12.4. Organismu darbības regulācija

Post on 30-Dec-2015

99 views 0 download

description

12.4. Organismu darbības regulācija. Guna Taube. Projekts „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” 30.04.2008. Vienošanās - PowerPoint PPT Presentation

Transcript of 12.4. Organismu darbības regulācija

12.4. Organismu darbības regulācija

Guna Taube

Projekts „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogunodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”

30.04.2008. VienošanāsNr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

2009./2010.mācību gads12.klase

Regulācija augu valstī

• Augiem nav nervu sistēmas, tāpēc to koordinācija balstās uz tikai uz humorāliem faktoriem.

• Augu reakcija uz kairinājumu ir lēna un izpaužas kā atsevišķu auga daļu augšana dažādā garumā.

Fitohormoni

• Fitohormoni jeb augu hormoni (no grieķu „φυτο" - augs un "ορμόνη” - „ierosināt”) vielas, ar zemu molekulmasu, tie zemās koncentrācijās pilda specifiskas regulatoras funkcijas

• Fitohormoni regulē augu augšanu un attīstību, ietekmējot šūnu dalīšanos, stiepšanos un diferenciāciju.

Fitohormonu veidi

Auksīns

Giberelīni

Abscizskābe

Citokinīni

• Etilēns

Auksīni

• Ietekmē dīgstu izliekšanos gaismas virzienā, šūnu diferenciāciju, sakņu un augļu augšanu

• Regulē apikālo dominēšanu, fototropismu

Citokinīni

• Ietekmē sakņu aušanu un diferenciāciju, stimulē šūnu dalīšanos un augšanu, kavē augu novecošanu.

• Citokinīni ir adenīna atvasinājumi un to biosintēze notiek aktīvi augošos audos, galvenokārt, saknēs, dīgļos un augļos. Citokinīnu darbība saistīta ar citokinīnu un auksīna savstarpējo mijiedarbību.

Auksīnu un citokinīnu ietekme uz apsakņošanos

Apikālās dominēšanas nomākšana

Nogriež galotni

Giberelīni

19.gs. beigās japāņu zemnieki sūdzējās par rīsu slimību, kas izpaudās jau sezonas sākumā kā pagarināti rīsu dēsti ar hlorotiskām, sašaurinātām lapām un vāji attīstītu sakņu sistēmu. Slimība ieguva nosaukumu bakane jeb trako dēstu slimība.

Giberelīni

Stimulē sēklu dīgšanu, augu augšanu un ziedēšanu

Abscizskābe

• Kavē augšanu, ūdens stresa laikā aizver atvārsnītes, nodrošina miera periodu

Etilēns

Veicina augļu nogatavošanos, darbojas pretēji auksīna darbībai, kavē, lapu, sakņu, ziedu augšanu un attīstību.

Etilēna ietekme uz augļu nogatavošanos

Kā izvairīties no etilēna radītām sekām

Āboli, plūmes, persiki un bumbieri izdala etilēna gāzi, kas veicina visu citu augļu nogatavošanās procesu. Banāni un gurķi ir īpaši jutīgi pret etilēnu. Tāpēc, ja vēlaties, lai banāns būtu stingrs, neglabājiet to kopā ar citiem augļiem.

Augļu nogatavināšanai palīdz etilēna gāze. Mājas apstākļos šim nolūkam var izmantot gatavus ābolus - viņi izdala etilēnu.

Fitohormonu lietošana stimulējošās devās ir radījusi iespēju attīstīt tādus biotehnoloģijas virzienus kā meristēmu kultūras un protoplastu hibridizāīja.

Izmantotie resurspunktihttp://howplantswork.files.wordpress.com/2008/12/69-1.jpg

http://www.cartage.org.lb/en/themes/Sciences/BotanicalSciences/PlantHormones/Nutrition/3224.GIF

http://www.fao.org/docrep/006/ad231e/AD231E47.gif

http://content.answers.com/main/content/img/Gardeners/f0193.jpg

http://c.photoshelter.com/img-get/I0000KpWKffQALYo/s

http://www.bestofasseenontv.com/green%20bags/p32993b.jpg

http://www.green.pref.tokushima.jp/nogyo/english/renkon.jpg