Jānis Jaunsudrabiņš

9.a

Jānis Jaunsudrabiņš

Dzimis 1877.gada 25.augustā

Miris 1962. gada 28.augstā

Bija latviešu rakstnieks,

romānists, Neatkarīgo

mākslinieku vienības biedrs un

priekšēdētājs.

Biogrāfija

• Dzimis Neretas "Krodziņu" kalpu ģimenē

• 1880. gadā nomirst rakstnieka tēvs.

• Pēc tam ģimene drīz pārceļas

uz "Riekstiņiem", ko

pats rakstnieks

"Baltajā grāmatā"

devē par "Mūsmājām".

• No 1886.— 1892. gadam mācījās Neretas

pagastskolā (dzīvoja Valašiņās, Āriņos,

Šausmānos, Liepiņās).

• No 1892.— 1893. gadam mācījās Panemunes

krievu skolā, Lietuvā.

• No 1893.— 1895. gadam strādā par

palīgskolotāju Neretas pagastskolā un pie

skolotāja mācās vācu valodu.

• No 1895.— 1897. gadam mācās Vecsātu

zemkopības skolā.

Skolas gadi

Literāro gaitu sākums

• 1896. gadā — pirmā publikācija “Latviešu

Avīzēs “— dzejolis “ Ziemas nakts” (Eduarda

Veidenbauma un Treimaņa — Zvārguļa

ietekmē).

• 1898. gadā strādāja Remtē par

lauksaimniecības speciālistu. Šajā laikā arī

raksta un interesējas par tēlotāju mākslu.

• 1899. — 1904. gadam mācījās Blūma

zīmēšanas un glezniecības skolā,

vienlaikus papildinoties Jaņa Rozentāla

studijā Rīgā.

• 1901. gadā apprecējās ar Līzi Sproģi.

• 1902. gadā piedzimst meita Lilija.

• 1905. gadā pārceļas uz Minheni uz 3

mēnešiem, lai papildinātu zināšanas

glezniecībā.

• 1906.— 1907. Rīgas

dzīvoklī 1. gleznu

izstāde.

• Saraksta garstāstu

“Vēja ziedi“. Pirmās

lugas “Traģēdija“

pirmizrāde.

• No 1908.—1909. gadam kopā ar ģimeni dodas

uz Berlīni. J. Jaunsudrabiņam tolaik tuva

palikusi arī rakstniecība. Tikpat dzīvi kā par

glezniecību viņš interesējas par visām vācu

literatūras jaunākajām parādībām.

• No 1910.— 1913. gadam dzīvo Mīlgrāvī

Burtnieku namā.

• Iznāk tēlojumu grāmata

“Kolorēti zīmējumi”,

Hamsuna stāstu tulkojumi,

Bokačo “Dekamerona”

tulkojums, Sāk darbu pie

“Baltās grāmatas” un

romāna “Aija”.

• Top tēlojumu krājums “Mani draugi”. No 1913.—

1915. dzīvo savā mājā Pļaviņās un top stāstu

krājumi "Dzīve" un “ Debess vārti”, un romāna

"Aija" 2. daļa.

Bēgļu gaitas Kaukāzā

• No 1915. — 1918. gadam dzīvoja Kaukāzā,

satikās ar Ernestu Birznieku-Upīti, P. Rozīti un

citiem literātiem, top stāsti “Vasara”,

“Kaukāzs“, ”Gredzens“, romāns “Nāves deja“,

stāstu sērija “Kaukāza vēstules“, arī dzejolis

“Kā sniegi kalnu galotnēs“.

• 1918. gadā, izpārdodot mantas, rod līdzekļus

mājupceļam.

Atgriešanās mājās

• No 1918. — 1935. gadam sarežģīts laiks

rakstnieka dzīvē — top daudz literāro un

glezniecības darbu.

• 1921. gadā nomirst sieva.

• 1924. gadā par Kultūras fonda stipendiju dodas

uz Parīzi, Luvru, Luksemburgu, Kapri kopā ar

otro sievu.

• 1927. gadā pieņem divas audžumeitas Mariju

un Valentīnu Šeicānes no kādas trūcīgas

ģimenes.

• 1935. gadā — izšķiras ar Elizabeti, atstāj

savas mājas, dodas ceļojumos un

dzīvesvietas meklējumos pa Latviju. Dzīvo

Sabilē, Ilūkstē. Savus tā brīža pārdzīvojumus

atklājis psiholoģiskajā romānā “Neskaties

saulē“.

• 1937. gada pavasarī

dzīvo Mežaparkā un

savu 60. dzimšanas

dienu pavada

klusi un vienmuļi.

• Iepazīstas ar Frīdu Balodi, nodibina ģimeni un ceļ

māju Ropažos. Saraksta romānu “Augšzemnieki”.

• 1939. gada 28. decembrī mirst sieva Frīda.

• 1940. gadā Berta Pīpiņa uzraksta pret J.

Jaunsudrabiņu vērstu rakstu “Sievas un sievas“.

• Iepazīstas ar Natāliju un salaulājas.

• 1943. gadā 93 gadu vecumā nomirst rakstnieka

māte, kuru apbedī Garkalnes kapos.

Trimda 1944. gadā

• Nevēlēdamies sadarboties ar gaidāmo režīmu

un arī neziņas mākts par turpmāko, J.

Jaunsudrabiņš no Ropažiem dodas bēgļu gaitās.

• No 1944. — 1947. gadam dzīvoja Vācijā,

dažādās vietās — Bīlefeldē, Bindē, Verfenē un

citur.

• No 1948. — 1962. gadam pārceļas uz Kērbeku,

Mēnesezera krastā esošā mājā, kuru vēlāk

nosauc par Mēnesnīcu.

• 1950. gadā iznāk “Zaļā

grāmata”.

• 1957. gadā Zviedrijā izdod

autobiogrāfiju “Mana dzīve”.

• Ir iecere rakstīt “Raibo

grāmatu”, bet to nerealizē.

• 1960. gados progresē sirds un asinsvadu slimība.

• 1962. gada 28. augustā rakstnieks mirst. Apbedīts

Kērbergas kapsētā.

• 1997. gadā 13. septembrī pārapbedī Neretā Ķišķu

kapos.

• Jaunsudrabiņa mājās "Riekstiņos" iekārtots

memoriālais muzejs.