NEMIRSTBASNEKTRS

Sarunas ar Sarunas ar r Nisargadatta Maharadr Nisargadatta MaharadRedijis Roberts PauvelsRedijis Roberts Pauvels

1

SATURSPriekvrds.........................................................................................31. Pirms ieemanas kas es biju?....................................................42. Esbas pardans.......................................................................133. Laiks ir neauglgas sievietes brns...............................................224. Nekas nekad neiejaucas piecu elementu spl..............................315. Pri Upaniadiem.........................................................................416. Nektrs pie Kunga kjm.............................................................497. Lai realiztu Absoltu, pat esbai ir jbt transcendtai...............548. Kad nav ermea identittes, kur ir prts?...................................639. Caur esbas pieskrienu pards viss kosmoss.............................7210. Kur vien ir prtika, tur mjo Tas................................................8011. Augstkajam pat no Augstk nav nekdas jgas......................8612. Tas, kas tiek uztverts, neesi tu....................................................9613. Tev ir jeksist pirms vroanas, lai vroana notiktu..............10514. Es esmu sajta ir smalkka par telpu....................................11315. Esbas saplana paai sev ir pats svtlaimes rezervurs.........11716. Mini saprast nezino brna principu...................................11917. Lai zintu, kas kds ir, ir jzina t skums...............................12118. Tava esba ir prta skums un beigas.......................................12819. Realiztajam visa pasaules funkcionana ir bhadans............13220. Turies pie savas esambas sajtas.............................................13721. Atgriezies uz stvokli pirms piedzimanas...............................141Vrdu skaidrojumi.........................................................................149

2

PRIEKVRDSVsts, kas r Nisargadatta Maharad pdj mcb skan skai unskaidri, ir: Atgriezies taj, kas tu biji pirms tavas t sauktspiedzimanas - konkrta ermea, ar kuru tu sevi esi labprtgi unneapdomgi identificjis, pardans. Esi taj mb, kas irveseluma stvoklis, kaut tavs ermenis vartu bt salauzts; pilnbasstvoklis, kaut tev vartu ar nebt nekdu zemes bagtbu;nesatricinma miera un klusuma stvoklis, kaut pasaule ap tevivartu degt liesms.

Tas stvoklis pirms nves ir pat tagad, un vienmr tagad jo tas irpirms laika paa, pirms pardjs laiks kanas mask ktirniskais koncepts, kas valda pri msu dzvm un paverdzina ms.T ir nemaing realitte, no kuras nkuas visas izmaias telpa,laiks, visa pieredu pasaule un visas msu lolots ilzijas. TpcMaharada gudrbas apsvrana un emana pie sirds patiesi irdzerana no Dievu nektra, jo tas ms atved atpaka uz msuoriinlo, pirmatnjo un laimgo stvokli, uz msu Avota atkal-atklanu.

3

1. PIRMS IEEMANAS KAS ES BIJU?Jauttjs: Vai pc sevis realizcijas cilvkam vl irego?

Maharad: Viam vairs nav nekdu daranu ar ego.Tikmr, kamr ir identificans ar formu, tur ir ego.

Tpc, ka sevi realizjuajam vairs nav identificans ar ermeaformu, tds jautjums nemaz nerodas. Turklt vi pat neapjau sevispaa eksistenci.1 Tas nozm, ka sevi realizjuais princips irliecinieks manifesttajam principam, kas ir dzvbas spks kop aresambu.

J: Vai, kad kdam vairs nepiemt forma, personai problmu vairsnav?

M: Ne kripata no ermea viu vairs neskar. T sevi-realizjuvienba ir liecinieks visam manifesttajam, ieskaitot pasauli un aresambu.

J: Vai tda sevi realizjua cilvka gadjum visas ermea darbbasnotiek spontni?

M: Visas darbbas notiek spontni. Kad tika ieemta esba, ermenisap to veidojs spontni; tur nepastvja jautjums, ka kdam tasermenis btu jveido.

J: K dnn2, t, kur ir Absolt, gadjum ap viu notiek lietasvia uztura nodroinanai? Brna gadjum daba ir parpjusies parveckiem, lai vi ar viu paldzbu vartu attstties, bet ap dnnneviena tda nav.

M: Kad esba bija dzemd, ermea veidoans notika spontni, ne

1 Balstoties uz Maharada teikto, visa eksistence, kas nozme ierobeojumus, ir nerela. Tdjdi dnn neapjau savu eksistenci k ierobeotu vienbu, jo vi ir apjausma pati.

2 Sevi realizjis Meistars (burtiski: zintjs)

4

j

t? T pat ir ar dnn gadjum, jo vi ir viens ar dabu, vi ir dabapati, tpc t ir dabas rpe lkoties par viu; personbas k tdas navnepiecieamas, ap viu viss vienkri notiek.

V: Ir daudzi dii jogi, kuri mina dzvot tksto gadus. Vii karjasar galvu uz leju, dzvo tikai no gaisa vai tikai no dens. Kas viusinteres, un kpc vii tik ilgi dzvo ar tik daudz cieanm?

M: Vii no t gst kaut kdu baudu, no fakta, ka vii dara kaut kogargu, ka nodarbojas ar askzm. Vii to grib paildzint un jt, kaviiem ir kaut kds pienkums paildzint savu dzvi taj gargum.No k esba ir atkarga? K d tu izdzvo? dzve neturpins.Kpc? Kad kaut kas ar ermeni aiziet greizi, tas nonk savs beigs.Tu esi prliecints par to, ka tu esi, bet no k tas ir atkargs? Un kasir iemesls tam, ka prliecba, esba, izzd? Taj proces esambakst par neesambu. Un neesamba savukrt spontni kst paresambu. Tagad, kam mums vajadztu jautt, k is notiek?

Ir jizpta sevi. Tev ir ticba tu esi; no k tas ir atkargs?Neviens to di neizpta. Kpc ir esba, k es esmu, kpc esesmu, no k tas ir atkargs? is aspekts nekad netiek apsvrts; cilvkiapsver tikai relatvus, ar ermeni-prtu saisttus faktorus, un sfr,kas ir pri tam, vii nekad neieskats.

Ko tu dom ar nvi, o pierasto vrdu? ticba es esmu irizzudusi, prliecba, ka es esmu, ir zudusi t ir nve.

J: Dai grib paildzint savas dzves; tas nozm, ka vios ir mlestbauz sevi. Vai tas nozm, ka vii ir maijas (ilzijas) robes, vai viito ir transcendjui?

M: Kad tu esi transcendjis ermea ideju, nav svargi, vai tu dzvoilgi vai neilgi. Tu neesi atkargs ne no k, lai eksisttu. Mini patsnoskaidrot, kas tu esi, neesot atkargs ne no viena un ne no k.

Vienalga, par ko tu gribi domt, ko apsvrt, tas, par ko tu dom,ir kaut kas cits, ne tu. Tu vienmr prto par kaut ko, kas neesi tu!Tad k domt par sevi? o tu nevari. Uztverot o skaidri, tu ksti

5

brvs no domm. Lai ko tu dartu, tu dom par kaut ko, kas neesi tu,pat par tdu clu domu k vara (Dievs), kas vl joprojm irkonceptuls, un tpc atirts no tevis. Tagad, vai ir iespjams domtpar sevi Pau, tds ir jautjums.

J: Tu saki, ka mums btu jbt neatkargiem no msu funkcionlsesambas (t.i., ermea-prta eksistences), ko es minu dart, betkaut k es nespju bt neatkargs no savas veselbas.

M: Tev vajadztu uzdot jautjumus, kas ir par apspriesto tmu. Tuuzdod jautjumus, kas ir prasti un uz tmu neattiecas. Es runju partmu, kur ir japsver sevi; vrdiem (koncepcijm) eit nav vietas.Un, kad nav vrdu, nav ar domu.

Ko tu darji devias dienas pirms ieemanas tavas mtesdzemd, tu zini, vai es? Paskaidro man situciju, kda bija pirmsieieanas dzemd, k tu biji? Tikai tu kaut ko vari pateikt par tostvokli.

J: Es neatceros, bet... Es biju esba?

Tulks: Esba skas dzemd. Esba snaudo stvokl ir embrijmtes dzemd.

M: Kur zina par esbu pirms ieemanas? Ja tu apjaustu esbu pirmsieemanas, tu nebtu gjis dzemd.

J: Es neatceros.

M: Tas nav iespjams, jo tas ir stvoklis bez uzmanbas. Tpc kur iratcerans jautjums? Uzmanba skas vlk ldz ar esbu. Dzemdesba ir snaudo stvokl. T robelnija starp banu un nebanuir mlamaija. Tai tiek doti vareni vrdi. Skum uzmanbas nav, unpki skas uzmanba.

Te ir manta [Maharad rda savas iltavas]; pirms t noncaesamb, kds bija ts vrds? No neesambas uz esambas stvokli,k tas tika novrots? Tu vienkri sajuti to pieskrienu. Pirms jebk

6

novroanas ms jtam to es esmu pieskrienu.Realizt to stvokli pirms ieemanas, to mgo stvokli, lai kas

tas stvoklis btu, mjot taj ir augstkais. Tagad tevis labad es tampieu vrdu, Parabrahman stvoklis Absolts.

J: Pirms ieemanas?

M: Pirms ieemanas, lai kds tad pastvtu stvoklis, tas ir tavsvisdabgkais, visperfektkais stvoklis, tas valda vienmr. Kad esba aiziet, tas stvoklis pastvs, tas ir vienmr.

Stvoklis, kur tu biji astoas dienas pirms ieemanas unmiljoniem gadu atpaka, lai kas tas bija, tas valdja, un ar tagad tasvalda, un pc esbas aizieanas tas vl joprojm valda.

Veselbas d es negribu daudz runt. Runjot tikai par o tmu,tikai retais saprats, uz ko es virzu. Kad kds man jaut prastusjautjumus, vai tu gribi, lai es kpju lej uz to lmeni un skaidrojuvisus skumus k td brnudrza grupi?

Man ir dai pavisam dvaini jautjumi! Pirms manaspiedzimanas, man ieemanas brd, kur mani ievilka dzemd?Mans tvs? Mana mte? Un kd form? Tas btu iespjams, japirms ieemanas man btu kda konkrta forma, krsa vai veidols;tikai tad es vartu bt ievilkts iek. Tas, kur ir atrisinjis o mklu,nonk pie sldziena, ka esba un visa manifestt pasaule irnerela.

Kad esba nebija, nebija vajadzbas zint. Kad pat tdi varenidievi k Brahma un Viu nonca s mklas priek, vii aizvrasavas acis un iegja samdhi un vienkri izzuda.

J: Vii neko neieska?

M: Ko vii varja ieskt? Pareiz tu jti tu esi asocicijas ardzvbas elpu d; jo darbojas dzvbas elpa, tu zini tu esi. Kad sasocicijas nav, ko tu vari ieskt? Vai tu vispr kaut ko vari ieskt?

J: Ko es varu dart, lai gtu zinanas?

7

M: Nedari neko, izemot turies pie sevis, tikai esi taj esamb, tadt tev paststs, k esamba kst par neesambu. Tpc es tev sakutikai vienu lietu: Tikai notver to es-esmu pieskrienu, to esbu, esitaj un kontempl tikai uz to.

J: Vislabk lieta, ko dart, ir bt tur taj es esmu stvokl?Meditcija ir bt?

M: Nav esi tur, tikai esi.

J: Vai ir iespjams to dart visu dienu? Vai ir kda paa meditcija?

M: Kur saka, ka visu dienu? Kur vl varja pateikt, ka visu dienu,ja ne esba? aj kontemplcij t var notvert visu, bet t nespjnotvert sevi pau.

J: Vai karma ir problma, kuru ms radm?

M: Tas, kas ir radjis tevi, ir radjis o karmu un karmas problmas,lai tu taj iesaisttos. Kur ir radjis tevi? Ko tu dom ar karmu? T irkustba, aktivitte.

J: Tikmr, kamr kds ir saistts ar karmu, tikmr t tiek piedzvota,un t izskats k kaut kas rels. Bet vai t stenb nav ilzija?

M: Es cenos tevi noturt skum, it k tu btu dzemd. Ja tuklausies mani uzmangi un klusi, viss notiks pats. T ir parast kda,klupanas akmens, ka ms identificjm sevi ar ermea formu.

J: Pdj kda?

M: Pirm un pdj. Atceries atkal manus iepriek teiktos vrdus.Sklu, kura ir radjusi o ermeni un visu prjo, tikmr, kamr t irdzva, mitra, tu runsi os vrdus. Kad sklas vairs nav, tu esi tikaimb, sav mgaj stvokl.

No pavisam mazas sklas debess izstiepjas milzgs koks. Ldzgi maz skla, esamba es-esmu pieskriens no ts sklas ir

8

radta visa manifestt pasaule. eit vrdos vairs nav enerijas; tpcnevar to tlk paskaidrot vrdiski.

J: Mans ego, mans ermenis, citu ego ermei eit aj telp... tas,ko vii dzird, viss ir tikai koncepti, kustbas aj esb. Vai tas irtiesa?

M: J, ja tu gribi saprast skaidrk, emsim sapa piemru, tavasapa. Jo es skaru augstkos zinanu aspektus, es neesmu situcij,lai atbildtu uz parastiem jautjumiem. Ja kds run vai uzdodjautjumus, es viu neapstrdu, jo no via skata punkta un no vialmea tie ir pareizi jautjumi. Tagad, ja vispr es esmu ieinterestskd stvokl, tad tas ir stvoklis, kas ir astoas dienas pirmsieemanas, Parabrahman stvoklis. Vakar tika lietots vrds ego,ar odien. Pie kda lmea tiek attiecints is ego, un kad?

Viss ir vissvtkais un visnesvtkais. Jautjums par svtumu unne-svtumu pastv tikmr, kamr t esba ir tur. Ja esbas nav, kur irjautjums par svtumu un ne-svtumu?

Tu satiec kaut kdus audis un sauc vius par oti zinoiem. Viitev paststa, ka nkoaj dzv tu bsi dis karalis, un dzv pc tstu bsi vl diks karalis. Kad ds padoms tiek dots, klaustjs ir otipriecgs, oti apmierints. Sevis mlestba ir pamata ilzija, betneviens to negrib atzt. Neviens negrib atteikties no savas esbas, nosavas es esmu zinanas.

Iedomjies, ka intelientai personai tiek uzdots sekojosjautjums: Pirms ieemanas, k tu biji? persona atbildtusekojoi: Es biju latent stvokl savu vecku viels. T atbildtugudrs cilvks. Tas tomr balsts visprpieemtaj skatjum, un, ja tuizseko tlk uz vecku veckiem, utt., tev bs bezgalga regresija.Tpc, ja tu im principam, kam nav formas, bet kas ir tikai zinanalatent stvokl, izseko uz t avotu, tas ved atpaka uz mbu. Tpcis princips ir mgs. Tagad es tev dou divus cerus tlkaiizptei. Viens ir nostdt sevi taj stvokl pirms ieemanas, un otrsir tas, ka tu ievsti sevi tradicionlajos jdzienos par veckiem. Otraj

9

gadjum tev neizdosies notvert sevis paa patieso dabu.Visprpieemts zinanas netiek izncintas, bet tm navnepiecieambas, jo pamatos ts ir nerelas, nepatiesas. Lai ko teiktunezinos brns vai sasniegumus guvuais viedais, abiem ir taisnba.

Es tev varu iedot vl vienu koncepciju: Kas ir tas perfektaisprincips vai personba, kas eksistja pirms jebkura piedzimanas?eit atkal ir ldzba starp brnu pul un perfektu dnn. Kad brnsnogaro dienu, vi nezina, vai tas ir urns, vai izkrnjumi, prtikavai piens, visas s lietas viam garo viendi.

K brns sevi zina taj stvokl? Tikai vi zina. Ko tu tagad gribipateikt par to brnu un dnn?

J: Es ticu, ka ir svargi kt par brnu, atmest visas pieerans.

M: Kur ir atmeanas, atteikans no visa jautjums? Tas ir atncisspontni, tev nekas nav jizmet. Tev ir tikai jsaprot. Tu esi spiestsciest vai pieredzt tikai esbas pardans d. Vai tu devies unnotvri to esbu? T atnca spontni. Vai brns kaut ko tver, vaiviam ir jebkdi koncepti, idejas vai ego? Dnn, sapratis oesambas stvokli un ts spli, ir transcendjis to un mjo stvoklpirms ieemanas. Vi vienmr mjo taj perfektaj stvokl, vaiesamba pards, vai izzd.

Savas dzves laik tu esi sasniedzis daudzas lietas, tev ir bijuastik daudz identittes, un visas s identittes un t sapratne tevi iratstjusi. Ar kdu identitti tu beigs mirsti?

Ja tu esi sapratis, kas tu stenb esi, vai vl pastv gargocentienu nepiecieamba?

J: stenb n. Es sev vaicju, kpc es esmu eit, kds ir iemesls? Estikai prk labi zinu, ka man ir nezia [ignorance]. Domju, ka mansurp nkanas iemesls ir s nezias izncinana.

M: Tava nezia ir kliedta. Apraksti tagad, ko tu dom ar neziu?

J: Es to skaidri neuztveru, kaut ar es redzu daudzas lietas. Dareiz

10

man ir problmas; es domju, tas ir manas nezias d.

M: Nomodas stvoklis, miegs, esamba, visa pieredze kop ir tikainezia. T nezia, saukta par piedzimanu, nozm os trs. Kadreiz tu o zini, tu vari dart jebko, tu esi brvs. Kad tu zini aplamo kaplamu, tad tev vairs nav jpieldz. Jebkda daranas ideja kalietas notiek tpc, ka tu kaut ko dari ar izzd.

Pirms s esambas pardans tu biji viengi Parabrahman,Absolts.

Dnn nepieir nozmgumu ai nomodai, miegam un esambai.Tu nebaidies no skas, kas taista no gumijas, ldzgi dnn navieinterests aj nomodas stvokl un esamb.

J: Viss ir viends?

M: Vai tu izmantosi s zinanas? Lai redztu un apstiprintu to kaplamu, vai tev ir jpieliek ples?

J: Viss tiek redzts bez pieples.

M: Kad tu zini ignoranci, pieples nav, jo tu to esi atmetis kignoranci, un nenotiek ts piefiksana, lai turpmk uz to atsauktos.

Kas ir tas, ko tu ciet vai pieredzi? ermea vrdu un to, kas arto asocijas, un to esambu. Ja tu to apsver, tev bs momentnsrisinjums.

J: Tu runji par stvokli ieemanas brd. Ar par to, ka ms esammgais Parabrahman stvoklis; bet kas ir karma, vai t ir mgstvoka varicija?

M: Parabrahman stvokl nav karmas. Kur ir karmas jautjums?

J: Bet tu runji par ieemanu, par ermeni-prtu.

M: Kur iegja ermea-prta form?

J: Es...? Ms...?

11

M: aj istab ir ienkusi telpa, telpa ir te. Kpc un k telpa irienkusi aj istab?

J: No skuma nebija telpas... nebija laika?

M: Telpa ir rpus, telpa ir ar eit; nav atirbas starp telpu rpusun telpu iekpus, t visa ir tikai telpa! Tad kur ir nkanas unieanas jautjums?

1980. gada 8. janvris

12

2. ESBAS PARDANSJauttjs: Es jtu to, ka kristietba ved no ermea-prta uz apziu, bet neved tai pri.

Maharad: Kas saists ar Kristu, Kriu vai jebkurucitu pravieti, ldzu, saproti vienu lietu skaidri. Kad vii

tika iemiesoti, viengais izejmaterils un rks, kas aj procespiedaljs, bija pieci elementi.3 Tlk esba, kura pardjs no miemiesotajm formm, bija o piecu elementu savstarpjsmijiedarbbas rezultts. T izpauda sevi caur trs gunm4 un ilga tikaitikmr, kamr bija pieejama piecu-elementu prtikas esence. Un, kadesba izzuda, tie glbji nezinja savu eksistenci, ne ar savu rcbusav iemiesotaj stvokl.

Kad un k no skuma tiek pieredzta pasaule? pieredze kstiespjama tikai pc esbas pardans no piecu-elementu prtikas-esences ermea. Ttad esba ir kaut kas ldzgs teleskopam.Vrotjs redz sauli, mnesi, zvaigznes, utt. caur teleskopu. Betvrotjs nav ne teleskops, ne caur to novrojamais lauks. Ldzgi,piecu-elementu manifestts pasaules un kosmosa vroana notiek arAbsoltu, t.i., ar Nedzimuo mgo principu, ko sauc parParabrahman. Bet Absolts Liecinieks nav esba, vroanasinstruments, un nav ar vrot manifestt pasaule.

Tagad jautjums. Desmit dienas pirms tevis ieemanas ko tudarji?

J: Tikai vroju.

M: atbilde ir nepareiza. No kda skata punkta tu run? Es gributevi pienaglot pie t punkta, kur ir teleskops. Es tevi vedu lej pie

3 Hinduism pieci elementi zeme, dens, uguns, gaiss un ters tiek uzskatti par visa fizisk universa pamata izejvielu.

4 Trs gunas satva (trba, skaidrba, harmonija), radas (kaisle, enerija, aktivitte) un tamas (inerce, pretestba, tumsa) balstoties hinduisma mcbs, ir pamata atribti jeb pabas, kuras ir pasaules procesu pamat.

13

j

esbas, bet tu novirzies. Par kuru teleskopu es tev ststju? Tieitagad, kas ir tas teleskops? Tas ir no kaut k uztaists; tas no kaut kir pardjies. T viet, lai koncentrtos uz o punktu, tu novirziesurpu, turpu un uzskati sevi par gudru. Vai tas nav teleskops, caurkuru tu pieredzi un vro pasauli? Bet tu, Absolts, neesi tasteleskops. Vai esi?

Labk paliec eit pie punkta, esb. Bet tu lk urpu, turpu,atstjot savu skata punktu. Tad k tu gsi mieru?

J: T ir visa s dzves sple.

M: Ar tavu pareizjo attieksmi nekds zinanu daudzums tevnedos mieru. Esbai tiek doti neskaitmi vrdi un nosaukumi. Lai nopieciem elementiem radtu o teleskopu o esbu, bija nepiecieamidevii mnei. Vai tu jebkad o apsver? Ar o teleskopu viss is tiekpieredzts un redzts, bet Vrotjs nav teleskops.

J: K apgalvoja Kria, nav bijui laiki, kad es nebiju...

M: Caur o teleskopu, t.i. esbu, kura ir tikai Vrotja izpausme, vivro manifestto pasauli. Bet vai tu dom, ka Vrotjs ar izzuda, kadizzuda teleskops un vrotais lauks?

Lai teiktu, ka objekts eksist, ir jbt diviem prieknosacjumiem.Viens ir objekts, un otrs ir objekta vrotjs, kur saka objektspastv. Primr esbas paba ir es esmu sajta. Vlk rodasneskaitmas pabas. Bet Vrotjs Absolts ir pilngi brvs nojebkdm pabm; tpc to sauc par nirguna, kas nozm bezpabm, bez atribtiem, utt.

J: Tu piekriti, ka Kria nespja izteikt nekdus apgalvojumus, kadvi nebija ermea form, jo nebija neviena, kam os apgalvojumusizteikt.

M: Protams, jo Kriam Absolta stvokl nav instrumenta, ar kuruizteikt kdu apgalvojumu... un kam to teikt!?

Kad tu reiz realiz, ka visi ie notikumi ir piecu elementu sples

14

produkti esbas sfr, tu ksti t neiespaidots un atstatus no t.Mana uzmanba ir tikai uz mdiju, caur kuru tu zini es esmu un

caur kuru tu pieredzi pasauli. Es nepievru uzmanbu siddhi spjmun jebkam, kas pards. Viengais nozmgais jautjums ir: k ir t,ka pastv is mdijs?

urp nk apmekltji ar iegtm zinanm, un vii gaida, ka ests komentu. K es to vartu? Vii jau ir apkrvuies ar tmzinanm. Tpc lai vii pai ts sarg.

Miris cilvks nejaucas dzvo darans. Ldzgi tas, kur irsapratis un realizjis esbu, nav ieinterests aktivitts un notikumosesbas sfr.

eit ms diskutjam par zinanm, kas transcend esbu. Betkur pasaul ir ieinterests tds dzis zinans?

T ir milzga privilija, ka tu tiecies klausties ds saruns.Daudziem, neskatoties uz iespju, btu vienalga par m sarunm.

J: Ir tds ststs par Dzen Meistaru. Kad pie via atnca mceklis,Meistars nokliedzs: Kpc tu esi atncis? Vai neesi vl beigts?Ar Ramana Mahari esot teicis, ka prtam ir jbt pilnbnogalintam.

M: Izmet r visu savu domanu, konceptus un vrdus! Beigubeigs, kas ir prts? Tas ir tikai iek notiekos troksnis.

Ldz ar pamoanos skas ppana, un runana pc tam notieknebeidzami. is ir tavs prts, un tu tam skrien paka. Pati tava elpa irt runana. Ja elpa apstjas, runanas nevar bt.

J: Par o tmu reflektjot, es manu, ka mlestba un patiesba ir viensun tas pats, un es ar saprotu, ka mlestbas realizcija ir pavisam priprtam.

M: Visa runa ir prta lmen. Bet es nerunju no indivda skatapunkta, bet no totls manifestcijas lmea. Indivds sevi saprot arkonkrtu jdzienu paldzbu, un, balstoties uz tiem, vi attiecgipiedzvo baudu un spes. Bet stenb tas nav t. Prts, kas interpret

15

laimi un nelaimi, ir paredzts tam, lai rkotos pasaul.

J: Pielganas rituli tdi k ar svecm, t.i. arati, un bhadanudziedana ir nepiecieami, lai uzturtu dzvu msu degsmi pcDieva un lai izvairtos no garlaicbas.

M: Ko pc tavas sapratnes nozm arati?

J: paa mlestba.

M: Marati valod arati nozm paa vajadzba. pa vajadzbair mlestba, kda katram dzvniekam ir uz sevi. T ir t mlestbabt, kas katram dzvniekam liek turpint savas aktivittes ajpasaul; t ir katras btnes iedzimta daba. Jo katra btne identificjasar savu veidolu, rodas ideja par citu, un t ir sveuma sajta,kas ir pamatclonis baudm un spm. Mlestba bt ir sevismlestba. Kur neml sevi? Tiei mlestba tiek saukta par tm-prem jeb Sevis-Mlestba.

Tpc, ka cilvks uzskata sevi par indivdu, vi cie spes unbaudas; tikai apzias stvokl nepastv laimes un nelaimes jautjums ie tiek pieredzti tikai ermea-prta lmen. Es o ermea-prtastvokli t.i., indivda stvokli esmu transcendjis, un es runju artevi no dinamisks manifestts apzias. Pati ideja, ka ar mani notikslabs vai slikts, no manis ir pilnb izdzsta. Turklt man navnekdu koncepciju sakarb ar piedzimanu un nvi.

Mans fiziskais stvoklis ir vj. Jebkura cita persona dstvokl nebtu spjga pat piecelties.

Pilngs lepnuma par individualitti zudums ir mana nirvna; t.i.,bez-identittes stvoklis. Tu visas savas pasaulgs un gargsdaranas veic ar identitti. Tikmr, kamr tava individualitte navpazaudta, tu satrauksies par baudm un spm, pagtni un nkotni,dzimanu un nvi, utt.

Vai ds lnijs tu esi kdreiz domjis? Kur tev o jautjumuuzdod? Es, bez-formas, dinamisk, manifestt apzia, tev jautju.

Kpc tu ciet spes? Tu sevi esi saspiedis form un identitt,

16

td ir cieanas. Tu nodarbojies ar gargumu no t paa ierobeotun nosact skata punkta, un td tu nespj ajos mekljumosnodroint sev zemi zem kjm. Lai vai kd tm tu btu iegrimis,tu uz to skaties no persongas vienbas skata punkta, ne k dinamiskmanifestt apzia. Zinana, ka tu esi ir manifestta unvisuresoa. T ir trka un smalkka par o gaismu, un tpc tatpazst gaismu. Jo tu turies pie s indivda atmias, tu neesi spjgssagremot s zinanas, un tpc tev nav miera.

Ir neskaitmi hatha-jogi, k ar tdi, kuri skaita svtos vrdus(dapa), un tdi, kuri praktiz asktismu (tapa). iet, daudzi noviiem ir uz garg cea. Bet vii ir apmierinti ar iegtm siddhispjm, lai vartu iesaistties brnumos. Vii nespj progrest stugargu zinanu virzien, un vii lepojas ar savm konkrtajmsistmm, gtajm spjm un savm individualittm. s galgi navgargas zinanas. Cilvkam, kur strd kda lab, ir vai nu jbtapmierintam ar savu niecgo algu, vai jatsaks no darba. Ldzgi ardnn vajadztu bt apmierintam ar trs nomodas, dzia miega unzinanas stvokiem vai jatsaks no tiem. Es k dnn ststu tevsavu ststu. Kds man ir labums no s dzia miega un nomodasnemitgs savstarpjs nomaias? Es to negribu. is uztveramaisuniverss ir bez robem un bezgalgs. Saglabjot to, ko es gu?

Jo realizjis viedais mjo pilnb, viam nav nekdu vajadzbukaut ko gt. Tomr mekltjs gs miljoniem labuma, tikai atcerotiesun apsverot vied dzvi vien, tik milzgs taj ir potencils. Parastscilvks nevar gt pat zibsni vai nojausmu par dnn Absoltastvokli. Viam ir jpietiek ar dnn uzvedbu un fizisko izpausmi,kas ir via esambas iznkums. Tds viedais tomr nav neermenisk izpausme, ne ar esba. Piemram, armijas oficieris nsformu ar uzpleiem, kuri norda via rangu. Tas viss sastda oficieri,bet forma un uzplei nav oficieris. Ttad tavs ermenis, kas irprtikas paka, neesi tu, bet iekup mjojoais tu-esi-sajtasprincips ermen ir tas tu sav btb.

Tu neesi spjgs atteikties no savas identittes ar ermeni. ir

17

varen maija Ilzija. Tpc tu neabsorb to, ko es saku.

J: K dnn zina, ka vi ir realizjis?

M: Kad vi atpazst savu zinanu, kas ir es esmu sajta. eit untagad tu esi realiztaj stvokl. Bet tu centies to vrtt ar vlmm unprta konceptiem, tpc tu nespj to uztvert un mjot taj.

Dnn stvokl nav nekdu vajadzbu, pat ne zint sevi. Tu esipieries pie ermea mam. Tpc, kaut ar tu vartu sasniegtsimts gadu vecumu, tu tik un t alksi vairk gadu.

J: Sr, vai tev nav l un vai tu nejties norpjies par mums,nezinoajiem mekltjiem, kuri tevi apmekl?

M: Kpc man t btu jjtas? Es esmu pati zinanu saule un uzvisiem skatos k uz tdiem.

J: Cik nozmga ir astroloija, zvaigznes, laba veiksme, sliktaveiksme?

M: Viss sav konkrtaj viet ir svargs. Tas, kur nav atpazinis savupatieso identitti, dabgi mekls nozmgumu astroloij,zvaigzns, veiksm, utt. Bet tam, kas ir nostabilizjies Sev, nekasnav svargs vai nesvargs. Tds nav norpjies ne par ko.

J: Saka, ka Absolta stvoklis ir mgs. K notika t, ka no tdambas stvoka rads gaistos un slaicgs esambas stvoklis?

M: Tam, ka ir pardjies tds slaicgs stvoklis, ir jbt kdamiemeslam. Piemram, ir divi intmi draugi, kuri viens ar otru irharmonij, bet pki vii uzsk strdu. im ir jbt kdamiemeslam: kaut kdai berzei, kaut kdam prpratumam. Ldzgi, irjbt ar kdam iemeslam, kpc no Absolta stvoka esamb irnonkui pieci elementi un manifesttais universs. is primraisclonis nav izskaidrojams.

Tiei t pat k savu atirbu un berzes rezultt izrs draugi,

18

t berzes un mijiedarbbas rezultt no Augstk rads primrieelementi telpa, gaiss, uguns, dens un zeme. Procesam turpinoties,rads dadas formas, kas noveda pie augu un dzvnieku valstburaans.

Augu valstb, ko sauc par vanaspati, ms atrodam krmus,augus, kokus, u.c., kas aug vien viet un nestaig apkrt. Nkoaisevolcijas posms tiek saukts par vcaspati, dzvnieku valstba, kas irpilna ar mikrobiem, trpiem, dzvniekiem un cilvka btnm. mradbm ir prvietoans un komunicanas privilija.

Cilvkbtnes, kaut bioloiski dzvnieki, ir prkas radbas, un tssauc par brihaspati. Augsti attstt iekup mjojo principa,apzias, d cilvks ir spjgs gt gudrbu intuitvi un ir spjgstranscendt sevi Augstkaj. Procesa gait via apzia, kas ieskumir ermea-prta nosacta, attsts universl apzi, piencgiattaisnojot nosaukumu brihaspati. Tas nozm milzga apmraKungs, nordot uz visuresoo principu. Beigs universl apzianorimstas Absolt.

J: Vai ir kdas fiziskas spes, kad dzvbas elpa atstj ermeni?

M: Tas, kur ir iesaistjies koncepcijs, nves brd cie. Cieanuintensitte ir atkarga no koncepciju, pie kurm turas, nozmes. Tas,kur ir veltjies Dievam un brvs no koncepcijm, mirst laimgi unmierpilni, k ieejot snaud. Vai tu ciet, kad tu iemiedz?

Viedais-dzejnieks Tukarama vien no saviem dzejoiem minja,ka augi ir msu draugi un radi, un ar msu seni. Bet k vartu btsavdk, ja augu esence ir absolti nepiecieamba dzvniekuvalstbas, vcaspati imenes, radanai, un ar brihaspati,cilvkbtu imenes, radanai?

Dieviem debess ir jieem cilvka forma, lai manifesttos uzzemes, un viu ermeiem ir jtiek uzturtiem un bagtintiem araugu esencm. Lai sasniegtu dievio stvokli, ir nepiecieamscilvka ermenis un apzia.

Lai mjotu augstkaj stvokl, tev nav jdara nekas cits, k tikai

19

rpgi jklauss ajs saruns, un tad viss notiks pareizi, attiecgitavam gargajam progresam.

Tagad es tev esmu paststjis par esbu, kas ir piecu elementusples iznkums un prtikas-ermea esenu rezultts. Bet Tu kAbsolts neesi ermenis, un pat ne iekup mjojo esba. Tad kpctev btu juztraucas par t aizieanu?

J: Jo ms esam dzimui, ms mirsim...

M: Dnn nav dzimis, un vi nemirst. Bet, kad dnn ermenisatkrt, cilvki ap viu vartu raudt bds, jo vii sevi identific arermeiem. Tpc vii uzskata, ka dnn ir iemiesojusies persona,kas tomr vi nav.

J: K ir t, ka dnn, kur mjo nezinanas stvokl, ir spjgs armums komunict?

M: Dnn t tiek saukts, jo viam ir piederga dnna esba, kastiek ermea uzturta. Kamr viam ir dnna, dnn irnezinan, Absolta stvokl. Esba un ermenis priek dnn irrks komunicanai. Bet vi nav vrdi, kas tiek izpaustikomunikcijai.

Ar tu vartu bt dnn stvokl, ja tu ej atpaka un mjostvokl, pirms tev pards vrdi. Tds stvoklis tiek atklts robestarp dziu miegu un nomodas stvokli, kas ir pats apziaspardans skums.

is stvoklis tiek saukts par paraakti vai paravn stvokli, kasir vrdu jeb valodas avots. No avota, kas ir pirmais posms, ldz teksplod r no mutes komunikcijai, valodai ir jiziet cauri vl trsposmiem t.i., kop etri posmi. Otrais ir pajant, skotnjaisposms, kur skas netaustma valodas formans. Treais posms irmadhjama jeb vidusposms, kur notiek taustma valodas veidoansprta zon. Ceturtais un pdjais posms ir vaikhar, kad elpa liekvalodai izsprgt no mutes skang izteiksm.

Paravn ir vissmalkk valodas forma. im terminam ir dzika

20

nozme. Para nozm cits, nordot uz atdaltbu no Absoltastvoka, bet tas tam ir vistuvkais.

Dnn vai Kungs Kria saka, Es neesmu paravn, jo viimjo Augstkaj. Kad es runju par Kriu, neuzskati viu parpersonbu; vi ir Augstkais.

Var likties, ka ir kaut kas saprasts, kad tiek iedota kdakoncepcija, nosaukums vai vrds k Kria; bet tas nav k. Ir jbtpar Kriu, lai patiesi viu saprastu.

Paravn nav Absolta valoda, jo t vl joprojm ir esbasiznkums. Izgjusi cauri etriem attstbas posmiem, t beigs izpausevi vokli k konceptu, kas, mums to pieemot, prem ms. ajproces ms pilngi sevi identificjam ar konceptu un zaudjam savupatieso identitti.

J: Reiz meditcij es biju nostabilizjies paravn stvokl, pirmsprta, un es redzju pagtnes un nkotnes vzijas.

M: Paravn stvokl var tikt gtas siddhi spjas un var tikt lastapagtne un nkotne. Tas ar noved pie kundalin enerijaspamoans.

1980. gada 9. janvris

21

3. LAIKS IR NEAUGLGAS SIEVIETES BRNS

Jauttjs: Kda ir atirba starp fiziskm cieanm unpsiholoiskm cieanm?

Maharad: Kad traucjumi ir ermen, cieanas irfiziskas; bet, kad traucjumi ir domu un ideju d,

cieanas ir psiholoiskas. Vai tev ir kda nojausma, kad tas visssks?

J: Es nezinu.

M: Tas ir spontni un tas ir iekpus. Bet k un kad tika piefikstapirm dzves diena?

J: No nves notika piedzimana; pirms t apzias nebija.

M: Kam tika iedots piedzimanas nosaukums? Ieskaties taj, kas stipiedzima?

J: Piedzima koncepts.

M: Pat teikt, ka piedzima koncepts, nav pilnga patiesba. Kas stinotika?

J: Pardjs laiks un telpa.

M: Lai nonktu pie pareizas atbildes, tev bs jdara daudz dhijnajoga. Ir lrums Upaniadu un tdu jogu k hatha joga, Patandaljoga un citas. Bet es zinu tikai tm jogu, kas ir Sevis-zinana unnekas cits.

No parastu miltu upas, izmantojot dadas metodes, tiekpagatavoti dadu veidu dieni. Td pa veid ir daudzas gargumasistmas. Es neesmu ieinterests knakstties ar dadm delikatesm,metodm un tehnikm, bet tikai ar galveno dienu, kas ir

22

j

pirmatnjais visas eksistences Avots.K un kpc rads mans esambas stvoklis, mana eksistence un

visa manifestcija, un no k? Taj oriinlaj avot nav manaskltbtnes sajtas. K ar to augstko avotu notika eksistencesstvoklis, kas rezultt deva atirambu (dualitti)?

Upaniadi un dads jogas sistmas ir konceptulas fantzijas.Un es tajs galgi neiesaistjos. Es taujju tikai par savu neesambuun esambu, un k un kpc ts rads.

J: Tas, ka esmu dzimis, pats ir...

M: Bet ir tikai koncepcija, ko tu esi piemis. Ts ir baumas.

J: Katru mirkli ms dzimstam.

M: J, katru mirkli notiek dzimana. Bet kas ir tas materils, kasdzimst?

J: Kas tas btu?

M: Pri neesambai pardjs esamba; un esamb vien mirkltiek radtas tkstoiem piedzimanas un dzvas formas.

J: Bet visa fons tik un t ir tikai tukums.

M: Ir ar jbt tukuma zintajam, un zintjs ar ir nekas! Kneesamb tas vartu tikt izpausts, un kur to dartu? Taj stvoklnav ne subjekta, ne objekta, un tas tiek saukts par nirviaija. Betesambas stvokl ir abi, gan subjekts, gan objekts, tpc tas tieksaukts ar saviaija.

Vai tu esi sapratis, ka Patandal joga run par dualitti? Vai esistudjis to jogu? Vai t run par savienoanos5 vai atvienoanos?

J: Esmu tikai mazliet lasjis. Joga run par dualitti.

M: No k Patandal radja dualitti? Kad vi radja dualitti, ko

5 Vrds joga nk no sanskrita vrda yuga, kas nozm savienoanos.

23

vi sadalja? Lai ko vi btu sadaljis, vai tas nenotika esbas sfr subjekta-objekta sfr?

J: Mirkl, kad kds mina kaut ko sadalt, tas kst objektvs.

M: Bet augstkais princips ir pirms subjekta-objekta sfras. Esgribtu zint, k tu sadali to stvokli.

No neesambas stvoka pardjs esamba kop armanifestciju, radot tdu sajtu, it k es esmu. Kas tas ir, navsvargi; tikai es esmu ir svargi.

Ms runjm par dualitti. Vai t sks ar esbas pardanos prineesambai, vai t attstjs vlk? Tas ir vienkri. Kad tieksajusta esba t.i., es-esmu-sajta ir acmredzami, ka ir skusiespaba6. Vlk esba manifest k daudzskaitlba, funkcionjoa caurneskaitmajm formm. Skotnj esbas dkana k es esmu, esesmu ir t dualitte. Bet kur pieem o dualitti? Neesambapieem dualitti ldz ar esambu. Absolta neesambas stvoklis,pieemot esambas stvokli, kst duls manifestcij.

Vrdi starp mums rada dualitti. Divi cilvki s klusi, tpcstrdu nav. Bet mirkl, kad vii sk runt, skas dualitte.

Kad neesambas stvoklis caur esambas stvokli izpauobjektivitti7, otrais tiek saukts par maija, sievio aspektu, kamrneesambas stvoklis tiek uzskatts par vrio aspektu. Tpcmanifestt universa funkcionanu sauc par prakriti un purua, t.i.,sievi un vri aspekta spli.

J: Es centos sekot ceam, caur kuru esba vartu pieredztneesambu, kas nozmtu, ka manifesttais pieredz Nemanifestto.Jau no paiem skumiem mums btu jsaprot neiespjamba.

M: Es tev tiei to ar saku. Tev vajadztu daudz meditt. Esbaivajadztu pilnb saplst neesambas stvokl. Katru dienu es tiekuva no sava stresa un saspringuma, kad es ieeju dzi mieg. d

6 T.i., atribtu, pabu apjausma apzi ir kuvusi iespjama.7 Pasauli k objektus, t.i., manifestto.

24

veid es aizmirstu sevi, notiek aizmirans un atpta. Ttad esbaibtu jbt pazaudtai neesamb.

Ja dhijna joga tiek darta pareizi, esba pakpeniski izgaistneesamb. Vidusposm starp dziu miegu un nomodu pardssapu ainava. Ldzgi ar dzi meditcij tev tiek atkltas visasnepiecieams zinanas. Visu o sapratis un realizjis, kamanifestt pasaule ir nerela, vai tu vl joprojm sevi uzskati parpersonbu? Esambas stvoklis ir manifesttais stvoklis. Tas navindividuls; tas ir veidots no pieciem elementiem, trs gunm unprakriti-purua sievi un vri principa. Esba vlk saplstneesamb.

Tpc es saku, ka mans process ir tm joga, kas nozmmjoanu Sev. Kad neesambas stvoklis kuva par esambasstvokli, eksistenc nonca pasaule kop ar tik daudz lietm. Pcsava guru nordjumiem, es kuvu viens ar esbu. Esba nozm, ka irtds redzjums, ka tu esi viss dinamiskais universs. Kad tiektranscendta individualitte, tu esi tikai manifestt esba. ajproces sevi atklj Nemanifesttais.

J: Tas ir tas, ko Maharad sauc par meditciju; t.i., palikanu esbasstvokl.

M: Nav radtja, un neviens mani neradja.

J: Radtjs jau ir manifesttais. No skuma mums bija nepiecieamaesambas sajta, pirms ms kuvm par radtju.

M: Radana notiek caur via prtu un koncepcijm. Caur dkouvia prt tiek radta pasaule. Pat, ja tu esi viens, tava mentl ppaturpins.

J: Tiek radts ar prts.

M: J, bet kad? Kad neesamba kst par esambu, tikai tadpards un funkcion prts. oti retais, viens no miljona, pareiziuzems manas runas.

25

J: Kad tas tiek uzemts, personas nepastv.

M: Nepastv jautjums par tavs un mans. Manas manifestcijasoken miljoniem tdu k tu rpo apkrt k vii un vilni.

J: Izemot guru, visi prjie ir vilni.

M: Bet kas ir guru? Vai vi ir materils, kas tiek maizes rikasuzturts?

J: Tas ir vl viens vrds neaprakstmajam. Mans guru man teica, kano skuma man k indivdam ir jpieem guru, un ka guru noskuma noveds mani ldz manifesttajam un tad ldzNemanifesttajam.

M: Bet guru ir manifesttais stvoklis. Ja tu pieem individualitti,tev nebs progresa. Tev ir jidentificjas ar totlo manifestciju jauno pirm dienas mirka. Pilngas skaidrbas gaisma piepilda visuapkrt. d veid tev btu jidentificjas ar manifestto kveselumu, tu esi visuresos. No otras puses, ja tu turies pieindividuls vienbas, tu nevari progrest. Kop nve ir neizbgama,kpc man neklaust sava guru nordjumam? Sekojot viamneapaubot, bez pieples un spontni, manifesttais kst parnemanifestto, esba saplst neesamb. Nemanifesttais nozmtotlu mieru un atptu; tad vairs nav dzimanas un nves, navnkanas un ieanas.

Pasaulgs aktivittes nav iespjamas bez esbas dkanas.Individualitte un manifestcija ir neesambas stvoka kanaspar esbu iznkums, k personas pamoans no dzias snaudas.Persona dzi mieg un persona pilng nomod ir viens un tas pats.Tas, kur gu, ir ar tas, kur pamostas.

J: Nomodas stvoklis ir vl viens nosaukums pasaulei.

M: Nomoda nozm totlo pasaules manifestciju.

26

J: Kad vi ir pamodies, vi vienmr iet atpaka uz dualitti.

M: Jo es runju ar tevi, tu turpini runt ar mani. Ja tu zini kdupatiesi dedzgu cilvku, ved viu ar urp.

J: Es oti reti kdam saku nkt urp; vienu vai divas reizes es to esmudarjis.

M: Man patk cilvki, kuri alkst saprast. Es metu visus r, kuriempatk tikai strdties strdans pc.

Es vienmr mjoju Nemanifesttaj. Bet viss notiek jogamaijaspka, esbas, d, kas ar ir manifestts stvoklis.

Kds dis marati dzejnieks sav dzej, runjot par Nemanifestto,saka tdas rindas. Tikai iedomjies neauglgu mti, nevienaneskartu, kas ieem un sagd brnu. Td pa veid jogamaija irsagdjusi manifestto pasauli. Tas ir, esba, kas ir prtikas-esencesermea iznkums, ir projicjusi o manifestciju, un t ir guruattls. Nemanifesttais un manifesttais, jogamaija, nekad nevar btkop.

J: Kds iztulkoja grmatu Es Esmu Tas [I Am That] kdsvevalod, un vi grib tai iedot nosaukumu Tat-Tvam-Asi.

M: Man tas nepatk. Vai nu paturi nosaukumu Es Esmu Tas vaivispr nekdu.

J: Bet M. Frdmena kungs esot piekritis.

M: Es nepiekrtu. K ar nepiesro grmatas saturu ar savu sapratni,pat ja tu sevi uzskati par dnn. Dari tpat, k darja Frdmens; irjbt tulkotam preczi oriinlajam tekstam, bez nekdm izmaim.

J: Pc meditcijm es tagad saprotu, ka tavas mcbas btba irgrmat Es Esmu Tas.

M: Ja tu gribi realizt Es Esmu Tas nozmi, ej dzi meditcij, bettev, manifesttajam, vajadztu saplst Tev, Nemanifesttaj.

27

ir augstk nozme. Lai kdu pieredzi es gtu no pasaules un Dieva,t nav nekdu Dieva labvlbas vai pienkumu d, bet pilnb manisd, mana stvoka d. Ja manis nebtu, man nebtu s pieredzes.Es vienmr biju un vienmr bu. Manas esbas d es pieredzupasauli. Es tagad skaidri redzu vienotbu o trs redztju jeb crju ankara, Mdhava un Ramanuja mcbs.

Visas radbas izstarojas no mlamaijas, primrs ilzijas, un tsapslpts dkanas. Visi vrdi, runas un nosaukumi attiecs tikai uztiem izstarojumiem. Ldzgi visi ie attli ir kda aloana unizpausmes. Attli ir mlestbas-sarunu un divu cilvku kopsankanas produkti.

Esbas stvokli sauc par Dievu. Dieviais stvoklis ir visamanifestcija. Tas ir mans stvoklis pieredz; t ir dualitte. Betmans Nemanifesttais stvoklis ir neduls, un taj stvokl navpieredzes un manifestcijas. Es, Absolts, neesmu esambasstvoklis.

Neskatoties uz vism tm gargajm zinanm, tu negrasiesatteikties no pieredzm ermea-prta lmen. Ja tu neidentific seviar ermea-prta sajtu, tu no skuma transcendsi esb, un vlk tutranscendsi pat esbu. Tomr tu vlies paturt savu individualittiermea-prta lmen, k ar pieredzt un bt abos, gan esambas,gan neesambas stvokos, kas nav iespjams.

Es, Absolts, esmu savas esambas, kas ir totl manifestcija,liecinieks. o stvokli glorific ar tdiem augstiem atribtiem kDievs, Mahevara, u.c., un to pieldz daudzi cilvki. Viiem damana saruna vartu smarot pc kaut k nelaba.

J: Ja es saku Es neesmu Tas, tad tur ir ar Es esmu Tas.

M: Pieredze nenozm pieredztju.

J: Pieredztjs tiek pieredzts. Pieredztjs ir objekts, bet tas tiekuzskatts par subjektu. Es pieredzu tevi, un es esmu ir objekts, betar to apejamies k ar subjektu. Vai objektu uzskatt par subjektu nav

28

ilzija?

M: Ja tu saki, ka tu run, tu esi melis. Visas s tavas runas irintelektulas, tikai atbildoas uz manu runanu. Vai tu tie veidpraktiz to, ko tu run?

J: T ir prakse. Es visur esmu izmekljies o es. Lai kur es dotosmeklt mani, manis tur nav.

M: Es nav vrds es, tas ir viss.

J: Es k indivds neesmu spjgs tikt pie t visa.

M: Es nevienu neapsdzu esam par personbu. Tu identific sevi kindivdu. Bailes no nves neauj tev transcendt esb.

J: Tikai aplamais grib turpinties k aplamais.

M: Es, Absolts, neesmu persongais es. Persongais es nespjpaciest bezpersonisko esambu un baids no nves.

Faktiskais, mgais Es, Absolts, nebaids no nves.Tas, ko tu gribi saglabt, bagtint un uzturt ar piecu elementu

vielm, neesi tu. Kop tu identificjies ar kaut ko nerelu, ir bailes nonves.

Tu, Absolts, neesi persongais es. Bet visas divdesmit etrasstundas persong vienba tu tiek pieskatta, uzturta un aizsargtat, lai t var turpinties vl un vl. sum, tu vro, uzturi un aizsargto, kas tu stenb neesi.

J: Kad tu satiecies ar lauvu, tev ir divas iespjas. Vai nu tu mc, vaiatauj viam sevi apst.

M: Ir ar vl tre iespja. Tu nobaidi lauvu, jo vi tik un t tevinogalins. Tad kpc mirt k gvulim savu baiu d? Meties virslauvai un izsit viam kdu zobu.

Tas, kur baids no laika, kst par laika medjumu. Bet laiks patskst par medjumu tam, kur no t nebaids.

29

Tas, kur transcend laiku, esbu un ts atribtus, mjo Absolt.Dnn pastvgi patr laiku, kamr visi citi tiek laika patrti.

Dnn ir pri laikam, (pieciem) elementiem, atribtiem unemocijm.

J: Mums btu jbt oti uzmangiem, lai ms neuzteiktu par relukaut ko, ko grasmies patrt.

M: Tu sevi uzskati par dnn, bet tu esi prbzts ar tik daudz lietm.Bties no laika ir k bties no nedzimua brna.

J: Es neesmu apgalvojis, ka es sevi uzskatu par dnn.

M: Laiks ir neauglgas mtes brns. [Maharad norda uzapmekltju un vl vienu citu personu.] Js abi esiet ievrojamaspersonbas, pazstamas sava garguma d, un js esiet urp atnkuilabi apbruojuies, lai man uzbruktu. Bet es jums saku, js nevarietmani atrast un nordt.

Kpc es nebaidos no laika? Jo pat manifestt universa,Brahman, beigas nevar mani izncint. Pirms, t laik un pc beigmEs, Absolts, valdu vienmr, neskarts, neaptraipts un nemaings.

Mirstot ar kdu identitti tu mirsi? Ja tu esi prliecints, ka tumirsi, kpc ciest zemisku nvi? Mirsti cli un cienjami. Pirmsnves esi Augstkais, esi Bezgalgais, Absolts.

1980. gada 14. janvr

30

4. NEKAS NEKAD NEIEJAUCAS PIECU ELEMENTU SPL

Jauttjs: Kas ir ego? Kpc tas visu laiku par sevidom?

Maharad: No skuma tev ir t sauktais aham-bhva t.i., es esmu sajta. Vlk sajta identificjas ar

ermea formu, tad t tiek saukta par aham-kara, es esmu formu.is ir ego.

J: Kpc tas cilvkos neizzd? Vii jt, ka vii ir dartji, un viigrib bt mlti.

M: Tas ir dabgais trs gunu iznkums. Kamr ermenis ir prtikas-esences produkts, tas ir ar mdijs, caur kuru visas s trs gunasfunkcion. Ego ir pati o gunu daba. Cilvks dom, ka vi irdartjs, kaut ar vi neizpilda nevienu darbbu, bet stenb visasdarbbas ir trs gunu d; tikai dnn o realiz un transcend ego.Ego nekad nav nosaukums vai vrds, bet tikai es esmu sajta pirmsvrdiem. Ego sastda nomodas stvoklis, miega stvoklis unzinana es esmu. o trs stvoku kltneesamb, kas tu dom, katu esi? Kda btu liecba par tavu eksistenci?

J: Vai ego nevartu pastvt domu d?

M: ie trs stvoki ir esambas jeb es-esmu-sajtas dabgsiznkums. Tas, kur atpazst esbu, transcend visas trs gunas, t.i.,satva apzia; radas dinamisko kvalitti; un tamas dartjasajta. Bet apzias manifestcijai absolti nepiecieams ir ermenis.Bez tda ermea nevar bt ne apzias, ne trs gunas, pat ne ie trsstvoki nomoda, miegs un zinana.

J: Vai ar apziu tu dom mentlu apziu?

31

j

M: Kur attl pards prts, kad ms runjam par trs stvokiem?Bez nomodas, dzia miega un zinanas kur ir prts? Bez apzias tunezini, ka tu esi.

J: Vai vartu tad bt t, ka domas pards apzi?

M: [Rda uz degou vraku.] J, kad vraks deg, bs smara. Ko tudom ar piedzimanu? Tas nozm: nomodas, dzia miega unzinanas piedzimana. Bet materils ai piedzimanai ir prtikasermea esence. Ja tev ir kdi jautjumi, k vien vari, uzdod tos. Betkur parpsies par taviem jautjumiem, ja ne tu pats? Ja tevis nav,kur var bt tavi jautjumi, pat tie, kas attiecs uz tavu piedzimanuun nvi?

J: Piedzimana notiek tikai ermenim.

M: Bet, kad tu run par ermeni, vai tas nav prtikas esenu esence?

J: Kas, nkot vecumam un ldz ar ermea nodilanu, izraisa egopalielinanos, k tas ir paranoiiem? Ldz ar vecumu ego, iet,palielins.

M: Bet k produkts ir ego? Lai kdai pieredzei tu ietu cauri, t iresbas produkts, un esba ir prtikas iznkums. No prtikas tiekatvasinta ermea forma, un no ermea esences tiek atvasintapiedzimana. Ko vl tu gribi? Ldz ar esbas pardanos, tev tiekiedots piedzimanas tituls; t.i., tu tiec apsdzts piedziman.

Ar tdm atbildm tavi jautjumi un runa zaud jebkdunozmgumu. Tagad saki man, kur run? Vai tu dari runanu, vai tir esbas kvalitte, kas run?

J: Nekad nav tda es, kur runtu.

M: Tu vl joprojm neaptver, ko es saku. Pasaules-pieredzes skla iresba. Kur aj vis ir es? Runanu dara esba. Bet t ir atkargano ermea esences, kas ir prtikas produkts. Kad prtikas esence

32

ermen zaud savu kvalitti, esba kst vja, un ir bailes no nves.[Apmekltjs murmina kaut ko nesadzirdamu.] Izmanto kdus vrdusvien vlies, bet izsakies; tu esi sarakstjis grmatas, bet kduinformciju tu tajs devi? Es esmu vai Es neesmu attiecs uzesbu. Visi vardi tiek esbas runti. Ja sajtas es esmu nav, kasnozm, ka nav esbas, kur tur ir, lai teiktu es esmu?

J: Man nekad nav bijusi tda ideja, ka es rakstu grmatu.

M: Kda jga ar tevi diskutt? Nav jgas noliegt to, ko es saku. Kastu esi, un kas tu vartu bt bez iem trs nomodas, dzia miega unzinanas es esmu stvokiem?

J: Tpc es noliedzu, ka es kaut ko daru.

M: Bet izskats, ka tav run ir kaut kda paprliecintba. Ldzu,nerun tikai runanas pc. Ja tu klusi klaustos, viss atkltos. Kadkds urp nk, es zinu, ka tai personai nav ne kripata zinanu.Cilvki man nes dvanas. Bet slimba un es neesmu taj. Ldzgiar tav dzv tiek izraksttas gargs disciplnas un rituli, bet esvienmr esmu rpus ai nosactbai. is man ir absolti skaidrs.

Man uzdvinja o nieu tepii, kur, k saka, esot vairkustkstous rpiju vrts. Bet man uz to nav nekdu emociju. Ldzgiman ne kripatu nesatrauc t saukt piedzimana, ko man iruzspiedui. Piedzimanai ir sakars ar trs gunm, trs esbasstvokiem, un es galgi neesmu tas.

Es izmantoju o tepii, bet es neesmu tepiis. Td pa veid esizmantoju esbu. Cilvki, kuri apmekl o vietu, krt pie manmkjm cieas d; bet ciea tiek izrdta tai esbas kvalittei, un esesmu nepieejams.

Visas s gargs zinanas pieder esbas sfrai, un ir skaidrs, kats aizies, k aiziet ciemii. Jautjums ir, kur, kad un k tev bsaugstks zinanas?

J: Kuram ir augstks zinanas?

33

M: Nevienam nav sevis-zinana. Zinana es esmu nav Absoltastvoklis.

Esba, sastvoa no trs gunm, tiek saukta tdos dievios vrdosk Brahma, Viu un Mahea. Brahma ir radtjs, Viu ir sargtjsun Mahea ir izncintjs, un o trs dievu kombinciju mspieldzam un cildinm, kad ms dziedam bhadanus. Bet visi iedievi rimstas un iet atpt sevi realizju viedaj, ko sauc pardnn. Dnn stvoklis transcend laika sajtu un pat clasemocijas. Tam augstkajam stvoklim tiek doti tdi nosaukumi kParabrahman, Paramtman u.c.

Izlasjui gargas grmatas, cilvki strdas par interpretcijm.Bet kda ir jga tdiem strdiem? Visas s runas notiek esambassfr, un Tu, Augstkais, neesi esba.

J: Vakar Maharad ldza man meditt uz to, kad pardjs esba.Vartu bt uzdoti ar jautjumi par stvokli pc esbas pardans tdi k kpc, kad, k, utt.

M: J, ie jautjumi var tikt uzdoti tikai pc esbas pardans, unesba uztursies tikmr, kamr bs pieejama prtikas esence. Kpcun kad mirst persona? Kad netiek piegdta prtikas esence, personasermea funkcionana apstjas, un iekup mjojo esba izzd. tiek saukta par nvi. Bet kur mira?

J: Nomira viens objekts.

M: Bet kur o saka? Vai tas var bt tas, kur mira? Ja n, kur tosaka?

J: To var redzt katru dienu, ka esba pards un izzd. Ir jbtkaut kam vl.

M: Augstkais redztjs nespj redzt skatoties; bet neskatotiesredztjs redz. Bet augstkais redztjs nepieder pie esbas sfras.

J: Man izskats, ka redzana pati tiek redzta.

34

M: Bet kas ir iemesls? T ir tikai esba trs aspektu satva-guna.Ja tu nesaproti, ldzu turies kluss.

Absolts nevar tikt saprasts.Lai ko tu saprastu, tu neesi tas. Nesaprotot tu saproti sevi.

J: Tad k trs gunas var bt atbildgas par vroanu?

M: [Grieoties pie jauna apmekltja ar brdu.] Tu esi izaudzjis unrpjies par brdu k tdam Mahatmai. Uz prieku, uzdodjautjumus.

J: Tu runji par dnn. Vai vi dom? Vai vi var bt bez jtm?

M: Komunikcijas nolkiem viam ir jizmanto tdi vrdi kdnn dom vai dnn run, u.c.

J: Bet stenb tda tur nek nav. T ir apliecinana, ka vi runpar domanu, un ka vi jt.

M: Dnn ir pri trs gunu atribtiem un pri emocijm. K dnnvartu bt iesaistts doman un emocijs?

J: Es redzu starpbu starp domanu un emocijm. Ar jtm esdomju ts, kuras ir k upes straume; ts nk un iet.

M: J, jtu un emociju pardans un izzuana ir tiei trs gunudaba, un ne tava.

J: Es saprotu, ka is ir dabgs trs gunu iznkums un nekas noAbsolta.

M: Tu esi prliecints par tukumu/neko, bet kura tukumu? Vai tuesi prliecints, ka dnn ir Nekas, vai zinana es esmu ir nekas?Zinana es esmu ir nekas. T zinana ir k viesis; tas nk un iet.Tu esi urp atncis; tu esi oti gudrs. Kas tagad notika? Visaszinanas, kuras tu esi savcis citur un urp atnesis, eit tiek padartaspar nelietdergm un liekm. [Rda uz diviem apmekltjiem.] o

35

divu zinanas ks nelietdergas. obrd vii ir pats zinanuokens. Bet, kad viu trs gunas un esba izzd, izzd ar visas viuzinanas. Tikmr, kamr esba ir eit, turpins visas pasaulgsaktivittes. Bet tu tagad realiz, ka Tu neesi ne aktivittes esb, neesba. Tu k Absolts neesi nekas no t.

J: Lai medittu uz to, kas nk pc esambas . . . Viengais veids, kes to redzu, ir vrot, kas paliek, kad viss ir izzudis. Kad laiks, telpaun viss izzd, kas paliek?

M: Kad manifestt trs gunu pasaule vairs nav, lai kas paliktu, tasnorda uz to, kas tu biji simts gadus atpaka un pirms tavaspiedzimanas. Taj stvokl Tu biji bez iem trs nomodas, dziamiega un zinanas stvokiem. Meditcij tev btu jmjo tajstvokl.

J: K d meditcij izvairties no ieieanas samdhi?

M: Ieieana samdhi vai iznkana no samdhi nav tavas pabas.Tu esi pri pabm.

J: Mans jautjums ir, k no t izvairties.

M: Ieieana un nkana r no samdhi ir pabas k visas citas trsgunu pabas. Un nemini izvairties no samdhi. T ir dabga trsgunu sple. Samdhi tur bs, bet Tu, Absolts, neesi taj samdhi.

J: Man bija tda tendence, tpc mans guru aizliedza man meditcijuun vroanu.

M: Bet vai tu vartu man paststt, k un kur Tu tiki iepazstintsar zinanu tu esi? Vai tavs guru tev to paststja? Kur un k notikaesbas un Absolta apvienoans?

J: Tds jautjums nekad nerads.

M: Viena nezinoa persona otrai nezinoai personai var teikt jebko.

36

Bet tas viens, kur atpazst, kas ir nezia, btu juzskata par zintju,dnn. Daudzi cilvki uzskata sevi par dnn, bet vii ir tikainezi. Viena persona saka Es esmu zinos, otra saka Es zinu,bet abi ir nezinoi.

Nomodai seko dzi miegs, un dziam miegam seko nomodasstvoklis, un t tas cikls turpins. is cikls sastda esambu.

Tev ir jbt tik oti modram k laik, kad kds tm uz teviauteni, un tu centies izvairties no lodes. Redzt cauri neziai navbrna rotaa.

J: Es minu.

M: Vai tu grasies uzdot jautjumus no rpus iem trs stvokiem, vaino iekup iem trs stvokiem?

J: Izmantojot os trs stvokus.

M: Tad kds no t labums? Iepriek tu gribji eit palikt uz trsnedm. Vai tu vl joprojm vlies palikt uz tdu laiku? Vai tas irnepiecieams?

J: Iepriek Maharad man uzdeva jautjumu un es atbildju. Bet, kadmans mris reiz bs sasniegts, es vartu doties.

M: Vai ir vl kaut kas palicis, ko neesi sasniedzis? Un ko tu dom armri?

J: Vai es vartu uzzint, k tikt gal ar mri pilngi un apzinti?

M: Mra sasnieganas process ir iek trs gunm, turpret mrispats ir pri trs gunm.

J: Tad izzd mra sasnieganas process?

M: Medittjs, kas iesaistjies proces, nav stais, bet mris ir sts.

J: [Rda uz grmatu.] is ir pdjais rslis.

37

Cits apmekltjs: Kda ir grmatas vrtba?

M: Grmata ir vrtga lastjam, ja vi ir nezinoks par ts autoru.Autors grmat ir skaisti sarakstjis neziu, un ms ar to tik otitiekam premti, ka ms aizmiegam.

J: Bet pc grmatas izlasanas daudzi ir atnkui pie tevis.

M: Kpc vii ir atnkui?

J: Lai gtu nordjumus savm meditcijm.

M: Ldz ar zinanas es esmu transcendanu valda Absolts.Stvoklis tiek saukts par Parabrahman, kamr zinanu es esmusauc par Brahman. zinana es esmu jeb esba ir tikai ilzija.Tpc, kad Brahman tiek transcendts, pastv tikai Parabrahman,kur nav ne mazko es esmu pdu.

Kad ie trs stvoki nomoda, dzi miegs un zinana nebija,vai varja bt esba? Kpc? Vai taj stvokl pardjs tavaesamba? Vai Parabrahman stvokl btu jebkdu vajadzbu pcesbas? Vai, kad nav esbas, Tu debess jum redzi sauli, mnesi unzvaigznes?

Esamba ir prkljums, ilzijas apmetnis Absoltam. Citiemvrdiem, esba, kas ir pats pirmais un primrais koncepts es esmu,pati par sevi ir konceptula ilzija.

Manifestt pasaule ir piecu elementu dinamisk sple. Taj navpastvanas iespju indivdam. Dimants izstaro gaismu visapkrt;tas ir mirdzums pats. Dzik meditcij tu realizsi, k ldzgimirdzumam, kas uz vism pusm izspd no dimanta, manifesttpasaule izspd no tevis; tas ir tikai tavs spdums.

J: K vecmodg kafejnc, kur ir spogui uz sienm, un kuriatspoguo daudzos tavus attlus.

M: Viss universs manifest no t principa, kur tiek saukts par esbuvai piedzimanu. esba ilumin visu, kas eksist, kas nozm, ka

38

viss universs manifest k esbas ermenis.Uz televizora ekrna tu redzi dadas formas, attlus un ainavas,

bet tas viss ir tikai elektronu sple. Ldzgi, visa manifestt pasauletav redzeslok ir esbas produkts.

Kad tu ej dzi klusum pc krtgas o sarunu apsvranas, tunovrosi, ka zinan es esmu potencili eksist neskaitmiuniversi. [Maharad rda uz rzemniekiem.] Tie ir patiesu zinanumekltji, bet vietjie cilvki velts dievam, lai tiktu apmierintasviu ikdienis vajadzbas. Tpc visvairk es cienu rzemniekus,jo, lai pie k vii btu ruies, vii tam redz cauri ldz galam. Esapbrnoju viu neatlaidbu.

J: Lai nktu urp, daudzi no mums ir pilnb atstjui savus dzioscrjas.

M: Tdi gargie personi nepieder ne pie vienas valsts. Tie ir piecuelementu sples produkts. Cilvki apzias spl uzem piedzimanuun mirst. Nkoajos simts gados visi ie cilvki mirs, un pasaulieradsies jauna raa iedzvotju. Ar ir piecu elementu sple.Daudzi crjas ir nkui un gjui, bet neviens nav spjis pat mazlietizmaint radbas, saglabans un izncbas procesu piecu elementuspli. Ne tikai crjas, pat dis inkarncijas k Rma, Kria un citinav spjui to izdart. To pau var pateikt ar par rii, viedajiem unsiddhapurm gargi augsti attsttm dvselm.

Liel drma nelgi turpins, kaut ar t tiek tdu riebguprincipu vadta k: Vienas btnes med citas btnes.

Pastv organizcijas, lai mazintu nelgumu pret dzvniekiem,bet ts tikai paildzina dzvnieku dzvi un cieanas. Vai vii vartuapstdint dzvnieku radanu? s radbas rezultt abi, gan cilvki,gan dzvnieki, cie aj pasaul. Vai ir jebkds progress imeuplnoan, gan cilvkbtnm, gan dzvniekiem kopum?

Kda vara pr sevi kdam ir? Cilvkiem nav pilngi nekdasautorittes iejaukties aj grandiozaj piecu elementu drm, laipanktu jebkdas izmaias, jo viu primr daba vienmr paliek tda

39

pati.

1980. gada 15. janvris

40

5. PRI UPANIADIEMMaharad: Man nerp brnumi, kas notiek rpus, bettikai tie, kas notiek iekup manis.

Man oriinlaj neesambas stvokl es nezinjumanas esambas sajtu. Bet pki spontni tika sajusta

esamba; is ir pirmais brnums. Tad zibsn es novroju o milzgomanifestto pasauli un ar manu ermeni. Vlk es aptvru, ka vissuniverss ir manifestjis tikai manas esbas kripat.

Kpc gan nepievrst uzmanbu iem brnumiem? Notiek daudzbrnumu, viens lielks par otru. Bet k ar iem, es atkrtoju. Noskuma nebija vsts es esmu, un nebija ar pasaules. Mirkl vstses esmu, un grandioz pasaule materializjs no nek! Cikapbrnojami!

vsts es esmu nav nekas cits k Mgs Patiesbassludinjums. Ldzgi, redztju un Mahatmu vrdi, tituli un formas irtikai to pau principu paziojumi. Piemram, kad tu pagatavovairkus dienus no miltiem, tiem tiek doti dadi vrdi, bet tieimilti ir tie, kas ir visu o dienu pamat.

Lai nostabiliztu mani aj Mgaj Princip, mans guru inicijamani, izrunjot svtos vrdus tat tvam asi, kas nozm Es EsmuTas. No t bra es zaudju visu interesi pasaulgajs liets.

ie svtie vrdi tiek saukti par mahvkja, kas ir apgalvojums ardziu nozmi.

Jauttjs: Ko nozm Es esmu Tas?

M: Vrds Tas aj apgalvojum attiecs uz pilnb visu, kas ir.

J: Vai ir iespjams gt kaut mazu ieskatu mgaj stvokl nopieredzm, kas tiek gtas caur ermeni un pasauli?

M: Pilngi noteikti n. Tas ir bez-pieredu stvoklis. Pirmspieredzanas, kas bija mans stvoklis? Kur tur bija, lai atbildtu uzo? im ir jbt saprastam.

41

m

Taj pirmatnj stvokl man nebija informcijas par sevi. Tagadman ir uzspiesta forma kop ar informciju es esmu. Tu gribi, laitev ststa par o stvokli, un tu gribi, lai tam tiktu dots vrds. Ja t,sauc to vrdos Parabrahman vai Paramtman. Bet kam tas vrdstiek iedots? Tam Man, kuram nebija formas un sevis-informcijases esmu.

Tu dom, ka tu esi gudrs un dnn un lepojies par to. Bet vai tujebkad dom, k un kpc tu esi aj pieredu stvokl?

Tikai apsver o. Zem gulja gandrz nemanma, nedzvamaztia skudra. Kamr es uz to skatjos, t ska izrdt dzvbaspazmes, un pki no ts pardjs milzga lauva! K es tdu lauvuvaru uztvert par relu? Td pa ldzb, k es varu uztvert pasaulipar relu?

Visa radba un tas, kas tiek saukts par Dievu, tiek pielgts, betkop kura bra? Tas Dievs pardjs no idras vielas enerijas uniema formu. Kaut ar tas tiek godts un t bstas, tas ir spvienaprodukts. Ne t?

Pirms manas formas ieemanas man nebija informcijas par to,kas vai kop kuriem laikiem, vai kur es biju. Bet mirkl, kad mansguru pamodinja mani ar saucienu, viss tika atklts.

manis esamba pieredu stvoklis ir nekrietns, zemisks unnicinms. Mazti skudra, par ko runjm iepriek, bija gandrzbeigta. Tai bija idrumu forma, izmeu rezultts. No ts slapjumaun idrumu enerijas izleca lauva. is idrums nebija nekas, tikaispviens.

No ts paas idrumu enerijas ermea forma iema veidolu,un tas izrdjs esbas mjvieta; tas ir, mlestbas bt stvoklis.Turklt, lai kas btu radts, tam ir sevis-mlestbas, mlestbas bt,slapjums k pats pamats. Tiei is slapjums ir spjgs manifestt sevivis kustgaj un nekustgaj pasaul. ermen mjo idrumuenerija, un idrumu enerij mjo potencilais ermenis. idrumu enerija ir teriska, smalka un visspjgk.

Ja tev ir jebkdi jautjumi s tmas sakar, ldzu jaut.

42

J: K iet pri vroanas stvoklim?

M: Tavs jautjums nav uz o attiecinms. Ko es tev teicu? Nospviena sevis-mlestba ir iemusi formu. Sevis-mlestbastelp manifest viss universs, kas no principa trc un puls.

Esmu o tmu iztirzjis pilngi, un tu jaut jautjumus, kas uz toneattiecas. Es tev skaidroju, kas tu esi, un tu prlec uz vroanu!

Vai tu aptvri, ka esbas avots ir spviens, un ka tas ir nicinms?

J: J.

M: Vai tu zini, ka tava esba ir nerela, nevrtga, zemiska unviltojums? esba, kas liek tev domt Es esmu ds, un es esmutds ir iluzora un bldga.

J: Kad kds ir liecinieks, tas nenozm, ka vi ir ds vai tds.

M: Pareiz tu neesi liecinieks. Jautjums ir, kds ir tavs pareizjaisstvoklis, kas tu esi?

Tu gribi izrdties, sakot, ka tu esi liecinieks.K es biju bez s vsts es esmu - t.i., pirms esambas? Es tev

devu vrdu birkas tam stvoklim. ie nosaukumi ir Parabrahman,Paramtman, u.c.; ts ir tikai nordes uz to stvokli, bet ne stvoklispats. Augstkaj s nordes ir liekas, nedergas un nestas.

J: Esba ir liecinieks, un es zinu, ka ir kaut kas pri. Tpc es uzdodujautjumu: K iet pri?

M: Es runju par esbu un ts avotu, ttad ar par ermea unpasaules avotu, kamr tu run par pasauli un ts vroanu noesambas stvoka.

Tda veida sarunas ir tpc, ka cilvki tic brnumiem. Tas, ko essaku, ir, ka nav lielka brnuma par Es, kas pieredz pasauli.Primrais brnums ir tas, ka es pieredzu es esmu un pasauli. Pirmss pieredzanas es mjoju sev, sav mgaj Absolta stvokl.Nosaukumi, kuri tika pieminti iepriek, norda uz o stvokli.

43

J: Esmu sapratis, bet vl mazliet paskaidrojumu nenktu par sliktu.

M: Vl paskaidrojumus! Tad, vai man nav taisnba, sakot, ka tavagalva ir pilna ar skaidm? [Maharad ldz kdam skolniekam olietu apmekltjam paskaidrot atkal un nenovirzties no tmas.] Pcsava guru satikanas es atmetu skraidanu paka dadajiemviedajiem un guru, un pilnb virzju savu uzmanbu tikai uz sevi.

Tikai tad, ja ir esba, var eksistt viedie un guru. Tie pastv un zeman esb, kamr t te ir. Bez manas esambas t.i., bez vsts esesmu valda tikai mans mgais Absolts.

J: Tas ir preczi tas, ko es gribju prast, kad teicu: pri lieciniekam.

M: Es tev preczi ststu par manu stvokli. Es tev nedodu nekducitu informciju. Iespjams, tu gribi gt zinanas, lai vartuizrdties un kt par pseido-guru.

Nkoi no manas esambas, ts sple un ts kriana, ir trs manasesbas stvoki (nomoda, dzi miegs un zinana). Kad es runju,attiecoties uz mani, tev btu tas jattiecina uz sevis paa esbu unpilnb tas jsaprot, jo viss, ko es esmu teicis, ir identiski attiecinmsar uz tevi.

Tagad pc garguma urp nk tie nenobrieduie puikas. Ko esviiem varu pateikt? Ja vii uzstj uz zinanu ganu no manis, manvii bs jved pie mana stnieka, kur viiem vartu dot zinanuelementus laik, kad vii eit kaut kd veid kalpo, td kslaucana un trana.

Msu dievu hierarhij ir dai pusdievi, kuri ir apmierinti, javiiem ziedo gau un vnu. Tdas zemks dievbas savus gargosspkus ir guvuas kalpojot augstkm dievbm k verdziski kalpi.Iedomjies, ka kda no tdm dievbm ir saniknota un grib manatriebties. Ko via var izdart? Pats lielkais via saaids mani zemsavm kjm un izncins o trs gunu simbolu, kas ir mana esba.Bet kuram tas rp? Jo Es, Absolts, vienmr palieku neskarts. [Sakaapmekltjam] Vai tu urp esi atncis gt zinanas vai iemcties

44

par guru?

J: Es neesmu traks.

M: Tad kpc tu runji par vroanu?

J: Pirms nkanas urp mani noveda ldz vietai, kur notiek vroana.

M: Kas tiek vrots?

J: Viss, kas pards un izzd.

M: Lai notiktu vroana, tur ir jbt tai vielai esbai.

J: J.

M: Tad kur ir vroanas jautjums? Un k vroanas?Esmu tev nordjis, k no spviena idrumu enerijas

turpins inkarncijas un piedzimanas. Bez t, kas tu esi?

J: Nekas.

M: Tpc, k es varu kdu vrtt k labu vai sliktu? Es savuvrtjumu atstju tikai visa avotam esbai.

Mana pieeja ir vienkra un tiea. No Absolta neesambasstvoka man priek pardjs esba kop ar manifestto pasauli.K is notika? Mans guru man atklja, man esot dzi meditcij, kun kdu iemeslu d tika radta manifestt formu pasaule.

J: Tas, kas tev tika atklts tav meditcij, un tas, ko tev paststjatavs guru, vai tiem tas ir tik svargi?

M: Nav aubu, ka abi ir oti svargi. Bet manis mgais Absoltastvoklis pirms esambas, kad nebija vsts es esmu, irvissvargkais. Kur btu liecinieks vstij es esmu, ja nebtu bijismans iepriekjais neesambas stvoklis?

J: Kur btu tos radjis?

45

M: Radba ir pa-izstarojoa un spontna. Radtja nav. No maztiassklas izdgst milzgs koks. [Maharad ldz apmekltjiem uzdotjautjumus, bet neviens neuzdod, tpc vi koment:] K varturasties kdi jautjumi, kad es pie paas radbas saknes esmu pieliciscirvja asmeni?

Marati valod vrds mla nozm koka sakni; un ar nelielmizmaim izrun tas nozm brns. Tiei k grandiozs koksiesakojas no mazas sklas, pieaugusi persona sakojas brn unvia esb.

Bet Es k Absolts esmu pirms saknes, brna un esbas.Tu d dadus dienus un uzturi sevi, kas ir tavs brnbas

princips esba. Kad t izzd, tevi nosauks par miruu. Kasstenb ir tas, ko tu sarg no nves? T ir pamata brna-esba -sakne. Ar brna pardanos skas pirm pieredu diena.

J: Vai stvoklis pirms esbas tiek Maharada apzinti pieredzts?

M: Taj stvokl valda viens Es, pat bez es esmu vsts. Navnekdu pieredu. Tas ir bez-pieredu mgais stvoklis.

J: K man zint, ka tu to zini no tieas pieredzes, bet ne no kdasgrmatas?

M: Es atkrtoju, Es viens valdu taj stvokl; td nav cita. Jebkdaipieredzei ir nepiecieams cits.

J: Bet tas ir tiesa katram. Dai to zina; dai n.

M: Kpc man btu juztraucas par citiem? Kur vl ir te? TajVienpatbas stvokl eksist tikai Es.

J: K tas stvoklis tiek atpazts?

M: Kad esbas stvoklis tiek pilnb norts, lai kas paliktu, tas irmgais Es.

J: Jo tas Absoltais Es stvoklis sajuts vientu, tam ienca prt

46

Es esmu vientu, bu es daudzi k uz to atsaucs andogjaUpaniads.

M: is var notikt uz esbas slieka. Bet, jo mans stvoklis ir priUpaniadu tvrienam, es tos noraidu. Upaniadi ir zinanuglabtuve, kas tomr ir nkusi no nezias stvoka. Izejmaterils, kastiek izmantots mcbu pasnieganai, ir tikai nezia.

Visas trs gunas ir emociju saisttas un uzldtas, bet ts navpatiesba. Tpc, ka viltot pasaule ir radta no spviena, cilvkiir patiesi nokaunjuies. Tpc viiem nepatk rdt vaininieku, caurkuru is spviens tika ejakults. o aspektu emot vr, k tevvispr var bt ego? No kurienes tu esi ncis, un uz kurieni tu dodies?

J: No nekurienes uz nekurieni.

M: Kad notiek tik dzias sarunas, tikai veiksmgie bs kltbtn.[Grieoties pie apmekltja, kur uzdeva jautjumus:] eit tavapaprliecba ir pilnb atmaskota. Vai tev tas patk?

J: Man nav nek slpjama. Tu man teici celties kjs un cnties.

[Maharad cit pantu no tautasdziesmas, ko parasti dzied dejojoasmeitenes, ceojot pa laukiem. Dziesmu ar dzio nozmi sakomponjakds slavens viedais vairkus gadsimtus atpaka:]

Jo mkajiem bagta biju,Es liku dejot, un vii lja sviedrus.Bet ar manu guru bija nevainojama saderba.Vi lika man dejot pc sava meldia.Ak, mani draugi, klausties:Uzmanieties no sta guru.Kad reiz tu viu satiksi, kur bsi tuAr pilnb noslauctu savu ego-sajtu.

Kabirs, diais dzejnieks-viedais, kd pant saka:

47

Es skaitju svtos vrdus miljoniem reiu;nodevos askzm un grku nolm,Bet es nerealizju sevi.Kad es satiku perfektu Meistaru, Niranjan Nevainojamo,Mirkl es realizju AugstkoUn paliku Bez-Uzmanbas stvokl alak8.

1980. gada 16. janvr

8 stvoklis pirms ieemanas.

48

6. NEKTRS PIE KUNGA KJMMaharad: Ja gst un bauda nektru pie Kunga kjm,caraa-amrit, prts var tikt uzvarts. is nozm, kaprts vairs pr mums neems varu; t kundzba prmums, uzspiesta jau no brnbas, vairs ms

neapspieds. is tiek saukts par manojaja uzvara pr prtu. Bet istiek padarts par iespjamu tikai ar Via Svtbu. Bez Svtbas msnespjam baudt o nektru.

Tomr tikai patiesi veltjies, bhakta, dievs, var gt caraa-amrit. Bet kur un kas ir is bhakta? Tas nav nekas cits k apzia,esambas sajta, zinana, ka ms esam, kas msos ir pardjusiesspontni un mums nezinot. Apzia ir caraa-amrit, nektrs pieKunga kjm.

Visu kosmosu sav vibrjoaj, uzvandoaj kustb prstvapzia, Kunga kjas, un viss universs ir apzias ermenis. Bet kdair ts saistba ar vism btnm? T mjo visu btu kodol kzinana es esmu, mlestba bt, caraa-amrit.

Tas, kur dzer nektru pie Kunga kjm, ir patiesi veltjies. Vimjo zinan es esmu. Vi ir dievis. Tdjdi, kad tiekpastvgi malkots no nektra, esot par liecinieku apziai jeb esbassajtai, prts, kur defin un izir personas, kas tiek novrotas kvriei un sievietes, pakpeniski novirza sevi no uzmanbas fokusa,atstjot apziu sav dabiskaj dium.

Bet k tds stvoklis var tikt sasniegts? Tikai tad, ja ar pilnguprliecbu un nodoanos tiek pilnb pieemta zinana es esmu kes pats, un stingri tiek ticts apgalvojumam Es esmu tas, ar ko eszinu 'es esmu'. zinana es esmu ir caraa-amrit. Kpc ttiek saukta par amrit nektru? Jo ir teikts, ka, dzerot nektru, kstnemirstgs. Tdjdi patiesi veltjies, mjojot zinan es esmu,transcend nves pieredzi un gst nemirstbu. Bet tikmr, kamrprts netiek uzvarts, nves pieredze ir neizbgama.

Kaut ar manas runas turpins ar tik daudziem apmekltjiem,

49

m

mans skata punkts paliek nemaings. Kpc? Jo mans skata punkts irstabilizts caraa-amrit. Tas paliek apzi, konceptu un valodasavot. No ts izstaro valoda, skot ar vissmalkko formanos ldzrupjkajai voklajai izpausmei - para, pajant, madhjama unvaikhar.

Ja tu tikai vartu atmest visus prjos gargos centienus undisciplnas un, mjojot apzi, iegremdties caraa-amritbaudan, prts atlaistu tevi no sava tvriena. Pareiz tu padevgipieem visu, ko tev prts dikt k tevis paa. Ja prts ieiet klusum,kur un kas tu esi?

Kad reiz tu iegrimsti apzi, tev tiks atklts faktiskais Realittesstvoklis ar zinanm, kas izspds no tevis intuitvi k avotadens. is tev dos iespju atirt ne tikai to, kas ir rels un nerels,bet vissvargkais realizt, kas es esmu.

Kas es esmu priek sevis paa? Kas ir dzve? Kad ie jautjumitiek intuitvi atrisinti, un uzaust Realitte, prts vairs nav spjgsdomint. Tomr prta funkcionana turpinsies, bet tfunkcionanas kvalitte bs pilngi savdka. Tas viens, kur tdustvokli ir sasniedzis, paliek jebkdu notikumu neskarts, jo prtappai vairs nevar bt ietekmes. Un kur btu tas viens? Protams, neindivds, kur ir ieslodzts prta aul. Bet tas viens ir zinana esesmu apzia.

Saka, ka mums btu jnomet vaas, kas tur ms pie ermea unpasaules. Ko tas nozm? Vienalga, kas tiktu redzts vai uztverts, irermea vai prta lmen. Ar uztvertajiem objektiem tiek izveidotapieerans, un tad ms identificjamies ar ermeni k sevi unpretendjam uz objektiem k uz saviem. Pieerans ir prta daba, untas strgalvgi uzstj uz o pieeranos. Bet, ja tu dzer caraa-amrit, stabilizjoties apzi, viss tev atrisinsies, un tu bsiapgaismots. Tev nav jiet vairs ne pie viena, lai kliedtu savasaubas.

Darot savus ikdienas darbus un dziedot bhadanus slavjotDievu, utt., tev es izskatos dzii iesaistjies tajs aktivitts. Bet

50

stenb es palieku atstatus no sevis, bez ermea un prta sajtas, untad bana par o aktivitu liecinieku notiek ar Mani. Interesanti, vaitu to esi pamanjis! Td vai d veid ar mani ir saisttas daudzaspersonas. Kaut ietami es ar viiem esmu uz tu, es esmu atstatusno viiem. Priek manis paa es esmu pilnb realizjis, kas esesmu, un tagad man tas ir absolti skaidrs, kas un k es esmu.Vii uzskata, ka ir guvui zinanas, sasniegui kaut kdu gargustatusu, kas btu augstks par citiem... utt. T tam ir lemts notikt, jovii vl joprojm ir sava prta vergi. Man gadjum tas nevar notikt.Es pilnb esmu absorbjis Kunga kju nektru apziu.

Pareiz visa komunikcija un funkcionana notiek caur omdiju nektru apziu. Un kas ir is mdijs? Zinana es esmu.To prstv Kungs Viu, augstkais dievs, kur svtlaim atgzies uzskas virtenes, sahasaij, un tpc to zina k sahasaij-Bhagavnu.

Ir jauki, ka ir das sarunas, bet uzskt un realizt to btbupatiesi ir oti grti. Kpc? Jo tu stingri tici, ka tu esi ermenis untam atbilstoi dzvo, izklaidjot mlgas vlmes, ka tu pasaulsasniegsi kaut ko labu, un vlk vl labku. s gaidas pamat irbalsttas prpratum, ka tu esi ermenis. aplam identifikcijatomr izgaist nektr pie Kunga kjm, kad tu pilnb iegrimstiapzi un pazaud savu individualitti.

Individualittes izzuana nav iespjama bez veltans Meistaram guru-bhakti kas citiem vrdiem atkal ir apzia, guru-caraa-amrit. Mjoana apzi aizvc visas pagtnes un nkotnesproblmas un nostabiliz tagadn eit un Tagad.

Apzia ir zinanas es esmu sajta bez vrdiem, un t pardjsnezinoi un neaicinti. Tas ir manifesttais universlais dzvbasspks, un tpc tas nekdi nevar bt individuls. Tas pleas iekpusun rpus k dimanta spoums. Ja apzia valda, iekup sevis tu redzisapu pasauli un uztveramu pasauli rpus tevis. No ermea lmeatu vartu teikt iekpus un rpus ermea, bet no apzias skatapunkta, kur un kas ir iekup un rpus? Tikai zinanas es esmu apzias sfr var bt pasaule, k ar pieredze.

51

Turies pie s zinanas es esmu, un tev izvirds zinanufontns, atkljot Universa mistriju, tava ermea un psihes, piecuelementu sples, trs gunu un prakriti-purua, un visa prjmistriju. s atklsmes proces tava pie ermea piesaisttindividul personba izpletsies manifesttaj univers, un tiksrealizts, ka tu prem un apskauj visu kosmosu k savu ermeni.is tiek zints k Tra Superzinana - uddhavidnna.

Tomr pat smalkaj uddhavidnna stvokl prts atsaks tict,ka tas nav konkrta vienba. Bet ldz ar iegrimanu apzi tiekattstta stingra prliecba, ka zinana es esmu tavas esambassajta ir pats pasaules avots. Tiei sajta liek tev justies, ka tuesi, un pasaule ir. stenb manifestt zinana, kas ir piepildjusiun prmusi kosmosu, mjo tev k zinana tu esi. Turies pie szinanas. Necenties tai dot vrdu vai nosaukumu.

Tagad, nonkot pie s oti smalks situcijas, kas tev tas ir, kassaprot o zinanu tu esi vai no tava skata punkta es esmu, bezvrdiem? Grimsti taj visiekjk centr un esi liecinieks zinanaies esmu, un tikai esi. ir banas svtlaime svarpnanda.

Tu gsti baudu un prieku caur dadiem rjiem palgiem unprocesiem. Daiem patk izbaudt labu dienu, daiem patk skattiesbildes, dai iegrimst mzik... utt. Vism m baudm irnepiecieams kds rjs faktors. Bet, lai mjotu banas svtlaim,nav vajadzgi nekdi rjie palgi. Lai saprastu o, emsim dziamiega piemru. Kad tu esi dzi mieg, netiek pieprasti nekdipalginstrumenti un nekdi procesi, lai tu vrtu baudt klusulaimbu. Kpc? Jo taj stvokl tiek pilnb aizmirsta identitte arermeni k vrieti vai sievieti.

Dai apmekltji man vaic, Ldzu pardi mums ceu, kas vedsms uz Realitti. K es to vartu? Visi cei ved uz nerealitti. Cei irradjumi zinanu sfr. Tpc cei un kustba nevar tevi aizvest uzRealitti, jo to funkcija ir sapt tevi zinanu dimensij, kamrRealitte valda pirms tm. Lai aptvertu o, tev ir jpaliek savasradbas avot, zinanas es esmu skum. Tikmr, kamr tu o

52

nesasniedz, tu bsi samezglots ds, ko kalis tavs prts, un tusasaistsi tajs ar citus.

Tpc es atkrtoju, tev ir jnostabilizjas tavas esbas avot, untad visas vaas trks, un tu bsi atbrvots. Tu transcendsi laiku, krezultts bs tds, ka tu bsi pri t tausteku tvrienam, un tu mjosiMb. Un is smalkais stvoklis var tikt sasniegts tikai neprtrauktidzerot guru svto kju nektru guru-caraa-amrit. Tas ireksttiska skaistuma stvoklis pats, kur baudpilni mjo Sev. ekstze ir pri vrdiem; t ir ar apjausma pilng klusum.

Runas pati esence ir skaidra. Tavs vissvargkais rks irzinana, ka tu esi pirms prta pardans. Turies pie szinanas un medit. Nekas nav prks par o, pat ne veltansguru guru-bhakti vai veltans Dievam vara-bhakti.

1980. gada 25. janvr

53

7. LAI REALIZTU ABSOLTU, PAT ESBAI IR JBT TRANSCENDTAI

Maharad: Skatoties no zemes, izskats, ka saule lecun riet. Bet no saules skata punkta t spd nemitgi, untai nav zinanu par ts auanu un rietanu. Kaut aresba un ts manifestcija, ieskaitot taj notiekos

aktivittes, ir pagaidu un slaicga, tas, kas ir pirms esbas, ir mgs.Tu esi Bhagavad-gtas students; lai ko es teiktu, vai tas sakrt arGtu?

Jauttjs: Pc klausans tavs runs, esmu spjgs skaidri saprastGtas piecpadsmito sadau, kur tiek mints Puruottama.

M: Puruottama ir Absolts, Mgais. Absolts ir bez nekda rjabalsta, pilngi sevi-balstos, bet tas pats par sevi ir visa manifesttbalsts.

J: Kria ir teicis: Tikai tie, kuri saprot, ka Es, Absolts, esmu priesambas un neesambas stvokiem, realiz manu dabu, un visiprjie ir mui.

M: Tie, kas ir radti stulbas rcbas rezultt, ir ar mui.

J: Lai ko dnn runtu, ts ir gargas zinanas, un pat viauzvedba atklj zinanas.

M: stenb visa msu uzvedba ir no prtikas esences izpaustasatva-guna kvalitte, un t nav ne tava, ne mana. Satva-gunai ir trsstvoki, nomoda, dzi miegs un esba. Kad zinana tiek pareizisaprasta, tu esi tikai trs Brahman, kaut ar ar ermea formu.

Tam nav prta modifikciju9. di to ir teicis Kria.9 Novienkrojot vartu teikt, ka domu neuztramdts prts pilnga miera un trbas

stvokl ir satva guna. Tad prts nav atirgs no Sevis. Mentls modifikcijas (vritt) ir prta uzvandjumi, kas raduies tamas un radas savstarpjs mijiedarbbas rezultt; s ir vaingas pie t, ka cilvks zaud redzjumu, ka vi ir Pats, un ka viam nav

54

m

ermenis ir prtikas esenu produkts. Visi augi, krmi, koki,dzvnieki, utt. ir radti no sklm, un skla (bda) nozm atkal-radanu iepriekj form. Ar skla ir satva-guna produkts. Nosklas izdgst augs un vlk liels koks, bet avots ir tikai skla.

Ar no cilvka sklas, kas ir trs gunu (satva, radas un tamas) unprtikas esences produkts, izdgst ermenis, esba un manifestcija.o realizt spj tikai cilvks.

Sapratis o, es esmu realizjis tru Brahman, kaut ar man irermea forma. Reti kds uzsc o gudrbu. Daudzi iegst t sauktszinanas, bet, lai kas btu gts, ts nav patiesas zinanas.

J: Vai esba jeb zinana es esmu, tad ir augstk, patieszinana?

M: paties zinana, zinana es esmu, ar gst statusunezinana pdjaj Absolta stvokl. Kad nostabilizjas ajpdjaj brvaj stvokl, zinana es esmu kst par nezinanu.

Kad tu redzi ziedou koku, tu skaties tikai uz lapotni, bet tunedom par t saknm un sklu, no kuras tas izdga. Kamr tunesaproti ar sklu, pilngas sapratnes nebs.

Pareiz tu sevi saproti k ermeni, bet tu sapratn neiekauj avotuun sklu, no kuras is ermenis ir manifestjis.

Pildspalvas gals, iemrkts tint, raksta grmatu pc grmatas.Pildspalvas gals ir visu rakstu avots. Ldzgi tava esba ir avots unvisas tavas pasaules skums.

Uzrakstto materilu ir viegli apskatt un izlast, bet t avots pildspalvas gals, kas ir gandrz bezdimensionls nav viegliuztverams. T pat ar sklas-esba, kas ir bez-formas, irvisizvairgk.

Tu neidentificjies ar savu esbu, bet tu tri identificjies ar savuredzamo ermea formu. Tu turies pie formas k es nevis pie

jpieliek pu, lai to atgtu. Ramana Mahari teica oti ldzgi, kad vi apgalvoja: Parastais cilvks apjau sevi tikai tad, kad intelekt paceas modifikcijas; ts ... ir prejoas ts aust un riet. Kad ir palikusi tikai tra apjausma, t pati par sevi ir it (Pats) jeb Augstkais. (Talks with Sri Ramana Maharshi, 7th edition, 1984, page 587)

55

esbas. Tomr esbas uzturanai btiska ir ermea forma. Pat jaKungs Kria nolemtu atkal inkarnties, vi to btu spjgs izdarttikai ar sklas-esbas mdiju, kas savukrt bs prtikas-esencesermea produkts.

Ne tikai Kria, bet ar Kristus un Buda manifest tikai caurprtikas-esences esbu. Bet vai tu zini, ko nozm Buda, bodhisattva?

J: Buda nozm msu visu iedzimto dabu.

M: Un, kad tu tiki inicits, kda bija inicicijas forma, un kas ir tas,kur tu tiki inicits?

J: Mani piema svt sanga orden k mku, kur strdja pretimpilngai laimbai...

M: Neststi man visu o. Dk (inicicija) nozm tikai esi, modriesi, kas tu esi. Kds padoms tev tika dots inicicijas laik?

J: Vrot manu ermeni-prtu.

M: No kda skata punkta jeb identittes tu vroji?

J: Es nevroju savu ermeni no nekda skata punkta. Bija tikaivroana.

M: Kad tu sevi nezini, kas tad vro? Un k tas notiek?

J: Manas vroanas objekts pards vrotj. Caur o objektu, kassastv no domm-emocijm un ermeni, ir sevis sajta. Es o sevissajtu varju novrot. Esmu diezgan skaidri redzjis, ka aj prta-ermea proces nek substancila nav.

M: K tev inicicijas laik lika bt modram?

J: Visu laiku.

M: Bet ar kdu identitti tev btu jbt modram?

56

J: Vii man neko neteica par identitti. Vii man teica vienkri btmodram.

M: Kam vii to teica? Vai viiem nevajadzja nordt, kam ir jbtlieciniekam?

J: N.

M: ir zemka veida inicicija. No skuma atpazsti iekupmjojoo principu, zinanu es esmu jeb sevis-mlestbu, kasveic vroanu. Vroana vienkri notiek ar to. Kad ir spes, esspontni esmu liecinieks spm, kuras es pieredzu.

J: iet, ka ir atdaltbas sajta starp mani un vroto objektu. Tpc,kad es vroju...

M: Bet kad tu vro?

J: Kad es vroju ermeni-prtu, es jtu atdaltbu no ermea-prta.

M: Ar ko vroana notiek?

J: To es nezinu.

M: Tad kda veida gargumu tu praktiz?

J: Kaut ar es nsju mka apmetni, es nesekoju nekdam konkrtamgarguma atzaram vai ordenim. Es tikai minu apjaust to, kas esesmu.

M: Vism btnm t ir tda pati pieredze. Agri no rta, uzreiz pcpamoans iek tiek justa tikai sajta es esmu jeb notiek esamba,un pc tam notiek visa prj vroana. Pirm vroana notiek ar toes esmu. primr vroana ir prieknosacjums jebkdaiturpmkai vroanai. Bet ar ko vroana notiek? Nomodasstvoka vroana notiek ar to vienu, kas vienmr ir, pat bezpamoans, ar to vienmr-kltesoo apak-sfru. Pasaules pieredzesmistrija ir aj punkt. Ar ezotrisks zinanas par sklas-esbu ar

57

ir eit. Tagad tu esi pamodies, un notiek nodmodas vroana. Primrivrota tiek manis paa kltbtne, mana eksistence. nomoda jebeksistences sajta ir pagaidu stvoklis, esos viens no dzia miega,nomodas un zinanas stvoku trijotnes, kas kop sastda esbu. esba ir k t slapj pildspalvas gala paba. o trs summa ir smalkenerija, ko prstv vriais un sieviais princips, ko sauc parpuruaprakriti. aj esb, satva-gun, ir vivastra, brahma-stra,tm-stra. Taj esb mjo universl manifestcija. satva-gunair diegs, ap kuru karjas Brahman un manifesttais universs.

J: Jautjums, kuru es...

M: Kdi s tmas sakar tev vl vartu bt jautjumi?Pats t slapj punkta fokuss ir iemis neskaitmas formas. T

esba tiek saukta par satva-akti un prakriti-puruaakti. Satva-guna,kas deva iespju rasties esbai, ir vecku, kuri pieder pie vcaspativeida, esences produkts. Pati esence iema formu, un ts iekpusun rpus pardjs universs. Saproti avotu skaidri. Tas ir k maztiabanjna skla, izaugoa milzg kok un ieemoa daudz vietas, betkur ir tas, kas aizem telpu? Tas ir ts mazs sklas spks. Ldzgi,saproti o vecku esenu izmetumu, kas noved pie es-esmu-sajtaspieskriena, kas manifest sevi univers. Tpc ej uz to avotu unsaproti to krtgi. Tiei k skla nes potencilu auga formu, t arvecku skla nes potencilo vriea vai sievietes formu savu veckuattl.

Tvs un mte ar ir satva-guna izpausme, tikai esencilaisprincips. Berzes rezultt notiek izdaljumi. ie izdaljumi,nofotografjui veckus, izaug brn vecku ldzb. Pirms tavaspiedzimanas kur dusja tava esba? Vai t nebija tavu veckuesenc? Vai t nav mg visu btu reprodukcija caur satvasprincipu un eneriju, ko sauc par puruaprakriti?

J: Es-esmu-sajtas pieskriens pats par sevi nav nekas personisks;tas iet personisks tikai tad, kad tiek sasaistts ar ermeni un prtu.

58

M: is es-esmu-sajtas pieskriens ir tikai manifesttais un tajnav nek individula.

J: Tu runji par es-mlu stvokli. Ja es saku, ka es mlu kdu, tasstenb nozm, ka es-esmu-sajta aj viet atpazst es-esmu-sajtu taj viet.

M: Nav vispr cita, kuru mlt. Izdgusi ir tikai mlestba bt. Laisaglabtu o bt mlestbu, tu ej cauri daudz grtbm un postam.Tikai lai uzturtu to stvokli apmierintu, tu iesaisties tik daudzsaktivitts.

J: Cieanas ir, lai novrstu uzmanbu uz kaut ko citu bez es mlustvoka, bet, ja viss is ir domts tikai tam, lai turpintu es-esmu-sajtu, vai tad nav vlme?

M: nav vlme, t ir pati es-esmu-sajtas daba bt. Esba grib btun turpint sevi. T ir ts pati daba; t nav indivda daba.

J: Pat tad, ja t tiek sasaistta ar ermeni-prtu?

M: No t principa formjas neskaitmi prti un ermei. Tas irradbas avots. No t pamatprincipa tiek radtas miljoniem btnes. Tir mlamaija, ilzijas-skla.

J: Vai es esmu tevi rada?

M: No manas esbas tiek radtas s trs pasaules. Man sapupasaul tiek radti miljoniem trpu, cilvkbtu, utt. Kad un nokurienes pardjs t sapu pasaule? T pardjs no sapu stvoklredzams nomodas.

J: Ja es aizveru savas acis, vai tas nozm, ka tu neeksist?

M: Kur tev pateica, ka tavas acis ir aizvrtas?

J: Mana esba.

59

M: Kad tu aizver savas acis, vai ar tava apzia ir aizvrta?

J: N.

M: Iemiesotu objektu, sauktu par veckiem, mlestbas savienojumarezultt tu esi atgdinjums, ka tu esi viu baudpiln mirkaradjums. Atmia, es esmu, atgdina par to baudpilno mirkli. forma, iemiesot persona, ir baudas atgdinjums. Tu esi savcisdaudz zinanu, un tu dom, ka esi gatavs bt par guru, un tad tudalsies ar zinanm, t.i., ar savktajm zinanm, ne tevis paaatkltajm zinanm. Tev nav pilnb atkltas zinanas, tu neesisevi realizjis, un tpc tu bsi pseido-guru. Tava eksistencesnaudo stvokl bija tav tv un mt. Tu tagad gribi turpint noejienes. No kurienes tu nci? Ej uz avotu, no kurienes tu pardjies.Esi pirmais. Kdam bija baudas prieks, un tu simts gadus ciet unraudi.

J: Vai ir pareizi saldzint es-esmu-sajtu ar istabu, kur ir divasdurvis? Vien pus tu redzi pasauli, un caur otrm tu uztverParabrahman.

M: Uz Parabrahman nav durvju, drgais dls. Skaties uz durvm nokurm tu pardjies. Pirms pardans no tm durvm, k un kur tubiji? Vai saistb ar o tematu tu vari uzdot kdu jautjumu?

J: Ir mlestba un ar cieanas, aj es esmu.

M: Clonis ir laimba, un rezultts ir es-esmu-sajta.Clonis ir bauda, bet iznkumam ir jcie no skuma ldz pat

beigm.

J: Vai pareizj mirkl ir vienlaicga mlestbas un cieanuapjausma?

M: Viss, kas kosmos valda mlestbas brd, tiek reistrtsiznkum; un iznkums nejaui ieem formu, t ir savu vecku

60

kopija. Tava piedzimana nozm universa, kas taj brd bija, attlu.T nav tikai piedzimana, t iekup un rpus ir uzldta ar universu.

J: Kad reiz tu esi dzimis, apzia ir bez prtraukumiem, betmeditcij t nk un iet.

M: Esba ir bez prtraukumiem, un t zina sevi tikai ar ermeaformas paldzbu, bet bez t t nezina sevi (t.i., t ir Absoltastvokl). Kur ir apzias nkanas un ieanas liecinieks