Jānis Jaunsudrabiņš

Post on 12-Jul-2015

455 views 11 download

Transcript of Jānis Jaunsudrabiņš

Jānis Jaunsudrabiņš

9.a

Jānis Jaunsudrabiņš

Dzimis 1877.gada 25.augustā

Miris 1962. gada 28.augstā

Bija latviešu rakstnieks,

romānists, Neatkarīgo

mākslinieku vienības biedrs un

priekšēdētājs.

Biogrāfija

• Dzimis Neretas "Krodziņu" kalpu ģimenē

• 1880. gadā nomirst rakstnieka tēvs.

• Pēc tam ģimene drīz pārceļas

uz "Riekstiņiem", ko

pats rakstnieks

"Baltajā grāmatā"

devē par "Mūsmājām".

• No 1886.— 1892. gadam mācījās Neretas

pagastskolā (dzīvoja Valašiņās, Āriņos,

Šausmānos, Liepiņās).

• No 1892.— 1893. gadam mācījās Panemunes

krievu skolā, Lietuvā.

• No 1893.— 1895. gadam strādā par

palīgskolotāju Neretas pagastskolā un pie

skolotāja mācās vācu valodu.

• No 1895.— 1897. gadam mācās Vecsātu

zemkopības skolā.

Skolas gadi

Literāro gaitu sākums

• 1896. gadā — pirmā publikācija “Latviešu

Avīzēs “— dzejolis “ Ziemas nakts” (Eduarda

Veidenbauma un Treimaņa — Zvārguļa

ietekmē).

• 1898. gadā strādāja Remtē par

lauksaimniecības speciālistu. Šajā laikā arī

raksta un interesējas par tēlotāju mākslu.

• 1899. — 1904. gadam mācījās Blūma

zīmēšanas un glezniecības skolā,

vienlaikus papildinoties Jaņa Rozentāla

studijā Rīgā.

• 1901. gadā apprecējās ar Līzi Sproģi.

• 1902. gadā piedzimst meita Lilija.

• 1905. gadā pārceļas uz Minheni uz 3

mēnešiem, lai papildinātu zināšanas

glezniecībā.

• 1906.— 1907. Rīgas

dzīvoklī 1. gleznu

izstāde.

• Saraksta garstāstu

“Vēja ziedi“. Pirmās

lugas “Traģēdija“

pirmizrāde.

• No 1908.—1909. gadam kopā ar ģimeni dodas

uz Berlīni. J. Jaunsudrabiņam tolaik tuva

palikusi arī rakstniecība. Tikpat dzīvi kā par

glezniecību viņš interesējas par visām vācu

literatūras jaunākajām parādībām.

• No 1910.— 1913. gadam dzīvo Mīlgrāvī

Burtnieku namā.

• Iznāk tēlojumu grāmata

“Kolorēti zīmējumi”,

Hamsuna stāstu tulkojumi,

Bokačo “Dekamerona”

tulkojums, Sāk darbu pie

“Baltās grāmatas” un

romāna “Aija”.

• Top tēlojumu krājums “Mani draugi”. No 1913.—

1915. dzīvo savā mājā Pļaviņās un top stāstu

krājumi "Dzīve" un “ Debess vārti”, un romāna

"Aija" 2. daļa.

Bēgļu gaitas Kaukāzā

• No 1915. — 1918. gadam dzīvoja Kaukāzā,

satikās ar Ernestu Birznieku-Upīti, P. Rozīti un

citiem literātiem, top stāsti “Vasara”,

“Kaukāzs“, ”Gredzens“, romāns “Nāves deja“,

stāstu sērija “Kaukāza vēstules“, arī dzejolis

“Kā sniegi kalnu galotnēs“.

• 1918. gadā, izpārdodot mantas, rod līdzekļus

mājupceļam.

Atgriešanās mājās

• No 1918. — 1935. gadam sarežģīts laiks

rakstnieka dzīvē — top daudz literāro un

glezniecības darbu.

• 1921. gadā nomirst sieva.

• 1924. gadā par Kultūras fonda stipendiju dodas

uz Parīzi, Luvru, Luksemburgu, Kapri kopā ar

otro sievu.

• 1927. gadā pieņem divas audžumeitas Mariju

un Valentīnu Šeicānes no kādas trūcīgas

ģimenes.

• 1935. gadā — izšķiras ar Elizabeti, atstāj

savas mājas, dodas ceļojumos un

dzīvesvietas meklējumos pa Latviju. Dzīvo

Sabilē, Ilūkstē. Savus tā brīža pārdzīvojumus

atklājis psiholoģiskajā romānā “Neskaties

saulē“.

• 1937. gada pavasarī

dzīvo Mežaparkā un

savu 60. dzimšanas

dienu pavada

klusi un vienmuļi.

• Iepazīstas ar Frīdu Balodi, nodibina ģimeni un ceļ

māju Ropažos. Saraksta romānu “Augšzemnieki”.

• 1939. gada 28. decembrī mirst sieva Frīda.

• 1940. gadā Berta Pīpiņa uzraksta pret J.

Jaunsudrabiņu vērstu rakstu “Sievas un sievas“.

• Iepazīstas ar Natāliju un salaulājas.

• 1943. gadā 93 gadu vecumā nomirst rakstnieka

māte, kuru apbedī Garkalnes kapos.

Trimda 1944. gadā

• Nevēlēdamies sadarboties ar gaidāmo režīmu

un arī neziņas mākts par turpmāko, J.

Jaunsudrabiņš no Ropažiem dodas bēgļu gaitās.

• No 1944. — 1947. gadam dzīvoja Vācijā,

dažādās vietās — Bīlefeldē, Bindē, Verfenē un

citur.

• No 1948. — 1962. gadam pārceļas uz Kērbeku,

Mēnesezera krastā esošā mājā, kuru vēlāk

nosauc par Mēnesnīcu.

• 1950. gadā iznāk “Zaļā

grāmata”.

• 1957. gadā Zviedrijā izdod

autobiogrāfiju “Mana dzīve”.

• Ir iecere rakstīt “Raibo

grāmatu”, bet to nerealizē.

• 1960. gados progresē sirds un asinsvadu slimība.

• 1962. gada 28. augustā rakstnieks mirst. Apbedīts

Kērbergas kapsētā.

• 1997. gadā 13. septembrī pārapbedī Neretā Ķišķu

kapos.

• Jaunsudrabiņa mājās "Riekstiņos" iekārtots

memoriālais muzejs.