Meža kaitēkļi Latvijas mežos

A.Šmits, Dr.Biol.

LVMI «Silava»

Egļu astoņzobu mizgrauža paaudžu

skaits

0- viena paaudze

1- nesekmīga 2 paaudze

2- daļēji sekmīga otrā paaudze

3- Sekmīgi attīstījusies otrā paaudze

0

1

2

3

2016

2013

2010

2007

2004

2001

1998

1995

1992

1989

1986

1983

1980

1977

1974

1971

Masu savairošanās kopš 1990.gada

1

10

100

1000

10000

1990

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

ha

Gads

Gilpinia pallida

Panolis flammea

Lymantria monacha

Bupalus piniarius

Neodiprion sertifer

Ips typographus

Ips accuminatus

Lymantria dispar

Diprion pini

Dendrolimus pini

Acantholida posticalis

TortrixViridana

Agelastica Alni

Priežu audžu tīkllapsenes Acantholida

posticalis savairošanās Daugavpils apkārtnē

2016.gada kāpuru

uzskaite

09.12.2016.

1. Uzskaite veikta 2016.gada

septembrī-novembrī

2. Uzskaite veikta 80 parauglaukumos

(3 uzskaites punkti katrā

parauglaukumā)

3. 22 parauglaukumi izvietoti Nīcgales

meža iecirkņa 310. kvartālu apgabala

175. – 235. kvartālu teritorijā

4. Ziemojošo kāpuru daudzums zemē

salīdzinot ar 2015.gadu ievērojami

palielinājies, bet primārās

savairošanās reģionā nedaudz

samazinājies

5. LVM teritorijā lielākais konstatētais

kāpuru daudzums bija 183 kāpuri uz

1 m2

Savairošanās platības

0

20

40

60

80

100

120

100 200 300 400 500 700 900

hektā

ri

kāpuru daudzums zemē

Savairošanās platības- kāpuru daudzums

Pavasarī (327 ha) Rudenī (454 ha)

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

50 60 70 80 90 100

hektā

ri

koku vidējā defoliācija audzē (%)

Savairošanās platības - defoliācija

Pavasarī (159 ha) Rudenī (201 ha)

2010.-2013.

skujgraužu

savairošanās Pierīgā

Defoliācija

13.07.2010.

Sugas – egļu mūķene

Egļu mūķene – Lymantria monacha

Sugas – egļu mūķene

Maija vidū šķīlās jaunie kāpuri

Priežu pūcīte

13.07.2010.

Sugas – priežu pūcīte Panolis flammea

Sugas – priežu sfings

13.07.2010.

Sugas – priežu sfings Hyloicus pinastri

Priežu vērpējs

Priežu vērpējs Dendrolimus pini

13.07.2010.

1 2 3 4 5 6 7

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

Sample plots

Ave

rag

e n

um

be

r o

f m

oth

pe

r tr

ap

Vidēji vienā slazdā noķeretie tauriņi

Veģetācijas perioda pagarināšanās

Priežu sprīžotājs – Bupalus piniarius L

- Kāpuram raksturīgi 4-7 augumi.

- Barojas kamēr laika apstākļi atļauj

Biežas savairošanās kurzemē

Priežu rūsganā

zāģlapsene

Plašas savairošanās

Lielākās savairošanās reģistrētas jau no pagājušā gadsimta sākuma 1905.-1908. gads

1917.-1919. gads

1928.-1931. gads

1936.-1938. gads (apmeram tajā pašā regionā, kuru skārusi pašreizejā savairošanās Kurzemē)

1947.-1949.; 1951-1952. gads (audzes bojātas apmēram 30000 ha, pielietota avio apstrāde)

1959-1961. gads (skartas apmēram tas pašas platības, kas šobrīd)

1970.-1972. gads (skartas apmēram tas pašas platības, kas šobrīd)

1981.-1984. gads

Bioloģija

+++

ooooooooooooooooo

ooooooooooooooooooooo

---------------------

Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec

+++ - pieauguši īpatņi

oooo - olas

----- - kāpuri

- kokoni

Kokonu uzskaite

Kokoni atrodami augustā.

Vairums kokonu atrodami

pie stumbra pamatnes

Priežu rūsganās zāģlapsenes

savairošanās sekas

0

0,2

0,4

0,6

0,8

1

1,2

1,4

rad

iāla

is p

ieau

gu

ms (

mm

) ra

dia

l in

cre

ment (m

m)

KONTROLE

DEFOL

Gads Year

-0,4

-0,35

-0,3

-0,25

-0,2

-0,15

-0,1

-0,05

0

2003 2004 2005 2006

red

ucēta

is p

ap

ild

us p

ieau

gu

ms

m3/m

2

volu

me incre

ment lo

ss p

er

unit b

asal

are

a m

3/m

2

kpred

tpred

plus

mīnus

Gadi Year

Smecernieka raksturīgais bojājums

Ips accuminatus – pēdējo gadu laikā

pieaug agresivitāte. Lokālas savairošanās

2004. g., 15 ha kailcirtes 2007.g., 2008.g.

25.11.2011.

Egļu astoņzobu mizgrauža

raksturojums

Kaitēklis3

Agresīvs audžu kaitēklis

Tehniskais kaitēklis

Karantīnas objekts

2007

2009

Egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās

pēc 2005.g. vētras 2008

2010

Kaitēkļu monitorings

Zemsedzes kontrole

Zemsedzes kontrole tiek veikta maijā. Katrā rajonā iekārtots

viens pastāvīgs parauglaukums (26 parauglaukumi).

Katrā parauglaukumā tiek veikta kaitēkļu ziemojošo stadiju

uzskaite zemsedzē uz 10 m2 zemsedzes platības.

Sekojošas kaitēkļu sugas var tikt uzskaitītas zemsedzes

kontrolē:

• Bupalus piniarius

• Panolis flammea

• Hyloicus pinastry

• Diprion pini

• Acantholyda posticalis*

• Dendrolimus pini**

* Acantholyda posticalis uzskaitei jārok uzskaites bedres

** šobrīd netiek uzskaitīta- jāveic papildus rudens zemsedzes kontrole

2014

Zemsedzes kontrole- Bupalus piniarius (priežu

sprīžotāja) kūniņas uz 1 m2

2015 2016

Bupalus piniarius- populācijas blīvuma

izmaiņas

0

0,1

0,2

0,3

0,4

0,5

0,6

2014 2015 2016

B.p

inia

rius k

uniņ

as u

z 1

m2

Gads

Priežu sprīžotāja skaita izmaiņas pa gadiem

Feromonu slazdu lietošana

Tajos pašos parauglaukumos, kur tiek veikta zemsedzes

kontrole, tiek izvietoti feromonu slazdi egļu (Lymantria

monacha) un ozolu (L.dispar) mūķenes uzraudzībai.

Viens dispensers (Lymodor A) tiek izmantots abu sugu

uzskaitei. Katrā parauglaukumā tiek izmantoti 3

feromonu slazdi.

Papildus, 8 parauglaukumu transekts ir izvietots Valsts

rietumu daļā lapu koku audzēs.

Tilpuma slazdi mežā tiek izvietoti 1.jūlijā un novākti

1.oktobrī. Kopējais tauriņu skaits tiek iegūts lidošanas

perioda beigās. Sugas tiek identificētas laboratorijā pēc

spārnu dzīslojuma.

Feromonu slazdu parauglaukumi

26 parauglaukumi

78 slazdi

Daļa slazdu tiek

iznīcināti (ogotāji,

sēņotāji)

Vidēji vienā slazdā noķerto egļu mūķenes

(Lymantria monacha) tauriņu skaits

Egļu mūķenes populācijas izmaiņas

0

20

40

60

80

100

120

140

2014 2015 2016

Tauriņu s

kaits 1

sla

zdā

Gads

Noķerto egļu mūķenes tauriņu skaita izmaiņas

Vidējais vienā slazdā noķerto ozolu mūķenes un egļu

mūķenes tauriņu skaits lapu koku audzēs

Egļu mūķene Ozolu mūķene

Egļu astoņzobu mizgrauža (Ips

typographus) uzskaite feromonu slazdos

26 parauglaukumi ar 3 slazdiem

katrā tiek iekārtoti svaigās

cirsmās no 1.maija līdz 1

septembrim (1 parauglaukums

katrā rajonā).

Slazdi tiek apsekoti reizi nedēļā.

Vaboļu skaits tiek uzskaitīts pēc

tilpuma.

Mizgraužu feromonu slazdi- tāfeļslazdi

Vidēji vienā slazdā noķerto vaboļu daudzums visā

lidošanas laikā

2016

Egļu astoņzobu mizgrauža populācijas

izmaiņas

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

9000

2014 2015 2016

Vid

ēji

vie

nā s

lazdā n

oķert

o v

aboļu

sk.

Gads

Egļu astoņzobu mizgrauža populācijas izmaiņas

Kaitēkļu masu savairošanās 2014.-2016.gadā

Neodiprion sertifer

Acantholyda posticalis

Tortrix viridana

Paldies par uzmanību!