsi,

jalg

ratt

al, s

uusk

adel

, paa

diga

või

ra

tsa

päik

eset

õusu

st p

äike

selo

ojan

guni

kõi

ki-

de m

aaom

anik

e m

aade

l, ku

i sel

lega

ei t

ekita

ta

kahj

u m

aaom

anik

ule.

•Avalikuveekoguveeteedonliikluseksja

kald

ale

rand

umise

ks n

ing

kalla

sraj

ale

pääs

e-m

iseks

luba

tud

kõig

ile. K

alla

sraj

a la

ius

on la

e-va

tata

vate

l vee

kogu

del 1

0 m

eetr

it ni

ng te

istel

ve

ekog

udel

4 m

eetr

it.•Lühiajalineviibiminemaastikelpuhkamiseks,

päev

itam

iseks

, su

plem

iseks

, lo

odus

andi

de

korja

mise

ks,

kala

stam

iseks

, pa

adi

anku

rda-

mise

ks v

õi r

andu

mise

ks o

n lu

batu

d sa

mad

es

koht

ades

nin

g tin

gim

uste

l kui

maa

s tik

el li

iku-

min

egi.

Pike

mak

s aj

aks

peat

umise

ks o

n va

ja

maa

oman

iku

luba

, v.a

kui

kas

utat

akse

tähi

sta-

tud

ja e

ttev

alm

istat

ud te

lkim

is- ja

lõkk

ekoh

ti.•Lõketeitohitehaturbapinnasele,m

aakivi

-de

le e

ga k

a ra

nnal

iival

e, lo

ata

võib

tul

d te

ha

mat

kapl

iidil,

kus

tul

i as

ub m

aast

kõr

gem

al.

Lõke

pea

b ol

ema

ohut

u ni

ng la

hkum

isel t

uleb

ve

endu

da, e

t tul

i on

sum

mut

atud

ja sö

ed lõ

p-lik

ult k

ustu

nud.

•Avalikukskasutamiseksm

ääratud

veeko-

gul v

õib

kala

stad

a üh

e lih

tkäs

iõng

ega.

Tei

ste

kala

püüg

ivah

endi

tega

on

kala

stam

ine

luba

-tu

d va

id k

alas

taja

kaar

diga

nin

g se

adus

ega

säte

stat

ud k

orra

s. Ka

last

uska

ardi

ja

harr

as-

tusp

üügi

õigu

se sa

ad ta

otle

da w

ww

.pile

t.ee.

svar

īgi z

ināt

!•Atkritumuslieciettikaiatkritum

ukastēvai

ņem

iet s

ev lī

dzi.

•Ikviensdabāvarbrīvipārvietotiesnosaullēkta

līdz

saul

rieta

m u

z je

bkur

a ze

mes

īpa

šnie

ka

zem

es, j

a ar

to

netie

k no

darīt

i zau

dēju

mi z

e-m

es īp

ašni

ekam

. Tie

sības

ir ie

robe

žota

s da

bas

reze

rvāt

os u

n da

bas l

iegu

mos

, māj

u pa

galm

os

un st

ādīju

mos

. •Publiskuūdenskrātuvjuūdensceļulietošana

kust

ībai

un

pies

tāša

nai

pie

kras

ta,

kā a

rī iz

-kā

pšan

ai k

rast

ā ir

atļa

uta

visie

m. T

auva

s jo

slas

plat

ums k

uģoj

amās

ūde

nstil

pnēs

ir 1

0 m

, citā

s ūd

enst

ilpnē

s – 4

met

ri.•Īslaicīgiatpūsties,laisauļotos,peldētos,vāk

-tu

dab

as v

elte

s, zv

ejot

u, n

oenk

urot

u la

ivu

vai

piet

auvo

tos

kras

tā, i

r atļa

uts t

ajās

paš

ās v

ietā

s un

ar t

ādie

m p

ašie

m n

osac

ījum

iem

kā

pārv

ie-

tojo

ties

apvi

dū.

Lai

uztu

rēto

s ilg

āku

laik

u, i

r ne

piec

ieša

ma

zem

es īp

ašni

eka

atļa

uja.

Ja

tiek

izm

anto

tas a

pzīm

ētas

un

saga

tavo

tas t

elšu

un

ugun

skur

a vi

etas

, atļa

uja

nav

nepi

ecie

šam

a.•U

gunskurunedrīkstveidotuzkūdrainas

augs

nes,

lauk

akm

eņie

m, k

ā ar

ī uz

piek

rast

es

smilt

īm, b

ez a

tļauj

as a

tklā

ta li

esm

a dr

īkst

būt

ce

ļoju

mu

plīti

ņās.

Kā

ugun

skur

a m

ater

iālu

m

ežā

var s

alas

īt pa

bira

s. U

guns

kura

m ir

jābū

t dr

ošam

, un

aize

jot t

am jā

būt p

ilnīb

ā no

dzēs

tam

. •Ūdenstilpnē,kasirparedzētapubliskailie

-to

šana

i, va

r zv

ejot

ar

para

stu

mak

šķer

i. Ķe

rot

zivi

s ar

citi

em z

veja

s rīk

iem

, ir

nepi

ecie

šam

a m

akšķ

erni

eka

kart

e. P

iete

iktie

s ww

w.p

ilet.e

e.

pies

tātn

i un

šūpo

lēm

. No

atpū

tas l

auku

ma

mal

as sā

kas a

pmēr

am 1

 km

gar

a pā

rgāj

ienu

ta

ka, p

a ku

ras d

ēļu

laip

u va

r pas

taig

ātie

s ga

n va

sarā

, gan

ziem

ā. T

Tond

isaa

r

LV /

Tond

isār

e

26 ba

rcla

y de

Tol

ly M

auso

leum

10

kmBa

rcla

y de

Tolly

mau

sole

um e

sinda

b üh

te

Lõun

a-Ee

sti 2

1st a

vast

amisv

äärt

pai

gast

, m

is on

tähi

stat

ud N

atio

nal G

eogr

aphi

cu

kolla

se a

knag

a. K

indr

alfe

ldm

arss

al o

n ilm

selt

suur

im v

ene

väej

uht,

kelle

põr

m

puhk

ab E

estis

. LV

/ ba

rkla

ja d

e To

lli m

auzo

lejs

. Ba

rkla

ja d

e To

lli m

auzo

lejs

ir vi

ena

no

21Dienvidigaunijasatklāšanasvērtajām

viet

ām, k

as ir

atz

īmēt

a ar

Nat

iona

l Geo

grap

-hi

cdzeltenologu.Ģenerālfeldmaršalaun

krie

vu k

arav

adoņ

a pī

šļi a

tdus

as Ig

auni

jā.

VEE

TURI

sMI M

ARs

RUU

DID

JA Jõ

ELE

JUU

RDEp

ääs

/ MAR

ŠRU

TI U

N p

IEEJ

As p

UN

KTI U

pEI

4,1

4,9

3,3

3,4

3,1

2,6

27,

2 km

5,9

7,1

km

5,6

4,2

4,9

10 k

m

6,8

km

6,5

km

17 k

m

4,9

AB

CD

EF

GH

JL

MN

OP

QR

ST

KI