Vienošanās Nr. 2009/0218/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/099

Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projektsVidei draudzīgu un ilgtspējīgu laukaugu šķirņu

selekcijas tehnoloģiju izstrāde, pilnveidošana un ieviešana praksē

Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Vija Strazdiņa

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts

AUGU ŠĶIRNE – augu kopums, kas raksturojas ar noteiktām

morfoloģiskām un saimnieciskām īpašībām

Saimniekošanas metodes

Konvencionāla

Intensīva tipa ģenētiski viendabīgas šķirnesMinerālmēsliĶīmiskie augu aizsardzības līdzekļi

BioloģiskaŠķirnes, kas saglabā pietiekami augstu ražu un graudu kvalitāti mainīgos vides apstākļos, nelietojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus

Bioloģiskā daudzveidība sējumos

Šķirņu maisījumi

Šķirņu maisījumu priekšrocības

Spēj labāk pielāgoties mainīgiem vides apstākļiem (ziemcietīgāki, sausumizturīgāki);

Izturīgāki pret slimībām un kaitēkļiem;

Nodrošina stabilāku graudu kvalitāti; Konkurētspējīgāki ar nezālēm; Efektīvāk izmanto saules enerģiju

ražas un graudu kvalitātes veidošanai

Bioloģiskā daudzveidība sējumos

Hibrīdās populācijas

Hibrīdā populācijā augi ir atšķirīgi

♀♂

Hibrīdo populāciju priekšrocības Augstāka ģenētiskā daudzveidība un

mainība pēc dažādām pazīmēm

Dabiskās izlases rezultātā paaugstināta pielāgošanās spēja mainīgiem augšanas apstākļiem

Paaugstināta pazīmju stabilitāte jeb plastiskums

Vecākaugu izvēle

PĒTĪJUMA MĒRĶIS

Salīdzināt ziemas kviešu hibrīdo populāciju un vecākaugu ražu un kvalitāti

Salīdzināt vasaras miežu maisījumu un populāciju ražas un kvalitātes rādītājus

Izvērtēt populāciju spēju pielāgoties bioloģiskajiem un konvencionālajiem apstākļiem

Ziemas kvieši Stendē, Priekuļos, 2009/2012

bioloģiskajos un konvencionālajos laukos

VASARAS MIEŽI Priekuļos bioloģiskajos un

konvencionālajoslaukos

Pētījumos izmantoja

4 miežu šķirnes

‘Primus’, ‘Idumeja’, ‘Anni’ un ‘Dziugai’ šo šķirņu maisījumus

‘Primus’ + ‘Idumeja’ un ‘Anni’+ ‘Dziugai’ 2 līniju maisījumus 2 populācijas

Iegūtie rezultātiZiemas kviešiemŠķirņu ziemcietība - ražas limitējošs faktors

Ziemas kviešu populāciju vecākaugu šķirņu graudu raža

t ha-1, 2010/2012Populācijas Vecākaugu šķirnes

B K B K

Vidējā 3.42 5.14 3.86 5.16

Minimālā 1.72 3,71 1.32 3.43

Maksimālā 5.12 6.58 5.41 6.89

Ziemas kviešu populāciju un vecākaugu šķirņu proteīna

saturs graudos %, 2010/2012Populācijas Vecākaugi

B K B K

Vidēji 10.2 15.6 11.7 16.2

Minimālais 9.4 15.1 10.3 13.7

Maksimālais

11.1 16.3 13.0 18.4

Iegūtie rezultātiZiemas kviešiem 9 populācijām graudu raža un

kvalitāte pārsvarā bija vidēja, nepārsniedzot vecākaugus

Populācija (Astron/Bill) uzrādīja augstāku ražu bioloģiskajā un konvencionālajā laukā, salīdzinot ar vecākiem

Iegūtie rezultātiVasaras miežiem Maisījumiem un populācijām būtiski augstāka

raža kā vecākaugiem netika konstatēta ne bioloģiskajos, ne konvencionālajos apstākļos

Nozīmīgi, ar kādām pazīmēm ir vecākaugi: kombinējot miežus ar stāvu ceru, strauju attīstības tempu un piemērotību nelabvēlīgiem apstākļiem ar tādiem, kam cers ir izvērsts un lēnāks attīstības temps, iegūts maisījums ar augstu un atšķirīgos audzēšanas apstākļos stabilu ražu.

Raža: ‘Primus’ un ‘Idumeja’, maisījums, 2010.g.

20

Raža: ‘Primus’ un ‘Idumeja’, populācija, 2010.g.

21

Iegūtie rezultātiVasaras miežiem Proteīns, cietes saturs, tilpummasa un

1000 graudu masa variēja starp šķirņu -vecākaugu vai maisījuma komponentu rādītājiem

Vienam no maisījumiem bija tendence vienā no bioloģiskajām audzēšanas vietām veidot lielāku kopproteīna saturu graudos nekā šī maisījuma komponentiem tīrsējā.

Iegūtie rezultātiVasaras miežiem Inficēšanās pakāpe ar lapu slimībām

populācijām un maisījumiem variēja starp vecākaugu vai maisījuma komponentu inficēšanās pakāpi

Maisījumiem konstatēta atšķirīga pielāgošanās spēja: vienam no līniju maisījumiem bija tendence veidot augstāku ražu labākos audzēšanas apstākļos, otram– nelabvēlīgos apstākļos.

Nezāļu augsnes segums 2010. gadā bioloģiskajā saimniecībā ‘Pinderes’

24

Maisījumam Primus +Idumeja būtiski mazāk nezāļu

Kopsavilkums

Latvijā bioloģiskajā lauksaimniecībā var izmantot vietējiem apstākļiem piemērotus šķirņu maisījumus un hibrīdās populācijas

Veidojot hibrīdās populācijas un šķirņu maisījumus, svarīga ir izejmateriāla izvēle

Pētījumus šajā jomā nepieciešams turpināt

Labākus rezultātus varētu iegūt, palielinot daudzveidības līmeni

Paldies par uzmanību!