2013.gada marts (43) Naukšēnu novada vidusskolas pūtēju ... · K atru pirmdienu skolas pagalmā...

2013.gada marts (43)

Naukšēnu novada vidusskolas pūtēju orķestrim laureātu tituls

K atru pirmdienu skolas pagalmā no agra rīta līdz pēcpusdienai dzirdamas pūšamo instrumentu mūzikas skaņas. Skolotāja Gvido Brenčeva vadībā notiek kārtējais pūtēju orķestra mēģinājums. Katra skolēna prasme ir ļoti svarīga ko-pējā orķestra skanējumā. Diriģenta Gvi-do Brenčeva stingrais, noteiktais diri-ģenta zižļa mājiens liek būt ļoti koncen-trētiem un precīziem katrā mēģinājumā. Neko šajā pasaulē nevar dabūt uzreiz. Kvalitāti noteikti nē. Tāpēc mēģināju-miem jābūt regulāriem un kvalitatīviem. Ierašanās uz mēģinājumu tiek stingri uzskaitīta. Naukšēnu novada pašvaldība ir piešķīrusi orķestra dalībniekiem brīv-pusdienas par labiem sasniegumiem. Tāpēc ierašanās uz mēģinājumiem ir ļoti svarīga. Pirms orķestru skates mēģinā-jumi notiek biežāk un laiku neskaita ne skolotājs, ne skolēni. Mērķis ir no-sprausts – orķestris ar mazu dalībnieku skaitu arī var būt labs! Un galvenais, ka to vada skolotājs, kurš zina, kā orķestra tīrskanīgums ir panākams.

8.marta rītā visi sakāpj autobusā un dodas uz Smilteni. Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolā notiek gadskārtējā Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķes-tru Vidzemes novada koncerta un defilē programmu skate. Orķestrim koncerta programmā jāizpilda divi izvēles skaņ-darbi. Žūrijas vērtējums ir iepriecinošs. C grupā iegūti 45,83 punkti un 1.pakāpes laureāta tituls. Aiz naukšēnie-šiem paliek Valmieras Valsts ģimnāzijas un Cēsu 1.pamatskolas pūtēju orķestri. Pateicība pienākas orķestra vadītājam Gvido Brenčevam un orķestrantiem – Paulam Ratniekam, Grietai Pūcei, Alvī-nei Helēnai Janševskai, Jetei Agatei Zu-mentei, Markusam Nikam Mazuram,

Laurim Kazakēvičam, Žanetei Eglītei, Lūcijai Reiziņai, Otto Hincenbergam, Danielam Rudzītim.

Paldies vecākiem, kuri ar stingru no-

stāju savām atvasēm ir palīdzējuši notu-rēt skolas orķestri tik labā līmenī. Vecā-kus vienmēr priecē bērnu sasniegumi. Jānovēl, lai nepietrūkst spēka un gribas

gatavoties nākošajiem Skolēnu dziesmu un deju svētkiem.◊

Ingrīda Bērziņa,

direktores vietniece izglītības darbā

Naukšēnu novada vidusskolas pūtēju orķestris skolotāja Gvido Brenčeva vadībā piedalās skatē Smiltenē Foto: Inga Gaile

“TĪRA LATVIJA SĀKAS TAVĀ GALVĀ!” Lielā talka 2013 Naukšēnu novadā

L ielās talkas organizatori jau mar-tā uzsāk Latvijas mēroga vides kampaņu ar saukli „Tīra Latvijas sākas Tavā gal-vā!”. Kampaņas mērķis ir aicināt cilvē-kus talkot ne tikai š.g. 20.aprīlī, bet arī savā ikdienas dzīvē piemērot principus, kas atbilstu Lielās Talkas lielajam mēr-ķim – Latvija 2018.gadā ir tīrākā valsts pasaulē. Tīru Latviju var darīt nevis tikai vācot atkritumus, bet to nepiesārņojot – ne ar savu nepareizu rīcību, ne domāša-nu. Mērķis ir mainīt cilvēku attieksmi, mainīt viņu ikdienas paradumus – ie-saistot akcijās, kas ir vienkāršas un vis-iem saprotamas, bet tai pašā laikā cilvē-ka veselībai un videi draudzīgas un do-māt rosinošas. Pat ja lielākā daļa Latvi-jas iedzīvotāju nevēlas piedalīties Lielajā Talkā, tad mēs varam ne tikai šajā dienā vismaz mudināt cilvēkus rīkoties zaļāk, samazinot savas ekoloģiskās pēdas no-spiedumu. Piemēram, šajā dienā izmaz-

gāt veļu bez pulvera; pa-m ē ģ i n ā t traukus no-mazgāt bez ķīmijas, iz-m a n t o j o t tehnisko so-du; nelietot lieki elektro-enerģiju; ne-braukt ar mašīnu, bet braukt ar velosi-pēdu; iestādīt puķes uz balkona; nelietot gaisa atsvaidzinātāju; nokrāsot kopā ar kaimiņiem pagalmā beņķīti; iestādīt ko-ku; palīdzēt līdzcilvēkiem utml.

Kaut arī ziema negrib atkāpties, sau-līte drīz nokausēs sniegu un mūsu acīm atklās netīkamus skatus visapkārt, pie-gružotas grāvmalas, mežmalas un arī pagalmus.

Aicinu visus novada iedzīvotājus sniegam nokūstot sakopt savu īpašumu

pagalmus, tiem pieguļošās teritorijas un savākt arī papīrus, stikla un plastmasa s pudeles aiz jums piederošās teritorijas.

Naukšēnu iedzīvotāji Lielās talkas laikā tiek aicināti sakopt novada teritori-ju. Lielajai Talkai pulcēsimies 20.aprīlī plkst. 9.00 pie Naukšēnu kultūras nama un Ķoņu pagasta pārvaldes. Katram talciniekam tiks izdalīti maisi atkritumu savākšanai. Piedalīsimies un sakopsim mūsu novadu.

Savukārt p/b „Sarma” aicina seni-orus pulcēties plkst. 9.00 pie Pie-miņas akmens Naukšēnos.

Iedzīvotāji, kuri vēlas sakopt kādu sabiedrisku teritoriju, vai ceļa posmu individuāli, maisus pirms talkas var sa-ņemt un nesakoptās vietas pieteikt pie talkas koordinatores Antras Krievānes tel:29497504.◊

Antra Krievāne, Lielās talkas koordinatore

Naukšēnu novadā

Nākamās «Naukšēnu Novada Vēstis»

26.aprīlī

Ai, lielā Lieldieniņa, Kur kārsim šūpulīti? - Aiz kalniņa lejiņā, Sidrabiņa ozolā. /l.t.dz./

Lai Lieldienas ienes pavasara saulainās krāsas

katrā mājā! Priecīgus un līksmus

svētkus!

Naukšēnu novada

pašvaldība

2 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2013. gada marts (43)

Z emkopības ministrija līdz 2013. gada 1. maijam (pasta zīmogs) izsludina pieteikšanos zālāju apsekošanai, ar mēr-ķi noteikt jaunus bioloģiski vērtīgus zā-lājus, par kuriem potenciāli varētu sa-ņemt atbalstu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasā-k u m a „ A g r o v i d e s m a k s ā j u -mi” apakšpasākumā „Bioloģiskās daudz-veidības uzturēšana zālājos”.

Par bioloģiski vērtīgiem zālājiem (BVZ) sauc zālājus (gan pļavas, gan ga-nības), kuri veidojušies sen neartās pla-tībās (vismaz 20 gadus), kas ir neielabo-ti, nemēsloti un daudzu gadu gaitā cilvē-ka apsaimniekoti un uzturēti, tādējādi izveidojušies par sarežģītām ekosistē-mām ar lielu bioloģisko daudzveidību.

Pazīt bioloģiski vērtīgu zālāju var pēc lielā augu sugu skaita, kā arī pēc zālājā sastopamām augu un putnu sugām. Da-biskos zālājos parasti nav izteikti domi-nējošu sugu. Tajos ir liela sugu dažādī-ba, tai skaitā daudz dažādu graudzāļu sugu. Raksturīga ir labi izveidota velēna, ko veido galvenokārt blīvs graudzāļu sakņu pinums. Turpretī kultivētos zālā-jos izteikti dominē 1-3 sugas (sētās graudzāles), citu sugu daudzums ir nie-cīgs, kā arī velēna ir skraja un nesaslēg-ta.

Ar bioloģiski vērtīgiem zālājiem rak-sturīgajām sugām var iepazīties arī no-teicējā, kas pieejams Latvijas dabas fon-da mājas lapā www.ldf.lv.

Ja Jums šķiet, ka Jūsu īpašumā varē-tu būt šāds bioloģiski vērtīgs zālājs, sū-

tiet pieteikuma anketu uz Zemkopības ministriju.

Apsekojumu Zemkopības ministrijas uzdevumā 2013. gada vasaras sezonā veiks Dabas aizsardzības pārvalde. Ap-sekojuma rezultāti tiks apkopoti un pub-licēti Zemkopības ministrijas mājas lapā ne ātrāk kā pēc 2013. gada 1. novembra. Informāciju par lauku bloku kartēs iezī-mētajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem varēs iegūt no 2014. gada 2. aprīļa Lau-ku atbalsta dienesta Reģionālajās lauk-saimniecības pārvaldēs vai elektroniska-jā pieteikšanās sistēmā (EPS).

Pieteikšanās kārtība: Jāaizpilda pieteikuma anketa, kuru

var saņemt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rajonu filiālēs vai pie pagastu lauku konsultantiem, Lauku atbalsta dienestā, Dabas aizsardzības pārvaldē. To iespējams iegūt arī Zemko-pības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv sadaļā Lauku attīstība/Jaunu bioloģiski vērtīgo zālāju noteikša-na.

Aizpildītai pieteikuma anketai jāpie-vieno Lauku atbalsta dienesta izsniegtās lauku bloku kartes kopija vai zemes ro-bežu plāna kopija ar atzīmētu apsekoja-mo platību.

Pieteikums jānosūta uz Zemkopības ministriju ar atzīmi „BVZ noteikša-na” (Republikas laukums 2, Rīga, LV – 1981).◊

Informāciju apkopoja

Antra Krievāne, lauku attīstības konsultante

N aukšēnu novada dome informē, ka 2012.gada 13.marta sēdē (protokols Nr.3, 22.§) apstiprināta Naukšēnu nova-da teritorijas plānojuma 2013.-2025.gadam galīgā redakcija.

Ar Naukšēnu novada teritorijas plā-nojuma 2013.- 2025.gadam galīgo re-dakciju iespējams iepazīties no 2013.gada 2.-23.aprīlim Naukšēnu no-

vada mājaslapā www.naukseni.lv Teritorijas plānojuma izstrādātājs:

SIA „Grupa 93”, Kr.Barona iela 3-4, Rī-ga, LV-1050, tālrunis 67217043, www.grupa93.lv sadarbībā ar Naukšēnu novada pašvaldību, „Pagasta nams”, Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, LV-4244, tālrunis 29405822, e-pasta a d r e s e : d o m e @ n a u k s e n i . l v , www.naukseni.lv.◊

Paziņojums par Naukšēnu novada teritorijas plānojuma

2013.-2025.gadam galīgās redakcijas apstiprināšanu

LAD informācija

L auku atbalsta dienests (LAD)informē, ka ar 2013. gada 2. maiju ir plānots pārtraukt projektu pieņemšanu Lauku attīstības programmas pasāku-mam (LAP) „Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana”.

Šā pasākuma mērķis ir paaugstināt meža ekonomisko vērtību un tā ietvaros paredzētas šādas aktivitātes:

1) investīcijas mežā, lai paaugstinātu meža ekonomisko vērtību:

•jaunaudžu kopšana (sastāva kopša-na mākslīgi un dabiski atjaunotās mež-audzēs, kuru augstums nepārsniedz 10 metrus);

•mazvērtīgo mežaudžu nomaiņa (ietver mazvērtīgu mežaudžu nomaiņu un neproduktīvu mežaudžu aizstāšanu ar produktīvām audzēm).

2) jaunaudžu kopšanai un mazvērtī-go mežaudžu nomaiņai piemērotu jaunu instrumentu un aprīkojuma iegāde.

Sīkāka informācija un veidlapas pie-ejamas www.lad.gov.lv, kā arī jautājiet savam mežzinim.

Platību maksājumu iesniegumu pieņemšana

LAD informē, ka no šī gada 15.aprīļa sāksies Platību maksājumu iesniegumu 2013.gadam pieņemšana.

Platību maksājumu iesniegums un lauku bloku kartes ar precīzi iezīmētām

platībām LAD jāiesniedz līdz 2013.gada 15.maijam. Iesniegumi tiks pieņemti arī līdz 11.jūnijam, taču piemērojot 1% at-balsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu.

Tiem lauksaimniekiem, kuri vēlas pieteikties platību maksājumu saņemša-nai, bet vēl nav kļuvuši par LAD klien-tiem, ir jāreģistrējas tajā LAD reģionāla-jā lauksamniecības pārvaldē (RLP), ku-ras teritorijā atrodas lielākā apsaimnie-kojamā lauksamniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība.

LAD aicina izmantot elektroniskās pieteikšanās sistēmas (EPS) priekšrocī-bas. Ar EPS lietošanas noteikumiem var i e p a z ī t i e s L A D m ā j a s l a p ā www.lad.gov.lv sadaļā „Elektroniskā pieteikšanās sistēma”. No šī gada 1.marta līdz 31.maijam, izmantojot LAD Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS - https://eps.lad.gov.lv/login ), ir iespē-jams iesniegt lauku bloku precizēšanas pieprasījumus 2013./2014. gada Platību maksājumu sezonai.

Visi, kas vēlas, lai atved platību mak-sājumu pieteikumus, lūdzu zvaniet lau-ku attīstības konsultantei un nosauciet LAD klienta numuru. ◊

Informāciju apkopoja

Antra Krievāne, lauku attīstības konsultante

Pavasarī aktuāli – kur likt lauksaimniecībā izmantoto

skābbarības ruļļu plēves?

D omājot par dabas resursu taupī-šanu un racionālu saimniekošanu, SIA „ZAAO” (ZAAO) jau vairākus gadus pie-dāvā savākt lauksaimniecībā izmantotās plēves – skābbarības sagatavošanai iz-lietotās ruļļu un bedru plēves. Šogad pakalpojums būs BEZ MAKSAS.

Skābbarības ruļļu plēvju likvidēšana ierasti ir bijusi viena no lauksaimnieku problēmām, ko katrs risina pēc saviem ieskatiem, tomēr visbiežāk – kaitējot apkārtējai videi. Piemēram, sadedzinot plēves, kā rezultātā rodas bīstami ķīmis-ki savienojumi, kas izplatās gaisā, ūdenī un zemē, nodarot nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai, kā arī visai dzīvai radī-bai.

Lai to novērstu, ZAAO iesaka: ja ir uzkrājusies skābbarības ruļļu plēve vai pārklājamā plēve skābbarības bedrēm, izlietoto polipropilēna minerālmēslu Big-Bag maisi un plastmasas kannas vai mucas (PEHD, HDPE), šāda veida at-kritumi ir jāsavāc vienuviet. No plēvēm noteikti jāizņem šņores vai sieti (pretējā gadījumā šie atkritumi tiks uzskatīti par

lielgabarīta atkritu-miem un tiks savākti par maksu, kas ir 15.Ls + PVN par vie-nu m3). Plēvēm jā-būt vizuāli tīrām, bez skābbarības, salmu, kūdras un citiem piejaukumiem, plastmasas kannas vai mucas ir jāizskalo un jānoskrūvē korķi. Izlietotās, atšķirotās un notīrītās plēves jāsaliek kaudzēs tā, lai ZAAO atkritumu savākšanas mašīna varētu piebraukt pie kaudzes no sāniem un netraucēti ar kausu iekraut kravas kastē.

Līdz 15.maijam lauksaimniekiem par plēvju savākšanu jāsazinās ar ZAAO speciālistiem pa tālruni 26132288 vai 64281250 un jāpiesaka aizvešana, no-saucot aptuveno apjomu kubikmetros. ZAAO pēc pieprasījuma izsniedz arī pa-kalpojuma saņemšanas apliecinājumu – izziņu par savākto atkritumu veidu un apjomu.◊

Lija Ozoliņa

SIA ZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste

Lauku attīstības konsultantei Antrai Krievānei mainīts

pieņemšanas laiks:

Pirmdienās 9.00-15.00 Ķoņu pagasta pārvaldē

Ceturtdienās, piektdienās 8.30-12.30 Naukšēnu novada pašvaldībā

Kontakti: Tālr.64250956 (Naukšēnos), mob. 29497504,

e-pasts: [email protected]

Jaunu bioloģiski vērtīgo zālāju

noteikšana

D roši vien būsiet ievērojuši, ka 2013.gadā pieaug nekustamā īpašuma nodoklis par zemi attiecībā pret iepriek-šējo gadu. Tam var būt vairāki iemesli – precizēts vai mainīts zemes lietošanas mērķis, uz jums piederošo zemi attiecas nodokļa pieauguma ierobežojums 25% apmērā pret iepriekšējā gadā aprēķināto nodokli, vai arī jums piederošajai zemei palielinājusies kadastrālā vērtība.

Valsts zemes dienests (VZD) publicē-jis Nekustamā īpašuma tirgus pārskatu, kur aplūkotā tēma ir „Lauksaimniecības un meža zemes tirgus”. Pārskats pamato to, kādēļ 2013. gadā būtiski ir augusi lauksaimniecības zemju kadastrālā vēr-

tība, un tās pieaugums turpināsies arī 2014. gadā.

Pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm saistāms ar ES atbalsta maksāju-miem lauksaimniecības zemju apsaim-niekošanai. Arī interese par meža zemi nav mazinājusies, un tā tiek aktīvi pir-kta.

Kadastrālā vērtība tiek noteikta mas-veida vērtēšanā un tiek balstīta uz tirgus vērtību, tāpēc pieaugot tirgus vērtībai, pieaug arī kadastrālā vērtība. Šis ir ie-mesls, kādēļ 2013. gadā aptuveni par 10 procentiem ir augušas lauksaimniecības zemju kadastrālā vērtība. Pārskatā seci-nāts, ka šī tendence turpināsies arī 2014. gadā, un kadastrālās vērtības pieaugums

nebūs mazāks. Pieprasījuma pieaugums pēc lauksaimniecības zemēm skaidro-jams ar ES atbalsta palielināšanos lauk-saimniecībai dažādu maksājumu veidā. Lai gan atbalsta maksājumi var nebūt tieši saistīti ar zemi, bet gan tikai ar kā-du lauksaimniecības aktivitāti, piemē-ram, lopkopībai, atbalstāmo aktivitāšu realizēšanai ir nepieciešamas zemes pla-tības.

Pārskatā secināts, lai gan tirgū pie-prasīti ir lielāki zemes gabali vai gabali, kas robežojas ar jau īpašumā esošu ze-mes gabalu, lauksaimniecības un meža zemes vidējās pārdotās platības samazi-nās. Lauksaimniecības zemei vidējā tir-gotā platība 2010. gadā bija 11 hektāri,

bet 2012. gadā – 9,6 hektāri. Meža zemei vidējā tirgotā platība 2010. gadā bija 10,6 hektāri, bet 2012. gadā – 9,3 hektā-ri. Piedāvājumā lielākas platības var arī nebūt, tāpēc aktīvi darbojas starpnieki, kas pērk mazākus zemes gabalus, tos apvieno un pārdod.

Ar pārskata pilnu tekstu ir iespējams iepazīties Valsts zemes dienesta speciali-zētajā nekustamā īpašuma vērtēšanas mājas lapā: http://kadastralavertiba.lv/tirgus-dati/parskati/◊

Pēc VZD informācijas

Kaspars Roķis

Aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū ar lauksaimniecības zemēm izsauc kadastrālās vērtības celšanos

2013. gada marts (43) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 3

Starptautisks projekts bioloģiskajiem lauksaimniekiem

N aukšēnu novada pašvaldība jau kopš 2012.gada sākuma meklēja iespēju uzsākt starptautisku sadarbību ar citām pašvaldībām programmā „Eiropa pilso-ņiem”. Sākotnēji atradām partnerus un iesniedzām projektu kultūras jomā, kas diemžēl lielās konkurences dēļ netika apstiprināts. Tad pagājušajā vasarā sa-ņēmām citu piedāvājumu – šoreiz no Itālijas – piedalīties projektā par biolo-ģisko lauksaimniecību. Piekritām un liels bija mūsu pārsteigums, kad gada beigās saņēmām ziņu, ka projekts ir at-balstīts.

Projekta nosaukums ir „Bioloģiskā lauksaimniecība – solis pretī atbildīgai Eiropas pilsonībai”, bet saīsinājums ORG.EU. Mūsu partneri ir 6 pašvaldības Itālijā, Spānijā, Austrijā, Vācijā un Fran-cijā, kā arī viena starptautiska bioloģisko lauksaimnieku asociācija. Projekta mēr-ķis ir – apzināt un popularizēt bioloģis-

ko lauksaimniecību, dalīties pieredzē bioloģiskās produkcijas ražošanā un re-alizācijā.

No 20.-22.februārim notika pirmā partneru tikšanās Itālijā. Tajā piedalījās Naukšēnu pašvaldības darbinieki – Jā-nis Zuments, Antra Krievāne, Liega Pu-ķulauka, kā arī divu bioloģisko saimnie-cību pārstāvji - Vija Bērziņa no z/s „Dukuri” un Krišs Kļaviņš no SIA „Ances”.

Projektā paredzētas tikšanās visās partneru valstīs un nākošā būs Latvijā jau šī gada maijā. Tad projekta ārzemju partneri skaitā ap 25 viesosies Naukšē-nos, iepazīsies ar bioloģisko saimnieko-šanu mūsu pusē un dalīsies savā piere-dzē. Uz projekta pasākumiem Naukšē-nos tiks aicināti gan vietējie, gan kaimi-ņu novadu bioloģiskie lauksaimnieki, gan bioloģiskās produkcijas patērētāji un citi interesenti.◊

Liega Puķulauka, projektu vadītāja

Pirmā bioloģisko lauksaimnieku un pašvaldības darbinieku tikšanās Itālijā

Foto: Antra Krievāne

•Apstiprināja saistošos noteikumus „Par sociālās palīdzības pabalstiem Naukšēnu novadā” un „Par materiālo atbalstu Naukšēnu novada iedzīvotā-jiem”. Saistošie noteikumi nosūtīti atzi-numa sniegšanai VARAM un stāsies spē-kā pēc publicēšanas informatīvajā izde-vumā „Naukšēnu Novada Vēstis”.

•Apstiprināja Naukšēnu Cilvēkmuze-ja padomi – E.Šternberga, A.Stiere, J.Zuments.

•Nolēma ar 31.05.2013. atbrīvot Bri-gitu Ceriņu no Naukšēnu pagasta bibli-otēkas vadītājas amata un izsludināt pieteikšanos uz vakanto amata vietu. Apstiprināja pretendentu uzklausīšanas un izvērtēšanas komisiju – J.Zuments, B.Ceriņa, L.Ceriņa, B.Lapsa, G.Reliņa, L.Ziemane.

•Atbalstīja Naukšēnu novada vidus-skolas deju kolektīva dalību starptautis-kajā deju kolektīvu festivālā Krakovā (Polija) no 10.-14.aprīlim, braucienam apstiprinot finansējumu Ls 2000.-.

•Atbalstīja deju studijas „Haidar” 6

Naukšēnu novada dalībnieču dalību 3.starptautiskajā muzikālajā konkursā „Talent Show” no 17. – 19.aprīlim uz kruīza kuģa „Romantika”.

•Nolēma piešķirt pabalstu Ls 100.- Naukšēnu pagasta iedzīvotājai Martai Lācei sakarā ar 100.dzimšanas dienu.

•Nolēma ievietot 1 personu aprūpes centrā „Rūjienas senioru māja”.

•Apstiprināja amata vietas – ansam-bļa vadītājs, izveidošanu .

•Apstiprināja Naukšēnu novada vēlē-šanu komisijas un iecirkņa komisijas algas likmes 1.jūnija pašvaldības vēlēša-nu organizēšanai ( 1.65 Ls/st – 2.35 Ls/st).

•Nolēma dzēst ar nekustamā īpašu-ma nodokli saistīto nokavējumu naudu 2 personām.

•Nolēma pagarināt līgumu par dzī-vokļa Naukšēnu pagasta „Lapegles”-4 izīrēšanu.

•Piešķīra adresi nekustamajam īpa-šumam „Artēziskā aka Eriņos”, Ķoņu

pagastā. •Piešķīra nosaukumus zemes vienī-

bām - „Lejaskaktiņi” un „Lejasteikas”, Ķoņu pagastā.

•Atļāva atsavināt nekustamo īpašu-mu Naukšēnu pagasta „Puķītes”, apstip-rinot nosacīto cenu Ls 2000.- un samak-sas termiņu 5 gadi.

•Atļāva veikt piebūvi ēkai Naukšēnu pagasta „Ievulīčos”.

•Atļāva uzsākt zemes ierīcības pro-jektu izstrādi nekustamajiem īpašumiem Naukšēnu pagasta „Tediņi” un „Vārpas”.

•Apstiprināja izstrādāto zemes ierīcī-bas projektu zemes īpašumam Naukšē-nu pagasta „Ziemeļi”, apbūvei paredzē-tajai zemes vienībai piešķīra nosaukumu „Laines”.

•Nolēma iznomāt SIA „Naukšēni” pašvaldības zemes īpašumu Naukšēnu pa ga s t a „P a ga s t a na ms ” u n „Pirmsdārznieki” daļu.

•Apstiprināja Naukšēnu novada teri-torijas plānojuma 2013.-2025.gadam

galīgo redakciju. Teritorijas plānojums stāsies spēkā pēc saistošo noteikumu pieņemšanas.

•Apstiprināja Naukšēnu novada paš-valdības delegācijas sastāvu 7.Vācijas – Latvijas sadarbības forumā Mellē ( Vāci-ja) no 31.jūlija līdz 3.augustam – pašval-dības darbinieki Didzis Kiresārs, Ņina Krastiņa un Naukšēnu novada vidussko-las skolēni – Elvis Vorps un Edgars Vā-cietis.

•Atļāva SIA „Kunturi” veikt izbrauku-ma tirdzniecību Naukšēnu pagastā. Ar domes sēžu lēmumiem var iepazīties Naukšēnu novada pašvaldībā pie sekre-tāres un mājas lapā www.naukseni.lv.◊

Nākošā novada domes sēde

2013.gada 10.aprīlī

Naukšēnu novada domes 13.marta sēdes lēmumi

2012 . gada 10. oktobrī ar Naukšēnu novada domes lēmumu „Par Naukšēnu novada ilgtspējīgās attīs-tības stratēģijas izstrādes uzsākša-nu” (sēdes protokols Nr.12, 1.§) ir uz-sākts darbs pie Naukšēnu novada ilg-tspējīgās attīstības stratēģijas 2013.-2030.gadam izstrādes, ir apstiprināts darba uzdevums un izpildes termiņi.

Stratēģija ir ilgtermiņa attīstības plā-nošanas un Naukšēnu novada domes politikas dokuments un to izstrādi pa-

redz Teritorijas attīstības plānošanas likums. Naukšēnu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2013.-2030.gadam plānots izstrādāt līdz 2013. gada 30. sep-tembrim.

Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas uz-devumi ir definēt Naukšēnu novada ilg-termiņa attīstības redzējumu, ilgtermiņa attīstības prioritātes, stratēģiskos mēr-ķus un telpiskās attīstības perspektīvu.

Naukšēnu novada ilgtspējīgas attīstī-bas stratēģijas izstrāde tiks veikta saska-ņā ar spēkā esošo LR normatīvo aktu

prasībām, ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un Vidzemes plāno-šanas reģiona attīstības plānošanas do-kumentos noteiktos ilgtermiņa attīstības mērķus un prioritātes, ka arī Eiropas Savienības stratēģijā „EUROPE 2020” noteikto.

Stratēģijas izstrādē par pamatu tiks izmantota Naukšēnu novada attīstī-bas programmas 2012. -2018. gadam un Naukšēnu novada teritorijas plānojuma 2013. - 2025. gadam izstrādes ietvaros veiktā pašreizējās situācijas analīze, dar-

ba grupās un tikšanās reizēs paustie vie-dokļi un ierosinājumi.

Informācija par dokumentu izstrādes aktivitātēm un par sabiedrības līdzdalī-bas iespējām attīstības plānošanas doku-menta izstrādē būs pieejama Naukšēnu novada mājas lapā www.naukseni.lv un izdevumā „Naukšēnu Novada Vēstis".

Papildu informācija pa tālr: 64250957, e-pasts:

[email protected].◊

Paziņojums par Naukšēnu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas

2013.-2030.gadam izstrādes uzsākšanu

N o aizvadītā gada 3.decembra līdz šī gada 21.februārim norisinājās konkurss par Naukšēnu novada logo ideju, kurā ikvienam interesentam bija iespēja iesniegt līdz 3 logo ideju skicēm. Konkursa mērķis bija izstrādāt Naukšē-nu novada logo, lai veicinātu novada vienotu tēlu un atpazīstamību. Kopumā

konkursā piedalījās 6 autori, iesniedzot 9 logo ideju skices.

Marta sākumā ar domes lēmumu izveidota komisija izvērtēja konkursā iesniegtos darbus. Konkursa nolikums paredzēja, ka komisija izvēlēsies līdz 5 skicēm, kuras tālāk nodos iedzīvotāju balsojumam, lai izvēlētos Naukšēnu no-vada logo.

Konkursa komisija izvēlējās 3 skices, kuras iesniedza domes deputātiem aplū-košanai un viedokļa sniegšanai. Domes deputāti ieteica, piesaistot mākslinieku, vispirms logo idejas uzlabot un pilnvei-dot, lai rezultātā novads iegūtu pēc ie-spējas labāku atpazīstamības zīmi. Līdz ar to iedzīvotāju balsojumam konkursa

idejas tiks nodotas pēc tam, kad māksli-nieks būs veicis papildinājumus.

Naukšēnu novada pašvaldība patei-cas visiem konkursa dalībniekiem par radošajām idejām.◊

Nora Kārkliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste

Logo ideju konkurss


Eiropas Logopēdijas nedēļa Ķoņu skolā

N aukšēnu novada vidusskolas filiālē Ķoņu skolā no 4. līdz 8.martam notika Eiropas Logopēdijas dienai veltītā Lasīšanas un rakstīšanas nedēļa, kuru ļoti atbalstīja visi skolas skolotāji, iesais-toties vismaz vienā aktivitātē.

5.-9.klašu mācību priekšmetu skolo-tāji 1 - 3 reizes nedēļā dažādām klasēm veltīja 5-7 minūtes laika, lai pastāstītu par sev mīļu un svarīgu grāmatu. Skolē-ni literatūras stundās veidoja kolāžu par iemīļotāko vai interesantāko grāmatu, šo izstādi pēc tam varēja aplūkot arī skolas vestibilā.

1.-4.klasēm notika Mīļo grāmatu pēc-pusdiena, kurā skolotāji sākumskolas skolēniem stāstīja, lasīja vai deklamēja fragmentus no paša lasītajām bērnu grā-matām, savukārt skolēni iepazīstināja ar savu iemīļoto lasāmvielu.

1.- 9.klašu skolēniem notika glītrak-stīšanas konkurss, un dalībnieku darbus varēja aplūkot, izvietotus skolas telpās. Par glītāko rokrakstu īpašniekiem 5.-9.klašu grupā žūrijas komisija atzina

Lāsmu Puškarevu, Andri Ērgli, Sindiju Eksto, Ričardu Laizānu, Kristu Renātu Mucenieku, Iļju Kvaku, Sabīni Pugačo-vu, Gunāru Krieviņu. Savukārt 1.-4.kl. grupā tika uzteikti Marta Krieviņa, Jānis Laizāns, Dinija Eksto, Ģirts Preimanis, Zane Lezdiņa, Sanija Biele, Paula Laizā-ne, Daniela Ore. Skolotāji novērtēja arī izaugsmi, tādēļ tika piešķirtas Izaugsmes balvas. Notika arī divas atklātās logopē-dijas nodarbības, kurās skolotājiem bija iespēja vērot savus audzēkņus veicam dažādus runu un valodu veicinošus uz-devumus.

Šajā nedēļā skolēni vairāk pievērsās rakstīšanas kultūrai un lasītā atspoguļo-šanai, iepazina viens otra rokrakstu, no-vērtēja padarīto. Jaunāko klašu skolēni ar neviltotu sajūsmu priecājās par vecā-ko klašu skolēnu rakstu darbiem un ko-lāžām. Arī skolotāji pozitīvi novērtēja logopēdijas aktivitāšu „tautās iešanu”.

Paldies skolotājiem un skolēniem par ieguldīto darbu!◊

Logopēde Agrita Gruzdiņa

Ziņu dienests strādā 2 .marta vakars mums visiem

klātesošajiem bija ļoti nozīmīgs. Tas bija mūsu skolas abiturientu Žetona vakars. Jau 53.! Abiturienti saņem mazu nozī-mīti - skolas žetonu, kuru nēsās kreisajā pusē, sirds pusē. Šī mazā nozīmīte ir apliecinājums, ka ir bijis ļoti sasprindzi-nāts laika periods, kad kādam bija ļoti jāpacenšas kļūt absolūti sekmīgam, kad visiem kopā vajadzēja sagatavot priekš-nesumu, ko parādīt uz kultūras nama skatuves.

Skolotājas Agitas Bērzupes tiešā vadībā tika iestudēta komiska Anitas Grīnieces luga ”Ziņu dienests strādā”. Divpadsmitie atzīst, ka tikai skolotājas miers, iedrošinājums un ticība rezultā-tam, palīdzēja izveidot ļoti spilgtu tēlu izrādi.

Nepieciešamību ģērbties sieviešu drēbēs bez ierunām pieņēma Aigars, Uvis un Ralfs. Toms ar nolemtību balsī paziņoja: “Ja jau nepieciešams, tad lai

notiek!”. Roberts nebija tik viegli pieru-nājams, kas vēl nebūs! Klasesbiedru ie-jušanās tēlos, skolotājas Agitas atbalsts, salauza viņa pretošanās garu. Pašiem divpadsmitajiem ir liels gandarījums par paveikto.

Pēc Žetona vakara Ralfs atzīstas, ka uztraukums bijis liels, bet centušies no sevis izspiest visas aktiermākslas spējas. Skolotāja Agita apmierināta, ka katrs skolēns iesaistījās izrādes tapšanā un uzsver, ka skolēniem jātic. Pašai skolotā-jai arī nozīmīgs gads, tiek svinēta apaļa jubileja. Agita ir atzīta kā atsaucīga, pre-cīza un neatlaidīga skolotāja.

Klases audzinātāja Indra Aģe ir lepna par savējiem un katru reizi atgādina, ka viņi ir vislabākie. Divpadsmitajiem atkal jāsaņemas, jākoncentrējas centralizē-tam eksāmenam angļu valodā. Citiem brīvdienas, bet divpadsmitajiem no-pietns pārbaudījums. Lai veicas!◊

Ingrīda Bērziņa

Naukšēnu novada vidusskolas 53.izlaiduma klases skolēni izrādē “Ziņu dienests strādā”

Foto: Jānis Puķītis

Naukšēnu novada skolotāji radošo pedagogu saieta laureātu pulkā

I r kāda laba tradīcija, kuras sākumi meklējami vēl pagājušajā gadsimtā un kura turpinās arī tagad. Toreiz Valmie-ras rajona skolotāju arodbiedrības vadī-tāja Ieva Stiģe aicināja rajona dziedošos skolotājus uz Sadziedāšanos. Pateicoties tagadējai arodbiedrības vadītājai Zintai Irbei, šī tradīcija turpinās arī tagad. Bet vairs ne tikai dziedošajiem, bet vispār radoši noskaņotajiem pedagogiem un citiem izglītības iestāžu darbiniekiem.

Šogad pasākums notika tuvu Valmie-rai, radošos skolotājus laipni uzņēma un visu pasākumu vadīja Valmieras pagasta kultūras nama saimniece Līga Stebere.

Ķoņu skolas dziedošās skolotājas šais sadziedāšanas pasākumos piedalījušās vairāk nekā desmit gadus pēc kārtas. Dziedošā kolektīva sastāvs ir mainījies(no iepriekšējiem sastāviem ir palikušas tikai Aiga Stiere, Inga Medne un Agrita Gruzdiņa, veterānes, tā teikt), bet dzies-ma vienmēr bijusi ķoniešu priekšnesu-ma galvenā sastāvdaļa.

Nu jau trešo gadu Naukšēnu novada vidusskolas filiāles Ķoņu skolas skolotā-jām šais pasākumos ir sava stabila atbal-sta jeb fanu grupa no skolas ēkas Nauk-

šēnos, un tāpēc šogad bija izveidots īpašs kopīgs priekšnesums. Radoši pār-veidojot pagājušā gadsimta 70.gadu po-pulāro dziesmu „Mamma Leone”, tapa TV šovs „Melo- M” jeb „Mana melone”, kur 13 neatvairāmas blondīnes elegantos tērpos dziedāja, skaisti vingroja un pa-tiešām uzdāvināja klātesošajiem īstas melones. Jāteic, ka priekšnesums un vizuālais noformējums patika ne tikai klausītājiem, bet arī žūrijai, tādēļ blondī-nes mājās atveda divas balvas - 3.vietu par priekšnesumu un 3.vietu par nofor-mējumu.

Lai kolektīvs varētu īstenot savas ra-došās ieceres, liels paldies Naukšēnu novada pašvaldībai! Un sirsnīgs paldies uzņēmējiem - Arvim Ratniekam, Mir-dzai Čākurei, Ivo Zālītem, kā arī Norai Kārkliņai, bez viņu atbalsta nebūtu skaisto un garšīgo, koši dzelteno melo-ņu, kurām tika veltīti vārdi: „Bez tevis dzīvot ļoti grūti, jel mieru dvēselei man sūti, mana melone...”◊

Agrita Gruzdiņa

Dziedošās Naukšēnu novada vidusskolas skolotājas sadziedāšanās pasākumā Valmieras pagasta kultūras namā

Foto: Jānis Dreimanis

Logopēdijas nedēļā Ķoņu skolā skolotāja Agrita Gruzdiņa pasniedz nodarbības

Foto: Inga Pūce


Pasaulē nācu ar rudzu maizes smaržu

N aukšēnu novada vidusskolas bioloģijas un ģeogrāfijas skolotāja Irēna Solovjova šogad martā atzīmēja skaistu dzīves jubileju, bet skolotājas darbā aiz-rit jau 36.gads. Skola Naukšēnos ir viņas pirmā un vienīgā pamatdarbavieta.

„Esmu tipiska latgaliete no dziļiem laukiem. Mana dzimtā puse ir bijušā Balvu rajona Mastarīgas ciemats. Līdz tuvākajam veikalam bija jāiet pieci kilo-metri. Mūsu mājā elektrība nebija līdz laikam, kad mācījos augstskolas pirmajā kursā”, atmiņās dalās skolotāja Irēna.

Irēnas ienākšana pasaulē saistās ar rudzu smaržu. „Atminos, mana mamma stāstīja, ka abas ar vecmammu gatavoju-šās cept rudzu maizi. Krāsns jau bijusi iekurta, bet nācies vispirms braukt pēc vecmātes, jo dzimu mājās, nevis slimnī-cā. Tādēļ mana dzimšana asociējas ar rudzu maizes smaržu”, stāsta Irēna.

Ģimenē auga arī astoņus gadus ve-cāks brālis Jāzeps. Apvidū, kurā dzīvoja Irēnas ģimene nav bijuši viņas vecuma bērni, tādēļ vienīgie draugi bija brālis un viņa draugi. Tētis bija galdnieks, ļoti labi pratis darboties ar koku, bet 56 gadu vecumā pāragri aizgājis mūžībā. Ģimenē dzīvojusi arī vecmamma no tēva puses, kura bijusi akla, bet tas nav liedzis ma-zajai Irēnai jau piecu gadu vecumā ar vecmammu spēlēt kārtis – melno cūku. „Parasti uzvarēju es, bet citreiz ļāvu vec-mammai uzvarēt, jo man bija viņas žēl”, nosaka Irēna.

Irēna savus skolas gadus aizvadīja Bērzpils vidusskolā, kas atradās 6 kilo-metrus no mājām, līdz ar to nācies dzī-vot internātā, kas ne visai paticis. Skolā vislabāk padevušās valodas - angļu un krievu, kā arī ķīmija, bet problēmpriek-šmeti bijuši glītrakstīšana un zīmēšana. „Man nekad nav padevusies zīmēšana un radošās lietas, tādēļ apbrīnoju savus kolēģus, kas prot no bērnu darbiņiem izveidot skaistas izstādes. Ļoti patīk, ka skolēnu darinātās vai zīmētās lietas tiek izliktas aplūkošanai”, priecājas skolotā-ja.

Pēc vidusskolas Irēna izvēlējusies studēt bioloģiju. “Kopā ar draudzenēm Marutu un Annu iestājāmies Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, Bioloģijas fakul-tātē. Pēc pieciem gadiem reizē absolvē-jām šo institūtu un vēl aizvien visas esam skolotājas”, stāsta Irēna.

Bioloģijas studijas Irēnu saveda kopā ar vīru Alekseju. „Es biju atgriezusies pēc vasaras brīvlaika institūta kopmīt-nēs, lai sāktu studijas otrajā kursā. Pro-tams, mums otrā kursa meitenēm inte-resēja kādi ir pirmā kursa puiši. Bioloģi-jas fakultātē vienmēr bija meiteņu vairā-kums, tādēļ interese bija vēl lielāka. Zi-nājām, ka viņi dzīvo tieši zem mūsu ista-biņas. Vajadzēja izdomāt kā iepazīties un nolēmām aiziet paprasīt vai viņiem nav sāls. Prasīt gāja cita meitene, bet es biju tā, kura nesa atdot sāli. Reizē ar Alekseju studijas uzsāka arī divas manas skolas biedrenes, viena no viņām ar hu-

moru teica: „Ei, tas mazais tieši kā priekš tevis!”. Tā pamazām biologu lie-tas mūs saveda kopā un tagad jau rit 36.kopdzīves gads”, atklāj Irēna.

Augstskolas piektajā kursā bijusi ie-spēja iegūt pirmo praktisko darba piere-dzi pedagoga darbā, tādēļ paralēli studi-jām, Irēna divas reizes nedēļā pasniegusi ķīmijas stundas Aglonas internāta skolā. Pēc institūta absolvēšanas jaunā skolo-tāja vēlējusies strādāt vidusskolā un sa-dales rezultātā nonākusi Naukšēnos. „Pirmoreiz atbraucot uz Naukšēniem tikos ar direktoru Oļģertu Treiju. Direk-tors bija ļoti atsaucīgs un visu parādīja. Tā kā ar Alekseju veidojām ģimeni bija nepieciešama vieta arī otram skolotā-jam. Direktors Treijs aizrakstīja uz mi-nistriju lūgumu, lai piešķir vietu arī Aleksejam. Ministrijas pārstāvji piekrita un 1977.gada 15.augustā bija pirmā dar-ba diena Naukšēnu vidusskolā”, atceras Irēna.

„Tikai tad, kad sāku strādāt skolā, sapratu ar ko esmu sasaistījusi savu dzī-vi. Esmu pateicīga kolēģiem, kuri uzsā-kot darba gaitas nevienu reizi neatteica palīdzību. Vienmēr atbildēja pat uz maz-nozīmīgiem jautājumiem, bet man tie bija būtiski. Reizē ar mani Naukšēnu skolā sāka strādāt skolotāja Inese Dāl-berga, Valentīna Stolere un Līga Siliņa. Protams, grūti pateikt kā būtu citur, bet varu apgalvot, ka man dzīvē ir paveicies ar kolēģiem. Par manām kolēģēm kļuvu-šas arī tā laika skolnieces - Antra Baune, Everita Groševa un Agita Bērzupe. Kolē-ģi nav vienīgie ar ko man veicies, tie pro-tams ir arī mani kaimiņi un draugi” no-saka Irēna.

Skolotāja kā kuriozu atceras vienu no pirmajām bioloģijas stundām, kurā bijis jāiepazīstas ar skolēniem. „Paņēmu kla-ses žurnālu un saucu skolēnus – Pēter-sons Atis, Pētersons Māris, Pētersons Valters. Domāju, ka nemūžam neiemācī-šos kurš ir kurš”, ar smaidu atceras sko-lotāja.

Tāpat pārsteiguma brīdi sagādājis kontroldarbs bioloģijā, kurā bijis jāno-sauc attēlā redzamais augs. „Laboju kon-troldarba burtnīcas un jau pirmajā dar-bā kāds augs bija nosaukts par krīklīti. Protams, svītroju pāri, turklāt šādu no-saukumu dzirdēju pirmoreiz. Nonācu līdz kādai ceturtajai burtnīcai un sāku saprast, ka šajā pusē ir kaut kas tāds ko es nezinu. Izrādījās, ka šeit Kaukāzu plū-mes sauc par krīklīšiem. Tā es iemācījos ko jaunu no skolēniem”, atceras bioloģi-jas skolotāja.

1982. gadā, kad direktors Treijs de-vies pensijā, viņš jautājis Irēnai vai viņa nedomā, ka vajadzētu pārņemt ģeogrāfi-jas stundas. Skolotāja apdomājusi un piekritusi. „Pirmajā gadā pati mācījos, otrajā gadā sāku saprast ko nozīmē ģeo-grāfija un tad ar laiku sāku justies kom-petentāka šajā jomā”, stāsta skolotāja. Skolotāja patlaban strādā ne tikai Nauk-šēnu novada vidusskolā, bet pasniedz ģeogrāfijas stundas arī SKII „Naukšēni”. Iepriekš nepieciešamības gadījumā ir aizvietojusi skolotājus Rūjienas skolā un arodskolā Naukšēnos.

Irēnai ir gandarījums par tiem skolē-niem, kuriem bioloģija ir bijusi vajadzīga arī pēc vidusskolas absolvēšanas. Skolo-tājai īpašs prieks par bijušo skolnieci Vaivu Buili, kura Latvijas mēroga olim-

piādē ieguva 3.vietu. „Es priecājos par visiem skolēniem, kuri nav vienaldzīgi pret mācībām, pret skolu un savstarpē-jām attiecībām. Tāpat patīkami ir, kad bijušie skolēni nākot pa ielu pretim pa-smaida un aprunājas, nevis griež galvu uz otru pusi. Kopumā esmu izaudzināju-si trīs klases”, stāsta skolotāja. Irēna ar īpašu sajūsmu stāsta par skolas parla-menta puišiem, kuri Sieviešu dienā sko-lotājām dāvināja pašdarinātas krelles. „Tā ir tik patīkama sajūta, ka dāvina īpa-ši man gatavotas krelles, nevis nopirktas veikalā”, gandarījumā dalās skolotāja.

Brīvajā laikā skolotājai patīk doties ekskursijās, redzēt un iepazīt ko jaunu. Neizpaliek arī teātra apmeklējumi un zeķu adīšana, kā skolotāja saka nervu nomierināšanai. Irēna kopā ar Alekseju daudzus gadus dejoja Naukšēnu deju kolektīvā, tādēļ viņai īpašs prieks par Naukšēnu novada vidusskolas jaunie-šiem, kuri aizvadītā gada rudenī pēc pa-šu iniciatīvas izveidoja deju kolektīvu.

„Esmu lepna par Naukšēniem. Šeit esmu nodzīvojusi lielāko dzīves daļu. Arī mana mamma šeit nodzīvoja pēdējos divdesmit savas dzīves gadus. Naukšē-nos ir izveidojusies ļoti sakopta un saim-nieciski labi uzturēta teritorija, līdz ar to patīkama vide dzīvošanai”, nosaka Irē-na.

Irēnas lielākais prieks ir meita Maira, dēls Nauris un mazdēliņš Gustavs. „Ikdienā enerģiju dod apziņa , ka manē-jiem klājas labi un viss ir kārtībā. Prieks, ka mūsu bērni ieguvuši izglītību, darba pieredzi. Viņi Naukšēnus vēl aizvien sauc par mājām, kaut gan ikdienā šeit nedzīvo”, priecājas Irēna.

Skolotājas Irēnas tuvākā kolēģe ir vēstures skolotāja Indra Aģe. „Irēna nu jau daudzus gadus ir mana tuvākā kai-miņiene skolā, jo mūsu kabineti atrodas blakus. Man uzsākot darba gaitas, viņa un Aleksejs bija tie, kas ienākšanu jaun-ajā vietā padarīja vieglu. Irēna ir izpalī-dzīga, lieki nerunā, ko saka to arī izdara. Ļoti ģimenisks cilvēks, laba mamma, lieliska vecmāmiņa, savējie uz Irēnu droši var paļauties”, uzskata Indra Aģe.

Skolotāja Ingrīda Bērziņa atklāj, ka viņasprāt skola ir tā darba vieta, kur cil-vēki dzīvo līdzi jaunatnei - tikpat mun-dri, veikli un strādātgriboši kā 30 gadus atpakaļ. “Skolotājas Irēnas veiklos soļus jau var dzirdēt pa gabalu. Enerģiska, strādīga, rūpējas par skolas labo slavu. Skolēni vienmēr labi sagatavoti ģeogrāfi-jas olimpiādei. Šogad 8.klašu grupā 1.vieta. Tāpat kā skolā, arī mājās viņa prot visādiem darbiņiem piesaistīt palī-gus - gan vīru, gan "lielo palīgu" Gusta-vu. Irēnai ir tradicionāls teiciens: "Nu kas jādara, tas jādara!"”, stāsta skolotāja Ingrīda Bērziņa.◊

Nora Kārkliņa

Skolotāja Irēna Solovjova: “Nevienu dienu neesmu nožēlojusi, ka kļuvu par skolotāju”.

Foto: no personīgā arhīva

F ebruāra mēneša konkursa atbil-des: 1.2012.gada 25.maijā Naukšēnu novadu šķērsoja Pasaules Harmonijas skrējiens. 2.2012.gada vasarā Ķoņu pa-gasta pārvaldes vadītājs Didzis Kiresārs svinīgā ceremonijā, pārgriežot lenti, atklāja Dieviņkrēslu Ķoņu kalnā. 3.Satiksmes autobuss, kas no pieturas “Naukšēni” atiet plkst. 19.22 no aizvadī-tā gada nogales nekursē.

Marta mēneša domes sēdē deputāti

izlozēja trīs konkursa dalībniekus, kuri saņem balvas. Krūzi ar “Naukšēnu No-vada Vēstis” logo saņem Baiba Podi-ņa. Savukārt magnētu ar Naukšēnu novada skatiem saņem Lidija Valmie-ra un Egons Reiziņš. Balvas var sa-ņemt Naukšēnu novada pašvaldībā pie sekretāres.

Marta mēneša konkursa jautā-jumi: 1.Cik dzelzsbetona konstrukcijas tilti pār upēm ir Naukšēnu novadā? 2.Kā līdz 1935.gadam sauca muitas pos-

tenis, kas tagad atrodas Naukšēnu no-vada Ķoņu pagastā un ir Latvijas - Igau-nijas Unguriņu robežpārejas punkts? Kāds bija tā nosaukums pēc pārdēvēša-nas 1935.gadā? 3.Cik durvju rokturi ir Ķoņu pagasta pārvaldes ēkai “Celtnieki” (pieļaujamā kļūda 7 roktu-ri).

Šajā reizē konkursa balvas — krūzīte ar “Naukšēnu Novada Vēstis” logo un divi atslēgu piekariņi ar Naukšēnu no-vada skatiem. Pareizās atbildes jāiesūta

līdz 9.aprīlim plkst. 17.00, iesūtot elek-troniski [email protected] vai pa pastu “Pagasta nams” Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, Lv4244, kā arī per-sonīgi nododot pašvaldības sekretārei Gunai Reliņai. Pie atbildēm klāt jāpie-vieno vārds, uzvārds un telefona nu-murs. ◊

Nora Kārkliņa

Konkurss “Naukšēnu Novada Vēstis” lasītājiem


Skolai Ķoņos - 145 “Atrast labo”

I ntervija ar bijušo Ķoņu skolas fizi-kas un matemātikas skolotāju Ritu Brenti.

Vai esat šejieniete? Esmu dzimusi Rūjienā, bet vēl manā

bērnībā vecāki pārnāca dzīvot uz Ķo-ņiem. Esmu mācījusies Ķoņu skolā. Te-pat arī lielākā mūža daļa pavadīta, tā ka varu sevi saukt par ķonieti.

Kāds bija ceļš uz skolotājas pro-fesiju?

Pēc Ķoņu skolas (tai laikā Ausekļa 6 klasīgā pamatskola) beigšanas devos uz Rūjienas vidusskolu. Tur arī bija labi skolotāji. Ķelpe mācīja latviešu valodu, Priede - matemātiku, Ansone - angļu valodu. Sevišķi patika stundas pie ģeo-grāfijas skolotāja Meldera. Bet mēs, bēr-ni, tai laikā bijām nadzīgi uz pantiņu rīmēšanu par saviem skolotājiem. Pie-mēram, bija tāds vēstures skolotājs An-dersons. Viņam ļoti patika savs mācību priekšmets. Bet, kad aizrāvās, staigāja ap klasi ar rādāmkociņu, viens pat runā-ja, un viņam, vismaz mums tā izskatījās, bija vienalga, vai mēs klausāmies, vai ne. Par to mēs sacerējām divrindi: ”Klasei apkārt joņo Collis/rokām plātās tā kā trollis!” Pantiņi bija gandrīz par visiem skolotājiem.

Bet pēc vidusskolas apliecības sa-ņemšanas tālāk devos uz Cēsu skolotāju institūtu, kur divus gadu mācījos par matemātikas skolotāju, jo šis mācību priekšmets man patika un skolā labi pa-devās. Šodienas skatījumā es biju iegu-vusi pirmā līmeņa augstāko izglītību.

Tai laikā uz Cēsu institūtu kadrus noskatīt brauca skolu direktori, izglītī-bas nodaļu vadītāji. Ja labi mācījās, tika labākā vietā, jo varēja izvēlēties. Man bija divas iespējas - strādāt Tukumā vai Alojas rajona Mērnieku skolā. Izvēlējos Mērnieku skoliņu, jo tur strādāja arī ma-na māsa.

Tātad pirmā skolas diena bija Mērnieku skolā?

Jā! Mērniekos bija dikti jauka skola, daudz jauno skolotāju, ārpus darba visi sportoja, bija aktīvi, rīkoja pasākumus. Pavisam tuvu bija Salaca, braucām arī ar laivām. Starp maniem pirmajiem audzēkņiem bija arī tagadējās Ķoņu sko-las direktores Aigas Stieres mamma Edī-te. Par viņu varu teikt vislabākos vārdus, jo tik kārtīgu un brīnumjauku skolēnu kā viņa nemaz nav daudz.

Kā tikāt Ķoņu skolā? Nemaz ne tik ātri. Mērnieku skolā

nostrādāju obligātos 5 gadus, tad iepazi-nos ar savu nākamo vīru, šoferi, kā jau daudzas tā laika skolotājas. Viņam pie-dāvāja labāku darbu Rūjienā, un, lai ne-būtu klapatas ar uzvārda maiņu, drīz apprecējāmies. Dabūju darbu Ipiķu sko-lā un nostrādāju 2 gadus. Pēc tam pa-dzirdēju, ka Ķoņu skola meklēja fizkul-tūras un fizikas skolotāju. Biju jauna, sportiska, pratu visādus sporta veidus, tā es pieteicos, un 1961.gadā sākās ma-nas darba gaitas Ķoņu skolā. Sākumā mācīju ne tikai divus jau pieminētos priekšmetus, bet arī matemātiku 1.klasei.

Vai labi atcerieties pirmo audzi-nāmo klasi Ķoņos?

Vecāki dzīvoja Ķoņos, tā ka šo un to jau zināju. Vēl mirkli pirms mācību gada pie mums ieskrēja kaimiņu meitēns un sauca: „Zini? Tev būs visbriesmīgākā klase. To neviens negrib!” Kad aizgāju uz skolu, tad bija gan tā jocīgi. Man domātā klase nebija remontēta, tas tādēļ, lai it kā sodītu to palaidņa puiku, kas ar tinti nošķiedis visu klases sienu. Viņš man arī tika pirmajā audzināmajā klasē. Nevaru

teikt, ka bija viegli. Nepavisam. Bet arī ar to palaidni es tomēr varēju saprasties. Protams, ka brīžam mani atkal piemānī-ja, solīja laboties, strīdējās pretim, ka skolotājs netaisnīgs. Un man nekas cits neatlika, kā atkal runāt, pārliecināt, pa-skaidrot, ka arī skolotājs kļūdās. Ar pir-mo audzināmo klasi bijām ekskursijā uz Staburagu, pirms tas tika appludināts. Būvbedre jau bija izrakta, bet mums vēl palaimējās Staburagu redzēt. Tā kā mā-cīju arī fiziku, vēlākos gados braucām ekskursijā uz Pļaviņu HES, lai skolēni izprot, kā rodas elektrība.

Cik audzināmās klases Ķoņos bijušas?

Vai, daudz! Bijušas tādas, ar kurām kopā esam 5 gadus, bet arī tādas, kas dažādu iemeslu pēc palikušas bez audzi-nātājām. Bija vien jāņem! Pirmā klase beidza 1965.gadā, nākamā 1970., 1974.,1979., 1980., 1981.,1983. Tā gada rudenī skolā biju nostrādājusi 30 gadus, maniem vecākiem arī jau bija vajadzīga palīdzība, tādēļ aizgāju izdienas pensijā. Bet 1987.gadā direktore Rasma Mērnie-ce saslima, un es divus mēnešus viņu aizvietoju, mācot matemātiku. Kad 1988.gadā Mērniece nomira, man uz pieciem gadiem nācās atgriezties skolā, bet klasi vairs neaudzināju. Ciešāks kon-takts gan izveidojās ar klasēm, kas bei-dza 1974. un 1979.gadā. Tās arī atmiņai uzdāvināja savu bilžu albumu ar skaistu novēlējumu. 1974.gadā skolu beidza Mārtiņš Virsis, kas vēlāk kļuva par vēst-nieku. Skolas laikā bērni viņu sauca par Profesoru, jo viņš tiešām daudz zināja. Tajā laikā bija jārīko politinformācijas, man nemaz nepatika to darīt, bet Mār-tiņš labprāt uzņēmās pastāstīt - kur kas noticis. Viņa redzesloks jau tad bija ļoti plašs. Otrs tikpat gudrs puisis šai klasē bija tagadējais Vidzemes apgabaltiesas virsprokurors Guntis Dreija.

Kas, Jūsuprāt, ir pats svarīgā-kais klases audzinātāja darbā?

Vajag izprast skolēnu. Arī tajā, kuru uzskata par sliktu, tomēr atrast labo un to stimulēt. Individuāli jāpārrunā sāpī-gie jautājumi. Dažkārt vajag piedot. Un kādreiz jāatvainojas pašam. Svarīgi, lai skolēnā par nepatiesu apvainojumu ne-rodas rūgtums pret skolotājiem, sak, redz, kā viņi var visu!

Un audzinātājam ir jācīnās par savu klasi. Mums bija uzlikta tāda atbildība, nevarēja būt ne runas par to, ka skolēns neapmeklē skolu. Bija jābrauc pakaļ sa-viem skolēniem. Tāds bija likums. Vie-

nu, divas trīs, ...desmit reizes, ja vaja-dzēja. Atceros, kāds puisis mānīja vecā-kus, ka nāk uz skolu, bet patiesībā tikai izgāja no mājas, novilka laiku un pēc-pusdienā atgriezās. Man nācās lūgt sa-vam vīram palīdzību. Un tā mēs agrā rītiņā aizbraucām, zēnu noķērām un slēgtā būdā atvedām uz skolu. Vairāk viņš nekavēja, laikam negribēja, ka tā ved... Ja skolotājs netika galā, iesaistījās arī vecāku komiteja.

Par Jums kā matemātikas sko-lotāju bijušie skolnieki izsakās ļoti cildinoši. Daudziem matemātika ļoti patikusi tieši Jūsu dēļ. Bet kā-pēc matemātika tomēr ir viens no grūtākajiem mācību priekšme-tiem?

Tāpēc ka matemātiku nevar nemācī-ties. Tikko ir robi zināšanās, nevar tikt uz priekšu. Matemātika - tā ir izpratne plus sistemātiskums. Manā laikā skolā bija matemātikas pulciņš. Ļoti aktīva meitene bija Zverģe Ingūna. Reizi gadā rīkojām matemātikas vakaru. Pulciņa sanāksmēs izspriedām, kāda veida uzde-vumus piedāvāsim, skolēni sameklēja un tiešām arī paši vadīja šo vakaru visiem skolēniem. Bija gan atjautības uzdevu-mi, gan rotaļas. Arī tas pievērsa mate-mātikai.

Bet stundās es neparko nevarēju strā-dāt, ja klasē bija kāds blakustroksnis vai arī redzēju, ka skolēni neseko līdzi vielai. Tūlīt pat visādos veidos pievērsu dar-bam.

Ko visaugstāk vērtējat skolēnos un ko - darbabiedros?

Skolēnos godīgumu. Centību. Ja redz, ka skolēnam nepadodas, bet viņš ļoti cenšas, var arī drusciņ „pavilkt”, lai rodas ticība saviem spēkiem. Neciešu sūdzēšanos.

Kolēģos novērtēju izpalīdzību un at-klātību. Tikai jāpadomā, kā pateikt, lai otru neaizvainotu.

Kas dod mundrumu dzīvei ta-gad, kad ikdienai ir pavisam cits ritms nekā skolas laikā?

Ziemā tās ir grāmatas. Maruta pat atved klāt, jo līdz bibliotēkai lāga nevaru nokļūt. Vasarā mans puķu dārziņš, kurā allaž ir ko darīt. Un man ir vistiņas, kas grib, lai katru dienu aprūpē.

Šobrīd sirmā, bet joprojām staltā skolotāja gaida vasaru un salidojumu, kad varēs satikties, aprunāties ar biju-šajiem kolēģiem un daudziem, dau-dziem skolēniem. Jo ir taču, kas viņu ļoti gaidīs. Vismaz 1979.gada atmiņu albumā ierakstītie S.Kaldupes vārdi joprojām skan kā parole:” Tomēr vē-liem sniegputeņiem cauri Jūsu balss man atkal jāsadzird.”◊

Pateicībā par dāvāto laiku-

Agrita Gruzdiņa

Skolotāja Rita Brente

Skolotāja Rita Brente (1.rindā vidū) audzināmās klases izlaidumā 1980.gada jūnijā.

Ķoņu pamatskolas skolotāji 1993.gadā. 1.rindā no kreisās: Alda Ermansone, Digna Liepiņa, Silva Pētersone, Saiva Bērziņa. 2.rindā no kreisās: Rita Brente, Inita Kluce, Edijs Pētersons, Raitis Mednis, Skaidrīte Lucava.


Skolai Naukšēnos—75 “Vēl aizvien uzpūtenis garšo kā skolā”

G atavojoties Naukšēnu novada vidusskolas 75.jubilejai, aicinām ikvienu esošo vai bijušo skolotāju, skolas darbi-nieku, skolnieku vai absolventu dalīties atmiņās par šajā skolā pieredzēto. Sko-las absolvente Ritma Gaidamoviča lab-prāt dalās atmiņās un piedzīvotajā mā-coties Naukšēnu vidusskolā.

“Nekādā gadījumā nenokavēt fizikas un ķīmijas stundas, trešdienas ir kotlešu un uzpūteņa dienas, darbs vasarā skolas lauciņos, uz skolu jānes 50 kilogrami kartupeļu – tās ir vienas no pirmajām atmiņām, kas man nāk prātā, atceroties Naukšēnu vidusskolu.

Kad mana bijusī klases audzinātāja Dzintra Sietniece uzrakstīja man vēstuli par skolas salidojumu ar lūgumu uzrak-stīt savu atmiņu stāstu par skolas laiku, uzreiz prātā iešāvās dziesma ar piedzie-dājumu: «Naukšēnu vidusskola, mana skola – labākā. Skola, skola, lai dzīvo tā...» Jā, šo dziesmu mēs, skolas vokālā ansambļa meitenes, dziedājām 1. sep-tembra svinīgajā līnijā. Nemaz nebiju skaitījusi, taču skolotāja atgādināja, ka drīz būs desmit gadi, kopš esmu beigusi šo skolu. Viennozīmīgi varu teikt – tas bija svarīgs un interesants posms, kas daudz ko iemācīja tālākai dzīvei.

Nekad nedrīkst kavēt skolotāju Alekseja Solovjova un Ivara Anso-na stundas

Nesen intervijā man kāds režisors teica, ka skolu mēs vislabāk atceramies pēc stingrajiem skolotājiem. Un tā patie-šām ir: arī man skolas laiks atmiņā pali-cis ar vairākiem šādiem pedagogiem. Piemēram, ķīmijas un anatomijas skolo-tāju Alekseju Solovjovu un fizikas skolo-tāju Ivaru Ansonu. Es dzīvoju tuvu sko-lai – pāri ceļam, taču nevarēju izčam-māties un regulāri no rītiem kavēju pirmās stundas. Taču ne reizi fiziku vai ķīmiju. Rītos, kad pirmās bija šīs stun-das, pat cēlos agrāk, lai tikai paspētu pirms zvana ieiet klasē. Citādi, ja biji nokavējis, droši varēji doties mājās. Ku-ram tad patīk neattaisnoti kavējumi?! Kārtībai bija jābūt. Viņi mūsos ieaudzi-nāja disciplīnu. Patiesi priecājos, nesen avīzē lasot, ka skolotājam Ivaram Anso-nam ir labāk aprīkotais dabaszinātņu kabinets visā Vidzemē. Ja citas skolas lielās, ka tas panākts ar dažādu Eiropas

projektu finansējumu, tad man gribas teikt, ka šeit lielākie nopelni ir tieši sko-lotājam. Kādas tik eksperimentu stacijas viņš mūsu laikā bija sabūvējis, lai sapro-tami parādītu uzdoto vielu! Skaidrs, ka ķīmija un fizika nav no tiem vieglāka-jiem priekšmetiem, taču Aleksejs un Ivars ar uzskatāmiem piemēriem un jo-kiem no dzīves mācību vielu padarīja krietni saprotamāku.

Datorklasē pa naktīm cep tos-termaizes

Pārdomājot skolas laikā paveikto, jāatzīst, ka aizraujošs bija arī laiks, kad piedalījos skolas avīzītes «La-pelīte» veidošanā. Bieži tā tapa pa naktīm, strā-dājot skolas datorklasē. Atminos, kad sagribējās ēst, no mājām – man tās bija vistuvāk – atstiepu tosteri, un mēs ce-pām maizītes. Taču lielākais prieks vis-iem parasti bija par to, ka neierobežotā daudzumā varam izmantot internetu. Tolaik ne katram mājās bija savs dators, kur nu vēl internets, bet skolā datora lietošanai bija stingri ierobežojumi – pie tā drīkstēja darboties vienu stundu, turklāt stingri kontrolēja, kādas mājas lapas esi atvēris. Par tik populārajiem čatiem, spēlītēm varēji aizmirst, taču šajās naktīs atļauts bija viss...

Savervēja klasi nobastot stundu Kad vēlas ko noskaidrot par sko-

las laiku, viens no jautājumiem ir - un kā ar nedarbiem? Parasti jau šķiet, ka mei-tenes ir tādas kārtīgas un nekādus podus negāž, taču par sevi laikam to gluži ne-varu teikt. Tiesa, pie direktora par ne-darbiem netiku saukta, taču uz pārru-nām ar skolotājiem – ne reizi vien, tāpat arī mani vecāki. Spilgti atceros lielāko nedarbu sākumskolā. Mācījos pie nu jau viņsaulē aizgājušās skolotājas Skaidrītes Dreimanes. Mums klase atradās vietā, kur šobrīd bibliotēkā ir lasītava. Reiz pēc stundām mums ar klasesbiedru Jāni Korņējevu uz sola no pildspalvas izlija tinte. Ko darīt? Centāmies to berzt ar ūdeni, «Skaidru», bet nekas nesanāca – uz pirmā sola kārtīgs tintes pleķis. Tā taču nevar palikt! Izdomājām to noskrā-pēt ar asu nazīti. Sacīts – darīts. Rezul-tāts: nākamajā dienā uz pārrunām iz-saukti vecāki, lai meklē risinājumu. Kā sodu saņēmām rājienu, un katram bija jāatnes nedaudz krāsas – man brūnā grīdas, bet Jānim baltā. Taču to solu tā arī neviens nenokrāsoja. Savukārt vidus-skolā, šķiet, lielākais pārkāpums bija tas, ka atļāvos visu klasi pierunāt neierasties uz latviešu valodas stundu pie audzinā-tājas. Viņa bija izteikusi kaut ko tādu, kas man un vēl dažiem klasesbiedriem nepatika, tāpēc nolēmu pierunāt arī pā-rējos bastot viņas stundu. Tā arī izdarī-jām, taču skolotāja zināja, ka atbildība jāprasa no manis.

Trešdienas uzpūtenis Man ļoti patika dežūras skolas virtu-

vē. Mācību gadā vismaz trīs dienas šādā veidā varēja aizšmaukt no stundām, klāt pusdienu, launaga galdus, dalīt ēdienu. Lejā pie Līgas, Ineses, Jolantas un Dzid-ras bija tik forši! Viņas vienmēr brokas-tīs pacienāja ar kaut ko garšīgu. Kā man garšoja olu un puravu salātiņi, un tas skolas virtuvē vārītais kakao! Spilgti at-minos, ka pirmdienas bija makaronu dienas – ik pēc dažām nedēļām pirmdie-nās pusdienās bija makaroni ar gaļu, bet saldajā – ābols vai kafijas bulciņa. Bet trešdienās ik pa divām nedēļām – kotle-te un uzpūtenis. No uzpūteņa nekad ne-atsakos arī vēl tagad, viesojoties Rīgā «Lido», jo tas garšo tāpat kā šis trešdie-nas uzpūtenis.

Lauciņi un kartupeļu talkas

Nesen Latvijā noritēja spraigas diskusijas par bezmaksas izglītību – ko mēs saprotam ar šo jēdzienu. Internetā bija daudz ziņu, komentāru un viedokļu par to, kas tik skolas laikā kādreiz bija jānes uz izglītības iestādi. Atcerējos, ka arī mēs katrs, lai samazinātu maksu par pusdienām, uz skolu nesām 50 kilogra-mus kartupeļu, trīs kilogramus sīpolu, trīslitru burku ar ābolu vai jāņogu sulu, nedaudz arī burkānus. Bet vēl īpašāks bija laiks, kad pamatskolas klasēs strā-dājām skolas lauciņos, kas atradās bla-kus mājām «Ievas». Vasarā katram sko-lēnam trīs dienas bija jāravē dārzeņu vagas un puķes. Man patika. Tāpat kā rudeņos man ļoti patika kartupeļu talkas kolhoza tīrumos, jo tā skolēni varēja no-pelnīt pirmo algu, kas tika noformēta arī algas grāmatiņās. Lai arī tie bija 20 san-tīmi par kasti, trijās dienās talkā varēja diezgan daudz naudas nopelnīt tēriņiem. Atceros, ar kādu lepnumu saņēmām pa-šu pirmo nopelnīto naudu. Tai bija ļoti liela vērtība.

Naukšēnu vidusskolai ir bijusi nozīmīga loma manā dzīvē

Kaut arī skola ir vieta, kur gūt zi-nības, vairāk par mācīšanos man intere-sēja dažādas ārpusklases nodarbības. Labprāt dziedāju skolas ansamblī, korī un savulaik dejoju arī tautiskās dejas. Pateicoties korim un dejām, man bija tā iespēja nokļūt Vispārējos dziesmu un deju svētkos Rīgā. Tāpat es vairākus ga-dus darbojos skolas parlamentā, rīkojām dažādus pasākumus – mans uzdevums bija arī vadīt teju visus svarīgākos skolas pasākumus.

Paldies saku visiem maniem sko-lotājiem, kas deva man zināšanas dažā-dās jomās. Ja dažkārt mēdz pārmest, ka lauku skolās jau ir sliktāk un paši gudrā-kie nāk no pilsētas skolām, es savā dzīvē neesmu to izjutusi. Uzskatu, ka viss ir atkarīgs no paša cilvēka, jo katrs pats taču mēs esam savas laimes kalējs. Naukšēnu vidusskolas posms noteikti ir bijis nozīmīgs manā dzīvē.”◊

Ritma Gaidamoviča,

Naukšēnu vidusskolas 2004.gada absolvente

Ritma Gaidamoviča

Skolai Ķoņos—145 Skolas jubilejas svinības 22. jūnijā Dienas kārtībā: 13.00 piemiņas brīdis pirmā Ķoņu skolas skolotāja K. Cirīša atdusas vietā Skudrī

tes kapos; No 14.30 dalībnieku reģistrācija/dalības maksa – 2, lvl 15.00, 16.00, 17.00 organizētas ekskursijas pa skolu; 15.00, 16.00, 17.00 skolas vēstures materiālu slaidrāde; 18.00 svētku koncerts No 22.00 Balle. Spēlē grupa „ Apvedceļš” Maršrutā Rūjiena – Ķoņu skola kursēs autobuss

Skolai Naukšēnos—75 Skolas jubilejas svinības 3. augustā Dienas kārtībā: No 13.00 dalībnieku reģistrācija/ dalības maksa – 2, lvl 14.00, 15.00, 16.00 organizētas ekskursijas pa skolu; 14.00, 15.00, 16.00 skolas vēstures materiālu slaidrāde; 16.00 tikšanās absolventu birzī; 18.00 svinīgā daļa Naukšēnu kultūras namā 20.00 Paldies brīdis visiem un par visu. No 22.00 balle. Spēlē grupa „ 6. jūdze” No 22.00 diskotēka. Spēlē „ Ainažu disko” 24.00 – sveces jubilejas tortē Skolas pagalmā Piedāvājam naktsmītnes skolas internātā, iepriekš piesakoties pa tālruni 26404197

(Andrejs Rullis) Sekojiet precizētai informācijai nākamajās “Naukšēnu Novada Vēstīs” vai skolas

mājas lapā www. vidusskola. naukseni.lv◊

Aktivitātes novada vidusskolā

Z iema šogad nepavisam negrib atkāpties, bet neskatoties uz to, Naukšē-nu novada vidusskolā pamazām apjau-šams pavasaris, ko ienesis raibais olu koks skolas telpās. Paldies 7.klasei un skolotājai Janai Dičai!

Čakli darbojas arī Skolēnu parla-

ments, organizējot dažādus pasākumus. Skolā notika „Dullais desmitnieks”, kurā veiklībā sacentās 8 komandas. Šajā gadā uzvaras laurus plūca 10.klases komanda.

15.marta pievakarē Naukšēnu kultū-ras namā uz pirmo starpnovadu jaunie-šu saietu „Naukšēni 2013” pulcējās Naukšēnu, Rūjienas, Mazsalacas un Cē-

su profesionālās vidusskolas jaunieši, lai kopīgi iepazītu novadus, skolas un pie-dalītos „Zelta zvaigzne 2013”. Jaunieši rādīja savus talantus dziedāšanā, dejoša-nā un aktiermeistarībā.

Pēc oficiālās daļas sekoja dejas, kuru laikā varēja kārtīgi izdejoties, ievingrinā-ties dažādās spēlēs un nodibināt jaunus

kontaktus un sadraudzēties. Paldies vis-iem par atsaucību un dalību! Vēlot jau-ku, saulainu un krāsainu pavasari uz tikšanos nākamajā saietā! ◊

Inga Gaile,

direktores vietniece audzināšanas darbā


F ebruāra nogalē Naukšēnu kultū-ras nams pulcēja vairāk kā 250 dejotājus no 13 deju kolektīviem. Vidējās paau-dzes deju kolektīva „Naukšēni” vadītāja Iluta Ušķāne atklāj, ka katru gadu tuvo-joties pavasarim, notiek deju koncerti, jo dejotājiem ļoti būtiski ir iegūt koncertu pieredzi. Deju kolektīvu sadraudzība bieži veidojas starp kolektīvu vadītājiem, bet pēc tam jau tiekas dejotāji , lai vieno-tos kopīgās dejās. „Parasti lauku rajonos pasākumus apmeklē maz skatītāji, bet prieks, ka Naukšēnu kultūras nama zāle bija piepildīta ar skatītājiem”, priecājas deju kolektīva vadītāja.

Iluta visu savu dzīvi ir bijusi saistīta ar deju. Viņa vada ne tikai Naukšēnu deju kolektīvu, bet arī jauniešu un vidē-jās paaudzes deju kolektīvus Kauguros, kā arī dejo vidējās paaudzes deju kolek-tīvā „Gauja”. „Sākotnēji deju nodarbības sāku pasniegt bērnudārza bērniem, pēc tam arī bērnunama bērniem. Laika gaitā izveidojās sadarbība ar Kauguru skolu un kultūras nama vadītājs mani uzaici-nāja vadīt nodarbības Kauguru kultūras namā. Sākumā īsti neaptvēru vai man tas padosies, bet ar laiku sapratu, ka man tas patīk”, nosaka deju pasniedzēja. Iluta dejošanu ir apguvusi arī augstskolā un kursos.

„Kad sāku pasniegt dejošanu, koncer-tos ļoti satraucos. Pārbaudīju vai dejotāji pareizi saģērbušies, vai nostājušies uz deju, bet tad ar laiku sapratu, ka viņi ir pieauguši cilvēki un visu var paši izdarīt bez manas gādības. Pēdējā laikā vienkār-

ši izbaudu koncertus. Satraukums neiz-paliek skatēs, tad gan vienmēr jūtu līdz”, nosaka Iluta.

Ilutai Naukšēnos šis ir jau ceturtais gads. „Naukšēnu dejotāji mani uzmeklē-ja un aicināja kļūt par deju kolektīva vadītāju. Pēc neliela pārdomu brīža pie-kritu un esmu par to priecīga. Man patīk un aizrauj dejošana, varētu teikt, ka ie-eju azartā. Sirdi silda tas, ka cilvēki pa-vada savu brīvo laiku gan lietderīgi, gan

jautri, jo neizpaliek arī pa kādam jokam. Īpaši liels gandarījums ir par to, ka ko-lektīvā ir vienpadsmit pāri, kas lauku pagastā ir daudz. Tāpat kolektīvā ir ma-za dejotāju mainība, kā teikt kodols sa-glabājas nemainīgs”, lepojas Iluta.

Marta sākumā notika deju kolektīvu skate, lai varētu piedalīties vasarā gaidā-majos Dziesmu un Deju svētkos. Nauk-šēnu kolektīvs savā grupā ieguva pirmo pakāpi. Gatavojoties gaidāmajiem svēt-

kiem, kolektīvs apguvis piecas obligātās dejas, bet paralēli tam, tiek apgūtas arī citas. Kolektīva vadītāja atzīst, ka reper-tuārs vidējās paaudzes dejotājiem ir fi-ziski smags. Deju nodarbības notiek līdz vēlai vakara stundai, bet es no dejotā-jiem uzlādējos. Kad aizbraucu mājās rodas sajūta, ka varu kalnus „gāzt” un domāju, ka arī dejotāji gūst patīkamas sajūtas”, atklāj deju kolektīva vadītāja.

Iluta kopš aizvadītā gada nogales va-da deju nodarbības arī Naukšēnu seni-oriem. „Patstāvīgi uz nodarbībām nāk aptuveni divpadsmit dāmas. Pirmajā reizē atnāca arī viens kungs, bet viņš pārtrauca nodarbības ar norunu, ka at-griezīsies tikai tad, kad būs vēl kāds stip-rā dzimuma pārstāvis.”, stāsta Iluta. No-darbības apmeklē dāmas labākajos ga-dos un dejas ir atbilstošas katra spējām. „Šīs nodarbības ir paredzētas, lai iedzī-votājiem būtu lietderīga, patīkama laika pavadīšana un būtu fiziskās aktivitātes”, stāsta Iluta. Senioru deju kopa aicina aizvien pievienoties jaunus dalībniekus!

Deju kolektīva „Naukšēni” vadītāja pateicas Naukšēnu novada pašvaldībai par atbalstu. „Nesen pabeigti aust dejo-tājām brunči, bet dejotājiem uzšūtas bikses. Tāpat deju kolektīvs ieguvis jaunas kurpes. Varam padižoties ar jauniem tērpiem”, pateicas Iluta.

Iluta saviem dejotājiem novēl veselī-bu, būt draudzīgiem un turēties kopā, kā arī, lai būtu darbs tepat Naukšēnu tuvu-mā un nebūtu jādodas nekur citur!◊

Nora Kārkliņa

Gatavojoties svētkiem

Naukšēnu vidējās paaudzes deju kolektīvs un vadītāja Iluta Uškāne (1.rindā vidū)


Naukšēnu Cilvēkmuzejam jauna vadītāja

F ebruāra nogalē Naukšēnu Cilvēk-muzeja vadītājas amatā sāka strādāt Elī-za Šternberga. „Ja neskaita ārvalstīs pa-vadīto laiku, visu mūžu esmu nodzīvoju-si Rīgā. Ceļojot pa pasauli, redzot kā cil-vēki dzīvo citviet, izmainījās mana vērtī-bu skala. Ceļojumos tā pa īstam sāku aptvert, cik labi ir Latvijā, cik skaisti ir Latvijas lauki. Tādēļ arī pieņēmu izaici-nājumu pārcelties uz Naukšēniem un strādāt Naukšēnu Cilvēkmuzejā”, atklāj Elīza.

Muzeja vadītāja uzskata, ka 150 kilo-metru attālums līdz Rīgai nav nekāds šķērslis. Elīzai atmiņā palikusi kāda tik-šanās Laosā. “Šajā valstī satiksme starp ciematiem tiek organizēta tā, ka kamēr transportlīdzeklī nav aizņemtas visas

vietas, tikmēr tas nesāk braukt. Tā var sēdēt un gaidīt arī visu dienu. Tā reiz gaidījām un autobusā iekāpa jaunietis ar lielu rīsu maisu, kurš prata runāt angļu valodā un līdz ar to varējām uzzināt par viņu ko vairāk. Izrādījās, ka viņš pirms 8 gadiem, kad bijis 10 gadus vecs, devies mācīties uz skolu, kas atrodas 80 kilo-metrus no viņa dzimtā ciemata. Astoņu gadu laikā viņš ne reizi nebija saticis savus tuviniekus. Lielo rīsu maisu viņš veda kā ciema maizi savai ģimenei. Šādi piemēri liek aizdomāties cik atšķirīgs varbūt attālums. Mums 80 kilometru pārvarēšana ir nieks, bet citiem cilvē-kiem tas ir kaut kas gandrīz nepārva-rams”, iespaidos dalās Elīza.

Jaunā muzeja vadītāja sevi dēvē par dabas bērnu. „Pēc vidusskolas absolvē-šanas izvēlējos studēt bioloģiju. Arī mani vecāki ir biologi, varbūt tādēļ tuva ir da-ba un dzīvnieki. Bioloģijā ieguvu gan bakalaura, gan maģistra grādu, bet ne-kad neesmu strādājusi šajā jomā”, nosa-ka Elīza.

Pēc maģistra grāda iegūšanas Elīza sapratusi, ka tas vēl nekas nav un viņa neko nezin par mākslu un kultūru, tādēļ izvēlējusies studēt Latvijas Kultūras aka-dēmijā kino, TV un teātra dramaturģiju. Elīzas Šternbergas iepriekšējā darba pie-redze saistīta ar scenāriju veidošanu un aktieru atlasi filmām un reklāmām. Mu-zeja vadītājai tuva ir arī fotografēšana.

Pateicoties jaunās sievietes gādībai, vairāk kā desmit ielas kaķi ir ieguvuši mājas un gādīgus saimniekus. „Redzot uz ielas kaķēnu ar kādu slimību vai trau-mu, nespēju tā vienkārši paiet garām. Es šos kaķus uz laiku, kamēr tie atveseļojas, pieņemu pie sevis. Par saviem līdzekļiem esmu vedusi kaķus uz sterilizācijas ope-rācijām, jo šādā veidā man ir iespēja samazināt ielu kaķu skaitu. Mans iegul-dījums, protams, ir niecīgs un nepama-nāms, bet gribētos, lai katrs apkārtējās

vides sakārtotībai izdara kādu mazumi-ņu. Tad to varētu just. Man pašai ir suns vārdā Citrons, kurš pagaidām ir mans vienīgais draugs Naukšēnos”, nosmej muzeja vadītāja.

Patlaban Elīzas galvenais darba pie-nākums ir muzeja sagatavošana akredi-tācijai. Tāpat paralēli notiek gatavošanās maijā gaidāmajai Muzeju naktij. Šogad Muzeju nakts tēma ir „Zaļā krāsa – mežs”, tādēļ Naukšēnu Cilvēkmuzejs aicina ikvienu iesaistīties konkursā. Pla-šāka informācija par konkursu pieejama izdevuma 12.lpp.

Muzeja vadītāja iecerējusi ar laiku veidot vietējo iedzīvotāju atmiņu krāju-mu, tādēļ aicina vietējos un bijušos Naukšēnu iedzīvotājus dalīties atmiņās par piedzīvoto dažādos laika periodos. Vadītāja muzeja veidošanā vēlas iesaistīt pēc iespējas vairāk iedzīvotājus, jo tikai

kopā var izveidot visiem saistošu un in-teresantu muzeju. Tāpat viņa novērtētu muzeja priekšmetu krājumu papildinā-jumu. „Ja cilvēks nevēlas kādu vēsturis-ku lietu atdot muzejam pavisam, ir ie-spējams vienoties par atsevišķu priekš-metu izvietošanu muzejā uz kādu kon-krētu laiku, nevis nodošanu muzeja pa-matkrājumā”, skaidro Elīza.

Jaunā muzeja vadītāja labprāt vēlētos tuvāk iepazīties ar vietējiem iedzīvotā-jiem, tādēļ viņa iecerējusi 5.aprīlī rīkot Naukšēnu Cilvēkmuzejā nelielu foto iz-stādi ar fotogrāfijām no saviem ceļoju-miem, uz kuru aicina ikvienu interesen-tu.

Elīza pamazām iepazīst Naukšēnu apkārtni un vietējos iedzīvotājus. Viņa ļoti novērtētu iespēju iegādāties lauku labumus no zemniekiem .◊

Nora Kārkliņa

Elīzas uzticamais draugs Citrons Foto: no personīgā arhīva

Elīza Šternberga Foto: no personīgā arhīva


Sasniegumi vieglatlētikā

8 .martā Limbažu sporta halle uz-ņēma kuplu skaitu pašus jaunākos—D (2002.-2003.g.dz.) un E (2004.-2005.g.dz.) grupu vieglatlētus.

Rūjienas novada sporta skolas jaunie vieglatlēti izcīnīja vairākas godalgas: augstlēkšanā E grupas meitenēm Evelī-na Eglīte 2.vieta, 400m skrējienā E gru-pas puišiem Elvis Laškovs 2. vieta, 150m skrējienā Daniels Gaidamovičs 3.vieta, 4 x 150m jauktajā stafetes skrējienā E gru-pā - Liene Engere, Evelīna Eglīte, Elvis Laškovs un Daniels Gaidamovičs ļoti sīvā cīņā izcīnīja 3.vietu!

12.martā Igaunijas pilsētas Valgas jaukajā sporta hallē pulcējās vieglatlēti gan no Latvijas, gan Igaunijas, lai pieda-lītos vieglatlētikas divcīņas sacensībās.

C grupas meitenēm sprinta divcīņā (60m barjerskrējiens + 60m skrējiens) Agnese Medne 3.vietā, Grieta Pūce 4.vieta, vidējo distanču divcīņā (300m

+60m) Valdis Vikmanis 3.vieta, Daniels Rudzītis 6.vieta, Jurģis Engers (lode +60m skrējiens ) 5.vieta, lekšanas divcī-ņā B grupas zēniem (augstlēkšana + 60m barjerskrējiens) Kristaps Timma 3.vieta, sprinta divcīņā B grupas meite-nēm (60m barjerskrējiens +60m skrē-jiens) Diāna Šnepste 4.vieta, Renāts La-pacinskis 600m skrējienā 2.vieta. ◊

Sporta skolotāja

Inese Grava

Volejbolistes izcīna vietu lielajā finālā 13 .martā Valmieras Pārgaujas

ģimnāzijas sporta hallē notika Lāses kau-sa izcīņas 1.posma sacensības volejbolā skolu komandām.

Pamatskolu grupā Naukšēnu novada vidusskolas zēni - Lauris Kazakēvičs, Ar-tūrs Čākurs, Raivis Ozoliņš, Markuss Ma-zurs, Kārlis Pūce, Kristaps Timma, Juris Seņkāns, Mikuss Sniegs izcīnīja 3.vietu.

Savukārt mūsu meitenes - Žanete Eg-līte, Lūcija Reiziņa, Liene Parte, Diāna Šnepste, Barba Cimdiņa, Ieva Ungure izcīnīja 1.vietu un tiesības piedalīties lie-lajā finālā, kas 6.aprīlī norisināsies Rīgā,

Skonto zālē. Apsveicam!◊

Sporta skolotāja Inese Grava

Vietu uz pjedestāla saspringtā cīņā izcīnīja komanda, kurā startēja

Elvis Laškovs, Evelīna Eglīte, Liene Engere, un Daniels

Gaidamovičs (pirmie no labās)

Foto: Inga Pūce

J au ceturto gadu Kārķos notika 8.martam - Starptautiskajai sieviešu dienai veltītais tautasbumbas turnīrs. Piedalījās četras komandas: Valkas Ret-ro, Kārķu juniori, Vietējās džuses un NNV (Naukšēnu novada vidusskola).

Iepriekšējos divos gados šim turnī-ram par godu veidotais stikla kauss aiz-ceļoja uz Valku. Šogad sīvā konkurencē uzvarēja Naukšēnu novada vidusskolas apvienotā skolotāju un skolēnu koman-da. Tika nolemts, ka sākumā kauss gla-bāsies skolas ēkā Naukšēnos, bet pēc tam to varēs aplūkot arī Ķoņos, jo turnī-rā piedalījās abu skolas ēku skolotāji.◊

Agrita Gruzdiņa

Kārķu kauss Naukšēnu novada vidusskolas komandai

NNV komanda 1.rindā no kreisās: skolotāja Inga Pūce, 8.klases skolniece Alīna Veidemane, 9.klases skolniece Monika Bušujeva, skolotāja Evita Skudra. 2.rindā no kreisās: 7.klases skolniece Baiba Riekstiņa, skolotājas Agrita Gruzdiņa, Vivita Kazakēviča, Eva Reiziņa un Evija Strazda.


P ulksten vienos pie skolas pie-brauca Aināra busiņš un tajā sakāpa 5.klases skolēni. Brauciena mērķis – „Baiļi” . Kā jau zināms, 5.klases skolēni sekmīgi piedalījās Vidzemes Olimpiskā centra organizētajā pasākumā „Ledus gladiatori” un balvā ieguva tiesības 2 stundas izmantot kameru nobrauciena trasi.

Sākums tāds nedrošs. Nobrauciena trase ļoti stāva, kameras lielas. Bet vēl-me nobraukt no kalna ar kameru arī milzīga. Protams, meitenes tās drošākās – kamerā iekšā un labi iegrieztas, laižas lejā. Bez spiegšanas jau neiztika. Bet tad īsto noskaņu pasaka Armands, kad pacē-lājs viņu atgriež trases sākumā: “Tā tik ir dzīve!” Sporta skolotāja Inese Grava konstatē, ka precīzāku situācijas aprak-stu viņa nav dzirdējusi.

Divas stundas pagāja kā nebijušas. Bija tik patīkami būt apkalpotiem no laipniem trases darbiniekiem. Izrādās,

ka viens no viņiem mācījies Naukšēnu profesionālajā skolā. Žēl, bijām tā aizrā-vušies, ka nepajautājām vārdu, lai izteik-tu pateicību. Kopīgā fotografēšanās, ska-ļais paldies un ceļš atpakaļ uz mājām. Protams, ka bez iegriešanās Hesburgerā pēc „hesīša” neiztika. Kādam varbūt ne-patika audzinātājas nemitīgie atgādinā-jumi par balss pieklusināšanu, bet uzve-dība līdz ar to bija tik laba, ka šoferītis mierīgi varēja ripināt savu braucamo mājas virzienā. Viena svarīga atziņa – nākošajā gadā piedalīsimies atkal. Jā-pilnveido slidošanas prasmes, jāuzlabo rezultāts un tad jau balva arī būs vēl vēr-tīgāka.◊

Klases audzinātāja Ingrīda Bērziņa

teksts un foto

Tā tik ir dzīve!

5.klases skolēni kopā ar instruktoru Baiļu trasē pēc nobrauciena ar kamerām.

Š is gads Naukšēnu novada vidus-skolā ir lielais jubileju gads. Augustā svinēsim mūsu skolas 75 gadu pastāvē-šanu, taču ne mazums jubileju mums ir arī skolotāju kolektīvā.

16. februārī savu jubileju sagaidīja informātikas skolotājs Jānis Ločmelis. Kaut skolotājs pats atzīst, ka viņa jubile-ja šajā pagastā nav īpašas ievērības cie-nīga, tomēr gribas iebilst: nu jau desmi-to gadu skolotājs Naukšēnu novada vi-dusskolas skolēniem māca šo samērā jauno, bet jau stabilas pozīcijas ieguvušo priekšmetu, un ne tikai skolēniem vien. Projekta ietvaros šīs modernās zinības mācās apgūt arī pagasta vecākā paaudze, tāpēc skolotāju pazīst ne tikai jaunie vien.

Ikdienā, būdams ļoti ieturēts, neuz-krītošs, pieklājīgs un taktisks, skolotājs nemīl īpaši runāt par sevi, tāpēc uzzināt kaut ko par viņu nav viegli. Zinām, ka

viņš kopā ar sievu gādā par diviem dē-liem studentiem- nākamo ekonomistu un tulkotāju - un vasarā prieku rod, strā-dājot dārzā, taču vislabprātāk skolotājs stāsta par savu darbu, par savu priekš-metu. Izrādās, ka ienākšana Naukšēnu vidusskolā pirms daudziem gadiem vi-ņam ir bijis gandrīz vai izaicinājums - skolotājs atsaucies uz sludinājumu, kurā tika aicināts darbā informātikas skolo-tājs. Ieguvis otru augstāko izglītību, pa-beidzot Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas noda-ļu, skolotājs bijis gatavs sākt darbu mū-su skolā.

Lai gan skolotājs sapratis, ka infor-mātikai paredzama nākotne, to, ka tā attīstīsies tik strauji, to nu gan viņš nav paredzējis. Kad skolotājs uzsācis darbu, datoru vēl bijis ļoti maz, tikai retajam tie bijuši mājās, interneta iespējas arī biju-šas ļoti ierobežotas. Tāpēc datorzinību kabinets, kā toreiz to sauca, pēc stun-

dām bijis skolēnu pārpildīts — tik vilino-šas tolaik bijušas jaunās tehnoloģijas, kaut tās ne tuvu nav līdzinājušās mūs-dienu iespējām.

Jaunumi informātikā ienāk ātri - ik pa trim gadiem nomainās programma-tūra, un skolotājs daudz mācās , lai viņa zināšanas būtu labā līmenī. Tiek apmek-lēti visi iespējamie kursi, un katru gadu, kad e-nedēļas ietvaros notiek mācības tiešsaistē, skolotājs tām pieslēdzas, ap-gūstot jaunākās zināšanas.

Pa šiem gadiem daudz kas ir mainī-jies - jaunās tehnoloģijas vairs nav tikai informācijas ieguves un apstrādes avots, tās kalpo arī kā būtisks mūsu dzīves ak-sesuārs. Un tāpēc informātikas stundās skolotājs cenšas iemācīt, ka tās kļūst arvien modernākas un tām gaidāma liela nākotne. Arī skolā ir iegādāti labi datori, un nu jau atkal pēc stundām skolēni lab-prāt savu laiku pavada pie tiem.

Par to, ka skolotājs Ločmelis ir izcils

sava priekšmeta pārzinātājs, kompetents daudzos ar datoriem saistītajos jautāju-mos, skolēni laikam spriest īsti nevar, bet to gan viņi atzīst, ka skolotājs ir gudrs un viņa stundās var daudz ko ie-mācīties. Skolotājs arī daudz smaida un ir gatavs palīdzēt jebkurā brīdī, taču sko-lēnu vietā gan neko nedara, un tā jau tam arī jābūt. Arī mācību pārzine Ingrī-da Bērziņa apgalvo, ka skolotājs Jānis ir ļoti atbildīgs darbā ar skolēniem, par to parasti liecina labie panākumi olimpi-ādēs. Savukārt vecākās paaudzes cilvēki, kam skolotājs palīdzējis saprast pašus datorprasmes pamatus, atceras, ka dar-bā ar viņiem skolotājs ir bijis ļoti pacie-tīgs, taktisks un nopietns.

Precīzs, zinošs, pieklājīgs, gatavs pa-līdzēt jebkurā brīdī, savu reizi arī pajo-kot—tādu kolēģi Jāni ikdienā redzam arī mēs, skolotāji, un jāatzīst, ka ir patīkami iepazīt šādu cilvēku un ar viņu kopā strādāt.◊

Dzintra Sietniece

10 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2013. gada marts

Vienmēr precīzais skolotājs Jānis Ločmelis

S ociālās korekcijas izglītības iestā-des „Naukšēni” vadītājs Didzis Čākurs ir dzimis zīmīgā dienā – Joku dienā, tur-klāt šogad direktors atzīmēs īpašu dzīves jubileju. Pirms raksta veidošanas direk-tors nosaka, ka par viņu nevajag veidot „baltu” un „pūkainu” rakstu, jāraksta patiesi.

Didzis Čākurs ir dzimis Rūjienā, bet kā viņš pat saka dzimtas saknes atvedu-šas atpakaļ uz Naukšēniem. „Mana mamma ir dzimusi un augusi Naukšēnu pagasta „Liepkalnos”, bet vēlāk pārcēlās uz Rūjienu. Kad mācījos Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, kolhozs „Naukšēni” man maksāja 40 rubļu sti-pendiju, jo pārstāvēju Naukšēnu koman-du sporta sacensībās. Līdz ar to jau tajā laikā veidojās saikne ar Naukšēniem”, atklāj Didzis.

1985.gadā, kad Didzis absolvējis in-stitūtu, pēc skolas direktora Andra Jē-kabsona aicinājuma piekritis nākt strā-dāt uz Naukšēnu vidusskolu par sporta pedagogu, neskatoties uz to, ka pēdējos divus studiju gadus strādāja par sporta skolotāju Lēdurgā. „Sākot darbu Nauk-šēnu skolā bijām trīs sporta skolotāji – direktors Andris Jēkabsons, Gunārs Pulčs un es. Sporta nodarbības notika mazajā sporta zālītē blakus internātam. Kad sāku strādāt, skolā bija 220 skolēni un nebija neviena paralēlklase. Līdz ar to man kā sporta skolotājam nebija pilna darba slodze, tādēļ biju arī internāta skolotājs. Paralēli kādu laiku biju sporta skolotājs Ķoņu skolā. Divus gadus strā-dāju arī par fizikas skolotāju, ko tagad uzskatu par kļūdu, bet jaunībā jau gribas visu maksimāli”, nosaka direktors.

Pēc pāris gadiem Didzis nolēmis stu-dēt Ļeņingradas Valsts universitātē sko-lu psiholoģiju. Pēc atgriešanās viņš kļu-va par Naukšēnu vidusskolas direktoru. „Protams, tas nebija atkarīgs tikai no manis, bet 28 gadu vecumā sāku strādāt par direktoru. Tajā laikā biju jaunākais skolas direktors Valmieras rajonā. Skolā nebija neviens skolotājs, kas būtu jaun-āks par mani. Vidusskola turpināja augt, skolēnu skaits pieauga līdz 400 un vi-sām klasēm bija paralēlklases, pat vidus-skolā”, stāsta Didzis.

Raksturojot Naukšēnu novada vidus-skolas kolektīvu, direktors nosaka: „Stabils”. „Kad sāku strādāt bija tie paši skolotāji, kas ir tagad. Tas liecina par stabilitāti. Protams, daži jaunie pedago-gi, skolēnu skaitam samazinoties, bija spiesti meklēt darbu citās skolās”, stāsta direktors.

Kad deviņdesmito gadu sākumā atvē-ra robežas, cilvēki bijuši kā izslāpuši

kaut kur aizbraukt. „Starp skolām pastā-vēja sava veida darba kvalitātes novērtē-šanas kritērijs, kuri vairāk kaut kur aiz-brauks. Arī mēs kā ļoti sekmīgu varam atzīmēt sadarbību ar skolu Velanda sko-lu Zviedrijā. Sākumā no Naukšēniem uz Zviedriju aizbrauca pāris cilvēki. Arī no Zviedrijas pie mums brauca tikai daži, bet gadu laikā sadraudzības braucienos devāmies jau ar 40 vietīgu autobusu. Brauca gan skolotāji, gan skolēni. Šī sa-draudzība turpinājās desmit gadu garu-mā, bet tad jau es vairs nebiju Naukšēnu vidusskolas direktors”, nosaka Didzis.

Direktors priecājas, ka ar kolhoza „Naukšēni” atbalstu uzcelta sporta halle un uzsākta skolas piebūves būvniecība, kas vēlāk tika pabeigta ar pašvaldības un tā priekšsēdētāja Kaspara Kļaviņa iegul-dījumu, kā arī Valmieras rajona pado-mes finansiālo atbalstu.

Pēc 13 nostrādātajiem gadiem Naukšēnu vidusskolā, 1998.gadā, kad likvidēta arodskola, veidojās jauna izglī-tības iestāde – tagadējā SKII „Naukšēni”. „Bija iestājusies rutīna, vē-lējos pamēģināt kaut ko jaunu. Pieteicos uz direktora amatu, ieguvu Naukšēnu pagasta padomes atbalstu un kļuvu par jaunās izglītības iestādes direktoru”, atklāj Didzis.

„Šajā laikā lielākā daļa Latvijas skolu atradās sliktā stāvoklī, arī bijušās arod-skolas ēkas bija šādas. Prasījām minis-trijai garantiju, ka katru gadu tiks pie-šķirts finansējums ēku kompleksa sakār-tošanai. Pirmajos gados daudz līdzekļu tika ieguldīts infrastruktūras sakārtoša-nai”, stāsta direktors.

Skola sāka darboties janvāra mēnesī, bet līdz pat rudenim tajā nebija neviena skolēna, bet ar laiku skolēni sāka palikt vairāk un līdz ar to radās jaunas darba-vietas. „Patlaban skolā strādā aptuveni 60 darbinieki, bet uz dažādām slodzēm, piemēram, cits vienreiz nedēļā atnāk novadīt pulciņa nodarbību. Priecē, ka daudzi naukšēnieši, kuri iepriekš skolā nebija strādājuši ieguva augstāko izglītī-bu, lai varētu strādāt izglītības iestādē”, atklāj Didzis Čākurs.

Izglītības iestādei papildus valsts bu-džeta līdzekļiem tiek piesaistīts arī Eiro-pas Savienības struktūrfondu līdzfinan-sējums. „Skolā nonāk bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ nav apmeklējuši izglītības iestādes vai arī pietrūcis vecāku atbalsts un līdz ar to viņi nonākuši uz nepareizā ceļa. Izejot korekcijas kursu, skolēni ap-gūst ne tikai izglītības programmu, bet ir arī interešu izglītība, sporta iespējas un pat aktīvās atpūtas iespējas ārpus skolas, piemēram, pārgājieni, braucieni ar lai-vām, aktīvās atpūtas parka apmeklēju-mi”, stāsta direktors.

Arī šīs skolas kolektīvu direktors vēr-tē kā stabilu, jo nav kadru mainība. „Mums ir izveidojušās arī vairākas tradī-cijas. Katru gadu notiek Ziemassvētku balle, tāpat par tradīciju kļuvušas ek-skursijas ārpus Latvijas. Šogad janvārī izglītības iestādei apritēja 15 gadi, tādēļ šim notikumam par godu neorganizējām balli, bet devāmies uz Operu”, atklāj Di-dzis.

SKII „Naukšēni” ir vienīgā šāda veida iestāde Latvijā, līdz ar to direktora un skolas kolektīva ieguldījums ir izstrādā-tie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē iestādes darbu. Vairāku ga-du pieredze ļāvusi izstrādāt sistēmu, kas ļauj pēc iespējas rezultatīvāk strādāt ar korekcijas iestādē nonākušajiem skolē-niem.

Runājot par Didža ieguldījumu sko-las attīstībā, direktora vietniece Ligita Ceriņa vispirms nosauc direktora veiku-mu muižas kompleksa, tajā skaitā arī parka, labiekārtošanā un atjaunošanā. Vecās ēkas ieguvušas jaunu izskatu un pielietojumu, katlu māja uzcelta pavi-sam no jauna. „Augstu vērtējams, ka Didzis ir pratis visus šos gadus noturēt to, ka šī, tomēr kā daļēji slēgta tipa iestā-de, kas uzliek savus noteikumus un īpa-šu režīmu, neierobežo muižas un parka pieejamību ne naukšēniešiem, ne tūris-tiem. Didzis ir ideju autors arī vairākiem veiksmīgiem projektiem sociālās korek-cijas darba uzlabošanai iestādē. Liels ieguldījums kolektīva saliedēšanā ir ik-gadējo ekskursiju organizēšana, kas Di-dzim padodas vienkārši izcili. Gan ek-

skursijās, gan tradicionālajās Ziemas-svētku - Jaungada ballēs tiek aicinātas arī darbinieku otras pusītes, kuras pavi-sam labi ir iejutušās kopējā kolektīvā. Tam ir liela loma ģimeņu stiprināšanā”, priecājas Ligita.

Didzis Čākurs uzskata, ka skola ir kā pulksteņa mehānisms, bet direktoram jābūt kā menedžerim, kas koordinē un organizē. Savukārt SKII „Naukšēni” ko-lektīvs uzskata, ka direktoram Didzim piemīt tādas īpašības, kuras patiešām nepieciešamas labam vadītājam. Galve-nā no tām ir spēja redzēt perspektīvā, it kā pakāpjoties un skatoties no augšas, redzot visu kopumā un kopsakarībās. Tas palīdzot mērķtiecīgi plānot.

„Reizēm, risinot kādu problēmu, šķiet, ka izejas nav. Didzis paskatās no pavisam cita skatupunkta un risinājums ir rokā. Daudz nozīmē arī tas, ka viņš ir gudrs praktiski visās jomās. Droši var griezties pie viņa pēc padoma. Kontrole ir Didža stiprā puse. Valsts mēroga insti-tūcijas nemaz nezina, ko ir zaudējušas, neizmantojot labu potenciālo inspekto-ru. Ja Didzis būs ieradies ko pārbaudīt, tad obligāti izvēlēsies to žurnālu vai do-kumentu, kurš varbūt vienīgais uz to brīdi nebūs kārtībā”, atklāj direktora vietniece Ligita Ceriņa.

Jautājot par interesantu atgadījumu no skolas ikdienas dzīves, kolektīvs no-saka, ka „Naukšēnu Novada Vēstīs” tam nepietiktu vietas. „Interesantu atgadīju-mu skolas iestādes 15 gadu pastāvēšanas vēsturē ir daudz un sulīgus tos padara arī Didža labais, savdabīgais humors. Mums jau kā kolektīvam ir izveidojusies gandrīz sava vietējā folklora. Ja nu kāds čakls kolēģis uzņemtos izdot savu SKII „Naukšēni” pagrīdes lapelīti, tad tur gan pietiktu tikai ar atsevišķiem vārdiem vai frāzēm, kā piemēram, „Kapitāli!”, un visi jau smietos vēderus turēdami”, atklāj Ligita.

Brīvo laiku Didzis labprāt velta ceļo-šanai gan pa Latviju, gan aizbraucot kaut kur tālāk. Katru gadu pavasarī di-rektors dodas uz Pasaules čempionātu hokejā, lai sajustu īsto hokeja noskaņu. Savukārt ziemā neizpaliek kalnu slēpo-šana un došanās medībās. Paralēli dar-bam skolā, Didzis nodarbojas ar lauk-saimniecību – graudkopību un aitkopī-bu, kā arī zivsaimniecību.

Runājot par Latvijas kopējo izglītības sistēmu, direktors atklāj, ka ir izglītības ministra Roberta Ķīļa ideju piekritējs, tomēr uzskata, ka bez politiskā atbalsta šīs idejas nav realizējamas, bet tā jau ir atsevišķa saruna.◊

Nora Kārkliņa

Prasme redzēt perspektīvā

Direktors Didzis Čākurs prot rast risinājumu pat bezcerīgās situācijās.

Foto: Aigars Lapiņš


Aicina Baiba Jirgensone

Skolotāji dodas pieredzes apmaiņas braucienā

S aulains un pavasarīgs 1.marta rīts- Naukšēnu novada vidusskolas abu sko-lu skolotāji smaidīgi un labā omā devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Cēsu 2.pamatskolu, lai smeltos idejas savam darbam. Priecēja tas, ka mūs sagaidīja skolas direktors Ojārs Bicāns un pats izvadāja pa gaišo un plašo skolu, pastās-tīja par mācību procesu skolā, par skolas sasniegumiem un iecerēm.

Pamanīju saukli: „Mana skola labā-kā!” Direktora stāstījums apstiprināja, ka viņi tiešām ar savu skolu lepojas. Mū-su uzmanību īpaši piesaistīja brīvā laika pavadīšanas telpas vai stūrīši skolas fo-ajē un koridoros, kuros skolēni netrau-cēti pavadīja savu brīvo laiku. Apskatījā-mies skolas bibliotēku, mājturības un tehnoloģiju kabinetus meitenēm un zē-niem, Eiropas projekta ietvaros iekārto-tos dabaszinību kabinetus, daudz ideju varējām smelties pirmskolas grupiņā - visur bija redzami bērnu darinātie darbi-ņi. Īpašas emocijas bija jāpiedzīvo ieejot telpās, kuras labiekārtotas bērniem ar īpašām vajadzībām – bērni nejutās trau-cēti, labprāt turpināja darīt aizsāktos

darbus savu skolotāju vai palīgu vadībā. Labprāt mums nodemonstrēja moder-nās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību mā-cījās saklausīt burtus...Prieks, ka šie bēr-ni jutās brīvi un atraisīti.

Tālāk mūsu ceļš veda uz Rīgu, lai va-rētu papildināt grāmatu klāstu darba vajadzībām un iegādātos vismaz vienu grāmatu katrs savam priekam. Apmeklē-jām Latvijas grāmatu svētkus Ķīpsalā. Ja kādu neapmierināja grāmatu klāsts šeit, tad pamanījāmies vēl apmeklēt arī grā-matu veikalus pilsētā.

Dienas noslēgumā, kā eliksīrs dvēse-lei bija teātra izrādes „Finita la comedia” apmeklējums Dailes teātrī. Ļoti patika Artūra Skrastiņa spožais tēlojums galve-najā lomā un izrādes dziļā pamatdoma - kuru Normunds Naumanis raksturo kā „mazo cilvēku mazo drāmu”, kas palē-nām pārvēršas sirreālā murgā ar melno humoru. Izrāde ir aktuāla arī šodien ar savu saturu un dziļo domu ...

Šis bija jauks pasākums pirms sprai-gā mācību gada noslēguma sprinta.

Paldies par doto iespēju Jums saka Ķoņu

skolas DVIJ Aija Ilga Ozola

Naukšēnu novada vidusskolas skolotājas iepazīstas ar pedagoģisko darbu Cēsu 2.pamatskolā

Foto: Aija Ilga Ozola

Everitu Timmu dzejoļu krājuma atvēršanas svētkos atbalstīja meita

Foto: Nora Kārkliņa

N aukšēni ir kļuvuši par vienu dzejnieci bagātāki, jo nesen izdotajā dze-joļu krājumā „Dvēsele mana kā putns dzied” ikvienam ir iespēja iepazīties ar Everitas Timmas daiļradi. Šajā dzejoļu krājumā ir iekļauti arī naukšēnietes Inā-ras Seņkānes (Ziemeļmeitas) dzejoļi.

Naukšēnu pagasta bibliotēkā ikvie-nam interesentam bija iespēja klātienē dzirdēt Everitas dzeju, turklāt dzejniece atklāja, ka viņa raksta dzejoļus arī bēr-niem.

Dzejoļu rakstīšanu Everita uzsākusi aptuveni pirms četriem gadiem, turklāt līdz šim dzeju vērtēt bijusi iespēja tikai ģimenei. Dzejniece atklāja, ka pati nekad neuzdrošinātos iekļaut savus dzejoļus krājumā. Iedrošinātāji bijuši bērni, tur-klāt ar izdevniecību kontaktējies vecā-kais dēls.◊

Nora Kārkliņa

Līdzautore dzejoļu krājumam


Naukšēnu Novada Vēstis Reģistrācijas numurs 000740162

Naukšēnu novada pašvaldības informatīvais izdevums

Bezmaksas, iznāk reizi mēnesī

Naukšēnu novada pašvaldība Reģ. Nr. 90009115247

«Pagasta nams», Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, LV-4244

Tālr.: 6 4268288, fakss 64268795, e-pasts: [email protected]

www.naukseni.lv

Izdevumu sagatavoja Naukšēnu novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste Nora Kārkliņa Tel: 64250958; mob.tel: 29468727

e-pasts [email protected]

Iespiests tipogrāfijā «Zelta Rudens»

Tirāža 1100

Publikācijas var neatspoguļot Naukšēnu novada pašvaldības vie-

dokli, par publikācijās paustajām domām, skaitļiem un faktiem atbild

raksta autors, par sludinājumiem – to iesniedzējs. Informāciju, kuru

vēlaties ievietot laikrakstā, nosūtīt nedēļu pirms laikraksta izdošanas uz

e-pastu [email protected] vai ievietot pasta kastītē «Naukšēnu novada

pašvaldība» pie Naukšēnu novada pašvaldības ēkas «Pagasta nams» vai

Ķoņu pagasta pārvaldē «Celtnieki», nodot bibliotekārei Marutai Krasti-

ņai. Anonīma informācija netiks publicēta.

Sveicam Naukšēnu novada aprīļa mēneša jubilārus!

Pieminam mūžībā aizgājušos Naukšēnu novada pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā

no 22.februāra līdz 20.martam reģistrēti mirušie:

Vienkārši mīlēt, kad pavasar's ziedos, kad tikko sāk skanēt vizbuļu prieks, un dūcošas bites griež savvaļas dejas, un nektāra lāses kā pērlītes mirdz. Vienkārši mīlēt neprasot kāpēc, jo atbildes nebūs tā nolicis Dievs, paveries apkārt, tev uzsmaida Saule un mīlošās Debesis labrītu teic.

Ināra Seņkāne (Ziemeļmeita)

Naukšēnu pagastā

Didzis Čākurs – 01.04. Aldis Āboliņš – 03.04. Inese Nora Dālberga – 06.04. Elvīra Kamzola – 09.04. Aivars Grīnbergs – 09.04. Elmārs Voldemārs Dāvis – 10.04. Zigrīda Aumeistere – 10.04. Māris Engers – 10.04. Atis Paegle – 14.04.

Svetlana Maksimova – 15.04. Rūta Pūce – 17.04. Mirdza Boša – 20.04. Edgars Kaļķis – 22.04. Josifs Adamovičs – 30.04.

Ķoņu pagastā

Jānis Bielis – 12.04. Anda Kalniņa – 17.04. Laimdota Vietniece – 22.04

Naukšēnu novada pašvaldība sveic novada iedzīvotājus “apaļās” un “pusapaļās” jubilejās, sākot no 50 gadiem, pēc 80 gadiem katru gadu.

Pasākumi Naukšēnu novadā Naukšēnos

27.martā plkst. 18.00 Naukšēnu kultūras namā Valmieras Baptistu draudzes jauniešu izrāde “Pazudušais dēls”.

30.martā plkst. 10.00 Naukšēnu balvu izcīņa volejbolā. Spēles notiks Naukšēnu, Rūjienas un Kārķu sporta zālēs.

30.martā plkst. 10.00 Naukšēnu novada vidusskolas šautuvē sacensības šaušanā. Dalība no 12 gadu vecuma. 31.martā 14.00 Piksāru baznīcā Lieldienu koncerts. 13.30 no pieturas “Vidusskola” aties transports.

6.aprīlī plkst. 14.00 Naukšēnu kultūras namā Pēcsvētku svētbrīdis 7. die-nas adventistu draudzei. Koncertēs koris ,,Baltie bērzi’’.

9.aprīlī (iepriekš bija paredzēta 26.martā) plkst. 17.00 Naukšēnu kultūras namā nodarbība Nuno filcēšana jeb zīda saradināšana ar vilnas šķiedrām. Obligāta pieteikšanās līdz 2.aprīlim, zvanot: 29189905 (Aiga Stiere). Dalības maksa 2 Ls.

10.aprīlī plkst. 12.00 Naukšēnu kultūras namā uzvedums bērniem ,,Oranžā māja’’, spēles un rotaļas. Ieeja 1Ls.

19. aprīlī plkst.20.00 Naukšēnu kultūras namā filma no akcijas, kas no-risināsies vienlaicīgi 100 vietās, taču akcijas noslēpums atklāsies 2. aprī-lī. Sekojiet reklāmai.

20.aprīlī plkst.20.00 Naukšēnu kultūras namā Talkas dienas balle —groziņvakars.

26. aprīlī plkst.19.00 Naukšēnu kultūras namā Dikļu amatierteātra izrāde “Viņa augstība – sertifikāts’’ pēc J.Jurjāna. Režisore I.Kļaviņa. Ieeja 1 Ls.

Ķoņos 1.aprīlī plkst. 12.00 Ķoņu pagastmājā Lieldienu svinēšana un koncerts “Nāc nākdama, Liela diena”. 25.aprīlī plkst. 17.00 Ķoņu pagastmājā pasākums: “Latvija ceļā uz Eiro’’. Informatīvā izstāde sadarbībā ar Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas no-daļu: „Ceļā uz Eiro ieviešanu Latvijā”.

Ivars Dreižis 74 gadi

Veneranda Serga 80 gadi

Līdz 2.aprīlim tirdzniecības centrā „Valleta” Valmierā apskatāma vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa „Kur saulīte rotājas” darbu izstāde. Darbus, kuros attēlotas iegūtās atziņas, pētot saules simbola nozīmi latviešu tautas etno-grāfijā, dažādās tehnikās veidojuši Valmieras pilsētas un tuvāko novadu izglītī-bas iestāžu, kā arī vizuālās un lietišķās mākslas pulciņu audzēkņi. Izstādē ap-lūkojami Ķoņu skolas skolēnu un skolotājas Aigas Stieres, kā arī Naukšēnu novada vidusskolas skolēnu un skolotājas Diānas Kaužē-nas darbi.

SIA “SKS projekti” sadarbībā ar Superkauss Valmieras lielā balva 21.aprīlī aicina pieteikties BEZMAKSAS braucienam uz motokrosu!

Brauciens tiek organizēts Naukšēnu novada: 1)Invalīdiem (nosaucot apliecības numuru un vārdu, uzvārdu); 2)Daudzbērnu ģimenēm – 2 pieaugušie + bērni 3)Maznodrošinātajām ģimenēm - 2 pieaugušie + bērni 4)Pensionāriem Vietu skaits ierobežots! Pieteikties telefoniski: 642 63331, mob: 28858719 (Maruta Krastiņa) līdz 2013.gada 10.aprīlim. Tiek nodrošināts bezmaksas transports līdz sacīkšu vietai, bezmaksas ieeja un pārsteigums no organizētājiem.

Meklēju cilvēkus, kuri Naukšēnos reizi nedēļā vēlētos spēlēt futbolu. Pieteikties: 26722334

Naukšēnu novada pašvaldība

aicina darbā

BIBLIOTĒKAS VADĪTĀJU Naukšēnu pagasta bibliotēkā

Galvenie darba pienākumi: - plānot un vadīt bibliotēkas darbu, atbilstoši normatīvajiem dokumentiem un

iedzīvotāju vajadzībām; - veikt bibliotēkas lietotāju bibliotekāro un informacionālo apkalpošanu; - organizēt bibliotēku popularizējošus un iedzīvotājiem interesējošus pasāku-

mus. Prasības pretendentam: - augstākā akadēmiskā vai profesionālā izglītība; - labas latviešu valodas zināšanas; - prasme strādāt ar datoru, pieredze informācijas tehnoloģiju izmantošanā; - atbildība par veicamajiem darbiem un precizitāte; - labas komunikācijas prasmes, spēja strādāt radoši un organizēt pasākumus. Motivācijas vēstuli, izglītību apliecinošu dokumentu kopijas un CV līdz

02.04.2013. iesniegt Naukšēnu novada pašvaldībā (sekretārei) „Pagasta namā”, Naukšēnu pagastā, Naukšēnu novadā, LV-4244 vai elektroniski [email protected]. Papildus informācija: tālr.29405822.

Konkurss Koka trešā dzīve Pirmo dzīvi koks dzīvo mežā. Otro dzīvi koks dzīvo, kad atnāk pie mums krēsla,

avīzes vai kādā citā veidā. Dosim kokam trešo dzīvi! Gatavojoties Muzeju naktij, Naukšēnu Cilvēkmuzejs izsludina konkursu, kurā

aicina ikvienu veidot mākslas darbus vai praktiskas lietas no lietām, kas tapušas no koka un kļuvušas nederīgas. Izgatavotos darbus līdz 10.maijam lūgums nogādāt Naukšēnu Cilvēkmuzejā.

Muzeju naktī būs apskatāma šo darbu izstāde un konkursa uzvarētāji saņems lieliskas balvas.◊

Elīza Šternberga, Naukšēnu Cilvēkmuzeja vadītāja

Atgādinājums par foto akciju „Naukšēnu novads foto mirkļos”

Gatavojoties Naukšēnu novada svētkiem, kas notiks vasarā, Naukšēnu novada pašvaldība atgādina, ka no aizvadītā gada 1.novembra līdz šī gada 1.jūlijam, ik-viens interesents var piedalīties foto akcijā „Naukšēnu novads foto mirkļos”. Sagaidot skaisto pavasara laiku, būsim aktīvi un iemūžināsim Naukšēnu novadu fotogrāfijās.

Akcijas nolikums pieejams www.naukseni.lv sadaļā Foto akcija.

2013.gada marts (43) Naukšēnu novada vidusskolas pūtēju ... · K atru pirmdienu skolas pagalmā...

Documents

Transcript of 2013.gada marts (43) Naukšēnu novada vidusskolas pūtēju ... · K atru pirmdienu skolas pagalmā...