3. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) ēdināšanas ... · 1 3. Darba vides risku...

1

3. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) ēdināšanas pakalpojumu nozarē

Darba vides risks ir varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šī kaitējuma iedarbības iespējamā smaguma

pakāpe.

Darba vides risku novērtējums ir galvenā darba vides iekšējās uzraudzības sastāvdaļa1, kas palīdz novērtēt tos darba vides riska faktorus, kas pastāv

konkrētajā darba vietā vai darba procesā, noteikt, cik lielu risku šie faktori rada nodarbināto veselībai un kādi darba aizsardzības pasākumi ir jāveic, lai

šo risku novērstu vai samazinātu, kā arī lai noteiktu, kuri nodarbinātie un uz kādām obligātajām veselības pārbaudēm jāsūta (atbilstoši darba vides riska

faktoriem, kuriem viņi ir pakļauti), kādi kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi būtu nepieciešami.

Darba vides risku novērtēšanu ēdināšanas pakalpojumu nozarē veic saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 660 „Darba

vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”.

Šajā nodaļā aprakstīti biežāk sastopamie darba vides riski, to novērtēšanas pamatprincipi, periodiskums un nepieciešamie laboratoriskie mērījumi

ēdināšanas pakalpojumu nozarē.

3.1. Biežāk sastopamie daba vides riska faktori ēdināšanas pakalpojumu nozarē

Ēdināšanas pakalpojumu nozarē ir raksturīgi vairāki kaitīgie darba vides riska faktori, kuri var izraisīt veselības traucējumus, pat arodslimības, kā arī

nelaimes gadījumus. Lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu, nepieciešams apzināt un novērst vai samazināt darba vides riska faktoru iedarbību uz

nodarbināto drošību un veselību (skatīt 3.1. tabulu „Biežāk sastopamie darba vides riska faktori ēdināšanas pakalpojumu nozarē”). Lai samazinātu

arodslimību skaitu, nepieciešams ne tikai apzināt un novērst vai samazināt darba vides riska faktoru iedarbību, bet arī nosūtīt nodarbinātos uz

obligātajām veselības pārbaudēm2.

1 Aprakstu par darba vides iekšējo uzraudzību skatīt drukātā materiāla 5. nodaļā „Darba vides iekšējā uzraudzība”.

2 Informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm skatīt drukātā materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes”, bet piemēru, kā aizpildīt obligātās veselības pārbaudes karti –

CD materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība ēdināšanas pakalpojumu nozarē”.

2

3.1. tabula

Biežāk sastopamie darba vides riska faktori ēdināšanas pakalpojumu nozarē

Nr.

p.k.

Darba vides riska

faktori

Darbi un procesi, kuros

risks ir sastopams

Iespējamais kaitējums nodarbināto

veselībai

Iespējamie preventīvie pasākumi darba

vides risku novēršanai un samazināšanai 1 2 3 4 5

1. Fizikālie faktori

Neatbilstošas darba

telpas, darba vietas

apkārtne (darba vietas

plānojums, platība)

Visos ēdināšanas

pakalpojuma darbos.

Nepiemērota darba plānojuma un/vai

platības gadījumā var notikt negadījumi,

kuru sekas var būt no nenozīmīgām līdz

pat ļoti bīstamām.

Piemērs nepiemērotam darba vietas

plānojumam. Nodarbinātajam no plīts

jāpārnes katls ar karstu ūdeni uz galdu,

kas atrodas trīs metru attālumā

(applaucēšanās risks nozīmīgs), lai

novietotu to uz galda. Šajā gadījumā

piemērots darba vietas plānojums būtu,

ja nodarbinātajam katls nebūtu jāpārnes

ar ūdeni 3 metru attālumā, bet galds

atrastos blakus plītij.

Iekārtot darba vietu tā, lai tajā būtu

iespējams strādāt ērtā darba pozā un

izmantot tehniskās palīgierīces.

Nodrošināt, lai cilvēki varētu brīvi

pārvietoties un bez grūtībām piekļūt darba

vietām. Darba galdi ar maināmu augstumu

vai paliktnis darba zonā.

Veikt nodarbināto instruktāžu un apmācību

par darba vietas kārtības un tīrības

uzturēšanas nepieciešamību.

Neatbilstošs

apgaismojums

(minimālajam

apgaismojuma līmenim

virs trauku mazgāšanas

darba zonas jābūt 200 lx;

minimālajam

apgaismojuma līmenim

virtuvē jābūt 500 lx)3

Visos ēdināšanas

pakalpojuma darbos, ja

apgaismojums ir

nepietiekams vai pārāk

spilgts.

Nepietiekams apgaismojums var izraisīt

nelaimes gadījumus, traumas, acu

sasprindzinājumu.

Sliktas redzamības apstākļos

nodarbinātais liecas tuvāk priekšmetam

vai virsmai, kas jāsaredz, tādējādi

noslogojot arī balsta un kustību aparātu

un radot veselības problēmas

(galvenokārt sāpes kakla un jostas

Veikt apgaismojuma mērījumus.

Iepazīstināt nodarbinātos ar apgaismojuma

mērījuma rezultātiem.

Veikt kopējā apgaismojuma spuldzīšu

nomaiņu uz intensīvākām. Ja

apgaismojums ir pārāk spilgts, tad nomainīt

spuldzītes uz mazāk intensīvām.

Veikt griestu lampu tīrīšanu vai nomaiņu.

Noregulēt gaismas krišanas virzienu (ja

3 Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumu Nr. 359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” prasībām, darba telpas/vietas, kuras izveidotas līdz 2010. gada

1. janvārim, mikroklimata, iekštelpu un ārpus telpu apgaismojuma līmeņi ir reglamentējoši.

3

Nr.

p.k.

Darba vides riska

faktori


risks ir sastopams


veselībai



krustu daļā, kā arī plecos). griestu lampu virziens ir regulējams).

Ierīkot papildu vietējā apgaismojuma

avotus tieši darba vietās.

Aprīkot logus ar žalūzijām vai aizkariem,

ja apgaismojums ir pārāk spilgts.

Paaugstināta vai

pazemināta temperatūra

(norma gada aukstajā

periodā – no +19 līdz

+25oC; gada siltajā

periodā – no +20 līdz

+28oC)

3

Visbiežāk paaugstināta

temperatūra novērojama

virtuvēs, kur tiek gatavoti

karstie ēdieni, ja telpa nav

aprīkota ar ventilācijas

sistēmu vai arī ventilācijas

sistēma nedarbojas efektīvi.

Ja ventilācijas sistēmas nav

vai arī tā nestrādā efektīvi,

bieži logi tiek turēti vaļā,

kas var radīt caurvēju (gaisa

kustības ātrums).

Pārkaršana, sirdsdarbības paātrināšanās,

elpošanas traucējumi, saaukstēšanās,

nervu apsaldēšana.

Veikt telpas gaisa temperatūras mērījumus.

Iepazīstināt nodarbinātos mērījumu

rezultātiem.

Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus,

nodrošinot pārtraukumus un atpūtas

pauzes.

Noregulēt apkuri uz optimālu siltuma

režīmu.

Uzstādīt gaisa kondicionēšanas iekārtas.

Nodrošināt nodarbinātos ar atbilstošu darba

apģērbu (piemēram, forma ar īsām

piedurknēm).

Palielināts vai

samazināts gaisa

kustības ātrums (norma

0,05 – 0,15 m/s)3

Ierīkot vietējo nosūces ventilācijas sistēmu

tā, lai nosūktu karstumu no krāsnīm,

pannām, vārāmajiem katliem, griliem,

trauku mazgājamām un skalošanas

mašīnām, kā arī no vietām, kur rodas

tvaiki.

Veikt ventilācijas sistēmas pārbaudi, ja

nepieciešams, to saremontējot vai atbilstoši

noregulējot.

Veikt gaisa kustības ātruma mērījumus.

Iepazīstināt nodarbinātos ar mērījuma

rezultātiem.

Izstrādāt telpu vēdināšanas grafiku.


4

Nr.

p.k.

Darba vides riska

faktori


risks ir sastopams


veselībai




pauzes.

Nodrošināt nodarbinātos ar atbilstošu darba

apģērbu (piemēram, forma ar īsām vai

garām piedurknēm).

Paaugstināts troksnis

(ražošanas trokšņa

līmenis, kuram nedrīkst

tikt pakļauta nodarbināto

dzirde, ir 87 dB(A) un

augstāks)

Trokšņainais ēdienu

gatavošanas process,

signālierīču pīkstieni, trauku

mazgāšanas iekārtas,

saldēšanas iekārtas,

ventilācija, kafijas

dzirnavas, kā arī fona

mūzika vai fona troksnis,

kuru rada kolēģu vai viesu

sarunāšanās.

Dzirdes traucējumi, dzirdes

pazemināšanās, džinkstēšana ausīs.

Koncentrēšanās traucējumi, nogurums,

nervozitāte.

Noteikt trokšņa līmeni (indikatīvie

mērījumi), ja nepieciešams (jāpaaugstina

balss sarunājoties, augsts trokšņa līmenis

indikatīvajos mērījumos), veikt

laboratoriskos trokšņa līmeņa mērījumus.

Iepazīstināt nodarbinātos ar mērījuma

rezultātiem.

Veikt iekārtu regulāru apskati un remontu.

Iegādāties jaunas iekārtas, kas nerada tik

augstu trokšņa līmeni.



pauzes.

2. Fiziskie faktori

Darba pozas, statiskas

pozas (darba ilgums

vienā pozā), lokāls

muskuļu

sasprindzinājums

Ēdināšanas nozarē

strādājošiem lielākā darba

dienas daļa norit stāvot

(piemēram, pavāra darbs)

vai staigājot (piemēram,

viesmīļa darbs).

Darbus virtuvē veic stāvus,

nedaudz noliecot ķermeni uz

priekšu un galvu uz leju.

Galdu servēšana bieži

saistīta ar neērtām darba

pozām, jo ir tālu jāstiepjas,

Muguras un roku muskuļu

sasprindzinājums, sāpes muguras kakla

un jostas–krustu daļā, plecu, roku,

plaukstu un pirkstu sāpes un tirpšana.

Muskuloskeletālās sistēmas traucējumi

var radīt izmaiņas muguras skriemeļos

un starpskriemeļu diskos, muguras

nervu saknīšu bojājumus un karpālo

kanāla sindromu, kas izpaužas kā

funkciju ierobežojumi, pat invaliditāte.

Izmaiņas muguras kakla daļā un redzes

sasprindzinājums var radīt galvassāpes,

Nodrošināt, lai cilvēki varētu brīvi

pārvietoties un bez grūtībām piekļūt darba

vietām, vai vismaz samazināt neērtu

ķermeņa pozu un kustību nepieciešamību,

īpaši attiecībā uz tām darbībām, kuras tiek

veiktas regulāri (tā kā cilvēkiem ir dažāds

augums, ieteicami ir galdi ar maināmu

augstumu vai paliktnis darba zonā).

Apmācīt nodarbinātos par pareiziem darba

veikšanas paņēmieniem un ērtām darba

pozām, kā arī atbilstošiem atslodzes

vingrojumiem.

5

Nr.

p.k.

Darba vides riska

faktori


risks ir sastopams


veselībai



jāstrādā ar saliektu muguru.

Veicot darbus ar virtuves

rokas instrumentiem

(piemēram, strādājot ar nazi

(salātu smalcināšana,

dārzeņu mizošana), veicot

putošanas darbus),

nodarbinātais tiek pakļauts

lokālam muskuļu

sasprindzinājumam.

pastiprinātu nogurumu un miega

traucējumus.

Ilgstošs darbs stāvus rada kājās

asinsrites traucējumus, sāpes, tirpšanu

un tūsku.

Pārdomāt darba organizāciju, radīt

nodarbinātajiem iespēju mainīt darba pozu

(piemēram, nodrošinot maiņas laikā iespēju

sēdošu darbu mainīt ar darbu stāvus), kā arī

paredzēt pārtraukumus darbā.

Iegādāties automatizētu produktu griešanas

un smalcināšanas iekārtu.

Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām

veselības pārbaudēm.

Smagumu pārvietošana

(atsevišķas vienības un

kopējais svars,

ergonomiskie rādītāji)

Nodarbinātie vienlaikus ceļ

vairākus smagus un karstus

šķīvjus vai šķīvju kaudzes,

kuras nereti pārnes lielos

attālumos.

Trauku mazgāšanas darbs ir

saistīts ar lielu daudzumu

smagu priekšmetu celšanu

katru dienu.

Smagu kastu (piemēram,

minerāla ūdens pudeles

iepakojums) pārvietošana

un kraušana (līdz ar to

virsējā ir jāceļ lielā

augstumā), pārvietošana,

vilkšana un stumšana lielos

attālumos, kas saistīta ar

ķermeņa noliekšanos un

pagriešanos.

Izmaiņas kaulu un muskuļu sistēmā –

locītavu un/vai muguras sāpes, tirpšana,

stīvums, funkciju ierobežošana, pat

invaliditāte.

Organizēt darbu tā, lai varētu izvairīties no

smagumu pārvietošanas (piemēram,

smaguma pārvietošanai no noliktavas

izmantot ratiņus).

Virtuvē izmantot mazākus traukus (līdz

10 litriem).

Apmācīt nodarbinātos par smaguma

pārvietošanas un ergonomikas principiem.



pauzes.



Iepirkt izejvielas nelielos iepakojumos.

Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem

aizsardzības līdzekļiem (atbilstoši cimdi).

3. Ķīmiskie faktori

Ķīmiskās Mazgāšanas un skalošanas Atkarībā no ķīmiskās vielas/maisījumu Atbilstoši marķēt ķīmiskās

6

Nr.

p.k.

Darba vides riska

faktori


risks ir sastopams


veselībai



vielas/maisījumi –

sintētiskie mazgāšanas

un dezinficēšanas

līdzekļi (absorbēšanās

iespējas caur elpošanas

orgāniem, caur ādu)

līdzekļu, ķīmiskās tīrīšanas

līdzekļu, cepeškrāsns

tīrīšanas, dezinfekcijas,

tualetes tīrīšanas, balinātāju,

sanitāro un atkaļķošanas

līdzekļu lietošana.

īpašībām un to ietekmes uz organismu

var rasties elpceļu kairinājums,

elpošanas sistēmas slimības – hroniskas

iesnas, faringīts, bronhu kairinājums un

iekaisums (bronhīti). Reaģējot uz

ķīmiskajām vielām, pastiprinās

alerģiskās iesnām, balsenes un bronhu

alerģiskie iekaisumi un bronhu spazmas,

kas izpaužas kā klepus un/vai elpas

trūkums, pat astma un ilgstoša darba

nespēja (ieelpojot ķīmiskās

vielas/maisījumus). Acu kairinājums,

graušana, asarošana. Alerģiskas ādas

reakcijas, dermatīti, ādas kairinājums,

nieze, apsārtums, sausums (ķīmiskajām

vielām saskaroties ar ādu). Ķīmiskie

apdegumi (koncentrētai ķīmiskajai

vielai nokļūstot uz ādas vai acīs).

Saindēšanās (ja īsā laika posmā

organismā nonāk liels daudzums

ķīmisko vielu/maisījumu).

vielas/maisījumus un uzglabāt tos.

Apmācīt nodarbinātos par drošu un

veselībai nekaitīgu ķīmisko vielu/

maisījumu izmantošanu.

Nodrošināt, lai būtu pieejamas

izmantojamo ķīmisko vielu/maisījumu datu

drošības lapas.

Nodrošināt nodarbinātos ar piemērotiem

individuālajiem aizsardzības līdzekļiem

(cimdiem, respiratoriem).

Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības

aptieciņu, kā arī apmācīt nodarbinātos

pirmās palīdzības sniegšanā.

4. Putekļi

Organiskas izcelsmes

putekļi

Darba procesi, kuros izdalās

organiskas izcelsmes

putekļi, piemēram, miltu

putekļi.

Augšējo elpošanas ceļu kairinājums,

iekaisums (rinīts, laringīts, faringīts),

bronhu kairinājums un iekaisums

(bronhīts), kas izpaužas kā klepus un

iesnas. Retos gadījumos – alerģiskas

reakcijas.

Apmācīt un instruēt nodarbinātos par darba

drošības prasībām, veicot darbus ar

pārtikas produktiem, par pareizu

individuālo aizsardzības līdzekļu izvēli un

lietošanu, kā arī par personīgās higiēnas

prasībām.


aizsardzības līdzekļiem (cimdiem,

respiratoriem).

7

Nr.

p.k.

Darba vides riska

faktori


risks ir sastopams


veselībai



5. Traumatisma faktori

Neuzmanīga rīcība vai

darbs ar bojātu darba

aprīkojumu vai iekārtu

Profesionālajās virtuvēs

plaši izmanto griežamās

mašīnas, gaļas maļamās

mašīnas, mikserus un nažus.

Strādājot ar rokas

griezējinstrumentiem,

būtiska ir to piemērotība

konkrētu darbu veikšanai,

lietošana, uzglabāšana un

pārvietošana (piemēram,

nažu likšana kabatās).

Izmantojot nažu asināšanas

instrumentus bez

aizsargierīcēm.

Saplīsušo trauku savākšana.

Darba aprīkojuma

mazgāšana un tīrīšana.

Visbiežāk novērota sagriešanās, dūrieni

plaukstās un rokās.

Apmācīt un instruēt nodarbinātos par darba

drošības prasībām, strādājot ar darba

aprīkojumu un iekārtām.

Sekot aprīkojuma, iekārtu, darbarīku

tehniskajam stāvoklim un veikt atbilstošas

apkopes.

Darba vietā nodrošināt pirmās palīdzības



Paklupšanas, pakrišanas

un paslīdēšanas iespēja

(sliekšņi, slīpumi,

nelīdzena grīda, slidenas

pārvietošanās virsmas,

šķēršļi pārvietošanas

ceļos)

Galvenokārt risku izraisa

slidenas grīdas virsmas, ja

uz grīdas ir izlijis ūdens,

eļļa vai pārtikas atkritumi.

Risku paaugstina

nepiemērotu apavu

valkāšana, kā arī steiga,

pārāk ātra iešana vai

skriešana.

Sākot no mazām un nenozīmīgām

traumām, līdz traumām, kuras var radīt

darba nespēju uz vairākiem mēnešiem.

Pastāvīgi uzturēt grīdas nevainojamā

kārtībā un salabot, ja tās kaut kāda iemesla

dēļ ir bojātas.

Uzdot darbu vadītājam regulāri pārbaudīt,

lai uz grīdas neatrastos lieki priekšmeti, kas

var radīt paklupšanu (piemēram, katli).


aizsardzības līdzekļiem (darba apaviem ar

neslīdošu zoli).




Apdedzināšanās, Saskare ar plīts sildvirsmu Sākot no maziem un nenozīmīgiem, līdz Apmācīt un instruēt nodarbinātos par darba

8

Nr.

p.k.

Darba vides riska

faktori


risks ir sastopams


veselībai



applaucēšanās iespēja

(saskare ar verdošu,

karstu šķidrumu,

priekšmetu vai virsmu)

vai cepeškrāsns durtiņām,

vai karstām cepešpannām,

katliem un citiem traukiem.

Iespējams applaucēties ar

verdošu ūdeni, tā tvaikiem,

vai karstu eļļu.

Risks apdedzināties pastāv,

arī servējot karstus ēdienus.

pat lieliem un nozīmīgiem apdegumiem

un applaucējumiem, kas var radīt darba

nespēju uz vairākiem mēnešiem.

drošības prasībām, veicot darbus virtuvē.


aizsardzības līdzekļiem (piemēram, cimdi

pret termisku iedarbību, darba apavi ar

neslīdošu zoli).




6. Psihosociālie un organizatoriskie faktori

Darba laiks (laika

trūkums, virsstundas) vai

maz darba (klientu

trūkums)

Visos ēdināšanas

pakalpojuma darbos, ja ir

liels darba apjoms, kas

jāpaveic īsā laika posmā,

nepietiekami pārtraukumi,

darbs vairāk nekā astoņas

stundas dienā, kā arī, ja nav

klientu un apmeklētāju un

nodarbinātajam ir

bezdarbība, konflikti ar

vadību vai kolēģiem.

Galvassāpes, nogurums, miega

traucējumi, paaugstināts asinsspiediens,

sirdsdarbības traucējumi, depresija,

smagi miesas bojājumi (vardarbības

ietekmes rezultāts).



pauzes.

Apmācīt un instruēt nodarbinātos par

darba drošības prasībām.

Apmācīt nodarbinātos, kā rīkoties

vardarbīgu situāciju gadījumā

(atpazīšana, atklāšana, palīdzības

saņemšana, ziņošana).

Organizēt regulāras nodarbināto

sapulces.



Klientu neapmierinātība

un negatīva attieksme

Sliktas attiecības ar

kolēģiem vai vadību

(psiholoģiskais terors)

3.2. Darba vides risku novērtēšanas pamatprincipi un darba vides risku novērtēšanas periodiskums

Lai kvalitatīvi veiktu darba vides riska novērtēšanu, ir nepieciešams solis pa solim precīzi ievērot galvenos novērtēšanas pamatprincipus:

1. solis. Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana.

2. solis. Risku (iespējamības un iedarbības seku) novērtēšana.

3. solis. Risku novēršanas pasākumu un prioritāšu noteikšana.

4. solis. Pasākuma īstenošana.

5. solis. Uzraudzība un pārbaude.

9

PIEMĒRS, kur tiek paskaidroti iepriekš minētie soļi.

Uzņēmuma apraksts

Restorāns nodarbina 10 cilvēkus, no kuriem seši strādā virtuvē (četri pavāri un divi trauku mazgātāji) un četri ir viesmīļi. Darba laiks ir no plkst. 9.00

līdz 24.00. Darbs tiek veikts maiņās (pirmā maiņa ir no plkst. 9.00 līdz 16.00, otrā maiņa – no 16.00 līdz 24.00). Katram nodarbinātajam maiņas laikā

ir reglamentēta 30 minūšu atpūtas pauze. Nodarbinātie ir nodrošināti ar ģērbtuvi un atpūtas telpu.

Virtuvē ir nodrošināta vispārējā ventilācija, kurai apkope nav veikta divus gadus. Virtuves sienas un grīdas ir flīzētas. Virtuvē ir pieejami divi

ugunsdzēšamie aparāti (beidzies derīguma termiņš) un pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņa (trūkst pārsienamā materiāla). Virtuvē veikti

indikatīvie mērījumi4:

apgaismojuma līmenis:

- pavāra darba vietās – 509–534 lx (minimālajam apgaismojuma līmenim virs darba zonas jābūt 500 lx);

- trauku mazgātāja darba vietā – 206 lx (minimālajam apgaismojuma līmenim virs darba zonas jābūt 200 lx);

gaisa temperatūra virtuvē ir 26oC (norma gada aukstajā periodā ir no +19 līdz +25

oC, bet gada siltajā periodā – no +20 līdz +28

oC);

gaisa mitrums – 67% (norma – 30–70%);

gaisa kustības ātrums – 0,09 m/s (norma – no 0,05 līdz 0,15 m/s).

Klientu zālē nav veikti mikroklimata un apgaismojuma indikatīvie mērījumi. Zāle nodrošināta ar četriem ugunsdzēšamajiem aparātiem (beidzies

derīguma termiņš) un pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu.

Telpu uzkopšanai nepieciešamie līdzekļi tiek uzglabāti tam speciāli paredzētā telpā. Sadzīves ķīmiskajām vielām nav pieejamas ķīmisko vielu datu

drošības lapas.

Darba vietās nav izvietotas drošības zīmes. Nav veikti zemējuma pretestības mērījumi.

Pavāru darba pienākumos ietilpst ēdienu gatavošana. Darba procesā tiek izmantoti šādi virtuves piederumi un iekārtas: naži, plītis, cepeškrāsnis, gaļas

malšanas iekārta, mikseri un citi virtuves piederumi. Visām virtuves elektroiekārtām (ledusskapim, cepeškrāsnīm u.c.) ir veikta tehniskā apkope.

Apmēram sešas reizes dienā pavārs ceļ pilnus katlus (svars ~ 10 kg) un kastes (svars ~ 20 kg).

Trauku mazgātāju pienākumos ietilpst telpu uzkopšana (divas reizes maiņā), kā arī izlijušo šķidrumu regulāra saslaucīšana, trauku mazgāšana,

slaucīšana un to nolikšana tiem paredzētajā vietā. Dienas laikā trauki tiek mazgāti ar rokām. Vakarā trauki tiek pārmazgāti, izmantojot trauku

mazgājamo mašīnu.

Viesmīļu darba pienākumos ietilpst galdu servēšana, klientu apkalpošana (pasūtījuma pieņemšana un pasniegšana).

Pirms stāšanās darbā nodarbinātie ir izgājuši obligātās veselības pārbaudes. Pirmajā darba dienā nodarbinātie ir instruēti un apmācīti darba drošībā,

atkārtotas instruktāžas nav bijušas. Nodarbinātajiem ir izsniegti darba apģērbi (halāti, bikses, priekšauti) un individuālie aizsardzības līdzekļi – roku un

plaukstu aizsardzības līdzekļi (aizsargcimdi pret mehānisku, termisku un ķīmisku risku), kā arī cepures, matu tīkliņi.

4 Indikatīvos mērījumus var veikt darba aizsardzības speciālists, lai noteiktu riska aptuveno līmeni. Indikatīvie mērījumi neaizstāj laboratoriskos mērījumus.

10

1. solis. Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana

Darba vietas apsekošana, lai noskaidrotu, kas var radīt kaitējumu, un apzinātu darba vides riska faktoriem pakļautos nodarbinātos.

Apsekojot darba vietas, darba aizsardzības speciālists konstatēja šādus darba vides riskus, kas var kaitēt nodarbināto veselībai un drošībai:

Pavāram:

- piespiedu darba pozas – darbs stāvus, saliecoties;

- nepietiekams apgaismojums;

- lokālu muskuļu sasprindzinājums (darbs ar rokām, veicot salātu griešanu, smalcināšanu);

- smaguma pārvietošana (katli, kastes);

- roku traumatisms (sagriežoties ar asiem priekšmetiem);

- kāju traumatisms, ko var izraisīt krītoši priekšmeti (piemēram, kastes, katli, asi priekšmeti);

- apdegumi, applaucējumi, ko var izraisīt karstais tvaiks, pieskaršanās karstām virsmām, neuzmanīga rīcība, pārvietojot karstus šķidrumus;

- elektrotraumas (strādājot ar elektroierīcēm (gaļas malšanas mašīna, mikseris un citi virtuves elektriskie darba aprīkojumi));

- paslīdēšana, paklupšana uz slapjas grīdas;

- bioloģiskie (saskare ar jēlu gaļu, nemazgātiem dārzeņiem un augļiem);

- ugunsbīstamība (netīrīta ventilācijas sistēmas).

Trauku mazgātājam:

- piespiedu darba pozas – darbs stāvus, saliecoties;

- kāju traumatisms, ko var izraisīt krītoši priekšmeti (trauki);

- roku traumatisms (sagriežoties ar saplīsuša trauka lauskām);

- smaguma pārvietošana (trauku celšana);

- sadzīves mazgāšanas līdzekļu koncentrāti (trauku mazgājamais līdzeklis, telpu uzkopšanas līdzekļi);


- elektrotraumas (strādājot ar trauku mazgājamo mašīnu);

- ugunsbīstamība (netīrīta ventilācijas sistēma).

Viesmīlim:

- piespiedu darba pozas – ejot, darbs stāvus, saliecoties;

- apdegumi, applaucējumi, ko var izraisīt karstais tvaiks, pieskaršanās karstām virsmām, neuzmanīga rīcība, pārvietojot karstus šķidrumus;

- kāju traumatisms, ko var izraisīt krītoši priekšmeti (trauki);

- roku traumatisms (sagriežoties ar saplīsuša trauka lauskām);


- psihoemocionālais (darbs ar agresīvi noskaņotiem vai neapmierinātiem klientiem);

- ugunsbīstamība (netīrīta ventilācijas sistēma).

2. solis. Risku (iespējamības un iedarbības seku) novērtēšana

11

Jebkuram riskam nosaka riska līmeni. To var izdarīt, nosakot riska varbūtību/iespējamību (cik bieži un kādu laika periodu nodarbinātā veselība ir

pakļauta konkrētam riskam) un tā iedarbības sekas (cik smagas sekas iespējamas nodarbinātā veselībai, ja attiecīgais risks iedarbojas).

Novērtējot darba vides riska faktorus viesmīlim, darba aizsardzības speciālists izmantoja Somijas 5 ballu matricas metodi (skatīt 3.2. tabulu „Somijas

5 ballu matrica”)5, kurā noteica riska iespējamību un riska sekas uz nodarbinātā drošību un veselību.

3.2. tabula

Somijas 5 ballu matrica

Riska iespējamība Riska sekas

Maz bīstams Bīstams Ļoti bīstams

Neiespējams Nenozīmīgs risks I Pieņemams risks II Ciešams risks III

Maz iespējams Pieņemams risks II Ciešams risks III Nozīmīgs risks IV

Iespējams Ciešams risks III Nozīmīgs risks IV Neciešams risks V

Novērtējot darba vides riska faktorus viesmīlim, darba aizsardzības speciālists noteica riska līmeni katram darba vides riska faktoram, kas var ietekmēt

nodarbinātā drošību un veselību:

- piespiedu darba pozas (ejot, darbs stāvus, saliecoties) – riska iespējamība, ka nodarbinātais ilgstoši atrodas piespiedu darba pozā „Maz

iespējams”, jo darba poza periodiski tiek mainīta. Sekas uz nodarbinātā veselību – „Maz bīstams”, līdz ar to – II riska līmenis (pieņemams

risks);

- apdegumi, applaucējumi, ko var izraisīt karstais tvaiks, pieskaršanās karstām virsmām, neuzmanīga rīcība, pārvietojot karstus šķidrumus – riska

iespējamība – „Maz iespējams”, jo līdz šim nav bijuši applaucēšanās gadījumi, kā arī nodarbinātie ir nodrošināti ar aizsargcimdiem pret

termisku risku. Ja notiek negadījums, tad riska sekas var būt „Bīstams”, līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks);

- kāju traumatisms, ko var izraisīt krītoši priekšmeti (trauki) – riska iespējamība – „Iespējams”, jo nodarbinātajiem nav izsniegti darba apavi ar

neslīdošu zoli, slēgtiem un prettrieciena izturīgiem purngaliem. Riska sekas – „Maz bīstams”, līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks);

- roku traumatisms (sagriežoties ar saplīsuša trauka lauskām) – riska iespējamība – „Iespējams”, jo saplīsuša trauka lauskas tiek savāktas ar

rokām. Riska sekas – „Maz bīstamas”, līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks);

- paslīdēšana, paklupšana uz slapjas grīdas – riska iespējamība – „Maz iespējams”, jo izlijušie šķidrumi tiek nekavējoties saslaucīti, bet

nodarbinātie nav nodrošināti ar darba apaviem. Riska sekas, ja nodarbinātais paslīd vai paklūp, var būt „Bīstamas”,, līdz ar to – III riska līmenis

(ciešams risks);

- psihoemocionālais (darbs ar agresīvi noskaņotiem vai neapmierinātiem klientiem) – riska iespējamība – „Maz iespējams”, jo agresīvi noskaņoti

vai neapmierināti klienti ir ļoti reti. Riska sekas – „Maz bīstams”, līdz ar to – II riska līmenis (pieņemams risks);

5 Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes un to skaidrojumus skatīt CD materiāla 4. nodaļā „Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes ēdināšanas pakalpojumu

nozarē”.

12

- ugunsbīstamība (netīrīta ventilācijas sistēma) – riska iespējamība – „Iespējams”, jo ventilācijas sistēmas nav tīrītas un darba vietās esošiem

ugunsdzēsības aparātiem beidzies derīguma termiņš. Riska sekas – „Bīstams”, līdz ar to – IV riska līmenis (nozīmīgs risks).

Vērtējot riskus, var izvēlēties metodi, kas ļauj risku subjektīvi aprēķināt, izmantojot formulu – R = Q x p, kur R ir risks, Q – varbūtība un p – sekas5.

3. solis. Risku novēršanas pasākumu un prioritāšu noteikšana

Nosakot pasākumus darba vides riska faktoru novēršanai vai samazināšanai, jāņem vērā, kā attiecīgais darba vides risks var ietekmēt nodarbinātā

drošību un veselību. Bīstamākais darba vides riska faktors ir jānovērš vai jāsamazina nekavējoties, lai izslēgtu vai samazinātu to ietekmi uz

nodarbināto drošību un veselību. Tomēr jāatceras, ka pastāv tādi darba vides riska faktori, kurus nav iespējams pilnībā novērst, taču to ietekmi uz

nodarbinātā veselību un drošību var samazināt.

4. solis. Pasākuma īstenošana

Ēdināšanas pakalpojumu nozarē pastāv tādi darba vides faktori, kuru radīto risku var novērst vai samazināt uzreiz, bet ir arī riski, kuru novēršanai

nepieciešams vairāk laika un līdzekļu, tādēļ darba devējs nodrošina, ka tiek izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, kurā norāda atbildīgās

personas, pasākumu sākuma un beigu termiņu, kā arī pasākumu īstenošanai piešķirtos nepieciešamos līdzekļus.

PIEMĒRS 3. un 4. soļa aprakstam:

Pēc darba vides riska faktora novērtēšanas viesmīlim darba aizsardzības speciālists riskus sagrupēja pēc bīstamības pakāpes (dilstošā secībā), kā arī

iekļāva nepieciešamos pasākumus, nosakot tiem izpildes termiņus (atkarībā no riska līmeņa (pakāpes), darba aizsardzības preventīvie pasākumi un

pasākumu izpildes termiņi ir atšķirīgi (skatīt 3.3. tabulu „Riska pakāpes skaidrojums un nepieciešamie pasākumi”), atbildīgo personu un

nepieciešamos finansiālos līdzekļus (skatīt 3.4. tabulu „Ēdināšanas uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna piemērs”).

3.3. tabula

Riska pakāpes skaidrojums un nepieciešamie pasākumi

Riska pakāpe Nepieciešamie pasākumi

Nenozīmīgs risks I Pasākumi nav nepieciešami. Riskus dokumentēt nav nepieciešams.

Pieņemams risks II Speciāli pasākumi riska samazināšanai nav nepieciešami. Risks tomēr ir jākontrolē. Ja nepieciešami

pasākumi, jāizvērtē, kurus no tiem būtu iespējams veikt, ieguldot minimālu līdzekļu daudzumu.

Ciešams risks III Nepieciešami pasākumi riska samazināšanai, bet tie nav jāveic nekavējoties (jāņem vērā iespējamā kaitējuma

sekas, ekonomiskie apsvērumi un nodarbināto skaits). Pasākumi jāveic vismaz 3 – 5 mēnešu laikā pēc riska

novērtējuma.

13

Nozīmīgs risks IV Darbu nedrīkst veikt, kamēr nav veikti pasākumi riska samazināšanā vai novēršanā. Ja darbu nav iespējams

pārtraukt, jāņem vērā seku apjoms un nodarbināto skaits, bet pasākumi jāveic 1 – 3 mēnešu laikā.

Neciešams risks V Nekavējoties jāveic pasākumi riska samazināšanai vai novēršanai. Ja līdzekļu trūkuma dēļ pasākumus nav

iespējams veikt, darbs bīstamajā zonā, telpā vai darba vietā aizliegts.

3.4. tabula

Ēdināšanas uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna piemērs

Nr.

p.k. Riska faktors

Riska

līmenis Pasākums Atbildīgā persona Izpildes

termiņš

Nepieciešamie

finansiālie līdzekļi6,

Ls 1 2 3 4 5 6 7

1. Ugunsbīstamība

(netīrīta ventilācijas

sistēma)

IV Organizēt ventilācijas sistēmas tīrīšanu,

pieaicinot uzņēmumu, kas nodarbojas ar

ventilācijas tīrīšanas darbiem.

Darba devējs Nekavējoties 100,00

Organizēt ugunsdzēšamo aparātu

pārbaudes, pieaicinot uzņēmumu, kas

nodarbojas ar ugunsdzēšamo aparātu

pārbaudi.

Darba devējs,

atbildīgais par

ugunsdrošību

Nekavējoties 35,00 (6 gab.)

2. Apdegumi,

applaucējumi, ko var

izraisīt karstais

tvaiks, pieskaršanās

karstām virsmām,

neuzmanīga rīcība,

pārvietojot karstus

šķidrumus

III Veikt nodarbināto apmācību un

instruktāžu darba drošības jautājumos.

Darba aizsardzības

speciālists

2 dienu laikā,

pēc tam – vienu

reizi gadā

0,00

Darba vietās izvietot nepieciešamās

drošības zīmes („Uzmanību, karsta

virsma”, „Pirmās palīdzības aptieciņa”).

Darba devējs

sadarbībā ar darba

aizsardzības

speciālistu

Nekavējoties 0,00

Virtuves aptieciņu papildināt ar

pārsienamo materiālu.

Darba devējs

sadarbībā ar darba

aizsardzības

speciālistu

Nekavējoties 4,00 (iekļaujot visus

nepieciešamos

pārsienamos

materiālus)

3. Kāju traumatisms, III Veikt nodarbināto apmācību un Darba aizsardzības 2 dienu laikā, 0,00

6 Ēdināšanas uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna piemēra sadaļai „Nepieciešamie finansiālie līdzekļi, Ls” ir ieteikuma raksturs.

14

Nr.

p.k. Riska faktors

Riska


termiņš

Nepieciešamie


Ls 1 2 3 4 5 6 7

ko var izraisīt krītoši

priekšmeti

(piemēram, kastes,

katli, asi priekšmeti,

trauki)

instruktāžu darba drošības jautājumos. speciālists pēc tam – vienu

reizi gadā

Iegādāties smaguma pārvietošanas

ratiņus (pārtikas rati).

Darba devējs 1 nedēļas laikā 60,00

Nodarbinātos nodrošināt ar darba

apaviem (neslīdoša zole, slēgti un

prettrieciena izturīgi purngali).

Darba devējs 5 dienu laikā 15,00 viens apavu

pāris (ja nepieciešams

–piešķirs papildu

līdzekļus)



Darba devējs Nekavējoties 4,00 (iekļaujot visus

nepieciešamos

pārsienamos

materiālus)

4. Roku traumatisms

(sagriežoties ar

asiem priekšmetiem,

ar saplīsuša trauka

lauskām)



Darba aizsardzības

speciālists

2 dienu laikā,

pēc tam – vienu

reizi gadā

0,00

Iegādāties slotu un šaufeli, kas

paredzēta saplīsušo trauku lausku

uzslaucīšanai.




Darba aizsardzības

speciālists

Nekavējoties 4,00 (iekļaujot visus

nepieciešamos

pārsienamos

materiālus)

5. Paslīdēšana,

paklupšana uz

slapjas grīdas



Darba aizsardzības

speciālists

2 dienu laikā,

pēc tam vienu

reizi gadā

0,00

Nodarbinātos nodrošināt ar darba

apaviem (neslīdoša zole, slēgti un

prettrieciena izturīgi purngali).




līdzekļus)

6. Psihoemocionālais II Ieviest 10 minūšu atpūtas pauzi ik pēc Darba devējs Nekavējoties 0,00

15

Nr.

p.k. Riska faktors

Riska


termiņš

Nepieciešamie


Ls 1 2 3 4 5 6 7

riska faktors (darbs

ar agresīvi

noskaņotiem vai

neapmierinātiem

klientiem)

divām nostrādātām stundām.

Veikt nodarbināto apmācību un

instruktāžu darba drošības jautājumos,

kā arī par relaksācijas vingrojumu

veikšanu.

Darba aizsardzības

speciālists

2 dienu laikā,

pēc tam – vienu

reizi gadā

0,00

Nosūtīt nodarbinātos uz periodiskajām

obligātajām veselības pārbaudēm.

Darba devējs 4 nedēļu laikā 15,00 vienam

nodarbinātajam

(iekļaujot visus

nepieciešamos

izmeklējumus)

7. Darba pozas – darbs

stāvus, saliecoties

II Nodarbinātos nodrošināt ar darba

apaviem, kuriem ir amortizējoša zole.




līdzekļus)

Ieviest 10 minūšu atpūtas pauzi ik pēc

divām nostrādātām stundām.


Instruēt nodarbinātos par darba drošības

prasībām, veicot darbus piespiedu darba

pozā, uzsvērt regulāru atpūtas paužu

ievērošanas nozīmi un to

nepieciešamību, kā arī apmācīt

nodarbinātos veikt relaksācijas

vingrinājumus.

Darba aizsardzības

speciālists

2 dienu laikā,

pēc tam – vienu

reizi gadā

0,00

Nosūtīt nodarbinātos uz periodiskajām

obligātajām veselības pārbaudēm.

Darba devējs 4 nedēļu laikā 15,00 vienam

nodarbinātajam

(iekļaujot visus

nepieciešamos

izmeklējumus)

16

5. solis. Uzraudzība un pārbaude

Kad ir izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, pārbaudīt, vai atbildīgā persona ir veikusi attiecīgo pasākumu un vai tas ir izdarīts noteiktā

termiņā. Lai darba vides riska novērtēšana nezaudētu aktualitāti, tad tā pārvērtēšanu veikt ne retāk kā reizi gadā. Ja praktiskā situācija nav

izmainījusies un darba vidē ir tādi paši riski kā iepriekšējā risku novērtēšanas reizē, jaunu dokumentu risku novērtēšanai var nesastādīt, bet esošajā

veikt atzīmi, ka riski darba vietā nav mainījušies.

Darba vides risku novērtējums jāpārskata šādos gadījumos:

1. Organizācijā notiek svarīgas pārmaiņas, ir mainījušies darba procesi, metodes, darba aprīkojums, vielu un produktu izmantošana vai ražošana,

būtiski pārkārtota darba vieta un citi pasākumi.

PIEMĒRS:

Ēdināšanas uzņēmums iegādājās trauku mazgājamo mašīnu, jo līdz šim trauki tika mazgāti ar rokām. Darba aizsardzības speciālistam jāpārvērtē

darba vides riska faktori, lai konstatētu, kādiem riskiem nodarbinātais tiek pakļauts, veicot darbus ar trauku mazgājamo mašīnu.

2. Praktiski uzsākot citu darbības veidu.

PIEMĒRS:

Ēdināšanas uzņēmumam attīstoties, tiek uzsākts jauns darbības veids – konditorejas izstrādājumu ražošana. Šajā gadījumā nepieciešams darba

vides riska novērtējums jaunajam darbības veidam (konditorejas ceham, jo tur ir citas iekārtas un citi darba procesi).

3. Konstatē apstākļu pasliktināšanos darba vidē vai neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

PIEMĒRS:

Nodarbinātie sūdzas par virtuvē uzstādītās ventilācijas iekārtas radīto troksni, kas veicina diskomfortu un stresa līmeņa paaugstināšanos. Šajā

gadījumā nepieciešams darba vides riska atkārtots novērtējums un pasākumi, lai nodarbinātajiem radītu drošus un veselībai nekaitīgus darba

apstākļus (jāveic trokšņa mērījumi un pēc tam atkarībā no rezultāta jārisina problēma). Visbiežāk pēc ventilācijas iekārtas apkopes novērojama

situācijas uzlabošanās.

4. Pēc notikuša nelaimes gadījuma7.

7 Sīkāku informāciju par nelaimes gadījumiem skatīt drukātā materiāla 8. nodaļā „Rīcība nelaimes gadījuma situācijā”.

17

PIEMĒRS:

Pārvietojot minerālūdens iepakojumu, pavārs aizķērās aiz pārvietošanās ceļā novietotām kartona kastēm. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas tika

pārvērtēti darba vides riski, ņemot vērā arī nelaimes gadījuma cēloņus (darba vietas kārtība un tīrība), un ar tiem tiek iepazīstināti visi uzņēmuma

nodarbinātie, lai novērstu tāda veida nelaimes gadījuma atkārtošanās iespēju. Tika uzdots pavāram kā darbu vadītājam sekot, lai darba vieta

vienmēr būtu kārtībā, tāpat arī tika samazināti preču krājumi, lai tie neaizņemtu vietu uz grīdas.

3.3. Nepieciešamie laboratoriskie mērījumi ēdināšanas pakalpojumu nozarē

Darba vides riska faktoru novērtēšanas viena no sastāvdaļām ir laboratoriskie mērījumi8, kas sniedz datus par konkrētu darba vides risku, kas savukārt

ļauj noteikt to nozīmīgumu un bīstamību, kā arī ļauj precīzāk un kvalitatīvāk noteikt turpmākās darbības attiecībā uz nodarbināto aizsardzību

(piemēram, lietojamos individuālos aizsardzības līdzekļus, nepieciešamās obligātās veselības pārbaudes un citus pasākumus).

3.3.1. Apgaismojuma līmeņa noteikšana9

Apgaismojums var būt nepietiekams, ja griestu lampas ir par augstu, griestu lampā spuldzītes dod pārāk vāju gaismu vai lampa, kurai var regulēt

gaismas virzienu, noregulēta tā, ka gaisma nekrīt uz darba vietu. Šādos gadījumos var būt nepieciešamība ierīkot kopējo apgaismojumu zemāk (griestu

lampas var iekārt griestos, tā, lai tās būtu aptuveni pusotra metra augstumā no darba virsmas) vai regulējamo lampu pagriezt tā, lai tā spīdētu tieši uz

darba vietu. Lai noteiktu apgaismojuma līmeni, mēra tā intensitāti uz darba galda virsmas ar atbilstoši kalibrētu mēraparatūru. Darba aizsardzības

speciālists, kompetentais speciālists vai kompetentā institūcija ar savu aparatūru var veikt indikatīvos mērījumus, kas bieži vien ir pietiekami.

Mērījumu veikšanai ir iespējams piesaistīt arī laboratoriju, lai nodrošinātu pilnīgu mērījumu rezultātu ticamību un neapstrīdamību (piemēram, pēc

kontrolējošās institūcijas pieprasījuma).

PIEMĒRS:

Novērtējot riska faktorus virtuvē, darba aizsardzības speciālists norāda, ka ēdienu griešanas un smalcināšanas darba zonā ir nepietiekams

apgaismojums – 287 lx (minimālajam apgaismojuma līmenim jābūt 500 lx), kas var būt par cēloni nelaimes gadījumiem. Šajā situācijā

apgaismojuma līmeni nepieciešams palielināt līdz 500 lx un veikt atkārtotus apgaismojuma mērījumus, lai pārliecinātos par veikto pasākumu

efektivitāti.

8 Laboratoriskos mērījumus drīkst veikt tikai akreditētas laboratorijas. Informācija par akreditētām laboratorijām un akreditācijas jomas atrodamas mājaslapā www.latak.lv.

9 Darba telpu minimālos apgaismojuma līmeņus skatīt Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumu Nr. 359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” 2. pielikumā.

http://www.latak.lv/

18

3.3.2. Mikroklimata parametru (gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums un gaisa kustības ātrums) noteikšana10

Ļoti bieži ēdināšanas pakalpojumu nozarē nodarbinātajiem ir jāstrādā telpā, kurā ir paaugstināta temperatūra (virtuve), paaugstināts vai samazināts

gaisa kustības ātrums, neatbilstošs gaisa mitrums. Mikroklimata parametrus mēra ar atbilstoši kalibrētu mēraparatūru. Ja mērījumu veic pats darba

aizsardzības speciālists vai kompetents speciālists, vai kompetenta institūcija ar savu mēraparatūru, tiek noteikts indikatīvais mērījums. Jāatzīmē, ka

mērījumu veikšanai iespējams piesaistīt arī laboratoriju, lai nodrošinātu pilnīgu mērījumu rezultātu ticamību un neapstrīdamību (piemēram, pēc

kontrolējošās institūcijas pieprasījuma).

PIEMĒRS:

Nodarbinātie gada siltajā periodā sūdzas par nepiemērotu mikroklimatu – pārmērīgi lielu karstumu darba vietā (virtuvē), ko rada plīts un cepeškrāsns.

Lai precīzi novērtētu mikroklimatu, tiek veikti trīs dažādu parametru mērījumi, secinot, ka gaisa temperatūra ir + 32ºC (gada siltajā periodā telpas gaisa

temperatūra ir no +20 līdz 28oC), gaisa relatīvais mitrums – 56% (norma ir no 30 līdz 70%) un gaisa kustības ātrums – 0,1 m/s (norma gada siltajā

periodā ir no 0,05 līdz 0,15 m/s). Šajā situācijā darba devējam ir nepieciešams veikt organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu darba telpās atbilstošu

temperatūru (piemēram, gaisa kondicioniera uzstādīšana vai efektīvas ventilācijas sistēmas ierīkošana).

10

Darba telpu mikroklimata noteiktās prasības skatīt Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumu Nr. 359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” 1. pielikumā.

3. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) ēdināšanas ... · 1 3. Darba vides risku...

Documents

Transcript of 3. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) ēdināšanas ... · 1 3. Darba vides risku...