1

Pašvaldību budžeti, to Pašvaldību budžeti, to plānošana, uzskaite un plānošana, uzskaite un

izpildes kontroleizpildes kontroleInta KomisareInta Komisare

Projekts „Jēkabpils pilsētas pašvaldības darbinieku kapacitātes stiprināšana” Līguma/vienošanās Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/088/68; Projekta ID Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/088

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

2

Semināra plānsSemināra plāns

Pašvaldību budžeta veidošana, apstiprināšana un ar to Pašvaldību budžeta veidošana, apstiprināšana un ar to saistītā likumdošana. saistītā likumdošana.

Pašvaldību budžetu izmaiņas un izpildes kontrole. Pašvaldību budžetu izmaiņas un izpildes kontrole. Finanšu plānošana projektiem un ES fondu apguves Finanšu plānošana projektiem un ES fondu apguves

likumdošanas ietvars.likumdošanas ietvars. Projekta izmaksu-ieguvumu analīze.Projekta izmaksu-ieguvumu analīze. Semināra praktiskā daļaSemināra praktiskā daļa

3

Pašvaldību budžeta Pašvaldību budžeta veidošana, apstiprināšana un veidošana, apstiprināšana un

ar to saistītā likumdošana. ar to saistītā likumdošana.

4

Svarīgākie budžeta procesa Svarīgākie budžeta procesa reglamentējošie likumireglamentējošie likumi Latvijas budžeta sistēmu regulējošs likums:

- Par budžetu un finanšu vadību Pašvaldību budžetus regulējošie likumi:

- Par pašvaldībām - Par pašvaldību budžetiem

5

Likums par budžetu un finanšu Likums par budžetu un finanšu vadībuvadību Likums nosaka valsts budžeta un pašvaldību budžetu Likums nosaka valsts budžeta un pašvaldību budžetu

izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un atbildību budžeta procesā. atbildību budžeta procesā.

Finanšu vadība šā likuma nozīmē attiecas uz valsts Finanšu vadība šā likuma nozīmē attiecas uz valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem.

Šā likuma noteikumi attiecas uz komersantu un Šā likuma noteikumi attiecas uz komersantu un organizāciju finansiālo darbību gadījumos, ja tiem organizāciju finansiālo darbību gadījumos, ja tiem piešķirti valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļi, piešķirti valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļi, tajos ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa vai to tajos ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa vai to īpaši nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi. īpaši nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi.

6

Likums Par pašvaldību budžetiemLikums Par pašvaldību budžetiem

Likums nosaka pašvaldību budžetu sastādīšanas un Likums nosaka pašvaldību budžetu sastādīšanas un izpildes kārtību Latvijas Republikā. Tas paredz izpildes kārtību Latvijas Republikā. Tas paredz republikas pilsētu un novadu pašvaldību patstāvīgo republikas pilsētu un novadu pašvaldību patstāvīgo budžetu veidošanas nosacījumus.budžetu veidošanas nosacījumus.

Pašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, kāds Pašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.

7

Likums Par pašvaldību budžetiemLikums Par pašvaldību budžetiem

Pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un Pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot "Likumu par budžetu un izpilda patstāvīgi, ievērojot "Likumu par budžetu un finanšu vadību" un likumu "Par pašvaldībām", kā arī finanšu vadību" un likumu "Par pašvaldībām", kā arī citus likumus un Ministru kabineta noteikumus.citus likumus un Ministru kabineta noteikumus.

Valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties Valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē, ja tas nav pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē, ja tas nav paredzēts likumā.paredzēts likumā.

8

Likums par budžetu un finanšu Likums par budžetu un finanšu vadībuvadību

Finanšu vadība:Finanšu vadība: Finanšu vadība ietver visus budžeta izstrādāšanas un Finanšu vadība ietver visus budžeta izstrādāšanas un

izpildes procesa nodrošināšanai nepieciešamos izpildes procesa nodrošināšanai nepieciešamos administratīvos pasākumus, ieskaitot kontroles un administratīvos pasākumus, ieskaitot kontroles un atbildības pasākumus.atbildības pasākumus.

Ministru kabinets nodrošina valsts budžeta izstrādāšanu Ministru kabinets nodrošina valsts budžeta izstrādāšanu un izpildi, kā arī nosaka pašvaldību un budžeta un izpildi, kā arī nosaka pašvaldību un budžeta nefinansētu iestāžu finansiālās darbības kārtību.nefinansētu iestāžu finansiālās darbības kārtību.

9

Likums par budžetu un finanšu Likums par budžetu un finanšu vadībuvadību

Pašvaldību budžetiPašvaldību budžeti : :

Pašvaldību budžeti katram saimnieciskajam gadam Pašvaldību budžeti katram saimnieciskajam gadam ietver visus pašvaldību (pašvaldību institūciju) iekasētos ietver visus pašvaldību (pašvaldību institūciju) iekasētos vai saņemtos ieņēmumus un aizņēmumus, kurus vai saņemtos ieņēmumus un aizņēmumus, kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem. Pašvaldību pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem. Pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un finansēšanas daļa.finansēšanas daļa.

Pašvaldības budžetā paredzētos līdzekļus var piešķirt Pašvaldības budžetā paredzētos līdzekļus var piešķirt vai pašvaldības institūcijas saņemt atbilstoši domes vai pašvaldības institūcijas saņemt atbilstoši domes apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem un apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem un apjomam. apjomam.

10

Likums par budžetu un finanšu Likums par budžetu un finanšu vadībuvadību

PamatbudžetsPamatbudžets

Pamatbudžets ir budžeta daļa, kas ietver:Pamatbudžets ir budžeta daļa, kas ietver:

visus valsts vai pašvaldības ieņēmumus, kuri paredzēti izdevumu visus valsts vai pašvaldības ieņēmumus, kuri paredzēti izdevumu segšanai, izņemot īpašiem mērķiem iezīmētus speciālā budžeta segšanai, izņemot īpašiem mērķiem iezīmētus speciālā budžeta ieņēmumus, dāvinājumus un ziedojumus; ieņēmumus, dāvinājumus un ziedojumus;

apropriācijas visiem valsts vai pašvaldības izdevumiem, kurus apropriācijas visiem valsts vai pašvaldības izdevumiem, kurus paredzēts segt no pamatbudžeta līdzekļiem;paredzēts segt no pamatbudžeta līdzekļiem;

pašvaldību budžetu aizņēmumus un aizņēmumu atmaksu. pašvaldību budžetu aizņēmumus un aizņēmumu atmaksu.

11

Likums par budžetu un finanšu Likums par budžetu un finanšu vadībuvadību

Speciālais budžetsSpeciālais budžets

Speciālais budžets ir budžeta daļa, kas ietver: Speciālais budžets ir budžeta daļa, kas ietver:

saņemtos ziedojumus vai dāvinājumus ar norādītu mērķi vai bez saņemtos ziedojumus vai dāvinājumus ar norādītu mērķi vai bez tā; tā;

pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumus, ko veido:pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumus, ko veido: autoceļu fonda līdzekļiautoceļu fonda līdzekļi dabas resursu nodokļa ieņēmumi, dabas resursu nodokļa ieņēmumi, ieņēmumi no privatizācijas,ieņēmumi no privatizācijas, ostas maksas, ostas maksas, ieņēmumi no citiem īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu ieņēmumi no citiem īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu

avotiem, un ar tiem saistītos izdevumus, aizņēmumus un to avotiem, un ar tiem saistītos izdevumus, aizņēmumus un to atmaksu.atmaksu.

12

Likums Par pašvaldībāmLikums Par pašvaldībām

Pašvaldību ekonomiskais pamats ir manta, tai skaitā finanšu Pašvaldību ekonomiskais pamats ir manta, tai skaitā finanšu resursi, kas veidojas no:resursi, kas veidojas no:

juridisko un fizisko personu nodokļu maksājumiem pašvaldības juridisko un fizisko personu nodokļu maksājumiem pašvaldības budžetā;budžetā;

valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām;valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām; kredītiem; kredītiem; vietējām nodevām un citiem maksājumiem pašvaldības budžetā;vietējām nodevām un citiem maksājumiem pašvaldības budžetā; pašvaldības budžetā ieskaitāmajiem naudas sodiem;pašvaldības budžetā ieskaitāmajiem naudas sodiem; ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas un ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas un

pašvaldības iestāžu saimnieciskās darbības;pašvaldības iestāžu saimnieciskās darbības; juridisko un fizisko personu brīvprātīgiem maksājumiem noteiktu juridisko un fizisko personu brīvprātīgiem maksājumiem noteiktu

mērķu sasniegšanai;mērķu sasniegšanai; citiem ieņēmumiem.citiem ieņēmumiem.

13

Likums Par pašvaldību budžetiemLikums Par pašvaldību budžetiem

Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs atbild: Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs atbild:

par to, lai gadskārtējais pašvaldības budžets tiktu par to, lai gadskārtējais pašvaldības budžets tiktu izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei (padomei) izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei (padomei) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas; budžeta likuma izsludināšanas;

par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši "Likumam par budžetu un finanšu un vadību atbilstoši "Likumam par budžetu un finanšu vadību".vadību".

14

Budžeta veidošana un apstiprināšanaBudžeta veidošana un apstiprināšana Finanšu vadība ir lēmumu pieņemšanas process, kurā

katra institūcija veido savu individuālu vadības struktūras, plānošanas, uzskaites un kontroles modeli pastāvošās likumdošanas ietvaros un saskaņā ar pieņemtajiem standartiem, kas radīti, pamatojoties uz vislabāko praksi.

Finanšu vadība ietver visus budžeta izstrādāšanas un izpildes procesa nodrošināšanai nepieciešamos administratīvos pasākumus, ieskaitot kontroles un atbildības pasākumus.

15

Budžeta veidošana un apstiprināšanaBudžeta veidošana un apstiprināšana Organizēšana ir pārvaldības funkcija, kas saistīta ar veicamo

darbu un uzdevumu konkretizēšanu, grupēšanu un resursu novirzīšanu katrai grupai.

Organizēšana ietver veicamo darbu noteikšanu, personu sadali, kas veiks noteiktu darbu, darbu sagrupēšanu, atbildības noteikšanu un lēmumu pieņemšanas veida noteikšanu.

Organizēšana ir resursu (ieskaitot cilvēku resursus) koncentrēšana un sadale, lai realizētu noteiktus plānus un sasniegtu izvirzītos mērķus.

16

Budžeta veidošana un apstiprināšanaBudžeta veidošana un apstiprināšana Plānošana ir pārvaldības funkcija, kas saistīta ar

pašvaldības nākotnes mērķu noteikšanu, organizatoriskās darbības plānošanu un izlemšanu, kādi uzdevumi būs jāveic un resursi jāizmanto, lai mērķus īstenotu.

Plānošana ir mērķu, rīcības alternatīvu, izturēšanās, darbības formulēšana, pārskatīšana, pārdomāšana, izvēle, norādījumi, kā racionāli īstenot izraudzītos risinājumus un plānus.

17

Budžeta veidošana un apstiprināšanaBudžeta veidošana un apstiprināšana Plānošanas veidi;

īstermiņa – mēneša, ceturkšņa vai ikgadējais budžets.

ilgtermiņa – stratēģiskā plānošana.

Ilgtermiņa plānošana parasti ietver vismaz piecus gadus, lai gan dažos gadījumos var būt pat desmit un divdesmit gadu ilgs laika posms.

18

Likums par budžetu un finanšu Likums par budžetu un finanšu vadībuvadību Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana — process, kurā tiek

noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm.

Vidējs termiņš — triju gadu periods, ko veido saimnieciskais gads, kuram plāno valsts budžetu, un tam sekojošie divi saimnieciskie gadi.

Likuma pārejas noteikumi paredz, ka Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma 2013.—2015.gadam projektu Ministru kabinets iesniedz Saeimai kopā ar likuma par valsts budžetu 2013.gadam projektu (budžeta likumprojektu paketē).

19

Budžeta veidošana un apstiprināšanaBudžeta veidošana un apstiprināšana

Ja gribam efektīvi izlietot pašvaldības līdzekļus mums ir jāzina, kur mēs plānojam tērēt un jābūt pārliecībai, ka faktiskais izlietojums atbildīs izvirzītajiem un apstiprinātajiem uzdevumiem.

Ir jābūt noteiktai kārtībai - kā budžets tiek stiprināts un kā tiek veiktas izmaiņas.

20

Budžeta veidošana un apstiprināšanaBudžeta veidošana un apstiprināšana Budžeta procesa plānošanas etapi:

Maijs- jūnijs izpilddirektora rīkojums par nākošā gada budžeta projekta izstrādes termiņiem, kas sevī ietver: Pamatprincipus, Atbildīgos, Termiņus.

Septembris budžeta projekta izskatīšana nozares komisijās. Oktobris – decembris budžeta projektu izskatīšana finanšu

dienestā un pakāpeniska virzīšana uz finanšu komiteju, Decembris – janvāris budžeta projekta iesniegšana

apstiprināšanai domes sēdē.

21

Budžeta veidošana un apstiprināšanaBudžeta veidošana un apstiprināšanaBudžeta projekta sastādīšanas gaita: Pašvaldības struktūrvienības apzina savas iespējas un

nepieciešamos finanšu resursus, ievērojot noteikto bāzes līmeni un norādījumus par Pašvaldības budžeta iestāžu (struktūrvienību, programmu) ieņēmumu un izdevumu tāmju izstrādāšanu un apstiprināšanu,

Struktūrvienības sagatavotos budžeta projektus iesniedz akceptēšanai nozaru komitejās vai komisijās, kas sniedz atzinumu par budžeta projekta atbilstību nozares mērķiem,

sagatavo detalizētus tāmju projektus, kam pievienots nozares komitejas atzinums, noteiktajos termiņos iesniedz Finanšu dienestam, pievienojot paskaidrojumus, pamatotus aprēķinus un citu informāciju;

22

Budžeta veidošana un apstiprināšanaBudžeta veidošana un apstiprināšana Finanšu dienests, pieaicinot budžeta (tāmes) izpildītājus, analizē un

izvērtē pieprasītos līdzekļus pa konkrētām budžeta sadaļām ņemot vērā ekonomisko pamatojumu;

Budžeta projektu sastādot ir jāņem vērā, ka:

Plānojot budžetu jāpielieto pamatoti aprēķini, apstiprinātas normas, algu aprēķinos – apstiprinātos amata vienību sarakstus, amatalgas, samaksas nolikuma nosacījumus, lai jau sākotnēji netiktu radīta iespēja gan piešķirt, gan nelietderīgi izlietot līdzekļus;

Pašvaldības institūciju iesniegtajiem budžeta projekta aprēķiniem, prognozēm un paskaidrojumiem jābūt precīziem, kvalitatīviem.

23

Budžeta veidošana un apstiprināšanaBudžeta veidošana un apstiprināšana Gadījumos, kad finanšu pieprasījums neatbilst iepriekš

minētajām prasībām, finanšu dienestam ir tiesības nesaskaņot iesniegto budžeta projektu un atgriezt tāmju projektus koriģēšanai;

Finanšu dienests pārbauda un apkopo pieprasījumus un pievienojot atzinumu struktūrvienību budžeta projektus iesniedz izskatīšanai Finanšu komitejā;

Finanšu komiteja izskata sagatavoto budžeta projektu un iesniedz pašvaldības domei, kas pieņem lēmumu par kārtējā gada budžeta apstiprināšanu.

24

Likums Par pašvaldībāmLikums Par pašvaldībām

Finanšu komiteja: Finanšu komiteja:

dod atzinumu par budžeta projektu; dod atzinumu par budžeta projektu;

dod atzinumu par budžeta grozījumiem, kā arī par dod atzinumu par budžeta grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa; ieņēmumu daļa;

dod atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finanšu dod atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finanšu resursu izlietošanu, kā arī par domes lēmumu projektiem, resursu izlietošanu, kā arī par domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu izpilde saistīta ar budžetā neparedzētiem ja šo lēmumu izpilde saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā; izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;

25

Likums Par pašvaldībāmLikums Par pašvaldībām

Dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības Dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome var: pārziņā, turklāt tikai dome var:

apstiprināt pašvaldības budžetu, budžeta grozījumus un pārskatus par budžeta apstiprināt pašvaldības budžetu, budžeta grozījumus un pārskatus par budžeta izpildi, kā arī saimniecisko un gada publisko pārskatu; izpildi, kā arī saimniecisko un gada publisko pārskatu;

pieņemt saistošus noteikumus par pašvaldības nodevu ieviešanu un likumā pieņemt saistošus noteikumus par pašvaldības nodevu ieviešanu un likumā noteiktajos gadījumos noteikt nodokļu apmērus; noteiktajos gadījumos noteikt nodokļu apmērus;

lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā; privatizēšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā;

noteikt kārtību, kādā veicami darījumi ar pašvaldības kustamo mantu, kā arī noteikt kārtību, kādā veicami darījumi ar pašvaldības kustamo mantu, kā arī kārtību, kādā notiek dāvinājumu un novēlējumu pieņemšana un pārzināšana, kārtību, kādā notiek dāvinājumu un novēlējumu pieņemšana un pārzināšana, aizdevumu, aizņēmumu un citu ekonomisko saistību uzņemšanās pašvaldības aizdevumu, aizņēmumu un citu ekonomisko saistību uzņemšanās pašvaldības vārdā; vārdā;

26

Likums Par pašvaldībāmLikums Par pašvaldībām

Pašvaldība patstāvīgi izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu. Pašvaldība patstāvīgi izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu. Saistošie noteikumi par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un Saistošie noteikumi par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un

budžeta grozījumiem stājas spēkā nākamajā dienā pēc to budžeta grozījumiem stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks, tiem parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks, tiem jābūt brīvi pieejamiem pašvaldības domes ēkā un pagasta vai jābūt brīvi pieejamiem pašvaldības domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs, un tie publicējami pašvaldības mājaslapā pilsētas pārvaldēs, un tie publicējami pašvaldības mājaslapā internetā. internetā.

Saistošos noteikumus par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un Saistošos noteikumus par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem pašvaldība triju dienu laikā rakstveidā vai budžeta grozījumiem pašvaldība triju dienu laikā rakstveidā vai elektroniskā veidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās elektroniskā veidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai zināšanai. attīstības ministrijai zināšanai.

27

Likums Par pašvaldību budžetiemLikums Par pašvaldību budžetiem

Gadskārtējais budžets sevī ietver: Gadskārtējais budžets sevī ietver: skaitlisku informāciju par budžeta ieņēmumiem atbilstoši skaitlisku informāciju par budžeta ieņēmumiem atbilstoši

likuma noteiktajiem ieņēmumu avotiem un Ministru likuma noteiktajiem ieņēmumu avotiem un Ministru kabineta noteiktajai budžeta ieņēmumu klasifikācijai; kabineta noteiktajai budžeta ieņēmumu klasifikācijai;

datus par iepriekšējā saimnieciskā gada budžeta līdzekļu datus par iepriekšējā saimnieciskā gada budžeta līdzekļu atlikumu, kā arī datus par budžeta deficīta finansēšanu atlikumu, kā arī datus par budžeta deficīta finansēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai budžeta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai budžeta finansēšanas klasifikācijai; finansēšanas klasifikācijai;

28

Likums Par pašvaldību budžetiemLikums Par pašvaldību budžetiem

Gadskārtējais budžets sevī ietver: Gadskārtējais budžets sevī ietver: katrai izdevumu kategorijai iedalīto līdzekļu apjomu katrai izdevumu kategorijai iedalīto līdzekļu apjomu

atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai budžeta izdevumu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai budžeta izdevumu klasifikācijai;klasifikācijai;

informāciju par visām pašvaldības saistībām un informāciju par visām pašvaldības saistībām un sniegtajiem galvojumiem, ietverot arī parāda saistības sniegtajiem galvojumiem, ietverot arī parāda saistības atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai parāda uzskaites atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai parāda uzskaites klasifikācijai;klasifikācijai;

informāciju par speciālajiem budžetiem;informāciju par speciālajiem budžetiem; citu informāciju, kuru dome atzīst par nepieciešamu. citu informāciju, kuru dome atzīst par nepieciešamu.

29

Likums Par pašvaldību budžetiemLikums Par pašvaldību budžetiem Gadskārtējais pašvaldības budžets ir dokuments, kuru Gadskārtējais pašvaldības budžets ir dokuments, kuru

noformē un apstiprina kā pašvaldības saistošos noformē un apstiprina kā pašvaldības saistošos noteikumus.noteikumus.

Pašvaldības budžetā var paredzēt līdzekļus Pašvaldības budžetā var paredzēt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, kuru apjoms nedrīkst neparedzētiem izdevumiem, kuru apjoms nedrīkst pārsniegt 2 procentus no saimnieciskajā gadā pārsniegt 2 procentus no saimnieciskajā gadā plānotajiem pašvaldības izdevumiem. Lēmumu par plānotajiem pašvaldības izdevumiem. Lēmumu par līdzekļu izlietošanu neparedzētiem izdevumiem pieņem līdzekļu izlietošanu neparedzētiem izdevumiem pieņem pašvaldības dome.pašvaldības dome.

30

Likums Par pašvaldību budžetiemLikums Par pašvaldību budžetiem

Republikas pilsētas un novada budžeta projektam Republikas pilsētas un novada budžeta projektam pievienojams paskaidrojuma raksts, kas ietver:pievienojams paskaidrojuma raksts, kas ietver: domes priekšsēdētāja ziņojumu, kurā sniegta informācija par domes priekšsēdētāja ziņojumu, kurā sniegta informācija par

attiecīgās republikas pilsētas vai novada ekonomisko un attiecīgās republikas pilsētas vai novada ekonomisko un sociālo situāciju, pašvaldības uzdevumiem saimnieciskajam sociālo situāciju, pašvaldības uzdevumiem saimnieciskajam gadam, kuram plāno pašvaldības budžetu, un tam sekojošiem gadam, kuram plāno pašvaldības budžetu, un tam sekojošiem diviem saimnieciskajiem gadiem; diviem saimnieciskajiem gadiem;

informāciju par to, kāds līdzekļu apjoms paredzēts izdevumiem informāciju par to, kāds līdzekļu apjoms paredzēts izdevumiem katrā budžeta klasifikācijas kategorijā, un informāciju par katra katrā budžeta klasifikācijas kategorijā, un informāciju par katra finansējuma mērķi; finansējuma mērķi;

ja budžetā paredzēta tāda uzdevuma finansēšana, kura izpilde ja budžetā paredzēta tāda uzdevuma finansēšana, kura izpilde pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, — turpmākajos gados pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, — turpmākajos gados paredzētos budžeta izdevumus līdz uzdevuma pabeigšanai, kā paredzētos budžeta izdevumus līdz uzdevuma pabeigšanai, kā arī ikgadējos ekspluatācijas izdevumus; arī ikgadējos ekspluatācijas izdevumus;

31

Likums Par pašvaldību budžetiemLikums Par pašvaldību budžetiem kopsavilkumu pa budžeta klasifikācijas kategorijām kopsavilkumu pa budžeta klasifikācijas kategorijām

budžeta ieņēmumu daļā un izdevumu daļā; budžeta ieņēmumu daļā un izdevumu daļā; parādu un galvojumu finansiālo saistību izklāstu parādu un galvojumu finansiālo saistību izklāstu

kārtējā saimnieciskajā gadā un trijos turpmākajos kārtējā saimnieciskajā gadā un trijos turpmākajos gados. gados.

Republikas pilsētas un novada budžeta Republikas pilsētas un novada budžeta paskaidrojuma raksts tiek sagatavots vienlaikus ar paskaidrojuma raksts tiek sagatavots vienlaikus ar gadskārtējo pašvaldības budžeta projektu un ir gadskārtējo pašvaldības budžeta projektu un ir neatņemama tā sastāvdaļa.neatņemama tā sastāvdaļa.

32

Likums Par pašvaldību budžetiemLikums Par pašvaldību budžetiem

Ja līdz saimnieciskā gada sākumam pašvaldības budžets nav Ja līdz saimnieciskā gada sākumam pašvaldības budžets nav apstiprināts, pašvaldības izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt apstiprināts, pašvaldības izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada izdevumiem ar noteikumu, divpadsmito daļu no iepriekšējā gada izdevumiem ar noteikumu, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pašvaldībai nesamazinās ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pašvaldībai nesamazinās izpildāmo funkciju apjoms.izpildāmo funkciju apjoms.

33

Likums Par pašvaldību budžetiemLikums Par pašvaldību budžetiem

Pašvaldība budžeta asignējumus var izdarīt vienīgi domes Pašvaldība budžeta asignējumus var izdarīt vienīgi domes apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem. Asignējumi nedrīkst apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem. Asignējumi nedrīkst pārsniegt budžetā noteiktos apjomus.pārsniegt budžetā noteiktos apjomus.

Pašvaldības budžeta izpildes gaitā likumā “Par pašvaldībām” un Pašvaldības budžeta izpildes gaitā likumā “Par pašvaldībām” un šajā likumā noteiktajā kārtībā dome ir tiesīga grozīt pašvaldības šajā likumā noteiktajā kārtībā dome ir tiesīga grozīt pašvaldības budžetu, arī apturēt asignējumus, samazināt vai palielināt budžetu, arī apturēt asignējumus, samazināt vai palielināt uzdevumu finansējuma apjomus, paredzēt jaunu uzdevumu uzdevumu finansējuma apjomus, paredzēt jaunu uzdevumu finansēšanu.finansēšanu.

Ar pašvaldības budžeta brīvajiem līdzekļu atlikumiem plānojamā saimnieciskā gada sākumā un ar summu, par kādu ieņēmumi pārsniedz izdevumus, rīkojas attiecīgā pašvaldība, paredzot līdzekļu izlietošanu apropriācijas kārtībā. Ja pēc budžetā paredzēto izdevumu segšanas izveidojas līdzekļu atlikums, no tā tiek veidoti kases apgrozāmie līdzekļi, kurus pašvaldība gada laikā var izmantot kases pagaidu iztrūkumu segšanai, bet kuri jāatjauno līdz gada beigām tādā apjomā, kādu, apstiprinot budžetu, noteikusi pašvaldība.

34

Pašvaldību budžetu izmaiņas Pašvaldību budžetu izmaiņas un izpildes kontroleun izpildes kontrole

35

Likums par budžetu un finanšu Likums par budžetu un finanšu vadībuvadību

Atbildība par budžeta izpildiAtbildība par budžeta izpildi

Budžeta finansētu institūciju, budžeta nefinansētu Budžeta finansētu institūciju, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās iestāžu un pašvaldību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, vadītāji ir ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. paredzētajiem mērķiem.

36

Budžeta izmaiņas un izpildes kontroleBudžeta izmaiņas un izpildes kontrole Grozījumi budžetā tiek veikti, apstiprinot Pašvaldības saistošos

noteikumus, ja: izmaiņu ikgadējā valsts budžetā vai likumdošanā rezultātā palielinās

vai samazinās budžeta apjoms; notikusi ieņēmumu daļas pārpilde vai neizpilde, kad nepieciešams

pārskatīt iepriekš pieņemtos lēmumus un noteikt prioritātes, kādām programmām palielināt vai samazināt finansējumu;

paredzētas novirzes no struktūrvienību (nodaļu, programmu) tāmēm, ieņēmumu un izdevumu prognozēm, kad nepieciešams precizēt sadalījumu pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem.

37

Budžeta izmaiņas un izpildes kontroleBudžeta izmaiņas un izpildes kontrole Budžeta grozījumus (vai tikai tāmes iekšējos grozījumus)

var ierosināt budžeta izpildītāji, Domes vadība un deputāti.

Tāmes iekšējos grozījumus budžeta izpildītājs, pievienojot paskaidrojošos dokumentus, kuros norādīts grozījumu iemesli (apstākļu izmaiņas, kļūdas sākotnējā plānošanā, papildus programmu ieviešana), iesniedz Finanšu dienestam, kas dod atzinumu par grozījumu pamatotību un iesniedz to akceptēšanai domes noteiktajā kārtībā.

38

Budžeta izmaiņas un izpildes kontroleBudžeta izmaiņas un izpildes kontrole Budžeta grozījumus un tāmju grozījumus, kad tiek

mainīta apstiprinātā tāmes kopsumma, kā arī papildus finansējuma pieprasījumus tāmes izpildītājs pievienojot paskaidrojošos dokumentus, kuros norādīts grozījumu iemesli (apstākļu izmaiņas, kļūdas sākotnējā plānošanā, papildus programmu ieviešana), iesniedz Finanšu dienestam, kas dod atzinumu par grozījumu pamatotību un iesniedz to akceptēšanai Finanšu komitejai.

Budžeta grozījumus apstiprina Dome.

39

Budžeta izmaiņas un izpildes kontrole Budžeta izmaiņas un izpildes kontrole Kontrolēšana ir pārvaldības funkcija, kas saistīta ar darbinieku

uzraudzīšanu, organizācijas darbības virzīšanu tieši uz mērķi un, ja nepieciešams, labojumu veikšanu.

Kontrole ir sistemātisks, mērķtiecīgs informatīvs process, kad tiek salīdzināti divi vai vairāki uzraugāmi lielumi, kur viens no tiem kalpo par atskaites sistēmu.

Kontroles mērķis ir salīdzināt faktiskos rezultatīvos rādītājus ar plānotajiem, lai atklātu novirzes un to cēloņus.

40

Budžeta izmaiņas un izpildes kontroleBudžeta izmaiņas un izpildes kontrole

Finanšu dienests: atbilstoši savai kompetencei organizē un atbild

par budžeta (pamatbudžeta un speciālā budžeta) izpildi saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,

informē Domes vadību, komiteju priekšsēdētājus par finanšu disciplīnas un budžeta izpildes organizācijas un vadības pārkāpumiem.

41

Budžeta izmaiņas un izpildes kontroleBudžeta izmaiņas un izpildes kontrole Budžeta izpildītāji

atbilstoši savai kompetencei nodrošina budžeta izpildi un kontroli,

ir atbildīgi par pašvaldības budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem, nepārsniedzot budžetā apstiprināto apropriāciju,

drīkst realizēt izdevumus tādā apmērā un tiem mērķiem, kādi ir paredzēti budžetā.

42

Finanšu plānošana projektiem Finanšu plānošana projektiem un ES fondu apguves un ES fondu apguves likumdošanas ietvars.likumdošanas ietvars.

43

ES fondu likumdošanas ietvarsES fondu likumdošanas ietvars Eiropas Savienības līmenī ES fondu apguvi reglamentē

Kopienas stratēģiskās vadlīnijas, kas nosaka vispārīgās prasības attiecībā pret ES fondu atbalsta jomām, bet ES regulas nosaka galvenos fondu piešķiršanas principus, atbalsta nosacījumus un vispārīgās procedūras. Regulu prasības ir iestrādātas Latvijas normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos.

44

ES fondu likumdošanas ietvarsES fondu likumdošanas ietvars Nacionālā līmenī ir izstrādāts Valsts stratēģiskais

ietvardokuments (VSID), kas ir galvenā 2007.-2013.gada perioda struktūrfondu (ESF un ERAF) un Kohēzijas fonda apguves stratēģija, aptverot augstākminētos trīs atbalsta virzienus. Katram atbalsta virzienam atbilst sava Darbības programma (DP): „Cilvēkresursi un nodarbinātība”; „Uzņēmējdarbība un inovācijas”; „Infrastruktūra un pakalpojumi”.

45

ES fondu likumdošanas ietvarsES fondu likumdošanas ietvars

ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums 2007.-2013.gadam.Tas nosaka:

kopējos ES fondu administrēšanas principus, ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un ES fonda

finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus regulē ES fondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu

pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību

46

ES fondu likumdošanas ietvarsES fondu likumdošanas ietvars Katras aktivitātes vai apakšaktivitātes ieviešanu regulē

speciāli MK noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā īsteno attiecīgo aktivitāti vai apakšaktivitāti, sniedz projektu vērtēšanas kritērijus, nosaka prasības projekta iesniedzējiem, kā arī to iestāžu, kas iesaistītas aktivitātes vai apakšaktivitātes ieviešanā, funkcijas.

47

Finanšu plānošana projektiemFinanšu plānošana projektiem Budžets ir projekta sastāvdaļa. Tam ir jābūt:

reālam un ekonomiski pamatotam, jāaptver visas projekta izmaksām, precīzi sastādītam, parāda finansējuma sadalījumu pa finansējuma

avotiem, parāda finansējuma sadalījumu pa gadiem.

48

Finanšu plānošana projektiemFinanšu plānošana projektiem Projekta budžeta uzdevums ir:

Noteikt prasībām atbilstošu un pareizu līdzekļu izlietojumu attiecībā uz projekta finansētājiem,

Pamatot projekta izveides pamatotību.

No pašvaldības budžeta viedokļa, projekta budžets nepieciešams, lai: Sabalansēt pašvaldības finansiālās iespējas ar

projekta finanšu nepieciešamību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

49

Finanšu plānošana projektiemFinanšu plānošana projektiemBudžetam: Jābūt saistītam ar aktivitātēm katrā fāzē; Jābalstās uz detalizētu novērtējumu:

plānotajām līgumsaistības, nepieciešamajām iekārtām, plānoto nodarbināto personu skaitu, nodarbināto personu paredzēto darba laiku, komandējumi u.c.;

Jāparedz projekta vadības un administratīvās izmaksas ; Izmaksu aprēķins ir jāveic visam projekta īstenošanas

laikam;

50

Projekta izmaksu-ieguvumu Projekta izmaksu-ieguvumu analīzeanalīze

51

Projekta izmaksu-ieguvumu Projekta izmaksu-ieguvumu analīzeanalīze

Mērķis: ir dot skaidru un ekonomiski pamatotu atbildi

projekta realizētājām, vai atmaksājas projekta realizācija.

vai ieguvumi (gan finansiālie, gan sociāli-ekonomiskie) būs lielāki par nepieciešamajiem ieguldījumiem un uzturēšanas izmaksām

52

Projekta izmaksu-ieguvumu Projekta izmaksu-ieguvumu analīzeanalīze

Prasību ES projektiem veikt izmaksu-ieguvumu analīzi nosaka

EK vadlīnijas LR Finanšu ministrijas izstrādātās vadlīnijas atbildīgajām

iestādēm „Eiropas Savienības fondu projektu izmaksu efektivitātes novērtēšanas un izmaksu-ieguvumu analīzes pamatprincipi”

53

Projekta izmaksu-ieguvumu Projekta izmaksu-ieguvumu analīzeanalīze Visbiežāk lietotais analīzes veids izmaksu – ieguvumu

analīze (IIA) vai cost-benefit analysis, kas sevī ietver : alternatīvu analīzi, finanšu analīzi, sociālekonomisko analīzi, risku un jūtīguma analīzi.

54

Alternatīvu analīze

Nepieciešama, lai - pilnvērtīgi novērtētu iespējamās problēmas

risinājuma alternatīvas, pilnīgi un skaidri formulētu projekta

pamatojumu, lai izvēlētos sociālekonomiski optimālāko un

efektīvāko plānotā projekta īstenošanas stratēģiju.

55

Alternatīvu analīze Alternatīvu analīzes process dalās divos posmos: alternatīvo risinājumu meklēšana; lēmuma pieņemšana par vienas no alternatīvām. To var

veikt ar alternatīvu analīzes palīdzību, kas ietver: panākamos ilgtermiņa mērķus un ietekmi; atšķirīgos līdzekļus un mērķus, ņemot vērā veicamo

darbību secību, kas atspoguļota problēmu/iespēju kokā;

izvērtējumu, kura alternatīva vai alternatīvu komplekss nodrošina vislabāko stratēģiju noteiktā mērķa sasniegšanai.

56

Alternatīvu analīzeGalvenie soļi ieguvumu naudas vērtības aprēķināšanai ir: identificēt ieguvumu saņēmējus – tās var būt gan

atsevišķas sociālās grupas (strādājošie, mazturīgie, bērni, pensionāri), gan sabiedrība kopumā;

katras alternatīvas ietvaros izvērtēt katras mērķa grupas ieguvumu apjomu;

noteikt ieguvumu apjoma izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā;

diskontēt ieguvumus, vadoties no valstī pieņemtās vai konkrētam projektam atbilstošās diskonta likmes.

57

Alternatīvu analīze

Izvērtējot un salīdzinot alternatīvas, jāņem vērā šādi aspekti, kas īsi jāapraksta analīzes ietvaros:

sociālekonomiskā ietekme; finanšu izmaksas un ilgtspēja; tehniskā iespējamība; institucionālā iespējamība.

58

Alternatīvu analīze Alternatīvu analīze jāizstrādā, salīdzinot divus projekta

īstenošanas scenārijus: situāciju „ar projektu” un situāciju „bez projekta”. Projekta īstenošanas alternatīvu analīzes rezultāti ir projekta sagaidāmie rezultāti, iznākumi un projekta ilgtermiņa ietekme, un šie rādītāji ir kvantificēti.

projekta sociālekonomiskie ieguvumi, kas rodas projekta sociālekonomiskās ietekmes rezultātā, ir jāatspoguļo naudas izteiksmē, lai varētu novērtēt projekta izmaksu efektivitāti

59

Finanšu analīze Finansiālā analīze jeb projekta dzīves cikla naudas

plūsma var sastāvēt no vairākām tabulām, kurās apkopoti dati par projekta investīcijām, uzturēšanas izmaksām, ienākumiem un finanšu avotiem visā projekta dzīves cikla laikā, kas ir atkarīga no jomas, kurā projekts tiek īstenots.

60

Finanšu analīzeNaudas plūsmas sagatavošanā ir jāievēro: naudas plūsmu projektam sagatavo atbilstoši projekta dzīves

ciklam; naudas plūsmā iekļauj visā projekta dzīves ciklā plānotās

investīcijas, darbību izmaksas (paredzamās atjaunošanas un uzturēšanas izmaksas) un ieņēmumus. Nepieciešamības gadījumā naudas plūsmu pozīcijas var izvērst detalizētāk, par pamatu ņemot projekta iesnieguma un tehniskās dokumentācijas informāciju;

naudas plūsmā iekļauj kopējās projekta izmaksas (gan attiecināmās, gan neattiecināmās).

61

Finanšu analīze Aprēķinu ietvaros tiek salīdzinātas divas alternatīvas –

situācija „bez projekta” un situācija „ar projektu”. Salīdzinot šīs alternatīvas, tiek iegūta neto salīdzinošā naudas plūsma, kam jāatspoguļo starpība starp naudas plūsmu „ar projektu” un naudas plūsmu „bez projekta”.

62

Kur iegūt finanšu analīzei nepieciešamos datus par projekta dzīves cikla ieņēmumiem

ar būvniecību saistītās izmaksas – tehniski ekonomiskais

pamatojums vai būvniecības tāmes vai būvniecības speciālistu novērtējums, ietverot: tehniskā projekta izstrādes un ekspertīzes izmaksas būvuzraudzību, autoruzraudzību citas projekta nodošanai ekspluatācijā nepieciešamās

izmaksas; izmaksas pamatlīdzekļu un inventāra iegādei

potenciālo piegādātāju piedāvājumi telefoniskas cenu aptaujas u.c. informācija;

63

Kur iegūt finanšu analīzei nepieciešamos datus par projekta dzīves cikla ieņēmumiem

ar infrastruktūras uzturēšanu saistītās izmaksas iestāžu ikgadējie budžeti, kuros ir norādīta informācija par

izdevumiem komunālajiem maksājumiem, personāla atalgojumam, remonta un uzturēšanas izdevumiem;

projekta ieņēmumi – esošā pieredze, iestāžu ikgadējie budžeti, kuros ir norādīta informācija par

ikgadējiem ieņēmumiem, koriģējot to atbilstoši plānotajām tendencēm ieņēmumu jomā pēc projekta realizācijas;

64

Kur iegūt finanšu analīzei nepieciešamos datus par projekta dzīves cikla ieņēmumiem

Ja tiek plānota pilnīgi jauna infrastruktūras objekta būvniecība un pašvaldības rīcībā nav nekādas informācijas par līdzšinējām uzturēšanas izmaksām vai ieņēmumiem plānotajā darbības jomā: līdzīgu pašvaldības infrastruktūras objektu uzturēšanas izmaksas, citu pašvaldību, kur šāds objekts jau darbojas pieredze;

Ja finanšu analīzes gaitā tiek konstatēts, ka nav pieejama kāda nepieciešamās informācijas daļa, lai veiktu pilnīgus aprēķinus, tad ir jāveic viss iespējamais, lai iegūtu objektīvu informāciju. Pretējā gadījumā var veidoties situācija, kad pašvaldība uzņemas ilgtermiņa finanšu saistības (projekta rezultātu uzturēšanu), neapzinoties, cik patiesībā tas izmaksās pašvaldības budžetam.

65

Sociāli-ekonomiskā analīze Sociālekonomiskie ieguvumi un izmaksas ir projekta

dzīves ciklā plānotie ieguvumi un izmaksas projekta iesniedzējam un netiešajiem labuma saņēmējiem, kā arī sabiedrībai kopumā.

Sociālekonomiskajiem rādītājiem jābūt izmērāmiem, piemēram, ienākums uz vienu iedzīvotāju, patēriņš uz vienu iedzīvotāju utt.

66

Sociāli-ekonomiskā analīzeAttiecībā uz sociālekonomisko mērķu definīciju projekta

ierosinātājam jāspēj atbildēt uz turpmāk sniegtajiem galvenajiem jautājumiem:

Pirmkārt un galvenokārt: vai var teikt, ka projekta radītie labklājības ieguvumi ir tā izmaksu vērti?

Otrkārt: vai ir ņemta vērā projekta visa svarīgākā tiešā un netiešā sociālekonomiskā ietekme uz tautsaimniecību?

Treškārt: ja nav iespējams izmērīt visu tiešo un netiešo sociālo ietekmi informācijas trūkuma dēļ — vai ir identificēti kādi aizstājēji saistībā ar šo mērķi?

67

Iespējamie sociālekonomiskie ieguvumi no projekta īstenošanas :

ieguvumi, kas rodas, samazinoties ceļu satiksmes negadījumu skaitam;

ieguvumi no jaunu darba vietu nodrošināšanas izglītības jomā;

ieguvumi no tūrisma plūsmas piesaistīšanas; ieguvumi no izglītojamo un izglītoto skaita palielinājuma. ieguvumi no dzīvojamās vides kvalitātes uzlabošanas. ieguvumi no vides piesārņojuma mazināšanās un zaļās zonas

labiekārtošanas. ieguvumi no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iekļaušanas darba

tirgū.

68

Risku un jutīguma analīze Risku un jutīguma un analīzes posms ietver

šādus soļus: • Risku analīze (risk analysis). • Jūtīguma analīze (sensitivity analysis).

69

Risku analīze Risku analīze ir risku identificēšana,

novērtēšana un sadalījums par prioritātēm, sadalot tos augsta, vidēja un zema līmeņa riskos, vienlaikus paredzot arī to vadības pasākumus.

70

Risku analīzeRiska ietekmes līmeņu skaidrojums: zema riska ietekme – riska iestāšanās neaizkavēs

projekta īstenošanas procesa gaitu un kvalitāti; vidēja riska ietekme – riska iestāšanās nebūtiski

ietekmēs projekta īstenošanas procesa gaitu. Riska iestāšanās prasa papildus darbību veikšanu;

augsta riska ietekme – riska iestāšanās būtiski aizkavē projekta īstenošanas procesa gaitu. Riska iestāšanās prasa papildus darbību veikšanu.

71

Jutīguma analīze Jutīguma analīze projektam tiek veikta, lai novērtētu

projekta sagaidāmo rezultātu atkarību (jutīgumu) no to ietekmējošo parametru svārstībām, iespējamajam izmaiņām un apzinātu projekta kritiskos mainīgos.

72

Jutīguma analīze

Jutīguma analīzes ietvaros jāveic: mainīgo parametru (mainīgo) identifikācija savstarpēji saistīto mainīgo izslēgšana kritisko mainīgo un pārslēgšanās punktu

noteikšana

73

Paldies par uzmanību!