10 17. februâris - LU · grâfijas maìistrs Aivars Markots vei-kuði zinâtnisku pçtîjumu...

nnuummuurrss

Vairâkumam cilvçku, dzirdot viet-vârdu “Pokaiòi”, droði vien, pirmâsasociâcijas ir - mistiska vieta, dîvai-nas sajûtas, kas tur rodas, akmeòudziedinoðais spçks. LU ÌZZF ìeoloìi-jas doktors Ivars Strautnieks un ìeo-grâfijas maìistrs Aivars Markots vei-kuði zinâtnisku pçtîjumu “Pokaiòumeþa akmeòu krâvuma izpçte”. Sa-runâ ar zinâtniekiem skaidrota ðîsvietas îpatnîba, balstoties uz zinâtnis-kiem faktiem, iespçjams, noraujottai noslçpumainîbas plîvuru, bet bezironijas pret tiem, kuri vçlçtos ticçtbrînumam.

“Pokaiòu noslçpums gan laikamslçpjas tajâs maìiski pievilcîgajâs teik-smâs vai stâstos par Pokaiòu teritori-jas enerìçtiku, neatzîtiem, vai varbûtpagaidâm nezinâmiem enerìçtiska-jiem laukiem un vietas ârstniecisko ie-tekmi ar vai bez citu cilvçku, galveno-kârt zintnieku, palîdzîbu.

Pçc ilgâkas klusçðanas iznâcisStudentu literârais þurnâls “Vârti”,ðis notikums jau vçrienîgi nosvinçtsMûzikas akadçmijas studentu klu-bâ. Par þurnâla veidoðanos, tânozîmi, vârda spçku saruna ar di-viem no trîs þurnâla redaktoriem –Ilzi Spergu un Andi Lipsbergu.

Ilze Sperga, redaktore.Þurnâla veidoðanas cikls ir gadu

ilgs, iepriekðçjais – 4. iznâca pirmsgada. Oktobrî un novembrî strâdâ-jâm pie tâ, lai izvçlçtos darbus ðimþurnâlam. Autori, kuru darbi ir þur-nâlâ, nu jau sâk meklçt mûs, kas irïoti pozitîva tendence. Esmu redak-tore jau no otrâ numura, un laika gai-tâ redzu, kâ viss ir attîstîjies. Otrajamnumuram vçl meklçjâm autorus,centâmies viòus pielauzt, lai publicç-jas. Ðodien par darbu piedâvâjumunesûdzamies, ir pieaugusi þurnâla at-pazîstamîba, un autori uzticas, ie-sniedz tekstus. Sava loma ir arî inter-neta mâjas lapai. Nevar noliegt, kamûsdienu cilvçkam, îpaði jau jau-

nam, internets ir dzîvoðanas un reali-tâtes sastâvdaïa.

Paðlaik cilvçkus tikai ar pseidonî-

miem, nezinot viòu îsto vârdu, nepub-licçjam. Ja arî kâds darbs publicçts arpseidonîmu, tad redakcijâ zina viòaîsto vârdu.

Kas piedâvâ savus darbus? Pârsva-râ studenti, ir tâdi, kas beiguði augst-skolu, ir tâdi, kas nav beiguði. Ir arî vi-dusskolnieki, bet tie lielâkoties atbirst,jo viòi iesûta kaut kâdus sacerçjumuspar “Straumçniem’’, ko var uztvert arhumoru, bet ar to arî viss beidzas. Pie-sakâs arî vecâki autori, un ja viòa dar-biem ir jaunâ autora ðarms, tad kâpçclai nepublicçtu... Savâ ziòâ tas ir akadç-miskâs un jaunieðu vides sapludinâða-nas mçìinâjums, kas varbût bremzçtrakulîbas un dullîbas, bet varbût to-mçr dod iespçju izaugsmei.

Viens variants - darbi tiek iesûtîtionlainâ, izmantojot e-pastu, otrs va-riants ir tâds, ka caur paziòu paziòâmkâds kâdu pierunâ iesniegt darbu.Darbus atnes arî kladîtçs ierakstîtus,un tam piemît savs ðarms, mîïums.Tad, kad saòemam darbu rokrakstâ,no vienas puses, ir dusmas, ka jâpâr-raksta datorâ, bet tajâ paðâ laikâ tasir kaut kas savs, mâjîgs, îsts.

Pokaiòi bez noslçpuma?Lîdzîgas reljefa formas ir arî citur Latvijâ

Apstâkïu summas atðíiras un lîdz ar to atðíiras þurnâli...

Piektie “Vârti”

ANDA LASE,“Universitâtes Avîze”

Akmens krâvumi Pokaiòu meþâ vidus lapa


Þurnâla vâks - Ilzes Spergas ideja

“Radio SWH ir Volfs,Ðipkçvics un Liepiòð, un arî mums, NABâ, ir savi uzvârdi...” stâstaNABAs dîdþejs RENÂRSZÎVERS - 11. lpp.

LU Filoloìijas fakultâtçatklâts pirmais krievuvalodas un eksaminâcijascentrs Baltijâ, kur bûsiespçja noteikt valodaslîmeni, kâ arî saòemtdokumentu par testanokârtoðanu - 5. lpp.

LU Lielajâ aulâdokumentâlâs filmas parBuïïu salu “Zaïâ pilsçta”pirmizrâde - 3.lpp.

Otrdiena, 17. februâris10

astotâ lapa

Ìeogrâfijas un Zemes zinâ-tòu fakultâtç pagâjuðâ gadarudenî tika uzsâkts kopîgspçtîjums ar Edinburgas Mâk-slas koledþu Skotijâ par Latvi-jas lauku ainavâm. Tâ mçríisir noskaidrot agrâko un ta-gadçjo kultûrainavu vçrtîbuLatvijas iedzîvotâju skatîjumâun to nozîmîbu nacionâlaskultûras kontekstâ. Pare-dzams, ka pçtîjuma rezultâtipavçrs iespçjas apzinât tikaiLatvijai raksturîgâs un nozî-mîgâs kultûrainavas, kas bûsbûtiski, atrodoties Eiropas Sa-vienîbas valstu saimç.

No Ìeogrâfijas un Zemeszinâtòu fakultâtes puses ðajâpçtîjumâ ir iesaistîti ìeogrâfi-jas, vides zinâtòu doktoran-

tûras un bakalauru studijuprogrammas studenti. Pçtîju-ma sadarbîbas partnere Skoti-jâ ir viena no augstâkâsizglîtîbas iestâdçm Edinburgâ,kuras darbîba ir saistîta ar ai-navplânoðanas un ainavdizai-na jautâjumiem. Ìeogrâfijasun Zemes zinâtòu fakultâtesstudentus ðajâ pçtîjumâ meto-doloìiski vada Saimons Bells(Simon Bell), meþsaimnieksun ainavu arhitekts, Mâkslaskoledþas Vides pçtîjumu cen-tra asociçtais direktors un ko-ledþas pasniedzçjs. Viòa vârdsLatvijas ainavpçt-niekiem navsveðs.

Kâ atzîst prof. Oïgerts Niko-demus, tad studentiem, lîdz-darbojoties ðajâ kopîgajâ pçtîju-mâ, bûs iespçja apgût jaunu ai-navpçtniecîbas metodoloìiju,kura ir aprobçta jau vairâkâs Ei-ropas valstîs, tai skaitâ, Lielbri-tânijâ, bet kura lîdz ðim vçl nav

tikusi pielietota Latvijâ. Tâ bals-tîsies galvenokârt uz socio-loìisko, kâ arî uz digitâli karto-grâfisko metoþu pielietojumu.Cerams, ka jaunapgûtâs meto-des studenti savos pçtîjumospielietos arî nâkotnç.

Ðobrîd ir pabeigts pçtîjumapirmais posms – noskaidrotsvietçjo iedzîvotâju viedoklis parlauku vides un ainavu izmai-òâm 20. un 21. gadsimtâ disku-siju grupâs vairâkos lauku pa-gastos (Jaungulbenes pagastâ,Kaplavas pagastâ, Gudeniekupagastâ) un Rîgâ. Lîdz aprîlimir paredzçts veikt iedzîvotâjuanketçðanu citos lauku pagas-tos daþâdos Latvijas kultûr-vçsturiskos novados. Iegûtiedati tiks analizçti un salîdzinâtiar daþâda laika periodu karto-grâfisko materiâlu. Pçtîjuma re-zultâti tiks apkopoti ziòojumâun tiks publicçti.

Nobeidzot jâatzîmç, ka no-pietni pçtîjumi par Latvijas aina-vâm tiek veikti jau kopð pagâju-ðâ gadsimta 20. gadiem. Ðajâlaukâ ir darbojuðies tâdi izciliìeogrâfi – ainavzinâtnieki kâIndriíis Saule-Sleinis, ÌedertsRamans, Kamils Ramans un Ai-ja Melluma. Ðobrîd Ìeogrâfijasun Zemes zinâtòu fakultâtç ko-pâ ar studentiem ainaveko-loìiskos pçtîjumus veic prof.Âdolfs Krauklis, bet cilvçkuradîtâs izmaiòas ainavâs – prof.Oïìerts Nikodemus.

Vai Tu jau esi sajutis pava-sara vçju nâkam? Ja jâ - es Te-vi apsveicu! Jo, ja esi Lielajâpilsçtas mehânismâ pavisamiekðâ, tad droði vien Tev, lainoturçtos tajâ vietâ, kur esi,jâskrien, cik âtri vien vari.(Bet, ja vçlies nokïût kaut kurcitur, jâskrien vismaz divreiztik âtri).

Bet pamçìini kâdreiz ap-stâties vai arî mainît kustîbasvirzienu. Aizbrauc pie jûras;es tur biju un viòa ðalca mûþî-ga un nekâ tajâ nebija liekavai par daudz. Pilsçtâ horizon-ta lînija ir grûti saskatâma.

Salîdzini pilnu trolejbusuar piesniguðu meþu. Kaía se-ju ar cilvçka... Cik atðíirîbu tuatradi?

Tas nav aicinâjums dotiesuz meþu un nenâkt atpakaï,tas ir aicinâjums sajust brî-vîbu. Brîvîbu izvçlçties – vâr-dus, darbus un domas. Izvç-lçties mâcîties to, kas intere-sç. Izvçlçties prieku, jo tas irvisur. Atðíirîbu no pûïa, ja ne-piecieðams. Jo tâ ir pirmizrâ-de, un katra diena ir cçliens,kuram Tu pats esi reþisors.Un, kad atskançs aplausi, tudroði vien paklanîsies.

Uzdroðinâties ir aristokrâtuprivilçìija. Uzdroðinies!

O t r â L a p a

Adrese: Raiòa bulv. 19 -127, Rîga, LV - 1586

Tâlrunis: 7034328Fakss: 7034438

E-pasts: [email protected]

NUMURA REDAKTORE: Anda Lase,

e-pasts: [email protected]

ZIÒU REDAKTORE: Inese Apse,


ÞURNÂLISTE:Gita Liepiòa,


MAKETÇTÂJS:Guntars Stepâns,


FOTOGRÂFS:Toms Grînbergs,

Tâlrunis: 7034383, e-pasts: [email protected]

Iznâk katru otro otrdienu.Reìistrâcijas apliecîba nr. 535.

© Pârpublicçðanas un citçðanasgadîjumâ atsauce uz “UA” obligâta.

www.lu.lv/ua

Latvijas Universitâtes izdevumsIznâk kopð 25.09.1922.

O t r â L a p aO t r â L a p aO t r â L a p aO t r â L a p aO t r â L a p aO t r â L a p a

ANDA LASE,numura redaktore

Sleja

Sadarbîba ar skotu ìeogrâfiemZANDA PENÇZELU Ìeogrâfijas un Zemes zinâtòufakultâtes Vides zinâtòu doktorante

DOC. L.DÛMA, DOC. DZ. ÐMIDRE, DOC. I.JONÂNE

2 · Universitâtes Avîze Nr. 10 · 2004. gada 17. februâris

Jau aizritçjis divpadsmitaisgads, kopð ikgadçjâs mûsugodinâðanas Jaungada sarîko-jumâ Universitâtç. Rektoriprof. J.Zaíis, prof. I.Lâcismums parâdîjuði Latvijâ un pa-saulç vçl nepieredzçtu uz-manîbu un atbalstu. Tâ ir vis-lielâkâ samaksa par mûsu dar-ba dzîvi Universitâtç. Esampar to ïoti pateicîgi.

Pensionâre doc. L. Dûma2003. gada 17. decembra sa-nâksmç ierosinâja un mçs at-balstîjâm kâ pateicîbu uz-rakstît vienu lapu par visspilg-tâko, pamâcoðâko no mûsudarba gaitâm Universitâtç.Tas bûtu vçstîjums arî tagadç-jai, jaunajai studentu paau-dzei. Ðîs lapas plânojam saliktkopçjâ grâmatâ un nodot Uni-versitâtes bibliotçkai vaiarhîvam. Laipni lûdzam uz-rakstîto nodot LU Sociâlajâdaïâ O. Piþevskai vai A. Kra-vèenko.

AtgâdinâjumsUniversitâtespensionâriem

[email protected]

Latvijas Universitâte, sâkotar 2004./2005. akadçmiskogadu, pâriet uz jaunu studi-ju maksu noteikðanas sis-tçmu, kas bûs daudzdraudzîgâka studentiem unprognozçjamâka LU pârç-jam personâlam.

Lîdz ðim spçkâ esoðâkârtîba paredzçja LatvijasUniversitâtei noteiktâ pro-cedûrâ tiesîbas katru gadupârskatît jau studçjoðo studijumaksas. Kaut arî procedûraietvçra arî viedokïa saskaòo-ðanu ar fakultâðu studentupaðpârvaldçm vai vismaz topârstâvjiem fakultâtes domç,tomçr atseviðíiem studen-tiem tâ radîja neçrtîbas, kasbija saistîtas ar kreditçðanassistçmas nepilnîbâm un pare-dzamîbas trûkumu nâkamogadu tçriòos.

Lai novçrstu ðâdas nepil-nîbas, Latvijas Universitâteðajâ akadçmiskajâ gadâ veicavairâkas reformas, kas vçr-stas uz studentiem draudzî-gâkas sistçmas studiju mak-su noteikðanâ ievieðanu. Koparedz jaunâ sistçma? Galve-nais jaunums ir tas, ka studiju

maksa turpmâk tiek noteiktapar visas studiju programmasapguvi, proti, studenti, parak-stot studiju lîgumu, saòemsarî grafiku, kurâ studiju pro-grammas maksa bûs sadalîtapa semestriem lîdz pat studi-ju beigâm normâlajâ studijulaikâ. Ðâda pârmaiòa nodroði-nâs studentiem pilnîgu skaid-rîbu par tâm izmaksâm, kassaistîtas ar iecerçtâ grâda vaikvalifikâcijas ieguvi. Jaunâkâr-tîba tiek attiecinâta uztiem studçjoðajiem, kas sâkssavas studijas 2004./2005.akadçmiskajâ gadâ. Papildusvçl jâmin tas, ka jaunâ kârtîbaparedz plaðâkas iespçjas pie-mçrot daþâdus termiòus stu-diju maksas veikðanai. Ja lîdzðim LU piedâvâja iespçjuveikt maksâjumus par studi-jâm vienu vai divas reizes se-mestrî, tad tagad kârtîba pa-redz iespçju nâkotnç attîstîtvçl citâdus samaksas ter-miòus (piemçram, uzreizsegt visas programmas iz-maksas, maksât pa mçne-ðiem u.tml.), kas varçtu tiktieviesti, ja studenti pieprasîtuðâdu LU pakalpojumu.

Bûtiskas izmaiòas ir pie-redzçjusi arî pati studiju mak-su noteikðanas procedûra. Jalîdz ðim tajâ galveno lomuspçlçja fakultâtes, tad tagad,

pçc Senâta lçmuma iniciatîvair nodota rektoram un LUvadîbai. Tie piedâvâ vienotustudiju maksas modeli visaiLU un saskaòo to ar Studentuun Dekânu padomçm. De-cembra un janvâra mçneðosnotika saskaòoðanas process,kura rezultâtâ Latvijas Univer-sitâte ir nonâkusi pie jauna-jâm studiju maksâm.

Nosakot jaunâs maksas,Latvijas Universitâte òçma vç-râ ðâdus faktorus:

1. Ir prognozçjams bûtiskstelpu uzturçðanas izmaksupieaugums, kas saistîts ar tâ-du administratîvi regulçjamupakalpojumu kâ elektroene-rìija, siltums, gâzes cenu kâ-pumu, kâ arî valstî noteiktâsminimâlâs algas kâpumu.

2. Jau 2003. gadâ bûtiskiauga daþâdas citas izmaksas,kas saistîtas ar inflâcijas pie-augumu.

3. Latvijas Universitâte lîdzðim tikai daþâs studiju pro-grammâs studiju maksu bijanoteikusi atbilstoði patiesa-jâm studiju programmas îste-noðanas izmaksâm. Lai no-droðinâtu vienlîdz augstu kva-litâti, ir nepiecieðams samazi-nât atlaides, kas pieðíirtas lie-lâkâs da-ïas studiju program-mu studçjoðajiem.

Ðos principus diezgan kon-sekventi (protams, òemotvçrâ arî studentu pieprasîju-mu pçc konkrçtâm studijuprogrammâm) ir nolemts at-tiecinât uz 2004./2005. akadç-miskajâ gadâ imatrikulçjama-jiem studentiem.

Pârçjo studiju gadu stu-dentiem Latvijas Universitâteir atstâjusi nemainîtu vai arîpaaugstinâjusi, cik vien iespç-jams, minimâli. Kopçjais ðostudentu studiju maksu pieau-gums vidçji ir zemâks par in-flâcijas râdîtâjiem Latvijasvalstî. Ðâds lçmums ir saistîtsar nepiecieðamîbu òemt vçrâto studentu intereses, kas sa-vu studiju izmaksu segðanaiizmanto valsts garantçto stu-diju kredîtu, un kuru kredît-lîguma nosacîjumi nepieïaujkredîta summas pârskatîða-nu.

Saskaòoðanas procesâ arStudentu padomi, LU vadîbapiekrita studentu ierosinâju-mam viest skaidrîbu arî par tostudentu tâlâkajâm studijumaksas izmaiòâm, kuri ir sâ-kuði studijas LU pirms 2004./2005. akadçmiskâ gada.

Pilna informâcija parjaunajâm studiju maksâm:www.lu.lv

JURIS PÛCE,LU Attîstîbas un plânoðanas departaments

Latvijas Universitâtes (LU) dar-binieki un it îpaði studenti tiekaicinâti iesniegt priekðlikumusAugstskolu likuma grozîju-miem. Augstskolu likuma pað-reizçjâ redakcija ir spçkâkopð 2000.gada. Pagâjuðogadu uz Ziemsvçtkiem tajâparâdîjâs grozîjumi, kas skaraugstskolu filiâïu statusu unuzòemðanas kârtîbu. Taèu tasnav vçl viss. Izglîtîbas un zi-nâtnes ministrijâ ir nodibinâtadarba grupa tâlâku grozîjumusagatavoðanai likumâ.

Samilzis jautâjums paraugstskolu finansçjumu unsveðvalodu izmantoðanu stu-dijâs. Citu pieòemto likumusakarâ nu jâpârskata augst-skolu institucionâlais statuss,

institûtu vieta augstskolustruktûrâ, personâla pienâku-mi un tiesîbas. Vai vispâr iriespçjams izveidot vienu liku-mu, kas vienâdi der gan LU,gan kâdai mazai privâtaiaugstskolai?

LU aktîvi jâpiedalâs Augst-skolu likuma grozîjumu saga-tavoðanâ, lai pçc to pieòemða-nas mûsu kopîgais darbs

kïûtu labâks, lai nostiprinâtumûsu Alma Mater vietu Latvi-jas augstâkajâ izglîtîbâ.

Ar paðreizçjo Augstskolulikumu iespçjams iepazîtiesLU lapâ www.lu.lv. Priekðliku-mi jâiesûta lîdz 21.februârim.To iespçjams izdarît LU lapâinternetâ, kâ rakstiski kance-lejâ, Raiòa bulvârî 19, ar piezî-mi “Augstskolu likums”.

Studentiem bûs tiesîbasuz bezdarbnieka statusuun pabalstu, paredz aiz-vadîtajâ nedçïâ Saei-mas komisijâm nodotiegrozîjumi Bezdarbniekuun darba meklçtâju at-balsta likumâ. Grozîjumiparedz, ka personâm,kas iegûst izglîtîbu klâ-tienç kâ pilna laikastudçjoðie augstskolâ, irtiesîbas uz bezdarbnie-ku statusu un tiesîbâm.Lîdz ar to likumprojektsnovçrð pretrunas ar Sa-tversmi un atrisina svarî-gu sociâla raksturaproblçmu.

Arî par valsts budþetalîdzekïiem studçjoðajiemstudentiem bûs tiesîbasuz bezdarbnieka pabalstu unstatusu, jo tiek ieviesta jaunastudçjoðo kreditçðanassistçma, kas paredz, ka vis-iem studentiem bûs jâmaksâstudiju maksa.

Iepriekð studenti brîdinâja,ka Satversmes tiesâ apstrîdçslikuma normas, kas studen-tiem liedz saòemt bezdarb-nieka pabalstu. Notika kon-sultâcijas, kurâs iesaistîjâs arîValsts cilvçktiesîbu birojs.

Latvijas Studentu apvienî-ba (LSA) paudusi gandarîju-mu par lçmumu, tomçr uz-

skata par nepieòemamu ide-ju, ka bezdarbnieka statusunevarçs iegût studenti, kurimâcâs pilna laika dienas no-daïâ par valsts budþetalîdzekïiem. “Darba tiesiskâsattiecîbas nekâdâ veidâ navsasaistâmas ar studenta statu-su, respektîvi, tas, ka stu-dents studç par valstsbudþeta lîdzekïiem nenozîmçto, ka viòð kâ darba òçmçjsnav tiesîgs saòemt tâdas pa-ðas sociâlâs garantijas kâmaksas grupas students,” no-râda LSA.

Informâcijas tehnoloìijukompânija “Softex Latvia”noslçgusi sadarbîbas lîgu-mu ar Latvijas UniversitâtesEkonomikas un vadîbas fa-kultâti, nododot tâs rîcîbâelektronisko dokumentuvadîbas sistçmu “Doclead”,kas turpmâk kâ mâcîbulîdzeklis tiks iekïauta studen-tu apmâcîbas programmâ.

“Palielinoties elektroniskodokumentu aprites nozîmîbaimûsdienu uzòçmçjdarbîbâ, irbûtiski, ka topoðie uzòçmçji,vadîbas un ekonomikas spe-ciâlisti iet lîdzi laikam un zinâ-ðanas apgûst, izmantojot mo-dernâkâs programmas,” uz-skata “Softex Latvia” valdespriekðsçdçtâja Eva Butâne.

“Elektronisko dokumentuaprite mûsdienâs iegûst ar-vien lielâku aktualitâti, it îpaðimûsu fakultâtes studentiem,

kuri tiek gatavoti karjerai uz-òçmçjdarbîbas vidç. Lîdz ðimpar biroja darbîbas automati-zâciju un datorizçto lietvedîbustudentiem tika mâcîta teori-ja, taèu viòi neredzçja, kâ tasviss darbojas praksç. Turp-mâk mâcîbu procesâ izmanto-sim ðo dokumentu vadîbassistçmu, kas studentiem ïausgût praktiskas iemaòas unpieredzi. Beidzot mûsu fakul-tâti, studenti bûs sagatavotireâlam darbam konkrçtâ uz-òçmçjdarbîbas vidç un pârzi-nâs arî jaunâkâs specializçtâsprogrammas savâ nozarç,”skaidro Ekonomikas un vadî-bas fakultâtes lektore RegînaBuðevica.

Mâcîbu procesâ studen-tiem tiks sadalîtas priekðnie-ku, sekretâru un juristu lomas,kuras izspçlçjot viòiem bûs jâ-veic elektroniskâ dokumentuaprite (dokumentu sagatavo-ðana, laboðana, apstiprinâðana,parakstîðana, nodoðana izpil-dei, arhivçðana u.t.t) realitâteipietuvinâtâ lietiðíâ vidç.

Elektronisko dokumentu

vadîbas sistçma “Doclead” no-droðina pilnu organizâcijaslietvedîbas procesa elektroni-zâciju un biznesa procesu au-tomatizâciju, sâkot ar doku-mentu saòemðanu vai izveidi,beidzot ar to nodoðanu ar-hîvâ.Izmantojot “Doclead”, iespç-jams parakstît dokumentu arelektronisko parakstu un veiktparaksta pârbaudi.

2004. gada 17. februâris · Universitâtes Avîze Nr. 10 · 3

Z i ò u L a p a

INESE APSE,LU Preses centrs

Studentus tomçr nodroðinâs ar pabalstu bezdarba gadîjumâ

Ekonomikas studenti turpmâkreâlâ vidç apgûs elektroniskodokumentu apriti

Ar dâvinâjumu tiek bûtiskimodernizçta studentu mâcîbu programma, apgûstot datorizçto lietvedîbu

Paðiem savs likums!

Aizvadîtajâ nedçïâ LatvijasUniversitâtes Lielajâ aulâ pir-mizrâdi piedzîvoja Bioloìijasfakultâtes projekta “Piekras-tes biotopu aizsardzîba un ap-saimniekoðana Latvijâ” ietva-ros veidotâ dokumentâlâ fil-ma par Buïïu salu “Zaïâpilsçta”. Filma, ko Jura Pod-nieka studijâ uzòçmis reþi-sors Kaspars Goba, pusstun-dâ iepazîstina ar unikâlu teri-toriju Rîgas pilsçtâ – Buïïu jeb

Daugavgrîvas salu. Ðajâ salî-dzinoði nelielajâ un daudzstâ-vu mâjâm tik tuvajâ teritorijâatrodas Latvijâ un Eiropâ aiz-sargâjami biotopi un vairâkidesmiti aizsargâjamu augusugu. Pludmale, pïavas unmeþi ir iecienîtas atpûtas vie-tas. Taèu filma stâsta ne tikaipar Buïïu salas dabu, bet arîtâs cilvçkiem, ðîs teritorijasnozîmi pilsçtas ilgtspçjîgâattîstîbâ.

Bioloìijas fakultâtes projekta ietvaros tapusi filma par Buïïu salu

Mecenâtu stipendijas Studijas Bibliotçka Pçtniecîbadaþâdas iespçjas Studentu serviss jaunâkâs ziòasattçlu galerija Himna Studiju kârtîba Studijukalendârs Lekciju saraksti Reìistrâcijas nedçïa un Cdaïas kursi Studiju kursu reìistrs Studiju maksaKredîti Stipendijas Rotâcija Pçtnieku zinâtniskâspublikâcijas Fundamentâlo un lietiðío pçtîjumuprojekti un sadarbîbas projekti Doktora studijasLatvijas Universitâtes Raksti Pakalpojumi studentiem

www.lu.lv... visjaunâkâs ziòas un aktualitâtes ...

Ja Saeima atbalstîs ðos likumagrozîjumus, pçc Labklâjîbas ministrijas veiktajiem aprçíiniemvidçji 3900 studentu gadâ varçssaòemt bezdarbnieku pabalstu

Jaunâ Rîgas teâtra Mazajâ zâlç27. februârî pl. 19.30 un 28. februârî pl. 18.30Festivâla “Rîga spçlç teâtri - 2004” labâkâ izrâde.

Latvijas Universitâtes Studentu teâtrisAugusts Strindbergs “Jûlijas jaunkundze”

Reþisors Visvaldis Klintsons

Biïetes cena: Ls 1,50 (Jaunâ Rîgas teâtra kasç)

Izglîtîbas stratçìija Latvijâ irviena no tçmâm, par kuru ru-nâts tiek daudz, taèu nostâd-nes bieþi tiek mainîtas, jo mai-nâs politiskâs orientâcijas at-bildîgajâ ministrijâ, katrs laikaposms aktualizç savas neat-liekamâs problçmas (skolo-tâju algas, patlaban valodulietojums apmâcîbâ minori-tâðu skolâs un tamlîdzîgi).Tâdçï dziïâkâs stratçìiskâsnostâdnes patiesîbâ paliek itkâ nostumtas malâ. Redzçtprocesus lielâkâ vispârinâju-ma pakâpç, aplûkot motivâ-cijas un vçrtîbu sistçmu ietek-mi uz cilvçku, tajâ skaitâ ierç-dòu, politiíu rîcîbu ir filosofuuzdevums. Filosofija mâca,ka tagadnç ir jâredz nâkotneun kâ to darît, nolasot un in-terpretçjot laikmeta zîmes.

Profesore Maija Kûle 2003.gada rudens semestrî aicinâjaLatvijas Universitâtes Filosofi-jas nodaïas maìistra studijuprogrammas studentus ie-dziïinâties daþâdos Latvijasvalsts attîstîbas programma-tiskajos dokumentos, tajâskaitâ jomâs, kas attiecas uzizglîtîbu, kultûrpolitiku, sa-biedrîbas integrâciju, zinâtnesattîstîbas stratçìiju, çtikas ko-deksiem, Nacionâlo attîstîbasplânu u.c. Studentiem bijaiespçja tikties ar ministrijupârstâvjiem, ierçdòiem, eks-pertiem, lai pârrunâtu savusiespaidus ðo sfçru stratçìijasveidoðanâ un iedziïinâtos val-stiskos dokumentos. Savâziòâ ðis nodarbîbu cikls filoso-fiem kalpoja par iespçju “no-kâpt no ziloòkaula troòa”, no-nâkot pie Latvijas valsts reâ-lâm problçmâm un apjauðotpolitiskâs dzîves kaislîbas.Studenti atzina, ka bija iespçjaieraudzît, kur un kâ fakultâtibeiguðie filosofi òem dalîbuvalsts pârvaldç un stratçìijuveidoðanâ.

Universitâtes avîzei prof.Maija Kûle laipni piedâvâjaiespçju iepazîties ar maìistrurezumçjumiem, kâda, viòup-rât, ir situâcija Latvijas izglî-tîbas stratçìijâ, kâ viòi vçrtçvalsts programmatiskos do-kumentus, ko saka par baka-laura izglîtîbu trîs gados unko varçtu darît, lai situâcijumainîtu saskaòâ ar nâkotnesprasîbâm un vajadzîbâm.

Vârds studentiem.“Sâkumâ, ðíiet, jâjautâ,

kâdçï ap reliìijas çtikas iespçja-mo ievieðanu skolâs ir saceltatik liela aþiotâþa? No vienas pu-ses, protams, varçtu piesauktpolitisko spçku manipulâcijas,daïçju intereðu lobçðanu, kadvaldîbâ esoðie kristietîbas pâr-stâvji cenðas parûpçties par sa-vas “cunftes” ietekmes paplaði-

nâðanu u.tml., bet, no otras pu-ses, nevar tikt atstâts bez ievç-rîbas apstâklis, ka reliìiskie(un etniskie) jautâjumi allaþ irbijuði vieni no jutîgâkajiem jau-tâjumiem un bieþi ir izraisîjuðidaþâdus konfliktus, un tajâ pa-ðâ laikâ baznîcas cenðanâs no-turçt savu varu un ietekmidaþâdâs dzîves jomâs kopð vi-duslaikiem, ðíiet, nav mazinâ-jusies. Varai piemît sava pie-vilcîba.”

“Aktuâls ir jautâjums, kâdakristîgâ doktrîna tiks òemtapar pamatu reliìiskâs çtikasprogrammas veidoðanai. Galugalâ kristietîba nebût navmonolîta, un, otrkârt, kodarîs tie skolçni, kuru re-liìiskâ pârliecîba balstîta,piemçram, islamâ vaidievturîbâ?”

Kristiana Jansone

“Mûþizglîtîba ir jç-dziens, kas arî minçtskoncepcijâ. Latvijâ, kurpirms 12 gadiem mainî-jâs valsts iekârta, irdaudz cilvçku, kuriem irbijuðas grûtîbas piemç-roties jaunajiem ekono-miskajiem un politiska-jiem apstâkïiem. Arî ðaiproblçmai risinâjumsvarçtu bût meklçjamsizglîtîbas pieejamîbâ unkvalitâtç. Ja kursi un se-minâri notiek tikai Rîgâ,vai var gaidît, ka uz tiemsabrauks kupls skaitskârsavieðu un aucçnie-ðu? Visdrîzâk, ka nç. Tâ-pat jâdomâ, kâ izglîtîbasprogrammas padarîtmçríauditorijai piemç-rotas un saprotamas unlai viòi, aizbraukuði mâ-jâs, neizsmietu tâs savumâjinieku vidû.

Izglîtîba ir viena no lietâm,kas sasniedzama tikai smagadarba rezultâtâ. Diemþçlmûsdienâs (un ne tikai Latvi-jâ) izglîtojoðais darbs netiekîpaði augstu novçrtçts. Tiekuzskatîts, ka viss ir atkarîgsno katra indivîda paða – ciktas bûs spçjîgs izlauzties cauriskaudrajiem izglîtîbasdþungïiem un cik kon-kurçtspçjîgs tas pçc tam kïûslauvu barâ, kas to sagaida pçcdþungïu gâjiena. Lai arî kâdi ircentieni uzlabot izglîtîbâ strâ-dâjoðo prestiþu, to mûsdienâsir izkonkurçjuðas citas, ienesî-gâkas un prestiþâkas nodar-bes. No antîkajiem laikiem ie-mantotais dziïais respektspret skolotâju mûsdienâs irmazinâjies. Mûsdienu Latvijâsabiedrîba skolotâju ir no-stâdîjusi vietâ, kas neatbilstskolotâja darba prestiþam.”

Kaspars Rûklis

“Pieejamîbas pincips.Pieejamîbas principa pama-

tâ ir uzskats, ka visiem sa-biedrîbas locekïiem ir vien-

lîdzîgas iespçjas iegût izglîtîbu.Tâdçjâdi ðis princips ir vçrstsuz izglîtîbas “izmantotâju” – sa-biedrîbu. Manuprât, ðis prin-cips ir ïoti neskaidri formulçts,jo nav definçti bûtiski principupaskaidrojoðie jçdzieni. Ðajâprincipâ netiek nodalîtas mçr-ía grupas un nav noteiktas tovajadzîbas pçc izglîtîbas. Lîdzar to visi sabiedrîbas locekïi ir“novienâdoti”, neatkarîbâ no tovecuma, tautîbas, pilsonîbasun citâm specifiskâm îpaðî-bâm, kas, visticamâk, arî no-teiktu (vai jau nosaka) îpaðasprasîbas pçc îpaðas izglîtîbas.

Manuprât, visiem sabiedrîbaslocekïiem nav nepiecieðamsgût vienlîdzîgas (identiskas)izglîtîbas iespçjas. Bûtu jânoda-la îpaðîbas, kuras noteiktu, kâ-da veida izglîtîbu grupai, kuraipiemît konkrçtâs îpaðîbas,bûtu vçlams iegût. Tâpat, ma-nuprât, bûtu jânodala îpaðîbas,kurâm nevajadzçtu ietekmçtizglîtîbas saòemðanas iespçjas(piemçram, dzimums, finansiâ-lais stâvoklis utt.).”

Kristîne Sergejeva

“Saistîbâ ar izglîtîbu var ru-nât kâ par izglîtîbas lomucilvçku individuâlajâ dzîvç, tâarî par to labumu, ko sabied-rîba gûst no izglîtota cilvçka.Iesâkðu ar to, ko katrs cilvçksiegûst priekð sevis. Latvijâ pa-stâv skolas, kurâs skolniekispecializçjas noteiktos priekð-metos, toties citus priekðme-tus tie pilnîgi neapgûst. Es uz-skatu, ka tâdçjâdi cilvçki ap-laupa paði sevi.

Inga Leitâne

“Atkarîbâ no darba tirguspieprasîjuma un valstî nepie-

cieðamajiem profesionâïiemnoteiktâs nozarçs tiks izvir-zîtas arî prioritâtes jeb profesi-jas, kuras valsts ir ieinteresçtaatbalstît, dzçðot attiecîgâs no-zares studiju kredîtus vaipieðíirot îpaðas stipendijas.Taèu tâdâ gadîjumâ, manup-rât, vienlaicîgi bûtu arî jâuzma-nâs no pârâk lielas izglîtîbasatkarîbas no darba tirgus. Arto es domâju, ka, ja pastiprinâ-ti tiks atbalstîtas tikai tâs noza-res, ko pieprasa darba tirgusvai kuru valstî trûkst, tas varizraisît citu nozaru panîkumu,tâdçjâdi neveicinot profesiju

attîstîbas harmoniju.Valstij bûtu jâatbalstaarî tie studenti, kuri at-tiecîgajâ laika posmâneseko esoðajam darbatirgus pieprasîjumam,nesteidzas lîdzi sekotmodei, bet izvçlas pro-fesiju, kura varçtu bûtaktuâla nâkotnç vai ku-ras pârstâvju nepiecie-ðamais skaits nav nosa-kâms. Piemçram, ðau-bos, vai filosofija varçtukïût îpaði pieprasîta dar-ba tirgû, nav arî iespç-jams noteikt valstij ne-piecieðamo filosofijasspeciâlistu skaitu (kâto, piemçram, var no-teikt attiecîbâ uz peda-gogiem). Taèu, no ot-ras puses, valsts ilgter-miòâ zaudçtu ïoti bûtis-ku intelektuâlâ poten-ciâla daïu, ja filosofijakâ nozare piedzîvotupanîkumu vai izzustu.To paðu varçtu attieci-nât uz mûziku, mâkslaszinâtni, literatûras kriti-ku utt.”

Ieva Prauliòa

“Sâkumskolas periods, ma-nuprât, ir tâlâko zinâðanu iegu-ves pamats. Skolas posmamno 1.-4. klasei jânodroðina vi-sas tâlâkâs izglîtîbas attîstîba.Pie-krîtot visplaðâkajai jaunometoþu pielietojumam mâcîbuprocesâ, reâlajâ skolas dzîvçredzam aizrauðanos ar novitâ-ðu ievieðanu, oriìinâlu risinâ-jumu novçlçðanu, bet kaut kurpazûd cilvçces vçstures pâr-baudi izturçjuðais “iemâcîða-nâs” posms kâ pirmais solisizglîtoðanâs jomâ. “

Gunta Vieglâ

“To, kas ir “augtâkâ izglî-tîba”, nosaka Augstskolu liku-ma 1. pants, citçju: “Augstâkâizglîtîba ir izglîtîbas pakâpe,kurâ pçc vidçjâs izglîtîbasiegûðanas notiek zinâtnç vaimâkslâ, vai arî zinâtnç unmâkslâ pamatota personîbasattîstîba izraudzîtajâ akadç-misko vai profesionâlo, vaiakadçmisko un profesionâlostudiju virzienâ, kâ arî sagata-voðanâs zinâtniskai vai profe-sionâlai darbîbai.” Man ïoti

patîk uzsvars – “personîbasattîstîba”, grûti gan spriest,cik lielâ mçrâ mçríis ir dek-larçts un cik – îstenots dzîvç.Vçl bûtisks liekas – “sagatavo-ðanâs profesionâlai darbîbai”,ko nozîmç ðî “profesionâlâdarbîba”, un vai tâ ir sagatavo-ðanâs darba tirgum, kâdas irtirgus un izglîtîbas savstar-pçjâs attiecîbas? Un vai izglî-tîba ir jâsagatavo tirgum? Janç, tad kâpçc? Ja jâ, tad kâ?

Daudzâs rietumu valstuaugstskolâs ir izglîtîbas pro-grammas, kurâs uzòem stu-dentus ar darba pieredzi kon-krçtajâ nozarç, tad skolâ no-tiek pieredzes un teorijas ap-maiòa. Varbût ðîm program-mâm pietrûkst akadçmisku-ma, zinâtniskuma, un tâs ne-audzina nâkamâs pçt-niekuun zinâtnieku paaudzes? Betvarbût tâs ir visefektîvâkâs, jopielâgo jaunos cilvçkus reâla-jai dzîves izpratnei un dzîvei?Varam piedzîvot to, ka, pame-tot skolas solu, dzîve var iz-râdîties ne pârâk salda patiesî-ba...”

Petra Beíere

“Izglîtîbai mûsdienu sa-biedrîbâ visu laiku ir jâatrodlîdzsvars starp zinâðanu unpraktisko iemaòu apguves au-tonomiju, to atbilstîbu sis-tçmas iekðçjâm likumsakarî-bâm un darba tirgus izvirzîta-jâm prasîbâm. Tâdçjâdi ne-pârdomâts ðíiet ministra K.Ðadurska lçmums kardinâlimainît valsts finansçjumuaugstâkajai izglîtîbai par labueksakto zinâtòu specialitâtçm(ko nâkotnç ðie speciâlistidarîs Latvijas darba tirgû? –varbût sagatavosim jaunusspeciâlistus (kârtçjo reizi)darbam ârzemçs?). No kïû-dâm nemâcâmies, – jau tagadvar atzît, ka paðreizçjâ tranzîtasabiedrîbas darba tirgû âr-kârtîgi grûti sev vietu bûs at-rast jaunajiem ekonomistiem,juristiem un menedþeriem.

Problçmas rada arî tas, kapiedâvâtâs daudzâs studijuprogrammas nespçj nodroði-nât pietiekami kvalitatîvu aka-dçmisko un profesionâlo izglî-tîbu.

Ja zelta zivtiòa piedâvâtu iz-pildît (piepildît) trîs vçlçðanâs(izglîtîbâ), tâs bûtu: tâdsIzglîtîbas ministrs, kurð nebû-tu tikai marionete savas parti-jas rokâs, atbilstoði izglîtots,demokrâtisks attieksmç unkonsekvents lçmumos; pilnîgijauna, nevis norakstîta no ie-priekðçjâm) Izglîtîbas kon-cepcija; konsekventa, uz bçr-nu (nevis politiskajâm ambîci-jâm) centrçta kvalitatîvas iz-glîtîbas programma.

Jâpiebilst, ka mçs jau senesam to pelnîjuði ...”

Irçna Kravale


C e t u r t â L a p a

Kas notiek ar izglîtîbas stratçìiju Latvijâ?

Filosofija mâca, ka tagadnç ir jâredz nâkotne un kâ to darît, nolasot un interpretçjot laikmeta zîmes.


And

as L

ases

zîm

.

Filoloìijas fakultâtç atklâtskrievu valodas un eksaminâ-cijas centrs, tajâ vçrtçs valo-das prasmes un izsniegs ser-tifikâtus. Centrs tapis, patei-coties LU un Filoloìijas fakul-tâtes vadîbai. Ðâds centrs irpirmais Baltijâ, un savâ ziòâtas lîdzinâs TOEFL testam,pçc kâ var noteikt valodaszinâðanu lîmeni, kâ arî sa-òemt dokumentu par testanokârtoðanu. Sarunâ ar cen-tra direktori docenti JeïenuMarèenko kâ aktuâls iz-virzîjâs jautâjums par dar-bîbas perspektîvâm, interesipar krievu valodu latvieðu unsveðtautieðu vidû.

Universitâte vienmçr bijusisaistîta ar izglîtîbu, tajâ skaitâar sveðvalodu mâcîðanu. Kon-krçta valodas lîmeòa noteik-ðana nav iedomâjama beztestçðanas. Visi jau pieraduðipie testiem angïu, vâcu valo-dâ. Krievu valodai kâ sveðva-lodai Latvijâ tâpat eksistçtestçðanas sistçma, pie kamtestçðanai nepiemît tikai prag-matiskais aspekts – kâ nepie-cieðamîba kaut kur stâties,likt eksâmenu. Rietumeiropâtestçðana jau sen nozîmçcilvçkam pârbaudît, cik tâluviòð ir pavirzîjies valodas ap-guvç, kâdu lîmeni sasniedzis.Tâtad cilvçks, kurð iziet tes-tçðanu, ne tikai saòem par todokumentâlu apliecinâjumu,bet arî gûst priekðstatu par to,cik labas ir viòa zinâðanas unko viòam vçl vajadzçtu pa-veikt, lai panâktu progresu.Testçðana angïu un vâcu valo-dâ jau kâdu laiku notiek,piemçram, Gçtes institûtâ vaiBritu padomç. Krievu valodastestçðanas sistçma tikusi iz-strâdâta nedaudz vçlâk, 90.ga-du otrajâ pusç. Krievijâ ar tes-tu izstrâdi nodarbojas in-stitûti, mçs sadarbojamies argalveno testçðanas centruMaskavâ un Sanktpçterbur-gas Valsts universitâtes tes-tçðanas centru. Universitâtçkrievu valoda tiek pasniegtakâ sveðvaloda, tâpat tiek pie-dâvâts C kurss krievu valodâ,tâpçc, man ðíiet, testçðanamûsu studentiem varçtu bûtnepiecieðama un noderîga.Nodaïas izveidi atbalstîja fa-kultâtes vadîba – dekâne pro-fesore Janîna Kursîte-Pakule,profesore Dace Markus, Uni-versitâtes vadîba – prorektoraJura Krûmiòa personâ, un arviòu atbalstu tapa ðis centrs.

Pirmkârt, orientçjamies uz

tiem ârzemju pilsoòiem, kasapgûst krievu valodu kâ sveð-valodu, kam ðî testçðana bûtuloìiska. Tâpat varçtu bût arîieinteresçti latvieði, kuri vç-lçtos pârbaudît savas krievuvalodas zinâðanas, kâdus uz-devumus viòi var risinât krie-vu valodâ. Pastâv seði lîmeòi,sâkot no elementârâ lîmeòa,sistçma ir tâda, kâ Eiropassistçmâ, tâtad: elementârais,bâzes, pirmais, otrais, treðais;bet profesionâlâ valodas pâr-valdîðana, ir jau ceturtaislîmenis.

Centrâ var pârliecinâtiespar valodas zinâðanu lîmeni,ir sertifikâcijas iespçja. Piemums var nâkt jebkurð, kasmâcâs krievu valodu, vai arîvçlas to apgût. Testçðana ir ti-kai viens no mûsu darba as-pektiem, nâkotnç organizç-sim arî krievu valodas no-darbîbas, un tas bûs pieejamsne tikai studentiem, bet vis-iem interesentiem. Pçc testa

nokârtoðanas tiek izsniegtsvalsts akreditçts sertifikâts,kurâ norâdîts – kad, kâdâ cen-trâ viòð kârtojis sertifikâcijuun kâds ir rezultâts. Lai no-kârtotu testu, ir nepiecieðamssavâkt noteiktu punktu skai-tu. Ja tie netiek savâkti, tadkursants saòem zîmi, ka serti-fikâciju kârtojis. Testa rezultâ-tus novçrtç îpaða sertifikâci-jas komisija.

Ko ðis sertifikâts dod cil-vçkam praktiski? Pirmkârt,ðo testu kârto tie, kuri vçlasmâcîties krievu valodu augst-skolâ vai jau to dara. Parastitie ir studenti, kuri plâno tâlâkmâcîties kâdâ no Krievijasaugstskolâm, Maskavâ vaiSanktpçterburgâ. Lai varçtuðâdâs skolâs mâcîties, nepie-cieðams iegût pirmâ lîmeòanovçrtçjumu, tas ir mini-mums, kas apliecina, ka stu-dents ir spçjîgs klausîties, sa-prast lekcijas, izpildît uzdevu-mu. Valodas sertifikâcija ir Ei-ropas prakse, un domâju, kadrîzumâ ðî testçðana varçtuskart visas sveðvalodas. Ie-kârtojoties darbâ par redakto-ru, tulku, ðâds sertifikâts no-teikti tiks òemts vçrâ.

Cilvçkam, kurð pie mumsatnâk, pirmkârt, piedâvâjamkonsultâciju, jo, lai nokârtotu

testu, vajag iegût in-formâciju par savuesoðo zinâðanu lî-meni, lai varçtu sa-prast, uz ko cilvç-kam pretendçt.

Testa izpildeslaiks rçíinâts uz di-vâm dienâm, viensbloks ir leksika ungramatika, otraisbloks ir lasîðana,treðais – audio ma-teriâlu izmantoða-na, ceturtais – runâ-ðana un piektais –rakstîðana. Testuvar nokârtot arî vie-nâ dienâ, bet tasvarçtu bût pârâk no-gurdinoði.

Biju to cilvçkuskaitâ, kuri veicinâ-ja krievu valodas pâreju sveð-valodu statusâ latvieðu skolâ.Piedalîjos tajâ perestroikasprocesâ 93.gadâ, kad krievuvaloda latvieðu skolâ ieguva

sveðvalodas statusu, un aizsâ-kâs jauns posms krievu valo-das kâ sveðvalodas apgûðanâ,kurð bija saistîts ar jaunasmâcîbu metodikas izveidi unjaunu mâcîbu lîdzekïu izstrâ-di. Uzskatu, ka krievu valodaLatvijâ tagad ir sveðvaloda.Neraugoties uz to, ka pastâvkrievu valodas vide, iespçjasrunât krieviski kïûst arvienmazâk un par to es pârlieci-nos katru dienu arvien vairâkun vairâk.

Kâ atðíiras sveðvalodasno otrâs valodas apgûða-nas? Sveðvalodas apgûðana –tas ir organizçts, noteiktâ lai-kâ ietilpstoðs process, plân-veida apmâcîba ar fiksçtiemrezultâtiem. Ðajâ gadîjumâiespçjams, ka cilvçks uz mâcî-bâm nâk ar nulles iepriekðçjozinâðanu lîmeni. Ja pirms des-mit gadiem ðâdu skolniekupraktiski nebija, tad ðodien tâ-du ir pietiekami daudz.

Pasaulç ir pietiekamidaudz kopienu, kurâs runâkrievu valodâ, plaða krievudiaspora ir Amerikâ, Izraçlâ,Vâcijâ, taèu arî tur krievu valo-da ir sveðvalodas un nevis ot-râs valodas statusâ. Attiecîbâuz valodas izvçli esmu prag-matiíe un uzskatu, ka katrsizvçlas to valodu, kura viòam

noderçs nâkotnç un kura viòuvairâk interesç. Valodu mâcâsarî, lai kontaktçtos, draudzç-tos, lai lasîtu grâmatas, uzzi-nâtu kaut ko jaunu, ceïotu. Va-lodas apgûðanas jautâjumsnepavisam nav piemçrots po-litiskâm spçlçm. Katram cil-vçkam, izvçloties valodu, ku-ru mâcîties, ir sava motivâcija.Tendence apgût tieði krievuvalodu pçdçjâ laikâ ir palieli-nâjusies, to varu spriest kautvai pçc studentiem, kuri ap-gûst krievu valodu kâ sveðva-lodu C daïas kursâ – viòi todara ar prieku un entuziasmu.Ðogad pirmajâ semestrîmums bija gandrîz septiòdes-mit studentu, un uzskatu, katas nav slikts râdîtâjs, vçlpirms pieciem gadiem situâci-ja nebija tik labvçlîga. Starp ci-tu, Slâvu valodu un literatûrunodaïa C daïâ piedâvâ ne tikaikrievu valodas kâ sveðvalodaskursu, bet arî poïu, èehu unukraiòu valodu.

Vai situâcija mainîsies,kad iestâsimies EiropasSavienîbâ?

Starp ârzemju studentiemir pietiekami daudz tâdu, kuriinteresçjas par krievu valodasapgûðanu. Liels intereses uz-plaukums par krievu valodasapgûðanu bija deviòdesmita-jos gados Amerikâ. Domâju,ka tad, kad iestâsimies Eiro-pas Savienîbâ, tâ kâ Latvijâ ek-sistç krievu vide, situâcija irparedzama, komfortablâkanekâ Krievijâ. Un, kas arî irïoti svarîgi, piemçram, Somi-jas studentam, lai aizbrauktumâcîties uz Krieviju, ir nepie-cieðama vîza, bet, lai studçtuLatvijâ un izietu testçðanuðeit, vîza nav nepiecieðama.Tas arî varçtu bût faktors, kaspiesaistîs mums ârzemju stu-dentus. Ir jau bijuði diezgandaudz studentu no daþâdâmEiropas valstîm – Dânijas, So-

mijas, Vâcijas, Holandes, tâ-pçc varu teikt, ka interese parkrievu valodu pastâv jau tagadun nâkotnç valodas apgûðanavçl palielinâsies, jo tâ ir virzî-ðanâs uz priekðu, sava redzes-loka paplaðinâðana. Ðobrîd si-tuâcija ir tâda, ka populâra irmûþa izglîtîba, un, man ðíiet,valodas mâcîðanâs kaut kâdâmçrâ ir saistîta ar to – cilvçksmâcâs un pârbauda savas zi-nâðanas.

Vai krievu valoda ir vieg-li apgûstama?

Manuprât, neviena valodanav viegli apgûstama, un tas irdarbietilpîgs process, kurânepiecieðama koncentrçða-nâs, motivâcija. Protams, ircilvçki, kuri ir apdâvinâti valo-du nozîmç, spçj tâs âtri apgût.Jo vairâk valodas mçs protam,jo skaidrâka ir stratçìija, kâmums tâlâk strâdât ar mate-riâlu.

Kad savulaik strâdâju LUKrievu valodas katedrâ, bijulieciniece tam nopietnajam,rûpîgajam darbam, kas tikaveikts, lai sagatavotu krievuvalodas skolotâjus pasniegða-nai latvieðu skolâs. Tas ir ïotibûtiski, kâds ir pasniedzçjs,kâdâ lîmenî viòð pasniegspriekðmetu, vai viòð ir per-sonîba. Bûtiska valodas ap-guvç ir arî tâs mâcîðanâs me-todika, pieejamie mâcîbulîdzekïi.

Nobeigumâ, runâjot parpaðreizçjo valodas situâcijuLatvijâ, – tepat fakultâtes ka-fejnîcâ bieþi ir redzçts – sçþdivas meitenes, runâ krievis-ki, pie viòâm pienâk treðaislatvietis, un meitenes brîvipâriet uz latvieðu valodu, tik-pat labi viòas varçtu runât arîangïu valodâ, un tâ ir ieprieci-noða tendence.

Centra adrese: LU Filoloìi-jas fakultâte, Visvalþa ielâ 4a,108. aud. Tâlr.: 7034853.

Z i n â t n e s L a p a

Krievu valodas eksaminâcijas centrs LU

Valodu mâcâs arî, lai kontaktçtos,draudzçtos, lai lasîtu grâmatas, uzzinâtukaut ko jaunu, ceïotu. Valodas apgûðanas jautâjums nepavisam navpiemçrots politiskâm spçlçm.


Centra direktore docente Jeïena Marèenko un Krievijas vçstnieks LatvijâIgors Studeòòikovs


Ïoti bûtiski, kâds ir pasniedzçjs, kâdâ lîmenî viòð pasniegs priekðmetu, vai viòð ir personîba

Otra nepietiekoði apstipri-nâtâ pievilcîgâ hipotçze ir parvietas kâ kulta objekta senvç-sturi, par tâs nozîmîbu sena-jâs burvestîbâs un vietu kâ in-formatîvo lauku saskares vie-tu vai informatîvo bagâtîbuslçptuvi.

Katra no hipotçzçm ir inte-resanta un katrâ noteiktislçpjas daïa patiesîbas. Tieðiðo iemeslu dçï ir nepiecieða-ma vietas labâka izzinâðana,kâ rezultâtâ iegûto faktu ma-teriâlu papildinâtu argu-mentçti viedokïi par dabas uncilvçka veidojumiem Pokaiòuapkârtnç, ïaujot apmeklçtâ-jiem paðiem izvçrtçt daþâdâsversijas.

Pçc arheologa Mâra At-gâþa teiktâ: “1996. gada vasa-râ izpçtîtajâ teritorijâ kon-statçjâm, ka kaudþu veidoða-nâs sâkums attiecinâms uzmûsu çras sâkumu - 2.-6. gad-simtu. Tas nozîmç - vienlaicîgiar apkârtnç esoðajiem uzkal-niòiem ðeit atraduðies senozemgaïu tîrumi. Ja runâjampar vçl nepçtîtajâm akmeòukaudzçm, kuras atrodas ïotiðíçrðïotâ apvidû, pieïaujamadoma, ka akmeòu vâkðana ti-

kusi organizçta piïu celtniecî-bai, kas nezinâmu iemeslu dçïnav notikusi. Ðajâ apkârtnç,iespçjams, atklâsies arî kâdiseni kulta objekti. Seviðía uz-manîba pievçrðama diþak-meòu apkârtnei”.

No A.Markota un I. Straut-nieka pçtnieciskâ darba “Po-kaiòu meþa akmens krâvumuizpçte” Pçtnieciskais darbs bi-ja VAS Latvijas valsts meþipasûtîjums, kas bija jâveic no-teiktâ, îsâ laikâ.

Lîdz ðodienai nav daudzpublikâciju, kurâs bûtu atspo-guïots ar faktiem pamatots, zi-nâtniski argumentçts viedok-lis par Pokaiòiem. Kas irpats galvenais, kas izraisîjacilvçkos interesi par Po-kaiòiem? Protams, tie ir dau-dzie laukakmeòu krâvumi,kas bieþi sastopami paugurai-najâ, meþiem apauguðajâ teri-torijâ.

Vai Latvijâ ir daudz vie-tu, kas ìeomorfoloìiskâziòâ lîdzinâs Pokaiòiem?

Lîdzîgas reljefa formasmçs varam atrast vçl daudzâsvietâs, un tâdâ ziòâ Pokaiòinav nekas îpaðs. Turpat tuvâ-

kajâ apkârtnç - Îlesun Zebrus ezera vir-zienâ, ir citas, morfo-loìiski daudz iz-teiksmîgâkas reljefaformas - pauguri,pauguru masîvi,pauguru grçdas.Tomçr nevar no-liegt, ka Pokaiòi irsavdabîga vieta. Iz-pçte tur notika gal-venokârt akmenskrâvumu dçï, kas arîmums likâs pietieka-mi interesanti. Parðo vietu iesâkumâbija pârsvara ezotç-riska rakstura vie-doklis, kas mûsu uz-tverç bija neargu-mentçts, bez zinât-niska pamatojuma.

Nepiecieðams, lai cilvçkiemtiktu piedâvâts vairâk infor-mâcijas - gan par dabu, gan arîkultûrvçsturi, lai paði var iz-lemt, kam ticçt un kâdâ vie-doklî ieklausîties.

Tas, ko mçs parasti nere-dzam, ir ìeoloìiskâ uzbûve,nogulumi, kas veido reljefaformas. Tieði tâ kâ pamats no-saka ainavu savdabîgumu ko-pumâ.

Pokaiòi atrodas Latvijasvalsts meþu teritorijâ. Ðî vietapakâpeniski tiek labiekârtotatûrisma vajadzîbâm, bet ïotipietrûkst informâcijas par te-ritorijas dabas objektu veido-ðanos, nav kartogrâfiskâ ma-teriâla, kas atspoguïo teritori-jas îpatnîbas. Lîdz ðim nebijane realitâtei atbilstoðas reljefakartes, ne arî kartçs attçlotareâla akmeòu krâvuma izvie-tojuma. Savulaik veiktie pç-tîjumi apmeklçtâjiem paliekpraktiski nezinâmi. Mûsu pç-tîjums faktiski ir pirmais ðâdaveida materiâls, kas ietver tovisu, kas lîdz ðim nav bijis ap-zinâts.

Tomçr kartogrâfiskais ma-teriâls par ðo teritoriju ðobrîdvçl nav pietiekami precîzs, un

iemesls ir ðîs teritorijas sav-dabîba, kâ arî tas, ka tâ visulaiku atradusies zem meþiem.Reljefs ir ticis deðifrçts, iz-mantojot aerofoto uzòçmu-mus, bet zem meþiem to ne-var pietiekoði labi saskatît.Pçc mûsu pçtîjumiem reljefuvarçtu uzzîmçt precîzâk. Laiiegûtu pavisam precîzu reljefaainu, nepiecieðams veikt lielaapjoma uzmçrîðanas darbus,kas prasîtu ievçrojamus finan-siâlus ieguldîjumus.

Vai ðajâ pçtîjumâ jumsbija kâds pârsteigums, at-klâjums, ar ko nebijâtrçíinâjuðies? Ja runâjam parteritorijas reljefa formâm, touzbûvi un krâvumos sastopa-majiem ieþiem, tad pârsteigu-mu nebija, jo mums jau bija iz-veidojies vispârîgs priekðstatsagrâko pç-tîjumu gaitâ. Pama-tinformâcija par ieþiem jau bi-ja zinâma, bet bija nepiecieða-mi precîzâki dati. Apsekojotteritoriju, daþviet ðíçrsojot arîgrûti caurejamas bieþòas,konstatçjâm, ka ziòas par lau-kakmeòu krâvumu skaitu (ap2000-5000) ir pârspîlçtas, tonebija tik daudz. Izdevâs at-rast aptuveni ap 150 kau-dzçm, bet òemot vçrâ to, kaizmçros mazâkâs (zemâkâs)kaudzes apslçpj pa nogâzçmnoskalotie nogulumi, sûnu pa-klâjs un kritalas, varçjâm arîdaïu no tâm nepamanît. Kopu-mâ varam teikt, ka akmenskrâvumu kopskaits nepâr-sniedz 2-3 simtus. Kaudzçs ti-ka veikts ieþu uzskaitîjums,laukakmeòu iz-mçru precizç-ðana. Tâpat tika veikta laukak-meòu petrogrâfiskâ analîze -noteikta ieþu piederîba kâ-dam no trim ieþu tipiem(magmatiskajiem, metamor-fajiem vai nogulumie-þiem),noteikti ieþus veidojoðie mi-nerâli, kâ arî to savstar-pçjaisizvietojums ieþos. Uzmanîbatika pievçrsta arî to formai unvirsmai, skrambâm, ðvîkâm,plaisâm, pulçjumam u.c. Îpaða

vçrîba tika veltîta tâ saukto va-dakmeòu sastopa-mîbai. Va-dakmeòi ir tie laukakmeòi,kuru cilmes vieta ir zinâma.Visizplatîtâkie Pokaiòu ap-kârtnç ir Âlandu ieþi - granîtiun kvarcporfîri. Jâatzîmç, kauzskaitîti un analizçti ir tikaitie laukakmeòi, kas atsedzaskaudþu virspusç, jo pârkrau-jot tos nav iespçjams salikt ie-priekðçjâ kârtîbâ. Lai rezultâtibûtu pârliecinoðâki un ticamâ-ki, tika veikta laukakmeòuanalîze daþâdâs akmeòu kau-dzçs un vietâs. Lielâkâ daïakaudzçs sastopamie laukak-meòi ir vairâk vai mazâk no-gludinâtas, ledâja atnestasieþu atlûzas no Baltijas kristâ-liskâ vairoga, galvenokârt noBaltijas jûras gultnes. Ak-meòu kaudzçs sastopami tâdipaði laukakmeòi, kâdi ir rak-

Pokaiòi bez noslçpuma?Daba iznîcina cilvçka radîtâs pçdas un rada savçjâs


ÌZZF ìeoloìijas doktors Ivars Strautnieks un ìeogrâfijas maìistrs Aivars Markots

V i d u s L a p a

V i d u s L a p a

sturîgi nogulumiem gan Po-kaiòu pauguros, gan arî plaðâ-kâ apkârtnç. Gan daudzvietceïa malâs, gan izartajâs va-gâs jaunaudzçs, gan arî tuvu-mâ esoðajâ Pokaiòu smilts-grants atradnç ir redzama lie-la, dabiskos apstâkïos veido-jusies laukakmeòu koncen-trâcija. Laukakmeòi ir ïotidaþâda izmçra.

Viennozîmîgi varam teikt,ka laukakmeòu kaudzes ircilvçku veidotas. Tajâs sa-krautos akmeòus cilvçki navnesuði no liela attâluma, betsavâkuði vienkopus turpat tu-vâkajâ apkârtnç, arî ripinottos lejup pa kalnu (pauguru)nogâzçm. Akmeòu skaits, kasðobrîd ir virspusç, ir palieli-nâts arî izrokot tos ârâ no ze-mes, tâ piemçram, lielâkaisakmens - Diþakmens ir pil-

nîbâ izrakts. Mums izdevâsatrast daþus pietiekoði lielusakmeòus, kas nebija norâdîticeïveþos. Atïâvâmies paðitiem pieðíirt vârdus...

Vai laukakmeòi mainâslaika gaitâ? Akmens, kas at-rodas zemç zem sasalumakârtas, ja uz to neiedarbojasbioloìiskâs aktivitâtes, var îpa-ði netraucçts un neizmai-nîtstur nogulçt ilgu laiku. Ja ak-mens atrodas zemes virspusç,uz to aktîvi iedarbojas dien-nakts temperatûras maiòas,bioloìiskie procesi - skâbes,kas veidojas, sadaloties kokulapâm, skujâm. Akmeòu plai-sâs un mikroplaisâs ie-kïûstotûdenim, ziemâ tas sasalst unilgstoðâ laikâ akmens sadrûp.Akmens lîdz ar to nekâdâ ziòânav mûþîgs, un to mçs redzamgan dabâ, gan daþâdâs bûvçs.

Daba iznîcina cilvçka radîtâspçdas un rada savçjâs.

Kâdas ir redzamâs cil-vçku darbîbas pçdas nese-nâ pagâtnç? Pçdçjâ gadudesmitâ Pokaiòos daudz kas irmainîjies cilvçku darbîbas dçï.Laukakmeòu krâvumi ir radî-juði problçmas meþstrâdnie-kiem, gan meþizstrâdç, ganarî meþu atjaunoðanâ. Îpaðidaudz izmaiòas laukakmeòuizvietojumâ radîjuði da-þâdi“aktîvisti”, izrokot, pârvietojot,pagrieþot un sakârtojot tosviòiem vien zinâmâs sistçmâs.

Runâjot par enerìijâm -mums grûti komentçt tâs , kodaþkârt piemin ezotçriíi, tâ-pat arî par to ietekmi uzcilvçku paðsajûtu. Mçs varamrunât tikai par tâm, kas irizmçrâmas ar mçraparâtiem,piemçram, radioaktivitâte.

Iespçjams, ka vietâs, kur ir lie-lâka granîtiskâ sastâva lau-kakmeòu koncentrâcija, ra-dioaktîvais fons ir nedaudz pa-augstinâts, bet nav cilvçku ve-selîbai bîstams. Nav noslç-pums, kâ arî pazemes ûdeòuplûsmas (âderes) ietekmçcilvçka paðsajûtu. Ir cilvçki,kuriem ir zinâðanas par to, kâiespçjams mainît âderu ietek-mes lîniju virzienu un lîdz arto mainît arî to ietekmi uzcilvçku. Par visiem pârçjiemlaukiem un sajûtâm, ko rei-zçm uztver tikai atseviðíicilvçki - to izprast grûtâk; tânav mûsu kompetence. Bû-tîbâ Pokaiòi ar saviem ak-meòu krâvumiem nav unikâli,akmeòus var labi redzçt visâLatvijas teritorijâ, seviðíi ru-deòos, kad aparti lauki. Neno-liedzami, Pokaiòos un arî ap-kârtnes teritorijâ ðî akmeòukoncentrâcija ir liela, bet lainoteiktu, ar ko tieði tas sais-tîts, nepiecieðami plaðâki pçtî-jumi. Skaidrs, ka akmeòuskaudzçs sakrâvis cilvçks, betar kâdu mçríi, to vçl ir grûtipateikt. Nopamatot krâvumulînijas ðobrîd faktiski nav ie-spçjams, tâs ir pietiekami hao-tiskas. Ja vçlçtos izpçtît ak-meòu krâvumus îpaði deta-lizçti, tad bûtu spiesti tos, kasir izjaukt. Ja akmeòu krâvu-mus pârkrâmçtu, tad vairs ne-kâdâ veidâ nevarçtu salikt tosatpakaï tâ, kâ tie stâvçjuði sâ-kotnçji. Tâtad ðeit atkal ir tâproblçma, cik tâlu mçs drîk-stam iejaukties ðajâs struk-tûrâs. Reizçm mçs neaizdo-mâjamies, kâ cilvçks, iedarbo-joties uz vienu procesu, ie-tekmç kaut ko citu.

Vai ðî teritorija kâdreiz ir bi-jusi pasaules mçroga svçt-nîcaar reliìisku nozîmi - tie jau bûtucita veida pçtîjumi. Visiemskaidri zinâma loma, kâda savâlaikâ bija Çìiptei, tâpat publikâ-cijâs par Pokaiòiem ir daudz sa-sauces ar Grieíiju, Çìipti.Mûsu kolçìi no Tehniskâs uni-versitâtes devâs ekspedîcijâ unpçtîja Çìiptes tempïus, izman-tojot fotogrammetriskâs meto-des. Ðâda informâcija palîdziegût skaidrâku priekðstatu parkonkrçtu objektu, bet tas ne-dod pilnîgu ainu, kâ mainîjuðâsçìiptieðu attiecîbas ar dieviem,jo tas ir savâdâks aspekts.Tomçr ir labi, ja ir vairâki un ar-

gumentçti viedokïi. Ticçjumi ir tautas pirmat-

nçjo zinâðanu savdabîgs sako-pojums, un katrâ ðajâ teicienâir sava daïa patiesîbas. Iespç-jams, akmeòiem senatnç biju-si kâda sakrâla nozîme. Me-galîtiskajâm bûvçm ir pavi-sam citi mçríi - astronomis-kie novçrojumi, kas bija va-jadzîgi, lai cilvçks savu dzîviun darbîbu varçtu plânot.Cilvçks var lûgt dievu vaiveikt reliìiskus rituâlus, betpirmkârt, viòam vajag plânotsavu darbîbu, lai zinâtu, pie-mçram, kad bûs îstais laikssçjai, lai kaut kas izaugtu.

Pokaiòu meþs ir labs pa-raugs, ka gandrîz ne no kâ, iz-mantojot savdabîgas mene-dþmenta metodes, panâkts,ka ðî vieta piesaista ïoti dau-dzus cilvçkus.

Vai pçtîjumâ iegûtie ma-teriâli bûs pieejami?

Materiâlus, kas iegûti pçt-nieciskajâ darbâ, varam iz-mantot daþâdâs publikâcijâs,bet mçs noteikti nenodarbosi-mies ar ðîs teritorijas me-nedþmentu. Tas lai paliek Lat-vijas valsts meþu ziòâ, kurusno ðiem materiâliem viòi iz-mantos un kâdâ veidâ - vai vei-dos bukletus, uzlabos kartesvai vçl kaut ko. Latvijas valstsmeþiem ir daudz ðâdu objek-tu, kur var ierîkot izziòas ta-kas, Pokaiòi ir tikai viens novariantiem.

Kâ zinâtniskais darbs mû-su pçtîjums ir beidzies tikaivienâ posmâ, vienlaicîgi tas irtikai cita sâkums. Vislabâk ðâ-du darbu veikt kopâ ìeolo-giem, arheologiem un citiemspeciâlistiem. Nespeciâlistsnekad nepamanîs to, ko speci-âlists, kas orientçts uz kon-krçtu nozari. Ja mums ìeo-loìisko slâòu izvietojums izsa-ka ïoti daudz, tad arheologamtas neko neizteiks. Bet ja mçsslâòu vidû atradîsim cilvçkadarbîba pçdas - monçtas, kau-lus, lauskas, arheologs te sa-skatîs savu. Mums jau ir bijiskopîgs pçtîjums ar arheologuMâri Atgâzi. Ðâdiem pçtîju-miem ir jâbût kompleksiem.

No visas sarunas rodas pa-matots secinâjums - kamçr te-ritorija nav labi iepazîta, varstâstît daudz ko, bet vai visamvar ticçt...?


A s t o t â L a p a

Kas izvçlas darbus? Pa-rasti vçrtç redaktori, piesais-tot vçl kâdu cilvçku – pamatâkâdu savçjo, kaut kur tuvumâesoðo no studentu vidus, kuraviedoklim mçs uzticamies.

Vispirms atsijâjam tekstus,kas ir galîgi garâm, tos nolie-kam arhîvâ. Paliek tie, kas irvarbût vai noteikti. Par noteik-tajiem jau zinâms, ka tâ ir kla-se, kvalitâte, ka jâmeklç sa-darbîba ar autoriem.

Katri “Vârti” atðíiras, topat nevar definçt, kaut vai pçctapðanas procesiem. 2. nu-murs vispâr bija lûzumaposms þurnâla pastâvçðanasvçsturç. Numurs bija gatavsdecembrî, bet iznâca jûnijâ, jobija garð birokrâtisks penterisar papîriem, naudu. Apstâkïusummas atðíiras un lîdz ar toarî þurnâli atðíiras.

Ðajâ þurnâlâ spçcîgâka irproza, tâs arî bija iesûtîts vai-râk. Interesants ir stâsts“Stâsti par Jâni Datoriíi”. Irdzeja latgaliski, ko sarakstîju-si, manuprât, viena no spçcî-gâkajâm jaunajâm latgalieðudzejniecçm Meldra Gailâne.Man bija tas gods uzrakstîtpriekðvârdu, kas arî ðajâ nu-murâ ir vienîgais teksts no re-dakcijas.

Kas þurnâlu finansiâlinodroðina? Ir divi vaïi, uz kâbalstâmies – viens ir Kultûr-kapitâla fonds. Otrs - Filoloìi-jas fakultâte, kam liels paldiespar atbalstu un atsaucîbu þur-nâla tapðanâ. Naudu þurnâ-lam var dabût, galvenais ir in-terese kaut ko darît.

Tavs viedoklis tev pariesûtîtajiem tekstiem?

Teksti ir interesanti undaudzsoloði, ir cerîbas, kakâds (kâda) no autoriem,kam dodam iespçju publicç-ties, varçtu palikt starp rak-stîtâjiem un paveikt vçl daudzko, ja mçìinâtu piestrâdât tie-ði pie valodas. Trakâkais, kajaunajiem autoriem pietûkstvalodas plûduma un otrs, lai

cik smieklîgi tas nebûtu, irgramatika. Reizçm filologiraksta ar tâdâm kïûdâm... Betreizçm grûti novilkt arî to ro-beþu, kur ir stila kïûda un kurstils.

Cik lielu þurnâlâ pieïaujatbrîvîbu valodâ? Diezgan lielu.Tikai varbût ir otra problçma– nav jau to trako, kas tobrîvîbu izmantotu, jo varbûtdaïçji baidâs, ka nesapratîs.Interesants piemçrs ir lugaðajâ numurâ, kur korektorepadevâs. Ðî luga bûtîbâ ir tâdsironisks þests, tajâ ir postmo-derns spçles moments,gandrîz beztçma. Un lasottomçr nâk smiekli...

Ko tev paðai nozîmçþurnâls?

Tas ir svarîgs mans dzîvesposms. Pirmie numuri vairâkbija tâda paðapliecinâðanâs,ka mçs to varam izdarît – ne-bija ne telpu, ne datoru, nenaudas. Mana redakcija kâdulaiku bija diskeðu un telekar-ðu kaudzîte.

““Vârtu” dçï” es esmu ie-guvusi labus draugus. Manpaðai vienâ mirklî bija intere-santi konstatçt, ka tas, ko nie-kodamies esam darîjuði, savâziòâ spçlçjot tâdas puspieau-guðo spçles ar naudâm, pro-jektiem, cilvçkiem un tek-stiem, ir reâls þurnâls. Ka tamir kâds paliekoðs finiðs, ko vardabût Nacionâlajâ bibliotçkâ.Un arî pçc pârdesmit gadiemdroði vien varçs. Jo no sâku-ma tas bija tâ nopietni puspa-jokam – ejot uz priekðu pa ma-zam solîtim un skatoties, kasnu tagad notiks.

Vai katra “Vârtu” izdo-ðana saistîta ar tâdâmsvinîbâm?

Protams, tas taèu notiektik reti. Pirmais numurs vis-pâr bija skaisti – Mencendor-fa namâ sveèu gaismâ ar pu-tukrçjuma torti. Galu galâsvçtki ir arî tâdçï, ka beidzotmums ir iespçja satikt auto-rus, kurus lîdz ðim bieþi patneesam redzçjuði...

Cenðamies tautâs laist ar

pompu, tâ atzîmçjot viena pos-ma beigas. Arî autoriem tâ irlaba iespçja sevi parâdît plaðâ-kai un ieinteresçtai auditori-jai, iespçja gût atbildi.

Dîvains notikums...Viens tâds gadîjums bija

tad, kad es fotografçju vârtus,jo man likâs, ka uz vieniem“Vârtiem” vajag bût vârtiem.Kad nu es tâdus biju atradusi– vijîgus, skaistus, (speciâli bi-ju aizòçmusies fotoaparâtu arobjektîvu, zibspuldzi), tajâmirklî mani sâka lamât mâjaspârvaldnieks – ko es te mek-lçjot un vispâr pauda lielu sa-traukumu par to, ka es nodar-bojoties ar spiegoðanu...

Andis Lipsbergs, redaktors.Kas tev ir “Vârti”?Sâkumâ tâ bija avantûra,

tagad jau - sirdslieta. Esmu iz-veidojis arî þurnâla mâjas la-pu, bet vçl bûtu vajadzîgi lî-dzekïi, lai to pilnveidotu. Dau-dzi autori dzîvo un uzturasvirtuâlajâ vidç, un tajâ viòiemir iespçja ieraudzît arî “Vâr-tus”, cik man zinâms – no vis-iem literârajiem þurnâliem“Vârti” ir vienîgais, kam ir sa-va mâjas lapa, tâtad viens so-lis uz priekðu. Ðis þurnâla nu-murs, manuprât, ir izdevies,mums ir gandarîjums par pa-veikto darbu. Autoru darbosjau var just lîmeni, “Vârti” irizveidojuðies jau kâ patstâ-vîgs þurnâls un tâdâ gadîju-mâ var sâkt runât konkurenciliteratûras periodikas lauciòâ.Tâ vairâk nav paspçlçðanâs –patîkami - beidzot “Vârti’’kïûst nopietni.

“Vârtos’’ ir tâ iespçja vçr-tçt, nesatiekot cilvçku, vçrtçtpaðus tekstus. Iesûtîtie darbiir ïoti atðíirîgi, bet tçma, parko pârsvarâ visi raksta un kasuztrauc, ir tagadne, ikdiena.No tâ arî autori iespaidojas unraksta.

“Vârtu” svinîbas izdevâs.Daudzi autori pirmo reizi kâ-pa uz skatuves, viòiem tas bi-ja liels notikums – publicçtiesun apliecinât to klausîtâjupriekðâ.

Vai “Vârtos’’ ir kâdi îpa-ði darbi, ko vçlçtos izcelt?

No dzejas – Jana Babre,Mârtiòð Links – viòam ir po-tences. Margita Zâlîte ar sa-viem “Grenlandieðu ticçju-miem“ ir interesanta, tas irvçstîjums par citas kultûrasmantojumu un pieredzi.

Vai tevi kâdreiz ir pâr-steidzis kâda cilvçkadarbs?

Jâ, un pat brîþiem parâdâstâda kâ rakstnieka skaudîba –kâdçï nevarçju to pats pateiktpirms tam, kâdçï cits to varç-ja, bet es ne. Vairâk lasu dze-ju, jo tai vajadzîgs mazâk lai-ka, to var lasît autobusâ...Manïoti mîïð dzejnieks ir Rokpel-

nis ar savu pilsçtas liriku. Labs darbs ir tâds, kas ma-

ni paòem, ja liek domât pçc tâizlasîðanas. Ir arî darbi, kaslasîðanas procesâ ir ïoti su-ìestçjoði, tâdejâdi tekstu varupapildinât ar savâm domâm.Bet tas, protams, ir koks ar di-viem galiem. Katram savs.

Ko tev nozîmç rakstîtaisvârds?

Ar vârdu var pateikt un pa-veikt visu. Es pats rakstu dze-ju, un tâdçï ðíiet, ka dzejas va-loda ir daudz pateicîgâka ide-jas izteikðanai, to var izdarîtkoncentrçtâk – bez liek-vârdîbas. Ar to nedomâjot, kaprozas valoda ir pliekana. Taiir cits ðarms.

Vai esi uzrakstîjis kâdudarbu, ko tu pats uzskatipar labu esam?

Jâ, ïoti daudzus. Bet reizçmpçc laika darbus pârlasot, tievairs neliekas aktuâli, tiem sa-vâ ziòâ zudis asums. Jo cilvçksjau mainâs katru dienu. Visla-bâkais darbs ir tad, ja uzreizvar trâpît desmitniekâ, bet tassanâk ïoti reti, tad ir milzîgsgandarîjums. Ðâds trâpîjumsir gadîjums, varbûtîbas teorija.Lai kâ arî nebûtu – turpinumâcîties rakstît, tas ir tieðâ-kais empîrisms, to nevar uz-celt vienâ dienâ, nojaukt ganvar – ar attieksmi, izrakstîða-nos. Agri vai vçlu tas notiek tâ-pat kâ ar pildspalvas tinti. Notâ ir bail.

Vai tev ir svarîga savudarba publicitâte?

Tikko, kad sâku rakstît,svarîgâkais ðíita publicçties,man paveicâs - tâ bija “Lite-ratûra un mâksla”, “Karogs”,un tad es domâju, vajag arî kâ-dam palasît priekðâ kâdâ lite-rârâ pasâkumâ, tas bijamçríis un to es sasniedzu. Unkad jau ir publikâcijas, piedalî-ðanâs entajos pasâkumos, tadir mçríis – izdot grâmatu. Tâir dabiska radîðanas evolûcija.

Vai tev patîk savus dar-bus lasît publikas priekðâ?

Uzstâðanâs, lasîðana publi-kas priekðâ katru reizi ir savâ-

dâka. Autors lasot uzsver, kasviòam licies svarîgâks. Ir gan-darîjums, ka jûtu enerìija nâkatpakaï pie autora no klausîtâ-jiem. Dzeju, literâru tekstunevar profesionâli priekðlasît,lai cik smalka bûtu lasîtâjadikcija un runas manieres, tasjâdara paðam teksta autoram.Tâs ir nianses, kuras var sa-just ar degunu. Pçcgarða irbûtiskâkâ.

Vai cilvçki turpinâs dze-jot mûþîgi?

Kamçr pastâvçs pasaule.Tas ir vajadzîgs, ja ne citiem,tad paðam. Tekstâ autors varvisu, kaut vai nogalinât visuspçc kârtas (piemçram), javiòam ienâk prâtâ. Viòð var iz-darît visu, un par to nesaòemtsodu, ko nekad neizdarîtureâlajâ dzîvç. Vârdam ir lielsspçks.

Ar teksta brîvîbu ir tâ, kaautoram ir jârçíinâs ar lasîtâ-ju. Autors tekstâ arî daudz konepasaka, vismaz tieði. Tur irtâ zemteksta bûtîba, ka lasî-tâjs tâlâk var izdomât to, konav pateicis autors. Autors varuzvedinât... Man zemteksti,daudznozîmîba ir ïoti svarîgi,pat divdomîbas. Arî runâjotikdienâ, nav interesanti, ja vi-su pasaka tieði. Ir labs tei-ciens: “Muïíis nesapratîs,gudrs neko neteiks”. Galve-nais atðíirt, kad un kâ runât,tâ ir gudra cilvçka priekðrocî-ba.

Vai tev vienmçr ir ied-vesma?

Nç, protams, tad jau esbûtu saraþojis kalnus. Iedves-mai ir vajadzîgs arî laiks, no-skaòa, iekðçja sagatavoðanâs.Ir arî nejauðîbas momenti,tâds nenotverams mirklis.Man savi darbi ir jâpierakstauzreiz, ir pat bijis, ka es naktsvidû pamodies, pierakstu, jovçlâk ðie vârdi izzudîs.

Kur iegûstami “Vârtu”numuri?

Vienmçr un visur Filoloìi-jas fakultâtç, bûs arî kâdâ nogrâmatnîcâm, piemçram,“Valterâ un Rapâ”.

Apstâkïu summas atðíiras un lîdz ar to atðíiras þurnâli...Piektie “Vârti”

1 lapa

Redaktore Ilze Sperga

Redaktors Andis Lipsbergs


Universitâtes Bibliotçkâ ienâ-kuðas daudzas grâmatu so-cioloìijâ, psiholoìijâ un filo-loìijâ, kuras aicina lasîtâjusizzinât paðiem sevi.

SocioloìijaTurpinot informatîvo sçriju

latvieðu valodâ par Eiropas Sa-vienîbu, iznâkusi grâmata “EsEiropas Savienîbâ. Mazâ en-ciklopçdija”. Tajâ konspektîvâformâ sniegtas paðas nepiecie-ðamâkâs zinâðanas par sa-vienîbu, kuras dalîbvalsts Lat-vija bûs pavisam drîz.

Monogrâfijâ “Handbook ofhistorical sociology” sniegtsvçsturisks skatîjums uz socio-loìijas kâ zinâtnes vçsturi, uzsocioloìijas veidoðanos.

Savukârt grâmata “A SocialPsychological Perspective” iruz nâkotni, uz ðîs zinâtnes per-spektîvâm orientçts izdevums.

Cilvçka identitâte. Tostarpnacionâlâ identitâte. Identitâ-

tes krîze. Par to grâmatâ“Identity in modern Society”.Tieði nacionâlâ identitâte irsvarîga ikviena cilvçka esîbasdaïa, un nevajadzçtu domât, kaglobalizâcijas laikmetâ nacio-nâlâs iezîmes izzudîs. Katratauta pârçjo vidû var kïûtnozîmîga ne ar to, kas tajâ irlîdzîgs citâm, bet ar to, kasatðíirîgs no pârçjâm.

EkonomikaVienai no svarîgâkajâm jo-

mâm, lai garantçtu darbiniekusekmîgu veikumu, veltîta Ilg-vara Foranda grâmata “Perso-nâla vadîba”. Par ðo paðu tema-tu “Dienas Bizness” izdevis au-toru kolektîva grâmatu “Uzòç-muma vadîtâjs rokasgrâmata”,kurâ analizçti uzòçmumasekmîgas vadîðanas pamat-principi.

Darbs “Successful mana-ger’s handbook” noderçs gantiem, kuri jau strâdâ par me-nedþeriem, gan studentiem, javiòi gribçtu darboties ðajâ jo-mâ. Savukârt praktiíiem do-

mâts izdevums “Best practicehandbook”.

Vârdnîcas tipa izdevums ir“Oxford dictionary of Econo-mics”.

JurisprudenceGrâmata latvieðu valodâ

“Prasîbas tiesvedîbâ un pie-râdîjumi” izmantojama kâmâcîbu lîdzeklis, noderîga arîtiem,kuri vçl apgûst juridiskâszinîbas, dodot ieskatu mûsdie-nu tiesvedîbâ.

Tiesu nama aìentûra izde-vusi grâmatu “ZemesgrâmatasLatvijâ”, kura var palîdzçtapgût tiesiskos pamatus ka-tram, kam pieder kâds îpa-ðums. Juridisko zinâðanu pa-pildinâðanai domâta arîJautrîtes Briedes grâmata“Administratîvais akts”.

VçstureViljama Taubmana grâma-

ta “Hruðèovs un viòa laik-mets” ir veltîta spilgtam, pret-runîgam PSRS vadîtâjam.Vçsturiskais nopelns -

uzdrîkstçjâs runât par Staïinanoziegumiem. Lai cik nekon-sekvents bija Òikita Hruðèovs,represiju nosodîjums cilvçkosmodinâja cerîbas. Viòam trûkagan labu manieru, gan tak-ta.Hruðèovs pat atïâvâs sist arkurpi pa galdu ANO sçdes lai-kâ. Un tomçr – ðis robustaiscilvçks pavçra mucâ auguða-jiem un pa spundi barotajiempadomieðiem mazu lodziòu uzpasauli. Starp citu, vai varat no-ticçt, ka elegantais jaunietis armelnu taurenîti vienâ no grâ-matas fotoattçliem ir Hru-ðèovs jaunîbâ?

Viens no pçdçjâ laikanozîmîgâkajiem notikumiemlatvieðu grâmatniecîbâ ir auto-ru kolektîva veikums “Latvijaskultûras vçsture”, bet savu-kârt angïu valodâ lasoðajiem iriespçja iepazîties ar senatnesvçsturnieku Herodotu grâma-tâ “The Histories”.

Savdabîgs izdevums ir“Oxford dictionary of Dates”.Ieskatoties ðajâ grâmatâ, varuzzinât, kas nozîmîgs noticis

attiecîgajâ datumâ daþâdos ga-dos un gadsimtos.

MedicînaDiçta, izrâdâs, ir atkarîga

arî no asinsgrupas. Par to la-siet Pîtera Dþ. D’Adamo unKetrinas Vitnijas grâmatâ“Diçta tavai asinsgrupai”.

Vçrienîgs ir apkopojoðaismateriâls “Rîdzinieku veselî-bas aprûpe 1201.- 2002.” parârstniecisko palîdzîbu pilsçt-niekiem no Rîgas dibinâðanassâkumiem lîdz mûsdienâm.

ÌeogrâfijaIzdots daudz tûrisma lite-

ratûras, îpaði visdaþâdâkiebukleti par Latviju un Lietuvu.Tûrisma cienîtâju gaidîts bûsarî bagâtîgi ilustrçtais izde-vums ”Sapòu zemes. Ceïvedispa pasaules romantiskâkajâmvietâm”. Latvija, kuras dabuesam paraduði uzskatît par tikvaldzinoðu, ðajâ izdevumâ navpârstâvçta…


D e v î t â L a p a

VIJA APINÎTE,LU Bibliotçka

Latvijas Universitâtes stu-denti MÂRIS OZOLS un FILIPSBOBINSKIS bija to desmitLatvijas augstskolu jaunieðuvidû, kuriem 5. februârî sa-darbîbâ ar Vîtolu fondu uz-òçmums “Latvija Statoil” pa-sniedza 80 latu lielu ikmçne-ða stipendiju 2004. akadç-miskâ gada studijâm. “La-bâs atzîmes man vienkârðikaut kâ sanâk,” smaidotatzîst Mâris, bet Filips domîgipiebilst: “Par to, ko ðobrîdstudçju, es “fanoju” jau kopðèetru gadu vecuma.”

SIA “Latvija Statoil” stipen-dijas saòçma desmit jaunieði,kuri ir izturçjuði stipendijukonkursu, ko ik gadu izsludi-na un organizç atklâtais sa-biedriskais fonds “Vîtolufonds”. SIA “Latvija Statoil” at-balsta “Vîtolu fonda” konkur-sa laureâtus jau otro gadu. Sti-pendiâti katru mçnesi 2004.gadâ mâcîbu laikâ saòems 80latu lielu stipendiju. Tâdçjâdi“Latvija Statoil” ir kïuvis parvienu no lielâkajiem ziedotâ-jiem Vîtolu fondam, stipendi-jâm pieðíirot 8400 latus.

“Priecâjos, ka Latvijâ ir tâdigaiði, enerìiski un mçrítiecî-gi jaunieði, kuriem mçs varampalîdzçt pârvarçt materiâlosðíçrðïus, lai jaunieði iegûtu la-bu izglîtîbu un nâkotnç veici-nâtu ne vien savu, bet arîmûsu valsts labklâjîbu,” sacîja“Latvija Statoil” izpilddirekto-re Baiba A. Rubesa. ”Jau otrogadu Vîtolu fonds ir kïuvis par

mûsu sadarbîbas partneriem,kuriem lîdzîgi kâ “Latvija Sta-toil” ir mçríis vienmçr ie-saistîties gan sabiedriskâsdzîves uzlaboðanâ kopumâ,gan atbalstît spçjîgu, tâl-redzîgu un mçrítiecîgu in-divîdu izaugsmi. Pasniedzotstipendijas, mçs centâmiespalîdzçt tieði jaunieðiem, kurinopietni ir izvçlçjuðies dzîvesturpmâkos gadus veltît aug-stâkâs izglîtîbas iegûðanai unapzinâs, ka zinâðanas ir kapi-tâls ar skaitïos neizsakâmuvçrtîbu, kuru neviens nekadnevarçs atsavinât.”

“Vîtolu fonda konkursalaureâti ir patiesi izcili Latvijas

jaunieði, kuri ar milzu at-bildîbu apgûst izvçlçtâs profe-sijas un par kuru panâku-miem, manuprât, nâkotnçdzirdçs un priecâsies ne tikaiviòu vecâki un atbalstîtâji, betarî visa Latvijas sabiedrîba ko-pumâ.,” sacîja Vîtolu fonda di-rektore Vita Diíe.

Ko un kâpçc studçjatjûs – Vîtolu fonda izvçlçtiestipendiâti no Latvijas Uni-versitâtes?

Mâris: Mâcos datorzinât-ni. Esmu otrajâ kursâ. Kâpçcizvçlçjos tieði to? Nezinu,iespçjams sagadîðanâs pçc.Labprât mâcîtos arî fiziku unmatemâtiku. Visas ðîs trîs zi-nâtnes man ir ïoti tuvas. Þçl,ka Universitâtç nedrîkst mâcî-ties trijâs programmâs paralç-li. Ja to varçtu, es to darîtu.

Par datoriem esmu inte-resçjies jau kopð skolas lai-kiem. Eksaktâs zinâtnes irmana stiprâ puse. StâjotiesUniversitâtç, savâ lapâatzîmçju, ka vçlos mâcîties fi-ziku, taèu tad pârdomâju. Pa-òçmu jaunu lapu un ierakstîjutajâ “datorzinâtne”. Kâpçc tie-ði Latvijas Universitâtç? Fak-tiski, inerces dçï. Es neesmupat apsvçris iespçju mâcîtieskaut kur citur.

Filips: Savukârt, es par sa-vu studiju novirzienu esmuizvçlçjies baltu filoloìiju,konkrçti – folkloristiku. Jaukopð pirmsskolas vecuma es“fanoju” par senvçsturi.Vectçvs lasîja man priekðâ“Lâèplçsi”, toreiz man varçjabût kâdi gadi èetri, un es ar in-teresi tajâ visâ klausîjos.

No sâkuma man bija domastudçt vçsturi, taèu tad es pa-stiprinâti sâku interesçties parliteratûru. Vçsture lielâkotiestomçr ir pliki fakti. Izlçmu, kafolkloristika ir vçstures unmâkslas apvienojums, un pa-gâjuðajâ gadâ uzsâku studijasfiloloìijas 1. kursâ.

Pçc kâdiem kritçrijiem

vadoties, tieði jums tikapieðíirtas “Latvija Statoil”stipendijas?

Mâris: Es ðo stipendijusaòemu jau otro reizi. Tagad,otrajâ reizç, tika vçrtçta manavidçjâ atzîme. Jâ, kaut kâ tâ irsanâcis, ka ðogad tâ man ir 9,4balles. Man paðam ðî atzîmeneko nenozîmç. Ja mannebûtu vajadzîga stipendija,es ðaubos, vai manas atzîmesbûtu tik augstas. Universitâtç

es mâcos, jo man te ir intere-santi. Pats mâcîbu process –tas ir priekð manis. Visasatzîmes – tâs ir priekð citiem.Labâs atzîmes man vienkârðikaut kâ sanâk. Brîdî, kad manpateica, ka, ja man bûs labasatzîmes, es saòemðu stipendi-ju arî otro reizi, ðîs atzîmesman sanâca vçl labâkas. Die-nâ, kad biju nolicis trîs eksâ-menus, man piezvanîja, lai ap-sveiktu ar stipendijas iegûða-nu. Uz cik noliku eksâmenus?Visus trîs uz desmit. Nopietni.

Filips: Es par Vîtolu fondu

pirmo reizi izdzirdçju savâ vi-dusskolâ. Pirms divpadsmitâsklases pârgâju uz citu skolu,un tâs skolotâji mani tajâ visâ“iegrûda”. Vidçjai atzîmei bijajâbût vismaz septiòi, un pirmogadu es tâdu arî “uzvilku”. Bi-ju gan pârliecinâts, ka man ðostipendiju nepieðíirs, taèu tadpçkðòi uzzinâju, ka esmu tosaòçmis. Cik saprotu, galve-nokârt tika vçrtçts ìimenesmateriâlais stâvoklis un panâ-kumi vai diplomi daþâdâsolimpiâdçs. Pamatdoma ir tâ-da, ka ðî stipendija dodiespçju studentam sekmîgistudçt.

Cik lielas perspektîvastu, Mâri, un tu, Filip, jautagad saredzi savâ nâ-kotnç?

Mâris: Tâ nopietni, par topagaidâm vçl neesmu domâ-jis. Varbût savu nâkotnisaistîðu ar zinâtni, jo jau tagades strâdâju Latvijas Universi-tâtes Fizikas institûtâ. Ko estur daru? Veidoju program-mas, kas modelç daþâdus fizi-kâlus procesus. Tâ man ir la-ba iespçja apvienot abas maniinteresçjoðâs jomas – infor-mâtiku un fiziku.

Filips: Man ir nedaudz sa-reþìîtâk, jo folkloristika tâdâzinâtniskâ lîmenî pagaidâmLatvijâ netiek pçtîta. Ir saujiòacilvçku, kuriem tas ir vaïas-prieks. Man ir doma pievieno-ties viòiem. Tas varçtu bûtdarbs folkloras krâtuvçs vaikâdos muzejos. Par spîti vi-sam, es domâju, ka folkloristi-kas lauciòâ Latvijâ ir vçl ïotidaudz ko pçtît.

GITA LIEPIÒA,“Universitâtes Avîze”

Zinâðanas ir kapitâls ar skaitïos neizsakâmu vçrtîbu

Filips Bobinskis

Mâris Ozols

Ieskats grâmatu jaunieguvumos

Fragments no Daces Li-nas esejas konkursam Stu-dentu Students:

“Stâvu spoguïa priekðâ. Unvçroju. Zils dþemperîtis. Un mel-nas bikses. Valkâju jau nedçïu.Bikses gadu vecas. Mazgâtaspirms nedçïas. Gribu jaunas.Tâda sajûta, ka kaut kaspietrûktu. Kaklarota un auska-ri tâdâ paðâ krâsâ kâ zilâ aug-ðiòa. Jau sen esmu gribçjusinoðïûkt no Bastejkalna ar RIMImaisiòu. Vai bez tâ. Uz biksçmvien. Bûtu labi, ja tâs gauþâmsadiltu. Tâ, lai nevarçtu salâpît.Tad vajadzçtu jaunas. Pie-pildîtos tas, ko ðobrîd vçlos. Ma-na ðî brîþa sâpe. Jaunas bikses.Nieki. Tâ ir tikai âriene. Es es-mu kas vairâk. Cilvçks.”

Artûrs: Lûdzu, iepazîstiniar sevi – kas tu esi un kur tumâcies?

Dace: Esmu þurnâlistikas4. kursa studente. MâcosRîgas Stradiòa universitâtç.Strâdâju Latvijas Kristîgajâ ra-dio. Katru piektdienas vakarupulksten vienpadsmitos vaduraidîjumu “Mîlestîbas trîsstû-ris”. Ârðtatâ rakstu laikrakstâ“Latvijas Avîze”. Brîvajâ laikâdarbojos sabiedriskajâ organi-zâcijâ “Par dzîvîbu”. Tâ ir orga-nizâcija, kas aizstâv cilvçkadzîvîbu no ieòemðanas brîþalîdz dabîgai nâvei. Mans uzde-vums ir informçt par tajâ noti-kuðajiem pasâkumiem, rakstotrakstiòus.

Artûrs: Tâtad tu esi tascilvçks, kurð cînâs pretabortiem...

Dace: ... mçìinu aizstâvçtcilvçka dzîvîbu.

Gita: Kâpçc tu izlçmi pie-

dalîties konkursâ StudentuStudents?

Dace: Lai gan studçju Stra-diòa universitâtç, es lasu “Uni-versitâtes Avîzi”. Mansdraugs, kurð mâcâs LatvijasUniversitâtç, regulâri nes tomâjâs. Vienâ no numuriem iz-lasîju sarunu ar tâ mçneða Stu-dentu Studentu un manî radâsstimuls arî paðai tajâ piedalî-ties. No sâkuma gan biju pâr-liecinâta, ka ðim konkursamdrîkst pieteikties tikai jûsuaugstskolas studenti. Mudinâ-ju tajâ kandidçt savu draugu.Viòð atrunâjâs. Tad tajâ startçtmçìinâju es pati.

Gita: Visu zinâðanai – parStudentu Studentu var kïûtikvienas Latvijas augstsko-las students. Starp citu, ap-sveicu tevi kâ ne–LatvijasUniversitâtes studenti ar de-biju ðajâ konkursâ! Intere-santi, kuras Latvijas augst-skolas students uzdroðinâ-sies nâkamais?

Dace: Salîdzinot ar LatvijasUniversitâti, mûsu augstskolainav ne savas avîzes, ne arî ra-dio. Es gan ticu, ka nâkotnçvismaz sava avîze bûs arîmums. Ðis konkurss, manup-rât, ir laba iespçja savstarpçjiiepazîties visu Latvijas augst-skolu studentiem. Tikai slinku-ma dçï bûtu grçks tajâ nepie-dalîties.

Sandra Armaneva parfebruâra Studentu StudentiDaci Linu:

“Reiz bija situâcija, kad bijusastrîdçjusies ar mammu, unman nebija, kur palikt. Pulkste-nis bija jau viens naktî. Pirmâdoma – uzzvanît Dacei! Viòa

neatstâs mani uz ielas! Tâ arîbija – bez liekiem jautâjumiem,kas un kâpçc, viòa uzaicinâjamani pie sevis. Arî nâkamajâsdienâs viòa palîdzçja man at-rast dzîvokli, piedâvâja paliktvairâkas dienas pie viòas,kamçr viss atrisinâs. Es domâ-ju, nav mûsdienâs daudz cil-vçku, pat draugu, kuri bûtu tikpaðaizliedzîgi kâ Dacîte. Tas,protams, ir tikai viens no dau-dzajiem ðâda veida atgadîju-miem. Varu droði apgalvot, kaDaces lielâ atvçrtîba uz cil-vçkiem un patiesâ mîlestîbapret tiem spçj iekarot ikvienasirdi! Jâ, un arî viòas burvîgaisun neatvairâmais smaids!”

Gita: Kâpçc savâm studi-jâm izvçlçjies tieði Stradiòauniversitâti, nevis, piemç-ram, Latvijas Universitâti?

Dace: Divpadsmitajâ klasçsestdienâs braukâju uz LatvijasUniversitâtes sagatavoðanaskursiem þurnâlistikâ. Vçlâk uz-zinâju par lîdzîga veida kur-siem arî Stradiòa universitâtç.Intereses pçc es aizgâju arî uztiem. Uzòemðana Stradiòosnotika pirms uzòemðanas Lat-vijas Universitâtç. Tâ kâ iestâ-jos pirmajâ augstskolâ, uz otrovairs negâju.

Gita: Atðíirîbâ no Latvi-jas Universitâtes tava augst-skola saviem studentiemnepiedâvâ budþeta vietas.Kâ cilvçki, kas mâcâs Stra-diòa universitâtç, vçrtç nau-du, tâs esamîbu vai tieðipretçji – tâs neesamîbu?

Dace: Par studiju maksuðajâ augstskolâ zinâju jau ie-priekð. Katrs pats izvçlas kurmâcîties. Tomçr bez studijumaksas ðajâ augstskolâ, stu-dentam papildus vçl jâmaksâpar mâcîbu literatûru. Uz katrulekciju ir jâizlasa noteikts dau-dzumus materiâlu, kurus ie-priekð katram ir jânopçrk. Ðî li-teratûra bieþi vien ir grâmatas,kuras nevar izlasît bibliotçkâ.Mâcîbu materiâli ir daþâdâs ce-nâs. Nedçïâ nâkas iztçrçt notrîs lîdz èetriem latiem. Mansobligâtais pienâkums uz katrulekciju sagatavot kopsavilku-mu par katru izlasîto materiâ-lu. Lekcijas notiek apmçramèetras katru nedçïu. Ceturtâkursa otrajâ pusgadâ jâbût no-kârtotiem visiem kursiem, laistudents varçtu veltît laiku ba-kalaura darba izstrâdei. Tâpçctagad vairs nav jâlasa ne mate-riâli, ne jâapmeklç lekcijas.

Gita: Kurâ brîdî tu atklâ-ji, ka pâri visâm nebûðanâmstâv kaut kas lielâks, spçcî-gâks, nozîmîgâks. Dievs?

Dace: Dievu nekad nees-mu noliegusi. Tomçr mana ticî-ba visu vidusskolas laiku apro-beþojâs ar aizieðanu uz baznîcusvçtdienâs un svçtku dienâs.Arî tagad tâ daru, tomçr irmainîjusies attieksme. Esmusapratusi, ka baznîca nav do-

mâta tikai veciem cilvçkiem.Tur nav tikai veco ïauþu mono-tona dziedâðana. Tâ ir vide, ku-râ Dievs aicina ikvienu, pro-tams, arî jaunieðus. Rîgâ sasta-pu jaunieðus, kuri baznîcâ kal-poja ar savu talantu, piemçram,ar ìitârspçli, dejoðanu, zîmçða-nu. Ðie jaunieði izstaroja tâduîpaðu prieku un mieru, sav-starpçju vienotîbu un drau-dzîgumu. Arî man gribçjâs bûtar viòiem. Sapratu, ka arî es va-ru kalpot ar to, ko studçju, kavaru bût noderîga. Pçc katramaza darbiòa Dievs vienmçruztic kaut ko vairâk.

Andris Fisenko par feb-ruâra Studentu StudentiDaci Linu:

“Daces darboðanos Kristîga-jâ radio pilnîbâ atbalstu. Tas irskaistâkais, kas var bût – sa-òemto Dâvanu no Dieva – ticî-bu – dot tâlâk. Tâ ir kalpoðana,kura stiprina viòas ticîbu unsniedz daudz jauna. Viòai tâ irarî jauna pieredze þurnâlistikâ.Domâju, ka viòai ir vajadzîgaliela drosme, lai uzòemtos katrunedçïu veidot un vadît raidîju-mu.

Dievs ir vienîgais, kurð varsniegt patiesu prieku un mieru.Arî attiecîbas, kurâs ir Dievs, irpavisam citâdâkas, nekâ tâs,kas tiek balstîtas ar saviemspçkiem vien. Païâvîba uz Die-vu rada stiprinâjumu mûsu at-tiecîbâs. Ja Dievs ir pirmajâ vie-tâ, tad arî savstarpçjâs attiecî-bâs valda saskaòa un patiesamîlestîba.”

Gita: Tevis vadîtâ radioraidîjuma nosaukums ir“Mîlestîbas trîsstûris”. Tâ-dâs studentiski laicîgâs at-tiecîbâs tas ir viens no bie-þâkajiem iemesliem, kâpçcdivi cilvçki izðíiras... Iz-ðíiras, jo ir kâds liekais tre-ðais... Kas slçpjas aiz tavaraidîjuma nosaukuma?

Dace: “Mîlestîbas trîsstûri”vadu jau kopð pagâjuðâ gadaaprîïa. Neviens no malas manielûgumu neatsûtîja un ðoraidîjumu veidot nepiedâvâja.Man paðai radâs ideja izveidotjaunu raidîjumu. Pirmajâ reizçtâ netika akceptçta. Tomçr esnepadevos. Veicu pâris uzlabo-jumus ðî raidîjuma koncepcijâ.Un Kristîgâ radio programmasdirektors to akceptçja. Piec-padsmit minûtes pirms pirmâraidîjuma tika izdomâts tâ no-saukums “Mîlestîbas trîs-stûris”. Ar to tiek saprastas ne-vis “ziepju operas” ar mîïâka-jiem, bet gan divi cilvçki ar Die-vu pa vidu. Jo vairâk viòi tuvo-jas Dievam, jo vairâk pietuvi-nâs arî viens otram.

Gita: Savâ esejâ tu raksti,ka ieraudzît sauli, it seviðíi,ja tâ ilgi nav redzçta, ir lî-dzîgi kâ ar sen neredzçtiemdraugiem – tie vienmçr irgaidîti un to klâtbûtnes ne-

kad nav par daudz. Vai pa-tieðâm vienîgais lîdzeklis, laipatiesi priecâtos par vienamotra ieraudzîðanu, ir pçc ie-spçjas retâkas satikðanâs?

Dace: Ja tas ir îsts draugs,tad, manuprât, viòu gribasredzçt katru dienu. Ðíirðanâspçc vidusskolas ir pirmaisskumjais brîdis dzîvç, kadkatrs uzzinâm, kurð mums bijapatiess draugs un kurð, nç. Arîman ir tâdi “draugi”, kuruskopð vidusskolas izlaidumavairâk tâ arî neesmu satikusi.Iespçjams tieði tâdçï, ka pa-tiesîbâ starp mums nebija îstasdraudzîbas.

Sandra Armaneva parfebruâra Studentu StudentiDaci Linu:

“Dacîte pati par sevi ir labscilvçks un tas ir pats galvenais!Un dziïâs attiecîbas ar Dievu ti-kai ïauj turpinât iet ðo iesâktomîlestîbas ceïu, kas nebûtmûsdienâs nav viegls, kad vis-apkârt ir viens vienîgs aprçíins,dots pret dotu un nevis vienkâr-ði dots – tâpat vien! DarboðanâsKristîgajâ radio tam ir lieliskspiemçrs! Varbût Jûs teiksiet, katas ir muïíîgi, bet ziniet, ka mçskatrs dziïi sirdî vçlamies bûtmîlçti paðaizliedzîgi! Un tie navtikai skaisti, nereâli vârdi! Pro-tams, nav viòa ideâls, Dacîte irvienkârða meitene, studente, ku-ra dzîvo pilnîgu dzîvi, pirmovietu dodot Dievam, tas ir,mîlestîbai, un lîdz ar to dzîvopilnvçrtîgu dzîvi!”

Artûrs: Vai starp îstiemdraugiem var pastâvçt no-pietni strîdi?

Dace: Es domâju, ka jâ, jomçs visi tomçr esam tik atðíirî-gi. Sastrîdçties nav nekas pâr-dabisks. Lielâkâ mâksla irmâcçt vienmçr salabt. Salabða-nas pçc strîdiem bieþi vçl vai-râk satuvina. Un man pat lie-kas, ka nevçlams ir tieði pretç-jais – draugi, kuri savâ starpânekad nestrîdas. Ðâdâsdraudzîbâs viens vienmçr kautko noklusç. Nevar bût tâ, kaviens pieòem absolûti visu, kootrs saka. Agri vai vçlu no-klusçtais nâk gaismâ.

Artûrs: Kâds ir visvieglâ-kais veids, kâ pateikt drau-gam kaut ko sâpîgu?

Dace: Manuprât, tas ir jâda-ra pakâpeniski. Nevis kâ ar cir-vi, pçkðòi iecçrtot kokâ...

Artûrs: ...cçrtot pakâpe-niski?

Dace: Tas ir jautâjums parkomunikâciju. Ikvienu nepatî-kamu lietu var pateikt maigi.Liekot uzsvaru uz atklâtîbu, ne-vis sâpîgumu. Galvenais ir iz-skaidrot otram to, kâ tu jûties,kâpçc tu to dari un kas tagadvispâr notiek. Vienmçr vajagpaturçt prâtâ to, ka atklâtîba tu-vina. Draudzîba ir nepârtrauk-ta sevis atklâðana otram.


D e s m i t â l a p a

Rîgas Stradiòa universitâtes studente. Bakalaura darba“Izglîtîbas reformas minoritâðu skolâs atspoguïojums lat-vieðu un krievu presç” autore. Latvijas Kristîgâ radio raidî-juma “Mîlestîbas trîsstûris” vadîtâja. Laikraksta “LatvijasAvîze” ârðtata þurnâliste. Sandras Armanevas un AndraFisenko draudzene. Divdesmit divus gadus jauna smaidî-ga meitene. Februâra Studentu Studente. DACE LINA.“Nieki. Tâ ir tikai âriene. Es esmu kas vairâk. Cilvçks.”


Draudzîba ir nepârtraukta sevis atklâðana otram


N a b a s L a p a

Radio NABA pçdçjâ“Raidîjumâ” dzirdçju Tevisakâm: “Studijâ esmu viensun, atzîstos, nedaudz arî uz-traucos”. Par ko uztraucasradio, kura çterâ dzirdamâmûzika ir kas vairâk par aiz-pildîjumu starp reklâmaspauzçm?

Tas, par ko uztraucas radio,laikam ir jâjautâ radio vadîbai.Bet NABAi bûtu svarîgi bût ci-tâdâkai. Arî mums katram. Irkâds labs sakâmvârds – “If I tryto be like him, who will be likeme?” *.

Runâjot par Radio NABA,noteikti bûtu jâpiemin formâts,kura tai nav. Arî pasaulei taèunav formâta! Mçs visi nestaigâ-jam firmas BOSS T-kreklos.Mums katram ir sava ticîba unpârliecîba! Tâdçï Radio NABAun tâs klausîtâji ir kâ ekumç-niska draudze – ðeit Tu vari sa-stapt gan “dredainos”, gan tos,kas staigâ ar “grebençm”. Gantos, kas dod priekðroku 0’79,gan tos, kas atzîst sintezçtuelektronisko mûziku. Ðeit Tuvari aizlûgt gan par Bob Mar-ley, gan par Timothy Leary vaiRobert Fripp.

Tu vari pielûgt pagânus SkyForger vai, ja esi bezdievis, tadklausies leìendâro “Zvaig-znîðu Brîdis”, tiesa gan – bezKarlsona. Vai arî vienkârði esiuz new wave viïòa, vai atpûties“Noskaòu salâ”. Ïoti iespç-jams, ka tikai Radio NABA ie-tvaros Tu dzirdçsi epohâlospadsmitminûðu, tas ir, ne–ra-dio formâta garuma skaòdar-bus no Acid Mother Temple,E.A.R, Pan American vai God-speed You! Black Emperor.

Kas ir tas, ko Tu parasti“sadari” tajâ “Raidîjuma”laikâ, kamçr çterâ “tiek pa-laistas” dziesmas?

Neko tik ïoti interesantu vaikliedzoði nepiedienîgu, kasvarçtu interesçt lasîtâjus. Lai-kâ, kad skan viena dziesma, pa-rasti tiek sameklçts nâkamaisCD un atrasta nâkamâ dzies-ma. Nereti arî Internet tiek at-rasta kâda informâcija par at-skaòoto grupu. Tiek izdarîtasatzîmes par atskaòotajâmdziesmâm un to secîbu, laivarçtu sagatavot tâ sauktâsplaylistes NABAs www. Daþ-kârt “aizkadrâ” vienkârði apru-nâjos ar kâdu kolçìi.

Kuras, Tavuprât, ir ðajâbrîdî risinâmâs aktualitâ-tes “bezformâta mûzikâ”Latvijâ?

Esmu diezgan liels skep-tiíis par to, kas notiek Latvijasunderground mûzikâ. Pçdçjopiecu gadu laikâ ir bijuðas lai-kam tikai kâdas trîs vai èetrasgrupas, kas muzikâli man ir pa-tikuðas. Bet arî tâs jau visas irpajukuðas. Vairums under-ground grupas, manuprât, mû-zikâ ir vispâr bez motivâcijasun ambîcijâm kaut ko sasniegt.Gluþi kâ tajâ reklâmâ “viòam ir18 gadi, viòð nepîpç un viòðspçlç grupâ”. Ar to jau nepie-tiek, lai ierakstîtu savu vârdumûzikâ. Lai liktu par sevi at-cerçties arî pçc vairâkiem ga-diem. Grupu “Aurora”, “Dzel-tenie Pastnieki”, Sirke, “Nejau-tâ”, Yaputhma Sound Systemmuzikâlâ latiòa ir tik augstu, kaneviens pat netiek tuvumâ.

Zinu, ka radio NABA Tuesi jau kopð KNZ laikiem.Pastâsti par tâm lietâm “arvai bez formâta”, kurâs esipielicis savu ðobrîd “pasau-li pagriezoðo” roku?

Ir kâds cits muzikâls “pasâ-kums”, kurâ esmu iesaistîts –tâ ir fanzine izdoðana. Ja kâdsno “Universitâtes Avîzes” lasî-tâjiem ir ko dzirdçjis par izde-vumu “...atveracisieklausies”,tad tas ir manis izauklçts “garabçrns”. Kas tad sunim asti cels,ja ne pats. Par #2 numuru un tâsaturu arî pats esmu ïoti ap-

mierinâts. Ir gan arî vienabçdîga ziòa – esmu kâ kurp-nieks bez kurpçm – paðam navpalicis neviens numurs. VaruTevi informçt, ka drîzumânâks klajâ arî #3 numurs. Javçlies to iegût savâ îpaðumâ,raksti uz [email protected]. Pa-gaidâm, diemþçl, viss ievelkashroniska laika trûkuma dçï.

Bet, atgrieþoties pie RadioNABA... Cilvçka muzikâlo, unne tikai, gaumi ïoti lielâ mçrânosaka izvçles iespçjas, unman ir patiess prieks, ka RadioNABA piedâvâ ðo alternatîvu –ðo izvçles iespçju bût citâdâ-kam. Bût citâdâkam radio! Ra-dio, kuram klausîtâji kâ katego-rija “tirgus daïa” vai “reitings”

ir tikai sekundâra lieta, par kouztraukties.

Mana “Raidîjuma” galvenâideja ir atskaòot mûziku, ko irizdevuði neatkarîgie/indie ie-rakstu leibli. Protams, minimâ-lâs devâs tiek spçlçta arî mûzi-ka, kas vienkârði ‘atbilst’“Raidîjuma” ‘ideoloìijai’. Mûzi-ka, ko ir izdevuðas lielâs ierak-stu sabiedrîbas. Galvenais“Raidîjuma” princips ir spçlçtpçc iespçjas vairâk labu mûzi-ku, atbalstot mazos leiblus unneatkarîgos mâksliniekus/grupas. Satura ziòâ katru pirm-dienu no desmitiem lîdz vien-padsmitiem vakarâ Tev iriespçja sevi izglîtot mûzikasþanrâ, kas sevî ietver gan in-die/pop, gan post-rock, gan expe-rimental un mazliet arî idm/dance, drum’n’base un rap/hip-hop.

Patiesîbâ jau man ir prieksun arî pagodinâjums bût daïaino NABAs. Daïai no alternatî-vas, kuras formâtu nenosakacilvçki, kas ir “aizsçdçjuðies”The Rolling Stones ziedu lai-kos.

Un tomçr – kâpçc laikâ,ko varçtu veltît naudaspelnîðanai, draugiem, spor-ta zâlei vai karsti kûpoðaitçjas krûzei, Tu veselu stun-du strâdâ tikai par “plikupaldies”?

Ðeit varçtu Tev atbildçt arpretjautâjumu “ar ko kûpoðatçjas krûze vai basketbolabumba vai lînijdeju nodarbîbasbûtu labâkas”? Un tâ jau ir tikaiviena stunda nedçïâ. Viena nosimtu seðdesmit astoòâm stun-dâm, kas mums katram nedçïâir atvçlçtas. Daudzas lietasdzîvç mçs taèu darâm ne jautâpçc, ka mums par to maksâ.Bet, protams, laiks tiek atvçlçtsarî “kûpoðai tçjas krûzei”.

Kâdos mûzikas klubosvai citos ar mûziku saistîtospasâkumos Tu esi òçmisiniciatîvu savâs rokâs?

Esmu viens no retajiem NA-BAs dîdþejiem/autorraidîjumu

vadîtâjiem, kas publiski prak-tiski nav uzstâjies. Neesmuspçlçjis arî klubos vai kâdâsprezentâcijâs. Man paðam tasneðíiet interesanti. Arî klubuvadîtâji, manuprât, nebûtu lielâsajûsmâ, jo pie Magoo un Hoodvai State River Widening unPluxus apmeklçtâjiem îpaðilabs dejas solis nesanâktu.

Vai, strâdâjot radio NA-Bâ, tu mçdz to salîdzinât ar“KNZ ziedu laikiem”, kasdaudziem vçl joprojâm ðíietlabâki par ðobrîd notiekoðo?

Jâ, mçdzu gan. Ja runâjampar NABAs autorraidîjumuklâstu, tad, manuprât, ir patie-ðâm kvalitatîva un kvantitatîvaizaugsme. KNZ laikâ nebija nemana kolçìe Sandra Amerikaar dþeza mûzikas raidîjumu“Improvizâcija”, ne ViestartsGailîtis ar savu eksperimentâ-lâs mûzikas raidîjumu. NebijaIlmâra Ðlâpina vadîtais raidî-jums. Nebija arî “ZvaigznîðuBrîdis”!

Runâjot par to, kas skan ik-dienas rotâcijâ – protams,mums ir bijuðas arî iekðçjâs“diskusijas” par radio NABAformâtu. Kâpçc skan tikai tasun tas, bet neskan ðis? Kâpçcuz Topu tiek virzîta ðî vai tâdziesma? Radio NABA daudzko nosaka cilvçku subjektîvâgaume, kâ jau tas mâk-slâ/mûzikâ piedien. Vislabâkuz ðo jautâjumu varçtu atbildçtðâdi: “Radio SWH ir Volfs,Ðipkçvics un Liepiòð, un arîmums, NABâ, ir savi uzvârdi...”

Radio NABâ ik pa brîdimir dzirdami ïoti labi izdevu-ðies autorraidîjumi. Kâdsun, pateicoties kam, ir bijistavs lîdz ðim visveiksmîgâ-kais “Raidîjums”?

Nu, grûti tâ uzreiz tagad pa-teikt. Cik tas bijis atkarîgs tikaino manis paða, tad nav kâdsviens îpaðs “Raidîjums”, ko iz-

celt. Bet mûziku mîloðiemklausîtâjiem, vismaz sprieþotpçc atsauksmçm, kas tika sa-òemtas pçc tam, ir patikuði tie-ði gaumîgâs elektroniskâsmûzikas ierakstu leiblu FuzzyBox (ASV), Leaf Label (Anglija)un Morr Music (Vâcija) apskati.Tiesa gan, bija viens “Raidî-jums”, kas daudziem klausîtâ-jiem bija kâ sentimentâla atgrie-ðanâs nesenâ pagâtnç. Studijâbiju uzaicinâjis Pçteri Pûrîti –mûzikas þurnâlistu, indie mûzi-kas popularizçtâju Latvijâ 90.gadu sâkumâ/vidû, kurð bijadarbojies kâ DJ @ LR2, tolaik99 ½ FM, arî Radio “Skonto”,kâ arî tâlaika mûzikas izdevu-mos “Una” un “Pastnieku Ie-la”/”Avçnija”, arî “Diena”. Lasî-tâjiem varu atklât, ka tieði viòaraidîjumi atvçra man pasauli uzto mûziku, kas man ðodienpatîk un kas tiek spçlçta “Raidî-jumâ” Radio NABâ.

Manuprât, ðobrîd RadioNABAi ir sava veida Sent-Ekzi-perî “mazâ prinèa” atbildîba,proti, mums ir jâbût atbildî-giem par tiem cilvçkiem, ku-rus esam vai cenðamies piera-dinât pie citâdâkas mûzikas.Tas varbût skan diezgan pað-pârliecinâti, taèu, ja radiosaòem klausîtâju atsauksmes,pat tik vienkârðas kâ “paldies,ka Jûs esat!”, tas nozîmç, kamçs spçjam bût noderîgi. Untâ jau ir arî Radio NABA ko-lektîva slçptâkâ vçlme – bût no-derîgiem saviem klausîtâjiem.

Tâdçï pagriez savu pasaulimuzikâlâs elpas virzienâ! Elpasvirzienâ, kas ir svaiga un atspir-dzinoða arî bez The Freshma-ker palîdzîbas. Es ceru, ka Ra-dio NABA bûs Tavs “trustedsource”** Tev tuvâs mûzikasmeklçjumos!

* no angïu val.: “ja es bûtukâ viòð, kurð bûs kâ es?”

** no angïu val.: “uzticamaisavots”

“Cilvçka muzikâlo gaumi ïoti lielâ mçrâ nosaka izvçles iespçjas,” skaidro radio NABApirmdienas vakara “Raidîjuma” vadîtâjs RENÂRS ZÎVERS. “Man ir patiess prieks, ka Ra-dio NABA piedâvâ ðo alternatîvu – ðo izvçles iespçju bût citâdâkam,” atzîst Renârs unpiebilst: “Mums, NABâ, ar Sent-Ekziperî “mazâ prinèa” pienâkuma apziòu ir jâbût at-bildîgiem par tiem, kurus esam pieradinâjuði pie citâdâkas mûzikas.”

Pagriez savu pasauli muzikâlâs elpas virzienâ!


Ir kâds labs sakâmvârds – “If I trys to be like him, who will be like me?”*

Katru pirmdienu no desmitiem lîdz vienpadsmitiem vakarâ Tev iriespçja sevi izglîtot mûzikas þanrâ, kas sevî ietver indie/pop,post-rock, experimental, idm/dance, drum’n’base un rap/hiphop

Ir piektdienas vakars, trîs-padsmitais datums un Latvi-jas Universitâtes Studentupadomes (LU SP) jaunâpriekðsçdçtâja vçlçðanas.Precîzi ðajâ brîdî, pulksten18. 00, tâs sâkas... Diemþçlvai par laimi ðis mirklis sakrîtar “Universitâtes Avîzes”10.numura nodoðanu tipogrâfi-jai, tâdçï esmu spiesta Tevatstât vçl pçdçjo iespçju sa-viem minçjumiem: “Kurð/-abûs nâkamais/-â?” Jau“Universitâtes Avîzes”11. nu-murâ Tu varçsi ar “Viòu” ie-pazîties!

Bet lîdz tam es Tev iesakuatsaukt atmiòâ 2003./2004.akad. g. LU Studentu pado-mes priekðsçdçtâja Pçtera Ju-rèenko teiktos vârdus: “Kadiestâjos Universitâtç un aizgâ-ju uz savu pirmo “Aristoteli”,uz skatuves visu studentupriekðâ savu uzrunu teica LUSP priekðsçdçtâja KristîneAnte. Tajâ brîdî man likâs, kaLU SP priekðsçdçtâjs ir kautkas tâls un neaizsniedzams...Kaut kas forðs un skaists!Tas, cilvçks, kas milzîgajâUniversitâtç vada visus stu-dentus. Toreiz domâju, ka,iespçjams, uz “Aristoteïa”skatuves reiz stâvçðu arî es...Tas piepildîjâs, jo patiesîbâ ðâ-da iespçja ir ikvienam LU stu-dentam, kurð to pa îstamvçlas!”


Dekoratîvi lietiðíâsmâkslas muzejâno 27. 02. 2004.mâkslinieces LU

docentes Helgas Ingeborgas

Melnbârdespersonâlizstâde

“TINTINNABULUM”(veltîta komponistam

Arvo Pçrtam)


B e i g u L a p a

11 numurâ:

10 17. februâris - LU · grâfijas maìistrs Aivars Markots vei-kuði zinâtnisku pçtîjumu...

Documents

Transcript of 10 17. februâris - LU · grâfijas maìistrs Aivars Markots vei-kuði zinâtnisku pçtîjumu...