1. attçls un karte. Lietuvieðu valodas dialektu un izlokðòu...

14
1 Tagadçjo lietuvieðu valodas dialektu raðanâs vçsture ir diezgan sareþìîta. Lîdz ðim zinâtnieki nav varçjuði pateikt precîzu to veidoðanâs laiku un iemeslus. Skaidri ir zinâms tas, ka paðreizçjâ lietuvieðu valodas teritorija piederçja a u s t r u m b a l t u grupai, kas apmçram V–VII gs. sâka sadalîties ciltîs. Vislabâk zinâmâs un lielâkâs no tâm bija k u r ð i , s ç ï i , z e m g a ï i , l a t g a ï i un l i e t u v i e ð i . Atseviðíi pçtnieki (A. Girdenis) uzskata, ka tajâ paðâ laikâ no austrumbaltiem kâ atseviðía cilts atdalîjâs arî þ e m a i ð i un ðis laikaposms ir ðî dialekta patstâvîgâs attîstîbas sâkums. Pçc citu zinâtnieku (A. Saïa, Z. Zinkevièa) domâm, pçc atdalîðanâs lietuvieðu cilts kâdu laiku runâja vienâ valodâ un tikai ap XIII gs. sâka veidoties dialekti. Baltu valodu grupâ bez austrumbaltiem bija arî r i e t u m b a l t i . Tiem pieder p r û ð i un j â t v i n g i . Ðîs abas ciltis jau sen ir izzuduðas. Prûðu valoda izzuda XVII gs., atstâdama vairâkus rakstu avotus. Jâtvingi dzîvoja tagadçjâs Dienvidlietuvas teritorijâ, Rietumbaltkrievijâ un Polijas ziemeïaustrumos. Viòi iznîka XVI gs. beigâs vai XVII gs. sâkumâ un rakstîtus tekstus neatstâja. Par viòu valodu iespçjams spriest tikai no vietvârdiem, hidronîmiem un atseviðíâm tagadçjo dienvidizlokðòu îpatnîbâm. Lai gan par dialektu veidoðanâs laiku un apstâkïiem vçl arvien tiek diskutçts, jau izsenis valodnieciskos darbos ir izdalîti divi galvenie lietuvieðu valodas dialekti – a u k ð t a i ð i un þ e m a i ð i . To nosaukumi ir saistîti ar Lietuvas valsts daïâm. Lielâkâ daïa zinâtnieku uzskata, ka ðo nosaukumu pamatâ ir vârdi þemas ‘zems’ un aukðtas ‘augsts’. XII–XV gs. þemaiði dzîvoja uz ziemeïiem un rietumiem no Nemunas un Neveþas upes. Tâtad Þemaiðu kunigaitija, kurai piederçja arî Viduslietuvas zemiene, tolaik tik tieðâm bija zemâks novads nekâ aukðtaiðu apdzîvotais. Aukðtaiði dzîvoja pie Viïòas, Traíiem, Aðmenas, t. i., augstâkâs vietâs. Ir bijuði mçìinâjumi (V. Grinaveckis) þemaiðu nosaukumu saistît ar lietvârdu þemë ‘zeme’ un tâdiem vietvârdiem Þema, Þemyu. c. Tâdçjâdi saskaòâ ar ðo hipotçzi þemaiðus vajadzçtu uztvert kâ tajâ zemç, t. i., vietâ, dzîvojoðus ïaudis, paturot prâtâ viòu pieíerðanos kâdai konkrçtai vietai un tendenci pretoties visam sveðajam. Par lietuvieðu valodas dialektu iedalîjuma aizsâcçju var uzskatît pirmâs lietuvieðu valodas gramatikas „Grammatica Litvanica´ autoru Danielu Kleinu (1609–1666). Ðajâ latîniski uzrakstîtajâ un 1653. g. Karalauèos izdotajâ gramatikâ viòð norâdîja, ka „kurðu dialekts atðíiras no þemaiðu un klaipçdieðu dialekta, vçl citâdâks ir Diþâs kunigaitijas lietuvieðu dialekts, un arî tas daþâdâs vietâs ir atðíirîgs.´ Sistemâtiskâka lietuvieðu dialektu pçtîðana un iedalîjuma izveide sâkta XIX gs. otrajâ pusç. Jauni fakti par dialektiem tika sniegti Augusta Ðleihera (Schleicher, 1821–1868), Fridriha Kurðaiða (Kurschat, 1806–1884), Jona Juðkas (1815–1886) darbos. Vislabâk pamatoto dialektu iedalîjumu deva Kazimiers Jauòus (1848–1908) un Antans Baranausks (1835–1902). Savu iedalîjumu izklâstîdams atseviðíu dialektu aprakstos (1890.–1899. g. krievu valodâ publicçtajâs Kauòas guberòas gadagrâmatâs un 1911.–1916. g. lietuvieðu valodas gramatikâ), K. Jauòus aplûkoja noteiktas atðíirîbas vokâlisma (patskaòu kopuma) un konsonantisma (lîdzskaòu kopuma) attîstîbâ. Kazimiers Bûga (1879–1924), Jons Jablonskis (1860–1930) un citi valodnieki izmantoja ðo iedalîjumu, to papildinâja un izdomâja atseviðíu dialektu un to apakðgrupu nosaukumus. Taèu visvairâk to pilnveidoja Antans Salis (1902–1972). Tâdçï ðis lietuvieðu valodas dialektu iedalîjums tiek saukts par Jauòus–Saïa iedalîjumu (klasifikâciju). 1898. g. Sanktpçterburgâ krievu valodâ izdotajâ grâmatiòâ „Piezîmes par lietuvieðu valodu un vârdnîcu´ lietuvieðu valodas dialektu iedalîjumu aplûkoja A. Baranausks. Viòð izdalîja pat 11 dialektu apakðgrupas: divas þ e m a i ð u (T e l ð u un R a s e i ò u ) un deviòas a u k ð t a i ð u (ziemeïrietumnieku, d i e n v i d r i e t u m n i e k u un a u s t r u m n i e k u ; austrumnieku apakðgrupa tika iedalîta vçl sîkâk 7 izloksnçs). Tagadçjo lietuvieðu valodas dialektu klasifikâciju, bûtiski pilnveidodami A. Baranauska iedalîjumu, 1965. g. piedâvâja divi valodnieki – Alekss Girdenis un Zigms Zinkeviès. Dialekti tiek iedalîti pçc vokâlisma un akcentçðanas îpatnîbâm. Galvenâ pazîme, pçc kuras noðíir abus dialektus, ir uo un ie izruna. Aukðtaiði tos nemaina, bet þemaiði izrunâ pavisam citas skaòas (uÐ u , ou vai oÐ un iÐ U , ei vai èÐ). Ir ieviesuðies A. Girdeòa piedâvâtie dialektu un to apakðgrupu nosaukumi. Dialektu nosaukumu pamatâ ir to ìeogrâfiskais stâvoklis, t. i., r i e t u m a u k ð t a i ð i , austrumaukðtaiði, dienvidaukðtaiði un ziemeïþemaiði, rietumþemaiði, d i e n v i d þ e m a i ð i . Izlokðòu nosaukumu pamatâ ir to teritorijâ esoðo pilsçtu vârdi, piem., d i e n v i d þ e m a i ð u V a r ò u izloksnes runâtâji dzîvo Varòu apkârtnç, bet a u s t r u m a u k ð t a i ð u U t e n a s izloksnes pârstâvji – ap Utenu. 1. attçls un karte. Lietuvieðu valodas dialektu un izlokðòu klasifikâcija

Transcript of 1. attçls un karte. Lietuvieðu valodas dialektu un izlokðòu...

  • 1

    Tagadçjo lietuvieðu valodas dialektu raðanâs vçsture ir diezgan sareþìîta. Lîdz ðim zinâtnieki nav varçjuði pateikt precîzu to veidoðanâs laiku un iemeslus. Skaidri ir zinâms tas, ka paðreizçjâ lietuvieðu valodas teritorija piederçja a u s t r u m b a l t u grupai, kas apmçram V–VII gs. sâka sadalîties ciltîs. Vislabâk zinâmâs un lielâkâs no tâm bija k u r ð i , s ç ï i , z e m g a ï i , l a t g a ï i un l i e t u v i e ð i . Atseviðíi pçtnieki (A. Girdenis) uzskata, ka tajâ paðâ laikâ no austrumbaltiem kâ atseviðía cilts atdalîjâs arî þ e m a i ð i un ðis laikaposms ir ðî dialekta patstâvîgâs attîstîbas sâkums. Pçc citu zinâtnieku (A. Saïa, Z. Zinkevièa) domâm, pçc atdalîðanâs lietuvieðu cilts kâdu laiku runâja vienâ valodâ un tikai ap XIII gs. sâka veidoties dialekti.

    Baltu valodu grupâ bez austrumbaltiem bija arî r i e t u m b a l t i . Tiem pieder p r û ð i un j â t v i n g i . Ðîs abas ciltis jau sen ir izzuduðas. Prûðu valoda izzuda XVII gs., atstâdama vairâkus rakstu avotus. Jâtvingi dzîvoja tagadçjâs Dienvidlietuvas teritorijâ, Rietumbaltkrievijâ un Polijas ziemeïaustrumos. Viòi iznîka XVI gs. beigâs vai XVII gs. sâkumâ un rakstîtus tekstus neatstâja. Par viòu valodu iespçjams spriest tikai no vietvârdiem, hidronîmiem un atseviðíâm tagadçjo dienvidizlokðòu îpatnîbâm.

    Lai gan par dialektu veidoðanâs laiku un apstâkïiem vçl arvien tiek diskutçts, jau izsenis valodnieciskos darbos ir izdalîti divi galvenie lietuvieðu valodas dialekti – a u k ð t a i ð i un þ e m a i ð i . To nosaukumi ir saistîti ar Lietuvas valsts daïâm. Lielâkâ daïa zinâtnieku uzskata, ka ðo nosaukumu pamatâ ir vârdi þemas ‘zems’ un aukðtas ‘augsts’. XII–XV gs. þemaiði dzîvoja uz ziemeïiem un rietumiem no Nemunas un Neveþas upes. Tâtad Þemaiðu kunigaitija, kurai piederçja arî Viduslietuvas zemiene, tolaik tik tieðâm bija zemâks novads nekâ aukðtaiðu apdzîvotais. Aukðtaiði dzîvoja pie Viïòas, Traíiem, Aðmenas, t. i., augstâkâs vietâs. Ir bijuði mçìinâjumi (V. Grinaveckis) þemaiðu nosaukumu saistît ar lietvârdu þemë ‘zeme’ un tâdiem vietvârdiem kâ Þemalë, Þemytë u. c. Tâdçjâdi saskaòâ ar ðo hipotçzi þemaiðus vajadzçtu uztvert kâ tajâ zemç, t. i., vietâ, dzîvojoðus ïaudis, paturot prâtâ viòu pieíerðanos kâdai konkrçtai vietai un tendenci pretoties visam sveðajam.

    Par lietuvieðu valodas dialektu iedalîjuma aizsâcçju var uzskatît pirmâs lietuvieðu valodas gramatikas „Grammatica Litvanica´ autoru Danielu Kleinu (1609–1666). Ðajâ latîniski uzrakstîtajâ un 1653. g. Karalauèos izdotajâ gramatikâ viòð norâdîja, ka „kurðu dialekts atðíiras no þemaiðu un klaipçdieðu dialekta, vçl citâdâks ir Diþâs kunigaitijas lietuvieðu dialekts, un arî tas daþâdâs vietâs ir atðíirîgs.´

    Sistemâtiskâka lietuvieðu dialektu pçtîðana un iedalîjuma izveide sâkta XIX gs. otrajâ pusç. Jauni fakti par dialektiem tika sniegti Augusta Ðleihera (Schleicher, 1821–1868), Fridriha Kurðaiða (Kurschat, 1806–1884), Jona Juðkas (1815–1886) darbos. Vislabâk pamatoto dialektu iedalîjumu deva Kazimiers Jauòus (1848–1908) un Antans Baranausks (1835–1902). Savu iedalîjumu izklâstîdams atseviðíu dialektu aprakstos (1890.–1899. g. krievu valodâ publicçtajâs Kauòas guberòas gadagrâmatâs un 1911.–1916. g. lietuvieðu valodas gramatikâ), K. Jauòus aplûkoja noteiktas atðíirîbas vokâlisma (patskaòu kopuma) un konsonantisma (lîdzskaòu kopuma) attîstîbâ. Kazimiers Bûga (1879–1924), Jons Jablonskis (1860–1930) un citi valodnieki izmantoja ðo iedalîjumu, to papildinâja un izdomâja atseviðíu dialektu un to apakðgrupu nosaukumus. Taèu visvairâk to pilnveidoja Antans Salis (1902–1972). Tâdçï ðis lietuvieðu valodas dialektu iedalîjums tiek saukts par Jauòus–Saïa iedalîjumu (klasifikâciju).

    1898. g. Sanktpçterburgâ krievu valodâ izdotajâ grâmatiòâ „Piezîmes par lietuvieðu valodu un vârdnîcu´ lietuvieðu valodas dialektu iedalîjumu aplûkoja A. Baranausks. Viòð izdalîja pat 11 dialektu apakðgrupas: divas þ e m a i ð u (T e l ð u un R a s e i ò u ) un deviòas a u k ð t a i ð u (z i e m e ï r i e t u m n i e k u , d i e n v i d r i e t u m n i e k u un a u s t r u m n i e k u ; austrumnieku apakðgrupa tika iedalîta vçl sîkâk 7 izloksnçs).

    Tagadçjo lietuvieðu valodas dialektu klasifikâciju, bûtiski pilnveidodami A. Baranauska iedalîjumu, 1965. g. piedâvâja divi valodnieki – Alekss Girdenis un Zigms Zinkeviès. Dialekti tiek iedalîti pçc vokâlisma un akcentçðanas îpatnîbâm. Galvenâ pazîme, pçc kuras noðíir abus dialektus, ir uo un ie izruna. Aukðtaiði tos nemaina, bet þemaiði izrunâ pavisam citas skaòas (uÐu, ou vai oÐ un iÐU, ei vai èÐ). Ir ieviesuðies A. Girdeòa piedâvâtie dialektu un to apakðgrupu nosaukumi. Dialektu nosaukumu pamatâ ir to ìeogrâfiskais stâvoklis, t. i., r i e t u m a u k ð t a i ð i , a u s t r u m a u k ð t a i ð i , d i e n v i d a u k ð t a i ð i un z i e m e ï þ e m a i ð i , r i e t u m þ e m a i ð i , d i e n v i d þ e m a i ð i . Izlokðòu nosaukumu pamatâ ir to teritorijâ esoðo pilsçtu vârdi, piem., d i e n v i d þ e m a i ð u V a r ò u izloksnes runâtâji dzîvo Varòu apkârtnç, bet a u s t r u m a u k ð t a i ð u U t e n a s izloksnes pârstâvji – ap Utenu.

    1. attçls un karte. Lietuvieðu valodas dialektu un izlokðòu klasifikâcija

  • 2

    Ðeit ir izmantota Girdeòa–Zinkevièa lietuvieðu valodas dialektu klasifikâcija.

    Aukðtaiði dzîvo Lietuvas austrumu daïâ, un tâ ir daudz lielâka par þemaiðu apdzîvoto teritoriju. Aukðtaitiski runâ Joniðíu, Ðauïu, Íçdaiòu,

    Kauòas, Jurbarkas, Ðaíu, Vilkaviðíu, Marijampoles, Lazdiju, Alîtas, Varçnas, Druskininku, Viïòas, Ðaïèininku, Molçtu, Ignalinas, Zarasu, Anîkðèu, Ukmerìes, Ðirvintu, Utenas, Kupiðíu, Paòevçþas, Birþu un Rokiðíu apkârtnes cilvçki. Ðî dialekta teritoriju no þemaiðu teritorijas var noðíirt ar aptuvenu lîniju: uz austrumiem no Naujoji Akmenes, Kurðçniem, Kuþiem, Kurtuvçniem, Kjaunoriem, Tîtuvçniem, Lîduvçniem, Raseiòiem, tâlâk – uz dienvidaustrumiem un dienvidiem no Paupes, Erþvilkas, Tauraìes, Þîgaièiem, Juknaièiem un Sausgalvjiem.

    RIETUMAUKÐTAIÐU KAUÒAS IZLOKSNE Teritorija

    Kauòas izloksne tiek runâta Jurbarkas, Ðaíu, Kauòas, Vilkaviðíu, Marijampoles apkârtnç, kâ arî pie Balbieriðíiem, Birðtonas, Stakliðíes un Kaiðadores. Tâ ir literârajai valodai vistuvâkâ izloksne. Savdabîga Kauòas izloksnes daïa ir teritorija ap Smalininkiem, Vieðvili, Paìçìiem, Traíininkiem, Katîèiem, Deguèiem. Tie ir Klaipçdas novada aukðtaiði. Ðai gandrîz izzuduðajai izloksnei ir kopçjas îpatnîbas ar Klaipçdas novada þemaiðiem (rietumþemaiðiem), turklât tajâ ir vçrojama liela vâcu valodas ietekme. Rietumaukðtaiðu apdzîvotâ teritorija kïûst arvien mazâka, it îpaði tâ sarûk rietumos. Tas tâ ir noticis vçsturisko apstâkïu dçï: nokïuvuði ârpus Lietuvas valsts robeþâm, vairâkus gadsimtus ìermanizçti, bet pçc Otrâ pasaules kara iznîcinâti fiziski, rietumaukðtaiði zaudçja savu rietumdaïu un lielu daïu iedzîvotâju, daudzi no viòiem asimilçjâs. Pilnîbâ ir izzudusi Baltkrievijâ bijusî Zietelas izloksne. Taèu Lietuvâ esoðâs rietumaukðtaiðu teritorijas robeþas ir palikuðas nemainîgas. Baltkrievijâ, aiz dienvidaukðtaiðu apdzîvotâs teritorijas, 80 km attâlumâ uz dienvidiem no Lietuvas valsts robeþas, gandrîz lîdz pat XX gs. beigâm pastâvçja Zietelas izloksne, kuru saglabâto an, am, en, em un à, æ (tikai krîtoði intonçtam à nereti atbilst divskanis ai) un citu svarîgâko îpatnîbu dçï ir iespçjams uzskatît par piederîgu rietumaukðtaiðu Kauòas izloksnei. Atrazdamâs slâviski runâjoðo iedzîvotâju areâlâ, Zietelas izloksne ir saglabâjusi daudzas senas lietuvieðu valodas îpatnîbas, it îpaði morfoloìijâ un vârddarinâðanâ: deminutîvâs izskaòas -yka, -utas, piem.: mergytyka ‘mergelë’ ‘meitenîte’, akykos ‘akelës’ ‘actiòas’; kiðkutas ‘kiðkelis’ ‘zaíçns’, langutas ‘langelis’ ‘lodziòð’; îpaðîbas vârdu izskaòa -itkas, piem.: graþitkas ‘graþutëlis’ ‘skaists’, macitkas ‘maþutëlis’ ‘maziòð’; darbîbas vârda bûti ‘bût’ pagâtnes forma bit(i) ‘bija’, priedçklis sa- ‘su-’ ‘sa-’, piem.: sasrinkom ‘susirinkome’ ‘sapulcçjâmies’, sakraut ‘sukrauti’ ‘sakraut’ u. c. Tomçr vienlaicîgi izloksnç ir arî izteikta slâvu valodu ietekme: ir daudz slâvismu, slâvisku priedçkïu un konstrukciju, daþkârt veselas frâzes tiek izteiktas ar baltkrievu vârdiem. Ðî unikâlâ izloksne, kam piemît vairâkas îpatnîbas, kuras valodnieki saista ar prûðu vai jâtvingu valodu, tagad ir jau mirusi – lietuvieði ir asimilçjuðies starp vietçjiem baltkrieviem. Kauòas izloksnei pieder arî atseviðíi Polijâ, Punskas apkârtnç esoði lietuvieðu ciemi.

    Galvenâs r i e t u m - a u k ð t a i ð u îpatnîbas

    R i e t u m a u k ð t a i ð i e m piederîgâ Kauòas izloksne saglabâ:

    a) divskaòus an, am, en, em, piem.: ran.kX ‘ranka’ ‘roka’, sA.m'tis ‘samtis’ ‘kauss’, pen'.kG ‘penki’ ‘pieci’; b) nazâlos patskaòus à, æ, piem.: þaÐsGs ‘þàsis’ ‘zoss’, tDÐsw ‘tæsia’ ‘turpina’.

  • 3 Galvenâs K a u ò a s izloksnes îpatnîbas

    Svarîgâkâ Kauòas izloksnes fonçtikas îpatnîba – no visâm mûsdienu lietuvieðu valodas izloksnçm gandrîz visâs vârda pozîcijâs te vislabâk tiek ðíirti îsie un garie patskaòi (neuzsvçrti garie var kïût par pusgariem, bet vienmçr saglabâjas atðíirîba starp gariem un îsiem patskaòiem ), sal.: gIÐvas ‘gyvas’ ‘dzîvs’, giÐva.tèÐ / gi.va.tè. ‘gyvatë’ ‘èûska’, suÐne.l'uÐ / su.ne.l'u. ‘sûneliø’ ‘dçliòu’, gGmèÐ / gGmè. ‘gimë’ ‘dzima’, sa.koÐ / sa.ko. ‘sako’ ‘saka’ u. c. Atseviðíi garie galotnes patskaòi tiek saîsinâti par îsajiem tikai Kauòas izloksnes ziemeïu daïâ.

    No citiem rietumaukðtaiðiem – Ðauïu izloksnes – K a u ò a s izloksne visvairâk atðíiras tieði ar to, ka no gala zilbçm ðeit netiek atvilkts uzsvars.

    RIETUMAUKÐTAIÐU ÐAUÏU IZLOKSNE

    Teritorija

    Rietumaukðtaiðu Ðauïu izloksnes teritorijâ ietilpst Þagares, Joniðíu, Ðaíînas, Ðauïu, Ðaukotas, Ðiluvas, Baisogalas, Dotnuvas, Ðçtas, Jonavas un daïçji arî Arjogalas apkârtne. Tâ ir gara un ðaura josla starp þemaiðiem un austrumaukðtaiðiem. Tâs ìeogrâfiskâ stâvokïa dçï ðo izloksni ir stipri ietekmçjuðas kaimiòu izloksnes: pçc valodnieka A. Saïa domâm, Ðauïu izloksne ir izveidojusies, uz rietumaukðtaiðu Kauòas izloksnes pamata „uzslâòojoties“ austrumaukðtaiðu un þemaiðu îpatnîbâm. Îpaði daudz rietumaukðtaiðu îpatnîbu Ðauïu izloksnç ir, sâkot apmçram no Baisogalas–Dotnuvas–Jonavas lînijas. Ðeit divos patskaòos tiek sapludinâti visi îsie galotnes patskaòi (tas ir raksturîgi Paòevçþas izloksnei), bet tiek saglabâti an, am, en, em, tâdçï ðîs vietas tiek uzskatîtas par piederîgâm rietumaukðtaiðiem. Teritorijas ziemeïu daïâ (pie Skaistgires, Þagares) ir jûtama latvieðu valodas ietekme: partikulas taip ‘jâ’ vietâ tiek sacîts js., daþkârt tiek stiepti lîdzskaòi. Ir sastopami arî letonismi, piem.: bedrë ‘pelkë, klampumynë’ ‘purvs, muklâjs’, zënas ‘bernas’ ‘zçns’ u. c.

    Galvenâs r i e t u m - a u k ð t a i ð u îpatnîbas

    R i e t u m a u k ð t a i ð i e m piederîgâ Ðauïu izloksne saglabâ:

    a) divskaòus an, am, en, em, piem.: ra9ka ‘ranka’ ‘roka’, sA.m'tis ‘samtis’ ‘kauss’, pe9'ki ‘penki’ ‘pieci’, teM'.p' ‘tempia’ ‘velk’;

    b) nazâlos patskaòus à, æ, piem.: þZÐsi ‘þàsá’ ‘zosi’, tDÐs' ‘tæsia’ ‘turpina’.

    Galvenâs Ð a u ï u izloksnes îpatnîbas

    Ð a u ï u izloksne atðíiras no Kauòas izloksnes ar to, ka ðeit tiek atvilkts uzsvars no galotnes, taèu tas netiek darîts visur vienâdi.

    Virzienâ no dienvidiem uz ziemeïiem uzsvara atvilkðana kïûst intensîvâka. Teritorijas dienvidos, pie Jonavas, Vandþogalas, uzsvars tiek atvilkts tikai no îsas galotnes uz garu priekðpçdçjo zilbi, kuras pamatâ ir garais patskanis vai divskaòi ie, uo, piem.: þmp.na ‘þmona’ ‘sieva’, ti.l'u ‘tyliu’ ‘klusçju’, ðienu ‘ðienu’ ‘ar sienu’, juokus ‘juokus’ ‘smieklus’, bet laukKs ‘laukus’ ‘laukus’, karðtX ‘karðta’ ‘karsta’, rasX ‘rasa’ ‘rasa’, neðK ‘neðu’ ‘nesu’, þmunp.s ‘þmonos’ ‘sievas’, ar'kli.s ‘arklys’ ‘zirgs’. Uz ziemeïiem no Labûnavas un Þeimjiem uzsvars tiek atvilkts no îsas galotnes uz jebkuru garu priekðpçdçjo zilbi, piem.: þmp.na ‘þmona’ ‘sieva’, ti.l'u ‘tyliu’ ‘klusçju’, ðienu ‘ðienu’ ‘ar sienu’, juokus ‘juokus’ ‘smieklus’, laukus ‘laukus’ ‘laukus’, karðta ‘karðta’ ‘karsta’, bet rasX ‘rasa’ ‘rasa’, neðK ‘neðu’ ‘nesu’, þmunp.s ‘þmonos’ ‘sievas’, ar'kli.s ‘arklys’ ‘zirgs’. Uz ziemeïiem no Ðaukotas un Paðuðves uzsvars tiek atvilkts no îsas galotnes ne tikai uz garu, bet arî uz îsu zilbi, piem.: þmpÐna ‘þmona’ ‘sieva’, ti.l'u ‘tyliu’ ‘klusçju’, ðienu ‘ðienu’ ‘ar sienu’, juokus ‘juokus’ ‘smieklus’, laukus ‘laukus’ ‘laukus’, karðta ‘karðta’ ‘karsta’, rXsa ‘rasa’ ‘rasa’, nSðu ‘neðu’ ‘nesu’, bet þmonp.s ‘þmonos’ ‘sievas’, ar'kli.s ‘arklys’ ‘zirgs’. Uz ziemeïiem no Ðauïiem uzsvars tiek atvilkts ne tikai no îsas, bet arî no garas akutçtas galotnes uz jebkura garuma zilbi, piem.: þmp.na ‘þmona’ ‘sieva’, ti.l'u ‘tyliu’ ‘klusçju’, rXsa ‘rasa’ ‘rasa’, nSðu ‘neðu’ ‘nesu’, þmOnp.s ‘þmonos’ ‘sievas’, ar'kli.s ‘arklys’ ‘zirgs’.

    Ð a u ï u izloksne no Kauòas izloksnes arî atðíiras ar to, ka tajâ gandrîz vienmçr tiek îsinâti neuzsvçrti gari patskaòi, it îpaði vârda celmâ.

    Lielâkâ daïa Ðauïu izloksnes pavisam saîsina neuzsvçrtus garus patskaòus, tâdçï saka: dume.lis ‘dûmelis’ ‘dûmiòð’, tilÈÐje / tilQÐje ‘tylëjo’ ‘klusçja’, va.gis ‘vagys’ ‘zagïi’, kA.r've ‘karvæ’ ‘govi’, la.pu ‘lapø’ ‘lapu’.

  • 4 Neuzsvçrto celma patskaòu o, ë vietâ izloksnes dienvidos tiek izrunâti îsie patskaòi u, i, piem.: sude.lis ‘sodelis’ ‘dârziòð’, þmuge.lis ‘þmogelis’ ‘cilvçciòð’, big'OÐt' ‘bëgioti’ ‘skraidelçt’, tive.lis ‘tëvelis’ ‘tçtiòð’. Ziemeïos ðie saîsinâtie patskaòi tiek izrunâti nesaspriegti, piem.: sode.lis, þmoge.lis, beg'OÐt . Galotnçs, kas beidzas ar patskani, patskaòu o, ë vietâ gandrîz vienmçr tiek lietoti îsie patskaòi a, e, piem.: viL.ka ‘vilko’ ‘vilka’, þe.me ‘þemë’ ‘zeme’.

    DIENVIDAUKÐTAIÐI

    Teritorija

    Aukðtaiðu dialekta dienvidaukðtaiðu apakðgrupa aptver Dienvidlietuvu: Varçnas, Valkininku, Marcinkoòu, Meríines, Druskininku, Veisieju, Leipaliòìes, Lazdiju, Rudaminas, Simnas, Alîtas apkârtni. Ap Eiðiðíçm, Ðaïèininkiem, Traíiem dzîvo ïoti maz lietuvieðu, ðeit ir daudz sveðtautieðu, un cilvçki runâ vismaz divâs, bet daþkârt pat trijâs valodâs. No citiem dienvidaukðtaiðiem visvairâk atðíiras to ziemeïu daïa (Þasïi, Paparèi, Kaugone, Vieve). Tâ ir kâ pârejas izloksne starp rietumaukðtaiðu Kauòas izloksni un austrumaukðtaiðu Ðirvintu izloksni. Ðeit netiek ¥dzûkots´, turklât pilnîbâ tiek saîsinâti neuzsvçrtu zilbju garie patskaòi, daudzâs vietâs uzsvars no îsas galotnes tiek atvilkts uz garu sakni utt. Par dienvidaukðtaiðiem piederîgu ðî teritorija tiek uzskatîta tâdçï, ka ðeit tiek saglabâti divskaòi am, em, an, en. Ðîs aukðtaiðu dialekta apakðgrupas „salas´ un „pussalas´ atrodas arî aiz Lietuvas robeþâm: Varanavas, Benekaiòu, Roduòas, Pelesas, Noèas, Azierku apkârtnç Baltkrievijâ un pie Punskas un Seiòiem Polijâ. To attîstîba ir citâdâka nekâ pârçjâ dienvidaukðtaiðu teritorijâ. Ðîs izloksnes ir saglabâjuðas arhaiskas îpatnîbas. Stiprâs slâvu valodu ietekmes dçï Polijas un Baltkrievijas lietuvieðu izloksnes mainâs un strauji izzûd.

    „Dzûkoðana´ Ðajâ dialekta apakðgrupâ izteiktâkas nekâ citur ir lîdzskaòu pârvçrtîbas. Îpaði savdabîga ir

    „ d z û k o ð a n a ´ . Tiek izðíirtas divas „dzûkoðanas´ îpatnîbas. 1) Afrikâtu è, dþ vietâ tiek izrunâti c, dz, kas raduðies no senajiem savienojumiem *tj, *dj (tie var bût gan mîksti, gan – dialekta apakðgrupas dienvidaustrumu pusç – cieti), piem.: cV / cX ‘èia’ ‘ðeit’, s'veceH. / s'vecaH. ‘sveèiai’ ‘viesi’, ms.þ'o. / ms.þq. ‘medþio’ ‘koka’, ms.þ'u. / ms.þu. ‘medþiø’ ‘koku’. 2) Lîdzskaòi t, d un savienojumi tv, dv pirms patskaòiem i, iÐ un divskaòa ie ir pârvçrtuðies par c, dz, cv, dzv, piem.: cGk ‘tik’ ‘tikai’, piR.c(. ‘pirtá’ ‘pirti’, ciDsei ‘tiesiai’ ‘taisni’, þGþis ‘didis’ ‘diþs’, þIÐgq. ‘dygo’ ‘dîga’, þiDvas ‘Dievas’ ‘Dievs’, kecviR.tas ‘ketvirtas’ ‘ceturtais’, þvi.neH. ‘dvyniai’ ‘dvîòi’, þvG ‘dvi’ ‘divas’, aH.c' / aH.c ‘eiti’ ‘iet’. Ðîs skaòas nemainâs pirms tâdiem iÐ, i, kas raduðies no sena nazâlâ patskaòa *æ (*æ), piem.: ka.ti. ‘katæ’ ‘kaíeni’, katG ‘kate’ ‘ar kaíeni’, pUodi ‘puode’ ‘podâ’ u. c. Lîdzskaòi t, d saglabâjas arî pirms citiem patskaòiem (a, ë, o u. c.), piem.: ta.kas ‘takas’ ‘taka’, tvq.rX ‘tvora’ ‘sçta’, ts.ka ‘teka’ ‘tek’, dEÐjq. ‘dëjo’ ‘lika’. „Dzûkoðanai´ nav pakïauti arî atseviðíi jaunâki aizguvumi, no literârâs valodas ienâkuði vârdi, piem.: tyN.kas ‘tinkas’ ‘piemçrots’, di.kumX ‘dykuma’ ‘tuksnesis’, bet scGklas ‘stiklas’ ‘stikls’, ciÐkKs ‘tykus’ ‘kluss’, þ?Ðkas ‘dykas’ ‘tukðs’. Ir arî izòçmumi, kas nav pakïauti „dzûkoðanai´, piem.: kat'JÐ ‘kaèiø’ ‘kaíeòu’, ved'xJ. ‘vedþiau’ ‘vedu’, d(Ðdi. ‘dëdæ’ ‘tçvoci’, tHÐsw ‘tæsia’ ‘turpina’,piR'.ð'èine. ‘pirðtinë’ ‘cimds’. Taèu ðo spilgto îpatnîbu zinâtnieki neuzskata par tikai dienvidaukðtaiðiem raksturîgu, jo tâ piemît arî daïai austrumaukðtaiðu.

    Galvenâs d i e n v i d - a u k ð t a i ð u îpatnîbas

    No senajiem nazâlajiem patskaòiem à, æ raduðos garo patskaòu aÐ, eÐ vietâ d i e n v i d a u k ð t a i ð i izrunâ uÐ, iÐ (neuzsvçrtâ pozîcijâ tie var tikt saîsinâti lîdz pusgarajiem vai daþkârt pat îsajiem patskaòiem), piem.: þuÐsGs ‘þàsis’ ‘zoss’, ðJÐla ‘ðàla’ ‘salst’, rJÐstas ‘ràstas’ ‘baïíis’, gJÐzþ(.c ‘gàsdinti’ ‘biedçt’, vaH.ku. ‘vaikà’ ‘bçrnu’, tHÐsw ‘tæsia’ ‘turpina’, kHÐsc ‘kæsti’ ‘ciest’, la.pi. ‘lapæ’ ‘lapsu’ utt.

    Îsie u, i (literârajâ valodâ atbilstoði – a, e) tiek lietoti: a) II deklinâcijas (â-, Uâ- celma) lietvârdu vienskaitïa instrumentâlî, piem.: (sK) ðakK ‘ðaka’ ‘ar zaru’, katG ‘kate’ ‘ar kaíeni’, lazdK ‘lazda’ ‘ar nûju’, rankK ‘ranka’ ‘ar roku’; b) I deklinâcijas (o- celma) lietvârdu vienskaitïa lokatîvâ, piem.: lxukG ‘lauke’ ‘laukâ’, namG ‘name’ ‘mâjâ’, mið'kG ‘miðke’ ‘meþâ’, pUodi ‘puode’ ‘podâ’; c) nelielâ teritorijâ starp Lazdijiem un Alîtu izplatîtajâs verba pastiprinâjuma formâs, piem.: neð'tG ‘neðte’ ‘nestin’, bEÐktG ‘bëgte’ ‘skrietin’, lqÐktG ‘lëkte’ ‘laistin’. Ðo formu galotnes patskaòi ir raduðies no senajiem nazâlajiem patskaòiem *à, *æ, kas austrumaukðtaiðu un dienvidaukðtaiðu teritorijâ saðaurinâðanâs rezultâtâ kïuva par *ø, *á, bet vçlâk tika saîsinâti.

  • 5

    D i e n v i d a u k ð t a i ð i saglabâ nesaðaurinâtus divskaòu am, em, an, en pirmos komponentus, piem.: sA.mc(s ‘samtis’ ‘kauss’, kaM.ð'èis ‘kamðtis’ ‘koríis’, kA.nda ‘kanda’ ‘koþ’, teM'.pw ‘tempia’ ‘velk’, keN.ca ‘kenèia’ ‘cieð’, laN.kw ‘lenkia’ ‘liec’.

    AUSTRUMAUKÐTAIÐU VIÏÒAS IZLOKSNE

    Teritorija

    Agrâk austrumaukðtaiðu Viïòas izloksnç cilvçki runâja lielâ Lietuvas teritorijas daïâ valsts austrumos: no Turmantas (ziemeïos) lîdz Dieveniðíçm (dienvidos), Ignalinas, Tvereèas, Adutiðíu, Ðvenèoòu, Viïòas apkârtnç. Areâls pletâs arî aiz Lietuvas un Baltkrievijas robeþas. Par to liecina vçl lîdz mûsdienâm saglabâjuðâs, no Lietuvas robeþas 30–70 km attâlumâ esoðâs lietuvieðu saliòas. Taèu XX gadsimtâ austrumaukðtaiðu teritorijas dienvidu daïa, kuras centrâ atrodas Viïòa un kura stiepjas lîdz pat Pabrades apkârtnes ziemeïu daïai, pârslâvojâs (izòemot uz dienvidiem no Viïòas esoðo Dieveniðíu izloksni). Ðeit sâka lietot galvenokârt tikai poïu un baltkrievu valodu. Mûsdienâs lietuviski runâjoðie cilvçki uz ðejieni ir pârcçluðis no citâm Lietuvas vietâm. Lielâkâ daïa Viïòas izloksnes ziemeïu daïas iedzîvotâju runâ divâs valodâs, ðeit ir ïoti izteikta slâvu valodu ietekme. Pamazâm izzûdoðas Viïòas izloksnes saliòas vçl ir atrodamas Baltkrievijâ pie Breslavas, Apsas, Kamojiem, Gervçèiem. Agrâk eksistçjusî Lazûnu izloksne tagad ir jau izzudusi. Lietuvieðu saliòas ir arî Latvijâ: Ciskâdos, Vodigçnos, Daugavpils apkârtnç.

    Galvenâs a u s t r u m - a u k ð t a i ð u îpatnîbas

    Tâpat kâ lielâkâ daïa citu a u s t r u m a u k ð t a i ð u , arî Viïòas izloksnç runâjoðie divskaòu am, em, an, en vietâ izrunâ um, im, un, in, piem.: kuM.pas ‘kampas’ ‘stûris’, pasuM'.dw. ‘pasamdë’ ‘nolîga’, dungKs ‘dangus’ ‘debesis’, pI.m'pi. ‘pempæ’ ‘íîvîti’, þ'vI.n'gw ‘þvengia’ ‘zviedz’, liN.tu. ‘lentà’ ‘dçli’.

    Patskaòi à, æ tiek saðaurinâti – to vietâ tiek izrunâti garie uÐ , iÐ (neuzsvçrtâ pozîcijâ ðîs skaòas var tikt saîsinâtas), piem.: kUÐs'ni.s / kUÐs'nis ‘kàsnis’ ‘kumoss’, kHÐs't' ‘kæsti’ ‘ciest’, meR.gu. ‘mergà’ ‘meitu’, ðienapjUÐti. ‘ðienapjûtæ’ ‘siena pïauju’.

    Îsos patskaòus u, i (literârajâ valodâ tiem atbilst – a, e) Viïòas izloksnç izrunâ: a) I deklinâcijas (o- celma) vienskaitïa lokatîvâ, piem.: lxukG ‘lauke’ ‘laukâ’, mið'kG ‘miðke’ ‘meþâ’, pUodi ‘puode’ ‘podâ’, pIeni ‘piene’ ‘pienâ’, ðQÐni ‘ðone’ ‘sânâ’, karG ‘kare’ ‘karâ’; b) II deklinâcijas (â-, ç- celmu) vienskaitïa instrumentâïa galotnçs, piem.: su ðakK ‘(su) ðaka’ ‘ar zaru’, gA.lvu ‘galva’ ‘ar galvu’, katG ‘kate’ ‘ar kaíeni’, sesutG ‘sesute’ ‘ar mâsiòu’, lazdK ‘lazda’ ‘ar nûju’, runkK ‘ranka’ ‘ar roku’; c) verba pastiprinâjuma formâs, piem.: skris'tG ‘skriste’ ‘laistin’, rað'kIÐti ‘raðkyte’ ‘plûktin’. Ðo formu galotòu patskaòi ir raduðies no senajiem nazâlajiem patskaòiem *à, *æ, kas austrumaukðtaiðu un dienvidaukðtaiðu teritorijâ saðaurinâðanâs rezultâtâ kïuvuði par *ø, *á, bet vçlâk tikuði saîsinâti.

    Galvenâ V i ï ò a s izloksnes îpatnîba

    V i ï ò a s izloksnç tiek saglâbâtas neuzsvçrtâs skaòas ie, uo, piem.: piene.li.s / piene.lis ‘pienelis’ ‘pieniòð’, ðiene.li.s / ðiene.lis ‘ðienelis’ ‘sieniòð’, puodu.kas ‘puodukas’ ‘podiòð’, suolai ‘suolai’ ‘soli’. Tâ ir galvenâ pazîme, kas Viïòas izloksni atðíir no citâm.

    AUSTRUMAUKÐTAIÐU UTENAS IZLOKSNE

    Teritorija

    Austrumaukðtaiðu Utenas izloksne tiek runâta Rokiðíu, Obeïu, Zarasu, Dusetu, Daugaiïu, Salakas, Utenas, Debeiíu, Alantas, Molçtu apkârtnç. Paðâ izloksnes austrumu daïâ, it îpaði dienvidaustrumos, atseviðíu cilvçku valodu ir ietekmçjuðas citas valodas – poïu, retâk baltkrievu. Patâlu uz ziemeïrietumiem esoðâ Vabalninkas izloksne, kas atrodas vçl aiz Anîkðèu un Kupiðíu izloksnes, liecina par to, ka Utenas izloksne ir bijusi izplatîta krietni lielâkâ teritorijâ. Ðeit neuzsvçrtâ vârda celmâ un uzsvçrtâs galotnçs tiek izrunâti nevis o, ë, bet pusgari a., e., tâdçjâdi te, tâpat kâ Utenas izloksnç, ir triju garumu patskaòi. Taèu ðai izloksnei ir raksturîgas arî svarîgâkâs Paòevçþas izloksnes îpatnîbas. Utenas izloksnes saliòas atrodas arî Latvijas teritorijâ: pie Aknîstes, Subates, Daugavpils apkârtnes rietumu daïâ.

    Galvenâs a u s t r u m - a u k ð t a i ð u îpatnîbas

    Utenas izloksnes pârstâvji, tâpat kâ citi a u s t r u m a u k ð t a i ð i , divskaòus an, am, en, em pârvçrð par un, um, in, im, piem.: kuM.pas ‘kampas’ ‘stûris’, pasuM'.dw. ‘pasamdë’ ‘nolîga’, duN.gu. ‘dangø’

  • 6‘debesu’, pI.m'pi. ‘pempæ’ ‘íîvîti’, þ'vI.n'gw ‘þvengia’ ‘zviedz’, liN.tu. ‘lentà’ ‘dçli’.

    Patskaòu à, æ vietâ izrunâ uÐ , iÐ (uzsvçrtus – garus, neuzsvçrtus – pusgarus): kUÐs'ni.s ‘kàsnis’ ‘kumoss’, isigJÐzdava. ‘iðsigàsdavo’ ‘mçdza izbîties’, ið'kHÐzdava. ‘iðkæsdavo’ ‘mçdza izciest’.

    Vienskaitïa lokatîva un instrumentâïa galotnçs Utenas izloksnç tiek izrunâti îsi u, i (literârajâ valodâ tiem atbilst – a, e), piem.: lxukG ‘lauke’ ‘laukâ’, mið'kG ‘miðke’ ‘meþâ’, su ðakK ‘ðaka’ ‘ar zaru’, katG ‘kate’ ‘ar kaíeni’, lazdK ‘lazda’ ‘ar nûju’, runkK ‘ranka’ ‘ar roku’ u. c. Ðo formu galotòu patskaòi ir raduðies no nazâlajiem patskaòiem *à, *æ, kas austrumaukðtaiðu un dienvidaukðtaiðu izloksnçs ir saðaurinâjuðies (*ø, *á), bet vçlâk saîsinâjuðies.

    Galvenâ U t e n a s izloksnes îpatnîba

    Galvenâ U t e n a s izloksnes îpatnîba, kas to ðíir no citâm izloksnçm – ë un ie vietâ neuzsvçrtâs zilbçs tiek izrunâts pusgarð patskanis e., retâk o un uo vietâ – a, tâdçï saka: te.ve.li.s ‘tëvelis’ ‘tçtiòð’, be.g'QÐt' ‘bëgioti’ ‘skraidelçt’, su.kve.tw. ‘sukvietë’ ‘saaicinâja’, pe.ne.li.s ‘pienelis’ ‘pieniòð’, me.gQÐt' ‘miegoti’ ‘gulçt’, susi.ruoðw. ‘susiruoðë’ ‘sagatavojâs’, bra.l'u.kas ‘broliukas’ ‘brâlîtis’, da.vanQÐt' ‘dovanoti’ ‘dâvinât’, sa.de.li.s ‘sodelis’ ‘dârziòð’, a.ba.li.s ‘obuolys’ ‘âbols’, da.nIÐte. ‘duonytë’ ‘maizîte’, pa.du.kas ‘puodukas’ ‘podiòð’, sa.lai ‘suolai’ ‘soli’, ma.kEÐjw. ‘mokëjo’ ‘mâcçja’.

    Neuzsvçrti ie, uo tiek izrunâti tikai vârda priekðpçdçjâ zilbç, ja uzsvçrta pçdçjâ zilbe ir îsa, piem.: þiemX ‘þiema’ ‘ziema’, juodX ‘juoda’ ‘melna’.

    AUSTRUMAUKÐTAIÐU ANÎKÐÈU IZLOKSNE

    Teritorija

    Austrumaukðtaiðu Anîkðèu izloksne tiek runâta galvenokârt Anîkðèu apkârtnç, taèu tâ aptver arî daïu Molçtu, Ukmerìes un Kupiðíu apkârtnes. Anîkðèu izloksne pamazâm izzûd, jo tâ pâròem îpatnîbas no stiprâm un lielâm kaimiòu izloksnçm – Utenas un Paòevçþas izloksnes, daïçji arî no Ðirvintas izloksnes.

    Galvenâs a u s t r u m - a u k ð t a i ð u îpatnîbas

    Tâpat kâ citi a u s t r u m a u k ð t a i ð i , arî Anîkðèu izloksnes runâtâji divskaòu an, am, en, em vietâ izrunâ attiecîgi un, um, in, im, piem.: kuM.pas ‘kampas’ ‘stûris’, pasuM'.de. / pasuM'.de ‘pasamdë’ ‘nolîga’, du9gus ‘dangus’ ‘debesis’, pI.m'pi. / pI.m'pi ‘pempæ’ ‘íîvîte’, þ'vI.n'gw ‘þvengia’ ‘zviedz’, ð'viN.tas ‘ðventas’ ‘svçts’, bet patskaòiem à, æ ðeit atbilst uÐ, iÐ (to garums ir atkarîgs no uzsvara), piem.: kUÐs'ni.s / kUÐs'nis ‘kàsnis’ ‘kumoss’, kHÐs't' ‘kæsti’ ‘ciest’.

    Galvenâ A n î k ð è u izloksnes îpatnîba

    Galvenâ raksturîgâkâ A n î k ð è u izloksnes îpatnîba ir uzsvçrta, pagarinâta, celmâ esoða patskaòa a izruna – tâ vietâ tiek izrunâts nedaudz labializçts o ar a nokrâsu (tiek apzîmçts ar q.), piem.: rP.tas ‘ratas’ ‘rats’, kP.ra. / kP.ra ‘karo’ ‘kara’, nP.mas ‘namas’ ‘mâja’, bP.sas ‘basas’ ‘bass’, gP.nq. ‘gano’ ‘gana’, bet akGs ‘akis’ ‘acs’, namaI ‘namai’ ‘mâjas’ (a nav uzsvçrts), katrXs ‘katras’ ‘kuras’, visXs ‘visas’ ‘visas’ (a ir uzsvçrts galotnç). Patskanis a mainâs arî krîtoði intonçtos divskaòos ar, al (un am, an gadîjumos, kad tie nav pârvçrtuðies par um, un) un divskanî ai, piem.: dQ.rbas ‘darbas’ ‘darbs’, kQ.lnas ‘kalnas’ ‘kalns’, dQ.iktas ‘daiktas’ ‘lieta’, gru.dQ.m ‘grûdams’ ‘graudiem’. Lielâ daïâ Anîkðèu izloksnes krîtoði intonçta divskaòa au pirmais komponents nesaðaurinâs, xu nekonsekventi tiek izrunâts izloksnes dienvidos (pie Þemaitkiemes, Lîdoíiem). Dienvidu daïâ patskanis o (kas radies no a) bieþi tiek diftongizçts (it îpaði savienojumos ar lîdzskaòiem r, l), piem.: stuP.las ‘stalas’ ‘galds’, vuP.saru ‘vasarà’ ‘vasarâ’, kuQ.r've ‘karvë’ ‘govs’, vuQ.l'git' ‘valgyti’ ‘çst’. Anîkðèu izloksnes austrumu robeþu ir grûti precîzi noteikt: ðeit patskanis q. (uq.) pakâpeniski kïûst platâks un pâriet patskanî a ar o nokrâsu, piem.: rÀ.tas ‘ratas’ ‘rats’, dX.rbas ‘darbas’ ‘darbs’. Pie paðas izloksnes austrumu robeþas o nokrâsa samazinâs, lîdz pazûd pavisam. Anîkðèu izloksnes rietumu malâ ðâda pakâpeniska pâreja nav novçrojama.

    AUSTRUMAUKÐTAIÐU KUPIÐÍU IZLOKSNE

  • 7 Teritorija

    Austrumaukðtaiðu Kupiðíu izloksne aizòem nelielu teritoriju uz ziemeïiem no Anîkðèu izloksnes lîdz paðai Latvijas robeþai – tajâ ietilpst Kupiðíu, Pandçles, Palçvenes un Ðimoòu apkârtne. Kupiðíu izloksnei piederîga ir arî Latvijâ esoðâ lietuvieðu saliòa ap Neretu.

    Galvenâs a u s t r u m - a u k ð t a i ð u îpatnîbas

    Tâpat kâ citi a u s t r u m a u k ð t a i ð i , Kupiðíu izloksnes runâtâji saðaurina divskaòu an, am, en, em pirmos komponentus un nazâlos patskaòus à, æ – to vietâ izrunâjot attiecîgi un, um, in, im un uÐ , iÐ (uÐ , iÐ garums ir atkarîgs no uzsvara), piem.: pasuM.da. ‘pasamdë’ ‘nolîga’, du9gus ‘dangus’ ‘debesis’, þ'vI.n'gw ‘þvengia’ ‘zviedz’, ð'viN.tas ‘ðventas’ ‘svçts’, ku.s'nI.s ‘kàsnis’ ‘kumoss’, kHÐs't' ‘kæsti’ ‘ciest’.

    Galvenâ K u p i ð í u izloksnes îpatnîba

    Galvenâ raksturîgâkâ K u p i ð í u izloksnes îpatnîba – patskaòi e, ë vârda beigâs un pirms cieta lîdzskaòa tiek pârvçrsti par patskani a (tâ garums ir atkarîgs no uzsvara), piem.: dukt`. ‘duktë’ ‘meita’, madKs ‘medus’ ‘medus’, d`.s ‘dës’ ‘liks’, va.psþ.s ‘vëpsos’ ‘blenzîs’, na.ða ‘neða’ ‘nes’. Vârda beigâs izmainîtais patskanis ietekmç arî iepriekðçjâs zilbes priekðçjâs rindas patskaòus e, ë, piem.: dZÐda. ‘dëdë’ ‘tçvocis’, i.mata. ‘ámetë’ ‘iemeta’. Izloksnes nomalçs ðî paradîba nav tik izteikta. Pirms mîksta lîdzskaòa patskaòi e, ë tiek saglabâti nemainîti (piem., re.k'xU ‘rëkiau’ ‘kliedzu’), tikai uzsvçrts e saðaurinâs un kïûst par e, piem.: mæ.di.s ‘medis’ ‘koks’, sæ.ni.s ‘senis’ ‘vecis’. Tâtad Kupiðíu izloksnç patskaòi e, ë tiek saskaòoti ar nâkamo zilbi. Ðo parâdîbu sauc par patskaòu regresîvo asimilâciju, piem.:

    Vienskaitlis Daudzskaitlis

    Xð bAÐgu, naðK ‘að bëgu, neðu’ ‘es skrienu, nesu’ m`.s bAÐgam, na.ðam ‘mes bëgame, neðame’ ‘mçs skrienam, nesam’

    tK bEÐgi, neðG ‘tu bëgi, neði’ ‘tu skrien, nes’ jUÐs bAÐgat, na.ðat ‘jûs bëgate, neðate’ ‘jûs skrienat, nesat’

    jGs, jG bAÐga, na.ða ‘jis, ji bëga, neða’ ‘viòð, viòa skrien, nes’

    jiE, jþ.s bAÐga, na.ða ‘jie, jos bëga, neða’ ‘viòi, viòas skrien, nes’

    Izòçmums ir patskaòi e, ë, kas atrodas aiz mîkstajiem lîdzskaòiem k', g', ð', þ', è', j. Tie nepârvçrðas par a, piem.: keturG ‘keturi’ ‘èetri’, gæ.ras ‘geras’ ‘labs’, ðEÐra. ‘ðërë’ ‘baroja’, þæ.ma. ‘þemë’ ‘zeme’, kq.è(Ðlas ‘koèëlas’ ‘veïas rullis’.

    AUSTRUMAUKÐTAIÐU ÐIRVINTU IZLOKSNE

    Teritorija

    Austrumaukðtaiðu Ðirvintu izloksne tiek runâta apmçram starp Ukmerìi, Ðeðolçïiem, Giedraièiem, Kernavi, Èobiðku, Upininkiem un Ðventojas upi. Ðai izloksnei pieder arî Ìelvoni, Musninki, Pabaiska, Ðirvintas. Tâdçjâdi Ðirvintu izloksne salîdzinâjumâ ar citâm austrumaukðtaiðu izloksnçm ir izplatîta samçrâ nelielâ teritorijâ. Daïa Ðirvintu izloksnes austrumu un dienvidu malas iedzîvotâju XX gadsimtâ bija pârslâvojusies. Tagad ðeit dominç lietuvieðu valoda, tâdçï iedzîvotâji nereti runâ ar akcentu vai arî divâs valodâs. Ðirvintu izloksnei raksturîgâs îpatnîbas ir sastopamas arî blakus izlokðòu (autrumaukðtaiðu Anîkðèu izloksnes, rietumaukðtaiðu Ðauïu izloksnes un dienvidaukðtaiðu) teritorijâs, kuras par Ðirvintu izloksnei piederîgâm netiek uzskatîtas tâdçï, ka tajâs ir izplatîtas kâdas citas izloksnes raksturîgâkâs îpatnîbas.

    Galvenâs a u s t r u m - a u k ð t a i ð u îpatnîbas

    Tâpat kâ citi a u s t r u m a u k ð t a i ð i , Ðirvintu izloksnes runâtâji divskaòu an, am, en, em vietâ izrunâ un, um, in, im, piem.: kU.nda ‘kanda’ ‘koþ’, dungKs ‘dangus’ ‘debesis’, kuM.pas ‘kampas’ ‘stûris’, pasuM.de ‘pasamdë’ ‘nolîga’, þ'vI.n'gi ‘þvengia’ ‘zviedz’, ð'viN.tas ‘ðventas’ ‘svçts’, pI.m'pi ‘pempæ’ ‘íîvîte’, tiM'.pi ‘tempia’ ‘velk’.

    Rakstu valodâ ar nâseòiem à, æ apzîmçto garo patskaòu vietâ Ðirvintu izloksnes runâtâji saka uÐ , iÐ (neuzsvçrtâ pozîcijâ pârvçrtuðies par îsajiem u, i), piem.: kUÐs'nis ‘kàsnis’ ‘kumoss’, UÐþalis ‘àþuolas’ ‘ozols’, uþalu. ‘àþuolø’ ‘ozolu’, druÐsus ‘dràsus’ ‘droðs’, drusIem ‘dràsiems’ ‘droðiem’, grJÐðtis ‘gràþtas’ ‘urbis’, gruð'te.lis ‘gràþtelis’ ‘urbîtis’, þJÐsis ‘þàsys’ ‘zoss’, þusI.m ‘þàsims’ ‘zosîm’, na.mu ‘namà’ ‘mâju’, kHÐs't' ‘kæsti’ ‘ciest’, s'kHÐs't' ‘skæsti’ ‘slîkt’, grHÐð't' ‘græþti’ ‘urbt’, ma.tis ‘matæs’ ‘redzçjis’, kA.r'vi ‘karvæ’ ‘govi’.

  • 8

    Ðirvintu izloksnç literârâs valodas a, e vietâ tiek izrunâti îsie u, i vienskaitïa instrumentâïa formâ: su vA.rni ‘su varna’ ‘ar vârnu’, su kA.rv) ‘su karve’ ‘ar govi’, vienskaitïa lokatîvâ (mið'kG ‘miðke’ ‘meþâ’, pUodi ‘puode’ ‘podâ’), verba pastiprinâjuma formâs (neð'tG ‘neðte’ ‘nestin’, aitG ‘eite’ ‘eitin’). Ðo formu galotnes patskaòi ir raduðies no senajiem nazâlajiem patskaòiem *à, *æ, kas dienvidaukðtaiðu un austrumaukðtaiðu teritorijâ saðaurinâðanâs rezultâtâ ir kïuvuði par *ø, *á, bet vçlâk saîsinâjuðies.

    Galvenâs Ð i r v i n t u izloksnes îpatnîbas

    Tradicionâli tiek uzskatîts, ka Ð i r v i n t u izloksnç atðíirîbâ no citâm austrumaukðtaiðu izloksnçm uzsvçrti îsie patskaòi tiek pagarinâti gandrîz lîdz garajiem patskaòiem (piem.: buÐva ‘buvo’ ‘bija’, ruÐdis ‘rudas’ ‘brûns’, miÐðkis ‘miðkas’ ‘meþs’, þiÐba ‘þiba’ ‘spîd’), bet neuzsvçrti garie patskaòi tiek saîsinâti gandrîz lîdz îsajiem patskaòiem (piem.: sune.lis ‘sûnelis’ ‘dçliòð’, dume.lis ‘dûmelis’ ‘dûmiòð’, vire.lis ‘vyrelis’ ‘vîriòð’, gribA.ut' ‘grybauti’ ‘sçòot’). Ðî parâdîba ir labi novçrojama pat tad, kad ðîs izloksnes pârstâvji runâ literârajâ valodâ. Ðâda patskaòu kvalitâtes maiòa ir raksturîga arî daïai Paòevçþas, Anîkðèu un Utenas izloksnes, tâdçï Ðirvintu izloksni no citâm izloksnçm ðíir arî citas îpatnîbas.

    Ð i r v i n t a s izloksnç atðíirîbâ no Paòevçþas izloksnes uzsvçrtie îsie paðâs vârda beigâs esoðie patskaòi a un u, e un i nesaplûst vienâ reducçtâ pakaïçjâs vai priekðçjâs rindas patskanî, sal., ðakA ‘ðaka’ ‘zars’, takI ‘taku’ ‘pa taku’, lazdA ‘lazda’ ‘nûja’, miðkI ‘miðku’ ‘ar meþu’, þalS ‘þalia’ ‘zaïa’, þal- ‘þali’ ‘zaïi’. Tâ ir bûtiskâkâ ðîs izloksnes îpatnîba.

    AUSTRUMAUKÐTAIÐU PAÒEVÇÞAS IZLOKSNE

    Teritorija

    Austrumaukðtaiðu Paòevçþas izloksne ir lielâkâ un sareþìîtâkâ austrumaukðtaiðu izloksne. Pçc galvenâs îpatnîbas – îso patskaòu redukcijas – un pçc citâm îpatnîbâm Paòevçþas izloksne tiek iedalîta dienvidu daïâ, kas atrodas uz dienvidiem no Paòevçþas, un ziemeïu daïâ, kas atrodas uz ziemeïiem no Paòevçþas. Latvijas teritorijâ Paòevçþas izloksni runâ Ðíirânos.

    Galvenâs a u s t r u m - a u k ð t a i ð u îpatnîbas

    Tâpat kâ citi a u s t r u m a u k ð t a i ð i , Paòevçþas izloksnes runâtâji saðaurina divskaòu an, am, en, em pirmos komponentus, taèu izrunâ tos ïoti atðíirîgi. Izloksnes austrumu daïâ visos gadîjumos tiek izrunâti un, um, in, im, piem.: pU.nt)s' ‘pantis’ ‘pineklis’, lU.ngis ‘langas’ ‘logs’, sU.m't)s' ‘samtis’ ‘kauss’, pI.m'pe ‘pempë’ ‘íîvîte’, g)vI.n't' ‘gyventi’ ‘dzîvot’, riM.s't)s' ‘ramstis’ ‘balsts’, liN.kis ‘lankas’ ‘loks’, k)N'.è) ‘kenèia’ ‘cieð’, ðv)N.tis ‘ðventas’ ‘svçts’, t)mpk ‘tempk’ ‘stiep’, lin'ke.l)s ‘lankelis’ ‘lociòð’, p)m'pIÐte ‘pempytë’ ‘íîvîte’, k)n'tÈÐt' ‘kentëti’ ‘ciest’, ri9ki ‘ranka’ ‘roka’, p)9'k) ‘penki’ ‘pieci’ . Pie Pasvales krîtoði intonçtu an, am, en, em vietâ arî tiek izrunâti un, um, in, im, piem.: pU.n'ts ‘langas’ ‘logs’, sO.m't ‘kanda’ ‘koþ’, taèu kâpjoði intonçti en, em tiek saglabâti, piem.: pE.m'pe ‘pempë’ ‘íîvîte’, gevE.n't' ‘gyventi’ ‘dzîvot’. Kâpjoði intonçtu un neuzsvçrtu vai arî tâdu an, am, en, em vietâ, kam ir atvilktais uzsvars, lielâkajâ teritorijas daïâ tiek izrunâti on, om, en, em, piem.: roM'.s't

  • 9kam ir atvilktais uzsvars, izloksnes ziemeïu daïâ tiek pârvçrsti par on, om, en, em, piem.: roM'.s'ts ‘ðventas’ ‘svçts’, t'ompk ‘tempk’ ‘stiep’.

    Arî patskaòu à, æ pârmaiòas nav visur vienâdas. Paòevçþas izloksnes austrumu daïâ uzsvçrtâs zilbçs tiek izrunâti gari uÐ , iÐ , piem.: þuÐss ‘græþimas’ ‘urbðana’, bet neuzsvçrtâs galotnçs – nedaudz ðaurâks e, piem.: kA.r've ‘karvæ’ ‘govi’, ne.ðes' ‘neðæs’ ‘nesis’. Tikai dienvidrietumu malâ à, æ vietâ ir garie aÐ , eÐ (neuzsvçrtâ pozîcijâ – îsie), piem.: þaÐs)s' ‘þàsis’ ‘zoss’, grZÐðtis ‘gràþtas’ ‘urbis’, grDÐð't' ‘græþti’ ‘urbt’, skDÐs't' ‘skæsti’ ‘slîkt’, þasI.m ‘þàsims’ ‘zosîm’, vaH.ka ‘vaikà’ ‘bçrnu’, greþi.mis ‘græþimas’ ‘urbðana’, kA.r've ‘karvæ’ ‘govi’ .

    Galvenâ P a ò e v ç þ a s izloksnes îpatnîba

    Galvenâ P a ò e v ç þ a s izloksnes îpatnîba, kas to atðíir no citâm izloksnçm, ir îso galotnes patskaòu saplûðana, tâ sauktâ patskaòu redukcija. Pçc redukcijas pakâpes Paòevçþas izloksni iedala dienvidu daïâ un ziemeïu daïâ. P a ò e v ç þ a s i z l o k s n e s d i e n v i d u d a ï â îsie a, u galotnçs saplûst vienâ skaòâ, kas lîdzîga patskanim u, taèu nav labiâla (to apzîmç ar i), piem.: lazdI ‘lazda’ ‘nûja’, pIevis ‘pievas’ ‘pïavas’, ðakIs ‘ðakas’ ‘zari’, se.ki ‘seka’ ‘seko’, sekI ‘seku’ ‘sekoju’, se.gi ‘sega’ ‘pogâ’, segI ‘segu’ ‘pogâju’, takI ‘taku’ ‘pa taku’, gerIs ‘geras’ ‘labas’ un ‘gerus’ ‘labus’, pUodis ‘puodas’ ‘pods’ un ‘puodus’ ‘podus’, vIÐris ‘vyras’ ‘vîrietis’ un ‘vyrus’ ‘vîrieðus’. Visi îsie galotnes patskaòi, kas atrodas aiz mîksta lîdzskaòa, saplûst skaòâ, kas ir lîdzîga patskanim i, taèu ir vairâk atvçrta un mazâk saspriegta (to apzîmç ar )), piem.: lxuk) ‘lauke’ ‘laukâ’, kat-s' ‘kates’ ‘kaíenes’, ak-s' ‘akis’ ‘acis’, vag-s' ‘vagis’ ‘zaglis’, sek- ‘seki’ ‘seko’, seg- ‘segi’ ‘pogâ’, sA.uj) ‘sauja’ ‘sauja’, vÈÐj)s' ‘vëjas’ ‘vçjð’ un ‘vëjus’ ‘vçjus’, A.uÞ) ‘audþiu’ ‘auþu’ un ‘audþia’ ‘auþ’, lA.uk) ‘laukiu’ ‘gaidu’, ‘lauki’ ‘gaidi’ un ‘laukia’ ‘gaida’, graþ- ‘graþi’ ‘skaista’, ‘graþia’ ‘ar skaistu (siev. dz.)’ un ‘graþiu’ ‘ar skaistu (vîr dz.)’. P a ò e v ç þ a s i z l o k s n e s z i e m e ï u d a ï â îsie galotnes patskaòi ir pârvçrtuðies par neskaidras kvalitâtes skaòâm (daþkârt tâs gandrîz nemaz vai vispâr nav dzirdamas). Pçc cietâ lîdzskaòa tiek izrunâts pakaïçjâs rindas patskanis (to apzîmç ar paceltu burtu >), piem.: lXzd> ‘lazda’ ‘nûja’, pIev>s ‘pievas’ ‘pïavas’, ðXk>s ‘ðakas’ ‘zari’, se.k> ‘seka’ ‘seko’, sSk> ‘seku’ ‘sekoju’, se.g> ‘sega’ ‘pogâ’, sSg> ‘segu’ ‘pogâju’, tXk> ‘taku’ ‘pa taku’. Pçc mîksta lîdzskaòa – priekðçjâs rindas patskanis (to apzîmç ar paceltu burtu

  • 10Ðaíînas, Ðauïiem, Aukðteïíes, Pakapes, Ðauïçniem, Ðiluvas, tâlâk uz ziemeïrietumiem un ziemeïiem no Vadþìires, Þindaiðiem, Smalininkiem, Vieðviles, Lauksarìiem, Katîèiem un Ðilininkiem.

    DIENVIDÞEMAIÐU RASEIÒU IZLOKSNE Teritorija

    Raseiòu izloksne ir izplatîta Raseiòu, Íelmes, Tauraìes, Skaudviles apkârtnç. Ðeit þemaiðiem raksturîgâs îpatnîbas ir savijuðâs ar aukðtaiðu îpatnîbâm. Izloksne, it îpaði tâs dienvidaustrumu daïa, kïûst arvien aukðtaitiskâka.

    Galvenâ d i e n v i d - þ e m a i ð u îpatnîba

    Divskaòu uo, ie vietâ d i e n v i d þ e m a i ð u Raseiòu izloksnç, tâpat kâ Varòu izloksnç, tiek izrunâti diftongoîdi uÐu, iÐU, piem.: dUÐuna ‘duona’ ‘maize’, jJÐuks ‘juokas’ ‘smiekli’, pIÐUns ‘pienas’ ‘piens’, ðHÐUns ‘ðienas’ ‘siens’.

    Galvenâ R a s e i ò u izloksnes îpatnîba

    Divskaòi an, am, en, em R a s e i ò u izloksnç tiek saglabâti, piem.: lA.nks ‘langas’ ‘logs’, sA.mtis ‘samtis’ ‘kauss’, lE.nks ‘lenkas’ ‘polis’, lE.mpa ‘lempa’ ‘lampa’. Ar to ðî izloksne atðíiras no Varòu izloksnes, kurâ ðo divskaòu pirmie komponenti tiek saðaurinâti (on / un, om / um, en / in, em / im).

    DIENVIDÞEMAIÐU VARÒU IZLOKSNE

    Teritorija

    Varòu izloksne ir izplatîta Kurðçnu, Ðaukçnu, Karklçnu, Uþventes, Varòu, Laukuvas, Ðilales, Kvçdarnas, Ðvçkðnas apkârtnç. No pârçjâs Varòu izloksnes atðíiras tâs dienvidrietumu daïa pie Klaipçdas novada robeþas Þemaiðu Naumiesta tuvumâ. Ðajâ teritorijâ, neskaitot þemaiðus, kopð seniem laikiem dzîvo arî samçrâ daudz luterticîgu t. s. l i e t u v i n i n k u , ebreju, krievu un vâcieðu. Lîdz Otrajam pasaules karam ðî izloksne bija stipri izolçta no citâm þemaiðu izloksnçm, turklât, tâ kâ tâ atradâs nomaïus no lielajiem ceïiem, to mazâk nekâ citas izloksnes ietekmçja literârâ valoda. Þemaiðu Naumiesta apkârtnç dzîvojoðie l i e t u v i n i n k i vçl lîdz pat mûsdienâm runâ no Austrumprûsijas atnestâ savdabîgâ rietumaukðtaiðu izloksnç, kas daudzu gadu laikâ ir samaisîjusies ar dienvidþemaiðu un rietumþemaiðu izloksni.

    Galvenâ d i e n v i d - þ e m a i ð u îpatnîba

    Divskaòu uo, ie vietâ d i e n v i d þ e m a i ð u Varòu izloksnes pârstâvji, tâpat kâ kaimiòos esoðajâ Raseiòu izloksnç, izrunâ diftongoîdus uÐu, iÐU, piem.: dkÐuna ‘duona’ ‘maize’, jJÐuks ‘juokas’ ‘smiekli’, pjÐUns ‘pienas’ ‘piens’, ðHÐUns ‘ðienas’ ‘siens’.

    Galvenâ V a r ò u izloksnes îpatnîba

    V a r ò u izloksne no Raseiòu izloksnes atðíiras, pirmkârt, ar to, ka divskaòi an, am, en, em tajâ tiek pârvçrsti par on, om, en, em, piem.: lp.nks ‘langas’ ‘logs’, kp.nd ‘kanda’ ‘koþ’, sprp.nc ‘sprandas’ ‘sprands’, rP.nkX ‘ranka’ ‘roka’, p.mþ'os ‘amþius’ ‘vecums’, sp.mtis ‘samtis’ ‘kauss’, skP.mb ‘skamba’ ‘skan’, tP.mpa ‘tampo’ ‘staipa’, lÆ.nks ‘lenkas’ ‘polis’, mÆ.n'ke ‘menkë’ ‘menca’, l(.n'ke ‘lenkë’ ‘poliete’, þ(Ðn'ge ‘þengë’ ‘soïoja’, ðv(.n'te ‘ðventë’ ‘svçtki’, lÆ.mpa ‘lempa’ ‘lampa’, t(.mpte ‘tempti’ ‘stiept’. Varòu izloksnes ziemeïaustrumos, pie Karklçniem, Uþventes, Ðaukçniem un Kurðçniem, on, om vietâ tiek izrunâti un, um, taèu en, em daudzviet ir saglabâti nemainîti, piem.: lUnks ‘langas’ ‘logs’, sUmtis ‘samtis’ ‘kauss’, bet lE.nks ‘lenkas’ ‘polis’, mE.n'ki ‘menkë’ ‘menca’, ðveN.ti ‘ðventë’ ‘svçtki’, lE.mpa ‘lempa’ ‘lampa’, teM'.pti ‘tempti’ ‘stiept’.

    ZIEMEÏÞEMAIÐU TELÐU IZLOKSNE

    Teritorija

    Telðu izloksne ir izplatîta Telðu, Sedas, Skodas (austrumu daïa), Îlaíu, Maþeiíu, Akmenes apkârtnç. Vçsturiskie un arheoloìiskie fakti râda, ka gandrîz visâ tagadçjo þemaiðu teritorijâ, tâtad arî vietâs, kurâs tagad runâ Telðu izloksnç, agrâk ir dzîvojuði kurði. Ðî cilts, domâjams, visilgâk dzîvoja Baltijas jûras un Kurðu jomas tuvumâ. XIII gs. vidû lielâkâ daïa kurðu gâja bojâ, karodami ar vâcu iebrucçjiem, paði pârcçlâs dzîvot citur vai arî tikai pârvietoti ar varu. XIV–XV gs. uz tukðajâm teritorijâm sâka pârcelties þemaiði.

    Galvenâ z i e m e ï - þ e m a i ð u îpatnîba

    Z i e m e ï þ e m a i ð u Telðu izloksnç, tâpat kâ Kretingas izloksnç, literârâs valodas divskaòu uo, ie vietâ tiek izrunâti ou, ei, piem.: dpuna ‘duona’ ‘maize’, jPuks ‘juokas’ ‘smiekli’, pÆina ‘pieno’ ‘piena’, ð(ina ‘ðieno’ ‘siena’, kÆic ‘kietas’ ‘ciets’, svÆisc ‘sviestas’ ‘sviests’.

  • 11 Galvenâ T e l ð u izloksnes îpatnîba

    Tâpat kâ lielâkâ daïa þemaiðu, arî Telðu izloksnes runâtâji îsos patskaòus u, i stipri paplaðina, pârvçrzdami par o, e, piem.: lKpK ‘lupu’ ‘mizoju’, lKp ‘lupa’ ‘mizo’, pKskobæ.le ‘puskubilio’ ‘puskubuliòa’, bp.va ‘buvo’ bija’, læ.kte ‘likti’ ‘palikt’. Paplaðinâti tiek arî divskaòu ul, ur, il, ir, ui pirmie komponenti, piem.: kPÐr ‘kur’ ‘kur’, dpÐl'ke ‘dulkë’ ‘puteklis’, spÆÐr'te ‘spirti’ ‘spert’, v(Ðlks ‘vilkas’ ‘vilks’, zPÐikHÐ ‘zuikiai’ ‘zaíi’. Divskaòu un, um, in, im pirmie komponenti saglabâjas ðauri. Minçto patskaòu paplaðinâðana Telðu izloksnç ir savdabîga: celmâ esoðie u, i tiek saglabâti ðauri, ja turpmâkajâ zilbç (parasti galotnç) ir ðauras skaòas u, uÐ, uo, i, iÐ, ie, piem.: lKpG ‘lupi’ ‘mizo’, pKskubGlis ‘puskubilis’ ‘puskubuliòð’, zJÐikis ‘zuikis’ ‘zaíis’. To var labi redzçt, lokot lietvârdus kr'Kpis ‘rupûþë’ ‘krupis’, þlGbis ‘þlibis’ ‘pusaklais’ un darbîbas vârdus kæðte ‘kiðti’ ‘bâzt’, skobjete ‘skubëti’ ‘steigties’.

    Vienskaitlis Daudzskaitlis

    N. kr'KpHÐ ‘kriupiai’ ‘krupji’, þlæbHÐ ‘þlibiai’ ‘pusaklie’ N. kr'Kpis ‘kriupis’ ‘krupis’, þlGbis ‘þlibis’ ‘pusaklais’

    G. kr'Kp'u ‘kriupiø’ ‘krupju’, þlGb'u ‘þlibiø’ ‘pusaklo’ D. kr'KpHÐms ‘kriupiams’ ‘krupjiem’, þlæbHÐms ‘þlibiams’ ‘pusaklajiem’ G. kr'p.pe ‘kriupio’ ‘krupja’, þlæ.be ‘þlibio’

    ‘pusaklâ’ A. kr'Kp'Ks ‘kriupius’ ‘krupjus’, þlGb'Ks ‘þlibius’ ‘pusaklos’

    D. kr'Kp'pu ‘kriupiuo’ ‘krupim’, þlæb'pu ‘þlibiuo’ ‘pusaklajam’ I. kr'KpHÐs ‘kriupiais’ ‘ar krupjiem’, þlæbHÐs ‘þlibiais’ ‘ar

    pusaklajiem’ A. kr'Kpi ‘kriupá’ ‘krupi’, þlGbi ‘þlibá’ ‘pusaklo’ L. kr'Kp'kÐse ‘kriupiûse’ ‘krupjos’, þlGb'kÐse ‘þlibiûse’

    ‘pusaklajos’ I. kr'Kp'K ‘kriupiu’ ‘ar krupi’, þlæb'K ‘þlibiu’ ‘ar pusaklo’

    L. kr'Kpje ‘kriupë[je]’ ‘krupî’, þlGbje ‘þlibë[je]’ ‘pusaklajâ’

    Vienskaitlis

    (að) kæðK ‘kiðu’ ‘bâþu’, skKbK ‘skubu’ ‘steidzos’ (to) kGðG ‘kiði’ ‘bâz’, skKbG ‘skubi’ ‘steidzies’ (ons) kæð ‘kiða’ ‘bâþ’, skKb ‘skuba’ ‘steidzas’

    Ðî parâdîba, kas tiek saukta par regresîvo asimilâciju, ir T e l ð u izloksnei raksturîga îpatnîba, kura to ðíir no citâm izloksnçm, tajâ skaitâ arî no diezgan tuvâs kaimiòu izloksnes – Kretingas izloksnes.

    DIENVIDÞEMAIÐU KRETINGAS IZLOKSNE Teritorija

    Kretingas izloksne ir izplatîta Salantu, Kretingas, Pluòìes (rietumu daïâ), Rietavas, Gargþdu apkârtnç.

    Galvenâ z i e m e ï - þ e m a i ð u îpatnîba

    Z i e m e ï þ e m a i ð u Kretingas izloksnç, tâpat kâ Telðu izloksnç, literârâs valodas divskaòu uo, ie vietâ tiek izrunâti divskaòi ou, ei, piem.: dpuna ‘duona’ ‘maize’, jPuks ‘juokas’ ‘smiekli’, pÆins ‘pienas’ ‘piens’, ð(ins ‘ðienas’ ‘siens’, kÆic ‘kietas’ ‘ciets’, svÆisc ‘sviestas’ ‘sviests’. Tikai daþviet (pie Darbçniem, Grûðlauíes) ou, ei pirms tajâ paðâ zilbç esoðiem sonantiem m, n tiek monoftongizçti, piem.: pÆÐns ‘pienas’ ‘piens’, ð(Ðns ‘ðienas’ ‘siens’, arî dpÐnkepis ‘duonkepis’ ‘maizes cepamais’, vÆÐns ‘vienas’ ‘viens’ dpunkepis, vÆins vietâ. Taèu ir izòçmumi, kas raksturîgi visiem þemaiðiem (piem., uo, ie tiek saglabâti aizguvumos).

    Galvenâ K r e t i n g a s izloksnes îpatnîba

    Kretingas izloksnes runâtâji, tâpat kâ lielâkâ daïa þemaiðu, îsos patskaòus u, i stipri paplaðina – izrunâ o, e, piem.: bp.va ‘buvo’ ‘bija’, læ.kte ‘likti’ ‘palikt’. Tiek paplaðinâti arî divskaòu ul, ur, il, ir un divskaòa ui pirmie komponenti, piem.: kPÐr ‘kur’ ‘kur’, dpÐl'ke ‘dulkë’ ‘puteklis’, s'pÆÐr'te ‘spirti’ ‘spert’, v(Ðlks ‘vilkas’ ‘vilks’, zPÐikHÐ ‘zuikiai’ ‘zaíi’. Divskaòu un, um, in, im pirmie komponenti saglabâjas ðauri. Svarîgâkâ K r e t i n g a s izloksnes pazîme – tajâ nav patskaòu asimilâcijas, t. i., no patskaòiem i, u

  • 12paplaðinâðanâs rezultâtâ raduðies patskaòi o, e tiek izrunâti gan pirms ðaurâm, gan pirms platâm zilbçm. Ðeit saka ne tikai mKsæs ‘musë’ ‘muða’ (∼ musGs), lKpK ‘lupu’ ‘mizoju’, kæðK ‘kiðu’ ‘bâþu’, lKp ‘lupa’ ‘mizo’, kæð ‘kiða’ ‘bâþ’, pKskobæ.le ‘puskubilio’ ‘puskubuliòa’, bet arî mp.s(i) ‘musæ’ ‘muðu’ (∼ mKsá), lKpG ‘lupi’ ‘mizo’, kæðG ‘kiði’ ‘bâz’, pKskobæ.lis ‘puskubilis’ ‘puskubuliòð’, zPÐikis ‘zuikis’ ‘zaíis’. Tas ir raksturîgi arî citas cilmes galotnç neesoðiem o, e (kas nav raduðies no u, i), piem.: þPÐsi ‘þàsá’ ‘zosi’, sprÆÐsi ‘spræsi’ ‘lemsi’, ðlPÐmðtKs ‘ðlamðtus’ ‘krâmus’, to~kp.n'di ‘tu kandi’ ‘tu kod’, jpudis ‘Juodis’ ‘Melnis’, to~m(iktG ‘tu miegi’ ‘tu guli’ (∼ miegtG). Turpretî kaimiòos esoðajâ Telðu izloksnç celma patskaòi u, i tiek saglabâti ðauri, ja turpmâkajâ zilbç (parasti galotnç) ir ðauras skaòas u, uÐ, uo, i, iÐ, ie, sal.: lKpG, kGðG, pKskubGlis, zJÐikis, þJÐs(i), sprjÐsi, ðlJÐmðtKs, to~kk.n'di, jkudis, to~mHUktG.

    RIETUMÞEMAIÐI

    Teritorija

    Rietumþemaiði jeb Klaipçdas novada lietuvieði ir pati mazâkâ no þemaiðu dialekta apakðgrupâm. Tâ aptver Rusnes, Ðilutes, Priekules, Klaipçdas apkârtni un Kurðu kâpu. Vairâkus gadsimtus ðî novada iedzîvotâjus no citiem þemaiðiem ðíîra administratîvâ robeþa, tiem bija cita ekonomika, kultûra un ticîba. Viduslaikos viòus bija pakïâvuði krustneði, tie nepiederçja Þemaiðu kunigaitijai. Paði klaipçdieði sevi nedçvç par þemaiðiem. Viòi sevi uzskata par l i e t u v i n i n k i e m vai þ e m i n i n k i e m . Ðî apakðgrupa îpaði strauji sâka izzust Otrâ pasaules kara laikâ un pçckara gados. Agrâko vietçjo iedzîvotâju pçc kara bija palicis salîdzinoði maz. Lielâko daïu no dzimtajâm vietâm 1944. g. evakuçja vâcieði. Uz ðîm vietâm pârcçlâs dzîvot cilvçki no visas Lietuvas, lielâkoties dienvidþemaiði un ziemeïþemaiði. Tagad rietumþemaiðu ziemeïu daïai ir daudz kopîgu îpatnîbu ar ziemeïþemaiðu Kretingas izloksni, vidusdaïai – ar dienvidþemaiðu Varòu izloksni, bet dienvidu daïai – ar dienvidþemaiðu Raseiòu izloksni un rietumaukðtaiðiem. Kurðu kâpas un piejûras iedzîvotâju valodu ir ietekmçjuði arî k u r s e n i e k i jeb k â p i n i e k i. Tie ir ienâcçji no Kurzemes, kas runâja savdabîgâ latvieðu valodas izloksnç. Agrâk ziemeïos un rietumos no rietumþemaiðu apdzîvotajâm teritorijâm dzîvoja kurði, kas, pçc daþu valodnieku domâm, ir atstâjuði savas valodas pçdas.

    Galvenâ r i e t u m - þ e m a i ð u îpatnîba

    Rietumþemaiði uo, ie vietâ izrunâ garos patskaòus oÐ, èÐ (tie skan lîdzîgi kâ literârâs valodas o, ë, tikai daþviet ir dzirdama neliela divskaòa nokrâsa), piem.: dJÐn(a) ‘duona’ ‘maize’, klJÐns ‘kluonas’ ‘rija’, jPÐk(a) ‘juokà’ ‘smieklus’, pÞÐns ‘pienas’ ‘piens’, ð{Ðns ‘ðienas’ ‘siens’, pÞÐv(a)s ‘pievos’ ‘pïavas’, brÞÐdis ‘briedis’ ‘alnis’, d{Ðn(a) ‘dienà’ ‘dienu’, þ{Ðm(a) ‘þiemà’ ‘ziemu’, OÐsis ‘uosis’ ‘osis’. Tomçr ir arî izòçmumi, kas raksturîgi visiem þemaiðiem, piem., uo, ie tiek saglabâti aizguvumos.

    TRANSKRIPCIJA. – gravis, ar to apzîmç uzsvçrtas îsas zilbes patskani, piem.: gGmèÐ ‘gimë’ ‘dzima’, ðXkX ‘ðaka’ ‘zars’, dungKs ‘dangus’ ‘debesis’.

    – akûts, ar to apzîmç uzsvçrtas garas zilbes krîtoðo intonâciju, piem.: giÐvEÐt ‘gyventi’ ‘dzîvot’, kUÐs'ni.s ‘kàsnis’ ‘kumoss’, pI.n't' ‘pinti’ ‘pît’. Literârâs valodas krîtoði intonçto divskaòu i, u + l, m, n, r pirmais komponents ir îss, tâdçï to intonâcija tiek apzîmçta ar gravi ( ), piem.: ‘gGrtas’ ‘piedzçries’, ‘kKrmis’ ‘kurmis’.

    – cirkumflekss, ar to apzîmç kâpjoðo intonâciju, piem.: þFÐdi.s ‘þodis’ ‘vârds’, ð'viN.tas ‘ðventas’ ‘svçts’, jPuks ‘juokas’ ‘smiekli’, v(Ðlks ‘vilkas’ ‘vilks’. Ja ðîs intonâcijas balss spiediens tiek sadalîts starp abiem divskaòa komponentiem (s t i e p t â intonâcija), tiek rakstîtas divas cirkumfleksa zîmes, piem.: vZ.H.kas ‘vaikas’ ‘bçrns’, kZ.R'.ð'tis ‘karðtis’ ‘karstums’.

    – jumtiòð, ar to apzîmç krîtoðâs intonâcijas variantu – l a u z t o intonâciju, piem.: vjÐrs ‘vyras’ ‘vîrs’, kh.uls ‘kaulas’ ‘kauls’, lp.nks ‘langas’ ‘logs’, lÆ.nks ‘lenkas’ ‘polis’.

    s – s formas zîme, ar to apzîmç v i d ç j o intonâciju. Tâ ir: a) zilbçs, kuru pamatâ ir uzsvara dçï pagarinâti îsie patskaòi, piem.: a.þeras ‘eþeras’ ‘ezers’, keÐles ‘kelias’ ‘ceïð’, bu.va ‘buvo’ ‘bija’, ki.tas ‘kitas’ ‘cits’ (izòemot gadîjumus, kad patskanis ir pagarinâts lîdz garajam un tiek izrunâts ar izteiktu kâpjoðo intonâciju); b) zilbçs ar atvilkto uzsvaru, kurâs ir garais patskanis vai divskanis, piem.: þmpÐna ‘þmona’ ‘sieva’, galvJos ‘galvos’ ‘galvas’, du9gus ‘dangus’ ‘debesis’; c) sâkotnçji kâpjoði intonçtâs saîsinâtâs gala zilbçs, piem.: kate.s ‘katës’ ‘kaíenes’, galva.s ‘galvos’ ‘galvas’; d) zilbçs, kuru pamatâ ir garie patskaòi un ie, uo un to intonâciju ir grûti noteikt (atseviðíâs aukðtaiðu izloksnçs), piem.: ðPÐkq. ‘ðoko’ ‘lçca’, liepa ‘liepa’ ‘liepa’, tuos ‘tuos’ ‘tâs’.

    – z formas zîme, ar to apzîmç aukðtaiðiem raksturîgo kâpjoðâs intonâcijas variantu – c i r s t o intonâciju. Atseviðíâs izloksnçs tâ ir kâpjoði intonçta saîsinâtâs gala zilbçs, piem.: katE. ‘katë’ ‘kaíene’, var'ð'kE. ‘varðkë’ ‘biezpiens’, uþalU. ‘àþuolø’ ‘ozolu’.

    Ar punktu burta labajâ pusç tiek apzîmçts patskaòa (divskaòa komponenta) garums. Punkts augðâ (Ð) râda garu skaòu, divi punkti augðâ (ÐÐ) – ïoti garu, punkts lejâ (.) – pusgaru, piem.: þaÐsGs ‘þàsis’ ‘zoss’, mergAÐiti ‘mergaitë’ ‘meitene’, mæ.di.s ‘medis’ ‘koks’, kepp.re ‘kepurë’ ‘cepure’. Vçsturiskais patskaòu garums tiek apzîmçts ar svîtriòu virs burta (â, ç, î, ô), îsums – ar lociòu (Z, ð).

    Uzsvçrtus patskaòus a, e, kas raduðies no îsajiem *a, *e, daïa zinâtnieku uzskata par gariem, citi – par pusgariem, piem.: kZÐla / kaÐla / ka.la ‘kala’

  • 13‘kaï’, gDÐre / geÐre / ge.re ‘geria’ ‘dzer’. Ðeit patskaòu garumu mçìinâts apzîmçt tâ, kâ izrunâjuði informanti.

    Patskaòu kvalitâtes zîmes

    Ar paceltiem burtiem tiek apzîmçti vairâk vai mazâk reducçti patskaòi vai divskaòu komponenti, piem.: pÆina ‘pieno’ ‘piena’, a.kis ‘akys’ ‘acis’. Iekavâs ietverts pacelts burts râda ïoti vâju, tik tikko dzirdamu skaòu, piem., stÆ.rn(a) ‘stirna’ ‘stirna’. Ar paceltiem burtiem tiek apzîmçti arî nedaudz diftongizçti garie patskaòi o, ë vai monoftongizçti ie, uo, piem.: þuoli{Ð ‘þolë’ ‘zâle’, sniegas ‘sniegas’ ‘sniegs’, suolas ‘suolas’ ‘sols’.

    Bez parastajâm literârâs valodas zîmçm tiek lietotas arî ðâdas zîmes:

    a – îss reducçts a, piem.: kU.nda ‘kanda’ ‘koþ’, daR.þas ‘darþas’ ‘dârzs’;

    x – patskanis a ar lielâku vai mazâku o nokrâsu, piem.: þDÐdi.s ‘þodis’ ‘vârds’, lxukG ‘lauke’ ‘laukâ’;

    w – par e platâks patskanis ar lielâku vai mazâku a nokrâsu, piem.: gWÐra. ‘gërë’ ‘dzçra’, þmQÐnw.s ‘þmonës’ ‘cilvçki’;

    ë – vidçjâs rindas vidçja pacçluma e tipa patskanis, piem.: a.këls ‘aklas’ ‘akls’, gZÐndërs ‘gandras’ ‘stâríis’;

    ` – patskaòa e vairâk pakaïçjs variants, kas tiek lietots pçc cietajiem lîdzskaòiem, piem., sa.sar`s ‘seserys’ ‘mâsas’;

    q – patskaòa ë vairâk pakaïçjs variants, kas tiek lietots pçc cietajiem lîdzskaòiem, piem.: ci.lQÐk ‘tylëk’ ‘klusç’, rWÐkw ‘rëkia’ ‘kliedz’;

    e – nesaspriegts patskanis starp e un i, piem.: bEÐga ‘bëga’ ‘skrien’, læ.kte ‘likti’ ‘palikt’, deN'.kt' ‘dingti’ ‘pazust’, kÆits ‘kietas’ ‘ciets’, veþGmas ‘veþimas’ ‘vezums’;

    è – ðaurs un ïoti saspriegts vidçja pacçluma patskanis (ðaurâks un saspriegtâks par e), piem.: pÞÐns ‘pienas’ ‘piens’, giÐva.tèÐ ‘gyvatë’ ‘èûska’, m{Ðdis ‘medis’ ‘koks’;

    i – nesaspriegts, atvçrtâks par i, piem.: lGkti ‘likti’ ‘palikt’, ra.ði ‘raðë’ ‘rakstîja’;

    ) – reducçts, nesaspriegts, ïoti atvçrts i, piem.: k)N'.è) ‘kenèia’ ‘cieð’, A.uÞ) ‘audþiu’ ‘auþu’ ir ‘audþia’ ‘auþ’;

    ( – skaòa, kas atrodas starp i un y, piem., (þÞUÐc ‘iðdþiûti’ ‘izþût’;

    y – patskaòa i vairâk pakaïçjs variants, kas tiek lietots pçc cietajiem lîdzskaòiem, piem., þtba ‘þiba’ ‘spîd’;

    U – nezilbîgs i, kas aizstâj lîdzskani j, piem., akmuPU ‘akmuo’ ‘akmens’;

    q – vâji labializçts, nesaspriegts o ar lielâku vai mazâku a nokrâsu, piem.: miegQÐc' ‘miegoti’ ‘gulçt’, dQ.rbas ‘darbas’ ‘darbs’;

    o – nesaspriegts patskanis, kas atrodas starp o un u, piem.: bp.va ‘buvo’ ‘bija’, p'oR.ðt>s ‘pirðtas’ ‘pirksts’, dpuna ‘duona’ ‘maize’;

    o – ðaurs un ïoti saspriegts vidçja pacçluma patskanis (ðaurâks un saspriegtâks par o), piem.: jPÐk(a) ‘juokà’ ‘smieklus’, skPÐliÐt ‘skolinti’ ‘aizdot’;

    u – nesaspriegts, atvçrtâks par u, piem.: bKva ‘buvo’ ‘bija’, skUn'c'ti ‘skøsti’ ‘sûdzçt’;

    i – reducçts, nesaspriegts, ïoti atvçrts, nedaudz labializçts u, piem.: lazdI ‘lazda’ ‘nûja’, ss.ki ‘seka’ ‘seko’;

    u – nezilbîgs u, kas aizstâj lîdzskani v, piem., uCks ‘vaikas’ ‘bçrns’;

    > – reducçts neskaidras kvalitâtes patskanis (tikko dzirdams), kas atrodas galotnç pçc cietajiem lîdzskaòiem, piem.: kO.nd> ‘kanda’ ‘koþ’, ba.d>s ‘badas’ ‘bads’;

    < – reducçts neskaidras kvalitâtes patskanis (tikko dzirdams), kas atrodas galotnç pçc mîkstajiem lîdzskaòiem, piem.: vEÐj

  • 14ê – skaòa, kas atrodas starp z un þ un tiek izrunâta, nedaudz atliecot mçles galu, piem.: êiDma ‘þiema’ ‘ziema’, muêikA.nc ‘muzikantas’ ‘mûziíis’;

    ã –skaòa, kas atrodas starp c un è un tiek izrunâta, nedaudz atliecot mçles galu, piem., ãV ‘èia’ ‘ðeit’;

    Þ – skaòa, kas atrodas starp dz un dþ un tiek izrunâta, nedaudz atliecot mçles galu, piem., prXÞw ‘pradþia’ ‘sâkums’;

    x – lîdzskaòa ch zîme, piem., xalxP.znas ‘chalchoznas (kolûkio)’ ‘kolhoza’;

    G – mçles pakaïçjais (rîkles) lîdzskanis, kas tuvs h, piem., GaH.kit ‘eikit’ ‘ejiet’.

    Citas zîmes

    ~ – neuzsvçrta un uzsvçrta vârda savienojums;

    | – intonatîvâs vienîbas pauze;

    \ – intonatîvâs vienîbas beigas;

    -- – negaidîts runas plûsmas pârtraukums vârda vidû;

    - – atvçrtais savienojums, kas tiek apzîmçts patskaòu savienojumos, kurus tad, ja nebûtu ðîs zîmes, varçtu uzskatît par divskaòiem, piem.: pa-iM.k ‘paimk’ ‘paòem’, pa.-up'u ‘paupiu’ ‘ pa upmalu’;

    [ ] – cita runâtâja iestarpinâjums (literârajâ valodâ vai dialektâ);

    ( ) – izzudusi skaòa vai zilbe;

    ∼ – iekavâs pçc ðîs zîmes izloksnes forma tiek sniegta ar literârâs valodas rakstu zîmçm, piem., mKsæs ‘musë’ ‘muða’(∼ musGs);

    * – vçsturiskâs formas un skaòas.