Post on 20-May-2015
Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma
2012. – 2018. gadam
1.redakcija
Līvāni, 2011. gada augusts
2 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. - 2018. gadam
izstrādāta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta „Līvānu novada pašvaldības
attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” ietvaros. (Darbības programma 2007. - 2013.gadam: Cilvēkresursi un nodarbinātība;
Prioritāte: 1.5. Administratīvās kapacitātes stiprināšana; Pasākums: 1.5.3.
Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un attīstības plānošanas
kapacitātes stiprināšana. Aktivitāte: 1.5.3.2. Plānošanas reģionu un vietējo
pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana)
Izpildītājs: SIA „ArGaumi”
Reģ.nr. 41503049819, Domes iela 3, Līvāni, LV-5316, Latvija
Izstrādes darba grupa: M.Env.Sc. Marika Rudzīte-Griķe
Dr.oec. Elita Jermolajeva
M.B.A. Inese Matisāne
M.Env.Sc. Inta Ādamsone
Mag.Paed. Valdis Kudiņš
Tehniskais atbalsts: Kaspars Pakalns
Līga Vērdiņa
Līga Luīze Ādamsone
3 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
SATURS
Saturs ................................................................................................................................... 3
Saīsinājumi ........................................................................................................................... 6
Terminu skaidrojums ............................................................................................................ 8
Kopsavilkums ..................................................................................................................... 11
I DAĻA: PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS.................................... 14
Ievads ................................................................................................................................. 15
1.1. Līvānu novada vispārīgs fizioģeogrāfiskais raksturojums .............................................. 15
Sociālās vides raksturojums .......................................................................... 21
1.2. Iedzīvotāji ..................................................................................................................... 22
1.3. Līvānu novada demogrāfiskais modelis ........................................................................ 27
1.4. Nodarbinātība .............................................................................................................. 30
1.5. Izglītība un tālākizglītība ............................................................................................... 34
1.6. Veselības aprūpe .......................................................................................................... 55
1.7. Sociālie pakalpojumi un dzīvojamā fonda nodrošinājums ............................................. 58
1.8. Kultūrvide, bibliotēkas, sports un brīvais laiks .............................................................. 61
1.9. Publiskā pārvalde, projekti, pašvaldības un iedzīvotaju sadarbība ................................ 72
Galvenie secinājumi ............................................................................................................ 79
Dabas vides raksturojums............................................................................. 81
1.10. Ģeoloģiskā uzbūve ..................................................................................................... 82
1.11. Derīgie dabas resursi ................................................................................................... 83
1.12. Klimatiskie apstākļi ..................................................................................................... 91
1.13. Dabas vērtības ............................................................................................................ 93
1.14. Dabas vides riski ......................................................................................................... 97
1.15. Publiskās teritorijas .................................................................................................... 99
1.16. Vides komunikācija un vides pārvaldība .................................................................... 103
Galvenie secinājumi .......................................................................................................... 106
Ekonomiskās vides raksturojums ................................................................ 107
1.17. Uzņēmējdarbība....................................................................................................... 108
1.18. Tūrisms ...................................................................................................................... 117
4 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
1.19. Ekonomikas pamata infrastruktūra un komunālie pakalpojumi ................................. 133
1.20. Transporta un sakaru infrastruktūra .......................................................................... 137
1.21. Investīciju vide ......................................................................................................... 144
1.22. Uzņēmējdarbības atbalsts ....................................................................................... 146
1.23. Sociālā uzņēmējdarbība ........................................................................................... 150
Galvenie secinājumi .......................................................................................................... 153
1.24. Sociālās, dabas un ekonomiskās vides SVID analīze ............................................... 154
II DAĻA:STRATĒĢISKĀ DAĻA ..................................................................... 160
2.1. Ievads ......................................................................................................................... 161
2.2. Plānošanas konteksts un tiesiskais ietvars.................................................................. 161
2.3. Līvānu novada VĪZIJA 2020 ........................................................................................ 167
2.4. Līvānu novada funkcionālās ietekmes zona un ekonomiskā specializācija ................. 168
2.5. Līvānu novada attīstības STRATĒĢIJA ........................................................................ 175
2.6. RĪCĪBU PLĀNS – prioritātes, rīcību virzieni, rīcības, pasākumi, sasniegumu indikatori,
pasākumu realizācijas laiks un atbildīgie ........................................................................... 176
2.7. Līvānu pilsētai pieguļošās industriālās teritorijas attīstības scenāriji ........................... 200
2.8. Valsts loma Rīcību plāna izpildē ................................................................................. 211
III DAĻA: Investīciju plāns ........................................................................... 214
3.1. Ievads ......................................................................................................................... 215
3.2. Investīciju plāns 2012-2014.gadam ............................................................................. 216
3.3. 2012.-2018.gadu periodam ieteicamie projekti Privātajā sektorā, .............................. 223
IV DAĻA: IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBAS PLĀNS ............................................ 225
4.1. Ievads ......................................................................................................................... 226
4.2. Ieviešanas uzraudzības kārtība un institucionālais ietvars .......................................... 226
4.3. Līvānu novada teritorijas attīstības rādītāji ................................................................. 228
4.4. Attīstības programmas ieviešanas izvērtējuma rādītāji .............................................. 229
4.5. Uzraudzības ziņojumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība .................................. 234
V DAĻA: PĀRSKATS PAR LĪVĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2012.-
2018.GADAM IZSTRĀDI UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBU.............................. 238
5.1. Ievads ......................................................................................................................... 239
5.2. Sabiedrības līdzdalības procesa raksturojums ............................................................ 239
5.3. Iesniegtie priekšlikumi un atbildes, ziņojums par publisko apspriešanu ...................... 245
5 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Pielikumi ................................................................................................... 246
1.Pielikums: Līvānu novada domes struktūra .................................................................... 247
2.Pielikums: Pašvaldības izpildvaras vispārējā struktūra ................................................... 248
3.Pielikums: Pašvaldības administrācijas struktūra ........................................................... 249
4.Pielikums: Līvānu novada pašvaldības pēdējos 5 gados realizēto projektu saraksts ....... 250
5.Pielikums: Naktsmītnes Līvānu novadā ......................................................................... 258
6.Pielikums: Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi Līvānu novadā ..................................... 259
7.Pielikums: Velo maršruti un laivošanas maršruti Līvānu novadā ..................................... 260
8.Pielikums: Sabiedrības iesaistes kampaņas AP izstrādē „... un nesaki, ka Tu nezināji!”
skrejlapa ........................................................................................................................... 261
9.Pielikums: Sabiedrības iesaistes kampaņas uzsākšanas ievadraksta „Līvānos atvērta jauna
ražotne” kopija ................................................................................................................. 262
10.Pielikums: Sabiedrības iesaistei izmanoto aptaujas anketu paraugi: iedzīvotājiem,
uzņēmējiem, blakus esošajām pašvaldībām, ārējiem ekspertiem ..................................... 263
6 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
SAĪSINĀJUMI1
AP Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012.-2018.
AS Akciju sabiedrība
ATR Administratīvi teritoriālā reforma
CSP Centrālā statistikas pārvalde
DUS Degvielas uzpildes stacija
ELFLA Eiropas Lauku fonds lauksaimniecības attīstībai
EM LR Ekonomikas ministrija
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES Eiropas Savienība
ESF Eiropas Sociālais fonds
ESK Ekonomiskā un sociālā kohēzija
EUR Eiro
FM LR Finanšu ministrija
GSS Gāzes sadales stacija
ha Hektāri
IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
INTERREG ES Kopienas iniciatīvas pārrobežu sadarbības programma www.bsrinterreg.net
IT Informācijas tehnoloģijas
IU Individuālais uzņēmums
IVN Ietekmes uz vidi novērtējums
IZM LR Izglītības un zinātnes ministrija
KIF Kopienu iniciatīvu fonds
km kilomentri
KNHM Nīderlandes fonds Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij
kW Kilovati
kWh Kilovatstundas
KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments
LAD Lauku atbalsta dienests
LATC Līvānu aktīva tūrisma centrs
LBJC Līvānu bērnu un jauniešu centrs
LBJSS Līvānu bērnu un jauniesu sporta skola
LDzKS SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”
LIIC Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs
1Atsevišķās AP sadaļās lietotie papildus saīsinājumi skaidroti attiecīgajā sadaļā
7 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
LM LR Labklājības ministrija
LMAC Latgales mākslas un amatniecības centrs
LMT SIA „Latvijas Mobilais Telefons”
LNCB Līvānu novada centrālā bibliotēka
LNKC Līvānu novada kultūras centrs
LNLAD Līvānu novada domes Lauku atbalsta daļa
LNP Līvānu novada pašvaldība
LPR Latgales plānošanas reģions
LR Latvijas Republika
LVL Latvijas lats
LVĢMA Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas aģentūra
LVM Latvijas Valsts meži
m metri
MK Ministru Kabinets
mW Megavati
NAI Notekūdeņu attīrīšanas (atdzelžošanas) iekārtas
NVA Nodarbinātības valsts aģentūra
NVO Nevalstiskā organizācija
PFIF Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds
PII Pirmskolas izglītības iestāde
PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
PPP Publiskās privātās partnerības pasākums (projekts)
PVN Pievienotās vērtības nodoklis
Rtg Rentgens
SAI Sadzīves atkritumu izgāztuve
SDV Saimnieciskās darbības veicēji
SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
SIF Sabiedrības integrācijas fonds
SM LR Satiksmes ministrija
SVID Stiprās un vājās puses, iespējas, draudi
TEP Tehniski ekonomiskais pamatojums
UP (Līvānu novada) Uzņēmēju padome
UR LR Uzņēmumu reģistrs
VARAM LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VAS Valsts akciju sabiedrība
8 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
VM LR Veselības ministrija
VI LR Veselības inspekcija
VID Valsts ieņēmumu dienests
VMD Valsts meža dienests
VPVB Vides pārraudzības valsts birojs
VZD Valsts Zemes dienests
ZM LR Zemkopības ministrija
z/s Zemnieku saimniecība
TERMINU SKAIDROJUMS
Ainava Redzeslokā esoši un saredzami zemes virsmas ģeomorfoloģiskie, floras un faunas
elementi, kas radušies biotisku, abiotisku un cilvēka darbības rezultātā.
Attīstības plānošana Principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde nolūkā īstenot
politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.
Attīstības programma Vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums
ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai.
Bezdarba līmenis Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto un bezdarbnieka statusu ieguvušo īpatsvars
ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā procentos (%).
Bioloģiskā
daudzveidība
Dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs. Bioloģisko daudzveidību aplūko
ģenētiskajā, sugu un ekosistēmu līmenī.
Biotops Teritorija, kuru raksturo līdzīgas biotiskas un abiotiskas pazīmes
Ekonomiski aktīvie
iedzīvotāji
Abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību
ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no
nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu
Ekosistēma Ekosistēmu veido augu, dzīvnieku un mikroorganismu funkcionāli saistīta kopa un to
nedzīvā vide, kas atrodas ciešā mijiedarbībā un viens otru ietekmē
Dabas liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija
Demogrāfiskā slodze Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000
personām darbspējas vecumā
Ekonomikas profils Teritorijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības raksturojums, kas atspoguļo perspektīvos
uzņēmējdarbības attīstības virzienus un priekšnoteikumus to attīstībai infrastruktūras,
pakalpojumu, cilvēkresursu u.c. jomās.
E-pārvalde Atbilstoši Latvijas e-pārvaldes koncepcijai e-pārvalde tās šaurākajā nozīmē ir
sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus (internetu).
Plašākajā nozīmē e-pārvalde tiek lietota visaptverošu valsts pārvaldes darba
pilnveidošanas programmu kontekstā, kur papildus pakalpojumu sniegšanas
elektronizācijai tiek risināti arī citi valsts pārvaldes darbības pilnveidošanas jautājumi.
9 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Funkcionālās
ietekmes zona
Teritorija A, kuras attīstību ietekmē teritorija B.
Ietekme uz vidi Saimnieciskās darbības tieši vai netieši izraisītas pārmaiņas vidē
Interešu grupas Juridisku un/vai fizisku personu kopums, kuras parstāv savas intereses kādā konkrētā
darbības jomā
Ilgtspējīga attīstība Attīstība, kura apmierina šodienas vajadzības, neradot draudus nākotnes vajadzību
apmierināšanai (Ziņojums „Mūsu kopīgā nākotne”, 1972)
Informācijas
sabiedrība
Sabiedrības (cilvēces) ilgtspējīgas attīstības process, kuru veicina augoša zināšanu
pārvaldība, kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopiena un
kurā zināšanu ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa
pieaugumu. Termins kopumā atspoguļo pieaugošo zināšanu pārvaldību,
sistematizēšanu un izplatīšanu sabiedrībā, papildu informācijai ietverot šajā jēdzienā
izpratni, saprašanu, pieredzi, kvalifikāciju, kompetenci, spējas un gudrību.
Integrēt Iesaistīt kādā kopumā, veselumā, apvienot elementus, daļas, lai izveidotu vienu veselu
kopumu, sasaistīt vienā veselumā ar ko citu
Integrēta pieeja Pieeja attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika
dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem (nacionālo,
reģionālo, vietējo) un ieinteresētajām pusēm (iedzīvotājiem, uzņēmējiem,
nevalstiskajām organizācijām u.c.), izmantojot konkrētus (finanšu) instrumentus, lai
sasniegtu noteiktos mērķus un prioritātes
Investīciju plāns Attīstības programmas rīcības plāna sastāvdaļa laika posmam vismaz līdz 3 gadiem,
kuru apstiprina pašvaldība. Investīciju plānu var aktualizēt katru gadu
Metodoloģija Skaidrojošā, teorētiskā pamatojuma un metodoloģiskā sadaļa, kurā atspoguļota
attīstības programmas izstrādes normatīvā bāze, plānošanas dokumentu hierarhija un
aprakstītas attīstības programmas sastāvdaļas
Migrācijas saldo Starpība starp kādā teritorijā iebraukušo un no tās izbraukušo iedzīvotāju skaitu
noteiktā laika periodā. Pozitīva vērtība nozīmē, ka teritorijā ierodas vairāk cilvēku nekā
izbrauc, bet negatīva vērtība nozīmē, ka vairāk cilvēku izbrauc un mazāk iebrauc.
Modernās
tehnoloģijas
Mūsdienu sakaru, informācijas, izklaides līdzekļi, resursu patēriņa uzskaites u.c. līdzekļi
(piem., datori, mobilie telefoni, Internets, GPS, ūdensskaitītaji), majsaimniecībā,
personīgajā dzīvē un uzņēmējdarbībā nepieciešamās jaunās tehnoloģijas
Monitorings Regulāra novērošana, vērtēšana un pārskats par rīcībām un pārmaiņām attīstības
programmas īstenošanā
Pastāvīgie iedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir attiecīgā administratīvā teritorija
Pievienotā vērtība Preces vai pakalpojuma vērtības pieaugums, pateicoties izmantoto izejvielu kvalitātei,
pielietotajām metodēm un tehnoloģijām (t.sk. modernajām), ražotāja vai pakalpojuma
sniedzēja intelektuālajam ieguldījumam, darbam un personīgajai attieksmei
Prioritāte Teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā
salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm
Projekts Pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika periodā ar
10 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
iepriekš noteiktiem finansiālajiem, materiālajiem un cilvēku resursiem
Rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā sociālā stāvokļa atjaunošana, pasākumu komplekss,
kas cilvēkam pēc saslimšanas vai ievainojuma palīdz atgūt darbaspējas, fizisko, garīgo
un profesionālo pilnvērtību
Rekreācija Ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra
Rekultivācija Ainavas vai citas teritorijas sakopšana, zemes auglības atjaunošana pēc saimnieciskās
darbības izraisītiem postījumiem
Rīcību plāns Attīstības programmas sadaļa, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu un investīciju
plānu attīstības programmā noteikto uzdevumu īstenošanai
Sabiedriskā apspriede Sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz sabiedrības
pārstāvji
Stratēģija Attīstības programmas sadaļa, kurā definēts teriorijas attīstības pamata plāns, t.sk.
pašvaldības vidēja termiņa prioritātes, mērķi, to sasniegšanas rīcību virzieni un
sasniegšanas mehānisms
Stratēģiskais
ietekmes uz vidi
novērtējums
Ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski
ietekmēt vidi, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana
vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas
rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu
pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu
Teritorijas attīstības
plāns
Dokumentu kopums, kas sastāv no teritorijas attīstības programmas un teritorijas
plānojuma un kas, ievērojot teritorijas attīstības plānošanas principus un
priekšnoteikumus, teritorijas un tautsaimniecības nozaru attīstības analīzes rezultātus
un prognozes, nosaka teritorijas vispusīgas un ilgtspējīgas attīstības mērķus un to
sasniegšanas stratēģiju
Teritorijas plānojums Ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš
izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši
plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas
pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas
aprobežojumi (atbilstoši likumam "Teritorijas plānošanas likums")
Uzņēmējdarbība Saimnieciskā darbība ko veic mikro, mazie, vidējie, lielie uzņēmumi, zemnieku
saimniecības un indivuduālie komersanti (pašnodarbinātie)
Vide Ekonomiskā vides, socialā vides un dabas vides apvienojums un mijiedarbība
Vides pārvaldība Vides zinātnes apakšnozare, kas, sistemātiski savienojot humanitāro, sociālo,
inženierzinātņu un dabaszinātņu metodoloģiju, risina vides problēmas. Vietējai
pašvaldība tas nozīmē konkrētas pieņemtās vides politikas plānošanu, ieviešanas plāna
programmēšanu un šī plāna realizēšanu konkrētu projektu viedā.
Vīzija Lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās
vērtības.
11 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
KOPSAVILKUMS
Līvānu novads atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Daugavas labajā krastā, Latgales
plānošanas reģionā. Līvānu novads ir pirmā pašvaldība Latgalē, iebraucot Līvānos no
galvaspilsētas - Rīgas puses. Tā ir kā vizītkarte un atslēga Latgales vārtos, pa kuriem tālāk
doties iepazīt viesmīlīgo Latgali.
Līvānu novads sākotnēji tika izveidots 1999.gada 21.decembrī uz LR Ministru Kabineta
noteikumu Nr.411/1999 pamata, kad administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros
novadā apvienojās Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts un Turku pagasts. Nākošā administratīvi
teritoriālā reforma Latvijā tiek pabeigta 2009. gada 1. jūlijā, kad 522 pašvaldību vietā izveido
118 vietējās pašvaldības: 109 novadus un 9 republikas pilsētas. Līvānu novadam pievienojas
arī Sutru, Rudzātu un Jersikas pagasti. 2009. gada 1. jūlijā izbeidzas arī rajonu padomju
pilnvaras. No Preiļu rajona padomes Līvānu novads pārņem Līvānu mākslas skolu un
Rudzātu speciālo internātpamatskolu.
Šodienas Līvānu novads aptver Līvānu pilsētu un piecus pagastus – Rožupi, Turkus,
Sutrus, Rudzātus un Jersiku. Novadā dzīvo 13906 iedzīvotāji (PMLP dati uz 01.01.2011.),
un iedzīvotāju skaita ziņā tas ir 25.lielākais novads no 109 novadiem Latvijā.
Līvānu novada teritorijas kopplatība ir 62 180 ha, t.sk. Līvānu pilsēta – 497 ha, Rožupes
pagasts – 18 163 ha, Rudzātu pagasts – 12 467, Turku pagasts – 11 900 ha, Jersikas pagasts –
11 360 ha un Sutru pagasts – 7 793 ha.
Attēls 1 : Līvānu novada novietojums
12 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Līvānu pilsēta ir reģionālās nozīmes attīstības centrs ar nozīmīgu kultūras, ražošanas,
sociālo infrastruktūru, pakalpojumiem un sabiedriskajām iestādēm. Attālums līdz Rīgai ir
167 km, līdz Preiļiem 36 km, līdz Jēkabpilij 25 km, līdz Daugavpilij 65 km, līdz Rēzeknei 100
km. Līvānu novada ekonomiskās ietekmes sfēra ir ietverta t.s. Latgales ekonomiskā trijstūra
telpā „Daugavpils – Rēzekne – Jēkabpils” (skat. 2.attēlu). Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un
blakus esošo lielāko pilsētu resursi tiek ņemti vērā, lai apzinātu un saskaņoti plānotu Līvānu
novada integrētu attīstību.
Attēls 2: Latgales ekonomiskā trijstūra telpa „Daugavpils – Rēzekne – Jēkabpils”
Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012.–2018.gadam
(turpmāk AP) ir vidējā termiņa plānošanas dokuments, kurš izstrādāts saskaņā ar LR
Reģionālās attīstības likumu (RAL), Attīstības plānošanas sistēmas likumu un LR RAPLM
(vēlāk VARAM) Metodiskiem ieteikumiem attīstības programmu izstrādei reģionālā un
vietējā līmenī (aktualizētā versija, 2010.gada 23.septembris). AP ir saglabājusi pēctecību ar
2008.–2014.gada Līvānu novada pašvaldīas integrētās attīstības programmu un ir saskaņā
ar Līvānu novada teritorijas plānojumu 2006.–2018.gadam, kā arī ar jaunā teritorijas
plānojuma projektu. Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmai 2012.-
2018.gadam piemērota stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra (Vides
pārraudzības valsts biroja 2011.gada .... lēmums Nr... [tiks ievietots pēc lēmuma
saņemšanas] ).
AP loma ir: apzināt un novērtēt Līvānu novada pašvaldības rīcībā esošos resursus (dabas
resursi, infrastruktūra, cilvēkresursi), piedāvājot skaidru redzējumu un risinājumus to
efektīvākai izmantošanai; mērķtiecīgi plānot rīcības un investīcijas (t.sk. pamats pašvaldības
budžeta plānošanai); sekmēt visa veida investīciju piesaisti (t.sk. pamats valsts atbalsta
13 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
plānošanai, ārvalstu un vietējo privāto investīciju piesaiste ) un sekmēt Līvanu novada
teritorijas atpazīstamību.
AP ir ietvertas šādas sadaļas:
pašreizējās situācijas raksturojums un analīze;
stratēģiskā daļa – vidēja termiņa attīstības prioritātes, nepieciešamie rīcību virzieni un pasākumu kopums, pasākumu realizācijas laiks un atbildīgie, kā arī vidējā termiņā sasniedzamie rezultāti;
investīciju plāns – investīciju projektu kopums un to sasaisti ar atbildīgajiem izpildītājiem un finanšu resursiem;
AP ieviešanas uzraudzības kārtība – uzraudzības un ziņojuma sagatavošanas periodiskums, ziņojumā analizējamie uzraudzības rādītāji;
pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem.
14 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
I DAĻA: PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS
15 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
IEVADS
Atbilstoši Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumam (2006.–2026.)2, Latgales
reģiona ilgtspējīgas attīstības pamatakmens ir policentrisks konkurētspējīgu un dinamisku
apdzīvoto vietu tīkls. Līvānu pilsēta ir reģionālās nozīmes centrs, kā arī nozīmīgs kultūras un
ražošanas centrs. Līvānu pilsētas sniegtos pakalpojumus labprāt plašāk izmantotu arī
tuvējās Daugavas otra krasta teritorijas, taču to ierobežo sliktā satiksme pār Daugavu –
novada teritorijā ir 2 pārceltuves, nav neviena tilta pār Daugavu, satiksme ar pāri Daugavai
esošo Jēkabpils novadu sevišķi apgrūtināta ziemas periodā.
1.1. LĪVĀNU NOVADA VISPĀRĪGS FIZIOĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS
Līvānu pilsēta
Līvāniem ir raksturīga lineāra telpiskā struktūra, jo pilsētu ierobežo upe (Daugava) rietumu
pusē un visai mitras (dažviet purvainas) teritorijas austrumu pusē. Pilsētas kopejā platība ir
497 ha. Būtisku pilsētas daļu aizņem ražošanas objektu un darījumu apbūves teritorijas (8%
no kopējās pilsētas platības). Pilsētā ir salīdzinoši daudz dabas teritoriju - apstādījumi,
skvēri, parki (11,5%). Pilsētas kapu teritorija, kas arī pieskaitāma pie zaļajām pilsētas
teritorijām, aizņem 0,85% no kopejās pilsētas teritorijas. Pilsētā ievērojamu platību (vairāk
kā 5%) aizņem arī satiksmes infrastruktūra un tehnisko objektu apbūves teritorijas, t.sk.
dzelzceļa līnija ar tai piegulošo teritoriju. Savrupmāju dzīvojamā apbūve izkārtota gandrīz
30% pilsētas platības, savukārt daudzdzīvokļu mājas aizņem ap 4% no pilsētas teritorijas.
Teritorijas plānojuma risinājumi Līvānu pilsētai ir vērsti uz pilsētas funkcionālu un
kompozicionālu sakārtošanu, akcentējot centra veidolu, ražošanas teritoriju
nepaplašināšanu pilsētā, bet gan bijušo industriālo teritoriju atjaunošanu (t.sk. agrāk
piepilsētas teritorijā esošo industriālo zonu iekļaujot pilsētas teritorijā), daudzdzīvokļu māju
teritoriju pilnīgu labiekārtošanu, publiskās telpas kvalitātes uzlabošanu, upju krastmalu
priekšrocību izmantošanu.
Attēls 3: Līvānu pilsētas ģeogrāfiskais izvietojums
2 2007.gada 17.septembrī to atbalstīja Nacionālā reģionālās attīstības padome (NRAP).
16 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Pilsētas centra lineāro raksturu nosaka Daugavas mala, Rīgas iela, dzelzceļš. Ap Rīgas ielu
kā pilsētas galveno asi organizējas apbūve un pakalpojumu objekti.Darījumu un
sabiedriskās funkcijas zonas aptver teritoriju abos Dubnas krastos no skolas teritorijas līdz
tirdzniecības centram un autostāvvietai. Šī teritorija raksturo pilsētas kodolu. Centra zonas
jaunā attīstības teritorija attīstās Rīgas ielas šķērsvirzienā gar Domes ielu un Dubnas upi līdz
pat Daugavas krastam, kur atrodas Līvānu inženiertehnoloģīju un inovaciju centrs, Latgales
mākslas un amatniecības centrs, Līvānu aktīvā tūrisma centrs. Domes iela, pārtopot par ielu
ar prioritāti gājējiem, varētu attīstīties kā aktīva sabiedriskā telpa iedzīvotāju atpūtai un
izklaidei. Cik ierobežotajā pilsētas teritorijā iespējams, kā pozitīvs faktors jāuzsver
ražošanas teritoriju atrašanās ārpus sabiedriskā centra.
Līvānu novada, īpaši Līvānu pilsētas sniegtos pakalpojumus izmantotu arī Daugavas otrā
krasta tuvējās teritorijas, taču sliktā satiksme pār Daugavu šo pakalpojumu pieejamību
bremzē. Jauns savienojums pār Daugavu sniegtu lielu attīstības potenciālu Jēkabpils un
Līvānu novadiem un veidotu ciešu sadarbības saikni.
Līvānu apkārtne ir sevišķi bagāta ar saldūdens resursiem: tajā atrodas 7 ezeri, 11 mazas
upītes, cauri novada teritorijai plūst Dubnas upe un teritorijas dienvidaustrumu mala
robežojas ar Latvijas lielāko upi - Daugavu. Dubnas gada notece – 0,5 km³, kopgarums – 120
km un baseina laukums – 2768 km². Ūdenstilpņu ūdens kvalitāte ir piemērota gan tā
rūpnieciskai izmantošanai, gan rekreācijai.
Nākotnē pilsētas platību plānots paplašināt par aptuveni 198 ha, pilsētas teritorijai
pievienojot ražošanas un darījumu apbūves teritorijas, jauktas darījumu un sabiedrisko
objektu apbūves teritorijas, kā arī lauku apbūves teritorijas. Tātad Līvāni kļūs 1,4reizes
lielāki nekā līdz šim.
Rožupes pagasts Rožupes pagasts atrodas uz austrumiem no Līvānu pilsētas, starp diviem ceļiem, kas ved uz
Preiļiem (P 63) un uz Upmalu (V 678). Rožupes ciems atrodas abpus Dubnas upei, tiek
iedalīts Rožupe I (Dubnas labajā krastā) un Rožupe II (Dubnas kreisajā krastā). Ciemu divās
daļās sadala Dubnas upe ar visai plašu palieni un vairākām attekām. Pavasara palu un
lietavu laikā upe pārplūst, radot neērtības ciema iedzīvotājiem. Atrašanās pie Līvānu – Preiļu
1.šķiras valsts autoceļa pamato jaunu darījumu objektu izveidi Rožupes ciematā, kas
perspektīvē var veidoties abās pusēs ceļam – gan Rožupes ciemā, gan pāri ceļam.
Rožupes pagasta teritoriju šķērso 5 upes - Dubna, Feimanka, Oša, Sumanka un Melnupīte.
Pagasta ziemeļaustrumos atrodas Skrebeļu purvs, rietumos - Pētermuižas purvs, austrumu
pusē - daļa no Steporu purva un dienvidos - daļa no Krievu jeb Jersikas purva.Skrebeļu -
Skrūzmaņu purvs tiek izmantots kūdras ieguvei 1800 ha platībā. Tā sūnu kūdras resursi
noteikti ap 150 miljoni m³. Iegūto kūdru izmanto substrāta ražošanai, lopkopībā pakaišiem
un arī apkurei. Purvus iespējams izmantot arī dzērveņu audzēšanai, kas gan līdz šim netiek
darīts.
17 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Attēls 4: Rožupes pagasta centrs
Lauku saimniekošanā Rožupes pagastā populāra kļuvusi dīķsaimniecība – viens no darbības
veidiem, kas būtiski ietekmē lauku ainavu. Pagastā atrodas neliela daļa (16,4ha) no dabas
lieguma un NATURA 2000 teritorijas „Dubnas paliene”, kā arī divi valsts nozīmes
aizsargājamie kultūras un arheoloģijas pieminekļi - Muktupāvelu senkapi (Muktupāvelos,
Dubnas upes kreisajā krastā) un Oškalniešu senkapi (Oškalniešos).
Turku pagasts Turku pagasta administratīvais centrs atrodas Zundānos, kas atrodas autoceļa V 754 malā 6
km attālumā no Līvāniem. Pagastā teritorijā ir Jaunsilavas un Turku ciemi. Turku ciems
izvietojies 2.škiras valsts autoceļu V755 un V754 krustojumā. Ceļš V755 ved uz Mežārēm, kur
ērti iespējams nokļūt arī ar sabiedrisko transportu, bet ceļš V754 caur Jaunsilavām – uz
Līvāniem, bet pretējā virzienā - Steķiem. Abi šie ceļi Turku ciema iedzīvotājiem ir nozīmīgi,
lai nokļūtu uz A12 valsts galveno ceļu. Dienvidaustrumos ciems robežojas ar Neretas upi, no
citām pusēm to ieskauj lauksaimniecības zemes. Turku pagasta teritorijā ir 4 purvi - Māsānu,
Peisenieku, Borovkas un Gaiņu. Nozīmīgākā Turku pagasta vērtība ir Gaiņu purvs – Natura
2000 teritorija.
Attēls 5: Lauksaimnieciskā darbība Turku pagastā
18 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Arī Turku pagastā atrodas divi valsts nozīmes aizsargājamie kultūras un arheoloģijas
pieminekļi - Veiguru senkapi (Vecie kapi) un Ģedušu (Gavartines) pilskalns. Pilskalns atrodas
Rudzētu – Steķu – Turķu lielceļa kreisajā malā un no ceļa labi saskatāms. Pilskalns visumā
uzglabājies neskarts.
Pašreiz to izmantošana saistīta tikai ar aprobežojumu ievērošanu ap valsts aizsargājamiem
kultūras pieminekļiem.To turpmākā iekļaušana apritē (tūrisma maršrutos, piem.) atkarīga
no vairākiem priekšdarbiem – izpētes, informācijas par objektu izvietošanas, pieejamības
nodrošināšanas.
Sutru pagasts Sutru pagastam ir ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta – līdz Līvāniem – 24 km, Preiļiem - 12
km, pagasta centrs SUTRI atrodas 0.2 km attālumā no valsts 1. šķiras autoceļa P63 Līvāni -
Preiļi, laba, ērta sabiedriskā transporta satiksme ar Preiļiem, Līvāniem, Rīgu, kas nodrošina
pašvaldības iedzīvotājiem pieeju pamata, vidējai un interešu izglītībai, neatliekamajai
medicīniskajai palīdzībai, iespējas saņemt jebkuru ikdienas pakalpojumu un preču klāstu, kā
arī nodrošina satiksmes iespējas pat līdz republikas galvaspilsētai. Sutru pagasta svarīgākā
tautsaimniecības nozare ir lauksamniecība un mežsaimniecība.
Sutru pagasta Šultēs atrodas Līvānu novadā vienīgaisvalsts nozīmes aizsargājamais kultūras
piemineklis– zemnieku sēta „Šultes”, kā arī
vairāki pagasta nozīmes kultūrvēsturiskie
objekti – dižkoki, baznīcas. Kā pagasta
nozīmes kultūrvēsturiskais mantojums ir
jāvērtē arī Preiļu – Rauniešu - Rožupes ceļš
(caur Kazuļiem, Rentgentovu, Znotiņiem).
Šīs kultūrvēsturiskās joslas izpēte noteiks
tās devumu pagasta un visa novada
līdzsvarotas attīstības procesā.
Attēls 6: Zemnieku sēta „Šultes”, valsts aizsargājamais kultūraspiemineklis nr.6130
Rudzātu pagasts Rudzātu pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Pagasta reljefs ir
līdzens, teritorijas vidējais augstums virs jūras līmeņa ir robežās no 80 – 105 m virs jūras
līmeņa. Atsevišķās vietās pagasta teritorijā atrodas DR-ZA virzienā izstiepti 3-10 m augsti
morēnu vaļņi. Pagasta ziemeļu un austrumu daļā vairāki purvi, pazīstamākais no tiem – īpaši
aizsargājamā teritorija un nozīmīga gājputnu pulcēšanās vieta Lielais Pelečāres purvs.
Pagasta teritoriju šķērsojošā Ošas upe un tās pietekas veido plašu nelielu ūdensteču tīklu.
19 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Pagasta teritorija atrodas Lubānas līdzenuma – Latgales augstienes klimatiskajā rajonā. Tas
ir viskontinentālākais un siltākais Latvijas klimatiskais rajons. Bezsala periods ilgst 135 – 145
dienas. Pēc ģeomorfoloģiskās rajonēšanas pagasta teritorija pieder pie Latgales augstienes
Feimaņu pauguraines.
Pagasta teritorija atrodas netālu no lielajām automaģistrālēm Rīga – Rēzekne un Rīga –
Daugavpils. Galvenās nozares pagastā ir lauksaimniecība, mežizstrāde un tirdzniecība, bet
populārākā uzņēmējdarbības forma – z/s.
Rudzātu pagastā tūrisma attīstībai
izmantojamie resursi ir savdabīgi – atšķirībā
no Latgalei raksturīgā saposmotā un
ezeriem bagātā reljefa, pagasta teritorija
atrodas līdzenumā.
Autoceļš P62 Madona – Preiļi – Krāslava
Latgales reģiona teritorijas plānojumā ir
definēts kā ainaviskais ceļš.
Attēls 7: Rudzātu pagasta parka reljefs
Jersikas pagasts Jersikas pagasts atrodas Daugavas labajā krastā un tā kopējā platība ir 11380 ha. Pagastu
šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža
(Pāternieki), viens vietējais autoceļš (2.šķiras autoceļš) V757 Grīva-Stari un dzelzceļa līnija
Rīga – Daugavpils, pa kuru notiek gan pasažieru pārvadājumi, gan arī kravu pārvadājumi.
Laba satiksme ir viena no galvenajām pagastu raksturojošām iezīmēm. Gar pagasta rietumu
robežu tek Daugava 31 km garumā. No Jersikas pagasta teritorijas iztek Daugavas pieteka
Gumerte, cauri pagastam tek Daugavas pieteka Izteka. Pagastā ir 17 apdzīvotas vietas un 2
ciemi (Upenieki un Jersika). Jersikas pagasta teritorijā atrodas divas pārceltuves - Līvānu
pārceltuve un Dunavas pārceltuve (Stūrišķos). Šis pakalpojuma veids ir īpašs un Daugavai
raksturīgs. Jersikas ciemā tika ierīkots gājēju un veloceliņš autoceļa A6 Rīga-Daugavpils-
Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki) posmā no 184,86 – 186,03 km zemes nodalījuma
joslā. Līvānu pilsētas industriālā teritorija robežojas ar Jersikas pagasta rūpniecisko zonu,
kurā atrodas un darbojas vairāki uzņēmumi.
20 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Jersikas pagastam ir liela kultūrvēsturiska
nozīme, jo pēc arheoloģiskajiem
izrakumiem noskaidrots, ka Jersikas
pilskalnu cilvēki sākuši apdzīvot kopš
1.gadu tūkstoša p.m.ē., pilskalnu sākuši
nocietināt, te sākta būvēt pilis ap 900.
gadu. Blakus Jersikas pilij sāka veidoties arī
senpilsēta, kura sevišķi uzplauka laikā no
10. līdz 13.gs. Arheoloģiskie atradumi un
rakstiskie avoti liecina, ka Jersikas pilsēta
tiem laikiem bijusi liela un bagāta, ar
daudzām dzīvojamām mājām,
saimniecības ēkām, vairākām baznīcām.
Attēls 8: Daugava Jersikas pagastā
21 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
SOCIĀLĀS VIDES RAKSTUROJUMS
22 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
1.2. IEDZĪVOTĀJI
Iedzīvotāji ir galvenie resursi, kas nosaka Līvānu novada sociālo un ekonomisko attīstību.
Iedzīvotāju skaita ziņā Līvānu novads ir 25.lielākais novads Latvijā. Taču pastāvīgo
iedzīvotāju skaits Līvānu novadā ir pakāpeniski samazinājies - no 18085 iedzīvotājiem
1990.gada līdz 13906 iedzīvotājiem 2011.gadā.
LATVIJA
Iedzīvotāju skaita dinamika Līvānu
novadā 1990 2 668 140 18 085
1991 2 658 161 18 007
1992 2 643 000 17 873
1993 2 585 675 17 453
1994 2 540 904 17 262
1995 2 500 580 17 126
1996 2 469 531 16 894
1997 2 444 912 16 743
1998 2 420 789 16 586
1999 2 399 248 16 251
2000 2 381 715 15 973
2001 2 364 254 15 725
2002 2 345 768 15 472
2003 2 331 480 15 348
2004 2 319 203 15 113
2005 2 306 434 14 926
2006 2 294 590 14 799
2007 2 281 305 14 661
2008 2 270 894 14 483
2009 2 261 294 14 283
2010 2 248 374 14 134
2011 2 236 910 13906
Avots: CSP
Līvānu novada iedzīvotāju skaits uz 01.01.2010. bija 14134 iedzīvotāji, t.sk. 6540 vīrieši un
7594 sievietes, bet uz 01.01.2011. - 13906 iedzīvotāji, t.sk. 6445 vīrieši un 7461 sieviete (pēc
PMLP datiem).
23 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Iedzīvotaju skaita samazināšanās raksturīga arī visam Latgales reģionam un valsij kopumā.
Līvānu novadā ievērojamākais iedzīvotaju skaita samazinājums vērojams Līvānu pilsētā un
Rudzātu pagastā.Tas skaidrojams ar vairākiem nozīmīgiem faktoriem, t.sk. demogrāfiskie
aspekti, iedzīvotāju izbraukšana no valsts.
Vidējais iedzīvotāju blīvums Līvānu novadā ir salīdzinoši neliels - 22,7 cilvēki uz 1km²
teritorijas (Latgalē - 23,4 cilvēki, Latvijā – 34,8 cilvēki). Galvenās apdzīvotās vietas ir Līvānu
pilsēta un ciemi pagastu centros - Jaunsilavas, Rožupe, Turki, Rudzāti, Jersika, Upenieki,
Sutri.
Iedzīvotāju vecuma un dzimuma dinamika rāda to, ka vecumā līdz 20 gadiem Līvānu novadā
ir vairāk sieviešu, vecumā no 20 – 35 gadiem ir vairāk vīriešu, no 35 – 55 gadiem atkal ir
neliels sieviešu pārsvars, kas ievērojami palielinās lielākā vecumā, pēc 70 gadu vecuma
pārsniedzot vīriešu skaitu vairāk par 2 reizēm.
Ilgtermiņa migrācija
2009 2010
Iebrauca Izbrauca Migrācijas saldo Iebrauca Izbrauca Migrācijas saldo
Latvija 42666 47366 -4700 862 48774 -7912
Latgales reģions 5486 6612 -126 536 6656 -1310
Līvānu novads 195 238 -43 186 50 -64
Migrācijas saldo, kā jau minēts, ir negatīvs. Sevišķi izteikti tas vērojams pagastos, kur
attīstību nopietni ietekmē pastiprinātā jauniešu aizbraukšana, kuri meklē plašākas darba un
mācību iespējas ārpus pagasta un novada. Vairums veiksmīgi iekārtojas jaunās dzīvesvietās
24 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
un neatgriežas uz pastāvīgu dzīvi pagastā, tādējādi samazinot pagasta darbspējīgo
iedzīvotāju skaitu.
Līvanu novadā reģistrētās laulības
Gads Kopā t.sk. baznīcā
2006 63 10
2007 60 5
2008 60 4
2009 40 3
2010 36 5
Registrēto laulību skaits ar katru gadu sarūk, kas tiešā veidā ietekmē dzimstību.
Bez tam jaundzimušo skaitu ietekmē arī valsts atbalsta politika vecākiem, ģimenēm – 2007.
un 2008.gada dzimstīas rādītāji Līvānu novadā tāpat kā lielā daļā Latvijas ir visaugstakie
pēdējo 5 gadu laikā.
Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļas informācija liecina, ka 2007.gadā bija vērojams
ievērojams mirstības samazinajums, turpretī 2010.gada rādītāji ir augstākie pēdējo 5 gadu
laikā, kas skaidrojams ar vispārējās sociāli ekonomiskās situācijas, sociālā klimata, personu
fiziskās un garīgās veselības pasliktināšanos valstī.
10587
11294
121102 106 108
99108
207193
220
193
229
0
50
100
150
200
250
2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g.
Miruši Līvānu novadā
Vīrieši
Sievietes
Kopā:
25 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Kā rāda Līvānu novadu demogrāfiskā piramīda (2011.g. sākumā), pat ar augstu dzimstību
iedzīvotāju skaits turpmakajos gados turpinās sarukt, jo zemas dzimstības rezultātā (1990.-
2010.gadu periodā) ir izveidojies cilvēku iztrūkums (skat. demogrāfisko ‘piramīdu’), attiecīgi
turpmākos gadus būs mazāk ‘māmiņu’ (pat ja viņas visas dzemdētu 3 bērnus katra).Pie tam,
iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā nenovēršami krītas.
294
287
294
465
519
456
484
507
542
495
409
311
272
238
154
119
300
293
302
455
567
464
431
478
505
553
541
471
417
428
441
366
448
600
1000 500 0 500 1000
0-4
5-9
10-14
15-19
20-24
25-29
30-34
35-39
40-44
45-49
50-54
55-59
60-64
65-69
70-74
75-79
80-
Vec
um
a gr
up
a
Iedzīvotāju skaits
Vīrieši Sievietes
Līvānu novada „demogrāfiskā piramīda”
Līvānu novads ir viena no latviskākajām Latgales pašvaldībām, kur latviešu īpatsvars veido
66,46%. Tomēr lielu daļu no Līvānu novada iedzīvotāju sastāva (3778 iedzīvotāji jeb 27,17%)
veido krieviski runājošie. Tas prasa papildus pašvaldības ieguldījumus, lai nodrošinātu
pakalpojumu pieejamību krievvalodīgiem iedzīvotājiem.
26 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Iedzīvotāju nacionālais sastāvs /01.01.2011., PMLP/
Jāatzīmē, ka Līvānu novadā ir diezgan zems darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, kas
nosaka Līvānos augstāku demogrāfisko slodzi3. Vairāk kā piektā daļa virs darbspējas
vecuma iedzīvotāju īpatsvars (Līvānu novadā – 20,20%, 2010.gadā) pašvaldībai pirmām
kārtām nozīmē sociālās palīdzības izmaksas un nepieciešamību pēc aprūpes
pakalpojumiem.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tendences norāda uz vēl nelabvēlīgāku
vecumstruktūru nākotnē - iedzīvotāju skaits gan pagastos, gan pilsētā turpinās
samazināties vēl vismaz 10 gadus, jo būtiski samazinājies bērnu īpatsvars, potenciālo jauno
māmiņu īpatsvars.
Visā novadā ir nepietiekama paaudžu nomaiņa, dzimušo skaits ievērojami mazāks kā
mirušo. Viens no risinājumiem varētu būt bērnu un ģimeņu valsts pabalstu palielināšana.
Viens no iedzīvotāju aktivitātes rādītājiem ir NVO skaits un nodarbošanās. Uz 01.04.2011.
Līvānu novadā bija reģistrētas 53 biedrības un nevalstiskas organizācijas, kuru
kontaktinformācija publiski pieejamapašvaldības mājas lapā. Šis ir ievērojams skaits,
salīdzinot ar citiem līdzīga izmēra novadiem. Pateicoties NVO un dažādu iniciatīvu grupu
aktivitātēm, novadā paveikti daudzi sociālās un dabas vides uzlabošanas projekti. Viens no
lielākajiem finansejuma avotiem pēdejos 3 gados bijusi t.s. LEADER programma. Laika
3 Darbspējas vecuma iedzīvotāju attiecība uz 1000 iedzīvotāju ārpus darbspējas vecumā
27 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
posmā kopš programmas uzsākšanas 2009.gadā Līvānu novada biedrības kopā iesniegušas
42 projeku pieteikumus. Atbalstīto projektu kopsumma sasniedz gandrīz 150 000 LVL.
Līvanu novada iedzīvotaji izceļas ar savu radošumu un daudzpusību – arī pagastos blakus
iegūtajām zināšanām, apgūtajai profesijai iedzīvotājiem piemīt vērtīgas kulinārijas,
mūzikas, amatniecības u.c. prasmes.
Kopējais dzīves vides un sabiedriskās drošības līmenis Līvānos un Līvānu novadā vērtējams
kā apmierinošs. Noziedzības līmenis Līvānu novadā ir zemāks nekā vidēji Latgalē un Latvijā
– tas varētu padarīt novadu pievilcīgu ģimenēm.
Avots: CSP LATVIJA Latgales reģions Līvānu novads
2010
Noziedzīgu nodarījumu skaits 51 108 5 792 76
Noziedzīgu nodarījumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem 228
172 125
1.3. LĪVĀNU NOVADA DEMOGRĀFISKAIS MODELIS
Ņemot vērā Līvānu novada dzimstības, mirstības un migrācijas rādītājus iepriekšējos 5
gados, ir izstrādāts novada demogrāfiskais modelis, kas parāda prognozējamo iedzīvotāju
skaita samazinājumu turpmākajos gados pie noteiktiem nosacījumiem, darbībām un
atbalsta pasākumiem.
Kopā Līvānu novadam ir izstrādāti 5 demogrāfiskie scenāriji:
Inertais scenārijs, kad dzimstības, mirstības, migrācijas rādītāji saglabājas 2010.gada līmenī
Reālistiskais scenārijs, kad dzimstība pakāpeniski pieaug par 2.5% gadā līdz dabiskās atražošanas līmenim (t.i. katra sievietei auglīgajā vecumā dzimst VISMAZ 2 bērni), mirstība pakāpeniski sarūk līdz Skandināvijas valstu līmenim, negatīvs migrācijas saldo (-64) sarūk līdz 0 desmit gadu laikā)
Scenārijs „2 bērni vienai sievietei jau 2011. gadā”,kur pieņēmumi tādi paši kā Reālistiskajā scenārijā, tikai līdzsvara dzimstība - 2 bērni katrai sievietei ir jau sākot no 2011.gada
Scenārijs „3 bērni vienai sievietei jau 2011. gadā”,kad pieņēmumi tādi paši kā reālistiskajā scenārijā, tikai līdzsvara dzimstība - 3 bērni katrai sievietei ir jau sākot no 2011.gada. Iedzīvotāju skaits šajā scenārija aug, taču aug arī demogrāfiskā slodze.
Scenārijs „Bērni un iebraukšana”, kur, lai ‘izlabotu’ demogrāfisko situāciju, būtu nepieciešams ‘kompensēt’ zemu dzimstību 1990.-2010.gadu periodā. ‘Vienkāršākais’ veids ir palielināt iedzīvotāju skaitu vecumā no 0 līdz 19 gadiem, kur ir iedzīvotāju iztrūkums, analizējot pēc iedzīvotāju piramīdas (skat. augstāk). Lai nākotnē nodrošinātu darbspējas vecuma iedzīvotāju saglābāšanu esošajā līmenī (ap 9300 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 61 gadam), papildus augstākam dzimstības līmenim, būtu nepieciešama apmēram 1700 iedzīvotāju vecumā no 0 līdz 19 gadiem ienākšana. Ja pieņemam, ka šāda cilvēku iebraukšana varētu notikt desmit gados, tad vienā gadā vajadzētu iebraukt ap 170 jauniem
28 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
iedzīvotājiem (pa 50 bērniem vecuma grupās no 0 līdz 4, no 5 līdz 9 un no 10 līdz 14 gadiem un 20 jauniešiem vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem).
Pesimistiskākajā -Inertajā scenārijā, ja dzimstības, mirstības un migrācijas rādītāji
saglabājas 2010.gada līmenī, nākotnes demogrāfiskā prognoze izskatās šādi:
1390613145
1217911165
101299067
79996935
5900
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
14000
16000
2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050
12.7% 12.4% 11.9% 10.9% 10.2% 9.3% 8.5% 8.0% 7.7%
66.8% 66.1% 65.3% 63.8% 62.1% 60.8% 59.7% 58.5% 54.3%
20.4% 21.4% 22.7% 25.3% 27.6% 29.9% 31.8% 33.4% 38.0%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050
līdz 14 gadiem 15 - 61 gads pēc 62 gadiem
2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050
līdz 14 gadiem 1770 1635 1454 1219 1035 845 682 557 456
15 - 61 gads 9293 8695 7958 7124 6294 5511 4777 4059 3203
62 gadi un vairāk 2843 2815 2767 2822 2800 2712 2540 2319 2240
Kopā 13906 13145 12179 11165 10129 9067 7999 6935 5900
Scenārijā „Bērni un iebraukšana” grūti iedomāties situāciju, kad novadā iebrauc tikai bērni
un jaunieši atsevišķi bez vecākiem, tāpēc tika modelēta situācija, kad iebrauc ģimenes ar
bērniem: 1700 iedzīvotāji, t.sk. 850 pieaugušie (vecumā no 20 līdz 35 gadiem) un 850 bērni
un jaunieši no 0 līdz 19 gadiem.
29 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Iedzīvotāju skaita prognoze šajā scenārijā izskatās šādi:
1390614536
15395 15538 15413 15236 15095 15009 14937
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
14000
16000
2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050
Galveno vecumgrupu skaits un proporcija atainots attēlā un tabulā zemāk:
12.7% 16.2% 19.8% 21.4% 20.4% 18.8% 18.2% 18.8% 19.8%
66.8% 64.2% 61.7% 59.3% 59.9% 61.2% 62.1% 61.6% 59.0%
20.4% 19.6% 18.6% 19.2% 19.8% 20.0% 19.7% 19.7% 21.1%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050
līdz 14 gadiem 15 - 61 gads pēc 62 gadiem
2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050
līdz 14 gadiem 1770 2352 3042 3331 3141 2861 2742 2820 2963
15 - 61 gads 9293 9332 9491 922 9226 9329 9379 9239 8815
62 gadi un vairāk 2843 2852 2862 2987 3046 3046 2974 2950 3159
Kopā 13906 14536 15395 15538 15413 15236 15095 15009 14937
Demogrāfiskā slodze (iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam un pēc darbspējas vecuma
skaits uz 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā) pieaug pilnīgi visos scenārijos, taču
labvelīgākā situācija ir scenārijos ar jaunu iedzīvotāju iebraukšanu.
30 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Šīs paredzamās demogrāfiskās tendences jāņem vērā, plānojot esošo pakalpojumu
uzlabošanu, pārvaldes pārstrukturizēšanu, jaunu pakalpojumu attīstību un jebkurus
attīstības pasākumus novadā.
1.4. NODARBINĀTĪBA
Līvānu pilsētas un novada uzņēmējdarbībai ir nozīmīgas rūpnieciskās un lauksaimnieciskās
ražošanas tradīcijas un pieredze. Līvānu novads pozicionē sevi kā pašvaldību, kura veido
uzņēmējdarbību un inovācijas rosinošu vidi, un ir jau pirmie sasniegumi, kas tiek attīstīti
tālāk, iekļaujoties Latgales reģiona uzņēmējdarbības atbalsta sistēmā. Uzņēmējdarbības
atbalsta un inovāciju veicināšanas pasākumi novadā tiek saistīti ar atbilstošiem
cilvēkresursu attīstības pasākumiem, lai nodrošinātu moderno tehnoloģiju ieviešanai un
kvalitatīvu produktu attīstībai nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas.
Gan ražošanas apjoma, gan nodarbināto skaita ziņā lielākie novada uzņēmumi ir SIA „Z-
Light”, SIA „RNS-D”, SIA „Sencis”, SIA „Līvānu mājas un logi”, „SIA „Adugs”, SIA „Daugulis
& Partneri”, SIA „Līvānu siltums”, SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, SIA
„Biolitec”, SIA „Līvānu kūdras fabrika”, SIA „Līvānu meliorators”, SIA „Saltums 2”, SIA
„Rudzāts”, SIA „Čiekuriņi”.
Diemžēl bezdarba līmenis Līvanu novadā bijis augsts visu laiku. 2011.gadā vērojams
bezdarba neliels samazinājums.
0
5
10
15
20
25
2008.g.janvāris 2009.g.janvāris 2010.g.janvāris 2011.g.janvāris 2011.g.jūnijs
10,8
14,5
20,4
17,9 17,3
%
Bezdarba līmenis Līvānu novadā
2008.gadā bezdarba līmenis novadā bija 10,8%, 2010.gada janvārī tas gandrīz dubultojās –
20,4% no iedzīvotāju skaita darbspējas vecumā. Lai gan bezdarba līmenis ir visai augsts,
tam ir tendence samazināties.
31 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
2009.gadā Līvānu novadā bija reģistrēti 894 komersanti. Pēc VID datiem uz 2011. .gada
1.jūliju ir reģistrētas 866 komercsabiedrības (t.sk. 70 – individuālie komersanti), taču tikai
247 uzņēmumos (28,52%) ir darba ņēmēji. Tātad lielākā daļa komersantu ir viena cilvēka
uzņēmumi vai tās ir pašnodarbinātās personas. Lai radītu jaunas darba vietas, jāsniedz
iespējamais atbalsts esošo uzņēmumu paplašināšanai un jaunu uzņēmumu dibināšanai.
32 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
No NVA Līvānu apkalpošanas centra uzskaitē (uz 30.11.2010.) esošajiem bezdarbniekiem
lielākā daļa sieviešu ir vecumā no 55-59, no kā stipri neatpaliek sievietes, sākot no 44 gadu
vecuma. Otra lielākā grupa ir jaunieši no 25-29 gadi. Vīriešiem visvairāk bezdarbnieku ir 50-
54 gadu vecumā. Nomācošs ir fakts, ka gandrīz 54% bezdarbnieka statusā ir 1-3 gadus un
vairāk. Visvairāk bezdarbnieku ir profesionālā un vispārējā vidējā izglītība.
Pēc NVA Līvānu sektora sniegtās informācijas pēdējo 2 gadu laikā Līvānu novadā ESF
programmas ”Bezdarbnieku un darba meklētaju apmācība Latvijā” ietvaros 492
bezdarbnieki un darba meklētāji saņēmuši neformālo apmācību, 92 – profesionālo
apmācību. Diemžēl nav konkrētu datu, cik no šiem cilvēkiem, pateicoties apmācībām,
ieguvuši darbu.
Īpaša uzmanība jāpievērš jauniešu nodarbinātības jautājumiem. Jauniešu-bezdarbnieku
skaits pašvaldībā pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem uz 30.04.2011. - 226
personas, vecumā no 15-25 gadiem, kas ir 13,8 % no kopējā bezdarbnieku skaita Līvānu
novadā.
Pašvaldība iesaistās dažādos NVA projektos, izmantojot to piedāvātās iespējas nodarbināt
iedzīvotājus. Piemēram:
Vasaras darbu skolēniem 2008. gadā veica 108 jaunieši tajā skaitā 34 pusaudži no 13-14g.v.
33 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
2009. gadā Līvānu novada pašvaldības iestādēs un vietējos uzņēmumos NVA projektā „Darba izmēģinājumi” strādāja 15 jaunieši - bezdarbnieki un guva praktiskā darba iemaņas dažādās profesijās.
2010.gadā tika atvērts projekts par jauniešu (virs 18.g.v.) nodarbinātību biedrībās un NVO.
Projekts sociālā riska grupu jauniešu un jauniešu ar mazākām iespējam integrācijai darba tirgū.
Projekts ilgstošajiem bezdarbniekiem - jauniešiem kopš 2009.septembra ir iespēja iesaistīties NVA projektā ”Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība”.
2010. un 2011. gadā projektā „Jauniešu darba prakse” Līvānu novadā 69 jaunieši strādāja pie 19 darba devējiem Līvānu novada komercsabiedrībās, NVO, biedrībās
Novadā darbojas Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (LIIC), kas jaunajiem
uzņēmējiem piedāvā biroja telpas par samazinātu nomas maksu un biroja tehniskos
pakalpojumus. Lai tiktu veicināta jauniešu nodarbinātība un komercdarbība, Līvānu novadā
tiek organizētas karjeras konsultācijas (NVA) un konsultācijas jaunajiem uzņēmējiem (LIIC).
Līvānu 1.vidusskolā sadarbībā ar Latvijas uzņēmējdarbības un menedžementa akadēmiju
tiek piedāvāta interešu izglītības programma „Komerczinības vidusskolēniem”, kur jauniešu
apgūst komercdarbības uzsākšanai nepieciešamās zināšanas.
Pašvaldība līdzdarbojas skolēnu „Ēnu dienu” pasākumos4. Ēnu dienā skolēni tiek
iepazīstināti ar pašvaldības iestāžu darbu, darbinieku pienākumiem, atbildību u.c.
jautājumiem, lai jaunieši gūtu priekšstatu par dažādām specialitātēm un spētu vieglāk
izvēlēties nākotnes profesiju.
Diemžēl jauniešu bez darba pieredzes kopejās darba prakšu iespējas ir ļoti ierobežotas, t.sk.
ja nav adekvāta valsts atbalsta, uzņēmēji nelabprāt pieņem jauniešus darba praksē, jo tas no
uzņēmēja prasa papildus uzmanību, laiku, ieguldījumus.
Pēc Līvānu novada Sociālā dienesta informācijas, liela daļa bezdarbnieku nevēlas mācīties
kvalifikācijas celšanas vai citas profesijas apguves kursos, pamatojot ar to, ka trūkst naudas
ceļam uz pilsētu un atpakaļ, liels attālums līdz autobusa pieturai, nav ērtas autobusu
satiksmes vai tik un tā darbu neatradīs.
ESF programmas „Darba praktizēšana pašvaldībās” (ar 100 latu stipendiju) ietvaros t.i.
subsidētas darba vietas saņēmuši 657 cilvēki laika posmā no 2010.gada sākuma līdz
2011.gada martam. Vidēji mēnesī ir nodarbināti ap 170 - 230 bezdarbnieku.Diemžēlvienai
bezdarbnieku daļai pat 100 latu stipendiātu programma nešķiet pievilcīga, jo „vasarā ir
4 Papildus informācija par „Ēnu dienu” pasākumiem www.jal.lv
34 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
karsti, bet ziemā auksti”. Bieži vien cilvēki vēlas strādāt tikai fiziski vieglus darbus,
neraugoties uz nepieciešamo prasmju trūkumu.
Liela daļa pagastu iedzīvotāju strādā savās saimniecībās. Rožupes pagasts ir vienīgias
pagasts, kurā zemnieku saimniecību skaits ir lielāks par piemājas saimniecību skaitu.
Saimniecību skaits Līvānu novadā (CSP dati, 2011)
Lielai daļai sabiedrības ir izveidojies pamata dzīves un darba prasmju trūkums, pašapziņas
trūkums un pat kauns strādāt. Aptaujājot dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus par
izmaiņām, uzlabojumiem, kas būtu jāveic sociālo pabastu piešķiršanas sistēmā, lai
augstākminēto tendenci mainītu, tiek secināts, lai motivētu cilvēkus iesaistīties dzīves
kvalitātes uzlabošanā, būtu nepieciešams ieviest stingrākus noteikumus pabalstu
piešķiršanai tie varētu būt:
1. par nepatiesu ziņu sniegšanu (par aplokšņu algu u.c. ienākumiem) liegt pabalstu
saņemšanu uz kādu laiku un atmaksāt saņemtos pabalstus;
2. uzlikt par pienākumu katru pabalstu tiešāmatstrādāt, nevis kā tagad, kad var arī
nestrādāt;
3. ļaut algotos pagaidu sabiedriskos darbus strādāt pie uzņēmējiem (tad centīgākajiem
bezdarbniekiem būtu lielāka iespēja atrast darbu, arī uzņēmējiem būtu iespēja ražot vairāk
produkcijas u.tt.);
4. nemaksāt pabalstus, ja pabalstu saņēmējs atsakās no pieejamām NVA piedāvātām
programmām, neskatoties uz to, ka šī ir iespēja palielināt ienākumus;
5. sociālais dienests pēc savas iniciatīvas varētu pārvērtēt personas (ģimenes) ienākumus.
1.5. IZGLĪTĪBA UN TĀLĀKIZGLĪTĪBA
Izglītības (formalās, interešu un neformalās) un garīgās pilnveidošanās, kā arī fiziskās
attīstības iespējas novadā nodrošina šādas izglītības iestādes:
35 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Izglītības iestāde
01.09.2008.
01.09.2009
Izglītojamo skaits uz 01.09.2010.
Kopā
Kopā
Kopā
t.sk.
1 -12.kl.
t.sk.
5-6 gadīgie
t.sk.
pārējie pirms kolas vec. bērni
Līvānu 1. vidusskola 698 671 609 609
Līvānu 2. vidusskola 284 278 274 257 17
Līvānu novada vakara (maiņu)
vidusskola
108 116 122 122
Rudzātu vidusskola 148 146 144 114 21 9
Rožupes pamatskola 135 130 124 92 16 16
Jaunsilavas pamatskola 168 168 165 105 29 31
Jersikas pamatskola 92 105 113 101 12
Sutru pamatskola 65 68 59 44 5 10
Rudzātu speciālā
internātpamatskola
82 85 79
Līvānu novada pirmsskolas izglītības
iestāde „Rūķīši”
268 280 301 130 171
Līvānu Bērnu un jauniešu centrs 919
Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas un
mākslas skola
240 255 243
Līvānu Bērnu un jaunatnes sporta
skola
227
Līvānu novada astoņās vispārējās izglītības iestādēs un vienā speciālās izglītības iestādē
2010.gada 1.septembrī mācības uzsāka 1444 izglītojamie, kas ir par 154 izglītojamiem
mazāk nekā 2009.gada 1.septembrī. Līvānu novada pirmsskolas izglītības iestādi un
grupas apmeklē 467 izglītojamie. 919 izglītojamie ir iesaistīti interešu izglītības apguvē, bet
470 izglītojamie apmeklē Līvānu novada profesionālās ievirzes izglītības iestādes.
Kopējo skolēnu skaita samazinājumu ietekmēja tas, ka izlaiduma klases bija skaitliski lielas,
jo 1.klašu skolēnu skaits salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir nedaudz palielinājies. 2009.gadā
mācības uzsāka 108, bet 2010.gadā 119 skolēni.
Līvānu novada vispārizglītojošās izglītības iestādēs 2010./2011.mācību gadā tika īstenotas
29 licencētas un akreditētas izglītības programmas, pirmsskolas izglītības iestādē - trīs
izglītības programmas, Līvānu mūzikas un mākslas skolā –kopā 8 licencētas un akreditētas
izglītības programmas un sporta skolā - četras licencētas izglītības programmas.
Novada vidusskolu absolventu vērtējumi 2010./2011.mācību gada centralizētajos
eksāmenos A, B un C līmenī:
Līvānu 1.vidusskolā 68 %;
36 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Rudzātu vidusskolā 77,4 % ;
Līvānu 2.vidusskolā 74%;
Līvānu novada vakara (maiņu) vidusskolā 30 %.
Par labiem sasniegumiem 2009./2010.mācību gada valsts mācību priekšmetu olimpiādēs,
konkursos, sporta čempionātos 21 izglītojamais saņēma Līvānu novada domes piešķirtās
naudas balvas, bet 50 skolēni par veiksmīgu dalību saņēma Domes balvas.
46 Līvānu novada pedagogi, kuru izglītojamie/audzēkņi 2009./2010.mācību gadā bija
mācību priekšmetu olimpiāžu, konkursu un čempionātu uzvarētāji saņēma Domes balvas.
Līvānu novada izglītības iestādēs kopā strādā 293 pedagogi.
ESF projekta„Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas
apstākļos” ietvaros 2010.gadā dažādās aktivitātēspiedalījās 12 Līvānu novada izglītības
iestādes, kopumā projektā iesaistījās 118 pedagogi. -
Pirmsskolas izglītību var iegūt PII „Rūķīši” (Līvānos, Rīgas ielā 13), Jaunsilavas pamatskolas,
Rudzātu vidusskolas, Jersikas pamatskolas, Sutru pamatskolas, Rožupes pamatskolas, kā
arī Līvānu 2.vidusskolas pirmskolas izglītības grupās. Ņemot vērā ievērojamus pašvaldības
ieguldījumus atbilstošu telpu nodrošināšanā, PII „Rūķīši” paplašināšanā, 2010./2011.gadā
pilnīgi visiem Līvānu novada bērniem pirmskolas vecumā, kuri tika laicīgi pieteikti iestādē
un kuru vecāki bija izpildījuši normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepieciešamo izziņu
iesniegšanu u.c., vietas bērnu dārzā tika nodrošinātas. Bērnus bērnudārzā uzņem no 1,7
gadiem. Ņemot vērā pēdējās izmaiņas LR normatīvajos aktos, arī Līvānu novada pašvaldībai
jāplāno pasākumi, lai nodrošinātu vietas pirmsskolas grupās bērniem jau no 1,5 gadu
vecuma.
Izvērtējot ģimenei labvēlīgu vidi Līvānu novadā, jāsecina, ka jaunajām māmiņām, kuras
samērā ātri vēlas atsākt strādāt, ir problemātiski nodrošināt bērna atbilstošu pieskatīšanu –
ja bērns ir vecumā zem 1,7 gadiem un nav pieejama auklīte, jaunā sieviete nevar atsākt
darbu. Kā viens no atbalsta pasākumiem varētu būt sertificēto auklīšu (kas beigušas NVA
profesionālos kursus) kontaktinformācijas ievietošana pašvaldības mājas lapā.
Gan PII „Rūķīši”, gan visās pagastu skolās esošās pirmsskolas izglītības grupas sagatavo
bērnus skolai, līdz ar to skolā bērnam ir daudz vieglāk (bērni attīstās gan fiziski, gan
muzikāli, gan psiholoģiski).
Vispārējās izglītības iestādes: Līvānu 1.vidusskola
Skola apņēmusies līdz 2013./2014.mācību gadam izpildīt visas prasības un veikt atbilstošus
sagatavošanās pasākumus, lai pretendētu uz valsts ģimnāzijas statusa atkārtotu iegūšanu.
Papildus tiek pētītas iespējas t.s. Reālģimnāzijas izveidei. Tas nebūs viegli, jo šāda veida
ģimnāzijas Latvijā šobrīd nav. Taču skolas vadība un personāls ir gatavi mērķtiecīgi strādāt,
lai veidotu specifiskas apmācību programmas, kas pietuvinātas reālajai dzīvei, tādējādi
37 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
skolēnus labāk sagatavojot praktiskajai dzīvei. Līdz ar to nepieciešami vairāku klašu telpu
remonti un papildus aprīkojuma, mācību līdzekļu iegāde (piem. mājturības kabinetiem).
Otrs svarīgs uzsvars Līvanu
1.vidusskolas turpmakajā attīstībā
tiks likts uz matemātikas, dabas
zinību un svešvalodu apguvi.
Līdzšinējie audzēkņu rezultāti
pierāda, ka skolā ir pietiekoši
kvalificēti mācībspēki, motivēti
bērni un jaunieši, lai minētos
priekšmetus apgūtu augstā līmenī.
Attēls nr.9: Līvānu 1.vidusskola
Svarīgi aspekti, kurus Līvānu 1.vidusskola plāno integrēt savā turpmākajā darbā un kas
atbilst Latgales stratēģijas 2012 – 2017 apakšprogrammas „Skola +” mērķiem5 par skolas
funkciju un sniegto pakalpojumu paplašināšanu, ir:
- ģimenes labsajūtas veidošana (t.sk. jauno māmiņu skola, psihologa pieejamība vecākiem,
kurš varētu darboties visās novada skolās);
- uzņēmējdarbības izglītība visos vecumos (t.sk. dalība Junior Achievement programmā);
- modernās tehnoloģijas (ja skolā tiek izveidots IT centrs)
- radošās domāšanas un dabaszinību attīstība visos vecumposmos (ja sākumskolā -
Laimiņas skolā tiek izveidots dabas zinību kabinets)
Bez tam skolā turpinās darboties pedagoģiskās korekcijas klase un C līmeņa klase ar mērķi
nodrošināt bērniem pedagoģisku un medicīnisku korekcijas atbalstu, palīdzēt apgūt
komunikācijas, pašapkalpošanās un dažādus mācīšanās paņēmienus. Lai maksimāli
motivētu gan vietējos, gan blakus novadu jauniešu vidusskolas studijām izvēlēties Līvānu
1.vidusskolu, skolas vadība plāno paredzēt vairākus papildus atbalsta pasākumus, piem.,
stipendiju piešķiršanu vidusskolēniem, kas mācās uz 7-10 ballēm, speciālās (koriģējošās)
vingrošanas nodrošināšana. Taču, ņemot vērā pašvaldības ierobežotās budžeta iespējas, šīs
aktivitātes galvenokārt jāplāno sadarbībā ar novadā esošo uzņēmēju atbalstu, biedrību
darbību atsevišķu projektu ietvaros, piesaistot ārējo finansējumu.
Lai pilnībā sakārtotu skolas infrastruktūru, nepieciešami milzīgi ieguldījumi telpu pārbūvē,
vides sakārtošanā un mācību procesa modernizācijā. Diemžēl pašvaldības ierobežotā
budžeta dēļ tuvākajos 3-4 gados visas vajadzības netiks apmierinātas, taču plānoti vairāki
projekti kā prioritārie pasākumi saistībā ar telpu pārplānošanu to racionālākai izmantošanai.
Līvanu 1.vidusskola ir viena no divām novada skolām, kuras pilnībā pārgājušas uz e-žurnāla
izmantošanu.
5Skola kā daudzfunkcionāls izglītības, kultūras, sabiedrisko un paaudžu mijiedarbības centrs /”Latgales
stratēģija 2030”, 2010.g./
38 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Līvanu 1.vidusskolas ārpusklašu darbā lielu ieguldījumu sniedz biedrība „Līvānu
1.vidusskolas atbalsta biedrība” un tai cieši blakus esošais Vecāku klubiņš (neformāla vecāku
apvienība).
Līvānu 2.vidusskola
Līvanu 2.vidusskola izceļas novada skolu tīklā ne tikai ar augstu sasniegumu līmeni
eksaktajos priekšmetos (74% ir A,B,C līmenis), bet arī ar aktīvu ārpusstundu darbību, t.sk.
kas orientēta uz skolēnu biznesa pamatzināšanu un prasmju attīstību. Jau kopš 1998.gada
skolā katru gadu tiek dibināti mācību uzņēmumi (Junior Achievement ietvaros). Skolēniem
pedagoga uzraudzībā ir iespēja pilnībā izjust uzņēmējdarbības vidi – atlasīt personālu, veikt
dokumentācijas kārtošanu utt. Nozīmīgākie 3 uzņēmumi darbojušies 1) diskotēku
organizēšanas pakalpojumu sniegšanā, 2) bērnu pasākumu un akciju organizēšanas
pakalpojumu sniegšanā, 3) mākslas, amatniecības jomā (konfekšu pušķu veidošana un
tirdzniecība). Jaunie uzņēmēji piedalījušies un guvuši atzinības arī starptautiskos firmu
festivālos.
2010.gadā veikti skolas siltināšanas darbi, pēc kuriem Līvānu 2.vidusskola pilsētā izceļas ar
savu ārsienu krāsu dizainu – šis ir objekts, kuru Līvānu viesi, kas brauc cauri pilsētai, ir
noteikti pamanījuši. Skolas klašu telpas tiek pakapeniski uzlabotas, tās ir piemērotas
mācību procesam un audzināšanas darbam, bet nopietnas problēmas pastāv ēdināšanas
blokā un aktu zālē, kur nepieciešams veikt pamatīgus rekonstrukcijas darbus. Līvānu
2.vidusskolas aktu zāle šobrīd
nevar tikt izmantota, kas
ievērojami traucē kopējam
skolas darbam.
2011.gada jūlijā skolas telpās
darbu uzsāka zobārsta
privātprakse (SIA „Some”), kas ir
piemērs t.s. „Skola+” attīstībai ne
tikai pagastu skolās, bet arī
pilsētā.
Attēls nr.10: Līvānu 2.vidusskolas un Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolas ēka
Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskola
Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskola pēc savas specifikas ir vienīgā tāda Līvānu novada
skola. Tiek piedāvātas 3 licencētas izglītības programmas:
Pedagoģiskās korekcijas pamatizglītības programma, kurā skolēni var mācīties - padziļināti tieši tos mācību priekšmetus, kuri sagādā grūtības. Šajā programmā arī adaptējas un mācības turpina mūsu novada iedzīvotāji pēc ieslodzījumiem, kā arī audzēkņi no citiem novadiem bez vecuma ierobežojuma;
39 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
VVI vispārizglītojošā virziena izglītības programma;
VVI vispārizglītojošā virziena neklātienes izglītības programma (strādājošiem, notiek arī tālmācība ar skolēniem, kas daļēju mācības laiku pavada ārzemēs), šāda programma novadā tiek piedāvāta tikai vakarskolā.
Bez tam skola veic nozīmīgu sociālo funkciju un sniedz mūžizglītības pakalpojumums.
Katru gadu skolā notiek remonti, tā sakārtojot skolas estētisko vidi. Skolai uzlikts jauns
jumts, saremontēts sanitārais mezgls, nomainīti logi, skaisti izremontēta aktu zāle, gaumīgi
iekārtoti visi mācību kabineti - datorklase, bibliotēka, metodiskais kabinets, psihologa
istaba, skolēnu un skolotāju atpūtas telpas.
Pēc skolēnu skaita var secināt, ka ar katru gadu skolas skolēnu skaits pieaug.
Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolā mācās skolēni arī no citām (kopā 11) pašvaldībām,
t.sk. ir 4 bāreņi un bez vecāku gādības palikušie, 6 invalīdi (2010./2011.m.g.). Skolā ir 7 klašu
komplekti, strādā 10 skolotāji un 1 sociālais pedagogs.
Skola aktīvi piedalās dažādos projektos: realizēts NVA projekts „Atbalsts invalīdiem –
bezdarbniekiem profesionālo prasmju apguvei darba vietā”, īstenotas neformālās izglītības
programmas bezdarbniekiem un darba meklētājiem NVA īstenotā aktīvā nodarbinātības
pasākuma „Neformālās izglītības ieguve” ietvaros, dodot skolēniem - bezdarbniekiem
iespēju papildus apgūt dažādus kursus.
2011.gada pavasarī skolai izdevies-saņemt ELFLA līdzfinansējumu projekta „Bērnu rotaļu
istabas izveide Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolā”. Projekta mērķis ir veicināt
izglītības pieejamību un mācību procesa efektivizāciju jaunajiem vecākiem, kā arī dažādot
izglītojošās un attīstošās aktivitātes pirmskolas vecuma bērniem Līvānu novadā, izveidojot
bērnu rotaļu istabu Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolā.
Tas nozīmē, ka Vakara (maiņu) vidusskolas audzēkņiem būs iespējams atstāt bērnus
pieskatīšanai, neuztraucoties par to drošību un pilnvērtīgi pavadīto laiku. Šīs aktivitātes
pieejamības rezultātā samazināsies kavēto nodarbību skaits un uzlabosies zināšanu līmenis
un izglītības kvalitāte audzēkņiem, kuri audzina bērnus un sastopas ar grūtībām nodrošināt
bērnu pieskatīšanu mācību laikā. Audzēkņiem būs iespēja mācību laikā savu bērnu uz laiku
uzticēt sociālajam pedagogam. Šādas vizuāli pievilcīgas un praktiskas rotaļu istabas izveide
un pieejamība, iespēja atstāt bērnus pieskatīšanai iespējami piesaistīs arī citus jaunos
vecākus gan no pilsētas, gan novada lauku teritorijām mācīties Līvānu vakarskolā, ja līdz šim
šāda iespēja nav tikusi izmantota, sastopoties ar problēmām bērnu pieskatīšanas jomā.
Projekta rezultātā audzēkņiem (vecākiem) tiks radītas vienlīdzīgas iespējas izglītības apguvē
un atvieglots mācību process, jo izglītības apguve mūsdienās ir viens no svarīgākajiem
faktoriem sekmīgai dalībai darba tirgū un savas ģimenes turpmākai nodrošināšanai.
Rudzātu vidusskola
Rudzātu vidusskola piedāvā pirmsskolas izglītības programmu, vispārējās pamatizglītības
izglītības programmu latviešu mācībvalodā dienas skolā un vispārējās vidējās izglītības
vispārizglītojošā virziena izglītības programmu. Pieejamas 3-4 un 5-6 gadīgu bērnu
40 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
pirmsskolas grupas. Skolas telpās atrodas un tās intensīvi izmanto sabiedriskais centrs
„Biedrība Rudzāti”, kurš rūpējās par Rudzātu garīgo, kultūras dzīvi un ekonomisko attīstību,
vides sakopšanas pasākumi. Skolā izvietots arī Rudzātu saieta nams, kuru izmanto gan
skolas audzēkņi un darbinieki, gan visa pagasta iedzīvotāji.
Skolai ir labi panākumi mācību un
audzināšanas darbā. Centralizētajos
eksāmenos skolēnu zināšanu vērtējums
„A”, „B”, „C” līmenī 78 % skolēnu. Skola
regulāri ir starp labākajām valstī pēc
mācību olimpiāžu rezultātiem. 2011.gadā
astoņi skolēni ir valsts olimpiāžu laureāti.
Skola regulāri ir - „Draudzīgā aicinājuma
balvas” laureāte. Īpaši labas zināšanas
skolēni uzrāda eksaktā cikla priekšmetos.
Ir neskaitāmu valsts konkursu
dabaszinībās laureāti. 70 % skolas
absolventu iestājas un sekmīgi studē
augstskolās budžeta grupās.
Skola sekmīgi pilda audzinošā rakstura
funkcijas. Darbojas viena no
spēcīgākajām Jaunsargu vienībām Latvijā.
Regulāri, kopš 1985.gada tiek organizētas
starptautiskās sacensības sporta tūrismā
„Rudzātu kauss” .
Attēls nr.11: Rudzātu vidusskola
Rudzātu vidusskola spējusi veiksmīgi organizēt sadarbību ar studentiem (iniciatīva ir gan no
skolotājiem, gan pašiem studentiem), ir augsta pašiniciatīva projektu izstrādē, piesaistot
mazos grantus. Ar pašvaldības atbalstu pilnība aprīkots dabas zinību kabinets (25
klēpjdatori), informātikas kabinets (5 datori), ar ko var lepoties Latvijas mērogā. Skolā ir 4
interaktīvās tāfeles, 5 projektori – skolas materiālā bāze ir 100% atbilstoša mācību
programmu nodrošināšanai. Rudzātu vidusskola ir arī viena no divām novada skolām, kuras
pilnībā pārgājušas uz e-žurnāla izmantošanu.
Informātikas kabinetu, kurā ir 18 datori, un Informācijas centru izmanto autovadītāju
apmācībā, lauksaimnieku apmācībam, datorapmācībām, svešvalodu apguvē pagasta
iedzīvotāji.
Nesen noslēdzies svinību (aktu) zāles remonts, taču jāplāno skolas siltināšana, skrejceļa
seguma atjaunošana un skatītāju soliņu uzstādīšana skolas stadionā. Nepieciešama arī zēnu
darbmācības pedagoga piesaiste un kabineta tehniskās bāzes papildināšana.
Skolas kopējo darba organizāciju ievērojami atvieglo tas, ka skolai ir savs skolēnu autobuss,
kā arī skolas internāts.
41 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Skola sadarbībojas ar Latvijas nacionālo fondu (LNF) Zviedrijā – praktiska palīdzība
(apģērbs, pārtika) un Jauno matemātiķu konkruss 4.-7.klašu skolēniem (sadarībībā ar
Latvijas Universitāti) Latvijas mēroga konkurss; kā arī ar Jaunsargiem no 35.zemessardzes
bataljona (tiek organizētas starptautiskas sacensības virves vilkšanā, sporta tūrisma
sacensības “Rudzātu kauss”). Kā savu inovāciju, skola plāno ieviest angļu valodas apmācību
no 1.klases.
Sutru pamatskola
Sutru sešgadīgās skolas vēsture aizsākās 1934. gadā, patreizējā ēka uzcelta 1937.gadā.
Sutru pamatskola var lepoties ne tikai ar savām skolas tradīcijām, bet arī ar augstajiem
sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs. Neskatoties uz mazo skolēnu skaitu skolā,
2006.gadā Sutru pamatskola izcīnīja Draudzīgā aicinājuma balvu „Diploms” (12.vieta valstī).
2007.gadā Sutru pamatskola izcīnīja Draudzīgā aicinājuma balvu „Pūce” (1.vieta valstī).
2008.gadā Sutru pamatskola izcīnīja Draudzīgā aicinājuma balvu „Globuss” (5.vieta valstī).
2009. gadā Sutru pamatskola izcīnīja Draudzīgā aicinājuma balvu „Pūce” (1.vieta valstī), kā
arī IZM un A.Kronvalda fonda balvu „Mazā pūce”. 2010. gadā Sutru pamatskola izcīnīja
„Draudzīgā aicinājuma” balvu „Globuss” (kopvērtējumā 10 gados), kas ir 5. vieta valstī lauku
skolu grupā.
Būtiskas pārmaiņas skolā notika 2007. gadā, kad tika veikta Sutru pamatskolas ēkas
renovācija. Tika izremontētas ne tikai skolas iekštelpas, bet arī atjaunota fasāde un
labiekārtota skolas apkārtne.
Kvalitatīvi renovētā Sutru skola ir ieguvusi pievilcīgu un sakoptu izskatu. Skola darbojas kā
sporta un citu aktivitāšu centrs. Lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu skolā
nepieciešams sasniegt trīs faktoru realizāciju. Nepieciešams, lai skolai ir pieejamas finanses,
kompetenti darbinieki un ar vēlmi izzināt un mācīties apveltīti bērni. Augstāko mācību
procesa kvalitāti izdevās sasniegt 2010. gadā, kad Sutru pamatskolas audzēkņi bija starp
Latvijas mēroga olimpiāžu uzvarētājiem.
Šobrīd skolā strādā 13 pedagogi un 5 tehniskie darbinieki. Demogrāfisko, migrācijas un
saimnieciskās dzīves izmaiņu rezultātā, kad iedzīvotāju skaits, sevišķi lauku nomalēs,
samazinās (arī bērnu skaits samazinās), skolai jāplāno, kā mobilizēt izglītības, kultūras un
citu pakalpojumu sniedzēju un vietējo uzņēmēju resursus, lai iespējams kļūtu par Sutru
pagasta sabiedrisko centru, nodrošinot mūžizglītības procesu un papildinot ar citām
sabiedriskajām aktivitātēm.
Pagasta ēkā netālu no skolas ir izveidota “jauniešu istaba” dažādām aktivitātēm. Brīvajā
laikā jauniešiem patīk dažādas sporta spēles, meitenes interesējas par mūziku, teātra
mākslu, gan zēnus, gan meitenes piesaista aerobika. Kopumā pagastā brīvā laika
pavadīšanas iespējas tomēr nav pietiekošas, kā arī jauniešu vidū būtu jārada lielāka
motivācija uzdrīkstēties un iesākto turpināt ilgtermiņā.
Jersikas pamatskola
Jersikas pamatskolas stiprās puses ir izglītības programmu īstenošanas kvalitāte, t.sk.
uzsvars uz mācībām un audzināšanu izvirzot augstas prasības visā izglītības procesā un
42 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
koncentrēšanās uz to īstenošanu; bērnu ar mācīšanās traucējumiem integrācija sabiedrībā;
pedagogu kolektīvs, kurš spēj pielāgoties jaunām situācijām, atvērts inovācijām, ar augstu
kvalifikāciju, radošs. Skola piedalījusies starptautiskajā ekoskolu programmā, kas ļauj
ilgstošu darbību vides izpētē un aizsardzībā, piedalīšanos valsts līmeņa izglītojošos
projektos, apkārtējās vides sakopšana un uzturēšana kārtībā.
Skola nodrošina interešu izglītības iespējas
bērniem, kas dzīvo tālu no pilsētas un nevar
izmantot mākslas, mūzikas un sporta skolas
pakalpojumus (tautas dejas, mūzika,
kokapstrāde, teātris, lietišķā māksla, sports,
tehniskā grafika); sadarbību ar vecākiem,
labu gaisotni, kas sekmē mācīšanās procesu,
bērnu drošība laikā, kamēr bērni nokļūst
skolā un no skolas mājās (tiek izmantots
skolas autobuss).
Attēls nr.12: Jersikas pamatskola
Skolai ir internāts, ko izmanto sociālā riska ģimeņu bērni, tālu dzīvojošie bērni. Nedrīkst par
zemu novērtēt arī sakopto sakārtoto fizisko vidi, skolas tradīcijas.
Teritoriālais ģeogrāfiskais novietojums Jersikas pagastā nosaka apkārtējās sabiedrības
aktivitāšu centra statusu:
Pieaugušo tālākizglītības iespējas (notiek kursi bezdarbniekiem, ko organizē nodarbinātības dienests)
Sadarbība un NVO
IT izmantošanas iespējas (skolā ir sabiedriskais interneta punkts un uz skolas jumta ir raidītājs, kas palīdz apkārtējiem saņemt IT pakalpojumus)
Pagasta bibliotēkas izbraukuma punkts
Skola ir arī tūrisma pakalpojumu sniedzēja: vasaras nometnes, novadpētniecības istaba,
tuvumā esošie kultūrvēsturiskie objekti.
Lai turpinātu sniegt kvalitatīvu, konkurētspējīgu pamatizglītību katram bērnam atbilstoši
viņa veselības stāvoklim, garīgajai un fiziskajai attīstībai, spējām, talantiem, sociālajām
problēmām un iespējām vispusīgi pilnveidoties, skolā nepieciešama pedagogu
profesionālās meistarības pilnveide individuālajam darbam ar bērniem, ir vajadzīgs
logopēds, psihologs, sociālais pedagogs. Nepieciešmas sakārtot stadionu un fizisko vidi
skolas vecajā ēkā, modernizējot un estētiski atjaunojot mācību kabinetus.
Jaunsilavas pamatskola
Jansilavas pamatskola piedāvā plašu pakalpojumu klāstu. Skolas audzēkņi sevi labi
parādījuši gan novada, gan valsts mēroga olimpiādēs. Piedalījušies vides projektos un
laikraksta “Diena” organizētajā konkursā “Kas notiek”, kur izcīnijuši pirmo vietu. Saņēmuši
draudzīgā aicinajuma fonda balvu “Pūce”, kas ir pateicība skolotājiem un skolēniem par
43 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
augstvērtīgi veikto darbu. Skola vairākkārt parādās Ata Kronvalda skolu reitinga augšgalā,
un tai ir Ekoskolas statuss. Šādi sasniegumi skolas pārstāvjiem arī nodrošinājuši vizīti pie
Valsts prezidenta.
Vairāki skolas absolventi ir pasaules olimpiāžu laureāti:
2008.gadā 3.klases skolēns Matīss Zalāns Latvijā bija Nacionālās bērnu mākslas olimpiādes kārtas uzvarētājs, iegūstot 1.vietu, un tika izvirzīts dalībai Pasaules bērnu mākslas olimpiādes 2.kārtā Vācijā un 3.kārtā ASV. Viņa skolotāja Maija Ancāne ne tikai sagatavoja audzēkni olimpiādei, bet uzņēmās visas ceļojumu rūpes;
2008.gadā Aivars Grigorjevičs Taizemē- 3.vieta ģeogrāfijas olimpiādē, Jānis Broņka Vjetnamā - atzinība fizikas olimpiādē,
2009.gadā Jānis Broņka – dalība pasaules olimpiādē Meksikā.
Skolas audzēkņi ir konkurētspējīgi labākajās valsts ģimnāzijās - vismaz 4 beiguši vai mācās
Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā,apmēram tikpat Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, Ziemeļvalstu
ģimnāzijā un Rīgas 3.vidusskolā.
Skolā bez vispārējās izglītības tiek piedāvātas vairākas speciālās pamatizglītības
programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, izglītojamiem ar mācīšanās
traucējumiem, un izglītojamiem ar valodas
traucējumiem.
Skolas mācību un organizatorisko darbu
pozitīvi ietekmē tas, ka skolā ir izveidota arī
diennakts grupa (internāts). Ir ļoti laba
satiksme ar Līvānu pilsētu, kā arī daudzas
ģimenes savām atvasēm izvēlas skolā
esošas pirmsskolas grupas (3-4 gadus
vecajiem un 5-6 gadus vecajiem bērniem).
Attēls nr.13: Jaunsilavas pamatskola
Pie galvenajām problēmām skolā minama telpu nepietiekamība visām skolas organizētajām
aktivitātām, t.sk. ārpus mācību procesa. Vasaras mēnešos tās tiek piedāvātas vasaras
nometnēm un pasākumiem, to vajadzībām tiek nodrošinātas mēģinājumu vietas, kā arī
organizētas dažādas sabiedriskās aktivitātes. Skolā pieejamas naktsmītnes līdz 80-100
vietām. Nākotnē skola grib censties saglabāt visu klašu komplektus, turpināt sagatavot
konkurētspējīgus skolēnus, kas varētu sekmīgi turpināt izglītību valsts labākajās ģimnāzijās,
kā arī rekonstruēt skolas stadionu.
Pagasta jaunatne piedāvātajos pasākumos un aktivitātēs labprāt iesaistās, galvenokārt, tie
norisinās vasaras mēnešos, piemēram, dažādas sporta aktivitātes. Iespējas gan ir
nepietiekamas, tāpēc pagastā būtu nepieciešms jauniešu centrs, kur satikties un pavadīt
brīvo laiku. Arī skolas sporta zāle brīvdienās nav pieejama. Diemžēl vērojama tendence, ka
maz jauniešu atgriežas uz laukiem brīvdienās. Pēc jauniešu inicatīvas ir plānots ierīkot
sporta laukumu, pamatā tajā būs iespēja nodarboties ar volejbolu un basketbolu.
44 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
No nevalstisko organizāciju piedāvātajām iespējām, invalīdi piedalās Invalīdu biedrības
rīkotajos izglītojošajos pasākumos. Pagastā aktīvi darbojas pensionāru federācija, kā arī
iniciatīvu grupa “Gardēžu klubiņš”.
Skola daļēji pilda Biznesa inkubatora funkcijas, viens no tā darbības veidiem ir dalība „Junior
achievement” programmā, kurā jau 10 gadu garumā regulāri tiek nodrošināti labi rezultāti.
Pedagogi un skolēni aktīvi iesaistās vietējos radošo un starptautiskos sadarbības projektos –
tieši Jaunsilavu pamatskola bija pirmie Latgalē, kuri realizēja Comenius programmas
projektu. Bērniem bijusi iespēja viesoties pie projektu partneriem Vācijā, Somijā, Austrijā.
Skolas veiksmes stāsts lielā mērā skaidrojams ar skolotājiem, kas ir augsti kvalificēti sava
darba fanātiķi, lokālpatrioti, kā arī ar paaudžu un bērnu pēctecību.
Rožupes pamatskola
Blakus vispārējai pamatizglītībai skolā papildus darbojas pirmsskolas grupa (3-4 gadi un 5-6
gadi) ar 32 vietām, tai skaitā 6 diennakts vietām. Skolai ir izveidota arī diennakts grupa ar 14
vietām.
Skolas audzēkņi ir piedalījušies mācību priekšmetu olimpiādēs valsts mērogā bioloģijā,
matemātikā, fizikā un Latvijas un pasaules vēsturē. Skolas teritorijas labiekārtošanai
piesaistīti līdzekļi no KHMN trīs projektu realizēšanai; ikgadējas vasaras nometnes bērniem
no audžu un aizbildņu ģimenēm. Skolai ir sadarbība ar nodibinājumu Latvijas Bērnu fonds,
biedrību “Velku biedrība”, fondu “Veronika”. Skola iesaistās programmā “Zaļā punkta
skola”. Lielākās problēmas, ar ko jāsaskaras izglītības iestādei ir lielais sociālā riska un
maznodrošināto ģimeņu skaits; bērnu skaita samazināšanās, kā arī neapmierinoša skolas
fiziskā vide un materiāltehniskais nodrošinājums.
Lai gan funkcionāli skolā tiek nodrošinātas gan vietas, gan mācības ir jūtamas krasas
atšķirības materiāli tehniskajā nodrošinājumā salīdzinājumā ar citām skolām. Skolas
ēdināšanas bloks, sanitārais mezgls un telpas nav atbilstošas skolēnu un darbinieku
vajadzībām. Līdz ar to kopējā Rožupes skolas pievilcība ir zemāka. Tai pat laikā – kā pierāda
citu skolu pieredze - ievērojamus
panākumus var gūt ar augstas
mācību kvalitātes nodrošināšanu,
kas varētu kļūt arī par Rožupes
pamatskolas iezīmi. Nepieciešama
skolas (sevišķi dabas zinību
kabinetu) renovācija, lai tā atbilstu
personāla un skolēnu vajadzībām,
kā arī jāizveido sporta zāle, kurā
skolēni varētu apmeklēt sporta
nodarbības un kvalitatīvi trenēties,
gatavojoties dalībai sacensībās.
Attēls nr.14: Rožupes pamatskola
45 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Skolas telpās darbojas biedrība “Vecāki Rožupes skolai”, kā arī pieejamas Līvānu BJC
interešu izglītības programmas: jaunsargi, vokālais ansamblis, mazpulki, gaidas, tautas
dejas, folkloras kopa. Bērniem iespēja iesaistīties Līvānu BJSS sporta pulciņos (volejbols,
dambrete), regulāri tiek organizētas sporta nometnes. Jau 3 gadus pēc kārtas Rožupes
pamatskola uzņem arī Mazpulku nomentes dalībniekus. Pie nākotnes attīstības plāniem
skola min atbalsta pasākumu nodrošināšanu darbā ar talantīgajiem audzēkņiem un
skolēniem, kuriem ir mācīšanās un uzvedības traucējumi, sakārtota skolas fiziskā vide un
mūsdienu prasībām atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums.
Lai arī jaunatnei nav pietiekoši nodrošinātas iespējas brīvā laika pavadīšanai, trūkst interešu
pulciņu, nav sporta laukumu, trūkst sporta inventāra, tomēr tā ir ļoti aktīva, izrāda interesi
par sportu un kultūras dzīvi, ir ļoti zinātkāra. Jaunatnes vajadzībām būtu nepieciešams
izveidot telpas galda spēļu izvietošanai, iegādāties inventāru sporta aktivitātēm, kā arī veikt
esošā sporta laukuma rekonstrukciju.
Rožupes skola pazīstama arī ar savu „Šķēršļu joslu” un ar to saistītajam Latgales mēroga
sacensībām.
Rudzātu speciālā internātpamatskola
Rudzātu speciālā internātpamatskolaīsteno vispārējās pamatizglītības programmas
izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, 1.līmeņa profesionālās pamatizglītības
programmas un interešu
izglītības programmas.
Izglītojamie izglītību iegūst
klātienē latviešu valodā un
atbilstoši spēkā esošajiem
normatīvajiem aktiem, atrodas
pilnā vai daļējā valsts apgādībā.
Izglītības programmu
īstenošanas un skolas
uzturēšanas izdevumi tiek
finansēti no Valsts budžeta.
Attēls nr.15: Rudzātu speciālā internātpamatskola
Skolā izglītību iegūst bērni no daudzām Republikas pašvaldībām. 2010./ 2011. m. g. ir
pārstāvēta 21 Latvijas pašvaldība.
Patreiz šī ir vienīgā speciālās izglītības iestāde bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem
novadā un tuvākajā apkārtnē.
Skola sākot ar 1999. gadu ir ieguldījusi milzīgu darbu un ievērojamus finansu līdzekļus savā
attīstībā. Gadu gaitā tiek realizēti daudzi investīciju projekti, gan valsts, gan piesaistīto
sponsoru atbalstīti, tādējādi veidojot skolu par modernu, vides pieejamības prasībām
atbilstošu, labi aprīkotu, materiāli un tehniski nodrošinātu izglītības iestādi bērniem ar
46 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
garīgās attīstības traucējumiem, kura spēj sniegt kvalitatīvu un plašu piedāvājumu arī
profesionālajā izglītībā.
Lielākie no tiem:
skolas mazā internāta rekonstrukcija, lielā internāta, kokapstrādes darbnīcu un rehabilitācijas centra būvniecība, kas tika veikta par sponsoru piesaistītajiem līdzekļiem;
Valsts investīciju projekts skolas mācību korpusa renovācijā un arī valsts investīcijas apkures sistēmas izveidē skolas rehabilitācijas centrā un tā kabinetu aprīkošanā;
Eiropas Reģionālās attīstības fonda 100% finansēts projekts „Rudzātu speciālās internātpamatskolas infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana”. Šī projekta rezultātā ir uzstādītas modernas ūdens attīrīšanas iekārtas; iegādāts jauns 17- vietīgs Ford Transit mikroautobuss ar speciālo aprīkojumu bērnu ratiņkrēslos pārvadāšanai ( tai skaitā 4 vietas); atjaunots skolas sporta laukums.
Skolai ir atbilstošs aprīkojums un personāls,lai arī bērni ar smagiem kustību traucējumiem
varētu iegūt izglītību.
Tā ir spējīga labā profesionālā līmenī nodrošināt bērnu ar garīgās un fiziskās attīstības
traucējumiem pedagoģisko, psiholoģisko un medicīnisko korekciju un rehabilitāciju
(psihologs, logopēds, psihiatrs, masāžas, fizikālā medicīna).
Nepieciešamības gadījumā skola var piedāvāt arī speciālo pirmskolas izglītību (specializētā
pirmskolas izglītības grupa).
Skolai jau daudzus gadus ir laba sadarbība ar Latvijas Bērnu Fondu, kas nodrošinājis arī
sponsoru piesaisti mazā internāta rekonstrukcijai, lielā internāta, kokapstrādes darbnīcu un
rehabilitācijas centra būvniecībai, kā arī finanšu līdzekļus ikgadējām integratīvajām bērnu
vasaras nometnēm.
Ilgstoša sadarbība ir izveidojusies ar biedrību „Velku biedrība” (no1998. – 2005.gadam
“Velku fonds”). Ar biedrības palīdzību bērniem tiek nodrošināti regulāri ziedojumi no
ārzemju sponsoriem gan naudas, gan mantiskā izteiksmē, kā arī skolas pedagogu
izglītošana taktīlās stimulācijas metodikā.
Laba sadarbība ir izveidojusies ar biedrību „Latvijas Speciālā Olimpiāde” - katru gadu
skolā kopīgi organizētas republikas mēroga sacensības dambretē un novusā, kā arī iespēja
Rudzātu speciālās internātpamatskolasskolēnam Latvijas speciālo skolu futbola komandas
sastāvā piedalīties starptautiskajās futbola sacensībās Lietuvas Republikā un Speciālās
olimpiādes Pasaules Vasaras spēlēs Šanhajā – Ķīnas republikā. Tāpat arī iespēja sporta
skolotājam iegūt papildus darba pieredzi ārzemēs.
Jau divus gadus skolai ir cieša sadarbība ar Haldenas Sarkano Krustu. Skolas bērni ļoti
priecājas par iespēju piedalīties vasaras nometnēs Norvēģijā. Skolas kolektīvs ir pateicīgs
par nenovērtējamo atbalstu dažādu tehnisko palīglīdzekļu piegādē bērniem invalīdiem.
Regulāra sadarbība un informācijas apmaiņa notiek ar citām Latvijas speciālajām izglītības
iestādēm.
47 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Patreiz skolas aktuālākā problēma ir bērnu skaita samazināšanās. Lai gan statistikas dati
rāda, ka bērnu skaits kam ir nepieciešama speciālā izglītība valstī nesamazinās, diemžēl
patriezējā situācija izglītības jomā veicina to, ka bērni kam nepieciešama šī izglītība
nelabprāt tiek vesti uz pedagoģiski medicīniskajām komisijām un vienkārši nelietderīgi
pavada laiku vispārīgās izglītības iestādēs, kurās nav licencētu speciālās izglītības
programmu un kuras nespēj nodrošināt pat minimālās prasības šo programmu realizācijā.
Izvērtējot visu Līvānu novada izglītības iestāžu esošo situāciju, mācību un ārpusklases darbā
izteiktākās iezīmes, ir izveidoti Līvānu novada izglītības iestāžu pamata profili (šis
iedalījums nenozīmē, kas pārējās skolās attiecīgo iezīmju nav – piem., arī Jaunsilavas
pamatskolas audzēkņiem ir augsti panākumi dabas zinībās, matemātikā un valodās, un arī
Jersikas pamatskolai ir plaša pieredze nometņu organizēšanā un dzīves prasmju attīstībā,
taču iedalījums parāda visizteiktākās iezīmes novada kopējā kontekstā):
Attēls 16: Līvānu novada vispārējās izglītības iestāžu pamata profili
Profesionālās ievirzes izglītības iestādes: J.Graubiņa Līvānu mūzikas un mākslas skola (Raiņa iela 4, Līvāni)
Skola atrodas 4 ēkās Līvānu pilsētas centrā, no tām 2 ēkās tiek pasniegtas mūzikas
profesionālās ievirzes programmas un 2 mākslas profesionālās ievirzes programmas. Skolas
telpās darbojas Līvānu bērnu un jauniešu centra interešu izglītības vokālā studija
„Spurgaliņas”. Mūzikas skolas ēka atvērta un pieejama sešas dienas nedēļā. Darba dienās
līdz 21.00, sestdienās līdz 18.00. Nākotnē Raiņa ielā 4 esošā ēka varētu tikt paplašināta, kā
rezultātā Līvānu mūzikas un mākslas skola varētu atrasties vienā ēkā. Šogad projektu
ietvaros tiks veikta vērienīga renovācija - kamerzāles izbūve u.c.
Līvānu 1.vidusskola
Rudzātu vidusskola
Sutru pamatskola
Līvānu novada vispārējās izglītības iestāžu pamata profili (mācību
procesā un ārpusklases darbībā izteiktākās skolu iezīmes - stiprās puses)
Dabas zinības
Matemātika
Valodas
Sports un pašdarbība
Jaunsardze
Informācijas tehnoloģijas
Vide un vides audzināšana
Tehniskā jaunrade
Uzņēmējdarbības izglītība
Lokālpatriotisms
Jaunsardze
Nometņu organizēšana
Sadarbība (bērni, vecāki,
ģimenes)
Profesionālo un dzīves
prasmju attīstība
Līvānu 2.vidusskola
Jaunsilavas pamatskola
Jersikas pamatskola
Rožupes pamatskola
Rudzātu speciālā internātpamatskola
Līvānu vakara (maiņu) vidusskola
48 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Līvānu mūzikas un mākslas skola piedāvā mūzikas un mākslas profesionālās ievirzes
programmas, kurās pašlaik mācās 243 audzēkņi, no tiem 142 mācās mūzikas programmās
un 101 mākslas programmās.
Pēdējos gados audzēkņu skaitam ir vērojama tendence nedaudz samazināties. Kritums tika
novērots līdz ar 2009. gadu, kad tika paaugstināta maksa. Pašreiz tā ir 7 LVL mūzikas skolā
un 5 LVL mēnesī mākslas skolā katram audzēknim. Trūcīgās personas no šīs maksas ir
atbrīvotas. Liela nozīme audzēkņu skaita izmaiņās ir demogrāfiskajai situācijai,
samazinoties iedzīvotāju kopējam skaitam, samazinās arī audzēkņu skaits Līvānu mūzikas
un mākslas skolā6.
97 90105 101
153 150 150 142
250240
255243
0
50
100
150
200
250
300
2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g.
Ikgadējās audzēkņu skaita izmaiņas
Mākslas skola
Mūzikas skola
Kopā:
Līvānu mūzikas un mākslas skolā tiek piedāvātas un apmeklētas sekojošas mūzikas
profesionālās ievirzes programmas(2010./2011.mācību gads):
1. Klavierspēle (74 audzēkņi)
2. Akordeona spēle (12 audzēkņi)
3. Vijoļspēle (10 audzēkņi)
4. Flautas spēle (19 audzēkņi)
5. Saksofona spēle (13 audzēkņi)
6. Trompetes spēle (4 audzēkņi)
7. Sitaminstrumentu spēle (10 audzēkņi)
Bez tam tiek piedāvāta un apmeklēta viena mākslas profesionālās ievirzes programma:
1. Vizuāli plastiskā māksla (101 audzēkņi)
Arvien vairāk vērojama tendence audzēkņu skaitam samazināties akordeona spēles un
metālpūšamo instrumentu programmās, kuras apgūt vēlas mazāks audzēkņu skaits.
6Līdz 2010.gadam Līvānos bija divas atsevišķas profesionālās ievirzes izglītības iestādes, tāpēc dati
doti salīdzinājumam par katru skolu atsevišķi
49 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Līvānu mūzikas un mākslas skola piedāvā kvalitatīvu mācību procesu mūzikas un mākslas
profesionālās ievirzes programmās. Katram Līvānu mūzikas un mākslas skolas audzēknim
tiek nodrošināta individuāla pieeja mācību programmas apgūšanai. Audzēkņiem tiek
piedāvāta iespēja iznomāt mūzikas instrumentus. Līvānu mūzikas un mākslas skolas
audzēkņu vajadzībām pieejama bibliotēka. Bibliotēkas krājumā tiek piedāvāts 3395 vienības
dažādu mācību materiālu krājums, no tām 938 grāmatas, 1429 nošu dokumenti un 1028
periodiskie izdevumi.
Skolas piedāvāto profesionālās ievirzes programmu īstenošanai tiek nodarbināts 31
darbinieks, no tiem 21 pedagoģiskais darbinieks un 10 tehniskie darbinieki.
Lai piesaistītu pedagogus, ir nepieciešams lielāks mērķdotāciju apjoms skolotāju
atalgojumam.
Līvānu mūzikas un mākslas skolas mūzikas profesionālās ievirzes programmas ir beiguši tādi
sabiedrībā zināmi cilvēki, kā Valdis Muktupāvels, Juris Kulakovs, Juris Vaivods, Vineta
Elksne, Atis Auzāns. Savukārt mākslas profesionālās ievirzes programmās ir mācījušies:
Juris Rotčenkovs – arhitekts, Liene Kancāne – interjera dizainere, Maksims Kuļgajevs –
reklāmas dizains; Elīna Reitere – kino zinātniece, kā arī daudzi citi.
Aptuveni 8% mākslas skolas beidzēju turpina izglītību mākslas jomā cita līmeņa skolās,
aptuveni 12% mūzikas skolas beidzēju turpina muzikālo izglītību.
Bērnus nepieciešams ieinteresēt mūzikas un mākslas zināšanu ieguvei, tāpēc katru gadu
tiek rīkoti koncerti, kas vienlaikus kalpo kā skolu popularizējošs pasākums. Līvānu mūzikas
un mākslas skolas pārstāvji brauc uz izglītības iestādēm un stāsta par iespējām, ko mūzikas
un mākslas skola piedāvā, tādā veidā reprezentējot skolu.
Uzceļot jaunu koncertzāli, skolas audzēkņiem, pedagogiem, audzēkņu vecākiem un Līvānu
novada iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja mūsdienu prasībām atbilstošā koncertzālē (ar
aptuveni 200 sēdvietām) apmeklēt kvalitatīvus kultūras pasākumus. Jāaktivizē sadarbība ar
Līvānu novada kultūras centru.
50 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skola (Rīgas ielā 101)
Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skoladarbojas Līvānu 1. vidusskolas sporta zāles telpās un
sporta skolā tiek uzņemti jaunieši no 7 līdz 18 gadu vecumam. 2010./2011.mācību gadā
Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skolā mācījās 215 audzēkņi, kuri trenējās basketbolā,
volejbolā, vieglatlētikā, futbolā un dambretē.
Treniņu nodarbību organizēšanai galvenokārt tiek izmantots nesen rekonstruētais Līvānu
1.vidusskolas stadions, Līvānu 2. vidusskolas sporta zāle, kuras izfrastruktūra tiks uzlabota
2012.gadā, kā arī pagastu skolu sporta bāze skolēnu sagatavošanai.
Audzēkņiem tiek nodrošināts izvēlētajam sporta veidam piemērots inventārs un augsti
kvalificētu treneru pakalpojumi.
Pēdējo gadu laikā ir vērojama audzēkņu skaita samazināšanās, kas skaidrojams ar vispārējo
iedzīvotāju skaita samazināšanos, dažos gadījumos ar bērnu vecāku finansiālo iespēju
pasliktināšanos, kā arī ar cilvēciski psiholoģiskiem faktoriem - bieži vien jaunieši vēlas
tūlītēju rezultātu, bet nevēlas ieguldīt darbu tā sasniegšanā.
Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skolā piedāvāto treniņu nodarbību vadīšanai tiek
nodarbināti 13 augsti kvalificēti darbinieki ar augstāko izglītību, no tiem 12 treneri un 1
tehniskais darbinieks - skolas medmāsa. Lai paaugstinātu treneru kvalifikāciju un sporta
nodarbību organizēšanas prasmes, papildinātu savas zināšanas ar jaunām treniņu
nodarbību vadīšanas metodēm, treneriem nepieciešams nodrošināt plašākas iespējas
apmeklēt tālākizglītības kursus (gan Latvijā, gan ārzemēs), kā rezultātā pedagogi iegūtu
lietderīgu informāciju un iemaņas, kas nepieciešamas darbā ar Līvānu bērnu un jaunatnes
sporta skolas audzēkņiem. Vairāki treneri kursus savās iespēju robežās cenšas apmeklēt un
maksāt no personiskajiem līdzekļiem, jo pašvaldības (sporta skolas) budžets diemžēl nav
pietiekošs.
Lai veiksmīgāk ieinteresētu bērnus par dažādām sporta aktivitātēm, nepieciešams
interesantāk demonstrēt Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skolā pieejamo inventāru, kā arī
piedalīties sacensībās un rīkot sporta nometnes.
Nopietns šķērslis sporta nodarbību tālākai attīstībai ir piemērotu iekštelpu nepietiekamība
sevišķi vieglatlētikas nodarbībām, kas visvairak izjūtams ziemas periodā. Tāpat
nepieciešams ievērojami papildināt ziemas sporta nodarbībām nepieciešamo inventāra
klāstu, t.sk. distanču slēpes.
Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skola ar audzēkņu vecāku līdzfinansējumu saviem
audzēkņiem organizē ikgadējas vasaras nometnes dažādās Latvijas pilsētās. Katru gadu
nometnē var piedalīties ap 60 bērniem.
Līvānu novada jaunie sportisti aktīvi piedalās valsts un starptautiskās sacensībās, taču
nepietiekamais finansējums ierobežo sacensību skaitu, kurās audzēkņi var piedalīties.
Nākotnē nepieciešams domāt par papildus iekštelpu veidošanu vieglatlētikas nodarbībām,
par sporta bāzes papildināšanu, kā arī par sporta internāta veidošanu Līvānos. Viena no
iespējām ir veidot sadarbību ar Jersikā esošo dažus gadus atpakaļ izbūvēto Jersikas
51 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
pamatskolas internātu, kurā ir pietiekams telpu nodrošinājums, to skaitā arī ēdamzāle.
Šobrīd Jersikā esošās un pieejamās infrastruktūras izmantošana būtu saimnieciski un
ekonomiski izdevīgākā sporta internāta idejas attīstīšanai, nekā jaunas infrastruktūras
celtniecība un uzturēšana.
No sporta infrastruktūras objektiem Līvānu novadā kvalitatīvākie ir nesen atjaunotais
sporta stadions pie Līvānu 1. un 2.vidusskolas (ar starptautiskiem standartiem atbilstošu
segumu), Jersikas pamatskolas sporta zāle un jaunais stadions pie Rudzātu speciālās
internātpamatskolas. Izmantošanai piemēroti ir arī pilsētas stadions Uzvaras ielā, Līvānos
(t.s. Ubaglīcī), Jersikas pamatskolas stadions, kā arī sporta laukumi pie Jaunsilavas
pamatskolas, Rožupes pamatskolas, taču visiem minētajiem nepieciešamas investīcijas to
atjaunošanā.
Aktīvi tiek izmantota Līvānu 1.vidusskolas sporta halle, kurai 2004. - 2005. gadā veikta
rekonstrukcija, kā arī vairāki pludmales volejbola un strītbola laukumi.
Esošā mācību un sporta infrastruktūra skolās tomēr nespēj pilnība nodrošināt apmierinošus
kvalitatīvus izglītības un sporta pakalpojumus. Vairāku skolu sporta laukumiem ir
nepieciešama renovācija un papildus aprīkojuma iegāde.
Ļoti nozīmīgu interešu izglītības darbu Līvānu novadā veic Līvānu bērnu un jauniešu centrs
(LBJC), kura darbība ir vērsta uz bērnu un jauniešu ārpusskolas darbošanos – interešu
izglītību, taču paralēli tam tiek veikts darbs ar jauniešiem, to saturīga brīvā laika
pavadīšanas iespējām Līvānu novadā. 2010./2011.mācību gadā LBJC bērniem un jauniešiem
piedāvāja vairākus brīvā laika pavadīšanas veidus:
Interešu izglītības pulciņi (keramikas, tūrisma, vides, dejas, teātra un mūzikas mākslā);
Skautu, gaidu, mazpulku aktivitātes;
Brīvā laika klubiņi bērniem un pusaudžiem;
LBJC audzēkņu koncerti;
Dažādi pasākumi Līvānu novada bērniem un jauniešiem. Piemēram, konkurss jaunajiem dīdžejiem, konkurss puišiem „Jaunais, Lāčplēsi, saturies!”, konkurss komandām ar tūrisma elementiem „Nakts piedzīvojumu trase”, jauniešu diena „Tava brīvdiena”, jauniešu organizēts Labdarības pasākums senioriem, Sporta spēles bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, 1x gadā pieredzes apmaiņas brauciens jauniešiem uz citām jaunatnes organizācijām Latvijā, filmu vakari, pārgājieni vasarā un ziemā, diskotēkas u.c.
Neformālās izglītības programma pasīvajiem un sociālā riska jauniešiem „Motivācijas skola”;
Jauniešu projektu izstrāde un realizācija:
1) Jaunatnes iniciatīvas grupas „Atvilktne” projekts „MIXLIS”
2) Pašvaldības/LBJC projekts „Līvānu novada jauniešu brīvā laika lietderīgas
pavadīšanas iespēju nodrošināšana”
52 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
3) Pašvaldības/LBJC projekts „Esi informēts un līdzDarbojies!”
Pavisam LBJC interešu jomā 2010./2011. mācību gadā darbojās 540 bērni un jaunieši
vecumā no 6 līdz 19 gadiem.
Sadarbībā ar citām ieinteresētajām pusēm LBJC 2011.gadā ir izstrādājis Līvānu novada
jaunatnes politikas rīcības programmu 2011.- 2013.gadam, kas ir pamats pašvaldības
pastiprinātai un mērķtiecīgakai darbībai jaunatnes dzīves kvalitātes uzlabošanā. Līvānu
novada jaunatnes politikas rīcības programma tiek balstīta uz 4 prioritārām jomām:
1. Jauniešu informētība un jaunatnes informācijas sistēma.
2. Jauniešu brīvā laika lietderīga izmantošana.
3. Jauniešu nodarbinātība.
4. Jauniešu veselība, sociālā drošība un pakalpojumi.
Rīcības programmas mērķis ir veicināt jaunatnes iniciatīvu un līdzdalību pašvaldības
politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, sporta un kultūras dzīvē, sekmēt darba ar jaunatni
institūciju un jauniešu savstarpējo sadarbību, lai nodrošinātu mērķtiecīgu jaunatnes
politikas pasākumu, kas vērsti uz jaunatnes dzīvesvides kvalitātes uzlabošanos, īstenošanu
Līvānu novada pašvaldībā.
Paralēli tiek izdalītas 3 horizontālās prioritātes, kurām tiek veltīta īpaša uzmanība, ieviešot
plānotās rīcības un pasākumus. Un tās ir:
1. Līvānu novada pagastu jauniešu iesaistīšana darba ar jaunatni aktivitātēs.
2. Krievvalodīgo jauniešu iesaistīšana darba ar jaunatni aktivitātēs.
3. Studējošo jauniešu atgriešanās Līvānu novadā ģimenes un karjeras veidošanai.
Līvānu novada jaunatnes politikas rīcības programma 2011.- 2013.gadam uzsver, ka, lai
sekmīgi nodrošinātu jaunatnes dzīves kvalitātes, nepieciešams pievērst pastiprinātu
uzmanību interešu izglītības un neformālās izglītības atšķirībām. 2011.gadā ar Latvijas –
Šveices sadarbības programmas atbalstu veidotais Multifunkcionālais jaunatnes iniciatīvu
centrs būs lieliski vieta Līvānu novada jauniešu neformālās izglītīas aktivitātēm.
Vidējā profesionālā un augstākā izglītība Līvānu novadā nav nevienas vidējās profesionālās un augstākās mācību iestādes, tāpēc
novada iedzīvotāji izmanto vai nu reģionā esošās mācību iestādes vai dodas tālāk uz Rīgu,
Jelgavu, Liepāju, Ventspili, Valmieru un citur.
Jaunieši var izmantot sekojošu vidējo profesionālo skolu un augstskolu pakalpojumus
Latgalē:
Vidējās profesionālās skolas Latgalē Augstākās izglītības iestādes Latgalē
Preiļu arodvidusskola,
Jaunaglonas arodvidusskola
Mākslas vidussskola Saules skola
Daugavpils 1. arodvidusskola
Daugavpils Universitāte
Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Daugavpils filiāle
Rīgas Aeronavigācijas institūta Daugavpils filiāle
53 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Daugavpils 2. arodskola,
Daugavpils 38. Arodvidusskola
Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola
Daugavpils Medicīnas koledža
Daugavpils Mūzikas vidusskola
Daugavpils Tirdzniecības skola
Latgales transporta un sakaru tehniskā skola
Daugavpils Mežciema arodskola
Višķu profesionālā vidusskola
Bebrebes profesionālā vidusskola)
Rēzeknes 14. arodvidusskola
Grāmatvedības un finanšu koledža
Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola
Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola
Rēzeknes profesionālā vidusskola
Valsts robežsardzes koledža
Rēzeknes pārtikas rūpniecības skola
Latgales amatniecības meistaru skola
Lūznavas profesionālā vidusskola
Viļānu 41.arodvidusskola
Jēkabpils Agrobiznesa koledža
Jēkabpils 109.arodskola
Dagdas arodvidusskola
Malnavas koledža
Zilupes arodvidusskola
Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Daugavpils filiāle
Transportu un sakaru institūta Latgales filiāle
SIA "Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas "Attīstība" Daugavpils filiāle
Latvijas Universitātes Daugavpils filiāle
Baltijas starptautiskās akadēmijas Daugavpils filiāle
Psiholoģijas augstskolas Daugavpils filiāle
Rīgas Tehniskās universitātes Daugavpils filiāle
Ekonomikas un kultūras augstskolas Daugavpils filiāle
SIA "Sociālo tehnoloģiju augstskola" Daugavpils filiāle
Rēzeknes Augstskola
Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāle
Baltijas Starptautiskās Akadēmijas Rēzeknes filiāle
Rīgas Aeronavigācijas institūta Rēzeknes filiāle
Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas "Attīstība" Rēzeknes filiāle
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Jēkabpils filiāle
Biznesa augstskolas “Turība” Jēkabpils filiāle
Baltijas Starptautiskās akadēmijas Jēkabpils filiāle
Psiholoģijas Augstskolas Jēkabpils filiāle
Mūžizglītība Līvānu novada iedzīvotājiem pieejami šādu iestāžu sniegtie mūžizglītības pakalpojumi
Latgalē:
Valodu mācību centra Jēkabpils filiāle
Mācību centrs NAMIĶIS
Rīgas Samariešu apvienības Jēkabpils nodaļa
Latvijas Tautas skolas Jēkabpils nodaļa
SIA “ Mācību centrs Austrumvidzeme”
SIA “BUTS” mācību centrs
SIA “Darba Drošibas serviss”
Jēkabpils tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centrs
Tālākizglītības nodrošināšanā ievērojamu ieguldījumu sniedz Līvānu novada centrālā
bibilotēka un tās filiālbibliotēkas novada pagasto (plašāk skatīt sadaļā „Kultūrvide,
bibliotēkas un brīvā laika pavadīšanas iespējas”).
Pašvaldība ar mecenātu palīdzību (Pīgoznis, Pfafrods, Klaužs, Romanovskis) realizē vairākus
pasākumus studējošo jauniešu atbalstam, lai motivētu viņus arī pēc studijām atgriezties
Līvānu novadā. Viens no piemēriem ir Līvānu novada „Studiju fonds”.
Viens no jauniešu atgriešanās motivatoriem ir Līvānu novada domes „Studiju fonds”. Fonds
mērķis ir mazināt “smadzeņu aizplūšanu”, atbalstīt centīgu, bet trūcīgu jauniešu izglītību un
mudināt vietējos uzņēmējus būt sociāli/korporatīvi atbildīgiem. Projekta pamatā ir studenti,
kuri studē vai plāno studēt akreditētā augstskolā, kuriem ir izcilas sekmes, bet ierobežoti
ienākumi, kuri ir vietējie Līvānu novada iedzīvotāji un ir gatavi uz saistībām ar vietējo
54 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
pašvaldību, t.i. parakstīt līgumu par to, ka pēc pašvaldības un/vai vietējo uzņēmēju
apmaksāto studiju beigšanas students būs gatavs vismaz 2-3 gadus strādāt Līvānu novadā.
Pretējā gadījumā (ja pēc studijām Līvānu novadā neatgriežas - students atmaksā studiju
maksu pilnā apjomā). Lielākais Studiju fonda mecenāts ir Daumands Pfafrods (SIA „Z-
Light”), kurš labprāt iegulda līdzekļus šādā ilgtermiņa programmā, veido ilgtermiņa
sadarbību ar vietējo pašvaldību. Uzņēmējiem, kuri ziedo līdzekļus Studiju fondam ir iespēja
skaidri sekot līdzi ziedojuma izlietojumā, kā arī saņem nodokļu atlaides. Kopš Studiju fonda
izveides 2004.gadā atbalstu saņēmuši kopā 49 jaunieši (2004.gadā - 4 studenti/Ls 3200,00,
2005.gadā - 3 studenti /Ls 1800,00, 2006.gadā – 4 studenti /Ls 3000,00, 2007.gadā - 4
studenti /Ls 600,00, 2008.gadā – 6 studenti /Ls 6750,00, 2009.gadā – 14 studenti /Ls 10
450,00, 2010.gadā – 14 studenti /Ls 10 700,00). Jāatzīmē arī tas, ka prioritāte ir tiem
jauniešiem, kuri izvēlas studēt matemātiku, dabas zinības, eksaktos priekšmetus.
Līvānu novads iekļaujas Latgales mūžizglītības tīklā. Novada iedzīvotāji izmanto Daugavpilī,
Rēzeknē, kā arī Jēkabpilī pieejamās augstākās un tālākizglītības programmas. Vairākus
tālmācības kursus Līvānu novada dome projektu ietvaros iepirka no Rīgas Tehniskās
universitātes Tālmācību studiju centra. Pieaugušo izglītību novadā nodrošina dažādas NVO,
NVA un Līvānu Biznesa inkubators.
Lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc tālākizglītības, nepieciešams tālāk attīstīt
sadarbību ar reģiona izglītības iestādēm.
Latgales programma 2010 – 2017 paredzējusi „Latgale ID” apakšprogrammu
„Uzņēmējdarbības izglītība” ar mērķi stiprināt izglītības iestādes, lai to sagatavotie
audzēkņi būtu gatavi dzīvei, gatavi kļūt par uzņēmējiem.
Tas ir svarīgi, jo augsta bezdarba apstākļos cilvēki neredz sevi kā potenciālus darba devējus,
drīzāk aizbrauc no reģiona. Reģionā ir mazs jaundibināto uzņēmumu skaits. Nepieciešami
pasākumi, lai mainītu iedzīvotāju attieksmi pret uzņēmējdarbību, un sāktu to darīt jau
skolās - celtu uzņēmējdarbības prestižu, stāstītu veiksmes stāstus, iedrošinātu uzsākt
uzņēmējdarbību un vairotu uzņēmību. Kopā ar augstākās izglītības iestādēm ieteicams
attīstīt eksperimentālas ražotnes, mācību un kompetences centrus reģiona lielākajās
pilsētās (t.sk. Līvānos) vietējo resursu izmantošanā, inovāciju ieviešanā, jāveido skolēnu
biznesa inkubatori kā turpinājums skolēnu mācību firmām.
Rezultātā tiks paaugstināts komercdarbības prestižs, uzņēmība kā vērtība sabiedrībā,
uzņēmējdarbības prasmes, attieksme, it īpaši nākamajās paaudzēs, jaunu uzņēmīgu
skolēnu, studentu iedrošināšana, uzlabotas skolotāju prasmes un zināšanas par
uzņēmējdarbības jautājumiem, ciešākas saiknes starp akadēmisko izglītību un biznesa dzīvi,
uzņēmēju iesaistīšanās izglītības aktivitātēs, jaunu speciālistu piesaiste.
Lai to sasniegtu, nepieciešams sākt ar uzņēmējdarbības mācību materiālu, mācību moduļu
(programmu) un jaunu apmācību metožu izstrādi skolotājiem un izglītojamiem atbilstoši
vecumam un piesaistot uzņēmējus un biznesa vides speciālistus (tēmas sākot ar radošās
55 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
domāšanas attīstīšanu un beidzot ar uzņēmējdarbības veikšanas kārtību Latvijā, valsts
iestāžu un banku pakalpojumiem, nodokļu, nekustamo īpašumu, u.c. jautājumiem).
1.6. VESELĪBAS APRŪPE
Veselības aprūpes pakalpojumu un infrastruktūras nodrošinājumu Līvānu novadā var vērtēt
kā apmierinošu, taču ne pilnībā pietiekamu. Primārās veselības aprūpes pakalpojumus
sniedz 9 ģimenes ārstu prakses, un ģimenes ārstu pārklājums novadā ir labs. SIA „Līvānu
slimnīca” kā aprūpes slimnīca sniedz primārās veselības aprūpes, ambulatorās un
stacionārās sekundārās veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus
Līvānu novada un blakus esošo teritoriju iedzīvotājiem.
Slimnīcā vairs netiek veiktas ķirurģiskas operācijas, izņemot tikai atsevišķas manipulācijas,
kas veicamas ambulatorās medicīnas nodaļā. Slimnīcā tiek turpināta paliatīvā aprūpe un
sniegti sociālās aprūpes pakalpojumi.
SIA „Līvānu slimnīca” darbības statistikas rādītāji:
Rādītājs 2008.gads 2009.gads 2010.gads
Ārstēto slimnieku skaits stacionārā 861 613 824
Ambulatori pieņemto pacientu skaits
pie speciālistiem
7910 7944 8872
Rentgena izmeklējumi 6089 4866 5612
Funkcionālā diagnostika 2182 1728 1900
Ultrasonoskopijas 2310 1851 2265
Endoskopijas 302 241 230
Laboratorijas analīžu skaits 67404 57924 67025
Kopā slimnīcā strādā 70 darbinieki. Uz vietas ir pieejami: neirologs, bērnueirologs,
oftalmologs, ginekologs, ķirurgs, EKG ārsts, endokrinologs, endoskopists,
ultrosonoskopists, Rtg ārsts, laborotorijas ārsts. Maksas pakalpojumus sniedz: kardiologs,
fizioterapeits, psihologs, logopēds, ergoterapeits. Kā privātārsti slimnīcas telpās pieņem:
Psihiatrs, LOR, Traumatologs, stomotologi, zobu protēzists.
Tomēr tas nenodrošina pietiekamu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu
sasniedzamību novada iedzīvotājiem.
Nākotnē plānots maksimāli orientēties uz augsti kvalitatīvu stacionāro un ambulatoro
medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanu, papildus attīstot netradicionālo medicīnu,
sociālās palīdzības un rehabilitācijas pakalpojumus.
Līvānu novada domes pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Līvānu slimnīca”
2011.gadā turpina Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „SIA „Līvānu slimnīca”
infrastruktūras attīstība, uzlabojot stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti”
56 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
ieviešanu ar mērķis uzlabot stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kvalitāti,
izmaksu efektivitāti un pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem, veicot Līvānu slimnīcas
kā aprūpes slimnīcas infrastruktūras sakārtošanu, paaugstinot ēkas energoefektivitāti,
rezultātā panākot efektīvāku resursu izmantošanu, sekmējot atbilstošas vides un
mikroklimata veidošanu slimnīcas pacientiem un personālam, tādejādi nodrošinot ātru un
efektīvu ārstēšanu. Projekta ietvaros tiks siltināta ēkas fasāde, kur tas vēl nav veikts,
salabots ēkas jumts, pilnībā remontētas 3.stāva stacionāra telpas un daļēji arī 2.stāva
stacionāra telpas, rekonstruēti elektrotīkli, ventilācijas, apkures, ugunsdrošības, ūdens un
kanalizācijas sistēmas, kā arī nodrošināta ēkas pieejamība personām ar funkcionāliem
traucējumiem.
Paralēli tam tiek realizēts projekts „Sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumu
attīstība Līvānu novadā”, kā rezultātā Līvānu novadā tiek attīstīti jauni un pilnveidoti esošie
sociālās rehabilitācijas un aprūpes pakalpojumi, kuru nodrošināšanai un kvalitātes
paaugstināšanai ir izveidota starpnozaru speciālistu komanda, kurā sociālais darbinieks,
sociālais aprūpētājs, rehabilitologs, psihologs, ergoterapeits un fizioterapeits sniedz
kompleksus pakalpojumus personām ar funkcionāliem traucējumiem, pensijas un
pirmspensijas vecuma personām, kā arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoši
izstrādātajiem individuālajiem klientu sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes plāniem.
Realizējot projektu, SIA „Līvānu slimnīca” jau ir iegādājusies jaunu aprīkojumu fizioterapijas
kabinetam un citu speciālistu darbam nepieciešamo inventāru, kā arī pieņēmusi darbā
kvalificētus speciālistus, kas noteiktiem sociālajiem riskiem pakļautām iedzīvotāju grupām
sniedz bezmaksas sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumus. Šāda palīdzība
tiek sniegta ne tikai pilsētas, bet arī novada lauku iedzīvotājiem visā Līvānu novadā.
Nepieciešamības gadījumā sociālo pakalpojumu saņēmējiem jau no jūlija tiks nodrošināts
transports vai kompensētas sabiedriskā transporta izmaksas no to dzīvesvietas līdz sociālās
rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas vietai.
Projekts ir aktuāls, jo šobrīd Līvānu novadā un tuvākajā apkārtnē šādi sociālās rehabilitācijas
un institūcijām alternatīvi sociālās aprūpes pakalpojumi sociāli neaizsargātajām personām
nav pieejami, bet ir ļoti nepieciešami, lai ļautu cilvēkiem ar nelielām veselības problēmām
atvieglot ikdienas soli un atgūt dzīvesprieku un spēju pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Jūnijā
rindā uz sociālo rehabilitāciju ir reģistrējušās 68 personas, no kurām ar 25 personām jau tiek
veikts aktīvs sociālās rehabilitācijas darbs.
Ar LR Veselības ministrijas Veselības veicināšanas koordinētājas iniciatīvu novadā tiek rīkoti
dažādi veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumi: piem, informatīvi un izglītojoši semināri
dažādām mērķa grupām, diskusijas un interaktīvas nodarbības skolās, biedrībās,
sabiedriskos (t.sk. jauniešu) centros, aktīvās atpūtas un fizisko aktivitāšu pasākumi visa
gada garumā, konkursi un testi, veselības tematiskām dienām veltītas kampaņas, ražas
novākšanas talkas (kurās piedalās jaunieši, skolu skolotāji un tehniskie darbinieki) veselīga
uztura veicināšanai skolās. Jaunās māmiņas, jaunās ģimenes ir viena no mērķa grupām
veselības veicināšanas pasākumu plānošanā un ieviešanā. Diemžēl atsaucība no pašām
jaunajām ģimenēm nav liela.
57 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Turki
Primārie veselības pakalpojumi un aprūpe pieejama Līvānos, pagastā medpunkta nav.
Pagasta teritoririjā nav pieejams arī ģimenes ārtsts, bet sabiedriskais transports ir
pietiekams, lai ērti aizbrauktu uz Līvāniem. Atsevišķās pagasta teritorijās gan ir grūti
sasniedzami pacienti, ko galvenokārt ietekmē sliktais ceļu stāvoklis. Būtu nepieciešams
uzlabot ceļu kvalitāti, tai skaitā uzklāt asfaltu uz pagasta nozīmes otrās kategorijas ceļiem,
lai būtu iespēja ātrāk piekļūt pacientiem.
Rudzāti
Pagasta medpunkta telpās praktizē ģimenes ārste B.Belova, kura pieņem pacientus reizi
nedēļā, bet ģimenes ārsta palīga darba laiks ir katru darba dienu. Iedzīvotāji ar sniegto
pakalpojumu ir apmierināti, sūdzību nav.
Sutri
Primārās veselības aprūpes pakalpojumi pagastā uz vietas nav pieejami. Bet tā kā pagasts
atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā situācijā, jo tuvu pilsētas Preiļi un Līvāni, labs valsts un
pašvaldības ceļu tīkls, tad iedzīvotāji izmanto nedaudz talāk esošos pakalpojumus.
Dažādi veselības veicināšanas pasākumi pieejami lielākoties tikai skolās. Tiek lasītas lekcijas
par veselības jautājumiem. Veselības jautājumu aktualizēšanā būtu nepieciešams līderis
iedzīvotāju vidū, kas varētu aktivizēt cilvēkus un būt kā piemērs. Būtu nepieciešami
kampaņveidīgi pasākumi, piemēram, par smēķēšanas un alkoholisma kaitīgumu, jo jauniešu
vidū minētie kaitīgie ieradumi ir aktuāli.
Rožupe
Pagastā ir pieejams viens ģimenes ārsts vienreiz nedēļā uz pus dienu. Pārējā laikā pagastā
darbojas ārsta palīgs tur esošajā medpunktā. Rožupes pagasts atrodas Daugavpils
neatliekamās palīdzības apkalpošanas zonā. Nepieciešamības gadījumā neatliekamās
medicīniskās palīdzības brigādes ierodas no Līvāniem vai Preiļiem iespēju robežās ātri.
Problēmas gan sagādā sliktā ceļu kvalitāte, lai nokļūtu līdz pacietniem (īpaši ziemā), tādēļ
ieteikums būtu to sakārtot. Ātrajai palīdzībai ir grūtības atrast izsaukuma vietu, jo tai nav
pieejama globālās pozicionēšanas sistēma (GPS).
Uz skolu veselības veicināšanas nolūkos brauc zobārsts, skolā notiek semināri par veselīgu
dzīvesveidu. Ieteikums nākotnē būtu uz vietas pagastā nodrošināt dažādus veselības
profilakses pasākumus.
Jersika
Jersikas pagastā arī ir ģimenes ārsta prakses filiāle - Jersikas veselības punkts. Ģimenes
ārste pacientus pieņem vienu reizi nedēļā, pārējās dienās pieejams ārsta palīgs.
Pacientu aprūpe tiek veikta ārsta darba vietā un nepieciešamības gadījumos arī mājas
apstākļos. Veselības punktā tiek veikta vakcinācija pret difteriju, stinguma krampjiem, ērču
encefalītu un gripu. Tiek veiktas injekcijas, venozās sistēmas, pārsiešanas, tiek noteikts
cukura, holesterīna līmenis asinīs.
58 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Ja pacientam nepieciešama ambulatorā ārstnieciskā palīdzība, bet medicīnisku indikāciju
dēļ viņš nespēj ierasties ārstniecības iestādē, tiek veikta medicīniskā mājas aprūpe.
1.7. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI UN DZĪVOJAMĀ FONDA NODROŠINĀJUMS
Līvānu novadā sociālos pakalpojumus nodrošina pašvaldības Socialais dienests, t.sk. 1
vadītāja, 1 vadītājas vietniece, 2 sociālās palīdzības organizatori uz 0,5 slodzēm (Sutru un
Rožupes pagastos), 5 sociālie darbinieki uz 1 slodzi (Turku pagastā un Līvānos), 1 sociālais
darbinieks uz 0,5 slodzi (Jersikas pagastā); kā arī vairaki ārējie pakalpojumu sniedzēji -
biedrība „Baltā māja”, SIA „Līvānu slimnīcas”, VSAC „Aglona” pansionāts „Jaunā muiža”.
Kopējais sociālās palīdzības pakalpojumu klāsts novadā ir plašs:
Līvānu novada dome 2010. gadā sociālajai aizsardzībai izlietojusi Ls 956854, kas sastāda
10,2 % no kopējiem izdevumiem. 2010.gadā realizēts ERAF projekts „Alternatīvās aprūpes
pakalpojumu centra izveide Līvānu novadā” (kopējās izmaksas - Ls 421993), kā rezultātā
izveidots jauns pakalpojums – īslaicīgā alternatīvā sociālā aprūpe. Alternatīvās aprūpes
centrs „Rožlejas” pirmos iemītniekus uzņēma 2011.gada aprīlī.
2010.gadā izlietoti Ls 62458 Līvānu novada Sociālā dienesta uzturēšanai, Ls 13700 Biedrībai
„Baltā māja” sociālās aprūpes mājās biroja un Dienas centra cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
darbības nodrošināšanai, Ls 426704 izlietoti sociālās palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem:
ēdināšanas izdevumu apmaksai, dzīvokļa pabalstiem, pabalstiem garantētā minimālā
ienākuma līmeņa nodrošināšanai, pabalstiem veselības aprūpei.
2010.gadā saskaņā ar Līvānu novada sociālā dienesta rīkojumiem piešķirti pabalsti:
veselības aprūpei – 465 personām, brīvpusdienu apmaksai – no 01.01.2010. līdz 31.05.2010.
– 341 bērniem, no 01.09.2010. līdz 31.12.2010. – 385 bērniem, vienreizējie pabalsti ārkārtas
situācijā nonākušiem– 81 personai, pabalsti un atlīdzība audžuģimenei – 11 ģimenēm (19
bērniem), ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu apmaksai bērniem – 14 bērniem, ikmēneša
materiālā palīdzība bāreņiem – 13 personām, vienreizējie pabalsti 18 gadu sasniegušiem
bāreņiem – 5 personām, apbedīšanas pabalsti – 220 personām; sociālās aprūpes
pakalpojumu apmaksai Līvānu slimnīcā - 21 personai; sociālās aprūpes pakalpojumu
apmaksai VSAC „Aglona”, pansionātā „Jaunā muiža” - 5 personām, sociālās aprūpes
pakalpojumu apmaksai – mājās aprūpei – 28 personām, mācību līdzekļu iegādei – 147
personām (bērniem), GMI pabalsti – 840 personām, dzīvokļa pabalsti: pabalsts īrei un
komunāliem maksājumiem – 404 mājsaimniecībām, pabalsts malkas iegādei– 205
mājsaimniecībām7.
Sociālā dienesta statistika parāda, ka GMI saņēmēju skaits 2010.gadā ir dubultojies
salīdzinājumā ar 2009.gadu. Tas liecina par nopietnu sociālās situācijas pasliktināšanos.
7 Līvānu novada pašvaldības publiskais pārskats par 2010.gadu
59 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
2011.gadā sociālā palīdzība uz 01.06.2011. jau izmaksāta 1463 personām, trūcīgās personas
statuss par laika posmu no 01.05.2011.-31.05.2011. piešķirts 1602 iedzīvotājiem: Līvānos
1201, Sutros - 40, Jersikā – 60, Rudzātos – 88, Turkos – 109, Rožupē – 1048.
Procentuāli lielākais trūcīgo personu skaits ir tieši Līvānu pilsētā – 13,6% no kopējā
iedzīvotāju skaita, skat. tabulu zemāk!
Sadarbības partneru sniegto pakalpojumu klāsts attēlots zemāk esošajā tabulā:
Soc.pakalpojuma nosaukums Iestāde, organizācija, no kā šis pakalpojums tiek pirkts
Izmakas 2010.gadā un plānotās izmaksas 2011.gadā (LVL)
Aprūpe mājās pakalpojums „Baltā māja” Izmakas 2010.gadā: 12038,65
Plānotās izmaksas 2011.gadā:14200
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums
SIA „Līvānu slimnīca” Izmakas 2010.gadā: 13540,15
Plānotās izmaksas 2011.gadā: 17500
Sociālās aprūpes pakalpojums VSAC „Aglona” Izmakas 2010.gadā:2379,92
Plānotās izmaksas 2011.gadā:5000
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums
VSAC „Latgale”, „Fonds Grašu Bērnu Ciemats”, „Bāreņu nams „Līkumi””
Izmakas 2010.gadā:17342,53
Plānotās izmaksas 2011.gadā:18000
Īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums
Jēkabpils „Ģimenes atbalsta centrs”
Izmakas 2010.gadā:2155,14
Plānotās izmaksas 2011.gadā:5000
Pastāv nelielas atšķirības sociālās palīdzības lūdzēju vidū: pagastos sociālos pabalstus
galvenokārt lūdz darbspējīgie iedzīvotāji (bezdarbnieki), kuriem nav savas saimniecības;
8 Līvānu novada sociālā dienesta informācija
60 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
pensijas vecuma personas pieprasa dzīvokļa un veselības pabalstus, jaunieši – visu, ko
piedāvā likumdošana.
Galvenās (skaita ziņā lielākās) atbalstāmās sociālās grupas novadā ir ģimenes ar bērniem,
personas (ilgstošie bezdarbnieki) bez ienākumiem un īpašuma, pensijas vecuma personas
(ar invaliditāti un bez invaliditātes), bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības;
personas, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietām.
Izvērtējot Līvānu novada Sociālā dienesta paklpojumus, jāsecina, ka pašlaik tas nodarbojas
vairāk ar materiālās palīdzības sniegšanu. Sociālā dienesta attīstības vai paplašināšanās
iespējas nākotnē būtu saistāmas ar darbu ar klientiem dažādās motivācijas
paaugstināšanas, prasmju un zināšanu apguves grupās. Lai paklpojumu kvalitāte būt vēl
augstāka, sociālajā dienestā būtu nepieciešams psihologs, vismaz 1 sociālais darbinieks uz
1000 iedzīvotājiem.
Galvenās vajadzībassociālās jomas uzlabošanai tuvākajai nākotnei jāizdala Sociālās mājas
izveide un dienas centra ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgā statuss, izveide (plašākas
telpas).Bez tam nepieciešams uzlabot starpinstitucionālu sadarbību, lai sociālās sfēras
pakalpojumu sniedzēji plāno un realizētu savu darbību saskaņoti un papildinoši.
Dzīvojamā fonda nodrošinājums
Uz 01.01.2011. SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” apsaimniekošanā bija 103
ēkas ar tajās esošajiem 2882 dzīvokļiem ar kopējo platību 141 508 m², t.sk. privatizēto
dzīvokļu platība – 83297 m², neprivatizēto – 58211 m².
Līvānu novada pašvaldības īpašumā ir pietiekams dzīvojamais fonds, lai varētu nodrošināt
dzīvojamo platību visiem interesentiem, kuri vēlas dzīvokļus īrēt. Taču jāatzīmē fakts, ka
dzīvojamā fonda kvalitāte ir vidēja vai zema, t.i. gandrīz visos pašvaldības dzīvokļos
nepieciešams remonts.
Bez pašvaldības dzīvokļiem pieejami arī privātpersonu piedāvajumi. Piem., uz 01.07.2011.
Līvānos 37 dzīvokļi bija pārdošanā, 2 – īrēšanai un 8 – maiņai. Tāpat jaunus saimniekus
meklēja 21 māja Līvānu novadā, kā arī 3 mājas piedāvāja dzīvojamo platību īrēt.9
Vairākus gadus dzīvojamais fonds ir pasliktinājies, un gan pašvaldībai, gan privātpersonām
trūkst finansējuma māju un dzīvokļu renovācijai un modernizācijai. Hipotekāros kredītus
mājokļiem vidēji valstī ņēmuši tikai ap 7% iedzīvotāju, Līvānu novadā šis rādītājs varētu būt
vēl mazāks. Mājokļu uzlabojumi ir pieejami tikai turīgajai sabiedrības daļai.
Nozīmīgas problēmas Līvānu novadā ir dzīvojamās platības nodrošināšana mazturīgajiem
iedzīvotājiem, būtu ļoti nepieciešams valsts atbalsts sociālo dzīvojamo māju būvniecība vai
rekonstrukcija.
9www.ss.lv
61 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
1.8. KULTŪRVIDE, BIBLIOTĒKAS, SPORTS UN BRĪVAIS LAIKS
KULTŪRVIDE 2000.gadā apvienojoties Rožupes pagastam, Turku pagastam un Līvānu pilsētai izveidoja
Līvānu novadu. Un šajā laikā tika izveidots arī Līvānu novada kultūras centrs (KC), kas kopā
apvienoja četras kultūras iestādes Līvānu novadā. Līvānu novada KC ir pašvaldības iestāde,
kas koordinē pašdarbības kolektīvu darbību, rūpējas par kultūras mantojuma saglabāšanu
un tradicionālo svētku norisi Līvānu novadā, rīko pilsētas un valsts svētkus, kā arī nodrošina
profesionālās mākslas pieejamību visiem kultūras iestādes apmeklētājiem.
Līvānu novada KC darbojas dažādu
paaudžu deju kolektīvi, kori, ansambļi,
vokālās grupas, kā arī pulciņi bērniem un
jauniešiem. 2008. – 2009.gadā tika
veikti ievērojami KC renovācijas darbi,
pēc kuriem Līvānos daudz pilnvērtīgāk
var norisināties dažādi kultūras
pasākumi, kuri piesaista ne tikai vietējos
Līvānu novada iedzīvotājus, bet arī
viesus no blakus esošajām teritorijām
visa gada garumā.
Attēls 17: Līvānu novada kultūras centrs
Ievērojamu ieguldīijumu novada kultūrvides veicināšanā sniedz Latgales mākslas un
amatniecības centrs (LMAC). Viesiem iepriekš piesakot LMACā ir iespējams līdzdarboties
tekstilmākslas darbnīcā (gaumīgs rotājums apģērbam, gobelēnu aušanas tradīcijas, skaista
zīda šalle ikdienā un svētkos - to var paveikt tekstilmākslas darbnīcā ar profesionālas
tekstilmākslinieces palīdzību.) un keramikas darbnīcā (māla pods, veidots paša rokām,
pildīts ar īpašu mīļumu un dvēseles siltumu - to var paveikt keramikas darbnīcā ar
profesionālas keramiķes palīdzību).
LMAC arī piedāvā saviem viesiem dažādas izglītojošas un interaktīvas programmas:
"Zīda apgleznošana"Iepriekš piesakoties, pieredzējuša meistara vadībā ir iespēja apgleznot vienu zīda lakatu vai šalli, kuru pēc ekskursijas beigām var paņemt līdzi.
"Pārsteidzošie Līvāni" Divus desmitus rakstu zīmju, kuri spēj sildīt, nomierināt, stiprināt, sevī ietver rekordgarā tautiskā josta, kuru pusgada laikā uzauda 13 Līvānu novada audējas. Jostas garums ir 94 metri! Šīs jostas rakstu zīmju spēku, varenumu un nozīmi var izbaudīt, ietinoties tajā.
"Māla plastika" Programmas dalībniekiem, iepriekš piesakoties, ir iespēja profesionāla keramiķa vadībā ar īpašu mīļumu no māla izveidot vai izvirpot kādu skaistu, krāšņu vāzi, šķīvi, podu, trauku, vai dekoru.
"Kāzas Latgalē" Pīrāgs ar īpašu smaržu un garšu, kurš tapis no pašu maltiem miltiem. Cimdu pāris, kurš sildīs Jūsu rokas un sirdis. Daugavas krastā savus lieganos zarus ir izpletis
62 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
auglības koks, kurš ir gatavs savos zaros turēt īpašus augļus - atslēgas, ko iekarinās jaunlaulātie! Tas arī vēl nav viss! Par citiem pārsteigumiem uzzināsiet, iepriekš piesakoties un vienojoties!
"Zināmie un mazpazīstamie ārstniecības augi" Ja apmeklētājiem ir vēlēšanās iebrist pļavā nevis vienkārši kā ziedošā vasaras ziedu dārzā, bet gan kā dziedinātavā un dabas svētnīcā, tad iepriekš piesakoties, zāļu sievas vadībā, ir iespēja redzēt, iepazīt un arī izbaudīt ārstniecības augu burvību.
Rožupes brīvdabas estrādē katru gadu tiek rīkots reģionālas nozīmes kultūras pasākums -
Kāzu muzikantu saiets, kas notiek katra augusta otrajā piektdienā un pulcē tūkstošiem
skatītāju un vairākus desmitus kāzu muzikantu ansambļu, kā arī vedējpārus, alus puišus,
saimnieces un citus kāzām piederīgos. Rožupes estrādi vasaras sezonā apmeklē aptuveni
3000 cilvēku. Diemžēl estrādes infrastruktūra, t.sk. piebraucamais ceļš, skatītāju soliņi ir
neatbilstoši kultūras pasākumu videi, nepeciešama estrādes renovācija un apkārtējās
teritorijas labiekārtošana.
Lielu darbu kultūrvides jomā veic arī novadā esošās biedrības.
BIBLIOTĒKAS Līvānu novada centrālā bibliotēka kopā ar 9 filiālbiliotēkām, tostarp, Druvas, Rožupes,
Sutru, Rudzātu, Jaunsilavu, Turku pagasta, Madaliņas, Rīta un Līvānu bērnu filiālbiliotēkām,
veido Līvānu novada bibliotēku tīklu:
Līvānu novada Centrālā bibliotēka
Druvas
filiālbibliotēka
(Rožupes pagasta
apkalpes zona)
Līvānu bērnu
filiālbibliotēka
Jaunsilavu
filiālbibliotēka
(Turku pagasta
apkalpes zona)
Rožupes
filiālbibliotēka
(Rožupes pagasta
apkalpes zona)
Turku pagasta
filiālbibliotēka
(Turku pagasta
apkalpes zona)
Sutru
filiālbibliotēka
(Sutru pagasta
apkalpes zona)
Madaliņas
filiālbibliotēka
(Jersikas pagasta
apkalpes zona)
63 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Rudzātu
filiālbibliotēka
(Rudzātu pagasta
apkalpes zona)
Rīta
filiālbibliotēka
(Jersikas pagasta
apkalpes zona)
Bibliotēkas pamatpakalpojumus iedzīvotājiem, pirmkārt, nodrošina tās bibliotēkas, kuras
atrodas iedzīvotāju dzīves vietas tuvumā. Līvānu novadā, salīdzinot ar citām līdzīgām
pašvaldībām Latvijā, ir nodrošināts ļoti augsta bibliotēku pakalpojumu pieejamība un
kvalitāte, kas noteikti ir viena no novada stiprajām pusēm.
Sevišķi ievērojama ir novada
centrālā bibliotēka, kura pēc
2010./2011.gadā veiktās
rekonstrukcijas uzskatāma par vienu
no mūsdienīgākajām bibliotēkam
Latvijā (gan bibliotekas krājuma,
gan pielietoto moderno tehnoloģiju,
gan pakalpojumu atbilstības dažāda
vecuma iedzīvotājiem ziņā).
Attēls 18: Līvānu novada centrālā bibliotēka pēc rekonstrukcijas
Neskatoties uz iedzīvotjāju skaita samazinājumu, vēlams arī turpmāk saglabāt visas pagastu
bibliotēkas, jo tās kalpo kā pagastā kultūras, izglītības , informācijas un sociālie centri.
Visās novada bibliotēku filiālēs, tāpat kā Līvānu novada centrālajā bibliotēkā, ir vienotais
lasītāju reģistrs, kurā iespējams redzēt kādas grāmatas ir izņemtas, veikt to rezervēšanu
utt. Vienotais režīms visās bibliotēkās tika ieviests 2010.gadā. Līvānu novada
kopkatalogam un vienotajam lasītāju reģistram no 2011.gada pievienojas arī Līvānu novada
skolu bibliotēkas ar saviem datiem.
Līvānu Centrālajā bibliotēkā tiek nodarbināti 9 darbinieki, kā arī viens darbinieks katrā
filiālbiliotēkā, kuri palīdz nodrošināt iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu
dokumentu uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu,
kā arī bibliotēkas krājumā esošās informācijas publiskas pieejamības un izmantošanas
nodrošināšanu un bibliotēkas pakalpojumu sniegšanu.
Pēdējos gados līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, vērojams bibliotēkas apmeklētāju
skaita samazinājums. 2010. gadā tika reģistrēti tikai 1450 bibliotēkas patstāvīgie lietotāji.
64 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
2305
1701 1641 15961450
0
500
1000
1500
2000
2500
2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g.
Bibliotēkas apmeklētāju skaita izmaiņas
Apmeklētāji
Bibliotēkas apmeklētāju skaita samazinājums ietekmējis arī bibliotēkas krājumā esošo
materiālu izsniegumu. 2010. gadā tika izsniegtas tikai 47630 vienības, salīdzinājumā ar
2006. gadu, kad tika izsniegtas 107702 vienības.
107702
66407 65136
95788
47630
0
20000
40000
60000
80000
100000
120000
2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g.
Izsniegums
Izsniegums
Līvānu novada centrālā bibliotēka pakalpojumu attīstībā orientējas uz mērķtiecīgu dažādu
lietotāju grupu informacionālo apkalpošanu, lai bibliotēkas pakalpojumi aptvertu visas
iedzīvotāju darbības jomas un visas iedzīvotāju vecumgrupas un veicinātu informācijas
pieejamību sabiedrībai.
Līvānu novada centrālajā bibliotēkā tiek piedāvāts 63447 vienību liels bibliotēkas krājums ar
24780 dažādiem nosaukumiem, no tām 57519 grāmatas (22188 nosaukumi), 76
audiovizuālie dokumenti (74 nosaukumi), 253 nošu dokumenti (214 nosaukumi), 60
elektroniskie dokumenti (55 nosaukumi), 5537 periodiskie izdevumi (210 nosaukumi).
Līvānu novada centrālā bibliotēka novada iedzīvotājiem piedāvā sekojošus bezmaksas
pamatpakalpojumus:
Bibliotēkas apmeklēšana un lietotājiem paredzēto pakalpojumu (t.sk. datoru,
interneta un vispārpieejamo elektroniskās informācijas resursu) publiska pieejamība,
Iekārtu un aprīkojuma izmantošana;
65 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Lietotāju reģistrēšana, Bibliotēkas Lietotāja kartes izsniegšana, konsultācijas par bibliotēkas darba kārtību, krājumu un informācijas meklēšanas iespējām;
Grāmatu, žurnālu, laikrakstu, audiovizuālo materiālu un citu dokumentu izsniegšana pēc lietotāja pieprasījuma līdzņemšanai vai izmantošanai uz vietas bibliotēkā;
Informācijas meklējumsistēmu un datubāzu izmantošana, bibliotekāro, bibliogrāfisko, faktogrāfisko uzziņu sniegšana;
Bibliotēku, lasīšanu un literatūru popularizējoši pasākumi (izstādes, lekcijas,
ekskursijas pa bibliotēku u.c.);
Bibliotēkas krājumā neesošu iespieddarbu un nepieciešamās informācijas pieprasīšana no citām bibliotēkām;
Līvānu novada centrālā bibliotēka novada iedzīvotājiem piedāvā sekojošus maksas pakalpojumus:
Iespieddarbu un citu dokumentu kopēšana
Datorizdruka
Oriģinālu skenēšana (ja to veic bibliotekārs)
Informācija no LURSOFT maksas datubāzēm
Bibliotēkā pieejamas sekojošas zinātniskās datu bāzes un interneta resursi:
LURSOFT,
LETONICA
Nozare.lv
Filmas. lv (digitālā veidā pieejamās filmas ir skatāmas par velti)
RUBRICON
Šobrīd projekta „Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” ietvaros tiek abonētas 19
datu bāzes, no kurām 3 ir latviešu valodā, 2 krievu valodā un 14 angļu valodā. 9 no
pieejamajām datu bāzēm atmaksā Kultūras informācijas sistēma. Pašvaldības ierobežotais
budžets diemžēl liedz vairāku papildus datu bāzu abonēšanu, bet uzlabojoties finansiālajam
stāvoklim bibliotēkā būs pieejamas vēl jaunas datu bāzes.
Unikāla ir datu bāze „Līvānu novads”, kas ir sistemātisks, sakārtots daudzu gadu darbs. Šeit
pieejams viss, kas jebkad ir ticis publicēts par Līvāniem un pilsētas iedzīvotājiem kopš
1970.gada, bet ir arī daudz materiālu par senāku laika posmu. Līvāniem nav sava
novadpētniecības muzeja, kas šāda veida informāciju varētu apkopot – tāpēc to lielā mērā
veic šī datu bāze. Tekstus, kam ir autora atļauja, pievieno elektroniski. Vēl jāiegulda liels
darbs, lai daudzos novadpētniecības materiālus digitalizētu.
Pašreiz tiek izstrādāts bibliotēkas stratēģiskais plāns, kas ietvers informāciju gan par Līvānu
Centrālo bibliotēku, gan pagastu bibliotēkām . Stratēģiskais plāns sevī iekļaus SVID analīzi
un cita veida informāciju. Šobrīd ir jūtama finansu līdzekļu nepietiekamība bibliotēkas
krājuma papildināšanai. To galvenokārt ietekmē augstās iespieddarbu cenas. Latvija ir maza
valsts, līdz ar to grāmatas tiek izdotas mazā tirāžā, maz pieejama nozaru literatūra valsts
valodā.
66 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Nākotnē Līvānu novada bibliotēkās plānots ieviest Rotējošo grāmatu fondu, tas nozīmē, ka
tad, kad būs iegādāts kādas grāmatas viens eksemplārs (tā lielākoties būs jaunāko laiku
daiļliteratūra), tas ceļos no vienas bibliotēkas uz citu. Kā arī Līvānu Centrālajā bibliotēkā ir
plānots uzstādīt pašapkalpošanās automātu, kas būs pirmais tāda veida automāts Latvijā.
SPORTS UN AKTĪVĀ ATPŪTA Līvānu novada iedzīvotāji aktīvi iesaistās dažādās sporta aktivitātēs gan kā dalībnieki, gan
kā skatītāji. Turklāt sporta aktivitātēs iesaistīto novada iedzīvotāju skaits pēdējo gadu laikā
palielinās, par ko liecina arī pieaugošs sporta pasākumu skaits. Šāda tendence vērojama ne
tikai Līvānu novadā, bet arī visā Latvijā.
Populārāko sporta veidu augšgalā Līvānu novadā pēdējo gadu laikā ir volejbols, basketbols,
vieglatlētika, futbols. Populārāko sporta veidu parasti nosaka pēc novada čempionātos
iesaistīto komandu skaita.
Sporta organizācijas Par sporta un aktīva dzīves veida popularitāti Līvānu novadā liecina lielais sporta biedrību
skaits. Šobrīd Līvānu novadā darbojas – 8 sporta klubi un viena sporta skolas. Lielākā daļa
Līvānos esošo sporta biedrību nodrošina iespēju nodarboties ar sportu arī amatieru līmenī.
Sporta organizācijas nosaukums Dalībnieku skaits (2011.)
Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skola 215
Kikboksa biedrība „Skits” 23
Līvānu novada vieglatlētikas biedrība „Līvāni” 21
Sporta deju biedrība „Kristāla kurpīte” 22
Līvānu futbola biedrība „Līvāni” 31
Līvānu veloklubs „Līvelo” 25
Sporta biedrība „Līdzās” 20
Sporta klubs „Taekwon-do Līvāni „ 14
Basketbola sporta biedrība „Līvāni” 19
Līvānu novada organizācijas kopā: 9 390
Nodarbojušos skaits ( nepārstāv sporta biedrības) 87
Sporta pasākumi Katru gadu Līvānu novadā tiek organizēti daudzi vietēja un starptautiska mēroga sporta
pasākumi: sportistu balles, novada sporta svētki, izglītības darbinieku sporta svētki,
Rožupes sporta svētki, Turku pagasta sporta svētki, mazās Olimpiskās spēles bērnudārza
audzēkņiem, novada basketbola, futbola, telpu futbola, volejbola čempionāti, novada
dambretes, šaha, novusa, galda tenisa čempionāti, 1. Maija stafetes, Skrējiens pa Ubaglīci,
67 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
nakts orientēšanās sacensības, kikboksa sacensības „Latgales kauss”, Līgu un Jānu
vieglatlētikas čempionāti, Līvānu novada vieglatlētikas čempionāti, Z-Light balvas izcīņa
šķēpa mešanā, zemledus makšķerēšanas tautas klases sacensības, pludiņmakšķerēšanas un
spiningošanas čempionāti, E. Kovaļova un E. Rusiņa piemiņas turnīri dambretē,
Ziemassvētku turnīri galda spēlēs, Lieldienu nakts turnīri volejbolā, pludmales volejbola
turnīri „Jersikas kauss”, starptautisks turnīrs sēdvolejbola „Līvānu kauss”, starptautiskas
sacensības orientēšanās sportā „Ŗudzātu kauss” , Rudzātu kauss futbolā, velokrosa
sacensības, Z-Light sporta svētki, kā arī citi sporta pasākumi.
Starp nozīmīgākajiem starptautiskajiem pasākumiem ir minami šādi:
sēdvolejbola ( cilvēkiem ar īpašām vajadzībām) sacensības „Līvānu kauss ”;
starptautiskas sacensības orientēšanās sportā „Ŗudzātu kauss”.
Sporta infrastruktūra Līvānu novada iedzīvotājiem ir pieejama pieticīga sporta infrastruktūra, kas dod iespējas
nodarboties ar sportu vasarā un ziemā.
Galvenie sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras objekti.
Objekti
Adrese
Līvānu 1. vidusskolas sporta stadions (t.sk., vieglatlētikas sektori un skrejceļš)
Rīgas iela 101, Līvāni
Līvānu stadions ( futbola laukums)
Uzvaras 13, Līvāni
Jaunsilavas pamatskolas stadions ( celiņiem asfalta segums)
Jaunsilava 1, Turku pag.
Jersikas pamatskolas sporta laukums
Jersika, Jersikas pagasts
Rožupes pamatskolas sporta laukums
Skolas 2, Rožupe
Rudzātu vidusskolas stadions
Miera 13, Rudzāti
Rudzātu speciālās internātskolas stadions
Lūzenieki, Rudzātu pag.
Strītbola sporta laukums ( 14 grozi)
6 Lāčplēša iela 28, Līvāni
2 Rīgas 101, Līvāni
2 Saules 12 , Līvāni
4 Miera 13, Rudzāti
12 Smilšu pludmales volejbola laukumi
2 Uzvaras iela 13, Līvāni
1 Rīgas iela 101, Līvāni
1 Domes iela 3, Līvāni
3 Bucenieki, Jersikas pagasts
1Gavartiene,Turku pagasts
1 Rožupe, Rožupes pagasts
1 Rudzātu pagasts
1 Spāres, Turku pagasts ( privātais)
1 Iesalnieku ezers ( privātais)
Sporta zāles
68 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
1. Līvānu 1. vidusskolas sporta zāles, Rīgas iela 101, Līvāni 2. Līvānu 2. vidusskolas sporta zāles, Rīgas iela 113/117, Līvāni 3. Jaunsilavas pamatskolas sporta zāle, Jaunsilava 1, Turku pag. 4. Jersikas pamatskolas sporta zāle, Jersika, Jersikas pagasts 5. Rudzātu vidusskolas sporta zāle, Miera 13, Rudzāti 6. Rudzātu speciālās internātskolas sporta zāle, Lūzenieki, Rudzātu pag. 7. Rožupes pamatskolas sporta zāle, Skolas 2, Rožupe 8. Sporta zāle, Lāčplēša iela 28 9. Sporta kluba „Skits” sporta zāle, Fabrikas 2b
Trenažieru zāles
1. Trenažieru zāle, Rīgas iela 77( privātā) 2. Sporta kluba „Skits” trenažieru zāle, Fabrikas 2b( privātā) 3. Trenažieru zāle, Rīgas iela 101, Līvāni 4. Trenažieru zāle, Rīgas iela 113/117, Līvāni
Skeitparki
1. Skeitparks , Rīgas 45, Līvāni
Ielu vingrošanas ierīces
Rīgas iela 113/117, Līvāni
Atklātais hokeja laukums
z/s Meža mājas, Rožupes pagasts ( privātais)
Atklātā slidotava
Lāčplēša 28, Līvāni
Attēls 19: Līvānu 1.vidusskolas un Līvānu 2.vidusskolas stadions
Augstu sasniegumu sports Līvānu novada sportisti un komandas ar panākumiem piedalās sacensībās Latvijā un citviet
pasaulē dažādos sporta veidos: vieglatlētikā, basketbolā, ratiņbasketbolā, boksā, kikboksā,
volejbolā, dambretē, frīsbijā un citos.
Analizējot katru sporta veidu atsevišķi, īpaši ir jāizceļ vieglatlētika. Latvijas izlasē startē
Vjačeslavs Grigorjevs ( gatavojas Londonas Olimpiskajām spēlēm 50 km soļošanā), Jānis
Barkāns un Kristaps Māsāns ( desmitcīņā), Egīls Smilškalns ( augstlēkšana), valsts izlases
kandidāti Solveiga Ozola-Ozoliņa ( soļošana), Alīna Caune ( augstlēkšana).
Augstu vērtējami sporta biedrības „Skits” boksera un kikboksera Kristapa Bulmeistara
panākumi:Latvijas čempions, Baltijas čempions, Igaunijas čempions, Polijas čempions,
bronzas medaļas ieguvējs Pasaules kikboksa čempionātā, Jaunatnes Olimpiādes uzvarētājs.
69 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Valsts izlasē startē Kārlis Malcenieks ( frisbijs), Raimunds Beginskis (ratiņbasketbols),
Solvita Ziemele (sēdvolejbols), Sandro Udrasols (jauniešu volejbols), Ilmārs Štolcers,
Adriana Divre, Daniels Skrūzmanis, Oskars Luksts, Ainārs Dukaļskis (dambrete).
Starp sporta komandām var minēt basketbola klubu „Līvāni”, kas, lai arī dibināts tikai
2007.gadā, Latvijas Basketbola līgas 2.divīzijā 2007./2008. gada sezonā ieņēma 3.vietu, bet
2008./2009. gada sezonā ieņēma 1.vietu.
Sporta nozarē valsts līmenī strādā mūsu basketbola treneri Guntis Endzels, Pēteris Ozoliņš,
Nikolajs Romaņenko.
Sports cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Līvānos aktīvi darbojas sporta klubs „Līdzās”, kurš apvieno iedzīvotājus ar īpašām
vajadzībām. Kluba biedri nodarbojas ar sēdvolejbolu. Tomēr sekmīgu cilvēku ar īpašām
vajadzībām sporta attīstību kavē faktors- nepietiekama sabiedrības izpratne par cilvēku ar
īpašām vajadzībām iesaistīšanu sporta aktivitātēs.
Cilvēku ar īpašām vajadzībām aktīvu integrāciju Līvānu novada sporta dzīvē ir uzsākusi arī
biedrība Baltā māja un Līvānu bērnu un jauniešu centrs.
Sēdvolejbola sacensības notiek Līvānu 1. vidusskolas sporta zālē , kas ir draudzīga cilvēkiem
ar īpašām vajadzībām.
Profesionālā līmenī startē ratiņbasketbolists Raimunds Beginskis, cilvēks ar īpašām
vajadzībām, kurš pārstāv Latvijas izlasi piedaloties Eiropas čempionātos un citās sporta
sacensībās.
Veterānu sports Līvānu novadā aktīvi darbojas arī sporta veterāni (turpmāk tekstā – seniori). Seniori piedalās
basketbola, volejbola, vieglatlētikas, slēpošanas, galda tenisa, peldēšanas, pavasara krosa,
šaha, dambretes, orientēšanās, pludmales volejbola un citos sporta veidos Latvijas
Pašvaldību Sporta Veterānu savienības, Latvijas maksibasketbola čempionātos, LTSA
ziemas čempionātos volejbolā un starptautiskās sacensībās- Eiropas un Pasaules
čempionātos vieglatlētikā un volejbolā.
Līvānu novads pamatoti lepojas ar vieglatlētikas brendiem - Leontīni Vītolu, Pasaules
rekordisti 400 m skrējienā, grupā 70+, Pasaules un Eiropas vieglatlētikas čempionātu
laureāti un Gunāru Jāni Mīkuli, grupā 70+, - Pasaules un Eiropas vieglatlētikas čempionātu
laureātu komandu 5 un 10 km soļošanā, kā arī volejbolistu Jāni Klaužu grupā 50+.
Līvānu novads Latvijas Pašvaldību Sporta Veterānu savienības sporta spēlēs piedalās kopš
2002. gada. 2004. gadā pirmo reizi tika izcīnīta godalgotā 3. vieta, bet sākot ar 2006. gadu
līderpozīcijas nevienam netiek atdotas. Uzvarētājgods izcīnīts 2006.,2008., 2009.,2010.,
2011. gadā.
Senioru sportu atbalsta Līvānu novada dome un pagastu pārvaldes, veicinot viņu aktivitāti.
Līvānu novada sporta un aktīvās atpūtas attīstības prioritātes izvirzītas:
70 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma attīstība;
Sporta nozares speciālistu kapacitātes un motivācijas celšana;
Līvānu novada iedzīvotāju, it īpaši bērnu un jauniešu, aktīva līdzdalība sporta un aktīvās atpūtas pasākumos.
Līvānu novada sporta un aktīvās atpūtas attīstības mērķu sasniegšanai ir noteikti sekojoši
uzdevumi:
1. Sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras pilnveide un pieejamības veicināšana:
1.1. Sporta bāžu attīstība esošiem un jauniem sporta veidiem, sporta infrastruktūras
pilnveide izglītības iestādēs, t.sk., pielāgojot to personām ar kustību
traucējumiem;
1.2. Sporta bāžu izveide/pilnveide treniņnometņu organizēšanai visa gada garumā;
1.3. Veloceliņu tīkla attīstība;
2. Treneru un sporta speciālistu kapacitātes stiprināšana profesionālajos un sporta klubu
vadības un finansēšanas jautājumos:
2.1. Kursu un semināru organizēšana par sporta finansēšanas, resursu piesaistes un
vadības jautājumiem;
2.2. Treneru kvalifikācijas paaugstināšana darbam ar personām ar funkcionāliem
traucējumiem;
2.3. Informatīvu pasākumu organizēšana par sporta attīstības jautājumiem;
2.4. Pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšana ar sporta un aktīvās atpūtas
speciālistiem no Līvānu novada sadraudzības pilsētām.
3. Sadarbības veicināšana starp sporta un aktīvās atpūtas nodrošināšanā iesaistītajām
institūcijām:
3.1. Valsts un pašvaldības iestāžu sadarbības attīstīšana infrastruktūras, cilvēkresursu
kapacitātes attīstības un sporta pasākumu organizācijas jautājumos;
3.2. Sporta klubu, izglītības iestāžu un uzņēmēju sadarbības veicināšana sporta un
aktīvās atpūtas infrastruktūras izmantošanā, t.sk., naktsmītņu nodrošināšanai
sportistiem;
3.3. Pašvaldību, sporta klubu un uzņēmēju sadarbības sekmēšana sporta un aktīvās
atpūtas infrastruktūras attīstībā un sporta sacensību finansēšanā;
3.4. Pasākumi mecenātisma, sporta un aktīvās atpūtas finansētāju/uzņēmēju
atbalstam un veicināšanai;
3.5. Sportistu sasniegumu sekmēšana ( naudas balvas par izciliem sasniegumiem
sportā, stipendiju nodrošināšana).
4. Sabiedrības informēšana un līdzdalības sporta un aktīvās atpūtas pasākumos veicināšana:
4.1. Interaktīvās vides radīto iespēju izmantošana sporta nozares attīstībai;
4.2. Veselīga dzīvesveida, sporta un aktīvās atpūtas popularizēšana Līvānu novada
medijos (TV, radio, presē utml..);
71 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
4.3. Sporta un aktīvās atpūtas popularizēšana jauniešiem un bērniem informējot par
sporta un aktīvās atpūtas iespējām, to lietderīgumu, Līvānu novada iedzīvotāju
sportiskajiem sasniegumiem nacionālā un vietējā līmenī;
4.4. Informācijas pasākumu organizēšana sociālās atstumtības riskam pakļautajām
iedzīvotāju grupām un iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem par sporta un
aktīvās atpūtas iespējām Līvānu novadā.
Sasniegumus parādīs: fiziskajās aktivitātēs iesaistīto Līvānu novada iedzīvotāju, īpaši bērnu
un jauniešu skaita pieaugums; cilvēku ar invaliditāti dalības sporta un aktīvās atpūtas
aktivitātēs pieaugums; starptautiska, nacionāla un vietēja mēroga sporta sacensību un
aktīvās atpūtas norišu skaita pieaugums; augstvērtīgu sporta un aktīvās atpūtas
infrastruktūras objektu skaita pieaugums; kā arī Līvānu novada iedzīvotāju veselības
rādītāju uzlabošanās.
Aktīvās atpūtas un brīvā laika
aktivitātes Līvānu novadā piedāvā
arī Līvānu aktīvā tūrisma
centrs(LATC). Jau par ikgadēju
aktivitati kļuvušas Eiropas
Mobilitātes nedēļas akcijas, t.sk.
„Ritenis pie riteņa garākās Rīgas
ielas garumā”, kad katru gadu tiek
uzstādīts jauns rekords – tiek
veidota pēc iespējas garāka
velosipēdistu rinda un veikts masu
velo-brauciens pa Rīgas ielu. Attēls 20: Līvānu aktīvā tūrisma centrs
Kopā ar sadarbības partneriem (jauniešu
biedrību „Sava kabata”, biedrību
„Veloklubs LĪVĀNI” u.c.) LATC ir
organizējis arī laivu nobraucienus
(ātrumsacensības), ūdens tūrisma
tehnikas zināšanu un prasmju pārbaude
(stafetes ar atraktīviem tūrisma
elementiem), velo-orientēšanos, velo
veiklības braucieni, tūrisma stafetes.
Katru gadu tiek piedāvāta arī iespēja
nokārtot velosipēda vadītāja eksāmenu
un saņemt velosipēda vadītāja apliecību.
Attēls 21: Velo brauciens Eiropas mobilitātes nedēļas 2010 ietvaros
72 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
1.9. PUBLISKĀ PĀRVALDE, PROJEKTI, PAŠVALDĪBAS UN IEDZĪVOTAJU SADARBĪBA
Pārvaldes struktūra un funkcijas Līvānu novada pašvaldība ir novada pārvalde, kas likumā “Par pašvaldībām”, citos
normatīvajos aktos un Līvānu novada pašvaldības Nolikumā noteiktajā kārtībā nodrošina
pašvaldībai noteikto funkciju, doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi,
ievērojot valsts un Līvānu novada administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns – dome,
kas pieņem lēmumus, nosaka pašvaldības institucionālo struktūru, lemj par autonomo
funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai
deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un izpilda
pašvaldības budžetu. Pašvaldības dome atbilstoši kompetencei ir atbildīga par pašvaldības
institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.
Līvānu novada iedzīvotāju intereses domē pārstāv 15 deputāti, kurus ievēl uz 4 gadiem.
Lai nodrošinātu novada domes darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, Līvānu
novada dome izveidojusi trīs pastāvīgās komitejas:
1) Finanšu komiteju 9 locekļu sastāvā;
2) Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju 7 locekļu sastāvā;
3) Tautsaimniecības komiteju 7 locekļu sastāvā.
Atsevišķu pašvaldības autonomo funkciju pildīšanai 2010. gadā darbojās sekojošas
komisijas (valdes):
1) Privatizācijas un pašvaldības mantas atsavināšanas komisija 7 locekļu sastāvā;
2) Zemes komisija 5 locekļu sastāvā;
3) Dzīvokļu jautājumu komisija 6 locekļu sastāvā;
4) Administratīvā komisija 7 locekļu sastāvā;
5) Attīstības plānošanas komisija 8 locekļu sastāvā;
6) Kultūras un sporta komisija 8 locekļu sastāvā;
7) Rožupes pagasta valde 7 locekļu sastāvā;
8) Turku pagasta valde 7 locekļu sastāvā;
9) Jersikas pagasta valde 7 locekļu sastāvā;
10) Rudzātu pagasta valde 7 locekļu sastāvā;
11) Sutru pagasta valde 7 locekļu sastāvā;
12) Administratīvo aktu strīdu komisija 5 locekļu sastāvā,
13) Vēlēšanu komisija 7 locekļu sastāvā.
Novada domes lēmumu izpildi nodrošina domes pārvaldes darbinieki.
Kopumā pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai ir izveidotas šādas pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības:
1. Līvānu 1. vidusskola,
73 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
2. Līvānu 2. vidusskola,
3. Līvānu novada vakara (maiņu) vidusskola,
4. Rudzātu vidusskola,
5. Rožupes pamatskola,
6. Sutru pamatskola,
7. Jaunsilavas pamatskola,
8. Jersikas pamatskola,
9. Rudzātu speciālā internātpamatskola,
10. Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas un mākslas skola
11. Līvānu bērnu un jauniešu centrs,
12. Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skola,
13. Līvānu novada pirmsskolas izglītības iestāde “Rūķīši”,
14. Līvānu novada kultūras centrs un tā filiāles
Rožupes kultūras nams,
Rudzātu saieta nams,
Turku saieta nams,
Sutru kultūras nams,
Jersikas tautas nams,
15. Līvānu novada centrālā bibliotēka un tās filiāles
Rožupes bibliotēka,
Druvas bibliotēka,
Turku pagasta bibliotēka,
Jaunsilavu bibliotēka,
Rudzātu bibliotēka,
Sutru bibliotēka,
Jersikas bibliotēka,
Rīta bibliotēka,
17. Latgales mākslas un amatniecības centrs,
18. Līvānu novada bāriņtiesa,
19. Līvānu novada Sociālais dienests,
20. Līvānu būvvalde,
21. Līvānu novada Izglītības pārvalde,
21. Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs,
22. Jersikas veselības punkts,
23. Rožupes veselības punkts,
24. Alternatīvās aprūpes pakalpojumu centrs „Rožlejas”
25. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un komunālā
saimniecība”,
26. Līvānu novada domes pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Līvānu
slimnīca”,
74 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
27. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Līvānu siltums”.
Domes struktūra, pašvaldības izpildvaras vispārēja struktūra un pašvaldības administrācijas
struktūra pievienotas pielikumā!
Budžets Līvānu novada pašvaldība ļoti pārdomāti un detalizēti plāno savu ikgada budžetu. Līvānu
novada domes pamatbudžeta ieņēmumi 2010.gadā bija Ls 7987010 apmērā, izdevumi Ls
9853694 apmērā, aizņēmumi Ls 1076961, aizņēmumu atmaksas Ls 401365, pamatkapitāla
palielināšana Ls 52393, līdzekļu atlikums gada sākumā Ls 1243481.
Pamatbudžeta ieņēmumi (2010)
Ieņēmumi 2010.g. (%).
2010. gadā pamatbudžeta ieņēmumos saņemti Ls 9787275, kur nodokļu ieņēmumi ir Ls
2432670, jeb 24,9 % no kopējiem ieņēmumiem, nenodokļu ieņēmumi ir Ls 52793, jeb 0,5 %
no kopējiem ieņēmumiem, transfertu ieņēmumi Ls 6879317, jeb 70,3 % no kopējiem
ieņēmumiem, budžeta iestāžu ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi
pašu ieņēmumi Ls 422495, jeb 4,3 % no kopējiem ieņēmumiem.
Nodokļu ieņēmumi sastāv no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa
un azartspēļu nodokļa maksājumiem, tas nozīmē, ka pašvaldības ieņēmumi tieši ir atkarīgi
no novada uzņēmumu un iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes un situācijas.
2,0%
1,0%
32,0%
0,2%
0,8%
6,1%
57,0%
0,9%
Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi,
Ls 134614
Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām,
Ls 70977
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, Ls
2209859
Azartspēļu nodoklis, Ls 17220
Nenodokļu ieņēmumi, Ls 5279343541
Ieņēmumi no budžeta iestāžu
sniegtajiem maksas pakalpojumiem un
citi pašu ieņēmumi, Ls 422495
Valsts budžeta transferti, Ls 3933518
Pašvaldību budžetu transferti, Ls 60572
75 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Papildus ieņēmumiem saskaņā ar Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un
pārraudzības padomes lēmumiem saņemti aizņēmumi Valsts kasē projektu realizācijas
vajadzībām.
Pamatbudžeta izdevumi (2010)
7,8%0,4%
7,1%
25,9% 0,1% 11,1%
37,4%
0,0%
10,2%
Vispārējie valdības dienesti, Ls 727521
Sabiedriskā kārtība un drošība, Ls 41793
Ekonomiskā darbība, Ls 664147
Pašvaldības teritoriju un mājokļu
apsaimniekošana, Ls 2425685
Veselība, Ls 13551
Atpūta, kultūra un reliģija, Ls 1042085
Izglītība, Ls 3508660
Aizsardzība, Ls 1000
Sociālā aizsardzība, Ls 956854
Izdevumi 2010.g. (%).
Līvānu novada domes 2010. gada pamatbudžeta izdevumi sastādīja Ls 9381296.
Izdevumu struktūrā Ls 727521 izlietoti vispārējo valdības dienestu izdevumu finansēšanai
jeb 7,8% no kopējiem izdevumiem, no kuriem Ls 104933 ir pašvaldības parāda procentu
maksājumi par saņemtajiem aizņēmumiem.
No budžeta sadaļā „Sabiedriskā kārtība un drošība” plānotajiem līdzekļiem jeb 0,4 % no
kopējiem izdevumiem tika finansēta Līvānu novada bāriņtiesa.
Izdevumu īpatsvars budžeta sadaļā „Ekonomiskā darbība” ir 7,1%, kas kopsummā sastāda
Ls 664147, no kuriem lielu daļu sastāda projektu realizēšanas izdevumi.
Izdevumu īpatsvars budžeta sadaļā „Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana” ir
25,9%. No pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai paredzētajiem līdzekļiem
tiek apmaksāti izdevumi Līvānu pilsētas ielu apgaismošanai un ielu apgaismošanas tīklu
uzturēšanai, teritorijas sakārtošanai, labiekārtošanai un ikdienas uzturēšanai, Turku,
Rožupes, Jersikas, Sutru un Rudzātu pagastu komunālo saimniecību uzturēšanai. Izdevumu
īpatsvars veselības aprūpei 2010. gadā ir 0,1 % no kopējiem izdevumiem. No pašvaldības
budžeta līdzekļiem tiek finansēti Rožupes veselības punkta, Jersikas veselības punkta un
Rudzātu pagasta ģimenes ārsta prakses vietas uzturēšanas izdevumi.
Pašvaldības un sabiedrības sadarbība
Par iedzīvotāju informēšanu Līvānu novada pašvaldībā atbildīga sabiedrisko attiecību
speciāliste, par kuras darbības svarīgāko uzdevumu ir izvirzīts patiesas, iedzīvotājiem
76 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
saprotamas un regulāras informācijas sniegšana dažādām pašvaldības mērķauditorijām pa
dažādiem komunikācijas kanāliem.
Koordinējot Līvānu pašvaldības komunikāciju ar iedzīvotājiem, par galveno kritēriju tiek
izvirzīts veidot informētu, līdzatbildīgu un aktīvu novada sabiedrību, kas aktīvi iesaistās
lēmumu pieņemšanā, interesējas par notiekošo pilsētā un novadā, ir pozitīvi orientēta nevis
apātiska un depresīva.
Iedzīvotāju informēšanas darba pamatā ir pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālista
veiksmīga un regulāra sadarbība ar pašvaldības vadību un visām Līvānu novada domes
iestādēm, struktūrvienībām un kapitālsabiedrībām, apkopojot visu pieejamo informāciju un
izvērtējot tās lietderību, kā arī atbilstošāko vēstījuma pasniegšanas veidu un kanālu.
Iedzīvotājiem ir iespēja saņemt informāciju par pašvaldības darbu;
pašvaldības bezmaksas laikrakstā „Līvānu novada vēstis” katru mēnesi latviešu un krievu valodā
pašvaldības interneta mājaslapā www.livani.lv, kurā informācija tiek papildināta katru darba dienu
Vidusdaugavas televīzijā un Latgales Reģionālajā televīzijā, kā arī Latvijas Televīzijas ziņu raidījumā „Novadu ziņas”
Tiešraidēs ar iespēju uzdot savus jautājumus Vidusdaugavas TV raidījumos „Pašvaldību aktualitātes” vienu reizi mēnesī.
Radio 1 un Latgales radio
Nacionālajos laikrakstos un nacionālo ziņu aģentūru LETA, BNS ziņu lentēs u.c.
Interneta portālos www.delfi.lv; www.apollo.lv; www.tvnet.lv un citos interneta resursos, kā arī sociālajos medijos, piemēram www.twitter.com, kur pārskata periodā izveidots Līvānu novada domes profils.
Lai informācija būtu ērtāk sasniedzama iedzīvotājiem, pārskata gadā pašvaldība ir radusi
iespēju nodrošināt pašvaldības informatīvā izdevuma „Līvānu novada vēstis” piegādāšanu
iedzīvotājiem dzīvesvietās. Laikrakstā pašvaldība publicē saistošos noteikumus, atspoguļo
un skaidro pašvaldības lēmumus utt. Lai informācija būtu pēc iespējas plašāka un
vispusīgāka, laikraksta publikāciju veidošanā tiek iesaistīti dažādi speciālisti no iestādēm,
struktūrvienībām un kapitālsabiedrībām, kā arī paši novada iedzīvotāji.
Lai veidotu līdzsvarotu novada attīstību, jāņem vērā gan pilsētas, gan lauku iedzīvotāju
viedokļi, kas ne vienmēr sakrīt. Lai veidotu ciešāku komunikāciju, pārskata periodā Līvānu
novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods ieviesa pieņemamās dienas visos novada
pagastos. Līvānu pilsētā priekšsēdētāja pieņemamās dienas ir katru pirmdienu. Šādu tiešo
komunikāciju ar priekšsēdētāju iedzīvotāji izmanto samērā aktīvi.
Līvānu novada pašvaldības deputāti iedzīvotājus uzklausa katru trešdienu Līvānu novada
domes telpās. Iedzīvotājiem ir iespēja uzdot savus jautājumus arī ar e-pasta starpniecību,
nosūtot tos uz adresi: dome@livani.lv
77 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Pašvaldība ir dalībnieks (biedrs) sekojošās biedrībās:
1. Biedrība „Latgales reģiona attīstības aģentūra”, reģ. Nr. 41503023129;
2. Biedrība „Latvijas pilsētu savienība”, reģ. Nr. 40008012968;
3. Biedrība „Basketbola klubs „RNS-D/Līvāni””, reģ. Nr. 40008117114;
4. Biedrība „Latvijas Pašvaldību savienība”, reģ. Nr. 40008020804;
5. Biedrība „Preiļu rajona partnerība”, reģ Nr. 40008104529;
6. Biedrība „Daugavas Savienība”, reģ. Nr. 40003234246.
E-pārvalde
Līvānu novada pašvaldības darbinieki ikdienas darbā pārvaldes efektīvai īstenošanai
izmanto informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, t.sk. tike izmantota iekšējā ienākošo un
izejošo dokumentu reģistrācijas sistēma, dokumenti tiek elektroniski nosūtīti atbildīgajam
darbiniekam izpildei. Taču kopumā elektroniskās informācijas sistēmu ieviešana, lietošana
un speciālistu pieejamība elektronisko datu apstrādē un e-pakalpojumu sniegšanā nav
pietiekoši nodrošināta, t.i. pilnvērtīga e-pārvaldes funkcionēšana netiek nodrošināta (t.sk.
iedzīvotajs nevar saņemt pilnvērtīgus pakalpojumus, neizejot no mājas). Daļu e-pārvaldes
pakalpojumu novada iedzīvotajiem nodrošina valsts līmeņa informācijas sistēmas (piem.
dzīvesvietas deklarēšana vai nekustama īpašuma nodokļa nomaksa), taču būtiski
nepieciešams papildus attīstīt savstarpēji saistītos elementus - elektroniskos pakalpojumus,
elektronisko identitāti, elektroniskos dokumentus, drošu elektronisko parakstu
pielietošanu, sasaisti ar valsts informācijas sistēmām, reģistriem, datu apmaiņu, kā arī
attīstīt palielināt Līvānu novada pašvaldības informācijas sistēmu drošību.
Projekti
Līvānu novada dome 2010.gadā ir veikusi apjomīgu investīciju piesaisti novada attīstībai,
apgūstot valsts un ES struktūrfondu finansējumu dažādu projektu veidā. Lai maksimāli
izmantotu pieejamo ārējo finansējumu un efektīvāk izlietotu Līvānu novada domes budžeta
līdzekļus, vairāku pašvaldības funkciju realizēšanai tika sagatavoti projekti un ir piesaistīti
papildus līdzekļi no dažādiem avotiem: ES struktūrfondi (ERAF, ESF, KF, ELFLA), Latvijas-
Lietuvas pārrobežu sadarbības programma, Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu
sadarbības programma, Latvijas-Šveices sadarbības programma u.c.). 2010. gadā Līvānu
novada dome bija izstrādājusi un iesniegusi 29 projektu pieteikumus, no tiem 23 projekti
guva apstiprinājumu un 2010. gadā atradās dažādās realizācijas stadijās. Kopējā
apstiprināto projektu summa sastādīja 15,36 miljonus latu, no tiem 9,4 miljoni latu
piesaistīti 15 ERAF projektos; 4,84 miljoni lati – 1 Kohēzijas fonda projektā, 1,1 miljons latu –
7 ELFLA un citu fondu projektos.
Valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ, 2009.gadā būvniecības cenas
samazinājās 2-3 reizes attiecībā pret iepriekš plānoto, tādejādi Līvānu novada domei radās
78 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
iespēja veikt vairāku objektu rekonstrukciju ar ievērojamu līdzekļu ietaupījumu. Ietaupītie
pašvaldības un ES struktūrfondu līdzekļi tika novirzīti jaunu investīciju projektu realizēšanai
atbilstoši programmu nosacījumiem. 2010.gadā būvniecības cenas saglabājās 2009.gada
līmenī, kas vairākos gadījumos bija zem objektu būvniecības pašizmaksas, kas radīja
grūtības vairākiem būvuzņēmējiem izpildīt darbus atbilstoši līguma nosacījumiem. Tomēr,
ņemot vērā būvdarbu līgumos iestrādātos Līvānu novada domes intereses aizsargājošos
noteikumus, 2010.gadā būvniecības darbu kavēšanās un līgumu laušanas reāli zaudējumi
pašvaldībai neradās.
2011.gadā tiek turpināta vairāk kā 24 apjomīgu Līvānu novada pašvaldības attīstības
projektu realizācija un tiek izstrādāti jauni projekta pieteikumi atbilstoši finansējuma
piesaistīšanas iespējām.
Pēdējos gados veikto projektu detalizāts saraksts sniegts pielikumā!
Pasākumi pašvaldības iestāžu vadības pilnveidošanai
Pašvaldība ir veikusi virkni vadības pilnveidošanas pasākumu, kas saistīti ar administratīvi
teritoriālo reformu, kas tika noslēgta 2009. gadā. Tomēr tādi pasākumi kā grāmatvedības
sistēmas centralizācija tika veikti, noslēdzot 2009. gadu un uzsākot pārskata – 2010. gadu.
Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā objektīvu iemeslu dēļ palielinājās ne tikai
novada administratīvā teritorija, bet arī darba apjoms pašvaldības darbiniekiem. Palielinājās
arī pašvaldības iestāžu un struktūrvienību skaits. Neskatoties uz to, pašvaldība veica
pasākumus, lai pēc iespējas samazinātu administratīvos tēriņus. Tika optimizēts, piemēram,
saimniecisko darbinieku skaits pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās, izveidojot vienotu
saimniecības daļu Līvānu novada pašvaldībā, kas ir mobila un spēj veikt visus nepieciešamos
darba pienākumus iestādēs, struktūrvienībās un Līvānu novada domē.
Lai pašvaldībā varētu efektīvi organizēt un koordinēt izglītības metodisko darbu visa novada
teritorijā, tiks izveidota Līvānu novada izglītības pārvalde. Pārskata gadā tiks uzsākts arī
divu pašvaldības iestāžu: Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas skolas un Līvānu mākslas skolas
reorganizācijas process ar mērķi optimizēt abu iestāžu administratīvos izdevumus, tajā pašā
laikā saglabājot un pilnveidojot piedāvātās profesionālās ievirzes izglītības programmas
mākslā un mūzikā.
Sakarā ar to, ka Līvānu novada pašvaldība pārskata gadā realizēja ievērojamu skaitu Eiropas
Savienības investīciju projektu, kas vērsti uz novada attīstību, aktuāls kļuva jautājums par
pašvaldības darbinieku savstarpējās komunikācijas uzlabošanu un saskaņotu rīcību situācijā,
kad nepieciešama operatīva un precīzi rīcība plānošanas, projektēšanas vai būvniecības
posmā. Tieši tādēļ tika pieņemts lēmums par regulāru iknedēļas darba sanāksmju
organizēšanu ar mērķi izvērtēt projektu ieviešanas gaitu, sekot līdzi darbu kvalitātei un
finanšu plūsmai, kā arī veikt operatīvus uzlabojumus, ja tādi nepieciešami.
Ik nedēļu pirmdienās domes vadība darba plānošanas sanāksmēs tiekas ar nodaļu
vadītājiem un speciālistiem, bet katra mēneša pirmajā ceturtdienā uz informatīvu sanāksmi
pašvaldībā sanāk novada izglītības iestāžu vadītāji. Šāda vadības darba pilnveidošanas
79 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
metode ir sevi attaisnojusi, jo tādējādi iespējams novadīt informāciju no vadības līdz
padotajiem gan pilsētā, gan attālākajos novada pagastos.
Pārskata gadā novada pašvaldības vadība ir uzsākusi ciešāku sadarbību ar novada
uzņēmējiem, izveidota un veiksmīgi darbojas divpusējā konsultatīvā pašvaldības-uzņēmēju
padome, kuras tikšanās reizes ir katra mēneša pirmajā otrdienā. Šajās sanāksmēs tiek
pārrunāti būtiskākie jautājumi, kas interesē novada uzņēmējus, savukārt pašvaldība var
nodrošināt komunikāciju ar nodokļu maksātājiem. Padomes darbības rezultātā pārskata
gadā tika organizēts pirmais novada uzņēmēju Ziemassvētku tirdziņš. Tikušas aktualizētas
vairākas būtiskas idejas, piemēram, par autoostas būvniecību pilsētā un par pilsētas
sabiedriskā transporta organizēšanu uz novada rūpniecisko zonu.
Lai celtu profesionālo kvalifikāciju, darbiniekiem pārskata gada laikā bija iespēja apmeklēt
kursus un apmācības, kā arī gūt jaunu pieredzi, apmeklējot sadraudzības pašvaldības
Ukmerģē (Lietuva), Tarnowo Podgorne (Polija), Hābersti Sociālo centru Tallinā (Igaunija).
Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka pārskata periodā Līvānu novada pašvaldība, ņemot vērā stingro
līdzekļu ekonomiju un ekonomisko krīzi valstī, centās maksimāli optimizēt izdevumus visās
budžeta pozīcijās.
GALVENIE SECINĀJUMI
Pat ar augstu dzimstību iedzīvotāju skaits sarūk, jo zemas dzimstības rezultātā (1990.-2010.gadu periodā) ir izveidojies cilvēku iztrūkums
Lai nākotnē nodrošinātu darbspējas vecuma iedzīvotāju saglābāšanu esošajā līmenī (ap 9300 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 61 gadam), papildus augstākam dzimstības līmenim, būtu nepieciešama apmēram 1700 iedzīvotāju iebraukšana Līvānu novadā
Līvanu novada iedzīvotaji izceļas ar savu radošumu un daudzpusību – arī pagastos blakus iegūtajām zināšanām, apgūtajai profesijai iedzīvotājiem piemīt vērtīgas kulinārijas, mūzikas, amatniecības u.c. prasmes
Kopējais dzīves vides un sabiedriskās drošības līmenis Līvānos un Līvānu novadā vērtējams kā apmierinošs.
Līvānu pilsētas un novada uzņēmējdarbībai ir nozīmīgas rūpnieciskās un lauksaimnie-ciskās ražošanas tradīcijas un pieredze
Lai gan bezdarba līmenis joprojām ir augsts, pēdējā gada laikā tam ir tendence samazināties
Aptuveni tikai 28% no komercsabiedrībām ir darba devēji - lielākā daļa komersantu ir viena cilvēka uzņēmumi vai tās ir pašnodarbinātās personas. Lai radītu jaunas darba vietas, jāsniedz iespējamais atbalsts esošo uzņēmumu paplašināšanai un jaunu uzņēmumu dibināšanai
Novadā tiek nodrošinātas plašas un kvalitatīvas izglītības (formalās, interešu un neformalās), garīgās pilnveidošanās, kā arī fiziskās attīstības iespējas, tomēr pagastu iedzīvotājiem tās nav pietiekošas
80 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Līvānu novadā nav nevienas vidējās profesionālās un augstākās mācību iestādes, taču novada iedzīvotāji var izmantot reģionā esošās mācību iestādes
Veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu un infrastruktūras nodrošinājumu Līvānu novadā var vērtēt kā apmierinošu, taču ne pilnībā pietiekamu. Ņemot vēra pēdējo gadu sociāli ekonomiskās situācijas sekas, sevišķi svarīgi plānot sociālās aprūpes infrastruktūras attīstību
Publiskās pārvaldes struktūras nepieciešamie uzlabojumi galvenokārt saistīti ar e-pārvaldes attīstību, kā arī Attīstības plānošanas komisijā varētu iekļaut plašāku sektorālo un vecuma pārstāvniecību, lai nodrošinātu vispusīgu skatījumu uz attīstības jautājumiem
81 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
DABAS VIDES RAKSTUROJUMS
82 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
1.10. ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE
Ģeoloģisko griezumu Līvānu teritorijā veido augšējā devona un kvartāra perioda nogulumi.
Augšdevona nogulumus pārstāv Šventojas horizonta Gaujas un Amatas svītas vidēji
sacementēti smilšakmeņi ar aleirolītu un mālu starpkārtām. Tie konstatēti artēzisko aku
urbumos 59m un 76m dziļumā no zemes virsmas. Smilšakmeņus pārklāj Pļaviņu horizonta
Pļaviņu svītas dolomīti, dolomītmerģeļi un māli, kuri konstatēti 0,4m – 8,0m dziļumā.
Dabīgā veidā tie atsegti tikai Dubnas gultnē, veidojot krāces. Dolomīti ir sīkkristāliski, ar
plaisām un kavernām, kalcīta drūzām, virskārtā stipri sadēdējuši, ar dolomīta miltu
ieslēgumiem.
Kvartāra nogulumu kārta ir plāna, nesasniedz 10m biezumu. To veido dažādas izcelsmes
nogulumi: ledāja atstātā morēna, vēlīnā leduslaikmeta un pēcleduslaikmeta fluvioglaciālie
un limnoglaciālie nogulumi, kā arī jaunie upju sanesumi un kūdra.
Ledāja atstātā morēna sastopama visā Līvānu teritorijā, izņemot upju ielejas. Smilšmāls un
mālsmilts ar akmeņiem, oļiem un dolomīta šķembām (20 – 40%) 0,5m–8,0m biezā slānī
pārklāj pamatiežus. Šie mālainie nogulumi pārsvarā ir puscieti un cieti ar ūdenspiesātinātu
smilšu un grants starpkārtām.
Fluvioglaciālās izcelsmes granšainās smiltis, grants un oļi maz izplatīti, tie koncentrēti 0,2m-
1,5m biezā slānī atsevišķās vietās virs morēnas.
Limnoglaciālas izcelsmes nogulumi – slokšņu māli, putekļainas, retāk smalkas un vidēji
rupjas smiltis – 1,5m-5,7m biezā slānī gandrīz visā teritorijā pārklāj iepriekšminētos
nogulumus. Raksturīgi, ka šo nogulumu kompleksa apakšējā daļā 1m-3m biezā kārtā vairāk
izplatīti māli un smilšmāli, bet augšējā daļā 4m-5m biezā kārtā sastopamas smiltis –
vispirms putekļainas, virs tām smalkas un vidēji rupjas.
Mūsdienu (jaunākie) upju, ezeru un purvu nogulumi izplatīti Daugavas un Dubnas ielejā,
Līvānu ezera ieplakā un purvos. Upju un ezeru nogulumi satur arī organisko vielu
piejaukumu, dūņu un kūdras starpkārtas. Vāji un vidēji sadalījusies sfagnu kūdra pilsētas
teritorijā maz izplatīta, slāņa biezums 0,5m-1,0m.
Dubnas kreisā krasta teritorijas lielākajā daļā gruntsūdens līmenis atrodas līdz 2,0m dziļumā
no zemes virsmas. Smiltis virs morēnas un slokšņu māliem līdz pat zemes virsmai ir ūdens
piesātinātas. Dziļāk iegulošie mālainie ieži ir ūdens aizturošs, vāji filtrējošs slānis, kas lielā
mērā apgrūtina ūdeņu dziļāku infiltrāciju. Īpaši sausās vasarās gruntsūdens līmenis ir ap
2,0m dziļumā.
Dubnas labā krasta teritorijas lielākajā daļā, kā arī kreisajā krastā Dubnai un Daugavai
piegulošajās platībās izplatīti starpslāņu ūdeņi. Parasti tie sastopami vairāk nekā 2,0m
dziļumā no zemes virsmas starp diviem ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem. Bezspiediena
starpslāņu ūdeņi bieži ir hidrauliski saistīti ar gruntsūdeņiem.
Artēziskie ūdeņi atrodas Šventojas horizonta smilšakmeņos, kas atrodas lielā dziļumā.
Mūsdienu ģeoloģiskie procesi saistīti galvenokārt ar virszemes un pazemes ūdeņu darbību.
Upju krasti stabili, aktīva krastu izskalošanās nenotiek.
83 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Hidroģeoloģiskie apstākļi Līvānu teritorijā ir sarežģīti. Apgrūtinātā virszemes ūdeņu un
gruntsūdeņu notece daudzās vietās rada pārpurvošanos. Gruntsūdeņi sastopami dažāda
rupjuma smiltīs, kā arī smilšu starpkārtās morēnas un slokšņu māla slānī. Tajās vietās, kur
pamatieži atrodas ļoti tuvu zemes virsmai, pirmais pazemes ūdeņu horizonts sastopams
pamatiežos.10
1.11. DERĪGIE DABAS RESURSI
Upes Līvānu novada teritorijas dienvidrietumu robežu 8,1 km garumā, tai skaitā 4,2 km pilsētā,
iezīmē Daugava. Tajā ietek Dubna, kuras lielākās pietekas ir Oša un Feimanka, kā arī
nelielā pieteka Dubiņš. Dubnas gada notece – 0,5 km³, kopgarums – 120 km un baseina
laukums – 2768 km², vidējais straumes ātrums mazūdens periodos ir 0,2 – 0,3 m/sek. Gar
Līvānu novada robežu tek Neretas upe ar tās pieteku Atašu, un vēlāk blakus esošā Vīpes
pagasta teritorijā ietek Daugavā. Nereta,
Daugavas labā krasta pieteka, ir 46 km gara
un šķērso Turku pagasta teritoriju, tai
skaitā Turku ciemu. Citas mazākas upītes
meliorācijas rezultātā ir pārveidotas -
Sumanka, Melnupīte Rožupes pagastā,
Rudzātu pagastā Melnupīte un Borovka,
Taurupe Turku pagastā. No Līvānu dienvidu
robežas līdz Veiguriem atrodas Daugavas
senleja.11
Attēls 22: Daugava Jersikā
Upju sateces baseini12 Upes nosaukums Sateces baseina platība
Sumanka 56
Nereta 574 Ataša 215
Oša 638
Feimanka 385
Dabina 16
Borovka 67 Melnupīte 14
Daugava, Dubna un Feimanka atbilstoši 2001. g 12. marta MK noteikumiem Nr. 118
„Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” noteiktas kā upes ar karpveidīgo
zivju ūdeņiem, kurās jānodrošina atbilstoša ūdens kvalitāte.
Zemes virsma Līvānu novadā ir viegli viļņota. Daugavas un Dubnas ielejā tā ir 85 m virs jūras
līmeņa, no upēm attālākajā daļā tā sasniedz 96 m virs jūras līmeņa. Atsevišķu reljefa formu
10
Līvānu novada teritorijas plānojums 2006-2018. Apstiprināts 2006.gada 30.martā (lēmums Nr.7-31) 11
Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns. Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas centrs.2009. 12
Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns. Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas centrs.2009.
84 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
relatīvais augstums sasniedz 3-8 m. Ieplakas bieži vien ir pārpurvotas, ūdeņu noteci no tām
apgrūtina dažādi būvniecības gaitā izveidoti uzbērumi.
Daugavas ieleja ir 8-10 m dziļa, tajā ir paliene un 400-600 m plata 1. virspalu terase. Ielejas
nogāzes visumā ir lēzenas. Daugavas gultne šajā posmā ir taisna, 200-300m plata.
Dubnas ieleja ir sekla, gultne 60-100m plata, grīvā ar saliņām. Krasti visumā lēzeni, tikai
atsevišķos posmos stāvi. Straumes ātrums 01-0,4m/s, ir arī krāčaini posmi.
Ziemā upju posmi aizsalst. Ledus uzlūst marta beigās – aprīļa sākumā, kad sākas pavasara
pali. Ūdens līmenis parasti ceļas strauji. Palu vidējais ilgums 10-25 dienas, atsevišķos gados
50 dienas. Visaugstākais līmenis ir pavasara palos. Maksimumu tas sasniedz aprīļa otrajā
dekādē. Augstākais līmenis laika posmā no 1881. līdz 2011. gadam reģistrēts 1931., 1951. un
1956. gadā – vairāk kā 89,5m virs jūras līmeņa (Meņķu hidrometriskajā postenī Daugavas
kreisajā krastā, 0,7km lejpus Dubnas ietekas, posteņa nulles līmenis ir 82,08 metri virs jūras
līmeņa). Pēc 1962. gada tik augsti ūdens līmeņi šajā Daugavas posmā nav reģistrēti.
Aprēķina maksimālais līmenis ar varbūtību 1% (vienu reizi 100 gados) ir 89,9m virs jūras
līmeņa.
Ūdens līmenis upēs, īpaši Dubnā un Daugavā, būtiski paaugstinās pavasara palu laikā (martā
– aprīlī). Daugavā veidojas ledus sastrēgumi, strauji ceļas ūdens līmenis. Applūšanas draudi
nozīmē ūdens iekļūšanu pagrabstāvos, pamatu sēšanos zem būvēm, gruntsūdeņu ieplūšanu
kanalizācijas savācējakās, kā arī piesārņojošu vielu nonākšanu gruntsūdeņos, upēs.
Dubnā pavasara palu vidējais līmenis par 0,3-0,5m pārsniedz palienes augšējo robežu.
Maksimālie līmeņi tuvi Daugavas līmeņiem.
Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns, kas izstrādāts Latvijas – Zviedrijas Daugavas
baseina projekta ietvaros (2003.g.) sniedz ieskatu vides problēmu cēloņos un sniedz
risinājumus labas vides kvalitātes sasniegšanai. Daugavas upes baseina plānā izvirzītie
mērķi sasniedzami, veicot pasākumus arī Līvānu novadā.
Upes Līvānu novadā ir svarīgs resurss aktīvā tūrisma attīstībai un pievilcīga vide jaunu
savrupmāju būvniecībai, taču plānojot apbūvi un rekreācijas objektus upju tuvumā, svarīgs
faktors ir upes aizsargjoslu noteikšana teritorijām ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi
simts gados.
Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīvu
2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību, viens no svarīgākajiem pasākumiem
ir plūdu riska novērtējums Līvānu novadā.
Ezeri Līvānu novads bagāts arī ar ezeriem. Tajā atrodas Silavas ezeru virkne, kas turpinās Vīpes
pagastā. Ezeru izcelsme ir subglaciāla. Silavas ezeru grupai pieder 5 ezeri, t.sk. Šūmaņu
(Ilzites) ezers, Garais ezers. Silavu ezeru virknes ezeri atrodas tuvu A 6 autoceļam, to
apkārtne ir potenciāli pievilcīga atpūtas vietu un savrupmāju būvniecībai, kā tas novērojams
pēc intereses par nekustamajiem īpašumiem un to sadalīšanas.
85 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Māsānu un Skrebeļu ezeri atrodas blakus purviem, pieeja ezeriem ir ierobežota, tie atrodas
mežu ielokā. Rudzātu pagastā atrodas arī Daguma ezers, kurš ir aptuveni 59 ha liels.
Jersikas pagastā Iesalnieku ezers, kas ir 16,7 ha liels un Jersikas pagastā Dimantu ezers ar
43,6 ha lielu platību.
Līvānu ezers ir pašvaldības īpašumā un pilsētas teritorijā esošais publiskais ezers, kas ir
4,5ha liels un atrodas Līvānu teritorijas ziemeļdaļā Daugavas ielejā. Ezera krasti ir zemi,
lēzeni, smilšaini, vietām arī dūņaini. Ezera apkārtne pakapeniski pārpurvojas. Vienojoties ar
blakus ezaram esošajiem zemes īpašniekiem, Līvānu ezers nākotnē varētu būt pilsētas
atpūtas zona, kas nākotnē jāsakopj un jāsakārto. Lai ezerā varētu peldēties, tam jābūt
nodrošinātam ar visām nepieciešamajām peldvietas prasībām.
Līvānu novadā pašlaik nav oficiālu peldvietu.
Iecienītas atpūtas vietas pie ūdens ir Līvānu
pilsētā pie Dubnas, Turku pagastā pie Garā
ezera, Rožupē pie Dubnas upes, Turku
pagastā Silavu ezers, kuru izmanto kā
peldvietu, taču tas ir visai piesārņots. Ezeri
Līvānu novadā ir svarīgs resurss aktīvā
tūrisma attīstībai un pievilcīga vide jaunu
savrupmāju būvniecībai, kas vērtējams
novada teritorijas plānojumā atkarībā no to
izvietojuma.
Attēls 23: Silavu ezers Turku pagastā
Virszemes ūdeņu kvalitāte
Daugavas un Dubnas ūdens kvalitāti raksturo mērens organiskais piesārņojums, barības
vielu saturs, pietiekami augsts skābekļa saturs, bagāta flora un fauna, liela zivju populācija.
Vasaras periodā Dubna stipri aizaug ar meldriem un ūdenszālēm. Tā kā Dubnas upes
baseinā ietilpst vairākas pašvaldības, upes aizaugšanu veicinošu vielu avoti varētu būt
meklējami ne tikai Līvānu novada teritorijā. Šajā gadījumā Līvānu novadam kā Dubnas
lejteces pašvaldībai ir būtisks baseinu princips upes pārvaldes realizēšanā, kur līdzdalību par
upes stāvokli uzņemtos arī citas baseina pašvaldības.
Ezeri un upes ir nozīmīgi novada vides, tēla un plānojuma struktūras elementi. Līvānu
pilsēta būtiski ietekmē Līvānu ezera kvalitāti, jo tajā ieplūst notekūdeņi no individuālajām
mājām, kas nav pieslēgtas centralizētai kanalizācijai, kā arī Daugavas un Dubnas upju
ekoloģisko kvalitāti, jo tajās iekļūst piesārņojošās vielas gan no punktveida avotiem (Līvānu
pilsētas un ciematu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas), gan arī no difūzajiem avotiem
(notece no uzņēmumu teritorijām; no individuālā sektora, kurš nav pieslēgts kanalizācijas
sistēmai; no mazdārziņiem un lauksaimniecības zemēm).13
13
Līvānu novada pašvaldības integrētā attīstības programma 2008-2014. Gadiem, 2008. Līvānu pašvaldība.
86 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanai jābūt starp attīstības projektu
prioritātēm.
Meži Līvānu novadā meži ir svarīgs izejvielu resurss lauku attīstībā (uzņēmējdarbība) un tiem ir
nozīmīga loma apkārtējās vides aizsardzības (gaisa kvalitātes nodrošināšana), kā arī sociālo
iespēju nodrošināšanā (aktīvā atpūta, medības ogošana,sēņošana).
Novada teritorijā esošie meži un purvi ir bagāti ar ogām, sēnēm un meža dzīvniekiem. Laba
vide tūrismam un atpūtai varētu būt Steķu sils (3 km plats mežu masīvs, kas plešas 18 km
garumā līdz pat Līvāniem), taču to ievērojami izpostīja 2010.gada snieglauzes.
Attēls 24: Snieglauzes Steķu silā (Turku pagastā) pēc 2010.gada ziemas sniega
To nepieciešams iztīrīt no nolauztajiem kokiem, sakārtot, sakopt un ilgtspējīgi atjaunot.
VA/S „Latvijas valsts meži” (LVM) to dara atbilstoši uzņēmuma stratēģijai, tas jādara arī
pārējiem privāto mežu īpašniekiem. Iecienīta atpūtas un rekreācijas vieta Steķu mežā ir
VA/S „Latvijas valsts meži” labiekārtotie ‘Tīteņi”. Rudzātu pagastā atrodas Daguma mežs,
Sutros - Vacumeņš (30% no pagasta platības). Arī atpūtas vieta ”Deduška kalns” Turku
pagastā izveidots ar LVM atbalstu un arī iecienīta atpūtas vieta, kas jāatjauno un jāsakopj.
Līvānu novadā mežu kopplatība ir 9928 ha. Pārsvarā ir jaukto koku meži 76,5% .
Aplūkojot meža zemju resursus pēc platības pa īpašuma formām, Līvānu novadā valsts
meža zemes sastāda 67%, bet citu īpašnieku – 33% no mežu platībām. Valsts meža zemes
Līvānu novadā apsaimnieko VAS „Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales mežsaimniecība. Pie
citiem meža īpašniekiem, apsaimniekotājiem pieder gan fiziskas, gan juridiskas personas.14
Mežu platības, ha ( CSP dati)
KOPĀ Līvānu n./c.
Rožupes pagasts
Turku pagasts
Jersikas pagasts
Rudzātu pagasts
Sutru pagasts
Mežu kopplatība
9928 3422 1862 1560 809 935 1340
..skuju koku 804 293 118 175 100 60 58 skuju koku % no mežu
9,3 8,6 6,3 11,2 12,4 6,4 4,3
14
Centrālās statistikas pārvaldes dati , 2011
87 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
kopplatības
..jaukto koku 7533 2562 1396 1166 665 717 1027
jaukto koku % no mežu kopplatības
76,5 74,9 75 74,7 82,2 76,7 76,6
..lapu koku 1285 486 283 203 32 147 134
lapu koku % no mežu kopplatības
10,4 14,2 15,2 13 4 15,7 10
Pēc dzīvnieku uzskaites pa uzskaites vienībām uz 01.04.2011. Līvānu mežniecībā uz 1000 ha
meža zemju ir uzskaitīti 5 aļņi, 2 brieži, 11 stirnas, 12 meža cūkas, kā arī lapsas, ūdeles, bebri,
zaķi, vilki, lūši15.
Plānojot novada attīstību, jāņem vērā Latvijas Valsts mežu vides politika turpmākajiem
gadiem:
minimāla izciršana (jo šogad pēc sniegalauzēm ir izcirsti lielāki apjomi nekā bija plānots);
meža platību atjaunošana, kvalitatīva jaunaudžu kopšana, kā arī sēklu un stādu (meža izejmateriāla) kvalitātes paaugstināšana, lai maksimāli nostiprinātu koku struktūru un pēc gadiem panāktu kvalitatīvu un spēcīgu mežaudzi;
zinātnisko pētījumu veikšana sadarbībā ar laboratorijām un zinātniskajiem institūtiem, lai izvēlētos efektīvākos veidus 2010.-2011.gada ziemā noliekto koku atjaunošanai vai pēc iespējas ilgtspējīgākai izmantošanai;
mistraudžu (jaukta tipa – skuju koki un lapu koki) platību palielināšana, jo ir izpētīts, ka jauktās mežaudzēs koku saknes un vainagi, savstarpēji viens otru papildina un nostiprina.
Purvi Līvānu novadā ir liela purvu bagātība To izmantošana saistās ar potenciālām iespējām
kūdras ieguvē. Dažviet purvos izmēģināšanai uzsākta dzērveņu audzēšana.
Rožupes pagasta ziemeļaustrumos atrodas Skrebeļu purvs (3475 ha platībā,8,4 m dziļš –
dziļākais purvs Līvānu apkārtnē), rietumos - Pētermuižas purvs, austrumu pusē - daļa no
Steporu purva (platība 3740 ha) un dienvidos - daļa no Krievu jeb Jersikas purva. Skrebeļu
(Skrūzmaņu) purvs ir ornitoloģiski nozīmīgs, vecs augstais purvs. Tā platība ir 3768 ha, no
tiem 3620 ha ir augstais purvs). Purvs 1800 ha platībā tiek izmantots kūdras ieguvei. To
izstrādā SIA „Līvānu kūdras fabrika”. Iegūto kūdru izmanto substrātu ražošanai, lopkopības
pakaišiem un arī apkurei.16
Turkos – Vanagsila-Borovkas purvs un Gaiņu purvs, kas ir 1113 ha liels, klajš sūnu purvs, kas
izveidojies uz bezakmens māla pamatnes un ir apaudzis retām priedītēm - reti sastopama
ainava, daudzu putnu ligzdošanas vieta. Gaiņu purvam piešķirts īpaši aizsargājamas dabas
15
Valts meža dienesta, Dienvidlatgales virsmežniecības, Līvānu mežniecības dati , 2011 16
Pašvaldības dati. 2011
88 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
teritorijas dabas lieguma statuss - NATURA 2000 teritorija. Saimnieciskā darbība purvā
nenotiek un netiek plānota arī turpmāk. Gaiņu purvs jau iepriekš ir sastapies ar ūdenslīmeņa
samazināšanos un pastāv nopietns drauds, ka tas var izžūt pilnībā, līdz ar to tiek apdraudēta
purvā esošo biotopu pastāvēšana.17
Nozīmīgs ir arī Māsānu, Peisenieku, Raganu u.c. purvi. Sutros – Laipu un Velna purvi.
Steperu (Steporu) purvs - ornitoloģiski nozīmīgs augstais purvs (3740ha), kura tuvuma
saglabājušās mazskartas pļavas. Atrodas Rudzātu, Rožupes un Sutru pagastos.Rudzātos -
Medņu purvs ar platību 1410 ha, tas ir augstais purvs ar ģeoloģiskām īpatnībām un tam
raksturīgām tipiskām putnu sugām.
Galvenās dabas vērtības Rudzātu pagastā ir dabas liegums Lielais Pelēčāres purvs (NATURA
2000).Teritorija plešas arī Krustpils novada Atašienes pagastā, Riebiņu novada Sīļukalna
pagastā un Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Dabas liegums dibināts 1977. gadā,
platība- 5331 ha. Teritorija ietver augsto purvu. Purva malās meži, kur ligzdo dažādu sugu
dzeņi. Izcila putnu aizsardzības teritorija, sastopamas arī tādas aizsargājamas putnu sugas
kā melnkakla gārgale, melnais stārķis, peļu klijāns, mednis, rubenis, mazais ērglis, pļavas lija
u.c. Konstatētas arī ES Biotopu direktīvas sugas: lielais tritons un zirgskābeņu zilenītis18.
Augstie purvi baro upes un ezerus. Purvu kūdra spēj ievērojami uzbriest, saglabājot sevī
sniega un lietus ūdeni. Kūdra ir labs absorbents, kas uztver skābo lietu piemaisījumus. Tāpēc
upes gar purviem neizsusē, jo arī sausās vasarās saņem dabiski attīrītu avotu ūdeni. Turklāt
purva zaļais apaugums pasargā kūdras saturošo ūdeni no iztvaikošanas19.
Ņemot vērā šos apstākļus, svarīgi izstrādātajos kūdras laukos atjaunot dabisko ūdens
līmeni, lai atjaunotos purva virsmu aizsargājošā veģetācija.
Purvi novadā atkarībā no normatīvo aktu prasībām un pašreizējās izmantošanas tiek
noteikti kā mežsaimnieciskas teritorijas (lielākā daļa purvu) un īpaši aizsargājamās dabas
teritorijas.
Zemes Līvānu novadā lauksaimniecības attīstībai pieejamais pamata resurss – lauksaimniecībā
izmantojamā zeme - sastāda 65% no kopējās izmantojamās zemes platības. Lai arī vidējais
augsnes auglības līmenis Līvānu novadā ir zemāks nekā daudzviet citur Latvijā,
lauksaimniecība ir viena no visizplatītākajiem iedzīvotāju saimnieciskās darbības veidiem.
17
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrs. VDC.2011. 18
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrs. VDC.2011 19
Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, informācijas un sadarbības tīkls CHM; http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation/purvi
89 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Attēls 25: Zemes izmantošana, tās veidi KOPĀ
Līvānu novadā galvenās lauksaimniecības nozares ir piena lopkopība, liellopu gaļas
ražošana un graudkopība. Atsevišķas saimniecības nodarbojas ar augļkopību un
dārzeņkopību. Netradicionālās lauksaimniecības nozares ir biškopība, truškopība,
ārstniecības augu audzēšana.
Līvānu novadā kopā ir 1878 saimniecības (LR Uzņemuma reģistra dati, 2011.gada sākumā),
t.sk. piemājas saimniecības, saimnieciskās darbības veicēji, mājražotāji, gan sīkas
saimniecības pašpatēriņam, gan saimniecības līdz 170 liellopiem un līdz 400 ha sējplatības.
Apmēram 850 saimniecības piesakās uz ES un valsts atbalsta maksājumiem. Lai arī Latgalē
ir samērā liels bioloģisko saimniecību skaits, nav bioloģiskās produkcijas pārstrādes
uzņēmumu nedz Līvānu novadā, nedz citur Latgalē.
Visvairāk Līvānu novadā ir aramzemes 64%, kurās audzē graudaugus (52%) un lopbarības
kultūras 37%, pārējās platībās - kartupeļi, dārzeņi, pavisam nedaudz pākšaugi.
Lauksaimnieciskās zemes izmantošanas veidi attēloti 26. attēlā.
Attēls 26: Lauksaimniecības zemes izmantošanas veidi, KOPĀ
90 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Izteikta problēma novada lauku teritorijās ir lauksaimniecībā neizmantoto zemju situācija.
Atbilstoši Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecības ieteikumiem, pašvaldībai
jaizvērtē iespēja izstrādāt novada teritorijas lauksaimniecībā neizmantojamo zemju
apmežošanas koncepciju, definējot kritērijus apmežojamām zemēm. Bez tam jāizvērtē arī
ainaviski vērtīgas teritorijas, skatu punkti un ainaviskie ceļi un to iespējamais potenciāls
novada tēla veidošanā un attīstībā.
Bioloģiskām saimniecībām ir liela loma lauku tūrisma un ekotūrisma attīstībā Līvānu
novadā. Nepieciešams realizēt vairākus mērķtiecīgus pasākumus ( teritoriju sakopšanas un
mārketinga aktivitātes) lauksaimniecības izmantošanai ekotūrisma (dabas tūrisma)
attīstībā. Tas ļaus tūristiem piedāvāt izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus,
novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, ka arī izglītoties dabas aizsardzības
jautājumos.
Novadā ir ap 90 bioloģiskās saimniecības, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību,
augkopību, piena lopkopību un gaļas liellopu audzēšanu. Visvairāk bioloģisko saimniecību ir
Rožupes, Rudzātu un Sutru pagastos.
Nopietna problēma, kas izplatīta vairākās vietās Līvānu novadā – jo sevišķi Jersikas pagastā
pie Jersikas pamatskolas ēkas un Līvānos pie Līvānu pilsētas robežās iepretim DUS „ RNS-
D” ir latvāņi (t.s. Sasnovska latvānis). 2006. gadā apstiprinātā Latvāņu ierobežošanas
programma 2006-2012.gadam paredz, ka Latvāņu izplatības ierobežošanas praktiskā
realizēšana (t.s. pakalpojuma sniedzēja identificēšana zemēs, kur zemes īpašnieks neveic
latvāņu iznīcināšanu, latvāņu platību ierobežošanas veikšana l/s zemēs, meža zemēs, ceļa
nodalījuma joslās, grāvmalās, ūdens baseinu krasta joslās u.c.) jāveic zemes īpašniekiem un
valdītājiem un vietējām pašvaldībām. Diemžēl Līvānu novadā esošo latvāņu plantāciju
īpašnieki līdz šim nav veikuši regulārus šī auga apkarošanas pasākumus. Lai latvāņus
izskaustu, ne mazāk kā 5gadus (vismaz 2 reizes gadā) nepieciešams veikt vienu vai vairākus
no šiem pasākumiem: uzaršana, regulāra izpļaušana, izciršana (vismaz 10 cm zem augsnes
virskārtas) vai arī apstrāde ar pesticīdiem.20
Derīgie izrakteņi Līvānu novads bagāts ar derīgajiem izrakteņiem, īpaši kūdras resursiem. Šeit ir dolomīta,
māla, kūdras, smilts un smilts-grants atradnes.
Galvenās dolomīta atradnes – Grugule, Rožupe un Jersika. Pētījumi atradnēs veikti, sākot
no1963.gadā. Grugules dolomītu atradnes platība ir 200 ha. Tās novērtētie krājumi uz
01.01.2004 ir 14,86 milj.m3. Dolomīts izmantojams šķembu un būvakmens ražošanai.
Dolomītu atradnes „Rožupe” platība ir 4402 ha. Tās prognozētie krājumi uz 01.01.2004 ir
593,4 milj.m3. Dolomīts izmantojams šķembu, būvkaļķu un būvakmens ražošanai.Pēdējos
20Latvāņu izplatības ierobežošanas programmas 2006.-2012.gadam kopsavilkums, Ministru kabineta
2006.gada 6.jūnija rīkojums Nr.426.
91 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
gados aktīva darbība dolomīta atradņu izmantošanā notiek Jersikas pagastā, kas izsaucis
gandrīz 100 vietējo iedzīvotāju neapmierinātību, jo darbs atradnēs ievērojami ietekmējis
ūdens līmeņa samazināšanos akās, vietējo ceļu nolietojumu. Nepieciešams pievērst
pastiprinātu uzmanību iedzīvotāju un uzņēmēju interešu saskaņošanai.
Līvānu novada teritorija atrodas trīs māla atradnes, visas atrodas Rožupes pagastā. Lielākā
ir Briežusalas māla atradne (944,4 ha, izpētītie krājumi 1987.gada – 42,5 milj. m3).
Briežusalas māls piemērots ķieģeļa uz keramzīta ražošanai.
Otra lielākā atradne ir „Rubeņi – māls” (706,9 ha, izpētītie krājumi 1989.gadā – 2,05 milj. m3
un novērtētie – 30,8 milj. m3). Māls piemērots ķieģeļa un keramzīta ražošanai.
Līvāni – māla atradnes platība ir 106,2 ha. Tā ir praktiski izstrādāta.
Novada teritorijā ir vairākas smilts un smilts- grants atradnes, kas netiek izmantotas, taču
atradnē Vanagsils notiek smilts - grants izstrāde.
Sapropeļa atradne atrodas Silavu ezerā (platība 5 ha), kas atrodas 4 – 4,6 metru dziļumā.
Sapropeļa perspektīvie krājumi prognozēti ap 30 tonnām.
Novada teritorijā ir vairākas nozīmīgas kūdras atradnes. Lielākās kūdras atradnes ir Steperu
(54500 tūkst. m3, no tiem novērtētie 8280 tūkst. m3), Skrebeļu (Skrūzmaņu) (izpētītie
krājumi 14296,5 tūkst. m3), Māsānu (3570 tūkst. m3), Peisenieku (2940 tūkst.m3). Kūdras
izstrāde notiek Skrebeļu purvā (SIA „Līvānu kūdra”). Pie autoceļa Līvāni – Preiļi (P63)
atrodas pārkraušanas punkts.
Gaiņu purva kūdras atradne ir 1000 ha liela, izpētītie kūdras krājumi - 4795tukst. m3, kūdra
atrodas 5 m dziļumā. Kūdra piemērota lauksaimniecības mēslojumam. Līdz ar dabas
lieguma statusu kūdras izstrāde Gaiņu purvā nav pieļaujama.21
1.12. KLIMATISKIE APSTĀKĻI
Laika (meteoroloģiskie) apstākļi Klimatiskie apstākļi ir ļoti nozīmīgi cilvēku dzīvē. Tie nosaka konkrētās vietas ģeogrāfisko
ainavu, dzīvnieku valsti un cilvēku dzīvesveidu un ritmu – lauksaimniecības specializāciju,
ēku konstrukcijas un apkuri, cilvēku apģērbu un dienaskārtību.
Līvānu novada klimata iezīmes saistītas ar tā ģeogrāfisko novietojumu. Nokrišņu sadalījums
ir nevienmērīgs, to ietekmē reljefs un valdošo vēju virziena mainība. Novada teritorija,
tāpat kā visa Latvijas teritorija atrodas mēreni mitrajā atlantiski kontinentālajā klimata
apgabalā. Pozitīvas siltuma bilances laika posma ilgums ir 8 mēneši. Saules tiešas
spīdēšanas summārais ilgums mainās vidēji no 22 stundām decembrī līdz 277 stundām
jūnijā. Ilggadējā gaisa vidēja temperatūra janvārī ir - 6,6°C, bet jūlijā +I7,6°C. Gaisa vidējā
minimālā un maksimālā temperatūras amplitūda janvārī ir no -10,3 °C līdz - 3,9'OC, bet jūlijā
no +1 1,9°C līdz +23,2°C.
21
Līvānu novada teritorijas plānojums 2006-2018. Apstiprināts 2006.gada 30.martā (lēmums Nr.7-31)
92 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Saskaņā ar ilggadējiem gaisa vidējas diennakts temperatūras novērojumiem, bezsala
periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra augstāka par 0° C) ilgst 222 dienas. Bez sala
periods ilgst no 1.aprīļa līdz 10. novembrim. Veģetācijas, periods (diennakts vidējā gaisa
temperatūra augstāka par +5°C) ilgst 175 dienas.
Klimatu raksturo liels gaisa mitrums, liels mākoņainums un samēra daudz nokrišņu - vidēji
līdz 670 - 680 mm gadā. Visvairāk nokrišņu (vidēji līdz 83 mm mēnesī) ir jūlijā, kad diezgan
bieži novērojamas gāzienveida lietusgāzes ar pērkona negaisu. Aukstajā periodā nokrišņu
daudz mazāk. Nokrišņu minimums novērojams martā (vidēji līdz 38 mm mēnesī), dienu
skaits ar nokrišņiem ir 199 dienas gadā.
Noturīga sniega sega veidojas samērā vēlu - tikai novembra otrajā dekādē, bet noturīga
sniega sega veidojas, sākot ar decembra vidu. Kopumā periods, kad teritoriju klāj sniega
sega, ilgst 115 dienas. Sniega segas biezums var sasniegt pat 60 cm. Taču parasti svārstās 20
līdz 30 cm robežās, pie kam biezāka sniega sega parasti veidojas februāra 2. un 3. dekāde un
marta 1.dekādē.
Ziemā valdošie ir DR - D vēji,bet vasarā R - DR vēji. Dominē vēji ar nelielu ātrumu - 2 līdz 5
m/s.Rudens mēnešos ir novērojamas vētras, kad vēja ātrums var sasniegt 20 līdz 25 m/s.22
Klimatisko apstākļu un faktoru ietekme uz tautsaimniecību Klimata pārmaiņas daudzējādi ietekmē biofizikālos procesus, kas ir lauksaimniecības
sistēmu pamatā, un dažādos ES reģionos šīs sekas var būt gan pozitīvas, gan negatīvas.
Pieaugošā CO2 koncentrācija atmosfērā, augstāka temperatūra, pārmaiņas gada un
sezonālajā nokrišņu režīmā un ekstremālu parādību biežumā — visi šie faktori ietekmēs
pārtikas ražošanas apjomu, kvalitāti un stabilitāti, kā arī dabas vidi, kurā norisinās
lauksaimnieciskā ražošana. Klimatisko apstākļu variācijas ietekmēs ūdens resursu
pieejamību, kaitēkļus un slimības, augsnes, un rezultātā būtiski mainīsies lauksaimniecības
un lopkopības apstākļi.
Domājams, ka tuvākajā laikā lauksaimniecību vissmagāk ietekmēs tādi faktori kā
ekstremālu meteoroloģisku parādību biežums un intensitāte un nokrišņu sezonālās
izmaiņas.23 Līdz šim tehnoloģisko un saimniecību pārvaldības uzlabojumu, kā arī
saimniekošanas paņēmienu pastāvīgās pielāgošanas ietekme bijusi krietni lielāka par
klimata pārmaiņu ietekmi. Tomēr kopš gadsimta sākuma ekstremālu klimatisko
parādību iespaidā (piemēram, 2003. gada sausums un vasaras karstums un 2007. gada
pavasara sausums) laukaugu ražas svārstības ir palielinājušās.
Vairumā novērtējumu prognozēts, ka ES mērogā klimata vidējo parametru gaidāmās
izmaiņas nākamajās trīs desmitgadēs būs labvēlīgas lauksaimnieciskajai ražošanai. Tomēr
var gaidīt, ka jau gadsimta pirmajā pusē būs vērojama aizvien nelabvēlīgāka ekstremālu
parādību ietekme.
22
Līvānu novada teritorijas plānojums 2006-2018. Apstiprināts 2006.gada 30.martā (lēmums Nr.7-31) 23
Komisijas dienestu darba dokuments, pavaddokuments Baltajai grāmatai par adaptāciju klimata pārmaiņām, Adaptācija klimata pārmaiņām — Eiropas lauksaimniecības un lauku apvidu uzdevums
93 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Ekstremāli klimatiskie apstākļi ne tikai negatīvi ietekmē ikgadējo produkciju, bet tie var
arīdzan nodarīt nopietnus bojājumus infrastruktūrai un tādējādi radīt ievērojamus
ekonomiskus zaudējumus. Lai gan prognozes par klimata pārmaiņu ietekmi uz
lauksaimniecības produkciju un cenām ir neskaidras, ir pamats uzskatīt, ka aizvien biežākās
ekstremālās parādības ietekmēs lauksaimniecības produkcijas svārstības, jo laika apstākļu
dēļ veidosies piedāvājuma deficīts.
Lai gan tas, kāda būs galīgā ietekme uz lauku saimniecību ieņēmumiem, ir atkarīgs no
daudzu tādu faktoru mijiedarbības kā pasaules tirgus un politiskais atbalsts, jārēķinās — jo
lielāka ir iespējamība, ka raža būs slikta, jo nestabilāks būs to lauksaimnieku ekonomiskais
stāvoklis, kurus skar ekstremālas klimatiskas parādības. Adaptācijas pasākumi nozaru
līmenī ir apzināt mazaizsargātos apgabalus un nozares un izvērtēt, kādas ir vajadzības un
izdevības kultūru un šķirņu maiņai atkarībā no klimatiskajām tendencēm; atbalstīt
pētniecību lauksaimniecības jomā un izmēģinājumus, kuru mērķis ir tādu kultūru selekcija
un šķirņu izveide, kas vislabāk piemērotas jaunajiem apstākļiem; 24
1.13. DABAS VĒRTĪBAS
Dabas objekti un ainavas Līvānu novadā ir bagātīgs dabas objektu skaits un vērtīgas ainaviskās teritorijas. Līvānu
novada teritorijā atrodas divas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas liegums Gaiņu
purvs un Lielais Pelečāres purvs, mikroliegumi un dižkoki. Dabas resursu un it īpaši
bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu galvenokārt nodrošina aizsargājamo teritoriju tīkls
Natura 2000 teritorijas, kā arī sugu aizsardzība ārpus aizsargājamām dabas teritorijām.
Aizsargājamie koki un sugas Līvānu novada Turku un Rozupes pagastos25
Suga Aizsardzības
kategorija
Apkārtm
ērs, m Augstums, m Atrašanās vieta
Parastais ozols
(Quercus robur L.) Dižkoks 7.22 20 Turku pagastā
Parastā goba (Ulmus
glabra) Vietējais dižkoks 3.9 21 Turku pagastā
Parastais ozols Vietējais dižkoks 4.2 13 Rožupes pagastā
Parastais ozols Vietējais dižkoks 4.1 10 Rožupes pagastā
Parastais ozols Vietējais dižkoks 4.0 19 Rožupes pagastā
Ziemas liepa Vietējais dižkoks 3.5 9 Rožupes pagastā
Ziemas liepa Vietējais dižkoks 3.5 18 Rožupes pagastā
Kadiķis Vietējais dižkoks 1.3 7 Rožupes pagastā
24
Komisijas dienestu darba dokuments, pavaddokuments Baltajai grāmatai par adaptāciju klimata pārmaiņām, Adaptācija klimata pārmaiņām — Eiropas lauksaimniecības un lauku apvidu uzdevums 25
Līvānu novada teritorijas planojums 2006.-2018.gadam
94 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Suga Aizsardzības
kategorija
Apkārtm
ērs, m Augstums, m Atrašanās vieta
Sudrabvītols Reta suga 5.1 16 Rožupes pagastā
Viens no Līvānu novada pagastiem, kur atrodas visvairāk valsts nozīmes dabas pieminekļu,
ir Jersikas pagasts:
N.p
.k
.
Suga
Apkārtmērs, m
Atrašanās vieta
1. Parastais ozols (Quercus robur)
5,25 Šoseja Rīga-Daugavpils, pirms Jersikas
robežzīmes, ceļa kreisajā pusē
2. Parastā egle (Pice abies) 3,0 Vuceni „Silagals” Jersikas pag.
3. Parastā vīksna (Ulmus laevis pall)
4,43 Iztekas, Jersikas pag.
4. Parastā egle (Pice abies) 3,3 Bucenieki „Spēles”, Jersikas pag.
5. Baltais vītols (Salix alba)
4,85 Birzāki, Jersikas pag.
6. Parastais ozols (Quercus robur)
6,73 Lauri „Daugmale”, Jersikas pag.
7. Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis)
1,05 „Birzes”, Jersikas pag.
8. Parastā liepa (Tilia cordata mill)
5,86 Lauri, Jersikas pag.
9. Parastais ozols (Quercus robur)
5,4 Kursīši „Upmalas”, Jersikas pag.
10. Parastais ozols (Quercus robur)
6,33 Kusiņi, Jersikas pag.
11. Parastais ozols (Quercus robur)
5,9 Vuceni, Jersikas pag.
12. „Jersikas aleja” Jersika, Jersikas pag.
Attēls 27: Parastais ozols (Jersika) Attēls 28: „Jersikas aleja” (Jersika)
95 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Pašvaldība noteikusi arī virkni vietējās nozīmes dižkoku, kas iezīmēti teritorijas plānojumā
un tiem tiek noteikti aizsardzības un saglabāšanas noteikumi.
Sutru pagasta teritorijā atrodas pagasta nozīmes dižkoks – ozols, apkārtmērs 2,96 m,
(atrodas Rengentovā uz privātās zemes).
Rudzātu pagasta teritorijā atrodas trīs aizsargājami dižkoki - Kurčinu dižozols (5,6 m),
Dižozols, kas atrodas 500 m no Rudzātu ciema autoceļa Rudzāti – Steķi malā; un Rudzātu
dižozols. Kurčinu dižozols atrodas pie Kurčinu mājām, ~ 7 km uz ziemeļiem (uz Varakļānu
pusi) no Rudzātiem. Ozols ir ar cauru vidu, tā stumbrs sagriezies un sašķiebies. Apkārt
ozolam aug apses un egles. Koka apkārtmērs 1,3 m augstumā virs zemes ir 5,55 m, bet
augstums – 27 m. Ozola vainags ir daļēji nokaltis.
Lielais Pelečāres purvs ir vienano Latvijā bagātākajām ūdens un bridējputnu ligzdošanas,
atpūtas, spalvu maiņas un barošanās vietām, kā arī piemērota barošanās vieta retām
sikspārņu sugām. u.c. Izcila putnu ligzdošanas un pulcēšanās vieta. Konstatētas 195 putnu
sugas, no kurām vismaz 165 kā ligzdojošas vai iespējamas ligzdotājas.26
Novada pievilcību vairo īpaši vērtīgās ainaviskās teritorijas: Ainavu apvidus Līvānu vilnaine,
Ošas polderis, Dubnas upe, teritorija pie Feimankas un Dubnas satecēm. Prasības novada
īpaši vērtīgo ainavisko teritoriju aizsardzībai, ņemtas vērā Līvānu novada teritorijas
plānojumā, ierobežojot nesadalāmo zemes vienības platību dzīvojamai lauku apbūvei (0,5
ha) un lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijām (2 ha).
Līvānu novada Investīciju un attīstības daļa ir izstrādājusi „Līvānu novada ilgstspējīga
tūrisma attīstības stratēģiju 2010.-2020. gadam” programmas „Eiropa iedzīvotājiem”
(Europe for Citizens) aktivitātes „Aktīva pilsonība Eiropai” (Activecitizenship for Europe)
projekta „Ilgtspējīgu tūrisma stratēģiju attīstība Eiropaspašvaldībās” ietvaros, kurā ir virkne
projekta ideju, kas varētu tikt realizētas, izmantojot dabas vides bagātības un ainavisko
pievilcību.
Bioloģiskā daudzveidība Bioloģiskā daudzveidība nozīmē
dzīvo organismu formu
dažādību visās vidēs, tai skaitā
sauszemes, jūras un citās ūdens
ekosistēmās un ekoloģiskajos
kompleksos, kuru sastāvdaļas ir;
tā ietver daudzveidību sugas
ietvaros, starp sugām un starp
ekosistēmām."27
Attēls 29: Viens no ainaviskiem
skatiem Rožupes pagastā
26
Valsts vides dienesta dati, 2006. 27
http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation
96 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Mežs ir raksturīgs Līvānu ainavas elements, 26% no Līvānu novada teritorijas aizņem mežs.
Vides veidotāji un organiskās vielas uzkrājēji mežā ir kokaugi. 79% no novada mežiem ir
lapu koku meži.
Mežs ir ekoloģiski stabila ekosistēma, kas nodrošina līdzsvarotu vides saglabāšanos.
Novada meži ir daudzveidīgi un to izplatību nosaka laika gaitā veiktācilvēka saimnieciskā
darbība. Līvānu mežniecībā regulāri tiek apkopoti dati par dzīvnieku un kokaugu sugām.
Purvi ir nozīmīga Līvānu novada ainavas sastāvdaļa un sastopami visā novada teritorijā.
Tiem ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Purvos ir bagāta augu un dzīvnieku
valsts, sastop daudzas retas augu un dzīvnieku sugas. Par purvu bioloģisko daudzveidību
skat. sadaļā - Īpaši aizsargājamās teritorijas.
Plašākās purvu teritorijas atrodas Jersikas, un Rožupes pagastos.
Purvus apdraud to izmantošana kūdras ieguvei, nosusināšana, eitrofikācija un atsevišķos
gadījumos arī ugunsgrēki. Tiek izmainīts purva hidroloģiskais režīms, bet purva sākotnējo
stāvokli, kā arī purvā augošo dabisko veģetāciju atjaunot nav iespējams.
Lauksaimniecības zemēm ir būtiska loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā Latvijā. To
nosaka gan dabas apstākļi - reljefs, daudzveidīgi mitrāji, ezeri un upes, gan arī zemā
lauksaimniecības intensitāte ievērojamās platībās pēdējos 50 gados.
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme Līvānu novadā aizņem 65 % no novada teritorijas.
Lauksaimniecības zemes ir starptautiski nozīmīgs biotops migrējošiem putniem, īpaši
dzērvēm un zosīm. Bioloģisko daudzveidību samazina Sasnovska latvāņa izplatība.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Saskaņā ar Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras, Dabas aizsardzības
pārvaldes datu bāzēs un Vides institūcijās pieejamo informāciju, Līvānu novada teritorijā
atrodas trīs īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas liegums „Gaiņu purvs”, dabas
liegums „Lielais Plečāres purvs” un dabas liegums „Dubnas paliene”, kā arī vairāki
mikroliegumi, dižkoki un vietejas nozīmes ĪADT.
Dabas liegums un NATURA 2000 teritorija „Gaiņu purvs” – dibināta 1977.gadā,
tagad tā ir iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Dabas
lieguma platība ir 1577 ha. Tas atrodas Turku pagasta daļā. Dabas liegums izveidots, lai
aizsargātu augsto purvu, kurā sastopami pārmitri apšu – melnalkšņu meži, kas ir
aizsargājams Eiropas nozīmes biotops, kā arī bērzu un skujkoku meži28 un lielas bezmeža
purva platības, kas ir reta ainava Latvijā. Šeit sastopamās putnu sugas ir dzērve (Grus grus),
kuitala (Numenius arquata), dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria). Dabas liegumam nav
izstrādāts dabas aizsardzības plāns, un nav spēkā esošu individuālo un izmantošanas
noteikumu.
97 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Izvērtējot dabas lieguma “Gaiņu purvs” potenciālu Līvānu novada dabas vides vērtību
saglabāšanā un ilgtspējīgā attīstībā, papildus dabas aizsardzības plānam šai teritorijai
nepieciešams izstrādāt arī ilgtspējīgā dabas izziņas tūrisma attīstības plānu.
Dabas liegums un NATURA 2000 teritorija Lielais Pelečāres purvs atrodas vairāku
novadu teritorijās: Krustpils novada Atašienes pagastā; Līvānu novada Rudzātu pagastā;
Riebiņu novada Sīļukalna pagastā un Varakļānu novada Varakļānu pagastā.
Purva platība5331 ha un kā īpaši aizsargājamā teritorija tā dibināta 1977. gadā. Teritorija
ietver augsto purvu. Purva malās meži, kur ligzdo dažādu sugu dzeņi. Izcila putnu
aizsardzības teritorija, sastopamas arī tādas aizsargājamas putnu sugas kā melnkakla
gārgale, melnais stārķis, peļu klijāns, mednis, rubenis, mazais ērglis, pļavas lija u.c.
Konstatētas arī ES Biotopu direktīvas sugas: lielais tritons un zirgskābeņu zilenītis.
Teritorijai nav izstrādāts Dabas aizsardzības plāns un nav izstrādāti Individuālie aizsardzības
un izmantošanas noteikumi.Izvērtējot dabas lieguma „Lielais Pelečares purvs” potenciālu
Līvānu novada dabas vides vērtību saglabāšanā un ilgtspējīgā attīstībā, papildus dabas
aizsardzības plānam šai teritorijai nepieciešams izstrādāt arī ilgtspējīgā dabas izziņas
tūrisma attīstības plānu.
Dabas liegums un NATURA 2000 teritorija „Dubnas paliene” dibināta 2004.gadā,
iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Dabas lieguma kopējā
platība ir 377,7 ha, no kuras neliela daļa (16,4ha) atrodas Līvānu novada Rožupes pagasta
teritorijā. Pārējā platība - 361,3ha - atrodas Vārkavas novada teritorijā.
Natura 2000 teritorija noteikta atbilstoši ES direktīvai „Par savvaļas putnu aizsardzību
79/409 EEK, un direktīvai „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 92/43
EEK.
Līvānu novadā VAS „Latvijas valsts meži” teritorijā noteikti divi mikroliegumi - medņu riesta
mikroliegums ar platību 74,9 ha, buferzonas platība 135 ha, apsaimniekotājs VAS Latvijas
valsts meži Dienvidlatgales mežsaimniecība un mikroliegums īpaši aizsargājami sugai
(informācija nav publicējama sabiedrībai) Turku pagastā.
Jersikas pagastā Jersikas aleja 3 ha platībā ir dabas piemineklis, kas atrodas aizsardzībā kopš
2005. gada.
1.14. DABAS VIDES RISKI
Dabas riski Nozīmīgākie vides problēmjautājumi Līvānu novadā ir: virszemes ūdeņu kvalitāte,
piesārņojums no apkures, padomju laika mantojums – bijušo ražotņu teritorijas un to
potenciālais augsnes un grunts piesārņojums, nelegālas atkritumu izgāztuves, latvāņu
invadētās teritorijas, plūdi, pamestas un neapsaimniekotas teritorijas, kā arī vairāku
ūdensapagādes urbumu bezsaimnieka statuss.
Līdz ar ražošanas uzņēmumu darbības pārtraukšanu ir mazinājies piesārņojums, kas būtiski
ietekmēja vides kvalitāti. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka savulaik plaši izbūvētajām industriāla
98 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
rakstura teritorijām mūsdienu ekonomikas apstākļos nav atrasts intensīvs pielietojums, un
daļēji demontētās būves un konstrukcijas būtiski mazina pilsētas vizuālo pievilcību.
Atmosfēras piesārņojums.
Līvānu novada atmosfēras gaisa piesārņojumu galvenokārt rada stacionārie izmešu avoti
(katlu mājas) un mobilie izmešu avoti (autotransports, kurš dod apmēram 70 — 80 % no
kopējā izmešu daudzuma gaisā). Līvānu pilsētā nav nepārtrauktās darbības gaisa
piesārņojuma mērīšanas stacijas, tāpēc piesārņojošo izmešu daudzums tiek iegūts aprēķinu
ceļā. Pēc LVMĢA datiem, novadā 2010. Gadā gadā no stacionāriem izmešu avotiem tika
izkliedētas 4,79 t cieto daļiņu (sodrēju un putekļu), slāpekļa oksīdi 0,072 t; slāpekļa dioksīdi
27,71 t; benzīna tvaiki 0,13 t.
Līvānu novadā galvenais izmantotais kurināmā veids ir šķelda un dabas gāze, līdz ar to citu
kaitīgo izmešu no apkures nav.
Hidroloģiskie apstākļi
Hidroģeoloģiskie apstākļi Līvānu novada teritorijā ir sarežģīti. Apgrūtinātā virszemes ūdeņu
un gruntsūdeņu notece daudzviet rada pārpurvošanos. Virszemes ūdeņu noteces problēmas
rada neapsaimniekoti meliorācijas grāvji un problēmas lietus kanalizācijas sistēmās.
Gruntsūdeņu līmenis pilsētas teritorijā ir samērā augsts.
Virszemes ūdensobjektu ķīmiska kvalitāte tiek vērtēta pēc tā, vai ūdens videi bīstamo un
prioritāro vielu koncentrācijas nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības. Ja
robežvērtības nav pārsniegtas, tad ķīmisko kvalitāti uzskata par labu, ja ir pārsniegtas – par
sliktu. Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plānā ietverta Daugavas un Dubnas
upju kvalitāte, kas pie Līvāniem vērtējama kā laba (atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas
prasībām)29 .
Līvānu novadā ir liels skaits bezsaimnieka urbumu, kuri nav privatizēti kopā ar tiem
piegulošo zemi, tādēļ ir nepieciešama to konservācija.
Pamatojoties uz novada ģeoloģiskās uzbūves īpatnībām, pastāv gruntsūdens un pazemes
ūdens piesārņojuma draudi.
Pēdejos gados arvien biežāk vērojami plūdi ne tikai Dubnā un Daugavā, bet arī novada
mazākajās upēs.
Rūpnieciskie riski Daugavai pastāv ievērojams ūdens piesārņojuma pārrobežu pārneses risks no Baltkrievijas
uzņēmumiem.
Vides piesārņojuma un vides risku potenciāli radītāji Līvānu novadā ir:
Bijušās un esošās degvielas uzpildes stacijas, naftas bāzes;
29
Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns. Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas centrs.2009.
99 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
SIA „ Līvānu karbons” kokogļu ražotne;
SIA „Adugs” ražošanas darbība;
Celtniecības materiālu izgāztuves, naftas produktu (mazuta, dīzeļdegvielas bāzes) sekas bijušās SIA „Letglass” teritorijā;
Ķīmisko vielu rezervuāri no bijušās SIA „Līvānu bioķīmiskā rūpnīca” ;
Dzelzceļa līnija visa novada teritorijā, iespējams piesārņojums ar naftas produktiem un ķīmiskām vielām, bīstamu kravu pārvadājumi;
Bijušās minerālmēslu un pesticīdu noliktavas Turku un Rožupes pagastos;
Bijušā ādas apstrādes ceha teritorija (Rožupes pagasts, Jaundzemi);
Bijušās fermas, lauksaimniecības tehnikas uzņēmumi un kaltes, kas teritorijas plānojumā atzīmētas kā degradētās teritorijas;
Maģistrālais dabas gāzes vads DN 500 Rīga – Daugavpils un tā pievadi;
HES darbība uz Dubnas upes (veicina Līvānu teritorijas applūšanu un gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanās Līvānos, Rožupē un Sutros);
Dzelzceļa līnija B2 Indra- Daugavpils-Krustpils- Rīga;
Nacionālās nozīmes paaugstinātas applūšanas riska teritorija - Daugavas baseina paliene no Jēkabpils līdz Daugavpilij;
Lai novērstu vides piesārņojumu un dabas vides riskus, nepieciešams:
1. Ievērot -Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumus Nr.1082 "Kārtība, kādā
piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B
kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai " ;
2. Ievērot Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra noteikumus Nr.483 "Piesārņoto un
potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība" ar grozījumiem, kas izdarīti
līdz 23.07.2010.;
3. Stingri ievērot vides un dabas resursu, sanitārās, drošības, kā arī ekspluatācijas
aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu likumam;
4. Veikt potenciāli piesārņoto un piesārņoto teritoiju sanāciju, iepriekš veicot izpēti un
izstrādājot sanācijas veikšnas plānu.
1.15. PUBLISKĀS TERITORIJAS
Daudzdzīvokļu māju iekškvartāli Daudzdzīvokļu māju kvartāli Līvānos tiek sistēmātiski rekonstruēti kopš 2009.gada projekta
„Līvānu pilsētas ielu un daudzdzīvokļu māju kvartālu infrastruktūras uzlabošana” (vairākās
kārtās) ietvaros. 2009.-2010.gadā tika veikti rekonstrukcijas darbi 5 daudzdzīvokļu māju
100 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
kvartālos: Rīgas – Smilšu – Upes, Rīgas – Sofijas – Krustpils – Kurzemes, Liepu – Rīgas –
Stacijas – Dzelzceļa, Lāčplēša – Rīgas – Saules – Dzelzceļa un Lāčplēša – Rīgas – Saules ielas
daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvartālu iekšpagalmos, kā arī 3 Līvānu pilsētas ielās - Domes
ielā posmā no Zaļās ielas līdz stāvlaukumam Domes ielā un Upes - Smilšu ielā. 2011.gadā
labiekārtoto pagalmu un bērnu rotaļu laukumu skaits vēl pieaug.
Attēls 30: Viens no Līvānu pilsētas rekonstruētajiem daudzdzīvokļu māju iekšpagalmiem
Līvanu pilsēta ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur 2011.gadā ir renovēti pilnīgi visi daudzdzīvokļu
māju iekškvartāli, nodrošinot atbilstošas stāvvietas, apgaismojumu, trotuārus, lietus ūdens
savākšanu, apzaļumošanu, bērnu rotaļu laukums, veļas žāvēšanas vietas.
Iedzīvotaju aptauja rāda, ka 89.5% iedzīvotāju ir apmierināti vai drīzāk apmierināti ar
uzlabotajiem dzīves un uzņēmējdarbības apstakļiem daudzdzīvokļu māju kvartālos.
Sporta un atpūtas zonas Pie sporta infrastruktūras objektiem, sporta un atpūtas zonām Līvānu novadā ir pieskaitāmi
pie Līvānu 1.vidusskolas, Jaunsilavas un Jersikas pamatskolām, Rudzātu vidusskolas,
Rudzātu speciālās internātskolas un Ubaglīcī esošie sporta stadioni, pie Rožupes
pamatskolas esošais sporta laukums un Līvānu 1.vidusskolas sporta halle.
Visiem sporta laukumiem, izņemot
Līvānu 1.vidusskolas stadionu,
nepieciešami uzlabojumi. Tas veicinās
bērnu, jauniešu un pārējo iedzīvotaju
aktīvāku dzīvesveidu un veselības
stāvokli. Sporta infrastruktūras elementi
jāiekļauj arī labiekārtojuma sastāvā
daudzdzīvokļu māju pagalmos.
Attēls 31: Pilsētas stadions Uzvaras ielā Līvānos
101 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Iecienīta sporta un atpūtas zona jauniešu vidū ir daudzdzīvokļu māju iekšpagalmā Līvanos
esošais skeitparks. Vairaki jaunieši, trenējoties šajā skeitparkā, guvuši atzīstamus rezultatus
reģionālās sacensībās. Taču vairāki profesionāļi atzīmējuši šī skeitparka tehniskas
neatbilstības un ievērojamo nolietojumu.
Gandrīz katrā pagastā ir vismaz viens pludmales (smilšu) volejbola laukums, izņemot Sutru
pagastu. Plašāka publiskā teritorija ir Jersikas pagasta Buceniekos, kur uz 3 volejbola
laukumiem tiek regulāri rīkotas vietējas un reģionālas sacensības.
Līvānu pilsētā ir arī 10 strītbola grozi (laukumi).
Attēls 32: Viens no strītbola laukumiem Līvānos
Nepieciešama arī pilsētas stadiona (Ubaglīcī) rekonstrukcija atbilstoši vieglatlētikas un
futbola stadiona standartiem, un apgaismota slēpošanas trase (parkā, stadionā, veloceliņš,
pussala), uzlajamā slidotava, baseins.
Zaļās zonas Līvānu pilsēta ir visai blīvi apbūvēta un dabas vai
apzaļumotu vietu tajā nav daudz. Izsvērta Līvānu
pilsētas dabas pamatnes saglabāšana nodrošinās
līdzsvaru ar industriālajām pilsētas teritorijām.
Līvānus dienvidaustrumos ieskauj meži,
ziemeļaustrumos pilsēta robežojas ar lauksaimniecī-
bas teritorijām, tomēr galvenie dabas pamatnes
struktūrelementi ir Daugavas un Dubnas upes ar tajās
esošajām salām un pussalām un upju krastiem. Upju
ūdeņi un plašās, lielākoties neapbūvētas krastmalas
veido nozīmīgu rekreācijas resursu pilsētas iedzī-
votājiem.
Attēls 33: Zaļo zonu izvietojums Līvānos
102 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Nozīmīga zaļā teritorija ir pilsētas mežaparks pie Stacijas un Fabrikas ielām, pilsētas kapi ar
apkārtesošajiem kokiem, kā arī meža teritorija Rīgas ielā pie Jersikas pagasta, ko nākotnē
iespejams attīstīt par atpūtas un veselības mežaparku.
Pilsētai nozīmīgi dabas elementi ir koki un apstādījumi, kas regulāri tiek atjaunoti.
Krastmalas josla ir plaša un daudzveidīga. Visu piekrasti nav nepieciešams intensīvi izkopt,
lai saglabātu dabiskus apstākļus kā pretmetu urbānajam
centram. Taču nepieciešams veidot atsevišķas labiekārtotas
vietas (piem., pussalā pie LMAC), pārējā teritorijā veicot tikai
ainavas veidošanas pasākumus (pļaušana, krūmu izciršana).
Risinot krastmalas izmantošanu, jāņem vērā arī applūstošās
teritorijas.
Labiekārtotu apstādījumu teritorijās kā sekundārā izman-
tošana iespējama sezonas būvju izvietošana (kafejnīcu un
līdzīgu apkalpes uzņēmumu). Tāpat iespējama blīvuma
pastāvīga apbūve – āra izklaides un atpūtas pasākumu būves
(atrakciju parks, brīvdabas estrāde, sporta laukums).
Attēls 34: Rudzātu pagasta parks
Nozīmīgas zaļās zonas kā publiskās teritorijas ir arī pagastu teritorijās, piem., Jersikas aleja,
Rudzātu pagasta parks (kurā atrodas arī Brāļu kapi) u.c
Kapsētu teritorijas Līvānu novadā kopā ir 38 kapu teritorijas.
Līvanos: Pilsētas kapi
Turku un Rožupes pagastā: Gercānu kapi, Draudzes kapi, Veiguru kapi, Silavu kapi,
Pētermuižas kapi, Zvirbuļovkas kapi, Skrūzmaņu kapi, Muktupāvelu kapi, Mucenieku kapi,
Mālkalnu kapi, Vilmeniešu kapi, Brāļu kapi, Veceļu kapi, Saliešu kapi, Gruguļu kapi, Kiulinīku
kapi, Puduļu kapi
Rudzātu pagastā: Rudzātu kapsēta, Bikaunieku kapsēta, Vecā Steķu kapsēta, Vidu kapsēta,
Eleonorvilas kapsēta, Punduriešu kapsēta
Sutru pagastā: Sutru kapsēta, Kauparnieku kapsēta, Tiltovas kapsēta, Reutovas kapsēta,
Šultu kapsēta, Znotiņu senkapi
Jersikas pagastā: Iesalnieku kapsēta, Daranku kapsēta, Izteku kapsēta, Upenieku kapsēta,
Škaparu kapsēta, Meža kapsēta, Madaliņas kapsēta, Jersikas kapsēta
Pie vairākām kapsētām ir kultūrvēstures pieminekļi. Un pēdējo gadu laikā, izmantojot
LEADER programmas finansējumu, vietējo iedzīvotāju iniciatīvas grupas un biedrības ir
devušas ievērojamu ieguldījumu vairāku kapu teritoriju sakopšanā un labiekārtošanā.
103 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
1.16. VIDES KOMUNIKĀCIJA UN VIDES PĀRVALDĪBA
Līvānu novada pašvaldība arvien lielāku uzmanību cenšas veltīt vides pārvaldības jautājumu
risināšanai, lai nodrošinātu vides, sociālās un ekonomiskās attīstības līdzsvaru un teritorijas
ilgtspējīgu attīstību.
Attēls 35: Ilgtspējīgu attīstību veidojošo aspektu mijiedarbība
Pašvaldībai tas nozīmē konkrētas pieņemtās vides politikas plānošanu, ieviešanas plāna
programmēšanu un šī plāna realizēšanu konkrētu projektu veidā. Tādējādi pašvaldība spēj
novērst dabas un sociālās vides mijiedarbības radītās vides problēmas, izplānot alternatīvus
risinājumus, pieņemt mērķtiecīgus un pamatotus lēmumus, kā arī realizēt izpildes un
kontroles funkcijas. Šim sarežģītajam procesam neapšaubāmi ir vajadzīgi daudzi svarīgi
resursi: laiks, finanses, kā arī vissvarīgākais resurss - kvalificēti cilvēki.
Līvānu novada pašvaldībā tāpat kā lielākajā daļā Latvijas pašvaldību vērojama vides
plānošanas, vides aizsardzības un pārvaldības speciālistu nepietiekamība. Lai arī pieejamas
vairākas apmācību programmas, dažādu ar vides pārvaldības jautājumiem saistītu projektu
pieredze, tomēr ir grūtības nodrošināt pietiekošu cilvēkresursu kapacitāti sekmīgas
ilgtspējīgas attīstības ieviešanai.
Lai paaugstinātu kopējo Līvānu novada pašvaldības vides pārvaldības cilvēkresursu
kapacitāti, ir identificētas četras galvenās pašaktīvas integrētas sadarbības mērķgrupas, kas
zemāk attēlotas attēlā, t.i.
1) esošie pašvaldības darbinieki un vides pārvaldības procesos iesaistīto pašvaldības
uzņēmumu darbinieki,
2) pašvaldības vietējie iedzīvotāji (jo sevišķi, bērni, jaunieši, pensionāri, neformāli
interešu grupu līderi, Līvānu novada personības),
3) ārpus Līvānu novada dzīvojošie novadnieki (t.sk. studenti, politiķi, universitāšu
mācībspēki)
4) pašvaldības sadarbības partneri, ārējie pakalpojumu sniedzēji,
104 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Kā arī piektā – netiešā - mērķgrupa 5) citas integrētās sadarbības tīklā iesaistītās puses
(asociācijas, aģentūras, fondi, masu mēdiji u.c.), kuru iespējams izmantot vides pārvaldības
pasākumu sekmīgākai īstenošanai.
Attēls Nr. 36: Līvānu novada pašaktīvas pašvaldības integrētas sadarbības mērķgrupas
Visas minētās iesaistītās puses sadarbojoties veido integratīvu vides sadarbības tīklu, kas
nodrošina to, ka, pat ja pašvaldībai trūkst kvalificētu cilvēkresursu tās iekšienē, iespējams
pārdomāti plānot ārēju pakalpojumu iepirkšanu, sadarbības veidošanu dažādu pušu starpā,
masveidīgi attīstīt vietējās sabiedrības vides apziņu un videi draudzīgu rīcību, un tādējādi
nodrošināt atbilstošu kopējo pašvaldības vides pārvaldības cilvēkresursu kapacitāti un
ilgtspējīgu teritorijas attīstību.
Lai paaugstinātu vides apziņu un iedzīvotāju videi draudzīgu rīcību, iedzīvotājus
nepieciešams regulāri informēt, izglītot un motivēt. Sadarbībā ar vides aizsardzības un
attīstības organizācijām, biedrībām un centriem tiek rīkotas dažādas akcijas.
Ir tik daudz jautājumu un aspektu, kas
pašvaldībai jāņem vērā, pildot savas funkcijas.
Darbojoties pa vienam, ne pašvaldībai, ne
valsts sektora iestādēm, ne NVO nav
iespējams atrisināt visus šos jautājumus.
Tāpēc nepieciešama visu iesaistīto grupu un
mērķgrupu savstarpēja informācijas apmaiņa,
izpratne, sadarbība un komunikācija.
Attēls 37: Viena no informatīvajām vides akcijām pie Līvānu novada centrālās bibliotēkas
105 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Līvānu pašvaldība mēģina realizēt noteiktu vides komunikācijas modeli, izmantojot gan
plašsaziņas līdzekļus (radio, TV, prese u.c.), gan starppersonu komunikāciju (sarunas,
semināri, sapulces u.c.)
2007.gada beigās Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar Līvānu novada domi un pilsētas
atkritumu apsaimniekotāju ”Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” organizēja konkursu
par nosaukumu jaunai izglītojoši informatīvai Vides sadaļai pilsētas portālā www.livani.lv.
Konkursā uzvarēja Ginta Mališeva ar ideju par sadaļu „ZAĻĀS ZIŅAS”. Kopš 2007.gada
beigām Līvānu pašvaldības mājas lapā šī sadaļa atspoguļo jautājumus, kas saistīti ar vides
aizsardzību un atkritumu šķirošanas iespējām ikdienā. Tajā var sekot līdzi Latvijas Zaļā
punkta un pilsētas atkritumu apsaimniekotāja ”Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”
organizētajām akcijām, Zaļā punkta skolu projekta aktivitātēm un citām aktualitātēm
saistībā ar vides saudzēšanu.
Kaut arī Līvānu novada pašvaldība nav izstrādājusi atsevišķu vides politikas plānu un
ieviesusi vides pārvaldības sistēmu, iespēju robežās tā rūpējas par savas vides ilgtspējīgu
attīstību, lielāko uzmanību pievēršot ne tikai vides tehnoloģijām un vides komunikācijai,
bet arī vides pārvaldības cilvēkresursu atbilstošas kapacitātes nodrošināšanai.
2008.gadā tika apstiprinata Līvānu novada pašvaldības vides politikas un integrētās vides
sadarbības deklarācija (kā vides ilgtspējīgu attīstību un vides politikas izstrādi atbalstošs
dokuments). Deklarācija ir orientēta uz sabiedrību: uz integrētas sadarbības programmas
izstrādē un ieviešanā iesaistītajām mērķgrupām, kā arī uz novada iedzīvotājiem kā
ieguvējiem integrētas vides sadarbības programmas sekmīgas ieviešanas rezultātā. Tā
apliecina politisku vēlmi pievērst uzmanību vides sektora jautājumu risināšanai un
koncentrētā veidā parāda rīcības virzienus ilgtspējīgas attīstības veicināšanai novadā.
Bez tam ir spēkā Līvānu novada pašvaldības vides sektora attīstības vīzija un rīcības
vadlīnijas 2008.-2014.gadam. Vīzija ir neatņemama attīstības programmas sastāvdaļa un
programmu atbalstošs sektorālais plānošanas dokuments.
Vides izglītības jautājumi ir ļoti attīstīti novada skolās – Jersikas un Jaunsilavas pamatskolas
ir ekoskolas, Līvānu 1.vidusskola ieguvusi Mammadaba meistarklases titulu un tās ieeju
blakus Latvijas karogam grezno Mammadaba karogs. Līvānu 1. vidusskolas bioloģijas un
dabaszinību skolotāja un Vides pētnieku pulciņa vadītāja Regīna Stikāne saņēmusi
Zemkopības ministrijas balvu „Zelta čiekurs 2009”. Tā pasniegta nominācijā „Par
ieguldījumu sabiedrības izglītošanā”. Vides un meža jomā Regīna Stikāne darbojas jau kopš
2000. gada. Ik gadu ir iestādīts vairāk par trim tūkstošiem eglīšu un priedīšu, mežos savākti
atkritumi, uzlikti pašu gatavoti putnu būrīši, apžogoti skudru pūžņi. Jau vairākus gadus skolā
tiek rīkotas Meža dienas, rīkotas daudzas tikšanās ar vides speciālistiem. Arī visas pārējās
skolas aktīvi piedalās talkās, gūti panākumi visdažādākajos konkursos un projektos.
Velotransporta kā videi draudzīga transporta attīstība ir viena no novada attīstības
sektorālajam prioritātēm, kas liek domāt ne tikai par tam nepieciešamo infrastruktūru
(veloceliņi, apgaismojums, utt.), bet arī par apkārtējās vides kvalitāti un dabai draudzīgu
attieksmi visās attīstības jomās.
106 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Otrs izteikts novada vides ilgtspējīgas attīstības virziens saistīts ar energoefektivitātes
paaugstināšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā (galvenokārt apgaismojuma un
siltumenerģijas pārdomātā ražošanā un izmantošanā).
GALVENIE SECINĀJUMI
Līvānu novada dabas vide ir ievērojams resurss, kas veic iedzīvotaju eksistences nodrošināšanas funkciju, ļauj attīstīties uzņēmējdarbībai un sniedz rehabilitacijas un atpūtas iespējas
Pateicoties pēdējo gadu pasīvai ražošanai, Līvānu novadā ir laba gaisa kvalitāte
Pietiekoši līdzenais novada reljefs ir pateicīgs velotūrisma, nūjošanas attīstībai
Novadā ir plaša un skaista dabas un ainaviskā pamatne: Daugavas un Dubnas ielejas, Natura 2000 dabas liegumu teritorijas mikroliegumi, vairāki kultūrvēsturiskie pieminekļi, kas var tikt izmantots pievilcīgas dzīves vides, lauku un aktīvā tūrisma attīstībai
Novadā ir iespējas ilgtspējīgi saudzējošā tūrisma infrastruktūras attīstībai, taču nepieciešams attīstīt cilvēkresursus un pamata infrastruktūru jaunu, netradicionālu, videi draudzīgu tūrisma produktu izveidei un nodrošināšanai.
Pastāv iespējas un priekšnoteikumi ekonomiskās vides dažādošanai, izmantojot plašo purvu teritorijas (piem., dzērveņu audzēšana Pēternieku (Pētermuižas) purvā vai jaunu kūdras ieguves vietu izveide Jersikas Krievu purvā)
Virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanai primārie veicamie pasākumi ir ūdeņu piesārņojuma avotu apzināšana un likvidēšana, individuālo dzīvojamo māju pieslēgšana centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kā rezultātā tiks novērsti piesārņojuma infiltrācijas procesi no krājrezervuāriem, neizmantoto artēzisko ūdensapgādes urbumu konservācija, izstrādāto karjeru rekultivācija un ūdens līmeņa atjaunošana purvu teritorijās
Ievērojamu attīstības potenciālu var sniegt padomju laika ražošanas teritoriju (industriālo zonu) renovācija un atgriešana saimnieciskajai apritei
Kaut arī Līvānu novada pašvaldība iespēju robežās rūpējas par savas vides ilgtspējīgu attīstību, vides izglītības jautājumi ir ļoti attīstīti novada skolās, taču pašvaldības darbību vides jomā ievērojami uzlabotu vides speciālista kā atsevišķa darbinieka piesaiste
Lai nodrošinātu visu ilgtspējīgas attīstības aspektu ievērošanu derīgo dabas izrakteņu izmantošanas jomā, īpaša uzmanība jāpievērš iedzīvotāju (sociālaisg aspekts) un derīgo izrakteņu apsaimniekotāju (ekonomiskais aspekts) interešu vienlīdzīgai ievērošanai
107 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
EKONOMISKĀS VIDES
RAKSTUROJUMS
108 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
1.17. UZŅĒMĒJDARBĪBA
Uzņēmumu reģistra dati par uzņēmumu reģistrēšanas dinamiku rāda, ka uzņēmumu skaits
pēdējos gados ir stabilizējies un kopumā no jauno reģistrēto uzņēmumu skaits ir lielāks nekā
likvidēto.
Attēls 38: Uzņēmumu reģistrēšanas dinamika Līvānu novadā (Lursoft dati, 22.06.2011)
Pēc VID datiem uz 2011.gada 1.jūliju Līvānu novadā ir reģistrētas 866 komercsabiedrības
(t.sk. 66 individuālie komersanti), taču tikai 247 uzņēmumos ir darba ņēmēji. Diemžēl 36
Līvānu novada juridiskām personām ir pasludināta maksātnespēja.
Lielākie novada uzņēmumi darbojas Līvānu pilsētā un tai blakus esošajā industriālajā zonā,
kas pagaidām atrodas Jersikas pagastā, taču to plānots pievienot Līvānu pilsētai, lai
likvidētu administratīvos šķēršļus ES finansējuma piesaistē šīs teritorijas sakārtošanai.
Uzņēmums ar vislielāko apgrozījumu (pēc Lursoft datiem)Līvānu novadā ir SIA „RNS-D”,
kas nodarbojas ar naftas produktu, kurināmā vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.
CitiLīvānu novadā lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita ir SIA „Z-
Light” (optisko šķiedru produktu ražošana), SIA „Līvānu kūdras fabrika” (kūdras ieguve un
pārstrāde), SIA „Silavkrasti” (enerģētiskās šķeldas ražošana - kurināmais enerģijas ieguvei,
un tehnoloģiskās šķeldas ražošana - izejviela citu kokmateriālu ražošanā). Zemāk esošajā
tabulā ir apkopoti dati par uzņēmumiem ar vislielāko gada apgrozījumu, tā pieaugumu
salīdzinoši pret iepriekšējiem gadiem. (Lursoft dati, 2010.gads)30
NPK Uzņēmums Apgrozījums (mlj.
LVL) pret 2009
pret
2008 pret 2007
1 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Z-
Light"
4,215,867.00 22% 47% 2.21
reizes
2 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Līvānu kūdras fabrika"
2,440,198.00 35% 42% 22%
3 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Silavkrasti"
2,270,264.00 44% 29% 15.27
reizes
30
https://www.lursoft.lv/estadistic?act=UR_STAT&novads=100015243&id=391
109 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
NPK Uzņēmums Apgrozījums (mlj.
LVL) pret 2009
pret
2008 pret 2007
4 SIA "BALTIK SISTĒM" 1,849,203.00 19% -17% 27%
5 SIA "ZELTA ZEME" 1,702,618.00 12.14
reizes
nav
datu
nav datu
6 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Čiekuriņi"
1,431,022.00 56% -6% -41%
7 Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība
"UPESLĪČI L"
1,106,177.00 59% 8% 0%
8 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"DAUGULIS & PARTNERI"
1,082,325.00 34% -10% -18%
9 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"A.T.U. ROSME"
999,461.00 33% 4% 17%
10 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"LĪVĀNU SILTUMS"
930,349.00 10% 22% 62%
11 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"LĪVĀNU DZĪVOKĻU UN KOMUNĀLĀ
SAIMNIECĪBA"
879,053.00 2% 12% 39%
12 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"SENCIS"
862,324.00 -23% -54% -59%
13 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"RONO TRANS"
586,459.00 42% 25% 56%
14 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Līvānu centra aptieka"
540,516.00 2% -7% 0%
15 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"LĪVĀNU MĀJAS UN LOGI"
512,169.00 41% -40% -30%
16 SIA "LAT TDS" 508,316.00 -3% -29% -36%
17 Līvānu novada domes pašvaldības
sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Līvānu slimnīca"
418,956.00 -36% -44% -37%
18 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"GRĪVA L"
391,090.00 19% -23% -44%
19 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"INGA-94"
386,320.00 -15% -30% nav datu
20 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Rimarss"
371,009.00 3.75
reizes
21% -30%
110 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Līvānu novadā uz 1000 iedzīvotājiem ir 60 uzņēmējdarbības vienības, kur lielākā daļa ir
pašnodarbinātās personas – saimnieciskās darbības veicēji (SDV), tad seko
komercsabiedrības, zemnieku saimniecības un individuālie komersanti.
Attēls 39: Ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienības Līvānu novadā
Kopumā uzņēmējdarbībā Līvānu novadā ir nodarbināti 2947 cilvēki, kuri strādā 247
uzņēmumos kā darba ņēmēji. Vidējais darba ņēmēju skaits vienā uzņēmumā ir 11,9 cilvēki
(VID dati uz 2011.gada maiju).
Līvānu novadam ir izdevīgs stratēģiskais izvietojums – ES (Austrumu) ārējā sauszemes
robeža, ekonomiskie sakari ar Krieviju un Baltkrieviju; ērts iekšējais ceļu tīkls un savienojumi
ar Rīgu un pārrobežu reģioniem – Pleskava, Sanktpēterburga (Krievija), Vitebska
(Baltkrievija), Viļņa (Lietuva), Varšava (Polija). Līvānu novadu šķērso stratēģiski nozīmīgi,
labi attīstīti transporta koridori (valsts galvenās automaģistrāles un dzelzceļa līnijas,
maģistrālie dabas gāzes un naftas cauruļvadi), kas dod izeju Rietumu-Austrumu un Ziemeļu-
Dienvidu virzienos. Tas viss var sniegt atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai.
Ražošana
Līvānu novada ekonomika kopumā raksturojama ar lielāku vidēji-augstu un augstu
tehnoloģiju īpatsvaru rūpniecībā, salīdzinot ar citiem Latgales novadiem. Taču daudzviet
tomēr sastopama zemas pievienotās vērtības produkcijas izlaide.
Tiek vērtēts, ka lielāko potenciālu novada ekonomikas izaugsmei piedāvā eksportspējīgas
nozares ar augstu vai vidējo pievienoto vērtību, kurās vienlaicīgi ir liels nodarbināto skaits,
kā arī nozares ar zemu nodarbināto skaitu, bet augstu pievienoto vērtību.
Līvānu novadā diemžēl tikai 9% no esošajiem uzņēmumiem ir ražojošie uzņēmumi. Daudzi
no Līvānu novada uzņēmumiem darbojas kokapstrādes jomā, pārtikas ražošanā un
būvmateriālu ražošanā, kā arī ir divi uzņēmumi, kas ražo optisko šķiedru produktus – SIA „Z-
Light” un SIA „Biolitec”. Optisko stiklašķiedru ražotnes ir viena no Līvānu novada
111 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
unikalitātēm, kādas nav citviet Baltijā. SIA „Z-Light” ir uzņēmums, kas blakus ražošanai ar
augstu pievienot vērtību un kvalificētai darbaspējai izteiktu uzmanību velta sociālajai
atbildībai. (skat. „Izglītība” – Studiju fonds).
2009.gadā viens no lielākajiem Latgales reģiona eksportētājiem tika nosaukts Līvānu
novada uzņēmums – SIA „Adugs”. Laikraksts „Dienas bizness” apkopojis 2009. gada 30 pēc
apgrozījuma lielāko pārtikas ražotāju sarakstu un analizējot to rādītājus, secinājis:
:visievērojamākais apgrozījuma pieaugums bijis sausiņu un cepumu ražotājam no Līvāniem
SIA „Adugs" - 22,3%, kas ļāvis šai kompānijai pirmo reizi iekļūt Top30 pārtikas ražotāju
sarakstā ar 10,34 miljonu latu gada apgrozījumu. SIA "ADUGS" ir dibināts 1997.gadā un
šobrīd ir viens no lielākajiem konditorejas izstrādājumu ražotājiem Baltijas valstīs, kas ražo
vairāk, kā 150 konditorejas izstrādājumu veidu: dažāda veida cepumus un prjaņikus ar un
bez pildījuma, krekerus, galetes, vafeles, vafeļu tortes, sausiņus un sausbaranciņas.
2010.gadāBiznesa ideju žurnāla "Kapitāls", IBS Prudentia un Rīgas Fondu biržas 2010. gada
pētījumā "101 vērtīgākais Latvijas uzņēmums" SIA "Adugs" (ar uzņēmuma vērtību uz
01.01.2010 - 15.12 miljonu Ls) ierindojas 98. vietā.
Daudzi no Līvānu novada uzņēmumiem darbojas pilsētas un novada industriālās zonās.
Ražošanas uzņēmumu teritorijas aizņem nozīmīgu daļu Līvānu pilsētas teritorijas – 36,7 ha
jeb 7,8% no pilsētas teritorijas. Līvānu lielākās industriālās teritorijas vienlaicīgi ir arī
galvenās problēmteritorijas pilsētā. Tās var uzlūkot kā potenciālās degradētās teritorijas,
tajā pašā laikā ražošanas zonas ir arī rezerves teritorijas, kuru izmantošanu iespējams
dažādot un ievērojami noslogot.
Turki
Nozīmīgākie uzņēmumi Turku pagastā ir SIA RNS-D (naftas produktu, kurināmā
vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība),SIA “SANA 2”(lauksaimniecības tehnikas un
traktortehnikas tirdzniecība Jaunsilavās), “Kalnakrogs” (kafejnīca un veikals), SIA
“Angstrems” (mēbeļu ražotne), SIA “Kārlis Viens” (lopkautuve), Z/S Kaspars Lācis (graudu
pārstrāde), SIA “Jaunā muiža” (Stikla izstrādājumu ražošana).
Rudzāti
Rudzātu pagastā pārsvarā darbojas zemnieku saimniecības un piemājas saimniecības, kuras
ražo lauksaimniecības produkciju. No komercsabiedrībam ievērojamākā ir SIA „Rudzāts” –
uzņēmuma lauksaimnieciskās darbība notiek vairākos tūkstošos ha, tiek nomātas un pirktas
lauksaimniecības zemes ne tikai Rudzātu, bet arī Rožupes, Sutru, Turku un Saunas
pagastos. Uzņēmums ir piemērs tam, ka jauni, aktīvi cilvēki ar zināšanām, iniciatīvu un
darba prasmēm spēj attīstīt veiksmīgu uzņēmējdarbību lauku teritorijās.Apjomu ziņā
nozīmīgs uzņēmums ir arī „Vladislava Trubena kokapstrādes darbnīca” (logu rāmji, durvis,
zārki u.c.), pagastā atrodas kokapstrādes darbnīca, kura nodrošina individuālo darbu.
Sutri
Nozīmīgākais ražojošais un pakalpojumus sniedzošais kokrūpniecības uzņēmums pagastā
SIA „Čiekuriņi” spēj nodrošināt līdz pat 100 darbavietām, uzņēmumā nodarbinot arī daudzas
sievietes.
112 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Pagastā sastopamas galvenokārt ģimeņu vadītas zemnieku saimniecības, tās savā darbībā
izmanto arī modernās tehnoloģijas.
Jersika
Līvānu pilsētas industriālā teritorija robežojas ar Jersikas pagasta rūpniecisko zonu,kurā
atrodas un darbojas tādi ražojošie uzņēmumi, kā SIA „Līvānu mājas un logi
(būvkonstrukcijas), SIA „Adugs” (pārtika – konditorejas izstrādājumi), SIA „Saltums 2”
(saldējums), SIA „Daugulis un Partneri” (konditorejas izstrādājumi), SIA „Deka”
(autopārvadājumi), SIA „Sencis” (mēbeļu ražošana), SIA „Rosme” (kravu pārvadājumi), SIA
„Līvānu siltums” (siltumapgāde), SIA „Būve L”(celtniecība), SIA „Revo D” (koka celtniecības
un galdniecības izsrādājumi). Pagasta teritorijā atrodas IU „Gospori” (akmeņkaļu darbnīcas).
Rožupe
Viens no nozīmīgākajiem uzņēmumiem pagastā ir SIA “Līvānu karbons” (kokogļu ražošana),
kas savu lieljaudas kokogļu ražotni atklāja 2010.gada vasarā. SIA „Līvānu karbons” divas
krāsnis gadā spēj saražot 4000 – 5000 tonnas produkcijas. Citām līdzīgām rūpnīcām Baltijā ir
daudz mazākas jaudas. Uzņēmums savā ražošanas procesā izmanto pašas jaunākās
tehnoloģijas, kas ļauj saražot augstākas kvalitātes kokogles, ir augsta efektivitāte – vienas
tonnas kokogļu saražošanai vajag tikai astoņus kubikmetrus koksnes, un ražošanas process
ir pilnībā automatizēts, kas prasa minimālu roku darbu un ievērojami samazina ražošanas
izmaksas. SIA „Līvānu Karbons” Līvānu novadā ir radījis 30 jaunas darba vietas. SIA „Līvānu
Karbons” saražotās kokogles izmantos ne tikai kā tradicionālās grila ogles, bet arī kā aktīvo
ogli ķīmiskajā rūpniecībā, farmācijas un metalurģijas vajadzībām.
Komercpakalpojumi Komercpakalpojumu sfērā dominē vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kas veido
lielāko daļu no reģistrētajām ekonomiski aktīvajām firmām, kā arī nodrošina iedzīvotajiem
darba vietas.
Liela konkurence ir vērojama auto kravu pakalpojumu jomā, Līvānu novadā ir 9 privātie
uzņēmumi, kuri piedāvā auto kravu pārvadājumu pakalpojumus (IK "A.T.I.", SIA "A.T.U.
Rosme", SIA "Baltik sistēm", SIA "DEKA NV", SIA "Ivnieks", SIA "LIV Trans", SIA "MS
transportē", SIA "Rono Trans", SIA „Velkme”).
Līvānos finanšu pakalpojumus nodrošina „Citadele banka” - Klientu apkalpošanas centrs
"Līvāni", AS "GE Money Bank", Līvānu filiāle un "Latvijas krājbanka", Līvānu klientu
apkalpošanas centrs. Līvānu pilsētā ir pieejami arī lombarda pakalpojumi, kurus sniedz SIA
„Lombards24.lv” un SIA „Niko – Loto”. Apdrošināšanas pakalpojumus nodrošina pavisam 4
uzņēmumi.
Juridiskos pakalpojumus sniedz viens zvērināts advokāts un viens zvērināts notārs.
Grāmatvedības pakalpojumus un konsultācijas piedāvā SIA „Audex”, SIA „Hanza birojs”, SIA
„LK Grāmatvedība”, kā arī vairākas pašnodarbinātās personas.
113 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Ar nekustama īpašuma saistītos tirgus darījumus veic SIA „Latgales būves” un SIA
„Palace.lv”.
Reklāmas pakalpojumus piedāvā SIA „MSM design” un individuālā darba veicēji.
Vairums pakalpojumu nozares uzņēmumu nodarbojas ar pārtikas preču tirdzniecību
(lielākieno tiem: „MaximaX”, „MaximaXX”, „Beta”, „Cento Līvāni”), ar kuriem konkurē 8
mazie tirgotāji Līvānu pilsētā.
Komercpakalpojumus Rožupē nodrošina trīs pārtikas preču veikali („Ceļa vējš”, „Pavasaris”,
„Rožupe” un vairāki autoveikali no Līvāniem, Preiļiem un Vārkavas. Sutru pagastā pārtikas
preču tirdzniecību nodrošina veikals „Inga” un Jersikas pagastā – IU „Pie Ilzes” (pārtikas
preču tirdzniecība), „Saldes” – apģērbu tirdzniecība. Kafejnīca „Bordertauna” (IU „Līvens”).
Nozīmīgākie pakalpojumu sniedzēji Rudzētu pagastā ir Z/S “Ošmala”, kurā darbojas lopu
kautuve un SIA “Rudzāts”, kas piedāvā traktortehnikas pakalpojumus. Pagastā savus
pakalpojumus piedāvā arī kafejnīca „Lāča miga”. Iedzīvotājiem pieejama aptiekas filiāle
„Zelta sietiņš”. Z/S „Alksnīši” ir bioloģiskā saimniecība, kura Rudzātu pagasta centrā
iedzīvotājiem piedāvā pārtikas tirdzniecību un kafejnīcas pakalpojumus, piedāvā arī banketu
zāli. Pārtikas preču tirdzniecību Rudzātu pagastā nodrošina arī veikali „Lat TDS” un
„Rudzāti”. Veikalu saimnieki vietējiem iedzīvotājiem nodrošina aptuveni desmit darba
vietas.
Nozīmīgākie pakalpojumu sniedzēji Turku pagastā ir kafejnīca-veikals ”Kalnakrogs”, SIA
“Jaunā muižā” (lokšņu stikla formēšana un apstrāde) Andrim Vilcānam piederošās
mehāniskās darbnīcas.
Rūpniecības preču tirdzniecības lielākie uzņēmumi ir SIA “DGS” (apģērbi), SIA
“Ražošanas komercfirma Oša”, SIA “Zane”, IK „Mārtiņš – SKS”, SIA “RNS - D” (degvielas
vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība) u.c.
Būvmateriālu un būvkonstrukciju tirdzniecību Līvānu novadā piedāvā 4 veikali („AntoL”,
„Jumis”, „Paozoli”, „Saimniecības centrs”).
Sadzīves pakalpojumu sniedzēji nodrošina autoservisa, sadzīves tehnikas, apavu, apģērbu,
dažāda veida remontu, ķīmiskās tīrīšanas, skaistumkopšanas un citus pakalpojumus, kas
iedzīvotājiem nepieciešami ikdienā.
Lauksaimniecība
Līvānu novadā ar lauksaimniecību nodarbojas Rožupes, Turku, Rudzātu, Jersikas un Sutru
pagastos.
Uz 2011.gada 22. jūniju Līvānu novadā ir reģistrētas 489 funkcionējošās zemnieku
saimniecības (pēc Uzņēmuma Reģistra datiem), lielākā daļa no tām – Rožupes pagastā.
Bioloģisko saimniecību darbība visaktīvāk notiek Rožupes, Rudzātu un Sutru pagastos.
114 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Lauksaimniecības rādītāji 2011.gada sākumā
Rādītājs Rožupes pagasts
Turku pagasts
Rudzātu pagasts
Jersikas pagasts
Sutru pagasts
Kopā
Zemes kopplatība (zemes platība saimniecībā, ha)
10 430
5 552
6 760
4 105
5 429
32 321
Lauksaimniecībā
izmantojamā zeme (zemes platība saimniecībā, ha)
7 734
3 572
5 200
2 870
3 731
23 107
Saimniecību skaits (piemājas saimniecības, saimnieciskās darbības veicēji, mājražotāji):
612 322 321 373 250 1878
-t.sk. funkcionējošas zemnieku saimniecības
333
108 70 81 44 489
-t.sk. bioloģiskās saimniecības
32 5 26 4 23 90
Lielākā daļa lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir aramzeme (64% no kopējās
lauksaimniecības zemes novadā). 9% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes šobrīd
netiek izmantota. Viens no attīstības jautājumiem šajā jomā ir iespēja izstrādāt novada
teritorijas lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanas koncepciju, definējot
kritērijus apmežojamām zemēm.
Lauksaimniecības rādītāji 2010.gadā Līvānu novada pagastos
Rožupes pagasts
Turku pagasts
Jersikas pagasts
Rudzātu pagasts
Sutru pagasts
Liellopi 1711 847 734 1413 821
Slaucamās govis 921 452 417 657 409
Cūkas 788 342 429 574 383
Aitas 223 8 37 273 98
Kazas 23 7 38 19 7
Zirgi 89 34 57 54 49
Mājputni 4228 2431 2475 1917 1949
Bišu saimes 244 171 48 184 125
Ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu un lauksaimniecības pakalpojumu sniegšanu
nodarbojas arī 5 individuālie komersanti (IK) un 4 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA).
Lielākie no lauksaimniecības uzņēmumiem ir SIA „Rudzāts”, kas apsaimnieko aptuveni 2000
ha un nodarbojas ar graudkopību un lopkopību. SIA „Rudzāts” nodrošina 8 darba vietas.
Lielā saimniecība piena ražošanā un realizācijā ir z/s „Kapteiņi”, kas ik gadu realizē vairāk kā
600 tonnu piena. Līvānu novadā ir aptuveni 20 saimniecības, kas nodarbojas ar piena
lopkopību un gadā realizē aptuveni 80 tonnas piena un 90 saimniecības, kas realizē virs 30
tonnām piena gadā.
115 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Līvānu novadā 1248 cilvēki ir nodarbināti lauksaimniecībā un tas viņu pamatdarbs. Visvairāk
iedzīvotāju lauksaimniecībā ir nodarbināti Rožupes pagastā (359 cilvēki), tad seko Rudzātu
pagasts (282 cilvēki), Jersikas pagasts (242 cilvēki), Sutru pagasts (204 cilvēki) un Turku
pagasts (161 cilvēks).
Attēls 40: Līvānu novada nodarbināto skaits ar pamatdarbu lauksaimniecībā
Apmēram 85 saimniecības piesakās uz ES un valsts atbalsta maksājumiem. Dažādu
saimniecību apgrozījums gadā ir dažāds. Tikai vienai no Līvānu novada saimniecībām
apgrozījums ir virs 50 000 LVL gadā. Vēl 14 saimniecībām apgrozījums ir vidēji 10 000 līdz 50
000 LVL gadā. No šīm aktīvākajām 15 saimniecībām 8 saimniecību pamatnozare ir
lopkopība un 7 –augkopība. Lai arī Latgalē ir samērā liels bioloģisko saimniecību skaits, nav
bioloģiskās produkcijas pārstrādes uzņēmumu nedz Līvānu novadā, nedz citur Latgalē.
Līvānu novadā galvenās lauksaimniecības nozares ir piena lopkopība, liellopu gaļas
ražošana un graudkopība. Atsevišķas saimniecības nodarbojas ar augļkopību un
dārzeņkopību. Netradicionālās lauksaimniecības nozares ir biškopība, truškopība,
ārstniecības augu audzēšana.
Nozīmīgākie lauksaimniecības produkcijas ražotāji Turku pagastā ir I. Gedušas Z/S
“Liepsalas”, V. Ancāna Z/S “Arsmenieki’ (dārzeņu audzēšana un lopkopība), E. Zarāna Z/S
“Bišu drava”, M. Silava Z/S “Zaļbirzs”, V. Turkupoles Z/S “Kāpnes”, M. Mitrevicas piemājas
saimnieciba “Vanagsils”, I. Ancāna Z/S, Jānis Jakovļevs Z/S „Saulesmājas”, Aivara Čivča
piemājas saimniecība, Andra Čivča piemājas saimniecība, A. Jurāna Z/S “Klētnieki”, R.
Gruguļa Z/S “R.Gruguļa zemnieku saimniecība”, A. Vanaga Z/S ‘Ērgļi’, B. Pastares piemājas
saimniecība.
Uzņēmēji, kas ir kā nozīmīgi ziedotāji vai vietējo aktivitāšu atbalstītāji un rīkotāji ir Ivara
Geduša z/s “Liepsalas”, Viktorijas Turkupoles piemājas saimniecība, Mariannas Mitrevicas
piemājas saimniecība “Vanagsils”, Aigara Gruguļa Z/S “Pļaviņas”, Aivara Čivča piemājas
saimniecība.
116 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Līvānu novada Turku pagasta zemnieku saimniecības „Bezdelīgactiņas” īpašnieks Didzis
Jurāns ir viens no retajiem, kas Latgales reģionā uzsācis enerģētisko kārklu audzēšanu. Z/s
„Bezdalīgactiņas” pamatnodarbošanās ir graudkopība, bet pašlaik kārklu audze jau līgojas 2
ha platībā. Z/s īpašnieks ir pārliecināts, ka katrā zemnieku saimniecībā esot lauki, kur labība
vai kartupeļi slikti aug, tāpēc ir jāmeklē iespējas, kā citādi no zemes gūt labumu. Kārkli esot
viena no šādām iespējām. Didzis Jurāns ir pārliecināts, ka noiets enerģiskajiem kārkliem
būs. Šķelda nepieciešama gan pilsētas katlu mājām, gan koksnes granulu ražotājiem.
Rudzātu pagastā lielākie lauksaimniecības produkcijas ražotāji ir E. Vaivoda Z/S
“Melnupīte” (piena lopkopība), M. Klauža Z/S “Nelķes” (piena lopkopība), T. Detkova Z/S
“Stūrmaņi” (piena lopkopība), U. Brūvera Z/S “Brūveri” (piena lopkopība), E. Pīgozņa SIA
“Rudzāts” (graudi, lopkopība) A. Pastara Z/S ‘Rubini’ (gaļa), S. Puncules Z/S “Ošmala”
(gaļas lopi, kautuve), Z. Gribonikas Z/S “Punduri” (piena lopkopība), L. Kivlenieces Z/S
“Oškrasti” (piena lopkopība), M. Laukgaļa Z/S “Mārlienes” (gaļa), J. Vārpsalieša Z/S
“Saulstari” (gaļa), L. Slama Z/S “Osīši” (graudkopība), P.Piļupa Z/S “Aleksandrova”
(biškopība). Pagastā darbojas bitenieki, kuri papildus savai pamatdarbībai, nodarbojas arī ar
tūrisma popularizēšanu. Pagastā darbojas dārzeņu audzētava ar modernu siltumnīcu.
Nozīmīgākie lauksaimniecības produkcijas ražotāji Sutru pagastā ir S. Korsaka Z/S „Lielie
Sondori” (graudi, rapsis), A.Korsaka bioloģiskā saimniecība Z/S „Kalna Sondori” (medus,
piens), J.Rusiņa Z/S „Ozoldārzs” (piens, gaļa), Z.Borovska IK „Ziedonis 04” (piens, graudi),
V.Usāna Z/S „Sibillas” (piens, gaļa), A.Muktupāvela Z/S „Ozoli” (graudi, gaļa), P.Spūļa
bioloģiskā saimniecība Z/S „Strautmaļi” (piens, gaļa), V.Litavnieka Z/S „Birzes” (piens,
gaļa), P.Ivanova Z/S „Liepiņi” (piens, gaļa), Z/S V.Ruisa ”Grantskalni” (piens, gaļa). A.Kursītis
Z/S„Cālīši ( bioloģiskā lopkopība) J.Vilcāns Z/S „Šultes” (bioloģiskā lopkopība) V.Prikulis Z/S
„Vērdiņi” ( bioloģiskā graudkopība) J.Gavars Z/S „Kroļevka” bioloģiskā lopkopība)
Zemnieku saimniecība „Dambīši” nodarbojas ar piena pārstrādi un ražo sieru. Zemnieku
saimniecības „Brūveri”, „Neļķes 92”, „Strūmaņi”, „Melnupīte”, „Līči”, „Saullēkti”, katra
nodrošina aptuveni trīs darba vietas. Pagastā darbojas četri spēcīgi piena ražotāji, kuriem ir
pieejamas modernas tehnoloģijas augstas piena kvalitātes nodrošināšanai. Sutru pagasta
iedzīvotāji turpina attīstīt savas zemnieku saimniecības, pievēršot lielāku uzmanību
tiešibioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai.
Nozīmīgākie lauksaimniecības darbības veicēji Jersikas pagastā ir L. Mozuļčikas Z/S
„Aronijas” (piens, gaļa), A. Lietaunieces Z/S „Lietaunieki” (piens, gaļa), R. Švirkstes Z/S
„Vītoliņi” (piens, dārzeņi), I. Dimantes z/s „Silavas” (piens, dārzeņi, augļi), J. Gurčonoka Z/S
„Kalngalieši” (piens), A. Barkovska z/s „Stiebriņi” (graudi), G. Kārkļa z/s „Kārkļi” (graudi,
rapsis), V. Freimanes bioloģiskā saimniecība „Pilskalns” (piens, graudi), J. Kalniņa
‘Stūrmaņi” (piens), J. Purviņa bioloģiskā saimniecība z/s„Ieviņas” (dārzeņi, ogas), L. Caune
z/s ”Rugāji” (piens, gaļa).
Nozīmīgākie lauksaimniecības produkcijas ražotāji Rožupes pagastā ir V. Silicka Z/S
“Dabiņi” (graudkopība), S. Bračkas Z/S “Kapteiņi” (piena lopkopība), Č. Pastares Z/S
“Vilkukrogs” (piena, gaļas lopkopība, graudaugu audzēšana),Z/S “Mežamājas”, Z/S
“Irbenāji, Z/S “Dālderi”.
117 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Lauksaimniecība pagastā tiek plaši pārstāvēta. Iedzīvotāji nodarbojas ar graudkopība, kā arī
piecas zemnieku saimniecības nodarbojas ar lopkopību, kuras ražo piena, sviesta un gaļas
produkciju. Ar biškopību kopumā nodarbojas aptuveni 20 – 25 saimniecības.
Diemžēl šobrīd ir liegta iespējas saņemt īpašo atbalstu par pienu tām saimniecībām, kuras
gadā realizējušas mazāk par 30 tonnām piena (Līvānu novadā tādas ir 90% saimniecību, jo
saimniecības, kuras realizējušas 30 un vairāk tonnu piena gadā, sastāda tikai ap 10 % , pie
tam saimnieciskās darbības analīzes liecina, ka Līvānu novada rādītāji ir nedaudz virs
vidējiem valstī). Nav dota iespēja arī saņemt atbalstu saimniecībām, kurām pārraudzībā ir
mazāk par 6 govīm, tāpat arī pasākumā „Rugāju lauks ziemas periodā”, ja platību
maksājumiem tiek pieteiktas rugaiņu platības mazākas par 10 ha .
Visneizdevīgākajā situācijā ir nostādītas saimniecības, kuras ražo lauksaimniecības
produkciju pašpatēriņam, šādas saimniecības ir absolūtajā vairākumā. Ražojot produkciju
pašpatēriņam, nekādu ieņēmumu nav, attiecīgi nevar pretendēt uz bezakcīzes
dīzeļdegvielas iegādi un, cik zināms, turpmāk ieņēmumi no saimnieciskās darbības tiks
pieprasīti arī, lai saņemtu MLA maksājumus. Redzot, ka ražot tikai pašpatēriņam
lauksaimniecības produkciju šīs kategorijas saimniecībām neatmaksājas, tās pārtrauc
darbību. Rezultātā paliek neapstrādāti un nesakopti lauki, palielinās bezdarba līmenis,
palielinās sociālo pabalstu slogs, cilvēki atradinās no darba, kas ilgtermiņā var radīt
neparedzamas sekas ar neprognozējamiem izdevumiem to novēršanā. Lauki paliek arvien
tukšāki.
Lai Līvānu novadā varētu attīstīt lauksaimniecību kā veiksmīgu uzņēmējdarbību, tad ir
nepieciešams saglabāt tiešos maksājumus, jāpielīdzina tiešo maksājumu apjoma citām ES
valstīm; nevajadzētu izslēgt mazos ražotājus, lauksaimniekus no atbalsta saņēmēju loka
(saglabāt no 1 ha, nevis palielināt uz 10 ha minimālo platības); vienkāršot projektu
pieteikumu procedūras, lai varētu sākt attīstību ar dažiem 100 vai 1000 Ls; saglabāt atbalstu
vietējā līmenī.
Zemkopības ministrijas noteiktā prioritāte būs atbalsts lauksaimniekiem, kuri ražo un
tādējādi maksā nodokļus. Lauksaimniecības nozarē strādājošiem turpmākajos gados ir
pilnībā jāizmanto Eiropas Savienības un valsts atbalsta programmu finansējums,
turpmākajos gados tiek plānotas ievērojamas investīcijas lauksaimniecībā, sevišķi piena un
gaļas nozarē gan ražošanā, gan pārstrādē.
1.18. TŪRISMS
Mūsu valstī tūrisma attīstībā viens no galvenajiem mērķiem ir tūristu plūsmas novirzīšana uz
reģioniem, tādējādi veicinot to ekonomiskās situācijas izaugsmi, unikālo vērtību un
savdabību. Pēdējos piecos gados Latgale kļūst par aizvien populārāku tūristu apmeklējuma
galamērķi.
Līvānu novads vēsturiski iekļaujas Latgales reģionā un Līvānu novada tūrisma attīstības
virzieni ir un tiek veidoti saskaņā ar Latgales dzīves videi un telpai raksturīgo tūrismu, kurā
galvenie noteicošie faktori ir maz pārveidotā, autentiskā lauku vide un tās unikālais kultūras
118 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
mantojums (dažādu tautību tradīcijas, kultūrvēsturiskā mantojuma objekti, īpaša virtuve,
mūzika, māksla un amatniecība), kurš tiek piedāvāts saistošā, autentiskā un radošā veidā.
Līvānu novadā konkrētu tūrisma veidu attīstību nosaka tajā esošie resursi: kultūrvide un
dabas resursi.
Tūrisma vide un infrastruktūra Tūrisma vidi Līvānu novadā nosaka divas galvenās pašvaldības struktūras: Latgales
mākslas un amatniecības centrs (LMAC) un Līvānu aktīvā tūrisma centrs (LATC), kas
sadarbojas ar dažādiem vietejiem, reģionāliem un starptautiskiem partneriem.
Latgales Mākslas un Amatniecības centrs ir novada kultūrvēstures tūrisma centrālais
objekts un kultūras tūrisma aktivitāšu katalizators. Centrs darbojas kopš 2003. gada un
ieņem nozīmīgu vietu ne tikai Līvānu novada, bet arī Latgales reģiona kultūras dzīvē.
Latgales mākslas un amatniecības centra (LMAC) apmeklējumustatistika rādaarī kopejās
tūrisma tendences novadā, jo LMAC ir viens no galvenajiem tūristu galamērķiem. Redzams,
ka 2007. - 2008.gadā bijušo tūristu skaitu pēdējos gados nav izdevies sasniegt.
Attēls 41: Latgales mākslas un amatniecības centra apmeklētaju skaits 2004-2010
LMAC apmeklētāju skaita kritums 2008.un 2009.gados saistīts ar kopējās ekonomiskās
situācijas pasliktināšanos valstī, t.sk. piemēram, skolēnu ekskursiju skaita samazināšanos.
Paredzams, ka arī nākotnē LMAC saglabāsies kā nozīmīgs kultūras, izglītības un sabiedrisks
objekts, kā novada kultūrvēstures tūrisma centrālais objekts un kultūras tūrisma aktivitāšu
katalizators.
LMAC darbību līdz 2015.gadam plānots attīstīt trīs pamatvirzienos: 1) Līvānu novada
kultūrvides attīstība, tūrisma plūsmas palielināšana, 2) LMAC kā tūristu galamērķa izveide,
3) amatniecības zināšanu, prasmju un tradīciju saglabāšana un attīstība.
Līvānos, Daugavas krastā, līdzās Latgales mākslas un amatniecības centram, par ES
projektos iegūtiem līdzekļiem ir tapis Līvānu aktīvā tūrisma centrs, kas ir viens no tūrisma
dzīves galvenajiem organizētajiem Līvānu novadā. Līvānu aktīvā tūrisma centrs savu
darbību ir uzsācis 2009.gada 18.septembrī. Līvānu novada viesiem šajā aktīvā tūrisma
centrā tiek sniegta informācija par tūrisma objektiem un infrastruktūru gan Līvānu novadā,
gan Latgales reģionā. Aktīvā tūrisma centrā ir pieejams tūrisma un aktīvās atpūtas
119 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
inventārs: kanoe laivas, velosipēdi, teltis, pludmales volejbola komplekts, nūjošanas nūjas,
badmintona komplekti un cits aktīvai atpūtai noderīgs inventārs.
LATC ir viens no pastāvīgiem partneriem aktīva dzīvesveida un veselīga brīvā laika
pavadīšanas pasakumu organizēšanā (piem., sadarbībā ar LR Veselības ministrijas vietējo
veselības veicināšanas koordinētāju).
Attēls 42: Gatavošanās velosipēdu krāsošanas akcijai „Modernā māksla uz velosipēda” pie Līvānu aktīvā tūrisma centra 2010.gada septembrī
Citi tūrisma infrastruktūras objekti Līvānu novadā 1) Velosipēdu nomas punkts (viesu māja „Saulpurenes”) piedāvā nomai vairākus
velosipēdus. Viesu māja apmeklētājiem piedāvā ērtas un omulīgas istabas, lauku pirti, telšu
vietas, zvejas iespējas, laivu braucienus. Ir rotaļu laukums bērniem. Viesiem tiek piedāvātas
arī divas jaunas kempinga mājiņas (vienā mājā ir pieejamas septiņas vietas). Adrese: Līvānu
novads, Turku pagasts, "Saulpurenes".
Tas ir viens no pirmajiem tūrisma
projektiem, kura mērķis ir veicināt
iedzīvotāju veselīgu un aktīvu
dzīvesveidu Līvānu novadā. Velosipēdu
nomas punkta piedāvājumu izmanto ne
tikai privātpersonas, bet arī dažādu
uzņēmu un organizāciju darba kolektīvi,
lai dotos piknikā pie dabas vai vienkārši
izbraucienā.
Attēls 43: Viesu māja „Saulpurenes”
120 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
2) Aktīvās atpūtas un sporta iespējas
piedāvā arī dažādas sporta zāles
un laukumi Līvānu novadā. Skat.
aktīvās atpūtas un sporta
infrastruktūras aprakstu AP socialās
vides sadaļā „Sports un aktīvā atpūta”
Attēls 44: Izglītības darbinieku sporta svētki 2010 sporta laukuma Jersikas pagasta Buceniekos
3) Naktsmītnes Līvānu novadā
Viesu izmitināšanas pakalpojumi pilsētā un lauku mājās (salīdzinājumā ar apkārtējiem
novadiem, kur pēdējos gados ievērojami palielinajies lauku māju skaits viesu uzņemšanai)
Līvānu novadā nav pietiekoši attīstīti. Šobrīd novadā pieejamas vismaz 9 naktsmītnes, kas
uzskaitītas 5.pielikumā! Pakalpojums
pamazām attīstās, un šī ir „brīva niša”
jaunu uzņēmumu izveidei. Ņemot
vērā pussalas starp Dubnu un
Daugavu Līvānos ilgtermiņa atīstības
plānu, nepieciešams izveidot arī telšu
vietas uz pussalas, kā arī veicināt
privātā sektora aktivitāti viesnīcas
(viesu nama) būvniecībā uz pussalas
pie LMAC.
Attēls 45: Atpūtas komplekss „Krasti” (Līvānu novada Turku pagastā)
4) Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi
Līvānu novadā (t.sk. pagastu teritorijās) ir vairāki sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kurus
izmanto gan vietējie iedzīvotāji, gan viesi. Lielākie no tiem uzskaitīti 6.pielikumā. Kopumā
šis tūrisma nozarei tik ļoti svarīgais pakalpojums – sabiedriskā ēdināšana - Līvānu novadā
diemžēl netiek nodrošināts pietiekamā kvalitātē. Ņemot vērā LMAC un LATC iespējamo
paplašināšanos un tūristu piesaisti uz pussalas starp Dubnu un Daugavu Līvānos,
nepieciešams veicināt privātā sektora aktivitāti ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā uz
pussalas pie LMAC. Nepieciešams papildus attīstīt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos
strādājošo cilvēkresursu kapacitāti, kā šī pakalpojuma sniedzējus mērķtiecīgi iekļaut novada
kopējos tūrisma produktos.
121 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
5) Sabiedriskās tualetes
Sabiedrisko tualesu pieejamība ir salīdzinoši apmierinoša – tās ir pie Līvānu dzelzceļa
stacijas (Dzelzceļa iela 13), pie atsevišķām Līvānu novada velomaršrutu atpūtas vietām,
zaļajā zonā iepretim Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centra ēkai (Domes ielā 3), kā
arī sabiedriskās tualetes ir pieejams pilsētas kapos. Diemžēl jāsecina, ka tualešu kvalitāte
būtu jāuzlabo. Daudzi iedzīvotāji tās neapmeklē un mēģina tā vietā izmantot pašvaldības
iestādēs – piem., Latgales mākslas un amatniecības centrā (Domes iela 1), Līvānu aktīvā
tūrisma centrā (Domes iela 1b), Līvānu novada domē (Rīgas ielā 77) – esošās apmeklētāju
tualetes.
Tūrisma apskates objekti Latgales mākslas un amatniecības centrs- iekārtots bijušajos Korfu dzimtas muižas
īpašumos (bijušajā muižas klētī ar tai piebūvēto paplašinājumu). Centrā atrodas keramikas,
aušanas, stikla apstrādes darbnīcas, amatniecības darbu vēsturiskā ekspozīcija, izstāžu zāle,
konferenču zāle.
Attēls 46: Vēsturiskās ekspozīcijas zāle un radošo aktivitāšu piemēri LMAC
Senatnīgā ēka savienota ar mūsdienīgā stilā celtu centra daļu, kurā izvietota izstāžu zāle,
amatnieku darbnīcas un konferenču zāle, kopā veidojot unikālu mākslas un amatniecības
centra kompleksu. Centra apmeklētāji var aplūkot pastāvīgo ekspozīciju par amatniecības
attīstību Latgalē, kā arī klātienē apgūt dažādas amatniecības prasmes – aušanu un
keramikas izstrādājumu veidošanu. Vienā no izstāžu zālēm centra apmeklētāji katru mēnesi
var aplūkot dažādas mūsdienu mākslas izstādes (gan pašmāju mākslinieku, gan ārvalstu).
Latgales mākslas un amatniecības centrs paralēli pastāvīgajām centra aktivitātēm piedāvā
dažādus ar amatniecību saistītus kursus, organizē kāzas un dažādus pasākumus, lai
popularizētu amatniecību Latgalē.
LMAC piedāvā vietējās amatniecības attīstību veicinošas tūrisma aktivitātes, kā arī Latgales
reģionā uzskatāms par novatoru līdzdarbošanās tūrisma pakalpojumu piedāvājumā un
attīstībā. Līdzdarbošanās tūrisms ir viens no aktīvā tūrisma veidiem, kurā tūrists visas
nepieciešamās darbības veic pats, cita vadībā vai ar cita palīdzību (piemēram, konkrēta
amatnieka vadībā izstrādā amatu raksturojošu priekšmetu utml.).
122 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Līvānu stikla muzejs ir viens no populārākajiem tūrisma apskates objektiem bijušā Preiļu
rajona robežās un arī Līvānu novadā. Līvānu stikla muzeju ik gadu apmeklē vidēji 5000 viesu.
Līvānu stikls ir unikāls ar Baltijā vienīgo stikla izstrādājumu kolekciju, kas ražota Līvānu
stikla fabrikā pie dažādiem īpašniekiem un sabiedriskajām iekārtām vairāk kā simts gadus
ilgā laika periodā. Šajā kolekcijā var apskatīt stikla izstrādājumus, sākot no mušķērājiem,
senatnīgām glāzēm un pudelēm līdz pat moderniem stikla traukiem un gaismas
ķermeņiem, ko Līvānu rūpnīcā ražoja pēdējos gados, realizējot dažādos pasaules tirgos.
Kopš rūpnīcas maksātnespējas stikla kolekcija ir Līvānu novada pašvaldības īpašums.
Aizvadītos divus gadus
pašvaldība intensīvi meklēja
iespējas kolekcijas noformēšanai
un izstādīšanai piemērotās
telpās. Piesaistot līdzekļus
pārrobežu projektos, Latgales
mākslas un amatniecības
centram 2010.gadā ir uzbūvēta
piebūve, kurā izvietota arī stikla
kolekcija ar vairākiem
tūkstošiem eksponātu.
Attēls 47: Līvānu stikla muzejs bijušās Līvānu stikla fabrikas telpās
Attēls 48: Līvānu stikla galerija jaunajā LMAC piebūvē
Līvānu Sv. Miķeļa katoļu baznīca ir arhitektūras piemineklis. Baznīcas celtniecība uzsākta
1860. gadā un pabeigta 1861. gadā. 1. Pasaules karā stipri nopostīta, bet vēlāk
atjaunota.Baznīcai ir vairāki altāri. Tā ir triju jomu mūra celtne, kuras arhitektoniski
nozīmīgākie elementi ir interjera arhitektūra un baznīcas iekārta. 1936. gadā uzstādītas
123 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
jaunas ērģeles un ievietotas mākslinieka Šēnberga glezna "Sv. Jānis Kristītājs" un 14 Krusta
ceļa gleznas (vācu mākslinieka Fogela gleznu kopijas, 19.gs. 1.puse).31
Arhitektūras piemineklis, ko apmeklēs tikai tie tūristi, kas patiesi par to interesējas vai arī
viņu darbs ir ar to saistīts. Latgalē vien ir aptuveni 150 dievnami, no kuriem tikai daži ir
atpazīstami arī Latvijas mērogā vai par tiem ir mācīts vēsturē vai kultūras vēsturē. Mazo
baznīcu mīnuss ir tāds, ka tās nav atvērtas visu laiku, bet bieži vien tikai svētdienās, kad
notiek dievkalpojumi. Tas bieži liedz tūristiem tās aplūkot no iekšpuses.
Līvānu luterāņu baznīca - baznīcas projektu izstrādāja inženieris Pētersons no Krustpils un
1929. gada rudenī tika ielikts pirmais pamatakmens. Būvdarbi bija pabeigti 1932. gada
maijā.1933. gada Lieldienās draudzes locekļus pulcēja jauns bronzas zvans, bet ar mācītāja
K. Brieža palīdzību 30. gadu beigās draudze dabūja jaunas ērģeles.32
Līvānu pareizticīgo visusvēto baznīca - tās pamatakmens baznīcas celtnei ielikts
1937.gada septembrī. 1939.gadā tika pabeigti celtnes ārējie darbi. Pēckara periodā celtne
gāja bojā, 60 gados tika nojaukts kupols. Baznīca savu īpašumu atguva 1992.gadā,
restaurācija sākās 1998.gadā, pēc gada tika atjaunots kupols ar oriģinālo saglabāto
pirmskara baznīcas krustu, un no 2004.g. ir atjaunota arī draudzes darbība. Nezinātājam
varētu būt grūtības ar dievnama atrašanu, jo tas atrodas vienā no Līvānu pilsētas klusajiem
rajoniem. Taču tieši mierīgā atmosfēra piešķir tā īpašo atmosfēru.
Jersikas pareizticīgo baznīca– braucot pa Rīgas – Daugavpils šoseju, skatu piesaista
nelielas pareizticīgo baznīcas stāvs. Krievijas impērijas laikā Jersikā (Cargradē) nebija savas
pareizticīgās baznīcas. Šī baznīca ir īpaša, jo tādas, visticamāk vairs nav nevienas. Baznīcas
ārējā apdare – sienas, logu rāmji, jumta spāres, jumts,
kupola apakša un pats kupols – ir no dzelzs vai čuguna.
Tautā šo baznīcu tā arī dēvē – „Dzelzs baznīca”. Baznīca
celta XIX gadsimta sākumā Odesā, kara jūrnieku un kuģu
būvētāju garīgo vajadzību apmierināšanai. 1866. gadā
Odesā to ieraudzīja galvenais Ziemeļrietumu dzelzceļu
pārvaldnieks Kaufmans, un drīzumā vienojās par tās
pārvešanu uz Daugavpili. 1866. gadā baznīcu izjauktā
veidā pa dzelzceļu pārveda uz Daugavpili, kur tā atradās
līdz 1904. gadam, kad kara resora vadība to nolēma
nojaukt, jo tā kļuva par mazu garnizona
vajadzībām.„Dzelzs baznīcu” atkal izjauca un pa dzelzceļu
pārveda uz „Cargradi” Jersiku. Pēc šī atgadījuma baznīca
tautā ieguva nosaukumu „Ceļojošā”.
Attēls 49: Jersikas pareizticīgo baznīca
31
Līvānu novada Tūrisma informācijas centra dati 32
Līvānu novada Tūrisma informācijas centra dati
124 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Madaliņas Svētās Marijas Magdalēnas Romas
katoļu baznīca– baznīcā atrodas draudze, kas
uzskatāma par vissenāko Latvijā- tās aizsākumi
meklējami jau 11,gs., par ko liecina Jersikas
pilskalnā atrastie krustiņi. 1828. gadā Līvānu
draudzes prāvests Umbrorevičs netālu no
Jersikas, Gosporu sādžā uzcēla mūra baznīciņu,
kuru veltīja svētajai Marijai Magdalēnai. Baznīcā
ir divas liela formāta svētgleznas: Vissvētās
Jaunavas Marijas Pastāvīgās palīdzētājas
svētglezna, kas ir vecāka par baznīcu, un Sv.
Marijas Magdalēnas svētglezna, kuru gleznojis
mākslinieks M. Drancens 1934. gadā. Romāņu
stilā celtā baznīca uzbūvēta no laukakmeņiem.
Vieta lauku apvidū baznīcas celtniecībai esot
izraudzīta tāpēc, ka Daugavas krastā atrodas
dziednieciskais avotiņš.
Attēls 50: Madaliņas Svētās Marijas Magdalēnas
Romas katoļu baznīca
Rudzātu Sv. Kārļa Boromeja katoļu baznīca - pirmo Elenorviles kapelu Rudzātos uzcēla
1701.gadā, bet 1972.gadā ēku pārveda uz Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Tagadējā koka
baznīca būvēta 1910.-1913.gadam ar grāfa Plātera – Zīberga atbalstu. 20.gs. 50. gados
uzbūvēja baznīcas mūra torni.
Mālkalna vecticībnieku lūgšanas nams- būvēts 1904. gadā atrodas Rudzātu pagastā. Nams
ir guļbūve ar dēļu apšuvumu, kurš pašlaik ir slēgts. Pagastā esošā Rudzātu svētā Jēkaba
Romas katoļu baznīca atrodas Rudzātu ciema centrā, ceļu krustcelēs, pirmsākumos baznīca
būvēta 1757. gadā. Kad tā nodega, otrreiz tikusi atjaunota 1913. gadā.
Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīca- ierīkota un iesvētīta 1926.gadā muižas labības
kaltē. Pēc 2.pasaules kara remontēja, pārbūvēja, apšuva ar ķieģeļiem, ēkai uzlika šīfera
jumtu un ievilka elektrību. Dievnamā ir viens altāris, kurā atrodas gleznas ar Sv. Izidora un
Sv. Lūcijas attēlojumu. Mūsdienās atjaunotais dievnams atkal no jauna pulcē draudzes
locekļus.33
Krucifiksi– mazas svētvietas ceļa malās, kas veido īpašu vietu Latgales kultūrvidē. Latgalē
pie krucifiksiem tradicionāli cilvēki pulcējas maija dziedājumos un lūgšanās. Tie ir arī
koktēlniecības pieminekļi, kas veido raksturīgo Latgales ainavu. Arī Līvānu novadā uzstādīti
vairāki krucifiksi: Turku pagasta Zepos un Veiguros, un vairāki Rožupes pagastā, tāpat
Krucifiksi atrodas arī Jersikā un Rudzātos. Arhitektūras piemineklis ir Būmaņu ciema
krucifikss. Rudzātu teritorijā atrodas vairāki seni un ievērojami krucifiksi. Ievērojamākais no
tiem – Lācupu krucifikss.
33
Latvijas ceļvedis, SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 2007, - 318 lpp.
125 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Senkapi un piemiņas vietas - nozīmīgs nacionālais vēsturiskais mantojums un Līvānu
novadā to ir daudz: Veiguru senkapi, Steķu senkapi, Lāču senkapi, Zundānu viduslaiku
kapsēta, Muktupāvelu senkapi, Oškalniešu senkapi, Ģedušu (Gavartīnes) pilskalns, Jersikas
pilskalns, Jersikas senkapi un apmetne.
Rudzātu pagastā ir apbedījumu vieta Otrā pasaules kara karavīru brāļu kapi, kas izveidoti
pēc Steķu kaujām. Pagastā atrodas Otrā pasaules kara Steķu kauju vietas. Te 1944. gada
jūlija beigās un augusta sakumā notika kaujas starp padomju armiju un vācu karaspēku.
Zemnieku sēta „Šultes” ir vienīgais valsts nozīmes Latgales tautas arhitektūras piemineklis
Līvānu novadā (atrodas Sutru pagastā), celts 19. gs. beigās. Māja sevī glabā daudzus
muzejiskus elementus istabai, klētij, sētai un rijai piederīgus priekšmetus un darba rīkus no
pagājušā gadsimta. Tītavas un stelles, kokgriezumiem rotātus skapjus un no klūgām liektus
sēdekļus, kanapē, tīnes un arī kulstīklas.
Jersikas pilskalns - atrodas Daugavas krastā starp divu strautu gravām, 9 km aiz Līvāniem,
200 m no Rīgas - Daugavpils šosejas. Jersikas (Gercike) vārds no 1203. līdz 1375. gadam
daudzkārt minēts rakstītajos avotos. Jersikas pilskalns bijis 12. un 13. gs. seno latgaļu
Jersikas valsts ekonomiskais un politiskais centrs. 13. gs. sākumā tajā valdīja Visvaldis. Kad
vācu krustneši Jersiku 1209. gadā ieņēma, viņu laupījumā bez visa cita bija arī baznīcu zvani
un svētbildes, kas liecina par Jersikas kristīgo raksturu.Izrakumi pilskalnā ļauj secināt, ka
ļaudis te dzīvojuši kopš I g.t. p.m.ē. Pilskalna plakumā konstatētas 10 apbūves kārtas.
Mazāk stāvajā pilskalna Z malā ierīkots valnis. Visapkārt pilskalnam atradusies senpilsēta,
bet lejpus pilskalna Daugavas krastā - kapulauks.
Pilskalns savas varenās aizsardzības būves - vaļņi ar koka kamerām - ieguva 11. gs.
Domājams, tas sakrīt ar Jersikas
karaļvalsts nostiprināšanos.34
Mūsdienās Jersikas pilskalns
atrodas privātīpašumā, tā
apmeklējums ir jāsaskaņo ar
īpašniekiem. Esot pilskalnā, var
apskatīt pret Daugavu vērstā
nogāzē augošu dižliepu ar
fantastiskajiem sakņu veidojumiem.
Attēls 51: Skats no Jersikas pilskalna uz Daugavu
Līvānu atbrīvošanas piemineklis- celts brīvības cīņās kritušo latviešu kareivju piemiņai, kuri
1919.g. ieņēma un atbrīvoja Līvānus no lieliniekiem. Pamatakmens likts 1934.g. oktobrī.
Piemineklis atklāts 1935.g. 9.jūnijā (autors arhitekts Pāvils Dreimanis). Tas sastāvēja no 15 t
smaga Krievijas armijas pamesta cietokšņa lielgabala stobra un četrpakāpju betona pamata.
Kopējais pieminekļa augstums bija 7 m. Pie pieminekļa piestiprinātajā granīta plāksnē bija
iegravēti 40 kritušo Līvānu atbrīvotāju vārdi. 1958.gadā piemineklis tika nogāzts un
34
Interneta adrese: http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=1828&prop_id=176
126 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
piemiņas vieta izpostīta.2003.gadā Līvānu novada dome pieņēma lēmumu par Atbrīvošanas
pieminekļa atjaunošanu.
Latvijā tika sameklēts līdzīgs lielgabala stobrs, veikta
pieminekļa postamenta betonēšana, apšūšana ar granīta
plāksnēm un bruģa izveidošana. Piemineklis ir izgaismots
no trim pusēm, apkārtne labiekārtota. 2004.gada
3.decembrī notika svinīga atjaunotā pieminekļa atklāšana.
Līvānu atbrīvošanas pieminekli var atplūkot arī
garāmbraucot. Kā liecina, pieredze, tad tūristus mazāk
interesē ar karu saistītie pieminekļi, it īpaši, ja klāt nav
cilvēks, kas par to var pastāstīt. Pie šādiem pieminekļiem
parasti apstājas tie, kam interesē vēsture vai ja kāds no
draugiem vai ģimenes locekļiem ir bijis saistīts ar šiem
notikumiem, kam par godu piemineklis ticis izveidots.
Attēls 52: Līvānu atbrīvošanas piemineklis
Pārceltuve pār Daugavu Līvānos (Līvāni – Dignāja) savieno abus Daugavas krastus un ir
vistaisnākais ceļš no Latgales uz
Zemgali. Pārceltuve ir ļoti nozīmīgs
satiksmes līdzeklis abu upes krastu
iedzīvotājiem - gan gājējiem, gan
autobraucējiem un riteņbraucējiem. Tā
ir iespēja saskarties ar pagātni klātienē,
jo šobrīd pār Daugavu kursē tikai trīs
pārceltuves - Līvānos, Jersikas pagastā,
Līgatnē. Daudziem tā ir eksotika.
Celtuve veidota no krievu armijas
pontoniem, kas ir no tanku pontontilta.
Attēls 53: Pārceltuve pār Daugavu Līvānos
Pārceltuve „Dunava” Jersikas pagastā(Jersika – Dunava) - atrodas Jersikas pagastā
Gosporos, savieno abus Daugavas krastus un tas ir taisnākais ceļš uz Dunavu, kur var
apskatīt pieminekli plostniekiem, tālāk uz Tadenavu, Rubeņiem vai Sēliju.
Jersikas meža taka-Jersikas biotopu taka ir viena no VAS „Latvijas Valsts meži”
izveidotajām meža izziņas vietām, kur vides gida pavadībā iespējams apskatīt mammas
dabas krāšņo daudzveidību aizsargājamā vidē. Lieliska pastaigu vieta ar plašām un
saistošām izziņas iespējām, sevišķi ieteicama ģimenēm ar maziem un skolas vecuma
bērniem – šeit ir ierīkots atpūtas laukums ar šūpolēm un soliņiem.
127 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Ievērojamākie īpaši aizsargājamie dabas objekti ir Jersikas liepu aleja, Dzenes kalns,
Dzeņu grava (Dzenes kalns – pilskalns). Daugavas ielejas ainava Jersikas pagastā ir unikāla
ģeoloģiska un kultūrvēsturiska parādība. Visgleznainākās ainavas skatāmas tieši Lauros un
Kusiņos.
Turku pagastā kā dabas apskates objekti ir Saliešu dižozols, atrodas autoceļa Turki-Mežāre
malā un ir dižākais atsevišķi augošais ozols bijušajā Preiļu rajona teritorijā ar apkārtmēru 7,2
m. Pagstā ir dižozols Grugulēs, kurš atrodas Atašas upes krastā un tā apkārtmērs ir 5,4
metri. Pagastāatrodas dabas liegums(NATURA 2000 teritorija) Gaiņu purvs, ar reti
sastopamu ainavu. Tas ir liels, klajš augstais purvs bez meža joslas. Gaiņu purvs ir bagātīgs
ar dabas ainavām, kā arī ar dažādu biotopu, dzīvnieku un putnu daudzveidību, tāpēc tajā
jāizveido dabas taka, kā arī jāizveido papildus taka starp Gaiņu purvu un Silavu ezeru, kuram
ir raksturīga skaista apkārtne.
Vēl viens ievērojams valsts nozīmeskultūrvēsturiskais objekts Turku pagastā ir Gedušu
pilskalns ar apt. 750 kv.m platību, abos galos nocietināts ar diviem valņiem, abas pilskalna
malas trīs metri zem pakalna līmeņa ieskauj izteikta terase ar zemu valni tās malā. Ieeja
pilskalnā, kas jaunākos laikos paplašināta, ved gar gala nocietinājumiem.
Līvānu novadā ir vairākas piemiņas vietas: Jēkaba Graubiņa piemiņas akmens, Poldera
krusts - Nacionālo partizāņu piemiņas vieta, piemiņas vieta II Pasaules karā bezvēsts
pazudušajiem un kritušajiem, piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem Jersikā.
Aktīvākajiem Līvānu novada viesiem ir pieejami interesanti velo maršruti un laivošanas
maršruti (skat. 7.pielikumā).
Attēls 54: Laivošana pa Daugavu Attēls 55: Velobraukšanas fani
kādā no izbraucieniem
Pasākumu organizēšanas iespējas Pasākumu organizēšanai Līvānu novadā pieejamas vairākas vietas gan iekštelpās, gan ārā.
128 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Līvānu novada Kultūras centrs
sākotnēji kultūras nams uzcelts
1974.gadā, 2009.gadā veikta
ievērojama ēkas rekonstrukcija,
kā rezultātā centra ēkā ir izstāžu
zāle, kamerzāle un svinību zāle ar
600 skatītāju vietām.
Attēls 56: Līvānu novada kultūras centra lielā zāle
Latgales mākslas un amatniecības centrs (LMAC) – piemērots nelielu semināru
organizēšanai. Konferenču zāle ir izvietota Latgales mākslas un amatniecības Centra
jaunajā ēkas korpusā, kur visas zāles garumā ir izvietoti logi ar skatu uz mainīgo Daugavas
plūdumu. Pasākumu starpbrīžos un kafijas pauzēs var baudīt apkārtnes dabas ainavu un
klusumu, iepazīties ar Centra patstāvīgo ekspozīciju, tematiskajām mākslinieku un
amatnieku darbu izstādēm, kā arī iemēģināt savu roku audēju vai keramikas darbnīcās.
60 m2 lielo konferenču zāli var izmantot līdz 50 cilvēkiem, konferenču, semināru un citu
privātu vai publisku pasākumu rīkošanai. Zāle ir aprīkota ar bezvadu internetu, projektoru,
ekrānu un gaisa kondicionētāju.
Attēls 57: Konferenču zāle Latgales mākslas un amatniecības centrā
Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (LIIC) – piemērota vieta dažādu semināru,
konferenču un prezentāciju rīkošanai. Semināru rīkotājiem tiek piedāvāta zāle līdz 100
dalībniekuvietām ar visu nepieciešamo moderno tehnoloģiju aprīkojumu, ir pieejams arī
WiFiinternets.
129 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Attēls 58: Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centra konferenču zāle
Turku pagasta 2010.gadā tika uzbūvēts un atklāts Turku saietu nams un tagad vietējiem
lauku iedzīvotājiem ir dotas iespējas nodarboties ar pašdarbību un apmeklēt kultūras
pasākumus, kā arī izmantot bibliotēkas pakalpojumus un bezmaksas internetu. Turku saieta
nama zāles ietilpība ir līdz 150 cilvēkiem.
Saietus un atpūtas pasākumus var organizēt Turku pagasta pārvaldes zālē ar kamīnu
(ietilpība līdz 100 cilvēkiem), Rožupes kultūras namā (ietilpība ir 120 cilvēki), Rožupes
brīvdabas estrādē, Rudzātu saieta namā, Sutru pagasta kultūras namā– piemērota vieta
dažādu lielu pasākumu organizēšanai, jo kultūras nams ir ar ietilpīgām zālēm, kurā pieejama
gan deju skatuve, gan arī kino skatīšanās iespējas (aktu zāles ietilpība ir 300 cilvēki).
Attēls 59: Pašdarbības kolektīvu priekšnesumi Rožupes pagasta estrādē
Katrā pagastā pasakumus iespējams organizēt arī tur esošajos parkos. Piem.,Rudzātu
pagastā iecienītapasākuma organizēšanas vieta ir Rudzātu parks, kur iespējams rīkot gan
dažādus saviesīgus pasākumus, gan tūrisma sacensības, kuros var piedalīties pat līdz 200
dalībniekiem.
130 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Nepieciešamības gadījumā pasākumu organizēšanai var izmantot visu skolu svinību
zāles.Sporta pasākumiem pieejamas vairākas sporta zāles, sporta laukumi un stadioni
(detalizētu informācija skatīt sadaļā „Brīvā laika pavadīšanas iespējas”).Bez tam liela daļa
vasaras sezonas pasākumu notiek pilsētas publiskajos laukumos, piem., Tradīciju laukumā,
Centra laukumā Līvānos.
Neformāla rakstura pasākumiem piemērots viesu nams „Krasti” un viesnīca „Gamma”.
Lauku un aktīvais tūrisms Lauki tiek uzskatīti par ideālu vietu, kur atpūsties no pilsētas ikdienas, jo tur ir plašas
rekreācijas iespējas. Tūristi lauku rajonos visbiežāk ierodas nedēļas nogalē dažādos
izbraukumos, piknikos, dodas pastaigās, izjādēs, nodarbojas ar makšķerēšanu un medībām.
Populārākās ir tās lauku teritorijas, kurā ir ne tikai pievilcīga daba, bet arī kultūrvēsturiski
objekti vai kuros ir radītas iespējas aktīvai atpūtai.
Sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem un zemniekiem Līvānu pašvaldības Līvānu aktīvā
tūrisma centrs varētu izstrādāt interesantus un aizraujošus maršrutus pa Līvānu novadu.
Piemēram, zemnieku sētas apskate, piedāvājums izbaudīt tradicionālos Latgales ēdienus un
tradicionālo pirti, iepazīties ar bišu dravu un nobaudīt svaigu medu, izzināt augu
dziednieciskās spējas un nobaudīt kādu no zāļu tējām.
Līvānu novadā ir plašas iespējas attīstīt lauku tūrismu, jo blakus esošos novados nav vai ir
tikai dažas lauku mājas, kas piedāvā atpūtu tūristiem. Protams, lai veiksmīgi varētu attīstīt
augstāk minētos tūrisma veidus, ir nepieciešams vietējai pašvaldībai attīstīt vai pilnveidot
jau esošo tūrisma infrastruktūru.
Bioloģiskām saimniecībām ir liela loma lauku tūrisma un ekotūrisma attīstībā Līvānu
novadā. Nepieciešams realizēt vairākus mērķtiecīgus pasākumus lauksaimniecības
izmantošanai ekotūrisma, dabas tūrisma attīstībā. Tas ļaus tūristiem piedāvāt izzināt dabu,
apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā
arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos. No ekotūrisma produktiem un pakalpojumiem
iegūtie līdzekļi var tikt novirzīti dabas un vides saglabāšanai, aizsardzībai, sakārtošanai un
uzlabošanai.
Lielākie lauku tūrisma uzņēmumi ir: Z/s „Vidussala”, Turku pagastā, Z/s „Dālderi”, Rožupes
pagastā, Z/s „Kaži”, Sutru pagastā, kas piedāvā dažādus bioloģiski tīrus lauku labumus;
viesu māja „Saulpurenes”, atpūtas komplekss „Krasti” un atpūtas vieta „Tīrie dīķi”,
nodrošina viesus ar naktsmītnēm lauku teritorijās.
Z/s „Vidussala” viesi varēs dziļi ieelpot biškrēsliņa rūgto smaržu, paknibināties pie samteņu
estragona krūma, nogaršot meža zemenītes, noglāstīt burvīgās delfīniju ziedkopas.
Pelēkajām dienām ir pirtiņa, pēc kuras var baudīt aromātiskas zāļu tējas. Piedāvā meža
taku.
Z/s „Dālderi” piedāvā viesiem iegādāties ārstnieciskās tējas, kuras vāc gan pļavās, gan
audzē savā saimniecībā. Sierus un citus lauku labumus var iegādāties iepriekš piesakot.
131 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Z/s „Kaži” piedāvā baudīt brīnišķīgu stādu daudzveidību ar bagātīgu viengadīgo puķu
klāstu, ziemciešu kolekciju, un pat iegādāties sevišķi iepatikušos augus.
Līvānu novadā jau ir izveidojušies vairāki tematiskie ciemi, Latvijas – Lietuvas pārrobežu
sadarbības programmas 2007 – 2013 projekta „Tematiskie ciemi: jaunas iespējas
uzņēmējdarbības attīstībai Latgales un Aukštaitijas pārrobežu reģionā” ietvaros. Projekta
mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības un darba tirgus attīstību vietējā pārrobežu līmenī,
sekmējot ciemu ekonomisko potenciālu konkurētspējīgu produktu un kopēja mārketinga
attīstībai, kam pamatā ir tradicionālās ekonomiskās vērtības un vienota tematisko ciemu
koncepcija.
Līvānu novada Turku pagasta „Vidussalu” saimnieki piedāvā „Zāļu sievas noslēpumus”.
Viņi meklē noieta tirgu Latgalē, Latvijā un Eiropā, savu pieredzi un prasmes piedāvā apgūt
pagasta iedzīvotājiem, gan pamatskolas audzēkņiem, gan citiem interesentiem. Tālākā
nākotnē cer veicināt ne tikai zāļu tējas ražošanu un pirts tradīciju attīstību, bet arī
ekotūrismu.
„Piens un medus” – tā saucas tematiskais ciems Līvānu novada Rožupes pagastā. Ciema
mērķis ir atjaunot siera siešanas tradīcijas, uzlabojot receptūras, popularizēt senās prasmes,
veicināt bitenieka aroda atdzimšanu, informējot par plašajām medus lietošanas iespējām.
Ciems „Piens un medus” kalpos tradicionālo arodu popularizēšanai laukos, kas dos iespēju
pelnīt iztiku, rādīt novada tradīcijas un savas prasmes tūristiem. Dabīgu ekoloģisko
produktu vērtības atdzīvināšana, kas kalpotu par ekotūrisma piesaistes objektu Latgales
reģionā.
„Tekstila ciems „Madaras”” atrodas Līvānu novada Jersikas pagasta Stūrišķos. Idejas
autori ir Līga Eiduka, Inese Valaine un Sandra Vigule. Viņas plāno pilnveidot tekstila
darbnīcas attīstību, meklēt noieta tirgu. Savu pieredzi un prasmes piedāvā apgūt ne tikai
vietējiem ļaudīm, bet arī atbraucējiem. Tekstila darbnīcas attīstība un tradicionālā aroda
popularizēšana laukos dos iespēju lauku iedzīvotājiem pelnīt iztiku, rādīt tradīcijas. Tālākā
nākotnē tas varētu sekmēt ne vien aušanas un adīšanas prasmju attīstību, bet arī aitkopības
nozares atdzimšanu novadā.
Floristikas ciems un dekoratīvo stādu audzēšana atrodas Līvānu novada Sutru pagasta
Kažu ciemā. Plānots tiek izveidot tūrisma objektu „Mana ozolu aleja”, popularizēt
stādaudzētavu „Kaži”, piesaistīt vairāk pircēju, tūristu, veidot vasaras nometnes bērniem un
jauniešiem, popularizēt dārzkopja un florista amatus, organizēt tematiskos pasākumus.
Līvānu novadā ir izstrādāti 2 maršruti aktīvajiem laivotājiem, kā arī ES programmas
Interreg IIIA projekta „Exciting Cycling Net” (Aizraujošs velo celiņu tīkls Baltijas valstu ezeru
zemē) ietvaros Līvānu novadā tika izveidoti četri aizraujošivelo maršruti ar atpūtas vietām:
Maršruts „Līvānu pilsēta”, distance 10 km
Maršruts „Grīvas loks”, distance 25 km
Maršruts „Staru loks” , distance 43 km
Maršruts „Stikānu loks” , distance 20 km
132 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Detalizēts laivošanas un velo maršrutu apraksts ir pieejams 7.pielikumā.
Līvānu novadā aktīvu atpūtu (riteņbraukšanu) aktīvi popularizē biedrība „Veloklubs
Līvāni”, kas tika izveidota 2008.gada janvārī. Biedrības pārstāvji aktīvi piedalās ar
velosportu saistītās sacensībās un citās ar riteņbraukšanu saistītajās aktivitātēs Latvijā un
ārvalstīs, kā arī organizē velosporta sacensības un citas ar riteņbraukšanu saistītas
aktivitātes ģimenēm, komandām un citiem interesentiem Līvānu novadā. Paraleli tiek arī
popularizēti un reklamēti velosportu un riteņbraukšanu atbalstošie vietējie uzņēmumi un
organizācijas.
Biedrība „Veloklubs Līvāni” ar ES un Līvānu novada domes līdzfinansējumu Līvānu pilsētās
centrā (Rīgas ielā 77) ir izveidojusi sabiedrisko centru un modernu velosipēdu
remontdarbnīcu. Vietējiem iedzīvotājiem tiks sniegti veloservisa pakalpojumi ar iespēju
apgūt velosipēda remontēšanas prasmes, tiks sniegta informācija par biedrības "Veloklubs
Līvāni" darbību un veiktajām aktivitātēm, kā arī popularizēta riteņbraukšana un veselīgs
dzīvesveids Līvānu novada iedzīvotāju vidū. Popularizējot riteņbraukšanu tiks nodrošināta
ne tikai iedzīvotāju mobilitāte, bet arī paaugstināta sabiedrības atbildība un apziņa par
nepieciešamību saglabāt tīru apkārtējo vidi, uzlabot veselību un dzīves kvalitāti.
Tūrisma informācija
Par tūrisma nozari atbildīgā iestāde ir Līvānu novada domes 2001. gadā izveidotais Tūrisma
informācijas centrs (TIC), kas atrodas Līvānu novada domes Plānošanas un attīstības daļas
pakļautībā. TIC ir visu gadu funkcionējošs, ārzemju un vietējo ceļotāju, kā arī iedzīvotāju
apkalpošanas uzņēmums, kas pieder pašvaldībai un atrodas TIC darbībai paredzētajās
telpās – jaunizveidotajā Līvānu aktīvā tūrisma centrā, Līvānos, Domes ielā 1b. TIC galvenais
uzdevums ir informēt par tūrisma pakalpojumiem un sniegt palīdzību tūrisma pakalpojumu
izmantošanā. TIC ir vienotās valsts tūrisma informācijas sistēmas elements. Svarīgākās
veiktās aktivitātes no tā izveidošanas sākuma ir:
1. Informācijas vākšana, apkopošana, analīze.
2. Tūrisma informācijas sniegšana.
3. Tūrisma objektu reklāma.
4.Dalība gadskārtējos tūrisma gadatirgos Latvijā un Eiropā sniedzot informāciju
potenciālajiem tūristiem par Līvānu novada un Latgales tūrisma produktiem.
5. Aktīvākajiem Līvānu novada iedzīvotājiem un viesiem piedāvāt tūrisma un aktīvās
atpūtas inventāru.
Līvānu novada tūrisma produktu attīstība nakotnē jābalsta uz piecām pamatvērtībām –
kvalitāti, ilgtspējību, individualizāciju, augstu pievienoto vērtību, tūristu iesaisti un pieredzes
gūšanu.
Kvalitāte - vienota Līvānu novada tūrisma piedāvājuma pamata veidošana un
nostiprināšana, paaugstinot tūrisma pakalpojumu kvalitātes līmeni.
133 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Ilgtspējība - Veidojot ilgtspējīgu tūrisma produktu, jāņem vērā, lai:
1) būtu ieguvumi vietējai ekonomikai;
2) attīstot tūrisma produktu tiktu nodrošināti sociāli ieguvumi vietējai sabiedrībai
(piemēram, radītas jaunas darba vietas, izveidota jauna vai uzlabota esošā infrastruktūra);
3) tiktu saglabātas dabas vērtības;
4) tiktu saglabātas kultūras vērtības un tās tiktu integrētas tūrisma produktos.
Individualizācija - paredz tūrisma piedāvājuma radīšanu vai pielāgošanu atbilstoši katras
nišas un segmenta individuālajām vajadzībām.
Augsta pievienotā vērtība - ar augstas pievienotās vērtības tūrisma produktiem tiek
saprasti tādi produkti, kur pievienoto vērtību rada cilvēks ar savām zināšanām un
profesionalitāti. Šāda produktu attīstīšana ir cieši saistīta tieši ar pašu tūrisma pakalpojumu
sniedzēju vēlmi ieguldīt tajā savas zināšanas, pieredzi, pašiem radot pieprasījumu un
sadarboties ar citiem.
Tūristu iesaiste un pieredzes gūšana - šis tūrisma produktu pamatprincips paredz
individuāli izstrādātu vai dažādu pakalpojumu sniedzēju sadarbības rezultātā radītu jaunu
tūrisma produktu ieviešanu vai esošo pilnveidošanu tā, lai tas dotu tūristiem iespēju
līdzdarboties, iesaistīties un piedzīvot emocijas, tādējādi gūstot jaunu, nebijušu pieredzi un
kvalitatīvi aizpildītu laiku, kas veicinātu uzturēšanās ilguma palielināšanos un pozitīvas
rekomendācijas.
Līvānu novada tūrisma vīzija - Līvānu novads ir atpazīstams kā pievilcīgs tūrisma
galamērķis, kas nodrošina sirsnīgu viesmīlību un tūristu vajadzībām atbilstošus, kvalitatīvus,
ilgtspējīgus un autentiskus tūrisma produktus ar augstu pievienoto vērtību, ko rada cilvēks
ar savām zināšanām, profesionalitāti un pieredzi.
1.19. EKONOMIKAS PAMATA INFRASTRUKTŪRA UN KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI
Komunālos pakalpojumus Līvānu novadā nodrošina SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā
saimniecība”, kas veic Līvānu pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanu,
ūdens ieguvi, uzkrāšanu un sagatavošanu lietošanai līdz padevei maģistrālajā ūdensvada
tīklā, ūdens piegādi no padeves vietas maģistrālajos un iekš kvartālu tīklos līdz pakalpojuma
lietotājiem, lietus un kanalizācijas novadīšanu, atkritumu un septiķu izvešanu, Līvānu
pilsētas apzaļumošanu un ielu uzturēšanu kārtībā. SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālajā
saimniecībā” 2011.gadā ir nodarbināti 116 cilvēki.
SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” pēdējo gadu laikā ir realizējusi sekojošus
lielākos projektus:
„Ūdensapgādes pakalpojumu attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” (2005 – 2010)
„Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve Līvānos” (2006 – 2009)
134 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
„Kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija Līvānos” (2007 – 2008)
„Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu izbūve Līvānos” (2008 – 2009)
2010.gada nogalē starp VARAM, Līvānu novada domi un SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā
saimniecība” tika noslēgta līguma vienošanās par projekta „Ūdenssaimniecības
pakalpojumu attīstība Līvānos, II kārta” īstenošanu. Plānotais kopējais projekta īstenošanas
ilgums no 2010.gada līdz 2014.gadam, kā rezultātā tiks izveidoti jauni ūdens pieslēgumi,
palielinot kopējo centralizētajai ūdens apgādes sistēmai pieslēgto iedzīvotāju skaitu par 3%
(no 69,1% uz 72%) un jauni kanalizācijas sistēmas pieslēgumi, palielinot kopējo
centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēgto iedzīvotāju skaitu par 8.9% (68,7% uz 77,6%).
Ūdens un kanalizācija
Līvānos centralizēto ūdensapgādes sistēmu izmanto apmērām 63% iedzīvotāji. Pilsētas
centralizētās sadzīves un komunālo notekūdeņu kopgarums 24,94 km, no tiem spiedvadi ir
10,94 km.
Pilsētas maģistrālais ūdensvada tīkla kopējais garums 13,4 km pilsētas teritorijā.Līvānu
pilsētā virszemes un lietus kanalizācijas sistēma izbūvēta Dubnas upes kreisajā krastā:
pa Celtniecības un Fabrikas ielām no bijušās Bioķīmiskas rūpnīcas pašteces DN 700 mm kolektoriem ar izlaidi Dubnas upē (nosēdaka pie Dubnas upes).
pa Lāčplēšu ielu, Dzelzceļa ielu pašteces kolektors DN 700 mm ar izlaidi Dubnas upē.
no Līvānu novada domes piegulošās teritorijas Rīgas iela 77 pāri Līvānu slimnīcas teritorijai, veikala „MaximaXX” piegulošajam laukumam DN 500 ar izlaidi Dubnas upē ar aprīkotu 3 pakāpju nostādinātāju pirms izlaides.
no Inovāciju centra Domes ielā3 virzienā uz bijušās Līvānu stikla fabrikas teritoriju, virzienāuz SIA „Biolitec” DN 400 caur 3 pakāpju nostādinātāju garām tradīcijulaukumam ar izvadu vaļējā grāvī, kurš ietek Dubnas upē.
no Saules ielas pašteces kolektors pa Lāčplēša ielu DN 400 mm līdz novadgrāvim Rīgas ielā 2A.
no Rīgas ielas 65 garām Rīgas ielai 63, Biedrības 3; 5 līdz Rīgas ielai, pāri centra laukumam līdz gājēju celiņam un ievadīts pašteces kolektorā DN700 ar izlaidi Dubnas upē.
no Liepu ielas pa pašteces teknēm, pa Rīgas ielas trotuāru ar izlaidi Dubnas upē.
no Saules ielas pa Zemgales ielu ar izlaidi vaļējā grāvī savienotā ar Daugavas upi.
no Saules –Lāčplēša ielas krustojuma pa Lāčplēša ielu pašteces cauruļvads DN 400 līdz ievadam vaļējā grāvī Rīgas ielas krustojumā.
Dzīvojamās mājas Rīgas ielas 41, 43, 45, Zaļās ielas 2,4, Avotu ielas 1A, 1D, Saules ielas 24,26, Rīgas ielas 35, 37 virszemes lietus kanalizācijas tīkli izvadīti uz Zaļo ielu, ievadīti Zaļās ielas maģistrālajā kolektorā un tālāk Zemgales, Saules ielas krustojuma skatakā, kura ir uzstādīta uz maģistrālā cauruļvada.
135 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Sporta ielā 3b, 5, 7 iekšpagalmu stāvlaukumiem lietus un kanalizācijas sistēma DN 200 ievadīta gar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Sporta ielā 5, 7 vaļējā grāvī pie Sporta ielas.
Lietus novadīšanas teknes pa trotuāru no Rūpniecības ielas līdz centra laukumam un ievadīts DN 200 centrālā laukuma skatakā.
Lietus kanalizācijas kolektors DN 200 pa Raiņa ielu virzienā uz Zaļo ielu un Zaļajā ielā posmā no Biedrības līdz Zaļai ielai ievadīts maģistrālajā DN 500 cauruļvadā no Zaļās ielas pa bijušās Līvānu stikla fabrikas iebraucamajiem vārtiem cauri šai teritorijai garām SIA „Biolitec” ēkai un ievadīts vaļējā grāvī, kurš ietek Dubnas upē.
Virszemes lietus un kanalizācijas sistēmas tīkli DN 200 ar skatakām no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Zaļajāielā 10, 12, Biedrības ielā 3 ievadīts skatakā pretī mājai Rīgas ielā 65
Lietus ūdens un kanalizācijas sistēmas novadīšanas teknes pa trotuāru Rīgas ielas posmā no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Rīgas ielā 59 līdz Biedrības ielai ievadīts skatakā uz Biedrības ielas DN 200.
Līvānu pilsētas Dubnas upes labajā krastā virszemes lietus kanalizācijas sistēma izbūvēta:
no iekškvartāliem dzīvojamās mājas Rīgas ielā 128, 130, 132, 134 virszemes lietus kanalizācijas sistēmas izvadīta Dubnas upē.
Līvānu pilsētas kultūras centra virszemes lietus kanalizācijas sistēma savienota ar Līvānu 1.vidusskolas lietus kanalizācijas sistēmu un izvadīti Dubnas upē.
Vecticībnieku stāvlaukumuvirszemes lietus kanalizācijas sistēmas cauruļvadi izvadīti pa Vecticībnieku ielu ar kritumu uz Kurzemes un Celtuves ielām, aprīkoti ar 3 pakāpju nostādinātāju un izvadīti vaļējā grāvī, kurš ir savienots ar Dubnas upi.
No stāvlaukumiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Daugavpils iela 19, Vecticībnieku ielā 6, 8, Kurzemes ielā 8 lietus un virszemes kanalizācijas sistēma DN 200 ievadīta posmā gar mājām Kurzemes ielā 6,8, - un tālāk pa kolektoru DN 400 izvadīts pļavā pie Celtniecības ielas.
Sadzīves un komunālas kanalizācijas ūdeņus saņem un attīra SIA „Līvānu dzīvokļu un
komunālā saimniecība” bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās (NAI) no iedzīvotājiem, iestādēm,
firmām, veikaliem un tirdzniecības centriem, maziem uzņēmumiem, kuri ir pieslēgti
centralizētajai sadzīves notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas sistēmai.
Atkritumu apsaimniekošana
Galvenie atkritumu radītāji Līvānu novadā ir mājsaimniecības (70%), rūpniecības un
komerciālie uzņēmumi (16%), valsts un pašvaldības institūcijas un iestādes (8%). 6%
sastāda celtniecības atkritumi.
Sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir iekļauta Latvijas Vides politikas plāna prioritāro
problēmu sarakstā, jo tie noslogo vidi ar savu lielo apjomu, ir ūdens, gaisa un augsnes
piesārņojuma avots. Sadzīves atkritumu savākšana, izvešana ir viena no pašvaldības
136 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
pastāvīgajām funkcijām. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Līvānu novadā tiek
organizēta saskaņā ar pašvaldības pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem.
Līvānu pilsētā 2010. gada laikā tika savāktas 1647,80 tonnas atkritumu, savukārt Līvānu
novada Rudzātu pagastā - 366m3; Rožupes pagastā - 322m3; Turku pagastā - 180m3; Sutru
pagastā - 42m3 un Jersikas pagastā - 70m3. 2010.gadā atkritumu bija mazāk salīdzinoši ar
2008. un 2009.gadu. Līvānu pilsētā un novadākopā ir ierīkoti 20 šķiroto atkritumu savākšana
laukumi. Diemžēl iedzīvotāji atkritumus šķiro pasīvi.
Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēguši 75% no Līvānu pilsētas iedzīvotājiem.
Līvānu novadā nav centralizētas bīstamo atkritumu savākšanas un uzglabāšanas vietas.
Bīstamie atkritumi rodas un tiek glabāti katra uzņēmuma vai iestādes teritorijā. Galvenie
bīstamo atkritumu radītāji pēc apjoma ir uzņēmumi, kuri veic mehānisko transporta līdzekļu
apkopi (to darbības rezultātā rodas atstrādātās eļļas, eļļas filtri, svinu saturoši akumulatori,
ķīmiskas vielas saturoši materiāli), degvielas uzpildes stacijas (naftas produktus saturošie
atkritumi), medicīnas iestādes (vienreizējās lietošanas šļirces, pārsienamais materiāls), un
fotolaboratorijas (ķīmiskie šķīdumi). Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām kārtējā gadā
uzkrātos bīstamos atkritumus ir jānodod savākšanas punktos tālākajai utilizācijai, lai
neveidotos lieli bīstamas vielas saturošu atkritumu uzkrājumi.
Viena no galvenajām nākotnes iecerēm ir centralizēta atkritumu šķirošanas laukuma izveide
sadarbībā ar blakus esošo pašvaldību atkritumu apsaimniekotājiem.
Energoapgāde
Rožupes un Turku teritoriju šķērso divas Daugavpils – Rīga virziena maģistrālās
augstsprieguma elektrolīnijas. Līniju jauda ir 110 kV un 330 kV, teritorijā ir plaši sazarots 20
kV augstsprieguma un zemsprieguma elektrolīniju tīkls ar vairākām transformatoru
stacijām.
Līvānu pilsētas patērētāji tiek apgādāti ar elektroenerģiju no 110 kV apakšstacijas Nr.196,
kura pieder SIA „Latvenergo". Apakšstacija atrodas Līvānu pilsētas austrumu daļā
Celtniecības ielā. Tajā uzstādīti divi transformatori 110/20/6kV ar 16 mV jaudu katrs.
Pavisam apakšstacijā ir desmit 6kV fīderi. Aizejošais 6kV tīkls – zemē ieguldīti kabeļi.
Pilsētas komunālajiem patērētājiem elektroenerģija galvenokārt tiek pievadīta pa 20/0,4 kV
sistēmu un rūpniecības nozaru 6/0,4 kV tīklu. Daļa pilsētas patērētāju pieslēgti GEPL
(galvenajām elektropārvades līnijām) 20 kV Nr.23, Nr.24 un Nr.26, kuras tālāk apgādā
pilsētai pieguļošos pagastus. Pilsētas centrālajā daļā 20 kV sadales tīkls galvenokārt ir
kabeļu veidā. Patērētāju vairums elektroenerģiju saņem pa 20 kV sadales tīklu no 5
maģistrālajām
GEPL, kurām pieslēgtas 25 transformatoru apakšstacijas 20/0,4 kV ar summāro jaudu
8500kV. Kopējā pilsētas elektriskā slodze ir 4,1 mW. Tai skaitā komunālā/sadzīves slodze –
3,1 mW.
137 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Gāzes apgāde
Līvāni un Rožupes pagasts ir nodrošināti ar iespēju izmantot dabas gāzi. Turkos
daudzdzīvokļu un individuālo māju īpašnieki izmanto balonu gāzi. Dabas gāzi no
centralizētā gāzes apgādes tīkla Turkos nav iespēju izmantot. Gāzesvads šķērso Turku
teritoriju 11 km garumā.
Nepārtrauktu dabas gāzes piegādi rūpniecības uzņēmumiem, Līvānu pilsētas un Rožupes
pagasta iedzīvotājiem, kā arī daļai Jersikas pagasta uzņēmumiem nodrošina uzņēmums A/S
„Latvijas gāze”. Dabas gāze no 1998.gada tiek padota no maģistrālā gāzes vada Rīga –
Daugavpils caur gāzes regulēšanas staciju „Līvāni”, kura atrodas Rožupes pagasta teritorijā.
Rožupes teritoriju šķērso Daugavpils – Rīga maģistrālais gāzes vads 14034 m garumā.
Dabas gāzes lielākie patērētāji Līvānu novadā (bez pilsētas centralizētās siltumapgādes
nodrošinātāja SIA „Līvanu siltums”) ir:
Rožupes pamatskolas katlumāja, novada iedzīvotāji
SIA „Biolitec”
SIA „Daugulis un partneri”
Līvānu slimnīcas katlumāja
Dabas gāze tiek piegādāta 2457 dzīvokļiem. Kopējais dabas gāzes vadu garums ir 28162m,
tai skaitā 21740m zema (0-0,05kg/cm²) un vidēja (0,05-3kg/cm²) spiediena gāzes vadi. Bez
dabas gāzes daļa Līvānu pilsētas daudzdzīvokļu māju izmanto sašķidrināto gāzi, ko piegādā
SIA „Latvijas propāna gāze”.
Siltumapgāde
Līvānu pilsētā ir centralizēta siltumapgāde. To pārrauga Līvānu novada pašvaldības SIA
„Līvānu siltums”. Centralizēti apkure Līvānu pilsētātiek nodrošināta 55 daudzdzīvokļu mājās
un sabiedriskajos objektos, kas ir aptuveni 60% no pilsetas iedzīvotājiem. Lielākie
uzņēmumi siltumapgādi pašu vajadzībām nodrošina ar savām katlu mājām. SIA „Līvānu
siltums” 79% no pieslēgtajiem patērētājiem sastāda dzīvojamais sektors, 15% - budžeta
iestādes un 6% - pārējie patērētāji.
SIA „Līvānu siltums” katlu māja atrodas Jersikas pagastā (ar 1 gāzes katlu un 3 šķeldas
katliem), tās jauda 1,5 reizes pārsniedz maksimālo slodzi. Siltumapgādei 90% izmanto
šķeldu un tikai 10% dabasgāzi.
1.20. TRANSPORTA UN SAKARU INFRASTRUKTŪRA
2010.gadā tika veikta Līvānu novada autoceļu un ielu pārreģistrācija valsts reģistrā.
Aktualizējot autoceļu tīklu, šobrīd reģistrā ir iekļauti 133 pagastu autoceļi, 28 pagastu ielas
138 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
un 72 pilsētas ielas. Kopējais pašvaldības pārziņā esošo autoceļu un ielu kopgarums ir 277
km.
Pēdējo trīs gadu laikā krasi samazināta valsts mērķdotācija pašvaldību autoceļu uzturēšanai.
Līdz ar to Līvānu novada domes pamatuzdevums ar esošajiem mērķdotācijas līdzekļiem ir
nodrošināt pagastu ceļu uzturēšanu, lai ceļi būtu izbraucami cauru gadu - gan vasarā, gan
ziemā.
2010. gadā autoceļu un ielu ikdienas uzturēšanas darbiem bija izlietoti Ls 84046 un
periodiskās uzturēšanas darbiem (kapitālajam remontam) Ls 46616. Rekonstrukcijas
darbiem tika novirzīti tikai Ls 7000 (iepriekšējos gados Jersikas pagasta autoceļu
rekonstrukcijai ņemto aizņēmumu pamatsummas atmaksai), bet rekonstrukcijas
būvprojektu izstrādei izlietoti Ls 7825.
Nelielu autoceļu posmu kapitālā remonta darbi tika veikti uz Rudzātu pagasta autoceļa
Mālkalni-Vidi-Mežvidi, Sutru pagasta autoceļa Apšenieki-Kārļi, Rožupes pagasta autoceļa
Muktpāveli-Laivacumi un Turku pagasta autoceļa Silavas-Daukstes. Līvānu pilsētā
asfaltbetona segums atjaunots Oškalnu ielā. Ierobežotā finansējuma dēļ 2011. gadā ceļu un
ielu kapitālais remonts izpaliek vispār un tiek veikti tikai ikdienas uzturēšanas darbi.
Tikai pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam un pašvaldības pamatbudžeta
līdzekļu investīcijām 2010. gadā veikti autoceļu un ielu rekonstrukcijas darbi. Līvānu pilsētā
tika rekonstruētas Upes un Smilšu iela, Domes ielas posms no Zaļās ielas līdz Tradīciju
laukumam, 2011.gadā noslēdzas arī Rīgas ielas gājēju ietvju un brauktuves nomaļu
rekonstrukcijas darbi posmā no Rūpniecības ielas līdz Zemgales ielai.
Sutru pagasta Uzvaras ielas, autoceļu Sutri-Sutri un Sutri-Druva rekonstrukcijai 2010. gadā
investēti Ls 135069.
2010.gadā izstrādāti būvprojekti Jersikas pagasta autoceļu Jersika-Plintauka un Jersika-
Ozoliņi un Rudzātu pagasta autoceļa Steķi-Medņevka rekonstrukcijai, kuru rekonstrukcijas
darbi jau ir faktiski pabeigti.
2010. gadā pavasara plūdu seku novēršanai tika saņemta valsts finansiāla palīdzība un
atjaunoti brauktuves segums un caurtekas uz Jersikas pagasta autoceļiem: Piebraucamais
ceļš Dunavas pārceltuvei, Āriņi-Dimanti, Jersika-Plintauka ar kopējām darbu izmaksām Ls
28206.
2011.gadā turpināsies vērienīgi Līvānu pilsētas ielu rekonstrukcijas darbi, galvenokārt
pateicoties Eiropas reģionālāsattīstības fonda programmu finansējumam. Turpināsies Rīgas
tranzīta ielas rekonstrukcija, tiks pabeigti Daugavpils ielas pagarinājuma būvdarbi, sakārtots
Lāčplēša ielas posms no Dzelzceļa ielas līdz pilsētas tirgum.
Autoceļi
Līvānu novadu un Līvānu pilsētu šķērso valsts galvenais autoceļš Rīga – Daugavpils –
Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki) (A6). Nākošais nozīmīgākais ir 1.šķiras ceļš Līvāni
– Preiļi (P63), kā arī viensliežu neelektrificēta dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils. Tie
nodrošina pilsētai un novadam labu sasniedzamību. Viena no galvenajām problēmām
139 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
transporta infrastruktūras jomā Līvānu novadā ir autoceļu un ielu klājumu sliktā kvalitāte,
kas ir svarīgs priekšnoteikums uzņēmējdarbības un tūrisma nozares attīstībai. Minēto
problēmu pašvaldība sistemātiski risina sava budžeta ietvaros, kā arī piesaistot Eiropas
Struktūrfondu finansējumu.
Kopējās satiksmes gada vidējā diennakts intensitāte uz A6 ceļa (Rīgas iela Līvānos) ir 2418
automašīnas diennaktī un kravas transporta gada vidējā diennakts intensitāte ir 503
automašīnas diennaktī.35 Kravas transporta plūsmas kritums salīdzinoši ar iepriekšējiem
gadiem ir divas reizes lielāks nekā vieglā transporta plūsmai, kas varētu būt skaidrojams ar
saimnieciskās darbības samazināšanos.
Pēc CSDD datiem Līvānu novadā uz 2011.gada 01.janvāri ir reģistrēti 4444 transportlīdzekļi
(3442 – vieglie transporta līdzekļi; 327 – kravas transporta līdzekļi; 9 – autobusi; 430
piekabes un puspiekabes; 76 – motocikli, tricikli; 3 – kvadricikli; 157 – mopēdi).36
Valsts nozīmes autoceļu Līvāni – Preiļi (P 63) izmanto gan Līvānu novada iedzīvotāji (Sutru,
Rožupes, Rudzātu pagasta iedzīvotāji, lai nokļūtu Līvānos), gan Preiļu novada iedzīvotāji
izbraukšanai uz A 6 ceļa. Bez tam novada teritorijā ir vairāki vietējās nozīmes autoceļi, kas
nodrošina satiksmes iespējas novada iekšienē un saistību ar blakus teritorijām.
Turku pagastā vietējās nozīmes autoceļu garums ir 55,01 km (2,3 km - asfaltbetona
segums; 48,8 km – grants segums; 3,91 km – bez seguma).
Rožupes pagastā vietējās nozīmes autoceļu garums ir 70,34 km (3,59 km - asfaltbetona
segums; 61,30 km – grants segums; 5,45 km – bez seguma).
Sutru pagastā vietējās nozīmes autoceļu garums ir 32,63 km (1,34 km - asfaltbetona
segums; 29,93 km – grants segums; 1,36 km – bez seguma).
Jersikas pagastā vietējās nozīmes autoceļu garums ir 31,43 km (0,99 km - asfaltbetona
segums; 24,48 km – grants segums; 5,96 km – bez seguma).
Rudzātu pagastā vietējās nozīmes autoceļu garums ir 40,98 km (0,16 km - asfaltbetona
segums; 39,94 km – grants segums; 0,88 km – bez seguma).
Līvānu novada pašvaldība, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku
attīstībaifinansējumu, 2011.gadā realizē divus projektuspagastu teritorijās: „Rudzātu
pagasta ceļa Steķi - Medņevka rekonstrukcija” un „Jersikas pagasta ceļu Jersika-Plintaukas
un Jersika-Ozoliņi rekonstrukcija” ar mērķi uzlabot pagastu ceļu
infrastruktūru.Rekonstruējamiem ceļiem līdz šim nav veikti rekonstrukcijas darbi, tiem ir
mainīgs klātnes platums, nelīdzena brauktuve, neatbilstoša satiksmes organizācijas shēma
un traucēta ūdens novade no ceļa klātnes - tas ievērojami apgrūtina pārvietošanos. Projekta
ietvaros tiks uzlabots ceļa segums un izbūvēti sāngrāvji, lai nodrošinātu virsūdeņu aizvadi,
kā arī tiks uzstādītas ceļa zīmes satiksmes drošības organizēšanai.
35
http://www.lvceli.lv/lv/Files/PageFiles/567/VA%20gadagramata2009.pdf 36
http://www.csdd.lv/?pageID=1296470925
140 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Līdzīga situācija ir vairākiem citiem pagastu ceļiem vai to posmiem. Pašvaldība iespēju
robežās plāno veikt pakāpenisku visu pagastu ceļu uzlabošanu.
Projekta „Sutru pagasta ceļu rekonstrukcija” ietvaros ir rekonstruēta Sutru pagasta
Uzvaras iela un autoceļš Sutri – Druva 0,941 km garumā, izbūvēta 5,5 m plata brauktuve ar
0,5 m platām nomalēm katrā ceļa pusē. Projekta realizācija nodrošina ērtu iedzīvotāju
nokļūšanu dzīvojamajā rajonā un pakalpojumu sniegšanas vietās, kā arī ir paaugstināta
iedzīvotāju drošība uz ielām.
Ielu tīkls
Novada ielu tīklu veido Līvānu pilsētas, Rožupes, Rudzātu, Jersikas, Turku un Sutru pagastu
ielas. Pašreiz kopējais novada ielu garums ir 46,724 km, tai skaitā Līvānu pilsētā –35,144
km, no kuriem 31,175 ir asfaltbetona segums un 3,032 – grants segums; Rožupes ciemā
kopējais ielu garums ir 2,39 km, no kuriem 1,72 km ir asfaltbetona segums, 0,26 km grants
un 0,41 km ir bez seguma; Rudzātu ciemā – 1,94 km, kur visas ielas ir ar asfaltbetona
segumu; Jersikas ciemā – 5,06 km, no kuriem asfaltbetona segums ir 4,34km un šķembas –
0,72km; Turku ciemā – 0,85 km, no kuriem 0,58 km ir asfaltbetona segums un 0,27 km ir
grants segums; Sutru ciemā ielu kopgarums ir 1,34 km, kur ir asfaltbetona segums.
Līvānu pilsētu 4,12 km garumā šķērso valsts galvenais autoceļš Rīga – Daugavpils (pilsētas
robežās Rīgas iela). Rīgas iela ir Līvānu pilsētas centrālā iela, ap kuru vēsturiski veidojusies
galvenā pilsētas apbūve. Tā kā iela vienlaicīgi ir valsts galvenā autoceļa A6 turpinājums
pilsētas teritorijā un kalpo tranzīta un vietējo automobiļu satiksmei, pašvaldībai vienmēr ir
bijis svarīgs jautājums par satiksmes drošības līmeņa uzlabošanu visā ielas garumā.
Pēdējos gados Līvānos Rīgas ielas atjaunošanas darbi notika vairākos posmos, pašreiz norit
beidzamie Rīgas ielas rekonstrukcijas darbi. Pašreiz notiek darbi pie gājēju un velobraucēju
celiņu ierīkošanas pašā pilsētas nomalē, kur pilsēta robežojas ar Jersikas pagastu. Ielas
labajā pusē – braucot Daugavpils virzienā top gājēju – velosipēdistu celiņš 2,5 metru
platumā, kreisajā pusē – gājēju celiņš. Tiek ierīkots arī apgaismojums. Rekonstrukcijas darbi
tiek veikti projekta „Līvānu pilsētas Rīgas tranzīta ielas posmu sakārtošana” ietvaros, kur
projekta galvenais mērķis ir paaugstināt komforta un satiksmes drošības līmeni visiem ceļu
satiksmes dalībniekiem, rekonstruējot un attīstot vairāku Rīgas ielas posmu nolietoto
infrastruktūru. Šajā Rīgas ielas posmā (no Zemgales ielas līdz degvielas uzpildes stacijai
„Latvijas nafta”) ne velobraucējiem, ne gājējiem trotuārs nekad nav bijis, pārvietoties varēja
tikai pa šaurām iemītām taciņām līdzās ceļa brauktuves daļai. Pabeidzot Rīgas ielas
rekonstrukcijas darbus, veloceliņš būs visā ielas garumā. Tās otrajā galā – virzienā uz Rīgu –
aiz Robežu ielas jau gandrīz divus gadus pilsētnieku un Jaunsilavas iedzīvotāju ērtībām
kalpo lieliski uzbūvēts veloceliņš ar visu apgaismojumu. Par tā ierīkošanu gādāja A/S
„LavijasValsts ceļi”.
2009. gadā Līvānu novada dome uzsāka realizēt projektu „Rīgas ielas gājēju ietvju un
brauktuvju nomaļu rekonstrukcija posmā no Rūpniecības ielas līdz Zemgales ielai”.
Projektā, atbilstoši noteiktajiem būvnormatīviem un standartiem, 0,473 km garumā tika
rekonstruētas gājēju ietves, 4 krustojumi (ar Zemgales, Dzelzceļa, Avotu un Rūpniecības
ielām) un 3 autobusa pieturas, tika izbūvēti arī veloceliņi, uzstādītas ceļa zīmes un izveidoti
141 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
horizontālie apzīmējumi, tādējādi sakārtojot autotransporta, velosipēdistu un gājēju
plūsmas. Visi būvdarbi objektā ir pabeigti, -pilsētnieku ērtībai projektā tika uzstādīti arī jauni
soliņi unatkritumu urnas.
Tilti
Līvānu pilsētā ir autotransporta tilts, kurš šķērso Dubnas upi un atrodas Rīgas ielā autoceļa
Rīga – Daugavpils 170. km. Tilta garums 62,20 m. 2004.gadā pabeigta tilta rekonstrukcija.
Kustība pāri tiltam organizēta divos virzienos pa vienai joslai. Abos virzienos ierīkots gājēju
un velotransporta trotuārs. Līvānu pilsētā Dubnas upi šķērso arī dzelzceļa tilts. Zaļo ielu un
Vecticībnieku ielu savieno gājēju / velosipēdistu tilts.
Rožupes pagastā ir divi auto tilti pāri Dubnas upei un šaursliežu dzelzceļa tilts pāri Dubnai.
Vēl divi tilti ir pāri Ošas upei, viens pāri Sumankas upei un viens tilts pāri Feimankai.
Kopumā pāri upēm ir piecas trošu laipas.
Turku pagastā ir 2 tilti, viens tilts Turkos (Greduši – Dabari) un Zundānos, abi tilti šķērso
Neretas upi.
Rudzātu pagastā ir 2 tilti, viens tilts atrodas Rudzātu ciemata centrā pāri Ošas upei, otrs tilts
– pāri Saunas upei.
Dzelzceļš
Līvānu novada teritoriju šķērso viensliežu neelektrificēta dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils.
Pilsētas centrālajā daļā izvietota IV klases stacija, attālums līdz tuvākajām mezglu stacijām
Krustpils – 29 km un Daugavpils – 60 km. Stacija nodrošina preču un pasažieru vilcienu
tranzīta kustību, pasažieru pārvadājumus, apkalpo Līvānu novada un blakus esošo novadu
rūpniecības uzņēmumus. Stacijā ir 5 sliežu ceļi, tai skaitā viens galvenais ceļš un 20 pārmijas.
Sliežu ceļa kopgarums stacijā ir 2500 m, ārpus stacijas – 1520 m.
Pasažieru pārvadājumus nodrošina A/S „Pasažieru vilciens”, kas ir vienīgais iekšzemes
sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs, kas pārvadā pasažierus visā Latvijas teritorijā
pa dzelzceļu. No Līvāniem uz galvaspilsētu Rīgu un Daugavpili darba dienās kursē 6 reisi
dienā, bet nedēļas nogalēs 4 reisi dienā.
Velotransporta kustības organizācija
Līvānu novada dome mērķtiecīgi veicina velotransporta attīstību un redz tā būtisko nozīmi
gan novada un pilsētas transporta sistēmā un infrastruktūrā kopumā, gan arī aktīvā tūrisma
attīstības kontekstā. Velotransports nodrošina ne tikai iedzīvotāju mobilitāti, bet
paaugstina sabiedrības atbildību un apziņu par nepieciešamību saglabāt apkārtējo vidi,
uzlabot veselību un dzīves kvalitāti. Jāatzīmē, ka Līvānu novadā riteņbraukšanai ir
piemērotas 162 dienas gadā un ka Līvānu pilsētā uz 1000 iedzīvotājiem ir 200 velosipēdi.
Velotransporta popularizēšana ir sekmējusi vietējo tradīciju attīstību. Piemēram, kopš
2005.gada ik gadu Līvānos tiek organizēti dažādi riteņbraukšanu popularizējošie pasākumi:
Eiropas mobilitātes nedēļa, organizēti konkursi (tādi kā „Uz skolu ar velosipēdu”, „Uz darbu
ar velosipēdu”), novada skolu skolēni regulāri tiek informēti par drošu riteņbraukšanu, ik
142 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
gadu Līvānu novada iedzīvotājiem tiek dota iespēja kārtot ceļu satiksmes drošības
noteikumu eksāmenu un iegūt velosipēdista vadītāja apliecību.
Līvānu novada pašvaldība, rekonstruējot kādu ielas posmu Līvānu novadā, ar mērķi uzlabot
ceļu satiksmes drošību, būvē arī standartiem atbilstošus veloceliņus. 2011.gadāpabeidzot
rekonstrukcijas darbus uz Rīgas ielas, veloceliņš būs pieejams visā ielas garumā (4,12 km).
Ūdens transports
Pārceltuve pār Daugavu Līvānos (Līvāni – Dignāja)
Pārceltuve Līvāni – Dignāja savieno abus Daugavas krastus un ir vistaisnākais ceļš no
Latgales un Zemgali. Pārceltuve ir ļoti nozīmīgs satiksmes līdzeklis abu upes krastu
iedzīvotājiem - gan gājējiem, gan autobraucējiem un riteņbraucējiem. Tā ir iespēja
saskarties ar pagātni klātienē, jo šobrīd pār Daugavu kursē tikai trīs pārceltuves - Līvānos,
Jersikas pagastā, Līgatnē. Daudziem tā ir eksotika. Celtuve veidota no krievu armijas
pontoniem, kas ir no tanku pontontilta.
Pārceltuve „Dunava” Jersikas pagastā (Jersika – Dunava)
Pārceltuve atrodas Jersikas pagastā Gospori, savieno abus Daugavas krastus un tas ir
taisnākais ceļš uz Dunavu, kur var apskatīt pieminekli plostniekiem, tālāk uz Tadenavu,
Rubeņiem vai Sēliju.
Pārceltuves piesaista tūristus ar neparasto iespēju šķērsot Daugavu ar prāmi nevis tiltu,
izbaudot lēnā ūdens tecējuma burvību.
Diemžēl ziemas periodā Daugavas šķērsošana ir apgrūtinoša. Līvānu novada un Daugavas
kreisajā pusē esošā Jēkabpils novada sadarbību un attīstību ievērojami veicinātu tilta pār
Daugavu pie Līvāniem būvniecība.
Sabiedriskais transports
Līvānos ir pieejams autobusu un dzelzceļa sabiedriskais transports. Pasažieru pārvadājumus
ar autobusiem pārsvarā veic Jēkabpils pašvaldības uzņēmums „Jēkabpils autobusu parks”.
Pasažieru pārvadājumus Līvānu novada teritorijā nodrošina arī citi pārvadātāji: SIA
„Dautrans” maršrutā „Rīga – Daugavpils –Vitebska, SIA „Daugavpils autobusu parks”
maršrutā Daugavpils – Rīga, AS "CATA" maršrutā Cēsis – Līvāni – Daugavpils, AS „Nordeka”
maršrutā Rīga – Daugavpils – Krāslava, SIA „NormaA”, AS „Nordeka” maršrutā Rīga – Malta
– Rēzekne un SIA „Dautrans”, SIA „Daugavpils autobusu parks” maršrutā Rīga – Krāslava.
Labākas sabiedriskā transporta priekšrocības ir Līvānu pilsētā, kur vidēji reizi stundā kursē
autobusi uz Rīgu vai Daugavpili, retāk uz Preiļiem, Rēzekni, Krāslavu. Tie ir gan
starptautiskie reisi kā Rīga – Daugavpils – Vitebska, gan starppilsētu kā Preiļi – Rīga, Aglona
– Rīga vai Jēkabpils – Līvāni –Daugavpils. Ar to izskaidrojams, ka Līvānu novada pašvaldībai
nav nepieciešamība organizēt neatkarīgus pasažieru transporta pārvadājumus.
Autoosta atrodas Rūpniecības ielā pilsētas centrālajā daļā, blakus dzelzceļa stacijai.
Salīdzinoši bieža ir autobusu kustība cauri Rožupes pagastam (pa autoceļu Līvāni – Preiļi).
Šeit kursē vairāki reisi dienā – „Preiļi – Steķi - Rožupe – Līvāni”, „Preiļi – Jēkabpils”,
143 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
„Jēkabpils – Jaunaglona”, „Preiļi – Līvāni”, „Preiļi – Rīga”, „Preiļi – Rudzāti – Līvāni”, „Preiļi –
Spričvecumi – Līvāni”, „Preiļi – Upmala – Vanagi – Līvāni”.
Sabiedriskos pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu nodrošina AS „Pasažieru vilciens”, kas
notiek maršrutā Rīga – Daugavpils, Līvānu novada teritorijā ir divas dzelzceļa stacijas
„Līvāni”un „Jersika”. No Līvāniem uz galvaspilsētu Rīgu un Daugavpili darba dienās kursē 6
reisi dienā, bet nedēļas nogalēs 4 reisi dienā.
Sakaru infrastruktūra
Sakaru komunikāciju jautājumi ir valsts vai privāto uzņēmumu bizness. Līvānu novada dome
ir veicinājusi un finansiāli atbalstījusi interneta infrastruktūras izveidi pašvaldības iestādēs.
Informācija par pašvaldības darbu, pieņemtajiem lēmumiem, aktualitātēm, saistošajiem
noteikumiem, pasākumiem u.c. iedzīvotājiem visātrāk ir pieejama Līvānu novada mājas
lapā www.livani.lv
Telekomunikācijas
Izmantojot fiksēto telefonu sakaru tīklu telekomunikācijas Līvānu novadā nodrošina SIA
“Lattelecom”, mobilo sakaru operatori: LMT, TELE2 un BITE, kuru sakaru bāzes stacijas
(torņi) atrodas novada teritorijā. Mobilo sakaru operatori nodrošina labu dzirdamības
nodrošinājumu Līvānos un lielākajā daļā Līvānu novada teritorijas.
Internets
Interneta pārklājuma kopumā novadā nav apmierinošs, kas sevišķi kavē sekmīgu lauku
teritoriju attīstību un pievilcīgas dzīves vides nodrošināšanu pagastu teritorijās.SIA
“Lattelecom” piedāvā DSL un optiskāinterneta pieslēgumu (pieejams tikai Līvānu pilsētā).
Šo pieslēguma variantu izmanto daudzu dzīvokļu un mājsaimniecību īpašnieki, kā arī
juridiskās iestādes. Līvānu pilsētas Rīgas ielā nodrošinājums ar interneta sakariem ir
pieejams caur SIA „Lattelekom” optisko kabeli, taču tā reāla ieviešana patērētājam ir
salīdzinoši dārga. Tuvākajos gados SIA „Lattelecom” plāno ierīkot arī pārējā Līvānu pilsētā
optisko tīklu, kas pavērs daudz plašākas interneta izmantošanas iespējas un datu pārraides
ātrumu, kvalitāti. Elektronisko sakaru operatori: SIA „Lattelecom”, SIA „Latnet”, SIA
„Livenet” un SIA „IT-S” nodrošina platjoslas pastāvīgā interneta pieslēguma 2 Mbit/s un
vairāk pakalpojumus Līvānu novadā.
Bez mobilo operatoru piedāvātā „mobilā interneta” Līvānu novada iestādēm, uzņēmumiem
un mājsaimniecībām šobrīd ir pieejami sekojošie pastāvīgā interneta pieslēguma veidi:
Bezvadu internets (radiolinks);
Pastāvīgais pieslēgums mājsaimniecībā, izmantojot vara kabeļus;
Pastāvīgais pieslēgums mājsaimniecībā, izmantojot optisko kabeli;
Kabeļtelevīzijas internets (kabeļtelevīzijas operatoriem).
Papildus Līvānu novada teritorijā iespējams piekļūt interneta resursiem, izmantojot
bezvadu datu pārraidi, ko piedāvā Latvijā esošie mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji:
144 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
SIA „Latvijas Mobilais Telefons”, SIA „Tele 2”, SIA „TRIATEL” un SIA „BITE”. Interneta datu
pārraides ātrums un kvalitāte ir atkarīga no atbilstošā vietā esošā sakaru tīkla pārklājuma.
Joprojām aktuāls jautājums ir ātrs, salīdzinoši lēts internets visā novada teritorijā.
Līvānu novadā ir pieejami arī vairāki publiskie interneta punkti, kas atrodas visās novada
bibliotēkās, pagasta pārvaldēs un Līvānu novada domē.
Pašvaldības saimniecisko dzīvi nākotnē pozitīvi ietekmēs platjoslas pastāvīgā interneta
pieslēgums, jo tas veicinās uzņēmējdarbību un nodarbinātību, atbalstīs attālināto
izglītošanos.
Televīzija
Kopš 2010. gada 1. jūnija VAS “LATVIJAS VALSTS RADIO un TV CENTRS” ir pārtraucis
analogo apraidi Latvijas teritorijā un apraide tiek nodrošināta digitālā formātā. Visā Līvānu
novadā ir pieejama digitālā televīzija bez maksas LTV1, LTV7, LNT, TV3, TV5 un reģionālā
televīzija. Signāls ir uztverams no Daugavpils, Viesītes un Rēzeknes radiotorņiem (pārsvarā
no Daugavpils). Problēma, kas var ierobežot televīzijas pieejamību iedzīvotājiem ir nespēja
iegādāties digitālās televīzijas „dekoderi”.
Vairākos veidos ir iespējas uztvert TV programmas pa maksu:
1) papildus iegādājoties Lattelecom karti, kuru pieslēdz „dekoderim”, var skatīties papildus
daudzus TV kanālus,
2) daudzām mājsaimniecībām, kurām pieejams Lattelecom DSL vai optiskais internets
(pārsvarā Līvānu pilsētā) ir iespējams iegūt TV skatīšanās iespējas caur interneta tīklu,
3) lielākajā daļā Līvānu pilsētas daudzdzīvokļu māju ir pieejams SIA „IZZI” un SIA „Scintilla”
kabeļtelevīzijas pieslēgums,
4) jebkurā novada mājsaimniecībā ir iespējams uzstādīt un skatīties TV programmas
izmantojot satelīta pieslēgumu, piem. VIASAT.
Radio pārklājums
Līvānu novadā ir dzirdamas populārākās radio stacijas: Latvijas radio 1, Latvijas radio 2,
SWH, Star FM, Radio1, Latgales radio, u.c.
1.21. INVESTĪCIJU VIDE
Līvānu novada investīciju vide stipri neatšķiras no Latvijas kopējās situācijas.
Investīciju piesaiste ir daudzpakāpju process, kas parasti ietver investīciju vides analīzi,
investīciju nepieciešamības argumentāciju, investora peļņas gūšanas iespēju detalizētu
izpēti, investīciju alternatīvu analīzi, finansēšanas stratēģiju izpēti, investīciju projektu
dokumentācijas izstrādi sarunām ar potenciālajiem investoriem, investoru meklēšanu,
izvērtēšanu un atlasi, klātienes sarunas ar investoriem, pašu investīciju ieguldīšanas
procesu, kā arī investīciju projekta nosacījumu ievērošanas kontroli. Visā šajā procesā,
praktisku izdošanos nosaka vairāki kritiski veikmes faktori, t.sk. investīciju projekta analīzes
145 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
detalizācijas pakāpe, potenciālo investoru meklēšanas aktivitātes līmenis, investīciju
projekta dokumentācijas pamatotība, caurskatāmība, skaidrība, kā arī sarunu ar
investoriem procesa efektivitāte. Pašvaldībai tas nozīmē nepieciešamību nodrošināt
atbilstošus kvalificētus cilvēkresursus visu pasākumu profesionālai veikšanai, kas Līvānu
novada pašvaldībā – kā lielākajā daļā Latvijas pašvaldību – šobrīd ir problemātiski.
Nepieciešams paaugstināt pašvaldības darbinieku kapacitāti investīciju vides attīstības
jautājumos, t.sk. investīciju vides un procesa skaidrošana, praktiska modelēšana un
profesionālo prasmju un iemaņu apgūšana.
Latvijas valdība pastiprinātu uzmanību velta uzņēmējdarbības vides uzlabošanai,
birokrātisko procedūru samazināšanai uzņēmumu nodibināšanā, to darbības izbeigšanā,
nodokļu samaksā, kā arī citos gadījumos, komersantiem saskaroties ar valsts normatīvajos
aktos noteikto prasību izpildi. Pēc veiktajām izmaiņām normatīvajos aktos no 2010.gada
uzņēmumu var izveidot divu dienu laikā. Uzņēmēji var pretendēt uz ES struktūrfondu
atbalsta shēmu līdz 2013. gadam un turpmākajam periodam. Uzņēmējdarbības atbalstam
valstī izveidoti nozīmīgi atbalsta pasākumi, kurus daļēji var izmantot arī Līvānu novada
uzņēmēji, piem., valsts atbalsta programmas, biznesa inkubators u.c. pasākumi. Aktīvu
palīdzību un atbalstu uzņēmējiem sniedz Ekonomikas ministrijas Latvijas Investīciju un
attīstības aģentūra un Ārvalstu investoru padome.
Taču neskatoties uz to, ir daudzas problēmas, uz ko norāda gan Latvijā veiktās aptaujas,
gan arī Līvānu novada uzņēmēju pieredze:
85% uzņēmēju kā galveno mīnusu min nestabilo nodokļu sistēmu;
nodokļu politikā nepieciešams pieņemt moratoriju, ka nodokļi netiks mainīti vismaz divus gadus, kas dotu iespēju uzņēmējiem un investoriem plānot savu darbību;
62% norādījuši uz zemo uzticību savai valstij;
36% norāda uz lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru kā Latvijas investīciju vides problēmu un, lai to mazinātu, būtu jāievieš nulles deklarācija;
ekonomikas attīstība jāplāno 25 gadu perspektīvā – nevis runājot frāzēs, bet nosakot konkrētus īstenojamos darbus, savukārt, valsts budžets būtu jāveido vismaz 5 gadu perspektīvā;
32% no aptaujātiem Latvijas uzņēmumiem ir atzinuši, ka nepieciešamas pārmaiņas prioritāro nozaru sarakstā;
81% uzņēmēju pamanījis, ka valdības līmenī sarunas ar nozaru pārstāvjiem notiek pārāk lēnu;
attiecībā pret finansējuma pieejamību uzņēmēji ir noskaņoti salīdzinoši skeptiski – 79% uzskata, ka Latvijā ir ierobežots banku finansējums, bet 75% ir pārliecināti, ka informācija par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem un arī citiem fondiem nav pārskatāma.
146 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Valdības dokumentā „Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu
investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010. – 2016.gadam” starp priekšlikumiem uzņēmumu
globālās konkurētspējas paaugstināšanai minēti arī šādi investīciju vidi veicinoši pasākumi:
īstenot ārvalstu tiešo investīciju piesaistes pasākumus;
pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, nodrošinot vienotu uzņēmējdarbības uzraudzības sistēmu, nolūkā samazināt uzņēmuma izmaksas dažādu birokrātisku procedūru izpildē un mazināt laika patēriņu saskarsmē ar valsts institūcijām formālu darbību izpildē;
sekmēt kvalitatīva, tirgū pieprasīta darbaspēka sagatavošanu, kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem;
paplašināt ārvalstīs darbojošos Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs.
Diemžēl nav minēts konkrēti kas kam būtu jādara, lai šos mērķus sasniegtu, un lielā mērā šo
uzdevumu izpilde jāveic valsts līmenī.
Investīciju apjoms ir atkarīgs no vairākiem faktoriem:
1) kādi apstākļi un priekšnoteikumi tiks radīti investīciju ienākšanai, respektīvi, no
investīciju politikas (ja tiek radīti labvēlīgi apstākļi investīcijām ražotnēs, piemēram,
prioritārajās nozarēs, investīciju apjomi var saglabāties ievērojami);
2) liela nozīme ir kopējam valsts, reģiona un arī konkrētas pašvaldības tēlam un
reitingam investoru acīs;
3) no investīciju plūsmas, ko ietekmēs kopējā situācija pasaules ekonomikā un
investoru attieksmes pret kādu konkrētu pasaules reģionu.
Svarīgi pievērst pietiekošu uzmanību novada teritorijas mārketinga pasākumiem, t.sk.
atsevišķu teritoriju/zemes gabalu mārketingam investoru piesaistei, kā arī novada kopējam
mārketingam tūristu un jaunu iedzīvotāju piesaistei.Viens no konkrētiem risinājumiem ir
neapsaimniekoto zemes gabalu (industriālajā teritorijā) datu bāzes izveide, zemes gabalu
aprakstīšana un ievietošana Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārraudzībā esošajā
Investīciju projektu datu bāzē, kas palielinās informāciju par šīm teritorijām un veicinās
potenciālo investoru piesaisti.
1.22. UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTS
Līvānu novads pozicionē sevi kā pašvaldību, kura veido uzņēmējdarbību un inovāciju
rosinošu vidi. Līvānu novadā ir izveidotas vairākas uzņēmējdarbības atbalsta struktūras:
Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (LIIC)
LIIC darbojas kopš 2006. gada un ir Līvānu novada domes struktūrvienība. LIIC tika izveidots
Phare 2003 programmas projekta „Latgales inženiertehnoloģijas klastera izveide” ietvaros.
Pirmajos divos gados LIIC darbojās ar valsts finansiālu atbalstu, kopš 2011.gada sākuma LIIC
saņem Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu projekta „Biznesa inkubatora
IDEJU VIESNĪCA” ietvaros. LIIC piedalās projekta aktivitāšu realizēšanā Līvānu novadā un
147 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Dienvidlatgales reģionā, projekta koordinators ir Latgales Aparātbūves tehnoloģiskais
centrs (LATC).
LIIC galvenokārt veic biznesa inkubatora funkcijas, piedāvājot jaundibinātiem uzņēmumiem
biroja telpas un konsultatīvo atbalstu, kā arī tiek iznomātas telpas dažādiem pasākumiem –
konferencēm, semināriem, sanāksmēm un apmācību kursiem.
LIIC darbības uzdevums ir sniegt jaunajiem uzņēmumiem atbalsta pakalpojumus (inkubatora
telpu īre, juridiskie, grāmatvedības, biroja u.c. pakalpojumi), veicinot to izveidošanos,
attīstību un nostiprināšanos Līvānu novadā.
Kopā LIIC pieejamas septiņas
atsevišķas biroja telpas. Atbilstoši
Biznesa inkubatora nolikumam
uzņēmumi, kas nav vecāki par
diviem gadiem, LIIC telpas var
izmantot trīs gadus pēc kārtas,
tāpēc vairākiem uzņēmumiem, kas
sasnieguši šo termiņu, bija
jāpārceļas uz citu vietu.
Attēls 60: Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (Domes ielā 3, Līvānos)
Uzņēmēju (u.c. klientu) skaits, kas vidēji gada laikā izmantojuši LIIC pakalpojumus (pēc LIIC
vadītājas Zanes Gaidukas datiem), ar katru gadu pieaug:
2009.gads 2010.gads 2011.gada
1.pusē
Sniegtas konsultācijas uzņēmumu pārstāvjiem un
topošajiem uzņēmējiem
87 120 63
Biznesa veicināšanas pasākumu apmeklētaju skaits
kopā
600 800 480
Noorganizēti semināri, informatīvas sanaksmes,
diskusijas
7 19 21
Sastādīti tehnoloģiju piedāvājumi EEN tīklā 2 0 0
Sastādīti tehnoloģijas pieprasījumi EEN tīklā 1 3 2
Noorganizētas Uzņēmēju padomes sanāksmes n/a 4 6
LIIC nodrošina arī t.s. Biznesa inkubatora programmas sniegtos atbalsta pasākumus:
2009.gadā - konsultācijas sniegtas 87 uzņēmumu pārstāvjiem un topošajiem uzņēmējiem;
sastādīti 2 Tehnoloģiju piedāvājumi, 1 tehnoloģijas pieprasījums EEN tīklā; notikuši semināri
– 7; semināru u.c. pasākumu apmeklētāji kopā – ~ 600 iedzīvotāji;
148 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
2010.gadā - konsultācijas sniegtas 120 interesentiem par uzņēmējdarbību; sastādīti 3
tehnoloģiju pieprasījumi EEN tīklā; notikuši 19 informatīvi semināri; LIIC apmeklētāji - ~
800; noorganizētas 4 Uzņēmēju Padomes sanāksmes;
2011. gada 1.pusē – konsultācijas un informācija sniegta 63 interesentiem par
uzņēmējdarbību; sagatavoti 2 tehnoloģiju pieprasījumi EEN tīklā; 21 publisks pasākums
(informatīvs seminārs/sapulces/diskusijas u.tml.); noorganizētas 6 Uzņēmēju padomes
sanāksmes; kopējais apmeklētāju skaits - ~ 480 apmeklētāji.
t.sk. Biznesa inkubatora programmas sniegtos atbalsta pasākumus:
2009.gadā – 5 jaundibinātie uzņēmumi nomāja telpas, 8 virtuāli uzņēmumi;
2010.gadā – 2 jauni uzņēmumi jaunā BI atbalsta programma (2010. gada nogale); 2
uzņēmumi iepriekšējie nomnieki līdz 3 gadu vecumam; 10 uzņēmumi virtuāli (biroja
juridiskās adreses, konsultācijas);
2011. gada 1.pusē – 12 uzņēmumi virtuāli (izmanto biroja juridisko adresi, vispārējās
konsultācijas); 4 uzņēmumi ir iesaistīti BI atbalsta programmā.
Pēc statistikas datiem var secināt, ka pēdējā gada laikā ir palielinājusies jauno uzņēmēju
interese par Līvānu Biznesa inkubatora sniegtajiem pakalpojumiem. Intereses pieaugums ir
izskaidrojams ar to, ka valstī ir mainījusies likumdošana un ir radusies iespēja dibināt
uzņēmumus ar minimālu starta pamatkapitālu, kā arī ir pieejamas Hipotēku bankas atbalsta
programmas tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai, tāpat arī LAD atbalsts uzņēmējdarbības
uzsākšanai un attīstībai tieši lauku teritorijās.
Ar LIIC atbalstu, kopš 2007.gada ir nodibināti 30 jauni uzņēmumi: 2007.gadā – 4 uzņēmumi;
2008.gadā – 8 uzņēmumi; 2009.gadā – 6 uzņēmumi; 2010.gadā – 5 uzņēmumi un 2011.gada
1 pusgadā – 7 uzņēmumi.
LIIC sadarbības partneri: Latvijas Tehnoloģiskais centrs (LTC), Latvijas Investīciju un
attīstības aģentūra (LIAA), Latgales Aparātbūves tehnoloģiskais centrs (LATC), Eiropas
Biznesa atbalsta tīkls Latvijā (EEN), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK),
Valsts Ieņēmumu dienests (VID), LR Patentu valde u.c.
Latgales mākslas un amatniecības centrs (LMAC)
LMAC sniedz atbalstu vietējiem amatniekiem, nodrošinot vietējo amatnieku izstrādājumu
(dažādu tekstilizstrādājumu, māla un porcelāna izstrādājumu, u.c.) popularizēšanuun
pārdošanu tūristiem turpat uz vietas Latgales mākslas un amatniecības centrā, kā arī
informējot par iespējām piedalīties dažādos gadatirgos, izstādēs ārpus Līvānu novada un arī
ārpus Latvijas.
Līvānu novada domes lauku atbalsta daļa
Lauku atbalsta daļa sniedz konsultācijas un informāciju z/s, piemājas saimniecībām, IU un
SIA, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. Konsultācijas lielākoties tiek sniegtas par Eiropas
Savienības atbalstu Lauku attīstības programmās 2007.-2013 (Lauku saimniecību
modernizācija, Daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācija, u.c.), kā arī konsultācijas kā
pareizi noformēt atskaites, pieteikumus un iesniegumus tiešmaksājumiem. Lauku atbalsta
149 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
daļa lauksaimniekiem sniedz arī informāciju par nekustamajiem īpašumiem, par konkrētu
saimniecību, sagatavo lēmumprojektus domei, kā arī regulāri komunicē ar Zemkopības
ministriju un Lauku atbalsta dienestu (LAD).
Lauku atbalsta daļas organizē arī seminārus, apmācības, informatīvās dienas Līvānos un arī
vismaz 2 reizes gadā katrā Līvānu novada pagastā.
Lauku atbalsta daļā pēdējo 3 gadu laikā pēc palīdzības ir griezušies vidēji 1500 – 1600 klientu
gadā.
Līvānu novada domes lauku atbalsta daļas sadarbības partneri pakalpojumu pieejamības un
kvalitātes nodrošināšanā ir Lauku atbalsta dienests; Lauksaimniecības datu centrs; Latvijas
Lauksaimniecības konsultāciju centrs; LR Zemkopības ministrija; Valsts zemes dienests;
Mērniecības firmas; Lauku konsultāciju birojs (Preiļos); Pārtikas Veterinārais dienēts (PVD);
Augu aizsardzības dienests; Daugavpils universitāte; Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības
asociācija; Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome; Līvānu novada lauksaimnieku
apvienība (LOSP sastāvā, priekšlikumu un ideju virzīšana uz augšu, apvienojušies vairāk kā
10 biedri).
Līvānu novada divpusējā pašvaldības un uzņēmēju konsultatīvā padome
Kopš 2010.gada jūlija Līvānos darbojas divpusējā pašvaldības un uzņēmēju konsultatīvā
padome, kas sastāv no 7 uzņēmējiem un 3 pašvaldības darbiniekiem. Padomes locekļi tiekas
1 reizi mēnesī un pārrunā aktuālos jautājumus.
Uzņēmēju konsultatīvās padomes mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību, un
dialogu starp uzņēmēju un vietējo pašvaldību; veiksmīgāk aktivizēt savstarpējo sadarbību,
labāku uzņēmējdarbības vidi novadā un kopīgu projektu realizēšanu.
Uzņēmēju konsultatīvā padome pirmā darbības gada laikā ir sasniegusi sekojošus
rezultātus:
Tika pieņemts lēmums izveidot Līvānu novada uzņēmumu datu bāzi ar pieejamo kontaktinformāciju un ražotajiem produktiem/pakalpojumiem
• Pieejama www.liic.lv sadaļā LĪVĀNU NOVADA UZŅĒMUMI ( saite arī no www.livani.lv);
• Apkopots saraksts ar vairāk kā 400 aktīviem uzņēmumiem – pieejamā kontaktinformācija, rekvizīti, ražojamā produkcija/pakalpojumi;
• Tiek papildināta ar no jauna reģistrētajiem uzņēmumiem;
• Sadaļā tiešā saite uz www.lursoft.lv Līvānu novada uzņēmumu sarakstu;
Pašvaldības avīzē un mājas lapā pieejama informācija par pašvaldībā izsludinātajiem iepirkumiem;
Veiktas izmaiņas rekonstruējamo infrastruktūras objektu projektos pēc Uzņēmēju padomes ierosinājumiem;
Izvirzīts kandidāts Līvānu novada domes Atzinības raksta saņemšanai nominācijā “Bizness”;
Ierosinājuma rezultātā noorganizēts Ziemassvētku tirgus kā vietējos uzņēmējus popularizējoša aktivitāte; nākamais pasākums – Pilsētas svētku tirgus;
150 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Noorganizēts seminārs par meliorācijas sistēmu ekspluatāciju;
Apspriesti un ņemti vērā Uzņēmēju padomes priekšlikumi pašvaldības ekonomiskajam profilam un lielākajiem investīciju projektiem;
Ierosināta sabiedriskā transporta maršruta izveide uz industriālo zonu;
Nodrošināta iespēja uzņēmējiem prezentēt sevi gan Uzņēmēju padomes sanāksmēs, gan publikācija Līvānu novada vēstīs un www.livani.lv;
Uzņēmējiem nodota noderīga informācija par atbalsta programmām ES projektu, valsts un banku atbalsta jomā.
Savukārt Līvānu novada uzņēmējiem tika sniegta aktuāla informācija par –
Līvānu novada pašvaldības projektu aktualitātēm, budžetu, plānotajām investīcijām, rekonstruējamiem infrastruktūras objektiem un pašvaldības juridiskajām iespējām vietējo uzņēmēju atbalstam;
Biznesa inkubācijas pakalpojumu pieejamību Līvānu novadā;
Novada lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmu uzturēšanu un sakopšanu un nodokļu aktualitātēm;
Celtniecības ielas apgaismojuma sistēmas projektu;
NĪN aprēķināšanas un piestādīšanas kārtību pašvaldības dzīvokļu īrniekiem;
Pilsētas teritorijas apzaļumošanas plāniem un kārtību;
SIA “Līvānu Dzīvokļu un komunālā saimniecība” attīstību un turpmākās darbības vīziju, rīcībām;
Novada ceļu uzturēšanas kārtību, remontiem un ceļmalu sakopšanu;
Pašvaldības integrētās attīstības programmas 2012. – 2018. izstrādi un uzņēmēju lomu šajā procesā.
1.23. SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA
Ņemot vērā valsts un novada esošo sociāli ekonomiskosituācijupēdējos gados, kā jauns
uzņēmējdarbības virziens Līvānu novadā varētu attīstīties sociālā uzņēmējdarbība. Sociālā
uzņēmējdarbība ir saimnieciskās darbības veids, kas izmantojot uzņēmējdarbības
pamatprincipus dod savu ieguldījumu sociālo problēmu risināšanā, uzlabo vietējās
kopienas dzīves kvalitāti, dod iespēju cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav spējīgi
iekļauties tradicionālā darba tirgū, būt nodarbinātiem, uzlabo vides kvalitāti.
Sociālās uzņēmējdarbības būtība ir veicināt pozitīvas sociālās pārmaiņas cilvēku dzīvēs. Tā ir
dedzīga vēlme mainīt dažādas sistēmas un pieņēmumus pasaulē, kuru negatīvās ietekmes
dēļ tiek ierobežotas cilvēku iespējas nodrošināt sev pienācīgu dzīves kvalitāti.
Lai gan šim uzņēmējdarbības veidam ir labdarības raksturs jeb sociālais mērķis, tomēr tā ir
saimnieciska aktivitāte ar noteiktiem ienākumiem un peļņu. Un nozīmīga atšķirība ir tā, ka
151 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
šī peļņa tiek investēta sabiedriskajā labumā. Tas nozīmē, ka nopelnītie līdzekļi tiek ieguldīti
tālāk, lai uzlabotu un attīstītu lietas, kas sabiedrībai nepieciešamas un ko nepiedāvā valsts
vai citas institūcijas.
Tas var būt īstenots dažādos veidos: radot darbavietas cilvēkiem, kas dažādu iemeslu dēļ
tradicionālā darba tirgū neiekļaujas, investējot vietējās attīstības un kopienas projektos,
atbalstot dabas aizsardzības pasākumus, nodrošinot pakalpojumus tādām cilvēku grupām,
kurām dažādu iemeslu dēļ pakalpojumu pieejamība ir ierobežota un viņi to izmantošanu
nevar atļauties.
Sociālās uzņēmējdarbības būtība ir, vienlaikus attīstot biznesu, darīt labas lietas, dot
labumu sabiedrībai. Un tieši šāds raksturs padara sociālo uzņēmējdarbību par vienu no
aizraujošākiem un ātri augošiem uzņēmējdarbības veidiem pasaulē.
Lai gan nav vienkārši kvantitatīvi izmērīt rezultātus, ko sociālā uzņēmējdarbība rada
teritorijā, tomēr tās nozīmīgākais pienesums ir augstā pievienotā vērtība, kas izpaužas
sociālā kapitāla veidošanā un attīstībā, kā arī jaunu iespēju radīšanā, kas attīsta teritorijas
potenciālu, kur cilvēks – iedzīvotājs ir pirmajā vietā.
Ar sociālās uzņēmējdarbības aktivitātēm mēs varam veicināt sociālās atstumtības
mazināšanas jautājumu risināšanu, radot darba vietas cilvēkiem, kas pakļauti dažādiem
sociālās atstumtības riskiem. Ieguldot zināšanas, ko var īstenot pašvaldība kopā ar formālās,
neformālās un interešu izglītības iestādēm, pielāgojot darba apstākļus šo cilvēku
vajadzībām, piesaistot speciālistus (sociālie darbinieki, NVO, psihologi u.tml.), kas
nodrošina atbalsta funkciju šiem cilvēkiem, mēs veidojam iespēju uzņēmējiem izmantot
vietējos resursus – darbaspēks, vietējās zināšanas, kas tiek ieguldīti ekonomiskajās
aktivitātēs.
Sociālās uzņēmējdarbības aktivitātes, ko īsteno gan komersanti, gan arī nevaldības sektors
ciešā sadarbībā ar pašvaldību, ir nepieciešamākas sociāli ekonomiskās ilgtspējas veidošanai,
risinot lauku attīstības jautājumus teritorijās, kas nav pakļautas intensīvai lauksaimniecībai,
aktivizējot industriālās teritorijas, kurās ir novērota ekonomiskās aktivitātes lejupslīde,
atgriežot šo teritoriju konkurētspēju un veicinot to veiksmīgāku iekļaušanos reģionā, kā arī
mazinot teritoriālās atšķirības.
To var nodrošināt:
Komercdarbības rezultātā radītos ienākumus investējot atpakaļ teritorijās, cilvēkos, resursos, kur tie ir radīti;
Mobilizējot vietējos cilvēkus, kas vislabāk pārvalda vietējo vidi, un maksimāli izmantojot ekonomiskajā aktivitātē pieejamos vietējos resursus;
Ar sociālās uzņēmējdarbības aktivitātēm radot pozitīvu piemēru uzņēmējdarbības kultūras veidošanai teritorijās, kur ir zema motivācija komercaktivitātei;
Veidojot ekonomiskās aktivitātes, kas apmierina vietējās vajadzības (piem. pakalpojumu nodrošinājums teritorijās, kur tradicionālā uzņēmējdarbība negūst vēlamo peļņu) un atbilstoši noslogo vietējo infrastruktūru (piem., apsaimniekojot ēkas- slēgtās skolas, veikalus u.tml., kuras netiek pilnībā izmantotas);
152 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Atbalstot, dažādojot vai pārprofilējot ekonomiskās aktivitātes, kas savas nekomercialitātes dēļ pakļautas lielākam izdzīvošanas riskam (piemēram amatniecība) vai arī atrodas sīvā konkurencē ar līdzīgām komercaktivitātēm, kas, izmantojot ārējos resursus, brīvā tirgus un globalizācijas apstākļos iespiežas vietējā tirgū;
Stiprinot sociālo kapitālu, tai skaitā arī paplašinot sociālajā uzņēmējdarbībā iesaistīto iedzīvotāju līdzdalības un noteikšanas iespējas lēmumu pieņemšanas procesos, kas saistīti ar atbilstošo komercaktivitāti (piemēram, darbinieki iesaistās stratēģisku lēmumu pieņemšanā).
Sociālās uzņēmējdarbības īpašais raksturs, kas saistās arī ar lēmumu pieņemšanu un vadību,
kas balstīta uz demokrātiskiem principiem un iedzīvotāju līdzdalību, ir tendēts uz atbildības
par vietējiem ekonomiskajiem procesiem nodošanu attiecīgās teritorijas pilsoniski aktīvajai
sabiedrībai, nevis kapitāla daļu turētājiem. Tāpat arī, veidojot sociālo uzņēmumu šīs
kopienas ietvaros, šīm kopienām ir jānodrošina lielāka neatkarība attīstības modeļu
noteikšanā.
Uzņēmējdarbības Globālais Monitorings (http://www.gemconsortium.org) sociālos
uzņēmējus definē kā “indivīdus vai uzņēmumus, kas iesaistījušies uzņēmējdarbības
aktivitātēs ar sociālu mērķi.” Tāpat kā biznesa uzņēmēji apņemas nodrošināt novatoriskas
preces un pakalpojumus, lai izpildītu neapmierinātu patērētāju vajadzības un gūtu peļņu, tā
arī sociālie uzņēmēji uzņemas iniciatīvu un apmierina sociālās vajadzības, ko esošās
institūcijas ir atstājušas nepiepildītas. Tas ietver plašu aktivitāšu spektru: pašpalīdzību grupu
organizēšana, sabiedrisko aktivitāšu koordinēšana, mājaslapu izveide, kas piesaista humāno
palīdzību, un daudzas citas aktivitātes.
Lielbritānijas valdība (http://www.bis.gov.uk) ir definējusi sociālo uzņēmējdarbību, kā
komercdarbību ar prioritāru sociālo mērķi, kura peļņa galvenokārt tiek investēta vai nu šim
sociālajam mērķim vai nu kopienā, nevis nodrošinot peļņu uzņēmuma īpašniekiem.
EMES: Eiropas pētnieku sadarbības tīkls (http://www.socialeconomy.eu.org) ir nodefinējis
pazīmju kopumu, kas ir raksturīgs sociālajai uzņēmējdarbībai:
a) nepārtraukta darbība, kas ražo preces un / vai pārdod pakalpojumus,
b) liela autonomijas pakāpe,
c) ievērojams ekonomiskais risks,
d) minimāla apmēra algots darbs,
e) skaidrs mērķis - gūt labumu sabiedrībai,
f) iniciatīva nāk no iedzīvotāju grupas, kurai ir svarīgas šīs preces/pakalpojumi,
g) lēmumu pieņemšanas ietekme netiek balstīta uz kapitāla īpašumtiesībām,
h) līdzdalības gars, kas ietver dažādas personas (fiziskas un juridiskas), kuras ietekmē
atbilstošās darbības,
i) ierobežota peļņas sadale.
153 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
GALVENIE SECINĀJUMI
Līvānu novadā tikai 9% no esošajiem uzņēmumiem ir ražojošie uzņēmumi. Nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi dažāda vecuma iedzīvotājiem, lai attīstītu jaunas biznesa idejas tieši ražošanas sektorā.
Pašvaldībai veiksmīgi sadarbojoties ar uzņēmējiem, būtu nepieciešams sakārtot industriālo zonu un atjaunot biznesa atbalsta infrastruktūru, kas atbilstu mūsdienu prasībām un nepieciešamajām ražošanas jaudām. Ir nepieciešams atjaunot pievedceļus ar apgaismojumu un inženierkomunikācijas. - Industriālās zonas attīstība ievērojami palielinās Līvānu novada konkurētspēju un veicinās nodarbinātību.
Biznesa inkubatoru attīstība un tā sniegto pakalpojumu paplašināšana stimulēs jaunu uzņēmumu veidošanos un nodrošinās pāreju uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku novadā, šādi veicinot Lisabonas mērķu sasniegšanu. Līvānu biznesa inkubatoram vajadzētu vairāk atbalstīt uzņēmumus, kas nodrošina preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu ar augstu pievienoto vērtību.
Līvānu novadā lauksaimniecības nozari vajadzētu attīstīt kā veiksmīgu uzņēmējdarbību, kur papildus atbalstu saņemtu bioloģiskās saimniecības, mājražotāji un lauksaimnieki, kas ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību. Tiešie maksājumi lauksaimniekiem būtu jāpielīdzina tiešo maksājumu apjomā, ka tas ir citās ES valstīs. Jāizskata arī iespēja izstrādāt novada teritorijas lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanas koncepciju, definējot kritērijus apmežojamām zemēm.
Sociālā uzņēmējdarbība ir perspektīvs saimnieciskās darbības veids, kas potenciāli veiksmīgi varētu attīstīties Līvānu novadā.
Pašvaldībā nav pietiekošu kvalificētu cilvēkresursu profesionālai investīciju vides attīstības jautājumu risināšanai (t.sk. investīciju alternatīvu analīze, investīciju projektu dokumentācijas izstrāde, investoru meklēšana, izvērtēšana un atlase sarunu vešana ar potenciālajiem investoriem utt.). Nepieciešami cilvēkresursu kapacitātes paaugstināšanas pasākumi, t.sk. investīciju vides un procesa skaidrošana, praktiska modelēšana un profesionālo prasmju un iemaņu attīstība.
Tūrisma infrastruktūras uzlabošana ir kritiski svarīga kopējo tūrisma produktu tālākai attīstībai novadā. Pašvaldībai jāveic tūrisma informācijas uzlabošana, norāžu zīmju izvietošana, kā arī jāveicina privātā sektora aktivitāte ēdināšanas, izmitināšanas un tūrisma aktivitāšu organizēšanas jomās.
Svarīgi pievērst pietiekošu uzmanību novada teritorijas mārketinga pasākumiem, t.sk. atsevišķu teritoriju/zemes gabalu mārketingam investoru piesaistei (piem., sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru), kā arī novada kopējam mārketingam tūristu un jaunu iedzīvotāju piesaistei.
154 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
1.24. SOCIĀLĀS, DABAS UN EKONOMISKĀS VIDES SVID ANALĪZE
STIPRĀS PUSES
Stratēģiski izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums Latgales ekonomiskā trīsstūra telpā (Daugavpils – Rēzekne – Jēkabpils)
Valsts galvenā autoceļa un dzelzceļa pieejamība
Inovatīvas, moderno tehnoloģiju un augstas pievienotās vērtības ražošanas uzņēmumu pieredze un prakse
Pieejamas zemes platības pilsētas industriālajās teritorijās biznesa attīstībai
Valsts un pašvaldības pakalpojumu pieejamība (VID Latgales reģionālā iestādes Preiļu filiāle, NVA Līvānu filiāle, VSAA speciālisti, PMLP Pasu daļas speciālisti)
Plašs kultūrvēsturiskais materiālais un nemateriālās kultūras mantojums
Līvānu asociācijaar „Latvijas stikla galvaspilsētas” tēlu, Līvānu stikla muzeja eksponāti pašvaldības īpašumā
Latgales mākslas un amatniecības centrs un Līvānu stikla muzejs – viens no lielākajiem kultūrvēstures un tūrisma objektiem Latgalē
Līvānu novada centrālā bibliotēka – viena no modernākajām bibliotēkām Latvijā
Salīdzinoši tīra dabas vide un liela ainavu element daudzveidība (upes, ezeri, purvi, meži, tīrumi, palieņu pļavas u.t.t.) – dažādiem tūrisma veidiem (pārgājieniem, laivošanai, velobraucieniem, izjādēm) piemēroti apstākļi
Daudzpusīgs dažādu etnisko grupu un reliģisko konfesiju kolorīts ar dzīvām tradīcijām un mierīgu līdzās pastāvēšanu
Dzīva latgaliešu folklora un veiksmīga pieredze tās popularizēšanā
Apmierinošs fiksētā telefona un mobilo sakaru nodrošinājums lielākajā daļā novada teritorijas
Derīgo izrakteņu (kūdras, māla, dolomīta) pieejamība ražošanas vajadzībām
Turpinās ūdens apgādes sistēmas rekonstrukcija Līvānu pilsētā un Līvānu novada ciematos
Aktīva biedrību, NVO darbība
Aktīva kultūras un sporta dzīve ar augstiem sasniegumiem starptautiskā mērogā
Pieejamas zemes platības uzņēmējdarbības attīstīai pagastu teritorijās
Pakalpojumu centri, skolas un bibliotēkas katrā novada pagastā
Sakārtotas un pievilcīgas pilsētas tēls
155 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Pietiekams vietu skaits novadā esošajos bērnudārzos
Nodrošināti pamata stacionārie un ambulatorie medicīniskie pakalpojumi
Apmierinoša primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (ģimenes ārstu pārklājums) novada teritorijā
Pieejami vairāki sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi
Pietiekama pašvaldības administratīvā un finansiālā kapacitāte ES fondu piesaistei
VĀJĀS PUSES
Pieejamo zemes platību stāvoklis pilsētas industriālajās teritorijās neatbilst biznesa attīstības vajadzībām
Negatīva demogrāfiskā situācija mazā iedzīvotaju skaita, iedzīvotāju izceļošanas un zemās dzimstības rezultātā
Rīgas tranzīta ielas (kā valsts galvenā auto ceļa A 6 turpinājuma) noslogotība
Trokšņu piesārņojums auto un dzelzceļa transporta dēļ
Nepilnības autosatiksmes un gājēju kustības organizēšanā (veloceliņu un gājēju celiņu trūkums vairākās pilsētas vietās)
Vides un pakalpojumu infrastruktūras nepietiekama pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem
Nesakārtoti daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi ciematu centros
Pagastu ceļu un dažu Līvanu pilsētas ielu seguma zema kvalitāte
Nepietiekama sociālo pakalpojumu infrastruktūra (sociālās mājas, dzīvokļi, dienas centri)
Nesabalansēta kopējās sporta bāzes izmantošana novada mērogā
Nesakoptas un neizmantotas vairākas ēkas, zemes gabali gan bijušās rūpniecības teritorijās, gan lauku teritorijās, kas samazina kopējo novada pievilcību
Darba vietu nepietiekamība mazkvalificētiem speciālistiem
Tūristu vajadzībām atbilstošu pakalpojumu zems nodrošinājums
Centralizētās karstā ūdens padeves trūkums
Zema tūrisma infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība
Norāžu nepietiekamība uz objektiem pilsētās un visos pagastos
Brīvdabas estrādes trūkums Līvānu pilsētā
Līvānos, dažviet, ierobežotie ielu platumi apgrūtina ne tikai trotuāru izbūvi un kustības organizēšanu,
156 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
bet arī inženierkomunikāciju izbūvi
Kvalificētu speciālistu nepietiekamība ražošanas un pakalpojumu jomās
Kvalificētu komunālās saimniecības speciālistu nepietiekamība
Nepietiekamas skolēnu nodarbinātības iespējas vasaras brīvlaikā
Mūsdienīga mācību aprīkojuma nepietiekamība dažās mācību iestādēs
Nepietiekams energoefektivitātes līmenis publiskajā un privātajā sektorā
Nepietiekams atpūtas iespēju daudzums pilsētā un pagastos
Salīdzinoši zema zemes auglība
Darba prasmju un kultūras degradācija
Nepietiekošas kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējas (sevišķi pusaudžu vecuma jauniešiem)
Neapmierinošs Interneta pārklājums novadā, IT infrastruktūras trūkums
Tilta pār Daugavu pie Līvaniem trūkums
Kvalificētu cilvēkresursu investīciju vides attīstības jautājumos nepietiekamība pašvaldībā
IESPĒJAS
Gājēju pārvada izbūve pāri dzelzceļam uz rūpniecisko zonuLīvānos
Aktīvāka tūrisma (t.sk. velo un ūdens) maršrutu izstrāde, aprīkošana un labiekārtošana
Ielu un ceļu infrastruktūras tālāka sakārtošana ar drošu veloceliņu un gājēju celiņu izbūvi un atbilstošu apgaismojumu pilsētā un pagastos
Bijušo rūpniecisko teritoriju sakopšana un atjaunošana, t.sk. Speciālās Ekonomiskās Zonas izveide, PPP projektu attīstība
Uzņēmējdarbības ar augstu pievienoto vērtībuveicināšana un attīstība - Līvānu biznesa inkubatora aktīvāka darbība, sadarbība ar citiem biznesa inkubatoriem Latvijā un ārzemēs
Tūrisma infrastruktūras, pakalpojumu un saistošu tūrisma produktu attīstība
Dabas vides objektu sakārtošana iedzīvotāju un tūristu atpūtas nodrošināšanai (peldvietas, autostāvvietas, telšu vietas, sporta laukumi, tualetes, norādes, u.c.)
Brīvdabas estrādes izbūve Līvānos un Rožupesestrādes rekonstrukcija
Skolu darbības un funkciju paplašināšana pagastos
Pakalpojumu infrastruktūras pieejamības uzlabošana personām ar funkcionāliem traucējumiem
Jaunu sociālo pakalpojumu attstība un atbalsta formu dažādošana (t.sk. sociālās mājas izveide)
157 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Atkritumu saimniecības sakārtošana un šķirošanas punkta izveide
Ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu tālāka attīstība
Kvalificētu profesionali tehnisko darbinieku piesaiste novadam sadarbībā ar NVA un tuvākajām profesionālām izglītības iestādēm
Pašvaldības, uzņēmēju un NVA sadarbība skolēnu nodarbinātības sekmēšanai vasaras brīvlaikā
IT infrastruktūras izveide visā novada teritorijā, modern tehnoloģiju pielietojuma paplašināšana
Mācību un darba prakšu vietu nodrošināšana sadarbībā ar uzņēmējiem
Mūžizglītības, formalās un neformālās izglītības attīstība uzņēmējdarbības un kvalificētu darbinieku veicināšanai
Lietus ūdens savākšanas un meliorācijas sistēmas izveide pilsētā un pagastos
Sporta stadiona atjaunošana Līvānu pilsētā, Jaunsilavās un Rožupē
Līvānu novada izglītības iestāžu darbības attīstība centralizētā un savstarpēji integrētā tīklā
Vietējo dabas resursu (t.sk. derīgo izrakteņu - kūdra, māls, dolomīts, sapropelis) efektīvāka izmantošana uzņēmējdarbības attīstībai
Pilsētas gazifikācijas tīklu attīstība
Daudzdzīvokļu un pašvaldības iestāžu māju energoefektivitātes paaugstināšana
Līvānu novada pagastos esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvartālu iekšpagalmu renovācija
Vides pārvaldības un vides komunikācijas sistēmas ieviešana Līvānu novadā
Dzelzceļa radīto trokšņu slāpēšana
Sabiedriskās kārtības, iedzīvotaju un novada viesu personīgas drošības uzlabošana
Līvānu slimnīcas sniegto pakalpojumu klāsta paplašināšana (sociālā rehabilitācija, netradicionālā medicīna, mobilie pakalpojumi)
Sabiedrības informēšanas pasākumu uzlabošana (t.sk. pašvaldības mājas lapas pārstrukturizācija un attīstība, SIA „LDzKS” un SIA „Līvānu siltums” informācijas izplatīšana iedzīvotājiem par pakalpojumu pieejamību un izmaksu veidošanos)
Sakoptas vides veicināšana (t.sk. atkritumu urnu uzstādīšana, komunikācija ar „bezsaimnieku” māju īpašniekiem u.c.)
SIA „LDzKS” vietējo koordinatoru/struktūrvienību izveide pagastos
Speciālistu piesaiste no citiemLatvijasreģioniem un ārzemēm, t.sk. bijušo Līvānu novada iedzīvotāju atgriešanās novadā
Līvānu novada teritorijas mārketinga pasākumi
Kvalificētu cilvēkresursu investīciju vides attīstības jautājumos veidošana pašvaldībā
158 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Mājražotāju, individuālo komersantu, mikro un MVU, biedrību saimnieciskās darbības atbalsta pasākumi
Ģimeņu atbalsta pakalpojumu attīstība
Iedzīvotāju un viesu miera, drošības, pārvietošanās, kultūras, brīvā laika pavadīšanas iespēju uzlabošana
DRAUDI
Demogrāfiskās slodzes (darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaita attiecība pret personu skaitu darbspējas vecumā) paaugstināšanās
Iedzīvotāju skaita turpmāka samazināšanās, iedzīvotāju emigrācija no novada
Jaunu darba vietu neveidošanās
Vietējo iedzīvotāju psiholoģiska pretestība pret viesstrādniekiem (no Latvijas vai ārzemēm)
Tranzīta autotransporta un dzelzceļa pārvadājumu intensitātes straujš pieaugums
Dabas vides neparedzams un nezināms piesārņojums vai tā pieaugums
Dubnas upes gultnes piesārņojums turpina strauji pieaugt hidroelektrostacijas darbības rezultātā
Kvalificētu un mazkvalificētu speciālistu skaita turpmāka samazināšanās ražošanas un pakalpojumu jomās publiskajā un privātajā sektorā
Uzņēmumu aizplūšana uz citām pilsētām un valstīm
Sociālās situācijas pasliktināšanās
Darba prasmju un kultūras degradācijas turpināšanās
Valsts budžeta turpmāka konsolidācija
Mainīga valsts nodokļu politika
Valsts pasūtījuma samazināšanās medicīnā
Politiskie riksi saistībā ar plānošanas reģionu, teritoriju, līmeņu izmaiņām
Plūdi Dubnā, Daugavā, Feimankā un citās novada upēs
Ņemot vērā katra pagasta stiprās puses un attīstības potenciālu, ir izstrādāta Līvānu pilsētas
un katra pagasta potenciālā specializācija novada kontekstā (t.i. pieredze, resursi stiprās
puses, ko citi var mācīties un/vai izmantot):
159 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Attēls Nr. 61: Līvānu pilsētas un katra pagasta potenciālā specializācija novada kontekstā
160 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
II DAĻA:STRATĒĢISKĀ DAĻA
161 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
2.1. IEVADS
Mēģināt darīt vienlaicīgi visu nozīmē neizdarīt neko. Nepieciešams izvēlēties savu attīstības
politiku - veidus un ceļus, pa kuriem ejot, ir iespējams Līvanu novada uzplaukums par spīti šī
brīža demogrāfiskajai situācijai. Ņemot vērā pašreizējās situācijas analīzes rezultātus un
ilgtermiņa uzstādījumus Līvanu novada teritorijas attīstībai, lai sasniegtu izvirzītos mērķus
un attīstības vīziju, definēti 2 stratēģiskie virzieni jeb ilgtermiņa prioritātes, kas ir pamats
saskaņotām darbībām un projektiem, un ietvars finansējuma piesaistei.
2.2. PLĀNOŠANAS KONTEKSTS UN TIESISKAIS IETVARS
Lai izvēlētos pareizos veidus un ceļus, pa kuriem iet, ir izvērtētas Līvānu novada attīstības
iespējas un perspektīvas saskaņā ar augstākstāvošiem un/vai ietekmējošiem 1) starptautiska
līmeņa, 2) nacionāla līmeņa, 3) reģionāla līmeņa, 4) vietēja līmeņa plānošanas
dokumentiem.
Starptautiskais līmenis Svarīgākie starptautiskie politikas un attīstības plānošanas dokumenti, kas ņemti vērā,
izstrādājot Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmu 2012. – 2018.gadam
ir:
Stratēģija „Eiropa 2020”;
ES teritoriālā kohēzija;
ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam;
Pārrobežu sadarbības programmas.
Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatā ir trīs savstarpēji saistīti mērķi:
Gudra izaugsme (izglītība, zināšanas un inovācija);
Ilgtspējīga izaugsme (resursu efektīvi izmantojama, videi draudzīgāka un konkurētspējīgāka ekonomika);
Integrējoša izaugsme (augsta nodarbinātības un ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija).
Lai sasniegtu šos mērķus, nepieciešams realizēt vairākas pamatiniciatīvas, piemēram,
ieviest inovācijas, attīstot zinātni un pētniecību un likvidējot plaisu starp zinātni un tirgu;
ieviest digitālo vienoto tirgu, kura pamatā ir īpaši ātrs internets; atbalstīt pāreju uz
ekonomiku, kurā efektīvi izmanto resursus un kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju
līmeni; palīdzēt ES rūpniecības bāzei kļūt konkurētspējīgai pēckrīzes pasaulē, veicināt
uzņēmējdarbību un attīstīt jaunas iemaņas; nodrošināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo
kohēziju, palīdzot trūcīgiem un sociāli atstumtiem cilvēkiem un sniedzot viņiem iespēju būt
aktīvai sabiedrības daļai.
162 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
ES teritoriālā kohēzija balstās uz Eiropas teritoriālās attīstības perspektīvu (1999.) un
Eiropas telpiskās attīstības plānošanas instrumentu (ESPON), un to papildinājuši Kopienas
kohēzijas stratēģiskās pamatnostādnes (2006.), Eiropas Komisijas Piektais ziņojums par
ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju (2010.) un citi dokumenti. Ar teritoriālo kohēziju
saprot – veicināt visu teritoriju saskaņotu un ilgtspējīgu attīstību, pamatojoties uz
teritoriālajām iezīmēm un resursiem. Teritoriālās kohēzijas principi ir jāņem vērā, īstenojot
visas politikas jomas visos administratīvajos līmeņos.
ES Stratēģijā Baltijas jūras reģionam (2009.) ir izvirzīti četri svarīgākie uzdevumi:
veicināt vides ilgtspēju reģionā;
kāpināt Baltijas jūras reģiona ekonomisko izaugsmi un labklājību;
sekmēt Baltijas jūras reģiona pieejamību un pievilcību;
vairot Baltijas jūras reģiona drošību.
Stratēģijas ietvaros ir Ziemeļu dimensija, kuras ietvaros notiek arī sadarbība ar trešajām
valstīm reģionā (tai skaitā Krieviju). Latvijai nozīmīgie virzieni: Baltijas enerģijas tirgus
starpsavienojumu plāns, transeiropas transporta tīkls un tā savienojums ar ES
kaimiņvalstīm, kopīga Baltijas jūras reģiona izglītības un pētniecības lauka attīstība u.c.
Pārrobežu sadarbības programmas paredzētas pārrobežu sadarbības veicināšanai ar
kopēju vietēju un reģionālu ierosmju palīdzību un starpvalstu sadarbību, piemēram, Latvijas
– Lietuvas pārrobežu sadarbības programma; Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības
programma u.c.
Nacionālais līmenis Galvenie nacionālie politikas un attīstības plānošanas dokumenti ir:
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam;
Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam;
Latvijas nacionālā reformu programma „ES 2020”stratēģijas īstenošanai.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (2010.) ir galvenais valsts
attīstības plānošanas dokuments, kurā Latgales reģiona un Līvānu novada intereses ir
nozīmīgas šādās prioritātēs:
„Kultūras telpas attīstība”
„Ieguldījumi cilvēkkapitālā”
„Paradigmas maiņa izglītībā”
„Inovatīva un efektīva ekonomika”
163 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
„Daba kā nākotnes kapitāls”
„Telpiskās attīstības perspektīva”
„Inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība”
Latvijas vidējā termiņa plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns 2007.-
2013.gadam (2006.) un darbības programmas, kā arī to papildinājumi – „Cilvēkresursi un
nodarbinātība”, „Uzņēmējdarbība un inovācijas”, „Infrastruktūra un pakalpojumi”, t.sk.
horizontālā prioritāte „Policentriskā attīstība”. Šī prioritāte paredz nostiprināt pilsētu kā
reģionu attīstības dzinējspēku potenciālu, kā arī veidot pilsētu tīklu. Aktivitātē „Nacionālas
un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšanai līdzsvarotai valsts attīstībai”
finansējumu saņem arī Līvānu novads.
Latvijas nacionālajā reformu programmā „ES 2020” ” stratēģijas īstenošanai (2011.)
noteiktais valsts mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību, nodrošinot vidējā termiņā IKP
pieauguma tempus 4-5% apmērā un augstu nodarbinātības līmeni 73% apmērā līdz
2020.gadam. Programmā paredzēti pasākumi:
nodarbinātības līmeņa sasniegšanai: strukturālās reformas preču un pakalpojumu tirgos, palielinot uz eksportu orientēto nozaru produkciju, it īpaši nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, veicinot inovācijas, paaugstinot loģistikas un tranzītpakalpojumu konkurētspēju, paātrinot IKT ieguldījumu; uzņēmējdarbības vides uzlabošana, pilnveidojot normatīvos aktus, radot atbilstošu infrastruktūru, sniedzot finansiālu atbalstu komercdarbības attīstībai; strukturālā bezdarba samazināšana, ekonomiski aktivizējot darbaspēku, sekmējot pašnodarbinātību; strukturālās izmaiņas profesionālajā izglītībā un augstākā izglītība modernizācija;
ieguldījumu palielināšanai pētniecībā un attīstībā: zinātniskā potenciāla attīstīšana un uzņēmumu un zinātnieku ilgtermiņa sadarbības platformas izveidošana; inovatīvu komersantu atbalstīšana:
augstāko izglītību ieguvušo īpatsvara palielināšana un skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvara samazināšana: dažāda līmeņa izglītības pieejamības nodrošināšana;
nabadzības līmeņa samazināšanas mērķa sasniegšanai: ienākumu nevienlīdzības samazināšana; uz ģimenēm ar bērniem vērsti sociālās aizsardzības pasākumi; nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu līdzdalības darba tirgū veicināšana;
energoefektivitātes palielināšana: mājokļu siltināšana, energoefektivitātes paaugstināšana sabiedriskās un ražošanas ēkās, efektīvas apgaismojuma infrastruktūras ieviešana pašvaldību publiskajās teritorijās.
Reģionālais līmenis Izmantotie reģionālie politikas un attīstības plānošanas dokumenti ir:
Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006. – 2026.gadam;
Latgales stratēģija 2030;
164 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Latgales plānošanas reģiona attīstības programma 2010. – 2017.gadam, t.sk. Latgales reģiona pilsētu lomas un ekonomikas profili;
Latgales plānošanas reģiona mūžizglītības attīstības rīcības plāns 2007. – 2013.gadam;
Latgales plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programma 2010. – 2017. gadam
Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumā 2006. – 2026. gadam noteikti
stratēģiskie virzieni:
- vārti starp Austrumiem un Rietumiem ar lielu attīstības potenciālu; - konkurētspējas pieaugums ekonomikā, balstīts uz cilvēkresursu attīstību un
vides kvalitāti.
Galvenās Latgales reģiona vērtības:
- cilvēki; - daba/kultūra; - ģeogrāfiskais novietojums pie ES Austrumu robežas.
Latgales reģiona telpiskās vērtības:
- tradicionālais apdzīvojums; - Daugavas ieleja; - ezeri (simbols Ezerzeme); - aizsargājamo dabas teritoriju kompleksi; - meži; - derīgo izrakteņu atradnes; - starptautiskie transporta koridori.
Telpiskās struktūras stratēģiskie attīstības virzieni:
- reģiona konkurētspējas paaugstināšana; - reģiona infrastruktūras attīstība; - lauku teritoriju attīstība.
Latgales stratēģijas 2030 (2010.) mērķis ir panākt straujāku reģiona ekonomisko attīstību,
lai celtu cilvēku ienākumus, saglabātu un vairotu Latgales bagātīgo potenciālu un padarītu
Latgali par pievilcīgu dzīves vidi arī nākamajām paaudzēm. Lai to sasniegtu, nepieciešams
būtiski palielināt privātā sektora īpatsvaru pievienotās vērtības radīšanā, palielināt darba
vietu skaitu, paaugstināt uzņēmumu darbības efektivitāti, tehnoloģisko izcilību un
darbaspēka produktivitāti. Tā rezultātā paredzēta iedzīvotāju ienākumu palielināšanās,
2030.gadā sasniedzot 60% no ES vidējās bruto darba samaksas.
Stratēģiskie virzieni: Savienojumi, Prasmes, Gudra pārvaldība, Efektīvi uzņēmumi
165 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas 2010. – 2017.gadam
Apakšprogrammas „Attīstības centru tīkls”: Līvāni paredz atbalstu reģionālas nozīmes
attīstības centra – Līvānu pilsētas stiprināšanai un pilsētas attīstībai, pamatojoties uz tās
īpašajām iezīmēm un lomu Latgales reģionā ekonomikas sektoru attīstībā. Līvānu loma
pilsētu tīklā: Industriāla pilsēta - Latgales uzņēmējdarbības katalizators - tradicionālā
mantojuma un 21.gs. tehnoloģiju apvienojums:
a. reģiona nozīmes attīstības centrs
b. katalizators - uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta centrs Latgalei
c. industriālās ražošanas pilsēta
d. pašvaldības-uzņēmēju- NVO sadarbība
e. tradicionālā mantojuma, tehnoloģiju, riteņbraucēju un zaļo ziņu novads
Latgales plānošanas reģiona mūžizglītības attīstības rīcības plāna 2007. – 2013.gadam
mērķis ir pārdomāti, efektīvi plānojot un koordinējot izglītības un nodarbinātības
pārvaldību reģionā, atbalstot pašvaldībās izveidoto daudzveidīgas mūžizglītības
piedāvājuma sistēmu, nodrošināt katram Latgales reģiona iedzīvotajam vienlīdzīgu,
kvalitatīvu formālās un neformālās mācīšanās pieejamību visa mūža garumā, tādējādi arī
veicinot reģiona attīstību. Latgales reģiona mūžizglītības attīstības rīcības plāns paredz trīs
prioritātes, kas saskaņotas ar Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.-2013.gadam:
1) Pieejamība - noteikt valsts un pašvaldību atbildību par mūžizglītības politiku reģionā, kas
atbalsta katra iedzīvotāja uzņēmību, nodarbinātību un adaptācijas spējas, pilsonisku
līdzdalību un sociālo iekļaušanu, personīgo pašpilnveidi katrā dzīves posmā dažādās dzīves
jomās no bērnības līdz vecumam un nodrošina mūžizglītības (formālās un neformālās)
pieejamību iedzīvotājiem jebkurā dzīves posmā un jomā, neatkarīgi no viņu vecuma,
dzimuma iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības,
funkcionāliem traucējumiem.
2) Piedāvājums - iesaistot sociālos partnerus un attīstot valsts un privātās partnerības
iniciatīvas izglītībā kā efektīvu sadarbības instrumentu līdzsvara starp izglītības
piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu nodrošināšanai, veidot kvalitatīvas izglītības
piedāvājumu pieaugušajiem, kas nodrošina kompetences darbam, pilsoniskai līdzdalībai un
sekmē uz augstām prasmēm balstītu konkurētspējīgu zināšanu ekonomiku un
demokrātisku sabiedrību, motivējot tos, kuri mācīšanās iespējas nenovērtē un neizmanto,
gan tos, kas virza Latvijas konkurētspēju globālajā ekonomikā.
3) Pārvaldība- izveidot saskaņotu sistēmu un efektīvu resursu (tai skaitā finanšu) pārvaldi,
ievērojot dalītās atbildības un nozaru politiku mijiedarbības principus, vienotas
mūžizglītības sistēmas attīstībai, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas kvalitatīvas
mūžizglītības pieejamībā katram iedzīvotājam, tādejādi veicinot pozitīvu pārmaiņu
procesus atsevišķu indivīdu dzīvē un sabiedrībā kopumā.
166 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Latgales plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programmas 2010. –
2017.gadam virsmērķis ir uzlabota sociālās drošības sajūta un dzīves kvalitāte. Virsmērķi
veido:
SOCIĀLĀ IEKĻAUŠANĀS – rīcības, kas sekmē personu ar funkcionāliem traucējumiem, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju un viņu ģimenes loceklu sociālo iekļaušanos (integrētību) atbilstoši viņu iespējām
AKTĪVA DZĪVES POZĪCIJA - rīcības, kas palīdz personām ar funkcionāliem traucējumiem, sociālās atstumtības riskam pakļautiem iedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem ieņemt aktīvu dzīves pozīciju atbilstoši viņu iespējām
Labāka DZĪVES KVALITĀTE - aprūpe, kas uzlabo personu ar funkcionāliem traucējumiem dzīves kvalitāti.
Programmas stratēģiskie mērķi orientēti uz sociālo pakalpojumu pieejamību, jebkura
iedzīvotāja pamata vajadzību apmierināšanu, kā arī sociālo darbinieku (dienestu)
kapacitātes paaugstināšanu.
Vietējais līmenis Galvenie Līvānu novada politikas un attīstības plānošanas dokumenti, uz kuru pamata
veidoa jaunā stratēģija, ir:
Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2008. – 2014.gadam;
Līvānu novada teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam;
Līvānu novada tūrisma attīstības vadlīnijas (2004);
Jersikas pagasta teritorijas plānojuma grozījumi 2002.-2014.
Līvānu novada pašvaldības vides politikas un integrētās vides sadarbības deklarācija (2008)
Līvānu novada pašvaldības vides sektora attīstības vīzija un rīcības vadlīnijas 2008.-2014.gadam
Līvānu novada jaunatnes politikas rīcības programma 2011.- 2013.gadam
167 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
2.3. LĪVĀNU NOVADA VĪZIJA 2020
Vīzijas izvērsts apraksts
Līvānu novads 2020 ir viesmīlīgs, elastīgs novads ērtā ģeogrāfiskās atrašanās vietā un starp
25 lielākajiem novadiem Latvijā pēc iedzīvotāju skaita, dzimstības rādītajiem ražošanas
apjomiem un iedzīvotāju ienākumiem. Līvānu pilsēta ir visa novada un blakus esošo
teritoriju attīstības centrs, kurā koncentrējas izaugsmes resursi, sociālās un ekonomiskās
aktivitātes un pakalpojumi. Pagastu teritorijas nodrošina pievielcīgu dzīves vidi, mierīgu
atpūtu un rekreāciju. Pateicoties labiem transporta savienojumiem, pilsēta un pagastu
teritorijas ir viegli pieejamas. Tas veicina lauku un aktīvā tūrisma attīstību.
Uzņēmējdarbības vide, moderno tehnoloģiju pielietošanas prasmes un iespējas ļauj novadā
sekmīgi attīstīties rūpniecībai, komercpakalpojumiem, mājražošanai, tradicionālai un
bioloģiskai lauksaimniecībai. Uzņēmumi rada konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus
ar augstu pievienoto vērtību.Biznesa inkubācijas un sociālās uzņēmējdarbības atbalsta
pasākumu rezultātā bezdarba līmenis novadā ir zem vidējā Latgales rādītāja.
Tīrā daba, kvalitatīvais izglītības, sociālās aprūpes, aktīvās atpūtas un brīvā laika
pavadīšanas iespēju klāsts ir iemesls, kāpēc arvien vairāk laimīgu ģimeņu izvēlas dzīvot
Līvānu novadā. Dzimstības lejupslīde ir ierobežota, pateicoties lielajam klāstam pašvaldības
un nevalstiskā sektora ģimeņu atbalsta pasākumu.
Sakārtotās industriālās teritorijas ir darba vieta gan vietējiem un blakus novadu
iedzīvotājiem, gan no citām pilsētām un valstīm iebraukušajiem speciālistiem. Pateicoties
pārdomātai vietējai pārvaldei, novadā ir pozitīvs sociālais klimats un augsts sabiedriskās
kārtības un drošības līmenis.
Līvanu novads ir Latvijas lepnums 2020!
Līvānu novads –
uzņēmējdarbība, modernās
tehnoloģijas un pievilcīga vide
ģimenes labsajūtai
168 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
2.4. LĪVĀNU NOVADA FUNKCIONĀLĀS IETEKMES ZONA UN EKONOMISKĀ SPECIALIZĀCIJA
Līvānu novada administratīvajā centrā Līvānos atrodas plaši pārstāvēts valsts un
pašvaldības iestāžu un uzņēmumu tīkls, kuru var izmantot blakus esošo novadu un citu
Latgales un Latvijas pašvaldību iedzīvotāji:
Institūcija Sniegti pakalpojumi Funkcionālās ietekmes zona
Nodarbinātības valsts aģentūras Preiļu sektora Līvānu sektors
Nodrošina iedzīvotāju iekārtošanu darbā, apmācību, profesionālo orientāciju, kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanos, vietējās nodarbinātības programmas izstrādāšanu un īstenošanu
Līvānu novads
Preiļu novads
Valsts drošības policijas Daugavpils reģionālās nodaļas Preiļu grupa un Preiļu rajona policijas pārvaldes Līvānu policijas nodaļa
Veic noziegumu profilaksi un nodrošina sabiedriskās kārtības ievērošanu
Līvānu novads
VAS „Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales mežsaimniecība
Apsaimnieko mežus videi draudzīgā veidā un atbilstoši katras teritorijas apsaimniekošanas galvenajam mērķim, t.sk. izstrādā individuālos apsaimniekošanas plānus atsevišķām teritorijām; saglabā un attīsta uzņēmuma valdījumā esošus sabiedrībai nozīmīgus, kā arī rekreācijas, kultūras un vēstures vides objektus; veicina bioloģisko daudzveidību apsaimniekojamos mežos.
Līvānu novads; Daugavpils, Ilūkstes, Krāslavas, Aglonas, Preiļu, Riebiņu, Vārkavas, Jēkabpils, Salas, Viesītes, Krustpils, Aknīstes novadi
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Latgales reģionālās iestādes Preiļu biroja Līvānu filiāle
Nodrošina VID administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu novada teritorijā un administrēt, uzturēt efektīvu muitas maksājumu iekasēšanas sistēmu.
Līvānu novads
Valsts meža dienesta (VMD) Dienvidlatgales virsmežniecības Līvanu mežniecība
Kontrolē LR likumdošanas ievērošanu jebkurām darbībam (medības, mežsaimniecība u.c.) mežu teritorijās; nodrošina ugunsdrošības uzraudzību
Līvānu novads
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Jēkabpils nodaļas Līvānu filiāle
Pasu noformēšanas, saņemšanas/izsniegšanas pakalpojumu nodrošināšana
Līvānu novads
Visi blakus esošie novadi
VSAA klientu apkalpošanas punkts /no 01.08.2011./
Valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšana
Līvānu novads
Visi blakus esošie novadi
LR Veselības ministrijas Veselības veicināšanas reģionālā koordinētāja
Veselības veicināšanas pasākumu, kampaņu organizēšana sadarbībā ar novada sporta, izglītības, tūrisma, jaunatnes speciālistiem, NVO
Līvānu novads
AS „Latvijas Gāze” Jēkabpils iecirknis
Nodrošina ar dabasgāzi daļu Līvānu novada iedzīvotāju. Vienlaicīgi uzņēmums arī pilnveido drošības, piegādes un datorizācijas sistēmas, nodrošina iedzīvotājus ar kvalitatīvākiem pakalpojumiem.
Līvānu novads
169 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
SIA „Latvenergo” Austrumu ET Preiļu ETR Līvānu iecirknis
Nodarbojas ar enerģijas ražošanu un tirdzniecību, nodrošina iedzīvotājus ar elektroenerģiju.
Līvānu novads
SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”
Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana; sadzīves atkritumu apsaimniekošana un teritorijas tīrīšana; Grants un smilts karjeru izstrāde.
Līvānu novads
SIA „Līvānu siltums” Centralizētas siltumapgādes nodrošināšana Līvānu pilsēta
SIA „Līvānu slimnīca” un LR Veselības inspekcijas Sirds veselības kabinets
Stacionāro un ambulatoro medicīnas pakalpojumu, veselības aprūpes, paliatīvās un ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšana; sirds veselības stāvokļa un sirds slimību riska faktoru noteikšana
Līvānu novads
Visi blakus esošie novadi
Līvānu novada pašvaldības Alternatīvās aprūpes pakalpojumu centrs „Rožlejas”
Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšana bērniem un pieaugušajiem
Līvānu novads
Visi blakus esošie novadi
Turku, Rožupes, Jersikas, Sutru un Rudzātu pagasta pārvaldes
Ūdens ieguve, attīrīšana un sadale;
Pašvaldības pakalpojumi pagastu teritorijās
Līvānu novada
pagasti
Līvānu novada centrālā bibliotēka Moderni reģionālas nozīmes bibliotēkas pakalpojumi, piemēroti dažādām vecuma grupām (t.sk. informācijas meklējumsistēmu un datubāzu publiska pieejamība, bibliotekāro, bibliogrāfisko, faktogrāfisko uzziņas, nepieciešamās informācijas pieprasīšana no citām bibliotēkām u.c.)
Līvānu novads
Latgale
Latvija
Līvānu novada vakara (maiņu) vidusskola
Vispārējās vidējās izglītības pakalpojumi, sociālās integrācijas un mūžizglītības pakalpojumi
Līvānu novads
Latgale
Latvija
Rudzātu speciālā internātpamatskola
Vispārējās pamatizglītības pakalpojumi izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, 1.līmeņa profesionālās pamatizglītības un interešu izglītības pakalpojumi
Līvānu novads
Latgale
Latvija
Latgales mākslas un amatniecības centrs
Vietēja, reģionāla un starptautiska mēroga amatniecības attīstības pasākumi, kultūrtūrisma aktivitātes, amatniecības zināšanu, prasmju un tradīciju saglabāšana un attīstība
Līvānu novads
Latgale
Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs
Biznesa inkubatora pakalpojumi jaunajiem uzņēmumiem (t.sk. telpu īre, juridiskie, grāmatvedības, biroja u.c. pakalpojumi), veicinot uzņēmumu veidošanos, attīstību un nostiprināšanos Līvānu novadā
Līvānu novads
Latgale
Līvānu novada kultūras centrs Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība, profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana,tradicionālo svētku organizēšana, pašdarbības kolektīvu darbības koordinēšana
Līvānu novads
Latgale
Līvānu novads nodrošina iedzīvotājiem visus pamata pakalpojumus. Novads iekļaujas
Latgales un Latvijas biznesa inkubatoru tīklā, mākslas un amatniecības sektora attīstībā,
kultūrvēstures, kultūras izziņas, dabas un aktīvā tūrisma produktu klāstā. Savukārt, novads
170 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
izmanto ekonomiskā trijstūra lielo pilsētu (Daugavpils, Rēzekne un Jēkabpils) sniegtos
pakalpojumus izglītības (augstākās, profesionālās, mūžizglītības), zinātniskās pētniecības,
sporta un kultūras jomās.
Izstrādājot Līvānu novada stratēģisko plānu, ir ņemti vērā augstākminēto pilsētu un Līvānu
novadam blakus esošo teritoriju attīstības mērķi, prioritātes, esošie un potenciālie resursi,
kas var tikt izmantoti abpusējai sadarbībai ar Līvanu novadu.
Pakalpojumi un resursi, kurus Līvānu novadam nodrošinaDaugavpils, Rēzekne, Jēkabpils,
Preiļi un pieguļošie novadi:
Preiļi VID Latgales reģionālās iestādes Preiļu nodaļa
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Preiļu nodaļa
Profesionālā izglītība (Preiļu arodvidusskola, Jaunaglonas arodvidusskola
Va/s „Latvijas Valsts ceļi” Latgales reģiona Preiļu nodaļa
SIA "Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs" Latgales Lauku konsultāciju biroja filiāle Preiļos
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Preiļu iecirknis
Centrālās statistikas pārvaldes Preiļu datu savākšanas un apstrādes centrs
Valts Zemes Dienesta Latgales reģionālās nodaļas Preiļu birojs
CSDD Preiļu nodaļa
Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldes Preiļu filiāle
171 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģionālās brigādes Preiļu daļa
Dienvidlatgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde
Latgales tiesas apgabala Preiļu rajona prokuratūra
Latgales tiesu apgabala Preiļu rajona tiesa
Pilsonības migrācijas lietu pārvaldes Preiļu nodaļa
Preiļu zemesgrāmatu nodaļa
VA Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Preiļu nodaļa
Latgales reģionālās Valsts darba inspekcijas Preiļu birojs
Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālā nodaļa
Veselības aprūpe (SIA ”Preiļu slimnīca”, SIA”Lāzers”)
Veselības inspekcija, Kontroles pārvalde, Sabiedrības veselības kontroles departaments, Latgales kontroles nodaļa, Preiļu kontroles un uzraudzības daļa
Daugavpils Latgales reģiona attīstības aģentūra
Latgales plānošanas reģions, Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centrs
Latgales reģionālā Valsts darba inspekcija
Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā vides pārvalde
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Daugavpils nodaļa
Daugavpils Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts
Autotransporta direkcija valsts SIA Daugavpils nodaļa
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Pārtikas un veterinārais dienests, Daugavpils pārvalde
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Latvijas Valsts ceļi VAS, Latgales reģiona Daugavpils nodaļa
Valsts valodas centrs
Valsts valodas prasmes atestācijas komisijas Daugavpils nodaļa
Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, Daugavpils informācijas centrs
Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvalde, Daugavpils reģionālā nodaļa
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Daugavpils reģionālā nodaļa
Latvijas Republikas Valsts kase, Daugavpils norēķinu centrs
Veselības inspekcija, Kontroles pārvalde, Sabiedrības veselības kontroles departaments, Latgales kontroles nodaļa, Daugavpils kontroles un uzraudzības daļa
Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, Latgales nodaļa
Daugavpils reģionālais sabiedrisko pakalpojumu regulators
Daugavpils sanitārā robežinspekcija
Elektronisko sakaru direkcija valsts AS, Daugavpils reģionālā nodaļa
Profesionālā izglītība (Mākslas vidussskola Saules skola, Daugavpils 1. arodvidusskola, Daugavpils 2. arodskola, Daugavpils 38. arodvidusskola, Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola, Daugavpils Medicīnas koledža, Daugavpils Mūzikas vidusskola, Daugavpils Tirdzniecības skola, Latgales transporta un sakaru tehniskā skola, Daugavpils Mežciema arodskola, Višķu profesionālā vidusskola, Bebrebes profesionālā vidusskola)
Augstākā izglītība un zinātne (Daugavpils Universitāte, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Daugavpils filiāle, Rīgas Aeronavigācijas institūta Daugavpils filiāle, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Daugavpils filiāle, Transportu un sakaru institūta Latgales filiāle, SIA "Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas "Attīstība" Daugavpils filiāle, Latvijas Universitātes Daugavpils filiāle, Baltijas starptautiskās akadēmijas Daugavpils filiāle, Psiholoģijas augstskolas
172 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Daugavpils filiāle, Rīgas Tehniskās universitātes Daugavpils filiāle, Ekonomikas un kultūras augstskolas Daugavpils filiāle, SIA "Sociālo tehnoloģiju augstskola" Daugavpils filiāle)
Kultūra (Daugavpils teātris, Latgales centrālā bibliotēka, Daugavpils novada kultūras centrs, Novadpētniecības muzejs)
Veselības aprūpe (SIA "Daugavpils reģionālā slimnīcā", SIA "Daugavpils bērnu veselības centrs", SIA"Daugavpils zobārstniecības poliklīnika")
Psihoneirologiskā slimnīca”, SIA „Medicīniskā firma”Dinas””, SIA”Dermatovenerologs”, SIA”IVAKO GROUP”, SIA”MEDA D”, SIA „Privātklīnika ”Ģimenes veselība””, IK „Fizioterapijas kabinets VALE”)
Sports (Daugavpils olimpiskais centrs, Sporta centrs "Daugavpils Ledus", Daugavpils spīdveja klubs "Lokomotīve", Daugavpils Universitātes peldbaseins)
Atpūtas un izklaides kompleksi („City Center" un „Klondaika” – boulings, kino u.c., atpūtas komplekss „Vilnis", „SilverScreen Cinema” kinoteātris)
Viesnīcas („Park hotel Latgola", „Hotel Dinaburg", Sporta komplekss „Celtnieks", Viesu māja „Villa Ksenija", Sporta komplekss „Olimpija", Hotel „Leo", viesnīca „Rebir”)
Rēzekne Latvijas Darba devēju konfederācijas Rēzeknes nodaļa
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Rēzeknes nodaļa
Latgales aparātbūves tehnoloģiskais centrs
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra VA, Austrumu reģions
Valsts būvinspekcija, Rēzeknes reģions
Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Bērnu ārpusģimenes aprūpes koordinācijas nodaļas konsultante Latgales reģionā
Elektronisko sakaru direkcija valsts AS Rēzeknes reģionālā nodaļa
Latgales reģionālā valsts darba inspekcija, Rēzeknes sektors
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Kontroles un uzraudzības departaments, Latgales nodaļa
Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, Rēzeknes informācijas centrs
Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvalde, Rēzeknes reģionālā nodaļa
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Rēzeknes reģionālā nodaļa
Profesionālā izglītība (Rēzeknes 14. arodvidusskola, Grāmatvedības un finanšu koledža, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola, Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola, Rēzeknes profesionālā vidusskola, Valsts robežsardzes koledža, Rēzeknes pārtikas rūpniecības skola, Latgales amatniecības meistaru skola, Lūznavas profesionālā vidusskola, Viļānu 41.arodvidusskola)
Augstākā izglītība (Rēzeknes Augstskola, Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāle, Baltijas Starptautiskās Akadēmijas Rēzeknes filiāle, Rīgas Aeronavigācijas institūta Rēzeknes filiāle, Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas "Attīstība" Rēzeknes filiāle)
Speciālā izglītība (Rēzeknes Logopēdiskā internātpamatskola, Rēzeknes Katoļu vidusskola)
Veselības aprūpe (SIA "Rēzeknes slimnīca", SIA "Rēzeknes veselības aprūpes centrs", SIA "Rēzeknes neatliekamās medicīniskās palīdzības stacija", SIA "Rēzeknes laboratorija", SIA "Magnetom Medical")
Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras Rēzeknes filiāle (tuberkulozes slimnīca);
Valsts asinsdonoru centra Latgales filiāle
Atpūtas un izklaides centri („Latgale", „Klondaika”, „Džokera boulinga klubs”)
173 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Jēkabpils Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parks
"Autotransporta direkcija" valsts SIA Jēkabpils nodaļa
Latgales reģionālā valsts darba inspekcija, Jēkabpils birojs
"Latvijas Valsts ceļi" VAS, Latgales reģiona Jēkabpils nodaļa
"Lauksaimniecības datu centrs" valsts aģentūra
"Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" VA, Dienvidu reģions
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Jēkabpils reģionālā nodaļa
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts ''BIOR'', Latgales reģionālā laboratorija, Jēkabpils paraugu pieņemšanas kabinets
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Jēkabpils nodaļa
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), Jēkabpils nodaļa
Valsts augu aizsardzības dienests, Vidusdaugavas reģionālā nodaļa
Veselības inspekcija, Latgales kontroles nodaļa
Profesionālā izglītība (Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Jēkabpils 109.arodskola)
Augstākā izglītība (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, Jēkabpils filiāle, Biznesa augstskola “Turība”, Jēkabpils filiāle, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Jēkabpils filiāle, Psiholoģijas Augstskola, Jēkabpils filiāle)
Mūžizglītība (Valodu mācību centrs, Jēkabpils filiāle, Namiķis, mācību centrs, Rīgas Samariešu apvienība, Jēkabpils nodaļa, Latvijas Tautas skolas Jēkabpils nodaļa, SIA “ Mācību centrs Austrumvidzeme”, SIA “BUTS” mācību centrs, SIA “Darba Drošibas serviss”, Jēkabpils tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centrs)
SIA "Jēkabpils autobusu parks
SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Jēkabpils reģionālais birojs
Atpūtas, treniņu un izklaides iespējas (Ūdens relaksācijas centrs SPA „Citrus”, Salas peldbaseins, zirgu izjādes, Jēkabpils Peintbola Klubs "x3m", izklaides centrs „Oāze”, izklaides centrs „Atlantis”)
Viesnīcas („Daugavkrasti”, „Hercogs Jēkabs”, Jēkabpils sporta centra viesnīca, Citrus SPA viesnīca, jauniešu mītne „Agrobiznesa koledža”)
Bez tam Dagdas arodvidusskolā (Dagdas novads), Malnavas koledžā (Kārsavas novads) un
Zilupes arodvidusskolā (Zilupes novads)Līvānu novada jaunieši profesionālo var saņemt
vidējo izglītību.
Darba migrāciju veicina labā ceļu un sabiedriskā transporta infrastruktūra, kā rezultātā
Līvānu novada iedzīvotāji ir nodarbināti Preiļos un Jēkabpilī, turpretī šo pilsētu/novadu
iedzīvotāji dodas strādāt uz Līvaniem.
Mācību migrācijas funkcionālās saites parāda pašvaldību savstarpējie maksājumi, 2010.gadā
tie veikti starp Līvānu novadu un Jekbapils novadu, Vārkavas novadu, Daugavpils novadu,
Rīgas pilsētu. Izglītības pakalpojumus Līvānu novadā vakara (maiņu) vidusskolā izmanto
audzēkņi arī no tālākiem rajoniem (2010./2011.mācību gadā skolu apmeklēja audzekņi no 11
dažādām pašvaldībām).
Līvānu novada plānotā attīstība kā uzņēmējdarbības, moderno tehnoloģiju attīstības centrs
radīs priekšnoteikumus jaunu uzņēmumu attīstībai. Līvānu novada pašvaldība kā
174 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
stratēģisku projektu izvirzījusi industriālās zonas sakārtošanu/atjaunošanu, kas papildus
veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, t.sk. piesaistītu blakus esošo novadu iedzīvotajus savu
biznesu uzsākt tieši Līvanos.
Optisko stikla šķiedras produktu, kūdras pārstrādes produktu un kokrūpniecības produktu
ražošanas ziņā Līvanu novada ietekmes zona stiepjas Eiropas mērogā.
Latgales stratēģijā 2030 paredzēts, ka Līvāni ir industriāla pilsēta – Latgales
uzņēmējdarbības katalizators – tradicionālā mantojuma un XXI gadsimta tehnoloģiju
apvienojums. Ņemot vērā Līvānu novada specializāciju un Latgales reģiona kopējās
attīstības tendences nākotnē svarīgi būs nostiprināt funkcionālās saites:
ar Daugavpili un Rēzekni inovāciju un uzņēmējdarbības veicināšanas jomā, tai skaitā radošo industriju attīstībā, kas balstās uz esošo pieredzi un tradīcijām;
ar Daugavpili, Rēzekni un Jēkabpili loģistikas, transporta un kravu pārvadājumu jomā;
ar Preiļiem – pārtikas rūpniecībā un mājražošanā;
ar visām iepriekšminētajām pilsētām saskaņotas izglītības sistēmas attīstīšanā, lauksaimniecības un bioloģisko produktu ražošanā, kā arī tūrismā.
Attēls 62: Līvānu novada vēlamā funkcionālās ietekmes zona
(ekonomikas profils)
175 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
2.5. LĪVĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA
2.6. RĪCĪBU PLĀNS – PRIORITĀTES, RĪCĪBU VIRZIENI, RĪCĪBAS, PASĀKUMI, SASNIEGUMU INDIKATORI, PASĀKUMU REALIZĀCIJAS LAIKS UN ATBILDĪGIE
37
Papildus pašvaldības, pašvaldības iestāžu, struktūrvienību un kapitālsabiedrību ikgadējambudžetam. Finanšu resursi – pašvaldības budžets, ES un cits ārējais finansējums (t.sk. sponsoru ziedojumi). 38
PII – pirmsskolas izglītības iestāde
Mērķi Rīcību virzieni Rīcības/Uzdevumi Pasākumi/Projektu idejas Sasniegumu indikatori/Iznākuma rezultatīvie rādītāji (cipars aiz rādītāja nozīmē kārtas numuru Ieviešanas uzraudzības plānā)
Izpildes termiņš/ Realizāci- jas laiks
Atbildīgie pašvaldības darbinieki, nodaļas (izpildītāji)
Nepieciešams papildus finansējums37
Prioritāte 1:
Dzīves un darba prasmes, pašiniciatīva un uzņēmība Mērķis:
Mūža garumā
attīstīt
uzľēmējdarbībai un
darbam
nepieciešamās
dzīves prasmes,
iemaľas,
pašiniciatīvu un
uzľēmību
Rīcības virziens 1.1.
Visiem bērniem
bērnībā (1-6 gadi)
tiek attīstītas pamata
dzīves prasmes un
radošā domāšana
RĪCĪBA 1.1.1.
Pirmsskolas
izglītības
pieejamības
nodrošināšana
visiem Līvānu
novada bērniem
neatkarīgi no
viľu dzīvesvietas
novadā
PASĀKUMS 1.1.1.1
Pirmsskolas izglītības pieejamības
nodrošināšana visiem Līvānu novada
bērniem neatkarīgi no viľu dzīvesvietas
novadā
Bērnu skaits rindā uz vietu bērnudārzā
(13)
Katru gadu Izglītības
pārvalde, PII38
“Rūķīši”,
pirmsskolas
grupiľas
pagastos
NĒ
PASĀKUMS 1.1.1.3
PII "Rūķīši" teritorijas labiekārtošana
2015 IPN,
Būvniecības
nodaļa,
PII“Rūķīši”
JĀ
RĪCĪBA 1.1.2.
Pirmsskolas,
interešu un
neformālās
izglītības iestāžu
darbinieku un
bērnu vecāku
sadarbības
veicināšana (t.sk.
bērnu un vecāku
pamata dzīves
prasmju un
radošo
nometľu,
darbnīcu
organizēšana)
PASĀKUMS 1.1.2.1.
Pirmsskolas, interešu un neformālās
izglītības iestāžu darbinieku un bērnu
vecāku sadarbības veicināšana (t.sk. bērnu
un vecāku pamata dzīves prasmju un
radošo nometľu, darbnīcu organizēšana)
Reāli darbojošos NVO, kas veicina
sadarbību starp vecākiem,
pirmsskolas, interešu un neformālās
izglītības iestādēm, skait un to
darbībā iesaistītie iedzīvotāju skaits
(14)
Pirmsskolas izglītības un citu iestāžu
organizētu konkursu, izstāžu,
koncertu, socializējošu pasākumu
skaits, kas vērsti uz sadarbību ar bērnu
vecākiem (24)
Katru gadu Izglītības
pārvalde, PII
“Rūķīši”,
pirmsskolas
grupiľas
pagastos,
privātais
sektors
JĀ
177 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
39
LBJC – Līvānu bērnu un jauniešu centrs 40
LIIC - Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs, t.sk. Līvānu biznesa inkubators
Rīcības virziens 1.2.
Skolas vecumā (7-18
gadi) tiek saglabātas
un attīstītas pamata
dzīves prasmes,
individualitāte,
lokālpatriotisms,
biznesa
pamatzināšanas,
personīgā iniciatīva,
atbildība un
interese par dabas
zinātnēm
RĪCĪBA 1.2.1.
Skolēnu sociālo,
dzīves, darba
prasmju un
intereses par
dabas zinātnēm
veidošana,
praktiskā
pielietojamība
un
popularizēšana
PASĀKUMS 1.2.1.1.
Dzīves, darba prasmju attīstības
aktivitāšu, vasaras prakšu un radošo
darbnīcu organizēšana ar uzsvaru uz
pārdodamiem produktiem
Pamatskolu un vidusskolu absolventu
turpmākā izglītība, kas saistīta ar
dabas zinātnēm (6)
Izglītojamo skaits interešu izglītības
programmās, kas saistītas ar dabas
zinātnēm (8)
Skolu un citu iestāžu organizētu
konkursu, izstāžu, koncertu,
socializējošu pasākumu skaits, kas
veicina sociālo , dzīves, darba prasmju
apguvi un interesi par dabas zinātnēm
un to praktisko pielietojumu (24)
Izveidoto prakses vietu skaits
Katru gadu Izglītības
pārvalde,
skolas, LBJC39
JĀ
PASĀKUMS 1.2.1.2.
Līvānu novada iestāžu, biedrību un
uzľēmumu sadarbības tīkla izveide un
aktualizēšana skolēnu uzľēmības, dzīves
un darba prasmju attīstībai un intereses
par dabas zinātnēm veidošanai
Katru gadu LIIC40
, skolas NĒ
PASĀKUMS 1.2.1.3.
Skolu pasākumi, koncerti, uzstāšanās,
izstādes, parādot sasniegumu praktisko
pielietojamību
Katru gadu Skolas NĒ
PASĀKUMS 1.2.1.4.
Novada mēroga skolēnu konkursi dabas
zinātnēs sadarbībā ar ražojošajiem
uzľēmumiem
Katru gadu Skolas, LIIC,
LBJC
JĀ
PASĀKUMS 1.2.1.5.
Mājturības kabinetu renovācija un mācību
aprīkojuma papildināšana visās novada
skolās
2013-2014 Skolas,
Izglītības
pārvalde, IPN
JĀ
PASĀKUMS 1.2.1.6.
Dabaszinību kabineta un laboratorijas
izveide Līvānu 1.vidusskolas Laimiľas
skolā
2015 Līvānu
1.vidusskola
(t.sk. Laimiľas
skola), IPN
JĀ
PASĀKUMS 1.2.1.7.
IT un skolotāju metodiskā centra izveide
Līvānu 1.vidusskolā
2013 Līvānu
1.vidusskola,
Izglītības
JĀ
178 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
pārvalde
RĪCĪBA 1.2.2.
Skolēnu
lokālpatriotisma
veidošana
PASĀKUMS 1.2.2.1.
Skolēnu mācību prakses vietējos
uzľēmumos
Studentu, kas pēc studijām
atgriezušies novadā, skaita pieaugums
(10)
Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi
novadā (11)
Nodrošināto prakses vietu skaits
studējošajiem
Katru gadu Skolas,
Izglītības
pārvalde, LIIC
NĒ
PASĀKUMS 1.2.2.2.
Līvānu novada „Studiju fonda” darbības
nodrošināšana(t.sk. privātie investori)
Katru gadu Izglītības
pārvalde,
Sabiedrisko
attiecību
speciālists
JĀ
RĪCĪBA 1.2.3.
Brīvprātīgā
darba preztiža
paaugstināšana
un
popularizēšana
skolās
PASĀKUMS 1.2.3.1.
Skautu un gaidu kustības popularizēšana
un nometľu organizešāna(t.sk. privātie
investori)
Reāli darbojošos NVO skaits un to
darbībā iesaistīto iedzīvotāju skaits
(14)
Skolu un citu iestāžu organizētu
nometľu, konkursu, izstāžu, koncertu,
socializējošu pasākumu skaits, kuros ir
piesaistīti brīvprātīgie (24)
Skautu un gaidu kustībā iesaistīto
novada iedzīvotāju skaits
Katru gadu Skolas (klašu
audzinātāji),
LBJC
JĀ
RĪCĪBA 1.2.4.
Skolēnu biznesa
pamatzināšanu
un prasmju
attīstība
PASĀKUMS 1.2.4.1. Skolēnu mācību
uzľēmumu veidošana programmas
„Junior Achievement” ietvaros
Izveidoto mācību uzľēmumu un
jaunu uzľēmumu skaits (9)
Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi
novadā (11)
Reāli darbojošos NVO skaits, projektu
apjoms (14)
Apmācību procesā izmantoto vietējo
Katru gadu Skolas,
Izglītības
pārvalde, LIIC
NĒ
PASĀKUMS 1.2.4.2. Līvānu novada mazo
grantu konkurss iedzīvotāju aktivizēšanai
savas dzīves vides sakārtošanā
Katru gadu Izglītības
pārvalde, LIIC
JĀ
PASĀKUMS 1.2.4.3. Atbalsts
uzľēmējdarbības mācību materiālu,
mācību moduļu (valsts programmu) un
jaunu apmācību metožu izstrādē
skolotājiem un izglītojamiem atbilstoši
vecumam, piesaistot uzľēmējus un
2013-2014 Skolas,
Izglītības
pārvalde, LIIC
NĒ
179 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
41
PAD - Plānošanas un attīstības daļa
biznesa vides speciālistus
izejmateriālu, vietējo uzľēmumu
produktu un pakalpojumu skaits gadā
PASĀKUMS 1.2.4.4. Vietējo izejmateriālu,
vietējo uzľēmumu produktu,
pakalpojumu izmantošana apmācību
procesā
Katru gadu Skolas,
Izglītības
pārvalde, LIIC
NĒ
Rīcības virziens 1.3.
Visa mūža garumā
tiek saglabāta un
attīstīta iedzīvotāju
pašaktivitāte,
uzņēmība, dzīves
prasmes, atbildība,
gatavība saprātīgi
riskēt un vēlme
strādāt
RĪCĪBA 1.3.1.
Saiknes un
sadarbības ar
profesionālo un
augstāko
izglītības iestāžu
studentiem
attīstība
absolventu
piesaistei Līvānu
novadam
PASĀKUMS 1.3.1.1.
Līvanu novada studentu datu bāzes
izveide un uzturēšana
Imigrantu skaita, kas saistīts ar
studējošo atgriešanos, pieaugums
novadā (10)
Izveidoto prakses vietu skaits.
Skolu un citu iestāžu organizētu
konkursu, izstāžu, koncertu,
socializējošu pasākumu, kas stiprina
saikni ar profesionālo un augstāko
izglītības iestāžu studentiem, skaits
(24)
Katru gadu Skolu
pašpārvaldes,
LBJC
NĒ
PASĀKUMS 1.3.1.2.
Ikgadējā Līvānu novada studentu festivāla
organizēšana pilsētas svētku ietvaros
Katru gadu Skolu
pašpārvaldes,
LBJC
NĒ
PASĀKUMS 1.3.1.3.
Studentu tikšanos ar novada
vidusskolēniem organizēšana
Katru gadu Skolas NĒ
PASĀKUMS 1.3.1.4.
Studiju prakšu organizēšana, izmantojot
sadarbības modeli „Pašvaldība –
profesionālās/augstākās izglītības iestāde
- students – vietējais uzľēmums”
Katru gadu LIIC NĒ
RĪCĪBA 1.3.2.
Mūžizglītības un
pašīstenošanās
pasākumi Līvānu
novada
iedzīvotāju
uzľēmējdarbība
s, darba iemaľu,
prasmju un
personīgās
individualitātes
PASĀKUMS 1.3.2.1.
Apmācību programmu un kursu
īstenošana dažādām mērķgrupām Līvānu
novadā
Bibliotēku apmeklētāju, kuru interese
ir saistīta ar izglītošanos un
uzľēmējdarbību, skaits (7)
Reāli darbojošos NVO, kas saistīti ar
mūžizglītību un pašīstenošanos,
skaits un to darbībā iesaistīto
iedzīvotāju skaits (14)
Katru gadu LIIC, Izglītības
pārvalde, IPN
JĀ
PASĀKUMS 1.3.2.2.
Reģionāli, nacionāli un starptautiski
pieredzes apmaiľas un sadarbības
pasākumi
Katru gadu PAD41
(IPN,
LIIC)
JĀ
180 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
42LNKC - Līvānu novada kultūras centrs 43KC – kultūras centri
attīstībai
Skolu un citu iestāžu organizētu
konkursu, izstāžu, koncertu,
socializējošu pasākumu, kas orientēti
uz mūžizglītību un pašīstenošanos,
uzľēmējdarbības, darba iemaľu,
prasmju un personīgās
individualitātes attīstību, skaits (24)
Reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku, kas
iesaistās mūžizglītības un
pašīstenošanās pasākumos, skaits (28)
Nodarbinātības līmenis (29)
Jaunu darba vietu skaits salīdzinajumā
ar iepriekšējo gadu (31)
Līvānu novada pagastu skolu sniegto
pakalpojumu (t.sk. rīkoto pasākumu)
skaits un veidi gadā
PASĀKUMS 1.3.2.3.
Ikgadējas gada balvas „Līvānu novada
ZELTA TALANTI” organizēšana(t.sk.
privātie investori)
Katru gadu LNKC42
,
bibliotēkas
JĀ
PASĀKUMS 1.3.2.4.
Ikgadējas gada balvas „Līvānu novada
UZĽĒMĒJS” organizēšana
Katru gadu LIIC JĀ
PASĀKUMS 1.3.2.5.
Līvānu novada pagastu skolu kā
daudzfunkcionālu izglītības, kultūras,
sabiedrisko un paaudžu mijiedarbības
centru attīstība
Katru gadu Skolas,
pagasta
pārvaldes,
pagastu KC43
,
pagasta
bibliotēkas,
sociālie
darbinieki
NĒ
RĪCĪBA 1.3.3
Līvānu
inženiertehnoloģ
iju un inovāciju
centra (LIIC)
darbības
paplašināšana
PASĀKUMS 1.3.3.1.
Studentu un jauniešu prakšu vietu
apzināšana Līvānu novadā (biedrībās, z/s,
uzľemumos) un popularizēšana studentu
un jauniešu vidū
Ekonomiski aktīvo vienību skaits, kas
izmanto LIIC pakalpojumus (30)
Izveidoto prakses vietu skaits.
LIIC darbības rezultātā izsniegto
būvatļauju skaits un ekspluatācijā
nodoto uzľēmējdarbības objektu
Katru gadu LIIC, LBJC NĒ
PASĀKUMS 1.3.3.2.
Biznesa plānu/mazo grantu konkursu
organizēšana
Katru gadu LIIC JĀ
181 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
PASĀKUMS 1.3.3.3.
Biznesa ideju autoru un menedžeru
tikšanos organizēšana
(jaunu un rekonstruēto) skaits un
platība (36)
Katru gadu LIIC NĒ
PASĀKUMS 1.3.3.4.
Līvānu novada uzľēmumu datu bāzes
regulāra aktualizēšana
Katru gadu LIIC NĒ
PASĀKUMS 1.3.3.5.
Uzľēmējdarbības attīstībai nepieciešamo
konsultāciju un apmācību nodrošināšana
Katru gadu LIIC JĀ
PASĀKUMS 1.3.3.6.
Pielietojamās pētniecības pasākumu
attīstība Līvānu novadā
2015-2018 LIIC JĀ
182 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
44Neskaitot pašvaldības personāla, iestāžu, struktūrvienību un kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma izmaksas 45TEP – tehniski ekonomiskais pamatojums 46LDzKS – SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”
Mērķi Rīcību virzieni Rīcības/Uzdevumi Pasākumi/Projektu idejas
Sasniegumu indikatori/Iznākuma rezultatīvie rādītāji (cipars aiz rādītāja nozīmē kārtas numuru Ieviešanas uzraudzības plānā)
Izpildes termiņš/ Realizāci- jas laiks
Atbildīgie pašvaldības darbinieki, nodaļas (izpildītāji)
Nepieciešams papildus finansējums44
Prioritāte 2 Uzņēmējdarbība, darbs un ģimenes labsajūta
Mērķis:
Nodrošināt
pievilcīgu vidi
uzľēmējdarbībai,
darbam un
ģimenes
labsajūtai
Rīcības virziens
2.1.
Vietējiem
iedzīvotājiem,
esošajiem un
potenciālajiem
uzľēmējiem un
investoriem tiek
nodrošināta
pievilcīga
ekonomiskā
vide
RĪCĪBA 2.1.1.
Līvānu biznesa
parka attīstība
bijušajā
industriālajā
zonā
PASĀKUMS 2.1.1.1.
Līvānu biznesa parka attīstības bijušajā industriālajā
zonā TEP45
izstrāde
Reģistrēto ilgstošo
bezdarbnieku skaits (28)
Ekonomiski aktīvo vienību
skaits (30)
Jaunu darba vietu skaits
salīdzinajumā ar iepriekšējo
gadu (31)
Zemes platības pēc lietošanas
mērķiem (35)
Izsniegto būvatļauju skaits un
ekpluatācijā nodoto
uzľēmējdarbības objektu
(jaunu un rekonstruēto) skaits
un platība (36)
Bijušās industriālās zonas
2012-2013 PAD JĀ
PASĀKUMS 2.1.1.2.
Industriālā zonā esošo neizmantoto zemes gabalu
identifikācija, kartēšana, aprakstīšana un mārketinga
pasākumi
2012-2013 PAD, LIIC, Zemes
ierīcības
inženieris, juristi
JĀ
PASĀKUMS 2.1.1.3.
Telekomunikāciju un interneta pieejamības uzlabošana
bijušajā industriālajā zonā(privātais investors)
2014-2015 Izpilddirektors,
Būvniecības
daļa, PAD,
Datortīklu
administratori
JĀ
PASĀKUMS 2.1.1.4.
Ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošana bijušajā
industriālajā zonā
2015-2018 Būvniecības
daļa, PAD,
LDzKS46
JĀ
PASĀKUMS 2.1.1.5.
Celtniecības ielas rekonstrukcija (t.sk. veloceliľa
ierīkošana)
2015 Būvniecības
daļa, PAD
JĀ
183 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
PASĀKUMS 2.1.1.6.
Publiskās infrastruktūras un sabiedriskā transporta
nodrošināšana industriālajā zonā
notekūdeľu kvalitātes rādītāji
(38)
Investīciju apjoms pašvaldības
pamata infrastruktūrā
(autoceļi, ūdens, kanalizācija,
siltumapgāde, apgaisme, ēkas)
bijušajā industriālajā zonā (40)
Katru gadu Izpilddirektors,
Transporta tīklu
inženieris
JĀ
PASĀKUMS 2.1.1.7.
PPP projektu ieviešana industrialās zonas attīstībai
(privātais investors)
2015-2018 Izpilddirektors,
PAD
JĀ
RĪCĪBA 2.1.2.
Transporta
infrastruktūras
uzlabošana
Līvānu novadā
PASĀKUMS 2.1.2.1.
Zaļās, Saules, Lāčplēša, Rūpniecības, Rudzutaka, Jāľa,
Fabrikas, Celtniecības, Dzirnavu, Dubnas, Līču,
Draudzības ielu vai to posmu un ceļa, kas savieno
Dzirnavu ielu ar Uzvaras ielu, rekonstrukcijas tehnisko
projektu izstrāde
Iedzīvotāju apmierinātība ar
transporta infrastruktūru un
dzīvi novadā (11)
Investīciju apjoms pašvaldības
pamata infrastruktūrā
(autoceļi, apgaisme) (40)
2012-2014 Būvniecības
daļa, IPN,
Transporta tīklu
inženieris
JĀ
PASĀKUMS 2.1.2.2.
Zaļās, Saules, Lāčplēša, Rūpniecības, Rudzutaka, Jāľa,
Fabrikas, Celtniecības, Dzirnavu, Dubnas, Līču,
Draudzības ielu vai to posmu un ceļa, kas savieno
Dzirnavu ielu ar Uzvaras ielu, rekonstrukcija
2015-2018 Būvniecības
daļa, IPN,
Transporta tīklu
inženieris
JĀ
PASĀKUMS 2.1.2.3.
Līvānu novada pagastu ceļu rekonstrukcija
2012-2018 Būvniecības
daļa, IPN,
pagastu
pārvaldes,
Transporta tīklu
inženieris
JĀ
PASĀKUMS 2.1.2.4.
Līvānu pilsētas ielu un daudzdzīvokļu māju kvartālu
infrastruktūras uzlabošana – 3. kārta (Jelgavas, Krustpils,
Sofijas, Kurzemes, Kr.Valdemāra, Kuldīgas un Strelnieku
ielu kvartālā)
2012-2013 PAD (IPN),
Būvniecības daļa
JĀ
184 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
PASĀKUMS 2.1.2.5.
Līvānu pilsēta Rīgas tranzīta ielas posma sakārtošana
2012 Būvniecības
daļa, IPN,
Transporta tīklu
inženieris
JĀ
PASĀKUMS 2.1.2.6.
Ūdens transporta (prāmja pār Daugavu) satiksmes
uzlabošana Līvānu novada un blakus esošo teritoriju
attīstībai(privātais investors)
2015-2016 Izpilddirektors,
PAD, Tūrisma
organizators
JĀ
RĪCĪBA 2.1.3.
Dzīvojamā
fonda un
daudzdzīvokļu
māju
iekšpagalmu
vides attīstība
Līvānu novadā
PASĀKUMS 2.1.3.1.
Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu labiekārtošana
pagastu centros
Iedzīvotāju apmierinātība ar
dzīvojamo fondu un
daudzdzīvokļu māju
iekšpagalmu vidi un dzīvi
novadā (11)
Pašvaldības dzīvojamais fonds
(dzīvokļu skaits, kopējā platība)
(20)
Izsniegto būvatļauju skaits un
ekpluatācijā nodoto dzīvokļu
un dzīvojamo māju (jaunu un
rekonstruēto) skaits un platība
(22)
Ierīkoto un labiekārtoto rotaļu
un atpūtas laukumu platība
daudzdzīvokļu māju
iekšpagalmos (41)
2015-2016 Pagastu
pārvaldes,
Būvniecības
daļa, IPN
JĀ
PASĀKUMS 2.1.3.2.
Privātmāju, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un Līvānu
novada pašvaldības ēku energoefektivitātes
paaugstināšana(privātais investors)
2012-2018 Izpilddirektors,
PAD, LDzKS
JĀ
PASĀKUMS 2.1.3.3.
Mājokļu politikas izstrāde un realizācija imigrējošā
darbaspēka atbalstam
2013 Izpilddirektors,
PAD, LDzKS,
Personāla un
darba
aizsardzības
speciālists
JĀ
RĪCĪBA 2.1.4.
Komunālo
pakalpojumu
pieejamības un
kvalitātes
uzlabošana
Līvānu novadā
PASĀKUMS 2.1.4.1.
Līvānu ūdenssaimniecības attīstība - II kārta (jaunu
ūdens un kanalizācijas pieslēgumu ierīkošana Līvānu
pilsētā)
Iedzīvotāju apmierinātība ar
komunālajiem pakalpojumiem
un dzīvi novadā (11)
Notekūdeľu kvalitātes rādītāji
(38)
2012-2013 Izpilddirektors,
PAD, LDzKS
JĀ
PASĀKUMS 2.1.4.2.
Jaunsilavu ciema ūdenssaimniecības rekonstrukcija
2012-2013 Turku pagasta
pārvalde,
izpilddirektors,
PAD, LDzKS
JĀ
185 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
PASĀKUMS 2.1.4.3.
Ielu apgaismes sistēmas attīstība Līvānu pilsētā (sevišķi
individuālo māju rajonos) un pagastu centros
Investīciju apjoms pašvaldības
pamata infrastruktūrā (ūdens,
kanalizācija, siltumapgāde) (40)
Savākto atkritumu daudzums
novadā (42)
Nelegālo atkritumu izgāztuvju
skaits un apjoms (49)
Centralizētajai ūdens apgādes
sistēmai pieslēgto iedzīvotāju
skaits Līvānos – vismaz 72%
Centralizētajai kanalizācijas
sistēmai pieslēgto iedzīvotāju
skaits Līvānos – vismaz 77,6%
2015-2018 Izpilddirektors,
LDzKS, PAD
JĀ
PASĀKUMS 2.1.4.4.
Komunālo pakalpojumu uzľēmumu materiāli tehniskās
bāzes un cilvēkresursu attīstība
Katru gadu LDzKS, SIA
“Līvānu siltums”
JĀ
PASĀKUMS 2.1.4.5.
Regulāru informatīvu kampaľu organizēšana par
komunālo pakalpojumu pieejamību un to izcenojumu
veidošanos
Katru gadu LDzKS, SIA
“Līvānu siltums”
NĒ
PASĀKUMS 2.1.4.6.
SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” mājas
lapas izstrāde
2012 LDzKS,
Datortīklu
administratori,
Sabiedrisko
attiecību
speciālists
JĀ
PASĀKUMS 2.1.4.7.
Atkritumu šķirošanas laukuma izveide Līvānu novadā
2015-2018 LDzKS,
Būvniecības
daļa, PAD,
Izpilddirektors
JĀ
PASĀKUMS 2.1.4.8.
Lietus ūdens kanalizācijas sistēmas uzlabošana Līvānu
pilsētā un pagastu centros
2015-2018 LDzKS,
Būvniecības
daļa, PAD
JĀ
PASĀKUMS 2.1.4.9.
Jaunu tehnoloģisku risinājumu ieviešana centralizētās
siltumapgādes sistēmā
2015-2018 SIA “Līvānu
siltums”,
Būvniecības
daļa,
Izpilddirektors
JĀ
PASĀKUMS 2.1.4.10.
Elektronisko ūdensskaitītāju uzstādīšana Līvānu pilsētas
daudzdzīvokļu māju dzīvokļos (E-WATER)
2012 LDzKS, PAD,
Izpilddirektors
JĀ
186 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
47
UP – Uzľēmēju padome
RĪCĪBA 2.1.5.
Līvānu novada
teritorijas
mārketinga
pasākumi
konkurētspējas
paaugstināšan
ai
PASĀKUMS 2.1.5.1.
Izglītības iestāžu ikgadējas popularizēšanas kampaľas
Migrācijas saldo (3)
Imigrantu skaita pieaugums
novadā (10)
Tūristu skaits novadā (t.sk.
nakšľotāju skaits) (15)
Līvānu pašvaldības mājas lapas
apmeklētāju skaits (23)
Teritorijas attīstības indekss
(27)
Ekonomiski aktīvo vienību
skaits (30)
Iedzīvotaju apmierinātība ar
dzīvi novadā (11)
Katru gadu Skolas, Izglītības
pārvalde
NĒ
PASĀKUMS 2.1.5.2.
Lielformāta reklāmu uzstādīšana publiskās vietās
Līvanos
Katru gadu Sabiedrisko
attiecību
speciālists, LNKC
JĀ
PASĀKUMS 2.1.5.3.
Līvānu novada zīmola izveide
2012 Sabiedrisko
attiecību
speciālists
JĀ
PASĀKUMS 2.1.5.4.
Reklāmas video par novaduizveide
2013 LIIC, Sabiedrisko
attiecību
specialists, UP47
JĀ
PASĀKUMS 2.1.5.5.
Līvānu pilsētas zīmju atjaunošana pie pilsētas robežas
Rīgas, Daugavpils, Preiļu virzienā
2013 PAD,
Būvniecības
daļa, Sabiedrisko
attiecību
speciālists
JĀ
PASĀKUMS 2.1.5.6.
www.livani.lv tulkošana angļu un krievu valodās
2012 Sabiedrisko
attiecību
specialists,
Datortīklu
administratori
JĀ
PASĀKUMS 2.1.5.7.
Informatīvo norāžu un māju numuru zīmju izvietošana
Līvānu pilsētā (t.sk. info norādes - vairāku slāľu kartēs
pašvaldības mājas lapā)
2012-2013 Izpilddirektors,
arhitekts,
datortīklu
administratori
JĀ
PASĀKUMS 2.1.5.8.
Informatīvo norāžu un māju numuru zīmju
izvietošananovada teritorijā (t.sk. info norādes - vairāku
slāľu kartēs pašvaldības mājas lapā)
2014-2015 Izpilddirektors,
arhitekts,
datortīklu
administratori
JĀ
187 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
RĪCĪBA 2.1.6.
Mājražotāju,
individuālo
komersantu,
MVU un
biedrību
saimnieciskās
darbības
atbalsta
pasākumi
PASĀKUMS 2.1.6.1.
Socialās uzľēmējdarbības popularizēšana un attīstība
Līvānu novadā
Reģistrēto ilgstošo
bezdarbnieku skaits (28)
Nodarbinātības līmenis (29)
Jaunu darba vietu skaits
salīdzinajumā ar iepriekšējo
gadu (31)
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
uz vienu iedzīvotāju (32)
Katru gadu LIIC, UP,
Sociālais
dienests
NĒ
PASĀKUMS 2.1.6.3.
Vietējo preču un pakalpojumu noieta veicināšana (t.sk.
vietējo produktu regulāru tirdziľu organizēšana)
Katru gadu LIIC, UP NĒ
PASĀKUMS 2.1.6.4.
Vietējo produktu Interneta veikala un stacionāras
tirdzniecības vietas izveide Līvanos(privātais investors)
2013 LIIC, UP JĀ
PASĀKUMS 2.1.6.5.
Bezdarbnieku - NVA profesionālo kursu absolventu datu
bāzes „Šeit ir pieejams darbinieks!” izveide un
ievietošana pašvaldības mājas lapā
Katru gadu LIIC, Sociālais
dienests
NĒ
RĪCĪBA 2.1.7.
Tūrisma
infrastruktūras
attīstība Līvanu
novadā
PASĀKUMS 2.1.7.1.
Līvānu stikla muzeja saglabāšana un attīstība
Tūristu skaits novadā (t.sk.
nakšľotāju skaits) (15)
Līvānu pašvaldības mājas lapas
apmeklētāju, kas ievāc
informāciju par tūrismu, skaits
(23)
Peldūdeľu kvalitāte (45)
Zaļo zonu platība pilsētā, t.sk.
labiekārtoto rekreācijas
teritoriju platība novadā (47)
Dabas objektu skaits novadā
(48)
Katru gadu LMAC JĀ
PASĀKUMS 2.1.7.2.
Domes ielas pilnīga apgaismojuma,
inženierkomunikāciju, veloceliľa un auto stāvlaukuma
ierīkošanas pussalas turpmākai attīstībai tehniskā
projekta izstrāde
2014-2015 PAD (IPN),
Būvniecības daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.1.7.3.
Domes ielas pilnīga apgaismojuma,
inženierkomunikāciju un auto stāvlaukuma ierīkošana
pussalas turpmākai attīstībai
2016-2017 PAD (IPN),
Būvniecības daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.1.7.4.
Līvānu industriālās vēstures un novadpētniecības
interaktīva muzeja izveide (t.sk. Līvānu novada
kultūrvēstures, industriālās vēstures un dabas resursu
datu bāzes pilnveidošana)
2015-2016 LMAC, LNKC,
Bibliotēkas,
sabiedrisko
attiecību
speciālists,
iedzīvotāji
JĀ
188 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
48
LNLAD - Līvānu novada domes Lauku atbalsta daļa 49
Līvānu novada domes Lauku atbalsta daļa
PASĀKUMS 2.1.7.5.
Viesnīcas (viesu nama) un kafejnīcas izveide Līvānu
pussalā(privātais investors)
2015-2016 Izpilddirektors,
PAD
JĀ
PASĀKUMS 2.1.7.6.
Aktīvā tūrisma (t.sk. velo-tūrisma, ūdens tūrisma un
aktīvās atpūtas) veicināšana Līvānu novadā
(privātieinvestori)
Katru gadu Izpilddirektors,
PAD, Tūrisma
organizators
JĀ
PASĀKUMS 2.1.7.7.
Līvānu novada tūrisma informācijas uzlabošana
Katru gadu Tūrisma
organizators
JĀ
PASĀKUMS 2.1.7.8.
Tūrisma sektora pakalpojumu sniedzēju vienota tīkla
attīstība un kapacitātes paaugstināšana
2012-2013
un katru
gadu
Tūrisma
organizators,
LMAC, IPN,
pagastu
pārvaldes
NĒ
RĪCĪBA 2.1.8.
Tūrisma
produktu
attīstība Līvanu
novadā
PASĀKUMS 2.1.8.1.
z/s un MVU kā tūrisma objektu (t.sk. klasteri) tālāka
attīstība(privātie investori)
Tūristu skaits novadā (t.sk.
nakšľotāju skaits) (15)
Jaunu darba vietu, kas saistītas
ar tūrismu, skaits salīdzinajumā
ar iepriekšējo gadu (31)
Dabas objektu skaits novadā
(48)
Katru gadu Tūrisma
organizators,
LAD48
, zemnieki,
amatnieki
JĀ
PASĀKUMS 2.1.8.2.
Lauku tūrisma produktu un pakalpojumu dažādošana
Līvānu novadā(privātie investori)
Katru gadu Tūrisma
organizators,
LAD49
, zemnieki,
amatnieki
JĀ
PASĀKUMS 2.1.8.3.
Moderno tehnoloģiju ieviešana Latgales mākslas un
amatniecības centra piedāvāto pakalpojumu un tūrisma
produktu konkurētspējas paaugstināšanai
2015-2018 IPN, LMAC JĀ
PASĀKUMS 2.1.8.4.
Kataloga - brošūras „Līvānu novada stāsti un leģendas”
veidošana un izdošana
2015-2018 LMAC, Tūrisma
organizators,
IPN, Sabiedrisko
attiecību
speciālists
JĀ
189 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
PASĀKUMS 2.1.8.5.
Stikla ražošanas tradīciju saglabāšana un stikla
amatniecības attīstība(privātais investors)
Katru gadu LMAC, Tūrisma
organizators,
IPN,
JĀ
PASĀKUMS 2.1.8.6.
Tūrisma attīstības veicināšana Latgales-Utenas-
Vitebskas pārrobežu reģionos (BELLA DVINA 2)
2012 LMAC, Tūrisma
organizators,
IPN,
JĀ
PASĀKUMS 2.1.8.7.
Videi draudzīgu izziľas tūrisma taku ierīkošana Līvānu
novada pagastu teritorijās(privātie investori)
2013-2015 LMAC, Tūrisma
organizators,
PAD, pagasta
pārvaldes, skolas
JĀ
RĪCĪBA 2.1.9.
Kvalitatīvas IT
infrastruktūras
attīstība Līvānu
novadā
PASĀKUMS 2.1.9.1.
Kvalitatīvas IT infrastruktūras ierīkošanas visā Līvānu
novadā tehniskā projekta izstrāde
Iedzīvotaju apmierinātība ar
dzīvi novadā (11)
Nodarbinātības līmenis (29)
Jaunu darba vietu skaits
salīdzinajumā ar iepriekšējo
gadu (31)
No iedzīvotājiem saľemto
sūdzību, par drošību un
priekšlikumu skaits (25)
2012-2013 Izpilddirektors,
Datortīklu
administrators,
PAD
JĀ
PASĀKUMS 2.1.9.2.
Kvalitatīvas IT infrastruktūras ierīkošana visā Līvānu
novadā
2014-2015 Izpilddirektors,
Datortīklu
administrators,
PAD
JĀ
Rīcības
virziens 2.2.
Vietējiem
iedzīvotājiem,
esošajiem un
potenciālajiem
uzľēmējiem
un investoriem
tiek
nodrošināta
pievilcīga
sociālā vide
RĪCĪBA 2.2.1.
Iedzīvotāju un
viesu miera un
drošības
līmeľa
uzlabošana
PASĀKUMS 2.2.1.1.
Līvānu novada pašvaldības policijas struktūras izveide
un uzturēšana (t.sk. materiāli tehniskās bāzes
nodrošināšana) un sadarbības uzlabošana ar valsts
policijas un glābšanas dienestiem
Iedzīvotāju apmierinātība ar
drošību un dzīvi novadā (11)
No iedzīvotājiem saľemto
sūdzību, par drošību un
priekšlikumu skaits (25)
2013 Izpilddirektors,
PAD, domes
priekšsēdētāja
vietnieks
JĀ
PASĀKUMS 2.2.1.2.
Informatīvā kampaľa „Personas drošība reālajā un
virtuālajā pasaulē” organizēšana
Katru gadu Veselības
veicināšanas
koordinētājs,
Sabiedrisko
attiecību
specialists,
pašvaldības
policija
NĒ
190 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
50
Līvānu novada centrālā bibliotēka
PASĀKUMS 2.2.1.3.
Ikgadējas informatīvās kampaľas „Kā rīkoties
katastrofas gadījumā?” organizēšana
Katru gadu Civilās
aizsardzības
specialisti,
Veselības
veicināšanas
koordinētājs
NĒ
PASĀKUMS 2.2.1.4.
Videonovērošanas sistēmas izbūves planošana un
tehniskā projekta izstrāde
2014 Izpilddirektors,
PAD,
Būvniecības
daļa, Datortīklu
administratori
JĀ
PASĀKUMS 2.2.1.5.
Videonovērošanas sistēmas uzstādīšana publiskās un
atpūtas vietās
2015-2018 Izpilddirektors,
IPN, Būvniecības
daļa, Datortīklu
administratori
JĀ
PASĀKUMS 2.2.1.6.
Daudzdzīvokļu māju vecāko vēlēšanas māju iedzīvotāju
interešu pārstāvniecības uzlabošanai(privātais investors)
2014 LDzKS NĒ
PASĀKUMS 2.2.1.7.
Bezmaksas „Priekšlikumu un ierosinājumu tālruľa”
ieviešana un priekšlikumu kastītes izvietošana pie Līvānu
novada domes
2012 Sabiedrisko
attiecību
speciālists,
LNCB50
NĒ
RĪCĪBA 2.2.2.
Iedzīvotāju un
viesu
pāvietošanās
iespēju
uzlabošana
PASĀKUMS 2.2.2.1.
Dzelzceļa pārvada izbūve gājējiem Līvānu pilsētā
Iedzīvotāju apmierinātība ar
pārvietošanās iespējām un
dzīvi novadā (11)
No iedzīvotājiem saľemto
sūdzību par pārvietošanās
iespējām un priekšlikumu
skaits (25)
2017-2018 Izpilddirektors,
PAD,
Būvniecības
daļa, Transporta
tīklu inženieris
JĀ
PASĀKUMS 2.2.2.2.
Sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana pilsētas un
pagastu teritoriju līdzsvarotai attīstībai
2014-2015 Izpilddirektors,
pagastu
pārvaldes,
Transporta tīklu
inženieris
NĒ
191 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
PASĀKUMS 2.2.2.3.
Stacijas ielas rekonstrukcija un gājēju -veloceliľa
būvniecība līdz pilsētas robežai
Investīciju apjoms pašvaldības
pamata infrastruktūrā
(autoceļi, apgaisme) (40)
2013 Izpilddirektors,
IPN, Būvniecības
daļa, Transporta
tīklu inženieris
JĀ
PASĀKUMS 2.2.2.4.
Veloceliľa izbūve līdz Jaunsilavu pamatskolai
2012 Būvniecības
daļa, IPN,
Transporta tīklu
inženieris
JĀ
PASĀKUMS 2.2.2.5.
Ielu un ceļu uzturēšanas kvalitātes nodrošināšana visu
gadu (t.sk. vēla rudens, ziemas un agra pavarasa periodā
- sniega tīrīšana, ielu kaisīšana un slaucīšana)
Katru gadu LDzKS,
Transporta tīklu
inženieris
NĒ
RĪCĪBA 2.2.3.
Izglītības
iestāžu
infrastruktūras
un atbalsta
pasākumu
uzlabošana
PASĀKUMS 2.2.3.1.
Līvānu 1.vidusskolas un Līvānu 2.vidusskolas ēdināšanas
bloku rekonstrukcija
Audzēkľu skaits vispārējās
izglītības iestādēs (t.sk. PII) (5)
Iedzīvotāju apmierinātība ar
izglītības iestāžu infrastruktūru,
atbalsta pasākumiem un dzīvi
novadā (11)
Skolu un citu iestāžu
organizētu konkursu, izstāžu,
koncertu, socializējošu
pasākumu skaits (24)
Audzēkľū skaits Līvānu bērnu
un jauniešu sporta skolā
2012-2013 Izpilddirektors,
Izglītības
pārvalde, skola,
IPN, Būvniecības
daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.2.3.2.
Līvānu 1.vidusskolas mācību kabinetu renovācija un
aprīkojuma papildināšana mācību procesa kvalitātes
paaugstināšanai
2012 Izglītības
pārvalde, skola,
IPN, Būvniecības
daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.2.3.3.
Līvānu 1.vidusskolas ieejas mezgla rekonstrukcija
2017-2018 Izglītības
pārvalde, skola,
IPN, Būvniecības
daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.2.3.4.
Aktu zāles rekonstrukcija Līvānu 2.vidusskolā
2012 Izglītības
pārvalde, skola,
IPN, Būvniecības
daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.2.3.5.
Jaunsilavas pamatskolas stadiona izbūve
2015-2016 Izglītības
pārvalde, skola,
IPN, Būvniecības
daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.2.3.6.
Rudzātu, Rožupes, Jersikas un Sutru pamatskolu sporta
2015-2016 Izglītības
pārvalde, skola,
IPN, Būvniecības
JĀ
192 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
laukumu atjaunošana daļa
PASĀKUMS 2.2.3.7.
Atbalsta pasākumu īstenošana sociālās atstumtības
riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem Līvānu
novada skolās(sociālā pedagoga un psihologa
pieejamības nodrošināšana katrā novada skolā)
Katru gadu Izglītības
pārvalde, skolas,
Sociālais
dienests
JĀ
PASĀKUMS 2.2.3.8.
Līvānu 1.vidusskolas Laimiľas skolas jumta nomaiľa,
pagalma rekonstrukcija un kabinetu aprīkojuma
papildināšana
2015-2018 Izglītības
pārvalde, skola,
IPN, Būvniecības
daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.2.3.9.
Līvānu skolu dienesta viesnīcas izveide
2016-2018 Izglītības
pārvalde, IPN,
Būvniecības daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.2.3.10.
Līvānu novada Izglītības politikas izstrāde
2012 Izglītības
pārvalde
NĒ
PASĀKUMS 2.2.3.11.
Līvānu novada izglītības iestāžu informatizācija,
informatizācija un izglītības iestāžu vienotas
elektroniskās informācijas platformas izstrāde
2012-2013 Izglītības
pārvalde, skolas,
IPN, Datortīklu
administratori
JĀ
PASĀKUMS 2.2.3.12.
Izglītības, veselības un sociālās jomas attīstības
uzlabošana Latvijas, Lietuvas un
Baltkrievijas pārrobežas reģionā (HEALTH IS WEALTH)
2012 Izglītības
pārvalde, skolas,
IPN, veselības
veicināšanas
koordinētājs
JĀ
PASĀKUMS 2.2.3.13.
Rožupes, Jersikas un Jaunsilavas pamatskolu ēku
energoefektivitātes paaustināšana
2012 Izglītības
pārvalde, skolas,
IPN, Būvniecības
daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.2.3.14.
Sporta zāles "Asote" rekonstrukcija
2015-2016 Izglītības
pārvalde, IPN,
Būvniecības
JĀ
193 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
51
Līvānu bērnu un jauniesu sporta skola
daļa, LBJSS51
RĪCĪBA 2.2.4.
Ģimenes
atbalsta
pakalpojumu
attīstība Līvānu
novadā
PASĀKUMS 2.2.4.1.
Nometľu ģimeľu sociālā klimata uzlabošanai
organizēšana
Noslēgto un šķirto laulību
skaits (4)
Izglītojamo skaits pa interešu
izglītības programmām, kas
tiek piedāvātas ģimenēm (8)
Iedzīvotāju apmierinātība ar
ģimenes atbalstu un dzīvi
novadā (11)
Reāli darbojošos NVO, kas
piedāvā ģimenes atbalsta
pakalpojumus, skaits un to
darbībā iesaistīto iedzīvotāju
skaits (14)
Dalībnieku (ģimeľu) skaits
pašdarbības kolektīvos,
amatnieku radošās apvienībās
(16)
Audžuģimeľu skaits (18)
No ģimenēm izľemto bērnu
skaits (19)
Katru gadu Izglītības
pārvalde, LBJC,
skolas, Sociālais
dienests,
veselības
veicināšanas
koordinētājs
JĀ
PASĀKUMS 2.2.4.2.
Apmācību, interaktīvu semināru organizēšana ģimenēm
Katru gadu Izglītības
pārvalde, LBJC,
skolas, Sociālais
dienests,
veselības
veicināšanas
koordinētājs
JĀ
PASĀKUMS 2.2.4.3.
Bērnu dienas aktivitāšu centra “Ķipars” darbības
nodrošināšana
2015-2018 Izpilddirektors,
Izglītības
pārvalde,
Sociālais
dienests,
veselības
JĀ
PASĀKUMS 2.2.4.4.
Gada balva „Labākā ģimene” (konkurss)
2015-2018 LNKC JĀ
PASĀKUMS 2.2.4.5.
Vietējo pakalpojumu un preču apmaiľas sistēmas (t.sk.
novadā esošo sertificēto auklīšu saraksts pašvaldības
mājas lapā) izveide(privātais investors)
2013 Sociālais
dienests
JĀ
PASĀKUMS 2.2.4.6.
Uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības
programmu izstrāde un īstenošana Līvānu novada
bērniem un to ģimenēm
Katru gadu Sociālais
dienests, LBJC,
skolas
JĀ
194 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
PASĀKUMS 2.2.4.7.
Ģimenes (bērnu) kafejnīcas izveide Līvānos (privātais
investors)
2015-2016 Izpilddirektors,
PAD
(saskaľošana)
JĀ
PASĀKUMS 2.2.4.8.
Bērnu pilsētiľas (parka) izveide Līvānos (privātais
investors)
2015-2016 Izpilddirektors,
PAD
(saskaľošana)
JĀ
RĪCĪBA 2.2.5.
Iedzīvotāju un
viesu brīvā
laika aktivitāšu
pieejamības un
kvalitātes
uzlabošana
PASĀKUMS 2.2.5.1.
Bērnu rotaļu laukumu atjaunošana un uzturēšana
Izglītojamo skaits pa interešu
izglītības programmām (8)
Iedzīvotāju apmierinātība ar
brīvā laika pavadīšanas
iespējām un dzīvi novadā (11)
Reāli darbojošos NVO, kas
piedāvā brīvā laika
pavadīšanas iespējas, skaits un
to darbībā iesaistīto iedzīvotāju
skaits (14)
Dalībnieku skaits pašdarbības
kolektīvos, amatnieku radošās
apvienībās (16)
Skolu un citu iestāžu
organizētu konkursu, izstāžu,
koncertu, socializējošu
pasākumu skaits (24)
Ierīkoto un labiekārtoto rotaļu
un atpūtas laukumu platība
(41)
Katru gadu LDzKS NĒ
PASĀKUMS 2.2.5.2.
Ielu vingrošanas pusaudžiem un jauniešiem attīstība
Līvānu novadā
Katru gadu LBJC, skolas NĒ
PASĀKUMS 2.2.5.3.
Līvānu pilsētas skeitparka pārvietošana, rekonstrukcija
un paplašināšana
2015 LBJC, skolas, IPN JĀ
PASĀKUMS 2.2.5.4.
Publiskas peldvietas ierīkošana Līvanu pilsētā(privātais
investors)
2014 Izpilddirektors,
PAD
(saskaľošana)
JĀ
PASĀKUMS 2.2.5.5.
Līvānu pilsētas stadiona rekonstrukcijas tehniskā
projekta iztrāde
2013-2014 PAD,
Būvniecības
daļa, Sporta
organizators
JĀ
PASĀKUMS 2.2.5.5.
Līvānu pilsētas stadiona rekonstrukcija
2015-2017 PAD,
Būvniecības
daļa, Sporta
organizators
JĀ
PASĀKUMS 2.2.5.6.
Izstrādāto velo maršrutu labiekārtošana un
popularizēšana
2012-2014 Tūrisma
organizators
JĀ
PASĀKUMS 2.2.5.7.
Aktīvās atpūtas laukuma ierīkošana pussalā starp Dubnu
2016-2017 Izpilddirektors,
PAD
(saskaľošana)
JĀ
195 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
un Daugavu (privātais investors)
Zaļo zonu platība pilsētā, t.sk.
labiekārtoto rekreācijas
teritoriju platība novadā (47)
PASĀKUMS 2.2.5.8.
Novadā esošo biedrību darbības un tām pieejamā
aprīkojuma popularizēšana
Katru gadu Sabiedrisko
attiecību
speciālists
NĒ
PASĀKUMS 2.2.5.9.
Atpūtas un brīvā laika pasākumu ikgadējā kalendāra
izveide un izplatīšana
Katru gadu Sabiedrisko
attiecību
speciālists (un
LNKC, LBJC,
LMAC, Tūrisma
organizatore)
NĒ
PASĀKUMS 2.2.5.10.
Aprīkojuma iegāde jaunsargu darbības aktivizēšanai
Līvanu pilsetā un pagastos
Katru gadu Skolas, LBJC JĀ
PASĀKUMS 2.2.5.11.
Multifunkcionalā jaunatnes iniciatīvu centra izveide un
aprīkojuma iegāde
2012 LBJC, IPN JĀ
PASĀKUMS 2.2.5.12.
MTB velotrases izveide gar Daugavas krastu (privātais
investors)
2013-2014 PAD, Sporta
pasākumu
organizatore,
Tūrisma
organizatore
JĀ
PASĀKUMS 2.2.5.13.
Sporta un atpūtas kompleksa izveide Jersikas pagasta
Buceniekos(privātais investors)
2015-2018 PAD, Sporta
pasākumu
organizatore,
Tūrisma
organizatore
JĀ
PASĀKUMS 2.2.5.14.
Peldbaseina būvniecība Līvānu novadā(privātais
investors)
2015-2018 PAD, Sporta
pasākumu
organizatore,
Tūrisma
organizatore
JĀ
196 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
RĪCĪBA 2.2.6.
Veselības
veicināšanas
un aprūpes
pakalpojumu
pieejamības un
kvalitātes
nodrošināšana
PASĀKUMS 2.2.6.1.
SIA „Līvānu slimnīca” sniegto stacionārās veselības
aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana(privātais
investors)
Skolu un citu iestāžu
organizētu konkursu, izstāžu,
koncertu, socializējošu
pasākumu, kas saistīti ar
veselības veicināšanu un
aprūpi, skaits (24)
Investīciju apjoms pašvaldības
sociālo pakalpojumu, kas
saistīti ar veselības veicināšanu
un aprūpi, infrastruktūrā (39)
2012-2013 SIA “Līvānu
slimnīca”
JĀ
PASĀKUMS 2.2.6.2.
Līvānu bērnu un jauniešu sporta skolas un visu novada
skolu sporta aprīkojuma bāzes papildināšana
Katru gadu Skolas, LBJSS NĒ
PASĀKUMS 2.2.6.3.
Ikgadējas informatīvas kampaľas vecākiem par bērnu
pareizu stāju, runas attīstību, veselīgu uzturu, atkarībām,
personīgo higiēnu, sirds veselību
Katru gadu Skolas, LBJC,
Veselības
veicināšanas
koordinētāja
NĒ
RĪCĪBA 2.2.7.
Sociālo
pakalpojumu
pieejamības un
kvalitātes
nodrošināšana
PASĀKUMS 2.2.7.1.
Sociālās mājas (t.sk. sociālo pakalpojumu punkta) un
sociālā dienas centra izveides tehnisko projektu izstrāde
Iedzīvotāju apmierinātība ar
sociālajiem pakalpojumiem un
dzīvi novadā (11)
Reāli darbojošos NVO, kas
nodrošina sociālos
pakalpojumus, skaits un to
darbībā iesaistīto iedzīvotāju
skaits (14)
Saľemto iesniegumu skaits un
pieľemto lēmumu skaits (GMI)
(17)
Sociālajās mājās izmitināto
personu skaits (pēc dzimuma
un vecuma) (21)
Investīciju apjoms pašvaldības
sociālo pakalpojumu
infrastruktūrā (39)
2012 Sociālais
dienests,PAD,
Būvniecības daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.2.7.2.
Sociālās mājas un sociālo pakalpojumu punkta izveide
Līvānu novadā
2012-2013 Sociālais
dienests,PAD,
Būvniecības daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.2.7.3.
Sociālā dienas centra darbības nodrošināšana Līvānu
novadā(privātais investors)
2013-2018 Sociālais
dienests,PAD
NĒ
PASĀKUMS 2.2.7.4.
Sociālo pakalpojumu mobilās brigādes izveide un
attīstība(privātais investors)
2013-2018 Sociālais
dienests,PAD
NĒ
PASĀKUMS 2.2.7.5.
Novadā pieejamo sociālo pakalpojumu aprakstīšana un
popularizēšana
Katru gadu Sociālais
dienests,
Sabiedrisko
attiecību
speciālists
NĒ
197 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
RĪCĪBA 2.2.8.
Kultūras
pasākumu
pieejamības un
kvalitātes
nodrošināšana
PASĀKUMS 2.2.8.1.
Brīvdabas estrādes būvniecības Līvānos tehniskais
projekta izstrāde
Iedzīvotāju apmierinātība ar
kultūras pasākumiem un dzīvi
novadā (11)
Reāli darbojošos NVO, kas
nodrošina kultūras aktivitātes,
skaits un to darbībā iesaistīto
iedzīvotāju skaits (14)
Dalībnieku skaits pašdarbības
kolektīvos, amatnieku radošās
apvienībās (16)
Skolu un citu iestāžu
organizētu konkursu, izstāžu,
koncertu, socializējošu
pasākumu, kas saistīti ar
kultūras dzīves dažādošanu,
skaits (24)
Investīciju apjoms pašvaldības
pamata infrastruktūrā (ēkas)
(40)
2013-2014 IPN, Būvniecības
daļa,
izpilddirektors
JĀ
PASĀKUMS 2.2.8.2.
Brīvdabas estrādes būvniecība Līvānos
2015-2015 IPN, Būvniecības
daļa,
izpilddirektors
JĀ
PASĀKUMS 2.2.8.3.
Rožupes brīvdabas estrādes un ar to saistītās
infrastruktūras (piebraucamo ceļu, stāvlaukuma,
apgaismojuma, parka) atjaunošanastehniskā projekta
izstrāde
2012 IPN, Būvniecības
daļa, Rožupes
pagasta
pārvalde,
Rožupes LNKC
JĀ
PASĀKUMS 2.2.8.4.
Rožupes brīvdabas estrādes atjaunošana un ar to
saistītās infrastruktūras (piebraucamo ceļu, stāvlaukuma,
apgaismojuma, parka) attīstība
2013-2014 IPN, Būvniecības
daļa, Rožupes
pagasta
pārvalde,
Rožupes KC
JĀ
PASĀKUMS 2.2.8.5.
Līvānu novada kultūras mantojuma saglabāšana,
attīstība un efektīva izmantošana(privātie investori)
2012-2014 LMAC, LNKC,
iedzīvotāji
JĀ
PASĀKUMS 2.2.8.6.
Līvānu novada kultūras centra piedāvāto pakalpojumu
pielāgošana ģimenēm un visa vecuma iedzīvotājiem
(t.sk. bērnu rotaļu istabas izveide Kultūras centrā)
Katru gadu LNKC JĀ
RĪCĪBA 2.2.9.
Publiskās
pārvaldes
uzlabošana
Līvānu novadā
PASĀKUMS 2.4.3.1.
Dalība valsts noteikto Vienas pieturas aģentūras (VPA)
principu ieviešanā Līvānu novada domes darbībā (t.sk.
pakalpojumu aprakstīšana un publicēšana)
Iedzīvotaju apmierinātība ar
dzīvi novadā (11)
Līvānu pašvaldīas mājas lapas
apmeklētāju skaits (23)
Katru gadu Izpilddirektors,
Datortīklu
administratori,
PAD
NĒ
PASĀKUMS 2.4.3.2.
Atbalsts valsts plānotās GIS un resursu e-pārvaldības
Katru gadu Izpilddirektors,
Datortīklu
NĒ
198 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
sistēmas ieviešanā pašvaldībās
No iedzīvotajiem saľemto
sūdzību un priekšlikumu skaits
(25)
Teritorijas attīstības indekss
(27)
Pašvaldības realizēto projektu
skaits un piesaistīto investīciju
apjoms
administratori
PASĀKUMS 2.4.3.3.
ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un
risku vadības kvalitātes uzlabošana Līvānu novadā
2012 PAD JĀ
PASĀKUMS 2.4.3.4.
Speciālistu piesaiste Līvānu novada pašvaldībā
2012 PAD JĀ
PASĀKUMS 2.4.3.5.
Līvānu novada pašvaldības attīstības plānošanas
kapacitātes paaugstināšana
Katru gadu PAD JĀ
PASĀKUMS 2.4.3.6.
Līvānu novada pašvaldības ēku rekonstrukcija un
energoefektivitātes paaugstināšana 2.kārta ( 6
pašvaldības ēku rekonstrukcija/siltināšana - Namiľs
(LBJC), domes ēkas jumts, TLMS "Dubna" ēka, PII Rūķīši
fasāde, jumts, labiekārtošana, SLO "želsirdības
centrs"ēka, autoostas publiskā tualete un uzbūvēta
uzgaidāmā telpa autoostā)
2012-2013 IPN, Būvniecības
daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.4.3.7.
Pašvaldības un struktūrvienību materiāli tehniskās bāzes
pilnveide
Katru gadu Izpilddirektors NĒ
Rīcības
virziens 2.3
Vietējiem
iedzīvotājiem,
esošajiem un
potenciālajiem
uzľēmējiem
un investoriem
tiek
nodrošināta
pievilcīga
dabas vide
RĪCĪBA 2.3.1.
Dabas vides
aizsardzības
un
sakārtošanas
pasākumu
nodrošināšana
PASĀKUMS 2.3.1.1.
Latvāľu apkarošanas pasākumu realizācija Līvānos un
Jersikas pagastā
Iedzīvotāju apmierinātība ar
dabas vidi un dzīvi novadā (11)
Investīciju apjoms pašvaldības
pamata infrastruktūrā
(autoceļi, ūdens, kanalizācija,
siltumapgāde, apgaisme, ēkas)
(40)
Ierīkoto un labiekārtoto rotaļu
un atpūtas laukumu platība
(41)
Zaļo zonu platība pilsētā, t.sk.
labiekārtoto rekreācijas
2012-2016 LDzKS, PAD,
Jersikas pagasta
pārvalde
JĀ
PASĀKUMS 2.3.1.2.
Atkritumu urnu uzstādīšana Līvānu pilsētas un pagastu
centru publiskajās teritorijās
2012 LDzKS, pagasta
pārvaldes
JĀ
PASĀKUMS 2.3.1.3.
Līvānu novada teritorijā pamesto zemju un ēku
īpašnieku apzināšana un īpašumu sakopšanas
aktivizēšana
Katru gadu Arhitekts, LAD,
Būvniecības
daļa,
(Administratīvo
jautājumu
NĒ
199 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
teritoriju platība novadā (47)
Dabas objektu skaits novadā
(48)
Nelegālo atkritumu izgāztuvju
skaits un apjoms (49)
komisija)
PASĀKUMS 2.3.1.4.
Vides objektu uzstādīšana gar Rīgas ielu
Katru gadu Arhitekts,
Būvniecības daļa
JĀ
RĪCĪBA 2.3.2.
Dabas vides
ilgtspējīgas
attīstības
nodrošināšana
PASĀKUMS 2.3.2.1.
Līvānu parku/skvēru labiekārtošanas (t.sk. apgaismotas
slēpošanas trases/velo celiľa ierīkošanas pilsētas parkā)
tehnisko projektu izstrāde
Iedzīvotāju apmierinātība ar
dabas vidi un dzīvi novadā (11)
Tūristu skaits novadā (t.sk.
nakšľotāju skaits) (15)
Investīciju apjoms pašvaldības
pamata infrastruktūrā
(autoceļi, ūdens, kanalizācija,
siltumapgāde, apgaisme, ēkas)
(40)
Ierīkoto un labiekārtoto rotaļu
un atpūtas laukumu platība
(41)
Peldūdeľu kvalitāte (45)
Zaļo zonu platība pilsētā, t.sk.
labiekārtoto rekreācijas
teritoriju platība novadā (47)
Dabas objektu skaits novadā
(48)
2012-2014 PAD, Sporta
organizators,
Būvniecības
daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.3.2.2.
Līvānu parka labiekārtošana un apgaismotas slēpošanas
trases/velo celiľa ierīkošana(t.sk. privātais investors)
2015 PAD, Sporta
organizators,
Būvniecības
daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.3.2.3.
Dubnas upes gultnes un krastu tīrīšana aktīvās atpūtas
un tūrisma attīstībai Līvānu novadā
2015-2016 PAD,
Būvniecības daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.3.2.4.
Daugavas krasta pussalā tīrīšana ūdens tūrisma attīstībai
Līvānu novadā
2016-2017 PAD,
Būvniecības daļa
JĀ
PASĀKUMS 2.3.2.5.
Pārceltuvei pieguļošās teritorijas labiekārtošana Līvānos
2016 Arhitekts,
Būvniecības
nodaļa, IPN
JĀ
PASĀKUMS 2.3.2.6.
Atpūtas un veselības mežaparka izveides Grīvas meža
Līvanu piepilsētas daļā tehniskā projekta izstrāde
2015 PAD,
Būvniecības
daļa, Arhitekts
JĀ
PASĀKUMS 2.3.2.7.
Atpūtas un veselības mežaparka izveide Grīvas meža
Līvanu piepilsētas daļā(t.sk. privātais investors)
2016-2017 PAD, veselības
veicināšanas
koordinētājs
JĀ
2.7. LĪVĀNU PILSĒTAI PIEGUĻOŠĀS INDUSTRIĀLĀS TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS SCENĀRIJI
Ražošanas uzņēmumu teritorijas kopumā aizņem nozīmīgu daļu Līvānu pilsētas teritorijas –
36,7 ha jeb 7,8% no pilsētas teritorijas. Līvānu lielākās industriālās teritorijas vienlaicīgi ir arī
galvenās problēmteritorijas pilsētā. Tās var uzlūkot kā potenciālās degradētās teritorijas,
tajā pašā laikā ražošanas zonas ir arī jaunu iespēju un rezerves teritorijas, kuru izmantošanu
iespējams dažādot, noslogot un pārdomāti attīstīt.
Viena no lielākajām ražošanas uzņēmumu teritorijām ir zona, kas funkcionāli piekļaujas Līvānu pilsētā (pilsētas dienvid-austrumu pusē), taču administratīvi šobrīd ietilpst Jersikas pagastā – turpmāk tekstā Industriālā zona.
Attēls 63: Industriālās zonas izvietojums pie Līvānu pilsētas robežas
Kopējā šīs industriālās zonas platība ir aptuveni 102 ha.
Kaut arī daļai vietējās sabiedrības un Līvānu novada viesu industriālā zona šķiet kā degradēta un neizmantota teritorija, tajā šobrīd darbojas vairāki lieli uzņēmumi, t.sk.
SIA „Līvānu mājas un logi” (koka būvkonstrukcijas un būvdetaļas)
SIA „Būve L” (celtniecības un remonta darbi),
SIA „Deka NV”(autotransporta kravu pārvadājumi)
SIA "A.T.U. Rosme"(autotransporta kravu pārvadājumi)
SIA „Adrija19” (autotransporta kravu pārvadājumi)
SIA "Baltik sistēm" (autotransporta kravu pārvadājumi),
SIA "Adugs" (pārtikas rūpniecība, konditorejas izstrādājumi)
SIA „Daugulis un partneri” (konditorejas izstrādājumu ražotne),
SIA „Saltums2” (piena pārstrāde, saldējuma ražošana),
201 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
SIA „Sencis’ (mēbeļu un seklu vairumtirdzniecības bāze),
SIA „Līvānu kūdra fabrika” (kūdras ieguve un pārstrāde),
SIA „Eko nams” (būvkonstrukciju, guļbūvju ražošana)
SIA „Līvānu siltums” (katlumāja).
Industriālās zonas SVID analīze
Stiprās puses Vājās puses
Daļēja inženierkomunikāciju pieejamība(gāzes vads, elektroapgāde, telekomunikācijas un internets)
Pievedceļa pieejamība
Uzņēmēju darbība industriālajā zonā, neskatoties uz šķēršļiem un grūto ekonomisko situāciju
Industriālās zonas salīdzinoši ērts izvietojums (tiešs pilsētas tuvums, dzelzceļa tuvums, savienojums ar 1.šķiras ceļu Līvāni – Preiļi (P63), pieejamas zemes platības uzņēmumu paplašināšanās vajadzībām)
Pašvaldības atbalsts industriālās zonas pamata infrastruktūras sakārtošanai
Ekstensīva ražošanas teritorijas izmantošana daudzu gadu garumā
Pievedceļa seguma neatbilstoša kvalitāte, apgaismojuma trūkums, gājēju-velo celiņa trūkums
Neprecīza informācija par ražošanas vajadzībām izmantotajām platībām, ēkām
Zemes gabalu un ēku īpašnieku lielais skaits, grūtības vienoties par teritorijas turpmāko izmantošanu
Uzņēmumiem trūkst līdzekļu ēku kapitālajam remontam, komunikāciju sakārtošanai
Dzelzceļa (kas atdala pilsētas centru un industriālo zonu) pārvada trūkums gājējiem
NAI trūkums Iespējas Draudi
Industriālās zonas iekļaušana pilsētas teritorijā, lai palielinātu ES finansējuma piesaistes iespējas pamata infrastruktūras sakārtošanai
Pašvaldības saistošo noteikumu izdošana NĪN atlaidēm zonā esošajiem aktīvajiem uzņēmējiem
Celtniecības ielas rekonstrukcija (t.sk. apgaismes sistēmas un gājēju ietves un veloceliņa ierīkošana)
Pašvaldības – universitāšu – privātā sektora sadarbība uzņēmējdarbības attīstībai
PPP projektu attīstība
Fabrikas un Celtniecības ielu kvalitatīva uzturēšana neatkarīgi no sezonas
Sabiedriskā transporta uzlabošanas pasākumi
Esošo uzņēmēju aktivitātes, darbības samazināšanās
Jaunu biznesa aktivitāšu neveidošanās
Latvijas un Latgales investīciju vides un tēla neuzlabošanās
Uzņēmējdarbības attīstībai negatīvas valsts nodokļu politikas izmaiņas
ES finansējuma nepieejamība zonas pamata infrastruktūras sakārtošanai
202 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Industriālās zonas teritorijas un ēku
izmantošanas efektivitāte kopumā ir
zema – teritorijas aizņem lielāku
platību nekā ir nepieciešams esošo
uzņēmumu darbībai. Šeit ir potenciāli
piemērota vieta jaunu uzņēmumu
izvietošanai, taču nepieciešama
teritorijas sakārtošana (t.sk. vairākās
vietās veco konstrukciju demontāža,
augsnes attīrīšana utt.).
Attēls 64: Industriālās zonas pievedceļš
Saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas dokumentu „Zemes politikas
pamatnostādnes 2008. – 2014.gadam”, Latvijā par problēmu ir uzskatāma neefektīva
zemes izmantošana un pārpalikums, bet citās valstīs tiek runāts par izmantojamās zemes
trūkumu. Eiropas Komisijas paziņojumā Eiropas Padomei un Eiropas Parlamentam „ES
pamatnostādnes zemes politikas un reformu procesa atbalstam jaunattīstības valstīs” tiek
uzsvērts, ka „zemes jautājums atkal ir kļuvis aktuāls sakarā ar pieaugošo zemes trūkumu,
bažām par konfliktiem saistībā ar zemi, kā arī nabadzību laukos”52.
Savukārt vairāki ārzemju investori un uzņēmumu apvienības no Eiropas un Krievijas izsaka
vēlēšanos un gatavību izvietot Latvijā meitas uzņēmumus, kas pārstāvētu viņu kompāniju
Baltijas reģionā. Tomēr joprojām tiek atzīmēta infrastruktūras attīstības un nekustamā
īpašuma tirgus piedāvājumu neatbilstība pieprasījumam53.
Šai industriālajai teritorijai ir izdevīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta, jo atrodas nomaļu no
pilsētas centra un to ir iespējams
savienot ar pievadsliedēm līdz
maģistrālajam dzelzceļam. Taču
industriālā zona potenciālajiem
uzņēmumiem būs pievilcīga tikai tajā
gadījumā, ja tam ir pieejama
nepieciešamā infrastruktūra –
pievadceļi, ūdensvads, kanalizācija,
elektrība, telekomunikācijas atbilstošā
kvalitātē un ar nepieciešamo jaudu
mūsdienu un nākotnes prasībām.
Attēls 65: Viena no ēkām Industriālajā zonā
52 Zemes politikas pamatnostādnes 2008.-2014.gadam. MK lēmums Nr.613, 13.10.2008. Rīga: Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija, 2008. 39 lpp. 53 Scientific Journal of Riga Technical Universtity „Economics and Business. Economy: Theory and Practise”, 124 page
203 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Industriālo parku (teritoriju) piemēri Latvijā Lielu daļu no Latvijā esošajiem Industriālajiem parkiem ir izveidojuši un apsaimnieko
privātie uzņēmumi, taču ir arī dažas vietējo pašvaldību izveidotas un apsaimniekotas
Industriālo parku teritoriju.
Viens no Līvānu novadam tuvākajiem Industriālajiem parkiem ir Jēkabpils pilsētas domes
izveidots, līdzfinansēts un pašlaik apsaimniekots Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības
parks, kas darbojas kopš 2004.gada. Projektu finansēja PHARE 2001 programma, kā
rezultātā pilsēta ieguva divas jaunas ēkas — industriālo un administratīvo, kas pilnībā
aprīkotas ar modernām komunikācijām. Industriālajā ēkā ir 5 760 m2 ražošanas platība, kā
arī vēl 1 548 m2 ražošanas platību administratīvajā ēkā, vienlaikus tur atrodas vairākas
biroju telpas un mācību klase. Tāpat tika iegādāts biroja un mācību centra aprīkojums un
izstrādāta biznesa parka attīstības stratēģija5 gadiem. Ražošanas telpas ir nodrošinātas ar
nepieciešamajām inženierkomunikācijām, un tās tiek iznomātas kokapstrādes
uzņēmumiem kā moderna infrastruktūra.
Šo industriālo parku apsaimnieko pašvaldības sabiedriskā organizācija „Jēkabpils
kokapstrādes uzņēmējdarbības parks”, kurai pašvaldība ik gadu paredz finanšu līdzekļus
kokapstrādes uzņēmējdarbības parka apsaimniekošanai, jo tikai no uzņēmumu nomas
maksas par ražošanas telpām šo parku uzturētnav iespējams. Jēkabpils kokapstrādes
uzņēmējdarbības parkā darbojas tikai tie uzņēmumi, kuri strādā kokapstrādes jomā. Kā
atzīst Jēkabpils pašvaldības speciālisti, bija jāiegulda līdzekļi, lai demonstrētu, ka „graustu
rajonā” kaut kas var notikt, un šobrīd ir interese no vairāku jaunu investoru puses, jo tiek
piedāvātas komunikācijas un pievedceļi.
Diemžēl Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parkam nav izveidojusies veiksmīga
sadarbība ar Jēkabpils biznesa inkubatoru - abas organizācijas darbojas praktiski neatkarīgi
viena no otras.
Olaines industriālais parks ir viens no pirmajiem Latvijas industriālajiem parkiem, kuru
1997.gadā izveidoja SIA „Nordic Industrial Park” (NIP). Olaines industriālais parks veiksmīgi
darbojas kādreizējās Olaines plastmasas rūpnīcas teritorijā, kur nodrošina uzņēmējus ar
ražošanas uzsākšanai pilnībā sagatavotām telpām, infrastruktūru un sniedz visus
iespējamos ar uzņēmējdarbību saistītos pakalpojumus (grāmatvedības, finanšu, juridiskos,
personālvadības u.c.). Tas ir pirmais un lielākais Eiropas līmeņa industriālais parks Baltijā -
piedāvā ražošanas, noliktavu un biroju telpu nomu, vienlaicīgi sniedzot visplašāko servisa un
pakalpojumu klāstu. Industriālā parka teritorijas kopējā platība ir 14 ha. Ir 16 atsevišķi
ražošanas vajadzībām piemēroti korpusi, kuri aizņem 75 000 m², biroju ēka – 4800 m².
Šis veiksmīgais NIP un Olaines pilsētas sadarbības piemērs uzskatāmi liecina, ka tieši
sakārtota un uzņēmējdarbības attīstību veicinoša vide efektīvi samazina tādu akūtu un
sabiedrībai visnotaļ sāpīgu problēmu kā bezdarbs, t.sk. teritorijas apsaimniekotājs ik gadu
teritorijas sakopšanas un uzturēšanas darbos Olainē nodarbina ap 20cilvēkus.
Ventspils pilsētas dome sadarbībā ar Ventspils brīvostas pārvaldi ir noteikusi vairāk nekā
800 ha plašu teritoriju, kas paredzēta industriālo projektu realizēšanai. Būvdarbiem
204 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
sagatavoti zemes gabali, kuru izmēri ir no 1 ha līdz 200 ha, pieļaujot iespēju vajadzības
gadījumā tos paplašināt. Zemes gabali tiek piemeklēti un piedāvāti atbilstoši potenciālā
investora vajadzīgajiem parametriem un aprīkoti ar visiem nepieciešamajiem
inženierkomunikāciju pievadiem.
Ventspils brīvostas pārvalde piedāvā noslēgt ilgtermiņa zemes nomas līgumus par
rūpnieciskajai darbībai pieejamajām teritorijām. Maksimālais nomas līguma termiņš ir 45
gadi ar iespēju šo līgumu pagarināt ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi tie ir bijuši nomas
līguma pēdējā dienā. Nomas maksa rūpnieciskajiem projektiem ir noteikta 0,25-0,5%
apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai uzņēmumiem ir
jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, kas šobrīd ir 1,5% no zemes gabala
kadastrālās vērtības.
FORUMS Industriālais parks Rīgā vienuviet piedāvā tādus pakalpojumus kā biroju,
noliktavu, ražošanas telpu nomu, grāmatvedības un audita pakalpojumus, konsultācijas
biznesa plānu izstrādē, Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē un projektu izstrādē,
īpašumu vērtēšanu, kā arī juridiskos pakalpojumus un izsoļu organizēšanu. Pēdējos gados
turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas līdzekļu un laika ekonomijas dēļ savus birojus
izvēlas pārcelt uz biznesa parkiem, tādējādi izvietojot tuvāk ražošanas un administrācijas
telpas. Šāda tendence ir novērota FORUMS Industriālajā parkā, kur pēdējo mēnešu laikā ir
pieaudzis pieprasījums tieši pēc biroja telpu nomas. Uzņēmumi arvien vairāk sākuši novērtēt
ekonomijas un pieejamības aspektus, ko piedāvā industriālie parki. Uzņēmumiem šobrīd
daudz svarīgāka ir ērta ražotnes un administrācijas sadarbība, blakus servisu pieejamība un
ātra informācijas, kā arī produktu un pakalpojumu aprite, ko ir salīdzinoši grūtāk nodrošināt,
ja birojs atrodas attālumā. Izvēli par labu savu biroju pārvietošanai visbiežāk izdara
ražošanas uzņēmumi, kuriem sevišķi būtiska ir sadarbība savas produkcijas ražošanā,
sagādes un loģistikas funkciju nodrošināšanā, tirdzniecībā, kā arī mārketinga organizēšanā.
205 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Līvānu pilsētai pieguļošās industriālās zonas sakārtošanu Līvanu novada pašvaldība
izvirzījusi kā prioritāru projektu.
Industriālās teritorijas sakārtošanai tiek piedāvāti šādi 3 attīstības scenāriji:
I OPTIMISTISKAIS SCENĀRIJS
1.variants - Ar ko jārēķinās:
Industriālais parks būtu „droša vieta”, kur uzņēmumi varēs turpināt savu darbību pēc Biznesa inkubatora.
Tiktu nodrošināti kvalitatīvi inženierkomunikāciju risinājumi un infrastruktūra augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanai: optisko kabeļu pieslēgumi, kas nodrošinās ātras datu pārraides iespējas; attīstīta elektrības, ūdens, kanalizācijas, gāzes un apkures piegādes sistēma ar nepieciešamo jaudu; ērti piekļuves ceļi transportam un loģistikai.
Industriālais parks nodrošinās pilnībā atbilstošu teritoriju, telpas un pakalpojumus augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un organizācijām, kas paplašina biznesu vai uzsāk darbību Līvānu novadā
Nepieciešams ieguldīt lielus finansiālos līdzekļus
Industriālā zona jāiekļauj pilsētas teritorijā, lai palielinātu ES finansējuma piesaistes iespējas pamata infrastruktūras sakārtošanai
Neparedzamas nekustamā īpašuma cenas
Ne visi zemes īpašnieki vēlēsies savus īpašumus pārdot
Nav garantijas, ka, ieguldot tik lielus līdzekļus, būs pietiekoši daudz komersantu, kuri velēsies nomāt zemes gabalus no pašvaldības
206 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Nepieciešami papildus cilvēkresursi pašvaldībā, kas nodarboties tikai ar šiem jautājumiem
Paredzamā projekta ilgs laiks sakarā ar to, ka Līvanu novada pašvaldībai nav pieredzes līdzīgu projektu realizācijā
Pašvaldības funkcijām atbilst daļēji
Ierobežotas finansēsanas iespējas, jo pagaidām ES līdzfinansējumu šāda veida darbībām piesaistīt nav iespējams
2.variants - Ar ko jārēķinās?
Industriālais parks būs „droša vieta”, kur uzņēmumi varēs turpināt savu darbību pēc Biznesa inkubatora.
Tiks nodrošināti kvalitatīvi inženierkomunikāciju risinājumi un infrastruktūra augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanai: optisko kabeļu pieslēgumi, kas nodrošinās ātras datu pārraides iespējas; attīstīta elektrības, ūdens, kanalizācijas, gāzes un apkures piegādes sistēma ar nepieciešamo jaudu; ērti piekļuves ceļi transportam un loģistikai.
Industriālais parks nodrošinās pilnībā atbilstošu teritoriju, telpas un pakalpojumus augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un organizācijām, kas paplašina biznesu vai uzsāk darbību Līvānu novadā.
Jaunā apsaimniekotāja pieredze līdzīgu projektu realizācijā
Tie zemes īpašnieki, kuri to vēlēsies, savus īpašumus varēs nepārdot
Nepieciešami papildus cilvēkresursi pašvaldībā, kas cieši sadarboties ar jauno parka attīstītāju un apsaimniekotāju
3.variants - Ar ko jārēķinās?
Nav nepieciešami tik lieli finansiālie līdzekļi
Tiks daļēji nodrošināti kvalitatīvi inženierkomunikāciju risinājumi un infrastruktūra
Industriālais parks nenodrošinās pilnībā atbilstošu teritoriju, telpas un pakalpojumus augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un organizācijām, kas paplašina biznesu vai uzsāk darbību Līvānu novadā
Vieglāk vienoties par zemes gabala pirkšanu, jo būs tikai viens (vai divi) zemes īpašnieki
Neparedzamas nekustamā īpašuma cenas
Nepieciešami papildus cilvēkresursi pašvaldībā, kas nodarboties tikai ar šiem jautājumiem
207 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Paredzamā projekta ilgs laiks sakarā ar to, ka Līvanu novada pašvaldībai nav pieredzes līdzīgu projektu realizācijā
Paralēli jebkura varianta realizēšanai:
Līvānu novada pašvaldība mēģina virzīt grozījumus LR normatīvajos aktos un saistošajos
noteikumos, lai „Industriālajām zonām” līdzīgi kā brīvostu teritorijām vai speciālām
ekonomiskām zonām tiktu piemērots īpašs statuss, kurš paredz nodokļu atvieglojumus vai
cita veida finansiālu atbalstu. Piemēram, Polijā industriālajām zonām tiek piešķirti nodokļu
atvieglojumi par zemi, ēkām un konstrukcijām, kas kopumā sastāda līdz pat 80% no
standarta likmes.
Pašvaldība veic izmaiņas novada saistošajos noteikumos, palielinot nekustamā īpašuma
nodokli par nekustamo īpašumu, kas netiek izmantots (zemais nodoklis nemotivē
privātīpašniekus izmantot teritoriju ražošanai vai vismaz to iznomāt).
Līvānu novada pašvaldība veic grozījumus saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma
nodokļa atvieglojuma piemērošanu, paredzot NĪN atvieglojumus lielākajiem industriālo
teritoriju īpašniekiem. NĪN atvieglojumus varētu saņemt juridiskās personas, kas atbilst
šādām pazīmēm (kā piemērs!):
- Netiek finansēta no valsts vai pašvaldību līdzekļiem;
- Uzņēmumā strādājošo Līvānu novada iedzīvotājus skaits iepriekšējā taksācijas gadā ir
lielāks par 10;
- Nav nodokļu parādu par iepriekšējo taksācijas gadu;
- Uzņēmumā strādājošo Līvānu novada iedzīvotāju skaists nav samazinājies un ir
pieaudzis: līdz 5 darba vietām – 50% no NĪN summas; vairāk kā 5 darba vietas – 70% no
NĪN summas.
208 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
II REĀLISTISKAIS SCENĀRIJS
Ar ko jārēķinās:
Nepieciešams atsevišķs darbinieks, kas strādātu - ar šiem jautājumiem
Veiksmīgs modelis starp pašvaldību un uzņēmējiem radītu iespēju kopīgiem spēkiem attīstīt industriālo teritoriju
Pašvaldībai jāturpina veiksmīgi realizēt plānotos infrastruktūras attīstības projektus sadarbībā ar industriālās teritorijas zemju īpašniekiem un uzņēmējiem
Industriālā zona jāiekļauj pilsētas teritorijā, lai palielinātu ES finansējuma piesaistes iespējas pamata infrastruktūras sakārtošanai
Nepieciešami līdzekļi industriālās zonas priekšizpētei (Tehniski ekonomiskā pamatojuma) un detālplānojumu katram zemes īpašumam izstrādei
Nepieciešami līdzekļi publiskās infrastruktūras sakārtošanai
Nepieciešami cilvēkresursi industriālās teritorijas ģeoportāla un industriālās teritorijas datu bāzes izstrādei, bet tas ir būtisks priekšnosacījums, lai pēc iespējas veiksmīgāk varētu piesaistīt ārvalstu investorus, kuri industriālās teritorijas ražošanas izvērtēšanai vai pārcelšanai vērtē kā prioritārās.
Izveidotajā portālā interesenti varēs apskatīt pašvaldības teritorijas plānojumu dokumentus, kas ietver informāciju par zemes atļauto un plānoto izmantošanu; Industriālo teritoriju datu bāzi; Valsts zemes dienesta kadastra datus; novada topogrāfisko karti; ortofoto karti, u.c. informāciju.
No izveidotā ģeoportāla ieguvēji būs iedzīvotāji, uzņēmēji, pašvaldību speciālisti. Iedzīvotāju ieguvums - ir plaša grafiska informācija par sev piederošo īpašumu, tā atļauto un
209 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
plānoto izmantošanas veidu, atbilstīgi teritorijas plānojumam, izmantošanas un apbūves noteikumiem un apgrūtinājumiem. Uzņēmēji, savukārt, var iegūt sev vajadzīgo informāciju par industriālo teritoriju atrašanās vietu un to izmantošanu, kopējo zemes vai ēku platību, īpašuma piederību, tehnisko infrastruktūru, attālumu līdz Rīgai, pārdošanas vai nomas iespējām u.c. Objekti kartē attēloti kopā ar ziņām par apkārtējo vidi un teritoriju, kā arī infrastruktūru. Pašvaldību speciālisti- plānotāji var izmantot standartizētu ģeotelpisko informāciju apkārtējo pašvaldību kontekstā kā arī pielietot visas portālā pieejamās datu bāzes. Pašlaik Latvijā darbojas vēl tikai viens reģionālais ģeoportāls – Zemgales reģionā
Lai piesaistītu potenciālos investorus Līvānu novadam ir jākonkurē ne tikai ar citiem Latgales, Zemgales, Vidzemes un Kurzemes novadiem, bet arī ar Vāciju, Poliju, Skandināvijas valstīm. Šīs konkurences sekmes ir atkarīgas no novada unikālajām priekšrocībām pār otru (piem., ģeogrāfiskais stāvoklis, klimats, teritorijas platība, dabas izrakteņi), gan arī no citiem faktoriem, kurus veido pats novads: imidžs, investīciju klimats, politiskais kurss, iedzīvotāju izglītošana u.c.
Biznesa funkcionēšana galvenie argumenti ir: nodokļu stimuli, zemes un infrastruktūras komponentu iegādāšana vai nomas iespējas un tml. Novada attīstības perspektīvu argumenti ir jaunu ražotņu atklāšana un veco ražotņu attīstība; ražošanas un tirgus infrastruktūras, komunikāciju dinamika; nodarbinātības līmenis un tās struktūra, labklājības līmenis; investīciju dinamika; augstākās un tālākizglītības iespēju attīstība
Pašvaldībai jāmēģina rast iespēju, lai tiktu mainīti LR normatīvie akti un saistošie noteikumi, kuros tad industriālām teritorijām tiktu piešķirts īpašs statuss, kas nodrošinātu nodokļu vai finansiālus atvieglojumus.
Līvānu novada pašvaldība mēģina virzīt grozījumus LR normatīvajos aktos un saistošajos noteikumos, lai „Industriālajām zonām” līdzīgi kā brīvostu teritorijām vai speciālām ekonomiskām zonām tiktu piemērots īpašs statuss, kurš paredz nodokļu atvieglojumus vai cita veida finansiālu atbalstu. Piemēram, Polijā industriālajām zonām tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi par zemi, ēkām un konstrukcijām, kas kopumā sastāda līdz pat 80% no standarta likmes.
Pašvaldība veic izmaiľas novada saistošajos noteikumos, palielinot nekustamā
īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas netiek izmantots (zemais nodoklis
nemotivē privātīpašniekus izmantot teritoriju ražošanai vai vismaz to iznomāt);
Līvānu novada pašvaldība veic grozījumus saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piemērošanu, paredzot NĪN atvieglojumus lielākajiem industriālo teritoriju īpašniekiem. NĪN atvieglojumus varētu saņemt juridiskās personas, kas atbilst šādām pazīmēm (kā piemērs!):
- Netiek finansēta no valsts vai pašvaldību līdzekļiem;
- Uzņēmumā strādājošo Līvānu novada iedzīvotājus skaits iepriekšējā taksācijas gadā ir
lielāks par 10;
- Nav nodokļu parādu par iepriekšējo taksācijas gadu;
- Uzņēmumā strādājošo Līvānu novada iedzīvotāju skaits nav samazinājies un ir
pieaudzis: līdz 5 darba vietām – 50% no NĪN summas; vairāk kā 5 darba vietas – 70% no
NĪN summas.
210 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
III PESIMISTISKAIS SCENĀRIJS
Ar ko jārēķinās:
Līvānu novada pašvaldība, neredzot iespēju savstarpējai sapratnei un sadarbībai ar industriālajā zonā esošajiem un potenciāli jaunajiem uzņēmējiem, kā arī ierobežotā finansējuma dēļ neiegulda līdzekļus publiskās infrastruktūras uzlabošanā
Uzņēmējiem arī nav pietiekoši daudz finanšu līdzekļu, lai varētu veikt savas teritorijas sakārtošanu industriālajā zonā.
Industriālajā teritorijā turpina novecot infrastruktūra un jauni uzņēmumi izvēlas moderni iekārtotas un ērti pieejamas teritorijas citās pašvaldībās
Industriālā teritorija saglabājas kānepievilcīgs, daļēji izmantots industriālā mantojuma objekts.
Pašvaldība veic izmaiņas novada saistošajos noteikumos, paredzot, ka zemju īpašniekiem par nesakārtoto teritoriju un par industriālās teritorijas zemju un ēku neizmantošanu ir jāmaksā soda nauda par nesakārtoto un neizmantoto objektu;
Pašvaldība veic izmaiľas novada saistošajos noteikumos, palielinot nekustamā
īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas netiek izmantots (zemais nodoklis
nemotivē privātīpašniekus izmantot teritoriju ražošanai vai vismaz to iznomāt);
Līvānu novadā palielinās bezdarba līmenis, sociālā spriedze, samazinās pašvaldības ieņēmumi
Negatīvi cieš Līvānu novada pozitīvais tēls uzņēmējdarbības veicināšanā.
Secinājums Esošo Latvijas industriālo parku apsaimniekotāji uzsver, ka perspektīvas ir un aktivitāte
industriālo parku segmentā būs.Šobrīd nozīmīgs būtu atbalsts no valsts, lai pēc iespējas
ātrāk tiktu definēta industriālo parku nozare, t.sk. paredzēts atbalsts un priekšrocības
industriālo parku nomniekiem – ražotājiem. Industriālo parku segmenta attīstībai Latvijā ir
211 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
perspektīva - par to liecina gan aktivitāte (jaunas iznomātās platības, esošo nomas līgumu
pagarināšana u.c.) arī krīzes laikā un joprojām.Jāatzīmēarī, ka, piemēram, SIA "Nordic
Partners Properties" apsaimniekotajos industriālajos parkos pēdējo gadu laikā proporcionāli
samazinājies ārvalstu kompāniju skaits - iepriekš tas veidoja vairāk nekā 50% no kopējā
nomnieku skaita, savukārt patlaban tikai aptuveni viena trešdaļa ir starptautiskas
kompānijas. Jau līdz šim daudzkārt pierādījies, ka ārvalstu investoriem daudz svarīgāk par
izdevīgajām NĪ cenām (krīzes laikā) un darbaspēka izmaksām ir prognozējamība - gan
attiecībā uz Latvijas nodokļu sistēmu, gan energoresursiem un jebkurām citām "izmaksām",
kuru apjoms tiešā veidā atkarīgs no valsts politikas. Gan minētie faktori, gan arī citu valstu
priekšrocības veicinājušas situāciju, kad ārvalstu investoru interese ir nekonkrēta un
piesardzīga. Šāda situācija tiek prognozēta aptuveni vēl vismaz divus gadus.
Līvānu novada pašvaldībai industriālās zonas sakārtošanā iespējams kombinēt pasākumus
no dažādiem augstākminētajiem 3 scenārijiem, tādējādi izvēloties visatbilstošāko ceļu.Taču,
ņemot vērā citu līdzīgu parku pieredzi Latvijā, Līvānu novada pašvaldības esošo un
paredzamo budžeta, cilvēkresursu un laika resursu pieejamību tuvākajos gados, industriālās
zonas sakārtošanai piemērotakais ir Reālistiskais scenārijs, sākot ar grozījumu veikšanu
saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu
industriālajā teritorijā esošajiem aktīvajiem uzņēmējiem, pēc tam - industriālās zonas
priekšizpēti, publiskās infrastruktūras sakārtošanu, ģeotelpiskas informācijas (teritoriju
aprakstu) veidošanu un to aktīvu publiskošanu.
Ja pašvaldībai ir iespējams piesaistīt ES finansējumu un nodrošināt savu līdzfinansējuma
daļu, ieteicams sakārtot lielāko daļu no industriālās teritorijas kā pilotprojektu, kas kalpos
pārējiem uzņēmējiem kā labs piemērs un motivators teritorijas veiksmīgai attīstībai. Tiks
atjaunoti publiskās komunikācijas tīkli, atjaunotas ražošanas telpas, biroja ēkas, noliktavas
un pievedceļi.
2.8. VALSTS LOMA RĪCĪBU PLĀNA IZPILDĒ
Lai veiksmīgi varētu īstenot Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmu
2012.-2018.gadam, ievērojama loma ir valsts politikai, plāniem un to realizācijas termiņiem.
Zemāk uzskaitīti vēlamie valsts nozīmes rīcību virzieni, kas būtiski svarīgi Līvānu novada
attīstības programmassekmīgā īsetošanā:
DEMOGRĀFIJA:
Bērnu un ģimenes pabalstu saglabāšana un palielināšana
IZGLĪTĪBA un KULTŪRA:
Izglītības iestādēs atbalsta personālam (t.sk. bibliotekāri, direktoru vietnieki audzināšanas darbā, sociālie pegadodi u.c.) pieļaujamā un pieejamā finansējuma palielinājums
212 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Finansiāls atbalsts zēnu un meiteņu mājturības kabinetu modernā aprīkošanā
Dzīves un darba pamatprasmju apguves programmu, uzņēmējdarbības izglītības programmu integrācija izglītības pamatprogrammās, t.sk. uzņēmējdarbības mācību materiālu, mācību moduļu un jaunu apmācību metožu izstrāde skolotājiem un izglītojamiem atbilstoši vecumam un piesaistot uzņēmējus un biznesa vides speciālistus
Iespējamā „reālģimnāzijas” statusa izvērtēšana, definēšana un ieviešana Latvijā
Valsts un ES atbalsta pieejamība materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai (gan publiskām, gan privātām personām)
UZŅĒMĒJDARBĪBA un NODARBINĀTĪBA:
Stabila nodokļu politika, galveno energoresursu izmaksu prognozējamība
Speciālo industriālo zonu/industriālo parku nozares (t.sk. statusa piešķiršanas nosacījumu) skaidra definēšana, atbalsts un priekšrocību noteikšana industriālo parku nomniekiem – ražotājiem
Palielinātas pašvaldības juridiskās (likumiskās) iespējas veikt reālus vieējās uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības veicināšanas pasākumus, ko šobrīd ierobežo komercdarbības atbalsta ierobežojošie normatīvie akti
Pilsētvides prioritates finansejuma turpmaka pieejamība reģionālas nozīmes attīstības centriem
NVA vai citas valsts atbalsta programmas ar izdevīgākiem nosacījumiem uzņēmējiem, kuri nodarbina (t.sk. kā praktikantus) jauniešus, cilvēkus ar īpašām vajadzībām
Valsts atbalsta instrumenti (t.sk. finansiāls atbalsts) sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai
Īpašs atbalsts bioloģiskai lauksaimniecībai
Tiešos maksājumu saglabāšana un pielīdzināšana tiešo maksājumu apjomam citās ES valstīs
Mazo ražotāju, lauksaimnieku iekļaušana tiešo maksājumu atbalsta saņēmēju lokā (maksājumus saglabāt no 1 ha kā minimālās platības)
Valsts un ES atbalsta pieejamība jaunu produktu un pakalpojumu izveidei, eksporta veicināšanai
Valsts un ES atbalsta pieejamība jaunutūrisma produktu izveidei un attīstībai (gan publiskām, gan privātām personām)
Skaidra valsts prioritāro nozaru definēšana
ENERGORESURSI:
Jaunu dabas gāzes maģistrālo tīklu izbūve
213 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Energoresursu izmaksu stabilitates nodrošināšana
Valsts un ES atbalsta pieejamība alternatīvās enerģijas izmantošanai veicināšanai (gan publiskām, gan privātām personām)
TRANSPORTS:
Sabiedriskā transporta reisu skaita nesamazināšana, biļesu cenu necelšana
Reģionālā autoceļa P76 (Jēkabpils – Aizkraukle) un tā turpinājumā (pilnā apjomā Rīga – Daugavpils) rekonstrukcija
Tilta pār Daugavu pie Līvānu pilsētas būvniecība
Visu valsts un reģionālās nozīmes ceļu seguma kvalitates nodrošināšana
SAKARI, E-PĀRVALDE:
Platjoslas pastāvīgā interneta infrastruktūras ierīkošana valstī
Atbalsts e-pārvaldes attīstībā (t.sk. pakalpojumu definēšanā un aprakstīšanā)
SOCIĀLĀ SFĒRA un VESELĪBA:
Atbalsts sociālās infrastruktūras attīstībā, t.sk. sociālo māju būvniecībā un/vai siltināšanā
Stingrāki noteikumi sociālo pabalstu piešķiršanai, piem. sankcijas par nepatiesu ziņu sniegšanu (par „aplokšņu algu” u.c. ienākumiem)
Lielāku pilnvaru piešķirsana pašvaldībai (un sociālajam dienestam) personu (ģimenes) ienākumu izvērtēšanā un lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņemšanā
Palielināts atbalsts pārdomātiem veselības veicināšanas (t.sk. aktīva un veselīga dzīves veida popularizēšanas) pasākumiem
Paredzamība un stabilitāte veselības aprūpes finansēšanas kārtībā
VISPĀRĒJĀ REĢIONĀLĀ ATTĪSTĪBA:
Projektu pieteikšanās ES finansējuma piesaistei procedūru un projektu atskaitīšanās procedūru vienkāršošana
214 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
III DAĻA: INVESTĪCIJU PLĀNS
215 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
3.1. IEVADS
Šis attīstības programmas dokuments nav pašmērķis - lai plānošanai veltītie resursi sniegtu
pozitīvus rezultātus, ir jāizstrādā konkrēts Investīciju plāns tuvākajiem trīs gadiem. Tāpēc
svarīgi pasākumus, aktivitātes un vēlamos projektus plānot saskaņā ar tuvāko trīs gadu laikā
pieejamajiem resursiem, jo tikai koncentrēšanās uz svarīgākajiem pasākumiem, aktivitātēm
un projektiem var veicināt vēlamā rezultāta sasniegšanu, pēctecības un nepārtrauktības
nodrošināšanu.
Investīciju plāns detalizēti parāda 2012.-2014.gados realizējamos projektus, kuriem
papildus pašvaldības ikgadējam budžetam nepieciešams ārējais finansējums (projekti, kuri
var tikt realizēti bez ārējā finansējuma piesaistes – piem., organizatoriska rakstura,
strukturālu vai funkcionālu izmaiņu projekti - ir ietverti kopējā Rīcību planā 2012.-
2018.gadam, bet nav iekļauti Investīciju plānā). Investīciju plāns atspoguļo arī projektu
atbilstību konkrētajai AP prioritātei, papildinātību ar citiem Investīciju plāna projektiem,
katra projekta indikatīvo summu (latos), projekta plānotos darbību rezultātus un to
rezultatīvos rādītājus, plānoto ieviešanas laika periodu un sadarbības parnerus.
Investīciju plāns sastāv no 2 daļām:
1) Pašvaldības realizējamie projekti 2012.-2014.gadu periodam 2) Privātā sektora realizējamie projekti 2012.-2014.gadu periodam, kuri nesīs sociāli
ekonomisku labumu Līvānu novada attīstībai
Kopējā pašvaldības realizējamo projektu summa 2012.-2014.gadu periodam, neskaitot
pašvaldības ikgadējo budžetu, sastāda 9 089 706 LVL, t.sk.
- pašvaldības budžets: 2 229 043 LVL
- ES fondu finansējums: 6 037 060 LVL
- Privātā sektora (t.sk. pašvaldības SIA) ieguldījums: 703 974 LVL
- Cits finansējums: 119 629 LVL
216 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
3.2. INVESTĪCIJU PLĀNS 2012-2014.GADAM
(Pašvaldības realizējamie projekti, to paredzamās izmaksas, finansēšanas avoti un
plānotie rezultāti)
N.p.k.
Projekta nosaukums (aktivitātes)
Atbilstība vidēja
termiľa
prioritātēm54
Papildinātī
ba ar
citiem
projektiem
(norādīt
projekta
N.p.k.)
Indikatīv
ā summa
2012-
2014
(LVL)
Finanšu instruments55
, (LVL vai %)
Projekta plānotie
darbības rezultāti un to
rezultatīvie rādītāji56
Plānotais laika posms
Partneri Pašvaldības
budžets
ES fondu
finansējum
s
(norādīt)
Privātais
sektors
Citi
finansējum
a avoti
(norādīt)
Projekt
a
uzsākša
nas
datums
Projekt
a
realizāc
ijas
termiľš
1.prioritāte:
Uzņēmējdarbībai un darbam nepieciešamo dzīves un darba prasmju, iemaņu, pašiniciatīvas un uzņēmības attīstīšana visa mūža garumā
1.1.RĪCIBU VIRZIENS: Pamata dzīves prasmju un radošās domāšanas attīstība visiem bērniem (1-6 gadi)57
1. Pirmsskolas, interešu un
neformālās izglītības
iestāžu darbinieku un
bērnu vecāku
sadarbības veicināšana
(t.sk. bērnu un vecāku
pamata dzīves prasmju
un radošo nometľu,
darbnīcu organizēšana)
Prioritāte 1 2, 5,
8, 51
3000 1000 2000 0 0 Katru gadu
noorganizētas
vismaz 2 bērnu
un/vai vecāku
pamata dzīves
prasmju attīstības
nometnes vai
radošās darbnīcas
01.01.
2012.
31.12.
2014.
NVO58
1.2.RĪCIBU VIRZIENS: Skolēnu sociālo, dzīves, darba prasmju un intereses par dabas zinātnēm veidošana, praktiskā pielietojamība un
popularizēšana
2. Dzīves, darba prasmju
attīstības aktivitāšu,
vasaras prakšu un
radošo darbnīcu
organizēšana ar uzsvaru
uz pārdodamiem
produktiem
Prioritāte 1 1, 3,
4, 13,
56
2100 700 1400 0 0 Katru gadu
noorganizētas
vismaz 2 radošās
darbnīcas
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Uzľēmumi,
NVO
3. Novada mēroga
skolēnu konkursi dabas
zinātnēs sadarbībā ar
ražojošajiem
uzľēmumiem
Prioritāte 1 1, 2,
56
1500 750 0 750 0 Katru gadu
noorganizēts
vismaz 1 novada
mēroga skolēnu
konkurss dabas
zinātnēs
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Uzľēmumi,
NVO, dabas
zinātľu
aktīvisti
4. Mājturības kabinetu
renovācija un mācību
aprīkojuma
papildināšana visās
novada skolās
Prioritāte 1 2, 13,
56
6000 6000 0 0 0 Veikta mājturības
kabinetu pamata
aprīkojuma
uzlabošana visās
novada skolās
01.01.
2013.
31.12.
2014.
Uzľēmumi,
NVO
5. IT un skolotāju
metodiskā centra
izveide Līvānu
1.vidusskolā
Prioritāte 1 37, 38 1000 1000 0 0 0 Līvānu 1.vidusskolā
izveidots IT un
skolotāju
metodiskais centrs
01.01.
2013.
31.12.
2013.
LR IZM
6. Līvānu novada „Studiju
fonda” darbības
nodrošināšana (t.sk.
Prioritāte 1 11, 13,
64
30 000 15 000 0 15000 0 Nodrošināta
nepārtraukta
Līvānu novada
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Uzľēmumi,
augstskolas
54 Nepieciešams norādīt, lai identificētu plānoto investīciju atbilstību attīstības programmai. 55 Nepieciešams norādīt, lai varētu identificēt, vai projekta īstenošanai ir paredzētas konkrētas finanses, vai arī plānots to iegūt pretendējot uz atbalstu ES fondu, ārvalstu finansējuma, valsts investīciju u.c. atbalsta rīku ietvaros. 56 Paskaidrojumu par darbības rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem skatīt MK rīkojumā Nr.344 „Par Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnēm 2008.-2013.gadam”. 57 Visu rīcību virzienos minēto projektu ideju grupas realizēsies vairākos projektos un pasākumos 58 NVO – ne tikai vietejās, bet arī reģionalās un nacionālās NVO un biedrības
217 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
privātie investori) „Studiju fonda”
darbība
7. Skautu un gaidu
kustības popularizēšana
un nometľu
organizešāna
Prioritāte 1 2, 3,
8, 56
3000 1500 0 0 1500 Skolu vidū pēc
audzinātāju
iniciatīvas
popularizēts
brīvprātīgais darbs,
iegūstot
veicināšanas balvas
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Uzľēmumi,
NVO,
skolēnu
pašpārvalde
s, skautu un
gaidu
organizācija
s
8. Līvānu novada mazo
grantu konkurss
iedzīvotāju aktivizēšanai
savas dzīves vides
sakārtošanā
Prioritāte 1 29, 30,
31, 35,
54, 55,
62, 69,
70
15 000 15 000 0 0 0 Katru gadu
noorganizēts 1
mazo grantu
konkurss
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Uzľēmumi,
NVO
1.3. RĪCĪBU VIRZIENS: Iedzīvotāju pašaktivitātes, uzņēmības, dzīves prasmju, atbildības, gatavības saprātīgi riskēt un vēlmes strādāt
saglabāšana un attīstība visa mūža garumā
9. Apmācību programmu
un kursu īstenošana
dažādām mērķgrupām
Līvānu novadā
Prioritāte 1 10, 14,
37, 38
900 0 810 90 0 Katru gadu
noorganizēts
vismaz 1 apmācību
pasākums
01.01.
2012.
31.12.
2014.
NVO, NVA
10. Reģionāli, nacionāli un
starptautiski pieredzes
apmaiľas un sadarbības
pasākumi
Prioritāte 1 8, 9, 47,
51, 63,
64
3000 1500 4500 0 0 Katru gadu
noorganizēts
vismaz 1 reģionāls,
nacionāls vai
starptautisks
pieredzes
apmaiľas
pasākums
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Uzľēmumi,
NVO
11. Ikgadējas gada balvas
„Līvānu novada ZELTA
TALANTI” organizēšana
(t.sk. privātie investori)
Prioritāte 1 1, 2,
3, 7,
29, 30
1500 900 0 600 0 Katru gadu
noorganizēta gada
balvas „Līvānu
novada ZELTA
TALANTI”
kandidātu atlase,
izvērtēšana un
balvas pasniegšana
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Uzľēmumi,
NVO
12. Ikgadējas gada balvas
„Līvānu novada
UZĽĒMĒJS”
organizēšana
Prioritāte 1 11, 62 1500 1500 0 0 0 Katru gadu
noorganizēta gada
balvas „Līvānu
novada
UZĽĒMĒJS”
kandidātu atlase,
izvērtēšana un
balvas pasniegšana
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Uzľēmumi,
NVO
13. Biznesa plānu/mazo
grantu konkursu
organizēšana
Prioritāte 1 2, 9,
10, 14
6000 5000 0 1000 0 Katru gadu
noorganizēts 1
biznesa
plānu/mazo grantu
konkurss
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Uzľēmumi,
NVO
14. Uzľēmējdarbības
attīstībai nepieciešamo
konsultāciju un
apmācību
nodrošināšana
Prioritāte 1 9, 10,
13
1500 1500 0 0 0 Katru gadu
noorganizēti
vismaz 3
konsultatīvi/apmāc
ību semināri par
uzľēmējiem
aktuālām tēmām
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Uzľēmumi,
LIAA, LATC59
2.prioritāte:
Pievilcīgas vides uzņēmējdarbībai, darbam un ģimenes labsajūtai nodrošināšana
2.1. RĪCĪBU VIRZIENS: Vietējiem iedzīvotājiem, esošajiem un potenciālajiem uzľēmējiem un investoriem tiek nodrošināta pievilcīga ekonomiskā vide
15. Līvānu biznesa parka
attīstības bijušajā
industriālajā zonā TEP
izstrāde
Prioritāte 2 17, 18,
29, 30,
33, 37
10 000 10 000 0 0 0 Izstrādāts 1
tehniski
ekonomiskais
pamatojums
01.01.
2012.
31.12.
2013.
Uzľēmumi,
LIAA, LATC
24.
59 LATC – Latgales aparātbūves tehnoloģiskais centrs
218 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
16. Publiskās infrastruktūras
un sabiedriskā
transporta
nodrošināšana
industriālajā zonā
Prioritāte 2 12, 18 6000 6000 0 0 0 Nepārtraukti
nodrošināta
publiskā
infrastruktūra un
sabiedriskais
transports
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Uzľēmumi
17. Industriālā zonā esošo
neizmantoto zemes
gabalu identifikācija,
kartēšana, aprakstīšana
un mārketinga
pasākumi
Prioritāte 2 15, 18 3000 3000 0 0 0 Veikta industriālā
zonā esošo
neizmantoto
zemes gabalu
identifikācija,
kartēšana, apraksts
01.01.
2012.
31.12.
2013.
Uzľēmumi,
VZD
18. Zaļās, Saules, Lāčplēša,
Rūpniecības, Rudzutaka,
Jāľa, Fabrikas, Celtniecības,
Dzirnavu, Dubnas, Līču,
Draudzības ielu vai to
posmu un ceļa, kas
savieno Dzirnavu ielu ar
Uzvaras ielu,
rekonstrukcijas tehnisko
projektu izstrāde
Prioritāte 2 15, 16,
17
30 000 30 000 0 0 0 Izstrādāti 13 ielu
rekonstrukcijas
tehniskie projekti
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Iedzīvotāji
19. Līvānu novada pagastu
ceļu rekonstrukcija
(Rudzātu, Sutru,
Rožupes pagastā)
Prioritāte 2 13, 14,
23, 25
230 000 57 500 172 5 00 0 0 Veikta vismaz 3
pagastu ceļu
rekonstrukcija
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Iedzīvotāji
20. Līvānu pilsētas ielu un
daudzdzīvokļu māju
kvartālu infrastruktūras
uzlabošana – 3. kārta
(Jelgavas, Krustpils,
Sofijas, Kurzemes,
Kr.Valdemāra, Kuldīgas
un Strelnieku ielu
kvartālā)
Prioritāte 2 21, 22,
23, 24
1 000 000 384 000 595 000 0 21 000 Pilnībā veikta ielu
un māju kvartālu
infrastruktūras
uzlabošana
Jelgavas, Krustpils,
Sofijas, Kurzemes,
Kr.Valdemāra,
Kuldīgas un
Strelnieku ielu
kvartālā
01.01.
2012.
31.12.
2013.
Iedzīvotāji,
NVO,
uzľēmēji
21. Līvānu pilsētas Rīgas
tranzīta ielas posma
sakārtošana
Prioritāte 2 18, 20,
23
1 000 000 150 000 850 000 0 0 Pilnībā veikta
Līvānu pilsētas
Rīgas tranzīta ielas
posma sakārtošana
01.01.
2012.
31.12.
2012.
Iedzīvotāji,
uzľēmumi,
LVC60
22. Privātmāju,
daudzdzīvokļu
dzīvojamo māju un
Līvānu novada
pašvaldības ēku
energoefektivitātes
paaugstināšana (t.sk.
privātie investori)
Prioritāte 2 20, 23 60 000 60 000 0 0 0 Veikta vismaz 2
daudzdzīvokļu
māju
energoefektivitātes
paaugstināšana
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Iedzīvotāji,
NVO,
uzľēmēji,
LR VARAM,
LR EM
23. Mājokļu politikas
izstrāde un realizācija
iebraucošā darbaspēka
atbalstam
Prioritāte 2 15, 18,
20, 22,
24, 30
1000 1000 0 0 0 Izstrādāta 1
mājokļu politika
iebraucošā
darbaspēka
atbalstam
01.01.
2013.
31.12.
2013.
Iedzīvotāji,
NVO,
uzľēmēji
VA „Mājokļu
aģentūra”
24. Līvānu
ūdenssaimniecības
attīstība - II kārta (jaunu
ūdens un kanalizācijas
pieslēgumu ierīkošana
Līvānu pilsētā)
Prioritāte 2 27 3 036 357 173 103 2 185
720
677
534
0 Izveidoti jauni ūdens
un kanalizācijas
pieslēgumi, palielinot
kopējo centralizētajai
sistēmai pieslēgto
iedzīvotāju skaitu līdz
72% ūdens apgādei
un 77,6%
centralizētajai
kanalizācijas sistēmai
01.01.
2012.
31.12.
2013.
LDzKS,
Iedzīvotāji,
NVO,
uzľēmēji
25. Jaunsilavu ciema
ūdenssaimniecības
rekonstrukcija
Prioritāte 2 24 149 668 44 790 104 878 0 0 Veikta Jaunsilavu
ciema
ūdenssaimniecības
rekonstrukcija
01.01.
2012.
31.12.
2013.
LDzKS,
Iedzīvotāji,
NVO,
uzľēmēji
26. SIA „Līvānu dzīvokļu un
komunālā saimniecība”
Prioritāte 2 23, 24,
27
1000 0 0 1000 0 Izstrādata SIA
„Līvānu dzīvokļu
01.01.
2012.
31.12.
2014.
LDzKS
60 A/S „Latvijas valsts ceļi”
219 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
mājas lapas izstrāde un komunālā
saimniecība” mājas
lapa
27. Elektronisko
ūdensskaitītāju
uzstādīšana Līvānu
pilsētas daudzdzīvokļu
māju dzīvokļos (E-
WATER)
Prioritāte 2 24 53 642 5 365 45 595 0 2 682 Dubnas upes labā
krasta pilsētas daļā
dzīvokļos uzstādīti
elektroniskie
ūdensskaitītāji
01.01.
2012.
31.12.
2012.
LDzKS
28. Lielformāta reklāmu
uzstādīšana publiskās
vietās Līvanos
Prioritāte 2 29, 30,
31
1200 1200 0 0 0 Uz lielākajiem
pilsētas
pasākumiem
uzstādīti baneri
vismaz 3 vietās
pilsētā
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Blakus
esošās
pašvaldības
29. Reklāmas video par
novadu izveide
Prioritāte 2 28, 30,
31, 33
1500 1500 0 0 0 Izveidots 1
reklāmas video par
novadu
01.01.
2013.
31.12.
2013.
Iedzīvotāji,
NVO,
uzľēmēji
30. Līvānu novada zīmola
izveide
Prioritāte 2 28, 29,
31, 32,
33
200 200 0 0 0 Izstrādāts vienots
Līvānu novada
zīmols
01.01.
2012.
31.12.
2012.
Iedzīvotāji,
NVO,
uzľēmēji,
blakus
pašvaldības,
studenti
31. Līvānu pilsētas zīmju
atjaunošana pie pilsētas
robežas Rīgas,
Daugavpils, Preiļu
virzienā
Prioritāte 2 28, 29,
30, 33
9000 9000 0 0 0 Atjaunotas 3
Līvānu pilsētas
zīmes pie pilsētas
robežas
01.01.
2013.
31.12.
2013.
Iedzīvotāji,
NVO,
uzľēmēji,
blakus
pašvaldības,
studenti
32. www.livani.lv tulkošana
angļu un krievu valodās
Prioritāte 2 30 200 200 0 0 0 Daļa no
www.livani.lv
esošās informācijas
iztulkota angļu un
krievu valodās
01.01.
2012.
31.12.
2012.
Uzľēmēji
33. Informatīvo norāžu un
māju numuru zīmju
izvietošana Līvānu
pilsētā (t.sk. info
norādes - vairāku slāľu
kartēs pašvaldības
mājas lapā)
Prioritāte 2 30, 31 20 000 20 000 0 0 0 Novada teritorijā
izvietotas
informatīvās
norādes un māju
numuru zīmes
01.01.
2012.
31.12.
2013.
Iedzīvotāji,
NVO,
uzľēmēji,
blakus
pašvaldības
34. Līvānu stikla muzeja
saglabāšana un attīstība
Prioritāte 2 29, 30,
33, 35
100 000 15 000 75 000 0 0 Nodrošināta
Līvānu stikla
muzeja darbība un
pieejamība
apmeklētājiem
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Uzľēmēji,
LAK61
35. Līvānu novada tūrisma
informācijas uzlabošana
Prioritāte 2 28, 29,
30, 31,
32, 33,
36
3000 3000 0 0 0 Katru gadu izdots
vismaz 1
informatīvais
materiāls 1000 eks.
01.01.
2012.
31.12.
2014.
NVO,
uzľēmēji,
LIAA, TAVA
36. Tūrisma attīstības
veicināšana Latgales-
Utenas-Vitebskas
pārrobežu reģionos
(BELLA DVINA 2)
Prioritāte 2 29, 32,
35
39 824 5 974 33 850 0 0 Attīstīti vismaz 3
jauni tūrisma
produkti
01.01.
2012.
31.12.
2012.
Uzľēmēji,
TAVA,
blakus
pašvaldības
37. Kvalitatīvas IT
infrastruktūras
ierīkošanas visā Līvānu
novadā tehniskā
projekta izstrāde
Prioritāte 2 5, 33, 38,
47
10 000 10 000 0 0 0 Izstrādāts 1
tehniskais projekts 01.01.
2012.
31.12.
2013.
Uzľēmēji,
LR SM,
blakus
pašvaldības,
iedzīvotāji
38. Kvalitatīvas IT
infrastruktūras
ierīkošana visā Līvānu
novadā
Prioritāte 2 5, 33,
37, 47
100 000 100 000 0 0 0 Izveidtoa
pamatbāze
kvalitatīvas IT
infrastruktūras
ierīkošanai visā
Līvānu novadā
01.01.
2014.
31.12.
2014.
Uzľēmēji,
LR SM,
blakus
pašvaldības,
iedzīvotāji
2.2.RĪCIBU VIRZIENS: Vietējiem iedzīvotājiem, esošajiem un potenciālajiem uzľēmējiem un investoriem tiek nodrošināta pievilcīga
61
LAK – Latvijas amatniecības kamera
220 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
sociālā vide
39. Līvānu novada
pašvaldības policijas
struktūras izveide un
uzturēšana (t.sk.
materiāli tehniskās
bāzes nodrošināšana)
un sadarbības
uzlabošana ar valsts
policijas un glābšanas
dienestiem
Prioritāte 2 38, 40 120 000 120 000 0 0 0 Nodrošināta
Līvānu novada
pašvaldības
policijas struktūras
pastāvīga darbība
01.01.
2012.
31.12.
2014.
Iedzīvotāji,
NVO,
neformālas
iedzīvotāju
grupas,
CSDD, Vides
komisija,
VUGD62
,
NMPD63
40. Videonovērošanas
sistēmas izbūves
plānošana un tehniskā
projekta izstrāde
Prioritāte 2 38, 39 4000 4000 0 0 0 Izstrādāts 1
tehniskais projekts 01.01.
2014.
31.12.
2014.
NVO,
neformālas
iedzīvotāju
grupas,
CSDD, Vides
komisija,
VUGD
41. Stacijas ielas
rekonstrukcija un gājēju
-veloceliľa būvniecība
līdz pilsētas robežai
Prioritāte 2 18, 20,
21
600 000 60 000 540 000 0 0 Veikta Stacijas ielas
rekonstrukcija un
gājēju -veloceliľa
būvniecība līdz
pilsētas robežai
01.01.
2013.
31.12.
2013.
LR SM,
iedzīvotaji,
Biedrība
„Veloklubs
LĪVĀNI”,
LVC64
42. Veloceliľa izbūve līdz
Jaunsilavu pamatskolai
Prioritāte 2 21 64 700 16 970 47 730 0 0 Veikta veloceliľa
izbūve līdz
Jaunsilavu
pamatskolai
01.01.
2012.
31.12.
2012.
LR SM,
iedzīvotaji,
Biedrība
„Veloklubs
LĪVĀNI”
43. Līvānu 1.vidusskolas un
Līvānu 2.vidusskolas
ēdināšanas bloku
rekonstrukcija
Prioritāte 2 2, 4, 9 80 000 80 000 0 0 0 Veikta Līvānu
1.vidusskolas un
Līvānu
2.vidusskolas
ēdināšanas bloku
rekonstrukcija
01.01.
2012.
31.12.
2013.
z/s,
uzľemumi,
LR IZM, LR
VM
44. Līvānu 1.vidusskolas
mācību kabinetu
renovācija un
aprīkojuma
papildināšana mācību
procesa kvalitātes
paaugstināšanai
Prioritāte 2 2, 4,
9, 43
10 000 10 000 0 0 0 Iegādātas 5
interaktīvās tāfeles
Līvānu
1.vidusskolas
mācību procesa
uzlabošanai
01.01.
2012.
31.12.
2012.
Uzľēmumi,
LR IZM,
vecāki
45. Aktu zāles
rekonstrukcija Līvānu
2.vidusskolā
Prioritāte 2 3, 8, 9,
11, 44
40 000 40 000 0 0 0 Veikta aktu zāles
rekonstrukcija
Līvānu 2.vidusskolā
01.01.
2012.
31.12.
2012.
Uzľēmumi,
LR IZM,
vecāki
46. Atbalsta pasākumu
īstenošana sociālās
atstumtības riskam
pakļautajiem bērniem
un jauniešiem Līvānu
novada skolās
Prioritāte 2 48, 50,
51, 52
111 056 0 111 056 0 0 Nodrošināta
sociālā pedagoga
un psihologa
pieejamībakatrā
novada skolā
01.01.
2012.
31.12.
2014.
LR LM,
vecāki, NVO
47. Līvānu novada izglītības
iestāžu informatizācija,
vienotas elektroniskās
informācijas platformas
izstrāde
Prioritāte 2 5, 37, 38 40 358 5000 30 054 0 5304 Uzlabots skolu
aprīkojums un
izveidota vienota
elektroniskās
informācijas
platforma
01.01.
2012.
31.12.
2013.
LR IZM, LR
SM
48. Izglītības, veselības un
sociālās jomas attīstības
uzlabošana Latvijas,
Lietuvas un
Baltkrievijas pārrobežas
reģionā (HEALTH IS
WEALTH)
Prioritāte 2 46, 50,
51, 52
50 828 7 625 43 203 0 0 Uzlabots
iedzīvotāju
izglītības, veselības
un sociālais
stāvoklis, renovēta
Līvānu
2.vidusskolas
sporta zāle
01.01.
2012.
31.12.
2012.
LR LM, LR
VM, vecāki,
NVO
62
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 63
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests 64
A/S „Latvijas valsts ceļi”
221 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
49. Rožupes, Jersikas un
Jaunsilavas pamatskolu
ēku energoefektivitātes
paaustināšana
Prioritāte 2 1, 2,
3, 4,
7, 9, 13
469 200 82 172 387 028 0 0 Veikta Rožupes,
Jersikas un
Jaunsilavas
pamatskolu ēku
siltināšana
01.01.
2012.
31.12.
2012.
LR VARAM,
RVP65
50. Nometľu ģimeľu
sociālā klimata
uzlabošanai
organizēšana
Prioritāte 2 1, 46,
48, 51
4000 800 3200 0 0 Katru gadu
noorganizēta
vismaz viena
nometne
01.01.
2012.
31.12.
2014.
NVO,
vecāki, LR
LM
51. Apmācību, interaktīvu
semināru organizēšana
ģimenēm
Prioritāte 2 1, 46,
48, 50,
52
3000 600 2400 0 0 Katru gadu
noorganizēti
vismaz 2 semināri
01.01.
2012.
31.12.
2014.
LR LM,
vecāki,
NVO, LR
IZM
52. Uzvedības sociālās
korekcijas un sociālās
palīdzības programmu
izstrāde un īstenošana
Līvānu novada bērniem
un to ģimenēm
Prioritāte 2 46,
48, 50,
51
100 000 0 100 000 0 0 Izstrādātas vismaz
2 uzvedības
sociālās korekcijas
un sociālās
palīdzības
programmas un
sākt to ieviesana
01.01.
2012.
31.12.
2014.
LR LM,
vecāki,
NVO, LR
IZM,
socialās
psihol./pada
goģijas
augstskolas
53. Līvānu pilsētas stadiona
rekonstrukcijas tehniskā
projekta iztrāde
Prioritāte 2 7, 9, 11,
56
5 000 5 000 0 0 0 Izstrādāts 1
tehniskais projekts 01.01.
2014.
31.12.
2014.
LR IZM,
Sporta
federācijas
54. Izstrādāto velo maršrutu
labiekārtošana un
popularizēšana
Prioritāte 2 29, 30,
33, 35
2000 200 1800 0 0 Labiekārtoti vismaz
4 velo-maršruti 01.01.
2012.
31.12.
2014.
Iedzīvotāji,
NVO,
Biedrība
„Veloklubs
LĪVĀNI”,
LVC
55. Aprīkojuma iegāde
jaunsargu darbības
aktivizēšanai Līvanu
pilsetā un pagastos
Prioritāte 2 2, 48, 56 1000 1000 0 0 0 Iegādāts
aprīkojums
jaunsargu darbības
aktivizēšanai
vismaz 2 novada
skolās
01.01.
2013.
31.12.
2014.
Jaunsargu,
zemessargu
apvienības,
NVO
56. Multifunkcionālā
jaunatnes iniciatīvu
centra izveide un
aprīkojuma iegāde
Prioritāte 2 2, 3, 4, 7,
8, 9, 10,
11, 13,
38, 39,
42, 44,
45, 46,
48, 50,
51, 52,
55
200 000 127 844 0 0 72 156 Izveidots un
aprīkots viens
multifunkcionāls
jaunatnes iniciatīvu
centrs apt. 300
kv.m.
01.01.
2012.
31.12.
2014.
LR IZM,
NVO,
jauniešu
neformalas
grupas
57. Sociālās mājas (t.sk.
sociālo pakalpojumu
punkta) izveides
tehniskā projekta
izstrāde
Prioritāte 2 48, 50,
52, 58
10 000 10 000 0 0 0 Izstrādāts 1
tehniskais projekts 01.01.
2012.
31.12.
2012.
LR LM,
NVO,
neformālas
iedzīvotāju
grupas
58. Sociālās mājas un
sociālo pakalpojumu
punkta izveide Līvānu
novadā
Prioritāte 2 48, 50,
52, 57
500 000 360 000 140 000 0 0 Izveidota 1 sociālā
māja un sociālo
pakalpojumu
punkts kopā
vismaz 1000 kv.m.
platībā
01.01.
2013.
31.12.
2014.
LR LM,
NVO,
neformālas
iedzīvotāju
grupas
59. Brīvdabas estrādes
būvniecības Līvānos
tehniskā projekta
izstrāde
Prioritāte 2 30, 33,
35, 36
10 000 1 000 9 000 0 0 Izstrādāts 1
tehniskais projekts
01.01.
2013.
31.12.
2014.
LR KM,
iedzīvotāji
60. Rožupes brīvdabas
estrādes un ar to
saistītās infrastruktūras
(piebraucamo ceļu,
stāvlaukuma,
apgaismojuma, parka)
labiekārtošanas
tehniskā projekta
izstrāde
Prioritāte 2 61 2000 2000 0 0 0 Izstrādāts 1
tehniskais projekts
01.01.
2012.
31.12.
2012.
LR KM,
iedzīvotāji
65
Reģionālā vides pārvalde
222 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
61. Rožupes brīvdabas
estrādes atjaunošana un
ar to saistītās
infrastruktūras
(piebraucamo ceļu,
stāvlaukuma,
apgaismojuma, parka)
attīstība
Prioritāte 2 59, 60 10 000 2500 7500 0 0 Veikta Rožupes
brīvdabas estrādes
un ar to saistītās
infrastruktūras
atjaunošana
01.01.
2013.
31.12.
2013.
LR KM,
iedzīvotāji,
NVO
62. Līvānu novada kultūras
centra piedāvāto
pakalpojumu
pielāgošana ģimenēm
un visa vecuma
iedzīvotājiem (t.sk.
bērnu rotaļu istabas
izveide Kultūras centrā)
Prioritāte 2 1, 50,
51, 56
900 900 0 0 0 LNKC izveidota 1
bērnu rotaļu
istaba, vismaz 50%
pasākumu īpaša
uzmanība
pievērsta ģimeľu
interesēm un
vajadzībām
01.01.
2013.
31.12.
2013.
LR KM, LR
LM,
iedzīvotāji,
uzľēmēji,
NVO
63. ES fondu un citu
ārvalstu finanšu
palīdzības projektu un
risku vadības kvalitātes
uzlabošana Līvānu
novadā
Prioritāte 2 65 24 848 0 24 848 0 0 Izstrādāta projektu
kvalitātes un risku
vadības
rokasgrāmata,
veiktas vismaz 40
pašvaldības
darbinieku
apmācības
01.01.
2012.
31.12.
2012.
VRAA,
iedzīvotāji,
uzľēmēji,
NVO, LRAA,
LR VARAM
64. Speciālistu piesaiste
Līvānu novada
pašvaldībā
Prioritāte 2 63, 65 10 500 0 10 500 0 0 Nodrošināts
būvinženiera un
jurista darbs
pašvaldībā
01.01.
2012.
31.12.
2012.
VRAA, LRAA
65. Līvānu novada
pašvaldības attīstības
plānošanas kapacitātes
paaugstināšana
Prioritāte 2 63, 64 26 180 0 26 180 0 0 Izstrādāti Līvānu
novada
pašvaldības AP66
un TP67
01.01.
2012.
31.12.
2014.
VRAA, LR
VARAM,
iedzīvotāji,
uzľēmēji,
NVO
66. Līvānu novada
pašvaldības ēku
rekonstrukcija un
energoefektivitātes
paaugstināšana 2.kārta ( 6 pašvaldības ēku
rekonstrukcija/siltināšana -
Namiľs (LBJC), domes ēkas
jumts, TLMS "Dubna" ēka, PII
Rūķīši fasāde, jumts,
labiekārtošana, SLO "želsirdības
centrs"ēka, autoostas publiskā
tualete un uzbūvēta uzgaidāmā
telpa autoostā)
Prioritāte 2 1, 49 566 245 67 950 481 308 0 16 987 Veikta 6
pašvaldības ēku
rekonstrukcija/silti
nāšana, uzlabota
energoefektivitate
vismaz par 20%
01.01.
2012.
31.12.
2013.
LR VARAM,
iedzīvotāji
2.3.RĪCIBU VIRZIENS: Vietējiem iedzīvotājiem, esošajiem un potenciālajiem uzľēmējiem un investoriem tiek nodrošināta pievilcīga dabas vide
67. Latvāľu apkarošanas
pasākumu realizācija
Līvānos un Jersikas
pagastā
Prioritāte 2 30, 68,
70
3300 3300 0 0 0 Veikta latvāľu
izpļaušana 2 reizes
gadā 15 ha platībā
01.01.
2012.
31.12.
2014.
LR ZM,
iedzīvotāji,
uzľēmēji,
NVO
68. Atkritumu urnu
uzstādīšana Līvānu
pilsētas un pagastu
centru publiskajās
teritorijās
Prioritāte 2 18, 20,
21, 30,
41, 69,
70
1000 0 0 1000 0 Uzstādītās vismaz
70 atkritumu urnas 01.01.
2012.
31.12.
2014.
LDzKS,
iedzīvotāji,
uzľēmēji,
NVO
69. Vides objektu
uzstādīšana gar Rīgas
ielu (t.sk. privātie
investori)
Prioritāte 2 20, 21,
30, 68,
70
70 000 63 000 0 7 000 0 Uzstādīts vismaz 1
vides objekts gadā
01.01.
2012.
31.12.
2014.
LDzKS,
iedzīvotāji,
uzľēmēji,
NVO
70. Līvānu parku/skvēru
labiekārtošanas (t.sk.
apgaismotas slēpošanas
Prioritāte 2 8, 11, 30,
56,
5000 5000 0 0 0 Izstrādāts vismaz 3
tehniskais projekts 01.01.
2012.
31.12.
2014.
LDzKS,
iedzīvotāji,
uzľēmēji,
NVO
66
Līvānu novada pašvaldības integrētas attīstības programma 2012.-2018.gadam 67
Līvānu novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam
223 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
trases/velo celiľa
ierīkošanas pilsētas
parkā) tehnisko
projektu izstrāde
3.3. 2012.-2018.GADU PERIODAM IETEICAMIE PROJEKTI PRIVĀTAJĀ SEKTORĀ, kuri nesīs sociāli ekonomisku labumu Līvānu novada attīstībai
Šo projektu iniciatori un ieviesēji aicināti būt fiziskas un juridiskas personas – uzľēmumi, biedrības, personu
apvienības, kuras sadarbībā ar pašvaldību realizējot zemāk ieteiktos projektus, sniegs ievērojamu ieguldījumu
līdzsvarotā Līvānu novada sociāli ekonomiskajā attīstībā.
1.prioritāte:
Uzņēmējdarbībai un darbam nepieciešamo dzīves un darba prasmju, iemaņu, pašiniciatīvas un uzņēmības
attīstīšana visa mūža garumā
1.1.RĪCĪBU VIRZIENS: Pamata dzīves prasmju un radošās domāšanas attīstība visiem bērniem (1-6 gadi)
IETEICAMO PROJEKTU PIEMĒRI:
Bērnu vai bērnu un vecāku pamata dzīves prasmju nometľu organizēšana, radošo nometľu un/vai darbnīcu organizēšana, pamata
dzīves prasmju un radošās domāšanas attīstības pasākumi uzľēmumu, biedrību, organizāciju darbinieku darba vietās, bērnu istabu
veidošana ģimenu labsajūtas nodrošināšanai
1.2.RĪCĪBU VIRZIENS: Skolēnu sociālo, dzīves, darba prasmju un intereses par dabas zinātnēm veidošana, praktiskā
pielietojamība un popularizēšana
IETEICAMO PROJEKTU PIEMĒRI:
Līvānu novada „Studiju fonda” darbības nodrošināšana, jebkuri skolēnu sociālo, dzīves, darba prasmju un intereses par dabas
zinātnēm veidošanas projekti, praktiskās sociālo, dzīves un darba prasmju pielietojamības un popularizēšanas pasākumi
(skolēniem atsevišķi vai kopā ar vecākiem)
1.3. RĪCĪBU VIRZIENS: Iedzīvotāju pašaktivitātes, uzņēmības, dzīves prasmju, atbildības, gatavības saprātīgi riskēt un
vēlmes strādāt saglabāšana un attīstība visa mūža garumā
IETEICAMO PROJEKTU PIEMĒRI:
Darbinieku apmācības, motivācijas programmas konkurētspējas paaugstināšanai, mūžizglītības pasākumi, dalība gada balvas
„Līvānu novada ZELTA TALANTI” organizēšanā, skautu un gaidu kustības popularizēšana un nometľu organizēšana
2.prioritāte:
Pievilcīgas vides uzņēmējdarbībai, darbam un ģimenes labsajūtai nodrošināšana
2.1. RĪCĪBU VIRZIENS: Vietējiem iedzīvotājiem, esošajiem un potenciālajiem uzľēmējiem un investoriem tiek nodrošināta
pievilcīga ekonomiskā vide
IETEICAMO PROJEKTU PIEMĒRI:
Uzľēmējdarbības ar augstu pievienoto vērtību attīstība, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde un ieviešana ražošanā, tehnoloģiju
pārnese, privātmāju, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšana, ārējo tirgu apgūšana (ārējais mārketings),
tūrisma produktu un Līvānu novada tūrisma produktu tīkla attīstība, stikla ražošanas tradīciju saglabāšana un attīstība,
uzľēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras uzlabošana un aprīkojuma papildināšana, pielietojamās pētniecības veikšana,
rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana, PPP projektu ieviešana Līvānu pilsētai pieguļošās industrialās zonas attīstībai, viesnīcas
(viesu nama) un kafejnīcas izveide Līvānu pussalā, socialās uzľēmējdarbības veicināšana, citi konkurētspējas paaugstināšanas
pasākumi
224 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
2.2.RĪCIBU VIRZIENS: Vietējiem iedzīvotājiem, esošajiem un potenciālajiem uzľēmējiem un investoriem tiek nodrošināta
pievilcīga sociālā vide
IETEICAMO PROJEKTU PIEMĒRI:
Nodarbinātības un veselības darbā veicināšana, publiskas peldvietas ierīkošana Līvanu pilsētā, sociālo, veselības veicināšanas un
aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana, attīstība un efektīva
izmantošana, ģimenes (bērnu) kafejnīcas izveide Līvānos, brīvā laika un aktīvās atpūtas iespēju paplašināšana, cita veida sociālās
vides infrastruktūras, produktu un pakalpojumu attīstība
2.3.RĪCIBU VIRZIENS: Vietējiem iedzīvotājiem, esošajiem un potenciālajiem uzľēmējiem un investoriem tiek nodrošināta
pievilcīga dabas vide
IETEICAMO PROJEKTU PIEMĒRI:
Vides objektu uzstādīšana, dalība parku labiekārtošanā, latvāľu apkarošanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, vēsturiski
piesārnoto vietu sanācija, jebkuru dabas vides risku mazināšana, videi draudzīgu produktu un pakalpojumu attīstība, atjaunojamo
energoresursu izmantošanas veicināšana
225 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
IV DAĻA: IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBAS PLĀNS
226 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
4.1. IEVADS
Līvānu novada attīstības programma 2012. - 2018. gadam ir Līvānu novada domes
apstiprināts dokuments, kurā ir noteikts Līvānu novada ilgtermiņā sasniedzamais mērķis
(vīzija) un vidēja termiņa prioritātes 7 gadu periodā. Līvānu novada attīstības programmā
noteiktās 2 vidēja termiņa prioritātes paredzēts sasniegt, īstenojot 28 uzdevumus, kas
atbilstoši prioritātēm sagrupēti 6 rīcību virzienos.
Prioritāšu, rīcību virzienu un uzdevumu izvirzīšana ir tikai daļa no attīstības plānošanas
procesa, svarīgs tā elements ir plānošanas dokumenta īstenošanas uzraudzība, ar kuras
palīdzību izvērtēt, vai Līvānu novada attīstība norit tā, kā paredzēts izstrādātajā
dokumentā. Līvānu novada dome uzņemas atbildību par attīstības programmas ieviešanu
un tādu aktivitāšu nepieļaušanu, kas neatbilstu attīstības programmai.
Lai būtu iespējams sekot līdzi, vai izstrādātās attīstības programmas ieviešanas process
atbilst plānotajam, Līvānu novada pašvaldība ir izstrādājusi Līvānu novada attīstības
programmas 2012. - 2018. gadam īstenošanas uzraudzības kārtību, lai:
sekmētu pašvaldības struktūrvienību, daļu, uzņēmēju un sabiedrības koordinētu darbību pašvaldības attīstības jautājumos;
nodrošinātu novada attīstības novērtēšanas iespējas, identificējot pārmaiņas novada situācijā kopumā un pa jomām;
identificētu, vai attīstības programmas rādītāju sasniegšana norit kā plānots;
identificētu jaunas problēmas un iespējas, kas saistītas ar novada attīstību un kurām nepieciešams veltīt tālāku izpēti un attiecīgu lēmumu pieņemšanu to risināšanai;
nodrošinātu sabiedrību, politiķus un citas ieinteresētās puses ar informāciju par Līvānu novada attīstības programmas īstenošanas sasniegumiem;
pamatot attīstības programmas aktualizācijas nepieciešamību;
nodrošinātu novada attīstības novērtēšanas iespējas.
4.2. IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBAS KĀRTĪBA UN INSTITUCIONĀLAIS IETVARS
Par Līvānu novada integrētās attīstības programmas 2012. - 2018. gadam īstenošanas
uzraudzības kārtību un tās ieviešanu atbildīga ir Līvānu novada pašvaldības Plānošanas un
attīstības daļa.
Attīstības programmas īstenošanas uzraudzības procesā aktīvi iesaistītās visas Līvānu
novada pašvaldības daļas, struktūrvienības, iestādes un kapitālsabiedrības:
Attīstības programmas īstenošanu uzrauga Attīstības plānošanas komisija, kas iekļauj
dažādu iedzīvotāju grupu interešu pārstāvniecību.
227 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Uzraudzības sistēmas procesu vada Līvānu novada pašvaldības Plānošanas un attīstības
daļas vadītājs, savukārt no iesaistīto struktūrvienību puses attīstības programmas
īstenošanas sistēmas procesā iesaistās attiecīgo daļu vai institūciju vadītāji vai to vietnieki,
operacionālā līmenī veicot uzraudzības īstenošanas procesa darbības.
Galvenie veicamie uzdevumi īstenošanas uzraudzības sistēmas ieviešanā un to atbildīgās
institūcijas, daļas ir noteiktas tabulā.
Galvenie veicamie uzdevumi Līvānu novada integrētās attīstības programmas 2012. - 2018.gadam īstenošanas uzraudzības sistēmas ieviešanā:
Nr.p.k. Veicamais uzdevums Atbildīgais
1. Līvānu novada attīstības programmas apstiprināšana, nepieciešamo izmaiņu ierosināšana un to apstiprināšana
Līvānu novada dome
2. Līvānu novada attīstības programmas īstenošanas uzraudzības sistēmas koordinācija
Līvānu novada pašvaldības Plānošanas un attīstības daļa
3. Līvānu novada attīstības programmas īstenošanas uzraudzība un nepieciešamo izmaiņu ierosināšana
Līvānu novada Attīstības plānošanas komisija
4. Investīciju plāna 2012. - 2014. gadam ieviešanas nodrošināšana
Politiskajā līmenī – Līvānu novada dome, izpildes līmenī - par rīcības plānā uzskaitīto projektu realizāciju atbildīgās daļas, struktūrvienības, iestādes un kapitālsabiedrības
5. Ikgadēja kvantitatīvas un kvalitatīvas informācijas vākšana, apkopošana un analizēšana par novada attīstības tendencēm, kas balstīta uz Līvānu novada attīstības programmā noteiktajiem attīstības sasniegumu indikatoriem
Līvānu novada pašvaldības atbildīgās daļas, struktūrvienības, iestādes un kapitālsabiedrības (atbilstoši Attīstības programmas ieviešanas sociāli ekonomisko rādītāju tabulā noteiktajiem atbildīgajiem par informācijas apkopošanu)
6. Uzraudzības ziņojumu sagatavošana par
Līvānu novada attīstības programmas
īstenošanu
Līvānu novada pašvaldības Plānošanas un attīstības
daļa
7. Sabiedrības informēšana par attīstības
programmas īstenošanas rezultātiem
Līvānu novada pašvaldības Plānošanas un attīstības
daļa sadarbībā ar sabiedrisko attiecību speciālistu
Uzraudzības procesā iegūtā informācija ir pamats attīstības programmas novērtējuma
veikšanai. Lai nodrošinātu iespēju nepārtraukti sekot līdzi Līvānu novada attīstības
programmā noteikto rādītāju izpildei ir izveidota pastāvīgu uzraudzības rādītāju
informācijas sistēma. Informācijas sistēmā ir ietverta šāda informācija par Līvānu novada
attīstības programmas uzraudzības rādītājiem:
attīstības programmā noteiktie rādītāji (t.sk. 1) vispārējie teritorijas attīstības rādītāji un 2) programmas ieviešanas izvērtējuma rādītāji);
rādītāju pašreizējā vērtība, uzsākot attīstības programmas īstenošanu (2011.g.);
rādītāju sagaidāmā sasniedzamā vērtība, attīstības programmas īstenošanai noslēdzoties (2018.g.);
228 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
ikgadējās rādītāju vērtības;
informācijas avots.
Uzraudzības rādītāji ir aprakstīti 4.3. un 4.4. apakšnodaļās.
4.3. LĪVĀNU NOVADA TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS RĀDĪTĀJI
Līvānu novada attīstības izvērtējuma teritorijas attīstības rādītāji tiek analizēti, lai sekotu
līdzi galvenajām attīstības tendencēm novadā. Šie pamatrādītāji nav tieši saistāmi ar
attīstības programmā izvirzītajām prioritātēm, bet ir noderīgi, lai raksturotu sociāli
ekonomisko situāciju un novērtētu pašvaldības realizēto politiku Līvānu novadā kopumā, kā
arī sniegtu salīdzinājumu ar citām Latvijas pašvaldībām un kalpotu kā Līvānu novada
attīstības programmā noteiktā ilgtermiņa mērķa (vīzijas) sasniegšanas rādītājs.
Līvānu novada teritorijas attīstības rādītāji: Nr. Rādītājs Vērtība
2011.g. Vērtība 2012.g.
Tendence pret iepriekšējo gadu
Vēlamā attīstības tendence 2018.g.
Avots
1. Teritorijas attīstības indekss
Valsts reģionālās attīstības aģentūra
2. Iedzīvotāju skaits
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
3. Demogrāfiskā slodze
Centrālā statistikas pārvalde
4. Nodarbinātības līmenis
VID
5. Bezdarba līmenis
Nodarbinātības valsts aģentūra
6. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz 1 iedzīvotāju, LVL
Līvānu novada pašvaldība
7. Ekonomiski aktīvās statistikas vienības UR
8. Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas saldo
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Līvānu novada pašvaldība
9. Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi novadā
Līvānu novada pašvaldības aptauja
10. Noslēgto un šķirto laulību saldo
Līvānu novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļa
Par attīstības izvērtējuma teritorijas attīstības rādītāju datu apkopošanu un analizēšanu
atbildīga ir Līvānu novada pašvaldības plānošanas un attīstības daļa, sniedzot par tiem
informāciju ikgadējā pārskatā. Katru gadu noteiktos teritorijas attīstības rādītājus ir
229 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
iespējams pārskatīt, izvēloties tādus rādītājus, ar kuru palīdzību var veikt novada salīdzinošo
analīzi ar citām novada pašvaldībām gan valsts, gan atsevišķos gadījumos arī Eiropas
Savienības mērogā.
4.4. ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS IEVIEŠANAS IZVĒRTĒJUMA RĀDĪTĀJI
Līvānu novada integrētās attīstības programmas 2012. - 2018. gadam ieviešanas
novērtējuma veikšanai tiek ieviesti sociāli ekonomiskie rādītāji, kas būs kā pamats
novērtējumam par to, kā tiek īstenota vidējā termiņa prioritāšu sasniegšana.
Par Līvānu novada attīstības programmā 2012. - 2018. gadam noteikto vidējā termiņa
prioritāšu sasniegšanas izvērtējuma rādītāju informācijas nodrošināšanu, apkopošanu un
analizēšanu atbildīga ir Līvānu novada pašvaldības plānošanas un attīstības daļa, iepriekš
saņemot no pārējām Līvānu novada pašvaldības struktūrvienībām, daļām, iestādēm un
kapitālsabiedrībām informāciju un sniedzot par tiem ziņojumu ikgadējā pārskatā.
Attīstības programmas ieviešanas sociāli ekonomiskie rādītāji
(izmantojot Indikatoru metodes 6 apakšsistēmas)
Nr. Rādītājs
2011 2018
Datu avots
Datu
publicēšanas
periodiskums
Atbildīgais par informācijas apkopošanu
N
ova
dā
kop
ā
L
īvān
os
R
ožu
pes
pag
astā
T
urk
u p
agas
tā
S
utr
u p
agas
tā
R
ud
zātu
pag
astā
Je
rsik
as p
agas
t
N
ova
dā
kop
ā
L
īvān
os
R
ožu
pes
pag
astā
T
urk
u p
agas
tā
S
utr
u p
agas
tā
R
ud
zātu
pag
astā
Je
rsik
as p
agas
tā
CILVĒKU SISTĒMA
Individuālās attīstības sistēma
1. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits
x x x x x x x x x x x x x x PMLP 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa
2. Dzimušo un mirušo skaits
x x x x x x x x x x x x x x PLMP, LNP
1x gadā Dzimtsarakstu nodaļa
3. Migrācijas saldo x x x x x x x x x x x x x x PLMP, LNP
1x gadā Plānošanas un attīstības daļa
4.
Noslēgto un šķirto laulību skaits
x x x x x x x x x x x x x x CSP 1x gadā Dzimtsarakstu nodaļa
230 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
5.
Audzēkņu skaits vispārējās izglītības iestādēs (t.sk. PII)
x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā PII direktori
6.
Pamatskolu un vidusskolu absolventu turpmākā izglītība
x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Skolu direktori
7.
Bibliotēku apmeklētāju skaits
x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Līvānu novada centrālā bibliotēka
8.
Izglītojamo skaits pa interešu izglītības programmām
x x LNP 1x gadā Līvānu novada bērnu un jauniešu centrs
9.
Izveidoto mācību uzņēmumu un jaunu uzņēmumu skaits
x x LNP 1x gadā LIIC
10.
Imigrantu skaita pieaugums novadā
x x PLMP 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa
11.
Iedzīvotāju
apmierinātībaar
dzīvinovadā x x
LNP (anketēšana)
1 x 3 gados
Sabiedrisko attiecību speciālists
Sociālā sistēma
12. Demogrāfiskā
slodze x x PMLP 1x gadā
Plānošanas un attīstības daļa
13.
Bērnu skaits rindā uz vietu bērnudārzā
x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā PII direktori
14.
Reāli darbojošos NVO skaits un to darbībā iesaistītie iedzīvotāju skaits
x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Sabiedrisko attiecību speciāliste
15.
Tūristu skaits novadā (t.sk. nakšņotāju skaits)
x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Tūrisma organizators
16.
Dalībnieku skaits pašdarbības kolektīvos, amatnieku radošās apvienībās
x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Līvānu novada kultūras centrs
17.
Saņemto iesniegumu skaits un pieņemto lēmumu skaits (GMI)
x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Sociālais dienests
18. Audžuģimeņu skaits
x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Sociālais dienests
19.
No ģimenēm izņemto bērnu skaits
x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Sociālais dienests
20.
Pašvaldīas dzīvojamais fonds (dzīvokļu skaits, kopējā platība)
x x x x x x x x x x x x x x
SIA „LDzKS”;
LNP
1x gadā Plānošanas un attīstības daļa
21. Sociālajās mājās izmitināto personu skaits
x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Sociālais dienests
231 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
(pēc dzimuma un vecuma)
22.
Izsniegto būvatļauju skaits un ekpluatācijā nodoto dzīvokļu un dzīvojamo māju (jaunu un rekonstruēto) skaits un platība
x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Būvvalde
Pārvaldes un komunikācijas sistēma
23.
Līvānu pašvaldības mājas lapas apmeklētāju skaits
x x LNP 1x gadā
Sabiedrisko attiecību speciālists
24.
Skolu un citu iestāžu organizētu konkursu, izstāžu, koncertu, socializējošu pasākumu skaits
x x x x x x x x x
x
x x x x LNP 1x gadā
Skolu, PII, direktori, iestāžu vadītāji
25.
No iedzīvotājiem saņemto sūdzību un priekšlikumu skaits
x x x x x x x x x x
x x x x LNP
1x gadā
Sabiedrisko attiecību speciālists
ATBALSTA SISTĒMA
Ekonomiskā sistēma
26.
Pašvaldības budžeta ieņēmumi un izdevumi
x x LNP 1x gadā Finansisti - ekonomisti
27. Teritorijas attīstības indekss
x x VARAM 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa
28.
Reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku skaits
x x NVA 1x gadā LIIC
29. Nodarbinātības
līmenis x x NVA 1x gadā LIIC
30.
Ekonomiski aktīvo vienību skaits
x x UR 1x gadā LIIC
31.
Jaunu darba vietu skaits salīdzinajumā ar iepriekšējo gadu
x x x x x x x x x
x
x x x x LNP 1x gadā LIIC
32.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju
x x VID 1x gadā LIIC
33.
Derīgo izrakteņu izmantošanas apjomi
x x LVGMA 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa
34. Lauku x x x x x x x x x x x x x CSP 1x gadā Lauku atbalsta
232 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
saimniecību skaits, l/s izmantotās zemes platības
x
daļa
35.
Zemes platības pēc lietošanas mērķiem
x x x x x x x x x
x
x x x x CSP 1x gadā Arhitekte
36.
Izsniegto būvatļauju skaits un ekpluatācijā nodoto uzņēmējdarbības objektu (jaunu un rekonstruēto) skaits un platība
x x x x x x x x x
x
x x x x LNP 1x gadā Būvvalde
Infrastruktūras sistēma
37. Dzeramā ūdens kvalitātes rādītāji
x x x x x x x x x
x
x x x x LNP 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa
38. Notekūdeņu kvalitātes rādītāji
x x x x x x x x x
x
x x x x LVGMA; LNP
1x gadā Plānošanas un attīstības daļa
39.
Investīciju apjoms pašvaldības sociālo pakalpojumu infrastruktūrā
x x x x x x x x x
x
x x x x LNP 1x gadā Finansisti - ekonomisti
40.
Investīciju apjoms pašvaldības pamata infrastruktūrā (autoceļi, ūdens, kanalizācija, siltumapgāde, apgaisme, ēkas)
x x
LNP;
SIA „LDzKS”;
SIA „Līvānu siltums”
1x gadā Finansisti - ekonomisti
41.
Ierīkoto un labiekārtoto rotaļu un atpūtas laukumu platība
x x x x x x x x x
x
x x x x LNP 1x gadā Arhitekte
42.
Savākto atkritumu daudzums novadā
x x
SIA „LDzKS”;
LVGMA
1x gadā Plānošanas un attīstības daļa
DABAS SISTĒMA
Vides un resursu sistēma
43.
Izcirsto koku platības valsts mežos, pašvaldību un privātajos mežos
x x x x x x x x x
x
x x x x VMD 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa
44.
Atjaunotās meža platības valsts mežos, pašvaldību un privātajos mežos
x x x x x x x x x
x
x x x x VMD 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa
45. Peldūdeņu kvalitāte
x x VI
1x mēnesī sezonas laikā
LR VM Veselības veicināšanas reģionalais koordinētājs
233 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
46.
Gaisa piesārņojums no stacionāriem piesārņojuma avotiem
x x LVGMA 1x gadā
LR VM Veselības veicināšanas reģionalais koordinētājs
47.
Zaļo zonu platība pilsētā, t.sk. labiekārtoto rekreācijas teritoriju platība novadā
x x x x x x x x x
x
x x x x LNP 1x gadā Arhitekte
48. Dabas objektu skaits novadā
x x x x x x x x x
x
x x x x LNP 1x gadā Tūrisma organizators
49.
Nelegālo atkritumu izgāztuvju skaits
un apjoms
x x x x x x x x x
x
x x x x LNP 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa
50.
Sanēto piesārņoto teritoriju platība
x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa
Apkopojot informāciju par vidējā termiņu prioritāšu sasniegšanas izvērtējuma rādītājiem,
ieteicams izmantot šādu darba tabulu:
Tabulas piemērs informācijas apkopošanai par vidējā termiņu prioritāšu sasniegšanas
izvērtējuma rādītājiem
1. prioritāte:
1. rīcības virziens:
Rādītājs Vērtība 2011. gadā
Vērtība 2012.gadā
Tendence Vēlamā attīstības tendence 2018. gadā
Avots
1.1.
1.2.
1.3.
Būtiski atzīmēt, ka Līvānu novada attīstības programmas 2012. - 2018. gadam noteikto
sociāli ekonomisko rādītāju tabulu ir nepieciešams pārbaudīt praksē, līdz ar to pastāv
iespēja to pilnveidot un uzlabot. Ja nepieciešams, mazāk noderīgus un izmaksu ziņā pārāk
dārgus rādītājus iespējams izslēgt no rādītāju kompleksa, aizvietojot tos ar citiem
rādītājiem. Izdarot labojumus rādītāju datu bāzē, kvalitatīvāka rezultāta sasniegšanai
jāievēro šādi ieteikumi:
jāizvēlas optimāls rezultatīvo rādītāju skaits, neaizraujoties ar pārāk daudziem maznozīmīgiem un mākslīgi izdomātiem rādītājiem;
rādītāju skaits nav tieši saistāms ar uzraudzības sistēmas kvalitāti un negarantē sekmīgāku virzību uz izvirzīto prioritāšu sasniegšanu;
234 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
izvirzīto prioritāšu izpildes novērtēšanas vajadzībām jāpiemēro gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie rādītāji. Viens no tipiskākajiem kvalitatīvajiem rezultātu rādītājiem ir iedzīvotāju apmierinātības līmeņa noskaidrošana par kādu pakalpojumu vai sniedzot subjektīvu situācijas novērtējumu. Aptaujas gadījumā ieteicams pielietot šādu atbilžu gradāciju: Apmierināts, Drīzāk apmierināts, nekā neapmierināts, Drīzāk neapmierināts, nekā apmierināts, Neapmierināts, Nav atbildes.
Papildus eksaktajiem datiem lietderīgi ir izmantot arī ekspertu viedokļus par attīstības vērtējumu, tai skaitā rādītāju vērtību interpretāciju.
4.5. UZRAUDZĪBAS ZIŅOJUMU SAGATAVOŠANAS UN IESNIEGŠANAS KĀRTĪBA
Lai nodrošinātu, ka sabiedrība varētu sekot līdzi Līvānu novada attīstības programmā
noteikto rādītāju izpildei Līvānu novada pašvaldība katru gadu izstrādā ikgadējo
uzraudzības ziņojumu un ik pēc 3 gadiem – pārskata ziņojumu.
Pirmais ziņojums „Pārskats par Līvānu novada integrētās attīstības programmas īstenošanu
2012.gadā” tiks izstrādāts 2013. gadā, un tajā būs atspoguļota informācija par paveikto
2012. gadā.
IKGADĒJĀ Līvānu novada integrētās attīstības programmas 2012.-2018.gadam
ieviešanas uzraudzības ziņojumā jāietver šāda informācija:
Nodaļa Saturs
Līvānu novada domes priekšsēdētāja ievadvārdi - pārskats, pārdomas par iepriekšējā gada rezultātiem.
Ievads Ievadā pamato izstrādātās attīstības programmas nozīmi, saikni ar citiem plānošanas dokumentiem, sniedz informāciju par dokumenta īstenošanas uzraudzības sistēmu un sagatavotā pārskata būtību, informē par pārskata kopējo struktūru, laika griezumu, par kādu pārskats veidots, un sniedz informāciju par pārskata izstrādātājiem, norādot kontaktinformāciju komentāriem, priekšlikumiem un jautājumiem.
1. Līvānu novada vispārīgs attīstības raksturojums
Sadaļā sniedz vispārīgu Līvānu novada attīstības raksturojumu kontekstā ar notiekošajiem attīstības procesiem valstī un salīdzinājumā ar citām pašvaldībām Latvijā. Attiecībā uz indikatoriem, šajā sadaļā atspoguļo un analizē definētos Līvānu novada attīstības izvērtējuma teritorijas attīstības rādītājus, salīdzinot tos ar vidējiem rādītājiem valstī un analizējot tos uz pārējo pašvaldību fona.
2. Līvānu novada attīstības programmas 2012. - 2018. gadam ieviešanas rezultāti
2.1. Attīstības programmā noteikto uzdevumu ieviešanas
Līvānu novada attīstības programmas ieviešanas rezultātus
izvērtē divās apakšsadaļās:
Pirmā apakšsadaļa balstās uz attīstības programmā noteikto
uzdevumu sasniegšanas rādītāju apkopojumu un analīzi. Par
katru definēto uzdevumu tiek aprakstīts, kas ir darīts un
235 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
rezultāti
2.2. Investīciju plāna ieviešanas rezultāti
sasniegts, kādas ir tendences, vai attīstība norit vēlamajā
virzienā, un, ja konstatētas novirzes no plānotā, tad
pamatojums tam. Balstoties uz definētajiem uzdevumu
sasniegšanas izvērtējuma rādītājiem, katra rīcību virziena
apraksts noslēdzas ar secinājumiem un priekšlikumiem.
Otrā apakšsadaļa balstās uz Investīciju plāna ieviešanas
rezultātiem un to analīzi, sniedzot informāciju par katru
noteikto projektu īstenošanu.
3.Secinājumi Sadaļā tiek norādīti kopējie pārskata secinājumi, kopīgās novada attīstības tendences un atsevišķi secinājumi pa definētajiem rīcību virzieniem.
4. Priekšlikumi Sadaļā tiek izvirzīti priekšlikumi Investīciju plāna aktualizēšanai un nepieciešamības gadījumā attīstības programmas, rīcību plāna aktualizēšanai, kā arī uzraudzības sistēmas un pašvaldības daļu kopējā darba pilnveidošanai.
5. Izmantotās
informācijas avoti
Uzrādīti informācijas avoti, tai skaitā pašvaldības daļas, struktūrvienības, iestādes, kapitālsabiedrības un citas iestādes, kas sniegušas informāciju pārskata sagatavošanai.
Pielikumi Pielikumā pēc nepieciešamības tiek pievienotas tabulas ar rādītājiem un to rezultātiem, informācija par projektiem u.c. materiāli, kurus pārskatāmības dēļ nav lietderīgi ievietot tekstuālajā daļā.
Trīs gadu uzraudzības ziņojuma izstrāde notiek ar mērķi analizēt attīstības programmas
rādītāju sasniegumus (par visiem programmā noteiktajiem rādītājiem) trīs gadu periodā,
t.sk. novērtējot sasniegto rezultātu ietekmi uz teritorijas attīstības rādītājiem.
Par 3 gadu uzraudzības ziņojuma sagatavošanu atbildīga ir Līvānu novada pašvaldības
plānošanas un attīstības daļa, kas ziņojuma sagatavošanai izmanto tādu pašu procedūru kā
ikgadējiem uzraudzības ziņojumiem.
Līvānu novada integrētās attīstības programmas 2012.-2018.gadam ieviešanas TRĪS
GADU uzraudzības ziņojumā jāietver šāda informācija:
Nodaļa Saturs
Ievads
Ievadā sniedz informāciju par uzraudzības pārskata mērķi, laika griezumu, par kādu pārskats veidots, pārskata struktūru un uzraudzības ziņojuma sagatavošanā iesaistītajām institūcijām.
1. Līvānu novada vispārīgs attīstības raksturojums
Sadaļā sniedz vispārīgu Līvānu novada attīstības raksturojumu kontekstā ar notiekošajiem attīstības procesiem valstī un salīdzinājumā ar citām pašvaldībām Latvijā. Attiecībā uz indikatoriem, šajā sadaļā atspoguļo un analizē definētos Līvānu novada attīstības izvērtējuma teritorijas attīstības rādītājus, salīdzinot tos ar vidējiem rādītājiem valstī un analizējot tos uz pārējo pašvaldību fona.
2. Attīstības programmas
Attīstības programmas īstenošanu izvērtē, balstoties uz definētajiem vidēja termiņa prioritāšu īstenošanas rezultatīvajiem rādītājiem.
236 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
īstenošana Par katru vidēja termiņa prioritāti sniedz šādu informāciju:
rezultatīvo rādītāju sasniegumi, to sakritība ar iepriekš plānoto
saistībā ar ieguldīto finanšu apjomu;
rezultatīvo rādītāju sasniegumu ietekme uz teritorijas attīstību;
ja konstatētas novirzes no plānotā, tad pamatojums;
secinājumi un priekšlikumi
3. Secinājumi Sadaļā sniedz kopējos secinājumus par mērķu un uzdevumu izpildi
4. Priekšlikumi
Sadaļā tiek izvirzīti priekšlikumi attīstības programmas aktualizēšanai, rīcības plāna (t.sk. Investīciju plana) aktualizēšanai, kā arī uzraudzības sistēmas pilnveidošanai
Izmantotās informācijas avoti
Uzrādīti informācijas avoti, tai skaitā pašvaldības daļas, struktūrvienības, iestādes, kapitālsabiedrības un citas iestādes, kas sniegušas informāciju pārskata sagatavošanai.
Pielikumi Pielikumā pēc nepieciešamības tiek pievienotas tabulas ar rādītājiem un to rezultātiem, informācija par projektiem u.c. materiāli, kurus pārskatāmības dēļ nav lietderīgi ievietot tekstuālajā daļā.
Par ikgadējā pārskata sagatavošanu atbildīga ir Līvānu novada pašvaldības plānošanas un
attīstības daļa. Šīs daļas efektīvākai darba organizēšanai pašvaldībai ir jānodrošina tai
tiesības pieprasīt un saņemt ikgadējo uzraudzības ziņojumu sagatavošanai nepieciešamo
informāciju no citām pašvaldības daļām, struktūrvienībām, iestādēm un
kapitālsabiedrībām. Pašvaldības vadībai ir jābūt patiesi ieinteresētai attīstības programmas
īstenošanas uzraudzībā, iespēju robežās sniedzot nepieciešamo atbalstu komandai (vai
konkrētam speciālistam), kas ir atbildīga par kvalitatīvu un savlaicīgu informācijas
apkopošanu, sagatavošanu un analīzi.
Atbilstoši pēc Līvānu novada pašvaldības plānošanas un attīstības daļas uzaicinājuma un
metodoloģijas nosūtīšanas (vai informācijas par to) Līvānu novada pašvaldības
struktūrvienības, daļas, iestādes un kapitālsabiedrības katru gadu līdz 15. janvārim, sākot no
2013. gada, iesniedz Līvānu novada pašvaldības plānošanas un attīstības daļai pārskau par
situāciju savā sfērā. Šis pārskats ir jābalsta uz Līvānu novada integrētās attīstības
programmā 2012. - 2018. gadam noteiktajiem ieviešanas izvērtējuma sociāli
ekonomiskajiem rādītājiem un izstrādāto Investīciju plānu, sniedzot ziņojumu par to, kā
Investīciju plānā norādītie projekti tiek realizēti. Plānošanas un attīstības daļa pārbauda
iesūtīto informāciju un nepieciešamības gadījumā lūdz līdz 31. janvārim institūcijas to
precizēt.
Savākto informāciju par Līvānu novada attīstības programmas izpildes gaitu apkopo un
analizē Līvānu novada pašvaldības plānošanas un attīstības daļa, ja nepieciešams, pieaicinot
ekspertus. Plānošanas un attīstības daļa papildus apkopo informāciju no ārējām institūcijām
(Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Centrālās statistikas pārvaldes u.c.), balstoties uz
noteiktajiem Līvānu novada attīstības izvērtējuma teritoriālajiem rādītājiem.
Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc ikgadējā uzraudzības ziņojuma sagatavošanas Līvānu novada
pašvaldības plānošanas un attīstības daļa sagatavo un prezentē ziņojumu pašvaldības
237 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
domei par pārskata rezultātiem, pēc tam sadarbībā ar sabiedrisko attiecību speciālistu
publicē tos pašvaldības mājas lapā. Savukārt pēc ikgadējā uzraudzības ziņojuma
apstiprināšanas tā kopsavilkums tiek publicēt “Līvānu novada vēstīs” un plānošanas un
attīstības daļa iespēju robežās organizē semināru/ prezentāciju sabiedrībai par attīstības
programmas uzraudzības rādītāju izpildes progresu
Tā kā plānošanas dokumenta īstenošanas uzraudzības sistēmas ieviešana ir jauna prakse
Līvānu novada pašvaldībā, mēneša laikā pēc Līvānu novada integrētās attīstības
programmas 2012. – 2018.gadam stāšanās spēkā Līvānu novada pašvaldības plānošanas un
attīstības daļa organizē sapulci attīstības programmas īstenošanas uzraudzības sistēmas
ieviešanā iesaistītajām institūcijām ar mērķi iepazīstināt tās ar uzdevumiem uzraudzības
sistēmas procesā un sistēmas vispārējo kārtību (minētais process notiek tikai pirmajā Līvānu
novada attīstības programmas īstenošanas gadā).
Ieteicams ikgadējos uzraudzības ziņojumus, kā arī 3 gadu uzraudzības ziņojumus izstrādāt
vienlaikus ar Līvānu novada pašvaldības gada publisko pārskatu, vai pat iekļaut to Līvānu
novada pašvaldības gada publiskā pārskata izstrādes ietvaros.
Regulāri papildinot uzraudzības ziņojumus ar sistemātiski apkopoto un izanalizēto
informāciju, būs radīts instruments, ar kura palīdzību varēs novērtēt, vai Līvānu novada
pašvaldība tiecas īstenot noteiktos mērķus un izvirzītās prioritātes, vai tomēr veiktās rīcības
ir neatbilstīgas. Turklāt pārskati kalpos kā informatīvi materiāls, kas ļaus jebkuram
interesentam iepazīties ar pašvaldībā paveikto, arī attiecībā uz konkrēti definētajām vidēja
termiņa prioritātēm.
238 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
V DAĻA: PĀRSKATS PAR LĪVĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS
PROGRAMMAS 2012.-2018.GADAM IZSTRĀDI UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBU
239 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
5.1. IEVADS
Sabiedrības iesaistes nodrošināšana ir ļoti nozīmīgs attīstības programmas izstrādes
procesa elements, ņemot vērā, ka Līvānu novada attīstības programmas 2012-2018
izvirzītie mērķi un noteiktie rīcību virzieni nozīmīgi ietekmēs gan ieguldījumus
infrastruktūrā, ko izmanto visi Līvānu novada iedzīvotāji un teritorijas apmeklētāji, gan arī
atbalstāmās aktivitātes (attīstības porjektus), kas veicinās teritorijas sociāli ekonomisko
aktivitāti.
Līvānu novada attīstības programmas 2012-2018 izstrādes laikā, sākot ar programmas
sagatavošanas posmu, attīstības programmas 1.redakcijas izstrādi, līdz pat attīstības
programmas apstiprināšanai tika paredzēta virkne aktivitāšu, kas nodrošina ieinteresēto
sabiedrības grupu, atbildīgo speciālistu, ārējo ekspertu līdzdalību programmas izstrādā, kā
arī plašu sabiedrības informēšanu.
5.2. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBAS PROCESA RAKSTUROJUMS
Sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai tika izmantotas divas galvenās aktivitāšu formas:
sabiedrības informēšana un sabiedrības līdzdalība:
Sabiedrības informēšana Sabiedrības līdzdalība
AP izstrādes sagatavošanās posms
Paziņojumi www.livani.lv un „Līvānu novada vēstis”
Raksti www.livani.lv un „Līvānu novada vēstis”
Informatīvi izglītojošs seminārs „Attīstības plānošanas būtība, tās nozīme attīstības mērķu sasniegšanā un finansējuma piesaistē”
Ieteikumu kastīte domes telpās
AP izstrādes e-pasts: livani2018@gmail.com
AP 1.redakcijas izstrāde
Raksti www.livani.lv un „Līvānu novada vēstis”.
Informatīvā skrejlapa par teritoriālajām un sektorālajam darba grupām.
Afišas par līdzdalības iespējām pilsēta un pagastu centros.
Informācija sociālajos medijos:
www.draugiem.lv/livani2018
www.facebook.com
www.twitter.com
Dalība raidījumā „Pašvaldību aktualitātes” reģionālajā Vidusdaugavas TV
Informācija sadarbības partneriem
Tiešais kontakts ar sabiedrību ikdienā, t.sk. dalība sanāksmēs (piem. Līvānu novada Uzņēmēju konsultatīvās padomē)
Sektorālās darba grupu sanāksmes.
Teritoriālās darba grupu sanāksmes.
Iedzīvotāju aptaujas anketa:
Drukātā (kopētā) veidā;
Iespiesta bezmaksas vietējā laikrakstā „Līvānu novada vēstis” (latviešu un krievu valodā);
Tiešsaistē www.survaymonkey.com
Ārējo ekspertu anketa (latviešu un angļu valodā).
Blakus esošo pašvaldību pārstāvju anketa.
Diskusiju sadaļas sociālajos medijos:
www.draugiem.lv/livani2018
www.facebook.com
www.twitter.com
Ieteikumu kastīte novada domes telpās.
Elektroniskā saziņa pa e-pastu
livani2018@gmail.com ar ieinteresētajām pusēm.
240 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Stends „Līvānu novada nākotnes ražotne” Līvānu pilsētas svētku laikā (23.07.2011.)
AP un SIVN (AP) publiskā apspriešana
Paziņojumi www.livani.lv un „Līvānu novada vēstis”.
AP un SIVN pārskata 1.redakcijas dokumentu izvietošana:
Pašvaldības mājas lapā
Domes administratīvajā ēkā
Visās pagastu pārvalžu ēkās
Novada centrālajā bibliotēkā
AP un SIVN (AP) 1.redakcijas publiskās apspriešanas sapulce Līvānu pilsētā.
AP un SIVN (AP) 1.redakcijas publiskās apspriešanas sapulces katrā pagastā
AP un SIVN (AP) 1.redakcijas publiskās apspriešana Līvānu novada Uzņēmēju konsultatīvajā padomē
Diskusiju sadaļas sociālajos medijos:
www.draugiem.lv/livani2018
Elektroniskā saziņa pa e-pastu
livani2018@gmail.com ar ieinteresētajām pusēm.
Attīstības programmas apstiprināšana
Paziņojumi www.livani.lv un „Līvānu novada vēstis”.
Sabiedrības informēšana
Lai informētu Līvānu novada iedzīvotājus par Līvānu novada attīstības programmas 2012.-
2018. izstrādes procesu, tika izmantoti esošie Līvānu novada pašvaldības komunikāciju
kanāli: mājas lapa www.livani.lv, Līvānu novada domes informatīvais izdevums „Līvānu
novada vēstis”, TV sižeti Vidusdaugavas televīzijā. Tāpat arī, ņemot vērā, sociālo mediju
augošo lomu sabiedrības informēšanā, ir izveidoti jauni informēšanas kanāli sociālajos
portālos www.draugiem.lv/livani2018, www.facebook.com,
www.twitter.com/Livani2018. Savukārt, lai uzrunātu Līvānu novada atsevišķas mērķa
grupas, kā informācijas nesēji tika izmantoti Līvānu novada domes sadarbības partneri:
Līvānu novada jauniešu avīze „Termoss”, biedrība „Baltā māja”, biedrība "Sava kabata",
vairākas privātpersonas, Līvānu novada domes izveidotā konsultatīvā vienība – uzņēmēju
padome u.c
Veidojot sabiedrības informēšanas aktivitātes liela uzmanība tika pievērsta sniegtās
informācijas atraktivitātei, piesaistot iedzīvotāja uzmanību, un arī vienkāršībai, parādot ka
iesaistīties novada attīstības plānošanā ir vienkārši un pieejami. Zinot, ka sabiedrības
informēšana pēc savas būtības ir zemākais sabiedrības līdzdalības līmenis, kā arī apzinoties
ka sabiedrības līdzdalības kultūra Latvijā vēl nav augsti attīstīta, ar informēšanas
aktivitātēm tika mēģināts pamudināt iedzīvotāju spert soli no pasīva informācijas saņēmēja
uz aktīvu viedokļa paudēju.
Sabiedrības līdzdalība
Uzsākot aktivitātes, kas ir vērstas uz iedzīvotāju iesaisti Līvānu novada attīstības
programmas 2012.-2018. Izstrādē, tika organizēts informatīvi izglītojošs seminārs
„Attīstības plānošanas būtība, tās nozīme attīstības mērķu sasniegšanai un finansējuma
piesaistē” (21.04.2011.). Lai gan informācija par aktivitāti tika izplatīta visos Līvānu novada
241 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
domei pieejamajos komunikāciju kanālos, tomēr semināru, neskaitot darba grupas un
pašvaldības pārstāvjus, apmeklēja tikai viena ieinteresētā persona.
Šis precedents lika nopietni pārskatīt metodes un veidus, kā pamudināt sabiedrību aktīvāk
līdzdarboties programmas izstrādē. Rezultātā tapa kampaņa „... un nesaki, ka Tu nezināji”.
Kampaņas ietvaros tika izveidotas afišas un informatīvās skrejlapas (skat. 8.pielikumā!),
kuras tika izplatītas gan Līvānu novada pašvaldības sabiedriskajās ēkās, gan novada
pasākumos, gan arī Līvānu novada domes partnerorganizācijām.
Bez tam pašvaldības mājas lapā pie Aktualitātēm parādījās intriģējošs raksts „Līvānos
atvērta jauna ražotne” (skat. rakstu 9.pielikumā!) – tādā veidā tika panākts mērķis, lai
iedzīvotāji izlasītu, uzzinātu un „neteiktu, ka nezināja”.
Līvānu novada iedzīvotāju aptaujāšanai tiešsaistē tika izveidota anketa (skat.
10.pielikumā!). Tāpat arī šī anketa bija pieejama Līvānu novada sabiedriskajās vietās un
vietējā bezmaksas laikrakstā „Līvānu novada vēstis” (latviešu un krievu valodā).
Rezultātā anketu ir aizpildīja 301 iedzīvotājs no pilsētas un visu pagastu teritorijām.
Apkopojot anketēšanā iegūto informāciju, redzam, ka aktīvākās bijušas sievietes (69,5% no
visiem respondentiem), savukārt vecuma grupu griezumā vienlīdz aktīvi (32-33%) ir bijuši
respondenti vecumā no 18 līdz 25 gadiem un vecumā no 26 līdz 45 gadiem. Lielākai daļai ir
augstākā izglītība (33,6%), vidējā speciālā (23,6%) vai vidējā (15,6%) izglītība, 11,6% no
respondentiem šobrīd studē un Līvānu novada attīstības tendencēm seko līdzi attālināti.
205 jeb 68,1% no respondentiem dzīvo Līvānu pilsētā, 10 cilvēki – ārpus Līvānu novada,
pārējie Līvānu novada pagastu teritorijās. Kā pozitīvu tendenci varam vērtēt to, ka 68% no
visiem respondentiem tuvāko 5 gadu laikā neplāno mainīt savu dzīves vietu un 18,8% plāno
mainīt, bet palikt Latvijā, tikai 9,4% domā par aizbraukšanu no Līvaniem vai Latvijas.
Aptuveni 10% respondentiem lēmumu par dzīves vietas maiņu noteiks tikai un vienīgi darba
vietu esamība Līvānu novadā.
Līvānu novada pašvaldības mājas lapa www.livani.lv (57,3%) un bezmaksas vietējais
laikraksts "Līvānu novada vēstis" (arī elektroniskā versija) (51,5%) ir atzīti par
vispopulārākajiem informācijas ieguves veidiem iedzīvotaju vidū, tai pat laikā 49,1%
respondentu informāciju bieži iegūst arī no draugiem, paziņām un kolēģiem. Iedzīvotājiem
visvairāk trūkst informācijas par kultūras pasākumiem (44,3%), pilsētu un/vai pagastiem
kopumā (41,9%), kā arī par izglītības jomu (organizētiem apmācību kursiem, semināriem)
(38,1%). Iedzīvotāju atzīst, ka infrastruktūras uzlabojumu jomā vislielākā uzmanība jāpievērš
soliņu, atkritumu urnu un velo novietņu izvietošanai pilsētā (61,7%), kā arī ielu, laukumu un
pagastu ceļu rekonstrukcijai (57,8%). Pakalpojumu jomā novadā kā vislabāk pieejamos
respondenti izdalījuši izglītības iestāžu darbu un mobilo sakaru pieejamību, drīzāk
apmierinoši tiek vērtēta arī kultūras pasākumu un interneta pieejamība (Jāatcerās gan, ka
aptuveni 68,1% no tiem, kas aizpildījuši anketas, ir Līvānu pilsētas iedzīvotāji!).
Pakalpojumu kvalitāti respondenti vērtē kā drīzāk apmierinošu un visaugstak novērtējuši
pirmsskolas un vispārējās izglītības pakalpojumu kvalitāi, tad seko vides sakoptība,
atkritumu savākšana, kultūras un izklaides pasākumi. Iedzīvotaji minējuši arī daudzus
trūkumus, t.sk. ielu un ceļu infrastruktūrā, apgaismojuma jomā, kultūras jomā (estrādes
242 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
trūkums Līvanos), atkritumu apsaimniekošanā, sabiedriskās kārtības nenodrošināšanā,
privātmāju rajonu centralizētas ūdens un kanalizācijas sistēmas trūkumu, nepietiekošas
brīvā laika pavadīšanas iespējas un, protams, nepietiekošu darba vietu skaitu novadā.
Kā galvenos novada attīstības virzienus iedzīvotāji ieteikuši uzņēmējdarbības attīstību
(lauksaimniecību, rūpniecību/ražošanu, tūrismu), izglītības atbalstu, sabiedriskās drošības,
sakārtotu ielu, ūdens, kanalizācijas, atkritumu saimniecības kvalitātes, pietiekošu sporta,
kultūras un atpūtas iespēju nodrošināšanu. Viedoklis par uzņēmējdarbības attīstību kā
galveno prioritāti sakrīt arī ar klātienes darba grupās izteiktiem secinājumiem, kā arī ar ārējo
ekspertu ieteikumiem.
Interesantas atbildes tika saņemtas uz jautājumu „Ja Jums vienā teikumā svešiniekam būtu
jāpasaka, kādu Jūs gribētu redzēt Līvānu novadu 2020.gadā?”: Apdzīvotu!; Sakoptu novadu,
kurā ir darbs!; Līvānu novads - viens no sakārtotākajiem un skaistākajiem novadiem Latvijā;
Atslēga Latgales vārtos - atvērti cilvēki, sakopta vide, attīstības iesējas; Mazs elastīgs
novads ērtā atrašanās vietā, kur tiek veidota uzņēmējiem un cilvēkiem pievilcīga dzīves un
darba vide; Vieta kur acis un sirdi piesiet; Latvijas lepnums 2020!; Laba vieta dzīvošanai;
Zaļš, lai pagalmi būtu pilni ar bērniem un viņu smiekliem, ielās būtu veseli un smaidīgi gan
veci, gan jauni cilvēki!; Pievilcīga vide ideju realizācijai un attīstībai; Līvānu novads-
brīnumzeme Latgalē; u.c.
Attēls 66: EKD modeļa prezentācija Iedzīvotāju teritoriālajā sanāksmē Līvānu pilsētā
Laika posmā no 2011.gada
9.līdz 18.maijam katrā
Līvānu novada pagastā un
Līvānu pilsētā tika
noorganizētas teritoriālās
darba grupas sanāksmes
(6 diskusijas), kuras
apmeklēja 84 ieinteresētie
iedzīvotāji, pārstāvot gan
vietējos uzņēmējus,
nevaldības organizācijas,
izglītības iestādes, kultūras
iestādes un vietējās iniciatīvas grupas (t.sk. jaunieši, seniori, mājsaimnieces, bezdarbnieki
u.c.). Diskusiju laikā tika pārrunāti iedzīvotājiem aktuālie jautājumi, kas saistīti ar esošās
situācijas un attīstības vajadzību un potenciāla izvērtējumu teritorijā (SVID), un, izmantojot
EKD modelēšanas metodi, tika ģenerētas idejas Līvānu novada attīstībai.
EKD modelēšanas (no angļu val.- Enterprise Knowledge Development) metode ir viena no
visatzītākajām uzņēmumu un organizāciju (t.sk. pašvaldību) zināšanu un attīstības
modelēšanas metodēm, kas izstrādāta pirms vairākiem gadiem Skandināvijā. EKD metode
ļauj sanākt kopā nozīmīgākajām pētāmajā jomā iesaistītajām pusēm un paskatīties uz
risināmo jautājumu katram no sava redzes punkta. Modelēšanas procesa laikā reālās
243 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
pasaules parādības tiek abstrahētas, strukturētas, kategorizētas, un rezultātā tiek izveidots
reālās pasaules atspoguļojums shematiskā modelī.
Iedzīvotāju diskusiju laikā radītās dalībnieku pārdomas un idejas, integrējot ar anketas
rezultātiem un speciālistu situācijas analīzi, tika iestrādātas attīstības programmā, un vēlāk
tika piedāvātas publiskās apspriešanas laikā, diskutējot par Līvānu novada attīstības
programas 2012.-2018. 1.redakciju.
Kā inovatīvs pasākums iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai attīstibas programmas
izstrādē kampaņas laikā tika izveidoti konti/internet vietnes sociālajos portālos –
www.draugiem.lv/livani2018 un www.facebook.com. Šo vietņu mērķis ir sniegt regulāru
informāciju par programmas izstrādes procesu. Savukārt vēl nozīmīgāks mērķis ir radīt
ieinteresētiem Līvānu novada iedzīvotājiem vienkārši pieejamu vietni domu apmaiņai par
Līvānu novada attīstības jautājumiem. Uz 12.07.2011. šādu iespēju ir izmantojuši 98 cilvēki
(www.draugiem.lv) un 145 cilvēki (www.facebook.com). www.draugiem.lv/livani2018 vietne
nedēļā vidēji tika apmeklēta vairāk kā 2000 reižu.
Lai nodrošinātu dažādu interešu grupu iesaisti novada attīstības programmas izstrādē, no
20.04.2011. līdz 05.05.2011. tika noorganizētas sešas sektorālo darba grupu tikšanās.
Dalībnieki uz sektorālajām darba grupām tika atlasīti pēc sekojošiem kritērijiem:
- 1.sektorālā darba grupa – attīstības plānošanas komisijas dalībnieki;
- 2.sektorālā darba grupa – Līvānu novada domes dažādu komiteju dalībnieki;
- 3.sektorālā darba grupa – Līvānu novada uzņēmēji;
- 4.sektorālā darba grupa – Līvānu novada NVO un iedzīvotāju iniciatīvas grupu pārstāvji;
- 5.sektorālā darba grupa – Līvānu novada izglītības, mākslas un kultūras iestāžu pārstāvji;
- 6.sektorālā darba grupa – Līvānu novadā darbojošos valsts un Līvānu novada pašvaldības
iestāžu speciālisti.
Attēls 67: Līvānu novada uzņēmēju darba grupas sanāksme
Sektorālās darba grupas kopā apmeklēja 74 dalībnieki, un viņu viedoklis kā arī profesionālā
ekspertīze tika iestrādāta aktualizētajā Līvānu novada SVID analīzē. Kā arī, izmantojot EKD
modelēšanas metodes pamatprincipus, tika identificēti attīstības programmas mērķi un
tiem pakārtotie iespējamie rīcību virzieni.
244 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Iedzīvotāji, paužot savu viedokli par attīstības jautājumiem un esošo situāciju, izmantoja arī
e-pasta livani2018@gmail.com, kas tika izveidots un popularizēts šim nolūkam,
starpniecību. Attīstības programmas 1.redakcijas izstrādes laikā elektroniski tika saņemti 5
individuālie un viens kolektīvais priekšlikums.
Lai izvērtētu Līvāna novada situāciju un attīstības potenciālu, tika aptaujāti 20 ārējie
eksperti no kaimiņu pašvaldībām, Latgales plānošanas reģiona un ministrijām, ar Līvānu
novadu saistīti cilveki Vācijā un Somijā ar mērķi apzināt speciālistu viedokli un iegūt
priekšlikumus Līvānu novada attīstībai ar skatu „no malas” (skat. anketu paraugus
10.pielikumā!).
Kā būtisks faktors kvalitatīvai un dzīvotspējīgai attīstības programmai, ir privātā sekotra
pārstāvju iesaiste programmas izstrādes laikā. Šim nolūkam tika izmantots Līvānu novadā
efektīvi darbojošs konsultatīvais mehānisms – Uzņēmēju padome, kas iekļauj Līvānu
novadā darbojošos aktīvākos 7 uzņēmējus. Uzņēmēju padomes tikšanos darba kārtībā
regulāri tika iekļauti jautājumi, kas saistīti gan ar situācijas analīzi novadā, vīzijas
formulēšanu, novada ekonomiskā profila definēšanu, investīciju plāna izveidi un citiem
stratēģiski nozīmīgiem jautājumiem.
Ka inovatīvs sabiedrības informēšanas un līdzdalības instruments instruments jāmin
informatīvs stends „Līvānu novada nākotnes ražotne” Līvānu pilsētas svētku laikā
(23.07.2011.), kur ikvienam bija iespēja iepazīties ar AP 1.redakcijas materiāliem, kā arī
izteikt viedokli un priekšlikumus.
Attēls 68: Attīstības programmas stends Līvānu pilsētas svētku laikā (23.07.2011.)
Visu iepriekš minēto aktivitāšu rezultātā sniegtie priekšlikumi tika izvērtēti un iespēju
robežās iestrādāti Līvānu novada attīstības programmas 2012.-2018. 1.redakcijā, kas pēc
245 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Līvānu novada domes apstiprinājuma, tika nodota publiskai apspriešanai laika posmā no
2011.gada xx. līdz xx augustam/septembrim.
Lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību 1.redakcijas publiskajā apspriešanā:
xx.xx.2011. Līvānu novada domes oficiālajos komunikāciju kanālos un sociālajos medijos
tika izplatīts paziņojums par publiskās apspriešanas uzsākšanu. Tāpat arī xxx dalībnieki, kas
kā savu kontaktinformāciju anketās, teritoriālajās un sektorālajās darba grupās ir norādījuši
e-pastu, ir saņēmuši aicinājumu iesaistīties 1.redakcijas publiskajā apspriešanā.
Visu publiskās apspriešanas laiku Attīstības programmas 1.redakcija bija pieejama:
Līvānu novada pašvaldības mājas lapā (sadaļā „Pašvaldība” – „Plānošanas dokumenti”),
novada domes administratīvajā ēkā,
visās pagastu pārvalžu ēkās,
Līvānu novada centrālajā bibliotēkā.
Lai sekmētu domu apmaiņu un detalizētāk pārrunātu iedzīvotāju un organizāciju
priekšlikumus, xx.xx.2011. Līvānos tika noorganizēta publiskās apspriešanas sapulce, kuru
apmeklēja xx dalībnieki. Savukārt laika posmā no xx.xx.2011. līdz xx.xx.2011. pagastos tika
rīkotas diskusijas ar iedzīvotājiem, kur tika uzklausīti xx dalībnieku priekšlikumi.
5.3. IESNIEGTIE PRIEKŠLIKUMI UN ATBILDES, ZIŅOJUMS PAR PUBLISKO APSPRIEŠANU
Kopumā Līvānu novada attīstības programmas 2012.-2018.gadam 1.redakcijas publiskās
apspriešanas laikā tika saņemti un izvērtēti x priekšlikumi. No tiem x priekšlikumi tika ņemti
vērā, savukārt x priekšlikumi netika iekļauti attīstības programmā, pamatojot neiekļaušanas
iemeslu.
Saņemto priekšlikumu apkopojums pievienots 11.pielikumā!
246 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
PIELIKUMI
247 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
1.PIELIKUMS: LĪVĀNU NOVADA DOMES STRUKTŪRA
1.pielikums
Līvānunovadapašvaldībasnolikumam
Domes struktūra (lēmējinstitūcijas)
Līvānunovadadomespriekšsēdētājs [paraksts] Andris Vaivods
248 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
2.PIELIKUMS: PAŠVALDĪBAS IZPILDVARAS VISPĀRĒJĀ STRUKTŪRA
2.pielikums
Līvānunovadapašvaldībasnolikumam
Pašvaldības izpildvaras vispārējā struktūra
Piezīme
*Izpilddirektora vietnieku pārraudzībā esošās pašvaldības administrācijas
struktūrvienības un darbiniekus, pārraudzībā esošās iestādes nosaka izpilddirektora
vietnieku amata apraksti.
Līvānunovadadomespriekšsēdētājs[paraksts] Andris Vaivods
249 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
3.PIELIKUMS: PAŠVALDĪBAS ADMINISTRĀCIJAS
STRUKTŪRA
3. pielikums
Līvānunovadapašvaldības nolikumam
Pašvaldības administrācijas struktūra
/Ar grozījumiem 18.02.2010. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā/
Līvānunovadadomespriekšsēdētājs[paraksts] Andris Vaivods
4.PIELIKUMS: LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS PĒDĒJOS 5 GADOS REALIZĒTO PROJEKTU SARAKSTS Nozīmīgākie Līvānu novada domes projekti kopš 2007.gada
ES fondi vai cits investors
Kopā finansējums, Ls
no kopējā finansējuma - ES
fondi vai cits investors, Ls
no kopējā finansējuma -
Latvijas valsts, Ls
no kopējā finansējuma - Pašvaldība, Ls
Projekta galvenie rezultāti Projekta ietekme uz tautsaimniecību un reģiona attīstību
Nozīmīgākie investīciju projekti no 2007. līdz 2009.gadam
2006.-2007.
Latvijas – Lietuvas pārrobežu basketbola
un strītbola turnīru organizēšana (2006-
2007)
INTERREG III A 33750,76 (48 023 EUR)
- - - Rekonstruēts strītbola laukums Līvānu pilsētā (asfalta segums, 6 stacionārie un 2 mobilie grozi, 4 soliņi). Kopīgi ar partneriem noorganizētas 45 spēles (turnīri) – pieredze liela aktivitāšu skaita plānošanā un ieviešanā salīdzinoši īsā laika termiņā. Iegādāti īsie un garie sporta tērpi vīriešu un sieviešu komandām.
Iedibināta tradīcija regulāri rīkot pierobežas pašvaldību basketbola komandu čempionātus un strītbola turnīrus, kā arī uzlabota sporta infrastruktūra reģionā, veicot rekonstrukcijas darbus sporta zālēs un strītbola laukumos; likts pamats ilgtermiņa sadarbības tīklam starp Lietuvas un Latvijas sporta entuziastiem un popularizēts basketbols un strītbols vietējo iedzīvotāju vidū kā veselīgs brīvā laika pavadīšanas veids.
2005.-2007.
Riteņbraukšana Baltijas jūras reģionā
INTERREG III A 42168,24 (60 000 EUR)
- - - Izvērtēta riteņbraukšanas situācija Līvānu novadā (lielākie šķēršļi riteņbraucēju skaita palielināšanai, labākās iespējas riteņbraukšanas veicināšanai, u.c.) un salīdzināta ar citām lielpilsētu un mazpilsētu/novadu pašvaldībām Baltijas jūras reģionā; Izstrādāta vietējā velo veicināšanas stratēģija (tagad daļa no novada integrētās attīstības stratēģijas); Izstrādāta veloceliņu izvietojuma shēma Līvānu pilsētā; Uzstādītas 3 velo novietnes pie publiskiem objektiem; Kopīgi ar partneriem izstrādāta “Iedvesmas grāmata” (angļu valodā); Izveidota sadarbība ar ievērojamām velo-organizācijām Latvijā (piem. triāla klubs “Karters”); Iedibināta tradīcija ikgadējam pasākumam “Velo diena Līvānos”.
Attīstīta pievilcīga dzīves vide un paaugstināta līdzsvarota pilsētas attīstība, veicinot riteņbraukšanu kā videi draudzīgu transporta līdzekli un integrējot to kopējā pilsētas transporta sistēmā.
2005.-2007.
Aizraujošu velo maršrutu tīkla
attīstīšana Baltijas ezeru zemē
INTERREG III A 62062,51 (88 307 EUR)
- - - Izstrādāti, izmēģināti un reklamēti 4 Līvānu novada tūrisma maršruti, kas iekļauti Baltijas Ezeru zemes velo tūrisma maršrutu tīklā; Iepirkti 10 velosipēdi un 20 GPS aparāti nomas velosipēdiem; Sadarbībā ar z/s “Saulpurenes” izveidots velo nomas punkts; Velo maršrutos izveidotas 5 labiekārtotas atpūtas vietas (bērnu spēļu laukumi, tualetes, velo novietnes, soliņi, ugunskura vietas); Veikta Tūrisma informācijas centra speciālistu, pašvaldības darbinieku un politiķu apmācība Rīkoti 3 starptautiski velo-maratoni un ekstrēmās sacensības.
Attīstīts aktīvais tūrisms un sekmēts veselīgs dzīvesveids Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas iedzīvotājiem, palielināta Baltijas Ezeru zemes tūrisma produktu piedāvājumu publicitāte ar mērķi piesaistīt vairāk tūristus Eiroreģiona “Ezeru zeme” teritorijai.
2005.-2008.
Pilsēta pilsētai - Daudzveidīgas
identitātes un pilsētu konteksts: jaunas pieejas migrācijas
politikai
INTERREG III C 210841,20 (300 000 EUR)
- - - Iepazīšanās ar dažādu Eiropas Savienības valstu pilsētu un reģionu pieredzi migrācijas (imigrācijas un emigrācijas) jautājumu risināšanā; Ievērojams tehniskais un materiālais atbalsts LIIC biznesa inkubatora darbībai (telpu labiekārtošana, datortehnika, eksperti, nodibināti 3 jauni uzņēmumi); Izstrādāti 2 pētījumi (“Sociāli kulturālās integrācijas inovatīvie veidi” un “Izglītotā darbaspēka migrācijas ekonomiskie aspekti – jaunu iespēju pavēršana”), kuru kopsavilkumi iekļauti C2C starptautiskajos tematiskajos ziņojumos
Jaunas pieejas iedzīvotāju migrācijas sniegto iespēju izmantošanā un veicināta dažādu tautību, vecumu, izglītības līmeņu, interešu u.c. iedzīvotājiem pievilcīgas pilsētvides veidošana "sociālajā”, „kulturālajā", „izglītības”, "ekonomiskajā", "likumdošanas", kā arī "teritoriālajā" kontekstā. - Pētīta projektā iesaistīto pilsētu un reģionu multi-etnisko kultūrvide un tās potenciāls. - Veicināta ekonomisko aktivitāšu attīstība, jauniešu atgriešanās reģionos, kā arī saiknes starp migrantu nosūtītājvalstīm un saņēmējvalstīm.
251 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
2007.gad
s Līvānu 1.vidusskolas
sporta laukuma atjaunošana –
1.kārta
Valsts investīciju programma
62500,00 50000,00 - 12500,00 Tika uzsākta Līvānu 1.vidusskolas sporta laukuma atjaunošana. Veikti sporta stadiona demontāžas un zemes darbi; Speciāli veidots sporta zāliens futbola un rokasbumbas laukums, uzsākšanas darbi: - Celiņu izveide; - Iesildīšanās celiņa izbūve; - Grantēta celiņa daļēja izbūve
Uzlabota Līvānu 1.vidusskolas un visa Līvānu novada bērnu un jauniešu pilnvērtīgas iespējas individuālo sporta interešu un vēlmju īstenošanai.
01.08.2007.-
30.09.2007.
Cilvēki Līvānu pilsētas ielās – Eiropas
Mobilitātes nedēļas ietvaros
Latvijas vides aizsardzības fonds
4 118,00 3 500,00 0,00 618,00 Izstrādāti, izdoti un izplatīti informatīvie bukleti par projekta mērķiem, gaidāmajām aktivitātēm un satiksmes drošības noteikumiem un nodrošināta tā izplatība Līvānu pilsētas teritorijā; Veicināta sabiedrības izpratne par videi draudzīgu un ilgtspējīgu alternatīvu izmantošanu; Paaugstināts sabiedrības zināšanu un informētības līmenis ceļu satiksmes drošībā un dota iespēja iegūt velosipēdista apliecību; Palielināts velosipēdistu un kājām gājēju īpatsvars Līvānu pilsētā; Samazināts gaisa piesārņojuma un trokšņa līmenis Līvānu pilsētā.
Samazināt autotransporta plūsmu pilsētā, uzlabot cilvēku drošību uz ielām, veselību un dzīves vides kvalitāti ar videi draudzīgu un ilgtspējīgu alternatīvu izmantošanu: pārvietojoties pa pilsētu kājām ar velosipēdiem vai izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, ievērojot satiksmes drošības noteikumus, kā arī paaugstināt sabiedrības atbildību par vidi un popularizēt aktīvu dzīvesveidu
06.03.2007.-
30.11.2007.
Līvānu 1.vidusskolas ēkas energoefektivitātes
paaugstināšana
ERAF 150 000,00 110 000,00 0,00 40 000,00 Nomainīti logi un siltināta Līvānu 1.vidusskolas galvenā ēka
Nodrošināta siltumenerģijas resursu racionāla un efektīva izmantošana
01.06.2007. –
01.06.2008.
Līvānu pilsētas Centra laukuma rekonstrukcija
– satiksmes organizēšana un
drošības uzlabošana
ERAF 150 000,00 112 500,00 37 500,00 22 500,00 Rekonstruēts Līvānu pilsētas Centra laukums, izbūvējot divjoslu brauktuvi, gājēju ietves, veloceliņus un ierīkojot energoefektīvu apgaismojumu
Veicināta līdzsvarota un ilgtspējīga attīstība, optimizējot transporta satiksmes plūsmas drošu kustību
2008.gads
Līvānu 1.vidusskolas sporta
laukuma atjaunošana – 2.kārta
Valsts investīciju programmas
170 218,08 150 000,00 0,00 20 218,08 Atjaunots Līvānu 1.vidusskolas standartiem atbilstošs sporta laukums;Mākslīgā, elastīgā, ūdenscaurlaidīgā seguma uzstādīšana 2787,4 m² platībā skrejceļiem sporta laukumā; • Mākslīgā, elastīgā, ūdenscaurlaidīgā seguma uzstādīšana daļai spēļu laukumu 296 m² platībā.
Uzlabotas Līvānu 1.vidusskolas un visa Līvānu novada bērnu un jauniešu pilnvērtīgas iespējas individuālo sporta interešu un vēlmju īstenošanai.
15.08.2008.-
20.03.2009.
Pirmsskolas izglītības iestādes „Rūķīši”
renovācija un labiekārtošana
ERAF 258 320,00 219 572,00 23 249,00 15 499,00 Renovētas PII „Rūķīši” telpas 1675,2 m2; izveidotas 105 jaunas vietas bērniem; Par 40,9 % samazināta rinda uz PII; 210 vecākiem radītas iespējas turpināt vai uzsākt darba attiecības; PII izveidotas 20 jaunas darba vietas.
Veicināta vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, kā arī nodarbinātību un PII pakalpojumu pieejamību Līvānu novada un apkārtējo teritoriju ģimenēm ar bērniem pirmsskolas vecumā.
252 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
01.01.200
1.-31.12.201
0.
Kohēzijas fonda projekts "Ūdensapgādes
pakalpojumu attīstība Austrumlatvijas upju
baseinos"
Kohēzijas fonds 4 840 000,00 3 194 400,00 822 800,00 822 800,00 Jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzstādīšana (blakus esošajām. Pēc jauno uzstādīšanas vecās daļēji tiks demontētas, tiks izvērtēts to turpmākais iespējamais pielietojums); 3 sūkņu staciju rekonstrukcija un jauna spiedvada ierīkošana pilsētā; Jaunas atdzelžošanas stacijas uzstādīšana pilsētā, esošā ūdenstorņa rekonstrukcija (tas tiks saīsināts par 5 m, tiks atbilstoši nožogota teritorija), jauna rezervuāra ierīkošana, urbuma tīrīšana.
Līvānu pilsētas iedzīvotāji saņems atbilstošu dzeramo ūdeni; Tiks novērstas notekūdeņu sistēmas avārijas; Tiks nodrošināta pašreizējiem un nākotnē paredzamajiem notekūdeņu apjomiem atbilstošu tehnoloģisko iekārtu izmantošana; Tiks samazināts energo un ūdensresursu patēriņš; Tiks samazināts pilsētā un tās tuvumā esošo ūdenstilpņu piesārņojums; Tiks uzlabota ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte.
13.03.2009.-
31.12.2009.
Līvānu pilsētas ielu un daudzdzīvokļu māju
kvartālu infrastruktūras uzlabošana - 1.kārta
ERAF 826 942,00 702 901,00 74 424,00 49 617,00 Rekonstruētas 3 ielas un rekonstruēti 3 daudzdzīvokļu māju kvartāli Līvānos
Paaugstināta cilvēka dzīvesvides kvalitāte Līvānu pilsētā, uzlabojot infrastruktūru daudzdzīvokļu māju kvartālos un ielās, palielinot pilsētas pievilcību un tās kā reģionālā attīstības centra potenciālu sociālo un ekonomisko aktivitāšu un pakalpojumu nodrošināšanai pilsētas un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem
25.02.2009.-
30.09.2010.
Jersikas pašvaldības ceļa Jersika - Darankas
rekonstrukcija
ELFLA 129 671,87 59 428,32 19 809,43 50 434,12 Rekonstruēts ceļš Jersika - Daranka Uzlabota Jersikas pagasta pašvaldības ceļu infrastruktūra
13.03.2009.-
30.09.2009.
Līvānu novada kultūras centra ēkas
rekonstrukcija un aprīkojuma iegāde
ERAF 2214187,59 1838857,55 194702,42 180627,62 Veikta Kultūras centra ēkas rekonstrukcija, iegādāts aprīkojums un nodrošinata pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Veicināta Līvānu kā nozīmīga reģionālā kultūras centra izaugsme, nodrošinot Līvānu novada un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem iespēju atbilstoši savām spējām un vēlmēm piedalīties kultūras vērtību apguvē un radīšanā, kā arī saglabāt Latgales kultūras mantojuma tradīcijas.
Projekts tiek
īstenots 01.10.200
9. līdz 31.01.201
1.
Līvānu 1. vidusskolas infrastruktūras
pielāgošana personām ar funkcionāliem
traucējumiem
ERAF 63451,00 53933,00 5711,00 3807 Veikta izglītības iestādes renovācija, ierīkojot pacēlājus un pielāgojot telpas un ēkas apkārtējo teritoriju personām ar funkcionāliem traucējumiem.
Vispārējās vidējās izglītības iestādes pieejamības nodrošināšana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem Līvānu novadā
Projekts tiek
īstenots 04.11.200
9. līdz 03.11.201
1.
Ūdenssaimniecības attīstība Līvānu novada
Rožupes ciemā
ERAF 416 904,29 292 866,65 34 454,90 89 582,45 Tiks nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstoši notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumi 75% no Rožupes ciema iedzīvotāju; Tiks nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstoši dzeramā ūdens apsaimniekošanas pakalpojumi 78% no Rožupes ciema iedzīvotāju.
Rožupes ciema iedzīvotājiem tiks nodrošināts atbilstošs dzeramais ūdens.
Projekts tiek
īstenots no
01.03.2009. līdz
31.12.2010.
"Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana” Līvānu 2. vidusskolā
ERAF 98 392,00 83 633,00 8 856,00 5 903,00 Renovēti un aprīkoti ar atbilstošu mācību aprīkojumu un mēbelēm 4 kabineti (ķīmijas, fizikas, bioloģijas un matemātikas)
Līvānu 2.vidusskolā 10.-12.klašu posmā tiks uzlabota izglītības kvalitāte dabaszinātnēs un radīti priekšnosacījumi reģiona attīstībai zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgajās nozarēs.
Projekts tiek
īstenots no
08.06.2009. līdz
31.12.2010.
"Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana”
Rudzātu vidusskolā
ERAF 98 392,00 83 633,00 7 379,00 7 380,00 Renovēti un aprīkoti ar atbilstošu mācību aprīkojumu un mēbelēm 3 kabineti (fizikas, matemātikas bioloģijas - ķīmijas)
Tiks uzlabota izglītības kvalitāte dabaszinātnēs un radīti priekšnosacījumi reģiona attīstībai zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgajās nozarēs.
253 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Projekts
ir noslēdzie
s 07.04.200
9.- 31.08.201
0.
Sutru pagasta ceļu rekonstrukcija
ELFLA (Eiropas
Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai)
179906,46 (no vienošanās ar
LAD)
ELFLA finansējums un valsts budžeta līdzekļi
116997,29 (no attiecināmajām izmaksām un gala vēstules)
62909,17 (=līguma ar LAD
kopējās izmaksas-ES un
valsts attiecināmās), bet ja tikai no
attiecināmajām izmaksām
sanāk 12999,70
Rekonstruēta uzvaras iela un autoceļš Sutri - Druva Paaugstināta Sutru pagasta dzīves kvalitāte, uzlabojot pašvaldības iedzīvotāju mobilitāti, pakalpojumu pieejamību, izglītošanās iespējas, uzņēmējdarbības un vietējās iniciatīvas attīstību.
Projekts tiek
īstenots no
21.04.2009. līdz
30.12.2010.
Turku saieta nama būvniecība
ELFLA 405 871,82 (no vienošanās ar
LAD)
ELFLA finansējums un valsts budžeta līdzekļi
126 000 (no attiecināmajām izmaksām)
293 871,82 Nodrošināta iedzīvotājiem kopā būšanas, kultūras izziņas un prasmju attīstības iespējas - nodrošinātas atbilstošas telpas esošo māksliniecisko pašdarbības kolektīvu mēģinājumiem.
Uzlabota kopējā dzīvesvides kvalitāte un veicināta apdzīvotības saglabāšana lauku teritorijā - Līvānu novada Turku pagastā
Projekts tiek
īstenots no
17.08.2009. līdz
31.12.2011.
Līvānu pilsētas ielu un daudzdzīvokļu māju
kvartālu infrastruktūras uzlabošana – 2. kārta
ERAF 1 143 602,41 963 180,36 101 983,80 78 438,25 Tiks rekonstruētas 3 ielas un 5 daudzdzīvokļu māju kvartāli, kā arī tiks labiekārtoti rekonsrtuētie daudzdzīvokļu māju kvartāli Līvānos.
Uzlabota dzīves un sociāli - ekonomiskā vide Līvānu pilsētas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Palielināta pilsētas pievilcība un tās kā reģionālā attīstības centra potenciāls sociālo un ekonomisko aktivitāšu un pakalpojumu nodrošināšanai pilsētas un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem.
Projekts tiek
īstenots līdz
30.09.2012.
Līvānu novada pašvaldības ēku
energoefektivitātes paaugstināšana
ERAF 1 732 700,00 1 472 795,00 155 943,00 103 962,00 Tiks paaugstināta energoefektivitāte 7 pašvaldības ēkām, kā arī veikta bibliotēkas paplašināšana.
Projekts pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju darba, izglītības un dzīves vides kvalitāti, kā arī tiks radīts pievilcīgs Līvānu pilsētas tēls, tiks uzlabota ēku energoefektivitāte un samazināsies iestāžu uzturēšanas izdevumi pašvaldības budžetā.
Projekts tiek
īstenots līdz
2011.g. 6. maijam
Rīgas ielas gājēju ietvju un brauktuvju nomaļu
rekonstrukcija posmā no Rūpniecības ielas līdz
Zemgales ielai
ERAF 380 988,79 320 030,58 34 288,99 26 669,22 Uz Rīgas ielas atjaunotas gājēju ietves un veloceliņi, izveidotas 2 gājēju pārejas, rekonstruētas nobrauktuves un izbūvētas ielu apmales, rekonstruēti 3 ielu krustojumi, rekonstruētas 3 autobusu pieturas, uzstādītas nepieciešamais aprīkojums.
Paaaugstināta satiksmes drošība Līvānu pilsētas Rīgas ielas posmā no Rūpniecības ielas līdz Zemgales ielai.
Projekts ir
noslēdzies
30.06.2009. līdz
30.09.2010.
Rudzātu vidusskolas aktu zāles
rekonstrukcija (pārbūve un paplašināšana) par
vietējo saieta namu
Valsts mērķdotācija (no apvienošanās naudas)
63 613,65 0,00 0,00 0,00 Rekonstruēta un labiekārtota Rudzātu vidusskolas aktu zāle, pārbūvējot un paplašinot par vietējo saietu namu.
Veicināta Rudzātu pagasta attīstība, paaugstinot sniegto pakalpojumu kvalitāti, uzlabojot pašvaldības infrastruktūras stāvokli.
Projekts tiek
īstenots no
02.09.2009. līdz
30.06.2011.
Alternatīvās aprūpes pakalpojumu centra
izveide Līvānu novadā
ERAF 235 439,00 200 123,00 21 190,00 14 126,00 Radīti 2 jauni alternatīvās aprūpes pakalpojumu veidi pašvaldībā ar izmitināšanas iespējām 44 personām- ģimenes atbalsta (krīzes) centrs bērniem ( 32 vietas), kā arī īslaicīga sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija pensijas vecuma personām (12 vietas).
Veicinātas vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, nodrošinot pensijas vecuma personu, bērnu un personu ar kustību traucējumiem sociālās aprūpes, sociālo prasmju attīstības, izglītošanas un brīvā laika pavadīšanas iespējas Līvānu novadā.
254 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Projekts
tiek īstenots
līdz 2011.g.
janvārim
Uz ūdens tūrismu balstīts vienots
piedāvājums Latgale reģionā un Utena
novadā
ERAF
Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības
programma 2007-2013
240 859,00 204 730,00 0,00 36 129,00 Aktīvā tūrisma centra ( Laivu mājas) rekonstrukcija Starptautiski sporta svētki Līvānos
Balstoties uz projekta New Destiny rezultātiem, turpināt veidot Latgali un Utenas apgabalu kā vienotu tūrisma reģionu, ar speciālu uzmanību uz ūdeni balstītajai rekreācijai un tūrismam.
Projekts tiek
īstenots līdz
30.06.2011.
„LATLIT TRAFFIC” (Latvijas- Lietuvas
satiksme) -
ERAF Latvijas-Lietuvas
pārrobežu sadarbības programma 2007-2013
92 615,00 - - - Ierīkota ietve un veloceliņš no bērnudārza līdz sabiedriskā transporta pieturai ielas labajā pusē, ierīkota ietve no gājēju pārejas līdz bērnu mākslas skolai ielas kreisajā pusē, pārcelta gājēju pāreja gājējiem ērtā un automašīnām netraucējošā vietā, pie bērnudārza ierīkots stāvlaukums 22 vieglajām automašīnām un 2 autobusiem, ierīkots apgaismojums bērnudārza stāvlaukumā.
Veicināta sociāli-ekonomiskā attīstība Eiroreģiona “Ezeru zeme” teritorijā Latvijā un Lietuvā, radot drošu un pievilcīgu dzīves vidi vietējiem iedzīvotājiem.
Nozīmīgākie investīciju projekti no 2010. līdz 2012.gadam
Projekts tiek
īstenots no
01.01.2010. līdz
30.06.2011.
Rudzātu speciālās internātpamatskolas
infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana”
projektā
ERAF 98 262,00 98 262,00 0,00 0,00
Atjaunots Rudzātu speciālās internātpamatskolas sporta laukums, uzstādīta jauna ūdens attīrīšanas iekārta, iegādāts specializētais mikroautobuss skolēnu ar kustību traucējumiem pārvadāšanai.
Nodrošināta atbilstoša mācību vide izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.
Projekts tiek
īstenots no
01.01.2010. līdz
30.06.2011.
Izglītības iestāžu informatizācijas projekts
ERAF 35 358,27 30 054,52 5 303,75 0,00
3 Līvānu novada izglītības iestādes tiks apgādātas ar 6 portatīvajiem un 15 stacionārajiem datoriem, iegādāti 3 multimediju tehnikas komplekti (3 projektori un 3 interaktīvās tāfeles), kā arī attīstīti 3 lokālie datortīkli.
Nodrošināta atbilstoša infrastruktūra, kas veicinās plašāku un efektīvāku IKT izmantošanu izglītības iestādēs, tādējādi uzlabojot izglītības kvalitāti un efektivitāti.
Projekts tiek
īstenots līdz
31.12.2013.
Līvānu pilsētas ielu un daudzdzīvokļu māju
kvartālu infrastruktūras uzlabošana – 3. kārta
ERAF 1 462 890,48 1 221 971,54 43 128,40 197 790,54
Līdz 2011.gada beigām tiks veikta 9 ielu rekonstrukcija, 8 daudzdzīvokļu māju kvartālu iekšpagalmu rekonstrukcija un labiekārtošana, 3 iekškvartālu labiekārtošana
Projekts tiek
īstenots no
12.02.2010.-
18.04.2012.
Pašvaldības ceļa Jersika - Plintaukas un Jersika - Ozoliņi rekonstrukcija
ELFLA 32 436,45 ELFLA finansējums un valsts budžeta
līdzekļi 24327,33
8109,11
Rekonstruēts ceļš Jersika - Plintaukas un Jersika - Ozoliņi
Uzlabota Jersikas pagasta pašvaldības ceļu infrastruktūra
255 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Projekts
tiek īstenots
no 12.02.201
0.-11.05.201
2.
Rudzātu pagasta ceļa Steķi - Medņevka
rekonstrukcija ELFLA 24769,78
ELFLA finansējums un valsts budžeta līdzekļi
18 577,33 17227,45
Rekonstruēts ceļš Steķi - Medņevka Uzlabota Rudzātu pagasta pašvaldības ceļu infrastruktūra
Projekts tiek
īstenots līdz
12/2013.g.
Līvānu pilsēta Rīgas tranzīta ielas posma
sakārtošana ERAF 1 790 018,87 1 521 516,03 53 700,57 214 802,27
Kopumā tiks rekonstruēta Līvānu pilsētas Rīgas tranzīta iela 2,449 km kopgarumā (brauktuves daļa atsevišķos posmos, izbūvēts gājēju veloceliņš un veloceliņš visā garumā).
Projekts tiks
īstenots no
21.12.2010.-
31.12.2012
Līvānu novada pašvaldības attīstības
plānošanas kapacitātes paaugstināšana
ESF (Eiropas Sociālais fonds)
52 360,00 52 360,00 0,00 0,00
Līdz 2012.gada 31.decembrim tiks izstrādāta „Līvānu novada pašvaldības integrētas attīstības programma 2012-2018” un „Līvānu novada teritorijas plānojums 2012-2023”.
Tiks veicināta ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana un dzīves kvalitātes uzlabošanās novada esošajiem un potenciālajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī tiks veicināta novada atpazīstamība un pievilcība tā apmeklētājiem un investoriem.
Projekts tiks
īstenots līdz
01.12.2011.g.
Rožupes, Jersikas un Jaunsilavas pamatskolu ēku energoefektivitātes
paaustināšana
Klimatu pārmaiņu finanšu instruments
(KPFI) 469 200,00 387 027,87 0,00 82 172,13
3 izglītības iestāžu ēkās tiks samazināts siltumenerģijas un apgaismojuma elektroenerģijas patēriņš par vismaz 60%.
Tiks veicināta oglekļa dioksīda emisiju samazināšanās, dabas vides un cilvēka dzīvesvides kvalitātes paaugstināšanās Līvānu novada lauku teritorijās.
Projekts tiek
īstenots 01.11.201
0. līdz 31.12.201
2.g.
Speciālistu piesaiste Līvānu novada
pašvaldībā
ESF (Eiropas Sociālais fonds)
21 000,00 21 000,00 0,00 0,00
Vismaz uz 24 mēnešiem Līvānu novada pašvaldībai piesaistīts 1 būvinženieris uz pilnu slodzi un 1 juriskonsults uz nepilnu slodzi
Tiks paaugstināta Līvānu novada pašvaldības administratīvā kapacitāte un ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšana dzīves kvalitātes uzlabošanai vietējiem iedzīvotājiem.
Projekts tiek
īstenots no
20.10.2010. -
19.04.2012.
Inovatīvi e-pakalpojumi ūdens piegādes
vadīšanai
ERAF
Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības
programma
53641,52 45595,29 2681,9 5364,33
Projekta rezultātā Līvānu pilsētas Dubnas labā krasta daudzdzīvokļu māju dzīvokļos tiks uzstādīti moderni ūdens skaitītāji, kuru rādījumus varēs nolasīt no attāluma, kā arī uzstādīta aparatūra un programmatūra šo datu nolasīšanai un apstrādei.
Uzlabota kopīga dabas resursu pārvaldība un uzraudzība, radot platformu efektīvu ūdens resursu izmantošanu, izmantojot informācijas tehnoloģiju un jaunu elektronisko pakalpojumu pieejamību patērētājiem.
256 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Projekts tiks
īstenots no 2011.
gada janvāra
līdz 2012. gada 31. decembri
m
Multifunkcionāla jaunatnes iniciatīvu centra (JIC) izveide
Līvānos
Latvijas un Šveices sadarbības programma
100 000,00 72 156,00 0,00 27 844,00
Izveidots jauns infrastruktūras objekts, kas nodrošinās vismaz 6 jaunus pakalpojumus pašvaldībā- informācijas, neformālās izglītības, komunikācijas, sadarbības, nodarbinātības u.c. pakalpojumu sniegšanu jauniešiem.
Paaugstināta jauniešiem draudzīga dzīvesvide un pakalpojumi Līvānu novadā
Projekts tiks
īstenots no 2011.
gada janvāra
līdz 2012. gada 31. decembri
m
Tūrisma attīstības veicināšana Latgales-
Utenas-Vitebskas pārrobežu reģionos”,
akronīms BELLA DVINA-2
ERAF
Latvijas – Lietuvas - Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma
39 824,39 LVL (56 665,00 EUR)
0,00 0,00 5973,66 LVL
(8499,75 EUR)
Latgales mākslas un amatniecības centrā tiks modernizēta esošā ekspozīcija „Amatnieki Latgalē” un izveidota jauna, moderna ekspozīcija Līvānu stikla muzeja eksponātiem.
Esošie tūrisma objekti Līvānos – Latgales mākslas un amatniecības centrs un Līvānu stikla muzejs kļūs par mūsdienīgu, unikālu apskates objektu. Ekspozīciju modernizācija ar jaunāko tehnoloģiju iespējām piesaistīs daudz jaunu apmeklētāju Līvāniem un Latgales reģionam kopumā.
Projekts tiks
īstenots no 2011.
gada janvāra
līdz 2012. gada 31. decembri
m
Izglītības, veselības un sociālās jomas attīstības
uzlabošana Latvijas, lietuvas un Baltkrievijas
pārrobežas reģionā
ERAF
Latvijas – Lietuvas - Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma
50 828,65 LVL (72 322,65 EUR)
0,00 0,00 7624,30 LVL (10 848,40
EUR)
Projekta ietvaros plānots veikt sekojošus darbus Līvanu 2.vidusskolas sporta zālē: • griestu un sienu remonts • apgaismošanas sistēmas uzlabošana • zāles grīdas seguma remonts • basketbola grozu nomaiņa • sporta inventāra iegāde
Šī projekta īstenošana nodrošinās pilnvērtīgas sporta obligātās un interešu izglītības iespējas, veicinās aktīva un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, kā arī katra indivīda personīgo atbildību par drošību un veselības uzturēšanu Līvānu novadā.
01.09.2011.-
30.07.2011.
ES fondu un citu ārvalstu finanšu
palīdzības projektu un risku vadības kvalitātes
uzlabošana Līvānu novadā
ESF (Eiropas Sociālais fonds)
24 847,80 24 847,80 0,00 0,00
Darbinieku apmācības, projektu izstrādes un vadības risku pētījums, EKD modelēšana sociālajā jomā, praktiskā rokasgrāmat projeka vadībai.
Uzlabota pašvaldības darbinieku izglītba un kapacitāte ES finanšejuma piesaistei
Vērtēšanā
2012.g. Jaunsilavu ciema ūdenssaimniecības
rekonstrukcija
ERAF 149668 104878 0 45380 NAI, atdzelšōnas iekārtu, ūdensvadu un kanalizācijas tīklu būvniecība
01.07.2011.-
31.12.2012.
Līvānu novada pašvaldības ēku
rekonstrukcija un energoefektivitātes
paaugtsināšana - 2.kārta
ERAF 566 245 481308 16987 67950 Rekonstruētas un siltinātas 6 pašvaldības ēkas Namiņs (LBJC), domes ēkas jumts , TLMS "Dubna" ēka, PII Rūķīši fasāde, jumts, labiekārtošana, SLO "želsirdības centrs"ēka, autoostas publiskā tualete un uzbūvēta uzgaidāmā telpa autoostā.
257 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
01.01.201
2.-31.12.201
4.
Uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrāde un īstenošana Līvānu novada bērniem
un to ģimenēm
ESF (Eiropas Sociālais fonds)
100000 100000 0 0 Motivācijas programma bērniem ar uzvedības problēmām, pamats jaunam ģimenes atbalsta centram.
2012.g. Veloceliņa izbūve līdz Jaunsilavu ciema skolai
ELFLA (Eiropas
Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai)
64700 47730 0 16971 Veloceliņš no A6 jaunā veloceliņa līdz skolai
2012-2013.g.
Atbalsta pasākumu īstenošana sociālās atstumtības riskam
pakļautajiem bērniem un jauniešiem Līvānu
novada skolās
ESF (Eiropas Sociālais fonds)
111056 111056 0 0 Izstrādāta atbalsta pasākumu sniegšanas sistēma sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem Līvānu novada skolās un realizēta tās īstenošana ar sociālo pedagogu un psihologu palīdzību
2012.g. Rudzātu pag. Steķi-Medņevka
rekonstrukcija (turpinājums)
ELFLA (Eiropas
Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai)
43878 32490 0 11458 Rekonstruēts viss ceļš tā garumā, izmanto zemnieki, skolēni, lauksaimniecības un mezistra'des tehnika
5.PIELIKUMS: NAKTSMĪTNES LĪVĀNU NOVADĀ
Nr. Nosaukums Kontaktinformācija Komentāri
1. Viesnīca “Gamma” Stacijas iela 5a, Līvāni Tālr.: +371 5381887
Viesnīca atrodas Līvānu pilsētas centrā, netālu no autoostas un dzelzceļa stacijas. Tā piedāvā 20 gultas vietas (cena no 14 – 30 Ls). Papildus pakalpojumi: restorāns; automašīnu noma; sauna; peldbaseins.
Šai iestādei ir divas galvenās darbības sfēras – viesnīca un ēdināšana. Viesnīcā ir pieejami numuriņi ikvienai vajadzībai (vienvietīgie, divvietīgie, ģimenes) un par dažādām cenām. Kafejnīcā ir pieejams diezgan plašs ēdienu klāsts, par pieņemamām cenām. Ikviens var izvēlēties gan vienkāršāku ēdienu, gan kaut ko īpašu, pasūtot svētku galdu. Tā kā „Gamma” nodarbojas ar banketu galdu klāšanu, tad ļoti bieži (īpaši brīvdienās) kafejnīca apmeklētājiem ir slēgta.
2. Viesu māja „Saulpurenes”
Līvānu novads, Turku pagasts, "Saulpurenes".
Mob. tel. +371 29504247
Viesu māja apmeklētājiem piedāvā ērtas un omulīgas istabas, lauku pirti, telšu vietas, zvejas iespējas, laivu braucienus. Ir rotaļu laukums bērniem. Viesiem tiek piedāvātas arī divas jaunas kempinga mājiņas (vienā mājiņā ir septiņas vietas). Viesu mājā darbojas arī velosipēdu nomas punkts.
3. Atpūtas komplekss „Krasti”
Rožupes pag., Līvānu novads,
Mob. tel. +371 28315677
Atpūtas komplekss izceļas ar interesantām un oriģinālām idejām, piemēram, ar kamīnzāli, kas savieno veco un jauno māju, ar saglabātu deviņus metrus dziļu aku, no kuras joprojām smelts ūdens un, kas kalpo kā dekoratīvs elements – pārsegta ar izturīgu stikla virsmu un dziļumā izgaismota ar lampiņu virtenēm. “Krasti” piedāvā telpas banketu rīkošanai, ir pirts, naktsmājas un iespēja baudīt romantiku Dubnas krastā.
Jauks atpūtas komplekss, kas atrodas ļoti skaistā vietā un nodrošina visas svarīgākās vajadzības – naktsmājas, ēdināšanu, skaista ainava, plašas telpas, pirts.
4. Atpūtas vieta „Tīrie dīķi”
Rožupe, Rožupespagasts, Līvānunov.
Mob. tel. +371 29640857
Viesiem piedāvā viesu māju, pirti, atpūtas vietu, dīķa mājiņu, telšu vietas, basketbola un volejbola laukumus.
5. Atpūtas vieta „Pakalni” Rožupe, Rožupes pagasts, Līvānu nov. Mob. tel. +371 29527414
Viesiem piedāvā telšu vietas, lauku pirts.
Klusa vieta ceļa malā un ārpus Līvāniem, kur apmesties ar teltīm. Mīnuss ir tas, ka telšu vieta ir izveidota blakus mājas pagalmam un tas nozīmē, ka nebūs iespējas justies brīvi.
6. Jaunsilavas pamatskola
Jaunsilavas, Turku pagasts, Līvānu nov.,
Tel. + 371 653 48590
Vasaras sezonā ir pieejama jauniešu mītne.
7. Jersikas pamatskola Jersika, Jersikas pagasts, Līvānu novads
Tel. +371 65307197
Vasaras sezonā ir pieejama jauniešu mītne.
8.
Rudzātu vidusskola Rudzāti, Miera iela 13, Līvānu novads
Tālruņi: +371 65326331;
+371 65326332.
Vasaras sezonā ir pieejama jauniešu mītne.
259 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Mob.tālr.+371 26427301
9.
Rudzātu specialā internātpamatskola
“Lūzenieki”, Rudzātu pagasts, Līvānu novads Tālrunis /fakss +371 65326355 Mob.t. +371 29164671
Vasaras sezonā ir pieejama jauniešu mītne.
6.PIELIKUMS: SABIEDRISKĀS ĒDINĀŠANAS UZŅĒMUMI LĪVĀNU NOVADĀ
Nr. Nosaukums Kontaktinformācija Komentāri
1. Restorāns
„Gamma”
Stacijasiela 5a, Līvāni
Tālr.: +371 5381887
Klāj galdus svinībām līdz 150 personām, zviedru galdus, kā
arī apkalpo izbraukuma bankets pēc klienta vēlmēm.
3. Bistro „Preilene” Rīgasiela 32, Līvāni
Tālr.: +371 5307145
Vienkārša ēstuve, kur ātri un lēti paēst. Bistro ir 40 vietas,
vasaras sezonā strādā arī svētdienās. Banketu zālē klāj
galdus svinībām līdz 90 personām.
4. Kafejnīca
„Sirdsmīļā Monika”
Rīgasiela 37b, Līvāni
Tālr.: +371 5343006
Veikala telpās ir ierīkota arī neliela kafejnīcā (15 vietas), kur
par pieejamām cenām ikviens var padzert kafiju vai paēst.
Šai kafejnīcai pluss ir tas, ka daži galdiņi ir atsevišķās nišās,
kas apmeklētājiem ļauj palikt neredzamiem citu skatienam.
5. Kafejnīca –
konditorija „Paula”
Rīgasiela 66, Līvāni
Tālr.: +371 53 07126
Ļoti neliela kafejnīca, kur divata vai nelielas ģimenes lokā
var nobaudīt kafiju un svaigas smalkmaizītes, kūciņas. Ejot
iekšā kafejnīcā, var redzēt, kā top garšīgās smalkmaizītes.
6. Ēdnīca „Sipres” Celtniecībasiela 2,Līvāni
Tālr.: +371 29638405
Ēdnīca tiem, kam svarīgs gan ātrs serviss, gan pievilcīgs, bet
nepārspīlēts interjers, gan pieņemama cena kā galvenā
prioritāte. Šeit ēdiens vienmēr ir tikpat garšīgs kā mājās.
Īsta mājas virtuve, 30 vietas. Gatavo maltītes līdzņemšanai.
Darba laiks P.-P. no 9:00- 17:00.
7. Kafejnīca
„Kalnakrogs”
Turku pagasts,
LīvānunovadsTālr.: +371
6530086
Klusa vieta ārpus pilsētas, kur paslēpties no ikdienas
burzmas. Kafejnīcas zālē ir 24 vietas. Banketu zālē galdus
klāj svinībām līdz 120 personām.
8. Kafejnīca
„Bordertauna”
Jersika, LīvānunovadsTālr.:
+371 65381852
Kafejnīca atrodas šosejas Rīga – Daugavpils malā, iepretim
Jersikas pareizticīgo baznīcai, pie kafejnīcas ir ērta
autostāvvieta.
9. Kafejnīca
„Lāčumiga”
Rudzāti, Līvānunovads, Tālr.:
+371 29194732
Banketu zālē galdus klāj svinībām līdz 180 personām.
Picērija "Pizza
Express"
Rīgasiela 168-1, Līvāni,
Tālr.: 29742634
Neliela picērija, līdz 25 vietām. Picas tiek ceptas īstā krāsnī
un tās pasniedz īsts itālis. Iespējams pasūtīt picu
līdzņemšanai, bet jārēķinās ar gaidīšanas laiku. Picērijas
darba laiks ir no plkst. 12:30 – 21:00, brīvdienas – pirmdiena
un otrdiena.
260 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
7.PIELIKUMS: VELO MARŠRUTI UN LAIVOŠANAS MARŠRUTI LĪVĀNU NOVADĀ
Velo maršruti:
Maršruts „Līvānu pilsēta”, distance 10 km – Velosipēdu nomas punkts („Saulpurenes”, Turku pagasts, Līvānu novads) – Dzirnavu iela – Vecbaznīcas iela – Baznīcas iela – Celtuves iela – Vecticībnieku iela – Domes iela – Zaļā iela – Saules iela – Zemgales iela – Rīgas iela – Rūpniecības iela – Stacijas iela – Fabrikas iela – Parka iela – Upes iela – Uzvaras iela – Vidzemes iela – K.Valdemāra iela – Siguldas iela – Dzirnavu iela – „Saulpurenes”, Turku pagasts, Līvānu novads.
Maršruts „Grīvas loks”, distance 25 km - Velosipēdu nomas punkts („Saulpurenes”, Turku pagasts, Līvānu novads) – Dzirnavu iela – Rīgas iela (ceļš Daugavpils virzienā) – pagrieziens uz Staru ceļu – Iesalnieku ezers – Celtniecības iela – pagrieziens pa labi uz Līvāniem – Preiļu ceļš (P 63) – uz kūdras purvu pie Stikānu ceļa – Gercāni – Dubnas upes šķērsošana pa Dubnas laipu – braukšana pa ceļu līdz Līvāniem – Fabrikas un Stacijas ielas stūris – Stacijas iela – Rīgas iela – Dzirnavu iela - „Saulpurenes”, Turku pagasts, Līvānu novads.
Maršruts „Staru loks”, distance 43 km – Latgales mākslas un amatniecības centrs (Domes iela 1) – Rīgas iela – pagrieziens uz Staru ceļu (pēc 2,6 km atpūtas vieta) – 10 km līdz Vanagiem – Staru laipas šķērsošana – 5,7 km līdz Rožupei – braukšana pa ceļu Preiļi-Līvāni (P 63) – pagrieziens uz kūdras purvu – Dubnas upes šķērsošana – braukšana pa ceļu uz Stikāniem – Gercāni – atpakaļ uz Līvāniem.
Maršruts „Stikānu loks”, distance 20 km - Velosipēdu nomas punkts („Saulpurenes”, Turku pagasts, Līvānu novads) – Dzirnavu iela – Rīgas iela – Stacijas iela – Fabrikas iela (Fabrikas un Stacijas ielas stūris) – Stacijas iela – velobraukšana pa ceļu Preiļi-Līvāni (P 63) – Dubnas upes šķērsošana pa Dubnas laipu – velobraukšana pa ceļu Stikāni-Gercāni (3,45 km – pagrieziens uz Gercānu-Turku ceļu (ceļš vijas caur Steķu mežu) – atpūtas vieta pie Kalnapurva – Kalnapurvs – Silasproģi – ceļa uz Jansilavām šķērsošana – Silavu ezers – velobraukšana pa taciņu gar dzelzceļu – Dzirnavu iela - Velosipēdu nomas punkts („Saulpurenes”, Turku pagasts, Līvānu novads).
Laivošanas maršruti:
Maršruts „Kur piedzimst Dubna?” (~95 km). Dubnas upes iepazīšana no upes pirmsākumiem līdz Līvāniem. Maršrutu var sākt ārpus Līvānu novada teritorijas, taču to var arī saīsināt pēc saviem ieskatiem. Višķu ezers – Luknas ezers – Dubnas izteka pie Špoģiem – Špoģu-Preiļu ceļa tilts – Arendole – Upmala – Rožupe – Līvāni. Maršruts paredzēts divām dienām ar nakšņošanu.
Maršruts „Daugavas stāsts Līvānu novadā”(~25 km). Līvānu novada robeža – Dzeņugrava (Dzeneskalns – pilskalns).
Daugavas ieleja Jersikas pagastā ir unikāla ģeoloģiska un kultūrvēsturiska parādība. Madaliņas Romas katoļu baznīca – celta 1820.gadā, neliela un eleganta.
Dunavas pārceltuve un skats uz Dunavas baznīcu.
Nesteidzīgi laivotāji turpat krastā var sameklēt arī pieminekli Daugavas plostniekiem. Tad jau straujā Daugavas pagriezienā, stāvākrasta pacēlumā saskatāms Jersikas pilskalns. Tajā
261 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
gan ir jāuzkāpj, var izstaipīt kājas un mēģināt sajust senatnes dvesmu. Savu ceļojumu var nobeigt Līvānu aktīvā tūrisma centra piestātnē.
Daugavā iepretim Jersikas pamatskolai atrodas Ploņu sala saukta arī par Jersikas salu.
8.PIELIKUMS: SABIEDRĪBAS IESAISTES KAMPAŅAS AP IZSTRĀDĒ „... UN NESAKI, KA TU NEZINĀJI!” SKREJLAPA
262 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
9.PIELIKUMS: SABIEDRĪBAS IESAISTES KAMPAŅAS UZSĀKŠANAS IEVADRAKSTA „LĪVĀNOS ATVĒRTA JAUNA RAŽOTNE” KOPIJA
Sabiedrības iesaistes kampaņas uzsākšanas ievadraksta „Līvānos atvērta jauna ražotne” kopija
2011.gada 21.aprīlī Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrā (Domes iela 3, Līvānos) darbu uzsāka "LĪVĀNU NOVADA NĀKOTNES RAŽOTNE". Ražotnes aktīvākais darbs būs šī gada pavasaris un vasara, kad vairākos „Nākotnes ražošanas cehos” plānosim un organizēsim mūsu novada attīstību turpmākajos 7 gados.
Lai labāk saprastu, kas ir attīstības plānošana un kas to nosaka, kā labāk organizēt mūsu novada attīstību, cik neatkarīgi mēs drīkstam un varam būt savas attīstības plānošanā, kā labāk rast kopīgu novada attīstības redzējumu, 2011.gada 21.aprīlī tika organizēts informatīvi izglītojošs seminārs „Attīstības plānošanas būtība, tās nozīme attīstības mērķu sasniegšanā un finansējuma piesaistē”, kurā tika aicināti piedalīties visi Līvānu novada iedzīvotāji. Diemžēl semināru apmeklēja tikai 11 cilvēki.
Sabiedrības līdzdalība attīstības plānošanā vienmēr ir bijusi izaicinājums gan attīstības plānošanas procesa koordinētājiem, gan iedzīvotājiem, īpaši tad, ja šāda sabiedrības līdzdalība vēl nav izveidojusies kā stipra tradīcija iedzīvotājiem. Šis informatīvais seminārs pierādīja, ka arī Līvanu novadā jāmeklē jauni un netradicionāli komunikāciju kanāli, kas uzrunā iedzīvotājus un pamudina aktīvai līdzdalībai. Ir jādomā par valodu, kādu izmantojam, par vietu un laiku, kad tiekamies, un svarīgākais ir iegūt abpusēju uzticēšanos, sapratni un pozitīvo enerģiju, ko ieguldīt Līvānu novada nākotnes veidošanā.
Šis pirmais seminārs bija Līvānu novada attīstības ideju ražotnes aktīvā darba sākums. Turpmākos mēnešus tiksimies vairākkārt, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību Līvānu novada attīstības programmas iztrādei, lai censtos uzrunāt ikkatru Līvānu novada iedzīvotāju, iegūtu viedokļus un idejas, kuras pēc tam arī kopā centīsimies īstenot praksē 2012.-2018.gadā.
Ja Tev ir ko teikt, nepalaid garām iespēju un piedalies kādā no „Nākotnes ražošanas cehiem” vistuvāk savai dzīvesvietai:
Rožupes pagastā - 09.05. plkst.10:00, Rožupes kultūras namā
Turku pagastā - 10.05. plkst.10:00, Zundātu tautas namā
Jersikas pagastā - 11.05. plkst.10:00, Jersikas tautas namā
Sutru pagastā - 16.05. plkst.10:00, Sutru kultūras namā
Rudzātu pagastā - 17.05. plkst.10:00, Rudzātu tautas namā
Līvānu pilsētā - 18.05. plkst.13:00, Domes ielā 3
Jeb raksti uz e-pastu: livani2018@gmail.com vai info@argaumi.lv.
Ja netiec ne uz vienu „Nākotnes ražosanas cehu” klātienē, lūdzu, izsaki savu viedokli aptaujas anketā Internetā, kas pieejama šeit:
https://www.surveymonkey.com/s/NWGZCCH
Veidosim Līvānu novada nākotni kopā!
... un nesaki, ka Tu nezināji!
Līvānu novada pašvaldības
integrētās attīstības programmas 2012.-2018.gadam
izstrādes darba grupa
Līvānunovadapašvaldībasintegrētāsattīstībasprogramma 2012. - 2018.
gadamtiekizstrādātaEiropasSociālāfondalīdzfinansētāprojekta
„Līvānunovadapašvaldībasattīstībasplānošanaskapacitātespaaugstināšana” ietvaros (Darbībasprogramma
2007. - 2013.gadam: Cilvēkresursi un nodarbinātība; Prioritāte: 1.5. Administratīvāskapacitātesstiprināšana;
Pasākums: 1.5.3. Plānošanasreģionu un vietējopašvaldībuadministratīvās un
attīstībasplānošanaskapacitātesstiprināšana. Aktivitāte: 1.5.3.2. Plānošanasreģionu un
vietējopašvaldībuattīstībasplānošanaskapacitātespaaugstināšana)
263 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
10.PIELIKUMS: SABIEDRĪBAS IESAISTEI IZMANOTO APTAUJAS ANKETU PARAUGI: IEDZĪVOTĀJIEM, UZŅĒMĒJIEM, BLAKUS ESOŠAJĀM PAŠVALDĪBĀM, ĀRĒJIEM EKSPERTIEM
APTAUJAS ANKETA Līvānu novada iedzīvotājiem
Cienījamais/-ā Līvānu novada iedzīvotāj/-a!
AICINĀM JŪS PIEDALĪTIES LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS INTEGRĒTĀS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2012.-2018.GADAM IZSTRĀDĒ
UN ATBILDĒT UZ APTAUJAS JAUTĀJUMIEM PAR TURPMĀKAJIEM NOVADA ATTĪSTĪBAS VIRZIENIEM! Jūsu atbildes būs ļoti nozīmīgs
ieguldījums kopā mūsu novada sekmīgā un saskaľotā attīstībā!
Aptauja ir anonīma un aptaujas rezultāti tiks publicēti tikai apkopotā veidā. Aptaujas mērķis ir noskaidrot Līvānu novada iedzīvotāju
viedokli par novada attīstības iespējām, problēmām un to iespējamajiem risinājumiem, kā arī sagatavot priekšlikumus jaunajai Līvānu
novada attīstības programmas izstrādei.
PIEDALIES ARĪ TU, PLĀNOSIM UN ĪSTENOSIM MŪSU NĀKOTNI KOPĀ!
1. Jūsu dzīvesvieta atrodas: (iespējama
tikai 1 atbilde) 2. Jūsu dzimums: (iespējama tikai 1 atbilde) 3. Lūdzu, norādiet savu vecumu:
(iespējama tikai 1 atbilde)
Līvānu pilsētā Sieviete līdz 18
Turku pagastā Vīrietis 18 – 25
Rožupes pagastā 26 – 45
Jersikas pagastā 46 – 61
Sutru pagastā 62 - 80
Rudzātu pagastā 81 un vairāk
Citur (lūdzu, miniet kur)
4. Jūsu izglītība:(iespējama tikai 1 atbilde) 5. Jūsu nodarbošanās:(iespējama tikai 1
atbilde) 6. Jūsu darba/ mācību vieta atrodas:
(iespējama tikai 1 atbilde)
Pamata Skolēns Līvānu pilsētā
Vidējā Students Turku pagastā
Vidējā speciālā Uzľēmējs Rožupes pagastā
Augstākā Privāta uzľēmuma darbinieks Jersikas pagastā
Mācos skolā Valsts, pašv. iestādes darbinieks Sutru pagastā
Studēju Pašnodarbināta persona Rudzātu pagastā
Nav pat pamata Mājsaimniece Ārpus Līvānu novada teritorijas
Bezdarbnieks Nestrādāju/ nemācos
Pensionārs
Cits variants (lūdzu, norādīt kāds)
7. Vai tuvāko piecu (5) gadu laikā
plānojat mainīt dzīvesvietu?(iespējama
tikai 1 atbilde)
9. Kādu informāciju, Jūsuprāt,
vajadzētu vairāk?(iespējamas vairākas
atbildes)
10. Kādi infrastruktūras uzlabojumi būtu
jāveic Jūsu pilsētā/pagastā?Lūgums
atzīmēt ne vairāk kā 3 atbilžu variantus!
Jā, Līvānu novada robežās Par pašvaldības darbību kopumā Jāizkopj parki un apstādījumi
Jā, Latvijā ārpus Līvanu novada
robežām Par jūsu pagastu/pilsētu Jāremontē ielas un laukumi
Jā, uz ārzemēm Par sociāliem pakalpojumiem Jānodrošina centralizētā karstā ūdens
padeve
Nē Par ar nekustamo īpašumu
saistītiem jautājumiem
Jāiekārto bērnu rotaļu laukumi
Cits variants (kāds?) Jāuzlabo ielu apgaismojums
Par kultūras pasākumiem Soliľi, atkritumu urnas, velo
novietnes
8. Kur Jūs visvairāk iegūstat
informāciju par pašvaldības
darbību?(iespējamas vairākas atbildes)
Par izglītības jautājumiem, semināriem Cits variants (kāds?)
Cits variants (kāds?)
264 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Laikrakstā „Līvānu novada vēstis”
(arī elektroniskajā versijā)
Par sporta pasākumiem Jāuzlabo satiksmes drošība ielās
(aizsargbarjeras, „guļošie policisti”,
gājēju pārejas) Laikrakstā „Novadnieks” (arī
elektroniskajā versijā)
Par novadā pieejamajiem
veselības aprūpes pakalpojumiem
Cits variants (lūdzu, norādīt kāds)
Vidusdaugavas TV Par ar uzľēmējdarbību (piemēram,
būvniecība, uzľēmējdarbības
saskaľošana) saistītiem
jautājumiem
Domē, pagasta pārvaldē
No paziľām, draugiem, kolēģiem
www.livani.lv Par pašvaldības uzľēmumu
sniegtajiem komunālajiem
pakalpojumiem Cits variants (lūdzu, norādīt kāds, piem.
RADIO 1)
11.Cik bieži Jūs pats/pati mērķtiecīgi meklējat informāciju par Līvānu novada pašvaldības darbību un
notikumiem novadā?
1 reizi dienā 1 reizi nedēļā 1 reizi mēnesī retāk kā reizi mēnesī praktiski nekad Cits variants (lūdzu,
norādīt kāds)
12. Lūdzu, novērtējiet, kāda ir šo pakalpojumu un jomu PIEEJAMĪBA Jūsu pilsētā/pagastā:
Ļoti
apmierina
Drīzāk
apmierina
Drīzāk
neapmierina
Ļoti
neapmierina
Nav pieejams Grūti pateikt
Sabiedriskais transports
Centralizēta ūdensapgāde
Centralizēta kanalizācija
Centralizēta siltumapgāde
Sociālā palīdzība un sociālie
pakalpojumi
Ārstu/ feldšeru pieejamība un
pakalpojumi
Policija
Skolas
Interešu un neformālās izglītības
iespējas
Mobilie sakari
Internets
Bērnudārzs
Kultūras pasākumi
Sporta pasākumi
KOMENTĀRI:
13. Lūdzu, novērtējiet, kāda ir šo pakalpojumu un jomu KVALITĀTE Jūsu pilsētā/pagastā:
Ļoti
apmierina
Drīzāk
apmierina
Drīzāk
neapmierina
Ļoti
neapmierina
Nav pieejams Grūti pateikt
Vides sakoptība
Gājējiem domātu ielu infrastruktūra
(ietves, celiľi, gājēju pārejas utml.)
Velo celiľi, maršruti
Transportam domāto ielu/ceļu
infrastruktūra
Ielu apgaismojums
Sabiedriskā transporta pakalpojumi
Būvvaldes pakalpojumi
Ūdensapgādes pakalpojumi
Atkritumu savākšana/izvešana
Sabiedriskās kārtības nodrošināšana
Sociālā palīdzība un sociālie
pakalpojumi
265 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Veselības aprūpes pakalpojumi
Kultūras un izklaides pasākumi
Vispārējās izglītības pakalpojumi
Pirmsskolas izglītības pakalpojumi
Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi
Namu apsaimniekošanas pakalpojumi
Dzīves un uzľēmējdarbības vide
rekonstruētajās ielās un daudzdzīvokļu
māju kvartālos Līvānos
KOMENTĀRI:
14. Kādi, Jūsuprāt, ir 3 (trīs) LIELĀKIE TRŪKUMI Jūsu pilsētā/pagastā?
1.
2.
3.
15. Kādām, Jūsuprāt, vajadzētu būt 3 (trīs) PRIORITĀRAJĀM JOMĀM (virzieniem), ko Līvānu novadā vajadzētu attīstīt turpmākos 7 gados?
1.
2.
3.
16. Ja Jums vienā teikumā svešiniekam būtu jāpasaka, kādu Jūs gribētu redzēt Līvānu novadu 2020.gadā, KĀDS būtu šis
teikums?
17. Jūsu e-pasts (gadījumā, ja Jūs vēlaties saņemt informāciju par pašvaldības darbu tiešā veidā):
PALDIES JUMS PAR IZRĀDĪTO INTERESI UN ATVĒLĒTO LAIKU APTAUJAS ANKETAS AIZPILDĪŠANAI!
Līvānunovadapašvaldībasintegrētāsattīstībasprogramma 2012. - 2018.
gadamtiekizstrādātaEiropasSociālāfondalīdzfinansētāprojekta
„Līvānunovadapašvaldībasattīstībasplānošanaskapacitātespaaugstināšana” ietvaros (Darbībasprogramma 2007. -
2013.gadam: Cilvēkresursi un nodarbinātība; Prioritāte: 1.5. Administratīvāskapacitātesstiprināšana; Pasākums: 1.5.3.
Plānošanasreģionu un vietējopašvaldībuadministratīvās un attīstībasplānošanaskapacitātesstiprināšana. Aktivitāte: 1.5.3.2.
Plānošanasreģionu un vietējopašvaldībuattīstībasplānošanaskapacitātespaaugstināšana)
266 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
APTAUJAS ANKETA LĪVĀNU NOVADA UZŅĒMĒJIEM
Labdien, cienījamais uzņēmēj!
Anketas mērķis ir noskaidrot uzľēmēju viedokli par uzľēmējdarbības vidi Līvānu novadā, kas kalpos par
pamatu Līvānu novada Attīstības programmas 2012.-2018.gadam izstrādei!
Līvānu novada pašvaldībai ir ļoti svarīgi zināt, kā jūtas, ko domā un plāno Līvānu novada uzľēmēji, jo
tieši Jūs veidojat novada attīstības pamatkapitālu!
PIEDALIES ARĪ TU, PLĀNOSIM UN ĪSTENOSIM MŪSU NĀKOTNI KOPĀ!
1. Kādā uzņēmējdarbības nozarē Jūs darbojaties?
2. Uzņēmējdarbības forma(iespējama tikai 1 atbilde)
Individuālais komersants (IK)
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību (SIA)
Akciju sabiedrība (AS)
Cits variants (lūdzu,
norādīt kāds)
3. Cik ilgi Jūs nodarbojaties ar uzņēmējdarbību?(iespējama tikai 1 atbilde)
Pirmo gadu 2 – 4 gadus 5 – 7 gadus
8 – 10 gadus Ilgāk
4. Jūsu uzņēmuma atrašanās vieta:(iespējama tikai 1 atbilde)
Līvānu pilsēta Rožupes pagasts Turku pagasts
Jersikas pagasts Sutru pagasts Rudzātu pagasts
Cita vieta (lūdzu norādīt kura)
5. Lūdzu, norādiet uzņēmuma dibināšanas iemeslu?(iespējama tikai 1 atbilde)
Impulsu deva atgūtais vai
iegūtais īpašums
Vēlme pelnīt
Zaudēts darbs
Motivācija un vēlēšanās uzsākt
savu biznesu
Vēlme pielietot praksē savas
zināšanas, spējas, pieredzi
Cits iemesls (kāds?)
6. Lūdzu, norādiet Jūsu uzņēmumā strādājošo darbinieku skaitu: (iespējama tikai 1
atbilde)
1 – 5 6 – 10 11 – 20
21 – 50 50 – 100 Vairāk par 100
7. Kā vērtējat sava uzņēmuma attīstības iespējas novadā? (iespējama tikai 1 atbilde)
Ļoti labas Labas Vidējas
Sliktas Ļoti sliktas
8. Kādi ir būtiskākie faktori, kas nepieciešami, lai sasniegtu straujāku Jūsu uzņēmuma
izaugsmi?
267 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
9. Tuvāko trīs (3) gadu laikā Jūs plānojat ...?(iespējama tikai 1 atbilde)
Uzľēmējdarbību paplašināt
Uzľēmuma darbību atstāt
esošā līmenī
Domāju par
uzľēmuma likvidāciju
Cits variants (lūdzu,
norādīt kāds)
10. Vai nākotnē plānojat mainīt/ papildināt uzņēmuma esošo darbības nozari ar citu
nozari?(iespējama tikai 1 atbilde)
Nē
Neesmu par to domājis Jā (lūdzu, miniet ar ko
vai uz kādu?)
11. Cik aktuālas Jums ir šīs problēmas? Izvērtējiet pēc 5 punktu skalas, kur „1” nozīmē, ka
„problēma nav aktuāla”, bet „5”, ka „problēma ir ļoti aktuāla”.
1
nav
aktuāla
2
mazliet
aktuāla
3
neitrāla
4
ir
aktuāla
5
ļoti
aktuāla
Augstie nodokļi
Augsta konkurence
Novada līmeľa saistošo noteikumu un lēmumu prasības
Kontrolējošo institūciju lielais skaits
Pašvaldības vienaldzība uzľēmējdarbības veicināšanā
Iepirkumu konkursu politika
Kvalificēta darbaspēka trūkums
Problēmas realizēt savu produkciju/ pakalpojumu
Korupcija
Negodīgi biznesa partneri un klienti
Problēmas ar izejmateriāliem
Eiropas struktūrfondu apguve
Grūti pieejami kredīti/ finanšu avoti
12. Lūdzu, nosauciet (atzīmējiet) galvenās problēmas, ar kurām saskaraties,
nodarbojoties ar uzņēmējdarbību ikdienā: (ir iespējamas vairākas atbildes)
Nepietiekamas tirgus zināšanas
Grūtības ar uzľēmuma tālāku attīstību
Novecojušas tehnoloģijas
Augsti kredītu procenti
Nespēja atmaksāt kredītus
Apgrozāmo līdzekļu trūkums
Nespēja izstrādāt jaunus konkurētspējīgus produktus/ pakalpojumus
Sarežģītas eksporta/ importa procedūras
Problēmas ar iepakojumu
Zema produkcijas kvalitāte
Augstas mārketinga izmaksas
Augstas ražošanas izmaksas
Ierobežotas ražošanas jaudas
Problēmas ar izplatīšanas kanāliem un vairumtirgotājiem
268 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Citas problēmas (lūdzu, norādīt kādas)
13. Atzīmējiet, kas no zemāk norādītās infrastruktūras Jūsu uzņēmuma attīstībai ir
nepieciešams, bet nav pieejams (ir iespējamas vairākas atbildes)
Autoceļi Ēku, telpu piedāvājums
Dzelzceļi Ūdensapgāde un kanalizācija
Energoapgāde Sadzīves atkritumu apsaimniekošana
Telekomunikācijas un informācijas
tehnoloģijas
Industriālās platības
Zemes platību piedāvājums Pievadceļi un komunikācijas
Cits variants (lūdzu, norādīt kāds)
14. Kādi, pēc Jūsu domām, ir 3 nozīmīgākie Līvānu novada uzņēmējdarbības virzieni, kas
varētu veidot novada EKONOMISKO PROFILU/ SPECIALIZĀCIJU?(ir iespējamas vairākas
atbildes)
Lauksaimniecība Būvniecība
Kokapstrāde Tūrisms
Derīgo izrakteľu ieguve un apstrāde Tirdzniecība
Metālapstrāde Pārtikas ražošana
Ceļu būve Sadzīves pakalpojumi
Mežizstrāde Cits virziens (lūdzu, norādīt kāds)
PALDIES JUMS PAR IZRĀDĪTO INTERESI UN ATVĒLĒTO LAIKU APTAUJAS ANKETAS AIZPILDĪŠANAI!
Līvānunovadapašvaldībasintegrētāsattīstībasprogramma 2012. - 2018.
gadamtiekizstrādātaEiropasSociālāfondalīdzfinansētāprojekta
„Līvānunovadapašvaldībasattīstībasplānošanaskapacitātespaaugstināšana” ietvaros (Darbībasprogramma 2007. -
2013.gadam: Cilvēkresursi un nodarbinātība; Prioritāte: 1.5. Administratīvāskapacitātesstiprināšana; Pasākums: 1.5.3.
Plānošanasreģionu un vietējopašvaldībuadministratīvās un attīstībasplānošanaskapacitātesstiprināšana. Aktivitāte: 1.5.3.2.
Plānošanasreģionu un vietējopašvaldībuattīstībasplānošanaskapacitātespaaugstināšana)
269 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
APTAUJAS ANKETA blakus esošajām pašvaldībām
Šobrīd tiek izstrādāta LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS INTEGRĒTĀS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2012.-
2018.GADAM. Mums ir ļoti svarīgi uzzināt arī blakus esošo pašvaldību pārstāvju viedokļus par Līvānu
novada nākotnes attīstības redzējumu un iespējamiem sadarbības modeļiem. LŪDZAM JŪS VELTĪT
NEDAUDZ LAIKA UN ATBILDĒT UZ APTAUJAS JAUTĀJUMIEM! Jūsu atbildes būs ļoti nozīmīgs ieguldījums
mūsu Līvānu novada sekmīgā un saskaľotā attīstībā, kā arī sniegs potenciālu ieguldījumu Jūsu
pašvaldības teritorijas attīstības plānošanā!
1. Kas Jums pirmais „nāk prātā”, domājot par Līvānu pilsētu?
2. Kas Jums pirmais „nāk prātā”, domājot par Līvānu novadu?
3. Kādas ir Jūsu pašvaldības attīstības prioritātes šobrīd?
4. Kādas ir plānotās Jūsu pašvaldības attīstības prioritātes laika periodam 2013.-2020.?
5. Lūdzu, sniedziet īsu savas pašvaldības SVID, katrā sadaļā atzīmējot ne vairāk par 10
punktiem:
Stiprās puses Vājas puses
Iespējas Draudi
6. Kurus Jūsu pašvaldībā pieejamos pakalpojumus (izglītības, sociālos, uzľēmējdarbības,
transporta, loģistikas, kultūras, dabas vides u.c.) šobrīd izmanto blakus esošo
pašvaldību iedzīvotāji, iestādes, organizācijas (t.sk. Līvānu novada iedzīvotāji)?
7. Kādus jaunus pakalpojumus Jūs plānojat ieviest savas pašvaldības teritorijā tuvākajos
gados, kuru izmantošanai Jūs vēlētos piesaistīt arī blakus esošo pašvaldību iedzīvotājus
kā klientus?
8. Vai Jūsu pašvaldībā darbojas biznesa inkubators?
- Ja jā, vai tas spēj nodrošināt pieprasījumu?
- Ja nē, vai jūs uzskatāt, ka biznesa inkubators būtu nepieciešams?
9. Vai jūsu pašvaldībā ir atsevišķa industriālā zona (vairākas zonas)?
- Ja jā, vai tā spēj nodrošināt pieprasījumu? Kādas nozares ir pārstāvētas šajā teritorijā?
- Ja nē, vai jūs uzskatāt, ka atsevišķa industriālā teritorija būtu nepieciešama?
10. Kā Jūs vērtējiet Līvānu novada attīstību kopš 2007.gada ieskaitot (pēdejos 5 gados)?
⃝ Pozitīvi, jo ________________________
⃝ Negatīvi, jo _______________________
⃝ Neitrāli, jo ________________________
11. Līvānu pilsētā plānots atjaunot bijušo Industriālo zonu. Kādi būtu Jūsu ieteikumi
(pamatprincipi, labās prakses piemēri) veiksmīgai industrialās zonas atjaunošanai?
270 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
12. Kā Jūs komentētu šī brīža Līvānu novada vīzijas 2020 projektu (t.i. ilgtermiľa attīstības
virsmērķi) - „Līvānu novads - uzľēmējdarbība, modernās tehnoloģijas un pievilcīga
vide ģimenes labsajūtai”?
13. Kādiem, pēc Jūsu domām, jābūt 3 nozīmīgākajiem Līvānu novada uzľēmējdarbības
virzieniem, kas varētu veidot novada EKONOMISKO PROFILU/ SPECIALIZĀCIJU?
(atzīmējiet ar X, ir iespējamas ne vairāk kā 3 atbildes)
Lauksaimniecība Būvniecība
Mežizstrāde un kokapstrāde Tūrisms (lauku, rekreatīvais, kultūras, specializētais)
Derīgo izrakteľu ieguve un apstrāde Tirdzniecība
Metālapstrāde Pārtikas ražošana
Ceļu būve Sadzīves pakalpojumi
Optisko stikla škiedru produktu
ražošana
Augstas kvalitātes izglītības un mūžizglītības
pakalpojumi
Loģistika, transporta pakalpojumi IT un modernās tehnoloģijas
Radošās industrijas Sociālās un veselības aprūpes pakalpojumi
Stikla produktu ražošana
Cits virziens (lūdzu, norādīt kāds)
14. Kādu jūs redzat Līvānu novada pašvaldīas iespējamo sadarbību ar Jūsu pašvaldību?
PALDIES JUMS PAR IZRĀDĪTO INTERESI UN ATVĒLĒTO LAIKU APTAUJAS ANKETAS AIZPILDĪŠANAI!
Līvānunovadapašvaldībasintegrētāsattīstībasprogramma 2012. - 2018.
gadamtiekizstrādātaEiropasSociālāfondalīdzfinansētāprojekta
„Līvānunovadapašvaldībasattīstībasplānošanaskapacitātespaaugstināšana” ietvaros (Darbībasprogramma 2007. -
2013.gadam: Cilvēkresursi un nodarbinātība; Prioritāte: 1.5. Administratīvāskapacitātesstiprināšana; Pasākums: 1.5.3.
Plānošanasreģionu un vietējopašvaldībuadministratīvās un attīstībasplānošanaskapacitātesstiprināšana. Aktivitāte: 1.5.3.2.
Plānošanasreģionu un vietējopašvaldībuattīstībasplānošanaskapacitātespaaugstināšana)
271 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
APTAUJAS ANKETA ārējiem ekspertiem
Šobrīd tiek izstrādāta LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2012.-2018.GADAM. Mums ir ļoti
svarīgi uzzināt arī ārpus Līvānu novada esošo, bet ar novadu saistīto cilvēku domas par pašreizējo novada situāciju un
Līvānu novada nākotnes attīstības redzējumu. LŪDZAM JŪS VELTĪT NEDAUDZ LAIKA UN ATBILDĒT UZ APTAUJAS
JAUTĀJUMIEM PAR EOSOŠO LĪVĀNU NOVADA ATTĪSTĪBU UN TURPMĀKAJIEM ATTĪSTĪBAS VIRZIENIEM! Jūsu atbildes
būs ļoti nozīmīgs ieguldījums mūsu Līvānu novada sekmīgā un saskaľotā attīstībā!
1. Kas Jums pirmais „nāk prātā”, domājot par Līvānu novadu?
2. Pēc Jūsu rīcībā esošās informācijas, kā Jūs vērtējiet Līvānu novada attīstību kopš 2007.gada ieskaitot (pēdejos
5 gados)?
⃝ Pozitīvi, jo ________________________
⃝ Negatīvi, jo _______________________
⃝ Neitrāli, jo ________________________
3. Kuras, Jūsuprāt, ir tās jomas, kuras Līvānu novadā attīstījušās visvairāk pēdējo 5 gadu laikā? (atzīmējiet ar X)
PILSĒTĀ:
⃝ izglītība;
⃝ vietējā uzľēmējdarbība;
⃝ apkārtējās teritorijas labiekārtošana;
⃝ brīvā laika pavadīšanas iespēju paplašināšana:
sports, kultūra u.c.;
⃝ sociālā sfērā;
⃝ cita________________________
PAGASTOS:
⃝ izglītība;
⃝ vietējā uzľēmējdarbība;
⃝ apkārtējās teritorijas labiekārtošana;
⃝ brīvā laika pavadīšanas iespēju paplašināšana: sports,
kultūra u.c.;
⃝ sociālā sfērā;
⃝ cita________________________
4. Pēc Jūsu rīcībā esošās informācijas, lūdzu, novērtējiet dzīves kvalitāti Līvānu novada iedzīvotājiem (vērtējums
no 1 līdz 9 punkti, 1 – visaugstākais vērtējums; 9 – viszemākais vērtējums)
Dzīves kvalitāte Punkti
Iedzīvotāju materiālā labklājība
Nodarbinātība, iespēja iesaistīties darba tirgū
Veselība, sociālā drošība
Izglītība, zināšanu līmenis
Fiziskā drošība
Mājoklis, apkārtējā vide
Pieejamās infrastruktūras kvalitāte
Iekļaušanās procesos, līdzdalība
Pilnvērtīga atpūta
Grūti pateikt / Nav informācijas (X)
5. Lūdzu, atzīmējiet ar X, kas no zemāk norādītās infrastruktūras, Jūsuprāt, ir nepieciešams Līvānu novada
uzľēmējdarbības attīstībai, bet nav pieejams (ir iespējamas vairākas atbildes)
Autoceļi Ēku, telpu piedāvājums
Dzelzceļi Ūdensapgāde un kanalizācija
Energoapgāde Sadzīves atkritumu apsaimniekošana
Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas Industriālās platības
Zemes platību piedāvājums Pievadceļi un komunikācijas
Cits variants (lūdzu, norādīt kāds)
6. Kuri pašvaldības rīcībā esošie uzľēmējdarbības atbalsta viedi/instrumenti, Jūsuprāt, ir svarīgi
uzľēmējdarbības attīstībai Līvānu novadā? (sarindojiet prioritārā kārtībā: 1 – vissvarīgākais, 8 (vai 9) -
vismazsvarīgākais)
⃝ Jāpaplašina, jāaktivizē Līvānu biznesa inkubatora pakalpojumi (telpu noma, konsultācijas, biznesa uzsākšanas
atbalsts)
⃝ Jāatjauno industriālās teritorijas, t.i. jānodrošina zemes platības un komunikācijas jauniem uzľēmumiem
⃝ Industriālai teritorijai jāpiešķir „Speciālās ekonomiskās zonas” statuss
⃝ Jāveic teritorijas mārketinga pasākumi, lai novadam piesaistītu investorus
⃝ Jāattīsta pasākumi vietējo mājražotāju produkcijas noietam (piem., vietējais „Zaļais tirgus”, Interneta mājas lapa,
kurā
varētu iegādāties vietējos ražojumus)
⃝ Jāveicina uzľēmējdarbībai nepieciešamo prasmju un iemaľu attīstīšana visus vecumposmos (t.sk. pašiniciatīva,
radoša
domāšana, uzľēmība, atbildība)
272 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
⃝ Esošajiem un potenciālajiem jaunajiem uzľēmējiem regulāri jāorganizē kursi, semināri, pieredzes apmaiľas
braucieni
⃝ Jāuzlabo vispārējā dzīves vide Līvānos un pagastu teritorijās (transporta infrastruktūra, sociālā vide, kultūra, brīvā
laika
pavadīšanas iespējas, izglītības un veselības aprūpes joma utt.)
⃝ Cits___________________
Komentāri:_______________________________________________________________________________________________
7. Ko Jūs ieteiktu, kā Līvānu novada dome varētu papildus atbalstīt vietējos uzľēmējus?
8. Vai jums ir kādi ieteikumi Līvānu pilsētas bijušo Industriālo zonu attīstībai (kādām tām būtu jāveidojas)?
9. Vai piekrītat, ka Līvānu novada vīzija 2020 (t.i. ilgtermiľa attīstības virsmērķis) varētu būt „Uzņēmējdarbība,
modernās tehnoloģijas un pievilcīga vide ģimenes labsajūtai”?
⃝ Jā, jo _____________________
⃝ Nē, jo ____________________
⃝ Man nav viedokļa
⃝ Es domāju, ka vīzijai jābūt šādai:________________________________________________________________________
10. Kādi, pēc Jūsu domām, ir 3 nozīmīgākie Līvānu novada uzľēmējdarbības virzieni, kas varētu veidot novada
EKONOMISKO PROFILU/ SPECIALIZĀCIJU? (atzīmējiet ar X, ir iespējamas ne vairāk kā 3 atbildes)
Cits virziens (lūdzu, norādīt kāds)
11. Kādu jūs redzat Līvānu novada iespējamo sadarbību ar kādu no blakus esošām vietējām pašvaldībām (Preiļu
novadu, Vārkavas novadu, Riebiľu novadu, Jēkabpils novadu, Krustpils novadu, Daugavpils novadu), citām
pašvaldībām vai organizācijām Latvijā?
12. Vai Jums ir padomā kādi projekti, kuru Līvānu novada domei noteikti vajadzētu realizēt tuvāko 3 gadu laikā?
Kādi?
Projekta nosaukums Īss apraksts (1-2 teikumi)
PALDIES JUMS PAR IZRĀDĪTO INTERESI UN ATVĒLĒTO LAIKU APTAUJAS ANKETAS AIZPILDĪŠANAI!
Līvānunovadapašvaldībasintegrētāsattīstībasprogramma 2012. - 2018.
gadamtiekizstrādātaEiropasSociālāfondalīdzfinansētāprojekta
„Līvānunovadapašvaldībasattīstībasplānošanaskapacitātespaaugstināšana” ietvaros (Darbībasprogramma 2007. -
2013.gadam: Cilvēkresursi un nodarbinātība; Prioritāte: 1.5. Administratīvāskapacitātesstiprināšana; Pasākums: 1.5.3.
Plānošanasreģionu un vietējopašvaldībuadministratīvās un attīstībasplānošanaskapacitātesstiprināšana. Aktivitāte: 1.5.3.2.
Plānošanasreģionu un vietējopašvaldībuattīstībasplānošanaskapacitātespaaugstināšana)
Lauksaimniecība Būvniecība
Kokapstrāde Tūrisms
Derīgo izrakteľu ieguve un apstrāde Tirdzniecība
Metālapstrāde Pārtikas ražošana
Ceļu būve Sadzīves pakalpojumi
Mežizstrāde Produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību
Loģistikas centrs IT un modernās tehnoloģijas
Augstas kvalitātes izglītības un mūžizglītības pakalpojumi
273 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Questionnaire to External Experts
Livani municipality is currently working on INTEGRATED DEVELOPMENT PROGRAMME FOR
LIVANI MUNICIPALITY 2012-2018. It’s very important to learn also the opinion of external
experts’ (people who are or have been connected to Livani in one way or another) on Livani
District’s future development vision. PLEASE, RESERVE SOME TIME AND ANSWER TO THE
QUESTIONS BELOW. Your answers will be a very important contribution to successful and
harmonious development of Livani District!
1. What first comes to Your mind, when you read/think of Livani District?
2. Which business support forms / tools would you suggest to Livani municipality for
business development in Livani district?(Please, rank in order of priority: 1 - the most
important, 8 (or 9) - the least important)
⃝More services by Business incubator (office rent, consulting, business start-up support
etc.);
⃝ Revitalization of industrial areas, i.e. land and communications for new businesses;
⃝Giving the status of „Special Economic Zone” to the main industrial area;
⃝ Territory marketing to attract investors to Livani District;
⃝ Activities to increase the local products’ sales (for example local „Green market”, the local
products’ web page);
⃝ Encouragement of entrepreneurial skills in all age groups (including self-initiative, creative
thinking, initiative, responsibility);
⃝ Regular courses, seminars, exchange of experience visits to existing and potential new
entrepreneurs;
⃝ Improvement of general living environment in Livani town and in rural areas (transport
infrastructure, social environment, culture, leisure and recreation opportunities, education and
health care, etc.).
⃝ Other___________________
Comment:________________________________________________________________________________________
3. Do you have other specific suggestions, best practice examples for Livani District
Council how to support local entrepreneurs?
4. What would you recommend primarily for the development of former industrial areas
in Livani town?
5. What do you think of the presently proposed vision in Livani District for the year 2020
(i.e. the main long term development goal) - “Entrepreneurship, Modern Technologies
and Attractive Environment for Family Wellness”?
⃝Good, because _____________________
⃝ Bad, because ____________________
⃝ I think, that vision should better
be:_____________________________________________________________________
6. What do you think are 3 the most important Livani District business fields, which could
form the district’s ECONOMIC PROFILE/ SPECIALIZATION? (please, mark with X, no
more than 3 answers)
Agriculture Building
274 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)
Woodworking Tourism
Extraction and processing of resources Trade
Metalworking Food production
Roads construction Household services
Forestry Producing of products with
high added value
Logistics Centre IT and advanced
technologies
High quality education and lifelong learning services
Other direction
(please, specify what)
7. Do you have in mind any projects, which Livani District Council should definitely realize
in the next 3 years? What?
Proposed name of the
project
Short description (1-2 sentences)
THANK YOU for your time spent to complete this
questionnaire!